EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2025

COM(2025) 308 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju, un par to, lai provizoriski piemērotu Nolīgumu par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā

NOLĪGUMA
STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM,
NO VIENAS PUSES,
UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES,
PAR PERSONU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS
GROZOŠAIS PROTOKOLS

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

ŅEMOT VĒRĀ 1999. gada 21. jūnijā Briselē pieņemto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “Nolīgums”), kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā,

ŅEMOT VĒRĀ 2004. gada 26. oktobrī Briselē pieņemto Protokolu 1999. gada 21. jūnija Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā, kas stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

ŅEMOT VĒRĀ 2008. gada 27. maijā Briselē pieņemto Protokolu 1999. gada 21. jūnija Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūnijā,

ŅEMOT VĒRĀ 2016. gada 4. martā Briselē pieņemto Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Horvātijas Republikas dalību Līgumslēdzējas puses statusā pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī,

TĀ KĀ Savienības noslēgtie nolīgumi ir saistoši Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm, tādēļ šis Protokols attiecas uz Līgumslēdzējām pusēm, kā izklāstīts Nolīgumā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS

Grozījumi Nolīgumā

Nolīgumu groza šādi:

(1)    preambulā pēc otrā apsvēruma iekļauj šādus apsvērumus:

“ATZĪSTOT, ka pārvietošanās brīvība ir svarīgs iekšējā tirgus aspekts un ka, nodrošinot Līgumslēdzēju pušu valstspiederīgajiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem tiesības ieceļot un uzturēties attiecīgajās teritorijās bez nepamatotiem ierobežojumiem un pilnībā ievērojot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, tiek stiprināta to iekšējā tirgus daļu darbība, kurās piedalās Šveice,

APZINOTIES, ka ir jānodrošina vienveidība tajās iekšējā tirgus daļās, kurās piedalās Šveice, ar to saprotot, ka Nolīgums jāinterpretē saskaņā ar vienotas interpretācijas principu, kas izklāstīts šā Nolīguma Institucionālā protokola 7. pantā. Šveices Federālās tiesas un visu pārējo Šveices tiesu, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu un Eiropas Savienības Tiesas kompetence interpretēt šo Nolīgumu atsevišķos gadījumos paliek nemainīga,

ATGĀDINOT, ka pārvietošanās brīvība un tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi attiecas uz vienas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem, kuri izmanto vai vēlas izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, nepārcēlušies vai vēl nepārcēlušies uz dzīvi citas Līgumslēdzējas puses teritorijā. Tāpat dažas tiesības, kas saistītas ar brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu pagātnē, arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, var turpināt piemērot pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses valstspiederīgais ir pārtraucis uzturēties citas Līgumslēdzējas puses teritorijā,

TURKLĀT ATGĀDINOT, ka personu brīva pārvietošanās ietver darba ņēmēju, pašnodarbinātu personu un ekonomiski neaktīvu personu pārvietošanos, ar noteikumu, ka šādas personas atbilst šajā Nolīgumā noteiktajām likumīgas uzturēšanās prasībām, tajā skaitā, attiecīgā gadījumā, pietiekamu līdzekļu un visaptverošas veselības apdrošināšanas esībai, lai nekļūtu par pārmērīgu slogu Līgumslēdzēju pušu sociālās palīdzības sistēmām,

UZSVEROT mērķi konsolidēt un attīstīt Savienības un Šveices visaptverošo partnerību, pilnībā izmantojot tās potenciālu,”;

(2)    Nolīguma 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. PANTS

Uzturēšanās tiesības un tiesības veikt saimniecisko darbību

Saskaņā ar I pielikuma noteikumiem tiek garantētas uzturēšanās tiesības un tiesības veikt saimniecisko darbību.”;

(3)    Nolīgumā iekļauj šādus pantus:

“4.a PANTS

Tiesības veikt uzņēmējdarbību

1.    Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajam ir tiesības veikt uzņēmējdarbību kādas citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, lai darbotos kā pašnodarbinātais.

2.    Ievērojot šā Nolīguma noteikumus, aizliedz ierobežojumus kādas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgo brīvībai veikt uzņēmējdarbību citas Līgumslēdzējas puses teritorijā. Tāpat aizliedz ierobežojumus attiecībā uz to, kā kādas Līgumslēdzējas puses valstpiederīgie, kas izveidojuši uzņēmumu kādā dalībvalstī, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības un filiāles citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.

4.b PANTS

Vienlīdzīga attieksme pret pašnodarbinātām personām

1.    Attiecībā uz pieeju pašnodarbinātībai un tās īstenošanu uzņēmējvalstī pret pašnodarbināto personu ir ne mazāk labvēlīga attieksme kā pret saviem valstspiederīgajiem.

2.    Regulas (ES) Nr. 492/2011 1   7. līdz 10. panta noteikumi piemērojami mutatis mutandis attiecībā uz šajā Nolīgumā minētajām pašnodarbinātām personām.”;

(4)    Nolīguma 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    Šajā pantā minētās tiesības ir garantētas saskaņā ar I, II un III pielikuma noteikumiem.”;

(5)    Nolīgumā iekļauj šādus pantus:

“5.a PANTS

Pakalpojumu sniegšana

Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tālāk minētais ir aizliegts saskaņā ar šā Nolīguma 5. pantu:

a)    jebkādi ierobežojumi attiecībā uz tādu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu Līgumslēdzējas puses teritorijā, kas nepārsniedz 90 faktiskā darba dienas kalendārajā gadā;

b)    neskarot 7.i pantu – jebkādi ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežojumi gadījumos, uz kuriem attiecas šā Nolīguma 5. panta 2. punkts, attiecībā uz personu, kas sniedz pakalpojumus, darbiniekiem, kuriem nav nevienas Līgumslēdzējas puses valstspiederības, kuri ir iesaistīti vienas Līgumslēdzējas puses regulārajā darba tirgū un kuri norīkoti sniegt pakalpojumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā .

5.b PANTS

Uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus

5.a panta noteikumi attiecas uz uzņēmējsabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem un kam reģistrācijas, centrālās administrācijas un galvenā darījumu vieta ir Līgumslēdzējas puses teritorijā.

5.c PANTS

Vienlīdzīga attieksme pret personām, kas sniedz pakalpojumus

Persona, kas sniedz pakalpojumus, kam ir tiesības vai kam atļauts sniegt pakalpojumu, šā pakalpojuma sniegšanai drīkst uz laiku veikt darbību valstī, kurā tiek sniegts pakalpojums, ar tiem pašiem noteikumiem, kādus minētā valsts noteikusi saviem valstspiederīgajiem, saskaņā ar šā Nolīguma un I, II un III pielikuma noteikumiem.

5d. PANTS

Noteikumi par to personu dzīvesvietu, kuras sniedz pakalpojumus

1.    Personas, kas sniedz pakalpojumus, ir Savienības dalībvalstu vai Šveices valstspiederīgie un veic uzņēmējdarbību tādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, kas nav pakalpojumu saņēmēja valsts, un personu, kas sniedz pakalpojumus, darbinieki neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuri ir iesaistīti vienas Līgumslēdzējas puses regulārajā darba tirgū un kuri norīkoti sniegt pakalpojumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, un kuriem ir tiesības vai ir atļauts sniegt pakalpojumus uz laiku, kas pārsniedz 90 faktiskā darba dienas kalendārajā gadā, lai pamatotu šīs tiesības, saņem uzturēšanās atļauju uz laikposmu, kas vienāds ar pakalpojumu sniegšanas laikposmu, kurš pārsniedz 90 faktiskā darba dienas kalendārajā gadā.

2.    Lai izdotu šādas atļaujas, Līgumslēdzējas puses šā panta 1. punktā minētajām personām nedrīkst prasīt vairāk par tālāk minēto:

a)    derīga personas apliecība vai pase, neskarot 7.i pantu;

b)    pierādījums par to, ka tās sniedz pakalpojumu vai ka vēlas to darīt.

5e. PANTS

Pakalpojumu sniegšanas ilgums

1.    Kopējais pakalpojumu sniegšanas ilgums saskaņā ar 5.a panta a) punktu, ja pakalpojumus sniedz pastāvīgi vai vairākos secīgos laikposmos, nedrīkst pārsniegt 90 faktiskā darba dienas kalendārajā gadā.

2.    Šā panta 1. punkta noteikumi neskar pakalpojumu sniedzošās personas juridisko saistību izpildi saskaņā ar garantijām, ko sniedz personai, kura saņem pakalpojumu, vai nepārvaramas varas apstākļiem.

5f. PANTS

Pakalpojumu sniegšanai piemērojamie noteikumi

1.    5.a un 5.c panta noteikumus neattiecina uz darbībām, kas ietver, kaut vai neregulāri, valsts varas īstenošanu attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē.

2.    5.a un 5.c panta noteikumi un atbilstīgi tiem pieņemtie pasākumi neliedz piemērot normatīvos un administratīvos aktus, kas noteikti darba apstākļu un nodarbinātības nosacījumu piemērošanai nodarbinātām personām, kuras norīkotas, lai sniegtu pakalpojumus, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par darba ņēmēju norīkošanu, kas minēti I pielikumā.

3.    5.a panta a) punkta un 5.c panta noteikumi neskar to normatīvo un administratīvo aktu piemērošanu, kas dominē visās Līgumslēdzējās pusēs šā Nolīguma spēkā stāšanās brīdī 2002. gada 1. jūnijā attiecībā uz:

i)    pagaidu nodarbinātības aģentūru darbībām. Konkrētāk, Šveices noteikumu dinamiska saskaņošana ar Regulu (ES) 2016/589 2  nenozīmē, ka Šveice vairs nevar šīm darbībām piemērot savus valsts normatīvos un administratīvos aktus;

ii)    finanšu pakalpojumiem, kuru sniegšanai Līgumslēdzējas puses teritorijā vajadzīga iepriekšēja atļauja, un uz minētās Līgumslēdzējas puses iestāžu veikto konsultatīvās uzraudzības īstenotāju.

5.g PANTS

Iepriekšējas paziņošanas periods un kontroles

1.    Šveicei ir iespēja piemērot iepriekšējas paziņošanas periodu, kas nepārsniedz četras darba dienas, konkrētās nozarēs pirms pakalpojumu sniegšanas sākuma pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir pašnodarbinātie un sniedz pakalpojumus tās teritorijā, kā arī pirms norīkošanas darbā pakalpojumu sniedzējiem, kuri norīko darba ņēmējus tās teritorijā, lai veiktu pārbaudes uz vietas.

2.    Šveice, pamatojoties uz objektīvu riska analīzi, samērīgā un nediskriminējošā veidā autonomi nosaka kontroles apjomu un kontroles intensitāti, kā arī kontrolējamās nozares un teritorijas, tajā skaitā nozares un teritorijas, uz kurām neattiecas iepriekšējas paziņošanas periods, kas nepārsniedz četras darba dienas, ņemot vērā to, ka Nolīgums ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību līdz 90 faktiskā darba dienām kalendārajā gadā.

3.    Attiecīgās noteiktās nozares periodiski pārskata un atjaunina.

5h. PANTS

Finanšu garantijas un sankcijas

Ja pakalpojumu sniedzēji nav izpildījuši savas finansiālās saistības pret izpildiestādēm un struktūrām, kas minētas Kopīgajā deklarācijā par rezultatīvām kontroles sistēmām, arī Šveices divējādo izpildes panākšanas sistēmu attiecībā uz iepriekšēju pakalpojumu sniegšanu, Šveice var pieprasīt iemaksāt proporcionālu finanšu garantiju, pirms tie var atkal sniegt pakalpojumus nozarēs, kas noteiktas, pamatojoties uz autonomu un objektīvu riska analīzi.

Finanšu garantijas nemaksāšanas gadījumā Šveice var piemērot samērīgas sankcijas, arī aizliegt sniegt pakalpojumus, līdz garantija tiek samaksāta.

5i. PANTS

Pierādījums par pašnodarbinātību

Lai apkarotu fiktīvu pašnodarbinātību, izmantojot efektīvas un uz risku balstītas kontroles, Šveice var pieprasīt, lai pašnodarbinātie pakalpojumu sniedzēji iesniedz dokumentus, kas ļauj veikt rezultatīvu kontroli ex post pārbaužu ietvaros (augstākais: attiecīgā gadījumā reģistrācijas apstiprinājums, pierādījums par reģistrēšanos sociālā nodrošinājuma iestādēs kā pašnodarbinātai personai dzīvesvietas valstī, līgumattiecību pierādījums).

5j. PANTS

Aizsardzības līmeņa nepazemināšana

1.    Lai saglabātu norīkoto darba ņēmēju aizsardzības līmeni, par ko Šveice un Savienība vienojušās šajā Nolīgumā Grozošā protokola spēkā stāšanās laikā, grozījumus Direktīvā 96/71/EK 3 un Direktīvā 2014/67/ES 4 vai jaunus Savienības tiesību aktus darba ņēmēju norīkošanas jomā, neņemot vērā šā Nolīguma Institucionālā protokola 5. pantu, šajā Nolīguma neiestrādā, ja tie būtiski vājinātu vai samazinātu norīkoto darba ņēmēju aizsardzības līmeni attiecībā uz nodarbinātības noteikumiem, it īpaši atalgojumu un pabalstiem.

2.    Piemērojot 1. punktu, jebkādas izmaiņas norīkoto darba ņēmēju aizsardzības līmenī novērtē pēc to globālā rakstura, ņemot vērā visus attiecīgos šā Nolīguma noteikumus.

5k. PANTS

Personas, kas saņem pakalpojumus

Savienības dalībvalsts vai Šveices valstspiederīgajiem, kas ieceļo Līgumslēdzējas puses teritorijā tikai pakalpojumu saņemšanas nolūkā, var prasīt reģistrēties saskaņā ar I pielikumā minētajiem tiesību aktiem.”;

(6)    Nolīgumā iekļauj šādus pantus:

“7.a PANTS

Pierobežas darba ņēmējs

Pierobežas darba ņēmējs ir Līgumslēdzējas puses valstspiederīgais, kurš veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, bet dzīvo citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā parasti atgriežas katru dienu vai vismaz vienreiz nedēļā.

Tās Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, kurā pārrobežu darba ņēmējs veic darbību ilgāk par trim mēnešiem kalendārajā gadā, var reģistrēt pārrobežu darba ņēmēju deklaratīvos nolūkos.

Kompetentās iestādes pārrobežu darba ņēmējam izsniedz deklaratīvu reģistrācijas apliecību bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz to, kas noteikta valstspiederīgajiem par līdzīgu dokumentu izsniegšanu.

Reģistrācija saskaņā ar šo pantu neskar attiecīgo pārrobežu darba ņēmēju tiesības un pienākumus, kas paredzēti šā Nolīguma pielikumos minētajos tiesību aktos. Attiecībā uz darba periodiem, kuru ilgums nepārsniedz trīs mēnešus, Līgumslēdzējas puses var piemērot paziņošanas procedūru saskaņā ar Kopīgo deklarāciju par paziņojumu par stāšanos darbā.

7b. PANTS

Studenti

Studentam, kuram, ņemot vērā citus šā Nolīguma noteikumus, nav uzturēšanās tiesību citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var pieprasīt reģistrēties saskaņā ar I pielikumā minētajiem tiesību aktiem. Šis Nolīgums nereglamentē pieeju arodmācībām vai to, ka tiek saglabāta palīdzība, kas piešķirta studentiem, uz ko attiecas šis pants.

a)    Neskarot iepriekšējo teikumu, 2. pantu neatkarīgi no studenta dzīvesvietas piemēro mācību maksai un visām citām maksām vai nodevām, kas saistītas ar studijām, kā arī visiem ar to saistītajiem valsts atbalsta mehānismiem, kas piemērojami studentiem:

i)    universitātēs, universitāšu institūtos, lietišķo zinātņu universitātēs, lietišķo zinātņu universitāšu institūtos un ar tiem saistītās augstākās izglītības iestādēs Šveicē, kuras galvenokārt finansē no publiskiem līdzekļiem, kā arī

ii)    jebkurā atbilstošā iestādē Savienībā;

b)    ievērojot savu esošo izglītības sistēmu kvalitāti un īpatnības,    tajā skaitā uzņemšanas sistēmas un kompetenču organizāciju,    katra Līgumslēdzēja puse nesamazina to kopējo studentu skaitu savās    šā panta a) punktā minētajās izglītības iestādēs, kuri ir otras Līgumslēdzējas puses valstspiederīgie un kuriem pirms studiju uzsākšanas nebija uzturēšanās tiesību tās teritorijā,    sākot no šā noteikuma spēkā stāšanās dienas. Skaidrības labad iepriekš minētais teikums neuzliek Līgumslēdzējām pusēm pienākumu grozīt to attiecīgās uzņemšanas sistēmas, palielināt iepriekš minēto studentu skaitu vai rezervēt minimālo vietu skaitu studentiem no citām Līgumslēdzējām pusēm;

c)    Līgumslēdzējas puses, piemērojot šā panta a) un b) punktu, nediskriminē    citu Līgumslēdzēju pušu valstspiederīgos.

7c. PANTS

Valsts varas izmantošana

1.    Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajam, kurš strādā kā nodarbināta persona, var atteikt tiesības sākt darbu valsts dienestā, kas ietver valsts varas īstenošanu un ir paredzēts, lai aizstāvētu valsts vai citu valsts struktūru kopējās intereses.

2.    Pašnodarbinātai personai var liegt tiesības veikt darbību, kas ietver, kaut vai neregulāri, valsts varas īstenošanu.

7d. PANTS

Sabiedriskā kārtība

Saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem piešķirtās tiesības drīkst ierobežot tikai ar tādiem pasākumiem, kuru pamatā ir sabiedriskā kārtība, valsts drošība vai sabiedrības veselības aizsardzība.

7e. PANTS

Pastāvīga uzturēšanās vieta

Šveice un dalībvalstis var nolemt piešķirt pastāvīgas uzturēšanās tiesības, ievērojot Direktīvas 2004/38/EK 5 16. pantu, attiecīgi tikai tiem Savienības pilsoņiem un Šveices valstspiederīgajiem, kuri uzņēmējvalstī likumīgi uzturējušies kopumā piecus gadus kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas, arī tiem, kuri saglabā minēto statusu saskaņā ar minēto direktīvu, kā arī šādu personu ģimenes locekļiem. Ja šie laikposmi ir daļa no viena likumīgas uzturēšanās laikposma uzņēmējvalstī, vērā ņemamajiem laikposmiem nav jābūt nepārtrauktiem, bet tos var pārtraukt likumīgas uzturēšanās laikposmi ekonomiski neaktīvas personas statusā.

Aprēķinot laikposmus, kas vajadzīgi, lai iegūtu pastāvīgas uzturēšanās tiesības saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Šveice un dalībvalstis var nolemt neņemt vērā sešu mēnešu vai ilgākus laikposmus, kuru laikā persona ir pilnībā atkarīga no sociālās palīdzības.

Ievērojot Kopīgo deklarāciju par atteikšanos no sociālās palīdzības un uzturēšanās atļaujas izbeigšanu pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanas un saskaņā ar šā Nolīguma Institucionālā protokola 10. panta 6. punktu, Direktīvas 2004/38/EK 6 7. panta noteikumi par uzturēšanos joprojām ir piemērojami personām, kuras neatbilst pastāvīgas uzturēšanas tiesību piešķiršanas nosacījumiem.

7f. PANTS

Nekustamā īpašuma iegāde

1.    Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem, kam ir uzturēšanās tiesības un sava pamata dzīvesvieta uzņēmējvalstī, ir tādas pašas tiesības kā valstspiederīgajiem attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi. Viņi jebkurā laikā var izveidot savu pamata dzīvesvietu uzņēmējvalstī saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem neatkarīgi no tā, cik ilgi viņi ir nodarbināti. Uzņēmējvalsts atstāšana neuzliek pienākumu šādu īpašumu pārdot.

2.    Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem, kam ir uzturēšanās tiesības, bet kam nav savas pamata dzīvesvietas uzņēmējvalstī, ir tādas pašas tiesības kā valstspiederīgajiem attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi savas saimnieciskās darbības vajadzībām. Uzņēmējvalsts atstāšana neuzliek pienākumu šādu īpašumu pārdot. Viņiem atļauts iegādāties arī otru mājokli vai brīvdienu mītni. Attiecībā uz šo valstspiederīgo kategoriju šis Nolīgums neskar noteikumus, ko piemēro tīriem kapitālieguldījumiem vai darījumiem ar neapbūvētu zemi vai dzīvokļiem.

3.    Pārrobežu darba ņēmējiem, kas ir kādas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgie, ir tādas pašas tiesības kā valstspiederīgajam attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi savai saimnieciskajai darbībai vai attiecībā uz otru mājokli. Uzņēmējvalsts atstāšana neuzliek pienākumu šādu īpašumu pārdot. Viņiem atļauts iegādāties arī brīvdienu mītni. Attiecībā uz šo valstspiederīgo kategoriju šis Nolīgums neskar noteikumus, ko uzņēmējvalstī piemēro tīriem kapitālieguldījumiem vai darījumiem ar neapbūvētu zemi vai dzīvokļiem.

7.g PANTS

Personas apliecības

Šveice var turpināt izsniegt personas apliecības bez datu nesēja ar turētāja pirkstu nospiedumiem. Šādas personas apliecības ir vizuāli atšķiramas no personas apliecībām, kas atbilst I pielikumā minēto tiesību aktu prasībām attiecībā uz šādiem dokumentiem. Šveices valstspiederīgie nevar izmantot šādas personas apliecības, kas izdotas vienu gadu pēc Grozošā protokola stāšanās spēkā, lai īstenotu brīvas pārvietošanās tiesības.

7h. PANTS

Izraidīšana

Ciktāl tas attiecas uz otras Līgumslēdzējas puses valstspiederīgo ieceļošanas tiesību un uzturēšanās tiesību ierobežojumiem sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, tiek saglabātas Šveices un dalībvalstu saistības saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts pirms Grozošā protokola stāšanās spēkā.

Tādēļ tālāk minētās izmaiņas, kas ieviestas ar Direktīvas 2004/38/EK 7 VI nodaļu un kas pārsniedz šīs saistības, proti, 28. panta 2. un 3. punktā paredzēto pastiprināto aizsardzību pret izraidīšanu, kā arī Tiesas judikatūru, kas saistīta ar šiem noteikumiem, nepiemēro. Turklāt attiecībā uz direktīvas 33. panta 2. punktā minēto izraidīšanu Šveice un dalībvalstis tā vietā, lai piemērotu minētajā noteikumā paredzētās procedūras, var nodrošināt, ka izraidīšana tiek veikta saskaņā ar Nolīguma prasībām, kas bija spēkā pirms Grozošā protokola stāšanās spēkā.

7i. PANTS

Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana

Līgumslēdzējas puses nedrīkst prasīt ieceļošanas vīzu vai paredzēt līdzīgas prasības norīkotiem darba ņēmējiem, kuriem nav kādas Līgumslēdzējas puses valstspiederības un kuriem ir ieceļošanas tiesības bez šādām prasībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas iekļauti I pielikumā, vai jebkuru citu instrumentu, kas ir spēkā starp Līgumslēdzējām pusēm. Attiecībā uz tiem norīkotajiem darba ņēmējiem, kuriem vajadzīga ieceļošanas vīza vai kuriem tiek piemērotas līdzīgas prasības, attiecīgā Līgumslēdzēja puse nodrošina šīm personām visas iespējas saņemt visas vajadzīgās vīzas.”;

(7)    Nolīguma 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. PANTS

Izmaiņas Eiropas Savienības dalībā

Par Nolīguma paplašināšanu, attiecinot to uz jaunām dalībvalstīm, Līgumslēdzējas puses savstarpēji vienojas saskaņā ar to iekšējām procedūrām, izmantojot protokolu. Ja vien nav panākta citāda vienošanās, šāds protokols ietver pārejas pasākumus, ņemot vērā īpašo ekonomisko un sociālo situāciju Savienībā, it īpaši jaunajās dalībvalstīs, un Šveicē, ņemot vērā ilggadējo praksi, kas veidojusies, iepriekš pagarinot šo Nolīgumu.”;

(8)    Nolīguma 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. PANTS

Apvienotā komiteja

1.    Ar šo izveido Apvienoto komiteju.

Apvienotās komitejas sastāvā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji.

