<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-144/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0144</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:251">EU:C:2021:251</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">M. Campos</HT></HT> <HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Sánchez</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bordona</HT> secinājumi – Lieta C‑144/20</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">LatRailNet</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta</HT></P><P><HT TYPE="UC">M. Kamposa Sančesa‑Bordonas [<HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez‑Bordona</HT>] secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20210325">2021. gada 25. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑144/20</P><P>AS <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT>,</P><P>VAS Latvijas dzelzceļš</P><P>pret</P><P>Valsts dzelzceļa administrāciju</P><P><HT TYPE="NORMAL">(Administratīvās rajona tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Prejudiciālā nolēmuma tiesvedība</KEYWORD><KEYWORD>Dzelzceļa pārvadājumi</KEYWORD><KEYWORD>Vienota Eiropas dzelzceļa telpa</KEYWORD><KEYWORD>Dzelzceļa infrastruktūras maksas iekasēšana</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2012/34/ES</KEYWORD><KEYWORD>32. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Maksa par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu</KEYWORD><KEYWORD>Uzcenojumi</KEYWORD><KEYWORD>Uzcenojuma piemērošanas nosacījumi</KEYWORD><KEYWORD>Konkurētspēja</KEYWORD><KEYWORD>Tirgus spēja pieņemt uzcenojumu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā ir strīds starp AS <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>LatRailNet<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs Latvijā)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Saskaņā ar lietas materiālos ietverto informāciju publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Latvijā patiesībā ir VAS <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Latvijas dzelzceļš<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>. Tomēr, tā kā šajā sabiedrībā ir vertikāli integrētas citas sabiedrības, tostarp <HT TYPE="ITALIC">LDZ CARGO</HT>, kas sniedz kravu un starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT> nevar veikt infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas. Šīs funkcijas <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT> ir deleģējis <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT>, kas arī ir <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļa</HT> grupā ietilpstoša sabiedrība.</P></NOTE> un Valsts dzelzceļa administrāciju (dzelzceļa nozares regulatīvā iestāde Latvijā)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>regulatīvā iestāde<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Strīds ir par dzelzceļa infrastruktūras maksas piemērošanas uzcenojumiem, kas ir piemērojami pasažieru dzelzceļa pārvadājumu segmentā. Direktīvā 2012/34/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20121121">2012. gada 21. novembris</DATE>), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="343" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 343, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>). Ar šo direktīvu daļēji tika grozītas, pārveidotas un apvienotas citas iepriekš spēkā esošās direktīvas, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="075" PAGE.FIRST="29" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 75, 29. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> ar zināmiem nosacījumiem ir atļauts piemērot šīm maksām (kuru aprēķinā ir jāņem vērā tikai tiešo izmaksu kompensācija) konkrētus uzcenojumus katram tirgus segmentam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punkta trešo daļu infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo tirgus segmentu sarakstu, un tajā ir jābūt ietvertiem vismaz šādiem trīs segmentiem: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>kravu pārvadājumu pakalpojumi, pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, un citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Strīds radās, kad regulatīvā iestāde uzdeva <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT> veikt noteiktus grozījumus tā uzcenojuma aprēķināšanas formulā, kas ir piemērojams uzņēmumiem, kuri sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, nedodot tiesības to darīt nevienam citam pakalpojumu sniedzējam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Šajā gadījumā runa ir par AS <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Pasažieru vilciens<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>, kurai vienīgajai līdz 2031. gadam ir uzticēta sabiedriskā pārvadājuma pakalpojumu sniegšana Latvijas reģionālajos dzelzceļa maršrutos. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (<DATE ISO="20071023">2007. gada 23. oktobris</DATE>) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="315" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 315, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 2. panta f) punktu ir atļauts piešķirt ekskluzīvas tiesības sniegt konkrētus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus noteiktā maršrutā, tīklā vai konkrētā apgabalā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Iesniedzot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, iesniedzējtiesa vēlas saņemt Direktīvas 2012/34 interpretāciju: a) attiecībā uz regulatīvās iestādes pilnvarām (pirmais un otrais jautājums) un b) attiecībā uz minētās direktīvas 32. panta 1. punktā paredzēto maksas uzcenojumu (trešais jautājums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas sniegtajiem norādījumiem šie secinājumi attieksies tikai uz trešo prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2012/34</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 31. