<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-441/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0441</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:712">EU:C:2017:712</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170921">2017. GADA 21. SEPTEMBRA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C‑441/16</P><P>SMS GROUP</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (desmitā palāta)</P><P><DATE ISO="20170921">2017. gada 21. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – rumāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)</KEYWORD><KEYWORD>Astotā direktīva 79/1072/EEK</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/112/EK</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļa maksātājs, kas dzīvo citā dalībvalstī</KEYWORD><KEYWORD>Par importētajām precēm samaksātā PVN atmaksāšana</KEYWORD><KEYWORD>Nosacījumi</KEYWORD><KEYWORD>Objektīvi elementi, kas apstiprina nodokļa maksātāja nodomu importētās preces izmantot savai saimnieciskajai darbībai</KEYWORD><KEYWORD>Būtisks risks, ka importu pamatojušais darījums netiks veikts</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑441/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Înalta Curte de Casație şi Justiție</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Rumānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20160622">2016. gada 22. jūnijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160808">2016. gada 8. augustā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">SMS group GmbH</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direcţia Generală Regională a Finanțelor Publice București.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (desmitā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>] (referente), tiesneši E. Levits un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona [<HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez-Bordona</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">SMS group GmbH</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E. Băncilă</HT>, advokāts,</P></ITEM><ITEM><P>Rumānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">R.‑H. Radu</HT>, ka arī <HT TYPE="ITALIC">C.‑M. Florescu</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R.‑M. Mangu</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">G. Galluzzo</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Lozano Palacios</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L. Radu Bouyon</HT>, pārstāves,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="19791206">1979. gada 6. decembra</DATE> Astotās direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="331" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="1979">OV 1979, L 331, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Astotā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 2.–6. pantu un Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1977">OV 1977, L 145, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Sestā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 17. panta 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp <HT TYPE="ITALIC">SMS group GmbH</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Direcţia Generală Regională a Finanțelor Publice București</HT> (Valsts finanšu reģionālās ģenerāldirekcijas Bukarestes nodaļa, Rumānija) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>nodokļu pārvalde<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ko <HT TYPE="ITALIC">SMS group</HT> samaksājusi 2009. gadā Rumānijā, atmaksāšanu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Savienības tiesības</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Pamatlieta ir saistīta ar lūgumu atmaksāt PVN, kas iesniegts <DATE ISO="20091223">2009. gada 23. decembrī</DATE> pēc preču importēšanas <DATE ISO="20090914">2009. gada 14. septembrī</DATE>. Tādējādi šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT> ir piemērojama Astotā direktīva un Padomes <DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembra</DATE> Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>PVN direktīva<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Astotā Direktīva</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Astotās direktīvas 1. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Šajā direktīvā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>nodokļiem pakļauta persona, kas nav reģistrēta valsts teritorijā<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir persona [..], kam 7. panta 1. punkta pirmā apakšpunkta pirmajā un otrajā teikumā minētajā laika posmā šajā valstī nav bijusi nedz saimnieciskas darbības vieta, nedz pastāvīgs uzņēmums, no kura notikusi darījumu kārtošana, [..] un kas tajā pašā laikā nav piegādājusi nekādas preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti minētajā valstī, izņemot:</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>transporta pakalpojumus [..];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pakalpojumus, kas sniegti gadījumos, kad nodoklis jāmaksā tikai un vienīgi personai, kam tie sniegti [..].