EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2025

COM(2025) 308 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju, un par to, lai provizoriski piemērotu Nolīgumu par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā

NOLĪGUMA STARP
EIROPAS KOPIENU UN
ŠVEICES KONFEDERĀCIJU
PAR SAVSTARPĒJU ATZĪŠANU
SAISTĪBĀ AR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMU
GROZOŠAIS PROTOKOLS

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

turpmāk –“Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, kas noslēgts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā (turpmāk “Nolīgums”),

TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses ir vienojušās par plašu divpusēju paketi, kas cita starpā ietver šā Nolīguma Institucionālo protokolu, lai stabilizētu un attīstītu savstarpējās attiecības ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice,

TĀ KĀ saistībā ar šo plašo divpusējo paketi ir jāatjaunina daži Nolīguma noteikumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS

Grozījumi Nolīgumā

Nolīgumu groza šādi:

(1)    Nolīguma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. PANTS

Mērķis

1.    Kopiena un Šveice ar šo piešķir savstarpēju atzīšanu ziņojumiem, apliecībām, atļaujām un atbilstības marķējumiem, ko izdevušas struktūras, kas atzītas saskaņā ar Nolīguma procedūrām (turpmāk “atzītās atbilstības novērtēšanas struktūras”), un ražotāju atbilstības deklarācijām, kas apliecina atbilstību otras Puses prasībām attiecībā uz 1. pielikuma 11. nodaļas I iedaļas A punktā minētajiem produktiem šā Nolīguma Grozošā protokola spēkā stāšanās brīdī.

2.    Lai izvairītos no procedūru atkārtošanās, Kopiena un Šveice savstarpēji pieņem ziņojumus, apliecības un atļaujas, ko izdevušas atzītās atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī ražotāju atbilstības deklarācijas, kas apstiprina atbilstību to attiecīgajām prasībām jomās, uz kurām attiecas 3. pants. Ziņojumos, apliecībās, atļaujās un ražotāja atbilstības deklarācijās norāda atbilstību Kopienas tiesību aktiem un var atsaukties uz attiecīgajiem Šveices noteikumiem, kas pieņemti vai saglabāti saskaņā ar Institucionālā protokola 5. panta 2. punktu. Atbilstības marķējums, ko prasa vienas Puses tiesību akti, ir piestiprināts produktiem, kurus laiž minētās Puses tirgū.”;

(2)    Nolīguma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. PANTS

Darbības joma

1.    Šis Nolīgums attiecas uz obligātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas atvasinātas no 1. pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, un – attiecībā uz noteikumiem, kuriem piemērojams 1. panta 2. punkts, – no attiecīgajiem Šveices noteikumiem, kas pieņemti vai saglabāti saskaņā ar Institucionālā protokola 5. panta 2. punktu.

2.    Nolīguma 1. pielikumā definētas produktu nozares, uz kurām tas attiecas. Pielikums ir sadalīts nodaļās pēc nozarēm, bet nodaļas ir sadalītas šādi:

I iedaļa: normatīvie un administratīvie akti;

II iedaļa: atbilstības novērtēšanas struktūras;

III iedaļa: norīkotājas iestādes;

IV iedaļa: īpaši noteikumi par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu;

V iedaļa: visi papildu noteikumi.

3.    Nolīguma 2. pielikumā noteikti vispārējie noteikumi, kas piemērojami atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanai.”;

(3)    Nolīguma 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. PANTS

Nolīguma īstenošana

1.    Puses sadarbojas nolūkā nodrošināt 1. pielikumā uzskaitīto normatīvo un administratīvo aktu apmierinošu piemērošanu un – attiecībā uz noteikumiem, kuriem piemērojams 1. panta 2. punkts, – attiecīgo Šveices noteikumu, kas pieņemti vai saglabāti saskaņā ar Institucionālā protokola 5. panta 2. punktu, apmierinošu piemērošanu.

2.    Norīkotājas iestādes ar piemērotiem līdzekļiem pārliecinās, vai to jurisdikcijā esošās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst norīkošanas vispārējiem principiem, kas uzskaitīti 2. pielikumā, ievērojot 1. pielikuma attiecīgās IV iedaļas noteikumus.

3.    Atzītās atbilstības novērtēšanas struktūras attiecīgi sadarbojas katras Puses veiktā saskaņošanas un salīdzināšanas darba sistēmā attiecībā uz 1. pielikumā ietvertajām nozarēm, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas procedūras, kas paredzētas Pušu normatīvajos aktos, kuri ietverti šajā Nolīgumā, tiek konsekventi piemērotas. Norīkotājas iestādes pieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka atzītās atbilstības novērtēšanas struktūras sadarbojas atbilstīgā veidā.”;

(4)    Nolīguma 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. PANTS

Apvienotā komiteja

1.    Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja (turpmāk “Komiteja”).

Komitejas sastāvā ir Pušu pārstāvji.

2.    Komitejai ir līdzpriekšsēdētāji – Savienības pārstāvis un Šveices pārstāvis.

3.    Komiteja:

a)    nodrošina šā Nolīguma pareizu darbību un rezultatīvu pārvaldību un piemērošanu;

b)    nodrošina forumu savstarpējām apspriešanām un pastāvīgai informācijas apmaiņai starp Pusēm, it īpaši, lai rastu risinājumu jebkādām grūtībām interpretēt vai piemērot Nolīgumu vai Savienības tiesību aktu, uz kuru Nolīgumā dota atsauce saskaņā ar šā Nolīguma Institucionālā protokola 10. pantu;

c)    sniedz ieteikumus Pusēm jautājumos, kas attiecas uz šo Nolīgumu;

d)    pieņem lēmumus, ja tas paredzēts šajā Nolīgumā, un pēc vienas Puses priekšlikuma pieņem lēmumu pievienot nodaļas šā Nolīguma 1. pielikumam un

e)    ir atbildīga par:

—    procedūru izveidi 7. pantā paredzēto pārbaužu veikšanai;

—    procedūru izveidi 8. pantā paredzēto pārbaužu veikšanai;

—    lēmumu par tādu atbilstības novērtēšanas struktūru atzīšanu, kuras tiek apstrīdētas saskaņā ar 8. pantu;

—    lēmumu par atzīšanas atsaukšanu atzītajām atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras tiek apstrīdētas saskaņā ar 8. pantu, un

—    ja tas nepieciešams saskaņotības nodrošināšanai, pēc vienas Puses priekšlikuma pieņem lēmumu grozīt 2. pielikumu.

4.    Komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

Lēmumi ir saistoši Pusēm, kas veic vajadzīgos pasākumus, lai tos izpildītu.

5.    Komiteja rīko sanāksmes vismaz reizi gadā pārmaiņus Briselē un Bernē, ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi. Tā sanāk arī pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Līdzpriekšsēdētāji var vienoties, ka Komitejas sanāksme notiek videokonferences vai telekonferences veidā.

6.    Komiteja pieņem savu reglamentu un nepieciešamības gadījumā to atjaunina.

7.    Komiteja var nolemt izveidot darba grupu vai speciālistu grupu, kas tai palīdzētu pienākumu izpildē.”;

(5)    Nolīguma 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. PANTS

Atbilstības novērtēšanas struktūru atzīšana, atzīšanas atsaukšana, darbības jomas izmainīšana un darbības apturēšana

1.    Atbilstības novērtēšanas struktūru atzīšanai piemēro šādu procedūru saistībā ar prasībām, kas izklāstītas 1. pielikuma attiecīgajās nodaļās, un – attiecībā uz noteikumiem, kuriem piemērojams 1. panta 2. punkts, – attiecīgajiem Šveices noteikumiem, kas pieņemti vai saglabāti saskaņā ar Institucionālā protokola 5. panta 2. punktu.

a)    Puse, kura vēlas atzīt kādu atbilstības novērtēšanas struktūru, šai nolūkā rakstveidā informē otru Pusi par savu priekšlikumu, pievienojot savam lūgumam atbilstīgo informāciju.

b)    Ja otra Puse piekrīt priekšlikumam vai neceļ iebildumus 60 dienu laikā pēc priekšlikuma paziņojuma saņemšanas, atbilstības novērtēšanas struktūra tiek uzskatīta par atzītu atbilstības novērtēšanas struktūru saskaņā ar 5. panta nosacījumiem.

c)    Ja otra Puse šo 60 dienu laikā rakstveidā izsaka iebildumus, piemēro 8. pantu.

2.    Puse var atsaukt vai apturēt tās jurisdikcijā esošās atbilstības novērtēšanas struktūras atzīšanu vai atcelt šo apturēšanu. Attiecīgā Puse nekavējoties informē rakstveidā otru Pusi par savu lēmumu, norādot šā lēmuma datumu. Atsaukšana, apturēšana vai apturēšanas atcelšana stājas spēkā minētajā datumā. Šādu atsaukšanu vai apturēšanu norāda atzīto atbilstības novērtēšanas struktūru kopējā sarakstā, kas sniegts 1. pielikumā.

3.    Puse var izteikt priekšlikumu grozīt savā jurisdikcijā esošās atzītās atbilstības novērtēšanas struktūras darbības jomu. Darbības jomas palielināšanai un samazināšanai piemēro attiecīgi 11. panta 1. punktā un 11. panta 2. punktā paredzētās procedūras.

4.    Izņēmuma gadījumos Puse var apstrīdēt otras Puses jurisdikcijā esošās atbilstības novērtēšanas struktūras tehnisko kompetenci. Šādā gadījumā piemēro 8. pants.