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Maksāšanas principi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="031.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot šā panta 4. vai 5. punktu vai 32. pantu, maksu par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno apkalpes vietas, nosaka atbilstīgi tiešajām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar direktīvas 32. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Izņēmumi maksas aprēķināšanas principu piemērošanā<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="032.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, dalībvalsts var piemērot uzcenojumus, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa tirgus segmentu konkurētspēju. Maksas aprēķināšanas sistēmā ievēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sasniegto produktivitātes pieaugumu.</ALINEA><ALINEA>Maksas līmenis tomēr neliedz lietot infrastruktūru tādiem tirgus segmentiem, kas var segt vismaz tās izmaksas, kuras tieši radušās dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas dēļ, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija.</ALINEA><ALINEA>Pirms dalībvalstis apstiprina šādu uzcenojumu piemērošanu, tās nodrošina, lai infrastruktūras pārvaldītāji izvērtētu to nozīmi konkrētos tirgus segmentos, ņemot vērā vismaz tos aspektu pārus, kas<?PAGE NO="3"?> uzskaitīti VI pielikuma 1. punktā, un no katra aspektu pāra izvēloties atbilstīgo. Infrastruktūras pārvaldītāju norādīto tirgus segmentu sarakstā ir vismaz šādi trīs segmenti: kravu pārvadājumu pakalpojumi, pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, un citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1370/2007</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Regulas 2. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Šajā regulā:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir kompetentās iestādes definēta vai noteikta prasība, lai nodrošinātu vispārējas nozīmes sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, ko tirgus dalībnieks, ja tas ņemtu vērā savas komerciālās intereses, neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā mērā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem, nesaņemot papildu atlīdzību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>ekskluzīvas tiesības<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dotas tiesības sniegt konkrētus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus konkrētā maršrutā, tīklā vai konkrētā apgabalā, nedodot tiesības to darīt nevienam citam šādam pakalpojumu sniedzējam;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir jebkura priekšrocība, jo īpaši finansiāla, ko valsts iestāde tieši vai netieši piešķir no valsts resursu līdzekļiem sabiedrisko pakalpojumu saistību īstenošanas laikā, vai priekšrocība, kas saistīta ar šo laikposmu;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Regulas 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Pakalpojumu valsts līgumi un vispārēji noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kompetentā iestāde nolemj izvēlētajam pakalpojumu sniedzējam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi piešķirt ekskluzīvas tiesības un/vai kompensāciju, tā to dara saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Latvijas tiesības. Dzelzceļa likums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Dzelzceļa likuma 11. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>(1) Maksas aprēķināšanas shēmu attiecībā uz šā likuma 12.<HT TYPE="SUP">1</HT> panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, pēc konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izstrādā un apstiprina publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā. Izņemot gadījumus, kad tiek veikti īpaši pasākumi saskaņā ar šā likuma 11.<HT TYPE="SUP">1</HT> panta desmito daļu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko<?PAGE NO="4"?> funkciju veicējs nodrošina, ka minētās maksas aprēķināšanas shēmas pamatā ir vieni un tie paši principi visā attiecīgajā tīklā, un, šo shēmu piemērojot dažādiem pārvadātājiem, kas sniedz līdzvērtīga rakstura pakalpojumus līdzīgās tirgus daļās, tiek piemērotas līdzvērtīgas un nediskriminējošas maksas.</ALINEA><ALINEA>(2) Maksu par [..] minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, nosaka atbilstīgi vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanas tiešajām izmaksām [..].<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Dzelzceļa likuma 11.<HT TYPE="SUP">1</HT> pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Lai pilnībā segtu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs maksai par šā likuma 12.<HT TYPE="SUP">1</HT> panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, piemēro uzcenojumus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="011.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA><P>Pirms uzcenojumu piemērošanas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs izvērtē to nozīmi vismaz šādos tirgus segmentos un izvēlas nozīmīgākos no tiem:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>pasažieru pārvadājumi un kravu pārvadājumi;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="011.007"><NO.PARAG>(7)</NO.PARAG><ALINEA>Uzcenojumus piemēro, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa konkurētspēju un ievērojot pārvadātāju sasniegto produktivitātes pieaugumu. Maksas līmenis neliedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru izmantot tādiem tirgus segmentiem, kas var segt vismaz tiešās izmaksas, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170630">2017. gada 30. jūnijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT> kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Direktīvas 2012/34 7. panta 1. punktā infrastruktūras pārvaldītāja <HT TYPE="ITALIC">būtiskās</HT> funkcijas ir definētas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>lēmumu pieņemšana par vilcienu ceļu iedalīšanu, tostarp gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu [..], un lēmumu pieņemšana par infrastruktūras maksām, tostarp maksas noteikšanu un iekasēšanu [..]