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Katra dalībvalsts, ievērojot turpmāk minētos nosacījumus, atmaksā nodokļiem pakļautai personai, kas nav reģistrēta valsts teritorijā, bet ir reģistrēta citā dalībvalstī, visus [PVN], kas maksāti par pakalpojumiem vai kustamu īpašumu, ko tai šīs valsts teritorijā piegādājušas citas nodokļiem pakļautas personas, vai arī kas maksāti par preču ievešanu valstī, ciktāl šīs preces un pakalpojumus lieto [Sestās] direktīvas 17. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos darījumos [..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 3. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Lai iegūtu tiesības uz atmaksāšanu, katra 2. pantā minētā nodokļiem pakļautā persona, kas nav piegādājusi preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti minētajā valstī:</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>iesniedz [..] kompetentajai iestādei iesniegumu [..];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ar sertifikātu, ko izdevusi tās valsts oficiāla iestāde, kurā persona ir reģistrēta, sniedz pierādījumus, ka tā ir pakļauta nodokļiem attiecībā uz [PVN] minētajā valstī. [..]</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ar rakstisku paziņojumu apliecina, ka tā nav piegādājusi preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti valsts teritorijā 7. panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā minētajā laikā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>uzņemas atmaksāt jebkuru summu, ko tā saņēmusi kļūdas pēc.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 4. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Lai atbilstu atmaksājumu saņemšanas nosacījumiem, katra 2. pantā minētā nodokļiem pakļautā persona, kas nav piegādājusi preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti valstī, izņemot 1. panta a) un b) punktā minētos pakalpojumus:</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>izpilda 3. panta a), b) un d) punktā noteiktās prasības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ar rakstisku paziņojumu apliecina, ka 7. panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā minētajā laika posmā tā nav piegādājusi preces vai pakalpojumus, par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti valsts teritorijā, izņemot 1. panta a) un b) punktā minētos pakalpojumus.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Astotās direktīvas 5. panta pirmā daļa ir formulēta šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Šajā direktīvā preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem nodoklis ir atmaksājams, atbilst [Sestās direktīvas] 17. panta nosacījumiem, kā tos piemēro atmaksātājā dalībvalstī.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 6. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Dalībvalstis nedrīkst uzlikt 2. pantā minētajām nodokļiem pakļautajām personām nekādus pienākumus papildus 3. un 4. pant[ā] minētajiem, izņemot pienākumu īpašos gadījumos sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu, vai atmaksāšanas iesniegums ir pamatots.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 7. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Šīs direktīvas 3. un 4. pantā noteiktais atmaksāšanas iesniegums attiecas uz fakturētu preču vai pakalpojumu iegādi vai arī uz importu, kas veikts ne mazāk kā trīs mēnešu vai ne vairāk kā vienu kalendāro gadu ilgā laikā. [..]<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>PVN direktīva</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar PVN direktīvu no <DATE ISO="20070101">2007. gada 1. janvāra</DATE> ir atcelta un aizstāta Sestā direktīva. Saskaņā ar PVN direktīvas preambulas 1. un 3. apsvērumu Sestā direktīva bija jāpārstrādā, lai visus piemērojamos noteikumus izklāstītu skaidri un racionāli pārstrādātā struktūrā un redakcijā, taču principā neveicot grozījumus pēc būtības.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>PVN direktīvas 9. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Nodokļa maksātājs<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.</ALINEA><ALINEA>Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>saimniecisku darbību<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>. [..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 70. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad preces faktiski tiek importētas.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 146. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tādu preču piegādes, kuras pārdevējs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus Kopienas;</TXT><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 167. pantā, kura formulējums ir identisks Sestās direktīvas 17. panta 1. punkta formulējumam, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>Atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>PVN direktīvas 168. pantā, kura saturs būtībā ir identisks Sestās direktīvas 17. panta 2. punkta saturam, ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kur[a] nomaksu viņš ir atbildīgs:</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>PVN, kas attiecīgajā dalībvalstī maksājams vai samaksāts par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko tam veicis vai veiks cits nodokļa maksātājs;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>PVN, kas maksājams vai samaksāts par preču importu attiecīgajā dalībvalstī.