5.    Pusēm nav jāapstiprina ziņojumi, sertifikāti, atļaujas vai atbilstības zīmes, kuras atbilstības novērtēšanas struktūra izdevusi pēc atzīšanas atsaukšanas vai apturēšanas dienas. Pusēm jāturpina apstiprināt ziņojumi, sertifikāti, atļaujas vai atbilstības zīmes, kuras atbilstības novērtēšanas struktūra izdevusi pirms atzīšanas atsaukšanas vai apturēšanas dienas, ja vien atbildīgā norīkotāja iestāde nav ierobežojusi vai atcēlusi to derīgumu. Puse, kuras jurisdikcijā darbojas atbildīgā norīkotāja iestāde, rakstveidā informē otru Pusi par šādām pārmaiņām attiecībā uz derīguma ierobežošanu vai atcelšanu.”;

(6)    Nolīguma 12. pantu atceļ;

(7)    Nolīguma 13. pantu groza šādi:

a)    nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Dienesta noslēpums”;

b)    kā panta otro daļu iekļauj šādu tekstu:

“1. pielikuma attiecīgo nodaļu tehniskajos pielāgojumos var paredzēt īpašus noteikumus par informācijas aizsardzību, kā minēts šā panta pirmajā daļā.”;

(8)    iekļauj šādu jaunu pantu:

“13.bis PANTS

Klasificēta informācija un sensitīva neklasificēta informācija

1.    Neko šajā Nolīgumā neinterpretē kā prasību Pusei darīt pieejamu klasificētu informāciju.

2.    Ar klasificētu informāciju vai materiāliem, ko sniedz Puses vai ar ko tās apmainās saskaņā ar šo Nolīgumu, rīkojas un tos aizsargā saskaņā ar 2008. gada 28. aprīlī Briselē noslēgto Nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un visiem drošības pasākumiem, ar kuriem to īsteno.

3.    Komiteja ar lēmumu pieņem norādījumus par datu apstrādi ar mērķi nodrošināt tādas sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Puses.”;

(9)    Nolīguma 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. PANTS

Teritoriālā piemērošana

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, atbilstīgi minēto Līgumu nosacījumiem un, no otras puses, Šveices teritorijā.”.

2. PANTS

Grozījumi 1. pielikumā

Nolīguma 1. pielikumu groza šādi:

(1)    pēc nodaļu saraksta iekļauj šādu tekstu:

“VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. PANTS

Ja vien tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi, tiesības un pienākumus, kas paredzēti šajā pielikumā iekļautajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz Savienības dalībvalstīm, uzskata par tādiem, kas paredzēti Šveicei. To piemēro, pilnībā ievērojot šā Nolīguma Institucionālo protokolu. Skaidrības labad, ņemot vērā šā Nolīguma specifiku, iepriekš minēto piemēro tikai tad, ja minētās tiesības un pienākumi ietilpst šā Nolīguma darbības jomā.

2. PANTS

1.    Kad Savienības dalībvalstīm ir jāiesniedz informācija Eiropas Komisijai (“Komisija”), Šveice šādu informāciju Komisijai iesniedz ar Komitejas starpniecību. Ja Komisijai ir jāiesniedz informācija vienai vai vairākām Savienības dalībvalstīm un ja šī informācija attiecas uz Šveici, Komisija šādu informāciju iesniedz Šveicei ar Komitejas starpniecību, ja vien šā pielikuma konkrēto nodaļu tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi.

2.    Ja Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāiesniedz informācija citas Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās šo informāciju iesniedz arī Šveices kompetentajām iestādēm un vienlaikus par to informē Komisiju, ja vien šā pielikuma konkrēto nodaļu tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi. Šveices kompetentās iestādes iesniedz informāciju Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un informē Komisiju.

3.    Komiteja, veicot tehniskus pielāgojumus konkrētajās šā pielikuma nodaļās, var vienoties par piemērotiem risinājumiem, kas nodrošina tiešu informācijas apmaiņu jomās, kurās nepieciešama ātra informācijas nodošana.

4.    Šā panta 1. un 2. punkts neskar nozaru noteikumus un kārtību, ko piemēro informācijas apmaiņai, ko veic, izmantojot informācijas sistēmas.

3. PANTS

Ja šajā pielikumā izklāstītajā Savienības tiesību aktā ir noteikts, ka Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai uzņēmējiem Savienības dalībvalstīs ir jāsniedz informācija vai dati, izmantojot digitālos rīkus, un ja tas ir būtiski šā Nolīguma īstenošanai, katrā konkrētajā šā pielikuma nodaļā nosaka, vai Šveices kompetentās iestādes un uzņēmēji Šveicē var sniegt šādu informāciju un/vai datus, izmantojot attiecīgo Šveices saskarni. Ja kādā konkrētā šā pielikuma nodaļā ir atļauts izmantot šādu saskarni, par šādas izmantošanas apjomu un nosacījumiem vienojas un tos nosaka tajā pašā nodaļā.

4. PANTS

1.    Ja šajā pielikumā izklāstītie Savienības tiesību akti vai atbilstošie Šveices noteikumi, kas pieņemti vai saglabāti saskaņā ar Institucionālā protokola 5. panta 2. punktu, uztic īpašus pienākumus uzņēmējiem, personām vai struktūrām, kas ir iedibinātas attiecīgi Savienībā vai Šveicē, šos pienākumus, ja tas ir būtiski šā Nolīguma īstenošanai, var pildīt arī uzņēmēji, personas vai struktūras, kas ir iedibinātas attiecīgi Šveicē vai Savienībā, ja vien šā pielikuma konkrēto nodaļu tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi.

2.    Ja šajā pielikumā izklāstītie Savienības tiesību akti vai atbilstošie Šveices noteikumi, kas pieņemti vai saglabāti saskaņā ar Institucionālā protokola 5. panta 2. punktu, paredz, ka uzņēmējam, personai vai struktūrai, kas minēta šā panta pirmajā daļā, Puses kompetentajām iestādēm ir jādara pieejama konkrēta informācija, šīs iestādes var sazināties ar otras Puses kompetentajām iestādēm vai tieši sazināties ar šiem uzņēmējiem, personām vai struktūrām otras Puses teritorijā, lai iegūtu minēto informāciju.”;

(2)    pielikuma 4. nodaļā tiks iekļauts šāds teikums vietā, kas tiks noteikta, kad tiks veikts tehniskais darbs:

“Skaidrības labad Šveice piedalīsies Medicīnas ierīču komitejā un Medicīnas ierīču koordinācijas grupā novērotāja statusā saskaņā ar attiecīgo reglamentu.”;

(3)    pielikuma 5. nodaļā aiz virsraksta iekļauj šādu daļu:

“Šī nodaļa attiecas uz gāzveida kurināmā iekārtām, kas definētas Regulā (ES) 2016/426 un uzskaitītas šīs nodaļas I iedaļas 1. punktā, kā arī uz energoefektivitātes un emisiju prasībām karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidro vai gāzveida kurināmo, kā definēts Direktīvā 92/42/EEK, kā uzskaitīts šīs nodaļas I iedaļas 2. punktā.”;

(4)    pielikuma 5. nodaļas I iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“I iedaļa

Normatīvie un administratīvie akti

Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

(5)    pielikuma 11. nodaļas I iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“I iedaļa

Normatīvie un administratīvie akti

A.    Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkts

B.    Noteikumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkts

(6)    Pielikuma 15. nodaļā tiks iekļauts šāds teikums vietā, kas tiks noteikta, kad tiks veikts tehniskais darbs:

“Neatkarīgi no Institucionālā protokola 4. panta Šveice nepiedalās un ar Šveices ekspertiem nekonsultējas par tajā minēto priekšlikumu un projektu sagatavošanu attiecībā uz zāļu izstrādi, ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, arī saistībā ar procedūrām, kas saistītas ar zālēm. Tas, ka Šveice saskaņā ar 1. pielikuma 1. pantu piemēro šajā iedaļā uzskaitītos Savienības tiesību aktu attiecīgos noteikumus, nedod Šveicei tiesības piedalīties Eiropas Zāļu aģentūrā, izņemot iespēju piedalīties kā novērotājai GMDP inspektoru darba grupas sanāksmēs saskaņā ar attiecīgo reglamentu.”.

3. PANTS

Stāšanās spēkā

1.    Šo protokolu katra Līgumslēdzēja puse ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Katra Līgumslēdzēja puse paziņo otrai pusei par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis Protokols stātos spēkā.

2.    Šis protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par tālāk minētajiem dokumentiem:

a)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Institucionālais protokols;

b)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols;

c)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

d)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

e)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

f)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

g)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

h)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

i)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību Grozošais protokols;

j)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Institucionālais protokols;

k)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

l)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās;

m)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā.

Sagatavots [vieta], [datums] divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu.

(Paraksta bloks, attiecīgi visās 24 ES valodās: “Eiropas Savienības vārdā –” un “Šveices Konfederācijas vārdā –”)

NOLĪGUMA STARP
EIROPAS KOPIENU UN
ŠVEICES KONFEDERĀCIJU
PAR SAVSTARPĒJU ATZĪŠANU
SAISTĪBĀ AR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMU
INSTITUCIONĀLAIS PROTOKOLS

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

turpmāk –“Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ Savienībai un Šveicei ir saistoši daudzi divpusēji nolīgumi, kas aptver dažādas jomas un paredz īpašas tiesības un pienākumus, kuri dažos aspektos ir līdzīgi Savienībā paredzētajiem,

ATGĀDINOT, ka šo divpusējo nolīgumu mērķis ir palielināt Eiropas konkurētspēju un izveidot ciešākas ekonomiskās saites starp Līgumslēdzējām pusēm, pamatojoties uz vienlīdzību, savstarpīgumu un vispārēju līdzsvaru starp to priekšrocībām, tiesībām un pienākumiem,

APŅEMOTIES stiprināt un padziļināt Šveices dalību Savienības iekšējā tirgū, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem, ko piemēro iekšējam tirgum, vienlaikus saglabājot to neatkarību un savu iestāžu neatkarību un – attiecībā uz Šveici – ievērojot principus, kas izriet no tiešās demokrātijas, federālisma un tās dalības iekšējā tirgū nozaru rakstura,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka Šveices Federālās Augstākās tiesas un visu pārējo Šveices tiesu, kā arī dalībvalstu tiesu un Eiropas Savienības Tiesas kompetence interpretēt šo Nolīgumu atsevišķos gadījumos paliek nemainīga,

APZINOTIES, ka ir jānodrošina vienveidība ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās Šveice piedalās, gan tagad, gan nākotnē,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. PANTS

Mērķi

1.    Šā protokola mērķis ir nodrošināt Līgumslēdzējām pusēm, kā arī uzņēmējiem un privātpersonām lielāku juridisko noteiktību, vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kas ietilpst Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, kas noslēgts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (turpmāk “Nolīgums”), darbības jomā.