2.    Apvienotajai komitejai ir līdzpriekšsēdētāji – Savienības pārstāvis un Šveices pārstāvis.

3.    Apvienotā komiteja:

a)    nodrošina šā Nolīguma pareizu darbību un rezultatīvu pārvaldību un piemērošanu;

b)    nodrošina forumu savstarpējām apspriešanām un pastāvīgai informācijas apmaiņai starp Līgumslēdzējām pusēm, it īpaši, lai rastu risinājumu jebkādām grūtībām interpretēt vai piemērot Nolīgumu vai Savienības tiesību aktu, uz kuru Nolīgumā dota atsauce saskaņā ar šā Nolīguma Institucionālā protokola 10. pantu;

c)    sniedz ieteikumus Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas attiecas uz šo Nolīgumu;

d)    pieņem lēmumus, kas paredzēti saskaņā ar šo Nolīgumu, un

e)    īsteno jebkuras citas šajā Nolīgumā tai piešķirtās pilnvaras.

4.    Apvienotā komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

Lēmumi ir saistoši Līgumslēdzējām pusēm, kas veic vajadzīgos pasākumus, lai tos izpildītu.

5.    Apvienotā komiteja rīko sanāksmes vismaz reizi gadā pārmaiņus Briselē un Bernē, ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi. Tā sanāk arī pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma. Līdzpriekšsēdētāji var vienoties, ka Apvienotās komitejas sanāksme notiek videokonferences vai telekonferences veidā.

6.    Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu un nepieciešamības gadījumā to atjaunina.

7.    Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu darba grupu vai ekspertu grupu, kas var palīdzēt tās pienākumu izpildē.”;

(9)    Nolīgumā iekļauj šādu pantu:

“14.a PANTS

Drošības klauzula

1.    Ja šā Nolīguma piemērošana rada nopietnas ekonomiskas vai sociālas grūtības, Apvienotā komiteja sanāk pēc kādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, lai spriestu par situācijas uzlabošanai piemērotiem pasākumiem. Par to, kādi pasākumi veicami, Apvienotā komiteja var izlemt 60 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Apvienotā komiteja drīkst pagarināt šo termiņu.

2.    Ja Apvienotā komiteja 1. punktā noteiktajā termiņā nepieņem lēmumu par attiecīgiem pasākumiem vai minētā termiņa pagarināšanu, tā Līgumslēdzēja puse, kas iesniegusi pieprasījumu, nopietnu ekonomisku grūtību gadījumā var vērsties šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu sešu mēnešu laikā pēc tās izveides.

3.    Ja šķīrējtiesa nolemj, ka iespējamās grūtības ir pierādītas un ka tās ir izraisījusi šā Nolīguma piemērošana, Līgumslēdzēja puse, kas iesniegusi pieprasījumu, var pieņemt attiecīgus pasākumus, lai novērstu šīs grūtības. Ja pasākumi, ko Līgumslēdzēja puse pieņēmusi saskaņā ar šo punktu, rada nelīdzsvarotību starp attiecīgajām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo Nolīgumu, otra Līgumslēdzēja puse var veikt atbilstīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, lai šā Nolīguma darbības jomā novērstu šo nelīdzsvarotību.

4.    Sevišķas steidzamības apstākļos, ja Apvienotā komiteja 30 dienu laikā pēc pieprasījuma nepieņem attiecīgu lēmumu un ja Līgumslēdzējai pusei draud ļoti nopietns ekonomisks kaitējums, ko rada šā Nolīguma piemērošana, minētā Līgumslēdzēja puse var iesniegt lietu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar papildinājuma noteikumiem. Šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu sešu mēnešu laikā pēc tās izveides.

5.    Šā panta 4. punktā minētajos apstākļos, ja šķīrējtiesa nolemj, ka iespējamās grūtības ir pirmšķietami konstatētas, Līgumslēdzējas puses var pieņemt pagaidu noregulējumu un attiecīgā gadījumā pagaidu līdzsvara atjaunošanas pasākumus. Papildinājuma III.10. pantu, izņemot 4. punkta c) apakšpunktu, piemēro mutatis mutandis.

6.    Pasākumus un līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kas minēti 2. līdz 5. punktā, pieņem šā Nolīguma darbības jomā. To darbības joma un ilgums nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams, lai novērstu grūtības vai nelīdzsvarotību, ko ar tiem risina. Priekšroka dodama pasākumiem un līdzsvara atjaunošanas pasākumiem, kas vismazāk traucē šā Nolīguma darbību.

7.    Par veiktajiem pasākumiem un līdzsvara atjaunošanas pasākumiem notiek apspriešanās Apvienotajā komitejā reizi trijos mēnešos pēc to pieņemšanas, lai lemtu par to atcelšanu pirms paredzētā termiņa vai to piemērošanas jomas ierobežošanu līdz absolūti nepieciešamajam minimumam. Katra Līgumslēdzēja puse var jebkurā laikā lūgt Apvienoto komiteju izskatīt šādus pasākumus un līdzsvara atjaunošanas pasākumus.”;

(10)    Nolīguma 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. PANTS

Pārskatīšana

Ja kāda Līgumslēdzēja puse vēlas pārskatīt šo Nolīgumu, tā šajā nolūkā iesniedz priekšlikumu Apvienotajā komitejā.

Šā Nolīguma grozījumi stājas spēkā pēc Līgumslēdzēju pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas.”;

(11)    Nolīguma 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. PANTS

Saistība ar nolīgumiem nodokļu jomā

1.    Šā Nolīguma noteikumi neietekmē Šveices un Savienības dalībvalstu divpusējo nolīgumu noteikumus par nodokļu dubulto uzlikšanu. Konkrēti, šā Nolīguma noteikumi neietekmē “pārrobežu darba ņēmēju” definīciju Nolīgumos par nodokļu dubulto uzlikšanu.

2.    Nevienu no šā Nolīguma noteikumiem nedrīkst interpretēt tā, ka tas liegtu Līgumslēdzējām pusēm, kad tās piemēro attiecīgos nodokļu tiesību noteikumus, nošķirt nodokļu maksātājus, kuru situācijas nav salīdzināmas, īpaši attiecībā uz to dzīvesvietu. Tomēr tas nav diskriminācijas vai personu tiesību ierobežošanas līdzeklis, kā definēts šajā Nolīgumā.

3.    Neviens šā Nolīguma noteikums neliedz Līgumslēdzējām pusēm pieņemt vai piemērot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļu uzlikšanu, maksāšanu un efektīvu piedziņu vai novērst nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saskaņā ar to tiesību aktiem nodokļu jomā vai jebkuru citu starptautisku vai divpusēju nolīgumu vai vienošanos, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem un kuru puses ir Šveice, Savienība vai jebkura dalībvalsts.”;

(12)    Nolīgumā iekļauj šādus pantus:

“23.a PANTS

Uzturēšanās atļauju un citu īpašo atļauju derīgums

Uzturēšanās atļaujas un citas īpašās atļaujas, ko Līgumslēdzējas puses izdevušas pirms Grozošā protokola stāšanās spēkā, paliek spēkā un pēc to spēkā esības termiņa beigām tiek aizstātas ar šajā Nolīgumā paredzētajiem dokumentiem, ja ir izpildīti minēto dokumentu izdošanas nosacījumi.

23b. PANTS

Pārejas pasākumi

1.    Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Direktīvas 2004/38/EK 8 darbības jomā, piemēro šajā punktā paredzētos pārejas pasākumus:

a)    ir noteikts pārejas periods, kas sākas Grozošā protokola spēkā stāšanās dienā un beidzas 24 mēnešus pēc tā stāšanās spēkā;

b)    Nolīguma 5.k, 7.a, 7.d, 7.e, 7.h, 7.i pantu un – šā Nolīguma vajadzībām – Direktīvu 2004/38/EK 9 piemēro no pirmās dienas pēc pārejas perioda beigām;

c)    pārejas periodā paliek spēkā šādi Nolīguma noteikumi redakcijā, kas bija pirms Grozošā protokola stāšanās spēkā:

—    Nolīguma 1. līdz 7. pants un 16. pants;

—    I pielikuma 1. līdz 9. pants, 12. līdz 15. pants, 17., 19., 20., 23. un 24. pants, izņemot 24. panta 4. punkta pēdējo teikumu.

Minētie noteikumi nerada nekādas sekas attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas citi I pielikumā minētie tiesību akti, it īpaši Regula (ES) Nr. 492/2011 10 un Regula (ES) 2016/589 11 , kas minētas I pielikuma 2. iedaļā.

2.    Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Direktīvas 96/71/EK 12 un Direktīvas 2014/67/ES 13 darbības jomā, piemēro šajā punktā paredzētos pārejas pasākumus:

a)    ir noteikts pārejas periods, kas sākas Grozošā protokola spēkā stāšanās dienā un beidzas 36 mēnešus pēc tā stāšanās spēkā;

b)    Nolīguma 5.f panta 2. punktu, 5.g, 5.h, 5.i pantu un – šā Nolīguma vajadzībām – Direktīvu 96/71/EK 14 un Direktīvu 2014/67/ES 15 piemēro no pirmās dienas pēc pārejas perioda beigām.

c)    pārejas periodā paliek spēkā šādi Nolīguma noteikumi redakcijā, kas bija pirms Grozošā protokola stāšanās spēkā:

—    Nolīguma 5. panta 4. punkts un 16. pants;

—    I pielikuma 22. panta 2. punkts.

Minētie noteikumi nerada nekādas sekas attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas citi I pielikuma 2. iedaļā minētie tiesību akti.”;

(13)    Nolīguma 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. PANTS

Teritoriālā darbības joma

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”), atbilstīgi minēto Līgumu nosacījumiem un, no otras puses, Šveices teritorijā.”;

(14)    Nolīguma I pielikumu aizstāj ar šim Protokolam pievienotā I pielikuma tekstu;

(15)    Nolīguma II pielikumu aizstāj ar šim Protokolam pievienotā II pielikuma tekstu;

(16)    Nolīguma III pielikumu aizstāj ar šim Protokolam pievienotā III pielikuma tekstu;

(17)    Protokolu par otro mājokli Dānijā aizstāj ar šim Protokolam pievienotā Protokola par otro mājokli Dānijā tekstu;

(18)    2004. gada 26. oktobrī Briselē pieņemtā Protokola Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā, I pielikumu svītro;

(19)    Protokola par nekustamā īpašuma iegādi Maltā, kas pievienots šim Protokolam, tekstu pievieno Nolīgumam kā pielikumu;

(20)    Protokola par ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām, kas pievienots šim Protokolam, tekstu pievieno Nolīgumam kā pielikumu;

(21)    kopīgās deklarācijas un vienpusējo deklarāciju, kas pievienotas šim Protokolam, pievieno deklarācijām, kas pievienotas Nolīguma nobeiguma aktam.

2. PANTS

Stāšanās spēkā

1.    Savienība un Šveice šo Protokolu ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Savienība un Šveice viena otrai paziņo par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis Protokols stātos spēkā.

2.    Šis protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par tālāk minētajiem dokumentiem:

a)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Institucionālais protokols;

b)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

c)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

d)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

e)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

f)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

g)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

h)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību Grozošais protokols;

i)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Institucionālais protokols;

j)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Grozošais protokols;

k)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

l)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās;

m)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā.

Sagatavots [vieta], [datums] divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu.

(Paraksta bloks, attiecīgi visās 24 ES valodās: “Eiropas Savienības vārdā –” un “Šveices Konfederācijas vārdā –”)

I PIELIKUMS

NOLĪGUMA I PIELIKUMA GROZĪJUMI

Nolīguma I pielikumu aizstāj ar šādu.

“I PIELIKUMS

PERSONU BRĪVA PĀRVIETOŠANĀS, TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU
UN SNIEGT PAKALPOJUMUS

1. IEDAĻA

Lai piemērotu Nolīguma 2.–9. pantu, Savienības tiesību aktus, kas uzskaitīti šā pielikuma 2. iedaļā, piemēro, ievērojot dinamiskās saskaņošanas principu, kas minēts šā Nolīguma Institucionālā protokola 5. pantā, kā arī ievērojot minētā panta 7. punktā uzskaitītos izņēmumus.

Ja vien tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi, tiesības un pienākumus, kas paredzēti šajā pielikumā iekļautajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz Savienības dalībvalstīm, uzskata par tādiem, kas paredzēti Šveicei. To piemēro, pilnībā ievērojot šā Nolīguma Institucionālo protokolu.

Neskarot Institucionālā protokola 16. pantu un ja tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi, uz Šveici attiecas 2. iedaļā uzskaitīto aktu noteikumi, kas paredz, ka dalībvalstīm jāsniedz informācija citām dalībvalstīm vai Komisijai. Ja šī informācija attiecas uz uzraudzību vai piemērošanu, Šveice paziņo šo informāciju ar Apvienotās komitejas starpniecību.

2. IEDAĻA

TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM SNIEGTAS ATSAUCES

1.    31977 L 0486: Padomes Direktīva 77/486/EEK (1977. gada 25. jūlijs) par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību (OV L 199, 6.8.1977., 32. lpp.).

2.    31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32018 L 0957: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 173, 9.7.2018., 16. lpp.).

Direktīvas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    direktīvas 1. panta –1.a punktā vārdus “dalībvalstīs un Savienības līmenī atzīto pamattiesību īstenošanu” aizstāj ar vārdiem “dalībvalstīs un Savienības līmenī, kā arī Šveicē atzīto pamattiesību īstenošanu”;

b)    direktīvas 1. panta 3. punktā:

i)    punkta c) apakšpunktu neattiecina uz Šveici;

ii)    punkta otro un trešo daļu neattiecina uz Šveici;

c)    direktīvas 3. pantā:

i)    1.b punktu neattiecina uz Šveici;

ii)    panta 10. punkta pirmajā daļā vārdu “Līgumiem” aizstāj ar vārdu “Nolīgumu”;

d)    direktīvas 4. panta 2. punktā:

i)    punkta pirmās daļas pēdējā teikumā vārdus “par to tiek informēta Komisija, kas veic atbilstīgus pasākumus” aizstāj ar vārdiem “par to tiek informēta Apvienotā komiteja, lai rastu risinājumu.”;

ii)    punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Savienība un Šveice cieši sadarbojas Apvienotajā komitejā, lai izskatītu visas grūtības, kas varētu rasties Līgumslēdzēju pušu starpā, piemērojot 3. panta 10. punktu.”;

e)    šā Nolīguma nolūkos minēto direktīvu piemēro no pirmās dienas pēc Nolīguma 23.b panta 2. punktā noteiktā pārejas perioda beigām.

3.    32004 L 0038: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp., kurā labojumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem: OV L 229, 29.6.2004., 35. lpp., OV L 30, 3.2.2005., 27. lpp. un OV L 197, 28.7.2005., 34. lpp.).

Direktīvas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    šis Nolīgums attiecas uz Līgumslēdzēju pušu valstspiederīgajiem. Tomēr direktīvas nozīmē viņu ģimenes locekļiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, saskaņā ar direktīvu ir konkrētas atvasinātas tiesības;

b)    terminus “Savienības pilsonis” un “Savienības pilsoņi” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “dalībvalsts vai Šveices valstspiederīgais” un “dalībvalstu un Šveices valstspiederīgie”;

c)    direktīvas 16. pantu lasa šādi:

“1.    Dalībvalstu un Šveices valstspiederīgajiem, kas, pamatojoties uz 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 3. punktu, likumīgi ir uzturējušies citas Līgumslēdzējas puses teritorijā kopumā piecus gadus, ir tiesības pastāvīgi uzturēties šajā valstī. Uz šīm tiesībām nedrīkst attiecināt III nodaļā paredzētos nosacījumus.

2.    Ja šie laikposmi ir daļa no viena likumīgas uzturēšanās laikposma uzņēmējvalstī, laikposmiem, kas jāņem vērā, aprēķinot pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanu saskaņā ar 1. punktu, nav jābūt nepārtrauktiem, bet tos var pārtraukt likumīgas uzturēšanās laikposmi, kuru pamatā nav 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts vai 3. punkts.

3.    Aprēķinot laikposmus, kas vajadzīgi, lai iegūtu pastāvīgas uzturēšanās tiesības saskaņā ar 1. punktu, Šveice un dalībvalstis var nolemt neņemt vērā sešu mēnešu vai ilgākus laikposmus, kuru laikā persona ir pilnībā atkarīga no sociālās palīdzības.

4.    Pastāvīgas uzturēšanās tiesības iegūst arī ģimenes locekļi, kas kopā ar kādas dalībvalsts vai Šveices valstspiederīgo ir likumīgi un nepārtraukti uzturējušies uzņēmējvalstī piecus gadus.

5.    Uzturēšanās nepārtrauktību neietekmē īslaicīga prombūtne, kas nav ilgāka par sešiem mēnešiem gadā, vai ilgāka prombūtne obligātā militārā dienesta dēļ, vai vienreizēja prombūtne, kas nav ilgāka par divpadsmit secīgiem mēnešiem, svarīgu iemeslu dēļ, piemēram, grūtniecība un dzemdības, nopietna slimība, mācības vai arodmācības, vai norīkojums darbā citā valstī.

6.    Tiklīdz pastāvīgas uzturēšanās tiesības ir iegūtas, tās var zaudēt tikai tad, ja prombūtne no uzņēmējas valsts ir ilgāka par diviem secīgiem gadiem.

7.    Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis un Šveice var nolemt, ka pastāvīgas uzturēšanās tiesības iegūst dalībvalstu un Šveices valstspiederīgie, kuri likumīgi un nepārtraukti piecus gadus ir uzturējušies citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.”;

d)    direktīvas 24. pantā:

i)    panta 1. punktā vārdus “Līgumā un sekundārajos tiesību aktos” aizstāj ar vārdiem “Nolīgumā”;

ii)    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, uzņēmējai valstij nav pienākuma piešķirt tiesības uz sociālo palīdzību pirmo trīs uzturēšanās mēnešu laikā vai vajadzības gadījumā ilgākā laikā posmā, kas noteikts 14. panta 4. punkta b) apakšpunktā, kā arī tai nav pienākuma piešķirt līdzekļus mācībām, tostarp arodapmācībai, ja šie līdzekļi ir stipendijas vai studiju kredīti personām, kas nav darba ņēmēji, pašnodarbinātas personas, personas, kas saglabā šādu statusu, un to ģimenes locekļi.”;

e)    direktīvas 28. panta 2. un 3. punktu nepiemēro;

f)    direktīvas 33. pantā pievieno šādu punktu:

“Šveice un dalībvalstis tā vietā, lai piemērotu 2. punktā noteiktās procedūras, var nodrošināt, ka izraidīšanas rīkojumu izpildi veic saskaņā ar Direktīvas 64/221/EEK* 3. pantā izklāstītajām prasībām.

_______________

*    Padomes Direktīva 64/221/EEK (1964. gada 25. februāris) par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību (OV 56, 4.4.1964., 850. lpp.), redakcijā, kas piemērojama Nolīguma spēkā stāšanās brīdī 2002. gada 1. jūnijā”;

g)    šā Nolīguma nolūkos minēto direktīvu piemēro no pirmās dienas pēc Nolīguma 23.b panta 1. punktā noteiktā pārejas perioda beigām.

4.    32006 R 0635: Komisijas Regula (EK) Nr. 635/2006 (2006. gada 25. aprīlis), ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 1251/70 par darba ņēmēju tiesībām palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās (OV L 112, 26.4.2006., 9. lpp.).

5.    32011 R 0492: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32016 R 0589: Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regula (ES) 2016/589 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.),

—    32019 R 1149: Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1149 (OV L 186, 11.7.2019., 21. lpp.).

Regulas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 9. panta 1. punktu lasa šādi: Neskarot Nolīguma 7.f panta noteikumus, darba ņēmējam, kurš ir Līgumslēdzējas puses valstspiederīgais un kurš ir nodarbināts otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, ir visas tiesības un priekšrocības, kas piešķirtas tās darba ņēmējiem attiecībā uz mājokli, ietverot savām vajadzībām atbilstoša mājokļa īpašuma tiesības.”;

b)    regulas 36. pantā:

i)    panta 1. punktu nepiemēro;

ii)    panta 2. punktā atsauci uz pasākumiem, “ko veic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. pantu”, lasa kā atsauci uz šajā Nolīgumā iekļautajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma jomā.

6.    32012 R 1024Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32013 L 0055: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/55/ES (OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.),

—    32014 L 0060: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/60/ES (OV L 159, 28.5.2014., 1. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem: OV L 147, 12.6.2015., 24. lpp.,

—    32014 L 0067: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.),

—    32016 R 1191: Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regula (ES) 2016/1191 (OV L 200, 26.7.2016., 1. lpp.),

—    32016 R 1628: Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1628 (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem: OV L 231, 6.9.2019., 29. lpp.,

—    32018 R 1724: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1724 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.),

—    32020 L 1057: Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva (ES) 2020/1057 (OV L 249, 31.7.2020., 49. lpp.),

—    32020 R 1055: Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regula (ES) 2020/1055 (OV L 249, 31.7.2020., 17. lpp.).

Šveice kā trešā valsts izmanto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI) informācijas – arī personas datu – apmaiņai ar IMI dalībniekiem Savienībā, lai attiecīgā gadījumā īstenotu administratīvās sadarbības procedūras šā Nolīguma vajadzībām.

Šā Nolīguma vajadzībām Komisija turpina uzskatīt, ka Šveice nodrošina pienācīgu personas datu aizsardzību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1024/2012 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kamēr ir spēkā Lēmums 2000/518/EK 16 . Piemērojot šo pielikumu un kā noteikts Direktīvas 96/71/EK 4. pantā un Direktīvas 2014/67/ES 6. un 7. pantā, 10. panta 3. punktā un 14.–18. pantā, Šveice izmanto IMI saskaņā ar minētajos pantos izklāstītajiem informācijas apmaiņas principiem un kārtību.

Šā Nolīguma vajadzībām Šveices Commissions Paritaires uzskata par kompetentajām iestādēm Regulas (ES) Nr. 1024/2012 5. panta otrās daļas f) punkta un Direktīvas 2014/67/ES 2. panta a) punkta nozīmē. Tās izmanto IMI sadarbībai, kas minēta Direktīvas 96/71/EK 4. pantā un Direktīvas 2014/67/ES 6., 7. pantā un 10. panta 3. punktā, ja saskaņā ar Šveices pilnvarojumu tās izpilda Šveices darba koplīgumus un Šveices tiesību aktus par norīkotiem darba ņēmējiem atbilstīgi Direktīvai 96/71/EK un Direktīvai 2014/67/ES.

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 5. panta pirmajā teikumā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

b)    regulas 8. panta 1. punkta e) apakšpunktu Šveicei nepiemēro;

c)    regulas 9. panta 5. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdiem “Savienības tiesību aktiem, kas iekļauti šajā Nolīgumā”;

d)    regulas 10. panta 1. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar Šveices tiesību aktiem”;

e)    regulas 16. panta 1. un 2. punktā atsauces uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauces uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

f)    regulas 17. panta 4. punktā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

g)    regulas 18. panta 1. punktā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

h)    regulas 20. pantā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

i)    regulas 21. pantā:

i)    panta 1. punktā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

ii)    panta 3. punktu nepiemēro;

j)    regulas 25. pantu nepiemēro;

k)    regulas 26. panta 1. punktu lasa saskaņā ar šā Nolīguma Institucionālā protokola 13. pantu;

l)    Šveici iekļauj IMI trīsdesmit septītā mēneša pirmajā dienā pēc Grozošā protokola stāšanās spēkā.

7.    32014 L 0054: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES (2014. gada 16. aprīlis) par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.).

