EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2025

COM(2025) 308 final

2025/0163(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju, un par to, lai provizoriski piemērotu Nolīgumu par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•    Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Savienība un Šveices Konfederācija (turpmāk – arī “Šveice”) ir cieši saistītas ekonomiskā, vēsturiskā, kultūras, sociālā un politiskā ziņā. Savienība ir Šveices lielākā tirdzniecības partnere, savukārt Šveice ir ceturtā lielākā Savienības tirdzniecības partnere. Šveicē dzīvo vairāk nekā 1,5 miljoni Savienības pilsoņu, bet Savienībā – gandrīz 450 000 Šveices valstspiederīgo. Katru dienu ES un Šveices robežu abos virzienos šķērso vairāki simti tūkstoši pārrobežu darba ņēmēju.

Savienību un Šveici saista daudzi divpusēji nolīgumi. Šveice piedalās Savienības iekšējā tirgū ar nolīgumiem, kas noslēgti par personu brīvu pārvietošanos, sauszemes transportu, gaisa transportu, lauksaimniecības produktu tirdzniecību un savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu 1 . Ar Nolīgumu starp Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā Šveice ir arī Šengenas asociētā valsts. Covid-19 pandēmijas laikā veidojās ciešāka Savienības un Šveices sadarbība, kas vērsta pret pārrobežu veselības apdraudējumu. Šveice tradicionāli ir bijusi arī spēcīga partnere pētniecības un inovācijas jomā. Šveice ir sadarbojusies ar Savienību daudzās Savienības finansēšanas programmās, kas īpaši vērstas uz pētniecību, inovāciju un izglītību.

Lai gan ES un Šveices attiecības ir ciešas, tām ir traucējušas arī vairākas ilgstošas strukturālas problēmas. Lai atrisinātu minētās problēmas, laikposmā no 2014. gada līdz 2021. gadam Eiropas Savienība un Šveice risināja sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu. Papildu nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, ieskaitot nolīgumus, par kuriem Padome ir pilnvarojusi veikt sarunas, jo īpaši par pārtikas nekaitīgumu (2003. un 2008. gadā) un elektroenerģiju (2006. gadā), institucionālās sistēmas nolīgums būtu nodrošinājis arī pārvaldības sistēmu. Turklāt tas būtu nodrošinājis pārvaldības sistēmu nolīgumam veselības jomā, par kuru Padome 2008. gadā bija pilnvarojusi veikt sarunas.

Sarunu vedēji 2018. gada novembrī tehniskā līmenī panāca vienošanos par institucionālās sistēmas nolīguma teksta projektu. Šveices Federālā padome atteicās apstiprināt teksta projektu, tāpēc apstājās sarunas par citiem nolīgumiem, jo gan Padome 2019. gada 19. februāra secinājumos, gan Eiropas Parlaments 2019. gada 26. marta ieteikumā bija noteikuši, ka jaunu nolīgumu par piekļuvi iekšējam tirgum noslēgšana vai nosacījumu pilnveidošana uz esošo nolīgumu pamata ir atkarīga no institucionālās sistēmas nolīguma noslēgšanas. 2021. gada 26. maijā, lai gan bija vēl citi mēģinājumi rast risinājumu, Šveices Federālā padome nolēma vienpusēji izbeigt sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu. Ar Šveices vienpusējo lēmumu uz laiku tika apturēta divpusējā sadarbība pētniecības, inovācijas un izglītības jomā.

Pēc tam, kad bija pārtrauktas sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu, Eiropas Komisija un Šveice 2022. gada martā sāka izpētes sarunas, lai apspriestu ES un Šveices attiecību nākotni. Sarunās abas puses nonāca pie kopīgas vienošanās, kurā ņemta vērā abu pušu politiskā izpratne par sarunu virzību nākotnē un nosaukti plašas sarunu pakotnes komponenti un parametri, kā arī kompromisa mērķi un risinājumi galvenajos institucionālajos un nozaru punktos.

Šveices Federālā padome un Eiropas Komisija 2023. gada novembrī apstiprināja kopīgo vienošanos. Abas puses apņēmās to izmantot par pamatu, lai saņemtu sarunu pilnvaras, un dokumentēja savu mērķi pabeigt sarunas 2024. gadā.

Tāpēc Komisija 2023. gada 20. decembrī pieņēma ieteikumu Padomes lēmumam atļaut sarunas par izpētes sarunās apzināto un definēto plašo pasākumu kopumu 2 . Šo sarunu vispārējais mērķis bija modernizēt un stiprināt divpusējās attiecības starp Savienību un Šveici, nodrošināt godīgu konkurenci starp Savienību un Šveices uzņēmumiem, kuri darbojas iekšējā tirgū, un aizsargāt Savienības pilsoņu tiesības Šveicē, tai skaitā novērst diskrimināciju starp dažādu dalībvalstu pilsoņiem. Tas ļautu abu pušu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pētniekiem pilnībā izmantot Savienības un Šveices ģeogrāfisko tuvumu, kopīgās vērtības un ekonomiskos sakarus. Vienlaikus Federālā padome veica attiecīgo sagatavošanas darbu no Šveices puses. Pēc attiecīgo procesu pabeigšanas Šveicē Padome 2024. gada 12. martā pieņēma lēmumu, ar ko Komisiju pilnvaro sākt sarunas par plašu pasākumu kopumu, kā arī detalizētas sarunu norādes 3 .

Sarunas par plašo pasākumu kopumu 2024. gada 18. martā sāka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un toreizējā Šveices Konfederācijas prezidente Viola Amherda. Komisija sarunas risināja, apspriežoties ar Padomi, tostarp Vispārējo lietu padomi, un EBTA darba grupu kā īpašo komiteju, ko Padome iecēlusi sarunām ar Šveici. Ir pienācīgi ņemta vērā Eiropas Parlamenta 2023. gada 4. oktobra rezolūcija, un Komisija pilnībā informēja Eiropas Parlamentu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 10. punktu.

Pēc deviņus mēnešus ilgām intensīvām sarunām priekšsēdētāja fon der Leiena un prezidente Amherda 2024. gada 20. decembrī paziņoja, ka pārrunas par visiem plašā pasākumu kopuma elementiem ir sekmīgi pabeigtas. Plašais pasākumu kopums ietver tādu piecu nolīgumu atjaunināšanu, kas pašlaik nodrošina Šveicei piekļuvi Savienības iekšējam tirgum; nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību iekļautā strīdu izšķiršanas mehānisma atjaunināšanu saskaņā ar iedibināto praksi Savienības un Šveices tirdzniecības nolīgumos ar citiem partneriem; jaunu protokolu par pārtikas nekaitīgumu, ar kuru izveidos kopēju pārtikas nekaitīguma telpu, kas aptvers visas pārtikas ķēdes dimensijas un aizstās sanitāros un fitosanitāros pielikumus nolīgumam par lauksaimniecības produktu tirdzniecību; jaunu nolīgumu par elektroenerģiju, kas ļaus Šveicei piedalīties Savienības iekšējā elektroenerģijas tirgū; jaunu nolīgumu veselības jomā, kas ļaus Šveicei piedalīties Savienības mehānismos un struktūrās nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanai, jo īpaši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā un Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā; jaunu nolīgumu par Šveices pastāvīgu un taisnīgu finansiālo iemaksu Savienības ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā, atspoguļojot pušu partnerības un sadarbības līmeni; un jaunu nolīgumu, kas ļaus Šveicei piedalīties vairākās Savienības programmās, kurās var iesaistīties trešās valstis – “Apvārsnis Eiropa”, Euratom pētniecības un mācību programmā, ITER/F4E (“Fusion for Energy”), programmā “Digitālā Eiropa”, Erasmus+, kā arī programmā “ES – veselībai”, kuras mērķis ir papildināt sadarbību, kas izveidota ar veselības nolīgumu, par kuru abi partneri risināja sarunas tā paša plašā pasākumu kopuma ietvaros. Papildus iepriekš uzskaitītajiem elementiem plašais pasākumu kopums ietver arī atsevišķu protokolu par parlamentāro sadarbību.

Šis priekšlikums attiecas uz šādu nolīgumu un instrumentu parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā plašā kopuma ietvaros:

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Institucionālais protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Grozošais protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Institucionālais protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību Grozošais protokols;

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību protokols, ar ko izveido kopējo pārtikas nekaitīguma telpu;

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par elektroenerģiju;

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā;

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā;

–Protokols starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par parlamentāro sadarbību.