2.    Šajā nolūkā šis Protokols sniedz jaunus institucionālus risinājumus, kas veicina Līgumslēdzēju pušu ekonomisko attiecību nepārtrauktu un līdzsvarotu stiprināšanu. Ņemot vērā starptautisko tiesību principus, šajā Protokolā ir it īpaši noteikti Nolīguma institucionālie risinājumi, kas ir kopīgi divpusējiem nolīgumiem, kuri ir noslēgti vai kurus plānots noslēgt ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, nemainot Nolīguma darbības jomu vai mērķus, it īpaši:

a)    procedūra Nolīguma saskaņošanai ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz Nolīgumu;

b)    Nolīguma un Savienības tiesību aktu, uz kuriem ir atsauce Nolīgumā, vienota interpretācija un piemērošana;

c)    Nolīguma uzraudzība un piemērošana un

d)    strīdu izšķiršana saistībā ar Nolīgumu.

2. PANTS

Saistība ar Nolīgumu

1.    Šis Protokols, tā pielikums un papildinājums ir Nolīguma neatņemama daļa.

2.    Ar šo Protokolu tiek atcelti šādi Nolīguma noteikumi:

a)    1. panta 3. punkts;

b)    14. pants;

c)    19. pants.

3.    Atsauces uz “Eiropas Kopienu” vai “Kopienu” Nolīgumā uzskata par atsaucēm uz Savienību.

3. PANTS

Divpusējie nolīgumi ar iekšējo tirgu saistītajās jomās,
kurās piedalās Šveice

1.    Esošos un turpmākos divpusējos nolīgumus starp Savienību un Šveici ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, uzskata par saskaņotu kopumu, kas nodrošina tiesību un pienākumu līdzsvaru starp Savienību un Šveici.

2.    Nolīgums ir divpusējs nolīgums ar iekšējo tirgu saistītā jomā, kurā piedalās Šveice.

2. NODAĻA

NOLĪGUMA SASKAŅOŠANA AR
SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM

4. PANTS

Dalība Savienības tiesību aktu izstrādē (“lēmumu veidošana”)

1.    Izstrādājot Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) par to informē Šveici un neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kādā Šveice lūdz Savienības dalībvalstu ekspertu viedokli, lai sagatavotu savus priekšlikumus.

Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses lūguma Apvienotajā komitejā organizē provizorisku viedokļu apmaiņu.

Līgumslēdzējas puses pēc jebkuras puses lūguma atkārtoti apspriežas Apvienotajā komitejā svarīgos brīžos posmā pirms tiesību akta pieņemšanas Savienībā pastāvīgā informēšanas un apspriešanās procesā.

2.    Saskaņā ar LESD sagatavojot deleģētos aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas projektu sagatavošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

3.    Saskaņā ar LESD sagatavojot īstenošanas aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas to projektu sagatavošanā, kas vēlāk iesniedzami komitejām, kuras palīdz Komisijai tās īstenošanas pilnvaru īstenošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

4.    Šveices eksperti iesaistās to komiteju darbā, uz kurām neattiecas 2. un 3. punkts, ja tas ir nepieciešams Nolīguma pienācīgai darbībai. Apvienotā komiteja izveido un atjaunina minēto komiteju un attiecīgā gadījumā citu līdzīgu komiteju sarakstu.

5.    Šo pantu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas 5. panta 7. punktā minētais izņēmums.

5. PANTS

Savienības tiesību aktu iekļaušana

1.    Lai garantētu juridisko noteiktību un tiesību aktu viendabīgumu ar iekšējo tirgu saistītajā jomā, kurā Šveice piedalās saskaņā ar Nolīgumu, Šveice un Savienība nodrošina, ka Savienības tiesību akti, kas pieņemti jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, tiek iekļauti Nolīgumā iespējami drīz pēc to pieņemšanas.

2.    Šveice pieņem vai saglabā noteikumus savā tiesību sistēmā, lai sasniegtu rezultātu, kas jāsasniedz ar Savienības tiesību aktiem, kuri iekļauti Nolīgumā saskaņā ar 4. punktu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Apvienotās komitejas pieņemtos pielāgojumus.

3.    Kad Savienība pieņem tiesību aktu jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, tā pēc iespējas drīzāk ar Apvienotās komitejas starpniecību par to informē Šveici. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu par šo jautājumu.

4.    Apvienotā komiteja rīkojas saskaņā ar 1. punktu, pēc iespējas drīzāk pieņemot lēmumu par Nolīguma 1. pielikuma grozīšanu, tajā skaitā nepieciešamajiem pielāgojumiem.

5.    Neskarot 1. un 2. punktu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu Nolīguma saskaņotību ar tā 1. pielikumu, kas grozīts saskaņā ar 4. punktu, Apvienotā komiteja var ierosināt Nolīguma pārskatīšanu, lai Līgumslēdzējas puses to apstiprinātu saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

6.    Atsauces Nolīgumā uz Savienības tiesību aktiem, kas vairs nav spēkā, uzskata par atsaucēm uz atceļošo Savienības tiesību aktu, kas iekļauts Nolīguma 1. pielikumā, no dienas, kad stājas spēkā Apvienotās komitejas lēmums par attiecīgo grozījumu Nolīguma 1. pielikumā, ievērojot 4. punktu, ja vien minētajā lēmumā nav paredzēts citādi.

7.    Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas kāds no tālāk uzskaitītajiem izņēmumiem:

—    1. panta 1. punkts.

8.    Ievērojot 6. pantu, Apvienotās komitejas lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu, stājas spēkā nekavējoties, bet nekādā gadījumā ne agrāk par dienu, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

9.    Līgumslēdzējas puses godprātīgi sadarbojas visā šajā pantā izklāstītās procedūras laikā ar mērķi atvieglot lēmumu pieņemšanu.

6. PANTS

Šveices konstitucionālo saistību izpilde

1.    5. panta 3. punktā minētās viedokļu apmaiņas laikā Šveice informē Savienību par to, vai 5. panta 4. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālās saistības.

2.    Ja 5. panta 4. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālas saistības, Šveicei noteiktais maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi no dienas, kad sniegta 1. punktā minētā informācija, izņemot gadījumus, kad ir sākta referenduma procedūra, un šādā gadījumā šo termiņu pagarina par vienu gadu.

3.    Kamēr Šveice nav sniegusi informāciju par to, ka tā ir izpildījusi savas konstitucionālās saistības, Līgumslēdzējas puses provizoriski piemēro 5. panta 4. punktā minēto lēmumu, ja vien Šveice neinformē Savienību, ka lēmuma provizoriska piemērošana nav iespējama, un nenorāda šādas neiespējamības iemeslus.

Provizoriska piemērošana nekādos apstākļos nevar notikt pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

4.    Šveice ar Apvienotās komitejas starpniecību nekavējoties informē Savienību, tiklīdz tā ir izpildījusi 1. punktā minētās konstitucionālās saistības.

5.    Lēmums stājas spēkā dienā, kad tiek sniegts šā panta 4. punktā paredzētais paziņojums, bet nekādā gadījumā pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

3. NODAĻA

NOLĪGUMA INTERPRETĀCIJA UN PIEMĒROŠANA

7. PANTS

Vienotas interpretācijas princips

1.    Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus un saskaņā ar starptautisko publisko tiesību principiem, divpusējos nolīgumus ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, un Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce šādos Nolīgumos, vienādi interpretē un piemēro ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice.

2.    Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce Nolīgumā, un, ciktāl to piemērošana ietver Savienības tiesību jēdzienus, Nolīguma noteikumus interpretē un piemēro saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas pieņemta pirms Nolīguma parakstīšanas vai pēc tās.

8. PANTS

Rezultatīvas un saskaņotas piemērošanas princips

1.    Komisija un Šveices kompetentās iestādes sadarbojas un palīdz viena otrai, lai nodrošinātu Nolīguma piemērošanas uzraudzību. Tās var apmainīties ar informāciju par Nolīguma piemērošanas uzraudzības darbībām. Tās var apmainīties viedokļiem un apspriest abpusēji interesējošus jautājumus.

2.    Katra Līgumslēdzēja puse veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu rezultatīvu un saskaņotu Nolīguma piemērošanu tās teritorijā.

3.    Šā Nolīguma piemērošanas uzraudzību Līgumslēdzējas puses kopīgi veic Apvienotajā komitejā.

Ja Komisija vai Šveices kompetentās iestādes uzzina par nepareizas piemērošanas gadījumu, attiecīgo jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā, lai rastu pieņemamu risinājumu.

4.    Komisija un Šveices kompetentās iestādes attiecīgi uzrauga, kā otra Līgumslēdzēja puse piemēro Nolīgumu. Piemēro 10. pantā paredzēto procedūru.

Ciktāl Nolīguma rezultatīvai un saskaņotai piemērošanai ir nepieciešamas atsevišķas Savienības iestāžu uzraudzības pilnvaras attiecībā uz vienu Līgumslēdzēju Pusi, piemēram, izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tās ir īpaši jāparedz Nolīgumā.

9. PANTS

Ekskluzivitātes princips

Līgumslēdzējas puses apņemas tādu strīdu izskatīšanai, kas attiecas uz to, kā interpretēt vai piemērot Nolīgumu un Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce Nolīgumā, vai, attiecīgā gadījumā, par Komisijas lēmuma, kas pieņemts, pamatojoties uz Nolīgumu, atbilstību Nolīgumam, neizmantot strīdu izšķiršanas metodes, kas nav paredzētas šajā Protokolā.