Direktīvas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    vārdus “Savienības darba ņēmēji” aizstāj ar vārdiem “darba ņēmēji”;

b)    direktīvas 1. un 3. pantā vārdus “LESD 45. pantu/pantā” aizstāj ar vārdiem “Nolīgumu/Nolīgumā”;

c)    direktīvas 4. pantā vārdus “Savienības noteikumu piemērošanu darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā” aizstāj ar vārdiem “Nolīguma noteikumu piemērošanu darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā” un vārdu “SOLVIT” nepiemēro;

d)    direktīvas 6. pantā vārdus “Savienības tiesībām” aizstāj ar vārdu “Nolīgumu”;

e)    direktīvas 7. pantā vārdus “LESD 21. pantu un Direktīvu 2004/38/EK” aizstāj ar vārdu “Nolīgumu”;

f)    šā Nolīguma vajadzībām direktīvu piemēro no divdesmit piektā mēneša pirmās dienas pēc Grozošā protokola stāšanās spēkā.

8.    32014 L 0067: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

Direktīvas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    direktīvas 1. pantā:

i)    panta 1. punkta otrajā daļā vārdus “vienlaikus pakalpojumu sniedzējiem atvieglojot pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu un veicinot godīgu konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi atbalstot iekšējā tirgus darbību” aizstāj ar vārdiem “vienlaikus pakalpojumu sniedzējiem atvieglojot pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu, ciktāl tas paredzēts Nolīgumā, un veicinot godīgu konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl tas paredzēts Nolīgumā, tādējādi atbalstot to ar iekšējo tirgu saistīto jomu darbību, kurās piedalās Šveice”;

ii)    panta 2. punktā vārdus “dalībvalstīs un Savienības līmenī atzīto pamattiesību īstenošanu” aizstāj ar vārdiem “dalībvalstīs un Savienības līmenī, kā arī Šveicē atzīto pamattiesību īstenošanu”;

b)    direktīvas 4. panta 3. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz Šveici vārdus “atbilstoši Regulai (EK) Nr. 593/2008 (Roma I) un/vai Romas konvencijai” aizstāj ar vārdiem “atbilstoši Lugāno 2007. gada 30. oktobrī parakstītajai Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”;

c)    direktīvas 6. pantā:

i)    panta 5. punkta otrajā daļā vārdus “tiek informēta Komisija (nepieciešamības gadījumā izmantojot IMI), un tā veic nepieciešamos pasākumus” aizstāj ar vārdiem “tiek informēta Apvienotā komiteja, lai rastu risinājumu.”;

ii)    panta 10. punktā vārdus “attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdiem “attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un Nolīgumu”;

d)    direktīvas 7. panta 6. punktā vārdus “Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdu “Nolīgumu”;

e)    direktīvas 9. pantā:

i)    panta 1. punktā:

—    punkta pirmajā daļā vārdus “Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdu “Nolīgumu”;

—    punkta otrajā daļā a) apakšpunktā vārdus “vēlākais pakalpojumu sniegšanas sākumā” attiecībā uz Šveici lasa kā “vēlākais pakalpojumu sniegšanas sākumā un ne vēlāk kā četras darba dienas konkrētās nozarēs pirms norīkošanas darbā, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kuri norīko darba ņēmējus tās teritorijā, lai veiktu kontroles uz vietas (Šveice, pamatojoties uz objektīvu riska analīzi, samērīgā un nediskriminējošā veidā autonomi nosaka nozares un jomas, uz kurām attiecas iepriekšējas paziņošanas periods, ņemot vērā to, ka Nolīgums ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību līdz 90 faktiskā darba dienām kalendārajā gadā)”;

ii)    panta 3. punktā vārdus “Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdu “Nolīgumu”;

iii)    panta 5. punkta otro un trešo daļu neattiecina uz Šveici;

f)    direktīvas 10. panta 2. punktā pievieno šādu teikumu:

“Šveice, pamatojoties uz objektīvu riska analīzi, samērīgā un nediskriminējošā veidā autonomi nosaka kontroles apjomu un kontroles intensitāti, kā arī kontrolējamās nozares un teritorijas, ņemot vērā to, ka Nolīgums ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību līdz 90 faktiskā darba dienām kalendārajā gadā”;

g)    direktīvas 12. pantā:

i)    panta 4. punktā vārdus “Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdu “Nolīgumu”;

ii)    panta 6. punktā vārdus “ar Savienības un valsts tiesību aktiem un/vai praksi” aizstāj ar vārdiem “ar Nolīgumu un valsts tiesību aktiem un/vai praksi”;

iii)    panta 8. punktu neattiecina uz Šveici;

h)    direktīvas 20. pantā pievieno šādus teikumus:

“Ja pakalpojumu sniedzēji nav izpildījuši savas finansiālās saistības pret izpildiestādēm un struktūrām saistībā ar iepriekšēju pakalpojumu sniegšanu, Šveice var pieprasīt iemaksāt proporcionālu finanšu garantiju, pirms tie var atkal sniegt pakalpojumus nozarēs, kas noteiktas, pamatojoties uz autonomu un objektīvu riska analīzi. Finanšu garantijas nemaksāšanas gadījumā Šveice var piemērot samērīgas sankcijas, arī aizliegt sniegt pakalpojumus, līdz garantija tiek samaksāta.”;

i)    šā Nolīguma nolūkos minēto direktīvu piemēro no pirmās dienas pēc Nolīguma 23.b panta 2. punktā noteiktā pārejas perioda beigām.

9.    32016 R 0589: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 (2016. gada 13. aprīlis) par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32019 R 1149: Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1149 (OV L 186, 11.7.2019., 21. lpp.).

Regulas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    šā Nolīguma vajadzībām Komisija turpina uzskatīt, ka Šveice nodrošina pienācīgu personas datu aizsardzību, kā minēts Regulas (ES) 2016/589 34. pantā, kamēr ir spēkā Lēmums 2000/518/EK 17 ;

b)    vārdus “LESD 45. pants” aizstāj ar vārdiem “Nolīguma 4. pants” attiecīgā locījumā;

c)    vārdus “Savienības pilsoņiem” aizstāj ar vārdiem “dalībvalstu un Šveices pilsoņiem”;

d)    regulas 6. pantā:

i)    atsauces uz Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 145. pantu nepiemēro;

ii)    panta d) punktā vārdu “Savienībā” aizstāj ar vārdiem “Savienībā un Šveicē” un vārdus “saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem un praksi” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar Nolīgumu un valsts tiesību aktiem un praksi”;

e)    regulas 9. panta 4. punkta c) apakšpunktā vārdus “esošajiem Savienības noteikumiem un instrumentiem” aizstāj ar vārdiem “esošajiem noteikumiem un instrumentiem, kas piemērojami atbilstīgi Nolīgumam”;

f)    regulas 34. pantā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

10.    32017 D 1255: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1255 (2017. gada 11. jūlijs) par paraugu, kas izmantojams, lai aprakstītu valstu sistēmas un procedūras organizāciju uzņemšanai par EURES dalībniecēm un partnerēm (OV L 179, 12.7.2017., 18. lpp.).

11.    32017 D 1256: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1256 (2017. gada 11. jūlijs) par paraugiem un procedūrām, ko izmanto, lai EURES tīklā Savienības līmenī apmainītos ar informāciju par valsts darba programmām (OV L 179, 12.7.2017., 24. lpp.).

12.    32017 D 1257: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1257 (2017. gada 11. jūlijs) par tehniskajiem standartiem un formātiem, kas nepieciešami vienotai sistēmai, kura dotu iespēju EURES portālā piemeklēt brīvās darbvietas darba pieteikumiem un CV (OV L 179, 12.7.2017., 32. lpp.).

13.    32018 D 0170: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/170 (2018. gada 2. februāris) par vienotām, detalizētām specifikācijām datu vākšanai un analīzei, lai uzraudzītu un izvērtētu EURES tīkla darbību (OV L 31, 3.2.2018., 104. lpp.).

14.    32018 D 1020: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1020 (2018. gada 18. jūlijs) par Eiropas klasifikācijas prasmju, kompetenču un profesiju saraksta pieņemšanu un atjaunināšanu automātiskas piemeklēšanas vajadzībām, izmantojot EURES kopīgo IT platformu (OV L 183, 19.7.2018., 17. lpp.).

15.    32018 D 1021: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1021 (2018. gada 18. jūlijs), ar ko pieņem tehniskos standartus un formātus, kuri nepieciešami automātiskai piemeklēšanai kopīgā IT platformā, izmantojot Eiropas klasifikāciju un valstu sistēmu un Eiropas klasifikācijas sadarbspēju (OV L 183, 19.7.2018., 20. lpp.).

16.    32018 R 1724: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālos vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32022 R 0868: Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 30. maija Regula (ES) 2022/868 (OV L 152, 3.6.2022., 1. lpp.),

—    32024 R 1252: Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regula (ES) 2024/1252 (OV L, 2024/1252, 3.5.2024),

—    32024 R 1735: Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regula (ES) 2024/1735 (OV L, 2024/1735, 28.6.2024).

Dažas no Regulas (ES) 2018/1724 I pielikumā minētajām jomām un dažas no minētās regulas II pielikumā norādītajām procedūrām neietilpst šā Nolīguma darbības jomā. Minētās regulas iekļaušana šajā Nolīgumā neskar Nolīguma darbības jomu.

Regulas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 1. panta 1. punktā:

i)    punkta a) apakšpunktā vārdus “tiem Savienības iekšējā tirgus tiesību aktos paredzētās tiesības, LESD 26. panta 2. punkta nozīmē” aizstāj ar vārdiem “tiem Nolīgumā paredzētās tiesības”;

ii)    punkta b) apakšpunktā atsauces uz Direktīvu 2006/123/EK, 2014/24/ES un 2014/25/ES nepiemēro;

b)    regulas 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā atsauci uz Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

c)    regulas 14. pantā:

i)    panta 1. punktā atsauces uz Direktīvu 2006/123/EK, Direktīvu 2014/24/ES un Direktīvu 2014/25/ES nepiemēro;

ii)    panta 5. punktā atsauci uz Regulu (ES) 2016/679 attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

d)    regulas 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā atsauci uz Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

17.    32019 R 1157: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1157 (2019. gada 20. jūnijs) par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (OV L 188, 12.7.2019., 67. lpp.).

Regulas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    terminus “Savienības pilsonis” un “Savienības pilsoņi” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “dalībvalsts vai Šveices valstspiederīgais” un “dalībvalstu un Šveices valstspiederīgie”;

b)    regulas 3. pantā:

i)    panta 4. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes” nepiemēro;

ii)    panta 5. punktā attiecībā uz Šveici pievieno šādu apakšpunktu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, ja personas apliecības izsniedz bez īpaši droša datu nesēja, kurā ir divi turētāja pirkstu nospiedumi, šādas personas apliecības nepieņem, lai ieceļotu un uzturētos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijās, un tās ir vizuāli atšķiramas no personas apliecībām, kas atbilst pirmās daļas prasībām.”;

c)    regulas 5. pantā:

i)    panta 1. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “2031. gada 3. augustā” aizstāj ar vārdiem “vienpadsmit gadus pēc dienas, kad stājas spēkā Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols (“Grozošais protokols”)”;

ii)    panta 2. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “2026. gada 3. augustā ” aizstāj ar vārdiem “sešus gadus pēc Grozošā protokola spēkā stāšanās dienas”;

d)    6. panta h) punktā attiecībā uz Šveici vārdus “kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes” nepiemēro;

e)    regulas 7. panta 2. punktā attiecībā uz dalībvalstīm vārdus “Ģimenes loceklis ES” aizstāj ar vārdiem “Ģimenes loceklis CH”;

f)    regulas 8. pantā:

i)    panta 1. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “2026. gada 3. augustā ” aizstāj ar vārdiem “sešus gadus pēc Grozošā protokola spēkā stāšanās dienas”;

ii)    panta 2. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “2023. gada 3. augustā ” aizstāj ar vārdiem “trīs gadus pēc Grozošā protokola spēkā stāšanās dienas”;

g)    regulas 10. panta 2. punktā attiecībā uz Šveici tekstu “Hartā,” nepiemēro;

h)    regulas 11. pantā:

i)    atsauces uz Regulu (ES) 2016/679 attiecībā uz Šveici jāsaprot kā atsauces uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

ii)    panta 4. punktā attiecībā uz Šveici vārdu “Savienības” aizstāj ar vārdu “Nolīgumu”;

i)    panta 16. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “no 2021. gada 2. augusta ” aizstāj ar vārdiem “vienu gadu pēc Grozošā protokola spēkā stāšanās dienas”;

18.    32020 R 1121: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1121 (2020. gada 29. jūlijs) par lietotāju statistikas datu un atsauksmju par vienotās digitālās vārtejas pakalpojumiem vākšanu un kopīgu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 (OV L 245, 30.7.2020., 3. lpp.).”.

________________

II PIELIKUMS

SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA SISTĒMU KOORDINĀCIJA

Grozījumi Nolīguma II pielikumā

Nolīguma II pielikumu aizstāj ar šādu:

“II PIELIKUMS

SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA SISTĒMU KOORDINĀCIJA

I.    IEVADS

Lai piemērotu Nolīguma 2.–9. pantu, Savienības tiesību aktus, kas uzskaitīti šā pielikuma II iedaļā, piemēro, ievērojot dinamiskās saskaņošanas principu, kas minēts šā Nolīguma Institucionālā protokola 5. pantā, kā arī ievērojot minētā panta 7. punktā uzskaitītos izņēmumus.

Ja vien tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi, tiesības un pienākumus, kas paredzēti šajā pielikumā iekļautajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz Savienības dalībvalstīm, uzskata par tādiem, kas paredzēti Šveicei. To piemēro, pilnībā ievērojot šā Nolīguma Institucionālo protokolu.

Neskarot šā Nolīguma Institucionālā protokola 16. pantu un ja tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi, uz Šveici attiecas II iedaļā uzskaitīto aktu noteikumi, kas paredz, ka dalībvalstīm jāsniedz informācija citām dalībvalstīm vai Komisijai. Ja šī informācija attiecas uz uzraudzību vai piemērošanu, Šveice paziņo šo informāciju ar Apvienotās komitejas starpniecību.

II.    SEKTORĀLIE PIELĀGOJUMI

1.    Attiecībā uz šajā pielikumā uzskaitītajiem aktiem attiecībā uz Šveici piemēro šādus izņēmumus:

a)    kantonu tiesību akti par uzturlīdzekļu maksājumu avansiem ir izslēgti no sociālā nodrošinājuma koordinēšanas noteikumiem;

b)    papildu pabalstus un līdzīgus pabalstus, kas paredzēti kantonu tiesību aktos, neeksportē;

c)    kantonu tiesību aktos paredzētus jauktus no iemaksām neatkarīgus bezdarbnieku pabalstus neeksportē;

d)    personas, uz kurām attiecas Nolīgums un kuras dzīvo ārpus Šveices un Savienības, var pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanas shēmai ne vēlāk kā vienu gadu no dienas, kad tās vairs nav apdrošinātas vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmā, un pēc vismaz piecu gadu nepārtraukta apdrošināšanas perioda;

e)    personas, kas strādā ārpus Šveices un Savienības pie darba devēja Šveicē un kas pēc vismaz piecu gadu nepārtrauktas apdrošināšanas zaudē apdrošināšanas segumu saskaņā ar Šveices vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu, var turpināt apdrošināšanu ar darba devēja piekrišanu, ja tās iesniedz pieteikumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad tās zaudējušas apdrošināšanas segumu;

f)    pabalstu bezpalīdzīgām personām, kas piešķirts saskaņā ar 1959. gada 19. jūnija Federālo likumu par invaliditātes apdrošināšanu un 1946. gada 20. decembra Federālo likumu par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu, neeksportē.

2.    Šveice piedalās Administratīvajā komisijā sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kā arī Datu apstrādes tehniskajā komisijā un Revīzijas padomē, kas abas ir piesaistītas administratīvajai komisijai, saskaņā ar šādu kārtību:

Šveice var nosūtīt pārstāvi, kas darbojas kā padomdevējs (novērotājs), uz Eiropas Komisijai piesaistītās Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai sanāksmēm un Datu apstrādes tehniskās komisijas un Revīzijas padomes sanāksmēm.

3.    I protokolā, kas ir šā pielikuma neatņemama daļa, ir izklāstīti īpaši noteikumi par pārejas pasākumiem saistībā ar bezdarba apdrošināšanu noteiktu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kuriem ir Šveices uzturēšanās atļauja, kas derīga mazāk nekā vienu gadu, attiecībā uz Šveices pabalstiem bezpalīdzīgām personām un attiecībā uz pārejas periodu Regulas (EK) Nr. 883/2004 piemērošanai paplašinātajai pensiju shēmai saskaņā ar arodnodrošinājuma pabalstu plāniem.

4.    Kārtība saistībā ar to tiesību aizsardzību, ko privātpersonas iegūst saskaņā ar šo Nolīgumu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, ir izklāstīta II protokolā, kas ir šā pielikuma neatņemama daļa.

A.    VISPĀRĒJĀ SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA KOORDINĀCIJA

A.1    TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM SNIEGTAS ATSAUCES

1.    32004 R 0883: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem: OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp. un OV L 204, 4.8.2007., 30. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32009 R 0988: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 988/2009 (OV L 284, 30.10.2009., 43. lpp.),

—    32010 R 1244: Komisijas 2010. gada 9. decembra Regula (ES) Nr. 1244/2010 (OV L 338, 22.12.2010., 35. lpp.),

—    32012 R 0465: Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 465/2012 (OV L 149, 8.6.2012., 4. lpp.),

—    32012 R 1224: Komisijas 2012. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1224/2012 (OV L 349, 19.12.2012., 45. lpp.),

—    32013 R 0517: Padomes 2013. gada 13. maija Regula (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.),

—    32013 R 1372: Komisijas 2013. gada 19. decembra Regula (ES) Nr. 1372/2013 (OV L 346, 20.12.2013., 27. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32014 R 1368: Komisijas 2014. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1368/2014 (OV L 366, 20.12.2014., 15. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem: OV L 288, 22.10.2016., 58. lpp.,

—    32017 R 0492: Komisijas 2017. gada 21. marta Regula (ES) 2017/492 (OV L 76, 22.3.2017., 13. lpp.),

—    32019 R 1149: Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1149 (OV L 186, 11.7.2019., 21. lpp.).

Piemērojot šo Nolīgumu, Regulu (EK) Nr. 883/2004 pielāgo šādi:

a)    regulas I pielikuma I iedaļā pievieno šādu tekstu:

“Šveice

Kantonu tiesību akti, kas attiecas uz uztura maksājumu avansiem, pamatojoties uz 1907. gada 10. decembra Federālā civillikuma 131.a panta 1. punktu un 293. panta 2. punktu.”;

b)    regulas I pielikuma II iedaļā pievieno šādu tekstu:

“Šveice

Bērna piedzimšanas un adopcijas pabalsti saskaņā ar attiecīgajiem kantonu tiesību aktiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktu 2006. gada 24. marta Federālajā likumā par ģimenes pabalstiem.”;

c)    regulas II pielikumā pievieno šādu tekstu:

“Vācija un Šveice

a)    1964. gada 25. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencija, kas grozīta ar 1975. gada 9. septembra 1. papildkonvenciju un 1989. gada 2. marta 2. papildkonvenciju:

i)    Nobeiguma protokola 9.b punkta 1. apakšpunkta 1.–4. punkts (Vācijas Bīzingenas eksklāva iedzīvotājiem piemērojamie tiesību akti un tiesības uz slimības pabalstiem natūrā);

ii)    Nobeiguma protokola 9.e punkta 1. apakšpunkta b) punkta pirmais, otrais un ceturtais teikums (piekļuve Vācijas slimības brīvprātīgās apdrošināšanas shēmai, atgriežoties Vācijā);

b)    1982. gada 20. oktobra Bezdarba apdrošināšanas konvencija, kas grozīta ar 1992. gada 22. decembra Papildprotokolu:

8. panta 5. punkts; Vācija (Bīzingenas apgabals) iemaksā summu, kas ir līdzvērtīga Šveices tiesību aktos noteiktajām kantonu iemaksām, lai darba ņēmējiem, uz kuriem šis noteikums attiecas, segtu nodarbinātības veicināšanas pasākumu faktisko vietu izmaksas.

Spānija un Šveice

Nobeiguma protokola 17. punkts 1969. gada 13. oktobra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1982. gada 11. jūnija Papildkonvenciju; saskaņā ar šo noteikumu personas, kas ir apdrošinātas saskaņā ar Spānijas shēmu, ir atbrīvotas no prasības iesaistīties Šveices slimības apdrošināšanas shēmā.

Itālija un Šveice

9. panta 1. punkts 1962. gada 14. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1963. gada 18. decembra 1. papildkonvenciju, 1969. gada 4. jūlija Papildnolīgumu, 1974. gada 25. februāra Papildprotokolu un 1980. gada 2. aprīļa 2. papildnolīgumu.”;

d)    regulas IV pielikumā pievieno šādu tekstu:

“Šveice”;

e)    regulas VIII pielikuma 1. daļā pievieno šādu tekstu:

“Šveice

Visi pieprasījumi, kas attiecas uz vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijām saskaņā ar pamatshēmu (1946. gada 20. decembra Federālais likums par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu un 1959. gada 19. jūnija Federālais likums par invaliditātes apdrošināšanu) un tiesību aktos paredzētajām vecuma pensijām no minimālās un paplašinātās pensiju shēmas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (1982. gada 25. jūnija Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

f)    regulas VIII pielikuma 2. daļā pievieno šādu tekstu:

“Šveice

Vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas no minimālās un paplašinātās pensiju shēmas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (1982. gada 25. jūnija Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

g)    regulas IX pielikuma II daļā pievieno šādu tekstu:

“Šveice

Apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas no minimālās un paplašinātās pensiju shēmas saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem arodnodrošinājuma pabalstu plāniem (1982. gada 25. jūnija Federālais likums par arodnodrošinājuma pabalstu plāniem vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai).”;

h)    regulas X pielikumā pievieno šādu tekstu:

“Šveice

1.    Papildu pabalsti (2006. gada 6. oktobra Federālais likums par papildu pabalstiem) un kantonu tiesību aktos paredzēti līdzīgi pabalsti.

2.    Invaliditātes apdrošināšanas pensijas grūtībās nonākušām personām (28. panta 1.a apakšpunkts 1959. gada 19. jūnija Federālajā likumā par invaliditātes apdrošināšanu, kas grozīts 1994. gada 7. oktobrī).

3.    Kantonu tiesību aktos paredzēti jaukti no iemaksām neatkarīgi bezdarba pabalsti.

4.    No iemaksām neatkarīgas ārkārtas pensijas invalīdiem (1959. gada 19. jūnija Federālā likuma par invaliditātes apdrošināšanu 39. pants), uz kuriem pirms darba nespējas rašanās nav attiekušies Šveices tiesību akti, pamatojoties uz šo personu darbību nodarbinātu vai pašnodarbinātu personu statusā.”;

i)    regulas XI pielikumā pievieno šādu tekstu:

“Šveice

1.    Personām, kas dzīvo ārpus Šveices un ir to pārējo valstu valstspiederīgie, uz kurām attiecas šis Nolīgums, kā arī bēgļiem un bezvalstniekiem, kas dzīvo šo valstu teritorijā, ja šīs personas iesaistās brīvprātīgās apdrošināšanas shēmā vēlākais vienu gadu no dienas, kad uz tām vairs neattiecas apdrošināšana saskaņā ar vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu, un iepriekš ir bijušas nepārtraukti apdrošinātas vismaz piecus gadus, piemēro 1946. gada 20. decembra Federālā likuma par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu 2. pantu un 1959. gada 19. jūnija Federālā likuma par invaliditātes apdrošināšanu 1.b pantu, kas reglamentē to Šveices valstspiederīgo, kuri dzīvo valstīs, uz kurām neattiecas šis Nolīgums, brīvprātīgo apdrošināšanu šajās apdrošināšanas nozarēs.

2.    Ikvienai personai, kura vairs nav apdrošināta saskaņā ar Šveices vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanas shēmu un iepriekš ir bijusi nepārtraukti apdrošināta vismaz piecus gadus, ar darba devēja piekrišanu ir tiesības uz tālākapdrošināšanu, ja šo personu nodarbina Šveices darba devējs valstī, uz kuru šis Nolīgums neattiecas, un šī persona ir iesniegusi attiecīgu pieteikumu sešos mēnešos no dienas, kad beigusies apdrošināšana.