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>.</P></NOTE> apstiprināja strīdīgo maksas aprēķināšanas shēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Uzcenojuma apmēru konkrētam tirgus segmentam aprēķina saskaņā ar formulu, kurā viens no faktoriem ir tirgus vērtējuma koeficients <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>mcb<HT TYPE="SUB">s</HT><QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Šis koeficients var svārstīties no vērtības 0 (tad konkrētajam tirgus segmentam uzcenojumu nepiemēro) līdz vērtībai 1 (tad konkrētajam tirgus segmentam tiek piemērots maksimāls uzcenojums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Mcb<HT TYPE="SUB">s</HT><QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> koeficienta noteikšanai izmanto trīs vērtēšanas faktorus vai kritērijus, sauktus par “C<HT TYPE="SUB">s</HT>, V<HT TYPE="SUB">s</HT> un S<HT TYPE="SUB">s</HT>. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Mcb<HT TYPE="SUB">s</HT><QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> koeficienta lielumu nosaka kā maksimālo vērtību no šiem vērtēšanas kritērijiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT> apstiprināto modeli pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, ko sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, tirgus segmentam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>3. pielikuma II sadaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Kvantitatīvie kritēriji uzcenojumu noteikšanai konkrētos tirgus segmentos<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> 3. punkts.</P></NOTE> S<HT TYPE="SUB">s</HT> kritērija vērtība bija 1. Citiem tirgus segmentiem šī vērtība, gluži pretēji, tiek noteikta, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Šī modeļa rezultātā C<HT TYPE="SUB">s</HT> un V<HT TYPE="SUB">s</HT> kritērijiem vairs nav nozīmes, pat ja to vērtība ir 0. Ja S<HT TYPE="SUB">s</HT> vērtība pasažieru pārvadājumu, ko sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, tirgus segmentam ir 1, tad tirgus vērtējuma koeficients <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>mcb<HT TYPE="SUB">s</HT><QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> automātiski ir 1 un tirgus situācija nav jāvērtē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180627">2018. gada 27. jūnijā</DATE> regulatīvā iestāde atcēla <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT> ieviesto maksas aprēķināšanas shēmu, uzdodot veikt pielāgojumus šajā shēmā attiecībā uz pasažieru pārvadājumu, kas veikti saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, tirgus segmentam piemērojamo uzcenojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180726">2018. gada 26. jūlijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT> pārsūdzēja regulatīvās iestādes lēmumu Administratīvajā rajona tiesā (Latvija), apgalvojot, ka tas ir spēkā neesošs šādu iemeslu dēļ:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tā kā <HT TYPE="ITALIC">Pasažieru vilcienam</HT> ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu, šo pakalpojumu sniegšanā nepastāv konkurence,</P></ITEM><ITEM><P>regulatīvā iestāde nevar uzraudzīt konkurences situāciju dzelzceļa pakalpojumu tirgū, ja šī tirgus segments (proti, pasažieru sabiedrisko pārvadājumu pakalpojumu, ko sniedz saskaņā ar ekskluzīvu sabiedrisko pakalpojumu līgumu, segments) nav atvērts konkurencei,</P></ITEM><ITEM><P>šīs pašas konkurences neesamības dēļ infrastruktūras pārvaldītājs nevar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>pirms uzcenojuma piemērošanas un tā apmēra noteikšanas [veikt] konkrētā tirgus segmenta konkurētspējas un maksātspējas [vērtēšanu]<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 3. punkta trešās daļas beigas.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT> kā Latvijas dzelzceļu infrastruktūras pārvaldītājs pamatlietā ir iesaistījies divos veidos:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pirmkārt, <DATE ISO="20181205">2018. gada 5. decembrī</DATE> tas cēla prasību atcelt regulatīvās iestādes <DATE ISO="20181107">2018. gada 7. novembra</DATE> lēmumu, kurā tā nosprieda, ka <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļam</HT> nav tiesību apstrīdēt maksas iekasēšanas shēmu,</P></ITEM><ITEM><P>otrkārt, iesniedzējtiesa (ar <DATE ISO="20181113">2018. gada 13. novembra</DATE> lēmumu) pieaicināja <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļu</HT> kā trešo personu <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT> uzsāktajā tiesvedībā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>2019. gada 5. februārī iesniedzējtiesa apvienoja abas administratīvās lietas vienā tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>uzskata, ka attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus segmentu ir pieļaujams noteikt maksimālo S<HT TYPE="SUB">s</HT> kritērija vērtību, jo <HT TYPE="ITALIC">Pasažieru vilciens</HT> kā vienīgais pasažieru pārvadājumu tirgus segmenta pārstāvis, kurš veic infrastruktūras maksas (tai skaitā uzcenojumu) samaksu [..], tāpat bija pasargāts no jebkādiem zaudējumiem, kas var rasties no šādas maksas noteikšanas<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 4. punkta trešā daļa.