KOMISIJAS ZIŅOJUMS

par to, kā 2012. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Šis ziņojums, kas sagatavots saskaņā ar 17. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[1], attiecas uz 2012. gadu un pamatojas uz statistikas datiem, kas apkopoti pielikumā.

Šie statistikas dati norāda uz pieteikumu, nevis pieprasīto dokumentu skaitu. Praksē pieteikumi var attiekties gan uz atsevišķu dokumentu, gan uz veselu dokumentu kopumu saistībā ar konkrētu procedūru, kurā iekļauti tūkstošiem dokumentu. Pieteikumi par piekļuvi dokumentiem, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī jau bija publiski pieejami, nav iekļauti.

Pēc sākotnējā pieteikuma piekļuve pieprasītajiem dokumentiem tika sniegta 83 % gadījumu. Pēc atkārtota pieteikuma 43 % gadījumu tika sniegta pilnīga vai daļēja piekļuve.

1.           Reģistri un tīmekļa vietnes

1.1.        Komisijas dokumentu reģistram 2012. gadā tika pievienoti 17 940 jauni dokumenti (skatīt 1. tabulu pielikumā).

1.2.        Saskaņā ar Regulas 1049/2001 17. panta 1. punktu Komisijai gada ziņojumos ir jānorāda tās rīcībā esošo dokumentu skaits, kuri ir “slepeni” regulas 9. panta 1. punkta[2] nozīmē un tāpēc nav iekļauti reģistrā. Komisijas publiskajā reģistrā 2012. gadā bija iekļauti šādu kategoriju dokumenti: COM, SEC, C, JOIN, SWD OJ, un PV. Komisija 2012. gadā nesagatavoja un nesaņēma nevienu slepenu dokumentu, kas ietilptu kādā no minētajām dokumentu kategorijām.

1.3.        Turpmākajā tabulā iekļauti 2012. gada dati par to, kā izmantota EUROPA portālā pieejamā tīmekļa vietne „Pārredzamība un piekļuve dokumentiem”.

|| Apmeklētāju skaits || Apmeklējumu skaits || Atvērtās lapas

Kopā || 33 903 || 40 605 || 213 244

Mēnesī vidēji || 2825 || 3384 || 17 770

2.           Sadarbība ar citām iestādēm, uz kurām attiecas šī regula

Starpiestāžu komiteja, kas izveidota saskaņā ar regulas 15. panta 2. punktu, 2012. gadā nesanāca politiskā līmenī. Taču visas trīs iestādes (Eiropas Parlaments, Padome un Komisija) regulāri tikās administratīva līmeņa sanāksmēs, lai dalītos pieredzē, izstrādātu paraugpraksi un nodrošinātu regulas saskaņotu piemērošanu.

3.           Piekļuves pieteikumu analīze

3.1.        Sākotnējo piekļuves pieteikumu skaits 2012. gadā samazinājās (2012. gadā pieteikumu skaits bija 6014 salīdzinājumā ar 6447 pieteikumiem 2011. gadā). Atbilžu skaits, kuras pamatojas uz Regulu 1049/2001, 2012. gadā bija 5274 salīdzinājumā ar 6055 atbildēm 2011. gadā.

3.2.        Atkārtoto piekļuves pieteikumu skaits ievērojami palielinājās par gandrīz 39 % (229 jauni atkārtotie pieteikumi 2012. gadā salīdzinājumā ar 165 pieteikumiem 2011. gadā). Kopējais par atkārtotiem pieteikumiem sniegto atbilžu skaits bija atbilstošs pieteikumu skaitam (202 slēgtas lietas 2012. gadā salīdzinājumā ar 162 lietām 2011. gadā). No šīm atbildēm 160 (79 %) bija ar atkārtotiem pieteikumiem saistīti lēmumi par piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu 1049/2001. To skaits 2012. gadā palielinājās par 11 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, kad tika pieņemti 144 šādi lēmumi. (Skatīt 5. tabulu pielikumā.)

3.3.        Visvairāk sākotnējo pieteikumu 2012. gadā saņēma Komisijas Ģenerālsekretariāts un Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāts (attiecīgi 12,10 % un 7,28 %), kam cieši sekoja Konkurences ģenerāldirektorāts (6,81 % no sākotnējiem pieteikumiem) un Vides ģenerāldirektorāts (6,61 % no sākotnējiem pieteikumiem). Jāpiebilst, ka samazinājās interese par dokumentu saņemšanu no Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta (kurš 2011. gadā saņēma visvairāk pieteikumu), taču pieprasījums pēc dokumentiem un dokumentu kopumiem no Konkurences ģenerāldirektorāta joprojām ir liels.