3.    Obligātā apdrošināšana saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu un iespējamie atbrīvojumi:

a)    Šveices tiesību normas, kas reglamentē obligāto slimības apdrošināšanu, piemēro šādām personām, kuras nedzīvo Šveicē:

i)    personām, uz kurām saskaņā ar regulas II sadaļu attiecas Šveices tiesību normas;

ii)    personām, kuru pabalstu izmaksas saskaņā ar regulas 24., 25. un 26. pantu sedz Šveice;

iii)    personām, kas saņem Šveices bezdarba apdrošināšanas pabalstus;

iv)    šā apakšpunkta i) un iii) punktā minēto personu ģimenes locekļiem, kā arī tādu nodarbinātu un pašnodarbinātu personu ģimenes locekļiem, kuras dzīvo Šveicē un ir apdrošinātas saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu, ja šie ģimenes locekļi nedzīvo kādā no šīm valstīm: Dānijā, Spānijā, Ungārijā, Portugālē vai Zviedrijā;

v)    šā ii) punktā minēto personu ģimenes locekļiem, kā arī tādu pensionāru ģimenes locekļiem, kuri dzīvo Šveicē un ir apdrošināti saskaņā ar Šveices slimības apdrošināšanas shēmu, ja šie ģimenes locekļi nedzīvo kādā no šīm valstīm: Dānijā, Portugālē vai Zviedrijā.

Par ģimenes locekļiem uzskata personas, kas atbilst ģimenes locekļu definīcijai dzīvesvietas valsts tiesību aktos;

b)    Personas, kas minētas a) apakšpunktā, pēc pieprasījuma var atbrīvot no obligātās apdrošināšanas, ja un kamēr tās dzīvo kādā no tālāk norādītajām valstīm un var pierādīt, ka tām ir tiesības uz apdrošināšanas segumu slimības gadījumā: Vācijā, Francijā, Itālijā, Austrijā un – attiecībā uz a) apakšpunkta iv) un v) punktā minētajām personām – Somijā un – attiecībā uz a) apakšpunkta ii) punktā minētajām personām – Portugālē.

Šā apakšpunkta b) punktā minēto pieprasījumu:

a)    iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā pienākums apdrošināties Šveicē; ja pamatotos gadījumos pieprasījumu iesniedz pēc šā termiņa, atbrīvojums stājas spēkā no obligātās apdrošināšanas sākuma dienas;

b)    tas attiecas uz visiem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tajā pašā valstī.

4.    Ja uz personām, uz kurām saskaņā ar regulas II sadaļu attiecas Šveices tiesību normas, piemērojot 3. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz slimības apdrošināšanu attiecas kādas citas šā Nolīguma valsts tiesību normas, izmaksas par pabalstiem natūrā attiecībā uz negadījumiem ārpus darba savā starpā vienādi sadala Šveices apdrošinātājs, kas veic negadījumu darbā un ārpus darba un arodslimību apdrošināšanu, un kompetentā slimības apdrošināšanas iestāde, ja personai ir tiesības uz pabalstiem natūrā no abām iestādēm. Šveices apdrošinātājs, kas veic negadījumu darbā un ārpus darba un arodslimību apdrošināšanu, sedz visas ar negadījumiem darbā, negadījumiem ceļā uz darbu un arodslimībām saistītās izmaksas arī tad, ja personai ir tiesības uz dzīvesvietas valsts slimības apdrošināšanas iestādes pabalstiem.

5.    Uzturēšanās laikā Šveicē regulas 19. pantā paredzētās priekšrocības var izmantot personas, kas strādā Šveicē, bet tur nedzīvo un kam saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu ir tiesību aktos paredzēts apdrošināšanas segums dzīvesvietas valstī, kā arī šo personu ģimenes locekļi.

6.    Piemērojot regulas 18., 19., 20. un 27. pantu Šveicē, visas rēķinos uzrādītās izmaksas sedz kompetentais apdrošinātājs.

7.    Dienas naudas apdrošināšanas periodus, kas uzkrāti saskaņā ar kādas citas šā Nolīguma valsts apdrošināšanas shēmu, ņem vērā, lai samazinātu vai atceltu iespējamus dienas naudas apdrošināšanas ierobežojumus maternitātes vai slimības gadījumā, ja attiecīgā persona trīs mēnešos no dienas, kad tā vairs nav apdrošināta citā valstī, apdrošinās pie Šveices apdrošinātāja.

8.    Ja persona, kas Šveicē ir strādājusi algotu darbu vai bijusi pašnodarbināta un apmierinājusi savas vitālās vajadzības, negadījuma vai slimības dēļ bijusi spiesta pārtraukt attiecīgo darbību un uz to vairs neattiecas Šveices tiesību akti par invaliditātes apdrošināšanu, uzskata, ka šai personai ir minētā apdrošināšana, kas dod tai tiesības līdz invaliditātes pensijas saņemšanai izmantot rehabilitācijas pasākumus, kā arī šo pasākumu izmantošanas laikā, ja šī persona nav sākusi jaunu darbību ārpus Šveices.”.

Piemērojot šo Nolīgumu, Regula (EK) Nr. 883/2004 lasāma ar šādiem pielāgojumiem:

regulas 77. panta 2. punktā un 78. pantā atsauci uz Kopienas noteikumiem par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un brīvu apriti attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

2.    32019 R 0500: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/500 (2019. gada 25. marts) par ārkārtas pasākumu noteikšanu sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības (OV L 85I, 27.3.2019., 35. lpp.).

3.    32009 R 0987: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32010 R 1244: Komisijas 2010. gada 9. decembra Regula (ES) Nr. 1244/2010 (OV L 338, 22.12.2010., 35. lpp.),

—    32012 R 0465: Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 465/2012 (OV L 149, 8.6.2012., 4. lpp.),

—    32012 R 1224: Komisijas 2012. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1224/2012 (OV L 349, 19.12.2012., 45. lpp.),

—    32013 R 1372: Komisijas 2013. gada 19. decembra Regula (ES) Nr. 1372/2013 (OV L 346, 20.12.2013., 27. lpp.),

—    32014 R 1368: Komisijas 2014. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1368/2014 (OV L 366, 20.12.2014., 15. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar OV L 288, 22.10.2016., 58. lpp.,

—    32017 R 0492: Komisijas 2017. gada 21. marta Regula (ES) 2017/492 (OV L 76, 22.3.2017., 13. lpp.).

Piemērojot šo Nolīgumu, Regulu (EK) Nr. 987/2009 pielāgo šādi:

regulas 1. pielikumu papildina ar šādu tekstu:

“2016. gada 25. maija Nolīgums starp Šveici un Portugāli par prasījumu ieskaitu

2017. gada 15. novembra Nolīgums starp Šveici un Grieķiju par prasījumu ieskaitu attiecībā uz pabalstiem natūrā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1408/71, Regulu (EK) Nr. 574/72, Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009

2023. gada 27. februāra Nolīgums starp Šveici un Itāliju par prasījumu ieskaitu.

Piemērojot šo Nolīgumu, Regula (EK) Nr. 987/2009 lasāma ar šādiem pielāgojumiem:

regulas 3. panta 3. punktā atsauci uz Kopienas noteikumiem par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un brīvu apriti attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

4.    31971 R 1408: Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 592/2008 (OV L 177, 4.7.2008., 1. lpp.), un kuru piemēro starp Šveici un dalībvalstīm pirms Apvienotās padomes 2012. gada 31. marta Lēmuma Nr. 1/2012 18 stāšanās spēkā un gadījumos, kad Regulās (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 ir atsauces uz šo regulu, kā arī attiecībā uz vēsturiskiem gadījumiem.

5.    31972 R 0574: Padomes Regula (EEK) Nr. 574/72 (1972. gada 21. marts), ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 120/2009 (OV L 39, 10.2.2009., 2. lpp.), un kuru piemēro starp Šveici un dalībvalstīm pirms Apvienotās padomes 2012. gada 31. marta Lēmuma Nr. 1/2012 19 stāšanās spēkā un gadījumos, kad Regulās (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 ir atsauces uz šo regulu, kā arī attiecībā uz vēsturiskiem gadījumiem.

A.2    TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ŅEM VĒRĀ

1.    32010 D 0424(01): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. A1 par dialoga un saskaņošanas procedūras izveidošanu jautājumos par dokumentu derīgumu, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzēto pabalstu sniegšanu (OV C 106, 24.4.2010., 1. lpp.).

2.    32010 D 0424(02): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 12. jūnija Lēmums Nr. A2 par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu par tiesību aktiem, ko piemēro darbā ārpus kompetentās valsts uz laiku norīkotiem darba ņēmējiem un personām, kuras veic darbību pašnodarbinātas personas statusā (OV C 106, 24.4.2010., 5. lpp.).

3.    32010 D 0608(01): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai 2009. gada 17. decembra Lēmums Nr. A3 par uzkrāto nepārtraukto darbā norīkošanas periodu summēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (OV C 149, 8.6.2010., 3. lpp.).

4.    32014 D 0520(03): Lēmums Nr. E4 (2014. gada 13. marts) par pārejas laiku, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 95. pantā (OV C 152, 20.5.2014., 21. lpp.).

5.    32017 D 0719(01): Lēmums Nr. E5 (2017. gada 16. marts) par praktiskiem pasākumiem attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. pantā minētās datu elektroniskās apmaiņas pārejas periodu (OV C 233, 19.7.2017., 3. lpp.).

6.    32018 D 1004 (02): Lēmums Nr. E6 (2017. gada 19. oktobris), kā noteikt, kad elektronisku ziņojumu uzskata par likumīgi piegādātu sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) sistēmā (OV C 355, 4.10.2018., 5. lpp.).

7.    32020 D 0306 (01): Lēmums Nr. E7 (2019. gada 27. jūnijs) par praktiskiem sadarbības un datu apmaiņas pasākumiem, kas veicami kamēr dalībvalstīs nav pilnībā ieviesta sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa (EESSI) (OV C 73, 6.3.2020., 5. lpp.).

8.    32024 D 06842: Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. E8 (2024. gada 14. marts) par izmaiņu vadības procedūras izstrādi attiecībā uz tādu informāciju par Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. pantā definētajām organizācijām, kura norādīta elektroniskajā direktorijā, kas ir neatņemama EESSI daļa (OV C, C/2024/6842, 12.11.2024.)

9.    32010 D 0424(04): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. F1 (2009. gada 12. jūnijs) par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu attiecībā uz prioritāriem tiesību aktiem, ko piemēro gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas (OV C 106, 24.4.2010., 11. lpp.).

10.    32016 D 0211(05): Lēmums Nr. F2 (2015. gada 23. jūnijs) par datu apmaiņu starp iestādēm ģimenes pabalstu piešķiršanas nolūkā (OV C 52, 11.2.2016., 11. lpp.).

11.    32019 D 0626(01): Lēmums Nr. F3 (2018. gada 19. decembris) par to, kā interpretēt Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu, kas attiecas uz starpības piemaksas aprēķināšanas metodi (OV C 215, 26.6.2019., 2. lpp.).

12.    32010 D 0424(05): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. H1 (2009. gada 12. jūnijs) par pamatu pārejai no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par to, kā piemērot sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus (OV C 106, 24.4.2010., 13. lpp.).

13.    32010 D 0608(02): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. H5 (2010. gada 18. marts) par sadarbību krāpšanas gadījumu un kļūdu novēršanā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV C 149, 8.6.2010., 5. lpp.).

14.    32011 D 0212(01): Lēmums Nr. H6 (2010. gada 16. decembris) par konkrētu principu piemērošanu attiecībā uz periodu summēšanu saskaņā ar 6. pantu Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV C 45, 12.2.2011., 5. lpp.).

15.    32021 D 0506 (01): Lēmums Nr. H11 (2020. gada 9. decembris) par Regulas (EK) Nr. 987/2009 67. un 70. pantā un Lēmumā Nr. S9 minēto termiņu atlikšanu sakarā ar Covid-19 pandēmiju (OV C 170, 6.5.2021., 4. lpp.).

16.    32022 D 0228 (01): Lēmums Nr. H12 (2021. gada 19. oktobris) par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 90. pantā (OV C 93, 28.2.2022., 6. lpp.).

17.    32022 D 0810(01): Lēmums Nr. H13 (2022. gada 30. marts) par Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Revīzijas padomes sastāvu un darba metodēm (Dokuments attiecas uz EEZ un ES/Šveices Nolīgumu) 2022/C 305/03 (OV C 305, 10.8.2022., 4. lpp.).

18.    32024 D 00594: Lēmums Nr. H14 (2023. gada 21. jūnijs) par norādījumu par Covid-19 pandēmiju publicēšanu, par Regulas (EK) Nr. 883/2004 II sadaļas un Regulas (EK) Nr. 987/2009 67. un 70. panta piemērošanas interpretāciju Covid-19 pandēmijas laikā, Norādījumu par tāldarbu, kas piemērojami laikposmā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam, un Norādījumu par tāldarbu, kas piemērojami no 2023. gada 1. jūlija, publicēšanu (OV C/2024/594, 11.01.2024.).

19.    32024 D 06845: Lēmums Nr. H15 (2024. gada 27. jūnijs) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas Datu apstrādes tehniskās komisijas darba metodēm un sastāvu (OV C, C/2024/6845, 14.11.2024.).

20.    32010 D 0424(07): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. P1 (2009. gada 12. jūnijs) par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 50. panta 4. punktu, 58. pantu un 87. panta 5. punktu attiecībā uz invaliditātes pensiju, vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pabalstu (OV C 106, 24.4.2010., 21. lpp.).

21.    32013 D 0927(01): Lēmums Nr. R1 (2013. gada 20. jūnijs) par Regulas (EK) Nr. 987/2009 85. panta interpretāciju (OV C 279, 27.9.2013., 11. lpp.).

22.    32010 D 0424(08): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. S1 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas veselības apdrošināšanas karti (OV C 106, 24.4.2010., 23. lpp.).

23.    32010 D 0424(09): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. S2 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes tehnisko specifikāciju (OV C 106, 24.4.2010., 26. lpp.).

24.    32010 D 0424(10): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. S3 (2009. gada 12. jūnijs), ar ko nosaka pabalstus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punkts un 27. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) daļas 3. punkts (OV C 106, 24.4.2010., 40. lpp.).

25.    32010 D 0424(15): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. S5 (2009. gada 2. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta va) punktā paredzētā jēdziena “pabalsti natūrā” interpretāciju, kurus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 17., 19., 20., 22. pantu, 24. panta 1. punktu, 25., 26. pantu, 27. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 28., 34. pantu un 36. panta 1. un 2. punktu izmaksā slimības vai maternitātes gadījumā, un par to summu aprēķināšanu, kas jāatmaksā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 62., 63. un 64. pantu (OV  C 106, 24.04.2010., 54. lpp. ).

26.    32010 D 0427(02): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. S6 (2009. gada 22. decembris) par reģistrēšanos dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 24. pantu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 64. panta 4. punktā paredzēto sarakstu izveidi(OV  C 107, 27.04.2010., 6. lpp. ).

27.    32011 D 0906(01): Lēmums Nr. S8 (2011. gada 15. jūnijs) par protēžu, nozīmīgu palīgierīču vai citu būtisku pabalstu natūrā piešķiršanu, ko paredz Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu 33. pants (OV C 262, 6.9.2011., 6. lpp.).

28.    32014 D 0520(02): Lēmums Nr. S10 (2013. gada 19. decembris) par pāreju no Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par atlīdzināšanas procedūru piemērošanu (OV C 152, 20.5.2014., 16. lpp.).

29.    32021 D 0618(01): Lēmums Nr. S11 (2020. gada 9. decembris) par atmaksāšanas procedūrām Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. un 41. panta īstenošanai (OV L 236, 18.6.2021., 4. lpp.).

30.    32025 D 01598: Lēmums Nr. S12 (2024. gada 16. oktobris) par veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar pacientu pārvešanu uz citu dalībvalsti, ja katastrofu rezultātā ir masveida upuri (OV C, C/2025/1598, 13.3.2025. ).

31.    32010 D 0424(11): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. U1 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2004 54. panta 3. punktu saistībā ar bezdarbnieka pabalstu palielināšanu par apgādībā esošiem ģimenes locekļiem (OV C 106, 24.4.2010., 26. lpp.).

32.    32010 D 0424(12): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. U2 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 2. punkta darbības jomu attiecībā uz tādu pilnīgu bezdarbnieku tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstus, kuri nav pierobežas darba ņēmēji, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts (OV C 106, 24.4.2010., 43. lpp.).

33.    32010 D 0424(13): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. U3 (2009. gada 12. jūnijs) par jēdziena “daļējs bezdarbs” piemērošanas jomu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 1. punktā minētajiem bezdarbniekiem (OV C 106, 24.4.2010., 45. lpp.).

34.    32012 D 0225(01): Lēmums Nr. U4 (2011. gada 13. decembris) par atmaksāšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 6. un 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 70. pantu (OV C 57, 25.2.2012., 4. lpp.).

A.3    TIESĪBU AKTI, KO LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES PIEŅEM ZINĀŠANAI

1.    32018 H 0529(01): Ieteikums Nr. A1 (2017. gada 18. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 19. panta 2. punktā minētā apliecinājuma izsniegšanu (OV C 183, 29.5.2018., 5. lpp.).

2.    32013 H 0927(01): Ieteikums Nr. H1 (2013. gada 19. jūnijs) par spriedumu Gottardo lietā, no kā izriet, ka gadījumos, kad dalībvalsts noslēdz divpusēju sociālā nodrošinājuma līgumu ar trešo valsti, šai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt darba ņēmējiem, kuri ir citas dalībvalsts pilsoņi, tādas pat priekšrocības, kādas iegūst dalībvalsts pilsoņi atbilstīgi šim līgumam (OV C 279, 27.9.2013., 13. lpp.).

3.    32019 H 0429(01): Ieteikums Nr. H2 (2018. gada 10. oktobris) par autentiskuma elementu iekļaušanu portatīvajos dokumentos, kurus izdevusi dalībvalsts iestāde un kuros norādīts personas stāvoklis Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 piemērošanas vajadzībām (OV C 147, 29.4.2019., 6. lpp.).

4.    32012H0810(01) Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Ieteikums Nr. S1 (2012. gada 15. marts) par dzīvu donoru orgānu pārrobežu ziedošanas finansiālajiem aspektiem (OV C 240, 10.8.2012., 3. lpp.).

5.    32014 H 0218(01): Ieteikums Nr. S2 (2013. gada 22. oktobris) par apdrošināto personu un viņu ģimenes locekļu tiesībām saņemt pabalstus natūrā, uzturoties trešā valstī saskaņā ar divpusēju konvenciju starp kompetento dalībvalsti un trešo valsti (OV C 46, 18.2.2014., 8. lpp.).

6.    32010 H 0424(02): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Ieteikums Nr. U1 (2009. gada 12. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami bezdarbniekiem, kuri iesaistās nepilnas slodzes profesionālās vai aroda darbībās dalībvalstī, kas nav šo personu dzīvesvietas valsts (OV C 106, 24.4.2010., 49. lpp.).

7.    32010 H 0424(03): Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Ieteikums Nr. U2 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu bezdarbniekiem, kuri pavada dzīvesbiedru vai partneri, kurš veic profesionālo vai aroda darbību dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts (OV C 106, 24.4.2010., 51. lpp.).

B.    PAPILDU PENSIJAS TIESĪBU SAGLABĀŠANA

TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM SNIEGTAS ATSAUCES

1.    31998 L 0049: Padomes Direktīva 98/49/EK (1998. gada 29. jūnijs) par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā (OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.).

2.    32014 L 0050: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/50/ES (2014. gada 16. aprīlis) par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu (OV L 128, 30.4.2014., 1. lpp.).

Direktīvas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

6. panta 5. punkts: atsauce uz Direktīvas 2003/41/EK 11. pantu neattiecas uz Šveici.

Šveice veic Direktīvas 2014/50/ES 8. pantā minētos pasākumus līdz četrdesmit devītā mēneša pirmajai dienai pēc Grozošā protokola stāšanās spēkā.

________________

Nolīguma II pielikuma

I PROTOKOLS

I.    Bezdarba apdrošināšana

Darba ņēmējiem, kas ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas valstspiederīgie, līdz 2011. gada 30. aprīlim un darba ņēmējiem, kuri ir Bulgārijas Republikas un Rumānijas valstspiederīgie, līdz 2016. gada 31. maijam piemēro tālāk izklāstīto režīmu. To piemēro darba ņēmējiem, kas ir Horvātijas Republikas valstspiederīgie, līdz septītā gada beigām pēc Protokola par Horvātijas Republikas dalību stāšanās spēkā.

1.    Attiecībā uz tādu darba ņēmēju apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kuru uzturēšanās atļauju derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu, piemēro tālāk izklāstītos noteikumus.

1.1.    Tiesības saņemt bezdarba apdrošināšanas pabalstu saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem ir tikai darba ņēmējiem, kas Šveicē ir veikuši iemaksas par minimālo iemaksu periodu, kā noteikts Federālajā likumā par obligāto bezdarba apdrošināšanu un maksātnespējas apdrošināšanu (Loi fédérale sur l’assurance-chômage obligatoire et l’indemnité en cas d’insolvabilité – LACI) 20 , un atbilst pārējiem bezdarba pabalsta saņemšanas nosacījumiem.

1.2.    Daļu no to par darba ņēmējiem veiktajām iemaksām, kuru iemaksu veikšanas periods ir pārāk īss, lai saskaņā ar 1.1. apakšpunktu dotu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Šveicē, saskaņā ar 1.3. apakšpunkta noteikumiem atmaksā šo darba ņēmēju izcelsmes valstīm viņu pabalstu izmaksu segšanai pilnīga bezdarba gadījumā; līdz ar to pilnīga bezdarba gadījumā Šveicē šiem darba ņēmējiem nav tiesību saņemt pabalstu. Tomēr viņiem ir tiesības uz pabalstiem sakarā ar sliktiem laika apstākļiem vai darba devēja maksātnespēju. Pabalstus pilnīga bezdarba gadījumā maksā izcelsmes valsts, ja attiecīgie darba ņēmēji aktīvi meklē darbu. Šveicē uzkrātos apdrošināšanas periodus ņem vērā tā, it kā tie būtu uzkrāti izcelsmes valstī.

1.3.    Šā punkta 1.2. apakšpunktā minēto par darba ņēmējiem veikto iemaksu daļu atmaksā katru gadu šādā kārtībā:

a)    šo darba ņēmēju veikto iemaksu kopējo summu sadalījumā pa valstīm aprēķina, pamatojoties uz gadā nodarbināto darba ņēmēju skaitu un par katru darba ņēmēju veikto iemaksu vidējo apmēru gadā (ņem vērā darba devēja un darba ņēmēja iemaksas);

b)    šādi aprēķinātās summas daļu, kas ir procentuāla visu 1.2. apakšpunktā minēto pabalstu daļa un atbilst relatīvajai bezdarba pabalstu daļai, atmaksā darba ņēmēju izcelsmes valstij, bet daļu atstāj Šveicē kā rezervi turpmākajiem pabalstiem 21 ;

c)    Šveice katru gadu sagatavo paziņojumu par atmaksātajām iemaksām. Pēc izcelsmes valstu pieprasījuma tajā norāda aprēķinu pamatojumu un atmaksātās summas. Izcelsmes valstis katru gadu informē Šveici par 1.2. apakšpunktā minēto bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaitu.

2.    Ja dalībvalstij, uz kuru attiecas šis režīms, rodas ar iemaksu atmaksas izbeigšanu saistīti sarežģījumi vai Šveicei rodas ar iemaksu periodu summēšanu saistīti sarežģījumi, Līgumslēdzējas puses var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

II.    Pabalsti bezpalīdzīgām personām

Pabalstus bezpalīdzīgām personām, ko piešķir saskaņā ar Šveices 1959. gada 19. jūnija Federālo invaliditātes apdrošināšanas likumu un 1946. gada 20. decembra Federālo likumu par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu, kas grozīts 1999. gada 8. oktobrī, piešķir tikai tad, ja attiecīgā persona dzīvo Šveicē.