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Administratīvā rajona tiesa vērsās Tiesā tostarp ar šādu prejudiciālu jautājumu:<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmuma 6. punkta piekto daļu iniciatīva uzdot prejudiciālos jautājumus ir nākusi no <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļa</HT>.</P></NOTE></TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>3)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2012/34] 32. panta pirmā daļa ir iztulkojama tādējādi, ka minētajā daļā paredzētais dalībvalstu pienākums, nosakot infrastruktūras maksas piemērošanas uzcenojumus, garantēt optimālu dzelzceļa tirgus segmenta konkurētspēju, ir piemērojams infrastruktūras maksas noteikšanai arī tajos tirgus segmentos, kuros nepastāv konkurence, piemēram, tā iemesla dēļ, ka attiecīgajā tirgus segmentā pārvadājumus veic tikai viens dzelzceļa pārvadātājs, kuram pārvadājumu veikšanai šajā tirgus segmentā ir piešķirtas Regulas Nr. 1370/2007 2. panta f) punktā paredzētās ekskluzīvās tiesības?<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika iesniegts <DATE ISO="20200327">2020. gada 27. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT>, regulatīvā iestāde, Itālijas valdība un Eiropas Komisija. Tiesa neuzskatīja par nepieciešamu rīkot tiesas sēdi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai dalībvalstu iespēja noteikt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>uzcenojumus [..], vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa tirgus segmentu konkurētspēju<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> (Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punkts), ir piemērojama, ja konkrētā tirgus segmentā pasažieru pārvadājumus ekskluzīvi veic tikai viens dzelzceļa pārvadātājs.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Maksas un uzcenojumi dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Lai definētu diskusijas tvērumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2012/34 II pielikumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sniedzamo pakalpojumu skaitā ir:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pakalpojumi, kas iekļauti 1. punktā minētajā minimālajā piekļuves pakalpojumu kompleksā,</P></ITEM><ITEM><P>pakalpojumi, kas ir minēti 2., 3. un 4. punktā un kas attiecīgi ir saistīti ar apkalpes vietām, papildpakalpojumiem un palīgpakalpojumiem.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Direktīvas 2012/34 13. pantā ir reglamentēti nosacījumi, ar kādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var piekļūt dažādiem pakalpojumiem:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>minimālais piekļuves pakalpojumu komplekss infrastruktūras pārvaldītājiem ir jāpiešķir nediskriminējošā veidā (1. punkts),</P></ITEM><ITEM><P>saistībā ar apkalpes vietām apkalpes vietu operatori visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sniedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>piekļuvi, tostarp sliežu ceļu piekļuvi, II pielikuma 2. punktā minētajām vietām un šajās vietās sniegtajiem pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (2. punkts).</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Direktīvā 2012/34 ir paredzēta maksa gan par dzelzceļa infrastruktūras, gan par apkalpes vietu lietošanu. Šo maksu attiecīgi maksā infrastruktūras pārvaldītājam un apkalpes vietu operatoram, un izlieto, lai finansētu to saimniecisko darbību (31. panta 1. punkts), piemērojot šādus kritērijus:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>maksu par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>nosaka atbilstīgi tiešajām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> (Direktīvas 2012/34 31. panta 3. punkta pirmā daļa),</P></ITEM><ITEM><P>maksa par apkalpes vietām nepārsniedz pakalpojumu sniegšanas izmaksas, <HT TYPE="ITALIC">kam pieskaitīta samērīga peļņa</HT> (šīs pašas direktīvas 31. panta 7. punkts).</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tādējādi dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs tiek finansēts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Direktīvā 2012/34 dalībvalstīm ir dota brīvība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>sniegt infrastruktūras pārvaldītājam tā funkcijām [..], infrastruktūras apmēriem un finanšu prasībām atbilstīgu finansējumu, jo īpaši jaunu ieguldījumu segšanai. Dalībvalstis var nolemt finansēt minētos ieguldījumus ar līdzekļiem, kas nav tiešs valsts finansējums<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> (8. panta 2. punkts).</P></NOTE> tostarp<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 8. panta 4. punktu infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskats sastāv no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>ieņēmum[iem] no infrastruktūras maksām, peļņas no citas komercdarbības, neatmaksājamiem ieņēmumiem no privātiem avotiem, kā arī no valsts finansējuma, attiecīgā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</P></NOTE> no ieņēmumiem no infrastruktūras izmantošanas maksas, ko tas iekasējis no uzņēmumiem, kuri izmanto šo infrastruktūru. Nekas neliedz tam saņemt arī valsts finansējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P><HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT> apgalvo, ka paļaušanās uz valsts finansējumu ietekmētu tā kā infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību, jo infrastruktūras pārvaldītājs nonāktu lūdzēja lomā pret valsti (tā apsvērumu 32. punkts). Tā tas tomēr nav: fakts, ka Direktīvā 2012/34 ir paredzēta valsts līdzekļu izmantošana, pēc definīcijas nozīmē, ka neatkarība tās 4. panta izpratnē netiek ietekmēta.