3.4.        Joprojām visaktīvākā pieteikumu iesniedzēju kategorija ir akadēmisko aprindu pārstāvji, no kuriem saņemti 22,70 % sākotnējo pieteikumu (2011. gadā šis rādītājs bija 25,73 %). Tāpat kā iepriekšējos gados otrā aktīvākā kategorija ir juridiski uzņēmumi, no kuriem saņemti 13,58 % pieteikumu (2011. gadā – 11,30 %) un pilsoniskā sabiedrība (NVO, interešu grupas), no kuras saņemti 10,32 % pieteikumu (2011. gadā – 8,59 %). Savukārt 33,83 % pieteikumu iesniedzēju sociāli profesionālā grupa nav noteikta. (Skatīt 8. tabulu pielikumā.)

3.5.        Arī ģeogrāfiskā ziņā sākotnējo pieteikumu sadalījums saglabājās ļoti līdzīgs kā iepriekšējos gados – joprojām līderos ir Beļģija (21,85 %), un no tās saņemto pieteikumu arvien pieaugošais īpatsvars vēl nedaudz palielinājās. Salīdzinājumā ar 2011. gadu ievērojami samazinājās pieteikumu skaits no Itālijas (2011. gadā tie bija 12,37 %, bet 2012. gadā – 7,54 %). Izņemot Vāciju (14,04 %) un Apvienoto Karalisti (10,17 %), neviena dalībvalsts neiesniedza vairāk nekā 10 % no visiem pieteikumiem, un visvairāk pieteikumu saņemti no dalībvalstīm ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, proti, no Francijas, Spānijas un Polijas. No ES-10 un ES-2 dalībvalstīm saņemto pieteikumu īpatsvars joprojām ir nedaudz mazāks nekā tas, kāds novērots ES-15 dalībvalstīm. (Skatīt 9. tabulu pielikumā.)

4.           Piekļuves tiesību izņēmumu piemērošana

4.1.        To pieteikumu īpatsvars, uz kuriem pēc sākotnējā pieteikuma tika atbildēts ar pilnīgu atteikumu, 2012. gadā nedaudz palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (16,91 % 2012. gadā un 12,18 % 2011. gadā). No katriem četriem gadījumiem gandrīz trijiem tika atļauta pilnīga piekļuve (74,48 % salīdzinājumā ar 80,20 % 2011. gadā), bet salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz palielinājās to dokumentu īpatsvars, kuru saturs izpausts daļēji (8,61 % salīdzinājumā ar 7,62 % 2011. gadā). (Skatīt 3. tabulu pielikumā.)

4.2.        To gadījumu skaits, kuros Komisija pēc atkārtota pieteikuma saņemšanas mainīja tās dienestu nostāju un atļāva pilnībā piekļūt dokumentiem, par kuriem iepriekš bija dots atteikums, nedaudz palielinājās (18,75 % salīdzinājumā ar 14,58 % 2011. gadā). Turklāt palielinājās to gadījumu skaits, kuros atteikums pilnībā tika atstāts spēkā, un ievērojami samazinājās to gadījumu skaits, kuros pēc atkārtota pieteikuma tika piešķirta plašāka piekļuve. (Skatīt 6. tabulu pielikumā.)

4.3.        Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz samazinājās to gadījumu īpatsvars, kuros atteikuma pamats bija Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība (4. panta 3. punkts) (25,15 %, salīdzinot ar 25,73 % 2011. gadā). Tomēr tā joprojām ir otrajā vietā to izņēmumu sarakstā, kurus izmanto visbiežāk; tikai nedaudz biežāk izmanto izņēmumu pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķa aizsardzībai (4. panta 2. punkta trešais ievilkums), kas tika izmantots 25,32 % gadījumu (salīdzinājumā ar 21,90 % 2011. gadā). (Skatīt 7. tabulu pielikumā.)