III.    Regulas (EK) Nr. 883/2004 piemērošana paplašinātajiem garantētajiem pabalstiem

Šveice līdz četrdesmit devītā mēneša pirmajai dienai pēc Grozošā protokola stāšanās spēkā piemēro Regulu (EK) Nr. 883/2004 paplašinātajai shēmai saskaņā ar 1993. gada 17. decembra Federālo likumu par arodnodrošinājuma plānu vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes apdrošināšanai neierobežotu maiņu.

Nolīguma II pielikuma

II PROTOKOLS

ŅEMOT VĒRĀ, ka Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) 33. pantā ir noteikts, ka izstāšanās līguma otrās daļas III sadaļu piemēro Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Šveices Konfederācijas valstspiederīgajiem ar nosacījumu, ka šīs valstis ir noslēgušas un piemēro attiecīgus nolīgumus ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kuri attiecas uz Savienības pilsoņiem, kā arī nolīgumus ar Savienību, kuri attiecas uz Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem,

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar 26.b pantu Nolīgumā starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju par pilsoņu tiesībām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos minētā nolīguma III daļas noteikumus piemēro Savienības pilsoņiem ar nosacījumu, ka Savienība ir noslēgusi un piemēro attiecīgus nolīgumus ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kuri attiecas uz Šveices valstspiederīgajiem, kā arī attiecīgus nolīgumus ar Šveici, kuri attiecas uz Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem,

ATZĪSTOT, ka ir nepieciešams nodrošināt sociālā nodrošinājuma tiesību savstarpēju aizsardzību Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem un apgādnieku zaudējušajiem, kuri līdz pārejas perioda beigām ir vai ir bijuši pārrobežu situācijā, kurā vienlaikus ir iesaistīta viena vai vairākas Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos līgumslēdzējas puses un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

1. PANTS

Definīcijas un atsauces

1.    Šajā protokolā piemēro šādas definīcijas:

a)    “Izstāšanās līgums” ir Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 22 ;

b)    “Pilsoņu tiesību nolīgums” ir Nolīgums starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju par pilsoņu tiesībām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos;

c)    “aptvertās valstis” ir Savienības dalībvalstis un Šveice;

d)    “pārejas periods” ir izstāšanās līguma 126. pantā minētais pārejas periods;

e)    definīcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 23 1. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 24 1. pantu.

2.    Šajā Protokolā visas atsauces uz dalībvalstīm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo Protokolu, saprot kā atsauces, kas ietver Apvienoto Karalisti un tās kompetentās iestādes.

2. PANTS

Personas, uz kurām attiecas šis Protokols

1.    Šo protokolu piemēro šādām personām:

a)    Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, uz kuriem pārejas perioda beigās attiecas kādas aptvertās valsts tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

b)    Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kuri pārejas perioda beigās uzturas kādā no aptvertajām valstīm un uz kuriem attiecas Apvienotās Karalistes tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

c)    personas, uz kurām a) vai b) apakšpunkts neattiecas, bet kuras ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kuri pārejas perioda beigās veic darbību kā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas vienā vai vairākās aptvertajās valstīs un uz kuriem, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 II sadaļu, attiecas Apvienotās Karalistes tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

d)    bezvalstnieki un bēgļi, kuri uzturas kādā no aptvertajām valstīm vai Apvienotajā Karalistē un ir kādā no situācijām, kas aprakstītas a) līdz c) apakšpunktā, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas.

2.    Noteikumi uz 1. punktā minētajām personām attiecas tikmēr, kamēr tās bez pārtraukuma ir kādā no situācijām, kuras paredzētas minētajā punktā un kurās vienlaikus iesaistīta gan kāda no aptvertajām valstīm, gan Apvienotā Karaliste.

3.    Šo protokolu piemēro arī Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas vai vairs neattiecas neviena no šā panta 1. punktā minētajām situācijām, bet uz kuriem attiecas izstāšanās līguma 10. pants vai pilsoņu tiesību nolīguma 10. pants, kā arī viņu ģimenes locekļiem un apgādnieku zaudējušām personām.

4.    Noteikumi uz 3. punktā minētajām personām attiecas tikmēr, kamēr tām ir tiesības uzturēties kādā no aptvertajām valstīm saskaņā ar izstāšanās līguma 13. pantu vai pilsoņu tiesību nolīguma 12. pantu vai tiesības strādāt savā darba vietas valstī saskaņā ar izstāšanās līguma 24. vai 25. pantu vai pilsoņu tiesību nolīguma 20. pantu.

5.    Ja šajā pantā minēti ģimenes locekļi un apgādību zaudējušas personas, šis Protokols attiecas uz minētajām personām tikai tiktāl, ciktāl tās iegūst tiesības un pienākumus šajā statusā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004.

3. PANTS

Sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumi

1.    Personām, uz kurām attiecas šis Protokols, ir piemērojami noteikumi un mērķi, kas noteikti šā Nolīguma 8. pantā un šajā pielikumā, kā arī Regulās (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009.

2.    Aptvertās valstis pienācīgi ņem vērā šī pielikuma A iedaļā uzskaitītos lēmumus un ieteikumus, ko pieņēmusi Eiropas Komisijai piesaistītā Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 (“Administratīvā komisija”).

4. PANTS

Aptvertās īpašās situācijas

1.    Šādās situācijās šajā pantā noteiktajā apjomā, ciktāl tās attiecas uz personām, uz kurām neattiecas vai vairs neattiecas 2. pants, piemēro šādus noteikumus:

a)    šis protokols attiecas uz Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kā arī uz bezvalstniekiem un bēgļiem, kuri uzturas Apvienotajā Karalistē un uz kuriem līdz pārejas perioda beigām attiecās kādas attiecīgās valsts tiesību akti, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem un apgādību zaudējušām personām, atsaucoties uz apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai uzturēšanās periodiem un summējot tos, ieskaitot tiesības un pienākumus, kas izriet no šiem periodiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004. Periodu summēšanas nolūkā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 ņem vērā periodus, kas savākti pirms un pēc pārejas perioda beigām;

b)    Regulas (EK) Nr. 883/2004 20. un 27. panta noteikumus līdz ārstēšanas beigām turpina piemērot Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kā arī bezvalstniekiem un bēgļiem, kuri uzturas Apvienotajā Karalistē un kuri līdz pārejas perioda beigām bija pieprasījušas atļauju iziet plānotas ārstēšanas kursu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004. Arī attiecīgās atlīdzināšanas procedūras ir piemērojamas pat pēc ārstēšanas noslēgšanās. Šādām personām un tās pavadošajām personām ir tiesības ieceļot ārstniecības valstī un izceļot no tās, mutatis mutandis piemērojot Izstāšanās līguma 14. pantu un mutatis mutandis piemērojot pilsoņu tiesību nolīguma 13. pantu;

c)    Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. un 27. panta noteikumus līdz pagaidu uzturēšanās beigām turpina piemērot Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kā arī bezvalstniekiem un bēgļiem, kuri uzturas Apvienotajā Karalistē un uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004 un kuri pārejas perioda beigās pagaidu kārtā uzturas kādā no aptvertajām valstīm vai Apvienotajā Karalistē. Arī attiecīgās atlīdzināšanas procedūras ir piemērojamas pat pēc pagaidu uzturēšanās vai ārstēšanas noslēgšanās;

d)    Regulas (EK) Nr. 883/2004 67., 68. un 69. panta noteikumus tikmēr, kamēr ir izpildīti nosacījumi, turpina piemērot tādu ģimenes pabalstu piešķiršanai, uz kuriem ir tiesības pārejas perioda beigās Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kā arī bezvalstniekiem un bēgļiem, kuri pārejas perioda beigās uzturas Apvienotajā Karalistē, uz kuriem attiecas Apvienotās Karalistes tiesību akti un kuru ģimenes locekļi uzturas kādā no aptvertajām valstīm;

e)    situācijās, kas paredzētas šā punkta d) apakšpunktā, personām, kurām pārejas perioda beigās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 ir tiesības kā ģimenes locekļiem, piemēram, atvasinātās tiesības uz slimības pabalstu natūrā, minēto regulu un atbilstīgos Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumus turpina piemērot tikmēr, kamēr ir izpildīti tur paredzētie nosacījumi.

2.    Personām, kuras saņem pabalstus saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz slimības pabalstiem ir piemērojami Regulas (EK) Nr. 883/2004 III sadaļas 1. nodaļas noteikumi.

Šo punktu mutatis mutandis piemēro ģimenes pabalstiem, kas pamatojas uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 67., 68. un 69. pantu.

5. PANTS

Atmaksa, atgūšana un ieskaits

Regulu (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 noteikumus par atmaksu, atgūšanu un ieskaitu turpina piemērot attiecībā uz notikumiem, ciktāl tie attiecas uz personām, uz kurām neattiecas 2. pants, un kas:

a)    notikuši pirms pārejas perioda beigām vai

b)    notiek pēc pārejas perioda beigām un attiecas uz personām, uz kurām notikuma brīdī attiecas 2. vai 4. pants.

6. PANTS

Tiesību aktu attīstība un pielāgojumi

1.    Neatkarīgi no 3. punkta atsauces šajā Protokolā uz Regulām (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 vai to noteikumiem ir atsauces uz tiesību aktiem vai noteikumiem, kuri iekļauti Nolīgumā, kā tas ir piemērojams pārejas perioda pēdējā dienā.

2.    Ja Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 pēc pārejas perioda beigām tiek grozītas vai aizstātas, šajā Protokolā sniegtās atsauces uz minētajām regulām ir atsauces uz minētajām regulām, ievērojot to grozījumus vai aizstāšanu, saskaņā ar Izstāšanās līguma I pielikuma II daļā uzskaitītajiem aktiem attiecībā uz Savienību un saskaņā ar Pilsoņu tiesību nolīguma I pielikuma II daļā uzskaitītajiem aktiem attiecībā uz Šveici.

3.    Šā protokola nolūkos uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 ietver pielāgojumus, kas uzskaitīti Izstāšanās līguma I pielikuma III daļā attiecībā uz Savienību un Pilsoņu tiesību nolīguma I pielikuma III daļā attiecībā uz Šveici.

4.    Šā protokola nolūkos grozījumi un pielāgojumi, kas minēti 2. un 3. punktā, stājas spēkā nākamajā dienā pēc dienas, kad stājas spēkā attiecīgie Izstāšanās līguma I pielikuma vai Pilsoņu tiesību nolīguma I pielikuma grozījumi un pielāgojumi atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.”.

_______________

III PIELIKUMS

PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA

Grozījumi Nolīguma III pielikumā

Nolīguma III pielikumu aizstāj ar šādu:

“III PIELIKUMS

PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA

(Diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti)

1. IEDAĻA

IEVADS

Lai piemērotu Nolīguma 2.–9. pantu, Savienības tiesību aktus, kas uzskaitīti šā pielikuma 2. iedaļā, piemēro, ievērojot dinamiskās saskaņošanas principu, kas minēts šā Nolīguma Institucionālā protokola 5. pantā, kā arī ievērojot minētā panta 7. punktā uzskaitītos izņēmumus.

Ja vien tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi, tiesības un pienākumus, kas paredzēti šajā pielikumā iekļautajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz Savienības dalībvalstīm, uzskata par tādiem, kas paredzēti Šveicei. To piemēro, pilnībā ievērojot šā Nolīguma Institucionālo protokolu.

Neskarot šā Nolīguma Institucionālā protokola 16. pantu un ja tehniskajos pielāgojumos nav paredzēts citādi, uz Šveici attiecas 2. iedaļā uzskaitīto aktu noteikumi, kas paredz, ka dalībvalstīm jāsniedz informācija citām dalībvalstīm vai Komisijai. Ja šī informācija attiecas uz uzraudzību vai piemērošanu, Šveice paziņo šo informāciju ar Apvienotās komitejas starpniecību.

2. IEDAĻA

TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM SNIEGTAS ATSAUCES

1.    32005 L 0036: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.),

kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    Padomes Direktīva 2006/100/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (OV L 363, 20.12.2006., 141. lpp.),

—    Komisijas Regula (ES) Nr. 213/2011 (2011. gada 3. marts), ar ko groza II un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 59, 4.3.2011., 4. lpp.),

—    Komisijas Paziņojums – Direktīvas 2005/36/EK I pielikuma 3. panta 2. punkta nosacījumiem atbilstošo profesionālo asociāciju vai organizāciju saraksts (OV C 111, 15.5.2009., 1. lpp.),

—    Komisijas Paziņojums – Direktīvas 2005/36/EK I pielikuma 3. panta 2. punkta nosacījumiem atbilstošo profesionālo asociāciju vai organizāciju saraksts (OV C 182, 23.6.2011., 1. lpp.),

—    Akts par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (OV L 112, 24.4.2012., 10. lpp.),

—    Padomes Direktīva 2013/25/ES (2013. gada 13. maijs), ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvi sniegt pakalpojumus saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos (OV L 158, 10.6.2013., 368. lpp.),

—    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013. gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu) (OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.),

—    Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2016/790 (2016. gada 13. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK V pielikumu groza attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un apmācību kursu nosaukumiem (OV L 134, 24.5.2016., 135. lpp.),

—    Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2017/2113 (2017. gada 11. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK V pielikumu groza attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un apmācību kursu nosaukumiem (OV L 317, 1.12.2017., 119. lpp.),

—    Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/608 (2019. gada 16. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK V pielikumu groza attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un apmācību kursu nosaukumiem (OV L 104, 15.4.2019., 1. lpp.),

—    Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2020/548 (2020. gada 23. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK V pielikumu groza attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un apmācību kursu nosaukumiem (OV L 131, 24.4.2020., 1. lpp.),

—    Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2021/2183 (2021. gada 25. augusts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK V pielikumu groza attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un apmācību kursu nosaukumiem (OV L 444, 10.12.2021., 16. lpp.),

—    Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2023/2383 (2023. gada 23. maijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK grozījumiem un labojumiem, kas attiecas uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un apmācību kursu nosaukumiem (OV L 2383, 9.10.2023., 1. lpp.),

—    Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2024/782 (2024. gada 4. marts), ar ko attiecībā uz vispārējās aprūpes māsas, zobārsta un farmaceita profesijas minimālajām apmācības prasībām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (OV L, 2024/782, 31.5.2024),

—    Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2024/1395 (2024. gada 31. maijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK grozījumiem, kas attiecas uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un apmācību kursu nosaukumiem (OV L, 2024/1395, 31.5.2024.),

kurā labojumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    labojumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 93, 4.4.2008., 28. lpp.),

—    labojumu Padomes Direktīvā 2006/100/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (OV L 177, 8.7.2015., 60. lpp.).

Direktīvas noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    Direktīvas V pielikuma 5.1.1. punktam pievieno šādu tekstu:

b)    Direktīvas V pielikuma 5.1.2. punktam pievieno šādu tekstu:

c)    Direktīvas V pielikuma 5.1.3. punktam pievieno šādu tekstu:

d)    Direktīvas V pielikuma 5.1.4. punktam pievieno šādu tekstu:

e)    direktīvas V pielikuma 5.2.2. punktam pievieno šādu tekstu:

f)    direktīvas V pielikuma 5.3.2. punktam pievieno šādu tekstu:

g)    direktīvas V pielikuma 5.3.3. punktam pievieno šādu tekstu:

h)    direktīvas V pielikuma 5.4.2. punktam pievieno šādu tekstu:

i)    direktīvas V pielikuma 5.5.2. punktam pievieno šādu tekstu:

j)    direktīvas V pielikuma 5.6.2. punktam pievieno šādu tekstu:

k)    direktīvas V pielikuma 5.7.1. punktam pievieno šādu tekstu:

l)    direktīvas VI pielikumam pievieno šādu tekstu:

2.    31977 L 0249: Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.),

kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    1 1979 H: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 91. lpp.),

—    1 1985 I: Akts par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.),

—    Eiropas Savienības Padomes Lēmums 95/1/EK, Euratom, EOTK (1995. gada 1. janvāris), ar ko pielāgo dokumentus par jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.),

—    1 2003 T: 2003. gada 16. aprīļa Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

—    32006 L 0100: Padomes Direktīva 2006/100/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (OV L 363, 20.12.2006., 141. lpp.),

—    32013 L 0025: Padomes Direktīva 2013/25/ES (2013. gada 13. maijs), ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvi sniegt pakalpojumus saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos (OV L 158, 10.6.2013., 368. lpp.).

Šā Nolīguma nolūkā Direktīvu 77/249/EEK pielāgo šādi:

direktīvas 1. panta 2. punktam pievieno šādu tekstu:

“Šveice:

Advokat, Rechtsanwalt, Anwalt, Fürsprecher, Fürsprech

Avocat

Avvocato”.

3.    31998 L 0005: Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    1 2003 T: 2003. gada 16. aprīļa Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

—    32006 L 0100: Padomes Direktīva 2006/100/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (OV L 363, 20.12.2006., 141. lpp.),

—    32013 L 0025: Padomes Direktīva 2013/25/ES (2013. gada 13. maijs), ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvi sniegt pakalpojumus saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos (OV L 158, 10.6.2013., 368. lpp.).

Šā Nolīguma nolūkā Direktīvu 98/5/EK pielāgo šādi:

direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu tekstu:

“Šveice:

Advokat, Rechtsanwalt, Anwalt, Fürsprecher, Fürsprech

Avocat

Avvocato”.

4.    31974 L 0556: Padomes Direktīva 74/556/EEK (1974. gada 4. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus pagaidu pasākumiem attiecībā uz darbībām ar toksiskiem produktiem, to tirdzniecību un izplatīšanu, kā arī attiecībā uz darbībām saistībā ar šādu produktu profesionālu izmantošanu, tostarp starpniecību (OV L 307, 18.11.1974., 1. lpp.).

5.    319s74 L 0557: Padomes Direktīva 74/557/EEK (1974. gada 4. jūnijs) par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā (OV L 307, 18.11.1974., 5. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    Eiropas Savienības Padomes Lēmums 95/1/EK, Euratom, EOTK (1995. gada 1. janvāris), ar ko pielāgo dokumentus par jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.),

—    1 2003 T: 2003. gada 16. aprīļa Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

—    32006 L 0101: Padomes Direktīva 2006/0101/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo Direktīvas 73/239/EEK, 74/557/EEK un 2002/83/EK pakalpojumu sniegšanas brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.),

—    32013 L 0025: Padomes Direktīva 2013/25/ES (2013. gada 13. maijs), ar ko pielāgo atsevišķas direktīvas par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvi sniegt pakalpojumus saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos (OV L 158, 10.6.2013., 368. lpp.).

Šā Nolīguma nolūkā Direktīvu 74/557/EEK pielāgo šādi:

Šveicē:

visi produkti un toksiskas vielas, kas noteiktas Federālajā likumā par aizsardzību pret bīstamām vielām un preparātiem (federālo likumu klasificēts sarakts (CC) 813.1) un it īpaši ar to saistītajos rīkojumos (CC 813), un videi indīgas vielas (CC 814 812.31, 814 812.32 un 814 812.33).

6.    31986 L 0653: Padomes Direktīva 86/653/EEK (1986. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV L 382, 31.12.1986., 17. lpp.).

7.    32015 R 0983: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/983 (2015. gada 24. jūnijs) par Eiropas profesionālās kartes izdošanu un brīdināšanas mehānisma piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (OV L 159, 25.6.2015., 27. lpp.).

8.    32018 L 0958: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/958 (2018. gada 28. jūnijs) par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (OV L 173, 9.7.2018., 25. lpp.).

9.    32019 R 0907: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/907 (2019. gada 14. marts), ar ko ievieš slēpošanas instruktoru kopējo apmācības pārbaudi saskaņā ar 49.b pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 145, 4.6.2019., 7. lpp.).

10.    32023 D 0423: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/423 (2023. gada 24. februāris) par izmēģinājuma projektu ar mērķi, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, īstenot administratīvās sadarbības noteikumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK un Direktīvā (ES) 2018/958, un minētajā sistēmā integrēt reglamentēto profesiju datubāzi (OV L 61, 27.2.2023., 62. lpp.).

11.    32012 R 1024: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem:

—    32013 L 0055: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/55/ES (OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.),

—    32014 L 0060: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/60/ES (OV L 159, 28.5.2014., 1. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem: OV L 147, 12.6.2015., 24. lpp.,

—    32014 L 0067: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.),

—    32016 R 1191: Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regula (ES) 2016/1191 (OV L 200, 26.7.2016., 1. lpp.),

—    32016 R 1628: Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1628 (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem: OV L 231, 6.9.2019., 29. lpp.,

—    32018 R 1724: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1724 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.),

—    32020 L 1057: Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva (ES) 2020/1057 (OV L 249, 31.7.2020., 49. lpp.),

—    32020 R 1055: Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regula (ES) 2020/1055 (OV L 249, 31.7.2020., 17. lpp.).

Šveice kā trešā valsts izmanto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI) informācijas – arī personas datu – apmaiņai ar IMI dalībniekiem Savienībā, lai attiecīgā gadījumā īstenotu administratīvās sadarbības procedūras šā Nolīguma vajadzībām.

Šā Nolīguma vajadzībām Komisija turpina uzskatīt, ka Šveice nodrošina pienācīgu personas datu aizsardzību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1024/2012 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kamēr ir spēkā Lēmums 2000/518/EK 27 .

Šveice izmanto IMI sistēmu, lai īstenotu administratīvās sadarbības procedūras, kā noteikts 4.a līdz 4.e pantā, 8., 21.a, 50., 56. un 56.a pantā Direktīvā 2005/36/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES, saskaņā ar minētajos pantos izklāstītajiem informācijas apmaiņas principiem un kārtību.

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 noteikumus šā Nolīguma vajadzībām pielāgo šādi:

a)    regulas 5. panta pirmajā teikumā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

b)    regulas 8. panta 1. punkta e) apakšpunktu Šveicei nepiemēro;

c)    regulas 9. panta 5. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdiem “šajā Nolīgumā iekļautajiem Savienības tiesību aktiem”;

d)    regulas 10. panta 1. punktā attiecībā uz Šveici vārdus “saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar Šveices tiesību aktiem”;

e)    regulas 16. panta 1. un 2. punktā atsauces uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauces uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

f)    regulas 17. panta 4. punktā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

g)    regulas 18. panta 1. punktā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

h)    regulas 20. pantā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

i)    regulas 21. pantā:

i)    panta 1. punktā atsauci uz Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz Šveici saprot kā atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

ii)    panta 3. punktu nepiemēro;

j)    regulas 25. pantu nepiemēro;

k)    regulas 26. panta 1. punktu lasa saskaņā ar šā Nolīguma Institucionālā protokola 13. pantu.”.

_______________

PROTOKOLS
PAR OTRO MĀJOKLI DĀNIJĀ

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotais Protokols Nr. 32 par īpašuma iegādi Dānijā piemērojams arī šim Nolīgumam attiecībā uz Šveices valstspiederīgo otra mājokļa iegādi Dānijā.

PROTOKOLS
PAR NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA IEGĀDI MALTĀ

Īpašuma iegāde Maltas salās ir noteikta Nekustamā īpašuma likumā (nerezidentu veikta īpašuma iegāde) (Maltas likumu krājuma 246. pants).