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šī ieņēmumu avota – ar maksām un uzcenojumiem – regulējums ir ietverts Direktīvas 2012/34<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Direktīvas 2012/34 8. panta 4. punkta otrajā daļā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>iespējam[ais] ilgtermiņa mērķi[s]<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> ir norādīts tas, ka izmaksas tiek segtas ar lietotāju tiešajiem maksājumiem, ja dzelzceļa transports spēj konkurēt ar citiem transporta veidiem, saskaņā ar 31. un 32. pantā noteikto maksas aprēķināšanas sistēmu.</P></NOTE> 31. un 32. pantā, saskaņā ar kuriem būtībā:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>vispārīgais noteikums (31. panta 3. punkts) ir tāds, ka maksu par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kura savieno apkalpes vietas, nosaka atbilstīgi tiešajām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (tiešās izmaksas)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/909 (<DATE ISO="20150612">2015. gada 12. jūnijs</DATE>) par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="148" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 148, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>,</P></ITEM><ITEM><P>izņēmuma gadījumos (32. panta 1. punkts) var piemērot <HT TYPE="ITALIC">uzcenojumus</HT>, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> (papildus tiešajām izmaksām). Tas ir iespējams tikai tad, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>tirgus situācija to pieļauj [..], vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa tirgus segmentu konkurētspēju<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>. Uzcenojumi ir piemērojami, pamatojoties uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo shēmu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var <HT TYPE="ITALIC">pārnest</HT> tiešās izmaksas uz dzelzceļa infrastruktūras maksu. Turpretī tas ir tiesīgs piemērot uzcenojumus, lai atgūtu pārējās izmaksas, tikai tad, ja tirgus situācija to pieļauj un ja tiek garantēta optimāla attiecīgo tirgus segmentu konkurētspēja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Trešais prejudiciālais jautājums tieši ir par nosacījumiem, ar kādiem var tikt piemērots uzcenojums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Uzcenojuma piemērošanas nosacījumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvai 2012/34, nosakot uzcenojumus, infrastruktūras pārvaldītājam ir jāņem vērā attiecīgā tirgus segmenta konkrētās īpatnības. Kā jau iepriekš norādīju, galvenais nosacījums, lai ieviestu šos uzcenojumus, ir tāds, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>tirgus situācija to pieļauj<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punktu maksas aprēķināšanas sistēmā ievēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sasniegto produktivitātes pieaugumu. Maksas līmenis tomēr nedrīkst liegt lietot infrastruktūru tādiem tirgus segmentiem, kas var segt vismaz tās izmaksas, kuras tieši radušās dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas dēļ, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesa galveno uzmanību pievērš Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punktā ietvertajam <HT TYPE="ITALIC">konkurētspējas</HT> jēdzienam. Šajā ziņā tā uzsver, ka:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tirgus segments, attiecībā uz kuru ir piemērojams apstrīdētais uzcenojums, ir pasažieru pārvadājumu, kas tiek veikti saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, segments un tos ekskluzivitātes režīmā sniedz tikai viens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums,</P></ITEM><ITEM><P>varētu apgalvot, ka nav jānodrošina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>optimāla konkurētspēja<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, jo, tā kā šajā tirgus segmentā nepastāv konkurence, Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punkts nav piemērojams.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Šī pieeja daļēji atbilst Latvijas infrastruktūras pārvaldītāja pieejai. Proti, <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT> apgalvo, ka Direktīvas 2012/34 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka konkurences neesamība pasažieru pārvadājumu segmentā <HT TYPE="ITALIC">eo ipso</HT> neļauj novērtēt šī segmenta konkurētspēju un maksātspēju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P><HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļa</HT> rakstveida apsvērumu 28. un 29. punkts. Kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT>, pretēja nostāja apdraudētu citu direktīvas mērķu sasniegšanu, piemēram, infrastruktūras pārvaldītāja izmaksu pilnīgu segšanu. Šis apstāklis, tā ieskatā, pamato maksimālā uzcenojuma piemērošanu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Liekot uzsvaru uz konkurētspējas faktoru, netiktu ņemts vērā, ka Direktīvas 2012/34 32. pantā paredzēto izņēmumu no maksas aprēķināšanas principiem piemērošanas galvenais elements (īstais smaguma centrs) ir nevis šis faktors, bet gan tas, ka tirgus situācija, uz kuru ir attiecināmi uzcenojumi, tos pieļauj.