EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.7.2021
COM(2021) 401 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam
par Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2021) 197 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.7.2021
COM(2021) 401 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam
par Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2021) 197 final}
PIELIKUMS
1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS
1.Reformu un investīciju apraksts
A. KOMPONENTS NR. 1.1. NOTURĪGA, ZAĻA UN DIGITALIZĒTA EKONOMIKA
Šajā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponentā ir izmantota plaša un horizontāla pieeja dažu Horvātijas ekonomikas strukturālo trūkumu novēršanai. Horvātijas ekonomikas izaugsmi un konverģenci ar pārējo Savienību kavē zema produktivitāte, salīdzinoši zemas privātā sektora investīcijas, visinovatīvāko uzņēmumu ierobežotā piekļuve finansējumam un kopumā uzņēmējdarbības vide, ko raksturo salīdzinoši liels administratīvais un parafiskāls slogs un pārmērīgs profesiju regulējums. Turklāt rūpnieciskās ražošanas īpatsvars ir zemākais starp Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīm, un Horvātija atpaliek arī no līdzīgām valstīm attiecībā uz investīcijām inovācijā, augstāka tehnoloģiskā līmeņa produktos un zaļajā un digitālajā pārkārtošanā.
Komponentam ir trejādi mērķi:
-uzņēmējdarbības vides uzlabošana, turpinot reformas, lai samazinātu administratīvo un parafiskālo slogu un vēl vairāk liberalizētu reglamentētās profesijas;
-panākt labāku kapitāla resursu sadali ekonomikā, izstrādājot izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai stimulētu privātā sektora investīcijas; ar dotācijām un koncesionāliem finanšu instrumentiem atbalstīt uzņēmumu produktīvas investīcijas, jo īpaši zaļo tehnoloģiju ieviešanai, un uzlabot piekļuvi alternatīviem vai inovatīviem finansēšanas veidiem.
-Atbalsts uzņēmumiem to darbības pielāgošanai jaunajai digitālajai videi, īpašu uzmanību pievēršot kultūras un radošajām nozarēm, kuras īpaši smagi skāra pārvietošanās ierobežojumi, kas ierobežoja personīgos pakalpojumus.
Komponentā ņemts vērā konkrētai valstij adresētais ieteikums, nodrošinot likviditāti maziem un vidējiem uzņēmumiem, samazinot parafiskālos maksājumus un ierobežojumus preču un pakalpojumu tirgus regulējumā, veicinot privātās investīcijas un koncentrējot investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tas arī palīdz īstenot ieteikumu samazināt apgrūtinošākos parafiskālos maksājumus un pārmērīgu produktu un pakalpojumu tirgus regulējumu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
Šis komponents ir sadalīts divos apakškomponentos C.1.1.1. (Ekonomikas konkurētspējas un zaļās pārkārtošanās stiprināšana) un C.1.1.2. (Inovācijas stimulēšana un ekonomikas digitalizācija)
A.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Apakškomponents C.1.1.1. Ekonomikas konkurētspējas un zaļās pārkārtošanās stiprināšana
Šā apakškomponenta mērķis ir veicināt saimniecisko darbību, konkurētspēju un investīcijas, vēl vairāk samazinot administratīvo un parafiskālo slogu uzņēmumiem, turpinot liberalizēt reglamentētās profesijas, palielinot piekļuvi kredītiem ar dotāciju, koncesionālu aizdevumu un pašu kapitāla instrumentu palīdzību, piesaistot ārvalstu tiešos ieguldījumus un atbalstot kultūras un radošās nozares to digitālajā pārkārtošanā.
Reforma C.1.1.1 R1. Uzņēmējdarbības un regulatīvās vides reformas turpināšana.
Šīs reformas mērķis ir vēl vairāk uzlabot Horvātijas uzņēmējdarbības vidi, veicot šādus pasākumus:
-digitalizējot pakalpojumus, ko valsts un publiskās pārvaldes iestādes sniedz uzņēmumiem, un
-uzlabojot regulatīvos nosacījumus uzņēmumiem un turpinot administratīvā un fiskālā sloga atvieglošanu;
-pieņemot stratēģiju un rīcības plānu, lai uzlabotu ekonomiskās ietekmes novērtējumu.
Reforma ietver Piektā rīcības plāna pieņemšanu administratīvā sloga un parafiskālo un ar nodokļiem nesaistītu maksājumu samazināšanai, IT sistēmas izveidi, lai uzraudzītu pasākumu īstenošanu un atjauninātu un digitalizētu ar nodokļiem nesaistīto maksājumu reģistru.
Stratēģijas un rīcības plāna pieņemšana, lai uzlabotu ekonomiskās ietekmes novērtēšanas procedūras, ko izmanto publiskajā pārvaldē, lai labāk atbalstītu inovāciju un jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu. Šajā kontekstā MVU ietekmes novērtējuma testu pārnes uz digitālu platformu, lai atvieglotu publisko administratoru sadarbību un atbalstītu tiešsaistes apmācību un saziņu. Civildienesta ierēdņu tālākizglītība konkrētās jomās ir daļa no investīcijas. Saskaņā ar investīciju veiktie pasākumi ietver “regulatīvās smilškastes” ieviešanu, kas ļauj kontrolēti testēt jaunus uzņēmējdarbības modeļus.
Šo reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma C.1.1.1 R2. Reglamentēto profesiju reformas turpināšana.
Reformas mērķis ir veicināt produktivitāti Horvātijas ekonomikā, turpinot pakalpojumu tirgu liberalizāciju. Reforma ietver vismaz 50 normatīvo prasību vienkāršošanu vai pilnīgu atcelšanu attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz otrā un trešā rīcības plāna īstenošanu pakalpojumu tirgu liberalizācijas jomā, tostarp attiecībā uz juristu, notāru, nodokļu konsultantu, revidentu, farmaceitu un aptieku, fizioterapeitu, arhitektu, inženieru un tūristu gidu profesijām un ņemot vērā Pasaules Bankas ieteikumus attiecībā uz profesionālo palātu reģistrācijas un dalības izmaksām, sadrumstalotām ekskluzīvajām tiesībām atsevišķās profesijās (piemēram, arhitektiem un inženieriem), pēcdiploma profesionālā eksāmena nodrošināšanu (piemēram, arhitektiem un inženieriem) un īpašumtiesību un vadības ierobežojumiem attiecībā uz nodokļu konsultantiem.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma C.1.1.1 R3. Privāto investīciju veicināšanas stratēģiskā satvara virzīšana
Reformas mērķis ir padarīt Horvātiju par pievilcīgu galamērķi investīcijām, izstrādājot un pieņemot stratēģisko satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu veicināšanai un atvieglošanai. Reforma ietver trīs analītiskus pētījumus: kas sniedz i) pārskatu par institucionālo vidi, ii) novērtējumu par ārvalstu tiešo ieguldījumu ietekmi un iii) ieteikumus par regulatīvām, institucionālām pārmaiņām un nodokļu stimulu izstrādi; stratēģiskā satvara, tostarp rīcības plāna, pieņemšanu un digitālas platformas izveidi īstenošanas atvieglošanai. Paredzams, ka stratēģiskais satvars nodrošinās politikas saskaņotību un koordināciju starp dažādām ministrijām un iestādēm, kas nodarbojas ar investīciju veicināšanu un atvieglošanu, maksimāli palielinās investīciju ietekmi uz produktivitāti, darbvietu radīšanu un reģionālo attīstību un atbalstīs Horvātijas digitālo un klimatisko pārkārtošanos.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma C.1.1.1 R6. Noturīgu kultūras un radošo nozaru attīstība
Reforma ietver Elektronisko mediju un autortiesību un blakustiesību likuma grozījumu stāšanos spēkā, ar kuriem tiek ieviesta efektīva interneta radošā, kultūras un mediju satura autoru tiesiskā aizsardzība, ņemot vērā nepieciešamību likvidēt šķēršļus aizsargāta satura sekmīgai komercializācijai internetā. Paredzams, ka jaunais tiesiskais regulējums stimulēs uzņēmējus pielāgot savus uzņēmējdarbības procesus nozares standartiem digitālajā vienotajā tirgū, izstrādājot jaunus un inovatīvus tiešsaistes uzņēmējdarbības modeļus un jaunus un inovatīvus produktus un pakalpojumus.
Paredzams, ka reformētais autortiesību regulējums veicinās kultūras un radošās nozares, nodrošinot stabilu tiesisko regulējumu tiešsaistes platformu un lietotņu radīšanai, atvieglojot radošā, kultūras un mediju satura licencēšanu tiešsaistē, tādējādi veicinot kultūras, valodu un mediju daudzveidību. Paredzams, ka izmaiņas mediju un autortiesību tiesiskajā regulējumā atvieglos televīzijas un radio programmu pārrobežu izplatīšanu, nodrošinot skaidrus noteikumus par tā dēvēto tiešo signālu apriti, un atvieglos publiskā satura atkalizmantošanu jaunu, inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai digitālajā vienotajā tirgū. Turklāt tiesību aktu reforma nodrošina pārredzamību attiecībā uz īpašumtiesību struktūru publicēšanu, kas saistīta ar Faktisko īpašnieku reģistru, un šīs informācijas publicēšanu pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par finansējuma summām un avotiem.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.1 R1-I1. Uzņēmējdarbības nozarei sniegto valdības un publiskās pārvaldes pakalpojumu digitalizācija (G2B)
Investīcijas mērķis ir uzlabot uzņēmumiem sniegto sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, pārredzamību un efektivitāti, izmantojot to digitalizāciju tādās izvēlētās prioritārās jomās kā uzņēmumu reģistrācija un licencēšana. Paredzams, ka tas ļaus vēl vairāk integrēt informāciju par ienākšanu tirgū un investīcijām Horvātijā, tādējādi uzlabojot datu precizitāti un pieejamību un līdz ar to arī politikas izstrādi un īstenošanu dažādos valdības pārvaldes līmeņos. Visbeidzot, mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu un datu konsolidāciju valdības pārvaldes iestādēs, lai īstenotu vienreizējas iesniegšanas principu.
Investīcija ietver šādas darbības:
-pirmā darbība ietver investīcijas, kuru pamatā ir esošā digitālā platforma START, lai izveidotu sabiedrības ar ierobežotu atbildību un ļautu lietotājiem tiešsaistē reģistrēt jaunas korporācijas. Šī darbība paplašina START platformas funkcijas, lai palielinātu pakalpojumu apjomu, uzlabotu piekļuvi sistēmai un tās pieejamību un nodrošinātu, ka visi jaunie uzņēmējdarbības dati ir integrēti vienā datubāzē. Šīs darbības ietvaros īsteno trīs investīciju projektus. Pirmkārt, lai palielinātu START platformas izmantošanu un labāk integrētu procesus, kas tika uzsākti, izmantojot digitālās un fiziskās platformas, dažādās Finanšu aģentūras filiālēs izveido 20 jaunus fiziskās piekļuves punktus START platformai, aprīko un nodrošina to darbību. Otrkārt, START platformā ievieš jaunas funkcijas, to modernizējot un savienojot ar dažādām uzņēmumu reģistra datubāzēm, lai nodrošinātu piekļuvi administratīvajai procedūrai, izmantojot digitālo autentifikāciju. Treškārt, izveido digitālās licencēšanas platformu (START Plus), lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz nosacījumiem ienākšanai tirgū, kā arī uzņēmējdarbības noteikumu pārredzamību;
-otrā darbība ietver uzņēmumu obligāto maksu maksājumu konsolidāciju, un tā ir viens no priekšnoteikumiem, lai Horvātija pievienotos Eiropas valūtas kursa mehānismam II (VKM II) un banku savienībai. Ar šo darbību izveido vienotu digitālo maksu platformu, kas ļauj tiešsaistē samaksāt septiņus biežākos un dārgākos obligātos maksājumus uzņēmumiem un palīdz optimizēt pašreizējo administratīvo procesu, piedāvājot šādas funkcijas: i) uzskaita maksas, kas uzņēmējam jāmaksā, ii) uztur maksājumu kalendāru ar norēķinu termiņiem, iii) nodrošina iespēju aizpildīt un iesniegt kompetentajām iestādēm vajadzīgās veidlapas elektroniskā formātā, iv) nodrošina iespēju veikt tiešus maksājumus tiešsaistē un v) sniedz pārskatu par samaksātajām maksām;
-trešā darbība vienkāršo un digitalizē procedūras, kas saistītas ar Stratēģisko investīciju projektu likumu, Likumu par investīciju veicināšanu un Likumu par valsts atbalstu pētniecības un attīstības projektiem; un turpina attīstīt un uzlabot uzņēmumu elektronisko datubāzi, kas izveidota saskaņā ar Uzņēmumu infrastruktūras uzlabošanas likumu. Iepriekš minēto procedūru digitalizācija paredz ieviest digitālu platformu pieteikumu iesniegšanai un piekļuvei tiem.
Pirmo un trešo darbību pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim, bet otro darbību pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.1 R1-I2. Administratīvā un fiskālā sloga turpmāka samazināšana
Šī investīcija ir neatņemama daļa no pašlaik notiekošās uzņēmējdarbības vides reformas, kuras mērķis ir vēl vairāk samazināt administratīvo un fiskālo slogu uzņēmumiem, un tā ietver pasākumus četru rīcības plānu īstenošanai, kuri, paredzams, būtiski uzlabos uzņēmējdarbības vidi Horvātijā.
Investīcija ir sadalīta divās darbību apakškopās, kas ietver:
-2017., 2018., 2019. un 2020. gada rīcības plānu īstenošanu administratīvā sloga samazināšanai zivsaimniecības, fitosanitārās un veterinārās kontroles, tūrisma un viesmīlības nozares, atkritumu apsaimniekošanas, sociālās labklājības, zinātnisko aktivitāšu un tiesvedības jomā, optimizējot un digitalizējot vissmagākos administratīvos procesus. Šī pakārtotā investīcija ir arī pamats rīcības plāna pilnīgai īstenošanai, lai samazinātu parafiskālos maksājumus enerģētikas aktivitāšu, lauksaimniecības un zemes kadastra jomā;
-Piektā rīcības plāna īstenošanu administratīvā sloga samazināšanai par papildu 265 445 617 EUR (2 000 000 000 HRK), parafiskālo un ar nodokļiem nesaistīto maksājumu samazināšanu par 132 722 808 EUR (1 000 000 000 HRK) un IT sistēmas izveidi, lai uzraudzītu pasākumu īstenošanu un atjauninātu un digitalizētu ar nodokļiem nesaistīto maksājumu reģistru.
Pirmās darbību apakškopas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim. Otrās darbību apakškopas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.1.1 R4-I1. Atbalsts uzņēmumiem pārejā uz energoefektīvu un resursefektīvu ekonomiku
Ar investīciju dotāciju veidā finansē mazo, vidējo uzņēmumu un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu ienesīgas investīcijas zaļajās tehnoloģijās, kas veicina energoefektīvu un resursefektīvu ekonomiku energoietilpīgās nozarēs, tostarp metālapstrādes, tekstilrūpniecības, pārtikas, ķīmijas, būvniecības un kokapstrādes nozarēs. Šajās energoietilpīgajās nozarēs ir nodarbināti daudz cilvēku, un dekarbonizācijas procesam ir vajadzīgas būtiskas investīcijas. Dotācijas finansiāli dzīvotspējīgiem uzņēmumiem iepriekš minētajās atbalstāmajās nozarēs piešķir tikai tad, ja tie pierāda, ka plānotās investīcijas veicina viena vai vairāku šādu mērķu sasniegšanu:
-veicināt aprites ekonomiku, ieviešot resursefektivitāti produktu ražošanas ciklā un aprites ciklā, t. sk. ilgtspējīgu primāro un sekundāro izejvielu piegādi;
-energoietilpīgu nozaru dekarbonizācija un emisiju samazināšana, t. sk. inovatīvu mazemisiju tehnoloģiju demonstrējumi un ieviešana.
Ieguldījumu iepriekš minēto mērķu sasniegšanā pierāda, atsaucoties uz Regulas (ES) 2021/241 VI un VII pielikuma intervences jomām. Ar šo pasākumu finansēto investīciju paredzamā ietekme ir kaitīgo emisiju samazinājums vismaz par 20 % salīdzinājumā ar investīcijām, kuru mērķis nav energoefektivitāte un atjaunojamo energoresursu izmantošana, reciklātu un reciklējamu materiālu izmantojums kopējā izejvielu apjomā ražošanā ir vismaz 20 %.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus,
I.paredz piemērot Komisijas Fonda InvestEU ilgtspējas pārbaudes tehniskās norādes 1 un
II.izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvus, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 2 ; ii) darbības un aktīvus ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 3 ; iii) darbības un aktīvus, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 4 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 5 ; un iv) darbības un aktīvus, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un
III.paredz pārbaudīt projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, t. sk. tiem, uz kuri ir atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.1.1 R4-I2. Finanšu instruments mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem
Investīcijas mērķis ir vēl vairāk veicināt investīciju aktivitāti Horvātijas tirgū, nodrošinot labvēlīgākus finansēšanas nosacījumus MVU izaugsmes un attīstības posmā (subjekti ar piekļuvi finansējumam) un atbalstot piekļuvi finansējumam konkrētām mērķgrupām, kurām parasti nav šādas piekļuves (piemēram, mikrouzņēmējiem, jaunuzņēmumiem, jaunajiem uzņēmējiem, investīcijām pētniecībā, attīstībā un inovācijā, uzņēmējiem, kas iegulda mazāk attīstītās teritorijās). Finanšu instrumenti, kurus paredzēts izmantot šīs investīcijas ietvaros, ir i) Horvātijas MVU, inovācijas un investīciju aģentūras (HAMAG BICRO) un Horvātijas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (HBOR) tieši aizdevumi mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem to lieluma, uzņēmējdarbības vēstures trūkuma un kopumā augstāku finansēšanas risku dēļ parasti ir apgrūtināta piekļuve banku kredītiem vai tādas nav vispār; un ii) procentu subsīdijas mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem izaugsmes un attīstības posmā, ko piešķir HAMAG BICRO un HBOR, izmantojot savas parastās garantiju un aizdevumu programmas, un kuras īsteno sadarbībā ar finanšu starpniekiem vai izmantojot tiešus aizdevumus no HBOR.
Investīcija ietver šādus finanšu instrumentus:
-HAMAG BICRO mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem to lieluma un apmēra dēļ parasti ir grūtāk piekļūt finansējumam, tieši piešķir mikrokredītus līdz 100 000 EUR uz laiku līdz desmit gadiem ar koncesionālām procentu likmēm un zemākām aizdevumu nodrošinājuma prasībām. Paredzams, ka šis instruments nodrošinās finansējumu 39 816 843 EUR (300 000 000 HRK) apmērā. Vismaz 7 608 756 EUR (57 328 173 HRK) paredz videi draudzīgu ražošanas procesu atbalstam un resursefektivitātes uzlabošanai MVU, 6 327 139 EUR (47 671 827 HRK) izmanto, lai palīdzētu MVU digitalizēt to darbību, un atlikušos 25 880 948 EUR (195 000 000 HRK) velta investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību. Šo finanšu instrumentu pārvalda atsevišķi no citiem HAMAG BICRO instrumentiem, lai nodrošinātu, ka visi neizmantotie līdzekļi vai atmaksājumi no šā instrumenta, izmantojot kapitāla atmaksu, tiek izmantoti līdzīgiem mērķiem un ar tādiem pašiem atbilstības nosacījumiem attiecībā uz ietekmi uz vidi;
-HBOR mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem augstāka riska līmeņa dēļ ir grūtāk piekļūt finansējumam, tieši izsniedz aizdevumus vairāk nekā 100 000 EUR apmērā ar koncesionālām procentu likmēm un zemākām aizdevumu nodrošinājuma prasībām. Paredzams, ka pasākuma galvenais mērķis būs projektu finansēšana, ko veic jaunizveidoti uzņēmumi, jaunie uzņēmēji, sievietes uzņēmējas, investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā, investīcijas ekonomiski mazāk attīstītās teritorijās. Paredzams, ka šis instruments nodrošinās finansējumu 66 361 404 EUR (500 000 000 HRK) apmērā. Vismaz 12 681 260 EUR (95 546 955 HRK) paredz videi draudzīgu ražošanas procesu atbalstam un resursefektivitātes uzlabošanai MVU, 10 545 231 EUR (79 453 045 HRK) izmanto, lai palīdzētu MVU digitalizēt to darbību, un atlikušos 43 134 913 EUR (325 000 000 HRK) velta investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību. Šo finanšu instrumentu pārvalda atsevišķi no citiem HBOR instrumentiem, lai nodrošinātu, ka visi neizmantotie līdzekļi vai atmaksājumi no šā instrumenta, izmantojot kapitāla atmaksu, tiek izmantoti līdzīgiem mērķiem un ar tādiem pašiem atbilstības nosacījumiem attiecībā uz ietekmi uz vidi;
-Izveido procentu subsīdiju fondu, lai atvieglotu aizdevumu nosacījumus banku aizdevumiem, kas saskaņā ar esošajām HAMAG BICRO garantiju shēmām piešķirti mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Paredzams, ka šis instruments nodrošinās finansējumu 13 272 281 EUR (100 000 000 HRK) apmērā. Vismaz 2 536 252 EUR (19 109 391 HRK) paredz videi draudzīgu ražošanas procesu atbalstam un resursefektivitātes uzlabošanai MVU, 2 109 046 EUR (15 890 609 HRK) izmanto, lai palīdzētu MVU digitalizēt to darbību, un atlikušos 8 626 983 EUR (65 000 000 HRK) velta investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību.
-Izveido procentu subsīdiju fondu, lai atvieglotu aizdevumu nosacījumus banku aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar esošajiem HBOR kredītinstrumentiem mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Paredzams, ka šis instruments nodrošinās finansējumu 26 544 562 EUR (200 000 000 HRK) apmērā. Vismaz 5 072 504 EUR (38 218 782 HRK) paredz videi draudzīgu ražošanas procesu atbalstam un resursefektivitātes uzlabošanai MVU, 4 218 093 EUR (31 781 218 HRK) izmanto, lai palīdzētu MVU digitalizēt to darbību, un atlikušos 17 253 965 EUR (130 000 000 HRK) velta investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministriju un Horvātijas MVU, inovācijas un investīciju aģentūru (HAMAG BICRO) vai Horvātijas Rekonstrukcijas un attīstības banku (HBOR) un tai sekojošā finanšu instrumenta investīciju politika
I.paredz piemērot Komisijas Fonda InvestEU ilgtspējas pārbaudes tehniskās norādes un
II.izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvus, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 6 ; ii) darbības un aktīvus ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 7 ; iii) darbības un aktīvus, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 8 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 9 ; un iv) darbības un aktīvus, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un
III.paredz pārbaudīt HAMAG BICRO, HBOR vai finanšu starpnieku projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, t. sk. tiem, uz kuri ir atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.1 R4-I3. Finanšu instruments vidējas kapitalizācijas un lieliem uzņēmumiem
Investīciju mērķis ir veicināt vidējas kapitalizācijas uzņēmumu un lielu uzņēmumu konkurētspēju un zaļo un digitālo pārkārtošanos, nodrošinot labvēlīgākus finansējuma avotus, kas ir galvenais nosacījums investīciju pieaugumam īstermiņā un vidējā termiņā. Šīs investīcijas ietvaros paredzēts izmantot šādus finanšu instrumentus:
-jauns “jumta” garantiju fonds, kura mērķis ir izsniegt individuālas vai portfeļa garantijas investīciju aizdevumiem un apgrozāmā kapitāla aizdevumiem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un lieliem uzņēmumiem ar plānoto piešķīrumu 79 633 685 EUR (600 000 000 HRK). Visus neizmantotos līdzekļus vai atmaksājumus no šā instrumenta, izmantojot kapitāla atmaksu, izmanto līdzīgiem mērķiem un ar tādiem pašiem atbilstības nosacījumiem attiecībā uz ietekmi uz vidi;
-un procentu subsīdiju fonds, lai samazinātu finansēšanas izmaksas (piemēram, procentu maksājumus, maksas un prēmijas) aizdevumiem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un lieliem uzņēmumiem ar plānoto piešķīrumu 26 544 562 EUR (200 000 000 HRK).
Finanšu instrumentus izmanto investīcijām jaunās, mūsdienīgās un progresīvās tehnoloģijās (mašīnām un aprīkojumam), uzņēmējdarbības kapacitātes paplašināšanā un stiprināšanā (ražošanas un apkalpes iekārtu un jaudu paplašināšana), priekšroku dodot projektiem atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes, aprites ekonomikas, vides aizsardzības, ražošanas, iepirkuma un pārdošanas procesu digitalizācijas jomā.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministriju un Horvātijas Rekonstrukcijas un attīstības banku (HBOR) un tai sekojošā finanšu instrumenta investīciju politika
I.paredz piemērot Komisijas Fonda InvestEU ilgtspējas pārbaudes tehniskās norādes un
II.izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvus, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 10 ; ii) darbības un aktīvus ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 11 ; iii) darbības un aktīvus, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 12 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 13 ; un iv) darbības un aktīvus, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un
III.paredz pārbaudīt HBOR vai finanšu starpnieku projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, t. sk. tiem, uz kuri ir atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.1 R4-I4. Finanšu instruments valsts sektora struktūrām
Investīcijas mērķis ir nodrošināt koncesionālu finansējumu publiskām struktūrām projektiem ekonomikas, pašvaldību, transporta un sociālās infrastruktūras jomā, kā arī projektiem tehnoloģiju jomā, kas veicina publiskā sektora zaļo un digitālo pārkārtošanos, ar plānoto piešķīrumu 26 544 562 EUR (200 000 000 HRK) apmērā. Paredzams, ka vismaz 30 % no budžeta jeb 7 963 368 EUR (60 000 000 HRK) saskaņā ar šo investīciju atbalstīs videi draudzīgus ražošanas procesus un resursefektivitāti publiskajā sektorā.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministriju un Horvātijas Rekonstrukcijas un attīstības banku (HBOR) un tai sekojošā finanšu instrumenta investīciju politika
I.paredz piemērot Komisijas Fonda InvestEU ilgtspējas pārbaudes tehniskās norādes un
II.izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvus, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 14 ; ii) darbības un aktīvus ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 15 ; iii) darbības un aktīvus, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 16 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 17 ; un iv) darbības un aktīvus, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un
III.paredz pārbaudīt HBOR vai finanšu starpnieku projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, t. sk. tiem, uz kuri ir atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.1 R5-I1. Investīcija kapitāla un kvazikapitāla finanšu instrumentos
Investīcijas mērķis ir nodrošināt to privāto uzņēmumu ātrāku attīstību, kuri nevar saņemt finansējumu no tradicionālajām finanšu iestādēm, ar plānoto piešķīrumu 29 862 632 EUR (225 000 000 HRK). Investīcija ietver ieguldījumus vai līdzieguldījumus i) aktīvos vai gaidāmos riska kapitāla fondos un ii) privātā kapitāla fondos, īpašu uzmanību pievēršot inovatīvu un augošu MVU darbības uzsākšanas un izaugsmes posmu finansēšanai. Fondi saskaņā ar šo investīciju ietver profesionālu privāto investoru līdzdalību vismaz 30 % apmērā no katra fonda paredzamā apjoma, un paredzams, ka tos attīstīs sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu. Fondi izmanto vides un sociālās pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu, ka tos izmanto tikai projektiem, kas atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”. Visus neizmantotos līdzekļus vai atmaksājumus no šā instrumenta, izmantojot kapitāla atmaksu, izmanto līdzīgam mērķim un ar tādiem pašiem atbilstības nosacījumiem attiecībā uz ietekmi uz vidi.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.1 R6-I1. Kultūras un radošo nozaru konkurētspējas transformācija un stiprināšana
Investīcija nodrošina finansējumu, izmantojot dotācijas, tādu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un citu juridisko un fizisko personu, kas darbojas kultūras un radošo nozaru jomā (piemēram, arhitektūras, audiovizuālo darbību, mediju, kultūras mantojuma, dizaina, izpildītājmākslas, grāmatu un izdevējdarbības, lietišķās un vizuālās mākslas jomā), spēju veidošanai pielāgoties digitālā vienotā tirgus jaunajam normatīvajam un tiesiskajam regulējumam.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.1 R6-I2. Mediju faktu pārbaudes un publiskošanas sistēmas izveide
Investīcija atbalsta mediju faktu pārbaudes sistēmas izveidi, ko veic Elektronisko mediju aģentūra, tostarp procedūru un noteikumu izstrādi, Faktisko īpašnieku reģistra izveidi un faktu pārbaudītāju digitālās kompetences spēju stiprināšanu, kā arī tehnoloģisko programmu, platformu un mediju komunikācijas sistēmu izstrādi un datubāzes izveidi. Investīcija ietver:
-Dotācija Elektronisko mediju aģentūrai, lai izveidotu sistēmu faktu pārbaudes spēju veidošanai, tostarp procedūru un noteikumu, reģistru un datubāzu izstrādei faktu pārbaudes nolūkos un tehnoloģiju programmu, platformu un mediju komunikācijas sistēmu izstrādei, faktu pārbaudītāju digitālās kompetences stiprināšanai.
-Dotācija datubāzes radīšanai un sistēmas izveidei, lai publicētu īpašniekdatus un finansējuma avotus.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Apakškomponents C.1.1.2. Inovācijas stimulēšana un ekonomikas digitalizācija
Šā apakškomponenta mērķis ir uzlabot Horvātijas ekonomikas stāvokli vērtību ķēdē, veicinot inovāciju un digitalizāciju privātajā sektorā. Šā apakškomponenta pasākumi ietver investīcijām labvēlīgāka tiesiskā regulējuma pieņemšanu, administratīvā un finansiālā atbalsta sniegšanu jauniem un inovatīviem uzņēmumiem, lai veicinātu inovatīvu produktu izstrādi un komercializāciju, un atbalsta sniegšanu uzņēmumiem to digitālajai pārkārtošanai.
Reforma C.1.1.2 R1. P&A stimulu sistēmas reforma
Reformas mērķis ir palielināt investējošo uzņēmumu skaitu un investīciju apmēru pētniecībā un attīstībā. Reforma ietver analīzi par esošo P&A nodokļu stimulu shēmu, kā arī pētniecības un inovācijas nodokļu stimulu tiesiskā regulējuma grozīšanu un papildināšanu, lai mudinātu privāto sektoru palielināt P&A investīciju intensitāti, palielināt P&A nodokļu stimulu saņēmēju skaitu, vienkāršot procedūras un samazināt administratīvo slogu, vienlaikus uzlabojot pārredzamību un piekļūstamību. Valsts atbalsta likuma par pētniecības un attīstības projektiem grozījumu pamatā ir pašreizējās nodokļu atvieglojumu sistēmas piemērotības un efektivitātes analīze.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.1.2 R2-I2. Ieguldījumi mazo un vidējo uzņēmumu vadības kapacitātē
Investīcijas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem paplašināt savu darbību, palielināt produktivitāti un radīt darbvietas, sniedzot uzņēmējdarbības konsultāciju atbalstu MVU, lai palielinātu to vadības kapacitāti. Paredzams, ka atbalsts ietvers i) uzņēmējdarbības modeļa novērtēšanu un rīcības plāna izstrādi, ii) grupu apmācību darbiniekiem un vadītājiem, iii) īpašu konsultatīvo atbalstu un iv) uz rezultātiem orientētu apmācību un mentorēšanu.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.1.2 R2-I3. Jaunuzņēmumu dotāciju finansējums
Šīs investīcijas mērķis ir stimulēt jaunuzņēmumu izaugsmi augsto tehnoloģiju un uz zināšanām balstītajās nozarēs posmā pirmskomercializācijas posmā, atbalstot produktu izstrādi, palielinot ražošanas jaudu un investīciju gatavību.
Investīcija nodrošina dotācijas jaunuzņēmumu investīciju gatavībai projektiem, kas ir izstrādāti ārpus koncepcijas pierādīšanas posma, bet kas vēl nav gatavi tirgum. Tas ietver modernizāciju, izstrādi, veiktspējas validāciju, tirgus apzināšanu, testēšanu, izmēģinājuma līniju izstrādi, intelektuālā īpašuma aizsardzību un ārējos pakalpojumus, kuru mērķis ir izstrādāt inovatīvu ideju, kā arī apmācību par finansējuma vajadzību mazināšanu un riska novērtējumu. Finansētās darbības var ietvert arī daļu no izmaksām, kas saistītas ar piekļuvi globāliem uzņēmējdarbības tīkliem vai kopām, jaunu tirgvedības instrumentu pieņemšanu un piekļuvi jauniem tirgiem.
Atbalsttiesīgie saņēmēji ietver inovatīvus MVU laikposmā līdz pieciem gadiem pēc reģistrācijas, kuri nav radušies apvienošanās rezultātā un uz kuriem attiecas inovatīva MVU definīcija saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR).
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.2 R2-I4. Akcelerācijas aktivitāšu stiprināšana un uzlabošana
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu četru gadu laikposmam, lai Horvātijā izveidotu akcelerācijas programmu. Akcelerācijas programma nodrošina mentorēšanu, atbalstu investīciju gatavībai un piekļuvi investoru tīkliem grupām ar līdz 120 jaunuzņēmumiem vismaz trīs mēnešu laikposmā. Paredzams, ka atbalsts investīciju gatavībai ietvers uzņēmumu vadītāju un uzņēmēju piekļuvi mentorēšanai un konsultācijām, konsultācijas par uzņēmējdarbības un produktu izstrādes stratēģijām, piekļuvi tehnoloģiju speciālistiem, intelektuālā īpašuma tiesību speciālistiem, tehnoloģiju piegādātājiem, piekļuvi potenciālajiem klientiem, norādījumus par sākotnējām investīciju darbībām.
Paredzams, ka investīcijas atbalsta saņēmēji ietvers i) jaunuzņēmumus agrīnā posmā, kuriem nepieciešams atbalsts produktu izstrādē, un ii) nobriedušākus jaunuzņēmumus, kas ir labāk sagatavoti investīcijām. Pirmās grupas atbalsta saņēmēji saņem pamatapmācību par investīciju gatavību, galveno uzmanību pievēršot pirmajam izklāstam, klientu vajadzību izpratnei; savukārt otrās grupas atbalsta saņēmēji saņem padziļinātu apmācību, kas vērsta uz, piemēram, sarunām, klientu meklēšanu.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.2 R2-I5. Inovācijas projektu komercializācija
Investīcijas mērķis ir veicināt inovācijas projektu komercializāciju nobriedušiem projektiem, kas tuvi ienākšanai tirgū, un palielināt inovatīvu produktu, pakalpojumu vai tehnoloģiju eksportu no MVU puses, atbalstot pārdošanas un izplatīšanas kanālu izveidi ārvalstu tirgos un stiprinot saiknes starp zinātniskajām institūcijām un rūpniecību, kā arī starp maziem un vidējiem uzņēmumiem un lielākiem uzņēmumiem. Paredzams, ka investīcija sniegs MVU iespējas iesaistīties vērtību ķēdē plašākā mērogā.
Ar investīciju atbalsta izstrādātā produkta vai pakalpojuma pielāgošanu un sagatavošanos to laišanai tirgū. Atbalstāmās darbības izstrādāta produkta pielāgošanai ietver papildu testēšanu un testu rezultātu integrēšanu galaproduktā, konsultāciju pakalpojumus, kapacitātes veidošanu, priekšizpēti, ražojumu izstrādi un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Atbalsttiesīgas darbības produktu laišanas tirgū sagatavošanai ir uzņēmējdarbības plāna vai tirgvedības plāna sagatavošana vai pārskatīšana, tirgus izpēte un testēšana, produktu testēšana ar potenciālajiem klientiem, ražošanas sagatavošana un investīcijas nulles sērijas produktā, kā arī operatīvie tirgvedības pasākumi.
Investīcija atbalsta MVU, kuriem ir nobrieduši inovācijas projekti, kas ir tuvi laišanai tirgū, un sagaidāms, ka prioritāte tiks piešķirta priekšlikumiem, kas veicina zaļo pārkārtošanos.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.1.2 R3-I1. Stratēģisko dokumentu sagatavošana ekonomikas un mākslīgā intelekta digitālajai pārkārtošanai
Investīcijas mērķis ir atbalstīt Horvātijas uzņēmumus to darbībā ieviest digitālos rīkus, izstrādāt digitālos uzņēmējdarbības modeļus un apgūt digitālās prasmes. Investīcija sniedz finansiālu atbalstu tehniskās palīdzības iepirkumam Horvātijas ekonomikas digitālās pārkārtošanās valsts plāna un Horvātijas Republikas mākslīgā intelekta attīstības valsts plāna izstrādei.