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>PVN direktīvas 169. panta saturs būtībā ir identisks Sestās direktīvas 17. panta 3. punkta saturam. Šajā pirmajā minētajā pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Papildus 168. pantā minētajai atskaitīšanai nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt tajā minēto PVN, ciktāl preces un pakalpojumus izmanto šādiem nolūkiem:</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>darījumiem, kas saistīti ar 9. panta 1. punkta otrajā daļā minētajām darbībām un kas veikti ārpus dalībvalsts, kurā nodoklis ir maksājams vai samaksāts, un attiecībā uz ko PVN būtu atskaitāms, ja šie darījumi būtu veikti attiecīgajā dalībvalstī;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>darījumiem, kas saskaņā ar [..] 146. [pantu] ir atbrīvoti no nodokļa [..];</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>PVN direktīvas 170. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>Nodokļa maksātājiem, kuri [Astotās direktīvas] [..] 1. panta [..] nozīmē neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā viņ[i] veic preču un pakalpojumu iegādi vai preču importu, kam uzlikts PVN, ir tiesības uz nodokļa atmaksāšanu tiktāl, ciktāl preces vai pakalpojumus izmanto šādiem darījumiem:</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>darījumiem, kas minēti 169. pantā;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>PVN direktīvas 171. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>Nodokļa maksātājiem, kuri neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kur tie veic preču un pakalpojumu iegādi vai preču importu, kam uzlikts PVN, bet kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, PVN atmaksā saskaņā ar [Astotajā direktīvā] paredzēto sīki izstrādāto īstenošanas kārtību.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Rumānijas tiesības</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Legea nr. 571/2003</HT> <HT TYPE="ITALIC">privind Codul fiscal</HT> (Likums Nr. 571/2003 par Nodokļu kodeksu) 147<HT TYPE="SUP">ter</HT> pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>Nodokļa atmaksāšana nodokļa maksātājiem, kas nav reģistrējušies kā PVN maksātāji Rumānijā<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="147B.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>1)</NO.PARAG><ALINEA>Ar likumā paredzētajiem nosacījumiem:</ALINEA><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nodokļa maksātājs, kas nav reģistrēts un kam nav pienākuma reģistrēties kā PVN maksātājam Rumānijā, bet kas ir reģistrēts citā dalībvalstī, var lūgt atmaksāt samaksāto nodokli; [..]</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hotărârea Guvernului nr. 44/2004 pentru aprobarea Normelor metodologice de aplicare a Codului fiscal</HT> (Valdības lēmums Nr. 44/2004, ar ko apstiprina metodoloģiskos Nodokļu kodeksa piemērošanas noteikumus) 49. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>[..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Nodokļa maksātājs [..] ir nodokļa maksātājs, kas [..] nav reģistrēts un kam nav pienākuma reģistrēties kā nodokļa maksātājam Rumānijā [..], kas nav dibināts un kam nav pastāvīgas juridiskās adreses Rumānijā, no kuras tikusi veikta saimnieciskā darbība, un kas šajā laikposmā nav piegādājis preces vai sniedzis pakalpojumus Rumānijā [..]</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Nodoklis [..] 3. punktā paredzētajam nodokļa maksātājam tiek atmaksāts, ciktāl Rumānijā importētās preces un pakalpojumus [..], par kuriem ir samaksāts nodoklis, nodokļa maksātājs izmanto:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>darījumiem, kas ir saistīti ar tā saimniecisko darbību un par kuriem nodokļa maksātājam būtu bijušas tiesības atskaitīt nodokli, ja šie darījumi būtu veikti Rumānijā [..];</TXT><P>[..]</P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Lai izpildītu atmaksāšanas nosacījumus, ikvienam 3. punktā paredzētajam nodokļa maksātājam ir jāizpilda šādi pienākumi:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ar rakstisku paziņojumu jāapliecina, ka atmaksāšanas pieteikumā paredzētajā laikposmā tas nav piegādājis preces vai pakalpojumus, kuri piegādāti vai par kuriem var uzskatīt, ka tie ir piegādāti Rumānijas teritorijā [..];</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>Kompetentie nodokļu dienesti nevar nodokļa maksātājam, kas lūdz veikt atmaksāšanu [..], uzlikt citus pienākumus, kuri nav paredzēti 5. punktā. Izņēmuma kārtā kompetentie nodokļu dienesti var lūgt nodokļa maksātāju sniegt informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu atmaksāšanas iesnieguma pamatotību.</TXT><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SMS group</HT> ir Vācijā dibināta sabiedrība, kas pārdod un uzstāda tērauda apstrādei paredzētas iekārtas. 