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tomēr ir jānoskaidro, kādas sekas šajā kontekstā ir Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punktā minētajai konkurētspējai. Precīzāk, ir jānosaka, vai šis jēdziens ir identisks jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>konkurence starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Direktīvas 2012/34 31. panta 5. punkta otrajā daļā un 32. panta 4. punkta ceturtajā daļā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>[īstenošanas akti, ko Komisija var pieņemt], nerada nepamatotus konkurences izkropļojumus starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ne arī ietekmē dzelzceļa nozares kopējo konkurētspēju<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Kā jau esmu uzsvēris, šajā pašā ziņā Direktīvas 2012/34 8. panta 4. punktā ir arī prasīts, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>dzelzceļa transports [spētu] konkurēt ar citiem transporta veidiem<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. Līdzīgs formulējums ir izmantots minētās direktīvas piektajā apsvērumā, saskaņā ar kuru dzelzceļa pārvadājumiem ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>konkurētspējīg[iem] ar citiem pārvadājumu veidiem<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka šīs tiesību normas sniedz norādes, lai Direktīvas 2012/34 kontekstā nošķirtu, no vienas puses, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>konkurenci<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> kā spēles laukumu, kurā ir jādarbojas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, un, no otras puses, dzelzceļa nozares vai kāda no tās segmentiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>konkurētspēju<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Direktīvā 2012/34 jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/><HT TYPE="ITALIC">konkurence</HT><QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> tiek uztverts kā tādas konkurences izpausme, kurai ir jāpastāv <HT TYPE="ITALIC">starp dzelzceļa pārvadājumu</HT> <HT TYPE="ITALIC">uzņēmumiem</HT> dzelzceļa pakalpojumu sniegšanā vai dzelzceļa pārvadājumu tirgos,</P></ITEM><ITEM><P>savukārt, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/><HT TYPE="ITALIC">konkurētspēja</HT><QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> Direktīvā 2012/34 ir izmantots kā dzelzceļa nozares (vai dzelzceļa tirgus segmentu) pazīme vai iezīme, tomēr tas nav pielīdzināts konkurencei starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Direktīvas 2012/34<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Citu valodu versijās tāpat kā spāņu valodas versijā tiek izmantots termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>competitividad<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>competencia<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>. Piemēram, franču valodā ir izmantots termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>compétitivité<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>concurrence<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>; angļu valodā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>competitiveness<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>competition<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>; itāļu valodā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>competitività<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>concorrenza<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>; portugāļu valodā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>competitividade<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>concorrência<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, un vācu valodā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>Wettbewerbsfähigkei<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>Wettbewerb<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>.</P></NOTE> 32. panta 1. punkta dažādu valodu versiju pārbaude apstiprina šo vērtējumu. Infrastruktūras pārvaldītājiem ir jānodrošina konkurētspēja, kam ir jāpastāv dzelzceļa pārvadājumu segmentā (kurā tiks piemērots uzcenojums) salīdzinājumā ar citiem alternatīviem pārvadājumu veidiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Tas bija arī Direktīvas 2001/14 pamatā, kuras 39. apsvērumā bija ietverta norāde uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>peļņas normu tiktāl, cik tirgus situācija to pieļauj<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>Ar infrastruktūras maksu segto izmaksu kopējais apjoms ietekmē nepieciešamā valdības ieguldījuma apjomu; dalībvalstīs var atšķirties to kopējo segto izmaksu nepieciešamie līmeņi, ko atgūst ar maksu, tai skaitā marķēto maksu vai peļņas normu tiktāl, cik tirgus situācija to pieļauj [..]<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>. Direktīvas 2001/14 8. panta 1. punktā bija ietverts noteikums, kas ir līdzvērtīgs noteikumam, kurš ir interpretācijas priekšmets šajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tādējādi konkurētspēja, kas ir jāievēro, piemērojot uzcenojumu, nav jēdziens, kas būtu sinonīms jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>konkurence starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>. Uzcenojums nedrīkst izraisīt to, ka konkrētais segments zaudē savu spēju konkurēt ar dažādiem citiem pārvadājumu veidiem (t.i., tā konkurētspēju). Pasažieru dzelzceļa pārvadājumu gadījumā šī spēja konkurēt ļaus tam konkurēt ar gaisa, autopārvadājumu vai citu veidu pārvadājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šajā ziņā uzcenojuma piemērošanai būtu jāizvērtē konkrētā segmenta maksātspēja salīdzinājumā ar citiem pārvadājumu veidiem, kas nav dzelzceļa pārvadājumi. Tādējādi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi varētu segt maksu un papildus arī uzcenojumu, ja vien šis uzcenojums nav tik liels, ka tie būtu spiesti paaugstināt tarifus tādā mērā, ka tiem būtu atturoša ietekme uz lietotājiem, kuri izvēlētos izmantot citus pārvadājumu veidus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tas, ka dzelzceļa pārvadātāji nekonkurē viens ar otru, neliedz novērtēt pasažieru dzelzceļa pārvadājumu segmenta konkurētspēju. Šis segments var būt konkurētspējīgs (salīdzinājumā ar citiem pārvadājumu veidiem), pat ja tajā darbojas tikai viens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Tā tas varētu būt, ja viena un tā paša maršruta cenas un braukšanas laika vai citu līdzīgu apstākļu dēļ attiecīgais segments būtu pievilcīgāks nekā citi pārvadājumu veidi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Protams, maksas aprēķināšanas shēmai varētu būt nelabvēlīga ietekme uz <HT TYPE="ITALIC">konkurenci</HT> starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Šī iemesla dēļ viens no regulatīvās iestādes uzdevumiem ir nepieļaut tādu maksu noteikšanu, kuras varbūtēji varētu apdraudēt konkurenci (šķērssubsidēšana,<?PAGE NO="10"?