EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.9.2024

COM(2024) 423 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko Komisijai izdod norādes risināt sarunas par nolīguma starp Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Korejas pussalas Enerģētikas attīstības organizāciju (KEDO) atjaunošanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Ievads

2023. gada novembrī Korejas Republika pārējās KEDO valdes locekles (ASV, Japānu un Euratom) informēja par rezolūciju pagarināt KEDO darbības termiņu uz 2024.–2027. gada periodu. Japāna KEDO darbības termiņa pagarināšanai piekrita 2024. gada sākumā, savukārt ASV piekrišanu deva tikai nesen – 2024. gada jūlijā. Euratom piekrišanu vēl nav devusi.

Saskaņā ar Euratom līguma 101. panta otrajā daļā noteikto procedūru sarunas par nolīgumiem starp Euratom un starptautiskām organizācijām, piemēram, KEDO, risina Komisija saskaņā ar Padomes iepriekš dotajām norādēm. Pēc tam nolīgums, par ko būs panākta vienošanās, būs jāapstiprina Padomei, un tikai tad Komisija to varēs noslēgt Euratom vārdā. Tāpēc Padomes sarunu norāžu izdošana Komisijai ir Euratom un KEDO nolīguma atjaunošanas pirmais posms. Tālāk sīkāk izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka Euratom interesēs ir atjaunot savu loceklību, un tādēļ tā Padomei iesniedz ieteikumu, ar ko tā tiek pilnvarota risināt sarunas par loceklības turpināšanu.

2.Konteksts

KTDR neizpildīja ieroču neizplatīšanas saistības, tāpēc 2006. gada 30. maijā KEDO izbeidza operacionālās darbības. Tomēr gadu vēlāk KEDO valde nolēma, ka organizācijai būtu jāturpina pastāvēt kā juridiskai personai šādu finansiālu un juridisku iemeslu dēļ:

·lai tā varētu turpināt uzturēt finanšu prasības pret KTDR.

·lai KEDO loceklēm nodrošinātu tiesisko aizsardzību pret saukšanu pie atbildības vai kompensācijas prasībām. 

2011. gada septembrī KTDR no KEDO pieprasīja 5,6 miljardu USD kompensāciju par to, ka tā nebija pabeigusi LWR projektu. Papildus šai KTDR prasībai prasības pret KEDO vai tās loceklēm teorētiski varētu rasties no valstij piederošajām bankām, ar kuru starpniecību Japāna un Korejas Republika veica savas finansiālās iemaksas KEDO (attiecīgi ar JBIC un KEXIM starpniecību). Šīs iemaksas tika īstenotas aizdevumu veidā, un tie nav pilnībā atmaksāti;

·joprojām pastāv finansiālas intereses attiecībā uz KEDO galveno darbuzņēmēju KEPCO.

·KEDO joprojām pieder KTDR uzstādītā infrastruktūra un aktīvi, kuros investēti aptuveni 500 miljoni USD. Ja KEDO beigtu pastāvēt, šī infrastruktūra un aktīvi kļūtu par KTDR īpašumu.

KEDO uzdevumi pašlaik ir šādi: kalpot par kontaktpunktu ar KTDR, KEDO galveno darbuzņēmēju KEPCO, kopā ar Japānas Starptautiskās sadarbības banku (JBIC) un Korejas Eksporta un importa banku (KEXIM), kā arī ziņot valdes loceklēm un nodrošināt koordināciju starp tām.

Šī “tukšas čaulas KEDO” darbība līdz šim ir finansēta tikai no esošajiem KEDO līdzekļiem bez tās locekļu papildu finanšu iemaksām.

3.Euratom pašreizējā loceklība KEDO

Atkārtotas sarunas par Euratom loceklību KEDO notika 2007. gadā, kad tika nolemts saglabāt tās loceklību KEDO, kuras darbība samazināta līdz tukšai čaulai.

Šis lēmums atspoguļoja viedokli, ka loceklības saglabāšana ir Euratom interesēs. Pretējā gadījumā Euratom vairs nebūtu tiesīga uz daļu no iespējamā labuma, ko KEPCO varētu gūt no bijušā KEDO aprīkojuma pārdošanas, vai uz daļu KTDR maksājumu KEDO. Euratom kā locekle būtu tiesīga saņemt daļu, kas proporcionāla tās iemaksu īpatsvaram kopējās iemaksās, t. i., maksimāli aptuveni 89 miljonus EUR (šī summa balstīta uz Euratom iemaksām un neietver procentus).

Turklāt, ja Euratom vairs nebūtu organizācijas locekle, tai nesaglabātos likumīgās tiesības uz KEDO aktīviem KTDR. Visbeidzot, iespējamas saukšanas pie atbildības vai kompensācijas prasību gadījumā Euratom zaudētu jebkādu kontroli pār aizsardzību, ko pašlaik bauda KEDO locekles, organizācijai turpinot pastāvēt kā juridiskai personai.