10. PANTS

Procedūra interpretācijas vai piemērošanas grūtību gadījumā

1.    Ja rodas grūtības interpretēt vai piemērot Nolīgumu vai kādu Savienības tiesību aktu, uz kuru ir atsauce Nolīgumā, Līgumslēdzējas puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā Apvienotajai komitejai sniedz visu noderīgo informāciju, lai tā varētu detalizēti izvērtēt situāciju. Apvienotā komiteja izvērtē visas iespējas, kas ļauj saglabāt Nolīguma pareizu darbību.

2.    Ja Apvienotā komiteja nespēj rast risinājumu šā panta 1. punktā minētajām grūtībām trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais problēmjautājums iesniegts, jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var pieprasīt, lai strīdu izšķir šķīrējtiesa saskaņā ar pielikumā noteiktajiem noteikumiem.

3.    Ja strīdā rodas jautājums par 7. panta 2. punktā minētā noteikuma interpretāciju vai piemērošanu un ja minētā noteikuma interpretācija ir būtiska strīda izšķiršanai un nepieciešama, lai šķīrējtiesa varētu pieņemt attiecīgu nolēmumu, šķīrējtiesa šo jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Ja strīdā rodas jautājums par tāda noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, uz kuru attiecas 5. panta 7. punktā minētais izņēmums no dinamiskās saskaņošanas pienākuma, un ja strīds nav saistīts ar Savienības tiesību jēdzienu interpretāciju vai piemērošanu, šķīrējtiesa izšķir strīdu, negriežoties Eiropas Savienības Tiesā.

4.    Ja šķīrējtiesa saskaņā ar šā panta 3. punktu jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā:

a)    Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs un

b)    Šveicei ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstīm un Savienības iestādēm, un uz to mutatis mutandis attiecas tās pašas procedūras Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Katra Līgumslēdzēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai godprātīgi izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

Līgumslēdzēja puse, par kuru šķīrējtiesa ir konstatējusi, ka tā nav ievērojusi Nolīgumu, ar Apvienotās komitejas starpniecību informē otru Līgumslēdzēju pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

11. PANTS

Kompensācijas pasākumi

1.    Ja Līgumslēdzēja puse, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi Nolīgumu, pieņemamā termiņā, kas noteikts saskaņā ar papildinājuma IV.2. panta 6. punktu, neinformē otru Līgumslēdzēju pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu, vai ja otra Līgumslēdzēja puse uzskata, ka paziņotie pasākumi neatbilst šķīrējtiesas lēmumam, šī otra Līgumslēdzēja puse var pieņemt samērīgus kompensācijas pasākumus saskaņā ar Nolīgumu vai jebkuru citu divpusēju nolīgumu ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice (turpmāk “kompensācijas pasākumi”), lai novērstu iespējamo nelīdzsvarotību. Tā paziņo Līgumslēdzējai pusei, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi Nolīgumu, par kompensācijas pasākumiem, ko norāda paziņojumā. Šie kompensācijas pasākumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma sniegšanas dienas.

2.    Ja viena mēneša laikā no plānoto kompensācijas pasākumu paziņošanas dienas Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu apturēt, grozīt vai anulēt minētos kompensācijas pasākumus, jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt šķīrējtiesai jautājumu par minēto kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar papildinājumu.

3.    Šķīrējtiesa pieņem lēmumu papildinājuma III.8. panta 4. punktā noteiktajā termiņā.

4.    Kompensācijas pasākumiem nav atpakaļejoša spēka. Konkrētāk, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji jau ieguvuši pirms kompensācijas pasākumu stāšanās spēkā.

12. PANTS

Sadarbība starp jurisdikcijām

1.    Lai veicinātu viendabīgu interpretāciju, Šveices Federālā Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa vienojas par dialogu un tā norises kārtību.

2.    Šveicei ir tiesības iesniegt procesuālus rakstus vai rakstiskus apsvērumus Eiropas Savienības Tiesā, ja kādas Savienības dalībvalsts tiesa Eiropas Savienības Tiesai iesniedz prejudiciālu jautājumu par Nolīguma vai tajā minēta Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju.

4. NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

13. PANTS

Finansiālais ieguldījums

1.    Šveice saskaņā ar šo pantu un pielikumu piedalās to Savienības aģentūru darbību, informācijas sistēmu un citu pielikuma 1. pantā uzskaitīto darbību finansēšanā, kurām tai ir piekļuve.

Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu par šā pielikuma grozīšanu.

2.    Savienība jebkurā laikā var apturēt Šveices dalību šā panta 1. punktā minētajās darbībās, ja Šveice neievēro maksājuma termiņu saskaņā ar maksāšanas kārtību, kas noteikta pielikuma 2. pantā.

Ja Šveice neievēro maksājuma termiņu, Savienība nosūta Šveicei oficiālu atgādinājuma vēstuli. Ja 30 dienu laikā no minētās oficiālās atgādinājuma vēstules saņemšanas dienas nav veikts pilns maksājums, Savienība var apturēt Šveices dalību attiecīgajā darbībā.

3.    Finansiālo ieguldījumu veido:

a)    darbības iemaksa un

b)    dalības maksa.

4.    Finansiālo ieguldījumu veic kā ikgadēju finansiālu iemaksu, un to veic datumos, kas norādīti Komisijas izdotajos aicinājumos veikt iemaksu.

5.    Darbības iemaksas pamatā ir iemaksu skala, kas definēta kā Šveices iekšzemes kopprodukta (turpmāk “IKP”) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās.

Šajā nolūkā skaitļi par Līgumslēdzēju pušu IKP tirgus cenās ir jaunākie dati, kas pieejami no tā gada 1. janvāra, kurā veic ikgadējo maksājumu, un ko sniedzis Eiropas Savienības Statistikas birojs (EUROSTAT), pienācīgi ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā, kas noslēgts Luksemburgā 2004. gada 26. oktobrī. Ja minēto nolīgumu pārtrauc piemērot, Šveices IKP ir tāds, kāds noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

6.    Darbības iemaksu saistībā ar katru Savienības aģentūru aprēķina, piemērojot iemaksu skalu tās apstiprinātajam gada budžetam, kas iekļauts attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) attiecīgajam gadam, saistībā ar katru aģentūru ņemot vērā jebkādas darbības iemaksas korekcijas, kā noteikts pielikuma 1. pantā.

Darbības iemaksu saistībā ar informācijas sistēmām un citām darbībām aprēķina, konkrētajam attiecīgā gada budžetam piemērojot iemaksu skalu, kā noteikts budžeta izpildes dokumentos, piemēram, darba programmās vai līgumos.

Visu atsauces summu pamatā ir saistību apropriācijas.

7.    Gada dalības maksa ir 4 % no gada darbības iemaksas, kas aprēķināta saskaņā ar 5. un 6. punktu.

8.    Komisija sniedz Šveicei pietiekamu informāciju par tās finansiālā ieguldījuma aprēķināšanu. Minēto informāciju sniedz, pienācīgi ņemot vērā Savienības konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus.

9.    Visas Šveices finansiālās iemaksas vai Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veic euro.

10.    Ja šā Protokola stāšanās spēkā nesakrīt ar kalendārā gada sākumu, Šveices darbības iemaksu attiecīgajā gadā koriģē saskaņā ar pielikuma 5. pantā noteikto metodiku un apmaksas noteikumiem.

11.    Sīki izstrādāti noteikumi ar šā panta piemērošanu ir izklāstīti pielikumā.

12.    Trīs gadus pēc šā Protokola stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados Apvienotā komiteja pārskata Šveices dalības nosacījumus, kā noteikts pielikuma 1. pantā, un vajadzības gadījumā tos pielāgo.

14. PANTS

Atsauces uz teritorijām

Ja Nolīgumā iekļautajos Savienības tiesību aktos ir atsauces uz “Eiropas Savienības”, “Savienības”, “kopējā tirgus” vai “iekšējā tirgus” teritoriju, šādas atsauces Nolīguma vajadzībām saprot kā atsauces uz Nolīguma 17. pantā minētajām teritorijām.

15. PANTS

Atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem

Ja Nolīgumā iekļautajos Savienības tiesību aktos ir atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, šā Nolīguma vajadzībām šādas atsauces uzskata par atsaucēm uz Savienības dalībvalstu un Šveices valstspiederīgajiem.

16. PANTS

Savienības tiesību aktu stāšanās spēkā un īstenošana

1.    Nolīgumā iekļautie Savienības tiesību aktu noteikumi par to stāšanos spēkā vai īstenošanu neattiecas uz Nolīgumu.

2.    Termiņi un datumi, kuros Šveicē jāstājas spēkā un līdz kuriem Šveicei jāīsteno lēmumi, ar kuriem Savienības tiesību aktus iekļauj Nolīgumā, izriet no 5. panta 8. punkta un 6. panta 5. punkta, kā arī no noteikumiem par pārejas pasākumiem.

17. PANTS

Savienības tiesību aktu adresāti

Nolīgumā iekļautie Savienības tiesību aktu noteikumi, kuros norādīts, ka tie ir adresēti Savienības dalībvalstīm, neattiecas uz Nolīgumu.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. PANTS

Īstenošana

1.    Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, gan vispārējus, gan īpašus, lai nodrošinātu šā Nolīguma saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.

2.    Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu to Savienības tiesību aktu paredzēto rezultātu, uz kuriem ir atsauce Nolīgumā, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt to mērķu sasniegšanu.

19. PANTS

Stāšanās spēkā

1.    Šo protokolu katra Līgumslēdzēja puse ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Katra Līgumslēdzēja puse paziņo otrai pusei par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis Protokols stātos spēkā.

2.    Šis protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par tālāk minētajiem dokumentiem:

a)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Institucionālais protokols;

b)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols;

c)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

d)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

e)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

f)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

g)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

h)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

i)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību Grozošais protokols;

j)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Grozošais protokols;

k)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

l)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās;

m)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā.