Investīciju pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Investīcija C.1.1.2 R3-I2. Digitalizācijas vaučeri
Investīcijas mērķis ir atbalstīt MVU digitālās uzņēmējdarbības modeļa izstrādē, to digitalizācijā vai kiberdrošības uzlabošanā, ieviešot vaučeru sistēmu. Paredzams, ka vaučeru sistēma aptvers apmācību un pakalpojumus digitālo prasmju uzlabošanai, tostarp ar mākoņdatošanas tehnoloģijām saistītās prasmes, uzņēmējdarbības modeļu pielāgošanu digitālajai pārkārtošanai, digitālajai tirgvedībai, kibernoturībai un sarežģītu digitālo produktu un pakalpojumu izvēršanai.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.2 R3-I3. Dotācijas digitalizācijai
Investīcijas mērķis ir atbalstīt Horvātijas uzņēmumu digitālo pārkārtošanos, sniedzot finansiālu atbalstu digitālo risinājumu izvēršanai to uzņēmējdarbībā. Ar šo investīciju piešķir dotācijas digitālo rīku un aprīkojuma iegādei un digitālo prasmju, tostarp ar mākoņdatošanas tehnoloģijām saistīto prasmju, stiprināšanai, lai izstrādātu un ieviestu jaunus produktus, pakalpojumus un procesus.
Atbalstāmās darbības saskaņā ar investīciju ietver jauna uzņēmējdarbības modeļa ieviešanu vai redzamu uzlabojumu attiecībā uz jaunām ražošanas jaudām vai piegādes iespējām, vai uzņēmējdarbības praksi. Dotācijas piešķir tikai finansiāli dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas pierāda, ka plānotās investīcijas atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.1.2 R4-I1. Atbalsts digitālo inovāciju centriem
Investīcija sniedz finansiālu atbalstu Eiropas digitālās inovācijas centru izveidei un darbībai. Investīcija ietver:
-tehniskās palīdzības finansēšanu, lai Horvātijā izstrādātu valsts sistēmu digitālās inovācijas centru sistēmu izveidei un uzraudzībai;
-valsts līdzfinansējumu vismaz trīs gadu ilgai trīs Eiropas digitālās inovācijas centru izveidei un darbībai un
-valsts kontaktpunkta izveidi Eiropas Inovāciju, progresīvo tehnoloģiju un prasmju attīstības centrā un mehānisma izveidi valsts digitālās inovācijas centra ekosistēmas attīstībai un uzraudzībai.
Paredzams, ka Eiropas digitālās inovācijas centru darbības ietvers testēšanu pirms investīcijām, prasmju pilnveidošanu un apmācību, piekļuvi finansējumam un inovācijas tīkla izveidi.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
A.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
1 |
C.1.1.1. R1. |
AP |
Horvātijas valdība pieņem stratēģiju regulējuma ekonomiskās ietekmes uz MVU sektoru novērtēšanai, un tai pievienoto rīcības plānu |
Stratēģijas un rīcības plāna pieņemšana |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Galveno uzmanību pievēršot MVU sektora regulējuma ekonomiskajai ietekmei, MINGOR pieņem saistošu regulatīvo politikas stratēģiju ministrijām, kurā skaidri noteikti vadības un darbības pienākumi MVU obligātā testa veikšanas posmos regulatīvā procesa laikā. Pamatojoties uz regulatīvās politikas stratēģiju, pieņem rīcības plānu, lai organizētu, plānotu, koordinētu un uzraudzītu, kā nozaru ministrijas īsteno attiecīgos instrumentus un metodiku (galvenokārt MVU testam un citiem regulējuma ekonomiskās analīzes veidiem, ja ir konstatēta būtiska ekonomiskā ietekme). |
|
2 |
C.1.1.1. R1-I1. |
AP |
Darbojas digitāla platforma maksu maksāšanai |
Darbojas digitāla platforma maksu maksāšanai |
|
|
|
2. cet. |
2022 |
Izveido vienotu maksājumu platformu obligātajām maksām kā jaunu digitālu sabiedrisko pakalpojumu, lai optimizētu esošo administratīvo procesu un piedāvātu šādas funkcijas:
|
|
3 |
C.1.1.1. R1-I1. |
AP |
START sistēmu modernizēšana |
Ir modernizēta START platforma ar papildu pakalpojumiem |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Digitālo platformu sabiedrību ar ierobežotu atbildību izveidei jeb START platformu atjaunina, digitalizējot papildu pakalpojumus reģistrācijas, ziņošanas un esošo jaunuzņēmumu sistēmu integrēšanas nolūkā; |
|
4 |
C.1.1.1. R1-I1. |
M |
Fizisko piekļuves punktu START platformai izveide |
|
Skaits |
0 |
20 |
4. cet. |
2024 |
Izveido fiziskos piekļuves punktus START platformai. |
|
5 |
C.1.1.1. R1-I1. |
AP |
MINGOR mērķprocesu digitalizācija saskaņā ar Horvātijas Republikas Likumu par stratēģisko investīciju projektiem, Likumu par investīciju veicināšanu un Likumu par valsts atbalstu pētniecības un attīstības projektiem un JRPI sistēmas turpmāku digitalizāciju un tīklu veidošanu |
MINGOR mērķprocesu digitalizācija |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Horvātijas Likuma par stratēģisko investīciju projektiem, Likuma par investīciju veicināšanu un Likuma par valsts atbalstu pētniecības un attīstības projektiem īstenošanas procesu digitalizācija un uzņēmumu infrastruktūras vienotā reģistra (JRPI) turpmāku digitalizācija un tīklu veidošana |
|
6 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Rīcības plāna īstenošana ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai 2020. gadā |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
100 |
1. cet. |
2022 |
Īstenojot Horvātijas valdības 2020. gada maijā pieņemto Rīcības plānu ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai 2020. gadā, kurā ietverti 33 pasākumi, lai samazinātu ar nodokļiem nesaistītos un parafiskālos maksājumus, un 17 pasākumi, lai samazinātu maksas par profesionālajiem eksāmeniem, tiks atvieglotas tiešās izmaksas privātajam sektoram. |
|
7 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Rīcības plānos minēto pasākumu īstenošana, lai mazinātu administratīvo slogu ekonomikai 2018., 2019., 2020. gadā |
|
% (procentuālā daļa) |
61,02 |
95 |
4. cet. |
2022 |
Īstenot 2018., 2019. un 2020. gada rīcības plānos norādītos administratīvā sloga mazināšanas pasākumus, kas kopā sasniedz vismaz 95 % no paredzētā sloga samazinājuma. Rīcības plāni administratīvā sloga mazināšanai optimizē un digitalizē administratīvos procesus, kas atzīti par visvairāk apgrūtinošiem privātajam sektoram. Visus sloga mazināšanas pasākumus izstrādā sadarbībā ar uzņēmēju aprindu, palātu un profesionālo apvienību pārstāvjiem. |
|
8 |
C.1.1.1. R1-I2. |
AP |
MVU ietekmes novērtējuma testa digitalizācija, izstrādājot digitālu platformu koordinatoru sadarbībai, apmācībai tiešsaistē un savstarpējai saziņai |
Darbojas digitālā platforma |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Izmantojot IT konsultāciju pakalpojumus, izstrādā un izveido digitālu platformu MVU testa īstenošanai. Platformu veido MVU testu IT datubāze, standartizētu vērtību datubāze, ko izmanto ietekmes novērtējuma aprēķināšanai, un tā ļauj veikt sistemātisku uzraudzību un uzraudzīt aprēķināto ietekmi, analītiskus ziņojumus un ietekmes simulācijas. Platformas neatņemama daļa papildus datubāzei veido portālu, kas paredzēts savstarpējai saziņai un pieredzes apmaiņai starp valstu ekspertiem, kuri veido labāka regulējuma tīklu.
|
|
9 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Jaunā rīcības plāna darbību īstenošana ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai |
|
Skaitlis (EUR) |
0 |
132 722 808 |
4. cet. |
2023 |
Svarīgs elements uzņēmējdarbības vides novērtēšanā ir dažādie maksājumi parafiskālo nodevu un administratīvo maksājumu veidā. Analizē un ņem vērā visas maksas, kas izriet no valsts regulējuma noteikumiem un ko uzņēmumi maksā centrālās valdības struktūrām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām vai citām struktūrām ar publiskām pilnvarām.
|
|
10 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Īstenot pirmo pasākumu kopumu, kas izklāstīts jaunajā/piektajā rīcības plānā administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem |
|
Skaitlis (EUR) |
0 |
132 722 808 |
4. cet. |
2024 |
Jauna/piektā rīcības plāna par administratīvā sloga mazināšanu izstrādē turpina optimizēt un digitalizēt administratīvos procesus, kas atzīti par visvairāk apgrūtinošiem privātajam sektoram. Tas nodrošina uzņēmumiem labvēlīgāku tiesisko un administratīvo vidi, turpinot īstenot pasākumus, lai samazinātu slogu, vienkāršotu un padarītu uzņēmējdarbību lētāku.
|
|
11 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Īstenot otro pasākumu kopumu, kas izklāstīts jaunajā/piektajā rīcības plānā, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem |
|
Skaitlis (EUR) |
132 722 808 |
265 445 617 |
4. cet. |
2025 |
Jaunajā/piektajā rīcības plānā par ekonomikas administratīvā sloga mazināšanu izklāstīto pasākumu īstenošana uzņēmējiem samazina slogu vismaz 132 722 808 EUR apmērā salīdzinājumā ar mērķrādītāju, kas noteikts 2024. gada 4. ceturksnim.
|
|
12 |
C.1.1.1. R2. |
M |
Vismaz 50 normatīvo prasību vienkāršošana vai atcelšana attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem |
|
Skaits |
250 |
300 |
4. cet. |
2024 |
2019. un 2020. gada rīcības plānu īstenošana pakalpojumu tirgu liberalizācijai, ņemot vērā ieteikumus, kas sniegti tehniskās palīdzības projektā sadarbībā ar Pasaules Banku, kā arī ieteikumus attiecībā uz:
|
|
13 |
C.1.1.1. R3. |
AP |
Stratēģiskā satvara izveide privāto investīciju veicināšanai |
Rīcības plāna pieņemšana nolūkā veicināt investīcijas un nodot ekspluatācijā digitālo platformu, lai koordinētu un nodrošinātu efektīvu starptautisko, valsts un reģionālo investīciju veicināšanu un atbalstu. |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Pamatojoties uz analīzi un ieteikumiem, tiek izveidots stratēģisks satvars privāto investīciju veicināšanai, kas ietver Valsts investīciju veicināšanas plāna 2023.–2030. gadam, Rīcības plāna investīciju veicināšanai 2023.–2028. gadam pieņemšanu un publicēšanu un jauna Likuma par investīciju veicināšanu stāšanos spēkā, kā arī funkcionējošas digitālās platformas ieviešanu koordinācijai un efektīvai starptautisko, valsts un reģionālo investīciju veicināšanai un atbalstam.
|
|
14 |
C.1.1.1. R4-I1. |
AP |
Publicēti uzaicinājumi finansēt investīcijas, kas vērstas uz videi draudzīgām darbībām, ar noteiktiem atbilstības kritērijiem pieteikumu iesniedzējiem un projektiem (tostarp principa “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstības kritēriji) |
Paziņojuma publicēšana ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai |
|
|
|
2. cet. |
2022 |
Izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dotācijām, lai atbalstītu MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu zaļo pāreju uz energoefektīvu ekonomiku. Dotācijas atbalsta zaļo tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu uzņēmumu uzņēmējdarbības procesos, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi, veicinātu ilgtspējīgu ražošanu, palielinātu nodarbinātību ilgtspējīgākās darbvietās un stiprinātu vietējo un reģionālo konkurētspēju (saskaņā ar ES taksonomiju).
|
|
15 |
C.1.1.1. R4-I1. |
M |
Dotāciju piešķiršana MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem investīcijām, kuru mērķis ir videi nekaitīgas darbības |
|
Skaits |
0 |
290 |
4. cet. |
2024 |
Atbalsts tika sniegts vismaz 250 MVU un vismaz 40 vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem saskaņā ar 14. atskaites punktā izklāstītajiem atbilstības/atlases kritērijiem.
|
|
16 |
C.1.1.1. R4-I2. |
AP |
Finanšu instrumenta izveide mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu investīciju atbalstam |
Nolīgumi, kas publicēti starp i) attiecīgo ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HAMAG BICRO un ii) attiecīgo ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HBOR, lai nodrošinātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus investīcijām un apgrozāmā kapitāla aktīviem, kas nepieciešami, lai veiktu investīcijas un/vai palielinātu ekonomikas dalībnieku darbības mērogu. |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Pasākums mudina mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus investēt jaunās tehnoloģijās, modernu iekārtu, aprīkojuma iegādē un ražošanas un pakalpojumu jaudas palielināšanā, kā arī zaļās pārkārtošanās pasākumos (piemēram, zaļo tehnoloģiju pieņemšanā, tādu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanā, kuru pamatā ir aprites ekonomika, atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte).
|
|
17 |
C.1.1.1. R4-I2. |
M |
Mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtie aizdevumi/procentu likmju subsīdijas |
|
Skaits |
0 |
800 |
2. cet. |
2026 |
HAMAG BICRO 800 aizdevumu/procentu likmju subsīdiju sniegšana mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar 16. atskaites punktā noteikto investīciju politiku un atbilstības kritērijiem.
|
|
18 |
C.1.1.1. R4-I2. |
M |
Mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtie aizdevumi/procentu likmju subsīdijas |
|
Skaits |
0 |
500 |
2. cet. |
2026 |
HBOR 500 aizdevumu/procentu likmju subsīdiju sniegšana mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar 16. atskaites punktā noteikto investīciju politiku un atbilstības kritērijiem. |
|
19 |
C.1.1.1. R4-I3. |
AP |
Finanšu instrumenta izveide vidējas kapitalizācijas un lielu uzņēmumu investīciju atbalstam |
Nolīgums starp kompetento ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HBOR par labvēlīgu (veicinošu) finansēšanas nosacījumu un garantiju nodrošināšanu investīcijām un apgrozāmajam kapitālam, kas nepieciešams investīciju veikšanai un/vai publicētās saimnieciskās darbības apjoma palielināšanai. |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Izveido jaunu “jumta” garantiju fondu, kas paredzēts vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un lieliem uzņēmumiem, lai izsniegtu garantijas investīciju aizdevumiem un apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, kas nepieciešami investīciju īstenošanai un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu un lielu uzņēmumu izaugsmei. Kopējais piešķīrums jumta garantiju fondam ir 79 633 685 EUR.
|
|
20 |
C.1.1.1. R4-I3. |
M |
Atbalstīto projektu skaits vidējas kapitalizācijas un lieliem uzņēmumiem |
|
Skaits |
0 |
150 |
2. cet. |
2026 |
Vidējas kapitalizācijas uzņēmumu un lielu uzņēmumu īstenoti vismaz 150 projekti (kopā vismaz 331 807 021 EUR), ko atbalsta ANM garantijas/subsīdijas no garantiju fonda investīcijām un projektu darba fondiem saskaņā ar investīciju politiku un atbilstības kritērijiem saskaņā ar attiecīgo atskaites punktu. |
|
21 |
C.1.1.1. R4-I4. |
AP |
Finanšu instrumenta izveide publiskā sektora struktūru labvēlīgākam finansējumam |
Nolīgums starp kompetento ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HBOR, kurā noteikti atbilstības un saderības kritēriji attiecībā uz darbībām un pasākumu saņēmējiem |
|
|
|
2. cet. |
2022 |
Finansiāls atbalsts uzņēmumiem un institūcijām, kas pieder valsts vai vietējām, reģionālajām un reģionālajām pārvaldes vienībām ar labvēlīgiem nosacījumiem, lai stimulētu investīcijas i) nepieciešamajā ekonomiskajā, pašvaldību, transporta un sociālajā infrastruktūrā un ii) investīcijās jaunās tehnoloģijās un sistēmās, kas vajadzīgas, lai palielinātu publiskā sektora struktūru efektivitāti nolūkā uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un samazināt publiskā sektora finansējuma izmaksas.
|
|
22 |
C.1.1.1. R4-I4. |
M |
Publiskā sektora projektiem piešķirtie kredīti |
|
Skaits |
0 |
132 722 808 |
2. cet. |
2026 |
HBOR subsidēto aizdevumu nodrošināšana vismaz 132 722 808 EUR apmērā publiskā sektora projektiem atbilstīgi investīciju politikai un atbilstības kritērijiem saskaņā ar 21. atskaites punktu. |
|
23 |
C.1.1.1. R5-I1. |
AP |
Kapitāla un kvazikapitāla finansēšanas instrumenta (PE) izveide |
Publicēts nolīgums starp kompetento ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HBOR par investīcijām riska kapitāla fondos, esošo PE fondu palielināšanu, kas izstrādāti sadarbībā ar EIF, un/vai jaunu fondu un/vai līdzieguldījumu izstrādi; |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Īstenojot pašreizējo sadarbību ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), HBOR izveido finanšu instrumentu, kura mērķis ir palielināt vai sasniegt Horvātijas tirgū aktīvo privātā kapitāla un riska kapitāla fondu maksimālo apjomu un izveidot jaunus fondus un/vai līdzieguldījumus.
|
|
24 |
C.1.1.1. R5-I1. |
M |
Investīcijas pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentos |
|
Skaits |
0 |
29 862 632 |
2. cet. |
2026 |
29 862 632 EUR investīcija pašu kapitālā un/vai kvazikapitālā PE un riska kapitāla fondos vai līdzieguldījums ar fondiem saskaņā ar investīciju politiku un atbilstības kritērijiem, kas noteikti attiecīgajā 23. atskaites punktā. |
|
25 |
C.1.1.1. R6. |
AP |
Grozījumi tiesiskajā regulējumā |
Elektronisko mediju likuma un Autortiesību un blakustiesību likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
2. cet. |
2022 |
Grozījumi Elektronisko mediju likumā un Autortiesību un blakustiesību likumā atbalsta kultūras un radošo nozaru uzņēmumus to uzņēmējdarbības pielāgošanā digitālajam vienotajam tirgum un jaunajam ES un Horvātijas tiesiskajam regulējumam, stiprinot spēju pielāgoties jauniem uzņēmējdarbības apstākļiem un ātri pārveidoties tajos, panākt konkurētspēju un izmantot tirgus potenciālu. |
|
26 |
C.1.1.1. R6-I1. |
M |
Investīcijas kultūras un radošo nozaru pārveidošanā un konkurētspējā |
|
Skaits |
0 |
100 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 100 atbalsta pasākumi, kas piešķirti mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un citām juridiskām un fiziskām personām (kultūras un radošo nozaru jomā, aptverot arhitektūru, audiovizuālās darbības, t. sk. videospēles, medijus, kultūras mantojumu, dizainu, izpildītājmākslu, grāmatas un izdevējdarbības, lietišķo un vizuālo mākslu), lai stiprinātu to spēju pielāgoties jaunajam digitālā vienotā tirgus normatīvajam un tiesiskajam regulējumam un radīt, popularizēt un izplatīt jaunus, inovatīvus produktus un pakalpojumus.
|
|
27 |
C.1.1.1. R6-I2. |
AP |
Sistēmas izveide faktu pārbaudei |
Ieviesta faktu pārbaudes sistēma |
|
|
|
2. cet. |
2026 |
Lai palīdzētu apkarot dezinformāciju, Elektronisko mediju aģentūra izveido mediju faktu pārbaudes sistēmu, tostarp procedūru un noteikumu izstrādi, reģistru izveidi un faktu pārbaudītāju digitālās kompetences spēju stiprināšanu, kā arī tehnoloģisko programmu, platformu un mediju komunikācijas sistēmu izstrādi un datubāzes izveidi.
|
|
28 |
C.1.1.2. R1. |
AP |
Tiesiskā regulējuma attiecībā uz P&A nodokļu stimuliem grozīšana un papildināšana |
Likuma, ar ko groza Likumu par valsts atbalstu pētniecības un attīstības projektiem, stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Lai palielinātu to uzņēmumu skaitu, kas iegulda P&A, un palielinātu privātās investīcijas pētniecībā un attīstībā, stājas spēkā grozījumi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz P&A nodokļu stimuliem. Grozījumus Valsts atbalsta likumā izdara, pamatojoties uz pašreizējās nodokļu atvieglojumu sistēmas piemērotības un efektivitātes analīzes rezultātiem, un tajos iesaista attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MFIN un Nodokļu administrāciju. MINGOR sagatavo juridiskus grozījumus un iesniedz tos izskatīšanai parlamentārā procedūrā. |
|
29 |
C.1.1.2. R2-I2. |
M |
Atbalsts MVU, lai uzlabotu vadības kapacitāti |
|
Skaits |
0 |
150 |
4. cet. |
2025 |
Vismaz 150 mazie un vidējie uzņēmumi saņem uzņēmējdarbības konsultāciju atbalstu, lai uzlabotu to uzņēmējdarbības plānus, vadības kapacitāti vai individuālu uzņēmējdarbības mentorēšanu un konsultēšanu programmas “Ieguldījumi MVU vadības kapacitātē” ietvaros, lai uzlabotu MVU vadības kapacitāti. |
|
30 |
C.1.1.2. R2-I3. |
M |
Atbalsta piešķiršana, lai veicinātu jaunuzņēmumu izaugsmi augsto tehnoloģiju un zināšanu nozarēs |
|
Skaits |
0 |
141 |
2. cet. |
2025 |
Atbalsta piešķiršana pēc projektu priekšlikumu novērtēšanas saistībā ar uzaicinājumu piešķirt neatmaksājamu atbalstu darbības uzsākšanai, lai veicinātu jaunuzņēmumu izaugsmi pirmskomercializācijas posmā augsto tehnoloģiju un zināšanu nozarēs, atbalstot produktu izstrādi, palielinot ražošanas jaudu un investīciju gatavību, un vismaz 141 jaunuzņēmums gūst labumu no piešķirtā atbalsta. |
|
31 |
C.1.1.2. R2-I4. |
M |
Atbalsts jaunuzņēmumu izaugsmei, izveidojot akcelerācijas programmu. |
|
Skaits |
0 |
120 |
2. cet. |
2026 |
Akcelerācijas programma palielina investīciju gatavību un atbalsta jaunuzņēmumu izaugsmi. Programmas mērķis ir panākt, lai trīs gadu izdzīvošanas rādītājs būtu lielāks par 70 % starp dalībniekiem, kas pabeidz akcelerācijas ciklu. Atbalsts būtu jāpiešķir vismaz 120 jaunuzņēmumiem, izmantojot akcelerācijas programmu. |
|
32 |
C.1.1.2. R2-I5. |
M |
Atbalsts inovācijas komercializācijas projektiem |
|
Skaits |
0 |
95 |
4. cet. |
2024 |
Atbalsta piešķiršana vismaz 95 maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir nobrieduši inovācijas projekti (7. tehnoloģiskās gatavības līmenis vai augstāks), lai komercializētu un internacionalizētu to tirgvedības, pārdošanas un izplatīšanas darbības, kas saistītas ar inovatīvu produktu, kurš laists tirgū vietējā tirgū.
|
|
33 |
C.1.1.2. R3-I2. |
M |
Dotāciju atbalsts vaučeru veidā |
|
Skaits |
0 |
9 954 211 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 500 MVU, kas saņem 9 954 211 EUR (75 000 000 HRK) atbalsta vaučerus digitalizācijai. Vaučerus nodrošina pēc projektu priekšlikumu izvērtēšanas saskaņā ar uzaicinājumu “Digitālie vaučeri”, un tos var izmantot, lai palīdzētu darbiniekiem uzlabot digitālās prasmes, tostarp prasmes, kas saistītas ar mākoņdatošanas tehnoloģijām, pārbaudīt ideju ilgtspēju un izstrādāt stratēģijas iespējamai digitālajai pārkārtošanai, iegūt digitālās tirgvedības pakalpojumus, palielināt kiberdrošību, ieviešot sistēmas drošības pārbaudes, vai sarežģītu digitālo produktu un pakalpojumu izstrādi vai ieviešanu. |
|
34 |
C.1.1.2. R3-I3. |
M |
Dotāciju atbalsts Horvātijas MVU digitālajai pārkārtošanai |
|
Skaits |
0 |
27 340 899 |
2. cet. |
2026 |
Dotāciju atbalsts pēc projektu priekšlikumu izvērtēšanas saistībā ar uzaicinājumu uz dotāciju atbalstu digitalizācijai ar mērķi atbalstīt Horvātijas MVU digitālo pārkārtošanos, sniedzot finansiālu atbalstu digitālo risinājumu ieviešanai, un vismaz 160 MVU gūst labumu no piešķirtā atbalsta.
|
|
35 |
C.1.1.2. R4-I1. |
M |
Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC) izveide |
|
Skaits |
0 |
3 |
4. cet. |
2025 |
Ir izveidoti un darbojas vismaz trīs Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIC), kas sniedz pakalpojumus MVU šādās jomās: i) testēšana pirms investīcijām, ii) prasmju pilnveidošana un apmācība, iii) piekļuve finansējumam un iv) tīklošana un inovatīvu ekosistēmu attīstība. |
B. KOMPONENTS NR. 1.2. ENERĢĒTIKAS PĀRKĀRTOŠANA ILGTSPĒJĪGAI EKONOMIKAI
Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt enerģētikas un transporta nozaru dekarbonizāciju, tostarp inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, un palīdzēt sasniegt 2030. gada mērķrādītāju, proti, 36,6 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, kas tika noteikts Horvātijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP), un panākt Horvātijas ieguldījumu ES energoefektivitātes mērķrādītāja — 32,5 % līdz 2030. gadam — sasniegšanā. Tā mērķis ir arī palīdzēt sasniegt palielināto mērķrādītāju — 14 % līdz 2030. gadam — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta nozarē. Komponenta reformas sastāv no likumdošanas iniciatīvām, lai i) likvidētu šķēršļus un administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu izmantošanu; ii) pabeigtu gāzes pārvades sistēmas operatora sertifikāciju; un iii) veicinātu alternatīvo degvielu, tostarp ūdeņraža un modernu biodegvielu, izmantošanu transportā.
Paredzams, ka komponenta reformas un investīcijas veicinās zaļo pārkārtošanos un klimata mērķa sasniegšanu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas enerģētikas un transporta nozarē saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu.
Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Horvātijai sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistītu politiku koncentrēt uz [..] energoefektivitāti, atjaunojamajiem energoresursiem” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo [..] pārkārtošanos, jo īpaši [..] enerģijas tīru un efektīvu ražošanu un izmantošanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
B.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.1.2 R1. Enerģētikas nozares dekarbonizācija
Reformas mērķis ir veicināt enerģētikas un transporta nozaru dekarbonizāciju un atbalstīt valsts ieguldījumu Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā. Reforma ietver:
-Tiesību aktu grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā un Augstas efektivitātes koģenerācijas likumā, lai mazinātu regulatīvos un administratīvos šķēršļus, kas kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu izstrādi, pamatojoties uz rūpīgas analīzes par pašreizējo problemātisko situāciju rezultātiem un pēc sabiedriskām apspriešanām, kā arī uz augstākās kvalitātes sistēmas ieviešanu, lai atbalstītu investīcijas atjaunojamos energoresursos.
-Leģislatīvie grozījumi Likumā par valsts aktīviem, lai pabeigtu pārvades darbību nošķiršanu gāzes tirgū. Grozījumi nošķir valstij piederošā gāzes pārvades sistēmas operatora (PSO) uzraudzību no valsts īpašumā esošām piegādes un ražošanas darbībām kā priekšnosacījumu valsts energoregulatora veiktai PSO sertifikācijai.
-Jauna tiesību akta par alternatīvajām degvielām transporta nozarē pieņemšana, lai izveidotu tiesisko regulējumu alternatīvo degvielu ieviešanai transporta nozarē un veicinātu modernu biodegvielu un ūdeņraža ražošanu un izmantošanu transporta nozarē. Tiks izstrādāta ūdeņraža attīstības stratēģija, nosakot 2030. gada mērķrādītājus zaļā ūdeņraža ražošanai Horvātijā.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.2 R1-I1. Energosistēmas atdzīvināšana, būvniecība un digitalizācija un atbalsts infrastruktūrai, lai dekarbonizētu enerģētikas nozari
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt enerģētikas nozares elektrifikāciju un dekarbonizāciju, modernizējot un digitalizējot Horvātijas pārvades un sadales elektroenerģijas tīklu. Paredzams, ka tas ļaus izveidot jaunu atjaunojamo energoresursu jaudu, labāk savienot dienvidu–ziemeļu tīklu, kā arī savienot sešas salas ar kontinentālo tīklu, lai atvērtu to potenciālu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un nodrošinātu, ka elektroenerģija, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, var plūst no Horvātijas dienvidiem, kur var izvietot lielāko daļu atjaunojamo energoresursu avotu, uz ziemeļiem, kur tiek patērēta lielākā daļa elektroenerģijas. Šī investīcija ir paredzēta tiešam ieguldījumam pārvades sistēmas operatora Hrvatski operator prijenosnog sustava d.o.o. (HOPS) 10 gadu tīkla attīstības plāna īstenošanā, galveno uzmanību pievēršot svarīgākajiem elementiem, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un radītu priekšnoteikumus atjaunojamo energoresursu jaudas attīstīšanai. Investīcija ietver šādas darbības:
-550 km augstsprieguma tīkla modernizāciju (220/110 kV), kas ļauj tīklam pieslēgt 1500 MW atjaunojamo energoresursu enerģijas piegādes jaudu.
-zemūdens kabeļu, kas savieno sešas galvenās salas ar kontinentālo daļu (Krk, Cres, Lošinj, Brač, Hvar un Korčula), modernizāciju;
-sadales sistēmas modernizāciju, t. sk. 40 000 viedo skaitītāju iegādi un ieviešanu un “viedā energotīkla” izveidi;
-jaunas enerģijas krātuves (20 MW) būvniecību.
Šīs investīcijas īstenos Horvātijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators (HOPS) un elektroenerģijas sadales sistēmas operators (HEP-ODS).
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.2 R1-I2. Energoefektivitātes, siltumenerģijas un atjaunojamo energoresursu veicināšana, lai dekarbonizētu enerģētikas nozari
Šīs investīcijas mērķis ir dekarbonizēt centralizētās siltumapgādes sistēmas un palielināt rūpnieciskās ražošanas procesu energoefektivitāti, palielinot atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanu. Šī investīcija ietver divus apakšpasākumus:
-Ģeotermālā enerģija centralizētajai siltumapgādei – šis apakšpasākums ietver projekta dokumentācijas izstrādi un izpētes urbumus, lai izmantotu ģeotermālo enerģiju centralizētajai siltumapgādei 6 pašvaldībās. Šis pasākums neparedz atbalstu centralizētām siltumapgādes sistēmām, kurās izmanto fosilos energoresursus, ne investīcijām iekārtās, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS).
-Atbalsta shēmas ieviešana, lai piešķirtu investīciju atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem un lieliem uzņēmumiem, lai palielinātu energoefektivitāti energoietilpīgās rūpniecības rūpnieciskās ražošanas procesos. Paredzams, ka vairāk nekā 50 uzņēmumi gūs labumu no šā atbalsta.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti turpmākajos uzaicinājumos iesniegt projektus, neiekļauj darbības, kas ietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), lai panāktu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Darba uzdevumā arī jāparedz, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā, galveno uzmanību pievēršot videi draudzīgiem ražošanas procesiem un resursefektivitātei MVU (un lielos uzņēmumos).
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam
Investīcija C.1.2 R1-I3. Ūdeņraža izmantošana un jaunas tehnoloģijas
Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot ūdeņraža un jauno tehnoloģiju izmantošanu Horvātijā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas transporta nozarē un rūpniecībā.
Šī investīcija ietver trīs atsevišķas darbības:
-Atjaunojamā ūdeņraža ražošana, būvējot vismaz 10 MW elektrolīzera jaudu. Šo investīciju īsteno INA -Industrija nafte d.d., un tā pilnībā atbilst ES valsts atbalsta noteikumiem.
-Atjaunojamo energoresursu enerģijas infrastruktūras ieviešana transporta vajadzībām, izbūvējot sešas ūdeņraža uzlādes stacijas. Šo pasākumu īsteno, izsludinot konkursu, ko paredzēts uzsākt līdz 2022. gada 31. decembrim.
-Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas iekārtas ar uzglabāšanas jaudu 190 000 t CO2/gadā būvniecība, izmantojot ES ETS ķīmisko vielu iekārtu Petrokemija Kutina.
Paredzams, ka šīs investīcijas rezultātā siltumnīcefekta gāzu emisijas Petrokemija iekārtā samazināsies krietni zem līmeņatzīmes, kas tai noteikta kā ETS iekārtai. Nedrīkst būt ne tehnoloģisku pielietojumu, ne iekārtu un aprīkojuma, kas izstrādāti, lai izmantotu efektīvākas naftas ieguves (EOR) pielietojumam un palielinātai naftas ieguvei. Jāraugās, lai jebkāda iespējama naftas vai gāzes ieguve būtu ierobežota ar obligātajām vajadzībām, kas saistītas ar spiediena pārvaldību un uzglabāšanas vietu drošības nodrošināšanu, un šāda ieguve jāveic tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu drošu CO2 uzglabāšanu. CO2 ar jebkuru naftu vai gāzi, ko var ekstrahēt, atdala un padod atpakaļ pastāvīgai uzglabāšanai.
Tiek sagaidīts, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.2 R1-I4. Biorafinēšanas rūpnīca moderno biodegvielu ražošanai Sisak
Šīs investīcijas mērķis ir palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta nozarē un atbalstīt transporta nozares dekarbonizāciju, radot moderno biodegvielu ražošanas jaudu.
Investīciju, ko īsteno naftas uzņēmums INA d.d., veido biorafinēšanas rūpnīcas būvniecība un nodošana ekspluatācijā, kuras gada ražošanas jauda ir 55 000 tonnu progresīva bioetanola, kā arī oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) iekārtas būvniecība ar gada uzglabāšanas jaudu 52 000 tonnu CO2.
Nedrīkst būt ne tehnoloģisku pielietojumu, ne iekārtu un aprīkojuma, kas izstrādāti, lai tos izmantotu efektīvākas naftas ieguves (EOR) pielietojumam un palielinātai naftas ieguvei. Jāraugās, lai jebkāda iespējama naftas vai gāzes ieguve būtu ierobežota ar obligātajām vajadzībām, kas saistītas ar spiediena pārvaldību un uzglabāšanas vietu drošības nodrošināšanu, un šāda ieguve jāveic tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu drošu CO2 uzglabāšanu. CO2 ar jebkuru naftu vai gāzi, ko var ekstrahēt, atdala un padod atpakaļ pastāvīgai uzglabāšanai.