2008. gada 7. februārī <HT TYPE="ITALIC">SMS</HT> <HT TYPE="ITALIC">Meer</HT>, kas ir uzņēmums, kuru pa šo laiku ir pārņēmusi <HT TYPE="ITALIC">SMS group</HT>, kā pārdevēja ar <HT TYPE="ITALIC">Zimekon</HT> <HT TYPE="ITALIC">Handels GmbH Autriche</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>pircējs<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>) noslēdza līgumu, kas tiek saukts par līgumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>Nr. 27<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> un kas attiecas uz cauruļu metināšanas sistēmas izgatavošanu un piegādi tērauda cauruļvadu un cauruļvadu profilu ražošanai, izmantojot garenisko elektrisko metināšanu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/><HT TYPE="ITALIC">RSA</HT><QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>). <HT TYPE="ITALIC">RSA</HT> adresāts bija sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">OOO Zimekon Ukraine</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Saskaņā ar līgumā Nr. 27 paredzēto maksāšanas grafiku pircējam par <HT TYPE="ITALIC">RSA</HT> ražošanas darbu pirmo posmu avansa maksājums EUR 2 miljonu apmērā bija jāsamaksā līdz 2008. gada martam, pēc tam bija jāsamaksā EUR <FT TYPE="NUMBER">800000</FT> līdz <DATE ISO="20080415">2008. gada 15. aprīlim</DATE>, papildus EUR 1 miljons – līdz <DATE ISO="20080515">2008. gada 15. maijam</DATE> un, visbeidzot, EUR 1 miljons – līdz <DATE ISO="20080615">2008. gada 15. jūnijam</DATE>. Piegādei adresātam bija jānotiek laikposmā no <DATE ISO="20090601">2009. gada 1. jūnija</DATE> līdz <DATE ISO="20090930">2009. gada 30. septembrim</DATE>, ar nosacījumu, ka šajā līgumā paredzētie maksājumi tiks veikti paredzētajos termiņos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT><DATE ISO="20080626">2008. gada 26. jūnijā</DATE>, lai gan pircējs bija samaksājis tikai avansa maksājumu EUR 2 miljonu apmērā, <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> ar <HT TYPE="ITALIC">Asmas AES</HT>, kas dibināts Turcijā, noslēdza apakšuzņēmuma līgumu par to iekārtu piegādi, kuras <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> bija vajadzīgas, lai ražotu <HT TYPE="ITALIC">RSA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>attiecīgās preces<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>). <DATE ISO="20081105">2008. gada 5. novembrī</DATE> pēc pircēja lūguma līguma Nr. 27 izpilde tomēr tika apturēta līdz <DATE ISO="20090901">2009. gada 1. septembrim</DATE>, jo pircējam bija radušās finansiālas grūtības. <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> lūdza pircēju veikt atlikušos maksājumus, vienlaikus precizējot, ka darbi tiks atsākti tikai pēc attiecīgo summu samaksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT><DATE ISO="20090914">2009. gada 14. septembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> no Turcijas uz Rumāniju importēja attiecīgās preces un samaksāja ar tām saistīto PVN <FT TYPE="NUMBER">1487739</FT> Rumānijas leju (RON) apmērā (aptuveni EUR <FT TYPE="NUMBER">327500</FT>). Pēc importēšanas šīs preces tika novietotas noliktavā, kas atrodas Rumānijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Tā kā pircējs nebija veicis atlikušos maksājumus, līguma Nr. 27 izpilde netika atsākta. <HT TYPE="ITALIC">SMS group</HT> uzskatīja, ka attiecīgās preces nevar tikt izmantotas citiem projektiem, un tās nodoms bija šīs preces izmest metāllūžņos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT><DATE ISO="20091223">2009. gada 23. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> lūdza nodokļu pārvaldi atmaksāt PVN, kas samaksāts Rumānijas valstij par attiecīgo preču importu. Atbildot uz nodokļu pārvaldes lūgumu sniegt papildu informāciju, <HT TYPE="ITALIC">SMS</HT> <HT TYPE="ITALIC">Meer</HT> norādīja, ka līguma Nr. 27 neizpildes gadījumā tā ir paredzējusi šīs preces eksportēt. Tomēr tā nesniedza konkrētu informāciju par eksporta galamērķi vai datumu, kurā šis eksports tiks veikts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Nodokļu pārvalde tomēr atteicās atmaksāt PVN, jo uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">SMS</HT> <HT TYPE="ITALIC">Meer</HT> nav iesniegusi apliecinošus dokumentus, kas pierāda attiecīgo preču turpmāku apriti un to galalietotāju. Pēc tam, kad nodokļu pārvaldes sūdzību izskatīšanas dienests noraidīja administratīvo sūdzību, ko <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> bija iesniegusi par šo noraidošo lēmumu, <HT TYPE="ITALIC">Curtea de Apel Bucureşti</HT> (Bukarestes Apelācijas tiesa, Rumānija) ar pirmo <DATE ISO="20120530">2012. gada 30. maija</DATE> spriedumu noraidīja <HT TYPE="ITALIC">SMS</HT> <HT TYPE="ITALIC">Meer</HT> prasību atcelt abus šos nodokļu pārvaldes lēmumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šo pirmo spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Rumānija) tomēr atcēla un nosūtīja lietu atpakaļ <HT TYPE="ITALIC">Curtea de Apel</HT> <HT TYPE="ITALIC">Bucureşti</HT> (Bukarestes Apelācijas tiesa). Ar <DATE ISO="20140709">2014. gada 