20. PANTS

Grozījumi un izbeigšana

1.    Līgumslēdzējas puses var jebkurā laikā grozīt šo Protokolu, savstarpēji vienojoties.

2.    Ja Nolīgumu izbeidz saskaņā ar Nolīguma 21. panta 3. punktu, šis Protokols zaudē spēku dienā, kas minēta Nolīguma 21. panta 4. punktā.

3.    Ja Nolīgums zaudē spēku, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji saskaņā ar Nolīgumu jau ir ieguvuši vai kas tiem saskaņā ar Nolīgumu jau noteikti pirms Nolīguma izbeigšanas dienas. Līgumslēdzējas puses savstarpējas vienošanās ceļā lemj, kā rīkoties attiecībā uz tiesībām, kuras tiek iegūtas.

Sagatavots (..) (..) angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienādi autentiski.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu.

(Paraksta bloks, attiecīgi visās 24 ES valodās: “Eiropas Savienības vārdā –” un “Šveices Konfederācijas vārdā –”)

PIELIKUMS

PIELIKUMS PAR PROTOKOLA
13. PANTA PIEMĒROŠANU

1. PANTS

To Savienības aģentūru darbību, informācijas
sistēmu un citu darbību saraksts, saistībā ar kurām
Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu

Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu:

a)    aģentūrās:

nav;

b)    informācijas sistēmās:

datubāze EudraGMDP, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm 1 .

c)    citās darbībās:

nav;

2. PANTS

Maksāšanas kārtība

1.    Maksājumus, kas jāveic saskaņā ar Protokola 13. pantu, veic saskaņā ar šo pantu.

2.    Izdodot pieprasījumu iemaksāt līdzekļus par attiecīgo finanšu gadu, Komisija paziņo Šveicei šādu informāciju:

a)    darbības iemaksas summa un

b)    dalības maksas summa.

3.    Komisija pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā katra finanšu gada 16. aprīlī, paziņo Šveicei šādu informāciju par Šveices dalību:

a)    saistību apropriāciju summas, kas iekļautas attiecīgā gada Savienības apstiprinātajā budžetā attiecīgās Savienības budžeta dotāciju pozīcijā(-ās), saistībā ar katru aģentūru ņemot vērā jebkādas darbības iemaksas korekcijas, kā noteikts 1. pantā, un saistību apropriāciju summas attiecībā uz apstiprināto Savienības attiecīgā gada budžetu informācijas sistēmām un citām darbībām, kas attiecas uz Šveices dalību saskaņā ar 1. pantu;

b)    dalības maksas summa, kas minēta protokola 13. panta 7. punktā, un

c)    attiecībā uz aģentūrām N+1 gadā – budžeta saistību summas, kas uzņemtas par N gadā apstiprinātajām saistību apropriācijām attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) saistībā ar Savienības gada budžetu un kas iekļautas attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdijas pozīcijā(-ās) N gadā.

4.    Pamatojoties uz budžeta projektu, Komisija sniedz 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās informācijas aplēsi, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā līdz finanšu gada 1. septembrim.

5.    Eiropas Komisija vēlākais līdz katra finanšu gada 16. aprīlim un, ja tas attiecas uz attiecīgo aģentūru, informācijas sistēmu vai citu darbību, ne agrāk kā katra finanšu gada 22. oktobrī un ne vēlāk kā katra finanšu gada 31. oktobrī nosūta Šveicei pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas atbilst Šveices ieguldījumam saskaņā ar Nolīgumu attiecībā uz katru no aģentūrām, informācijas sistēmām un citām darbībām, kurās Šveice piedalās.

6.    Šā panta 5. punktā minēto(-s) uzaicinājumu(-s) veikt iemaksu strukturē pa daļām šādi:

a)    katra gada pirmā iemaksa saistībā ar pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas jāizdod līdz 16. aprīlim, atbilst summai, kura nepārsniedz 4. punktā minētās attiecīgās aģentūras, informācijas sistēmas vai citas darbības gada finansiālās iemaksas aplēses ekvivalentu.

Šveice samaksā šajā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu vēlākais 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots uzaicinājums veikt iemaksu;

b)    attiecīgā gadījumā gada otrā iemaksa saistībā ar pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas jāizdod ne agrāk kā 22. oktobrī un ne vēlāk kā 31. oktobrī, atbilst starpībai starp 4. punktā minēto summu un 5. punktā minēto summu, ja 5. punktā minētā summa ir lielāka.

Šveice šajā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu samaksā vēlākais līdz 21. decembrim.

Attiecībā uz katru pieprasījumu iemaksāt līdzekļus Šveice var veikt atsevišķus maksājumus par katru aģentūru, informācijas sistēmu vai citu darbību.

7.    Par pirmo šā Protokola īstenošanas gadu Komisija izdod vienu pieprasījumu veikt iemaksu, un to izdod 90 dienu laikā pēc protokola stāšanās spēkā.

Šveice samaksā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots pieprasījums iemaksāt līdzekļus.

8.    Par katru finansiālā ieguldījuma kavējumu Šveice maksā nokavējuma procentus attiecībā uz nesamaksāto summu no maksājuma termiņa dienas līdz dienai, kurā minētā nesamaksātā summa ir samaksāta pilnā apmērā.

Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko savām kapitāla refinansēšanas operācijām piemēro Eiropas Centrālā banka, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā ir maksāšanas termiņš, vai 0 %, atkarībā no tā, kura ir lielāka, un kam ir pieskaitīti 3,5 procentpunkti.

3. PANTS

Šveices finansiālā ieguldījuma Savienības aģentūrās
korekcija, ņemot vērā īstenošanu

Šveices finansiālā ieguldījuma Savienības aģentūrās korekciju veic N+1 gadā, kad sākotnējo darbības iemaksu koriģē uz augšu vai uz leju par starpību starp sākotnējo darbības iemaksu un koriģēto iemaksu, ko aprēķina, piemērojot N gada iemaksu skalu to budžeta saistību summai, kas uzņemtas par saistību apropriācijām, kuras apstiprinātas N gadā attiecīgajā(-ās) Savienības subsīdiju budžeta pozīcijā(-ās). Ja piemērojams, attiecībā uz katru aģentūru ņem vērā uz procentuālo daļu balstīto koriģēto darbības iemaksu, kā noteikts 1. pantā.

4. PANTS

Spēkā esošā kārtība

Protokola 13. pantu un šo pielikumu nepiemēro īpašai kārtībai, kas ir spēkā starp Šveici un Savienību un ietver Šveices finanšu iemaksas. Aģentūras, informācijas sistēmas un citas darbības, uz kurām attiecas šāda kārtība, ir šādas:

Eiropas Ķimikāliju aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

5. PANTS

Pārejas pasākumi

Ja protokola spēkā stāšanās diena nav 1. janvāris, šo pantu piemēro, atkāpjoties no 2. panta.

Protokola īstenošanas pirmajā gadā attiecībā uz konkrētajā gadā veicamo darbības iemaksu, kas piemērojama attiecīgajai aģentūrai, informācijas sistēmai vai citai darbībai, kā noteikts saskaņā ar Protokola 13. pantu un šā pielikuma 1.–3. pantu, darbības iemaksu samazina pro rata temporis, reizinot maksājamās gada darbības iemaksas summu ar šādu dienu skaitu:

a)    kalendāro dienu skaits no protokola spēkā stāšanās dienas līdz attiecīgā gada 31. decembrim, un

b)    kopējais kalendāro dienu skaits attiecīgajā gadā.

Papildinājums

PAPILDINĀJUMS PAR ŠĶĪRĒJTIESU

I NODAĻA

IEVADNOTEIKUMI

I.1. PANTS

Tvērums

Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm (turpmāk “puses”) iesniedz strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar Protokola 10. panta 2. punktu vai 11. panta 2. punktu, piemēro šajā papildinājumā izklāstītos noteikumus.

I.2. PANTS

Kancelejas un sekretariāta pakalpojumi

Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas Starptautiskais birojs (turpmāk “Starptautiskais birojs”) pilda kancelejas funkcijas un sniedz vajadzīgos sekretariāta pakalpojumus.

I.3. PANTS

Paziņojumi un termiņu aprēķināšana

1.    Paziņojumus (arī priekšlikumus) var nosūtīt, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus, kas apliecina to nosūtīšanu vai ļauj tos sertificēt.

2.    Šādus paziņojumus var nosūtīt elektroniski tikai tad, ja puse tieši šim nolūkam ir norādījusi attiecīgu e-adresi vai to šīm vajadzībām atļāvusi izmantot.

3.    Šādus paziņojumus, ko iesniedz pusēm, attiecībā uz Šveici nosūta Šveices Federālā ārlietu departamenta Eiropas nodaļai un attiecībā uz Savienību – Komisijas Juridiskajam dienestam.

4.    Jebkurš šajā papildinājumā noteiktais termiņš sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma vai darbības veikšanas. Ja dokumenta iesniegšanas pēdējā diena ir Savienības iestāžu vai Šveices valdības brīvdiena, dokumenta iesniegšanas termiņš beidzas nākamajā darbdienā. Ieskaita brīvdienas, kas ietilpst šajā laikposmā.