Šis nolīgums attiecas arī uz Nolīguma par Šveices dalību Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā provizorisku piemērošanu, jo minētajā nolīgumā paredzēts to provizoriski piemērot no 2026. gada 1. janvāra vai no tā gada 1. janvāra, kas ir nākamais gads pēc tā parakstīšanas atkarībā no tā, vai minētā parakstīšana notiek pirms 2026. gada 1. jūlija.

Iepriekš minētajiem nolīgumiem un protokoliem ir pievienota Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas kopīgā deklarācija par augsta līmeņa dialoga izveidi par plašu divpusēju pasākumu kopumu un par Eiropas Savienības un Šveices divpusējo attiecību iespējamo turpmāko attīstību, kas būtu jāapstiprina un jāparaksta Savienības vārdā.

Lai gan Nolīgums par Šveices dalību Savienības programmās ir neatņemama daļa no plašākā nolīgumu kopuma, par kuru abi partneri vienojās 2024. gadā, Komisija nolēma paātrināt priekšlikuma par tā parakstīšanu sagatavošanu ar mērķi sākt tā provizorisku piemērošanu no 2025. gada 1. janvāra. Komisija šajā saistībā iesniedza atsevišķus priekšlikumus 4 .

Ierosinātā pieeja ļaus stāties spēkā pārejas pasākumiem, ko Komisija piešķīra Šveicei sarunās par plašo pasākumu kopumu. Tajā pašā laikā tas neietekmē plašā nolīgumu kopuma pieeju, kas izveidota ar Kopējo vienošanos un apstiprināta ar Padomes pilnvarojumu.

Nolīgumā par Šveices dalību Savienības programmās ir iekļauta turpināmības klauzula, kas paredz, ka minētā nolīguma provizoriskā piemērošana tiks pārtraukta, ja Šveice līdz 2028. gada beigām nepabeigs procedūras, kas vajadzīgas, lai kopums stātos spēkā. Tāpēc Komisijas priekšlikumā par Nolīguma par Šveices dalību Savienības programmās parakstīšanu ir paredzēts, ka tas tiks noslēgts kā daļa no plašā nolīgumu kopuma, kas bija 2024. gadā notikušo sarunu priekšmets.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Institucionālu noteikumu ieviešana nodrošinās konsekventāku un saskanīgāku Savienības acquis piemērošanu tajās iekšējā tirgus daļās, kurās Šveice piedalās, vai politikas jomās, kurās Šveice ir apņēmusies veikt dinamisku saskaņošanu, ievērot vienotas interpretācijas un piemērošanas principu un strīdu izšķiršanas mehānismu, kurā Savienības tiesību jautājumos ir paredzēta Eiropas Savienības Tiesas loma. Dažādo nolīgumu pamatā ir Savienības pilsoņu nediskriminēšanas princips un vienlīdzīgas konkurences princips, kas pastāv starp Savienības un Šveices uzņēmumiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Plašajā ES un Šveices nolīgumu kopumā pilnībā tiek ievēroti Līgumi un saglabāta Savienības tiesiskās kārtības integritāte un autonomija. Tas veicina Savienības vērtības, mērķus un intereses un nodrošina tās rīcībpolitiku un pasākumu konsekvenci, efektivitāti un nepārtrauktību.

Institucionālās un būtiskās izmaiņas spēkā esošajos nolīgumos, kā arī attiecīgā gadījumā valsts atbalsta noteikumu un jauno nolīgumu ieviešana palīdzēs sasniegt Savienības politikas mērķus šādās politikas jomās:

–iekšējais tirgus,

–konkurence,

–nodarbinātība un sociālie jautājumi,

–personu brīva pārvietošanās,

–transports,

–lauksaimniecība,

–pārtikas nekaitīgums un kvalitāte,

–dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti,

–augi un augu izcelsmes produkti,

–patērētāju aizsardzība,

–enerģētika,

–veselība,

–tirdzniecība.

Turklāt nolīgums, ar ko Šveici asociē ar Savienības programmām, un nolīgums par Šveices dalību Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā palīdzēs sasniegt Savienības politikas mērķus šādās politikas jomās:

–izglītība un apmācība,

–pētniecība un inovācija,

–digitālā ekonomika un sabiedrība,

–veselība,

–kosmoss.

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā palīdzēs sasniegt Savienības politikas mērķus attiecībā uz tās ekonomisko un sociālo kohēziju.

Nodrošinot, ka Šveice veic pienācīgu finansiālu iemaksu to aģentūru un struktūru pārvaldībā un darbībā, kurās tā piedalās, un informācijas sistēmās, kurām tā var piekļūt, tiks aizsargātas Savienības finanšu intereses.

Forums sadarbībai un dialogam starp Eiropas Parlamenta deputātiem un Šveices Federālo asambleju, kas izveidots ar īpašu protokolu, atbilst praksei asociācijas un stratēģisko partnerattiecību nolīgumos, ko Savienība noslēdz ar trešām valstīm.

Lai gan vairāku nolīgumu un protokolu, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, īstenošanai nepieciešamas tehniskas un digitālas sistēmas, priekšlikumā nav ieviestas nekādas prasības, kas paredz obligātas izmaiņas šo sistēmu izmantošanā vai to arhitektūrā. Priekšlikums neskar principu “digitāls pēc noklusējuma”.

2.JURIDISKAIS PAMATS

Kopā nolīgumi un protokoli, uz kuriem attiecas ierosinātais lēmums, ir nesaraujami saistīti un veido saskaņotu kopumu, un tajos ir noteikta pastiprinātas un visaptverošas partnerības struktūra daudzās dažādās jomās, uz kurām attiecas Līgumi, pamatojoties uz pienācīgu tiesību un pienākumu līdzsvaru. Tādējādi atbilstošais materiālais juridiskais pamats ierosinātajam Padomes lēmumam par minēto nolīgumu un protokolu parakstīšanu ir LESD 217. pants. Procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 5. punkts, to lasot saistībā ar LESD 218. panta 8. punkta otro daļu. Tādējādi ierosinātā Padomes lēmuma juridiskais pamats ir LESD 217. pants, to lasot saistībā ar LESD 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu.

Komisija uzskata, ka Savienībai ir kompetence visās jomās, uz kurām attiecas nolīgumi un protokoli, kas ir šā priekšlikuma priekšmets, un ka tāpēc nolīgumi un protokoli būtu jāparaksta tikai Savienībai.

3.IETEKME UZ BUDŽETU

Nolīgumos ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, Nolīgumā veselības jomā un Nolīgumā par Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru Šveice ir piekritusi veikt finansiālas iemaksas Savienības budžetā to aģentūru un struktūru pārvaldībai un darbībai, kurās tā piedalās, un informācijas sistēmām, kurām tai ir piekļuve, ņemot vērā katra nolīguma darbības jomu.

Ja aģentūrām un informācijas sistēmām jau pastāv citi finansēšanas mehānismi, tie tiek saglabāti.

Aģentūru un informācijas sistēmu konkrētie finansēšanas noteikumi ir aprakstīti iedaļā, kurā sīki izklāstīti nolīgumu noteikumi. Kopā ar šo priekšlikumu iesniegtā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā ir atspoguļota šo noteikumu turpmākā ietekme uz budžetu un to apmaksas kārtība.

4.CITI ELEMENTI

•Īstenošana, ko veic saskaņā ar nolīgumiem un protokoliem izveidotas struktūras 

Nolīgumu kopumu saista līdzīgi institucionāli noteikumi un/vai citas savstarpējās saiknes. Visi nolīgumi, uz kuriem attiecas plašais nolīgumu kopums, paredz apvienotās komitejas, kurās ir Savienības un Šveices pārstāvji un kuras kopumā veidotas atbilstoši vienam modelim. Visi nolīgumi ar iekšējo tirgu saistītās jomās, Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Nolīgums veselības jomā un Nolīgums par Šveices regulāro finansiālo iemaksu Savienības sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā dod iespēju izveidot darba grupas. Vairākos nolīgumos ir ietverti strīdu izšķiršanas mehānismi, kuru pamatā ir tas pats modelis, kas nodrošina iespēju novērst saistību pārkāpumus, ko viena no pusēm pieļāvusi saskaņā ar attiecīgo nolīgumu vai nolīgumu kopumu. Visbeidzot, ar Protokolu par parlamentāro sadarbību tiek izveidota Apvienotā parlamentārā komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta un Šveices Federālās asamblejas pārstāvji.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Plašā nolīgumu kopuma sastāvs un nolīgumu un protokolu būtība

Plašais nolīgumu kopums sastāv no vairākiem nolīgumiem un protokoliem, kuriem ir atšķirīgi mērķi un uzbūve pat tad, ja tiem ir kopīgi elementi. Kopums jo īpaši ietver nolīgumus un protokolu ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, sadarbības nolīgumus un protokolu par parlamentāro sadarbību. Vairākiem no šiem nolīgumiem un protokoliem ir pievienotas kopīgas deklarācijas. Kopums ir papildināts ar kopīgu deklarāciju par augsta līmeņa dialoga izveidi starp Savienību un Šveici.