4.4.        To atteikumu īpatsvars, kas balstās uz komerciālo interešu aizsardzību, ir saglabājies samērā nemainīgs (16,94 % salīdzinājumā ar 16,83 % 2011. gadā). Turpretī to gadījumu skaits, kuros atteikuma pamats bija starptautisko attiecību aizsardzība, ir ievērojami samazinājies (3,58 % salīdzinājumā ar 12,02 % 2011. gadā). (Skatīt 7. tabulu pielikumā.)

4.5.        Tāpat kā iepriekšējos gados visbiežāk norādītais pamatojums, lai atkārtoti atteiktu piekļuvi, bija izmeklēšanas mērķa aizsardzība (4. panta 2. punkta trešais ievilkums) (45,10 % salīdzinājumā ar 32,68 % 2011. gadā). (Skatīt 7. tabulu pielikumā.)

– Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība tika izmantota 15,69 % gadījumu (un tas ir mazāk nekā 2011. gadā). Tomēr šī tendence attiecas vienīgi uz gadījumiem, kuros lēmums vēl nebija pieņemts (6,54 % salīdzinājumā ar 15,33 % iepriekšējā gadā). Ir jānorāda, ka palielinājās to gadījumu skaits, kas attiecās uz iekšējai lietošanai paredzētiem atzinumiem jau pēc lēmuma pieņemšanas (9,5 % salīdzinājumā ar 4 % 2011. gadā).

– Jāatzīmē, ka bija vērojams samazinājums attiecībā uz privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību (10,46 % salīdzinājumā ar 20,67 % 2011. gadā). Taču komerciālo interešu aizsardzība tika izmantota gandrīz tikpat bieži kā iepriekšējos gados (11,76 % salīdzinājumā ar 14,66 % 2011. gadā). Attiecībā uz gadījumiem, kad izņēmumu pamato ar tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzību, ir vērojams būtisks pieaugums no 1,33 % 2011. gadā līdz 7,84 % 2012. gadā.

5.           Eiropas Ombudam iesniegtās sūdzības

5.1.        Ombuds 2012. gadā slēdza 18 sūdzību lietas pret Komisiju saistībā ar dokumentu piekļuves pieprasījumu izskatīšanu.

10 lietas slēgtas, izsakot aizrādījumu un/vai citas piezīmes

2293/2008/(BB)(FOR)TN || 1972/2009/ANA || 914/2009/(IP)(EIS)ER || 2299/2010/(IP)(EIS)ER

682/2010/TN || 339/2011/AN || 388/2011/(PMC)(IP) (EIS)ER || 1472/2011/(PMC)(PB)MMN

2466/2011/ER || 173/2012/VL || ||

8 lietas slēgtas bez turpmākas rīcības

3097/2009/(JF)(IP)EIS || 127/2010/VIK || 849/2010/KM || 1161/2010/BEH

1683/2010/(ELB) MMN || 1767/2010/(IP)(EIS) ER || 1459/2011/JF || 414/2012/MMN

5.2.        Gada laikā ombuds uzsāka 20 jaunas izmeklēšanas lietas, kur piekļuve dokumentiem bija vai nu galvenā sūdzības daļa, vai arī viena no sūdzības daļām.

6.           Izskatīšana tiesā

Tāpat kā iepriekšējos gados 2012. gadā tika pieņemta būtiska jauna judikatūra[3].

6.1.        Eiropas Savienības Tiesa pasludināja trīs būtiskus spriedumus pārsūdzības lietās Agrofert[4], Editions Odile Jacob[5] un IFAW[6]. Pirmie divi spriedumi attiecas uz konkurences politiku, bet pēdējā Tiesa sniedza interpretāciju par iebildumu novērtējumu, ko dalībvalsts pauda saistībā ar to dokumentu izpaušanu, kurus tā bija sagatavojusi.

Tiesa izdeva divus rīkojumus, ar kuriem noraidīja prasības lietās C-208/11P (nepamatota) un C-554/11P (nepieņemama), abas prasības pret Komisiju iesniedza Internationaler Hilfsfonds.

6.2.        Savukārt Vispārējā tiesa pasludināja sešus spriedumus saistībā ar tiesībām piekļūt dokumentiem:

T-59/09 Vācija/Komisija, 14.2.2012. || T-529/09, S. in t’Veld/Padome, 4.5.2012. (Komisija iesaistījās, lai atbalstītu Padomes nostāju) || T-344/08 EnBW/Komisija, 22.5.2012.