I.4. PANTS

Paziņojums par vēršanos šķīrējtiesā

1.    Puse, kas ierosina izmantot šķīrējtiesu (turpmāk “prasītājs”), nosūta otrai pusei (turpmāk “atbildētājs”) un Starptautiskajam birojam paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

2.    Šķīrējtiesas procesu uzskata par uzsāktu nākamajā dienā pēc tam, kad atbildētājs saņēmis paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

3.    Paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā iekļauj šādu informāciju:

a)    prasība nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā;

b)    pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

c)    prasītāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

d)    tiesvedības juridiskais pamats (protokola 10. panta 2. punkts vai 11. panta 2. punkts), kā arī:

i)    Protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos – jautājums, kas rada strīdu un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās komitejas darba kārtībā saskaņā ar Protokola 10. panta 1. punktu; un

ii)    protokola 11. panta 2. punktā minētajos gadījumos – šķīrējtiesas lēmums, visi protokola 10. panta 5. punktā minētie īstenošanas pasākumi un apstrīdētie kompensācijas pasākumi;

e)    norāde uz jebkuru noteikumu, kas izraisa strīdu vai ir ar to saistīts;

f)    īss strīda apraksts un

g)    informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

4.    Protokola 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā var iekļaut arī informāciju par nepieciešamību griezties Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Jebkādas pretenzijas par paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā nepietiekamību neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

I.5. PANTS

Atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā

1.    Atbildētājs 60 dienu laikā pēc paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā saņemšanas nosūta prasītājam un Starptautiskajam birojam atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, kurā iekļauj šādu informāciju:

a)    pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

b)    atbildētāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

c)    atbilde uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar I.4. panta 3. punkta d) līdz f) apakšpunktu, un

d)    informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

2.    Protokola 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā var ietvert arī atbildi uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar šā papildinājuma I.4. panta 4. punktu, un informāciju par nepieciešamību griezties Eiropas Savienības Tiesā.

3.    Tas, ka atbildētājs nesniedz atbildi vai sniedz nepilnīgu vai novēlotu atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

4.    Ja atbildētājs savā atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā pieprasa, lai šķīrējtiesā būtu pieci šķīrējtiesneši, prasītājs ieceļ papildu šķīrējtiesnesi 30 dienu laikā pēc atbildes saņemšanas uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

I.6. PANTS

Pārstāvniecība un palīdzība

1.    Puses šķīrējtiesā pārstāv viens vai vairāki pārstāvji. Pārstāvjiem var palīdzēt padomdevēji vai advokāti.

2.    Par visām pārstāvju vai viņu adrešu izmaiņām paziņo otrai pusei, Starptautiskajam birojam un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa var jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma pieprasīt pierādījumus par pilnvarām, kas piešķirtas pušu pārstāvjiem.

II NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS SASTĀVS

II.1. PANTS

Šķīrējtiesnešu skaits

Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši. Ja prasītājs savā paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā vai atbildētājs atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā to lūdz, šķīrējtiesā ir pieci šķīrējtiesneši.

II.2. PANTS

Šķīrējtiesnešu iecelšana

1.    Ja paredzēts iecelt trīs šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās vienu no viņiem. Divi pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2.    Ja paredzēts iecelt piecus šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās divus no tiem. Četri pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās piekto šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

3.    Ja 30 dienu laikā pēc pēdējā pušu ieceltā šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesneši nav panākuši vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāja izvēli, priekšsēdētāju ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs.

4.    Lai palīdzētu izraudzīties šķīrējtiesnešus šķīrējtiesas izveidošanai, izstrādā un vajadzības gadījumā atjaunina personu, kurām ir 6. punktā minētā kvalifikācija, indikatīvu sarakstu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā, kas noslēgts (..) (turpmāk “Nolīgums veselības jomā”), Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas noslēgts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (turpmāk “Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību”), un Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu, kas noslēgts (..), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā, turpmāk “Nolīgums par regulāru finanšu ieguldījumu Eiropas Savienībā”, Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu Nolīguma vajadzībām.

5.    Ja kāda puse neieceļ šķīrējtiesnesi, Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ieceļ šo šķīrējtiesnesi no 4. punktā minētā saraksta. Ja šāda saraksta nav, šķīrējtiesnesi ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību no personām, kuras viena puse vai abas puses ir oficiāli ierosinājušas 4. punkta vajadzībām.

6.    Šķīrējtiesas sastāvā ir augsti kvalificētas personas, kuras var būt un var nebūt saistītas ar pusēm un kurām ir garantēta neatkarība un interešu konfliktu neesība, kā arī plaša pieredze. Konkrētāk, tās ir apliecinājušas speciālās zināšanas tieslietās un jautājumos, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, tās nesaņem norādījumus no pusēm un tās rīkojas patstāvīgi un nesaņem norādījumus no kādas organizācijas vai valdības jautājumos, kas saistīti ar strīdu. Šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir arī pieredze strīdu izšķiršanas procedūrās.

II.3. PANTS

Šķīrējtiesnešu deklarācijas

1.    Ja tiek apsvērta personas iecelšana par šķīrējtiesnesi, šī persona ziņo par visiem apstākļiem, kas varētu radīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti vai neatkarību. No iecelšanas brīža un visā šķīrējtiesas procesā šķīrējtiesnesis nekavējoties ziņo par šādiem apstākļiem pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem, ja tas jau nav izdarīts iepriekš.

2.    Jebkuru šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kas varētu radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti vai neatkarību.

3.    Puse var pieprasīt tās ieceltā šķīrējtiesneša noraidīšanu tikai tāda iemesla dēļ, kas tai kļuvis zināms pēc tā iecelšanas.

4.    Ja šķīrējtiesnesis nerīkojas vai ja šķīrējtiesnesim de jure vai de facto nav iespējams pildīt savus pienākumus, piemēro II.4. pantā noteikto šķīrējtiesnešu noraidīšanas procedūru.

II.4. PANTS

Šķīrējtiesnešu noraidīšana

1.    Ikviena puse, kas vēlas noraidīt kādu šķīrējtiesnesi, iesniedz noraidīšanas pieprasījumu 30 dienu laikā no dienas, kad tai paziņots par minētā šķīrējtiesneša iecelšanu, vai 30 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par II.3. pantā minētajiem apstākļiem.

2.    Noraidīšanas pieprasījumu nosūta otrai pusei, noraidītajam šķīrējtiesnesim, pārējiem šķīrējtiesnešiem un Starptautiskajam birojam. Tajā izklāsta noraidīšanas pieprasījuma iemeslus.

3.    Ja ir iesniegts noraidīšanas pieprasījums, otra puse var apmierināt noraidīšanas pieprasījumu. Attiecīgais šķīrējtiesnesis var arī sevi atstatīt. Noraidīšanas pieprasījuma apmierināšana vai sevis atstatīšana nenozīmē, ka tiek atzīti noraidīšanas iemesli.

4.    Ja 15 dienu laikā pēc noraidīšanas pieprasījuma paziņošanas otra puse neapmierina noraidīšanas pieprasījumu vai attiecīgais šķīrējtiesnesis sevi neatstata, puse, kas pieprasījusi noraidīšanu, var lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāru pieņemt lēmumu par noraidīšanu.

5.    Ja vien puses nevienojas citādi, 4. punktā minētajā lēmumā norāda šāda lēmuma iemeslus.

II.5. PANTS

Šķīrējtiesneša aizstāšana

1.    Ievērojot šā panta 2. punktu, ja šķīrējtiesas procesa laikā ir jāaizstāj kāds šķīrējtiesnesis, aizstājēju ieceļ vai izraugās saskaņā ar II.2. pantā noteikto procedūru, ko piemēro aizstājamā šķīrējtiesneša iecelšanai vai izvēlei. Minēto procedūru piemēro pat tad, ja viena puse nav izmantojusi savas tiesības iecelt aizstājamo šķīrējtiesnesi vai piedalīties tā iecelšanā.

2.    Šķīrējtiesneša aizstāšanas gadījumā procedūru atsāk tajā posmā, kad aizstātais šķīrējtiesnesis beidz pildīt savas funkcijas, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi.

II.6. PANTS

Atbrīvošana no atbildības

Izņemot tīšu pārkāpumu vai rupjas nolaidības gadījumus, puses, ciktāl to pieļauj piemērojamie tiesību akti, atsakās no jebkādas prasības pret šķīrējtiesnešiem par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar šķīrējtiesu.

III NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

III.1. PANTS

Vispārīgie noteikumi

1.    Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kurā pēdējais šķīrējtiesnesis ir pieņēmis savu iecelšanu amatā.

2.    Šķīrējtiesa nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pusēm un to, ka piemērotā procesa posmā katrai no tām ir pietiekama iespēja aizstāvēt savas tiesības un izklāstīt savus argumentus. Šķīrējtiesa vada šķīrējtiesas procedūru tā, lai izvairītos no kavēšanās un nevajadzīgiem izdevumiem un lai nodrošinātu strīda izšķiršanu starp pusēm.

3.    Ja šķīrējtiesa pēc pušu uzklausīšanas nenolemj citādi, tiek rīkota tiesas sēde.

4.    Ja puse nosūta paziņojumu šķīrējtiesai, tā to dara ar Starptautiskā biroja starpniecību un vienlaikus nosūta kopiju otrai pusei. Starptautiskais birojs nosūta minētā paziņojuma kopiju katram šķīrējtiesnesim.

III.2. PANTS

Šķīrējtiesas vieta

Šķīrējtiesas process notiek Hāgā. Ja to prasa ārkārtas apstākļi, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā citā vietā, ko tā uzskata par piemērotu savām apspriedēm.

III.3. PANTS

Valoda

1.    Šķīrējtiesas procedūras valodas ir franču un angļu valoda.

2.    Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai visiem dokumentiem, kas pievienoti prasības pieteikumam vai aizstāvības rakstam, un visiem citiem procedūras laikā iesniegtajiem dokumentiem, kas sagatavoti oriģinālvalodā, pievieno tulkojumu vienā no tiesvedības valodām.

III.4. PANTS

Prasības pieteikums

1.    Prasītājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību nosūta rakstisku prasības pieteikumu atbildētājam un šķīrējtiesai. Prasītājs var nolemt I.4. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par prasības pieteikumu, ja tas atbilst arī šā panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

2.    Prasības pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

a)    informācija, kas norādīta I.4. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunktā;

b)    faktu izklāsts, kas iesniegts prasības pamatojumam, un

c)    juridiskie argumenti, kas izvirzīti prasības pieteikuma pamatojumam.

