Briselē, 13.6.2025

COM(2025) 308 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt, padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju, un par to, lai provizoriski piemērotu Nolīgumu par noteikumiem Šveices Konfederācijas dalībai Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā


Deklarācijas, kas minētas 2. panta 2. punktā Padomes lēmumā par to,
lai Savienības vārdā noslēgtu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt,

padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju

Kopīgas deklarācijas, kas pievienotas Nolīguma starp Eiropas Kopienu
un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses,

par personu brīvu pārvietošanos Grozošajam protokolam:

Kopīga deklarācija par Savienības pilsonību

Savienības pilsonības jēdzienam, kas ieviests ar Māstrihtas līgumu (tagad Līguma par Eiropas Savienību 9. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 1. punkts), nav ekvivalenta Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos.

Tādējādi Direktīvas 2004/38/EK iekļaušana nolīgumā, ievērojot nolīgumā noteiktos izņēmumus, neskar novērtējumu par turpmāko Savienības tiesību aktu, kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atbilstību nolīgumam pirms vai pēc nolīguma parakstīšanas, pamatojoties uz Savienības pilsonības jēdzienu. Šo atbilstību nosaka saskaņā ar Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, ieskaitot nolīguma institucionālā protokola noteikumus.

Nolīgums nenodrošina juridisko pamatu dalībvalstu un Šveices valstspiederīgo politiskajām tiesībām.


KOPĪGA DEKLARĀCIJA
PAR DIREKTĪVĀ 2004/38/EK NOTEIKTO TIESĪBU ĻAUNPRĀTĪGAS

IZMANTOŠANAS NOVĒRŠANU UN VĒRŠANOS PRET TO

Līgumslēdzējas puses apstiprina kopīgo mērķi novērst Direktīvā 2004/38/EK 1 noteikto tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un vērsties pret to saskaņā ar minētās direktīvas 35. pantu, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi sociālajai palīdzībai.

KOPĪGA DEKLARĀCIJA
PAR SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS ATTEIKŠANU UN UZTURĒŠANĀS IZBEIGŠANU

PIRMS PASTĀVĪGĀS UZTURĒŠANĀS TIESĪBU IEGŪŠANAS

Līgumslēdzējas puses ir vienisprātis, ka Savienības pilsoņiem un Šveices valstspiederīgajiem nevajadzētu radīt pārmērīgu slogu attiecīgi Šveices un dalībvalstu sociālās palīdzības sistēmām. Tāpēc Puses:

i)    pirmos trīs uzturēšanās mēnešus var atteikt piekļuvi sociālajai palīdzībai personām, kas nav darba ņēmēji, pašnodarbinātas personas vai personas, kas saglabājušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusu, individuāli neizvērtējot personas situāciju;

ii)    var atteikties piešķirt sociālo palīdzību ekonomiski neaktīvām personām, kas neizpilda prasību par pietiekamiem līdzekļiem sev pašiem un viņu ģimenes locekļiem;


iii)    var atteikties piešķirt sociālo palīdzību tiem, kas darbu meklē pirmo reizi, un personām, kas nav saglabājušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusu, individuāli neizvērtējot personas situāciju.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 2 14. un 15. pantu Šveice un dalībvalstis var izraidīt personas, kuras vairs neatbilst uzturēšanās tiesību prasībām, piemēram, personas, kuras vairs nesaglabā darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusu un kurām nav uzturēšanās tiesību, pamatojoties uz citiem direktīvas noteikumiem. Lai saglabātu darba ņēmēja statusu, darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām, izņemot personas, kas uz laiku ir darbnespējīgas slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, kas kļuvušas par piespiedu bezdarbniekiem, ir jāreģistrējas attiecīgajos nodarbinātības dienestos kā darba meklētājiem un jāizpilda prasības, lai joprojām būtu reģistrēti kā darba meklētāji valsts nodarbinātības dienestos, ar nosacījumu, ka minētās prasības nav diskriminējošas. Šajā sakarā uzņēmēja valsts katrā konkrētajā gadījumā un piemērojot tādu pašu standartu saviem valstspiederīgajiem, var ņemt vērā to, vai darba meklētājs patiesi godprātīgi sadarbojas ar attiecīgo iestādi nolūkā atkal ienākt darba tirgū. Šīs sadarbības mērķis ir panākt, lai darba meklētājs atrastu darbu saprātīgā termiņā.