Nolīgumi ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice

Institucionālo pārmaiņu rezultātā četri no pieciem pašreizējiem nolīgumiem tiks uzskatīti par nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, un tam ir būtiska ietekme uz to savstarpējo saistību. Šāds statuss būs arī jaunam nolīgumam un jaunam protokolam.

Pašreizējie nolīgumi, kas tiks uzskatīti par nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās

–Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk – “Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos”);

–Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu (turpmāk – “Nolīgums par gaisa transportu”);

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un autoceļiem (turpmāk – “Nolīgums par sauszemes transportu”);

–Nolīgums starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Kopienu par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu (turpmāk – “Nolīgums par savstarpējo atzīšanu”).

Jauns nolīgums un protokols, ko uzskatīs par nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par elektroenerģiju (turpmāk — “Nolīgums par elektroenerģiju”);

–Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību protokols, ar ko izveido kopējo pārtikas nekaitīguma telpu (turpmāk – “Protokols par kopējo pārtikas nekaitīguma telpu”).

Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību

–Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (turpmāk – “Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību”). Grozīto nolīgumu vairs neuzskatīs par nolīgumu jomā, kura saistīta ar iekšējo tirgu un kurā piedalās Šveice.

Sadarbības nolīgumi

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā (turpmāk – “Nolīgums veselības jomā”);

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk – “Nolīgums par kohēziju”);

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā (turpmāk – “Nolīgums par Kosmosa programmas aģentūru”);

–Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās (turpmāk – “Nolīgums par Savienības programmām”);

Nolīgums par Savienības programmām netiks sīki aprakstīts, jo uz tā parakstīšanu attiecas atsevišķi priekšlikumi 5 .

Protokols par parlamentāro sadarbību

Protokols starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par parlamentāro sadarbību (turpmāk – “Protokols par parlamentāro sadarbību”) nodrošina juridisko pamatu un mehānismus politiskai sadarbībai starp Eiropas Parlamentu un Šveices Federālo asambleju.

Augsta līmeņa dialogs

Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas kopīgā deklarācija par augsta līmeņa dialoga izveidi par plašu divpusēju nolīgumu kopumu un Eiropas Savienības un Šveices divpusējo attiecību iespējamo turpmāko attīstību nodrošinās pamatu politiskām diskusijām starp Eiropas komisāru un Šveices Federālās padomes locekli, kas atbild par ES un Šveices attiecībām. Augsta līmeņa dialogi ir kopīgs instruments, ko Savienība izmanto, lai stimulētu sadarbību ar trešām valstīm kādā konkrētā jomā.

Institucionālie noteikumi

(1)vienota interpretācija un piemērošana – pienākums attiecīgos nolīgumus interpretēt un piemērot vienādi iekšējā tirgū un, ciktāl tie ietver Savienības tiesību jēdzienus, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru gan pirms, gan pēc attiecīgā nolīguma parakstīšanas;

(2)dinamiska saskaņošana – pušu pienākums, ievērojot ierobežotus izņēmumus, integrēt attiecīgajos nolīgumos visus Savienības tiesību aktus, kas ietilpst to darbības jomā; ņemot vērā Šveices monistisko tiesību sistēmu, šie akti, tos integrējot nolīgumos, kļūst par Šveices tiesību sistēmas daļu. Savukārt Šveice tiks iesaistīta attiecīgajos nolīgumos iekļaujamo tiesību aktu sagatavošanā, piemēram, Šveice piedalīsies attiecīgo komiteju un ekspertu grupu darbā bez balsstiesībām. Vēsturisku iemeslu dēļ attiecībā uz nolīgumiem par savstarpēju atzīšanu un sauszemes transportu Šveicei ir pienākums pieņemt valsts tiesību aktu noteikumus, lai sasniegtu rezultātu, kas jāsasniedz ar minētajiem tiesību aktiem;

(3)strīdu izšķiršana – efektīvs mehānisms strīdu izšķiršanai, izmantojot trešās personas šķīrējtiesu; šķīrējtiesai ir pienākums nodot jautājumus par nolīgumu noteikumiem, kas ietver Savienības tiesību jēdzienus, izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesai, un tās atzinumi šķīrējtiesai ir juridiski saistoši;

(4)saikne starp nolīgumiem – iespēja pusēm veikt samērīgus un efektīvus kompensējošos pasākumus strīdu izšķiršanas procedūras ietvaros, ja kāda no pusēm uzskata, ka otra puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu; šos kompensējošos pasākumus var paredzēt attiecīgajā nolīgumā vai jebkurā citā nolīgumā, kurš saistīts ar iekšējo tirgu, tai skaitā daļēju vai pilnīgu šāda nolīguma vai nolīgumu darbības apturēšanu.

Valsts atbalsta noteikumi

Dalība aģentūrās un informācijas sistēmās

Šveice iegūs papildu piekļuvi aģentūrām un/vai informācijas sistēmām saskaņā ar šādiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice: Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos, Nolīgums par savstarpējo atzīšanu, Protokols par kopējo pārtikas nekaitīguma telpu un Nolīgums par elektroenerģiju. Šveicei būs arī papildu piekļuve aģentūrai un informācijas sistēmām saskaņā ar Nolīgumu veselības jomā.

Iepriekš minētie standarta noteikumi attieksies uz finansēšanas mehānismiem, kas saistīti ar papildu piekļuvi aģentūrām un informācijas sistēmām, ko Šveice iegūs saskaņā ar plašo nolīgumu kopumu. Principā šie standarta noteikumi būtu jāpiemēro finansēšanas mehānismiem, kas saistīti ar jebkādu turpmāku piekļuvi aģentūrām, struktūrām, informācijas sistēmām un citām darbībām, kurām Šveice nākotnē var gūt piekļuvi saskaņā ar nolīgumiem, kas ir daļa no kopuma, vai saskaņā ar turpmākiem nolīgumiem, ko Savienība un Šveice var noslēgt.

Darbības ieguldījums, kas būs daļa no Šveices ikgadējās finansiālās iemaksas, pamatosies uz iemaksu skalu, kas definēta kā attiecība starp Šveices iekšzemes kopproduktu (IKP) tirgus cenās un Savienības IKP tirgus cenās 6 . Iemaksu skala tiks piemērota Savienības gada apstiprinātajam budžetam, kas iekļauts attiecīgā gada attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās), vajadzības gadījumā veicot korekcijas, ņemot vērā nolīguma darbības jomu. Darbības iemaksu informācijas sistēmās un citās darbībās aprēķina, piemērojot iemaksu skalu attiecīgā gada attiecīgajam budžetam, kā noteikts budžeta izpildes dokumentos (piemēram, darba programmās un līgumos). Gada dalības maksa būs 4 % no darbības iemaksas.

Visas atsauces summas balstīsies uz saistību apropriācijām.

Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos

–Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES), kas izveidots ar Regulu (ES) 2016/589 7 ,

–sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa (EESSI), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 8 ,

–ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012 9 izveidotās iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) moduļi, kas saistīti ar darba ņēmēju norīkošanu darbā, pakalpojumiem, profesionālo kvalifikāciju, Eiropas profesionālo karti, reglamentētajām profesijām un vienoto digitālo vārteju.

Dalība EURES platformā veicinās darbaspēka mobilitāti, atvieglos informācijas par brīvajām darbvietām un darba meklētāju profilu apmaiņu un nodrošinās kvalitatīvu piemeklēšanu dažādās valodās un valstu kontekstos, tai skaitā izmantojot Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO).

Nolīgums par gaisa transportu

Nolīgums par sauszemes transportu

Nolīgumam ir pievienots protokols par valsts atbalstu, un tam pievienos kopīgu deklarāciju. Arī grozošajam protokolam pievienos kopīgu deklarāciju.