3.    Prasības pieteikumam, ciktāl iespējams, pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis prasītājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem. Protokola 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos prasības pieteikumā, ciktāl iespējams, iekļauj arī informāciju par nepieciešamību griezties Eiropas Savienības Tiesā.

III.5. PANTS

Aizstāvības raksts

1.    Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību prasītājam un šķīrējtiesai nosūta rakstveida aizstāvības rakstu. Atbildētājs var nolemt atbildi uz I.5. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par aizstāvības rakstu ar nosacījumu, ka atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā atbilst arī šā panta 2. punkta nosacījumiem.

2.    Aizstāvības rakstā sniedz atbildi uz prasības pieteikuma punktiem, kas norādīti saskaņā ar šā papildinājuma III.4. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu. Ciktāl iespējams, tam pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis atbildētājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem. Protokola 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos aizstāvības rakstā, ciktāl iespējams, iekļauj arī informāciju par nepieciešamību griezties Eiropas Savienības Tiesā.

3.    Aizstāvības rakstā vai vēlākā šķīrējtiesas procesa posmā, ja šķīrējtiesa nolemj, ka kavēšanās ir pamatota ar attiecīgiem apstākļiem, atbildētājs var iesniegt pretprasību ar nosacījumu, ka šķīrējtiesa ir kompetenta to izskatīt.

4.    Pretprasībai piemēro III.4. panta 2. un 3. punktu.

III.6. PANTS

Šķīrējtiesas jurisdikcija

1.    Šķīrējtiesa lemj par to, vai tai ir jurisdikcija, pamatojoties uz protokola 10. panta 2. punktu vai 11. panta 2. punktu.

2.    Protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai ir pilnvaras izskatīt jautājumu, kas rada strīdu un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās komitejas darba kārtībā saskaņā ar Protokola 10. panta 1. punktu.

3.    Protokola 11. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai, kas izskatīja galveno lietu, ir pilnvaras pārbaudīt apstrīdēto kompensācijas pasākumu samērīgumu, arī gadījumos, kad šie pasākumi pilnībā vai daļēji ir veikti saskaņā ar citu divpusēju nolīgumu ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice.

4.    Iebildi par šķīrējtiesas jurisdikcijas neesību iesniedz vēlākais aizstāvības rakstā vai – pretprasības gadījumā – atbildē. Tas, ka puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi vai ir piedalījusies tā iecelšanā, neatņem tai tiesības iesniegt šādu iebildi. Iebildi par to, ka strīds varētu pārsniegt šķīrējtiesas pilnvaras, iesniedz, tiklīdz šķīrējtiesas procesa laikā tiek izvirzīts jautājums, kas, iespējams, pārsniedz tās pilnvaras. Katrā ziņā šķīrējtiesa var apmierināt iebildi, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa beigām, ja tā uzskata, ka kavēšanās notikusi pamatotu iemeslu dēļ.

5.    Šķīrējtiesa var lemt par 4. punktā minēto iebildi, izskatot to kā prejudiciālu jautājumu vai arī lēmumā par lietas būtību.

III.7. PANTS

Cita rakstiski sniedzama informācija

Šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar pusēm lemj par to, kādu citu rakstiski sniedzamu informāciju puses iesniedz vai var iesniegt papildus prasības pieteikumam un aizstāvības rakstam, un nosaka to iesniegšanas termiņu.

III.8. PANTS

Termiņi

1.    Šķīrējtiesas noteiktie termiņi rakstisko dokumentu – arī prasības pieteikuma un aizstāvības raksta – paziņošanai nepārsniedz 90 dienas, ja vien puses nevienojas citādi.

2.    Šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu 12 mēnešu laikā pēc tās izveides dienas. Ārkārtas apstākļos, kad radušās īpašas grūtības, šķīrējtiesa var pagarināt šo termiņu par ne vairāk kā trim papildu mēnešiem.

3.    Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus samazina uz pusi:

a)    pēc prasītāja vai atbildētāja lūguma, ja 30 dienu laikā pēc minētā lūguma šķīrējtiesa, uzklausījusi otru pusi, nolemj, ka lieta ir steidzama, vai

b)    tā vienojas ieinteresētās puses.

4.    Protokola 11. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad saskaņā ar Protokola 11. panta 1. punktu ir paziņots par kompensācijas pasākumiem.

III.9. PANTS

Griešanās Eiropas Savienības Tiesā

1.    Piemērojot protokola 7. pantu un 10. panta 3. punktu, šķīrējtiesa griežas Eiropas Savienības Tiesā.

2.    Šķīrējtiesa var griezties Eiropas Savienības Tiesā jebkurā tiesvedības brīdī ar nosacījumu, ka šķīrējtiesa spēj pietiekami precīzi noteikt lietas juridisko un faktisko pamatu un tajā izvirzītos juridiskos jautājumus.

Tiesvedību šķīrējtiesā aptur līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi attiecīgu nolēmumu.

3.    Katra puse var nosūtīt šķīrējtiesai pamatotu lūgumu griezties Eiropas Savienības Tiesā. Šķīrējtiesa noraida šādu lūgumu, ja tā uzskata, ka nav izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi saistībā ar griešanos Eiropas Savienības Tiesā. Ja šķīrējtiesa noraida puses lūgumu griezties Eiropas Savienības Tiesā, tā savu lēmumu pamato lēmumā par lietas būtību.

4.    Šķīrējtiesa griežas Eiropas Savienības Tiesā, nosūtot tai paziņojumu. Paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)    īss strīda apraksts

b)    attiecīgais Savienības tiesību akts(-i) un/vai Nolīguma noteikums(-i) un

c)    Savienības tiesību jēdziens, kas jāinterpretē saskaņā ar Protokola 7. panta 2. punktu.

Šķīrējtiesa paziņo pusēm par griešanos Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Eiropas Savienības Tiesa pēc analoģijas piemēro iekšējo reglamentu, kas piemērojams, īstenojot tās jurisdikciju sniegt prejudiciālu nolēmumu par Līgumu un Savienības iestāžu un struktūru pieņemto aktu interpretāciju.

6.    Pārstāvji un advokāti, kas ir pilnvaroti pārstāvēt puses šķīrējtiesā saskaņā ar I.4., I.5., III.4. un III.5. pantu, ir pilnvaroti pārstāvēt puses Eiropas Savienības Tiesā.

III.10. PANTS

Pagaidu noregulējuma pasākumi

1.    Protokola 11. panta 2. punktā minētajos gadījumos jebkura puse jebkurā šķīrējtiesas procedūras posmā var pieprasīt pagaidu noregulējumu, kas ietver kompensācijas pasākumu apturēšanu.

2.    Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri pirmšķietami pamato prasīto pagaidu noregulējumu. Tajos ietver visus pieejamos pierādījumus un pierādījumu piedāvājumus, lai pamatotu pagaidu noregulējuma noteikšanu.

3.    Puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ar Starptautiskā biroja starpniecību rakstiski nosūta savu pieteikumu otrai pusei un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa nosaka īsu termiņu, kurā šī otra puse var iesniegt rakstiskus vai mutiskus apsvērumus.

4.    Šķīrējtiesa viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas pieņem lēmumu par apstrīdēto kompensācijas pasākumu apturēšanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    šķīrējtiesa pirmšķietami ir apmierināta ar lietas būtību, uz ko savā pieteikumā norādījis lietas dalībnieks, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu;

b)    šķīrējtiesa uzskata, ka, gaidot galīgo lēmumu, puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ciestu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, ja kompensācijas pasākumi netiktu apturēti, un

c)    kaitējums, ko apstrīdēto kompensācijas pasākumu tūlītēja piemērošana radītu pusei, kura lūdz piemērot pagaidu noregulējumu, ir lielāks par interesi par šo pasākumu tūlītēju un rezultatīvu piemērošanu.

5.    Procedūras apturēšanu, kas minēta III.9. panta 2. punkta otrajā daļā, nepiemēro tiesvedībā, kas notiek saskaņā ar šo pantu.

6.    Lēmumam, ko šķīrējtiesa pieņem saskaņā ar 4. punktu, ir tikai pagaidu spēks, un tas neskar šķīrējtiesas lēmumu par lietas būtību.

7.    Ja vien lēmumā, ko šķīrējtiesa pieņēmusi saskaņā ar šā panta 4. punktu, nav noteikts agrāks apturēšanas beigu datums, apturēšana zaudē spēku, kad ir pieņemts galīgais lēmums saskaņā ar Protokola 11. panta 2. punktu.

8.    Lai novērstu šaubas, šā panta nolūkos tiek saprasts, ka, apsverot puses, kas pieprasa pagaidu noregulējumu, un otras puses attiecīgās intereses, šķīrējtiesa ņem vērā pušu fizisko personu un uzņēmēju intereses, bet šis apsvērums šādām personām vai uzņēmējiem nepiešķir nekādas tiesības šķīrējtiesā.

III.11. PANTS

Pierādījumi

1.    Katra puse sniedz pierādījumus par faktiem, kas veido tās prasības vai aizstāvības pamatojumu.

2.    Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var prasīt pusēm sniegt būtisku informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Šķīrējtiesa nosaka termiņu, kurā pusēm jāatbild uz tās pieprasījumu.

3.    Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var no jebkura informācijas avota iegūt būtisku informāciju, ko tā uzskata par atbilstošu. Šķīrējtiesa var arī lūgt ekspertu viedokli pēc saviem ieskatiem un, attiecīgā gadījumā, ievērojot pušu saskaņotos noteikumus un nosacījumus.

4.    Jebkādu informāciju, ko šķīrējtiesa ieguvusi saskaņā ar šo pantu, dara pieejamu pusēm, un puses par šo informāciju var iesniegt piezīmes šķīrējtiesai.

5.    Pēc tam, kad šķīrējtiesa ir lūgusi otras puses viedokli, tā pieņem atbilstīgus pasākumus, lai risinātu jebkurus jautājumus, ko kāda puse izvirzījusi attiecībā uz personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

6.    Šķīrējtiesa lemj par iesniegto pierādījumu pieņemamību, būtiskumu un spēku.