Tiek sagaidīts, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
36 |
C.1.2. R1. |
AP |
Novērtējuma dokumenta publicēšana ar ieteikumiem, kā mazināt šķēršļus un administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu |
Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrija publicē novērtējuma dokumentu |
|
|
|
2. cet. |
2022 |
Dokumentā sniedz novērtējumu un ieteikumus par politikas pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt šķēršļus un administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu. Analīzē un ieteikumos iekļauj arī pasākumus, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienas. |
|
37 |
C.1.2. R1. |
AP |
Tiesību aktu un/vai regulējuma stāšanās spēkā, lai uzlabotu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp ieviešot uz piemaksu balstītu sistēmu atjaunojamo energoresursu atbalstam. |
Tiesību aktu un/vai regulējuma stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Pārskatītais Elektroenerģijas tirgus akts un Augstas efektivitātes Koģenerācijas likums mazinās šķēršļus un atvieglos administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu, tostarp pasākumus, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienas. Pilnībā darbosies uz augstākām prasībām balstīta sistēma atjaunojamo energoresursu enerģijas avotu atbalstam. |
|
38 |
C.1.2. R1. |
AP |
Stājas spēkā Likums, ar ko groza Valsts aktīvu likumu, kas nodrošina juridisku pamatu gāzes pārvades sistēmas operatora (Plinacro) pārvaldības pilnīgai nodalīšanai no valstij piederošām ražošanas un piegādes darbībām. |
Likuma, ar ko groza Valsts aktīvu likumu, stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Likums, ar ko groza Valsts aktīvu likumu, nodrošina juridisko pamatu gāzes pārvades sistēmas operatora Plinacro sertifikācijai. |
|
39 |
C.1.2. R1-I1. |
AP |
Piešķirta būvatļauja augstsprieguma tīkla modernizācijai |
Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas izsniegta būvatļauja |
|
|
|
2. cet. |
2023 |
Būvatļauja piešķirta pēc skrīninga un/vai atbilstīga novērtējuma saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, kas veikts, ņemot vērā teritorijai specifiskus aizsardzības mērķus saskaņā ar minētās direktīvas prasībām. Sniedz pierādījumus, ka projektam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo Natura 2 000 teritoriju viengabalainību. |
|
40 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Pabeigta pazemes kabeļu modernizācija, kas savieno 6 salas ar kontinentālo tīklu |
|
Skaits |
0 |
6 |
2. cet. |
2024 |
Vismaz sešām salām ir modernizēts elektrotīkla savienojums ar kontinentālo daļu (plānotās salas ir Krk, Cres, Lošinj, Brač, Hvar un Korčula). Investīcija ietvers veco zemūdens kabeļu nomaiņu ar jauniem, videi draudzīgiem kabeļiem. |
|
41 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Pabeigta augstsprieguma tīkla modernizācija (220/110 kV) |
Augstsprieguma un vidēja sprieguma tīkla modernizācijas pabeigšana (220/110 kV) |
km |
0 |
300 |
3. cet. |
2024 |
Modernizētas vismaz 300 km augstsprieguma elektrolīnijas, kas stiprina tīkla savienojumus un rada priekšnosacījumus sistēmas stabilizācijai un atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla atraisīšanai Horvātijas dienvidos.
|
|
42 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Tīklam pieslēgta papildu 1500 MW AER jauda. |
|
Skaits |
0 |
1 500 |
4. cet. |
2024 |
Līdz 2024. gada beigām tīklam pieslēgta vismaz 1 500 MW jauna uzstādīta AER jauda. |
|
43 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Viedtīklam pieslēgto jauno patērētāju skaits |
|
Skaits |
0 |
40 000 |
4. cet. |
2024 |
Ir uzstādīti vismaz 40 000 viedo elektroenerģijas skaitītāju, un jaunie patērētāji ir pieslēgti viedtīklam. |
|
44 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Pabeigta augstsprieguma tīkla modernizācija (220/110 kV) |
Augstsprieguma un vidēja sprieguma tīkla modernizācijas pabeigšana (220/110 kV) |
km |
0 |
550 |
2. cet. |
2026 |
Modernizētas vismaz 550 km augstsprieguma elektrolīnijas, kas stiprina tīkla savienojumus un rada priekšnosacījumus sistēmas stabilizācijai un atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla atraisīšanai Horvātijas dienvidos.
|
|
45 |
C.1.2. R1-I2. |
AP |
Energoefektivitātes programmas enerģētikas nozares dekarbonizācijai pieņemšana valdībā |
Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrijas izstrādātās Energoefektivitātes programmas enerģētikas nozares dekarbonizācijai stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Energoefektivitātes programmā nosaka jomas, kurās veic investīcijas energoefektivitātē un centralizētās siltumapgādes sistēmās, tostarp investīciju prioritātes līdz 2030. gadam. Investīciju plānošana ietver centralizētās siltumapgādes sistēmu un energoietilpīgu nozaru modernizāciju, galveno uzmanību pievēršot energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu potenciālam.
|
|
46 |
C.1.2. R1-I2. |
M |
To uzņēmumu skaits, kas saņem atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai rūpniecībā |
|
Skaits |
0 |
50 |
4. cet. |
2021 |
50 līgumi, kas piešķirti saņēmējiem uzņēmumiem pēc atklāta konkursa, kura mērķis ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu avotus un energoefektivitātes pasākumus mazos, vidējos un lielos uzņēmumos.
|
|
47 |
C.1.2. R1-I2. |
M |
Parakstīti līgumi par ģeotermālā potenciāla izpēti centralizētajā siltumapgādē |
|
Skaits |
0 |
8 |
4. cet. |
2024 |
Pēc atklāta konkursa tiks parakstīti vismaz astoņi būvdarbu līgumi par ģeotermālā potenciāla izpēti centralizētajā siltumapgādē.
|
|
48 |
C.1.2. R1-I2. |
AP |
Centralizētās siltumapgādes ģeotermālā potenciāla rezultāti ir publiski pieejami |
Rezultāti publicēti Horvātijas Ogļūdeņraža aģentūras tīmekļa vietnē |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Izpētes pasākumu rezultātus dara publiski pieejamus, un tos publicē Ogļūdeņraža aģentūras tīmekļa vietnē. Visi attiecīgie dokumenti un analīzes tiks darīti zināmi saņēmējām pašvaldībām. |
|
49 |
C.1.2. R1-I3. |
AP |
Alternatīvo transportlīdzekļu degvielas likuma stāšanās spēkā |
Transportlīdzekļu alternatīvās degvielas likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Līdz 2021. gada 3. ceturksnim stājās spēkā Alternatīvo transportlīdzekļu degvielas likums, kas atbilst ES acquis. Likums veicina moderno biodegvielu/ūdeņraža ražošanu un izmantošanu transportā. |
|
50 |
C.1.2. R1-I3. |
AP |
Ūdeņraža attīstības stratēģijas pieņemšana |
Horvātijas Ūdeņraža stratēģijas stāšanās spēkā |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Ūdeņraža attīstības stratēģijā, pamatojoties uz elektrolīzi, ietver kvantitatīvus mērķus attiecībā uz zaļā ūdeņraža ražošanas potenciālu līdz 2030. gadam. Stratēģijā jo īpaši sīki izklāsta zaļā ūdeņraža potenciālo nozīmi transporta nozares dekarbonizācijā. |
|
51 |
C.1.2. R1-I3. |
M |
Uzstādītā jaunā ūdeņraža ražošanas jauda |
|
MW |
0 |
10 |
2. cet. |
2025 |
Jauna iekārta ir uzbūvēta un darbojas, uzstādot 10 MW ūdeņraža ražošanas jaudu, izmantojot elektrolīzes procesu.
|
|
52 |
C.1.2. R1-I3. |
AP |
Izsludināts publiskais konkurss par papildu ūdeņraža jaudu |
|
|
|
1 |
2. cet. |
2026 |
Izsludināts publisks konkurss par tādas iekārtas būvniecību, kas uzstādītu 20 MW ūdeņraža elektroenerģijas ražošanas jaudu, izmantojot elektrolīzes procesu. |
|
53 |
C.1.2. R1-I3. |
M |
Ir uzbūvētas vismaz 6 ūdeņraža uzlādes stacijas vieglajiem automobiļiem, autobusiem un lielas noslodzes transportlīdzekļiem. |
|
Skaits |
0 |
6 |
2. cet. |
2026 |
Līdz 2026. gada 2. ceturksnim uzbūvē vismaz 6 ūdeņraža uzlādes stacijas vieglajiem automobiļiem, autobusiem un lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Pudeļu pildītāju pamatā būtu vismaz 100 kg ūdeņraža, kas vajadzības gadījumā varētu palielināt jaudu. |
|
54 |
C.1.2. R1-I3. |
AP |
Oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas (CCS) izmēģinājuma investīcija ir pabeigta un pilnībā darbojas ar jaudu 190 000 tonnas CO2/gadā. |
|
Skaits |
0 |
1 |
2. cet. |
2026 |
Oglekļa uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana (CCS) atradīsies blakus petroķimikāliju rūpnieciskai iekārtai Kutinā. Tās jauda būs 190 000 t CO2 gadā, un kopumā tiks uzglabāti 5 miljoni tonnu CO2.
|
|
55 |
C.1.2. R1-I4. |
AP |
Pieņemts plāns biodegvielu ražošanai un izmantošanai transporta nozarē |
Biodegvielu ražošanas un izmantošanas transporta nozarē plāna un programmas stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Stājas spēkā plāns biodegvielas ražošanai un izmantošanai transportā. Plānā izklāsta politiku, lai veicinātu moderno biodegvielu ražošanu un izmantošanu transporta nozarē Horvātijas Republikā. Plānā ietver pastāvīgu biodegvielas tirgus stāvokļa pārskatīšanu un novērtēšanu, jaunus uzņēmējdarbības modeļus, ieinteresētās personas, pasākumus, lai veicinātu moderno biodegvielu ražošanas un izmantošanas pieaugumu transporta nozarē. |
|
56 |
C.1.2. R1-I4. |
AP |
Būvatļauja, kas piešķirta biorafinēšanas rūpnīcas būvniecībai, un izmēģinājuma investīcija oglekļa uztveršanā un ģeoloģiskā uzglabāšanā (CCS) |
Būvatļauja, ko piešķīrusi Būvniecības ministrija |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Pēc biorafinēšanas un oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas investīcijas ietekmes uz vidi novērtējuma un priekšizpētes, t. sk. seismisko risku novērtējuma, ir piešķirta būvatļauja. Ietekmes uz vidi novērtējumu veic saskaņā ar IVN atļauju piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES un pārbaudi un/vai atbilstīgu novērtējumu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu. Sniedz pierādījumus, ka projektam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo Natura 2 000 teritoriju viengabalainību. |
|
57 |
C.1.2. R1-I4. |
M |
Biorafinēšanas rūpnīca ir uzcelta un darbojas |
|
Skaits |
0 |
1 |
2. cet. |
2026 |
Biorafinēšanas rūpnīca ir uzcelta un darbojas, ar gada ražošanas jaudu 55 000 tonnu modernā bioetanola.
|
|
58 |
C.1.2. R1-I4. |
M |
Izmēģinājuma investīcija oglekļa dioksīda uztveršanas un ģeoloģiskajā uzglabāšanā (CCS) ir pabeigta un pilnībā darbojas ar jaudu 52 000 t CO2 gadā. |
|
Skaits |
0 |
1 |
2. cet. |
2026 |
Oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas (CCS) projekts ir pabeigts un darbojas ar gada uzglabāšanas jaudu 52 000 tonnas CO2 gadā. Tas atradīsies blakus biorafinēšanas rūpnīcai ar kopējo uzglabāšanas jaudu 6 miljoni tonnu CO2.
|
C. KOMPONENTS NR. 1.3. ŪDENS UN ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UZLABOŠANA
Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palīdzēt saglabāt vidi, saglabāt bioloģisko daudzveidību un pielāgoties klimata pārmaiņām, tādējādi radot apstākļus ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās noturības stiprināšanai.
Saskaņā ar komponentu Nr. 1.3. plānoto investīciju mērķis ir samazināt investīciju nepietiekamību ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, kas tiek lēsta gandrīz 7 % apmērā no Horvātijas 2019. gada IKP. Investīcijas atbalsta ar reformām, kuru mērķis ir konsolidēt ūdensapgādes nozari un uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu visā Horvātijā. Turklāt tiks pieņemti jauni tiesību akti atkritumu apsaimniekošanas jomā un atkritumu apsaimniekošanas plāni, lai veicinātu aprites ekonomiku saskaņā ar jauno ES aprites ekonomikas rīcības plānu.
Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Horvātijai 2019. un 2020. gadā sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistītu politiku koncentrēt uz [..] vides infrastruktūru, ņemot vērā reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo [..] pārkārtošanos, jo īpaši uz vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
C.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.1.3 R1. Ūdens resursu apsaimniekošanas programmas īstenošana
Šīs reformas mērķis ir novērst sabiedrisko ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju sadrumstalotību Horvātijā. Tās mērķis ir konsolidēt un samazināt ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju skaitu, lai uzlabotu to efektivitāti un pārvaldību. Ar šo reformu ievieš salīdzinošās novērtēšanas sistēmu ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju darbības un finanšu rezultātu uzraudzībai un ziņošanai par tiem, kā arī veicina infrastruktūras investīciju ilgtermiņa ilgtspējas uzlabošanu.
Šo reformu īsteno, stājoties spēkā grozījumiem četros sekundārajos tiesību aktos:
-Pakalpojumu zonu noteikumos,
-Noteikumos par ūdensapgādes operatoru darbības izvērtēšanu, t. sk. salīdzinošās novērtēšanas sistēmas izveidi,
-Noteikumos par metodiku ūdensapgādes pakalpojumu cenu noteikšanai un
-Noteikumus par īpašiem nosacījumiem ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanai.
Reforma ietver ūdens un notekūdeņu infrastruktūras daudzgadu investīciju programmas izstrādi, lai nodrošinātu investīciju C.1.3 R1-I1. un C.1.3 R1-I2. saskaņotu īstenošanu, kā arī papildināmību ar citu ES finansējumu.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.3 R1-I1. Sabiedrisko notekūdeņu attīrīšanas attīstības programma
Šīs investīcijas mērķis ir panākt 775 km publisko kanalizācijas tīklu atjaunošanu un atjaunošanu; un 12 notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību un nodošanu ekspluatācijā, lai vēl 12 % iedzīvotāju nodrošinātu piekļuvi atbilstīgai notekūdeņu attīrīšanai.
Ar investīciju finansē šādus divus apakšpasākumus:
-Publiskās kanalizācijas infrastruktūras uzlabošana, tostarp iekārtu iegāde, kontroles vadības un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu izveide un darbu uzraudzība. Finansējumu nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisms kopā ar projektu saņēmējiem, nozares ministriju un valsts ūdensapgādes uzņēmumu Croatian Waters.
-Uzlabojumus kanalizācijas sistēmas mērķdaļās, tostarp kanalizācijas tīkla daļu paplašināšanu un rekonstrukciju. Daļu finansējuma piešķir tieši lauku apvidu attīstībai, kur ūdensapgādes pakalpojumu kvalitāte atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Finansējumu nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisms kopā ar saņēmēju un Croatian Waters.
Šo investīciju īsteno, piešķirot dotācijas pašvaldībām, prioritāti piešķirot rūpīgi izstrādātiem projektiem. Investīciju programma ūdensapgādes un notekūdeņu infrastruktūras attīstībai (reforma C.1.3 R1.) nosaka projektu prioritātes un jebkāda cita finansējuma izmantošanu, tostarp no Savienības programmām.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.3 R1-I2. Publiskās ūdensapgādes attīstības programma
Šīs investīcijas mērķis ir panākt 956 km publisko ūdensapgādes tīklu atjaunošanu un atjaunošanu Horvātijā, lai uzlabotu dzeramā ūdens piegādi un samazinātu ūdens zudumus. Investīcijas ietver 526 ūdens ieguves vietu aprīkošanu ar aprīkojumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu ūdens resursu izsekošanu un racionālu izmantošanu. Šī investīcija ir paredzēta, lai nodrošinātu piekļuvi dzeramajam ūdenim, izmantojot uzlabotas publiskās ūdensapgādes sistēmas aptuveni 45 000 cilvēku, vienlaikus par 25 % samazinot ūdens zudumus valsts ūdensapgādes sistēmās, ko atbalsta ANM. Valsts līmenī ūdens zudumus samazina par 7 %.
Šo investīciju veido divi apakšpasākumi:
-Mērierīču iegāde un uzstādīšana ūdens ieguvē. Finansējumu nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisms kopā ar Croatian Waters.
-Ūdensapgādes attīstība Horvātijā, tostarp ūdensapgādes tīklu atjaunošana lauku, kalnu un demogrāfiski nelabvēlīgos apgabalos. Finansējumu nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisms kopā ar saņēmēju un Croatian Waters.
Šo investīciju īsteno, piešķirot dotācijas pašvaldībām. Reformā C.1.3 R1. definētajā ūdens un notekūdeņu infrastruktūras attīstības investīciju programmā nosaka projektu prioritātes un jebkāda cita finansējuma izmantošanu, tostarp no Savienības programmām.
Investīcija ietver dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecību ar vidējo enerģijas patēriņu ≤ 0,5 kWh vai infrastruktūras noplūdes indeksu (ILI) ≤ 1,5, kā arī esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu renovēšanu, lai samazinātu vidējo enerģijas patēriņu par vairāk nekā 20 % vai noplūdes samazinājumu par vairāk nekā 20 %.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.3 R1-I3. Katastrofu riska mazināšanas programma
Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot aizsardzības pasākumus pret plūdiem 20 000 Horvātijas iedzīvotāju, prioritāti piešķirot dabā rodamiem risinājumiem, atdzīvinot ūdensteces, savienojot pamestas attekas un radot sekundāras mitrāju dzīvotnes, kā arī likvidējot invazīvās sugas.
Šī investīcija ietver divus apakšpasākumus:
-Plūdu riska mazināšanas programmā galvenā uzmanība tiks pievērsta plūdu riska mazināšanai lielākajās Horvātijas upēs Donavas upes baseinā. Aizsardzības pasākumi pret plūdiem ietvers aizsardzības uzbērumus ar plašām applūšanas zonām gar ūdenstecēm saskaņā ar dabā rodamiem risinājumiem un principu “piešķirt vietu upēm”.
-Saldūdens sistēmu atdzīvināšana, t. sk. Mirnas upes teritorijas, Vransko ezeru un Trakoskas ezera reģenerācija un aizsardzība, kā arī invazīvo sugu aizvākšana aizsargātajā Neretva deltā.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.1.3 R2. Ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas ieviešana
Šīs reformas mērķis ir izveidot jaunu tiesisko regulējumu, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu nolūkā paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku. Reforma ietver jaunā Atkritumu apsaimniekošanas likuma stāšanos spēkā, lai samazinātu jauktu sadzīves atkritumu īpatsvaru, un ekomodulācijas pieejas ieviešanu ražotāja paplašinātas atbildības (EPR) shēmām.
Šī reforma ietver divu atkritumu apsaimniekošanas plānu pieņemšanu 2017.–2022. un 2023.–2029. gadam.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.3 R2-I1. Atkritumu apglabāšanas samazināšanas programma
Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, lai samazinātu apglabāšanu poligonos un veicinātu reciklēšanu, tostarp izbūvējot un aprīkojot šķirošanas iekārtas dalīti savāktiem sadzīves atkritumiem, iekārtas dalīti savāktiem bioatkritumiem, šķiroto atkritumu savākšanas vietas un būvgružu pārstrādes rūpnīcas, kā arī izveidojot atkārtotas izmantošanas centru. Paredzams, ka šī investīcija līdz 2026. gada 30. jūnijam par 30 % samazinās uz poligoniem nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvaru.
Šo investīciju īsteno, piešķirot dotācijas pašvaldībām un uzņēmumiem atklātā konkursā un piešķirot prioritāti rūpīgi izstrādātiem projektiem. Investīciju programma dalītai savākšanai un reciklēšanas infrastruktūrai, kas definēta reformā C.1.3 R2., nosaka jebkura cita finansējuma izmantošanu, tostarp no Savienības programmām.
Uzaicinājumu pārvaldīs Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrija un Vides aizsardzības un energoefektivitātes fonds, un finansējumu nodrošinās Atveseļošanas un noturības mehānisms kopā ar saņēmējām pašvaldībām.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.3. R2-I2. Sanācijas programma slēgtiem atkritumu poligoniem un vietām, kas piesārņotas ar bīstamajiem atkritumiem
Šīs investīcijas mērķis ir attīrīt desmit slēgtus atkritumu poligonus Istria apgabalā, Lika-Senj apgabalā, Šibenik-Knin apgabalā un Koprivnica-Križevačka apgabalā, lai novērstu turpmāku gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu. Sanācijas programmā iekļauj darbības atkritumu aizvākšanai un apstrādei un augsnes attīrīšanai, kā arī ar bīstamiem atkritumiem piesārņotu vietu sanācijai saskaņā ar Direktīvas 1999/31/EK kritērijiem,
Šo investīciju īsteno, piešķirot dotācijas pašvaldībām, kuras ir atbildīgas par atkritumu poligonu apsaimniekošanu un uzraudzību, izmantojot atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Uzaicinājumu pārvaldīs Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrija un Vides aizsardzības un energoefektivitātes fonds, un finansējumu nodrošinās Atveseļošanas un noturības mehānisms kopā ar saņēmējām pašvaldībām.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
C.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
59 |
C.1.3. R1. |
AP |
Ūdens un komunālo notekūdeņu attīrīšanas būvniecības daudzgadu programmas pieņemšana |
Ūdens un notekūdeņu būvniecības daudzgadu programmas publicēšana |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Horvātijas Republikas valdība pieņem daudzgadu ūdens un notekūdeņu būvniecības programmu, kas aptver vajadzīgās investīcijas, tostarp prioritāšu noteikšanu, lai izpildītu Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasības. Plānā iekļauj arī risku novērtējumu un riska mazināšanas pasākumus. |
|
60 |
C.1.3. R1. |
AP |
Grozījumi tiesiskajā regulējumā ūdensapgādes nozarē |
Stājas spēkā četri tiesību aktu grozījumi: i) pakalpojumu zonu noteikumos;
|
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Pakalpojumu zonu noteikumus, noteikumus par ūdensapgādes operatoru darbības izvērtēšanu, noteikumus par metodiku ūdensapgādes pakalpojumu cenu noteikšanai un noteikumus par īpašiem nosacījumiem ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanai groza, lai radītu juridisku priekšnoteikumu ūdensapgādes operatoru konsolidācijai.
|
|
61 |
C.1.3. R1. |
M |
Ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju integrācija |
|
Skaits |
200 |
40 |
4. cet. |
2023 |
Esošo 200 publisko piegādātāju integrācija 40 saskaņā ar principu, ka katrā pakalpojumu sniegšanas zonā ir viens ūdens piegādātājs |
|
62 |
C.1.3. R1. |
M |
Publisko ūdensapgādes sistēmu zudumu samazināšana |
|
% (procentuālā daļa) |
44 |
37 |
2. cet. |
2026 |
Zaudējumu samazinājums vismaz par 7 % valsts līmenī attiecas uz publisko ūdensapgādes sistēmu zudumu procentuālo samazinājumu, ko atbalsta investīcijas saskaņā ar ANM. |
|
63 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls |
|
Skaits |
0 |
115 |
2. cet. |
2022 |
Uzbūvēti vai rekonstruēti vismaz 115 km publiskā notekūdeņu (kanalizācijas) tīkla.
|
|
64 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Par notekūdeņu infrastruktūras projektiem noslēgti būvdarbu līgumi |
|
Skaits |
0 |
60 |
4. cet. |
2023 |
Attiecībā uz notekūdeņu infrastruktūras projektiem, kas saistīti ar līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirs līdz 2023. gada beigām, tiek parakstīti vismaz 60 būvdarbu līgumi.
|
|
65 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Uzbūvētas un darbojas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas |
|
Skaits |
0 |
12 |
4. cet. |
2025 |
Tiek modernizētas vai būvētas un darbojas vismaz 12 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
|
|
66 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls |
|
Skaits |
0 |
775 |
4. cet. |
2025 |
Uzbūvēti vai rekonstruēti vismaz 775 km publisko notekūdeņu (kanalizācijas) tīkla
|
|
67 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Iedzīvotāji, kas gūst labumu no uzlabotas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas pieejamības |
|
Skaits |
0 |
200 000 |
2. cet. |
2026 |
To iedzīvotāju skaits, kuru notekūdeņi tiek ievadīti notekūdeņu attīrīšanas iekārtā caur ūdens ēkām, palielinoties projekta uzbūvētās/nodrošinātās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas jaudai (paplašinājumam). Tas attiecas uz iedzīvotājiem, kuri iepriekš nav bijuši pieslēgti publiskai kanalizācijas sistēmai vai kuru notekūdeņi nav attīrīti atbilstošā līmenī. Tas ietver arī notekūdeņu attīrīšanas līmeņa paaugstināšanos. Šis rādītājs attiecas uz iedzīvotājiem, kas faktiski (un nav potenciāli) pieslēgti notekūdeņu attīrīšanas sistēmai. |
|
68 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls |
|
Skaits |
0 |
226 |
2. cet. |
2022 |
Uzbūvēti vai rekonstruēti vismaz 226 km publiskā ūdensapgādes tīkla.
|
|
69 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Ūdens ieguves vietās uzstādītās ūdens mērīšanas ierīces |
|
Skaits |
0 |
526 |
4. cet. |
2022 |
Ūdens ieguves vietās uzstādītas vismaz 526 mērīšanas ierīces ūdens daudzuma mērīšanai |
|
70 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Par ūdensapgādes projektiem noslēgti būvdarbu līgumi |
|
Skaits |
0 |
100 |
4. cet. |
2023 |
Attiecībā uz ūdenssaimniecības projektiem parakstīto būvdarbu līgumu skaits ir saistīts ar līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirs līdz 2023. gada beigām.
|
|
71 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls |
|
Skaits |
0 |
673 |
4. cet. |
2023 |
Uzbūvēti vai rekonstruēti vismaz 673 km publiskā ūdensapgādes tīkla.
|
|
72 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls |
|
Skaits |
0 |
956 |
4. cet. |
2025 |
Uzbūvēti vai rekonstruēti vismaz 956 km publiskā ūdensapgādes tīkla.
|
|
73 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Iedzīvotāji ar uzlabotu piekļuvi ūdensapgādei |
|
Skaits |
0 |
45 000 |
2. cet. |
2026 |
Ūdensapgādes tīkla modernizācijas un paplašināšanas rezultātā vismaz 45 000 iedzīvotāju tiek apgādāti ar dzeramo ūdeni, izmantojot publisko ūdensapgādi. Tas attiecas uz iedzīvotājiem, kuri iepriekš nebija pieslēgti publiskai ūdensapgādes sistēmai vai kuriem bija neatbilstoša ūdens kvalitāte. Tas attiecas arī uz iedzīvotājiem ar uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti.
|
|
74 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Būvdarbu līgumi, kas noslēgti plūdu novēršanas projektiem |
|
Skaits |
0 |
20 |
4. cet. |
2022 |
Vismaz 20 būvdarbu līgumi, kas noslēgti par projektiem plūdu novēršanas jomā saistībā ar līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirs līdz 2022. gada beigām.
|
|
75 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem |
|
Skaits |
0 |
13 |
4. cet. |
2022 |
Uzbūvēti vismaz 13 km struktūru aizsardzībai pret plūdiem, lai pasargātos no ūdens kaitīgās ietekmes; |
|
76 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Atjauninātas ūdensteces |
|
Skaits |
0 |
2 |
4. cet. |
2022 |
Vismaz 2 km atjaunoto ūdensteču, tostarp pamestu atteku atdzīvināšana, pastāvīgs upju un atteku kontakts un investīcijas saistītajā infrastruktūrā |
|
77 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem |
|
Skaits |
0 |
65 |
4. cet. |
2023 |
Uzbūvēti vismaz 65 km struktūru aizsardzībai pret plūdiem, lai pasargātos no ūdens kaitīgās ietekmes; |
|
78 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Atjauninātas ūdensteces |
|
Skaits |
0 |
16 |
4. cet. |
2024 |
Vismaz 16 km atjaunoto ūdensteču, tostarp pamestu atteku atdzīvināšana, pastāvīgs upju un atteku kontakts un investīcijas saistītajā infrastruktūrā |
|
79 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem |
|
Skaits |
0 |
77 |
4. cet. |
2025 |
Uzbūvēti vismaz 77 km struktūru aizsardzībai pret plūdiem, lai pasargātos no ūdens kaitīgās ietekmes; |
|
80 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Iedzīvotāji, uz kuriem attiecas uzlaboti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem |
|
Skaits |
0 |
20 000 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 20 000 iedzīvotāju gūst labumu no uzlabotiem plūdu novēršanas pasākumiem |
|
81 |
C.1.3. R2. |
AP |
Atkritumu apsaimniekošanas likuma pieņemšana |
Atkritumu apsaimniekošanas likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums reglamentē atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu saskaņā ar aprites ekonomikas koncepciju un Eiropas zaļo kursu. Likums ietvers īpašus pasākumus aprites ekonomikas atbalstam, t. i., aprites ekonomikas ceļveža, ERP shēmu un “maksā, kad izmet” shēmu izstrādi. Likumā tiks ņemti vērā visi Komisijas ieteikumi, kas ietverti 2018. gada Agrīnās brīdināšanas ziņojumā par Horvātiju. |
|
82 |
C.1.3. R2. |
AP |
Horvātijas Republikas atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana 2017.–2022. gadam |
Horvātijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī publicēti grozījumi Horvātijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas plānā 2017.–2022. gadam |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Pārskatītā Horvātijas Atkritumu apsaimniekošanas plāna 2017.–2022. gadam pieņemšana un publicēšana saskaņā ar jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu pēc sabiedriskās apspriešanas. Pārskatītajā plānā nosaka mērķi līdz 2022. gadam panākt atkritumu pārstrādi, šķirošanu, atkārtotu izmantošanu un remontu 50 % apmērā, kā arī atsevišķu mērķi bioatkritumu savākšanai un pārstrādei. Tā ietver arī īpašus pasākumus, lai veicinātu vietējo un reģionālo vienību centienus, piemēram, komunikācijas darbības, lai nodrošinātu efektīvu dalītu savākšanu izcelsmes vietā, vai digitālos aspektus. Plānā iekļauj pašreizējās situācijas novērtējumu, esošās savākšanas shēmas un investīciju nepietiekamības novērtējumu attiecībā uz atkritumu poligonu slēgšanu. Tajā sniedz prioritāšu sarakstu plānotajām investīcijām atkritumu apsaimniekošanas jomā, turpmāko atkritumu apstrādes iekārtu jaudu, kā arī informāciju par to, kā tiks noteiktas turpmākās atrašanās vietas. Plānā apsver arī atbalstu spēju veidošanai infrastruktūras projektu īstenošanā. |
|
83 |
C.1.3. R2. |
AP |
Horvātijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas plāna pieņemšana 2023.–2029. gadam |
Horvātijas Atkritumu apsaimniekošanas plāna 2023.–2029. gadam publicēšana Horvātijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Pēc sabiedriskās apspriešanas pieņemt un publicēt Horvātijas Atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023.–2029. gadam saistībā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Aprites ekonomikas rīcības plānā noteiktajiem jaunajiem mērķiem. Plānā nosaka mērķrādītāju līdz 2025. gadam panākt atkritumu reciklēšanu, šķirošanu, atkārtotu izmantošanu un remontu vismaz 55 % apmērā, kā arī bioatkritumu savākšanas un reciklēšanas mērķrādītāju. |
|
84 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (49 %) |
|
% (procentuālā daļa) |
66 |
49 |
4. cet. |
2022 |
Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu daļu samazina līdz 49 %, pateicoties investīcijām atkritumu apglabāšanas poligonā, tostarp atkārtotas izmantošanas centru izveidē, dalīti savākto sadzīves atkritumu šķirošanas iekārtu būvniecībā, dalīti savākto bioatkritumu bioapstrādes iekārtu būvniecībā, šķiroto atkritumu savākšanas vietu un būvgružu atkritumu pārstrādes uzņēmumu būvniecībā un aprīkošanā, iekārtu iegādē sadzīves atkritumu lietderīgo frakciju dalītai savākšanai. |
|
85 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (41 %) |
|
% (procentuālā daļa) |
66 |
41 |
4. cet. |
2024 |
Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu daļu samazina līdz 41 %, pateicoties investīcijām atkritumu apglabāšanas poligonā, tostarp atkārtotas izmantošanas centru izveidē, dalīti savākto sadzīves atkritumu šķirošanas iekārtu būvniecībā, dalīti savākto bioatkritumu bioapstrādes iekārtu būvniecībā, šķiroto atkritumu savākšanas vietu un būvgružu atkritumu pārstrādes uzņēmumu būvniecībā un aprīkošanā, iekārtu iegādē sadzīves atkritumu lietderīgo frakciju dalītai savākšanai. |
|
86 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Uzbūvētās šķirošanas iekārtas |
|
Skaits |
0 |
6 |
3. cet. |
2025 |
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā uzbūvētas un darbojas vismaz 6 šķirošanas iekārtas.
|
|
87 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Uzbūvētas iekārtas dalīti savāktu bioatkritumu apstrādei |
|
Skaits |
0 |
7 |
3. cet. |
2025 |
Vismaz 7 iekārtas, kas uzbūvētas un darbojas dalīti savāktu bioatkritumu apstrādei.
|
|
88 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Funkcionāla fiksētā/mobilā atkritumu šķirošanas vieta |
|
Skaits |
0 |
20 |
3. cet. |
2025 |
Vismaz 20 stacionārās/mobilās atkritumu šķirošanas vietas ir iegādātas un darbojas galvenokārt piekrastes un salu pašvaldībās.
|
|
89 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (30 %) |
|
% (procentuālā daļa) |
66 |
30 |
2. cet. |
2026 |
Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu daļu samazina līdz 30 %, pateicoties investīcijām atkritumu apglabāšanas poligonā, tostarp atkārtotas izmantošanas centru izveidē, dalīti savākto sadzīves atkritumu šķirošanas iekārtu būvniecībā, dalīti savākto bioatkritumu bioapstrādes iekārtu būvniecībā, šķiroto atkritumu savākšanas vietu un būvgružu atkritumu pārstrādes uzņēmumu būvniecībā un aprīkošanā, iekārtu iegādē sadzīves atkritumu lietderīgo frakciju dalītai savākšanai. |
|
90 |
C.1.3. R2-I2. |
M |
Slēgtu poligonu sanācija |
|
Skaits |
0 |
10 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 10 iztīrīti poligoni/objekti. Investīcijas ietver tādu slēgtu poligonu sanāciju, kuri ir jāatjauno tā, lai tie atbilstu Direktīvas 1999/31/EK kritērijiem, kā arī ar bīstamiem atkritumiem piesārņotu vietu sanāciju, tostarp atkritumu aizvākšanu un apstrādi un augsnes sanāciju. |
D. KOMPONENTS NR. 1.4. KONKURĒTSPĒJĪGAS, ENERĢIJAS ZIŅĀ ILGTSPĒJĪGA UN EFEKTĪVA TRANSPORTA SISTĒMA
Transporta nozare ir viena no galvenajām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju radītājām Horvātijā — 27 % no kopējām emisijām 2018. gadā, no kurām pasažieru autotransports veidoja 71,6 %, kravu autotransports — 24,7 %, dzelzceļa transports — 0,8 %, jūras un upju transports — 2,4 % un iekšzemes gaisa satiksme — 0,5 % no emisijām. Sagaidāms, ka esošās transporta infrastruktūras modernizācijai, veicot investīcijas ekoloģiski ilgtspējīgos, efektīvos, inovatīvos un konkurētspējīgos transporta veidos, būs būtiska nozīme zaļās un digitālās pārkārtošanās efektīvā īstenošanā.
Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izveidot vienotu transporta tīklu ar attīstītu dzelzceļa un sabiedriskā transporta infrastruktūru un intermodalitāti starp dažādiem transporta veidiem, palielināt to vieglo automobiļu īpatsvaru, kurus darbina ar alternatīvām degvielām, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un transporta nozares ietekmi uz vidi, kā arī veicināt cilvēku un preču ilgtspējīgu mobilitāti.
Šis komponents ietver reformas un investīcijas visos transporta veidos (dzelzceļš, autotransports, jūras transports, gaisa transports, publiskais pilsētu un iekšzemes ūdensceļu transports) un aptver visus Horvātijas reģionus.
Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Horvātijai adresēto konkrētai valstij adresēto ieteikumu “par vajadzību koncentrēt investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “ilgtspējīgam pilsētas un dzelzceļa transportam” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
D.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.1.4 R1. Autotransporta nozares reforma
Reformas mērķis ir samazināt uzņēmumu darbības izmaksas, finanšu saistības saskaņot ar naudas plūsmām, palielināt ceļu satiksmes drošību un tādējādi samazināt ceļu satiksmes izraisīto mirstību. Paredzams, ka jaunas ceļu nodevu sistēmas ieviešana samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, novēršot sastrēgumus un bīstamas vietas uz ceļiem. Šīs reformas ietvaros tiesību aktus, kas reglamentē ceļu nozari, atjaunina, stājoties spēkā grozījumam Ceļu likumā.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R1-I1. Ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma
Investīcijas mērķis ir ieviest jaunu ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu, lai uzlabotu nodevu iekasēšanas sistēmu automaģistrālēm, ko ekspluatē Croatian Motorways Ltd. Lietotājiem atļauj ceļot, neapstājoties pie nodevu iekasēšanas stacijām, un paredzams, ka tam būs pozitīva ietekme uz autoceļu sastrēgumiem, vides aizsardzību un ceļu satiksmes drošību. Investīcija ietver pasākumus, lai risinātu tehniskas problēmas, ko rada pašreizējās ceļu nodevu sistēmas novecošanās, un lai jaunā autoceļu nodevu iekasēšanas sistēma būtu sadarbspējīga ar esošajām ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmām ES.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R1-I2. Sistēmas uzlabošana personu ar invaliditāti tiesību izmantošanai mobilitātes jomā
Investīcijas mērķis ir personām ar invaliditāti ātrāk un vieglāk īstenot savas tiesības mobilitātes jomā, ieviešot vienotu dokumentu personām ar invaliditāti, kas tām ļautu izmantot visas mobilitātes tiesības, vienkāršot digitālo publisko pakalpojumu galalietotājiem administratīvo vidi mobilitātes jomā un uzlabot piekļuvi digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem personām ar invaliditāti. Investīcijas mērķis ir arī uzlabot lietotāju personas datu aizsardzību un saskaņot lēmumu pieņemšanas praksi, kas ietekmē personu ar invaliditāti tiesības mobilitātes jomā. Paredzams, ka investīcija ļaus valsts iestādēm vieglāk un vispusīgāk uzraudzīt iegūtās tiesības un nodrošināt efektīvu publisko piekļuvi visiem datiem. Paredzams, ka investīcija samazinās valsts un vietējo dienestu darbinieku darbaspēka izmaksas par 15 % līdz 35 %.
Investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R1-I3. Valsts autotransporta elektroniskā uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēma (NSCP)
Investīcijas mērķis ir izveidot Valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēmu (NSCP) un īstenot Regulu (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (eFTI regula), kas, paredzams, ievērojami samazinās administratīvās izmaksas, uzlabos kompetento iestāžu izpildes spējas un palielinās transporta efektivitāti un ilgtspēju. Saskaņā ar eFTI regulas noteikumiem NSCP attiecīgi atjaunina, tiklīdz ir pieņemtas eFTI tehniskās specifikācijas. Investīcija ir paredzēta, lai veicinātu efektīvāku autotransporta uzraudzību, satiksmes sastrēgumu mazināšanu, pozitīvi ietekmējot vides faktorus.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. maijam.
Investīcija C.1.4 R1-I4. Ziņošanas kontroles sistēma pasažieru un kravu autopārvadājumiem
Investīcijas mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, izveidojot funkcionālu ziņošanas kontroles sistēmu pasažieru un kravu autopārvadājumiem. Ziņošanas kontroles sistēma sasaista datus no tahogrāfu centrālās apstrādes sistēmas (SOTAH) un tahogrāfa karšu valsts reģistriem un saistītajiem reģistriem, par kuriem ir atbildīga Horvātijas Republikas Jūras, transporta un infrastruktūras ministrija, un veicina digitalizāciju Horvātijas transporta nozarē.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R1-I5. Bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzība (e-ADR)
Investīcijas mērķis ir nodrošināt pamatu bīstamo kravu autopārvadājumu sistēmas (e-ADR) uzlabošanai un attīstīšanai, izmantojot tās digitalizāciju. Investīcija ietver IT risinājuma izveidi, lai reāllaikā uzraudzītu bīstamo kravu pārvadājumus, ieviešot elektroniskas transporta atļaujas un elektroniskas pavadzīmes, kā arī izmantojot izsekošanas un identificēšanas tehnoloģijas. Investīcija atbilst visām attiecīgo valsts un ES tiesību aktu, jo īpaši Regulas (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (eFTI) un tās īstenošanas un deleģēto aktu, prasībām un integrē juridisko, organizatorisko un semantisko savietojamību valsts tiesību normās.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma C.1.4 R2. Dzelzceļa nozares reforma
Reformas mērķis ir palielināt dzelzceļa nozares konkurētspēju un efektivitāti, lai sniegtu labākus pakalpojumus pasažieru un kravu pārvadājumu klientiem un palielinātu Horvātijas ekonomisko konkurētspēju. Lai atbalstītu reformu, Horvātijas valdība līdz 2021. gada 30. jūnijam pieņem nozares politikas vēstuli dzelzceļa nozarei, izklāstot turpmāko virzību galvenajās jomās, kas saistītas ar dzelzceļa nozares reformu un modernizāciju, un izstrādājot īstenošanas plānus valdībai un dzelzceļa uzņēmumiem, tostarp sīki izstrādātus pasākumus un darbības attiecībā uz:
·nozares pārvaldību;
·dzelzceļa uzņēmumu un darbības pārvaldību;
·nozaru investīciju un finansēšanas plānošanu;
·zināšanu, tehnoloģiju un prasmju pilnveidošanu dzelzceļa nozarē.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R2-I1. Dzelzceļa posma Dugo Selo–Novska esošā sliežu ceļa rekonstrukcija un otrā sliežu ceļa, Kutina–Novska apakšposma (D posms) būvniecība
Investīcijas mērķis ir modernizēt un atjaunot esošo sliežu ceļu un uzbūvēt otru sliežu ceļu kopumā 22 km garumā dzelzceļa posmā Dugo Selo–Novska, apakšposmā Kutina–Novska ar mērķi uzbūvēt divceļu elektrificētu līniju gar visu bijušo Viseiropas koridoru X (RH1), kas atrodas arī Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā un Alpu-Rietumbalkānu dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorā. Šīs investīcijas īstenošana veicinās to, ka viss RH1 koridora posms, kas šķērso Horvātiju, ir divceļu un elektrificēts saskaņā ar TEN-T dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības tehniskajiem standartiem.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.4 R2-I2. Dzelzceļa līnijas M604 Oštarije–Knin–Split modernizācija
Investīcijas mērķis ir staciju rekonstrukcija un elektronisko signalizācijas drošības ierīču uzstādīšana dzelzceļa līnijā Oštarije–Knin–Split, posmā Knin (neskaitot)–Split (ieskaitot), kas ļauj izveidot tā saukto savstarpējo atkarību un centrālo satiksmes pārvaldību, kas savukārt palielina jaudu un darbības ātrumu. Šī līnija ir daļa no TEN-T visaptverošā tīkla.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R2-I3. “Sastrēgumu” novēršana dzelzceļa infrastruktūrā
Investīcijas mērķis ir pievērsties problemātiskajām vietām Horvātijas dzelzceļa tīklā, kas, paredzams, paātrinās darbības ātrumu, uzlabos dzelzceļa drošību un uzlabos dzelzceļa tīklus. Pasākums ietver tiltu, viaduktu, caurteku un atgriezumu būvniecību, rekonstrukciju un atjaunošanu Horvātijas dzelzceļa tīklā. Tādējādi tiks novērstas problemātiskās vietas, ko veido iekārtas vecumā no 50 līdz 77 gadiem. Lielākā daļa līniju, kas saistītas ar šo investīciju, ir daļa no TEN-T visaptverošā tīkla.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R2-I4. Zagreb Kustošija–Zagreb ZK–Zagreb GK modernizācija
Investīcijas mērķis ir modernizēt Zagreb Kustošija–Zagreb Zapadni Kolodvor–Zagreb Glavni Kolodvor dzelzceļa posmu, uzlabot vietējo un reģionālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un pieejamību, labāk integrēt dzelzceļu Zagrebas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, kā arī palielināt dzelzceļa un vietējā sabiedriskā transporta īpatsvaru plašākā Zagrebas pilsētas teritorijā. Projekts palīdz sasniegt mērķi pabeigt TEN-T pamattīkla izveidi līdz 2030. gada 31. decembrim.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R2-I5. Kravas vagonu bremžu kluču aizstāšana, lai samazinātu troksni
Investīcijas mērķis ir uzlabot esošo kravas pārvadājumu uzņēmumu un vagonu īpašnieku ritošo sastāvu, kas izmanto Horvātijas dzelzceļa tīklu, lai nodrošinātu labākus pakalpojumus tiešajiem lietotājiem un samazinātu trokšņa ietekmi. Paredzams, ka tas veicinās dzelzceļa kravu pārvadājumu straujāku attīstību un netieši – ātrāku pāreju no autotransporta uz dzelzceļu. Investīcija paredz trokšņa mazināšanas elementu, piemēram, modernu kompozītmateriālu bremžu kluču, iegādi un uzstādīšanu, sagatavošanos uzstādīšanas izmaksām, t. sk. attiecīgā gadījumā demontāžas izmaksas un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar modernizāciju.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. maijam.
Investīcija C.1.4 R2-I6. Zaļo tehnoloģiju izmantošana dzelzceļa pasažieru pārvadājumos
Investīcijas mērķis ir divu prototipu vilcienu iepirkums (akumulatora elektromotorvilciens (BEMV) un akumulatora motorvilciens (BMV)), kas var izvairīties no dārgām investīcijām līniju elektrifikācijā un kontaktstrāvas līnijas uzturēšanā. Prototipu izstrāde ļauj organizēt pasažieru dzelzceļa pārvadājumus neelektrificētās līnijās, izmantojot modernus elektriski darbināmus vilcienus, samazinot dīzeļdegvielas enerģijas izmaksas, samazinot trokšņa un piesārņojuma ietekmi, aizsargājot vidi, samazinot transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksas un uzlabojot pilsētu un reģionu pieejamību.
Investīcija ietver konkrētu BEMV un BMV prototipu izstrādi, ražošanu, tipa testēšanu un atļaujas saņemšanu, kā arī sešus stabilus akumulatoru lādētājus noteiktās stacijās, kas ir investīcijas neatņemama sastāvdaļa. Paredzams, ka jaunu akumulatora pasažieru vilcienu ieviešana neelektrificētās līnijās varētu pakāpeniski aizstāt 60 dīzeļvilcienus, kas ir vecāki par 40 gadiem, tādējādi palīdzot samazināt kaitīgās emisijas.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R2-I7. IT un pārdošanas sistēmas atjaunināšana un vilcienu modernizācija ar IT sistēmu
Investīcijas mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pakalpojumu kvalitāti, veicinot un stiprinot tiešsaistes tirdzniecības kanālus, ierīkojot WiFi pakalpojumus vilcienos, modernizējot mobilos termināļus, modernizējot Horvātijas Pasažieru Transporta ritošo sastāvu, uzstādot GPS sistēmu, nodrošinot atbilstību IT un kiberdrošības standartiem un modernizējot pārdošanas sistēmu datu centru, kā arī modernizējot biļešu pārdošanas sistēmas un pasažieru informāciju.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma C.1.4 R3. Jūras un iekšzemes kuģošanas reforma
Reformas mērķis ir attīstīt ilgtspējīgu un efektīvu jūras un iekšzemes ūdensceļu transportu, kas palīdzēs palielināt kuģošanas drošību, nodrošināt iekšzemes ūdensceļu atdzīvināšanu, uzlabot salu transporta savienojamību un uzlabot ostu infrastruktūru, lai samazinātu transporta nozares negatīvo ietekmi uz vidi. Šīs reformas ietvaros stājas spēkā jauns Likums par regulāro un sezonālo piekrastes transportu, jauns Jūrlietu jomas un jūras ostu likums un jaunais Iekšzemes kuģošanas un ostu likums.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R3-I1. Sabiedriskai satiksmei atvērtu ostu modernizācijas programma
Investīcijas mērķis ir modernizēt ostu infrastruktūru, kas paaugstina sabiedriskā jūras transporta kvalitāti, kuģu uzņemšanas kapacitāti regulārajā piekrastes jūras transportā, stiprina pasažieru drošību, palielina mobilitāti, uzlabo vispārējo dzīves kvalitāti un nodrošina ilgtspējīgu mobilitāti. Investīciju īsteno saskaņā ar Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas izstrādātajiem nacionālajiem plāniem apgabalu un valsts ostu attīstībai un modernizācijai, kā arī saskaņā ar regulāro piekrastes pasažieru pārvadājumu plānu. Šajā investīcijā paredzētie projekti ir jaunais pasažieru terminālis Splitas pilsētas ostā un Bolas-Bračas ostas modernizācija.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R3-I2. Regulāriem piekrastes pārvadājumiem izmantoto pasažieru kuģu iepirkums/būve
Investīcijas mērķis ir iegādāties vai būvēt pasažieru kuģus, kas darbināmi ar alternatīvu degvielu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu transportu un uzlabotu salu iedzīvotāju piekļuvi, kā arī nodrošinātu, ka līdz minimumam tiek samazināta negatīvā ietekme uz vidi. Šī investīcija ietver pavisam sešu ar alternatīvu degvielu darbināmu bezemisiju kuģu iegādi – trīs pasažieru kuģus un trīs ātrgaitas pasažieru kuģus (katamarānus), kas izmanto elektriskos saules enerģijas dzinējus.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.4 R3-I3. Jaunu trošu prāmju “Križnica” būvniecība, Pitomačas pašvaldība
Investīcijas mērķis ir būvēt jaunu trošu prāmi “Križnica” pāri Dravas upei Pitomačas pašvaldībā, lai nodrošinātu transporta savienojamību un veicinātu mazāk attīstīto reģionu attīstību. Investīcija ietver jaunu, ar saules enerģiju darbināmu elektrokabeļu prāmi, kas gan palielina transporta jaudu, gan veicina transporta nozares zaļināšanu.
Investīciju pabeidz līdz 2022. gada 30. oktobrim.
Investīcija C.1.4 R3-I4. Ostu aprīkošana ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru
Investīcijas mērķi ir palielināt iekšējo ostu konkurētspēju, izveidot zaļās ostas un padarīt transporta sistēmu Horvātijā ekoloģiski ilgtspējīgu, starptautiski nozīmīgas iekšējās ostas aprīkojot ar iekārtām uz kuģiem savākto atkritumu pārstrādei. Investīcija ietver atkritumu pieņemšanas staciju būvniecību Slavonski Brod, Osijek un Vukovar ostās komerciālo atkritumu apsaimniekošanai.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.4 R4-I1. Ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu iepirkums sabiedriskajam pilsētas un piepilsētas regulārajam transportam
Investīcijas mērķis ir modernizēt parastos sabiedriskos pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumus, iegādājoties 70 jaunus transportlīdzekļus (elektriskos un ūdeņraža) un ierīkojot nepieciešamo infrastruktūru, lai veicinātu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu. Investīcija ietver transportlīdzekļu iegādi regulāriem pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumiem un veicina videi draudzīgāku transportlīdzekļu parku (autobusus) un saistīto infrastruktūru.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R4-I2. Tramvaju parka modernizācija
Investīcijas mērķis ir modernizēt tramvaju parku Osijek un Zagrebā, lai nodrošinātu labākus un ātrākus pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus un palielinātu to pasažieru skaitu, kuri izmanto pilsētas sabiedrisko transportu, kas palīdzēs samazināt transporta nozares radītās CO2 emisijas. Investīcija ietver tramvaja transporta modernizāciju, Zagrebas un Osijek pilsētās iegādājoties vismaz 30 modernus līdz 27 metrus garus zemas vai daļēji zemas grīdas tramvajus.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.4 R5-I1. Lidlauka pakalpojumu un energoapgādes sistēmas elektrifikācija un zaļināšana Zadaras lidostā
Investīcijas mērķis ir nodrošināt videi nekaitīgu sistēmu gaisa kuģu apkalpošanai uz zemes un energoapgādei un veicināt atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanu. Investīcija ietver šādas darbības:
·Stacionāru savienojumu ieviešana, lai piegādātu elektroenerģiju stacionāriem gaisa kuģiem ar nepieciešamajiem konstrukcijas un drošības pielāgojumiem (nepalielinot perona platību);
·Ar dīzeļdegvielu darbināmu mobilo lidlauka pakalpojumu iekārtu aizstāšana ar elektriski darbināmām iekārtām;
·610 kW saules enerģijas spēkstacijas būvniecība un tās savienošana ar fiksēto energoapgādes sistēmu un uzlādes stacijām elektriski darbināmiem mobilajām iekārtām apkalpošanai uz zemes.
Paredzams, ka investīcija palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piesārņojumu un troksni, kā arī palielināt darbību drošību un efektivitāti.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. oktobrim.
Investīcija C.1.4 R5-I2. Jaunu mobilitātes transportlīdzekļu un atbalsta infrastruktūras pētniecība, attīstība un ražošana
Investīcijas mērķis ir izstrādāt un īstenot jaunu pilsētvides mobilitātes ekosistēmas projektu. Investīcija sniedz atbalstu projekta pētniecības un izstrādes daļai, proti, posmam, ko iezīmē pilnīgi autonoma elektrotransportlīdzekļa sākotnējā prototipa pabeigšana un verifikācijas prototipu izstrādes darba sākšana. Jaunajai pilsētu mobilitātes ekosistēmai ir trīs galvenie komponenti: i) pilnībā autonomi elektrotransportlīdzekļi, kas spēj veikt visas dinamiskās vadīšanas funkcijas bez vadītāja un personas palīdzības ar mākslīgā intelekta palīdzību, ii) tādas specializētas infrastruktūras izstrāde un būvniecība autonomiem un elektriskiem transportlīdzekļiem, kas integrēta sabiedriskajā pilsētas transportā, un iii) programmatūras platformas izstrāde visas sistēmas ekspluatācijai.
Paredzams, ka projekta īstenošana Zagrebas pilsētā ievērojami palielinās transporta drošību, vienlaikus palielinot efektivitāti un samazinot sastrēgumus. Paredzams, ka projekts arī panāks ievērojamu pozitīvu ietekmi uz vidi, samazinot mehānisko transportlīdzekļu kopējās piesārņotāju emisijas, izmantojot pētniecības un inovācijas procesus, tehnoloģiju pārnesi un sadarbību starp mazoglekļa ekonomikas uzņēmumiem. Projekts ietver arī digitalizētas bezemisiju transportlīdzekļu, pašvadības transportlīdzekļu sistēmas un digitalizētas uzlādes infrastruktūras izveidi. Vienojoties ar Zagrebas pilsētu un sabiedriskā transporta operatoru, 50 000 vaučerus braucieniem ar pilnībā autonomiem transportlīdzekļiem piešķir personām ar invaliditāti un/vai personām, kurām ir grūtības izmantot citus sabiedriskā transporta līdzekļus.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Investīcija C.1.4 R5-I3. Līdzfinansējuma programma jaunu alternatīvo degvielu transportlīdzekļu iegādei un alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstībai autotransporta nozarē
Investīciju mērķis ir palielināt autotransporta energoefektivitāti, samazinot atkarību no fosilā kurināmā. Ar šo investīciju saistītie pasākumi ir vērsti uz to, lai palielinātu Horvātijā reģistrēto alternatīvās degvielas transportlīdzekļu (elektrisko vai ūdeņraža) skaitu un izveidotu elektriskās uzlādes punktu tīklu transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar alternatīvu degvielu. Šīs darbības palīdzēs samazināt kopējās CO2 emisijas un citas kaitīgas gāzes, radot jaunas darbvietas alternatīvo degvielu infrastruktūras ražošanā un uzstādīšanā un palielinot Horvātijas ekonomikas attīstību un konkurētspēju. Pasākums sastāv no diviem apakšpasākumiem: i) līdzfinansējums vismaz 2 000 jaunu, ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu iegādei un ii) alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanai (1 300 uzlādes stacijas).
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
D.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
91 |
C.1.4. R1. |
AP |
Ceļu likuma grozījumi |
Ceļu likuma grozījumu stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Ar grozījumiem Ceļu likumā cita starpā:
|
|
92 |
C.1.4. R1. |
AP |
Valsts ceļu satiksmes drošības programma 2021.–2030. gadam |
Valsts ceļu satiksmes drošības programma 2021.–2030. gadam pieņemta Horvātijas valdībā |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Valsts ceļu satiksmes drošības programmas 2021.–2030. gadam, ko sagatavojusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Jūras, transporta un infrastruktūras ministriju un citām nozaru ministrijām, mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību Horvātijā. |
|
93 |
C.1.4. R1-I1. |
AP |
Jauna ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma |
Ieviesta un darbojas jauna ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Ar investīciju uz automaģistrālēm, ko ekspluatē Croatian Motorways Ltd., tiks ieviesta jauna ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma, kuras pamatā ir daudzjoslu brīvas plūsmas risinājums (MLFF), neapturot transportlīdzekļus, ar bezkontakta maksājumu metodēm, kas likvidē esošās nodevu iekasēšanas stacijas, novērš lielus sastrēgumus pie nodevu iekasēšanas stacijām vasaras periodā, uzlabo sistēmas efektivitāti, izmantojot elektroniskas (bezkontakta) maksāšanas metodes, un samazina pārmērīgu satiksmi uz alternatīviem vietējiem ceļiem. |
|
94 |
C.1.4. R1-I2. |
M |
Funkcionālas sistēmas izveide personu ar invaliditāti tiesību īstenošanai mobilitātes jomā |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
50 |
4. cet. |
2023 |
Kā daļu no investīcijas, ar ko ievieš funkcionālu sistēmu, kas atvieglo personu ar invaliditāti iespēju vienā vietā pieteikties uz visām mobilitātes tiesībām un nodrošina pieteikumu ātrāku izskatīšanu, izveido vienotu dokumentu, lai personas ar invaliditāti varētu izmantot funkcionālo sistēmu un izmantot vienādas tiesības visā Horvātijas teritorijā (invaliditātes e-karte), un vismaz 50 % no paredzētajām kartēm izsniedz personām ar invaliditāti, kurām ir tiesības mobilitātes jomā. |
|
95 |
C.1.4. R1-I3. |
AP |
Labi funkcionējošas valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēmas (NSCP) izveide |
Izveidota labi funkcionējoša valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēma (NSCP) |
|
|
|
2. cet. |
2026 |
Saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisko informāciju (eFTI regula) ievieš labi funkcionējošu valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēmu (NSCP). Turklāt pēc eFTI tehnisko specifikāciju pieņemšanas attiecīgi atjaunina NSCP. Investīcija veicina efektīvāku autotransporta uzraudzību, satiksmes sastrēgumu mazināšanu, pozitīvi ietekmējot vides faktorus. |
|
96 |
C.1.4. R1-I4. |
AP |
Labi funkcionējošas ziņošanas kontroles sistēmas izveide pasažieru un kravu autopārvadājumiem |
Izveidota labi funkcionējoša ziņošanas kontroles sistēma pasažieru un kravu autopārvadājumiem |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Ievieš labi funkcionējošu ziņošanas kontroles sistēmu pasažieru un kravu autopārvadājumiem, kas savieno datus no tahogrāfu centrālās apstrādes sistēmas (SOTAH) un tahogrāfa karšu valsts reģistriem un saistītajiem reģistriem, par kuriem ir atbildīga Jūras, transporta un infrastruktūras ministrija. |
|
97 |
C.1.4. R1-I5. |
AP |
Bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzības sistēmas izstrāde (e-ADR) |
Labi funkcionējoša sistēma bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzībai (e-ADR) |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Sistēma nodrošina risinājumu bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzībai, ieviešot elektroniskas transporta atļaujas un pavadzīmes un izmantojot izsekošanas un identificēšanas tehnoloģiju. Sistēmu izveido saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (eFTI regula) un tās īstenošanas un deleģētajiem aktiem, kā arī citiem piemērojamiem tiesību aktiem bīstamo kravu autopārvadājumu jomā. Turklāt sistēmu attiecīgi atjaunina, tiklīdz ir pieņemtas eFTI tehniskās specifikācijas. |
|
98 |
C.1.4. R2. |
AP |
Vēstules par nozaru politiku pieņemšana |
Horvātijas valdībā pieņemta vēstule par nozares politiku dzelzceļa nozarē |
|
|
|
2. cet. |
2021 |
Vēstulē par nozaru politiku iekļauj: i) galvenos mērķus, ii) pārskatu par paredzētajiem uzlabojumiem, piemēram, profesionalizāciju, darbību un pārvaldības darbību pārredzamību, un iii) īstenošanas plānu pasākumiem un darbībām dzelzceļa nozares reformai un modernizācijai, piemēram: dzelzceļa nozares stratēģiskā satvara, dzelzceļa infrastruktūras attīstības valsts plāna un dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības valsts plāna pieņemšana; un dzelzceļa transporta pakalpojumu attīstība. |
|
99 |
C.1.4. R2. |
AP |
Dzelzceļa infrastruktūras attīstības valsts plāns un dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības valsts plāns |
Horvātijas valdība pieņem dzelzceļa infrastruktūras attīstības valsts plānu un dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības valsts plānu |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Dzelzceļa infrastruktūras attīstības valsts plānā nosaka dzelzceļa infrastruktūras attīstībai nepieciešamos projektus un darbības. Dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības valsts plānā nosaka projektus un darbības dzelzceļa satiksmes pārvaldībai, organizēšanai un dzelzceļa transporta pakalpojumu attīstībai. |
|
100 |
C.1.4. R2. |
AP |
Dzelzceļa uzņēmumu un uzņēmējdarbības vadības reorganizācija |
Īstenota un pabeigta dzelzceļa uzņēmumu vadības reorganizācija un darbības |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Dzelzceļa uzņēmumu vadības un darbību reorganizāciju veic, lai palielinātu atbildību par pārvaldību uzturēšanas, satiksmes pārvaldības un investīciju infrastruktūras projektu pārvaldības jomā, kā arī lai optimizētu izmaksas un pasažieru pārvadājumu pakalpojumus. |
|
101 |
C.1.4. R2-I1. |
M |
Elektrificēti dubultie sliežu ceļi, kas uzbūvēti un rekonstruēti posmā Dugo Selo–Novska, apakšposmā Kutina–Novska |
|
Skaits (km) |
0 |
22 |
2. cet. |
2026 |
Ar investīciju modernizē un atjauno esošo sliežu ceļu un uzbūvē otru sliežu ceļu kopumā 22 km garumā dzelzceļa posmā Dugo Selo–Novska, apakšposmā Kutina–Novska ar mērķi uzbūvēt divceļu elektrificētu līniju gar visu bijušo Viseiropas koridoru X (RH1), kas atrodas arī TEN-T pamattīklā un Alpu-Rietumbalkānu dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorā.
|
|
102 |
C.1.4. R2-I2. |
M |
Trīs staciju rekonstrukcija posmā Oštarije–Knin–Split |
|
Skaits |
0 |
3 |
4. cet. |
2025 |
Saistībā ar dzelzceļa līnijas Oštarije–Knin–Split atjaunošanu posmā Knin (izņemot)–Split (ieskaitot), investīcija rekonstruē stacijas Drniš, Perković, Labin Dalmatinski.
|
|
103 |
C.1.4. R2-I2. |
AP |
Borta un darbības signalizācijas iekārtas posmā Oštarije–Knin–Split |
Elektroniskās signalizācijas drošības ierīces, kas uzstādītas un darbojas līnijā Oštarije–Knin–Split |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Dzelzceļa līnijas Oštarije–Knin–Split posma modernizācijas ietvaros uzstāda elektroniskās signalizācijas drošības ierīces, kas ļauj izveidot tā saukto savstarpējo atkarību un centrālo satiksmes vadību. |
|
104 |
C.1.4. R2-I3. |
M |
Posmos, kuros pašreizējais braukšanas ātrums ir 60 km/h, likvidēti pieci problemātiskie posmi. |
|
Skaits |
0 |
5 |
4. cet. |
2025 |
Investīcijas rezultātā tiks likvidētas piecas problemātiskās vietas posmos, kuros pašreizējais ātruma ierobežojums ir 60 km/h.
|
|
105 |
C.1.4. R2-I4. |
M |
Divceļu dzelzceļa līnija Zagreb Kustošija–ZG Zapadni Kolodvor–Zagreb Glavni Kolodvor, rekonstruēta un modernizēta 3,4 km garumā |
|
Skaits (km) |
0 |
3,4 |
4. cet. |
2025 |
Rekonstruē un modernizē divceļu dzelzceļa līniju posmā Zagreb Kustošija–Zagreb Zapadni Kolodvor–Zagreb Glavni Kolodvor 3,4 km garumā.
|
|
106 |
C.1.4. R2-I5. |
M |
Bremžu kluči nomainīti uz 2 000 kravas vagoniem, lai samazinātu troksni |
|
Skaits |
0 |
2 000 |
2. cet. |
2026 |
Līdzfinansējot investīcijas vagonu modernizēšanā, kravas vagonos uzstāda 2 000 bremžu kluču, tādējādi veicinot trokšņa piesārņojuma samazināšanu dzelzceļa transporta nozarē. |
|
107 |
C.1.4. R2-I6. |
M |
Saražoti divi akumulatoru vilcienu prototipi un sākti ekspluatācijas testi |
|
Skaits |
0 |
2 |
4. cet. |
2024 |
Ražo divus akumulatora elektromotorvilciena (BEMV) un akumulatora motorvilciena (BMV) prototipus. |
|
108 |
C.1.4. R2-I7. |
AP |
Biļešu pārdošanas sistēmu modernizācija un darbība |
Modernizēta un darbojas biļešu sistēma vilcienā |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Atskaites punkts nosaka termiņu, kurā 70 jaunos zemas grīdas vilcienos jāievieš labi funkcionējoša, modernizēta biļešu sistēma. Investīcija ietver aprīkojuma iegādi, uzstādīšanu, sistēmas pielāgošanu un uzturēšanu. |
|
109 |
C.1.4. R3. |
AP |
Jaunais Likums par regulāro un sezonālo piekrastes satiksmi |
Jaunā Likuma par regulāro un sezonālo piekrastes transportu stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Jaunais Likums par regulāro un sezonālo piekrastes jūras transportu vienkāršos pašreizējās administratīvās procedūras un radīs labākus priekšnoteikumus efektīvākai sabiedriskā piekrastes jūras transporta darbībai, reglamentējot noteikumus, kas attiecas uz Regulārā piekrastes jūras transporta aģentūras darbību, jo īpaši iedaļā par valsts maršrutu licencēšanu, kā arī sabiedriskā transporta IT sistēmu labāku izmantošanu un kontroli (SEOP sistēma).
|
|
110 |
C.1.4. R3. |
AP |
Jaunais Iekšzemes kuģošanas un ostu likums |
Jaunā iekšzemes kuģošanas un ostu likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Jaunais Iekšzemes kuģošanas un ostu likums ļauj identificēt konkrētus riskus Horvātijas iekšējo ūdensceļu posmos (vai to daļās), ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu kuģošanas drošību. |
|
111 |
C.1.4. R3. |
AP |
Jaunais Jūrlietu jomas un jūras ostu likums |
Jaunā Jūrlietu jomas un jūras ostu likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Ar jauno Jūrlietu jomas un jūras ostu likumu tiks reorganizēta sabiedriskai satiksmei atvērta ostu sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu juridisko saistību izpildi attiecībā uz publisko ostu ekspluatāciju un racionalizēt pārvaldības izmaksas. |
|
112 |
C.1.4. R3-I1. |
M |
Modernizētas/rekonstruētas 2 jūras ostas, kas atvērtas sabiedriskai satiksmei |
|
Skaits |
0 |
2 |
4. cet. |
2025 |
Rezultāts ir divas modernizētas/rekonstruētas sabiedriskai satiksmei atvērtas jūras ostas, kas paaugstina sabiedriskā jūras transporta kvalitāti, kuģu uzņemšanas kapacitāti regulārajā piekrastes jūras transportā, stiprina pasažieru drošību, palielina mobilitāti, uzlabo vispārējo dzīves kvalitāti un nodrošina ilgtspējīgu mobilitāti.
|
|
113 |
C.1.4. R3-I2. |
M |
Ar alternatīvu degvielu darbināmi kuģi, kas izmanto elektriskos saules enerģijas dzinējus |
|
Skaits |
0 |
6 |
2. cet. |
2026 |
Ar investīciju modernizē floti, kurā ir 3 pasažieru kuģi un 3 ātrgaitas pasažieru kuģi (katamarāns), izmantojot elektrisko saules enerģijas piedziņu, lai uzlabotu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu kvalitāti un savienotu salas, vienlaikus izmantojot bezemisiju kuģus. Iepirkuma pamatā ir kuģu iegādes/būvniecības konkurss, kas jāveic, pamatojoties uz “projektē & būvē” principu.
|
|
114 |
C.1.4. R3-I3. |
M |
Jauns trošu prāmis “Križnica”, kas darbojas pāri Drava upei Pitomačas pašvaldībā |
|
Skaits |
0 |
1 |
4. cet. |
2022 |
Šīs investīcijas rezultātā tiks uzbūvēts ar saules enerģiju darbināms elektrokabeļu prāmis, kas savieno kontinentālo daļu ar Križņicas salu un darbojas ar Horvātijas Kuģu reģistra apstiprinājumu. |
|
115 |
C.1.4. R3-I4. |
M |
Uzbūvētas trīs sadzīves piestātnes kuģu atkritumu pieņemšanai |
|
Skaits |
0 |
3 |
2. cet. |
2026 |
Trīs starptautiskas nozīmes ostas aprīko ar sadzīves piestātnēm, lai apstrādātu uz kuģiem savāktos atkritumus. Katram ūdensceļam būs viena iekārta — Savai – Slavonski Brod ostā, Dravai – Osijek ostā un Donavai – Vukovar ostā.
|
|
116 |
C.1.4. R4-I1. |
M |
Iepirkti un nodoti ekspluatācijā 70 ar alternatīvu degvielu darbināmi autobusi (elektriskie un ūdeņraža autobusi) |
|
Skaits |
0 |
70 |
4. cet. |
2025 |
Investīcija modernizē autobusu parku, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, iegādājoties 70 jaunus (ar elektrību vai ūdeņradi darbināmus) alternatīvus transportlīdzekļus un ierīkojot nepieciešamo infrastruktūru, lai veicinātu bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanu un samazinātu CO2 emisijas no esošajiem autoparkiem. |
|
117 |
C.1.4. R4-I2. |
M |
Iepirkti 30 sabiedriskā transporta tramvaji |
|
Skaits |
0 |
30 |
4. cet. |
2025 |
Šī investīcija modernizē tramvaju parku, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti. |
|
118 |
C.1.4. R5-I1. |
M |
Pilnībā elektrificētas un zaļas gaisa kuģu apkalpošanas uz zemes sistēmas ieviešana Zadaras lidostā |
|
Skaits |
0 |
1 |
4. cet. |
2024 |
Pilnībā elektrificētas un zaļas gaisa kuģu apkalpošanas uz zemes sistēmas ieviešana, kas ietver: i) fiksēto savienojumu ieviešanu, lai piegādātu elektroenerģiju stacionāriem gaisa kuģiem ar nepieciešamajiem konstrukcijas un drošības pielāgojumiem (nepalielinot perona jaudu); ii) ar dīzeļdegvielu darbināmu mobilo lidlauka pakalpojumu iekārtu aizstāšanu ar elektriski darbināmām iekārtām; un iii) 610 kW saules enerģijas spēkstacijas būvniecību.
|
|
119 |
C.1.4. R5-I2. |
M |
Pilnībā autonomu un elektrisku transportlīdzekļu verifikācijas prototipi un attiecīgie testi |
|
Skaits |
0 |
60 |
1. cet. |
2024 |
Pabeidz verifikācijas prototipu izstrādi, tostarp nepieciešamās autonomās elektrotransportlīdzekļu platformas un akumulatoru sistēmu izstrādi, prototipu testēšanu un autonomās braukšanas sistēmu testēšanu. |
|
120 |
C.1.4. R5-I2. |
AP |
Jauni tiesību akti par autonomo transportlīdzekļa vadīšanu |
Jauno tiesību aktu par autonomo transportlīdzekļa vadīšanu stāšanās spēkā |
|
|
|
2. cet. |
2024 |
Jaunie tiesību akti par autonomo transportlīdzekļa vadīšanu cita starpā attiecas uz:
|
|
121 |
C.1.4. R5-I2. |
M |
Atbalsta piešķiršana jauna pilsētu mobilitātes ekosistēmas projekta pētniecībai un izstrādei |
|
Skaitlis (EUR) |
|
197 093 370 |
4. cet. |
2025 |
Atbalstu piešķir tikai projekta pētniecības un izstrādes daļai, proti, posmam, ko iezīmē pilnīgi autonoma elektrotransportlīdzekļa sākotnējā prototipa pabeigšana un verifikācijas prototipu izstrādes sākšana, kam piemīt visas galīgā transportlīdzekļa īpašības. Tāpēc atbalsts attiecas uz lietišķajiem pētījumiem, jo īpaši rūpnieciskajiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi. |
|
122 |
C.1.4. R5-I2. |
AP |
Pilnībā autonomi un elektriski transportlīdzekļi, kas pielāgoti pasažieru invalīdu vajadzībām, un specializēta infrastruktūra |
Ražoti pilnīgi autonomi un elektriski transportlīdzekļi, kas pielāgoti pasažieru ar invaliditāti vajadzībām, un specializēta infrastruktūra, kas darbojas ar visām uzstādītajām funkcijām |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Pilnībā autonomiem un elektriskiem transportlīdzekļiem ir pilnībā jādarbojas specializētai infrastruktūrai ar visām uzstādītajām funkcijām, kas ļauj ekspluatēt pilnīgi autonomus jaunus elektriskos transportlīdzekļus, kuri pēc iespējas pielāgoti pasažieru invalīdu vajadzībām (lielas bīdāmās durvis, kas ļauj vieglāk iekļūt transportlīdzeklī, un bagāžas nodalījums, kurā var ievietot ratiņkrēslus). |
|
123 |
C.1.4. R5-I2. |
M |
50 000 vaučeri ceļojumiem ar pilnībā autonomu transportlīdzekli, ko personām ar invaliditāti piešķir bez maksas un kas ir derīgi vismaz 5 gadus pēc izdošanas |
|
Skaits |
0 |
50 000 |
1. cet. |
2026 |
Pēc jaunu, pilnībā autonomu transportlīdzekļu būvniecības 50 000 bezmaksas braukšanas vaučerus, kas ir derīgi vismaz piecus gadus pēc izdošanas, piešķir personām ar invaliditāti un/vai personām, kam ir grūtības izmantot citus sabiedriskā transporta līdzekļus, vienojoties ar Zagrebas pilsētu un sabiedriskā transporta operatoru. |
|
124 |
C.1.4. R5-I3. |
M |
2 000 alternatīvi darbināmu transportlīdzekļu (elektrotransportlīdzekļu vai ūdeņraža) līdzfinansēts iepirkums |
|
Skaits |
0 |
2 000 |
2. cet. |
2026 |
Pēc piešķiršanas lēmuma publicēšanas un īstenošanas līdzfinansē 2 000 jaunus alternatīvus autotransporta līdzekļus (elektriskos vai ūdeņraža transportlīdzekļus). |
|
125 |
C.1.4. R5-I3. |
M |
Līdzfinansēta 1 300 elektrouzlādes staciju būvniecība |
|
Skaits |
0 |
1 300 |
2. cet. |
2026 |
Pēc piešķiršanas lēmuma publicēšanas un īstenošanas līdzfinansē un uzbūvē 1 300 uzlādes stacijas. |
E. KOMPONENTS NR. 1.5. DABAS RESURSU IZMANTOJUMA UZLABOŠANA UN PĀRTIKAS PIEGĀDES ĶĒDES STIPRINĀŠANA
Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt pārtikas nodrošinājumu un Horvātijas lauksaimniecības pārtikas nozares konkurētspēju.