T-6/10, Sviluppo Globale/Komisija, 22.5.2012. || T-300/10, Internationaler Hilfsfonds/Komisija, 22.5.2012. || T-167/10, European Dynamics/Komisija, 6.12.2012.

6.3.        Tiesa svītroja no reģistra trīs lietas, jo prasītājs atsauca savu prasību:

T-362/11 Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe/Komisija || T-337/09 Colegio Official de Farmaceuticos/Komisija || T-333/12, Soltau/Komisija

6.4.        Šādās trīs lietās Tiesa tiesvedību izbeidza:

T-330/11, Mastercard/Komisija || T-341/11, Ecologistas en Acción/Komisija || T-180/10, Nickel Institute/Komisija

6.5.        Trīs prasības tika noraidītas pēc Vispārējās tiesas rīkojuma:

T-359/10, Ecologistas en Acción-CODA (acīmredzami nepamatota) || T-278/11, ClientEarth/Komisija (acīmredzami nepieņemama) || T-17/10, Steinberg/Komisija (daļēji nepieņemama, daļēji nepamatota)

6.6.        Pret Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, 2012. gadā tika ierosinātas 14 jaunas lietas:

T-185/12 HUK-Coburg Haftpflicht-Unterstützungs-Kasse kraftfahrender Beamter Deutschlands a.G. in Coburg c / Commission européenne || T-188/12 Patrick Breyer/Komisija || T-306/12 Spirlea/Komisija

T-333/12 C. Soltau/Komisija || T-402/12 Carl Schlyter/Komisija || T-418 Jürgen Beninca/Komisija [Vispārējās tiesas 2013. gada 19. februāra rīkojums, kurā norādīts, ka šajā lietā tiesvedība ir jāizbeidz un lieta ir svītrojama no reģistra]

T-419/12 LVM Landwirtschaftlicher Versicherungsverein Münster aG/Komisija || T-420/12 VHV Allgemeine Versicherung AG/Komisija || T-421/12 Württembergische Gemeinde-Versicherung aG/Komisija

T-476/12 Saint-Gobain Glass Deutschland GmbH/Komisija || T-482/12 Internationaler Hilfsfonds e.V.c/Komisija || T-498/12 Tourisme Consortium Loutraki SA Gouvernement local - Loutraki SA - Club Hôtel et Hôtel Casino Loutraki et Entreprises Touristiques AE/Komisija

T-526/12 AXA Versicherung AG/Komisija || T-561/12 Jürgen Beninca/Komisija ||

6.7.        Turklāt Eiropas Savienības Tiesā ir iesniegta viena jauna pārsūdzības prasība pret Vispārējās tiesas rīkojumu/spriedumu:

C-365/12P Komisija/EnBW Energie Baden-Württemberg AG e.a || ||

7.           Secinājumi

Pēc pastāvīga piekļuves pieteikumu skaita pieauguma deviņu gadu garumā no 500 līdz aptuveni 6500 to skaits 2010. un 2011. gadā saglabājās stabils un pašlaik ir samazinājies līdz 6000. Komisija joprojām ir iestāde, kas izskata visvairāk dokumentu piekļuves pieprasījumu.

Savukārt atkārtotu pieteikumu skaits ir palielinājies. Pieteikumu iesniedzēji ir labāk informēti par viņu likumīgajām tiesībām pārsūdzēt sākotnējo lēmumu, ko pieņēmusi Komisija.

Tas varētu liecināt, ka Komisija, izmantojot dažādus līdzekļus un forumus, tostarp piekļuvi dokumentiem, ir panākusi stabilu un labi zināmu pārredzamības sistēmu.

Pamatojoties uz panākumiem, kas jau bija sasniegti 2011. gadā, 2012. gadā tika vēl vairāk uzlabota aktīva pārredzamība attiecībā uz Komisijas likumdošanas darbu. Tā rezultātā ievērojams sākotnējo piekļuves pieteikumu skaits un gandrīz visi atkārtotie pieteikumi attiecas uz Komisijas darbu ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzības jomā, tostarp jo īpaši konkurences politikas īstenošanā. Izskatot šādus pieteikumus, Komisijai ir jāpanāk pareizs līdzsvars starp savu darbību pārredzamības nodrošināšanu un to, lai tiktu nodrošinātas Komisijas spējas pienācīgi veikt Līgumos paredzētos uzdevumus.