> plēsonīgas cenas un pārmērīgas cenas) un kuras varētu ietvert arī uzcenojumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. panta 2. punktu regulatīvajai iestādei ir pilnvaras uzraudzīt konkurences situāciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos, tostarp tad, ja to var ietekmēt 1. punkta d) apakšpunktā minētā maksu sistēma. Skat. arī Direktīvas 2012/34 56. panta 12. punktu, lasot to kopā ar tās VIII pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu.</P></NOTE>. Tomēr tas ir tikai viens no problēmas aspektiem, kas nav ietverts lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz uzcenojumu piemērošanas nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Kopumā, ja mērķis <HT TYPE="ITALIC">pilnībā</HT> segt infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, papildus tiešo izmaksu segšanai, principā ļauj piemērot uzcenojumus, šī iespēja ir īstenojama, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>ja tirgus situācija to pieļauj<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Savukārt tas, ka tirgus situācija to <HT TYPE="ITALIC">pieļauj</HT>, tostarp nozīmē, ka uzcenojums nepazemina attiecīgā dzelzceļa segmenta konkurētspēju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Tāda pati nostāja ir atspoguļota nesenajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Covid‑19</HT> pandēmiju, nosaka pasākumus ilgtspējīgam dzelzceļa tirgum (COM(2020) 260 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>). Atsaucoties uz uzcenojumiem, paskaidrojuma rakstā ir apstiprināts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>[spēkā esošās direktīvas] 32. pants ļauj dalībvalstīm paredzēt iespēju piemērot uzcenojumus, kas noteikti attiecībā pret konkrēto dzelzceļa tirgus segmentu maksātspēju. Šis princips būtībā nozīmē, ka uzcenojumi var svārstīties un, iespējams, samazināties, ja samazinās konkrētā tirgus segmenta maksātspēja<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>.</P></NOTE>. It īpaši, ja pasažieru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nevarētu samaksāt uzcenojumu – jo tā ietekme uz gala cenām, kas jāmaksā lietotājiem, varētu viņus atturēt no minēto uzņēmumu pakalpojumu izmantošanas –, varētu tikt apdraudēta šī segmenta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>optimālā konkurētspēja<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT>, šī nostāja nav pretrunā Direktīvas 2012/34 mērķiem, jo infrastruktūras pārvaldītāja izmaksu (izņemot tiešās izmaksas) segšana, izmantojot uzcenojumus, nav beznosacījuma, bet uz to ir attiecināmi jau analizētie kritēriji, kas ir iekļauti šīs direktīvas 32. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Ar <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļa</HT> apgalvojumu (ka uzcenojums zem tā maksimālā apmēra liegtu infrastruktūras pārvaldītājam segt <HT TYPE="ITALIC">visas</HT> izmaksas)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Tās rakstveida apsvērumu 32. punkts.</P></NOTE> netiek ņemti vērā nosacījumi, kas šajā ziņā ir paredzēti Direktīvā 2012/34.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Uzcenojumi un pakalpojuma sniegšana saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>pirms dalībvalstis apstiprina šādu uzcenojumu piemērošanu, tās nodrošina, lai infrastruktūras pārvaldītāji izvērtētu to nozīmi konkrētos tirgus segmentos<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>. Viens no segmentiem, kurā šāds izvērtējums ir obligāti jāveic, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tādējādi, lasot šo pantu, ir redzams, ka principā nekas neliedz noteikt maksas piemērošanas uzcenojumus, kas tiek iekasēti no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kad tie nodrošina pasažieru pārvadājumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Regulā Nr. 1370/2007 dalībvalstīm un vietējām iestādēm ir paredzēta iespēja piešķirt tiesības slēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumus, kuros var būt noteiktas ekskluzīvas tiesības sniegt konkrētus pakalpojumus. Uz šo iespēju – un uz atbilstošo tiesību normu – ir atsauce arī Direktīvas 2012/34 19. apsvērumā, atbilstoši kuram direktīva ir jāinterpretē saskaņoti ar šo regulu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Regulā Nr. 1370/2007 sabiedrisko pakalpojumu līgums ir definēts kā instruments, kas ļauj nodrošināt tādu sauszemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, kam ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>vispārēj[a] ekonomisk[a] nozīm[e]<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, apstākļos, kad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>tiem nav saimnieciska pamatojuma<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Piektais apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Mehānismi, kas kompetentajai iestādei ļauj izmaksāt atlīdzību sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, saskaņā ar Regulas Nr. 1370/2007 3. panta 1. punktu ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>ekskluzīv[u] tiesīb[u] un/vai kompensācij[as]<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> piešķiršana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Pasažieru vilcienam</HT> ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības sniegt pakalpojumus, kā arī kompensācija.