9. jūlija</DATE> spriedumu pēdējā minētā atkal noraidīja <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> prasību kā nepamatotu, jo, kā uzskatīja minētā tiesa, nodokļu pārvalde pamatoti bija pieprasījusi <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> pamatot attiecīgo preču turpmāko apriti. <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> saskaņā ar Likuma Nr. 571/2003 147<HT TYPE="SUP">ter</HT> panta 1. punkta a) apakšpunktu esot pienākums iesniegt pierādījumus par Rumānijā importēto preču galamērķi, jo to faktiskajam galamērķim ir nozīme saistībā ar piemērojamo nodokļu režīmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> par <DATE ISO="20140709">2014. gada 9. jūlija</DATE> spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, apgalvojot, ka līguma Nr. 27 noslēgšana ar pircēju un tā daļēja izpilde bija ar nodokli apliekams darījums. Turklāt līgums Nr. 27 arī esot ticis izpildīts, no kopējās līguma cenas samaksājot avansa maksājumu EUR 2 miljonu apmērā, noslēdzot apakšuzņēmuma līgumu un no piegādātāja Turcijā iegādājoties daļu no sastāvdaļām, kas ir vajadzīgas <HT TYPE="ITALIC">RSA</HT> ražošanai. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> esot pierādījusi tiešu saikni starp attiecīgo preču importu un tās ar nodokli apliekamajiem darījumiem. PVN atmaksāšana, kā uzskata <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT>, nevarot būt atkarīga no pierādījumiem par šo preču apriti pēc importa, lai gan līgums Nr. 27 galu galā nav pilnībā izpildīts. Importēšanas brīdī puses vēl esot vēlējušās, lai darījums tiktu īstenots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka importēšanas dienā <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> pastāvēja būtisks risks, ka līguma Nr. 27 izpilde tiks pārtraukta, jo pircējs vairs nebija veicis maksājumu daļas, kas bija jāsamaksā atbilstoši šim līgumam. Šādos apstākļos rodoties jautājums, vai tas, ka imports tika veikts dienā, kad tika apturēta minētā līguma izpilde, nozīmē, ka attiecīgo preču imports vairs nav saistīts ar tā izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Înalta Curte de Casație şi Justiție</HT> (Augstākā kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>“1)</NO.P><TXT>Vai Astotās direktīvas 2.–5. pants, tos skatot kopā ar Sestās direktīvas 17. panta 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts nodokļu iestāžu praksi, kad tiek uzskatīts, ka nav objektīvu elementu, kas apstiprinātu nodokļa maksātāja deklarēto nodomu importētās preces izmantot savā saimnieciskajā darbībā, ja importēšanas laikā līgums, kura izpildei nodokļa maksātājs iegādājās un importēja preces, bija apturēts, pastāvot nopietnam riskam, ka vairs nevarēs tikt īstenota nākamā preču piegāde/darījums, kam bija paredzētas importētās preces?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai pierādījums par importēto preču tālāko apriti, proti, pierādījums tam, ka un kā importētās preces faktiski ir izmantotas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamajiem darījumiem, ir papildu nosacījums PVN atmaksai, kas nav minēts Astotās direktīvas 3. un 4. pantā uzskaitītajos nosacījumos un kas ir aizliegts ar šīs direktīvas 6. pantu, vai tomēr tā ir vajadzīgā informācija par būtisku atmaksas nosacījumu, kas attiecas uz importēto preču izmantošanu ar nodokli apliekamajos darījumos, kuru nodokļu iestāde var pieprasīt saskaņā ar Astotās direktīvas 6. pantu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Astotās direktīvas 2.–5. pants, tos skatot kopā ar Sestās direktīvas 17. panta 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības uz PVN atmaksu var tikt liegtas, ja nākamais attiecīgais darījums, kuram bija paredzēts izmantot importētās preces, vairs netika īstenots? Vai šādos apstākļos ir būtisks preču faktiskais galamērķis, proti, apstāklis, vai, kādā veidā un kādā teritorijā, t.i., dalībvalsts, kurā samaksāts PVN, teritorijā vai ārpus šīs valsts, tās katrā ziņā tikušas izmantotas?</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Uzdodot šos trīs jautājumus, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Astotā direktīva, aplūkota kopā ar PVN direktīvas 170. pantu, ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj, ka nodokļa maksātājam, kas nav reģistrēts attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tā atsaka tiesības uz PVN, kas samaksāts par preču importu, atmaksu tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, ja importēšanas brīdī bija apturēta tā līguma izpilde, kura ietvaros nodokļa maksātājs šīs preces ir iegādājies un importējis, darījums, kuram tās bija jāizmanto, galu galā netika īstenots un nodokļa maksātājs nav iesniedzis pierādījumus par to turpmāko apriti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāatgādina, ka Astotās direktīvas mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek atmaksāts PVN, ko kādā dalībvalstī ir samaksājuši citā dalībvalstī reģistrēti nodokļa maksātāji, un tādējādi saskaņot tiesības uz atmaksu, kas izriet no PVN direktīvas 170. panta (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Planzer</HT> <HT