Nolīgums par savstarpējo atzīšanu

Protokols paredz Šveices piekļuvi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 17 , un ietver standarta pielikumu par tās, kā arī tās personāla tiesībām, privilēģijām un imunitāti. Saskaņā ar iepriekš minēto standarta finanšu kārtību protokolā paredzēta arī Šveices finansiālā iemaksa EFSA, kā arī šādu informācijas sistēmu finansēšanā:

–portāls EUROPHYT, kas izveidots ar Komisijas Direktīvu 94/3/EK 18 ,

–ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 19 ,

–sanitārās un fitosanitārās sertifikācijas platforma (TRACES), kas izveidota ar Regulu (ES) 2017/625 20 , un

–dzīvnieku slimību informācijas sistēma (ADIS), kas izveidota ar Regulu (ES) 2020/2002 21 .

Kopīgā deklarācija par augsta līmeņa dialoga izveidi starp Savienību un Šveici

–veicināt savstarpēju sapratni un sadarbību attiecībā uz plašo divpusējo kopumu, par kuru panākta vienošanās, un iespējamo divpusējo attiecību turpmāku attīstību,

–apspriest abpusēju interešu jautājumus, jo īpaši Šveices dalību iekšējā tirgū un iespējas stiprināt abu pušu partnerību, kā arī

–novērtēt plašā divpusējā kopuma īstenošanu, apvienoto komiteju darbu un to divpusējo attiecību iespējamo turpmāko attīstību.

Nolīgumu parakstīšana un teksti

Nolīgumu un protokolu teksti ir iesniegti Padomei kopā ar šo priekšlikumu. Kopīgo deklarāciju teksti, kas pievienoti dažādiem nolīgumiem vai protokoliem, tiek iesniegti kopā ar šo priekšlikumu un kopīgo deklarāciju par augsta līmeņa dialoga izveidi starp Savienību un Šveici un divām Šveices vienpusējām deklarācijām attiecīgi attiecībā uz Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos un Nolīgumu veselības jomā.

1. tabula. Pārskats par institucionālajiem un citiem noteikumiem, kas kopīgi nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, un Nolīgumam veselības jomā

2. tabula. Noteikumi par valsts atbalstu, kas ir kopīgi Nolīgumam par elektroenerģiju un valsts atbalsta protokoliem, kas pievienoti nolīgumiem par gaisa transportu un sauszemes transportu

2025/0163 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju, un par to, lai provizoriski piemērotu Nolīgumu par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padome 2024. gada 12. martā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Šveices Konfederāciju (turpmāk – arī Šveice) par plašu pasākumu kopumu, kas saistīts ar divpusējām attiecībām ar Šveici un ietver institucionālā un valsts atbalsta noteikumus un vajadzības gadījumā īpašus pielāgojumus nolīgumos starp Savienību un Šveici jomās, kuras saistītas ar iekšējo tirgu 26 , nolīgumu par Šveices dalību Savienības programmās un nolīgumu, kas veido pamatu Šveices pastāvīgajam ieguldījumam ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai starp reģioniem 27 . Padome arī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Šveici par jauniem nolīgumiem elektroenerģijas, veselības, pārtikas nekaitīguma jomā, par Šveices dalību Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrā un par grozījumu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu, lai atļautu kabotāžu.

(2)Komisija Savienības vārdā ir risinājusi sarunas par plašu nolīgumu kopumu, kas ietver protokolus par institucionālajiem, valsts atbalsta un grozošajiem noteikumiem spēkā esošajos nolīgumos starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, spēkā esošā Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību protokolu, ar ko izveido kopējo pārtikas nekaitīgu telpu, Nolīgumu starp Eiropas Savienības un Šveices Konfederāciju par elektroenerģiju, Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā, Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāro finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā, Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās, Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā, kā arī Protokolu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par parlamentāro sadarbību.

(3)Institucionālajos protokolos Apvienotajai komitejai ir noteikts pienākums integrēt visus Savienības tiesību aktus, kas ietilpst nolīgumu darbības jomā, kā arī noteikumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie noteikumi Šveicei ir saistoši. Tie nodrošina visu nolīgumu vienotu interpretēšanu un piemērošanu ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, un to, ka gadījumos, kad minēto nolīgumu piemērošana ietver Savienības tiesību jēdzienus, tie tiek interpretēti un piemēroti saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Institucionālie protokoli paredz efektīvu mehānismu strīdu izšķiršanai, pamatojoties uz šķīrējtiesu, tai skaitā visu ar lietu saistīto Savienības tiesību jautājumu nosūtīšanu Eiropas Savienības Tiesai. Ja šķīrējtiesas nolēmums netiek ievērots, attiecīgajā nolīgumā vai jebkurā no nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, var paredzēt samērīgus kompensējošos pasākumus.

(4)Spēkā esošo nolīgumu grozošie protokoli nodrošina nepieciešamās materiālās izmaiņas atbilstoši jaunajai iestāžu sistēmai. Turklāt nolīguma par gaisa transportu grozošajā protokolā ir paredzēta kabotāžas tiesību savstarpēja apmaiņa.

(5)Valsts atbalsta protokoli, kas pievienoti spēkā esošajiem nolīgumiem par gaisa transportu un sauszemes transportu, garantē vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Šveices dalībai iekšējā tirgū jomās, uz kurām attiecas minētie nolīgumi. Šveice piemēros materiālos un procesuālos noteikumus, tai skaitā uzraudzības un izpildes panākšanas mehānismus, kas līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienībā.

(6)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību grozošais protokols paredz nolīguma strīdu izšķiršanas mehānisma atjaunināšanu saskaņā ar Savienības tirdzniecības nolīgumos iedibināto praksi.

(7)Ar atsevišķu Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību protokolu izveido kopējo pārtikas nekaitīguma telpu, kas aptver visas pārtikas ķēdes dimensijas. Šajā protokolā ir iekļauti institucionālie noteikumi, kas ir kopīgi visiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice.

(8)Jaunajā Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par elektroenerģiju ir paredzēti noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem Šveice var piedalīties elektroenerģijas iekšējā tirgū. Nolīgumā ir iekļauti institucionālie noteikumi, kas kopīgi visiem nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, kā arī noteikumi par valsts atbalstu, kas ir gandrīz identiski tiem, kurus piemēro gaisa un sauszemes transporta jomā.

(9)Jaunā Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā mērķis ir stiprināt sadarbību starp Savienību un Šveici attiecībā uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, un ar to pēc analoģijas piemēro institucionālos noteikumus, kas kopīgi ar nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice. Šis nolīgums ir saistīts ar Šveices dalību Savienības rīcības programmā veselības jomā (programma “ES – veselībai”).

(10)Jaunais Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāro finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā nosaka juridisko pamatu un parametrus Šveices regulārajai finansiālajai iemaksai plašā nolīgumu kopuma ietvaros ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Savienībā. Nolīgumā ir iekļauts strīdu izšķiršanas mehānisms; šķīrējtiesas nolēmuma neievērošanas gadījumā samērīgus kompensējošos pasākumus var paredzēt jebkurā no nolīgumiem, uz kuriem attiecas kopums.

(11)Jaunais Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem Šveice var piedalīties aģentūras darbā.

(12)Identiski noteikumi dažādajos institucionālajos protokolos un jaunajos nolīgumos nodrošina Šveices finansiālo iemaksu to informācijas sistēmu un aģentūru izmaksu segšanā, kurās tā piedalās.

(13)Ar Protokolu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par parlamentāro sadarbību izveido Apvienoto parlamentāro komiteju kā forumu dialogam un debatēm starp Eiropas Parlamenta un Šveices Federālās asamblejas deputātiem, lai veicinātu savstarpējo izpratni un pārdomas par plašām ES un Šveices attiecībām, arī to iespējamo turpmāko attīstību.

(14)Nolīgumi un protokoli, uz kuriem attiecas šis lēmums, veido saskaņotu kopumu, un tajos ir noteikta pastiprinātas un visaptverošas partnerības struktūra daudzās dažādās jomās, uz kurām attiecas Līgumi, pamatojoties uz pienācīgu tiesību un pienākumu līdzsvaru. Tāpēc lēmums par šo nolīgumu un protokolu parakstīšanu būtu jābalsta uz materiālu juridisko pamatu, kas Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēts tādas asociācijas izveidei, kura ietver savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašu procedūru.

(15)Lai palielinātu sadarbības tvērumu, Nolīgumā par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā ir paredzēts, ka puses to piemēro provizoriski saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām procedūrām un tiesību aktiem no 2026. gada 1. janvāra, ja minētā nolīguma parakstīšanas diena ir pirms 2026. gada 1. jūlija, vai no 1. janvāra nākamajā gadā pēc tā parakstīšanas, ja minētā nolīguma parakstīšanas datums ir pēc 2026. gada 30. jūnija. Tādēļ minētais nolīgums, kamēr tas nav stājies spēkā, būtu jāpiemēro provizoriski.