Šis likums nosaka, ka:

a)    Šveices pilsonis var iegādāties nekustamo īpašumu Maltā:

(1)    ja īpašumu paredzēts izmantot kā galveno dzīvesvietu vai ja pieteikuma iesniedzējs vairāk nekā piecus gadus ir dzīvojis Maltā kā rezidents, vai ja īpašumu paredzēts izmantot uzņēmējdarbības vajadzībām, tad ierobežojumu nav;

(2)    ja īpašumu paredzēts izmantot kā otru mājokli un pieteikuma iesniedzējs piecus gadus nav dzīvojis Maltā, ir vajadzīga nekustamā īpašuma iegūšanas (AIP) atļauja, un uz to attiecas Nekustamā īpašuma likumā (nerezidentu veikta īpašuma iegāde) paredzētie nosacījumi, tajā skaitā minimālā cena 174 274 EUR par dzīvokļiem un 300 619 EUR par mājām (minimālās cenas katru gadu tiek koriģētas saskaņā ar nekustamā īpašuma cenu indeksu, kā norādīts Nekustamā īpašuma cenu indeksa paziņojumā [sekundārais likums Nr. 246.08 Maltas likumu krājumā]). Šādiem pirkumiem nav nepieciešams, lai persona būtu Maltas rezidents.

b)    Šveices pilsonis var arī izvēlēties Maltu par savu galveno dzīvesvietu jebkurā laikā saskaņā ar attiecīgo valsts likumdošanu. Maltas atstāšana neuzliek nekādus pienākumus atbrīvoties no jebkāda īpašuma, kas iegūts kā galvenā dzīvesvieta.

c)    Šveices pilsoņiem, kuri iegādājas īpašumus ar likumu īpaši noteiktos apgabalos (tie parasti ir apgabali, kas ietilpst pilsētu atjaunošanas projektos), nav nepieciešamas atļaujas šādiem pirkumiem, tāpat nav noteikti ierobežojumi nedz skaita, nedz šāda īpašuma, ko viņi varētu iegādāties, lietošanas vai vērtības ziņā.

PROTOKOLS
PAR ILGTERMIŅA UZTURĒŠANĀS ATĻAUJĀM

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

ir vienojušās par turpmāko.

1.    Uz ilgtermiņa uzturēšanās atļauju piešķiršanu attiecas Savienības tiesības saskaņā ar Līgumiem un Šveices tiesību akti, un uz to neattiecas Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “Nolīgums”). Tādējādi šim Protokolam nepiemēro Nolīguma Institucionālo protokolu.

2.    Ja Šveice un Savienības dalībvalstis viena otras valstspiederīgajiem piešķir ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas saskaņā ar 1. punktā minētajiem attiecīgajiem tiesību aktiem, minētos noteikumus piemēro nediskriminējošā veidā, it īpaši attiecībā uz nepieciešamo minimālo iepriekšējas uzturēšanās ilgumu, kas ir pieci gadi.

3.    Piemērojamie Savienības un Šveices noteikumi joprojām ir salīdzināmi attiecībā uz citiem nosacījumiem un prasībām, ar to saprotot, ka nosacījumi un prasības ir Savienības kompetencē saskaņā ar Līgumiem un Šveices kompetencē.

4.    Iepriekšminētais neskar:

a)    Direktīvā 2004/38/EK 28 paredzētos noteikumus par pastāvīgu uzturēšanos, kā arī

b)    noteikumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ietverti divpusējos nolīgumos, kuri jau ir noslēgti starp kādu Savienības dalībvalsti un Šveici un kuri ir labvēlīgāki nekā piemērojamie Savienības un Šveices noteikumi.

5.    Neatkarīgi no 1. punkta strīdiem, kas izriet no šā Protokola 2. un 3. punkta, mutatis mutandis piemēro Nolīguma Institucionālā protokola 10. panta 1., 2. un 5. punktu. Šādos gadījumos mutatis mutandis piemēro arī Nolīguma Institucionālā protokola 11. pantu, izņemot to, ka samērīgus kompensācijas pasākumus var pieņemt tikai saskaņā ar Nolīgumu.

Nolīguma par šķīrējtiesu Institucionālā protokola papildinājumu piemēro mutatis mutandis, izņemot I.4. panta 4. punktu, III.4. panta 3. punkta otro teikumu, III.5. panta 2. punkta trešo teikumu, III.9. pantu un III.10. panta 5. punktu.

NOLĪGUMA
STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM,
NO VIENAS PUSES,
UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES,
PAR PERSONU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS
INSTITUCIONĀLAIS PROTOKOLS

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”,

ŅEMOT VĒRĀ 1999. gada 21. jūnijā Briselē pieņemto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “Nolīgums”), kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā,

ŅEMOT VĒRĀ 2004. gada 26. oktobrī Briselē pieņemto Protokolu 1999. gada 21. jūnija Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā, kas stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

ŅEMOT VĒRĀ 2008. gada 27. maijā Briselē pieņemto Protokolu 1999. gada 21. jūnija Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūnijā,

ŅEMOT VĒRĀ 2016. gada 4. martā Briselē pieņemto Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Horvātijas Republikas dalību Līgumslēdzējas puses statusā pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī,

TĀ KĀ Savienības noslēgtie nolīgumi ir saistoši Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm, tādēļ šis Protokols attiecas uz Līgumslēdzējām pusēm, kā izklāstīts Nolīgumā,

TĀ KĀ Savienībai un Šveicei ir saistoši daudzi divpusēji nolīgumi, kas aptver dažādas jomas un paredz īpašas tiesības un pienākumus, kuri dažos aspektos ir līdzīgi Savienībā paredzētajiem,

ATGĀDINOT, ka šo divpusējo nolīgumu mērķis ir palielināt Eiropas konkurētspēju un izveidot ciešākas ekonomiskās saites starp Līgumslēdzējām pusēm, pamatojoties uz vienlīdzību, savstarpīgumu un vispārēju līdzsvaru starp to priekšrocībām, tiesībām un pienākumiem,

APŅEMOTIES stiprināt un padziļināt Šveices dalību Savienības iekšējā tirgū, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem, ko piemēro iekšējam tirgum, vienlaikus saglabājot to neatkarību un savu iestāžu neatkarību un – attiecībā uz Šveici – ievērojot principus, kas izriet no tiešās demokrātijas, federālisma un tās dalības iekšējā tirgū nozaru rakstura,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka Šveices Federālās Augstākās tiesas un visu pārējo Šveices tiesu, kā arī dalībvalstu tiesu un Eiropas Savienības Tiesas kompetence interpretēt šo Nolīgumu atsevišķos gadījumos paliek nemainīga,

APZINOTIES, ka ir jānodrošina vienveidība ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās Šveice piedalās, gan tagad, gan nākotnē,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. PANTS

Mērķi

1.    Šā Protokola mērķis ir nodrošināt Līgumslēdzējām pusēm, kā arī uzņēmējiem un privātpersonām lielāku juridisko noteiktību, vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kas ietilpst Nolīguma darbības jomā.

2.    Šajā nolūkā šis Protokols sniedz jaunus institucionālus risinājumus, kas veicina Līgumslēdzēju pušu ekonomisko attiecību nepārtrauktu un līdzsvarotu stiprināšanu. Ņemot vērā starptautisko tiesību principus, šajā Protokolā ir it īpaši noteikti Nolīguma institucionālie risinājumi, kas ir kopīgi divpusējiem nolīgumiem, kuri ir noslēgti vai kurus plānots noslēgt ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, nemainot Nolīguma darbības jomu vai mērķus, it īpaši:

a)    procedūra Nolīguma saskaņošanai ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz Nolīgumu;

b)    Nolīguma un Savienības tiesību aktu, uz kuriem ir atsauce Nolīgumā, vienota interpretācija un piemērošana;

c)    Nolīguma uzraudzība un piemērošana un

d)    strīdu izšķiršana saistībā ar Nolīgumu.

2. PANTS

Saistība ar Nolīgumu

1.    Šis Protokols, tā pielikums un papildinājums ir Nolīguma neatņemama daļa.

2.    Ar šo Protokolu tiek atcelti šādi Nolīguma noteikumi:

a)    16. pants;

b)    17. pants;

c)    19. pants.

3.    Atsauces uz “Eiropas Kopienu” vai “Kopienu” Nolīgumā uzskata par atsaucēm uz Savienību.

3. PANTS

Divpusējie nolīgumi ar iekšējo tirgu saistītajās jomās,
kurās piedalās Šveice

1.    Esošos un turpmākos divpusējos nolīgumus starp Savienību un Šveici ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, uzskata par saskaņotu kopumu, kas nodrošina tiesību un pienākumu līdzsvaru starp Savienību un Šveici.

2.    Nolīgums ir divpusējs nolīgums ar iekšējo tirgu saistītā jomā, kurā piedalās Šveice.

2. NODAĻA

NOLĪGUMA SASKAŅOŠANA AR SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM

4. PANTS

Dalība Savienības tiesību aktu izstrādē (“lēmumu veidošana”)

1.    Izstrādājot Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) par to informē Šveici un neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kādā Šveice lūdz Savienības dalībvalstu ekspertu viedokli, lai sagatavotu savus priekšlikumus.

Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses lūguma Apvienotajā komitejā organizē provizorisku viedokļu apmaiņu.

Līgumslēdzējas puses pēc jebkuras puses lūguma atkārtoti apspriežas Apvienotajā komitejā svarīgos brīžos posmā pirms tiesību akta pieņemšanas Savienībā pastāvīgā informēšanas un apspriešanās procesā.

2.    Saskaņā ar LESD sagatavojot deleģētos aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas projektu sagatavošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

3.    Saskaņā ar LESD sagatavojot īstenošanas aktus par Savienības tiesību pamataktiem jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, Komisija nodrošina, ka Šveicei ir pēc iespējas plašākas dalības iespējas to projektu sagatavošanā, kas vēlāk iesniedzami komitejām, kuras palīdz Komisijai tās īstenošanas pilnvaru īstenošanā, un apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā kārtībā, kādā tā apspriežas ar Savienības dalībvalstu ekspertiem.

4.    Šveices eksperti iesaistās to komiteju darbā, uz kurām neattiecas 2. un 3. punkts, ja tas ir nepieciešams Nolīguma pienācīgai darbībai. Apvienotā komiteja izveido un atjaunina minēto komiteju un attiecīgā gadījumā citu līdzīgu komiteju sarakstu.

5.    Šo pantu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas 5. panta 7. punktā minētais izņēmums.

5. PANTS

Savienības tiesību aktu iekļaušana

1.    Lai garantētu juridisko noteiktību un tiesību aktu viendabīgumu ar iekšējo tirgu saistītajā jomā, kurā Šveice piedalās saskaņā ar Nolīgumu, Šveice un Savienība nodrošina, ka Savienības tiesību akti, kas pieņemti jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, tiek iekļauti Nolīgumā iespējami drīz pēc to pieņemšanas.

2.    Savienības tiesību akti, kas iekļauti Nolīgumā saskaņā ar 4. punktu, iekļaujot tos Nolīgumā, ir daļa no Šveices tiesību sistēmas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Apvienotās komitejas pieņemtos pielāgojumus.

3.    Kad Savienība pieņem tiesību aktu jomā, uz kuru attiecas Nolīgums, tā pēc iespējas drīzāk ar Apvienotās komitejas starpniecību par to informē Šveici. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu par šo jautājumu.

4.    Apvienotā komiteja rīkojas saskaņā ar 1. punktu, pēc iespējas drīzāk pieņemot lēmumu par Nolīguma I–III pielikuma grozīšanu, tajā skaitā nepieciešamajiem pielāgojumiem.

5.    Neskarot 1. un 2. punktu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu Nolīguma saskaņotību ar tā pielikumu, kas grozīts saskaņā ar 4. punktu, Apvienotā komiteja var ierosināt Nolīguma pārskatīšanu, lai Līgumslēdzējas puses to apstiprinātu saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

6.    Atsauces Nolīgumā uz Savienības tiesību aktiem, kas vairs nav spēkā, uzskata par atsaucēm uz atceļošo Savienības tiesību aktu, kas iekļauts Nolīguma pielikumā, no dienas, kad stājas spēkā Apvienotās komitejas lēmums par attiecīgo grozījumu Nolīguma pielikumā, ievērojot 4. punktu, ja vien minētajā lēmumā nav paredzēts citādi.

7.    Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu nepiemēro Savienības tiesību aktiem vai to noteikumiem, uz kuriem attiecas kāds no tālāk uzskaitītajiem izņēmumiem:

—    5.g pants [Iepriekšējās paziņošanas periods un kontroles];

—    5.h pants [Finanšu garantijas un sankcijas];

—    5.i pants [Pierādījums par pašnodarbinātību];

—    5.j pants [Aizsardzības līmeņa nepazemināšana];

—    7.b pants [Studenti];

—    7.e pants [Pastāvīga uzturēšanās];

—    7.f pants [Nekustamā īpašuma iegāde];

—    7.g pants [Personas apliecības];

—    7.h pants [Izraidīšana];

—    II pielikums. Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija, II daļa. Sektorālie pielāgojumi, 1. punkta a)–f) apakšpunkts.

8.    Ievērojot 6. pantu, Apvienotās komitejas lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu, stājas spēkā nekavējoties, bet nekādā gadījumā ne agrāk par dienu, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

9.    Līgumslēdzējas puses godprātīgi sadarbojas visā šajā pantā izklāstītās procedūras laikā ar mērķi atvieglot lēmumu pieņemšanu.

10.    Savienība un Šveice ņem vērā principu, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā darbvietā saņem vienādu samaksu, un Šveices divējādo izpildes panākšanas sistēmu.

6. PANTS

Šveices konstitucionālo saistību izpilde

1.    5. panta 3. punktā minētās viedokļu apmaiņas laikā Šveice informē Savienību par to, vai 5. panta 4. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālās saistības.

2.    Ja 5. panta 4. punktā minētais lēmums, lai tas kļūtu saistošs, prasa Šveicei izpildīt konstitucionālas saistības, Šveicei noteiktais maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi no dienas, kad sniegta 1. punktā minētā informācija, izņemot gadījumus, kad ir sākta referenduma procedūra, un šādā gadījumā šo termiņu pagarina par vienu gadu.

3.    Kamēr Šveice nav sniegusi informāciju par to, ka tā ir izpildījusi savas konstitucionālās saistības, Līgumslēdzējas puses provizoriski piemēro 5. panta 4. punktā minēto lēmumu, ja vien Šveice neinformē Savienību, ka lēmuma provizoriska piemērošana nav iespējama, un nenorāda šādas neiespējamības iemeslus.

Provizoriska piemērošana nekādos apstākļos nevar notikt pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

4.    Šveice ar Apvienotās komitejas starpniecību nekavējoties informē Savienību, tiklīdz tā ir izpildījusi 1. punktā minētās konstitucionālās saistības.

5.    Lēmums stājas spēkā dienā, kad tiek sniegts šā panta 4. punktā paredzētais paziņojums, bet nekādā gadījumā pirms dienas, kad attiecīgais Savienības tiesību akts kļūst piemērojams Savienībā.

3. NODAĻA

NOLĪGUMA INTERPRETĀCIJA UN PIEMĒROŠANA

7. PANTS

Vienotas interpretācijas princips

1.    Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus un saskaņā ar starptautisko publisko tiesību principiem, divpusējos nolīgumus ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, un Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce šādos Nolīgumos, vienādi interpretē un piemēro ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice.

2.    Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce Nolīgumā, un, ciktāl to piemērošana ietver Savienības tiesību jēdzienus, Nolīguma noteikumus interpretē un piemēro saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas pieņemta pirms Nolīguma parakstīšanas vai pēc tās.

8. PANTS

Rezultatīvas un saskaņotas piemērošanas princips

1.    Komisija un Šveices kompetentās iestādes sadarbojas un palīdz viena otrai, lai nodrošinātu Nolīguma piemērošanas uzraudzību. Tās var apmainīties ar informāciju par Nolīguma piemērošanas uzraudzības darbībām. Tās var apmainīties viedokļiem un apspriest abpusēji interesējošus jautājumus.

2.    Katra Līgumslēdzēja puse veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu rezultatīvu un saskaņotu Nolīguma piemērošanu tās teritorijā.

3.    Šā Nolīguma piemērošanas uzraudzību Līgumslēdzējas puses kopīgi veic Apvienotajā komitejā.

Ja Komisija vai Šveices kompetentās iestādes uzzina par nepareizas piemērošanas gadījumu, attiecīgo jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā, lai rastu pieņemamu risinājumu.

4.    Komisija un Šveices kompetentās iestādes attiecīgi uzrauga, kā otra Līgumslēdzēja puse piemēro Nolīgumu. Piemēro 10. pantā paredzēto procedūru.

Ciktāl Nolīguma rezultatīvai un saskaņotai piemērošanai ir nepieciešamas atsevišķas Savienības iestāžu uzraudzības pilnvaras attiecībā uz vienu Līgumslēdzēju Pusi, piemēram, izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tās ir īpaši jāparedz Nolīgumā.

9. PANTS

Ekskluzivitātes princips

Līgumslēdzējas puses apņemas tādu strīdu izskatīšanai, kas attiecas uz to, kā interpretēt vai piemērot Nolīgumu un Savienības tiesību aktus, uz kuriem ir atsauce Nolīgumā, vai, attiecīgā gadījumā, par Komisijas lēmuma, kas pieņemts, pamatojoties uz Nolīgumu, atbilstību Nolīgumam, neizmantot strīdu izšķiršanas metodes, kas nav paredzētas šajā Protokolā.

10. PANTS

Procedūra interpretācijas vai piemērošanas grūtību gadījumā

1.    Ja rodas grūtības interpretēt vai piemērot Nolīgumu vai kādu Savienības tiesību aktu, uz kuru ir atsauce Nolīgumā, Līgumslēdzējas puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā Apvienotajai komitejai sniedz visu noderīgo informāciju, lai tā varētu detalizēti izvērtēt situāciju. Apvienotā komiteja izvērtē visas iespējas, kas ļauj saglabāt Nolīguma pareizu darbību.

2.    Ja Apvienotā komiteja nespēj rast risinājumu šā panta 1. punktā minētajām grūtībām trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais problēmjautājums iesniegts, jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var pieprasīt, lai strīdu izšķir šķīrējtiesa saskaņā ar pielikumā noteiktajiem noteikumiem.

3.    Ja strīdā rodas jautājums par 7. panta 2. punktā minētā noteikuma interpretāciju vai piemērošanu un ja minētā noteikuma interpretācija ir būtiska strīda izšķiršanai un nepieciešama, lai šķīrējtiesa varētu pieņemt attiecīgu nolēmumu, šķīrējtiesa šo jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Ja strīdā rodas jautājums par tāda noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, uz kuru attiecas 5. panta 7. punktā minētais izņēmums no dinamiskās saskaņošanas pienākuma, un ja strīds nav saistīts ar Savienības tiesību jēdzienu interpretāciju vai piemērošanu, šķīrējtiesa izšķir strīdu, negriežoties Eiropas Savienības Tiesā.

4.    Ja šķīrējtiesa saskaņā ar šā panta 3. punktu jautājumu nodod izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā:

a)    Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs un

b)    Šveicei ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstīm un Savienības iestādēm, un uz to mutatis mutandis attiecas tās pašas procedūras Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Katra Līgumslēdzēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai godprātīgi izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

Līgumslēdzēja puse, par kuru šķīrējtiesa ir konstatējusi, ka tā nav ievērojusi Nolīgumu, ar Apvienotās komitejas starpniecību informē otru Līgumslēdzēju pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu.

6.    Risinot Apvienotajai komitejai iesniegtos strīdus, godprātīgi ņem vērā garantijas, kas izklāstītas Nolīgumam pievienotajā Kopīgajā deklarācijā par atteikšanos no sociālās palīdzības un uzturēšanās atļaujas izbeigšanu pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanas un Kopīgo deklarāciju par paziņojumu par stāšanos darbā.

Pirmo daļu piemēro tik ilgi un tiktāl, ciktāl garantijas ir saderīgas ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas iekļauti Nolīgumā. Garantijas neietekmē šā Protokola 5. panta 1. punkta piemērošanu.

11. PANTS

Kompensācijas pasākumi

1.    Ja Līgumslēdzēja puse, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi Nolīgumu, pieņemamā termiņā, kas noteikts saskaņā ar papildinājuma IV.2. panta 6. punktu, neinformē otru Līgumslēdzēju pusi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas lēmumu, vai ja otra Līgumslēdzēja puse uzskata, ka paziņotie pasākumi neatbilst šķīrējtiesas lēmumam, šī otra Līgumslēdzēja puse var pieņemt samērīgus kompensācijas pasākumus saskaņā ar Nolīgumu vai jebkuru citu divpusēju nolīgumu ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice (turpmāk “kompensācijas pasākumi”), lai novērstu iespējamo nelīdzsvarotību. Tā paziņo Līgumslēdzējai pusei, par kuru šķīrējtiesa konstatējusi, ka tā nav ievērojusi Nolīgumu, par kompensācijas pasākumiem, ko norāda paziņojumā. Šie kompensācijas pasākumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma sniegšanas dienas.

2.    Ja viena mēneša laikā no plānoto kompensācijas pasākumu paziņošanas dienas Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu apturēt, grozīt vai anulēt minētos kompensācijas pasākumus, jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt šķīrējtiesai jautājumu par minēto kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar papildinājumu.

3.    Šķīrējtiesa pieņem lēmumu papildinājuma III.8. panta 4. punktā noteiktajā termiņā.

4.    Kompensācijas pasākumiem nav atpakaļejoša spēka. Konkrētāk, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji jau ieguvuši pirms kompensācijas pasākumu stāšanās spēkā.

12. PANTS

Sadarbība starp jurisdikcijām

1.    Lai veicinātu viendabīgu interpretāciju, Šveices Federālā Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa vienojas par dialogu un tā norises kārtību.

2.    Šveicei ir tiesības iesniegt procesuālus rakstus vai rakstiskus apsvērumus Eiropas Savienības Tiesā, ja kādas Savienības dalībvalsts tiesa Eiropas Savienības Tiesai iesniedz prejudiciālu jautājumu par Nolīguma vai tajā minēta Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju.

4. NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

13. PANTS

Finansiālais ieguldījums

1.    Šveice saskaņā ar šo pantu un pielikumu piedalās to Savienības aģentūru darbību, informācijas sistēmu un citu pielikuma 1. pantā uzskaitīto darbību finansēšanā, kurām tai ir piekļuve.

Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu par šā pielikuma grozīšanu.

2.    Savienība jebkurā laikā var apturēt Šveices dalību šā panta 1. punktā minētajās darbībās, ja Šveice neievēro maksājuma termiņu saskaņā ar maksāšanas kārtību, kas noteikta pielikuma 2. pantā.

Ja Šveice neievēro maksājuma termiņu, Savienība nosūta Šveicei oficiālu atgādinājuma vēstuli. Ja 30 dienu laikā no minētās oficiālās atgādinājuma vēstules saņemšanas dienas nav veikts pilns maksājums, Savienība var apturēt Šveices dalību attiecīgajā darbībā.

3.    Finansiālo ieguldījumu veido:

a)    darbības iemaksa un

b)    dalības maksa.

4.    Finansiālo ieguldījumu veic kā ikgadēju finansiālu iemaksu, un to veic datumos, kas norādīti Komisijas izdotajos aicinājumos veikt iemaksu.

5.    Darbības iemaksas pamatā ir iemaksu skala, kas definēta kā Šveices iekšzemes kopprodukta (turpmāk “IKP”) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās.

Šajā nolūkā skaitļi par Līgumslēdzēju pušu IKP tirgus cenās ir jaunākie dati, kas pieejami no tā gada 1. janvāra, kurā veic ikgadējo maksājumu, un ko sniedzis Eiropas Savienības Statistikas birojs (EUROSTAT), pienācīgi ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā, kas noslēgts Luksemburgā 2004. gada 26. oktobrī. Ja minēto nolīgumu pārtrauc piemērot, Šveices IKP ir tāds, kāds noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

6.    Darbības iemaksu saistībā ar katru Savienības aģentūru aprēķina, piemērojot iemaksu skalu tās apstiprinātajam gada budžetam, kas iekļauts attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) attiecīgajam gadam, saistībā ar katru aģentūru ņemot vērā jebkādas darbības iemaksas korekcijas, kā noteikts pielikuma 1. pantā.

Darbības iemaksu saistībā ar informācijas sistēmām un citām darbībām aprēķina, konkrētajam attiecīgā gada budžetam piemērojot iemaksu skalu, kā noteikts budžeta izpildes dokumentos, piemēram, darba programmās vai līgumos.

Visu atsauces summu pamatā ir saistību apropriācijas.