Šī pieeja tika izmantota attiecībā uz KEDO nolīguma atjaunošanu 2012., 2015., 2018. un 2021. gadā.

4.Lēmums saglabāt KEDO kā juridiskas personas pastāvēšanu pēc 2024. gada 31. maija

Galvenie iemesli, kuru dēļ pārējās valdes locekles nolēma, ka KEDO jāpastāv arī pēc 2024. gada 31. maija, joprojām ir tie paši:

(a)turpināt uzturēt KEDO finanšu prasības pret KTDR,

(b)četrām pilntiesīgajām KEDO loceklēm nodrošināt turpmāku aizsardzību pret juridiskām prasībām no KTDR neatkarīgi no to pamatotības,

(c)saglabāt likumīgas tiesības uz KEDO piederošo infrastruktūru un aktīviem KTDR, kā arī

(d)saglabāt iespējamību, ka vēlākā posmā KEDO LWR projekta galvenajam darbuzņēmējam pēc bijušā KEDO aprīkojuma tālākpārdošanas būs KEDO jāatlīdzina.

Pašreizējais nolīgums, kas reglamentē Euratom loceklību KEDO, zaudēja spēku 2024. gada 31. maijā. Par loceklības saglabāšanu Komisijai būs jāvienojas sarunu ceļā, vadoties pēc Padomes izdotajām sarunu norādēm.

Tāpat kā iepriekšējās nolīguma atjaunošanas reizēs Padomes norādēs būtu jāņem vērā, ka KEDO arī turpmāk tiks pilnībā finansēta no esošajiem līdzekļiem; tas nozīmē, ka Euratom loceklības saglabāšana ES budžetam neradīs nekādas izmaksas. Šis nosacījums, kas bija iekļauts līdzšinējos atjaunotajos nolīgumos, būtu jāiekļauj arī visos turpmākajos atjaunotajos nolīgumos ar KEDO.

Turklāt, ņemot vērā iepriekšējo KEDO darbības pagarināšanas pasākumu atkārtošanos un ilgumu un faktu, ka no Euratom un dalībvalstīm netiek prasīts uzņemties finansiālas saistības, turpmākajiem nolīguma darbības pagarinājumiem būtu jāpiemēro vienkāršota pieeja, pamatojoties uz plašāku Padomes piešķirtu pilnvarojumu Komisijai risināt sarunas par turpmākiem darbības pagarinājumiem. Šīs plašākais pilnvarojums nozīmētu, ka Komisija varētu risināt sarunas par vairāk nekā vienu nolīguma atjaunojumu, ar nosacījumu, ka Euratom loceklības atjaunošanai KEDO nav finansiālas ietekmes uz ES budžetu.

5.Secinājums

Argumenti, kuru dēļ tika pieņemts lēmums turpināt loceklību pēc 2007. gada un pēc tam pēc 2012., 2015., 2018. un 2021. gada, joprojām ir tie paši. Labākais veids, kā aizsargāt Euratom intereses, ir turpināt loceklību “tukšas čaulas KEDO” arī pēc 2024. gada 31. maija. Ja Euratom saglabātu loceklību organizācijā pēc minētā datuma, tai (lai arī mazticami) joprojām būtu iespēja saņemt atlīdzinājumu (maksimāli aptuveni 89 miljonu EUR apmērā), ja aprīkojuma tālākpārdošanas rezultātā tiktu saņemta atmaksa no KEDO galvenā darbuzņēmēja vai ja tiktu apmierināta KEDO prasība pret KTDR. Loceklības saglabāšana arī nodrošina vislabāko aizsardzību pret jebkādu saukšanu pie atbildības un dos iespēju Euratom arī turpmāk tieši iesaistīties visās diskusijās (KEDO satvarā un ar trešām personām) par šiem jautājumiem.

Tāpēc Komisija iesaka Padomei pieņemt lēmumu, ar ko Komisiju pilnvaro risināt sarunas par Euratom un KEDO nolīguma atjaunošanu, balstoties uz sarunu norāžu projektu.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko Komisijai izdod norādes risināt sarunas par nolīguma starp Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Korejas pussalas Enerģētikas attīstības organizāciju (KEDO) atjaunošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)    2024. gada 31. maijā nolīgums starp Euratom un KEDO zaudēja spēku.

(2)    Paredzams, ka KEDO valde nolems, ka KEDO jāturpina darboties kā starptautiskai organizācijai arī pēc 2024. gada 31. maija.

(3)    Finansiālu un juridisku iemeslu dēļ Euratom interesēs ir saglabāt loceklību KEDO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisija tiek pilnvarota Euratom vārdā risināt sarunas par Euratom loceklības saglabāšanu KEDO saskaņā ar pielikumā izklāstītajām sarunu norādēm.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,