Komponentā ietilpst: i) loģistikas infrastruktūras tīkla izveide, lai stiprinātu ražošanas tirgus ķēdi augļu un dārzeņu nozarē; ii) lauksaimniecības zemes pārstrukturēšanas un konsolidācijas sistēmas izveide; iii) digitālo risinājumu izstrāde lauksaimniecības nozarē; un iv) pārtikas ziedošanas sistēmas uzlabošana.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par “nepieciešamību veikt visus vajadzīgos pasākumus un efektīvi reaģēt uz pandēmiju, uzturēt ekonomiku un atbalstīt atveseļošanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1); “Par nepieciešamību palielināt piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un “par prioritāti noteikt publisko un potenciāli publiskā un privātā sektora investīciju projektu īstenošanu un finansēšanu, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
E.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.1.5. R1. Loģistikas infrastruktūras tīkla izveide, lai stiprinātu ražošanas tirgus ķēdi augļu un dārzeņu nozarē
Reformas mērķis ir organizēt un sasaistīt mazo lauku saimniecību piedāvājumu ar ražotāju organizāciju starpniecību, lai veicinātu apvienošanu, sadarbību, pieredzes un zināšanu apmaiņu. Paredzams, ka reforma uzlabos lauksaimnieku stāvokli piegādes ķēdēs, jo īpaši augļu un dārzeņu nozarē, un veicinās tādu produktu izstrādi, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība. Reforma ietver darbības programmas pieņemšanu augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam, ko veic Horvātijas valdība.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.5. R1-I1. Augļu un dārzeņu loģistikas un izplatīšanas centru būvniecība un aprīkošana
Investīcijas mērķis ir uzlabot konkurenci nozarē, būvējot un aprīkojot augļu un dārzeņu loģistikas un izplatīšanas infrastruktūru. Sadales centram ir uzglabāšanas telpas un pielāgotas loģistikas telpas ar vismaz 3 000 tonnu lielu kapacitāti, un uzglabāšanas telpas un pielāgotas loģistikas telpas ar maksimālo kapacitāti 12 000 tonnas. Būvētie loģistikas izplatīšanas centri izmanto atjaunojamos energoresursus un palīdz samazināt pārtikas zudumus un izšķērdēšanu.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.1.5. R1-I2. Ražotāju pozīcijas un pamanāmības stiprināšana pārtikas piegādes ķēdē
Investīcijas mērķis ir uzlabot ražotāju organizāciju pārvaldību un finansiālo ilgtspēju un dot iespēju ražotājiem uzņemties nozīmīgāku lomu loģistikas un izplatīšanas centru pārvaldības un īpašumtiesību struktūrā. Investīcija ietver ražotāju organizāciju izglītošanu un apmācību pārvaldības un finanšu jomā. Investīcija ietver arī augļu un dārzeņu marķēšanas sistēmu, lai labāk atzītu vietējos un reģionālos ražotājus un uzlabotu lauksaimniecības pārtikas produktu kvalitātes nodrošināšanu.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.1.5. R2. Lauksaimniecības zemes pārstrukturēšanas un konsolidācijas sistēmu uzlabošana
Reformas mērķis ir atvieglot lauksaimniecības zemes konsolidācijas procedūras un pastāvīgu uzraudzību, kas radīs priekšnoteikumus mūsdienīgu lauksaimniecības metožu piemērošanai, infrastruktūras (piemēram, lauka ceļu tīkla un meliorācijas kanālu) veidošanai, kā arī mantiskajām attiecībām uz lauksaimniecības zemes. Reforma veicinās lauksaimniecības zemes efektīvāku izmantošanu lauksaimniecībā, palielinot lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti un ilgtspēju, galveno uzmanību pievēršot vides saglabāšanai un dzīves uzlabošanai lauku apvidos. Reformas ietvaros stājas spēkā jaunais Lauksaimniecības zemes konsolidācijas likums.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Investīcija C.1.5. R2-I1. Lauksaimniecības zemes konsolidācija
Investīcijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus mūsdienīgu lauksaimniecības metožu piemērošanai, konsolidējot lauksaimniecības zemi, kas ļaus vieglāk un efektīvāk piekļūt zemei, izbūvējot infrastruktūru (piemēram, lauka ceļu tīklu un meliorācijas kanālus).
Investīcija veicinās labāku ūdens apsaimniekošanu un ūdens aizsardzību, augsnes erozijas un paskābināšanās novēršanu, gaisa aizsardzību, izvietojumu un ainavas aizsardzību, kā arī nodarbinātības palielināšanu, tieši un netieši ietekmējot lauku atjaunošanu.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Investīcija C.1.5. R2-I2. Lauksaimniecības zemes monitoringa programma
Investīcijas mērķis ir nodrošināt apstākļus lauksaimniecības zemes efektīvai aizsardzībai, pastāvīgu to datu pieejamību, kas vajadzīgi augsnes stāvokļa novērtēšanai un ilgtspējīgas apsaimniekošanas politikas īstenošanai, veicot lauka izpēti un īstenojot Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS). Investīcija ietver lauksaimniecības zemes stāvokļa pastāvīgas uzraudzības programmas izveidi un īstenošanu, lai atbalstītu šā resursa sistemātisku un plānotu pārvaldību. Programmas rezultāti arī ļauj noteikt krīzes zonas, kurās augsne ir pakļauta apdraudējumam, kā noteikts Komisijas tematiskajā stratēģijā augsnes aizsardzībai, un kalpo par pamatu efektīvākai augsnes aizsardzības politikai, kā arī ilgtspējīgai lauksaimniecības un lauku attīstības politikai.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Reforma C.1.5. R3. Lauksaimniecības digitālā pārkārtošanās
Reformas mērķis ir padarīt lauksaimniecības nozares sabiedriskos pakalpojumus pieejamākus lauksaimniekiem, digitalizējot šos pakalpojumus, vienlaikus samazinot administratīvo slogu. Reforma ietver koordinācijas vienības izveidi, kas plāno un uzrauga visu investīciju īstenošanu un nodrošina noteikto mērķu sasniegšanu: Digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi, viedās lauksaimniecības darbības platforma un publiski pieejama izsekojamības informācijas sistēma.
Paredzams, ka reforma veicinās lauksaimnieciskās ražošanas pieaugumu, lauksaimniecības produktu kvalitātes un izsekojamības nodrošināšanu un ilgtermiņā ilgtspējīgas agronomiskās prakses piemērošanu klimatam un videi.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.5. R3-I1. Digitālo sabiedrisko pakalpojumu izvēršana
Šīs investīcijas mērķis ir vismaz 30 lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitālā pārkārtošanās. Investīcija cita starpā ietver digitālās pārkārtošanās rīcības plāna sagatavošanu, kas ir pamats visu digitalizējamo lauksaimniecības pakalpojumu reģistrēšanai. Vismaz 30 sabiedriskos pakalpojumus, ko reģistrē rīcības plānā, digitalizē un dara pieejamus saņēmējiem. Investīcija samazina vajadzību pēc personīgiem pakalpojumiem un palīdz radīt digitālos sabiedriskos pakalpojumus lauksaimniekiem.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.
Investīcija C.1.5. R3-I2. Viedā lauksaimniecība
Investīcijas mērķis ir atbalstīt Horvātijas lauksaimniecības nozares digitālo pārkārtošanos, izveidojot lauksaimnieciskās ražošanas pārvaldības sistēmu. Piedāvājot aktuālu, strukturētu un savlaicīgu informāciju tieši no laukiem un saimniecībām un saņemot atbilstošu ekspertu atbalstu un piemērojot ilgtspējīgas ražošanas principu, viedās lauksaimniecības platforma ir instruments, ar ko sasniegt nākotnes kopējā lauksaimniecības politikā izvirzītos mērķus. Investīcija atvieglo un padara lietotājiem noturīgākas darbības, uzlabo Lauksaimniecības ministrijas īstenoto programmu un projektu pieejamību, redzamību un pārredzamību, kā arī Lauksaimniecības ministrijas sniegto sabiedrisko pakalpojumu un profesionālā atbalsta kvalitāti.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.5. R3-I3. Izsekojamības sistēma
Investīcijas mērķis ir turpināt veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, jo īpaši mazo vietējo ražotāju vidū, un turpināt informēt patērētājus par ilgtspējīgā veidā iegūtu produktu nozīmi un pieejamību vietējā līmenī visā Horvātijā. Paredzams, ka investīcija pozitīvi ietekmēs lauku attīstību vairākās vietējās kopienās un palīdzēs palielināt patērētāju uzticēšanos vietējiem ražotiem un ilgtspējīgiem pārtikas produktiem. Investīcija ietver valsts izsekojamības informācijas sistēmas izveidi, kas ir publiski pieejama.
Investīciju pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.
Reforma C.1.5. R4. Pārtikas ziedojumu sistēmas uzlabošana
Reformas mērķis ir veicināt aprites ekonomiku lauksaimniecības pārtikas nozarē, samazināt pārtikas izšķērdēšanu un uzlabot nabadzīgāko iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku, uzlabojot pārtikas ziedošanas sistēmu. Reforma ietver pārtikas bankas izveidi, pārtikas ziedošanas ķēdes starpnieku infrastruktūras jaudas stiprināšanu, tiešsaistes platformas pārtikas izšķērdēšanas novēršanai izveidi, pārtikas ziedošanas IT sistēmas atjaunināšanu, brīvprātīgu pārtikas izšķērdēšanas novēršanas nolīgumu noslēgšanu starp attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām pārtikas piegādes ķēdē, akadēmiskajām aprindām, zinātniskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī informācijas un izglītošanas kampaņas īstenošanu par pārtikas izšķērdēšanas novēršanu un pārtikas ziedošanu.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.1.5. R4-I1. Pārtikas bankas un pārtikas ziedošanas ķēdē iesaistīto starpnieku infrastruktūras aprīkošana
Investīcijas mērķis ir stiprināt pārtikas ziedošanas ķēdes starpnieku un pārtikas bankas infrastruktūras jaudu, lai radītu pamatnosacījumus ziedotās pārtikas daudzuma palielināšanai, tādējādi palīdzot samazināt pārtikas izšķērdēšanu un palielināt pārtikas nodrošinājumu nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām. Investīcija ietver lauksaimniecības ministrijas izstrādāto un Horvātijas valdības pieņemto atbalsta shēmu īstenošanu pārtikas banku un starpnieku infrastruktūras aprīkošanai pārtikas ziedošanas ķēdē.
Investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
126 |
C.1.5. R1. |
AP |
Darbības programma augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai 2021.–2026. gada periodā |
Horvātijas valdības lēmuma par darbības programmas augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai 2021.–2026. gadam pieņemšanu stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Lai īstenotu pasākumu, kura galvenais mērķis ir stiprināt ražotāju organizāciju (RO) lomu un vadības spēju augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības ķēdē, Horvātijas valdība pieņem darbības programmu augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai 2021.–2026. gadam. Tas ietver šādu pasākumu īstenošanu: i) loģistikas augļu un dārzeņu izplatīšanas centru būvniecību un aprīkošanu un ii) ražotāju pozīcijas stiprināšanu un atzīšanu augļu un dārzeņu piegādes ķēdē. |
|
127 |
C.1.5. R1-I1. |
M |
Loģistikas izplatīšanas centrs (LDC) uzbūvēts un darbojas |
|
Skaits |
0 |
1 |
4. cet. |
2023 |
Uzbūvētais loģistikas izplatīšanas centrs (LDC) ietver atjaunošanas daļu, kas paredzēta produkta saņemšanai, tīrīšanai, mazgāšanai, šķirošanai un iepakošanai, kā arī piemērotas pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitātes uzglabāšanas daļu atdzesēšanas un ilgtermiņa uzglabāšanas apstākļos, kā arī noteiktu produkta apstrādes līmeni. Augļu un dārzeņu primārā pārstrāde ir plānota, lai izmantotu nestandarta kvalitātes produktus un tādējādi izvairītos no pārtikas izšķērdēšanas (atkritumiem). LDC uzglabāšanas kapacitāte ir vismaz 3 000, bet ne vairāk kā 12 000 tonnu. Pasākums attiecas uz jaunas ēkas būvniecību, kuras primārais enerģijas pieprasījums (PEP) ir vismaz par 20 % mazāks nekā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkai (NZEB). |
|
128 |
C.1.5. R1-I1. |
M |
Ir uzbūvēts un darbojas vismaz trīs loģistikas izplatīšanas centri (LDC) |
|
Skaits |
0 |
3 |
1. cet. |
2026 |
3 uzbūvētie loģistikas izplatīšanas centri (LDC) ietver atjaunošanas daļu, kas paredzēta produkta saņemšanai, tīrīšanai, mazgāšanai, šķirošanai un iepakošanai, kā arī piemērotas pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitātes uzglabāšanas daļu atdzesēšanas un ilgtermiņa uzglabāšanas režīmā, kā arī noteiktu produkta apstrādes līmeni. Augļu un dārzeņu primārā pārstrāde ir plānota, lai izmantotu nestandarta kvalitātes produktus un tādējādi izvairītos no pārtikas izšķērdēšanas (atkritumiem). Katra LDC uzglabāšanas kapacitāte ir vismaz 3 000, bet ne vairāk kā 12 000 tonnu. Pasākums attiecas uz jaunas ēkas būvniecību, kuras primārais enerģijas pieprasījums (PEP) ir vismaz par 20 % mazāks nekā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkai (NZEB). |
|
129 |
C.1.5. R1-I2. |
M |
Ražotāju organizāciju apmācība |
|
Skaits |
0 |
3 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 3 ražotāju organizācijām (RO), kurās ir iesaistīti vismaz 15 cilvēki, mācības pabeidz ražotāju organizāciju (RO) pārvaldības un finansēšanas jomā, kas saistītas ar loģistikas izplatīšanas centru. Veic vadības un finanšu mācības, lai ražotāju organizācijas varētu uzņemties vadošo lomu ražotāju organizācijā, lai uzlabotu to pozīciju kopējā iekļūšanā tirgū, kā arī loģistikas izplatīšanas centru pārvaldības un īpašumtiesību struktūrā. |
|
130 |
C.1.5. R1-I2. |
M |
Augļu un dārzeņu marķēšanas sistēma |
|
Skaits |
0 |
1 |
2. cet. |
2026 |
Sadarbībā ar Lauksaimniecības ministriju un Horvātijas Lauksaimniecības un pārtikas aģentūru izstrādā sistēmu atpazīstamu etiķešu izveidei augļu un dārzeņu tirgū. Sistēma ir brīvprātīga un papildina jau esošo kvalitātes shēmu, ko izstrādājusi Lauksaimniecības ministrija. Paredzams, ka izstrādātā sistēma labāk atzīs vietējos un reģionālos ražotājus un uzlabos lauksaimniecības pārtikas produktu kvalitātes nodrošināšanu. |
|
131 |
C.1.5. R2. |
AP |
Jauns likums par lauksaimniecības zemes konsolidāciju |
Jaunā likuma par lauksaimniecības zemes konsolidāciju stāšanās spēkā |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Iecerētais jaunais likums par lauksaimniecības zemes konsolidāciju cita starpā:
|
|
132 |
C.1.5. R2-I1. |
M |
Konsolidēti 18 000 ha lauksaimniecības zemes |
|
Skaits |
0 |
18 000 |
1. cet. |
2026 |
18 000 ha lauksaimniecības zemes konsolidācija nodrošina vieglāku un efektīvāku piekļuvi zemei, izbūvējot infrastruktūru (piemēram, lauka ceļu tīklu un meliorācijas kanālus), vienlaikus ievērojot Dzīvotņu direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. punkta noteikumus un IVN procedūras saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tā arī veicina labāku ūdens apsaimniekošanu un ūdens aizsardzību, augsnes erozijas un paskābināšanās novēršanu, gaisa aizsardzību, izvietojumu un ainavu aizsardzību, kā arī nodarbinātības pieaugumu, tieši un netieši ietekmējot lauku atjaunošanu. |
|
133 |
C.1.5. R2-I2. |
M |
Operatīvās informācijas sistēmas uzlabošana lauksaimniecības zemes monitoringam un 90 pastāvīgo staciju izveide, lai uzraudzītu lauksaimniecības zemes stāvokli |
|
Skaits |
0 |
90 |
2. cet. |
2025 |
Lauksaimniecības zemes monitoringa informācijas sistēmas uzlabošana ļauj iegūt reālistiskus un salīdzināmus parametrus, kas kalpo par pamatu sistemātiskai un plānotai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanai.
|
|
134 |
C.1.5. R3. |
AP |
Digitālās pārkārtošanās projektu īstenošanas un pārvaldības nodaļas izveide Lauksaimniecības ministrijā |
Lauksaimniecības ministra lēmums par digitālās pārkārtošanās projektu īstenošanas un pārvaldības nodaļas izveidi Lauksaimniecības ministrijā |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Izveidotā nodaļa sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm (maksājumu aģentūru, Horvātijas Lauksaimniecības un pārtikas aģentūru un Centrālo valsts biroju digitālās sabiedrības attīstībai) plāno un uzrauga visu investīciju īstenošanu, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti: vismaz 30 digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi, darbotiesspējīga Viedās lauksaimniecības platforma un publiski pieejama izsekojamības informācijas sistēma. |
|
135 |
C.1.5. R3-I1. |
M |
Lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitālās pārkārtošanās rīcības plānā uzskaitīto vismaz 30 lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija |
|
Skaits |
0 |
30 |
3. cet. |
2025 |
Digitālās pārkārtošanās rīcības plāns ir pamats visu digitalizējamo lauksaimniecības pakalpojumu reģistrēšanai. Rīcības plānā iekļauj modeli un pārkārtošanās procesu katram reģistrētajam sabiedriskajam pakalpojumam. Vismaz 30 sabiedriskos pakalpojumus, ko reģistrē rīcības plānā un atbalsta saskaņā ar Horvātijas atveseļošanas un noturības plānu, digitalizē un dara pieejamus saņēmējiem. Rīcības plānā nosaka atsevišķus publiskos pakalpojumus, kas jādigitalizē, īstenojot projektu. Vismaz 30 pakalpojumus digitalizē un dara pieejamus saņēmējiem. |
|
136 |
C.1.5. R3-I2. |
AP |
Viedās lauksaimniecības platformas izveide |
Pilnībā funkcionējoša Viedās lauksaimniecības platforma, t. sk. infrastruktūras centralizācija, visu ar lauksaimniecisko ražošanu saistīto datu pieejamība un piekļuve platformām |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Viedās lauksaimniecības platforma ir pilnībā darbotiesspējīga un pieejama atbalsta saņēmējiem. Viedās lauksaimniecības platforma, piedāvājot aktuālu, strukturētu un savlaicīgu informāciju tieši no jomām un saimniecībām un saņemot atbilstošu ekspertu atbalstu un piemērojot ilgtspējas principu, veido pamatu efektīvai, rentablai un ilgtspējīgai Horvātijas lauksaimniecības nozarei. Platformai ir potenciāls samazināt lauksaimniecības ekoloģisko pēdu (piemēram, minimizēta vai konkrētai vietai raksturīga ielaides, piemēram, mēslošanas līdzekļu un pesticīdu, izmantošana precīzās lauksaimniecības sistēmās mazina izskalošanās/potenciālā piesārņojuma problēmas, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju). |
|
137 |
C.1.5. R3-I3. |
AP |
Izsekojamības informācijas sistēmas izveide |
Izsekojamības informācijas sistēma darbojas un ir pieejama sabiedrībai |
|
|
|
3. cet. |
2023 |
Plānotā izsekojamības informācijas sistēma ļaus labāk informēt patērētājus, uzraugot lauksaimniecības un pārtikas produktu izsekojamību. Sistēma ir brīvprātīga, un to izmanto, lai vienādotu un atvieglotu informācijas izsekošanu, atvieglotu uzņēmējdarbību un sniegtu informāciju patērētājiem, izmantojot QR kodu. Sistēmu projektē tā, lai tā būtu savienota ar citām e-sistēmām un pastāvīgi atjauninātu informāciju par izsekojamību. Sistēmai ir arī iespēja reģistrēt informāciju par tirgotājiem un starpniekiem, kas nekad nevar nonākt fiziskā kontaktā ar produktu. |
|
138 |
C.1.5. R4. |
AP |
Tiešsaistes platforma pārtikas izšķērdēšanas novēršanai un uzlabota pārtikas ziedošanas IT sistēma |
Tiešsaistes platforma pārtikas izšķērdēšanas novēršanai un pārtikas ziedošanas IT sistēmas tehniskā risinājuma atjaunināšanai darbojas un ir pieejama sabiedrībai |
|
|
|
2. cet. |
2022 |
Tiks izveidota tiešsaistes platforma pārtikas izšķērdēšanas novēršanai un samazināšanai, lai izplatītu paraugpraksi, palielinātu informētību un izglītotu par pārtikas izšķērdēšanas un pārtikas ziedošanas jautājumu. Pārtikas ziedošanas IT sistēmu, kas jau darbojas, modernizē ar jaunām funkcijām, no kurām tiek uzsvērta sistēmas reģionālās pārvaldības un datu statistiskā attēlojuma iespēja. |
|
139 |
C.1.5. R4-I1. |
AP |
Atbalsta shēma pārtikas banku un pārtikas ziedošanas ķēdes starpnieku infrastruktūras aprīkošanai |
Īstenotā un izmaksātā finansējuma atbalsta shēma pārtikas banku un starpnieku infrastruktūras aprīkošanai pārtikas ziedošanas ķēdē |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Atbalsta shēmu sāk izmantot pēc publiska uzaicinājuma un līgumiem, kas, izmaksājot līdzekļus, noslēgti, lai būvētu un atjaunotu uzglabāšanas telpas, uzglabāšanas aprīkojumu un mēbeles, dzesēšanas un pārtikas uzglabāšanas iekārtas, autokrāvējus ar dakšu, refrižeratorautomobiļus, transportlīdzekļus un IT aprīkojumu. |
F. KOMPONENTS NR. 1.6. ILGTSPĒJĪGA, INOVATĪVA UN NOTURĪGA TŪRISMA ATTĪSTĪBA
Covid-19 pandēmija ir ļoti negatīvi ietekmējusi tūrisma nozari gan pasaulē, gan Horvātijā. Kā stratēģiska darbība Horvātijā tūrisms veido 11,4 % no IKP, un 2020. gadā tika reģistrēts nakšu skaita samazinājums par 55 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ņemot vērā šīs krīzes sekas un mainīgās pieprasījuma gaidas, šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir pārveidot un modernizēt tūrisma nozari, vienlaikus palielinot tās konkurētspēju, ilgtspēju un noturību, sasniedzot šādus vispārējus mērķus:
-palielināt tūrisma nozares noturību un ilgtspēju, atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos;
-veicināt tūrisma nozares atlabšanu pēc Covid-19 krīzes, uzlabojot izmitināšanas iespējas un sociālo un teritoriālo kohēziju;
-palielināt aprites ekonomiku tūrisma nozarē un veicināt atbildīgu patēriņu, kā arī palielināt tūrisma netiešo ietekmi uz saistītajām darbībām.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu samazināt apgrūtinošākos parafiskālos maksājumus (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4), veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un priekšlaikus īstenot nobriedušus publisko investīciju projektus un veicināt privātās investīcijas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Šis komponents arī palīdz sasniegt mērķus, kas izklāstīti citos šā plāna apakškomponentos, jo īpaši C.1.5. Dabas resursu izmantošanas uzlabošana un pārtikas piegādes ķēdes stiprināšana un C.2.3. Sabiedrības un publiskās pārvaldes digitālā pārkārtošanās.
F.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
C.1.6 R1. Tūrisma nozares noturības un ilgtspējas uzlabošana
Reformas mērķis ir izveidot efektīvu organizatorisko un tiesisko regulējumu ilgtspējīga tūrisma attīstības pārvaldībai, izstrādājot Tūrisma likumu, Ilgtspējīgas tūrisma attīstības stratēģiju 2030. gadam, Tūrisma ilgtspējīgas attīstības valsts plānu līdz 2027. gadam un stratēģisko vides novērtējumu.
Reforma ietver:
-papildu administratīvo un parafiskālo atbalstu tūrisma nozarei;
-turpmākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas ļaus labāk pārvaldīt tūrisma attīstību, vienlaikus veicinot uzņēmumu investīcijas inovācijā;
-jauna tūrisma modeļa izstrādi, kas piedāvā daudzveidīgākus tūrisma produktus, veicina tūrisma uzņēmēju zaļo un digitālo pārkārtošanos un nodrošina aprites ekonomikas principu ievērošanu;
-darbības procedūru samazināšanu, kas sekmēs vieglāku, ātrāku un lētāku tūrisma uzņēmumu dibināšanu.
Tūrisma pārvaldības sistēmas reformas īstenošana ir paredzēta arī ar investīciju C.2.3 R3-I15 “Tūrisma lietotņu risinājumu izstrāde ar mērķi administratīvi atbrīvot uzņēmējus un pārveidot tūrisma modeli par ilgtspējīgu”. Reforma tiks īstenota saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas principu, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku vispārējā tūrisma ekosistēmā, tostarp uzņēmējus, nozares apvienības un akadēmisko aprindu pārstāvjus.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
C.1.6 R1-I1. Horvātijas tūrisma reģionālā diversifikācija un specializācija, veicot investīcijas augstas pievienotās vērtības tūrisma produktu izstrādē
Šī investīcija ietver finansiālu atbalstu dotāciju veidā, lai attīstītu, pielāgotu un modernizētu valsts tūrisma infrastruktūru visā Horvātijā nolūkā palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus veicinot tūrisma produktus, kas var radīt lielāku pievienoto vērtību saskaņā ar aprites ekonomikas principiem.
Vēl viens šīs investīcijas mērķis ir samazināt pārmērīgu tūrismu attīstītākajos tūrisma apgabalos, palielinot mazāk attīstīto tūrisma galamērķu pievilcību, uzlabojot galamērķu kvalitāti un nodrošinot ilgāku sezonu, veicinot ilgtspējīgus tūrisma veidus un attīstot tūrisma infrastruktūru.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
C.1.6 R1-I2. Uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana un zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšana tūrisma nozarē
Šīs investīcijas mērķis ir veicināt ilgtspējīga tūrisma attīstību, izmantojot zaļo un digitālo pārkārtošanos, īstenojot zaļos projektus, piemēram, palielinot energoefektivitāti, izmantojot atjaunojamos energoresursus un aprites ekonomiku, ieviešot inovācijas un digitālās tehnoloģijas un izstrādājot videi draudzīgus tūrisma produktus un resursefektivitāti.
Finansējumu piešķir, pamatojoties uz Horvātijas tūrisma attīstības indeksu, lai investīcijām mazāk attīstītās tūrisma teritorijās piešķirtu prioritāti. Turklāt paredzams, ka šī investīcija veicinās tūrisma sociālo ilgtspēju, veicinot privātās investīcijas, kas veicina lielāku nodarbinātību vietējās kopienās.
Investīcija tiks pabeigta līdz 2025. gada 31. decembrim.
C.1.6 R1-I3. Sistēmas kapacitātes stiprināšana noturīgam un ilgtspējīgam tūrismam
Investīcijas mērķis ir stiprināt cilvēkkapitāla noturību tūrisma nozarē, izmantojot izglītības programmas, kas īpaši izstrādātas darba tirgus vajadzībām un vērstas uz digitālajām, zaļajām un vadības prasmēm.
Galvenie investīcijas pasākumi ietver izglītības programmu izstrādi, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, īpašu apmācību darba devējiem, studentu un bezdarbnieku apmācību un valsts pārvaldes un apgabalu tūrisma padomju darbinieku apmācību, lai labāk pārvaldītu ilgtspējīgu tūrismu.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
F.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
140 |
C.1.6. R1. |
AP |
Scenāriju analīze Stratēģijas ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam ietvaros |
Izstrādāt scenāriju analīzi |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Scenāriju analīze, kas sagatavota kā daļa no stratēģijas izstrādes procesa, ir pamats šajā apakškomponentā minēto investīciju mobilizēšanai. Scenāriju analīzē izstrādā attīstības virziena prognozes valsts un teritoriālā līmenī, apspriežoties ar galvenajām nozares ieinteresētajām personām. |
|
141 |
C.1.6. R1. |
AP |
Horvātijas Republikas valdības Stratēģijas ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam pieņemšana |
Noteikums par Stratēģijas ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam stāšanos spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Šīs reformas ietvaros tūrisma attīstības modeļa pārveidošana par ilgtspējīgu tiks īstenota, izstrādājot Stratēģiju ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam no sociālekonomiskās ilgtspējas, vides un teritoriālās ilgtspējas viedokļa.
|
|
142 |
C.1.6. R1. |
AP |
Horvātijas Republikas ilgtspējīga tūrisma satelītkonta izveide |
Noteikums par ilgtspējīga tūrisma satelītkonta stāšanos spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2023 |
Tūrisma ilgtspējas satelītkontu sistēma rada apstākļus tūrisma attīstības pārvaldībai un uzraudzībai, izmantojot noteiktus tūrisma ilgtspējas rādītājus gan valsts, gan reģionālā līmenī.
|
|
143 |
C.1.6. R1. |
AP |
Tūrisma likums, ar ko izveido sistēmu tūrisma nozares uzraudzībai un attīstībai |
Tūrisma likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Tūrisma likums nodrošina satvaru tūrisma nozares uzraudzībai un attīstībai, izveidojot datu uzraudzības un analīzes sistēmu, stimulu sistēmu, investīciju uzraudzību un analīzi, nosakot galveno ieinteresēto personu lomu tūrisma attīstībā un starpdienestu sadarbībā, kā arī nosakot rādītājus un standartus, lai nodrošinātu tūrisma ilgtspēju (jo īpaši zaļos un digitālos standartus). |
|
144 |
C.1.6. R1-I1. |
AP |
Publisko uzaicinājumu izsludināšana par esošās publiskās tūrisma infrastruktūras zaļo un digitālo pārkārtošanos un publiskās tūrisma infrastruktūras attīstību ārpus galvenajām tūrisma un piekrastes zonām |
Iepirkuma dokumentācijas publicēšana par esošās publiskās tūrisma infrastruktūras zaļo un digitālo pārkārtošanos un publiskās tūrisma infrastruktūras attīstību ārpus galvenajām tūrisma un piekrastes zonām |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Konkursa dokumentācijā norāda, ka investīcijas koncentrējas uz projektiem, kas var uzlabot tūrisma infrastruktūras zaļo un digitālo kvalitāti un samazināt ietekmi uz vidi un attiecīgi viesu koncentrāciju sezonas laikā. Galvenajās tūrisma un piekrastes teritorijās saskaņā ar tūrisma attīstības indeksu ir atbilstīgas ir tikai investīcijas esošās tūrisma infrastruktūras zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un līdz 29 623 731 EUR apmērā no kopējā investīciju budžeta, kas veicina galamērķu ilgtspējīgu pārvaldību, samazinot ietekmi uz vidi tūrisma sezonā. Atbilstības kritēriji ietver atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). |
|
145 |
C.1.6. R1-I1. |
M |
Publiskā tūrisma infrastruktūras būvniecībai un pielāgošanai piešķirtā budžeta pilna summa katram konkursam saskaņā ar atbilstības kritērijiem |
|
Skaitlis (EUR) |
0 |
123 432 212 |
4. cet. |
2025 |
Publiskā tūrisma infrastruktūras būvniecībai un pielāgošanai piešķirtā budžeta piešķiršana 100 % apmērā konkursa kārtībā saskaņā ar atbilstības/atlases kritērijiem esošās publiskās tūrisma infrastruktūras zaļajai un digitālajai pārkārtošanai un publiskās tūrisma infrastruktūras attīstīšanai ārpus galvenajām tūrisma un piekrastes teritorijām, ietverot atlases/atbilstības kritērijus, kas nodrošina atbalstīto projektu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) un atbalstīto projektu saderību ar attiecīgajiem ES un valsts vides acquis. Turklāt atlases/pieņemamības kritērijiem ir vajadzīgs [klimata/digitālais] ieguldījums saskaņā ar ANM regulas [VI/VII] pielikumā noteiktajām intervences jomām [026, 128]. |
|
146 |
C.1.6. R1-I2. |
AP |
Izsludināt publiskus uzaicinājumus, lai stiprinātu tūrisma uzņēmēju ilgtspēju un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, vismaz 50 % no kopējām investīcijām atbalstot zaļo pārkārtošanos. |
Konkursa dokumentācijas publicēšana, lai stiprinātu tūrisma uzņēmēju ilgtspēju un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos/2088; |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Konkursa dokumentācijā norāda, ka vismaz 29 862 632 EUR no kopējām investīcijām tiks piešķirti investīcijām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām, darbību digitalizāciju saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes un atkritumu samazināšanas kritērijiem, kā arī pāreju uz aprites ekonomiku.
|
|
147 |
C.1.6. R1-I2. |
M |
Līdzekļu pilnīga piešķiršana, lai stiprinātu tūrisma uzņēmēju ilgtspēju un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos |
|
Skaitlis (EUR) |
0 |
165 903 511 |
4. cet. |
2025 |
Pilna budžeta piešķiršana, izmantojot konkursus projektiem, kuru mērķis ir stiprināt tūrisma uzņēmēju ilgtspēju un veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, ar konkursiem, kuros ietverti atlases/pieņemamības kritēriji, kas atspoguļo ANM regulas [VI/VII] pielikumā minēto piemērojamo intervences jomu [3-100] prasības, atbalstīto projektu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) un atbalstīto projektu atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides acquis. |
|
148 |
C.1.6. R1-I3. |
AP |
Izglītības programmas, lai stiprinātu zināšanas un prasmes tūrisma jomā |
Izglītības programmas publicēšana |
Skaits |
0 |
10 |
4. cet. |
2024 |
Izglītības programmas, kas izstrādātas, lai stiprinātu tūrisma nozares zināšanas un prasmes, tostarp digitālās prasmes valdības un valsts amatpersonām tūrisma sistēmā, bezdarbniekiem un darba devēju izglītībai
|
|
149 |
C.1.6. R1-I3. |
M |
Izglītoti studenti izglītības programmās, lai stiprinātu zināšanas un prasmes tūrisma jomā, tostarp digitālās prasmes valdības un valsts sektora amatpersonām tūrisma sistēmā, bezdarbnieku un darba devēju izglītībā |
|
Skaits |
0 |
1 000 |
4. cet. |
2025 |
Vismaz 1 000 praktikantu/darbinieku tūrisma vai publiskajā sektorā, kas saistīti ar tūrismu, kopš 2022. gada ir apmeklējuši ar tūrismu saistītu mācību kursu vai pabeiguši kvalifikācijas paaugstināšanu. Programmām būs atlases/atbilstības kritēriji, kas atspoguļo ANM regulas [VI/VII] pielikumā minēto piemērojamo intervences jomu (a) [3-100] prasības un nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) un atbalstīto projektu saderību ar attiecīgajiem ES un valsts vides acquis. |
G. KOMPONENTS NR. 2.1. SPĒJU STIPRINĀŠANA, LAI IZSTRĀDĀTU UN ĪSTENOTU PUBLISKO POLITIKU UN PROJEKTUS
Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir uzlabot publiskās politikas veidošanas kvalitāti, palielināt valsts pārvaldes spēju izstrādāt un īstenot valsts politiku un pārvarēt valsts pārvaldes sadrumstalotību, uzlabojot koordināciju starp attiecīgajām ministrijām un uzlabojot valsts politikas un projektu īstenošanu. Komponents ietver pasākumus:
-Pastiprināti izmantojot digitālās tehnoloģijas, veicināt publiskās politikas un projektu izstrādi un īstenošanu centrālā un vietējā līmenī;
-Sniegt atbalstu saņēmējiem projektu un tehniskās dokumentācijas sagatavošanā projektiem zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā un
-Stiprināt mehānismus publiskās politikas koordinēšanai un pārvaldībai.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par to, kā palielināt administrācijas spēju izstrādāt un īstenot publiskos projektus un politiku (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), un stiprināt valsts pārvaldes spēju un efektivitāti izstrādāt un īstenot publiskos projektus un politikas virzienus centrālā un vietējā līmenī (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
G.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.2.1 R1. Mehānismu stiprināšana publiskās politikas integrācijai un pārvaldībai ar stratēģiskās plānošanas profesionalizāciju
Ar šo reformu tiks stiprināti mehānismi publiskās politikas koordinācijai un integrācijai, jāsasaista pašlaik atsevišķi procesi un procedūras, jāpaplašina publiskās politikas un regulatīvo ietekmes novērtēšanas procesu darbības joma un piemērošana un jāpadara profesionālāka noteikumu stratēģiskā plānošana un ietekmes novērtējumi.