7.    Gada dalības maksa ir 4 % no gada darbības iemaksas, kas aprēķināta saskaņā ar 5. un 6. punktu.

8.    Komisija sniedz Šveicei pietiekamu informāciju par tās finansiālā ieguldījuma aprēķināšanu. Minēto informāciju sniedz, pienācīgi ņemot vērā Savienības konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus.

9.    Visas Šveices finansiālās iemaksas vai Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veic euro.

10.    Ja šā Protokola stāšanās spēkā nesakrīt ar kalendārā gada sākumu, Šveices darbības iemaksu attiecīgajā gadā koriģē saskaņā ar pielikuma 5. pantā noteikto metodiku un apmaksas noteikumiem.

11.    Sīki izstrādāti noteikumi ar šā panta piemērošanu ir izklāstīti pielikumā.

12.    Trīs gadus pēc šā Protokola stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados Apvienotā komiteja pārskata Šveices dalības nosacījumus, kā noteikts pielikuma 1. pantā, un vajadzības gadījumā tos pielāgo.

14. PANTS

Atsauces uz teritorijām

Ja Nolīgumā iekļautajos Savienības tiesību aktos ir atsauces uz “Eiropas Savienības”, “Savienības”, “kopējā tirgus” vai “iekšējā tirgus” teritoriju, šādas atsauces Nolīguma vajadzībām saprot kā atsauces uz Nolīguma 24. pantā minētajām teritorijām.

15. PANTS

Atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem

Ja Nolīgumā iekļautajos Savienības tiesību aktos ir atsauces uz Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, šā Nolīguma vajadzībām šādas atsauces uzskata par atsaucēm uz Savienības dalībvalstu un Šveices valstspiederīgajiem.

16. PANTS

Savienības tiesību aktu stāšanās spēkā un īstenošana

Nolīgumā iekļautie Savienības tiesību aktu noteikumi par to stāšanos spēkā vai īstenošanu neattiecas uz Nolīgumu.

Termiņi un datumi, kuros Šveicē jāstājas spēkā un līdz kuriem Šveicei jāīsteno lēmumi, ar kuriem Savienības tiesību aktus iekļauj Nolīgumā, izriet no 5. panta 8. punkta un 6. panta 5. punkta, kā arī no noteikumiem par pārejas pasākumiem.

17. PANTS

Savienības tiesību aktu adresāti

Nolīgumā iekļautie Savienības tiesību aktu noteikumi, kuros norādīts, ka tie ir adresēti Savienības dalībvalstīm, neattiecas uz Nolīgumu.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. PANTS

Īstenošana

1.    Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, gan vispārējus, gan īpašus, lai nodrošinātu šā Nolīguma saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.

2.    Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu to Savienības tiesību aktu paredzēto rezultātu, uz kuriem ir atsauce Nolīgumā, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt to mērķu sasniegšanu.

19. PANTS

Stāšanās spēkā

1.    Savienība un Šveice šo Protokolu ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Savienība un Šveice viena otrai paziņo par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis Protokols stātos spēkā.

2.    Šis protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par tālāk minētajiem dokumentiem:

a)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols;

b)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

c)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

d)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

e)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

f)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

g)    Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

h)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību Grozošais protokols;

i)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Institucionālais protokols;

j)    Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Grozošais protokols;

k)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

l)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās;

m)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā.

20. PANTS

Grozījumi un izbeigšana

1.    Šo protokolu var grozīt jebkurā laikā, Savienībai un Šveicei savstarpēji vienojoties.

2.    Ja Nolīgumu izbeidz saskaņā ar Nolīguma 25. panta 3. punktu, šis Protokols zaudē spēku dienā, kas minēta Nolīguma 25. panta 4. punktā.

3.    Ja Nolīgums zaudē spēku, tiek saglabātas tiesības un pienākumi, ko privātpersonas un uzņēmēji saskaņā ar Nolīgumu jau ir ieguvuši vai kas tiem saskaņā ar Nolīgumu jau noteikti pirms Nolīguma izbeigšanas dienas. Savienība un Šveice savstarpējas vienošanās ceļā lemj, kā rīkoties attiecībā uz tiesībām, kuras tiek iegūtas.

Sagatavots (..) (..) angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienādi autentiski.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu.

(Paraksta bloks, attiecīgi visās 24 ES valodās: “Eiropas Savienības vārdā –” un “Šveices Konfederācijas vārdā –”)

PIELIKUMS

PIELIKUMS PAR PROTOKOLA 13. PANTA PIEMĒROŠANU

1. PANTS

To Savienības aģentūru darbību, informācijas sistēmu un citu darbību saraksts, saistībā ar kurām Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu

Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu:

a)    aģentūrās:

nav;

b)    informācijas sistēmās:

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regulu (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.), kā to piemēro saskaņā ar Nolīguma I pielikumu;

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EESSI), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar šādiem tiesību aktiem: OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp. un OV L 204, 4.8.2007., 30. lpp.) un Regulu (EK) Nr. 987/2009 (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.), kā to piemēro saskaņā ar Nolīguma II pielikumu;

Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.), kā to piemēro saskaņā ar Nolīguma I un III pielikumu;

c)    citās darbībās:

nav.

2. PANTS

Maksāšanas kārtība

1.    Maksājumus, kas jāveic saskaņā ar Protokola 13. pantu, veic saskaņā ar šo pantu.

2.    Izdodot pieprasījumu iemaksāt līdzekļus par attiecīgo finanšu gadu, Komisija paziņo Šveicei šādu informāciju:

a)    darbības iemaksas summa un

b)    dalības maksas summa.

3.    Komisija pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā katra finanšu gada 16. aprīlī, paziņo Šveicei šādu informāciju par Šveices dalību:

a)    saistību apropriāciju summas, kas iekļautas attiecīgā gada Savienības apstiprinātajā budžetā attiecīgās Savienības budžeta dotāciju pozīcijā(-ās), saistībā ar katru aģentūru ņemot vērā jebkādas darbības iemaksas korekcijas, kā noteikts 1. pantā, un saistību apropriāciju summas attiecībā uz apstiprināto Savienības attiecīgā gada budžetu informācijas sistēmām un citām darbībām, kas attiecas uz Šveices dalību saskaņā ar 1. pantu;

b)    dalības maksas summa, kas minēta protokola 13. panta 7. punktā, un

c)    attiecībā uz aģentūrām N+1 gadā – budžeta saistību summas, kas uzņemtas par N gadā apstiprinātajām saistību apropriācijām attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) saistībā ar Savienības gada budžetu un kas iekļautas attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdijas pozīcijā(-ās) N gadā.

4.    Pamatojoties uz budžeta projektu, Komisija sniedz 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās informācijas aplēsi, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā līdz finanšu gada 1. septembrim.

5.    Eiropas Komisija vēlākais līdz katra finanšu gada 16. aprīlim un, ja tas attiecas uz attiecīgo aģentūru, informācijas sistēmu vai citu darbību, ne agrāk kā katra finanšu gada 22. oktobrī un ne vēlāk kā katra finanšu gada 31. oktobrī nosūta Šveicei pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas atbilst Šveices ieguldījumam saskaņā ar Nolīgumu attiecībā uz katru no aģentūrām, informācijas sistēmām un citām darbībām, kurās Šveice piedalās.

6.    Šā panta 5. punktā minēto(-s) uzaicinājumu(-s) veikt iemaksu strukturē pa daļām šādi:

a)    katra gada pirmā iemaksa saistībā ar pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas jāizdod līdz 16. aprīlim, atbilst summai, kura nepārsniedz 4. punktā minētās attiecīgās aģentūras, informācijas sistēmas vai citas darbības gada finansiālās iemaksas aplēses ekvivalentu.

Šveice samaksā šajā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu vēlākais 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots uzaicinājums veikt iemaksu;

b)     attiecīgā gadījumā gada otrā iemaksa saistībā ar pieprasījumu iemaksāt līdzekļus, kas jāizdod ne agrāk kā 22. oktobrī un ne vēlāk kā 31. oktobrī, atbilst starpībai starp 4. punktā minēto summu un 5. punktā minēto summu, ja 5. punktā minētā summa ir lielāka.

Šveice šajā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu samaksā vēlākais līdz 21. decembrim.

Attiecībā uz katru pieprasījumu iemaksāt līdzekļus Šveice var veikt atsevišķus maksājumus par katru aģentūru, informācijas sistēmu vai citu darbību.

7.    Par pirmo šā Protokola īstenošanas gadu Komisija izdod vienu pieprasījumu veikt iemaksu, un to izdod 90 dienu laikā pēc protokola stāšanās spēkā.

Šveice samaksā pieprasījumā iemaksāt līdzekļus norādīto summu ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots pieprasījums iemaksāt līdzekļus.

8.    Par katru finansiālā ieguldījuma kavējumu Šveice maksā nokavējuma procentus attiecībā uz nesamaksāto summu no maksājuma termiņa dienas līdz dienai, kurā minētā nesamaksātā summa ir samaksāta pilnā apmērā.

Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko savām kapitāla refinansēšanas operācijām piemēro Eiropas Centrālā banka, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā ir maksāšanas termiņš, vai 0 %, atkarībā no tā, kura ir lielāka, un kam ir pieskaitīti 3,5 procentpunkti.

3. PANTS

Šveices finansiālā ieguldījuma Savienības aģentūrās korekcija,
ņemot vērā īstenošanu

Šveices finansiālā ieguldījuma Savienības aģentūrās korekciju veic N+1 gadā, kad sākotnējo darbības iemaksu koriģē uz augšu vai uz leju par starpību starp sākotnējo darbības iemaksu un koriģēto iemaksu, ko aprēķina, piemērojot N gada iemaksu skalu to budžeta saistību summai, kas uzņemtas par saistību apropriācijām, kuras apstiprinātas N gadā attiecīgajā(-ās) Savienības subsīdiju budžeta pozīcijā(-ās). Ja piemērojams, attiecībā uz katru aģentūru ņem vērā uz procentuālo daļu balstīto koriģēto darbības iemaksu, kā noteikts 1. pantā.

4. PANTS

Spēkā esošā kārtība

Protokola 13. pantu un šo pielikumu nepiemēro īpašai kārtībai, kas ir spēkā starp Šveici un Savienību un ietver Šveices finanšu iemaksas. Aģentūras, informācijas sistēmas un citas darbības, uz kurām attiecas šāda kārtība, ir šādas:

—    Savstarpējā informācijas sistēma par sociālo aizsardzību (MISSOC) saskaņā ar Šveices un Komisijas attiecīgajām līgumiskajām vienošanām ar MISSOC sekretariātu.

5. PANTS

Pārejas pasākumi

Ja protokola spēkā stāšanās diena nav 1. janvāris, šo pantu piemēro, atkāpjoties no 2. panta.

Protokola īstenošanas pirmajā gadā attiecībā uz konkrētajā gadā veicamo darbības iemaksu, kas piemērojama attiecīgajai aģentūrai, informācijas sistēmai vai citai darbībai, kā noteikts saskaņā ar Protokola 13. pantu un šā pielikuma 1.–3. pantu, darbības iemaksu samazina pro rata temporis, reizinot maksājamās gada darbības iemaksas summu ar šādu dienu skaitu:

a)    kalendāro dienu skaits no protokola spēkā stāšanās dienas līdz attiecīgā gada 31. decembrim, un

b)    kopējais kalendāro dienu skaits attiecīgajā gadā.

Papildinājums

PAPILDINĀJUMS PAR ŠĶĪRĒJTIESU

I NODAĻA

IEVADNOTEIKUMI

I.1. PANTS

Tvērums

Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm (turpmāk “puses”) iesniedz strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar Protokola 10. panta 2. punktu vai 11. panta 2. punktu vai iesniedz lietu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar Nolīguma 14.a panta 2. vai 4. punktu, piemēro šajā papildinājumā izklāstītos noteikumus.

I.2. PANTS

Kancelejas un sekretariāta pakalpojumi

Hāgas Pastāvīgās šķīrējtiesas Starptautiskais birojs (turpmāk “Starptautiskais birojs”) pilda kancelejas funkcijas un sniedz vajadzīgos sekretariāta pakalpojumus.

I.3. PANTS

Paziņojumi un termiņu aprēķināšana

1.    Paziņojumus (arī priekšlikumus) var nosūtīt, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus, kas apliecina to nosūtīšanu vai ļauj tos sertificēt.

2.    Šādus paziņojumus var nosūtīt elektroniski tikai tad, ja puse tieši šim nolūkam ir norādījusi attiecīgu e-adresi vai to šīm vajadzībām atļāvusi izmantot.

3.    Šādus paziņojumus, ko iesniedz pusēm, attiecībā uz Šveici nosūta Šveices Federālā ārlietu departamenta Eiropas nodaļai un attiecībā uz Savienību – Komisijas Juridiskajam dienestam.

4.    Jebkurš šajā papildinājumā noteiktais termiņš sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma vai darbības veikšanas. Ja dokumenta iesniegšanas pēdējā diena ir Savienības iestāžu vai Šveices valdības brīvdiena, dokumenta iesniegšanas termiņš beidzas nākamajā darbdienā. Ieskaita brīvdienas, kas ietilpst šajā laikposmā.

I.4. PANTS

Paziņojums par vēršanos šķīrējtiesā

1.    Puse, kas ierosina izmantot šķīrējtiesu (turpmāk “prasītājs”), nosūta otrai pusei (turpmāk “atbildētājs”) un Starptautiskajam birojam paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

2.    Šķīrējtiesas procesu uzskata par uzsāktu nākamajā dienā pēc tam, kad atbildētājs saņēmis paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

3.    Paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā iekļauj šādu informāciju:

a)    prasība nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā;

b)    pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

c)    prasītāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

d)    tiesvedības juridiskais pamats (protokola 10. panta 2. punkts vai 11. panta 2. punkts), kā arī:

i)    Protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos – jautājums, kas rada strīdu un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās komitejas darba kārtībā saskaņā ar Protokola 10. panta 1. punktu; un

ii)    protokola 11. panta 2. punktā minētajos gadījumos – šķīrējtiesas lēmums, visi protokola 10. panta 5. punktā minētie īstenošanas pasākumi un apstrīdētie kompensācijas pasākumi;

iii)    Nolīguma 14.a panta 2. un 4. punktā minētajos gadījumos – iespējamās grūtības saskaņā ar Nolīguma 14.a panta 2. punktu;

e)    norāde uz jebkuru noteikumu, kas izraisa strīdu vai ir ar to saistīts;

f)    īss strīda apraksts un

g)    informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

4.    Protokola 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā var iekļaut arī informāciju par nepieciešamību griezties Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Jebkādas pretenzijas par paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā nepietiekamību neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

I.5. PANTS

Atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā

1.    Atbildētājs 60 dienu laikā pēc paziņojuma par vēršanos šķīrējtiesā saņemšanas nosūta prasītājam un Starptautiskajam birojam atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, kurā iekļauj šādu informāciju:

a)    pušu nosaukumi un kontaktinformācija;

b)    atbildētāja pārstāvja(-u) vārds, uzvārds un adrese;

c)    atbilde uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar I.4. panta 3. punkta d) līdz f) apakšpunktu, un

d)    informācija par šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja jāieceļ pieci šķīrējtiesneši, – par divu šķīrējtiesnešu iecelšanu.

2.    Protokola 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā var ietvert arī atbildi uz informāciju, kas sniegta paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar šā papildinājuma I.4. panta 4. punktu, un informāciju par nepieciešamību griezties Eiropas Savienības Tiesā.

3.    Tas, ka atbildētājs nesniedz atbildi vai sniedz nepilnīgu vai novēlotu atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā, neliedz izveidot šķīrējtiesu. Strīdu galīgi izšķir šķīrējtiesa.

4.    Ja atbildētājs savā atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā pieprasa, lai šķīrējtiesā būtu pieci šķīrējtiesneši, prasītājs ieceļ papildu šķīrējtiesnesi 30 dienu laikā pēc atbildes saņemšanas uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā.

I.6. PANTS

Pārstāvniecība un palīdzība

1.    Puses šķīrējtiesā pārstāv viens vai vairāki pārstāvji. Pārstāvjiem var palīdzēt padomdevēji vai advokāti.

2.    Par visām pārstāvju vai viņu adrešu izmaiņām paziņo otrai pusei, Starptautiskajam birojam un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa var jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma pieprasīt pierādījumus par pilnvarām, kas piešķirtas pušu pārstāvjiem.

II NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS SASTĀVS

II.1. PANTS

Šķīrējtiesnešu skaits

Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši. Ja prasītājs savā paziņojumā par vēršanos šķīrējtiesā vai atbildētājs atbildē uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā to lūdz, šķīrējtiesā ir pieci šķīrējtiesneši.

II.2. PANTS

Šķīrējtiesnešu iecelšana

1.    Ja paredzēts iecelt trīs šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās vienu no viņiem. Divi pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2.    Ja paredzēts iecelt piecus šķīrējtiesnešus, katra puse izraugās divus no tiem. Četri pušu ieceltie šķīrējtiesneši izraugās piekto šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

3.    Ja 30 dienu laikā pēc pēdējā pušu ieceltā šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesneši nav panākuši vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāja izvēli, priekšsēdētāju ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs.

4.    Lai palīdzētu izraudzīties šķīrējtiesnešus šķīrējtiesas izveidošanai, izstrādā un vajadzības gadījumā atjaunina personu, kurām ir 6. punktā minētā kvalifikācija, indikatīvu sarakstu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā, kas noslēgts (..) (turpmāk “Nolīgums veselības jomā”), Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas noslēgts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (turpmāk “Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību”), un Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu, kas noslēgts (..), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā (turpmāk “Nolīgums par regulāru finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienībā”). Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu Nolīguma vajadzībām.

5.    Ja kāda puse neieceļ šķīrējtiesnesi, Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ieceļ šo šķīrējtiesnesi no 4. punktā minētā saraksta. Ja šāda saraksta nav, šķīrējtiesnesi ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību no personām, kuras viena puse vai abas puses ir oficiāli ierosinājušas 4. punkta vajadzībām.

6.    Šķīrējtiesas sastāvā ir augsti kvalificētas personas, kuras var būt un var nebūt saistītas ar pusēm un kurām ir garantēta neatkarība un interešu konfliktu neesība, kā arī plaša pieredze. Konkrētāk, tās ir apliecinājušas speciālās zināšanas tieslietās un jautājumos, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, tās nesaņem norādījumus no pusēm un tās rīkojas patstāvīgi un nesaņem norādījumus no kādas organizācijas vai valdības jautājumos, kas saistīti ar strīdu. Šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir arī pieredze strīdu izšķiršanas procedūrās.

II.3. PANTS

Šķīrējtiesnešu deklarācijas

1.    Ja tiek apsvērta personas iecelšana par šķīrējtiesnesi, šī persona ziņo par visiem apstākļiem, kas varētu radīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti vai neatkarību. No iecelšanas brīža un visā šķīrējtiesas procesā šķīrējtiesnesis nekavējoties ziņo par šādiem apstākļiem pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem, ja tas jau nav izdarīts iepriekš.

2.    Jebkuru šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kas varētu radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti vai neatkarību.

3.    Puse var pieprasīt tās ieceltā šķīrējtiesneša noraidīšanu tikai tāda iemesla dēļ, kas tai kļuvis zināms pēc tā iecelšanas.

4.    Ja šķīrējtiesnesis nerīkojas vai ja šķīrējtiesnesim de jure vai de facto nav iespējams pildīt savus pienākumus, piemēro II.4. pantā noteikto šķīrējtiesnešu noraidīšanas procedūru.

II.4. PANTS

Šķīrējtiesnešu noraidīšana

1.    Ikviena puse, kas vēlas noraidīt kādu šķīrējtiesnesi, iesniedz noraidīšanas pieprasījumu 30 dienu laikā no dienas, kad tai paziņots par minētā šķīrējtiesneša iecelšanu, vai 30 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par II.3. pantā minētajiem apstākļiem.

2.    Noraidīšanas pieprasījumu nosūta otrai pusei, noraidītajam šķīrējtiesnesim, pārējiem šķīrējtiesnešiem un Starptautiskajam birojam. Tajā izklāsta noraidīšanas pieprasījuma iemeslus.

3.    Ja ir iesniegts noraidīšanas pieprasījums, otra puse var apmierināt noraidīšanas pieprasījumu. Attiecīgais šķīrējtiesnesis var arī sevi atstatīt. Noraidīšanas pieprasījuma apmierināšana vai sevis atstatīšana nenozīmē, ka tiek atzīti noraidīšanas iemesli.

4.    Ja 15 dienu laikā pēc noraidīšanas pieprasījuma paziņošanas otra puse neapmierina noraidīšanas pieprasījumu vai attiecīgais šķīrējtiesnesis sevi neatstata, puse, kas pieprasījusi noraidīšanu, var lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāru pieņemt lēmumu par noraidīšanu.

5.    Ja vien puses nevienojas citādi, 4. punktā minētajā lēmumā norāda šāda lēmuma iemeslus.

II.5. PANTS

Šķīrējtiesneša aizstāšana

1.    Ievērojot šā panta 2. punktu, ja šķīrējtiesas procesa laikā ir jāaizstāj kāds šķīrējtiesnesis, aizstājēju ieceļ vai izraugās saskaņā ar II.2. pantā noteikto procedūru, ko piemēro aizstājamā šķīrējtiesneša iecelšanai vai izvēlei. Minēto procedūru piemēro pat tad, ja viena puse nav izmantojusi savas tiesības iecelt aizstājamo šķīrējtiesnesi vai piedalīties tā iecelšanā.

2.    Šķīrējtiesneša aizstāšanas gadījumā procedūru atsāk tajā posmā, kad aizstātais šķīrējtiesnesis beidz pildīt savas funkcijas, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi.

II.6. PANTS

Atbrīvošana no atbildības

Izņemot tīšu pārkāpumu vai rupjas nolaidības gadījumus, puses, ciktāl to pieļauj piemērojamie tiesību akti, atsakās no jebkādas prasības pret šķīrējtiesnešiem par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar šķīrējtiesu.

III NODAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

III.1. PANTS

Vispārīgie noteikumi

1.    Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kurā pēdējais šķīrējtiesnesis ir pieņēmis savu iecelšanu amatā.

2.    Šķīrējtiesa nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pusēm un to, ka piemērotā procesa posmā katrai no tām ir pietiekama iespēja aizstāvēt savas tiesības un izklāstīt savus argumentus. Šķīrējtiesa vada šķīrējtiesas procedūru tā, lai izvairītos no kavēšanās un nevajadzīgiem izdevumiem un lai nodrošinātu strīda izšķiršanu starp pusēm.

3.    Ja šķīrējtiesa pēc pušu uzklausīšanas nenolemj citādi, tiek rīkota tiesas sēde.

4.    Ja puse nosūta paziņojumu šķīrējtiesai, tā to dara ar Starptautiskā biroja starpniecību un vienlaikus nosūta kopiju otrai pusei. Starptautiskais birojs nosūta minētā paziņojuma kopiju katram šķīrējtiesnesim.

III.2. PANTS

Šķīrējtiesas vieta

Šķīrējtiesas process notiek Hāgā. Ja to prasa ārkārtas apstākļi, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā citā vietā, ko tā uzskata par piemērotu savām apspriedēm.

III.3. PANTS

Valoda

1.    Šķīrējtiesas procedūras valodas ir franču un angļu valoda.

2.    Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai visiem dokumentiem, kas pievienoti prasības pieteikumam vai aizstāvības rakstam, un visiem citiem procedūras laikā iesniegtajiem dokumentiem, kas sagatavoti oriģinālvalodā, pievieno tulkojumu vienā no tiesvedības valodām.

III.4. PANTS

Prasības pieteikums

1.    Prasītājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību nosūta rakstisku prasības pieteikumu atbildētājam un šķīrējtiesai. Prasītājs var nolemt I.4. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par prasības pieteikumu, ja tas atbilst arī šā panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

2.    Prasības pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

a)    informācija, kas norādīta I.4. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunktā;

b)    faktu izklāsts, kas iesniegts prasības pamatojumam, un

c)    juridiskie argumenti, kas izvirzīti prasības pieteikuma pamatojumam.