Šis noteikums būtu jāpiemēro saskaņā ar proporcionalitātes principu.


KOPĪGA DEKLARĀCIJA
PAR PAZIŅOŠANU PAR DARBA SĀKŠANU

Līgumslēdzējas puses ir vienisprātis, ka Šveices dinamiskajai saskaņošanai ar Savienības tiesību aktiem personu brīvas pārvietošanās jomā nevajadzētu skart samērīgu un nediskriminējošu administratīvo pienākumu piemērošanu darba devējiem paziņot iestādēm par darba sākšanu, piemēram, Šveices paziņošanas procedūra par īstermiņa uzturēšanos saistībā ar darbu, lai attiecīgās iestādes varētu veikt efektīvu darba tirgus kontroli.

Šādiem administratīviem pienākumiem nebūtu jāietekmē personas uzturēšanās tiesības, tai skaitā pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanas nolūkā.

KOPĪGA DEKLARĀCIJA
PAR KONVENCIJA PAR KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANU

Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka visas dalībvalstis un Šveice ir pievienojušās Konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību, un apstiprina, ka nolīguma īstenošanā tās ievēro konvenciju redakcijā, kura ir spēkā Grozošā protokola parakstīšanas dienā.


KOPĪGA DEKLARĀCIJA PAR VAKANCĒM

Šveices dinamiskajai saskaņošanai ar EURES acquis nevajadzētu skart valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno Šveices Federālās konstitūcijas 121.a pantu, kurā paredzēts pienākums Šveices darba devējiem reģistrēt reģionālajā nodarbinātības centrā (RAV) vakances konkrētās profesijās, kurās bezdarba līmenis pārsniedz vidējo, pirms vakances tiek publiskotas un tiek nosūtītas uz EURES portālu.

KOPĪGA DEKLARĀCIJA
PAR KOPĪGIEM MĒRĶIEM ATTIECĪBĀ UZ

PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBU LĪDZ 90 DARBDIENĀM

UN DARBĀ NORĪKOTO PERSONU TIESĪBU NODROŠINĀŠANU

Šveicei un Savienībai ir kopīgs mērķis nodrošināt saviem pilsoņiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem taisnīgus nosacījumus pakalpojumu sniegšanas brīvībai līdz 90 faktiskā darba dienām kalendārajā gadā (kas ietver darba ņēmēju norīkošanu darbā), vienlaikus pilnībā nodrošinot darba ņēmēju tiesības.

Šveice un Savienība ir vienisprātis, ka ir vajadzīga samērīga un nediskriminējoša kontrole, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas brīvību un darba ņēmēju aizsardzības noteikumu pareizu un efektīvu piemērošanu, novēršot ļaunprātīgu izmantošanu un apiešanu.


KOPĪGA DEKLARĀCIJA
PAR EFEKTĪVĀM KONTROLES SISTĒMĀM,

TAI SKAITĀ ŠVEICES DIVĒJĀDO TIESĪBAIZSARDZĪBAS SISTĒMU

Līgumslēdzējas puses paziņo, ka Šveices un dalībvalstu ieviestajām kontroles sistēmām jābūt piemērotām, efektīvām un nediskriminējošām. Kompetentajām tiesībaizsardzības struktūrām saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāveic efektīva kontrole savā teritorijā, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem un regulām. Par efektīvas kontroles veikšanu, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem un regulām, ir atbildīgas izraudzītās iestādes un citas attiecīgās uzraudzības un tiesībaizsardzības struktūras saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuras, tāpat kā Šveices gadījumā, var ietvert sociālos partnerus saskaņā ar Šveices divējādo tiesībaizsardzības sistēmu. Šī kārtība nodrošina, ka tiek pildītas un ievērotas minēto iestāžu kontroles un sankciju pilnvaras. Kontrole būtu jāveic samērīgi un nediskriminējoši, ņemot vērā to, ka nolīgums ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību līdz 90 faktiskā darba dienām kalendārajā gadā.