TYPE="ITALIC">Luxembourg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑73/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:397">EU:C:2007:397</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Astotās direktīvas 2. panta izriet, ka ikviena dalībvalsts, ievērojot šajā direktīvā minētos nosacījumus, ikvienam nodokļa maksātājam, kas ir reģistrēts nevis šīs dalībvalsts teritorijā, bet citā dalībvalstī, atmaksā PVN, kurš ir samaksāts par preču importu šajā pirmajā dalībvalstī, ciktāl šīs preces ir izmantotas PVN direktīvas 170. pantā paredzētajiem darījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Šajā ziņā Astotās direktīvas 3. un 4. pantā ir precizētas formālās prasības, kas ir jāizpilda, lai iegūtu šādas tiesības uz atmaksāšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Taču, kā Eiropas Komisija to pamatoti ir izklāstījusi savos rakstveida apsvērumos, Astotās direktīvas mērķis nav noteikt ne tiesību uz atmaksāšanu īstenošanas nosacījumus, ne to apmēru. No šīs direktīvas 5. panta izriet, ka tiesības uz PVN atmaksāšanu tiek noteiktas saskaņā ar atbilstošajām PVN direktīvas normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šādā kontekstā ir jānorāda, ka vienā dalībvalstī reģistrēta nodokļa maksātāja tiesības iegūt citā dalībvalstī samaksāta PVN atmaksāšanu, kā tas ir reglamentēts Astotajā direktīvā, ir atkarīgas no viņa PVN direktīvā noteiktajām tiesībām atskaitīt PVN, kas ir samaksāts kā priekšnodoklis savā dalībvalstī (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121025">2012. gada 25. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Daimler</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Widex</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑318/11 un C‑319/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:666">EU:C:2012:666</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru minētās atskaitīšanas tiesības ir neatņemama PVN mehānisma sastāvdaļa un tās principā nevar tikt ierobežotas. Šīs tiesības ir izmantojamas nekavējoties attiecībā uz visiem ar darījumiem saistītajiem nodokļiem, kas ir samaksāti kā priekšnodoklis (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160622">2016. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gemeente</HT> <HT TYPE="ITALIC">Woerden</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑267/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:466">EU:C:2016:466</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Atskaitīšanas un tādējādi atmaksāšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no PVN, kas tam ir jāmaksā vai ko tas ir samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību. Kopējā PVN sistēma tādējādi nodrošina pilnīgu saimniecisko darbību aplikšanas ar nodokļiem neitralitāti neatkarīgi no šīs darbības mērķiem vai rezultātiem, ja pašas minētās darbības arī ir apliktas ar PVN (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klub</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑153/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:163">EU:C:2012:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Konkrētāk runājot par tiesību uz atmaksāšanu nosacījumiem, no PVN direktīvas 170. panta, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas 169. pantu, izriet, ka ikvienam nodokļa maksātājam, kas Astotās direktīvas 1. panta izpratnē neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā tas veic preču importu, kam ir uzlikts PVN, ir tiesības uz šī nodokļa atmaksāšanu, ciktāl šīs preces tiek izmantotas vai nu tā darījumiem, kas ir saistīti ar PVN direktīvas 9. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētajām darbībām un<?PAGE NO="9"?> kas veikti ārpus dalībvalsts, kurā šis nodoklis ir maksājams vai samaksāts, bet attiecībā uz ko PVN būtu atskaitāms, ja šie darījumi būtu veikti attiecīgajā dalībvalstī, vai arī atsevišķiem no nodokļa atbrīvotiem darījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šīs tiesības uz atmaksāšanu saskaņā ar PVN direktīvas 70. un 167. pantu rodas brīdī, kad nodoklis kļūst iekasējams, proti, preču importēšanas brīdī (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klub</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑153/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:163">EU:C:2012:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par to, vai <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> var uzskatīt par nodokļa maksātāju Astotās direktīvas 1. panta izpratnē, ir jāatgādina, ka šajā tiesību normā būtībā ir paredzēti divi kumulatīvi nosacījumi. No vienas puses, šīs direktīvas 7. panta 1. punktā paredzētajā laikposmā attiecīgajam nodokļa maksātājam nedrīkst būt nekāda uzņēmuma dalībvalstī, kurā tas lūdz veikt šo atmaksāšanu. No otras puses, tas šajā pašā laikposmā nedrīkst būt veicis preču piegādes vai sniedzis pakalpojumus, ja par piegādes vai sniegšanas vietu tiek uzskatīta šī dalībvalsts, izņemot īpaši norādītus pakalpojumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140206">2014. gada 6. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">E.ON Global Commodities</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑323/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:53">EU:C:2014:53</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> ir izpildījusi minētos nosacījumus. Proti, ir skaidrs, ka pamatlietā aplūkotās importēšanas brīdī šī sabiedrība bija PVN maksātāja Vācijā kā sabiedrība, kas šajā dalībvalstī veic saimniecisko darbību, kura izpaužas kā tērauda metināšanai paredzētu iekārtu pārdošana un uzstādīšana, un ka tai nebija pienākuma reģistrēties kā PVN maksātājai Rumānijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Otrkārt, runājot par to, vai <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> rīkojās kā nodokļa maksātāja, attiecīgās preces importējot Rumānijā, ir jānorāda, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>nodokļa maksātājs<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> atbilstoši PVN direktīvas 9. panta 1. punktam ir definēts saistībā ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>saimnieciskā darbība<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121129">2012. gada 29. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gran Via Moineşti</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑257/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:759">EU:C:2012:759</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Privātpersona, kas ieved preces saimnieciskās darbības veikšanai šīs tiesību normas izpratnē, to dara kā nodokļa maksātājs pat tad, ja šīs preces nekavējoties netiek izmantotas šai saimnieciskajai darbībai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121129">2012. gada 29. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gran Via Moineşti</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑257/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:759">EU:C:2012:759</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka tas, kurš veic ieguldījumus ar mērķi – ko apstiprina objektīvi fakti – veikt saimniecisku darbību PVN direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē, ir jāuzskata par nodokļa maksātāju (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19850214">1985. gada 14. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rompelman</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>268/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:74">EU:C:1985:74</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960229">1996. gada 29. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">INZO</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑110/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:67">EU:C:1996:67</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151022">2015. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sveda</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑126/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:712">EU:C:2015:712</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Tas, vai nodokļa maksātājs ir rīkojies šādā statusā, ir fakta jautājums, kas ir jāvērtē, ņemot vērā visu informāciju lietā, kurā tostarp ietilpst attiecīgās preces veids un laikposms no tā iegādes līdz izmantošanai šī nodokļa maksātāja saimnieciskajai darbībai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klub</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑153/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:163">EU:C:2012:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šādā kontekstā ir jāatgādina, ka prejudiciāla nolēmuma tiesvedības ietvaros valsts tiesa ir vienīgā, kuras kompetencē ir novērtēt pamatlietas faktus un interpretēt valsts tiesību aktus. Tomēr Tiesa, kas ir aicināta valsts tiesai sniegt noderīgas atbildes, ir kompetenta sniegt norādes, kuras izriet no pamatlietas materiāliem, kā arī no tai paustajiem apsvērumiem un kuras var ļaut iesniedzējtiesai pieņemt nolēmumu pamatlietā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170511">2017. gada 11. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Posnania Investment</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑36/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:361">EU:C:2017:361</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā lietā ir skaidrs, ka <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT>, saņēmusi avansa maksājumu EUR 2 miljonu apmērā, <DATE ISO="20080626">2008. gada 26. jūnijā</DATE> noslēdza apakšuzņēmuma līgumu, kura priekšmets bija attiecīgās preces, kas tika iegādātas kā aprīkojums, kurš ir vajadzīgs <HT TYPE="ITALIC">RSA</HT> ražošanai, lai tādējādi izpildītu līgumu Nr. 27. No šiem konstatējumiem, šķiet, izriet, ka šī sabiedrība attiecīgās preces importēja ar mērķi veikt saimniecisku darbību, un to apstiprina objektīvi fakti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā ziņā tam vien, ka līguma Nr. 27 izpilde bija apturēta dienā, kad attiecīgās preces tika importētas, nav nozīmes, ņemot vērā, ka ir jāprezumē, ka <HT TYPE="ITALIC">SMS</HT> <HT TYPE="ITALIC">Meer</HT> būtu pārkāpusi savas līgumsaistības attiecībā pret savu apakšuzņēmēju, ja tā būtu atteikusies piegādāt preces