3.    Prasības pieteikumam, ciktāl iespējams, pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis prasītājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem. Protokola 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos prasības pieteikumā, ciktāl iespējams, iekļauj arī informāciju par nepieciešamību griezties Eiropas Savienības Tiesā.

III.5. PANTS

Aizstāvības raksts

1.    Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ar Starptautiskā biroja starpniecību prasītājam un šķīrējtiesai nosūta rakstveida aizstāvības rakstu. Atbildētājs var nolemt atbildi uz I.5. pantā minēto paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā uzskatīt par aizstāvības rakstu ar nosacījumu, ka atbilde uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā atbilst arī šā panta 2. punkta nosacījumiem.

2.    Aizstāvības rakstā sniedz atbildi uz prasības pieteikuma punktiem, kas norādīti saskaņā ar šā papildinājuma III.4. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu. Ciktāl iespējams, tam pievieno visus dokumentus un citus pierādījumus, ko minējis atbildētājs, vai arī tajos būtu jāsniedz atsauce uz tiem. Protokola 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos aizstāvības rakstā, ciktāl iespējams, iekļauj arī informāciju par nepieciešamību griezties Eiropas Savienības Tiesā.

3.    Aizstāvības rakstā vai vēlākā šķīrējtiesas procesa posmā, ja šķīrējtiesa nolemj, ka kavēšanās ir pamatota ar attiecīgiem apstākļiem, atbildētājs var iesniegt pretprasību ar nosacījumu, ka šķīrējtiesa ir kompetenta to izskatīt.

4.    Pretprasībai piemēro III.4. panta 2. un 3. punktu.

III.6. PANTS

Šķīrējtiesas jurisdikcija

1.    Šķīrējtiesa lemj par to, vai tai ir jurisdikcija, pamatojoties uz protokola 10. panta 2. punktu vai 11. panta 2. punktu vai Nolīguma 14.a panta 2. vai 4. punktu.

2.    Protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai ir pilnvaras izskatīt jautājumu, kas rada strīdu un kas ir oficiāli iekļauts Apvienotās komitejas darba kārtībā saskaņā ar Protokola 10. panta 1. punktu.

3.    Protokola 11. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai, kas izskatīja galveno lietu, ir pilnvaras pārbaudīt apstrīdēto kompensācijas pasākumu samērīgumu, arī gadījumos, kad šie pasākumi pilnībā vai daļēji ir veikti saskaņā ar citu divpusēju nolīgumu ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice.

4.    Nolīguma 14.a panta 2. un 4. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesai ir pilnvaras pārbaudīt, vai iespējamās grūtības ir pierādītas un vai tās ir izraisījusi Nolīguma piemērošana.

5.    Iebildi par šķīrējtiesas jurisdikcijas neesību iesniedz vēlākais aizstāvības rakstā vai – pretprasības gadījumā – atbildē. Tas, ka puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi vai ir piedalījusies tā iecelšanā, neatņem tai tiesības iesniegt šādu iebildi. Iebildi par to, ka strīds varētu pārsniegt šķīrējtiesas pilnvaras, iesniedz, tiklīdz šķīrējtiesas procesa laikā tiek izvirzīts jautājums, kas, iespējams, pārsniedz tās pilnvaras. Katrā ziņā šķīrējtiesa var apmierināt iebildi, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa beigām, ja tā uzskata, ka kavēšanās notikusi pamatotu iemeslu dēļ.

6.    Šķīrējtiesa var lemt par 4. punktā minēto iebildi, izskatot to kā prejudiciālu jautājumu vai arī lēmumā par lietas būtību.

III.7. PANTS

Cita rakstiski sniedzama informācija

Šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar pusēm lemj par to, kādu citu rakstiski sniedzamu informāciju puses iesniedz vai var iesniegt papildus prasības pieteikumam un aizstāvības rakstam, un nosaka to iesniegšanas termiņu.

III.8. PANTS

Termiņi

1.    Šķīrējtiesas noteiktie termiņi rakstisko dokumentu – arī prasības pieteikuma un aizstāvības raksta – paziņošanai nepārsniedz 90 dienas, ja vien puses nevienojas citādi.

2.    Šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu 12 mēnešu laikā pēc tās izveides dienas. Ārkārtas apstākļos, kad radušās īpašas grūtības, šķīrējtiesa var pagarināt šo termiņu par ne vairāk kā trim papildu mēnešiem.

3.    Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus samazina uz pusi:

a)    pēc prasītāja vai atbildētāja lūguma, ja 30 dienu laikā pēc minētā lūguma šķīrējtiesa, uzklausījusi otru pusi, nolemj, ka lieta ir steidzama, vai

b)    tā vienojas ieinteresētās puses.

4.    Protokola 11. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad saskaņā ar Protokola 11. panta 1. punktu ir paziņots par kompensācijas pasākumiem.

5.    Nolīguma 14.a panta 2. un 4. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pieņem galīgo lēmumu sešu mēnešu laikā no tās izveides dienas.

III.9. PANTS

Griešanās Eiropas Savienības Tiesā

1.    Piemērojot protokola 7. pantu un 10. panta 3. punktu, šķīrējtiesa griežas Eiropas Savienības Tiesā.

2.    Šķīrējtiesa var griezties Eiropas Savienības Tiesā jebkurā tiesvedības brīdī ar nosacījumu, ka šķīrējtiesa spēj pietiekami precīzi noteikt lietas juridisko un faktisko pamatu un tajā izvirzītos juridiskos jautājumus.

Tiesvedību šķīrējtiesā aptur līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi attiecīgu nolēmumu.

3.    Katra puse var nosūtīt šķīrējtiesai pamatotu lūgumu griezties Eiropas Savienības Tiesā. Šķīrējtiesa noraida šādu lūgumu, ja tā uzskata, ka nav izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi saistībā ar griešanos Eiropas Savienības Tiesā. Ja šķīrējtiesa noraida puses lūgumu griezties Eiropas Savienības Tiesā, tā savu lēmumu pamato lēmumā par lietas būtību.

4.    Šķīrējtiesa griežas Eiropas Savienības Tiesā, nosūtot tai paziņojumu. Paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)    īss strīda apraksts

b)    attiecīgais Savienības tiesību akts(-i) un/vai Nolīguma noteikums(-i) un

c)    Savienības tiesību jēdziens, kas jāinterpretē saskaņā ar Protokola 7. panta 2. punktu.

Šķīrējtiesa paziņo pusēm par griešanos Eiropas Savienības Tiesā.

5.    Eiropas Savienības Tiesa pēc analoģijas piemēro iekšējo reglamentu, kas piemērojams, īstenojot tās jurisdikciju sniegt prejudiciālu nolēmumu par Līgumu un Savienības iestāžu un struktūru pieņemto aktu interpretāciju.

6.    Pārstāvji un advokāti, kas ir pilnvaroti pārstāvēt puses šķīrējtiesā saskaņā ar I.4., I.5., III.4. un III.5. pantu, ir pilnvaroti pārstāvēt puses Eiropas Savienības Tiesā.

III.10. PANTS

Pagaidu noregulējuma pasākumi

1.    Protokola 11. panta 2. punktā minētajos gadījumos jebkura puse jebkurā šķīrējtiesas procedūras posmā var pieprasīt pagaidu noregulējumu, kas ietver kompensācijas pasākumu apturēšanu.

2.    Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri pirmšķietami pamato prasīto pagaidu noregulējumu. Tajos ietver visus pieejamos pierādījumus un pierādījumu piedāvājumus, lai pamatotu pagaidu noregulējuma noteikšanu.

3.    Puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ar Starptautiskā biroja starpniecību rakstiski nosūta savu pieteikumu otrai pusei un šķīrējtiesai. Šķīrējtiesa nosaka īsu termiņu, kurā šī otra puse var iesniegt rakstiskus vai mutiskus apsvērumus.

4.    Šķīrējtiesa viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas pieņem lēmumu par apstrīdēto kompensācijas pasākumu apturēšanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    šķīrējtiesa pirmšķietami ir apmierināta ar lietas būtību, uz ko savā pieteikumā norādījis lietas dalībnieks, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu;

b)    šķīrējtiesa uzskata, ka, gaidot galīgo lēmumu, puse, kas lūdz noteikt pagaidu noregulējumu, ciestu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, ja kompensācijas pasākumi netiktu apturēti, un

c)    kaitējums, ko apstrīdēto kompensācijas pasākumu tūlītēja piemērošana radītu pusei, kura lūdz piemērot pagaidu noregulējumu, ir lielāks par interesi par šo pasākumu tūlītēju un rezultatīvu piemērošanu.

5.    Procedūras apturēšanu, kas minēta III.9. panta 2. punkta otrajā daļā, nepiemēro tiesvedībā, kas notiek saskaņā ar šo pantu.

6.    Lēmumam, ko šķīrējtiesa pieņem saskaņā ar 4. punktu, ir tikai pagaidu spēks, un tas neskar šķīrējtiesas lēmumu par lietas būtību.

7.    Ja vien lēmumā, ko šķīrējtiesa pieņēmusi saskaņā ar šā panta 4. punktu, nav noteikts agrāks apturēšanas beigu datums, apturēšana zaudē spēku, kad ir pieņemts galīgais lēmums saskaņā ar Protokola 11. panta 2. punktu.

8.    Lai novērstu šaubas, šā panta nolūkos tiek saprasts, ka, apsverot puses, kas pieprasa pagaidu noregulējumu, un otras puses attiecīgās intereses, šķīrējtiesa ņem vērā pušu fizisko personu un uzņēmēju intereses, bet šis apsvērums šādām personām vai uzņēmējiem nepiešķir nekādas tiesības šķīrējtiesā.

III.11. PANTS

Pierādījumi

1.    Katra puse sniedz pierādījumus par faktiem, kas veido tās prasības vai aizstāvības pamatojumu.

2.    Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var prasīt pusēm sniegt būtisku informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Šķīrējtiesa nosaka termiņu, kurā pusēm jāatbild uz tās pieprasījumu.

3.    Pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesa var no jebkura informācijas avota iegūt būtisku informāciju, ko tā uzskata par atbilstošu. Šķīrējtiesa var arī lūgt ekspertu viedokli pēc saviem ieskatiem un, attiecīgā gadījumā, ievērojot pušu saskaņotos noteikumus un nosacījumus.

4.    Jebkādu informāciju, ko šķīrējtiesa ieguvusi saskaņā ar šo pantu, dara pieejamu pusēm, un puses par šo informāciju var iesniegt piezīmes šķīrējtiesai.

5.    Pēc tam, kad šķīrējtiesa ir lūgusi otras puses viedokli, tā pieņem atbilstīgus pasākumus, lai risinātu jebkurus jautājumus, ko kāda puse izvirzījusi attiecībā uz personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

6.    Šķīrējtiesa lemj par iesniegto pierādījumu pieņemamību, būtiskumu un spēku.

III.12. PANTS

Sēdes

1.    Ja ir jānotiek tiesas sēdei, šķīrējtiesa, apspriedusies ar pusēm, pietiekami savlaicīgi paziņo pusēm tiesas sēdes datumu, laiku un vietu.

2.    Tiesas sēde ir atklāta, ja vien šķīrējtiesa pēc savas ierosmes vai pēc pušu pieteikuma nopietnu iemeslu dēļ nenolemj citādi.

3.    Katras sēdes protokolu sagatavo un paraksta šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Autentisks ir tikai šis protokols.

4.    Šķīrējtiesa var nolemt rīkot tiesas sēdi virtuāli saskaņā ar Starptautiskā biroja praksi. Par šo praksi puses tiek savlaicīgi informētas. Šādos gadījumos mutatis mutandis piemēro 1. punktu un 3. punktu.

III.13. PANTS

Noklusējuma princips

1.    Ja šajā papildinājumā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā prasītājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis prasības pieteikumu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu izbeigt šķīrējtiesas procesu, ja vien nav neatrisinātu jautājumu, par kuriem varētu būt vajadzīgs nolēmums, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

Ja šajā papildinājumā vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā atbildētājs, nenorādot pietiekamu iemeslu, nav iesniedzis atbildi uz paziņojumu par vēršanos šķīrējtiesā vai savu aizstāvības rakstu, šķīrējtiesa izdod rīkojumu par procesa turpināšanu, neuzskatot, ka šāda neizpilde pati par sevi ir uzskatāma par prasītāja apgalvojumu pieņemšanu.

Šā punkta otrā daļa ir piemērojama arī tad, ja prasītājs neiesniedz atbildi uz pretprasību.

2.    Ja puse, kas pienācīgi uzaicināta saskaņā ar III.12. panta 1. punktu, neierodas uz tiesas sēdi un nenorāda šādas neierašanās pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var turpināt šķīrējtiesas procesu.

3.    Ja puse, kuru šķīrējtiesa pienācīgi uzaicinājusi iesniegt papildu pierādījumus, noteiktajā termiņā to neizdara, nenorādot šādas papildu pierādījumu nesniegšanas pietiekamu pamatojumu, šķīrējtiesa var lemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

III.14. PANTS

Procedūras izbeigšana

1.    Ja tiek pierādīts, ka pusēm ir bijusi pienācīga iespēja iesniegt savus argumentus, šķīrējtiesa var pasludināt procedūras izbeigšanu.

2.    Ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, tā pēc savas iniciatīvas vai pēc puses lūguma var nolemt atsākt tiesvedību jebkurā laikā pirms sava lēmuma pieņemšanas.

IV NODAĻA

LĒMUMS

IV.1. PANTS

Lēmumi

Šķīrējtiesa cenšas pieņemt lēmumus vienprātīgi. Ja tomēr izrādās, ka lēmumu vienprātīgi pieņemt nav iespējams, šķīrējtiesa lēmumu pieņem ar šķīrējtiesnešu balsu vairākumu.

IV.2. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma forma un sekas

1.    Šķīrējtiesa var pieņemt atsevišķus lēmumus par dažādiem jautājumiem dažādos laikos.

2.    Visus lēmumus pieņem rakstveidā un tajos norāda iemeslus, uz ko tie pamatoti. Tie ir galīgi un saistoši pusēm.

3.    Šķīrējtiesas lēmumu paraksta šķīrējtiesneši, tajā norāda datumu, kurā tas pieņemts, un norāda šķīrējtiesas procesa norises vietu. Starptautiskais birojs nosūta pusēm šķīrējtiesnešu parakstītu lēmuma kopiju.

4.    Starptautiskais birojs šķīrējtiesas lēmumu publisko.

Publiskojot šķīrējtiesas lēmumu, Starptautiskais birojs ievēro attiecīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, dienesta noslēpumu un likumīgajām konfidencialitātes interesēm.

Šā punkta otrajā daļā minētie noteikumi ir identiski visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam veselības jomā, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šos noteikumus Nolīguma vajadzībām.

5.    Puses nekavējoties izpilda visus šķīrējtiesas lēmumus.

6.    Protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos šķīrējtiesa pēc pušu viedokļa saņemšanas lēmumā par lietas būtību nosaka pieņemamu termiņu, kurā jāizpilda tās lēmums saskaņā ar Protokola 10. panta 5. punktu, ņemot vērā pušu iekšējās procedūras.

IV.3. PANTS

Piemērojamie tiesību akti, interpretācijas noteikumi, mediators

1.    Piemērojamie tiesību akti ir Nolīgums, Savienības tiesību akti, uz kuriem tajā dotas atsauces, kā arī jebkuras citas starptautisko tiesību normas, kas attiecas uz minēto tiesību instrumentu piemērošanu.

2.    Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar Protokola 7. pantā minētajiem interpretācijas noteikumiem.

3.    Iepriekšēji lēmumi, ko strīdu izšķiršanas struktūra pieņem attiecībā uz kompensācijas pasākumu samērīgumu saskaņā ar citu divpusēju nolīgumu starp tiem, kas minēti protokola 11. panta 1. punktā, ir saistoši šķīrējtiesai.

4.    Šķīrējtiesai nav atļauts lemt kā mediatoram vai ex aequo et bono.

IV.4. PANTS

Savstarpēji saskaņots risinājums vai citi iemesli šķīrējtiesas procedūras izbeigšanai

1.    Puses jebkurā laikā var savstarpēji vienoties par strīda risinājumu. Par jebkuru šādu risinājumu tās kopīgi paziņo šķīrējtiesai. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas puses atbilstīgām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda attiecīgo prasību, un šķīrējtiesas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai pēc paziņojuma par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, šķīrējtiesas procedūru izbeidz.

2.    Ja šķīrējtiesas procedūras gaitā prasītājs rakstiski informē šķīrējtiesu, ka nevēlas turpināt šķīrējtiesas procedūru, un ja dienā, kad šķīrējtiesa saņem šo paziņojumu, atbildētājs šķīrējtiesas procedūrā vēl nav veicis nekādus pasākumus, šķīrējtiesa izdod rīkojumu, kurā oficiāli reģistrē šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu. Šķīrējtiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, kas jāsedz prasītājam, ja to pamato minētās puses rīcība.

3.    Ja pirms šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesa secina, ka šķīrējtiesas procedūras turpināšana ir kļuvusi bezjēdzīga vai neiespējama citu iemeslu dēļ, kas nav minēti 1. un 2. punktā, šķīrējtiesa informē puses par savu nodomu izdot rīkojumu par šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir neatrisināti jautājumi, par kuriem var būt nepieciešams lemt, un ja šķīrējtiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

4.    Šķīrējtiesa nosūta pusēm šķīrējtiesas procedūras izbeigšanas rīkojuma vai šķīrējtiesnešu parakstīta lēmuma, kas pieņemts, pusēm vienojoties, kopiju. IV.2. panta 2. līdz 5. punktu piemēro šķīrējtiesas lēmumiem, kas pieņemti, pusēm savstarpēji vienojoties.

IV.5. PANTS

Šķīrējtiesas lēmuma labošana

1.    30 dienu laikā pēc šķīrējtiesas lēmuma saņemšanas puse, ar Starptautiskā biroja starpniecību paziņojot par to otrai pusei un šķīrējtiesai, var lūgt šķīrējtiesu labot šķīrējtiesas lēmuma tekstā jebkādas kļūdas aprēķinos, pārrakstīšanās vai drukas kļūdas vai līdzīgas kļūdas vai izlaidumus. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka šis lūgums ir pamatots, tā veic labojumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Lūgumam nav apturoša spēka attiecībā uz IV.2. panta 6. punktā paredzēto termiņu.

2.    Šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc sava lēmuma paziņošanas pēc savas iniciatīvas var veikt šā panta 1. punktā minētos labojumus.

3.    Labojumus, kas minēti šā panta 1. punktā, veic rakstiski, un tie ir lēmuma neatņemama sastāvdaļa. Piemēro IV.2. panta 2. līdz 5. punktu.

IV.6. PANTS

Šķīrējtiesnešu honorāri

1.    IV.7. pantā minētie honorāri ir samērīgi, ņemot vērā lietas sarežģītību, šķīrējtiesnešu veltīto laiku un visus citus attiecīgos apstākļus.

2.    Izveido un vajadzības gadījumā atjaunina sarakstu ar dienas atlīdzību un maksimālo un minimālo stundu skaitu, kas ir kopīgs visiem divpusējiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītajās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī Nolīgumam veselības jomā, Nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un Nolīgumam par Šveices regulāru finansiālu ieguldījumu. Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem un atjaunina šo sarakstu Nolīguma vajadzībām.

IV.7. PANTS

Tiesāšanās izdevumi

1.    Katra puse sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no šķīrējtiesas izdevumiem.

2.    Šķīrējtiesa, lemjot par lietas būtību, nosaka savus izdevumus. Minētajos izdevumos ietver tikai:

a)    šķīrējtiesnešu honorārus, kas jānorāda atsevišķi katram šķīrējtiesnesim un ko nosaka pati šķīrējtiesa saskaņā ar IV.6. pantu;

b)    šķīrējtienešu ceļa un citus izdevumus un

c)    Starptautiskā biroja honorārus un izdevumus.

3.    Šā panta 2. punktā minētie izdevumi ir samērīgi, ņemot vērā strīda apmēru, strīda sarežģītību, laiku, ko šķīrējtiesneši un visi šķīrējtiesas ieceltie eksperti ir tam veltījuši, un visus citus būtiskus apstākļus.

IV.8. PANTS

Iemaksa izdevumu segšanai

1.    Šķīrējtiesas procesa sākumā Starptautiskais birojs var lūgt puses iemaksāt vienādu summu kā avansu IV.7. panta 2. punktā minēto izmaksu segšanai.

2.    Šķīrējtiesas procesa laikā Starptautiskais birojs var no pusēm pieprasīt veikt iemaksas papildus šā panta 1. punktā minētajai iemaksai.

Visas summas, ko puses iemaksājušas saskaņā ar šo pantu, pārskaita Starptautiskajam birojam, un tas šīs summas izmaksā, lai segtu faktiskos izdevumus, tajā skaitā un it īpaši šķīrējtiesnešu honorārus un Starptautiskā biroja atlīdzības.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

V.1. PANTS

Grozījumi

Apvienotā komiteja ar lēmumu var pieņemt šā papildinājuma grozījumus.

________________

(1)    Regula (ES) 492/2011 (OV L 141, 27.05.2011., 1. lpp.), kā to piemēro saskaņā ar I pielikumu.

(2)    Regula (ES) 2016/589 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.), kā to piemēro saskaņā ar I pielikumu.

(3)    Direktīva 96/71/EK (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.), kā to piemēro saskaņā ar I pielikumu brīdī, kad stājas spēkā Grozošais protokols.

(4)    Direktīva 2014/67/ES (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.), kā to piemēro saskaņā ar I pielikumu brīdī, kad stājas spēkā Grozošais protokols.

(5)    Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.), kā to piemēro saskaņā ar I pielikumu.

(6)    Direktīva, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(7)    Direktīva, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(8)    Direktīva, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(9)    Direktīva, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(10)    Regula, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(11)    Regula, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(12)    Direktīva, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(13)    Direktīva, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(14)    Direktīva, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(15)    Direktīva, kas piemērojama saskaņā ar I pielikumu.

(16)    Komisijas Lēmums 2000/518/EK (2000. gada 26. jūlijs) atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK par tādu personas datu pienācīgu aizsardzību Šveicē (OV L 215, 25.8.2000., 1. lpp.), tajā skaitā jebkādi tā turpmāki grozījumi.

(17)    Komisijas 2000. gada 26. jūlija Lēmums 2000/518/EK atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK par tādu personas datu pienācīgu aizsardzību Šveicē, tajā skaitā jebkādi tā turpmāki grozījumi.

(18)    Lēmums Nr. 1/2012, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (2012. gada 31. marts), ar ko aizstāj minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju (OV L 103, 13.4.2012., 51. lpp.).

(19)    Lēmums Nr. 1/2012, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (2012. gada 31. marts), ar ko aizstāj minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju (OV L 103, 13.4.2012., 51. lpp.).

(20)    Pašlaik 12 mēneši.

(21)    Atmaksātās iemaksas darbiniekiem, kas izmanto tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstus Šveicē pēc tam, kad divos gados vismaz 12 mēnešus ir veikuši iemaksas (vairākos uzturēšanās periodos).

(22)    OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., kurā labojumi izdarīti OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(25)    2015. gada 1. janvāra mācību programma tika akreditēta 2018. gada 31. augustā. Personas ar konkrētu profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta pirms minētā akreditācijas datuma, saņem jaunu ārsta specializēto kvalifikāciju apliecinošu dokumentu bez papildu prasībām ar pašreizējo izdošanas datumu.

(26)    2015. gada 1. janvāra mācību programma tika akreditēta 2018. gada 31. augustā. Personas ar konkrētu profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta pirms minētā akreditācijas datuma, saņem jaunu ārsta specializēto kvalifikāciju apliecinošu dokumentu bez papildu prasībām ar pašreizējo izdošanas datumu.

(27)    Komisijas Lēmums (2000. gada 26. jūlijs), atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK par tādu personas datu pienācīgu aizsardzību Šveicē, tajā skaitā jebkādi tā turpmāki grozījumi.

(28)    Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.), kā to piemēro saskaņā ar Nolīguma I pielikumu;