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Tās pašas regulas 2. panta f) punktā ekskluzīvas tiesības ir definētas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dotas tiesības sniegt konkrētus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus konkrētā maršrutā, tīklā vai konkrētā apgabalā, nedodot tiesības to darīt nevienam citam šādam pakalpojumu sniedzējam<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Sabiedrisko pakalpojumu saistības parasti pastāv kontekstā, kurā nav saimnieciskās rentabilitātes un kuru papildina vispārējo interešu apsvērumi, kas pamato šīs saistības. Tirgus dalībnieks, kas uzņemas šīs saistības, to nedarītu (vai arī neuzņemtos tās tādā pašā apmērā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem), ja tas ņemtu vērā tikai savas komerciālās intereses<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Skat. Regulas Nr. 1370/2007 2. panta e) punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo modeli dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sniedz sabiedriskā pasažieru pārvadājuma pakalpojumu un maksā maksas attiecīgi dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un apkalpes vietas operatoram. Minētais uzņēmums savukārt gūst ienākumus no sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanas (t.i., no biļešu pārdošanas) un attiecīgā gadījumā kompensāciju par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Tādēļ es piekrītu Komisijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Rakstveida apsvērumu 38. un 39. punkts.</P></NOTE>, ka Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punkts nepārstāj būt piemērojams, ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir noslēdzis līgumu, ar kuru tam ir piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā pasažieru pārvadājuma pakalpojumus, nedodot tiesības to darīt nevienam citam šādam pakalpojumu sniedzējam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Teorētiski nekas neliedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, iegūt noteiktu maksātspēju. Šādā situācijā infrastruktūras pārvaldītājs pēc šīs maksātspējas novērtēšanas var piemērot uzcenojumu, kas pievienots maksai, ja ir izpildīti pārējie Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Katrā ziņā, kā jau esmu norādījis, segmenta maksātspējas novērtēšana prasa rūpīgu izvērtējumu. Tas izskaidro to, kādēļ <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT> <DATE ISO="20180821">2018. gada 21. augusta</DATE> lēmumā, kas pieņemts, izpildot regulatīvās iestādes lēmumu, ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>kritērija vērtība S<HT TYPE="SUB">s</HT> visiem tirgus segmentiem tiek noteikta, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 5. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tādējādi režīms, kas ir piemērojams pasažieru pārvadājumu, kurus veic saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, tirgus segmentam, ir savienojams ar citiem segmentiem piemērojamo režīmu, attiecībā uz kuriem šis pasākums jau bija paredzēts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai atšķirīgā attieksme maksas iekasēšanas sistēmā ir pietiekami pamatota un atbilst principam, saskaņā ar kuru uzcenojumi nedrīkst būt diskriminējoši.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Uzcenojuma aprēķināšana un finansēšana no valsts līdzekļiem</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Personas, kas iesniegušas rakstveida apsvērumus šajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, no dažādiem skatpunktiem ir paudušas savu nostāju par regulatīvās iestādes lēmuma saturu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>It īpaši regulatīvā iestāde uzdeva <HT TYPE="ITALIC">LatRailNet</HT> izslēgt iepriekš plānojamus no valsts vai pašvaldību budžetiem sedzamus izdevumus, kurus pasažieru pārvadātāji nespēj segt no saviem pārvadājumu ieņēmumiem.</P></NOTE> attiecībā uz tām valsts finansējuma pozīcijām, kuras ir jāizslēdz no uzcenojumu aprēķina bāzes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Regulatīvā iestāde ir izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ tā bija pieņēmusi šo sava lēmuma daļu (tās rakstveida apsvērumu 6.–9. punkts). Komisija piekrīt regulatīvajai iestādei, ka ir nepieciešams <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>izslēgt sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju no aprēķina, kas jāveic saskaņā ar direktīvas 32. panta pirmo daļu<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> (tās rakstveida apsvērumu 44. punkts). <HT TYPE="ITALIC">Latvijas dzelzceļš</HT> iebilst pret šādu izslēgšanu (tā rakstveida apsvērumu 6.2. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Ir skaidrs, ka šis jautājums ir būtisks lietas dalībniekiem, tomēr iesniedzējtiesa uz to nav atsaukusies savā trešajā prejudiciālajā jautājumā. Nedz minētā jautājuma formulējumā, nedz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Iesniedzējtiesas nolēmuma 9.–13. punkts.</P></NOTE> minētā tiesa šajā ziņā nav paudusi nekādas šaubas, līdz ar to Tiesai nav jāpievēršas šim aspektam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu uz Administratīvās rajona tiesas (Latvija) trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (<DATE ISO="20121121">2012. gada 21. novembris</DATE>), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, 32. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, nekas neliedz piemērot infrastruktūras izmantošanas maksas uzcenojumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kurš, pamatojoties uz tam piešķirtajām ekskluzīvajām tiesībām, nodrošina pasažieru pārvadājumus saskaņā ar sabiedriskā pakalpojuma līgumu.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>