PIELIKUMS Statistikas dati par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu

1.           Reģistrā iekļauto dokumentu skaits

|| COM || SEC || C || JOIN || SWD || OJ || PV || Kopā

2012. || 1832 || 1429 || 13 542 || 53 || 859 || 130 || 95 || 17 940

Sākotnējie pieteikumi

2.           Saņemtie un izskatītie pieteikumi

|| 2010. || 2011. || 2012.

Saņemtie pieteikumi || 6361 || 6477 || 6014

Sniegtās atbildes[7] [8] || 7148 || 7075 || 6334

Atbildes, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 || 6127 || 6055 || 5274

3.           Rezultāti

            || 2010. || 2011. || 2012.

Skaits || % || Skaits || % || Skaits || %

Atļauta piekļuve || 5034 || 82,16 || 4856 || 80,20 || 3928 || 74,48

Piekļuve atteikta || 764 || 12,47 || 737 || 12,18 || 892 || 16,91

Daļēja piekļuve || 329 || 5,37 || 462 || 7,62 || 454 || 8,61

Kopā || 6127 || 100 || 6055 || 100 || 5274 || 100

4.           Atteikumu sadalījums atkarībā no piemērotā izņēmuma (%)

|| 2010. || 2011. || 2012.

4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais ievilkums – valsts drošība || 1,94 || 2,40 || 1.34

4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums – aizsardzība un militārā joma || 0,14 || 0,39 || 0,11

4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums – starptautiskās attiecības || 9,83 || 12,02 || 3,58

4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtais ievilkums – finanšu, monetārā vai ekonomikas politika || 2,15 || 1,88 || 1,40

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts – personu privātā dzīve un neaizskaramība || 9,76 || 8,90 || 14,65

4. panta 2. punkta pirmais ievilkums – komerciālo interešu aizsardzība || 11,84 || 16,83 || 16,94

4. panta 2. punkta otrais ievilkums – tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība || 7,32 || 6,76 || 9,84

4. panta 2. punkta trešais ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķi || 26,63 || 21,90 || 25,32

4. panta 3. punkta pirmā daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts || 16,80 || 17,15 || 20,23

4. panta 3. punkta otrā daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām || 9,62 || 8,58 || 4,92

4. panta 5. punkts – dokumentu izdevušās dalībvalsts / trešās personas atteikums || 3,94 || 3,18 || 1,67

Kopā || 100 || 100 || 100

Atkārtoti pieteikumi

5.           Saņemtie un izskatītie pieteikumi

|| 2010. || 2011. || 2012.

Saņemtie pieteikumi || 181 || 165 || 229

Atbildes uz pieteikumiem || 152 || 162 || 202

Lēmumi par atkārtotiem pieteikumiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 || 122 || 144 || 160

6.           Rezultāti

|| 2010. || 2011. || 2012.

Skaits || % || Skaits || % || Skaits || %

Atstāšana spēkā || 61 || 50 || 61 || 42,36 || 91 || 56,88

Daļēja pārskatīšana || 42 || 34,43 || 62 || 43,05 || 39 || 24,38

Pilnīga pārskatīšana || 19 || 15,57 || 21 || 14,58 || 30 || 18,75

Kopā || 122 || 100 || 144 || 100 || 160 || 100

7.           Atteikumu sadalījums atkarībā no piemērotā izņēmuma (%)

|| 2010. || 2011. || 2012.

4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais ievilkums – valsts drošība || 2,67 || 1,33 || 1,31

4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums – aizsardzība un militārā joma || 0 || 2,00 || 0,65

4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums – starptautiskās attiecības || 6,67 || 4,67 || 7,19

4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtais ievilkums – finanšu, monetārā vai ekonomikas politika || 3,33 || 3,34 || 0

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts – personu privātā dzīve un neaizskaramība || 9,33 || 20,67 || 10,46

4. panta 2. punkta pirmais ievilkums – komerciālo interešu aizsardzība || 16,67 || 14,66 || 11,76

4. panta 2. punkta otrais ievilkums – tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība || 10 || 1,33 || 7,84

4. panta 2. punkta trešais ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķi || 32 || 32,68 || 45,10

4. panta 3. punkta pirmā daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts || 11,33 || 15,33 || 6,54

4. panta 3. punkta otrā daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām || 8 || 4,00 || 9,15

4. panta 5. punkts – dalībvalsts atteikums || - || - || -

Kopā || 100 || 100 || 100

Sākotnējo pieteikumu struktūra

8.           Sadalījums pēc pieteikumu iesniedzēju sociāli profesionālās grupas (%)

|| 2010. || 2011. || 2012.