Reforma ietver šādus galvenos elementus:
-Stratēģiskās plānošanas sistēmas tiesiskā regulējuma grozīšana, lai uzlabotu stratēģiskās plānošanas efektivitāti un stratēģisko dokumentu sagatavošanas profesionalizāciju.
-Uzņēmējdarbības procesu kartēšana stratēģiskās plānošanas un regulējuma ietekmes novērtējuma jomā;
-Stratēģiskās politikas plānošanas un pārvaldības procesu vienādošana un standartizēšana, izstrādājot rakstiskas instrukcijas;
-Darba aprakstu un kompetenču katalogu, kas saistīts ar valsts politikas stratēģisko plānošanu un pārvaldību, izstrāde;
-Kopīgas koordinācijas izveide, lai pastāvīgi novērtētu un pastāvīgi uzlabotu publisko politiku;
-Partnerību ar publiskiem zinātniskiem institūtiem un akadēmiskām iestādēm izveide, lai veiktu neatkarīgus publiskās politikas novērtēšanas procesus.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma C.2.1 R2. Spēju stiprināšana sagatavot un īstenot ES projektus
Lai palielinātu Savienības līdzekļu apguvi, šī reforma palielina Savienības līdzekļu sagatavošanas un īstenošanas kapacitāti. Turklāt valdības lēmumā par Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas sistēmas struktūrām nosaka kompetentās iestādes un pienākumus īstenošanas uzdevumu veikšanai, Finanšu ministrijas paspārnē izveido centrālo koordinācijas struktūru nacionālā atveseļošanas un noturības plāna (NRRP) īstenošanai un uzraudzībai un pilnvaro Īstenošanas komiteju nodrošināt konsekvenci un saskaņotību Savienības līdzekļu izmantošanā. Sagatavo darba slodzes analīzi administratīvo spēju stiprināšanai visās darbības programmās. Aģentūras, kas uzrauga Eiropas Savienības programmu īstenošanas sistēmu (ARPA), statūtus pielāgo, lai tos saskaņotu ar Regulu (ES) 2021/241 un piešķirtu juridiskas pilnvaras veikt revīzijas NRPP darbības jomā. IT sistēmu, ko izmanto Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, modernizē, lai varētu vākt, glabāt un uzraudzīt datus par atskaites posmiem un mērķrādītājiem, tostarp galasaņēmēju līmenī.
Šo reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. janvārim un pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Komisijai.
Investīcija C.2.1 R1-I1. Publiskās politikas stratēģiskās plānošanas un ietekmes novērtējuma procesu optimizācija, standartizācija un digitalizācija
Ar šo investīciju izveido stratēģiskās plānošanas informācijas sistēmu, lai varētu uzraudzīt stratēģisko dokumentu sagatavošanu, valsts politikas īstenošanu un izvērtēšanu, digitalizēt ietekmes novērtējuma procesu un nodrošināt sabiedrībai pārredzamu publiskās politikas īstenošanas izklāstu.
Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.1 R1-I2. Stratēģiskās plānošanas un labāka regulējuma kapacitātes stiprināšana
Šī investīcija attīsta izglītības moduļus un apmācības organizēšanu, lai uzlabotu stratēģiskās plānošanas uzdevumu izpildi valdības struktūrās. Investīcija ietver pastāvīgu spēju veidošanu, izmantojot apmācību, kas, kā sagaidāms, ļaus vadītājiem un amatpersonām attīstīt atbilstīgas zināšanas un prasmes. Paredzams, ka investīcija palīdzēs nodrošināt stratēģiskās plānošanas sistēmas ilgtspēju un uzlabos Horvātijas publiskās politikas sagatavošanas un īstenošanas kvalitāti.
Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.1 R2-I1. Palīdzības sniegšana saņēmējiem tehniska konkursa projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanā
Šī investīcija atbalsta saņēmējiem nodrošina atbalstu no ārējiem ekspertiem ar īpašām zināšanām un pilnvarām, kas vajadzīgas, lai sagatavotu projektu un tehnisko dokumentāciju, ko valsts administrācija nevar sniegt. Paredzams, ka investīcijas rezultātā tiks izveidots gatavu projektu kopums zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Tādējādi ar pasākumu atbalsta saņēmējiem tiek sniegta palīdzība savlaicīgai un pilnīgai visu finansējuma saņemšanai un investīcijām nepieciešamo pieteikuma dokumentu sagatavošanai.
Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
G.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
150 |
C.2.1. R1. |
AP |
Grozījumi Likumā par Horvātijas Republikas stratēģiskās plānošanas un attīstības pārvaldības sistēmu un nolikumos |
Akta, ar ko groza Likumu par Horvātijas Republikas attīstības stratēģiskās plānošanas un pārvaldības sistēmu un tam pievienotos nolikumus, stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Grozījumi Horvātijas Republikas Likumā par stratēģiskās plānošanas un attīstības pārvaldības sistēmu un pievienotie nolikumi uzlabo stratēģiskās plānošanas efektivitāti un stratēģisko dokumentu sagatavošanas profesionalizāciju. Tajā ietver arī pamatu civildienesta ierēdņu amata aprakstiem un kompetencēm saistībā ar stratēģisko plānošanu; |
|
151 |
C.2.1. R1. |
AP |
Grozījumi Likumā par regulējuma ietekmes novērtējumu |
Akta, ar ko groza Likumu par regulējuma ietekmes novērtējumu, stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Regulējuma ietekmes novērtējuma likuma grozījumi vienkāršo ex-post regulējuma ietekmes novērtēšanas procesus, tostarp metodiku un procedūras, pamatojoties uz projekta tehniskā atbalsta instrumenta ieteikumiem, kas saistīti ar ex-post regulējuma ietekmes novērtējumu. Grozījumi ietver arī izmaiņas civildienesta ierēdņu amata aprakstos un kompetencēs, kas saistītas ar ietekmes novērtējumu, lai profesionalizētu regulējuma koordinēšanu, izstrādi un ietekmes uzraudzību valsts pārvaldē. |
|
152 |
C.2.1. R1. |
M |
Administratīvā sloga samazināšana, kas tieši skar iedzīvotājus, izmantojot digitalizāciju un procedūru vienkāršošanu |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
20 |
4. cet. |
2025 |
Administratīvā sloga samazinājums iedzīvotājiem par 20 % salīdzinājumā ar 2019. gada 31. decembri, izmantojot standarta izmaksu modeļa (SCM) metodiku, kas saistīta ar tām administratīvajām procedūrām, kuras tieši ietekmē iedzīvotājus, kuri identificēti analīzē, kas veikta saskaņā ar C.1.1.1 R1-I2., izmantojot procedūru digitalizāciju un/vai vienkāršošanu. |
|
153 |
C.2.1. R1-I1. |
M |
Digitalizēta visu uzņēmējdarbības procesu plānošana stratēģiskās plānošanas un regulējuma ietekmes novērtējuma jomā |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
100 |
4. cet. |
2025 |
Visus uzņēmējdarbības procesus stratēģiskās plānošanas un regulējuma ietekmes novērtēšanas jomā, kas kartēti valsts pārvaldē, digitalizē un lieto, izmantojot IT platformu. Tos īsteno, lai uzraudzītu stratēģisko dokumentu sagatavošanu, publiskās politikas īstenošanu un novērtēšanu, kā arī noteikumu ietekmes novērtējumu. IT sistēma ietver arī infopaneli, kurā sniegts pārskats par publiskās politikas īstenošanas rezultātiem, nodrošinot pārredzamu uzraudzību un saziņu ar sabiedrību reāllaikā. |
|
154 |
C.2.1. R1-I2. |
M |
Apmācības moduļi stratēģiskajai plānošanai un regulējuma ietekmes novērtējumam valsts, reģionālā un vietējā līmenī |
|
Skaits |
0 |
10 |
4. cet. |
2024 |
Izstrādā 10 izglītības/apmācības moduļus stratēģiskajai plānošanai un labākam regulējumam, lai nodrošinātu darba profesionalitāti, tostarp e-mācību kompanjonus ar Valsts pārvaldes skolas (NSPA) tehnisko atbalstu. Moduļus izstrādā līdz 2024. gada beigām. |
|
155 |
C.2.1. R1-I2. |
M |
To amatpersonu apmācība, kas saistītas ar stratēģiskās plānošanas sistēmu un regulējuma ietekmes īstenošanu valsts un reģionālā līmenī |
|
Skaits |
0 |
900 |
4. cet. |
2025 |
900 amatpersonas stratēģiskās plānošanas un regulējuma ietekmes īstenošanas sistēmā valsts un reģionālā līmenī apmāca, pamatojoties uz izstrādātajiem mācību moduļiem. |
|
156 |
C.2.1. R2. |
AP |
Grozījumi ARPA statūtos, lai no jauna definētu tās pilnvaras |
Informācija par ARPA statūtu grozījumu stāšanos spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Grozījumi Aģentūras, kas uzrauga Eiropas Savienības programmu īstenošanas sistēmu (ARPA), statūtos nosaka ARPA pilnvaras izveidot un veikt sistēmu revīzijas un kontroles saistībā ar valsts atveseļošanas un noturības plānu. |
|
157 |
C.2.1. R2. |
AP |
ANP īstenošanas un revīzijas un kontroles sistēmas izveide |
Horvātijas valdības lēmuma par NRRP īstenošanas sistēmas struktūrām stāšanās spēkā, Finanšu ministrijas koordinācijas struktūras izveide un īstenošanas struktūru izmantoto procedūru atjaunināšana. |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Lēmumā par ANP sistēmas struktūrām nosaka kompetentās iestādes un atbildību par ANP īstenošanas uzdevumu veikšanu, tostarp Finanšu ministrijas centrālo koordinācijas struktūru, lai nodrošinātu ANM pasākumu, tostarp reformu, īstenošanu un uzraudzību, savukārt īstenošanas komiteja nodrošinās konsekvenci un saskaņotību ES līdzekļu izmantošanā.
|
|
158 |
C.2.1. R2. |
AP |
Akta par ES fondu institucionālo sistēmu pieņemšana |
Likuma par ES fondu institucionālo sistēmu stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Papildus likumā minēto iestāžu sistēmas un izraudzīšanās struktūru izveidei likums arī nodrošina pamatu spēju veidošanas pasākumu izveidei, kurus paredzēts turpmāk attīstīt, izmantojot administratīvo spēju veidošanas ceļvedi. Šis ceļvedis tiek izstrādāts ESI fondu plānošanas ietvaros. Tiesību aktā atzīst vajadzību vēl vairāk stiprināt saņēmēju spējas sagatavot, piemērot un īstenot projektus, kurus īsteno ar ES finansētu (darbības) programmu palīdzību. |
|
159 |
C.2.1. R2. |
AP |
Administratīvās kapacitātes novērtējums |
Tiek publicēta darba slodzes analīze |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Attiecīgajās pārvaldības un kontroles sistēmās iesaistītajām iestādēm veic darba slodzes analīzi, ņemot vērā arī slogu, ko rada Atveseļošanas un noturības mehānisms. Analīze sniedz pietiekamu informāciju par vajadzīgo administratīvo kapacitāti, lai to savlaicīgi sasniegtu, tostarp izstrādājot ieteikumu kopumu, lai vajadzības gadījumā novērstu nepietiekamo kapacitāti. Pamatojoties uz analīzi un ieteikumiem, iesaistītajām iestādēm piešķir vajadzīgos resursus. |
|
160 |
C.2.1. R2. |
AP |
eFondovi IT sistēmas modernizācija: Revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai |
Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Ir izveidota un darbojas repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai.
|
|
161 |
C.2.1. R2-I1. |
M |
Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana zaļās un digitālās pārkārtošanās projektiem |
|
Skaitlis (summa) |
0 |
6 370 695 |
4. cet. |
2022 |
6 370 695 EUR piešķir, pieņemot lēmumus par finansējumu projektu tehniskās dokumentācijas izstrādei, ko sagatavo ministrijas, valsts aģentūras un vietējās un reģionālās iestādes zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam. |
|
162 |
C.2.1. R2-I1. |
M |
Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana zaļās un digitālās pārkārtošanās projektiem |
|
Skaits |
0 |
100 |
4. cet. |
2025 |
Vismaz 100 projekti, ko sagatavojušas ministrijas, valsts aģentūras un vietējās un reģionālās pašvaldības zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam, ir saņēmuši atbalstu projekta tehniskās dokumentācijas izstrādei. |
H. KOMPONENTS NR. 2.2. PUBLISKĀS PĀRVALDES EFEKTIVITĀTES TURPMĀKA UZLABOŠANA
Šā komponenta mērķis ir modernizēt Horvātijas valsts pārvaldi un padarīt to vairāk orientētu uz lietotāju, stimulējot vietējo pārvaldes vienību faktisku un funkcionālu apvienošanu, palielinot digitalizāciju, sadarbspēju, palielinot resursu piešķiršanas efektivitāti vietējā līmenī un reformējot atalgojuma sistēmu un cilvēkresursu pārvaldību.
Virsmērķi ir uzlabot spēju piesaistīt un noturēt augstas kvalitātes un talantīgus valsts pārvaldes darbiniekus un uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti vietējo un reģionālo pašvaldību vienībās, ko kavē vājas administratīvās un fiskālās spējas un pārredzamības trūkums.
Komponentā ietver būtiskas reformas ar saistītām investīcijām:
-darbā pieņemšanas procesu uzlabošana civildienestā, stiprinot civildienesta uzņemšanas sistēmu un vēl vairāk uzlabojot ierēdņu kompetenci,
-jaunu algu un darba modeļu ieviešana civildienestā, t. sk. algu sistēmas reformēšana valsts sektorā, cilvēkresursu pārvaldības sistēmu uzlabošana un vertikālās un horizontālās mobilitātes veicināšana,
-saglabāšanas bāzu un arhīvu ierakstu digitālā pārkārtošana,
-funkcionālas un ilgtspējīgas vietējās pārvaldes nodrošināšana, turpinot optimizēt un decentralizēt vietējās pārvaldes vienības, stimulējot atbalstu funkcionālai un faktiskai apvienošanai.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību stiprināt valsts pārvaldes efektivitāti (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un par pakalpojumu sniegšanas un kvalitātes uzlabošanu mazākās vietējās pārvaldes vienībās (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
Komponents ietver četras reformas un septiņas investīcijas.
H.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.2.2 R1. Darbā pieņemšanas uzlabošana civildienestā
Šīs reformas mērķis ir uzlabot darbā pieņemšanas sistēmu civildienestā, lai nodrošinātu augsti kompetentu ierēdņu pieņemšanu darbā, kas palīdz uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un ļauj pārorientēt valsts pārvaldi uz iedzīvotāju vajadzībām. Reforma ietver tiesiskā regulējuma grozījumus. Līdztekus reformai iestādes plāno izstrādāt informācijas tehnoloģiju instrumentus, metodes un nepieciešamo saturu kompetences pārbaudei un spēju veidošanas pasākumiem.
Tiek ieviesta centralizēta civildienesta ierēdņu atlases sistēma, pamatojoties uz iepriekš izstrādātiem plāniem, darba slodzes analīzi un valsts iestāžu faktiskajām vajadzībām, lai pieņemtu darbā amatpersonas. Darbā pieņemšanas procesā kandidātus pārbauda tiešsaistē, nodrošinot pārredzamu un objektīvāku kandidātu atlasi.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.2 R1-I1. Centralizētā atlases sistēma
Šīs investīcijas mērķis ir izveidot objektīvāku un pārredzamāku darbā pieņemšanas sistēmu, kuras pamatā ir faktiskās apzinātās vajadzības un finanšu resursi. Tā nodrošina labāko un viskompetentāko kandidātu pieņemšanu darbā, tādējādi palīdzot uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti.
Investīcija ietver šādas darbības:
-salīdzinošas analīzes izstrādi par centralizētu nodarbinātības sistēmu projektēšanu ES dalībvalstīs un priekšlikumu sagatavošanu jaunam nodarbinātības modelim;
-grozījumus tiesiskajā regulējumā, tostarp Civildienesta likumā, procedūrās civildienesta ierēdņu pieņemšanai darbā valsts pārvaldes struktūrās, profesionālajos dienestos un valdības birojos;
-standartizētu testu un apmācības izstrādi;
-IT platformas izstrādi;
-IT platformas testēšanu un ieviešanu.
Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.2 R1-I2. E-valsts eksāmens
Šīs investīcijas mērķis ir izveidot jaunu sistēmu valsts eksāmena nokārtošanai ar elektroniskiem līdzekļiem, nodrošinot objektīvāku, piemērotāku un derīgu veidu kandidātu zināšanu novērtēšanai, izmantojot standartizētu rakstisku eksāmenu.
Investīcija ietver tādas programmatūras lietotnes izstrādi, ar kuras palīdzību tiek nodrošinātas procedūras pārbaudes materiāla izstrādei valsts eksāmenam, pieteikumam eksāmena kārtošanai, organizēšanai, vadīšanai un nokārtošanai. Eksāmena sertifikātu dara pieejamu elektroniski. Sistēma izveido testu uzdevumu un materiālu datubāzi, kandidātu datubāzi un nodrošina ziņojumu sagatavošanu par testu veikšanu un rezultātiem. Šāda sistēma ļauj nepārtraukti uzraudzīt un uzlabot visus valsts eksāmenu izstrādes un rīkošanas procesus. Testēšanas telpas 4 testēšanas centros Zagrebā, Splitā, Rijekā un Osijek aprīko un dara pieejamas e-eksāmena vajadzībām, kā arī centralizētajai atlases sistēmai (Investīcija C.2.2 R1-I1.).
Pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Reforma C.2.2 R2. Jauni algu un darba modeļi civildienestā un valsts dienestā
Šīs reformas mērķis ir ieviest taisnīgu, pārredzamu, konsekventu un finansiāli ilgtspējīgu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē un civildienestā, kā arī standartizētu, digitalizētu un uz lietotāju orientētu cilvēkresursu pārvaldības sistēmu. Lai ņemtu vērā jauno darba realitāti, ievieš viedu darba modeli, kas nodrošina amatpersonām nepieciešamos instrumentus un prasmes, lai veiktu savus uzdevumus attālināti.
Pamatojoties uz situācijas analīzi un algu salīdzinājumu valsts pārvaldē un civildienestā, tiks izveidota jauna maksājumu sistēma un tiks pieņemts jauns likums par civildienesta algām un jauns likums par algām valsts dienestos. Jaunajos tiesību aktos iekļauj noteikumus, lai novērtētu darbvietas saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem un nodrošinātu algu saskaņošanu valsts pārvaldē un valsts dienestos. Ar jauno atalgojuma modeli ievieš atlīdzības sistēmu, kuras pamatā ir sniegums (darba rezultāti). Groza noteikumus, kas attiecas uz civildienesta ierēdņu novērtēšanu un paaugstināšanu amatā. Snieguma un efektivitātes novērtējums ir pamats karjeras virzībai un paaugstināšanai amatā.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.2 R2-I1. Atlīdzības sistēmas uzlabošana valsts pārvaldē un sabiedriskajos pakalpojumos
Ar šo investīciju tiks ieviesta jaunā atalgojuma sistēma valsts pārvaldē un valsts dienestos, atbalstot reformu tajā pašā jomā. Tā nodrošina taisnīgāku sistēmu no civildienesta ierēdņu viedokļa, kļūst konkurētspējīgāka un fiskāli ilgtspējīgāka, lai saglabātu kopējo algu īpatsvaru valsts budžetā un tā racionālāku sadalījumu.
Izveido vienotu valdības koordinācijas struktūru, kas atbild par visu darbību starpiestāžu koordināciju un ko papildina ekspertu grupas, tostarp sociālo partneru pārstāvji. Analizē pašreizējo atalgojuma sistēmu un tiesisko regulējumu un izstrādā salīdzinošu analīzi ar līdzīgām dalībvalstīm. Pamatojoties uz analīzi, izstrādā jaunu priekšlikumu par jaunu atalgojuma sistēmu un tiesisko regulējumu, cilvēkresursu pārvaldības IT sistēmā iekļauj deviņas jaunas funkcijas un sagatavo un īsteno komunikācijas stratēģiju.
Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.2 R2-I2. Hibrīda darba vietas piekļuves modeļa ieviešana – vieddarbs
Šīs investīcijas mērķis ir ieviest modeli, kas ļautu civildienesta ierēdņiem strādāt attālināti, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu, kas pieejams visiem, un palielinātu ierēdņu motivāciju. Tā izveido inovatīvu darbplūsmu, kuras pamatā ir elastīguma elements attiecībā uz darba laiku un darba vietu atbilstoši valsts pārvaldes procesu un plānu vajadzībām. Tiesību aktus par civildienestu un darba attiecībām, lai ieviestu jauktu darba modeli valsts pārvaldē un tiesu iestādēs (Darba kodekss, Civildienesta likums, Darba aizsardzības likums un sekundārie tiesību akti), groza, lai darbinieki varētu netraucēti un nepārtraukti strādāt.
Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, pasākums paredz šādas darbības:
-ārējo ekspertu iesaistīšanu, lai noteiktu pašreizējo stāvokli attiecībā uz tāldarba apstākļiem, un vadības apmācības sagatavošanu un īstenošanu;
-priekšlikuma izstrādi modelim un plānam par hibrīdpiekļuvi darba vietām ar pilnīgu normatīvu risinājumu, lai to īstenotu ārējie eksperti;
-tiesiskā regulējuma un darba metožu grozījumus;
-informācijas tehnoloģiju (klēpjdatoru, planšetdatoru, viedtālruņu un nepieciešamās programmatūras) iegādi, kas veikta pārredzamos publiskā iepirkuma procesos.
-Personāla apmācība.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.
Reforma C.2.2 R3. Saglabāšanas bāzu un arhīvu ierakstu digitālā pārkārtošana
Šīs reformas mērķis ir uzlabot dokumentācijas pārvaldību valsts iestādēs, lai uzlabotu uzņēmējdarbības procesus. Paredzams, ka pasākums ļaus efektīvāk sniegt valsts pārvaldes pakalpojumus, izmantojot ieviestos IKT risinājumus, kas nodrošinās sadarbspēju un datu koplietošanu, izmaksu samazināšanu, uzņēmējdarbības pārredzamību un pilsoņu tiesību aizsardzību.
Turklāt iestādes plāno izstrādāt digitālo sabiedrisko pakalpojumu un ieviest to, lai nodrošinātu piekļuvi digitālai saglabāšanas bāzei, kas izveidota kultūras un vēstures objektiem. Turklāt vajadzīgo standartu un kritēriju izstrāde šajā kontekstā uzlabo valsts pārvaldes vispārējo efektivitāti. Ir paredzēts izstrādāt valsts arhīvu informācijas sistēmu, stiprināt infrastruktūru un cilvēku spējas valsts arhīvos un stiprināt dokumentu izstrādātāju un īpašnieku spēju digitalizēt analogos papīra ierakstus, lai uzlabotu digitālos publiskos pakalpojumus, nodrošinot ātrāku piekļuvi dokumentācijai un lietotāju un visu ieinteresēto iedzīvotāju tiesību labāku īstenošanu.
Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.2 R3-I1. Digitālās infrastruktūras un publiskās pārvaldes pakalpojumu ieviešana, izstrādājot saglabāšanas bāzes sistēmu
Šīs investīcijas mērķis ir izveidot jaunu digitālo sabiedrisko pakalpojumu (e-saglabāšanas bāzi), kas saistīts ar esošajiem digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem (piemēram, e-pilsoņiem, fiziskās plānošanas informācijas sistēmu), lai samazinātu administratīvos šķēršļus licencēšanas procesā saskaņā ar Likumu par kultūras vērtību aizsardzību un saglabāšanu, kā arī veicinātu būvatļauju ātru izsniegšanu un nodrošinātu pārredzamību un vienotu procedūru attiecīgo dokumentu iegūšanai visā valstī. Tas ļauj amatpersonām ātrāk izskatīt lietas un nodrošina efektīvāku valsts pārvaldi, vienlaikus savlaicīgi informējot investorus par prasībām, kas saistītas ar kultūras mantojumu. Paredzams, ka investīcija palielinās juridisko noteiktību saistībā ar kultūras vērtību saglabāšanu un sniegs sabiedrībai ieskatu saglabāšanas prasībās.
Šī investīcija ietver IT sistēmas digitālo sabiedrisko pakalpojumu izstrādi, kā arī digitālās saglabāšanas bāzes izveidi. Nosaka standartus, kritērijus un metodiku saglabāšanas bāzes izstrādei. Publisko digitalizētās saglabāšanas bāzes, t. sk. kultūras objektu stāvokļa, valorizācijas un aizsardzības pasākumu pilnīgu analīzi.
Pasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.2 R3-I2. Publiskā sektora digitālās infrastruktūras un pakalpojumu uzlabošana, attīstot Valsts arhīvu informācijas sistēmu un stiprinot valsts arhīvu tīklu
Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot publisko iestāžu un tiesu sistēmas sagatavoto dokumentu pārvaldību un arhivēšanu, savienojot esošos pakalpojumus un nodrošinot piekļuvi visām attiecīgajām publiskajām iestādēm, vienlaikus nodrošinot pilsoņu tiesību aizsardzību. Plānotās investīcijas palīdz samazināt telpu, aprīkojuma un cilvēkresursu izmaksas iestādēm, kas sagatavo dokumentus, kā arī stiprina to spēju pārvaldīt digitālo dokumentāciju. Horvātija skaidri nosaka potenciālos riskus un saistītos īpašos ietekmes mazināšanas pasākumus attiecībā uz datu drošību, tostarp, kad un ja ir paredzēta tādu trešo valstu mākoņpakalpojumu sniedzēju izmantošana, uz kuriem attiecas papildu teritorialitātes tiesību akti.
Investīcija ietver valsts arhīva informācijas sistēmas izveidi un jauna e-arhīva pakalpojuma izveidi valsts informācijas infrastruktūrā, kas saistīta ar esošajiem e-pakalpojumiem. Īstenošana ietver šādas darbības:
-IT sistēmu izstrādi, t. sk. testēšanu un datu migrēšanu,
-digitalizētu ierakstu glabāšanai paredzēta repozitorija izveidi,
-digitāla publiska pakalpojuma izstrādi, lai piekļūtu digitalizētiem ierakstiem un tos izmantotu,
-glabāšanas spēju stiprināšanu 8 reģionālās valdības arhīvos, lai nodotu pastāvīgus papīra ierakstus,
-cilvēku spēju stiprināšanu, apmācot personālu 19 valsts arhīvos un 120 tiesu iestādēs, lai uzlabotu dokumentu pārvaldību digitālajā vidē,
-dokumentu papīra formātā kārtošanu un atlasi tiesu iestādēs,
-tiesu iestāžu veiktu reģistru likvidēšanu, kuriem ir beidzies glabāšanas periods un kurus vairs neizmanto regulāriem darbības procesiem,
-atlasītu papīra ierakstu digitalizāciju, kuri paliek tiesu iestādēs saskaņā ar profesionālajām pamatnostādnēm par arhīvu digitalizāciju un spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Pasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.2.2 R4. Funkcionāla un ilgtspējīga vietējā pašpārvalde
Šīs reformas mērķis ir izveidot kvalitatīvu un efektīvu vietējo un reģionālo pašvaldību sistēmu, stimulējot gan vietējo pašvaldību vienību funkcionālu, gan faktisku integrāciju. Paredzams, ka reforma veicinās labāku, efektīvu un pārredzamu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, nodrošinot viņiem vienlīdzīgas iespējas apmierināt savas vajadzības un intereses neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.
Groza attiecīgos tiesību aktus, proti, Likumu par Horvātijas Republikas 2022. gada valsts budžeta izpildi, un ievieš finansiālā atbalsta mehānismu, lai stimulētu gan funkcionālu, gan faktisku apvienošanos. Valsts budžetā jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai finansiāli veicinātu vismaz 20 % pašvaldību vienību faktisku apvienošanu un vismaz 40 % pašvaldību vienību funkcionālu apvienošanu. Mehānisma izstrādes posmā nosaka vairākus iespējamos finansēšanas modeļus kopīgai darbībai, ņemot vērā pakalpojumu apjomu, kas jāsniedz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā noteikts tiesību aktos, un vienību paziņotās vajadzības kopīgo uzdevumu veikšanai. Sekmīga faktiskās vai funkcionālās apvienošanās procesa pabeigšana ir priekšnosacījums papildu resursu vai līdzfinansējuma piešķiršanai no valsts budžeta. Horvātijas valdības lēmumā nosaka kritērijus un stimulu līmeni, paredzot lielākus fiskālos stimulus faktiskai apvienošanai, savukārt stimuli funkcionālai apvienošanai ir atkarīgi no apvienošanai paredzēto funkciju skaita un veida.
Grozījumi noteikumos par vietējo un reģionālo pašvaldību finansiālā atbalsta mehānismu, kas ļauj izmaksāt finansiālus stimulus uzņēmumu apvienošanai.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Investīcija C.2.2 R4-I1. Vietējo un reģionālo pašvaldību vienību turpmāka optimizācija un decentralizācija, atbalstot funkcionālu un faktisku apvienošanos
Šī investīcija ietver IT sistēmas atjaunināšanu, lai atbalstītu ar to saistīto reformu (C.2.2 R4.), un augstas kvalitātes sistēmas izveidi, lai veicinātu pašvaldību vienību funkcionālu un faktisku apvienošanu. Tie iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus vairāk uz cilvēku orientētā un pārredzamākā veidā un stiprina viņu administratīvās spējas, lai viņi varētu efektīvāk veikt savus uzdevumus. Vienības tiek mudinātas vai nu kopīgi veikt uzdevumus (funkcionāla apvienošana), vai arī faktiski apvienoties ar citām vietējām pašpārvaldes vienībām, nodrošinot tām atbilstošas speciālās zināšanas, kā arī izveidojot finansiālu stimulu sistēmu.
Iepriekš minēto IT sistēmu, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda projektu “Vietējo un reģionālo pašvaldību sistēmas optimizācija”, modernizē un dara pieejamu pašvaldību vienībām. IT sistēma ļauj vienībām skaidrāk noteikt, kuri uzdevumi būtu efektīvāk veicami kopā ar citām pašvaldības vienībām un kuras vienības ir piemērotas partneres kopīgai uzdevumu veikšanai. Sistēmā savāktie dati kalpo arī par pamatu to vienību faktiskai apvienošanai, kuras izrāda interesi par šādu apvienošanos.