(16)Uz Nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās parakstīšanu attiecas atsevišķas procedūras.

(17)Būtu jāapstiprina Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas kopīgās deklarācijas par augsta līmeņa dialoga izveidi par plašo divpusējo nolīgumu kopumu un Eiropas Savienības un Šveices divpusējo attiecību iespējamo turpmāko attīstību parakstīšana Eiropas Savienības vārdā.

(18)Savienības vārdā būtu jāparaksta nolīgumi un protokoli, uz kuriem attiecas šis lēmums, un būtu jāapstiprina šiem nolīgumiem un protokoliem pievienotās kopīgās deklarācijas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt šādus nolīgumus un protokolus, ar noteikumu, ka tie tiks noslēgti 28 :

(a)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Grozošais protokols;

(b)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos Institucionālais protokols;

(c)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Grozošais protokols;

(d)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Institucionālais protokols;

(e)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu Valsts atbalsta protokols;

(f)Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Grozošais protokols;

(g)Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Institucionālais protokols;

(h)Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem Valsts atbalsta protokols;

(i)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Grozošais protokols;

(j)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu Institucionālais protokols;

(k)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību Grozošais protokols;

(l)Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību protokols, ar ko izveido kopējo pārtikas nekaitīguma telpu;

(m)Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par elektroenerģiju;

(n)Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā;

(o)Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices regulāru finansiālo iemaksu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā;

(p)Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā;

(q)Protokols starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par parlamentāro sadarbību.

2. pants

1.Ar šo apstiprina Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas kopīgās deklarācijas par augsta līmeņa dialoga izveidi par plašo divpusējo nolīgumu kopumu un Eiropas Savienības un Šveices divpusējo attiecību iespējamo turpmāko attīstību parakstīšanu 29 .

2.Ar šo apstiprina šādas kopīgas deklarācijas, kas pievienotas šā lēmuma 1. pantā minētajiem nolīgumiem un protokoliem:

(a)šādas kopīgas deklarācijas, kas pievienotas šā lēmuma 1. panta a) punktā minētajam grozošajam protokolam 30 :

–Kopīga deklarācija par Savienības pilsonību,

–Kopīga deklarācija par to tiesību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un rīcību pret šādu izmantošanu, kas piešķirtas ar Direktīvu 2004/38/EK,

–Kopīga deklarācija par sociālās palīdzības atteikumu un uzturēšanās izbeigšanu pirms ilgtermiņa uzturēšanās tiesību iegūšanas,

–Kopīga deklarācija par paziņojumu par stāšanos darbā,

–Kopīga deklarācija par Konvenciju par kvalifikāciju atzīšanu,

–Kopīga deklarācija par brīvajām darbvietām,

–Kopīga deklarācija par kopīgiem mērķiem attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību līdz 90 darba dienām un norīkoto darba ņēmēju tiesību nodrošināšanu,

–Kopīga deklarācija par efektīvām kontroles sistēmām, tai skaitā Šveices divkāršo izpildes sistēmu,

–Kopīga deklarācija par “principu, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā darbvietā saņem vienādu samaksu” un par norīkoto darba ņēmēju samērīgu un pienācīgu aizsardzības līmeni,

–Kopīga deklarācija par Šveices dalību Eiropas Darba iestādes darbībās,

–Kopīga deklarācija par pārrobežu darba ņēmēju deklaratīvo reģistrācijas sistēmu,

–Kopīga deklarācija par divu ES tiesību aktu iekļaušanu nolīguma I pielikumā;

(b)kopīga deklarācija, kas pievienota šā lēmuma 1. panta e) punktā minētajam Protokolam par valsts atbalstu 31 ;

(c)kopīga deklarācija, kas pievienota šā lēmuma 1. panta f) punktā minētajam grozošajam protokolam 32 ;

(d)kopīga deklarācija, kas pievienota šā lēmuma 1. panta h) punktā minētajam Protokolam par valsts atbalstu 33 ;

(e)kopīga deklarācija, kas pievienota šā lēmuma 1. panta m) punktā minētajam nolīgumam 34 .

3.Padome pieņem zināšanai šādas Šveices deklarācijas:

(a)Šveices Deklarācija par pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz pašnodarbinātām personām saistībā ar paziņošanas procedūru par ar darbu saistītu īstermiņa uzturēšanos, kura pievienota šā lēmuma 1. panta a) punktā minētajam grozošajam protokolam 35 ;

(b)Šveices Konfederācijas Deklarācija par institucionālo elementu iekļaušanu pēc analoģijas Nolīgumā veselības jomā, kas pievienots šā lēmuma 1. panta n) punktā minētajam nolīgumam 36 .

3. pants

Ievērojot savstarpīgumu, šā lēmuma 1. panta p) punktā minēto nolīgumu piemēro provizoriski saskaņā ar minētā nolīguma 15. panta 3. punktu 37 .

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

“IEŅĒMUMI” – PRIEKŠLIKUMIEM, KURIEM IR IETEKME UZ BUDŽETA IEŅĒMUMU DAĻU

I DAĻA.

EIROPAS SAVIENĪBAS KOSMOSA PROGRAMMAS AĢENTŪRA

1.PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju.

2.BUDŽETA POZĪCIJAS

I daļā ir sīki apskatīta Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā (turpmāk – “Nolīgums par Kosmosa programmas aģentūru”) finansiālā ietekme. II daļā ir sīki izklāstīta citu plašā kopuma nolīgumu finansiālā ietekme, kas paredz Šveices finansiālo iemaksu dažādās aģentūrās un informācijas sistēmās.

Ieņēmumu pozīcija (nodaļa/pants/postenis):

–04 10 01 pants – Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA) – Ārējie piešķirtie ieņēmumi

Ieņēmumi tiks piešķirti šādai izdevumu pozīcijai (nodaļa/pants/postenis):

–04 10 01 pants – Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA) – Apstiprinātais budžets.

3.FINANSIĀLĀ IETEKME 38

    Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

    Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču tam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem

    Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz piešķirtajiem ieņēmumiem

Ietekme ir norādīta tālāk.

(Miljonos EUR, trīs zīmes aiz komata)

4.KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. pantu Komisijai jāapkaro krāpšana un citāda nelikumīga rīcība, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Līdz ar to krāpšanas novēršana un atklāšana ir visu Komisijas dienestu vispārējs pienākums, veicot ar resursu izmantošanu saistītas ikdienas darbības.

Ar Savienības fondiem saistīta krāpšana vai pārkāpumi īpaši negatīvi ietekmē Komisijas reputāciju un Savienības politikas īstenošanu. Pašlaik spēkā esošā Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai (KSKA) (COM(2019) 196) tika pieņemta 2019. gada 29. aprīlī un aizstāja 2011. gadā pieņemto stratēģiju. Tas ir politikas dokuments, kurā izklāstītas Komisijas prioritātes krāpšanas apkarošanā daudzgadu finanšu shēmas periodā no 2021. līdz 2027. gadam. 2019. gadā pieņemtās Komisijas stratēģijas krāpšanas apkarošanai (KSKA) galvenie mērķi ir šādi: 1) “vēl vairāk uzlabot izpratni par krāpšanas tendencēm, krāpnieku profiliem un sistēmiskiem neaizsargātības aspektiem saistībā ar krāpšanu, kas ietekmē ES budžetu” (datu vākšana un analīze); un 2) “optimizēt krāpšanas apkarošanas koordināciju, sadarbību un darbplūsmas, jo īpaši starp Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām” (koordinācija, sadarbība un procesi). Minētajai stratēģijai ir pievienots rīcības plāns, kuru pārskatīja 2023. gada jūlijā un kura mērķis ir tāds pats kā iepriekšējam rīcības plānam, proti, stiprināt visas krāpšanas apkarošanas cikla daļas — novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu un labošanu.

2019. gada KSKA pamatprincipi un mērķstandarti ir šādi:

–pilnīga neiecietība pret krāpšanu;

–krāpšanas apkarošana kā neatņemama iekšējās kontroles daļa;

–kontroles efektivitāte izmaksu ziņā;

–Savienības personāla profesionālā godprātība un kompetence;

–Savienības līdzekļu izlietošanas pārredzamība;

–krāpšanas novēršana, jo īpaši izdevumu programmu nodrošināšana pret krāpšanu;

–efektīvas izmeklēšanas spējas un savlaicīga informācijas apmaiņa;

–ātra labošana (tostarp izkrāpto līdzekļu atgūšana un tiesas / administratīvie sodi);

–laba iekšējo un ārējo dalībnieku sadarbība, jo īpaši starp atbildīgajām Savienības un valstu iestādēm, kā arī starp visu attiecīgo Savienības iestāžu un struktūru departamentiem;

–efektīva iekšējā un ārējā saziņa attiecībā uz cīņu pret krāpšanu.