tikai tāpēc vien, ka bija apturēta līguma Nr. 27 izpilde. Turklāt tikai pēc tam, kad šīs preces bija importētas, līguma izpilde galīgi netika atsākta no <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, proti, pircējam radušos maksājumu izpildes grūtību dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT>, importējot attiecīgās preces, rīkojās kā nodokļa maksātāja PVN direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Treškārt, runājot par attiecīgo preču izmantošanu PVN direktīvas 170. pantā paredzētajiem darījumiem, ir skaidrs, ka <HT TYPE="ITALIC">RSA</HT>, kura īstenošanai <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> iegādājās šīs preces, adresāts bija Ukrainā. Tādējādi minēto preču importēšana tika veikta, lai galu galā īstenotu eksportu PVN direktīvas 146. panta izpratnē, t.i., darījumu, uz kuru ir atsauce šīs direktīvas 170. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT>, attiecīgās preces importējot Rumānijā, ieguva tiesības uz samaksātā PVN atmaksāšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Šo tiesību esamību neatspēko tas, ka darījums, kura ietvaros bija jāizmanto attiecīgās preces, galu galā netika īstenots un ka <HT TYPE="ITALIC">SMS</HT> <HT TYPE="ITALIC">Meer</HT> nevarēja iesniegt nodokļu pārvaldes pieprasītos pierādījumus par minēto preču turpmāko apriti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>No pastāvīgās Tiesas judikatūras izriet, ka radušās tiesības uz nodokļa atskaitīšanu saglabājas, ja nepastāv krāpnieciska vai ļaunprātīga rīcība, kā arī ievērojot iespējamu koriģēšanu atbilstoši PVN direktīvā paredzētajiem nosacījumiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klub</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑153/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:163">EU:C:2012:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Konkrētāk, ja nodokļa maksātājs nav varējis izmantot preces, saistībā ar kurām ir veikta atskaitīšana par darījumu, kas ir apliekams ar nodokli, no viņa gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, atskaitīšanas tiesības saglabājas, jo šādā gadījumā nepastāv nekāds krāpniecības vai ļaunprātīgas izmantošanas risks, kurš attaisnotu atmaksāšanas atteikumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120322">2012. gada 22. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klub</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑153/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:163">EU:C:2012:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Šādi apsvērumi <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> ir attiecināmi uz tādu nodokļa maksātāju kā <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT>, jo atbilstoši tās apgalvojumiem tā attiecīgās preces nebija paredzējusi izmantot citiem nolūkiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šajā gadījumā, ciktāl valsts nodokļu iestādēm nav objektīvas informācijas, kura pierādītu, ka tiesības uz atmaksāšanu ir radušās krāpnieciskas vai ļaunprātīgas rīcības rezultātā, bet tas galu galā ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, pēc importa notikušajiem faktiem nav nozīmes. It īpaši, ja <HT TYPE="ITALIC">SMS Meer</HT> tiktu pieprasīts iesniegt pieradījumus, ka attiecīgas preces galu galā tikušas eksportētas ārpus Rumānijas, patiesībā tiesību uz atmaksāšanu īstenošanai tiktu izvirzīts būtisks papildu nosacījums, kas nav paredzēts PVN sistēmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Astotā direktīva, aplūkota kopā ar PVN direktīvas 170. pantu, ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj, ka nodokļa maksātājam, kas nav reģistrēts attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tajā tiek atteiktas tiesības uz tā PVN atmaksāšanu, kas samaksāts par preču importu, tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, ja importa īstenošanas brīdī tā līguma izpilde, atbilstoši kuram nodokļa maksātājs šīs preces iegādājās un importēja, bija apturēta, darījums, kuram tās bija jāizmanto, galu galā netika īstenots un nodokļa maksātājs nav iesniedzis pierādījumus par to turpmāko apriti.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19791206">1979. gada 6. decembra</DATE> Astotā direktīva 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī, aplūkota kopā ar Padomes <DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembra</DATE> Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 170. pantu, ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj, ka nodokļa maksātājam, kas nav reģistrēts attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tajā tiek atteiktas tiesības uz tā pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu, kas samaksāts par preču importu, tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, ja importa īstenošanas brīdī tā līguma izpilde, atbilstoši kuram nodokļa maksātājs šīs preces iegādājās un importēja, bija apturēta, darījums, kuram tās bija jāizmanto, galu galā netika īstenots un nodokļa maksātājs nav iesniedzis pierādījumus par to turpmāko apriti.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>