Lai papildinātu pieejamos datus, pašvaldības vienības sagatavo un aizpilda pašnovērtējuma anketu. Pamatnostādnes un ieteikumus attiecībā uz apvienošanos sagatavo, pamatojoties uz iepriekš minētajiem datiem. Sistēma nodrošina visaptverošu pārskatu par to, kādu uzdevumu varētu veikt kopīgi, kā arī piedāvā apvienošanās modeļus, piemēram, kopīgas administratīvas iestādes vai kopīgu iestāžu izveidi. Faktiskas apvienošanās gadījumā sistēma sniedz norādes par vajadzīgajiem pasākumiem un piemērotu partnervienību izvēli.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
H.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
163 |
C.2.2. R1. |
AP |
Grozīts tiesiskais regulējums centralizētai atlases sistēmai valsts pārvaldē, apzinot nepieciešamo civildienesta ierēdņu kvalifikāciju un izveidojot mūsdienīgu darbā pieņemšanas sistēmu |
Grozīta tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz centralizētu sistēmu civildienesta ierēdņu atlasei |
|
|
|
2. cet. |
2023 |
Pārskatītie tiesību akti ietver vismaz šādus pasākumus:
|
|
164 |
C.2.2. R1-I1. |
M |
100 % no visiem jaunpieņemtajiem pastāvīgajiem civildienesta ierēdņiem valdības struktūrās ir nodarbināti, izmantojot tikai jaunu, centralizētu, digitalizētu un standartizētu atlases un darbā pieņemšanas sistēmu, kas pieejama, izmantojot jaunizveidotu IT platformu. |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
100 |
4. cet. |
2024 |
Tiek ieviesta un īstenota centralizēta civildienesta ierēdņu atlases sistēma, pamatojoties uz iepriekš izstrādātiem uzņemšanas plāniem, kuru pamatā ir darba slodzes analīze un valsts iestāžu faktiskās vajadzības pieņemt darbā konkrēta profila amatpersonas. Sistēma nodrošina, ka darbā pieņemšanas procesā kandidātus pārbauda tiešsaistē, lai nodrošinātu pārredzamāku un objektīvāku kandidātu atlasi. |
|
165 |
C.2.2. R1-I2. |
M |
100 % visu publisko iestāžu amatpersonu, kurām ir jānokārto valsts eksāmens, digitāli kārto valsts eksāmenu, pamatojoties uz jaunu eksāmena modeli. |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
100 |
4. cet. |
2022 |
100 % visu publisko iestāžu amatpersonu, kurām ir jānokārto valsts eksāmens, nokārto eksāmenu, izmantojot pilnībā digitalizētu modeli. Valsts eksāmena nokārtošanas process tiek digitalizēts, lai padarītu eksāmenu sistēmu pārredzamāku, piekļūstamāku (vairākās vietās visā valstī) un efektīvāku. |
|
166 |
C.2.2. R2. |
AP |
Tiesību aktu par algām valsts pārvaldē un valsts dienestos un mobilitātes noteikumu stāšanās spēkā |
Valsts pārvaldes un valsts dienestu algu likumu un valsts pārvaldes civildienesta ierēdņu vertikālās un horizontālās mobilitātes noteikumu stāšanās spēkā |
|
|
|
2. cet. |
2023 |
Jauni tiesību akti par algām valsts pārvaldē un valsts dienestos ļauj taisnīgi un pārredzami novērtēt amata vietas saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, nodrošinot pakāpju un prēmiju saskaņošanu civildienestā, koeficientu noteikšanu profesionālajā līmenī, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, un atlīdzības sistēmas izveidi, pamatojoties uz sniegumu (darba rezultātiem). Izveido jaunu maksājumu sistēmu, un jaunajos likumos par civildienesta algām un valsts dienesta algām iekļauj noteikumus, lai taisnīgi un pārredzami novērtētu amata vietas saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem un nodrošinātu algu saskaņošanu civildienestā un valsts dienestos, kā arī izveidotu atalgojuma sistēmu, kas balstīta uz darba rezultātiem.
|
|
167 |
C.2.2. R2-I1. |
M |
Cilvēkresursu pārvaldības sistēmu, Valsts amatpersonu reģistru un centralizēto algu sistēmu (RegZap – Cop) papildina ar deviņām jaunām funkcijām, digitalizējot visus saistītos procesus, kas vienkāršo un paātrina algu sistēmas grozīšanu. |
|
Skaits |
0 |
9 |
2. cet. |
2024 |
REGZAP-COP izstrādā un ievieš deviņas jaunas funkcijas (tās ir: tiesību aktu sagatavošana par darbinieku tiesībām un pienākumiem, novērtēšana, darba uzskaite, karjeras plānošana un attīstība, iekšējais darba tirgus un amatpersonu personalizēta pieeja sistēmai, komandējumi), lai atbalstītu ierosināto algu sistēmas izmaiņu īstenošanu. |
|
168 |
C.2.2. R2-I2. |
M |
Vismaz 20 % civildienesta ierēdņu strādā vieddarba modelī |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
20 |
3. cet. |
2023 |
20 % ierēdņu jau strādā vieddarba modelī, ļaujot viņiem strādāt attālināti, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu, kas pieejams visiem, un palielinātu ierēdņu motivāciju. |
|
169 |
C.2.2. R2-I2. |
M |
Vismaz 60 % civildienesta ierēdņu ir apmācīti vieddarba metodes izmantošanā |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
60 |
3. cet. |
2023 |
60 % civildienesta ierēdņu ir apmācīti vieddarba modelī, un viņiem ir prasmes, kas vajadzīgas, lai strādātu attālināti, tādējādi nodrošinot nepārtrauktus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kas ir pieejami visiem, un lai palielinātu ierēdņu motivāciju. |
|
170 |
C.2.2. R3. |
AP |
E-saglabāšanas pakalpojuma izveide |
E-saglabāšanas bāzes digitālais sabiedriskais pakalpojums pilnībā darbojas un ir pieejams |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Izveidojot digitālo infrastruktūru un valsts pārvaldes pakalpojumus, saglabāšanas bāzes sistēmas izstrāde uzlabo dokumentu pārvaldību, ko veic publiskās iestādes un citi dokumentu radītāji kā būtiskas atbalsta funkcijas visiem uzņēmējdarbības procesiem. E-saglabāšanas sistēma ļauj efektīvāk sniegt valsts pārvaldes pakalpojumus, izmantojot ieviestos IKT risinājumus, kas nodrošina sadarbspēju un datu koplietošanu, izmaksu samazināšanu, uzņēmējdarbības pārredzamību un pilsoņu tiesību aizsardzību.
|
|
171 |
C.2.2. R3. |
AP |
Valsts arhīvu informācijas sistēmas izveide |
Valsts arhīvu informācijas sistēma pilnībā darbojas un ir pieejama |
|
|
|
2. cet. |
2024 |
Lai uzlabotu dokumentu pārvaldību, ko veic publiskas iestādes un citi dokumentu radītāji, izveido valsts arhīvu informācijas sistēmu, kas ir būtiska atbalsta funkcija visiem uzņēmējdarbības procesiem. |
|
172 |
C.2.2. R3-I1. |
M |
60 publiski pieejamu saglabāšanas bāzu kopuma izveide sarežģītākajiem kultūras un vēstures objektiem ar augstu pieminekļu vērtību |
|
Skaits |
0 |
60 |
2. cet. |
2026 |
Ir izveidotas un darītas pieejamas sabiedrībai 60 e-saglabāšanas bāzes. E-saglabāšanas bāze ir digitāls ekspertu dokuments, kas ietver grafisku un tekstuālu daļu, kura aptver kultūras un vēsturisko vērtību identificēšanu, situācijas analīzi, valorizāciju un saglabāšanas pasākumus noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Teritorijas plānošanas dokumentos atkarībā no veida un teritorijas jābūt datiem no saglabāšanas bāzes, tostarp pasākumiem nekustamu kultūras priekšmetu aizsardzībai šajā teritorijā.
|
|
173 |
C.2.2. R3-I2. |
M |
600 dokumentu radītāji izmanto arhīvu informācijas sistēmu |
|
Skaits |
0 |
600 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 600 radītāju, kas izmanto valsts informācijas sistēmu, lai pārvaldītu un glabātu dokumentāciju. Ministrija analizē un paziņo datus par to individuālo radītāju skaitu, kuri piekļūst sistēmai.
|
|
174 |
C.2.2. R4. |
AP |
Tiesiskā regulējuma grozīšana, lai veicinātu vietējo pašvaldību vienību (LGU) brīvprātīgu funkcionālu vai faktisku apvienošanu, un Horvātijas valdības lēmuma pieņemšana par fiskālo stimulu piešķiršanas kritērijiem brīvprātīgai funkcionālai vai faktiskai apvienošanai |
Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Grozītais tiesiskais regulējums un finansiālā atbalsta mehānisms veicina funkcionālu un efektīvu pašvaldību vienību (LGU) apvienošanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamus resursus valsts budžetā, lai finansiāli veicinātu vismaz 20 % LGU apvienošanos, t. i., vismaz 40 % LGU laikposmā līdz 2026. gadam. To darot, funkcionāli apvienotās LGU vismaz divus gadus saglabā tos pašus budžeta resursus, kas tām pieejami pirms apvienošanās, stimuli sedz arī vienreizējas apvienošanas izmaksas un nodrošina papildu resursus, pamatojoties uz ietaupījumiem, kas panākti nākamajos piecos gados. Turklāt stimuli reālai LGU apvienošanai ietver vienreizējus kapitāla pārvedumus piecu gadu laikā, ko LGU izmanto infrastruktūras projektiem. Horvātijas valdības lēmumā nosaka kritērijus un stimulu līmeni, paredzot lielākus fiskālos stimulus faktiskai apvienošanai, savukārt stimuli funkcionālai apvienošanai ir atkarīgi no apvienošanai paredzēto funkciju skaita un veida. Pēc Horvātijas Republikas valdības lēmuma pieņemšanas Oficiālajā Vēstnesī publicē publisku uzaicinājumu LGU izteikt interesi par brīvprātīgu funkcionālu vai faktisku apvienošanos. |
|
175 |
C.2.2. R4-I1. |
AP |
Atbalsta mehānisms brīvprātīgiem funkcionāliem un reāliem savienojumiem un pilnīgas atbalsta sistēmas izveide funkcionālai un efektīvai vienību sasaistīšanai |
Ir ieviests visaptverošs atbalsta mehānisms pašvaldību vienību funkcionālai/faktiskai apvienošanai |
|
|
|
2. cet. |
2025 |
Ir pabeigts atbalsts turpmākai funkcionālai darba optimizācijai vietējo vienību kompetences ietvaros, un ir veikti šādi uzdevumi un atbalsta pasākumi:
|
I. KOMPONENTS NR. 2.3. SABIEDRĪBAS UN PUBLISKĀS PĀRVALDES DIGITĀLĀ PĀRKĀRTOŠANĀS
Horvātija 2020. gadā ieņem 20. vietu Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI), un ir iespējams ievērojami uzlabot publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē. Horvātijas zemā digitālā savienojamība arī kavē valsts digitālās ekonomikas turpmāko attīstību un veicina digitālo plaisu starp pilsētu un lauku apvidiem.
Šā komponenta mērķis ir atbalstīt Horvātijas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārkārtošanos. Tas ietver reformas un investīcijas, lai digitalizētu valsts pārvaldi, palielinātu tiešsaistes publisko pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu piekļuvi gigabitu savienojamības tīkliem teritorijās, kuras skar tirgus nepilnības, tostarp lauku apvidos.
Šis komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “palielināt piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un pakalpojumiem” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz ātrgaitas platjoslu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).‑
Komponents ietver četras reformas un divdesmit investīcijas.
I.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.2.3 R1. Horvātijas digitalizācijas stratēģija un iestāžu sadarbības un koordinācijas stiprināšana sekmīgai sabiedrības un ekonomikas digitālajai pārkārtošanai
Šīs reformas mērķis ir nākamās desmitgades laikā virzīt Horvātijas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārkārtošanos. Tā nodrošina stratēģisko satvaru — “Horvātijas digitālā stratēģija 2030. gadam”—, kurā noteikts satvars investīcijām digitālajā pārkārtošanā un noteikti stratēģiskie mērķi šādās jomās: i) ekonomikas digitālā pārkārtošanās, ii) publiskās pārvaldes un tiesu sistēmas digitalizācija, iii) digitālā savienojamība/platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstīšana un iv) digitālo prasmju un digitālo darbvietu attīstīšana.
Ar reformu izveido arī mehānismu, lai koordinētu to projektu sagatavošanu un īstenošanu, ar kuriem atbalsta sabiedrības un ekonomikas digitālo pārkārtošanos valsts, reģionālā un vietējā līmenī, nosakot skaidras vadlīnijas investīciju prioritāšu noteikšanas un novērtēšanas kritērijiem.
Reforma C.2.3 R2. Informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošana
Šīs reformas mērķis ir atbalstīt digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu un veicināt mijiedarbību starp iedzīvotājiem/uzņēmumiem un valsts pārvaldi. Reformas mērķis ir arī ieviest progresīvu datu analīzi valsts pārvaldē, lai atbalstītu uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu visos pārvaldes līmeņos.
Lai gan Horvātijas valsts iestādes pašlaik izmanto simtiem dažādu reģistru un datubāzu, paredzams, ka reforma radīs priekšnosacījumus centrālā reģistra (centrālās sadarbspējīgas sistēmas) izveidei, kas savieno pamatreģistrus (Investīcija C.2.3 R2.I1.), kā arī centrālas datubāzes izveidei, kas ļautu kompetentajām iestādēm izmantot progresīvu datu analīzi (Investīcija C.2.3 R2.I2.).
Paredzams, ka reforma ieviesīs sistēmiskas izmaiņas, virzoties uz sadarbspējīgu sistēmu izstrādi valsts līmenī un uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Sagaidāms arī, ka tas uzlabos kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiešsaistē uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Ar pasākumu nosaka organizatorisko un pārvaldības struktūru centrālās sadarbspējas sistēmas pārvaldībai, kā arī to e-pakalpojumu katalogu, kas jāpievieno centrālajai sadarbspējas sistēmai. Tā arī attīsta ekosistēmu, lai vāktu, apstrādātu, analizētu, parādītu un koplietotu datus nolūkā ieviest datu analīzi valsts pārvaldes iestādēs kā jaunu veidu darbam visos lēmumu pieņemšanas līmeņos.
Šo reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R2-I1. Centrālas sadarbspējas sistēmas izveide
Šā ieguldījuma mērķis ir izveidot centrālo reģistru valsts iestādēm, lai novērstu pašreizējo sadrumstalotību (kur publiskās iestādes izmanto simtiem reģistru), izveidojot centrālu sadarbspējīgu sistēmu, kas savstarpēji savieno pamatreģistrus, saskaņā ar Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF).
Ieguldījums ietver centrālā valsts portāla izveidi, kas integrē un savstarpēji savieno vismaz astoņus esošos publiskos pamatreģistrus (piemēram, dzimšanas, dzīvesvietas, kara veterānu reģistrus) sadarbspējīgā centrālajā reģistrā. Centrālais reģistrs nodrošina, ka informācija no dažādiem reģistriem ir konsolidēta vienā sadarbspējīgā reģistrā un pieejama valsts pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Centrālais reģistrs arī ļauj tiešsaistē nodrošināt 21 administratīvo procedūru, kas uzskaitīta Regulas (ES) 2018/1724 (Vienotās digitālās vārtejas regula) II pielikumā.
Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R2-I2. Centrāla datu repozitorija un uzņēmējdarbības analītikas sistēmas izveide
Šīs investīcijas mērķis ir izveidot centrālo datu noliktavu (DWH) valsts iestādēm, ar kuru paredzēts uzlabot datu pārvaldības sistēmu, atvieglojot datu vākšanu standartizētos formātos, datu apstrādi, analīzi un koplietošanu starp valsts iestādēm (piemēram, valsts un pašvaldību vienībām). Platforma nodrošina reāllaika datu analīzi un izstrādā progresīvus datu analīzes rīkus (piemēram, iepriekš noteiktus uzņēmējdarbības rādītājus, informācijas paneļus un ziņojumus katru dienu), kas, paredzams, būtiski uzlabos uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu visos valsts pārvaldes līmeņos.
Datu noliktavas daļa ir pieejama arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai privātais sektors varētu veidot un attīstīt pakalpojumus ar pievienoto vērtību, izmantojot tiem pieejamos datus un analītiskos instrumentus.
Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I1. Kopīgo pakalpojumu centra modernizācija
Šīs investīcijas mērķis ir paplašināt Valsts mākoņa (Shared Services Centre, “CDU”) jaudu, lai varētu ievērojami palielināt lietotāju skaitu un to modernizēt, izstrādājot jaunas funkcijas, kas ietver:
-platformu lietotņu izstrādei, ieviešanai un testēšanai lietotājiem,
-IKT atbalsta platformu,
-centrālu informācijas drošības uzraudzības sistēmu, lai pārvaldītu iespējamus drošības notikumus informācijas un komunikācijas infrastruktūrā,
-biometriskās autentificēšanas platformu, kas izveido biometrijas identifikācijas pakalpojumu, kurš integrēts esošajā centrālajā sistēmā lietotāju tiesību un identitātes pārvaldībai,
-platformu, kas ļauj viegli izveidot un pārvaldīt lietotāju tīmekļa vietņu digitālo saturu ar intuitīvu indeksāciju, satura meklēšanu un izguvi, formātu, pārskatīšanu, publicēšanu un diskusiju forumiem,
-platformu blokķēžu tehnoloģiju izstrādei valsts mākoņdatošanai saskaņā ar Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūru.
Kopīgo pakalpojumu centra (CDU) platformu integrē kopējās Eiropas datu telpās, lai nodrošinātu drošu datu un pakalpojumu mitināšanu, piekļuvi tiem un to pārveidošanu ES līmenī.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.3 R3-I2. Policijas spēju stiprināšana cīņā pret kibernoziedzību
Investīcijas mērķis ir stiprināt Iekšlietu ministrijas spēju apkarot kibernoziedzību.
Investīcija ietver specializēta aprīkojuma iegādi policijai digitālo pierādījumu analīzei, specializētas mācības policijas darbiniekiem kiberuzbrukumu atklāšanai un apkarošanai un publiskas preventīvas kampaņas īstenošanu, kas vērsta uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai palielinātu informētību pret kibernoziedzību.
Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I3. Vienas pieturas aģentūras izveide visiem e-publiskā palīdzības dienesta pakalpojumiem
Investīcijas mērķis ir izveidot vienotu kontaktpunktu (JKC), kas saskaņo un centralizē visu publiskās pārvaldes iestāžu tiešsaistes pakalpojumu palīdzības dienestu sistēmu. Paredzams, ka vienas pieturas aģentūra sniegs jaunus, uzlabotus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem saziņai ar valsts pārvaldes iestādēm un ļaus lietotājiem viegli atrast pieprasīto informāciju. Vienas pieturas aģentūrai ir arī funkcijas, kas ļauj lietotājiem nosūtīt atsauksmes, novērtēt sadarbības kvalitāti ar civildienesta ierēdņiem un pēcnovērtējumu, kas, paredzams, mainīs mijiedarbību starp Horvātijas publisko pārvaldi un tās lietotājiem.
Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I4. CEZIH veselības informācijas infrastruktūras sistēmu konsolidācija
Investīcijas mērķis ir atjaunināt Horvātijas Republikas Centrālo informācijas veselības sistēmu (CEZIH), ko izmanto visi veselības aprūpes sistēmas dalībnieki (piemēram, slimnīcas, medicīnas personāls, medicīnas skolas, sabiedrības veselības iestādes, aptiekas, laboratorijas).
Investīcija jo īpaši migrē šo sistēmu uz Valsts mākoni (Kopīgo pakalpojumu centru) un izstrādā risinājumus, kā atgūties no katastrofām, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un nodrošinātu nepārtrauktu, uzticamu un drošu centrālās veselības informācijas sistēmas darbības veidu.
Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I5. Digitālās identitātes kartes ieviešanas projekts
Investīcijas mērķis ir veicināt elektronisko parakstu izmantošanu iedzīvotāju mijiedarbībā ar publisko pārvaldi. Paredzams, ka pasākums ļaus e-ID lietotājiem parakstīt dokumentus mobilajās platformās.
Tas izveido digitālās identitātes pārvaldības sistēmu (IDP) un parakstu mobilo sistēmu, lai izsniegtu attālinātus sertifikātus kvalificētam elektroniskajam parakstam. Šāda sertifikāta izdošana ir priekšnoteikums dokumentu elektroniskai parakstīšanai mobilajās platformās vai mobilā paraksta lietotnēs.
Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I6. Investīcija valsts informācijas infrastruktūras tīklos
Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt un paplašināt valsts informācijas infrastruktūras tīkla (DII tīkla) jaudu, ko Horvātijas valsts iestādes izmanto, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu tiešsaistes pakalpojumus.
Investīcija ietver jaunas drošas tīkla arhitektūras izveidi, kas atbilst iestāžu vajadzībām un savieno visus lietotājus ar vienu tīklu. Jaunais tīkls jo īpaši nodrošina platjoslas piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīklam (10 Gb/s) visām valsts iestādēm. Lai nodrošinātu nepārtrauktu visu sistēmas iestāžu savienojamību, investīcijas modernizē tīkla uzraudzības centru (NOC) un izveido sistēmu, kas ir pieejama 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā, lai nodrošinātu inženiertehniskos traucējumus un palīdzību lietotājiem.
Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I7. Telpiskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu sistēmas uzlabošana ar digitalizācijas palīdzību
Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt Telpiskās plānošanas un valsts īpašuma informācijas sistēmu (ISPU), lai izveidotu integrētu telpiskās plānošanas informācijas sistēmu un ļautu digitalizēt procedūras, kas saistītas ar atsevišķu projektu sagatavošanu un īstenošanu, sākot ar projekta lokalizāciju un beidzot ar nepieciešamo atļauju saņemšanu.
Pasākums arī ļaus iegūt satelītattēlus augstas izšķirtspējas teritorijā Horvātijā un izstrādāt digitālos telpiskos plānojumus.
Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I8. Digitālās mobilās platformas izveide
Šīs investīcijas mērķis ir izveidot mobilu digitālo sabiedrisko pakalpojumu platformu, lai iedzīvotāji varētu viegli izmantot tiešsaistes publiskos pakalpojumus savos viedtālruņos. Pašreizējie “eCitizens pakalpojumi” ir izstrādāti personālajiem datoriem un pašlaik nav pielāgoti mobilajām ierīcēm, tāpēc ir vajadzīga mobilajām lietotnēm pielāgota platforma.
Šī investīcija, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas un standartus, veido platformu, kas nodrošina standartizētu veidu sabiedrisko pakalpojumu piedāvāšanai mobilajās platformās (piemēram, dzimšanas apliecības pieprasījums, dzīvesvietas apliecinājuma pieprasījums, adreses maiņas reģistrācija; mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācija). Tā savieno visus saistītos reģistrus un datubāzes ar Central Data Interchange Bus (GSB). Investīcija arī ļaus uzlabot valsts identifikācijas autentifikācijas sistēmu (NIAS) līdz jaunākajām mobilajām platformām raksturīgajām autentifikācijas tendencēm, ieviešot modernas biometriskā lietojuma metodes.
Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I9. Jaunas platformas izveide Horvātijas Republikas elektroniskajam publiskā iepirkuma biļetenam
Šīs investīcijas mērķis ir izveidot jaunu IT platformu e-iepirkuma sistēmai, lai atbalstītu publiskā iepirkuma procesa digitalizāciju un īstenotu jaunās standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publiskā iepirkuma jomā, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1780 (e-veidlapas).
Ar investīciju tiks modernizēta Horvātijas Elektroniskā publiskā iepirkuma reklāmas (EOJN) IT platforma, kas pašlaik balstās uz novecojušu tehnoloģiju un pienācīgi neatbalsta publiskā iepirkuma procedūru efektīvu norisi. Jo īpaši pasākums ļauj visus iepirkuma procesus (no iepirkuma plāna, izmantojot procedūras īstenošanu) sasaistīt ar datiem par maksājumiem, kuru pamatā ir noslēgti līgumi, un ievieš tiešsaistes pārsūdzības (e-pārsūdzības), kas ir obligātas, un iespēju maksu samaksāt tiešsaistē. Ar investīciju izveido arī satvaru, lai izsekotu atbilstību konkrētiem minimālajiem, obligātajiem kritērijiem un mērķiem (piemēram, stratēģiskam, zaļam vai novatoriskam publiskajam iepirkumam).
Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I10. CES digitalizācija un datorizācija (eHZZ)
Šīs investīcijas mērķis ir digitalizēt Horvātijas Nodarbinātības dienestu (CES – HZZ), kas pašlaik nodrošina lielāko daļu dokumentu papīra formātā bez automatizētas dokumentācijas digitālas glabāšanas sistēmas. Paredzams, ka ar šo investīciju tiks izveidota digitālās identitātes pārvaldības sistēma, cilvēkresursu pārvaldības sistēma un tiks digitalizēti CES arhīvi.
Investīcija pilnībā automatizē un digitalizē CES darbības procesus, izmantojot jaunus IT risinājumus, lai paātrinātu un automatizētu CES darbu, paaugstinot visu uzņēmējdarbības datu drošības līmeni un nodrošinot elektronisko dokumentu, digitālo un biometrisko parakstu apriti un centralizētu apstrādi.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.3 R3-I11. IKT atbalsts HZMO modernizācijai (eHZMO)
Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt novecojušo Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) IT sistēmu un digitalizēt tā pamatdarbības procesus. Paredzams, ka pasākums palielinās HZMO efektivitāti un atbalstīs kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.
Investīcija izveido jaunu IT sistēmu pamatprocesu atbalstam, kas ietver moduļus, lai pārvaldītu:
-pensijas un bērnu pabalstu aprēķinus,
-iemaksas un maksājumu uzskaiti,
-datus par saņēmējiem,
-pārsūdzības, pārskatīšanas procedūras un strīdus,
-digitālo dokumentāciju un arhīvus,
-analītiskos un grāmatvedības datus,
-finanšu operācijas,
-iepirkuma, līgumu slēgšanas un pasūtīšanas procesus,
-parādus un saistības (pircēji/piegādātāji),
-aktīvu pārvaldību.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.3 R3-I12. HZMO arhīvu digitalizācija (eArhiva)
Šīs investīcijas mērķis ir digitalizēt Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) arhīvus. Paredzams, ka pasākums ievērojami uzlabos HZMO darba vispārējos rezultātus un arhīva pārvaldības izmaksu lietderību, kura pašlaik lielā mērā balstās uz manuālu meklēšanu. Ar šo investīciju izveido digitālu arhīvu pārvaldības sistēmu un vienotu vietu pastāvīgai arhīva glabāšanai. Investīcija ir paredzēta, lai digitalizētu esošos materiālus, kā arī lai izveidotu centrālo sistēmu, kas ļauj digitalizēt visu jaunizveidoto objektu, to reģistrējot un glabājot digitālajā arhīva sistēmā.
HZMO rīcībā pašlaik ir aptuveni 4,5 miljoni dokumentu. Investīcija ir paredzēta, lai digitalizētu 1 000 000 aktīvo dokumentu (aptuveni 50 000 000 lappuses).
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.3 R3-I13. Nodokļu administrācijas digitālā pārkārtošanās
Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt Nodokļu administrācijas informācijas sistēmu, lai izstrādātu lietotājdraudzīgu IT platformu, kas būtu pieejama gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijas amatpersonām, tādējādi palielinot nodokļu administrācijas efektivitāti.
Investīcija modernizē nodokļu administrācijas IKT infrastruktūru un attīsta platformu, kas ļauj automatizēt nodokļu administrācijas uzņēmējdarbības procesus. Platforma arī nodrošina datu analīzi un atbalsta nodokļu administrācijas turpmākās vajadzības, palielina IKT infrastruktūras drošību un krīzes situācijās nodrošina darbības nepārtrauktību.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.3 R3-I14. Bezskaidras naudas maksājumu sistēmas ieviešana ekonomikā, izmantojot e-rēķinus ar integrētiem e-arhīviem un aktīvu nodokļu uzskaiti
Šīs investīcijas mērķis ir izveidot tiešsaistes nodokļu uzskaites sistēmu, lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem.
Ar investīciju izveido jaunu IT sistēmu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) reģistrēšanai, ko valsts iestādes izdevušas par bezskaidras naudas maksājumiem Nodokļu administrācijas informācijas sistēmā. Ar investīciju tiek izveidota arī progresīva tiešsaistes grāmatvedības sistēma PVN jomā,
Paredzams, ka investīcija veicinās nodokļu deklarāciju vienkāršošanu, samazinot nepieciešamo veidlapu skaitu un veicinot nodokļu saistību izpildi.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I15. Tūrisma lietotņu risinājumu izstrāde ar mērķi administratīvi atbrīvot uzņēmējus un pārveidot tūrisma modeli par ilgtspējīgu
Šīs investīcijas mērķis ir izstrādāt jaunus IT rīkus tūrisma publiskās informācijas sistēmai (e-tūrisms), lai palīdzētu efektīvi pārvaldīt tūrisma attīstību un atbalstītu nozares ilgtspēju.
Investīcija turpinās Horvātijas Ilgtspējīga tūrisma attīstības novērošanas centra (CROSTO) digitalizāciju, izstrādājot digitālu galamērķa attīstības uzraudzības sistēmu, lai uzraudzītu galamērķu ilgtspēju saskaņā ar “Eiropas tūrisma rādītāju sistēmu ilgtspējīgai galamērķu pārvaldībai” (ETIS).
Investīcija veicina arī uzņēmējdarbības inteliģences uzlabošanu tūrisma jomā, izmantojot datus, kas iegūti no dažādiem avotiem, piemēram, no “centrālā tūrisma reģistra”, “e-apmeklētāju sistēmas” vai CROSTO sistēmas.
Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.3 R3-I16. Procesu digitalizācija sportā un atpūta vietējā un reģionālajā līmenī
Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot “informācijas sistēmu sportā” (ISS), kas ir Tūrisma un sporta ministrijas izmantotā IT sistēma, lai atvieglotu sistēmas pieejamību visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī. Tā ir arī paredzēta, lai atbalstītu elektronisko procedūru un e-pakalpojumu izstrādi iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām, kas darbojas sporta nozarē.
Ar investīciju:
-izveido pieteikumu moduli, lai sporta klubiem nodrošinātu tiešu piekļuvi sporta informācijas sistēmas pamatreģistriem un ierakstiem, paredzot iespēju ievadīt attiecīgus datus, piemēram, sporta ierakstus un sportistu medicīnisko pārbaužu ierakstus;
-izveido digitālos rīkus un digitālās procedūras sporta programmu publiskā finansējuma uzraudzībai valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai saskaņotu, vienkāršotu un palielinātu procesa pārredzamību, arī vietējā un reģionālajā līmenī;
-izveido lietotnes moduli datu vākšanai par sportu un uz veselību orientētām fiziskām nodarbībām, ietverot pamatreģistra izveidi uz veselību orientētu fizisko aktivitāšu jomā (piemēram, informācijas reģistrēšana par esošajām programmām un profesionālo personālu).
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.2.3 R4. Savienojamības kā sabiedrības un ekonomikas digitālās pārkārtošanās stūrakmens stiprināšana
Šīs reformas mērķis ir pavērt ceļu elektronisko sakaru tīklu pieejamības nodrošināšanai mājsaimniecībām un sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, nodrošinot gigabitu savienojamību saskaņā ar Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Šīs reformas mērķis ir nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu tiesiskā un stratēģiskā satvara īstenošanu elektronisko sakaru jomā, pieņemot Elektronisko sakaru likumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi, noteikumiem un valsts platjoslas plāna mērķu īstenošanu Horvātijā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.
Paredzams, ka ar reformu tiks apzināts un risināts administratīvais slogs un regulatīvie šķēršļi, kas saistīti ar gigabitu savienojamības tīklu, tostarp 5G tīklu, būvniecību, lai veicinātu investīcijas 5G tīklu izvēršanā.
Šī reforma papildina investīcijas digitālajā savienojamībā, izmantojot platjoslas savienojumus fiksētos un modernos bezvadu un mobilos tīklos, tostarp izmantojot 5G tehnoloģijas.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.3 R4-I1. Projektu īstenošana saskaņā ar Valsts pamatprogrammu platjoslas infrastruktūras attīstībai jomās, kurās nav pietiekamas komerciālās ieinteresētības veikt investīcijas
Šīs investīcijas mērķis ir samazināt digitālo plaisu Horvātijā, palielinot valsts platjoslas pārklājumu ar gigabitu savienojamību apgabalos, kuros nav pietiekamas komerciālās intereses, saskaņā ar Valsts pamatprogrammu platjoslas piekļuves infrastruktūras attīstībai. Paredzams, ka papildu investīcijas savienojamībā tiks finansētas no citiem valsts vai ES fondiem, lai sasniegtu ES gigabitu mērķu vērienīguma mērķus.
Investīcijas mērķis ir nodrošināt, ka mājsaimniecībām un galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem apgabalos, kuros nav pietiekamas komerciālās intereses (NGA baltās zonas), ir piekļuve gigabitu savienojamības tīkliem. Paredzēts, ka investīcija ietvers aptuveni 20 vietējo pašvaldību vienību projektus, kas aptver aptuveni 700 000 iedzīvotāju un aptuveni 124 000 mājsaimniecību. Precīzu projektu skaitu un tvērumu ir paredzēts noteikt pēc tam, kad ir īstenoti uzaicinājumi iesniegt projektus un atlasīti projekti.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.3 R4-I2. Pasīvās elektroniskās komunikācijas infrastruktūras būvniecība
Šīs investīcijas mērķis ir palielināt gigabitu tīklu (kas nodrošina 5G savienojamību) pieejamību lauku un mazapdzīvotos apgabalos, kur nav komerciālas intereses par šo tīklu būvniecību.
Tā ietver pasīvo elektronisko sakaru infrastruktūras būvniecību, piemēram, atsevišķu antenu stabu izbūvi, optiskās šķiedras vai mikroviļņu pārraides jaudas nodrošināšanu, lai savienotu mobilo elektronisko sakaru tīklu ar bāzes stacijām. Tā ļauj attīstīt 5G tīklus attiecīgajās jomās, un tā visiem ir pieejama izmantošanai ar vienādiem noteikumiem.
Investīcija ir paredzētas lauku apvidiem, kas atrodas apgabalos ar viszemākajiem sociālekonomiskajiem rādītājiem (zems demogrāfiskais, sociālais un ekonomiskais stāvoklis salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju).
Ar investīciju būvējamās infrastruktūras pārvaldību veic vienīgi bezpeļņas nolūkā, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no infrastruktūras nomas sedz visas infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Ja īres ienākumi pārsniedz izmaksas, pārpalikumu novirza jaunas infrastruktūras jaudas paplašināšanai vai izbūvei.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
I.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
176 |
C.2.3. R1. |
AP |
Horvātijas digitalizācijas stratēģija |
Horvātijas digitalizācijas stratēģijas stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
“Digitalizācijas stratēģijā Horvātijai 2030. gadam” skaidri nosaka stratēģiskos mērķus un prioritātes, kas veidos pamatu darbību noteikšanai šādās jomās: publiskās pārvaldes un tiesu iestāžu digitalizācija; platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstība; digitālo kompetenču un digitālo darbvietu attīstīšana. |
|
177 |
C.2.3. R2.
|
AP |
Centrālās sadarbspējas sistēmas platformu izveide |
Digitālās sabiedrības attīstības centrālā biroja (SDURDD) ziņojums, ka platformas darbojas un to lietošana ir pārbaudīta |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Centrālais valsts sadarbspējas portāls nodrošina visu pieejamo pakalpojumu katalogu, un datu glabātava (DWH) ir gatava lietošanai. |
|
178 |
C.2.3. R2-I1. |
AP |
Centrālās sadarbspējas sistēmas izveide |
Digitālās sabiedrības attīstības centrālā biroja (SDURDD) ziņojums, ka sistēma darbojas un tās lietošana ir pārbaudīta |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Centrālā sadarbspējas sistēma ir gatava lietošanai, t. sk. tiešsaistē nodrošina 21 administratīvo procedūru, kas uzskaitīta Vienotās digitālās vārtejas regulas II pielikumā. |
|
179 |
C.2.3. R3-I1. |
M |
Valsts mākoņa modernizācija |
Digitālās sabiedrības attīstības centrālā biroja (SDURDD) ziņojums |
Skaits |
0 |
6 |
4. cet. |
2022 |
6 jaunas funkcijas ir gatavas lietošanai Valsts mākonī (CDU) un ir pieejamas lietotājiem:
|
|
180 |
C.2.3. R3-I1. |
M |
Lietotāju skaita pieaugums Kopīgo pakalpojumu centrā |
|
Skaits |
0 |
450 |
2. cet. |
2026 |
-Kopīgo pakalpojumu centrā integrē 450 jaunus lietotājus. |
|
181 |
C.2.3. R3-I2. |
AP |
Izmēģinājuma projekts kiberdrošības jomā |
Iekšlietu ministrijas ziņojums |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Tiks īstenots sistēmas stresa testa izmēģinājuma projekts, simulējot “kiberatkarīgus” un “kiberiespējotus” noziedzīgus nodarījumus.