Nolīguma par Kosmosa programmas aģentūru 11. pantā un Nolīguma par Šveices dalību EUSPA III pielikumā ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi par finansiālo iemaksu saistībā ar Šveices dalībnieku iesaisti Kosmosa programmas aģentūras darbībās, kas ietver arī krāpšanas apkarošanas pasākumus. III pielikumā ir izklāstīta vajadzīgā informācija un procesi, kā arī tas ļauj struktūrām nevainojami pildīt uzdevumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses (Eiropas Komisija vai citas personas, ko pilnvarojusi Eiropas Komisija, tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta). Savienības finanšu intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas saistīti ar neatbilstību, tai skaitā krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvu sodu piemērošanu.

Saskaņā ar Finanšu regulu ikvienai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve, kā arī jānodrošina, lai līdzvērtīgas tiesības piešķirtu trešās personas, kuras ir iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā. Nolīguma par Kosmosa programmas aģentūru 11. panta 4. punktā skaidri noteikts, ka pārbaudes un revīzijas var veikt arī tad, ja protokola piemērošana ir apturēta, nolīguma piemērošana ir pārtraukta vai nolīgums ir izbeigts.

Nolīgums par Kosmosa programmas aģentūru nodrošina OLAF iespēju veikt administratīvu izmeklēšanu, tajā skaitā pārbaudes un inspekcijas uz vietas Šveices Konfederācijas teritorijā pie Šveices subjekta, ar kuru ir noslēgts attiecīgais finansēšanas nolīgums, vai pie Šveices subjekta, kurš īsteno finansēšanas nolīgumu kā trešā persona uz līguma pamata, ievērojot tādu kārtību un tādā apmērā, kāds šādiem gadījumiem ir noteikts attiecīgajos finansēšanas nolīgumos un citos piemērojamos līgumos. Pildot savus pienākumus Šveices Konfederācijas teritorijā, Eiropas Komisija un OLAF rīkojas saskaņā ar Šveices tiesību aktiem.

Minētās pārbaudes un revīzijas var veikt Savienības amatpersonas, jo īpaši Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas darbinieki, vai citas Eiropas Komisijas pilnvarotas personas. Pildot savus pienākumus Šveices Konfederācijas teritorijā, Eiropas Komisija vai citas Eiropas Komisijas pilnvarotās personas rīkojas saskaņā ar Šveices tiesību aktiem.

Šveices iestādes, ievērojot piemērojamos starptautiskās sadarbības instrumentus, sadarbojas ar Savienības vai dalībvalstu iestādēm, kuru kompetencē ir izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kuri skar Savienības finanšu intereses, un veikt kriminālvajāšanu par tiem, tajā skaitā nodot tiesai šādu noziedzīgo nodarījumu iespējamos izdarītājus un to līdzdalībniekus. Starp pieprasījumiem, ko iesniedz saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskās sadarbības instrumentiem, var būt pieprasījumi, kuri ir saistīti ar izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, ko veic EPPO. Tas dod iespēju sadarboties ar EPPO, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības.

Turklāt Nolīgumā par Kosmosa programmas aģentūru ir paredzēts efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu Komisijas lēmumu izpildi Šveices Konfederācijas teritorijā.

5.CITAS PIEZĪMES

Šveices ikgadējā finansiālā iemaksa EUSPA finansēšanā tiks maksāta kā darbības iemaksa, no vienas puses, un dalības maksa, no otras puses, kā noteikts Nolīguma par Kosmosa programmas aģentūru 4. pantā un minētā nolīguma I pielikumā.

Darbības iemaksas pamatā būs iemaksu skala, kas definēta kā Šveices iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās. Piemērojamais IKP būs jaunākais pieejamais Eiropas Savienības Statistikas biroja (EUROSTAT) noteiktais rādītājs tā gada 1. janvārī, kurā veikts ikgadējais maksājums, pienācīgi ņemot vērā Nolīgumu par sadarbību statistikas jomā 39 . Ja šo nolīgumu pārtrauc piemērot, Šveices IKP ir tāds, kāds noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

Darbības iemaksu aprēķinās, piemērojot iemaksu skalu Savienības apstiprinātajam gada budžetam, kas iekļauts attiecīgā gada attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās). Visas atsauces summas balstīsies uz saistību apropriācijām.

Gada dalības maksa ir procentuālā daļa no gada darbības iemaksas. Gada dalības maksai ir šādas vērtības:

—    2026. gadā – 2 %;

—    2027. gadā – 3 %;

—    2028. un turpmākos gados – 4 %.

Visas Šveices finansiālās iemaksas vai Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veiks euro.

Eiropas Komisija nosūta Šveicei uzaicinājumu veikt iemaksu, kas atbilst Šveices ieguldījumam. Šveice samaksā uzaicinājumā veikt iemaksu norādīto summu ne vēlāk kā 45 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts uzaicinājums veikt iemaksu.

Par jebkuru finansiālā ieguldījuma iemaksas kavējumu Šveice no maksājuma termiņa dienas maksā nokavējuma procentus par nenomaksāto summu. Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko savām galvenajām refinansēšanas operācijām piemēro Eiropas Centrālā banka, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir maksāšanas termiņš, vai 0 % atkarībā no tā, kura likme ir lielāka, un kam ir pieskaitīti 3,5 procentpunkti.

II DAĻA.

CITAS AĢENTŪRAS UN INFORMĀCIJAS SISTĒMAS

1.PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju.

2.BUDŽETA POZĪCIJAS

II daļā ir sīki izklāstīta to plašajā kopumā iekļauto pārējo nolīgumu finansiālā ietekme, kuri paredz Šveices finansiālo iemaksu dažādās aģentūrās un informācijas sistēmās, izņemot Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā. I daļā ir sīki izklāstīta pēdējā minētā nolīguma finansiālā ietekme.

Saskaņā ar nolīgumiem ar iekšējo tirgu saistītās jomās, kurās piedalās Šveice, Nolīgumu veselības jomā un Nolīgumu par Kosmosa programmas aģentūru, kas stājas spēkā, Šveice veiks finansiālu ieguldījumu Savienības budžetā aģentūru un struktūru pārvaldībai un darbībai, informācijas sistēmām un citām darbībām, kurām tai ir piekļuve saskaņā ar minētajiem nolīgumiem. Tika apspriests un īpašajos nolīgumos integrēts standarta finanšu kārtības pasākumu kopums. Tie neattiecas uz nolīgumiem par Šveices dalību attiecīgi Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā un Savienības programmās.

Detalizēts finanšu kārtības apraksts ir iekļauts šā dokumenta 5. iedaļā.

Informācijas sistēmas, kurām Šveice varēs piekļūt un par kurām būs jāveic finansiāls ieguldījums saskaņā ar saskaņoto finanšu kārtību, ir šādas:

–Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES), kas izveidots ar Regulu (ES) 2016/589;

–sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa (EESSI), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009; 

–iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/20127, moduļi, kas saistīti ar darba ņēmēju norīkošanu darbā, pakalpojumiem, profesionālo kvalifikāciju, Eiropas profesionālo karti, reglamentētajām profesijām un vienoto digitālo vārteju;

–EudraGMDP informācijas sistēma Kopienas kodeksā, kas saistīts ar cilvēkiem paredzētām zālēm, kā noteikts Direktīvā 2004/27/EK;

–portāls EUROPHYT, kas izveidots ar Komisijas 1994. gada 21. janvāra Direktīvu 94/3/EK;

–ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002;

–sanitārās un fitosanitārās sertifikācijas platforma (TRACES), kas izveidota ar Regulu (ES) 2017/625;

–dzīvnieku slimību informācijas sistēma (ADIS), kas izveidota ar Regulu (ES) 2020/2002;

–Savienības datubāze, kas izveidota ar Direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.

Aģentūras, kurām Šveice varēs piekļūt un par kurām būs jāveic finansiāls ieguldījums saskaņā ar saskaņoto finanšu kārtību, ir šādas:

–Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 851/2004;

–Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002;

–Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), kas izveidota saskaņā Regulu (ES) 2019/942.