III.12. PANTS

Sēdes

1.    Ja ir jānotiek tiesas sēdei, šķīrējtiesa, apspriedusies ar pusēm, pietiekami savlaicīgi paziņo pusēm tiesas sēdes datumu, laiku un vietu.

2.    Tiesas sēde ir atklāta, ja vien šķīrējtiesa pēc savas ierosmes vai pēc pušu pieteikuma nopietnu iemeslu dēļ nenolemj citādi.

3.    Katras sēdes protokolu sagatavo un paraksta šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Autentisks ir tikai šis protokols.

4.    Šķīrējtiesa var nolemt rīkot tiesas sēdi virtuāli saskaņā ar Starptautiskā biroja praksi. Par šo praksi puses tiek savlaicīgi informētas. Šādos gadījumos mutatis mutandis piemēro 1. punktu un 3. punktu.

III.13. PANTS

Noklusējuma princips

1.    Ja šajā papildinājumā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā prasītājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis prasības pieteikumu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu izbeigt šķīrējtiesas procesu, ja vien nav neatrisinātu jautājumu, par kuriem varētu būt vajadzīgs nolēmums, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

Ja šajā papildinājumā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā atbildētājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā vai savu aizstāvības rakstu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu par procesa turpināšanu, neuzskatot, ka šāda neizpilde pati par sevi ir uzskatāma par prasītāja apgalvojumu pieņemšanu.

Šā punkta otrā daļa ir piemērojama arī tad, ja prasītājs neiesniedz atbildi uz pretprasību.

2.    Ja puse, kas pienācīgi uzaicināta saskaņā ar III.12. panta 1. punktu, neierodas uz tiesas sēdi un nenorāda šādas neierašanās pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var turpināt šķīrējtiesas procesu.

3.    Ja puse, kuru šķīrējtiesa pienācīgi uzaicinājusi iesniegt papildu pierādījumus, noteiktajā termiņā to neizdara, nenorādot šādas papildu pierādījumu nesniegšanas pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var lemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

III.14. PANTS

Procedūras izbeigšana

1.    Ja tiek pierādīts, ka pusēm ir bijusi pienācīga iespēja iesniegt savus argumentus, šķīrējtiesa var pasludināt procedūras izbeigšanu.

2.    Ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, tā pēc savas iniciatīvas vai pēc puses lūguma var nolemt atsākt tiesvedību jebkurā laikā pirms sava lēmuma pieņemšanas.

IV NODAĻA

LĒMUMS

IV.1. PANTS

Lēmumi

Šķīrējtiesa cenšas pieņemt lēmumus vienprātīgi. Ja tomēr izrādās, ka lēmumu vienprātīgi pieņemt nav iespējams, šķīrējtiesa lēmumu pieņem ar šķīrējtiesnešu balsu vairākumu.

IV.2. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma forma un sekas

1.    Šķīrējtiesa var pieņemt atsevišķus lēmumus par dažādiem jautājumiem dažādos laikos.

2.    Visus lēmumus pieņem rakstveidā un tajos norāda iemeslus, uz ko tie pamatoti. Tie ir galīgi un saistoši pusēm.

3.    Šķīrējtiesas lēmumu paraksta šķīrējtiesneši, tajā norāda datumu, kurā tas pieņemts, un norāda šķīrējtiesas procesa norises vietu. Starptautiskais birojs nosūta pusēm šķīrējtiesnešu parakstītu lēmuma kopiju.

4.    Starptautiskais birojs šķīrējtiesas lēmumu publisko.

Publiskojot šķīrējtiesas lēmumu, Starptautiskais birojs ievēro attiecīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

Šā punkta otrajā daļā minētie noteikumi ir identiski visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam veselības jomā, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šos noteikumus Nolīguma vajadzībām.

5.    Puses nekavējoties izpilda visus šķīrējtiesas lēmumus.

6.    Protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pēc pušu viedokļa saņemšanas lēmumā par lietas būtību nosaka pieņemamu termiņu, kurā jāizpilda tās lēmums saskaņā ar Protokola 10. panta 5. punktu, ņemot vērā pušu iekšējās procedūras.

IV.3. PANTS

Piemērojamie tiesību akti, interpretācijas noteikumi, mediators

1.    Piemērojamie tiesību akti ir Nolīgums, Savienības tiesību akti, uz kuriem tajā dotas atsauces, kā arī jebkuras citas starptautisko tiesību normas, kas attiecas uz minēto tiesību instrumentu piemērošanu.

2.    Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar Protokola 7. pantā minētajiem interpretācijas noteikumiem.

3.    Iepriekšēji lēmumi, ko strīdu izšķiršanas struktūra pieņem attiecībā uz kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar citu divpusēju nolīgumu starp tiem, kas minēti protokola 11. panta 1. punktā, ir saistoši šķīrējtiesai.

4.    Šķīrējtiesai nav atļauts lemt kā mediatoram vai ex aequo et bono.

IV.4. PANTS

Savstarpēji saskaņots risinājums vai citi iemesli šķīrējtiesas procedūras izbeigšanai

1.    Puses jebkurā laikā var savstarpēji vienoties par strīda risinājumu. Par jebkuru šādu risinājumu tās kopīgi paziņo šķīrējtiesai. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas puses atbilstīgām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda attiecīgo prasību, un šķīrējtiesas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai pēc paziņojuma par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, šķīrējtiesas procedūru izbeidz.

2.    Ja šķīrējtiesas procedūras gaitā prasītājs rakstiski informē šķīrējtiesu, ka nevēlas turpināt šķīrējtiesas procedūru, un ja dienā, kad šķīrējtiesa saņem šo paziņojumu, atbildētājs šķīrējtiesas procedūrā vēl nav veicis nekādus pasākumus, šķīrējtiesa izdod rīkojumu, kurā oficiāli reģistrē šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu. Šķīrējtiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, kas jāsedz prasītājam, ja to pamato minētās puses rīcība.

3.    Ja pirms šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesa secina, ka šķīrējtiesas procedūras turpināšana ir kļuvusi bezjēdzīga vai neiespējama citu iemeslu dēļ, kas nav minēti 1. un 2. punktā, šķīrējtiesa informē puses par savu nodomu izdot rīkojumu par šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir neatrisināti jautājumi, par kuriem var būt nepieciešams lemt, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

4.    Šķīrējtiesa nosūta pusēm šķīrējtiesas procedūras izbeigšanas rīkojuma vai šķīrējtiesnešu parakstīta lēmuma, kas pieņemts, pusēm vienojoties, kopiju. IV.2. panta 2. līdz 5. punktu piemēro šķīrējtiesas lēmumiem, kas pieņemti, pusēm savstarpēji vienojoties.

IV.5. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma labošana

1.    30 dienu laikā pēc šķīrējtiesas lēmuma saņemšanas puse, ar Starptautiskā biroja starpniecību paziņojot par to otrai pusei un šķīrējtiesai, var lūgt šķīrējtiesu labot šķīrējtiesas lēmuma tekstā jebkādas kļūdas aprēķinos, pārrakstīšanās vai drukas kļūdas vai līdzīgas kļūdas vai izlaidumus. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka šis lūgums ir pamatots, tā veic labojumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Lūgumam nav apturoša spēka attiecībā uz IV.2. panta 6. punktā paredzēto termiņu.

2.    Šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc sava lēmuma paziņošanas pēc savas iniciatīvas var veikt šā panta 1. punktā minētos labojumus.

3.    Labojumus, kas minēti šā panta 1. punktā, veic rakstiski, un tie ir lēmuma neatņemama sastāvdaļa. Piemēro IV.2. panta 2. līdz 5. punktu.

IV.6. PANTS

Šķīrējtiesnešu honorāri

1.    IV.7. pantā minētie honorāri ir samērīgi, ņemot vērā lietas sarežģītību, šķīrējtiesnešu veltīto laiku un visus citus attiecīgos apstākļus.

2.    Izveido un vajadzības gadījumā atjaunina sarakstu ar dienas atlīdzību un maksimālo un minimālo stundu skaitu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam veselības jomā, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu Nolīguma vajadzībām.

IV.7. PANTS

Tiesāšanās izdevumi

1.    Katra puse sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no šķīrējtiesas izdevumiem.

2.    Šķīrējtiesa, lemjot par lietas būtību, nosaka savus izdevumus. Minētajos izdevumos ietver tikai:

a)    šķīrējtiesnešu honorārus, kas jānorāda atsevišķi katram šķīrējtiesnesim un ko nosaka pati šķīrējtiesa saskaņā ar IV.6. pantu;

b)    šķīrējtienešu ceļa un citus izdevumus un

c)    Starptautiskā biroja honorārus un izdevumus.

3.    Šā panta 2. punktā minētie izdevumi ir samērīgi, ņemot vērā strīda apmēru, strīda sarežģītību, laiku, ko šķīrējtiesneši un visi šķīrējtiesas ieceltie eksperti ir tam veltījuši, un visus citus būtiskus apstākļus.

IV.8. PANTS

Iemaksa izdevumu segšanai

1.    Šķīrējtiesas procesa sākumā Starptautiskais birojs var lūgt puses iemaksāt vienādu summu kā avansu IV.7. panta 2. punktā minēto izmaksu segšanai.

2.    Šķīrējtiesas procesa laikā Starptautiskais birojs var no pusēm pieprasīt veikt iemaksas papildus šā panta 1. punktā minētajai iemaksai.

3.    Visas summas, ko puses iemaksājušas saskaņā ar šo pantu, pārskaita Starptautiskajam birojam, un tas šīs summas izmaksā, lai segtu faktiskos izdevumus, tajā skaitā un it īpaši šķīrējtiesnešu honorārus un Starptautiskā biroja atlīdzības.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

V.1. PANTS

Grozījumi

Apvienotā komiteja ar lēmumu var pieņemt šā papildinājuma grozījumus.

________________

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).