KOPĪGA DEKLARĀCIJA PAR PRINCIPU
“PAR VIENĀDU DARBU VIENĀ UN TAJĀ PAŠĀ DARBVIETĀ SAŅEMT VIENĀDU SAMAKSU” UN PAR DARBĀ NORĪKOTO DARBA ŅĒMĒJU SAMĒRĪGU

UN PIETIEKAMU AIZSARDZĪBAS LĪMENI

Ņemot vērā kopīgo mērķi ievērot principu “par vienādu darbu vienā un tajā pašā darbvietā saņemt vienādu samaksu” un to, ka Šveice šo principu piemēro kopš nolīguma stāšanās spēkā 2002. gada 1. jūnijā un pēdējos gados ir pastiprinājusi tā īstenošanu, pamatojoties uz objektīvu riska analīzi un kontroles samērīgumu, gan Šveice, gan Savienība var garantēt samērīgu un pietiekamu aizsardzības līmeni. Mērķis ir garantēt pakalpojumu sniegšanas brīvību, vienlaikus nodrošinot noteikumu taisnīgu un efektīvu izpildi, tādējādi novēršot jebkādus ļaunprātīgas izmantošanas vai apiešanas gadījumus.

KOPĪGA DEKLARĀCIJA
PAR ŠVEICES PIEDALĪŠANOS

EIROPAS DARBA IESTĀDES DARBĪBĀS

Šveicei vajadzētu būt iespējai turpināt piedalīties Eiropas Darba iestādes valdes sanāksmēs un apspriedēs novērotājas statusā, neskarot darba vienošanās, ko iestāde varētu noslēgt ar Šveici saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1149 3 42. pantu.


KOPĪGA DEKLARĀCIJA
PAR PĀRROBEŽU DARBA ŅĒMĒJU

DEKLARATĪVO REĢISTRĀCIJAS SISTĒMU

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka gadījumā, ja Šveice apsver iespēju reģistrēt pārrobežu darba ņēmējus deklaratīviem mērķiem saskaņā ar nolīguma 7.a pantu, Šveicei tas būtu jārisina ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm attiecīgajos divpusējos forumos. Šādām diskusijām nevajadzētu rezultēties ar atšķirīgu attieksmi pret pārrobežu darba ņēmējiem saskaņā ar nolīgumu, un tās neskar pārrobežu darba ņēmēju tiesības un pienākumus saskaņā ar nolīgumu.

KOPĪGA DEKLARĀCIJA
PAR DIVU ES TIESĪBU AKTU IEKĻAUŠANU

NOLĪGUMA I PIELIKUMĀ

Līgumslēdzējas puses ir vienisprātis, ka Regula (ES)2024/2747 4 daļēji ietilpst nolīguma darbības jomā. Tās vienojas, ka Apvienotā komiteja veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas iekļaušanu nolīguma I pielikumā tūlīt pēc tam, kad ir stājies spēkā nolīguma Grozošais protokols. Iekļaušanā ņem vērā regulas horizontālo raksturu un iespējamo saikni ar citiem divpusējiem nolīgumiem starp Līgumslēdzējām pusēm.


Līgumslēdzējas puses ir vienisprātis, ka Direktīva (ES) 2024/2841 5 daļēji ietilpst nolīguma darbības jomā. Tās vienojas, ka Apvienotā komiteja veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs direktīvas iekļaušanu nolīguma I pielikumā tūlīt pēc tam, kad ir stājies spēkā nolīguma Grozošais protokols.

KOPĪGA DEKLARĀCIJA,
KAS PIEVIENOTA NOLĪGUMA

STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU

PAR GAISA TRANSPORTU VALSTS ATBALSTA PROTOKOLAM

Ja Eiropas Komisija piešķir jebkāda veida finansiālu atbalstu, uz kuru neattiecas šajā protokolā paredzētie valsts atbalsta noteikumi un kurš rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, un ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm nolīguma darbības jomā, Šveice var pieprasīt apspriešanos, lai apspriestu šo jautājumu.


KOPĪGA DEKLARĀCIJA,
KAS PIEVIENOTA NOLĪGUMA

STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU

PAR PREČU UN PASAŽIERU DZELZCEĻA UN AUTOTRANSPORTA PĀRVADĀJUMIEM

GROZOŠAJAM PROTOKOLAM

1.    Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka piemērojamie ES tiesību akti ļauj neatkarīgām nacionālajām jaudas sadales struktūrām būt kompetentām piešķirt sliežu ceļus nediskriminējošā veidā.

Līgumslēdzējas puses atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvu 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.), satiksmes pārvaldība paliek nacionālo infrastruktūras pārvaldītāju kompetencē.