Ja pašlaik pastāv alternatīvi finansējuma avoti, tie tiks saglabāti. Ja šī situācija mainās nolīgumu darbības laikā, būtu jāpiemēro standarta finanšu kārtība. Tas attiecas uz šādām informācijas sistēmām un aģentūrām:

–TACHOnet, kas izveidots ar Regulu(ES) Nr. 165/2014 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/68;

–agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (EWRS), kas izveidota ar Regulu (ES) 2022/2371;

–Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA), kas izveidota ar Regulu (ES) 2018/1139;

–Savstarpējā informācijas sistēma par sociālo aizsardzību (MISSOC).

Lai ņemtu vērā to, ka Šveicei nebūs piekļuves Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) darbībām, uz kurām neattiecas nolīgums par elektroenerģiju, tās ikgadējais darbības ieguldījums ACER tiks aprēķināts, pamatojoties uz gada atsauces summu, kas atbilst 85 % no Savienības apstiprinātā gada budžeta summas, kura iekļauta attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās).

Saskaņā ar pašreizējo DFS (2021.–2027. g.) agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas finansēšanai nebūs vajadzīgas Šveices iemaksas saskaņā ar iepriekš minēto finanšu kārtību. Tā vietā tās ieguldījums tiks segts no tās iemaksām ECDC un programmas “ES – veselībai” finansēšanā, jo tie ir divi agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas finansējuma avoti saskaņā ar pašreizējo DFS.

Precīzu Šveices iemaksu ietekmi uz budžetu šā dokumenta izstrādes laikā nevar noteikt, jo Šveice sāks veikt iemaksas tikai pēc attiecīgo nolīgumu stāšanās spēkā, un to stāšanās spēkā ir atkarīga no tā, vai Šveice izpildīs noteiktus konstitucionālus pienākumus. Šis process var ilgt vairākus gadus, kas varētu nozīmēt, ka nolīgumi nestāsies spēkā pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas laikā.

Tā kā saskaņotā finansēšanas kārtība radīs regulāru ieņēmumu plūsmu Savienības budžetā un standarta noteikumi nodrošinās modeli Šveices iemaksām jebkādas papildu aģentūras vai informācijas sistēmas pārvaldībā un darbībā, kurai Šveicei būs piekļuve nākotnē, tomēr ir svarīgi parādīt, kā finanšu kārtība varētu ietekmēt budžetu. Ar minētajām summām finanšu kārtību piemēro 2024. gada budžetam, kas bija atsauce sarunās par finansēšanas kārtību un maksājumu kārtību.

·Informācijas sistēmas

Eiropas nodarbinātības dienestu tīkls (EURES)

Ieņēmumu pozīcija (nodaļa/pants/postenis):

–R6 1 2 0 – Eiropas Sociālais fonds Plus – Piešķirtie ieņēmumi

Ieņēmumi tiks piešķirti šādām izdevumu pozīcijām (nodaļa/pants/postenis):

07 02 04 pants – ESF+ – sadaļa “Nodarbinātība un sociālā inovācija” (EaSI), un

–07 10 09 pants – Eiropas Darba iestāde (EDI): ar EURES platformu saistītie izdevumi

Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniska apmaiņa (EESSI)

Ieņēmumu pozīcija (nodaļa/pants/postenis):

–6 1 2 0 – Eiropas Sociālais fonds Plus – Piešķirtie ieņēmumi

–R 6 6 3 0 – Izmēģinājuma projekti, sagatavošanas darbības, prerogatīvas un citas darbības

Ieņēmumi tiks piešķirti šādām izdevumu pozīcijām (nodaļa/pants/postenis):

–07 02 04 pants – ESF+ – sadaļa “Nodarbinātība un sociālā inovācija” (EaSI);

–Postenis 07 20 03 01 – Brīva darbaspēka kustība, sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšana un pasākumi migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm

Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēma

Ieņēmumu pozīcija (nodaļa/pants/postenis):

–6 00 03 00 – Vienotā tirgus programma – Piešķirtie ieņēmumi 

Ieņēmumi tiks piešķirti šādai izdevumu pozīcijai (nodaļa/pants/postenis):

–Postenis 03 01 01 01 – Atbalsta izdevumi Vienotā tirgus programmai (03 01 01 01 02) 

EudraGMDP

Ieņēmumu pozīcija (nodaļa/pants/postenis):

–6 6 2

Ieņēmumi tiks piešķirti šādai izdevumu pozīcijai (nodaļa/pants/postenis):

–6 10 03 01 – Savienības ieguldījums Eiropas Zāļu aģentūrai

EUROPHYT, iRASFF, TRACES, ADIS

Ieņēmumu pozīcija (nodaļa/pants/postenis):

–60 30

Ieņēmumi tiks piešķirti šādai izdevumu pozīcijai (nodaļa/pants/postenis):

–03 02 06 pants – Cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības nodrošināšana augstā līmenī

Savienības datubāze, kas izveidota ar Direktīvu (ES) 2018/2001

Ieņēmumu pozīcija (nodaļa/pants/postenis):

–6 06 08 — citas iemaksas un kompensāciju maksājumi – Piešķirtie ieņēmumi 

Ieņēmumi tiks piešķirti šādai izdevumu pozīcijai (nodaļa/pants/postenis):

–02 20 04 02 – Eiropas enerģētikas politikas un iekšējā enerģijas tirgus atbalsta pasākumi

·Aģentūras

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

Ieņēmumu pozīcija (nodaļa/pants/postenis):

–6 6 2

Ieņēmumi tiks piešķirti šādai izdevumu pozīcijai (nodaļa/pants/postenis):

–06 10 01 pants – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs

–06 10 02 pants – Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra 

Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Ieņēmumu pozīcija (nodaļa/pants/postenis):

–6 06 08 – Decentralizētās aģentūras — Piešķirtie ieņēmumi 

Ieņēmumi tiks piešķirti šādai izdevumu pozīcijai (nodaļa/pants/postenis):

–02 10 06 – Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

3.FINANSIĀLĀ IETEKME 

    Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

    Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču tam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem

    Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz piešķirtajiem ieņēmumiem

Ietekme ir norādīta tālāk.

·Informācijas sistēmas

Eiropas nodarbinātības dienestu tīkls (EURES)

Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniska apmaiņa (EESSI)

Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēma 

EudraGMDP

EUROPHYT, iRASFF, TRACES, ADIS

Savienības datubāze, kas izveidota ar Direktīvu (ES) 2018/2001

·Aģentūras

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) 40

4.KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. pantu Komisijai jāapkaro krāpšana un citāda nelikumīga rīcība, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Līdz ar to krāpšanas novēršana un atklāšana ir visu Komisijas dienestu vispārējs pienākums, veicot ar resursu izmantošanu saistītas ikdienas darbības.

Ar Savienības fondiem saistīta krāpšana vai pārkāpumi īpaši negatīvi ietekmē Komisijas reputāciju un Savienības politikas īstenošanu. Pašlaik spēkā esošā Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai (KSKA) (COM(2019) 196) tika pieņemta 2019. gada 29. aprīlī un aizstāja 2011. gadā pieņemto stratēģiju. Tas ir politikas dokuments, kurā izklāstītas Komisijas prioritātes krāpšanas apkarošanā daudzgadu finanšu shēmas periodā no 2021. līdz 2027. gadam. 2019. gadā pieņemtās Komisijas stratēģijas krāpšanas apkarošanai (KSKA) galvenie mērķi ir šādi: 1) “vēl vairāk uzlabot izpratni par krāpšanas tendencēm, krāpnieku profiliem un sistēmiskiem neaizsargātības aspektiem saistībā ar krāpšanu, kas ietekmē ES budžetu” (datu vākšana un analīze); un 2) “optimizēt krāpšanas apkarošanas koordināciju, sadarbību un darbplūsmas, jo īpaši starp Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām” (koordinācija, sadarbība un procesi). Minētajai stratēģijai ir pievienots rīcības plāns, kuru pārskatīja 2023. gada jūlijā un kura mērķis ir tāds pats kā iepriekšējam rīcības plānam, proti, stiprināt visas krāpšanas apkarošanas cikla daļas — novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu un labošanu.