Akadēmisko aprindu pārstāvji || 23,24 || 25,73 || 22,70

Juristi || 10,69 || 11,30 || 13,58

Pilsoniskā sabiedrība (interešu grupas, nozares organizācijas, NVO u. c.) || 8,18 || 8,59 || 10,32

Publiskas iestādes (izņemot ES iestādes) || 13,56 || 8,20 || 7,12

Citas ES iestādes || 8,32 || 8,15 || 7,64

Žurnālisti || 3,35 || 3,25 || 4,81

Nav norādīts || 32,68 || 34,78 || 33,83

Kopā || 100 || 100 || 100

9.           Ģeogrāfiskais sadalījums (%)

|| 2010. || 2011. || 2012.

Austrija || 2,08 || 1,38 || 1,78

Beļģija || 17,95 || 21,42 || 21,85

Bulgārija || 0,69 || 0,93 || 0,70

Kipra || 0,20 || 0,25 || 0,08

Čehijas Republika || 4,23 || 0,93 || 2,01

Dānija || 2,02 || 2,11 || 1,58

Igaunija || 0,09 || 0,19 || 0,17

Somija || 0,81 || 1,57 || 0,55

Francija || 9,05 || 8,90 || 7,53

Vācija || 16,62 || 12,27 || 14,04

Grieķija || 1,22 || 1,10 || 1,73

Ungārija || 0,89 || 0,96 || 0,63

Īrija || 1,49 || 1,02 || 1,50

Itālija || 8,85 || 12,37 || 7,54

Latvija || 0,13 || 0,15 || 0,17

Lietuva || 0,31 || 0,42 || 0,30

Luksemburga || 1,99 || 2,12 || 1,79

Malta || 0,22 || 0,12 || 0,17

Nīderlande || 4,43 || 4,18 || 4,62

Polija || 2,76 || 2,68 || 2,79

Portugāle || 1,16 || 1,15 || 1,11.

Rumānija || 1,11 || 0,87 || 0,91

Slovākija || 0,56 || 0,56 || 0,81

Slovēnija || 0,52 || 0,31 || 0,22

Spānija || 6,86 || 7,16 || 5,70

Zviedrija || 2,18 || 1,81 || 2,16

Apvienotā Karaliste || 7,24 || 8,59 || 10,17

Eiropas valstis ārpus ES || 0,50 || 0,40 || 0,37

Ziemeļamerika || 0,11 || 0,23 || 0,88

Austrālija un Jaunzēlande || 0,09 || 0,03 || 0,03

Āfrika || 0,05 || 0,02 || 0

Dienvidamerika || 0,05 || 0,02 || 0,03

Āzija || 0,04 || 0,06 || 0,05

Nav norādīts || 3,49 || 3,73 || 6,03

Kopā || 100 || 100 || 100

10.         Tematiskais sadalījums (%)

Ģenerāldirektorāts/dienests || 2010. || 2011. || 2012.

AGRI – Lauksaimniecība un lauku attīstība || 3,15 || 2,62 || 3,44

BEPA – Eiropas politikas padomdevēju birojs || 0,03 || 0,11 || 0

BUDG – Budžets || 1,24 || 1,02 || 0,81

CLIMA – Klimata politika || 1,21 || 2,22 || 2,86

COMM – Komunikācijas dienests || 0,74 || 1,26 || 0,65

COMP – Konkurence || 9,07 || 6,99 || 6,81

CONNECT – Komunikāciju tīkli, saturs un tehnoloģijas[9] || 1,79 || 1,98 || 1,74

DEVCO – Attīstība un sadarbība – EuropeAid (kādreizējie DEV + AIDCO) || 2,77 || 3,30 || 4,67