2.    Līgumslēdzējas puses norāda, ka, ievērojot attiecīgos konkurences noteikumus, piemērojamie ES tiesību akti neliedz starptautiskiem uzņēmumu grupējumiem sniegt starptautiskus pakalpojumus, ieskaitot starptautiskos pakalpojumus, kas daļēji sastāv no pakalpojumiem, kuri piedalās regulāru intervālu pārvadājumu grafikā.

3.    Līgumslēdzējas puses cenšas ik pēc trim gadiem pagarināt Kopienas un Šveices Iekšzemes transporta komitejas Lēmumā Nr. 2/2019 (ES OV L 13, 17.1.2020., 43. lpp.) noteiktos pārejas pasākumus, kuru nolūks ir nodrošināt raitu dzelzceļa satiksmi starp Šveici un Eiropas Savienību, ņemot vērā attiecīgos Apvienotās komitejas lēmumus.


KOPĪGA DEKLARĀCIJA,
KAS PIEVIENOTA NOLĪGUMA

STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU

PAR PREČU UN PASAŽIERU DZELZCEĻA UN AUTOTRANSPORTA PĀRVADĀJUMIEM

VALSTS ATBALSTA PROTOKOLAM

Ja Eiropas Komisija piešķir jebkāda veida finansiālu atbalstu, uz kuru neattiecas šajā protokolā paredzētie valsts atbalsta noteikumi un kurš rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, un ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm nolīguma darbības jomā, Šveice var pieprasīt apspriešanos, lai apspriestu šo jautājumu.

KOPĪGA DEKLARĀCIJA,
KAS PIEVIENOTA NOLĪGUMAM

STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN

ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR ELEKTROENERĢIJU

Ja Eiropas Komisija piešķir jebkāda veida finansiālu atbalstu, uz kuru neattiecas šajā Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par elektroenerģiju paredzētie valsts atbalsta noteikumi un kurš rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, un ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm nolīguma darbības jomā, Šveice var pieprasīt apspriešanos, lai apspriestu šo jautājumu.


Deklarācijas, kas minētas 2. panta 3. punktā Padomes lēmumā par to,
lai Savienības vārdā noslēgtu plašu nolīgumu kopumu ar mērķi konsolidēt,

padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības ar Šveices Konfederāciju

ŠVEICES DEKLARĀCIJA
PAR PASĀKUMIEM, KAS JĀVEIC ATTIECĪBĀ UZ PAŠNODARBINĀTĀM PERSONĀM

SAISTĪBĀ AR PAZIŅOŠANAS PROCEDŪRU

PAR ĪSTERMIŅA UZTURĒŠANOS SAISTĪBĀ AR DARBU

Šveice paziņo, ka, ņemot vērā nolīguma I pielikumā aprakstītos risinājumus attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā un Kopīgo deklarāciju par paziņošanu par darba sākšanu, tā vajadzības gadījumā veiks pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātas personas neapiet šos noteikumus.


Deklarācija, kas pievienota Nolīgumam
starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju veselības jomā

ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS
DEKLARĀCIJA PAR

INSTITUCIONĀLO ELEMENTU IEKĻAUŠANU PĒC ANALOĢIJAS

NOLĪGUMĀ VESELĪBAS JOMĀ

Šveices Konfederācija paziņo, ka institucionālie elementi, kas kopīgi nolīgumiem jomās, kuras saistītas ar iekšējo tirgu un kuros Šveice piedalās, šajā nolīgumā ir iekļauti tikai pēc analoģijas, jo tas ir nepieciešams tajā izklāstītās sadarbības darbībai. Tas nerada precedentu attiecībā uz turpmākiem nolīgumiem, kas nav saistīti ar iekšējo tirgu, kurā piedalās Šveice.

________________

(1)    Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.), kas piemērojama saskaņā ar nolīguma I pielikumu.
(2)    Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.), kas piemērojama saskaņā ar nolīguma I pielikumu.
(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1149 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulas (EK) Nr. 883/2004, (ES) Nr. 492/2011 un (ES) 2016/589 un atceļ Lēmumu (ES) 2016/344 (OV L 186, 11.7.2019., 21. lpp.), ar visiem turpmākajiem grozījumiem.
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2747 (2024. gada 9. oktobris), ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 (Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts) (OV L, 2024/2747, 8.11.2024.).
(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2841 (2024. gada 23. oktobris), ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti personām ar invaliditāti (OV L, 2024/2841, 14.11.2024.).