2019. gada KSKA pamatprincipi un mērķstandarti ir šādi:

–pilnīga neiecietība pret krāpšanu;

–krāpšanas apkarošana kā neatņemama iekšējās kontroles daļa;

–kontroles efektivitāte izmaksu ziņā;

–Savienības personāla profesionālā godprātība un kompetence;

–Savienības līdzekļu izlietošanas pārredzamība;

–krāpšanas novēršana, jo īpaši izdevumu programmu nodrošināšana pret krāpšanu;

–efektīvas izmeklēšanas spējas un savlaicīga informācijas apmaiņa;

–ātra labošana (tostarp izkrāpto līdzekļu atgūšana un tiesas / administratīvie sodi);

–laba iekšējo un ārējo dalībnieku sadarbība, jo īpaši starp atbildīgajām Savienības un valstu iestādēm, kā arī starp visu attiecīgo Savienības iestāžu un struktūru departamentiem;

–efektīva iekšējā un ārējā saziņa attiecībā uz cīņu pret krāpšanu.

5.CITAS PIEZĪMES

Šveices ikgadējā finansiālā iemaksa informācijas sistēmu un aģentūru finansēšanā būs darbības iemaksas summa, no vienas puses, un dalības maksa, no otras puses.

Darbības iemaksas pamatā būs iemaksu skala, kas definēta kā Šveices iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās. Piemērojamais IKP būs jaunākais pieejamais Eiropas Savienības Statistikas biroja (EUROSTAT) noteiktais rādītājs tā gada 1. janvārī, kurā veikts ikgadējais maksājums, pienācīgi ņemot vērā Nolīgumu par sadarbību statistikas jomā 41 . Ja šo nolīgumu pārtrauc piemērot, Šveices IKP ir tāds, kāds noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

Aģentūru darbības iemaksu aprēķinās, piemērojot iemaksu skalu Savienības apstiprinātajam gada budžetam, kas iekļauts attiecīgā gada attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās). Darbības iemaksu informācijas sistēmās un citās darbībās aprēķina, piemērojot iemaksu skalu attiecīgā gada attiecīgajam budžetam, kā noteikts budžeta izpildes dokumentos (piemēram, darba programmās un līgumos). Visas atsauces summas balstīsies uz saistību apropriācijām.

Gada dalības maksa ir 4 % no gada darbības iemaksas.

Visas Šveices finansiālās iemaksas vai Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veiks euro.

Eiropas Komisija ne vēlāk kā finanšu gada 16. aprīlī paziņos Šveicei šādu informāciju saistībā ar Šveices dalību:

–Savienības gada budžeta saistību apropriāciju summas, kas iekļautas attiecīgā gada Savienības subsīdiju budžeta attiecīgajā(-ās) pozīcijā(-ās) katrai aģentūrai, un saistību apropriāciju summas attiecībā uz attiecīgā gada Savienības apstiprināto budžetu attiecīgajam informācijas sistēmu budžetam;

–dalības maksas summa;

–attiecībā uz aģentūrām – N+ 1 gadā – budžeta saistību summas, kas uzņemtas par N gadā apstiprinātajām saistību apropriācijām attiecīgajā(-ās) Savienības budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās) saistībā ar Savienības gada budžetu un kas iekļautas attiecīgajās N gada Savienības subsīdiju budžeta pozīcijās.

Pamatojoties uz budžeta projektu, Komisija sniedz iepriekš norādītās informācijas aplēsi, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā līdz finanšu gada 1. septembrim.

Eiropas Komisija izdod Šveicei uzaicinājumus iemaksāt līdzekļus, kas atbilst Šveices ieguldījumam katrā aģentūrā, informācijas sistēmā un citās darbībās, kurās Šveice piedalās. Šveice samaksā šajā uzaicinājumā veikt iemaksu norādīto summu ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad ir izdots uzaicinājums veikt iemaksu.

Saistībā ar katru uzaicinājumu veikt iemaksu Šveice var veikt atsevišķus maksājumus par katru aģentūru, informācijas sistēmu vai citu darbību. 

Par jebkuru finansiālā ieguldījuma iemaksas kavējumu Šveice no maksājuma termiņa dienas maksā nokavējuma procentus par nenomaksāto summu.

Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko savām galvenajām refinansēšanas operācijām piemēro Eiropas Centrālā banka, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir maksāšanas termiņš, vai 0 % atkarībā no tā, kura likme ir lielāka, un kam ir pieskaitīti 3,5 procentpunkti.

(1)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem, Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu, Nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu, Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas visi parakstīti 1999. gada 21. jūnijā (OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.).

(2)    COM(2023) 798 final, 20.12.2023.

(3)    Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2024/995 (2024. gada 12. marts), ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Šveices Konfederāciju par tādiem institucionāliem noteikumiem nolīgumos starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju, kuri saistīti ar iekšējo tirgu, par nolīgumu par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās un par nolīgumu, kas ir pamatā Šveices pastāvīgajam ieguldījumam Savienības kohēzijā (OV L, 2024/995, 26.3.2024.).

(4)    COM(2025) 159 final un COM(2025) 160 final, 9.4.2025.

(5)

   COM(2025) 159 final un COM(2025) 160 final, 9.4.2025.

(6)    Attiecīgais IKP būs jaunākais pieejamais Eiropas Savienības Statistikas biroja (EUROSTAT) noteiktais rādītājs tā gada 1. janvārī, kurā veikts ikgadējais maksājums, pienācīgi ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā (OV L 90, 28.3.2006., 2. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 (2016. gada 13. aprīlis) par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/796 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/68 (2016. gada 21. janvāris) par kopīgām procedūrām un specifikācijām, kas vajadzīgas vadītāja karšu elektronisko reģistru savstarpējai savienojamībai (OV L 15, 22.1.2016., 51. lpp.), kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1503 (2017. gada 25. augusts) (OV L 221, 26.8.2017., 10. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/45/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem, atceļ Padomes Direktīvas 75/106/EEK un 80/232/EEK un groza Padomes Direktīvu 76/211/EEK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/27/EK (2004. gada 31. marts), ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 136, 30.4.2004., 34. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 158, 14.6.2019., 22. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(18)    Komisijas Direktīva 94/3/EK (1994. gada 21. janvāris), ar ko nosaka procedūru paziņošanai par sūtījuma vai kaitīga organisma aizturēšanu no trešām valstīm, ja tie rada tiešus fitosanitārus draudus (OV L 32, 5.2.1994., 37. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(21)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2002 (2020. gada 7. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 piemērot attiecībā uz Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu par sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz Savienības uzraudzības programmu un izskaušanas programmu iesniegšanas un ziņošanas un statusa “brīvs no slimības” atzīšanas pieteikuma formātiem un procedūrām un attiecībā uz datorizētu informācijas sistēmu (OV L 412, 8.12.2020., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004.).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (OV L 314, 6.12.2022., 26. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.).

(25)    Sadarbības nolīgums Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses (OV L 15, 20.1.2014., 3. lpp.).

(26)    Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2024/995 (2024. gada 12. marts), ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Šveices Konfederāciju par tādiem institucionāliem noteikumiem nolīgumos starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju, kuri saistīti ar iekšējo tirgu, par nolīgumu par Šveices Konfederācijas dalību Savienības programmās un par nolīgumu, kas ir pamatā Šveices pastāvīgajam ieguldījumam Savienības kohēzijā (OV L, 2024/995, 26.3.2024.).

(27)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem, Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu, Nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu, Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas visi parakstīti 1999. gada 21. jūnijā (OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.).

(28)    Nolīgumu un protokolu tekstus publicēs kopā ar lēmumu par to noslēgšanu.

(29)    Deklarācija ir publicēta OV L, [XXX].

(30)    Deklarācija ir publicēta OV L, [XXX].

(31)    Deklarācija ir publicēta OV L, [XXX].

(32)    Deklarācija ir publicēta OV L, [XXX].

(33)    Deklarācija ir publicēta OV L, [XXX].

(34)    Deklarācija ir publicēta OV L, [XXX].

(35)    Deklarācija ir publicēta OV L, [XXX].

(36)    Deklarācija ir publicēta OV L, [XXX].

(37)    Dienu, no kuras nolīgumu piemēros provizoriski, publicēs Oficiālajā Vēstnesī.

(38)    Visi skaitļi par 2026. un 2027. gadu, kas minēti šajā iedaļā, ir indikatīvi un atbilst jaunākajām pieejamajām aplēsēm.

(39)    Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā (OV L 90, 28.3.2006., 2. lpp.).

(40)    Pamatojoties uz gada atsauces summu, kas atbilst 85 % no Savienības apstiprinātā gada budžeta summas, kura iekļauta attiecīgajā(-ās) ES budžeta subsīdiju pozīcijā(-ās).

(41)    Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā (OV L 90, 28.3.2006., 2. lpp.).