DGT – Tulkošana || 0,36 || 0,14 || 0,20

DIGIT – Informātika || 0,09 || 0,09 || 0,12

EAC – Izglītība un kultūra || 1,13 || 1,05 || 1,13

ECFIN – Ekonomikas un finanšu lietas || 2,32 || 1,57 || 1,11

ECHO – Humānā palīdzība un civilā aizsardzība || 0,28 || 0,33 || 0,18

ELARG – Paplašināšanās || 1,47 || 1,04 || 0,95

EMPL – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība || 2,74 || 1,64 || 3,47

ENER – Enerģētika || 2,91 || 5,86 || 5,15

ENTR – Uzņēmējdarbība un rūpniecība || 4,48 || 4,84 || 4,55

ENV – Vide [10] || 4,86 || 6,37 || 6,61

EPSO – Eiropas Personāla atlases birojs || 0,14 || 0,23 || 0,23

ESTAT – Eurostat || 0,31 || 0,20 || 0,20

FPIS – Ārpolitikas instrumentu dienests[11] || - || - || 0,13

HOME – Iekšlietas || 1,63 || 4,74 || 3,14

HR – Cilvēkresursi un drošība + OIB (Infrastruktūras un loģistikas birojs Briselē) + OIL (Infrastruktūras un loģistikas birojs Luksemburgā) + PMO (Atalgojuma un individuālo tiesību birojs) || 2,29 || 2,34 || 2,98

IAS – Iekšējās revīzijas dienests || 0,09 || 0,05 || 0,02

JUST – Tieslietas (kādreizējais JLS)[12] || 6,75 || 2,54 || 3,72

MARE – Jūrlietas un zivsaimniecība || 0,66 || 0,95 || 0,66

MARKT – Iekšējais tirgus un pakalpojumi || 6,14 || 5,72 || 5,02

MOVE – Mobilitāte un transports || 3,13 || 3,02 || 2,66

OLAF – Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai || 0,27 || 0,25 || 0,48

OP – Publikāciju birojs || 0,19 || 0,37 || 0,12

REGIO – Reģionālā politika || 3,06 || 2,29 || 3,41

RTD – Pētniecība + JRC – Kopīgais pētniecības centrs || 1,82 || 1,27 || 1,61

SANCO – Veselība un patērētāji || 5,44 || 6,96 || 7,28

SCIC – Mutiskās tulkošanas un konferenču dienests || 0,08 || 0,00 || 0,02

SG – Ģenerālsekretariāts || 11,64 || 10,12 || 12,10

SJ – Juridiskais dienests || 2,68 || 2,76 || 4,37

TAXUD – Nodokļu politika un muitas savienība || 5,30 || 7,80 || 4,92

TRADE – Tirdzniecība || 3,06 || 3,47 || 2,48

Kopā || 100 || 100 || 100

[1]               OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[2]               “Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs "SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai "KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem” (9. panta 1. punkts).

[3]               Sīkāku informāciju par turpmāk minētajiem spriedumiem skatīt http://curia.europa.eu/juris/recherche.jsf?language=lv.

[4]               2012. gada 28. jūnija spriedums lietā C-477/10 P, Komisija pret Agrofert Holding a.s., vēl nav publicēts.

[5]               2012. gada 28. jūnija spriedums lietā C-404/10 P, Komisija pret Editions Odile Jacob SAS., vēl nav publicēts.

[6]               2012. gada 21. jūnija spriedums lietā C-135/11 P - IFAW Internationaler Tierschutz-Fonds pret Komisiju, vēl nav publicēts.

[7]               Lūdzam ņemt vērā, ka viens pieprasījums var attiekties uz vairākiem dokumentiem, un tādējādi uz to var tikt sniegtas vairākas dažādas atbildes.

[8]               Lūdzam ņemt vērā, ka kategorija "Sniegtās atbildes" ietver atbildes, uz ko neattiecas Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanas joma, piemēram, atbildes, kas sniegtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

[9]               Lūdzam ņemt vērā, ka tas ir kādreizējais INFSO ģenerāldirektorāts.

[10]             Lūdzam ņemt vērā, ka 2010. gadā ENV ģenerāldirektorātu sadalīja ENV ģenerāldirektorātā un CLIMA ģenerāldirektorātā.

[11]             Lūdzam ņemt vērā, ka kopš Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides Komisijā ir palikuši tikai FPIS dokumenti.

[12]             Lūdzam ņemt vērā, ka 2010. gadā JLS ģenerāldirektorātu sadalīja JUST ģenerāldirektorātā un HOME ģenerāldirektorātā.