|
|
182 |
C.2.3. R3-I2. |
AP |
Kiberdrošības publiskā prevencijas kampaņa |
Iekšlietu ministrijas ziņojums |
|
|
|
1. cet. |
2024 |
Par kibernoziedzības izpausmēm un novēršanas pasākumiem īsteno publisku preventīvu kampaņu, ko uzrauga, izmantojot šādus rādītājus:
|
|
183 |
C.2.3. R3-I3. |
AP |
Vienas pieturas aģentūras izveide |
Digitālās sabiedrības attīstības centrālā biroja (SDURDD) ziņojums, ka vienas pieturas aģentūra ir izveidota un ir gatava izmantošanai |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Izveido vienas pieturas platformu (JKC), kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz informāciju un atbalstu klientiem vienā centralizētā vietā, un tā ir gatava izmantošanai. |
|
184 |
C.2.3. R3-I4. |
AP |
CEZIH IT sistēma |
Veselības ministrijas ziņojums |
|
|
|
2. cet. |
2023 |
Horvātijas centrālā veselības informācijas sistēma darbojas Valsts mākonī (CDU) |
|
185 |
C.2.3. R3-I5. |
M |
Digitālās identitātes kartes e-paraksts |
Digitālās drošības aģentūras (AKD) ziņojums |
Skaits |
0 |
300 000 |
4. cet. |
2023 |
300 000 sertifikātu ir izsniegti kvalificētam elektroniskajam parakstam no attāluma. |
|
186 |
C.2.3. R3-I6. |
AP |
Valsts informācijas infrastruktūras (DII) tīkla izveide |
Digitālās sabiedrības attīstības centrālā biroja (SDURDD) ziņojums |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Modernizētais valsts informācijas infrastruktūras tīkls (DII) ar uzlabotiem pieejamības, uzticamības un drošības elementiem ir gatavs lietošanai. |
|
187 |
C.2.3. R3-I6. |
M |
Valsts informācijas infrastruktūras tīkla (DII) jaunie lietotāji |
SDURDD ziņojums |
Skaits |
36 |
136 |
4. cet. |
2025 |
Vismaz 100 jaunu lietotāju katrā vietā, kur tie izmanto tīkla resursus, ir pieslēgti valsts informācijas infrastruktūras tīklam, nodrošinot optiskās šķiedras infrastruktūru katram objektam, kā arī galiekārtas. |
|
188 |
C.2.3. R3-I7. |
M |
Digitālie telpiskie plānojumi |
MPGI ziņojums |
Skaits |
0 |
570 |
4. cet. |
2024 |
570 nākamās paaudzes telpisko plānojumu izveide (telpiskie plāni digitālā formātā) |
|
189 |
C.2.3. R3-I7. |
AP |
Telpisko plānu informācijas sistēmas atjaunināšana |
|
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Telpiskās plānošanas informācijas sistēmā izveido elektroniskus moduļus procedūru digitalizācijai telpiskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu jomā. |
|
190 |
C.2.3. R3-I8. |
M |
Digitālie e-sabiedriskie pakalpojumi, kas integrēti jaunajā mobilajā platformā |
SDURDD ziņojums, ka 20 e-pakalpojumi ir integrēti un ir gatavi izmantošanai |
Skaits |
0 |
20 |
4. cet. |
2024 |
Mobilajā platformā integrē vismaz 20 e-pakalpojumus, kas ir gatavi izmantošanai, t. sk.: dzimšanas apliecības pieprasījums; dzīvesvietas apliecinājuma pieprasījums; pieteikšanās finansējumam terciārās izglītības iegūšanai; sākotnēja pieteikuma iesniegšana uzņemšanai valsts augstākās izglītības iestādē; pieprasījums akadēmiski atzīt diplomus, sertifikātus vai citus pierādījumus par studijām vai kursiem; paziņojums par izmaiņām tās personas personīgajos vai profesionālajos apstākļos, kura saņem sociālā nodrošinājuma pabalstus saistībā ar šādiem pabalstiem; Eiropas veselības apdrošināšanas kartes pieprasījums; ienākuma nodokļa deklarāciju iesniegšana; adreses maiņas reģistrācija; tāda mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācija, kura izcelsme ir kādā dalībvalstī vai kurš jau ir reģistrēts kādā dalībvalstī, izmantojot standarta procedūras; etiķešu iegūšana valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanai: maksas par laiku (vinjete), ar nobraukto attālumu saistītas maksas (ceļa nodevas), ko izdod publiska iestāde vai institūcija; emisijas marķējuma iegūšana, ko izdevusi publiska iestāde vai institūcija; pensijas pabalstu un pensijas pabalstu pieprasīšana no obligātajām shēmām; informācijas pieprasījums par pensijām no obligātajām shēmām; paziņojums par uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības licence, uzņēmējdarbības maiņa un uzņēmējdarbības izbeigšana, kas nav saistīta ar bankrota vai likvidācijas procedūrām, izņemot uzņēmējdarbības sākotnējo reģistrāciju komercreģistrā un izņemot konstitucionālās procedūras vai jebkuru turpmāku sabiedrību vai uzņēmumu iesniegumu; darba devēja (fiziskas personas) reģistrācija obligātajās pensiju un apdrošināšanas shēmās; darbinieku reģistrācija obligātajās pensiju un apdrošināšanas shēmās; ienākuma nodokļa deklarāciju iesniegšana; ienākuma nodokļa deklarāciju iesniegšana; paziņojums sociālā nodrošinājuma shēmā par darbinieka līguma izbeigšanu, izņemot darba ņēmēja līguma kolektīvās atlaišanas procedūras; sociālo iemaksu veikšana par darbiniekiem; ceļošana ar tiesībām uz pierādījumiem. |
|
191 |
C.2.3. R3-I9. |
AP |
Jaunas publiskā iepirkuma platformas un mobilās lietotnes izveide |
Pirmā publiskā iepirkuma procedūra, kas sākta jaunajā e-iepirkuma platformā |
|
|
|
3. cet. |
2023 |
Sāk darboties jaunā platforma publiskā iepirkuma procedūru veikšanai un mobilā lietotne, un publiskā iepirkuma procedūra tiek uzsākta jaunajā e-iepirkuma platformā. |
|
192 |
C.2.3. R3-I10. |
AP |
CES digitālās identitātes un cilvēkresursu pārvaldības sistēmas |
CES/HZZ ziņojums |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Ir izveidota un darbojas CES digitālās identitātes pārvaldības sistēma un digitālā cilvēkresursu pārvaldības sistēma. |
|
193 |
C.2.3. R3-I10. |
AP |
CES digitalizācijas pabeigšana |
CES/HZZ ziņojums |
|
|
|
2. cet. |
2026 |
CES digitalizācija ir pabeigta: Izveido drošības incidentu un notikumu pārvaldības sistēmu un pamatprocesa atbalsta sistēmu, darbojas e_Advisor sistēma un pabeidz arhīva digitalizācijas projektu, kā arī izveido sistēmu digitālo dokumentu pārvaldības projekta uzskaitei un pabeigšanai. |
|
194 |
C.2.3. R3-I11. |
AP |
Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) modernizētā IT sistēma |
HZMO ziņojums |
|
|
|
2. cet. |
2026 |
Darbojas Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) jaunā IT sistēma un pamatdarbības procesi. |
|
195 |
C.2.3. R3-I12. |
AP |
Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) digitālie arhīvi |
HZMO digitālo arhīvu pārvaldības operētājsistēmas nodošanas reģistrs |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Digitālo arhīvu pārvaldības sistēma (Digitālo arhīvu pārvaldības sistēma) darbojas. |
|
196 |
C.2.3. R3-I12. |
M |
Lappušu skaits jaunajā Digitālajā arhīvā |
HZMO dati par skenētajām un digitāli indeksētajām lapām |
Skaits |
0 |
50 000 000 |
2. cet. |
2026 |
50 000 000 lappušu no valsts arhīviem ir skenētas un indeksētas jaunajā Digitālajā arhīvā. |
|
197 |
C.2.3. R3-I13. |
AP |
Jaunā Nodokļu administrācijas informācijas sistēma |
Finanšu ministrijas – Nodokļu administrācijas īstenošanas ziņojums, kurā norādīts, ka jaunā nodokļu administrācijas informācijas sistēma darbojas |
|
|
|
2. cet. |
2026 |
Jauna nodokļu informācijas sistēma darbojas ar jaunām funkcijām (tostarp jaunu datu analīzes platformu, jaunu lietotāju pieredzes modeli nodokļu maksātājiem un nodokļu ierēdņiem ar modernizētu IKT infrastruktūru, visu ar šīm funkcijām saistīto procesu digitalizāciju, lai vienkāršotu un paātrinātu procesu, drošu darbības nepārtrauktību krīzes situācijās, uzlabotu IKT infrastruktūras drošības līmeni, konsolidētu un optimizētu informācijas un komunikācijas infrastruktūru). |
|
198 |
C.2.3. R3-I13. |
M |
Ar jaunās sistēmas starpniecību digitāli īstenoto nodokļu noteikšanas un iekasēšanas procedūru procentuālā daļa |
Finanšu ministrijas ziņojums – Nodokļu administrācija |
% (procentuālā daļa) |
0 |
80 |
2. cet. |
2026 |
80 % no pašreizējām nodokļu noteikšanas un iekasēšanas procedūrām īsteno digitāli, izmantojot jauno modernizēto nodokļu informācijas sistēmu. |
|
199 |
C.2.3. R3-I14. |
AP |
Sistēma e-rēķiniem un PVN uzskaitei tiešsaistē |
Finanšu ministrijas ziņojums – Nodokļu administrācija |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Jaunā sistēma elektronisko rēķinu reģistrēšanai Nodokļu administrācijā visiem lietotājiem (B2B modelis un nodokļa maksātāji publiskā iepirkuma jomā) un progresīva PVN uzskaite tiešsaistē darbojas un ir gatava izmantošanai. |
|
200 |
C.2.3. R3-I15. |
M |
Jauni rīki tūrisma IT sistēmā |
Tūrisma un sporta ministrijas (MINTS) ziņojums |
Skaits |
0 |
4 |
4. cet. |
2025 |
Darbojas jauni instrumenti:
|
|
201 |
C.2.3. R3-I16. |
M |
Jauni pieteikuma moduļi sporta IT sistēmai |
Tūrisma un sporta ministrijas (MINTS) ziņojums |
Skaits |
0 |
3 |
1. cet. |
2026 |
Modernizētajā sporta informācijas sistēmā (ISS) integrē trīs jaunus pieteikuma moduļus:
|
|
202 |
C.2.3. R4. |
AP |
Atļauju piešķiršanas procesa optimizācija savienojamības investīcijām |
Pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā |
|
|
|
2. cet. |
2022 |
Pārskatīts tiesiskais regulējums atbalsta licencēšanas procesa optimizāciju un ļauj telpiskajos plānojumos atspoguļot elektronisko sakaru infrastruktūru. Jaunajā regulējumā tiks risināts jautājums par administratīvo slogu un regulatīviem šķēršļiem, kas saistīti ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G tīklu, būvniecību. |
|
203 |
C.2.3. R4-I1. |
AP |
Parakstīti dotāciju līgumi par projektu īstenošanu saskaņā ar Valsts satvaru platjoslas piekļuves infrastruktūras (ONP) attīstībai |
Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas (MSTI) ziņojums |
|
|
|
3. cet. |
2023 |
Dotāciju nolīgumus 20 projektiem saskaņā ar ONP paraksta atlases procesa rezultātā. |
|
204 |
C.2.3. R4-I1. |
M |
Platjoslas piekļuve mājsaimniecībām baltajās NGA zonās
|
Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas (MSTI) ziņojums |
Skaits |
386 000 |
486 000 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 100 000 papildu mājsaimniecības baltajās NGA zonās, kurās platjoslas pieslēgums ir vismaz 100 MBit/s (ko var modernizēt līdz 1 Giga) virzienā uz lietotāju (lejupielāde) |
|
205 |
C.2.3. R4-I2. |
AP |
Parakstīts dotācijas nolīgums par pasīvās elektroniskās komunikācijas infrastruktūras būvniecību |
Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas (MSTI) ziņojums |
|
|
|
1. cet. |
2023 |
Dotācijas nolīguma parakstīšana un projekta īstenošanas uzsākšana pasīvās elektroniskās komunikācijas infrastruktūras būvniecībai |
|
206 |
C.2.3. R4-I2. |
M |
Iedzīvotāju piekļuve 5G |
Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas (MSTI) ziņojums |
% (procentuālā daļa) |
0 |
80 |
2. cet. |
2026 |
Uz vismaz 80 % no lauku un mazapdzīvotās teritorijas (kur vidējais iedzīvotāju skaits ir mazāks par 20/km²) projekta darbības jomā attiecas 5G mobilais signāls. |
J. KOMPONENTS NR. 2.4. VALSTS AKTĪVU PĀRVALDĪBAS UZLABOŠANA
Valdībai piederēja valstij piederoši uzņēmumi (VU), kas rada aptuveni 7 % no kopējās ekonomikas pievienotās vērtības un veido 4 % no kopējās nodarbinātības. Ņemot vērā to nozīmīgo lomu Horvātijas ekonomikā, valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana un valdības aktīvu portfeļa pastāvīga samazināšanās var ievērojami palielināt kopējo produktivitāti.
Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt ekonomikas attīstību un palielināt valstij piederošo uzņēmumu vispārējo efektivitāti, veicot šādus pasākumus:
-VU skaita turpmāka samazināšana;
-valsts īpašumu pārvaldības uzlabošana;
-valsts tiesiskā regulējuma par korporatīvo pārvaldību pielāgošana starptautiskai paraugpraksei, pamatojoties uz ESAO ieteikumiem;
-pārvaldības uzlabošana valsts uzņēmumos, kas ir īpaši svarīgi Horvātijas Republikai, un centrālās uzņēmumos, kuru kontrolpakete pieder valdībai, un koordinācijas uzlabošana starp kompetentajām valsts iestādēm;
-cilvēku spēju stiprināšana, lai uzraudzītu korporatīvo pārvaldību VU.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par valstij piederošo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošanu un valsts uzņēmumu un neražojošo aktīvu pārdošanas pastiprināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4). Komponents arī palīdz pildīt saistības pēc pievienošanās VKM II, lai stiprinātu valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību.
J.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.2.4 R1. To valstij piederošo uzņēmumu saraksta pārskatīšana, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta
Šīs reformas mērķis ir racionalizēt valsts īpašumtiesības, pieņemot jaunu īpašumtiesību politiku, nosakot stratēģisko aktīvu kritērijus un atjauninot to valstij piederošo uzņēmumu sarakstu, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta, un publicējot paskaidrojumu, kas pamato lēmumu paturēt uzņēmumu šajā sarakstā.
Reformu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
Reforma C.2.4 R2. Korporatīvās pārvaldības uzlabošana valsts īpašumā esošos uzņēmumos, kas kuros Horvātijas Republika ir īpaši ieinteresēta, un centrālās valdības uzņēmumos, kuros tai pieder kontrolpakete.
Ņemot vērā valsts uzņēmumu nozīmi Horvātijas ekonomikā, šīs reformas mērķis ir uzlabot valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību.
Reforma ietver jauna, vienota likuma pieņemšanu par valsts uzņēmumiem, lai īstenotu ESAO ieteikumus, proti: i) saskaņot valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības tiesisko regulējumu; ii) izveidot centrālu koordinācijas vienību attiecībā uz īpašumtiesību politikas īstenošanu vidējā termiņā; un iii) stiprināt valsts uzņēmumu valdes autonomiju un neatkarību.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.
Reforma C.2.4 R3. Cilvēkresursu stiprināšana, lai uzraudzītu korporatīvo pārvaldību valstij piederošajos uzņēmumos
Reformas mērķis ir uzlabot centrālās valdības cilvēkresursu spējas, izmantojot apmācību, lai noteiktu valstij piederošo uzņēmumu finanšu un darbības mērķus un uzlabotu koordināciju starp kompetentajām valsts iestādēm.
Reforma ietver pasākumus institucionālo spēju stiprināšanai, apmācot valsts amatpersonas ar īpašām kompetencēm atkarībā no ekonomikas nozares, kurā darbojas VU.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.2.4 R4. To valsts uzņēmumu skaita samazināšanas turpināšana, kuros Horvātija nav īpaši ieinteresēta
Šīs reformas mērķis ir turpināt samazināt to VU skaitu, kuros Horvātija nav īpaši ieinteresēta, veicot pārdošanu publiskā izsolē, pēc tam, kad vajadzības gadījumā ir novērsti esošie šķēršļi šo uzņēmumu akciju atsavināšanai.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.2.4 R5. Valsts īpašuma pārvaldības optimizācija
Reformas galvenais mērķis ir palielināt valstij piederošā īpašuma komercializāciju, racionalizāciju un ieņēmumus no tā, izstrādājot administratīvu IT sistēmu valstij piederošu īpašumu portfeļa pārvaldībai. Paredzams, ka reforma veicinās neizmantoto valsts aktīvu ātrāku aktivizēšanu un efektīvāku izmantošanu.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
J.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
207 |
C.2.4. R1. |
AP |
Jauns Horvātijas valdības lēmums, kas pieņemts par valstij piederošiem uzņēmumiem, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta |
Saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem tiek publicēts pārskatīts saraksts ar valstij piederošiem uzņēmumiem, kas ir īpaši svarīgi Horvātijai |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Valdība pieņem un publicē jaunu lēmumu, ar ko izveido jaunu sarakstu ar valstij piederošiem uzņēmumiem, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta. Lēmumā iekļauj paskaidrojumu par to, kāpēc uzņēmums ir paturēts šajā sarakstā. Biržā kotētie uzņēmumi, attiecībā uz kuriem nav pierādīta sabiedrības interešu esamība, tiek nodoti pārstrukturēšanas un pārdošanas centra (CERP) portfelim, lai tos pārvērstu naudā. .
|
|
208 |
C.2.4. R2. |
AP |
Jauns tiesiskais regulējums par valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem, kas iekļauj ESAO ieteikumus. |
Noteikums par likuma par valsts uzņēmumiem stāšanos spēkā un attiecīgais lēmums un noteikumi |
|
|
|
1. cet. |
2024 |
Jaunajā tiesiskajā regulējumā VU pārvaldībai ietilpst:
|
|
209 |
C.2.4. R3. |
M |
Mācību plāns nozaru ministrijām un centrālajām koordinācijas vienībām korporatīvās pārvaldības darbībās |
|
Skaits |
0 |
40 |
2. cet. |
2026 |
Apmācību nodrošina vismaz 40 darbiniekiem, un tā aptver: jauno tiesisko regulējumu korporatīvās pārvaldības jomā; izglītību finanšu un grāmatvedības jomā un iepazīšanos ar jauno ziņošanas sistēmu; to tehnoloģisko pārmaiņu uzraudzību, kas notiek konkrētos sektoros un nozarēs, kā arī izmaiņas regulējumā un dažādu statistikas rīku izmantošanu, datu bāzes darba modelēšanu un automatizāciju. Šo mācību galvenais mērķis ir veicināt pareizu īpašumtiesību pārvaldību. |
|
210 |
C.2.4. R4. |
M |
Tādu 90 valstij piederošu uzņēmumu pārdošanas realizācija, kuri Horvātijas Republikai nav īpaši svarīgi un kurus pārvalda CERP; |
|
Skaits |
0 |
90 |
2. cet. |
2026 |
Valstij piederošo uzņēmumu daļai, kuros Horvātija nav īpaši ieinteresēta un kas ir tiesīgi tikt pārdoti un kas neparedz pārstrukturēšanas procesu, veic izsludināšanu par pārdošanu publiskā izsolē, tiešu piedāvājumu akcionāriem pirmpirkuma tiesību gadījumā un akciju piedāvājumus regulētā kapitāla tirgū.
|
|
211 |
C.2.4. R4. |
M |
Tādu 20 valsts uzņēmumu pārdošanas realizācija CERP portfelī, kas pašlaik nav pieejami pārdošanai. |
|
Skaits |
0 |
20 |
2. cet. |
2026 |
Attiecībā uz pārējiem valstij piederošiem uzņēmumiem, kas nav īpaši ieinteresēti Horvātijai, kuru akcijas/daļas pašlaik nav pieejamas pārdošanai, tiks veiktas visas darbības, lai atceltu spēkā esošos noteikumus, kas liedz pārdot šo uzņēmumu akcijas/daļas. Turklāt pēc attiecīgo sabiedrību akciju rezervācijas atcelšanas, ja akcijas, uz kurām attiecas rezervācija, netiek piešķirtas bijušajiem īpašniekiem, tās nekavējoties nodod saskaņā ar likumā paredzētajiem noteikumiem. |
|
212 |
C.2.4. R5. |
AP |
Izstrādāt IT sistēmu un metodoloģiju valstij piederošu īpašumu portfeļa samazināšanai un neizmantoto valsts aktīvu ātrākai un efektīvai aktivizācijai |
Izstrādāta un ieviesta IT sistēma un metodika |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Pabeidz izstrādāt IT sistēmu valsts īpašuma portfeļa administrēšanai un pārvaldībai.
|
|
213 |
C.2.4. R5. |
M |
Palielināt valstij piederošā īpašuma komercializāciju, racionalizēšanu un aktivizēšanu |
|
Skaits |
0 |
4 500 |
2. cet. |
2026 |
Valsts īpašuma pārvaldību veic, lai atbalstītu valsts nestratēģiskā īpašuma portfeļa samazināšanu Horvātijā un ātrāk un efektīvāk mobilizētu neizmantotos valsts aktīvus, palielinot to komerciālos vai sociālos rezultātus/atdevi.
|
K. KOMPONENTS NR. 2.5. MŪSDIENĪGS TAISNĪGUMS, KAS PIEMĒROTS NĀKOTNES IZAICINĀJUMIEM
Viens no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem, kas izklāstīts Horvātijas atveseļošanas un noturības plānā, ir izveidot efektīvu un lietderīgu tiesu sistēmu, kas sekmēs ekonomikas attīstību un reaģēs uz iedzīvotāju cerībām par tiesiskuma turpmāku stiprināšanu. Komponents ietver vienu galveno reformu, kas palīdzēs samazināt neizskatīto lietu skaitu un saīsināt tiesvedību.
Komponents palīdz pievērsties konkrētai valstij adresētajam ieteikumam par turpmāku nepieciešamību samazināt tiesvedības ilgumu un uzlabot elektronisko saziņu tiesās (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4 un 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
Komponents ietver vienu reformu un sešas investīcijas.
K.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.2.5 R1. Tiesu sistēmas efektivitātes palielināšana, lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos.
Reformas mērķis ir izveidot juridisku, organizatorisku un tehnoloģisku sistēmu, kas palīdzētu samazināt neizskatīto lietu uzkrāšanos un saīsināt tiesvedību un galveno uzmanību pievērst pārredzamai un efektīvai tiesu sistēmas pārvaldībai.
Reforma ietver šādas izmaiņas tiesību aktos un procedūrās:
-Specializēti gada tiesu rīcības plāni, kas kalpos kā vadlīnijas tiesām, lai sasniegtu labākus darbības rādītājus. Rīcības plānu īstenošanu uzrauga Tieslietu un valsts pārvaldes ministrija.
-Likuma par bankrotu un Patērētāju maksātnespējas likuma grozījumus, lai nodrošinātu maksātnespējas procedūru lielāku efektivitāti, uzlabotu maksātnespējas procesa administratoru iecelšanas sistēmu un pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, īstenotu Direktīvu (ES) 2019/1023 un grozītu Maksātnespējas likuma 212. pantu attiecībā uz apstrīdēšanas procedūrām.
-Grozīt tiesisko regulējumu tiesiskuma jomā, galveno uzmanību pievēršot:
oCivilprocesa kodeksa un Administratīvo strīdu likuma grozījumi, lai palīdzētu saīsināt tiesvedību, paātrināt administratīvo strīdu izšķiršanu, samazināt lietu plūsmu un samazināt izmaksas;
oApstiprināt jauno bezstrīdus procedūru likumu, lai atvieglotu pilsoņu piekļuvi tiesām, nodrošinātu kvalitatīvu un pārredzamu tiesisko aizsardzību un novērstu juridisko nenoteiktību;
oGrozīt Notariāta likumu ar mērķi modernizēt notāru uzņēmējdarbību, izmantojot IKT risinājumus;
oGrozīt Zemesgrāmatu likumu par lietu elektronisku izskatīšanu, lai nodrošinātu efektīvāku lietu pārdali tiesās;
oGrozīt Likumu par tiesām un Likumu par tiesu apgabaliem un sēdvietām, kas ļauj specializēt tiesnešus un izveidot specializētas ģimenes vienības pašvaldību tiesās, lai nodrošinātu efektīvāku tiesiskās aizsardzības līmeni visneaizsargātākajām sociālajām grupām, bērniem, un kurā tiktu pārskatīti ekspertīzes un mutiskās tulkošanas nosacījumi, kuru svarīga iezīme būs obligātās profesionālās apmācības sistēma. Tiesu kompetenci lemt par statusa jautājumiem nodod Tieslietu un valsts pārvaldes ministrijai, un tiek nostiprināta pārraudzības un pārskatatbildības sistēma.
-Pieņemt jaunus pamatkritērijus tiesnešu darbam, nosakot lielāku skaitu lietu, kas jāatrisina, lai veicinātu vairāku lietu izskatīšanu, jo īpaši vecās lietas. Turklāt, lai panāktu lielāku efektivitāti, dažās tiesās, tostarp Zagrebas Municipālajā civiltiesā, ieviešot aktīvu lietu pārvaldības instrumentu. Tā izveido kontrolsarakstus, tostarp iezīmēšanas un pašnovērtējuma rīkus, kuru pamatā ir tiesu iestāžu izcilības starptautiskais satvars.
Reforma ietver šādas organizatoriskas izmaiņas:
-Četru mediācijas centru izveide komerctiesās Zagrebā, Splitā, Osijekā un Rijekā un Mediācijas likuma grozījumi, lai veicinātu brīvprātīgu mediāciju tiesvedības lietās un administratīvos strīdos, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un izmaksas.
-Jaunu mācību programmu ieviešana Tiesu akadēmijas tiesu iestāžu ierēdņu un tiesu iestāžu amatpersonu tiesiskās apmācības programmas ietvaros, galveno uzmanību pievēršot:
oAttīstīt dažādas prasmes (administrācijas un vadības prasmes tiesu priekšsēdētājiem, tiesu pārvaldība tiesu administrāciju vadītājiem un tiesu darbinieku saziņas prasmes – trīs programmas).
oVeicināt tiesiskumu un pamattiesības, izmantojot augstas kvalitātes izglītību Horvātijas tiesu iestādēs.
oSpecializētas apmācības programmas maksātnespējas tiesnešiem un mācību kursi ģimenes tiesību tiesnešiem.
Reforma ietver šādas tehnoloģiskās izmaiņas, ko atbalsta ar investīcijām C.2.5 R1-I1., C.2.5 R1-I2. un C.2.5 R1-I3.
-Grozīt Kriminālprocesa kodeksu, lai ļautu izmantot IKT kriminālprocesā, tostarp ieviest attālinātu uzklausīšanu, paplašināt iespēju sniegt tiešsaistes liecības noziegumos cietušajiem, nodrošināt iespēju sazināties ar juristiem, izmantojot drošu video saiti, un sagatavot apsūdzības apsūdzētajām personām pirmstiesas apcietinājumā, kā arī ieviest e-komunikāciju.
-Nodrošināt Valsts tiesu padomei (Državno sudbeno vijeće, DSV) un Valsts prokuroru padomei (Državnoodvjetničko vijeće, DOV) elektroniskos rīkus un pietiekamas administratīvās spējas, lai uzlabotu abu padomju darba kvalitāti. Jāpalielina cilvēkresursi par 50 % (pieņemot darbā vismaz 4 personas) un jāsaista DSV un DOV ar kopējo zemes reģistru un kadastru (ZIS) un nodokļu administrācijas informācijas sistēmu, lai izveidotu efektīvu mehānismu valsts amatpersonu aktīvu deklarāciju pārbaudei.
Šo reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C2.5.R1-I1. Tiesas lietu pārvaldības sistēmas (eSpis) uzlabošana.
Investīcijas mērķis ir vēl vairāk modernizēt eSpis sistēmu (kopā ar visiem moduļiem, jo īpaši e-komunikāciju, lai nodrošinātu elektronisku saziņu visām tiesvedībā iesaistītajām pusēm) un virzīties uz centralizētu aparatūras un programmatūras risinājumu, lai nodrošinātu labākus un lētākus atjauninājumus un attīstības ilgtspēju, kā arī eSpis sistēmas stabilitāti, izmantojamību un drošību.
Investīcija ietver jaunu funkciju pievienošanu eSpis sistēmai, lai uzlabotu tiesu sistēmas digitalizāciju:
-dokumentu pilnīga elektroniska piegāde e-pilsoņiem, izmantojot lietotāja pastkastīti, un informācija par elektronisku piegādi, ja dokumentus nosūta, izmantojot fizisku piegādi,
-uzlabota lietotāju pieredze, īstenojot rīcības plānu, kurā ietverti ieteikumi par tehniskiem un IT pārvaldības aspektiem (ieteikumi par administratīviem un uzņēmējdarbības procesiem un tehniski ieteikumi),
-jauna integrēta arhitektūra Kopīgo pakalpojumu centrā (Valsts mākonī), lai samazinātu sistēmas vājās vietas, palielinātu stabilitāti un nodrošinātu sadarbspēju ar citām sistēmām.
Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C2.5.R1-I2. Zemesgrāmatu informācijas sistēmas un kadastra uzlabošana.
Mērķis ir palielināt zemes reģistra un zemes datu datubāzes (BZP) saistīto datu apjomu un kvalitāti no pašreizējiem 3,86 % līdz 60 % un palielināt zemesgrāmatu procedūru darba efektivitāti, ieviešot programmatūras moduli (virtuālais asistents), kura pamatā ir mākslīgais intelekts, un nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem lietotāju atbalstu un stimulus, lai regulētu zemes reģistru un kadastrālo statusu. Investīcija tiks veikta ar vispārējo mērķi — panākt līdz pat 100 % pabeigšanas līmeni (60 % līdz 2026. gadam).
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C2.5.R1-I3. Rīkkopas izstrāde tiesu nolēmumu publiskošanai un meklēšanai.
Investīcijas mērķis ir izveidot sistēmu, lai publicētu visus tiesu nolēmumus ar automātisku iepriekšēju anonimizāciju, izmantojot īpašu programmatūru, un publicētu tos vienotā publiski pieejamā portālā ar sīki izstrādātām meklēšanas iespējām, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību.
Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C2.5.R1-I4. Zagrebas Tiesiskuma laukuma projekta izstrāde un īstenošana, lai uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību un komercprocedūru un administratīvo strīdu efektivitāti.
Investīcijas mērķis ir modernizēt fizisko infrastruktūru un nodrošināt pienācīgus darba apstākļus komerctiesām un administratīvajām tiesām Zagrebā, pārceļot Zagrebā esošās administratīvās un komerctiesas uz centrālo vietu. Turklāt, lai īstenotu reformas pasākumu starpniecības stiprināšanai, ir jānodrošina atbilstošas infrastruktūras prasības Mediācijas centra darbībai, kuru arī ir plānots ievietot tieslietu laukumā.
Investīcija ietver 50 000 m2 pazemes garāžas un 24 000 m2 ēkas būvniecību.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.5 R1-I5. Energoefektivitātes pasākumu īstenošana, lai atjaunotu novecojušas tiesu iestāžu iekārtas.
Investīcijas mērķis ir modernizēt un palielināt dažu tiesu iestāžu un kriminālo iestāžu darba efektivitāti Horvātijas teritorijā, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, kas veicinās zaļo pārkārtošanos. 20 ēkas tiesu sistēmā atbilst enerģijas racionālas izmantošanas un termiskās aizsardzības standartiem. Investīcija vidēji attiecas uz vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā definēts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786, kā rezultātā tiek sasniegts primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vismaz par 30 %; vai arī panākts vidēji vismaz 30 % tiešu un netiešu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums salīdzinājumā ar ex ante emisijām. Turklāt piekļuvi ēkām pielāgo personām ar invaliditāti. Attiecībā uz šo investīciju prioritāti piešķir tiesu iestāžu atrašanās vietām ekonomiski mazāk attīstītajās Horvātijas daļās.
Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.5 R1-I6. Stabila un noturīga IT infrastruktūra tiesu informācijas sistēmai.
Šīs investīcijas mērķis ir turpināt atjaunināt un konsolidēt esošās lietojumprogrammas Valsts mākonī (Shared Service Centre) un turpināt attīstīt informācijas sistēmu infrastruktūru tiesu sistēmā, lai nodrošinātu rīcības plānu pilnīgu īstenošanu valsts un ES līmenī. Izveido jaunu tīkla arhitektūru un ierīkos jaunu tīkla aprīkojumu, lai uzlabotu informācijas sistēmu drošību un atbalstītu vajadzīgās tīkla jaudas (jo īpaši IT sistēmu migrācijas uz valsts mākoni un pastiprinātas lietojumprogrammu stabilitātes dēļ). Visas pirmās instances tiesas ir aprīkotas un atbilst lietu attālinātas izskatīšanas nosacījumiem.
Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
K.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
214 |
C.2.5. R1. |
AP |
Nodrošināti elektroniskie rīki un atbilstošas administratīvās spējas Valsts tiesu padomei (Državno sudbeno vijeće, DSV) un Valsts prokuroru padomei (Državnoodvjetničko vijeće, DOV) |
Nodrošināti elektroniskie rīki un atbilstošas administratīvās spējas Valsts tiesu padomei (Državno sudbeno vijeće, DSV) un Valsts prokuroru padomei (Državnoodvjetničko vijeće, DOV) |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Lai uzlabotu abu padomju darba kvalitāti, Valsts tiesu padomei (Državno sudbeno vijeće, DSV) un Valsts prokuroru padomei (Državnoodvjetničko vijeće, DOV) ir pieejami elektroniski instrumenti un atbilstošas administratīvās spējas. To cilvēkresursi tiek palielināti par 50 % salīdzinājumā ar 2021. gada pamatscenāriju (pieņemot darbā vismaz 4 personas), un tiek īstenota DSV un DOV sasaiste ar kopējo zemes reģistru un kadastru (ZIS) un nodokļu administrācijas informācijas sistēmu, lai izveidotu efektīvu mehānismu valsts amatpersonu aktīvu deklarāciju pārbaudei. |
|
215 |
C.2.5. R1. |
AP |
Pieņemti grozījumi Likumā par bankrotu un Patērētāju maksātnespējas likumā |
Likuma par bankrotu un Patērētāju maksātnespējas likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
2. cet. |
2022 |
Grozījumi Likumā par bankrotu un Patērētāju maksātnespējas likumā (publicējot Oficiālajā Vēstnesī), kas nodrošina maksātnespējas procedūru lielāku efektivitāti, uzlabo maksātnespējas procesa administratoru organizācijas un iecelšanas sistēmu un pakalpojuma sniegšanas uzraudzību, attur no iespējamas lietu skaita palielināšanās Covid-19 pandēmijas apstākļu dēļ un Likuma par bankrotu 212. panta grozīšanas saistībā ar apstrīdēšanas procedūrām. |
|
216 |
C.2.5. R1. |
AP |
Pieņemti Kriminālprocesa kodeksa grozījumi |
Kriminālprocesa kodeksa grozījumu stāšanās spēkā |
|
|
|
2. cet. |
2022 |
Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas ļauj izmantot IKT kriminālprocesā, tostarp ieviest attālinātu uzklausīšanu, paplašināt iespēju sniegt tiešsaistes liecības noziegumos cietušajiem, nodrošināt iespēju sazināties ar juristiem, izmantojot drošu video saiti, un sagatavot apsūdzības apsūdzētajām personām pirmstiesas apcietinājumā, kā arī ieviest e-sakarus. |
|
217 |
C.2.5. R1. |
M |
Jaunas mācību programmas, kas ieviestas saistībā ar tiesu iestāžu darbinieku apmācības programmu |
|
Skaits |
0 |
6 |
1. cet. |
2023 |
Kā daļu no Tiesu akadēmijas tiesu iestāžu ierēdņu un tiesu iestāžu amatpersonu tiesiskās apmācības programmas tiek pabeigtas sešas jaunas mācību programmas:
|
|
218 |
C.2.5. R1. |
AP |
Tiesiskā regulējuma grozījumu pieņemšana tieslietu jomā ar jauno Likumu par bezstrīdus procedūru. |
Stājas spēkā grozījumi Civilprocesa kodeksā, Administratīvo strīdu likumā, Zemesgrāmatā, Tiesu likumā, Likumā par tiesu apgabalu un atrašanās vietu, Notariālajā likumā un jaunajā Likumā par bezstrīdus procedūru. |
|
|
|
2. cet. |
2023 |
I) Grozījumi Civilprocesa kodeksā un Administratīvo strīdu likumā, kas palīdz saīsināt tiesvedību, paātrināt administratīvo strīdu izšķiršanu, samazināt lietu plūsmu un samazināt izmaksas;
|
|
219 |
C.2.5. R1. |
M |
Zagrebas, Splitas, Osijekas un Rijekas komerctiesās izveidot četrus starpniecības centrus un pieņemt grozījumus Mediācijas likumā. |
|
Skaits |
0 |
4 |
2. cet. |
2023 |
Grozījumi Mediācijas likumā, kas vēl vairāk veicina brīvprātīgu mediāciju strīdus gadījumos un administratīvos strīdos, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un izmaksas. Zagrebā, Splitā, Osijekā un Rijekā izveido un sāk darboties četri mediācijas centri, kur tiek apmācīti mediatori un veiktas mediācijas procedūras. Centrālais centrs Zagrebā un reģionālie centri Splitā, Osijekā un Rijekā atrodas tajā pašā vietā, kur komerctiesas, Horvātijas Republikas Augstā tirdzniecības tiesa, un ir iespējams pusēm sniegt vajadzīgo profesionālo atbalstu. |
|
220 |
C.2.5. R1. |
AP |
Pieņemti jauni pamatkritēriji tiesnešu darbam un ieviests aktīvs tiesu lietu pārvaldības instruments |
Pieņemti indikatīvi kritēriji tiesnešu darbam, ieviests aktīvs lietu pārvaldības rīks |
|
|
|
3. cet. |
2023 |
Indikatīvi kritēriji tiesnešu darbam, kas paredz lielāku skaitu izskatāmo lietu, lai rosinātu izskatīt vairāk lietu, jo īpaši vecās lietas. Instrumenta izmantošana tiesu lietu aktīvai pārvaldībai izraudzītās tiesās, tostarp Zagrebas Pašvaldību civiltiesā, nodrošinās lielāku efektivitāti (izveidojot kontrolsarakstus, jo īpaši iezīmējot, pašnovērtēšanas rīkus, kuru pamatā ir starptautiskā tiesu izcilības sistēma). |
|
221 |
C.2.5. R1. |
M |
Tiesvedības un komerclietu ilguma samazināšana |
|
Skaits |
655 |
455 |
2. cet. |
2026 |
Salīdzinājumā ar 2020. gadu: Tiesvedības un komerclietu ilguma samazināšana, kā noteikts ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā metodoloģijā, vismaz par 200 dienām. |
|
222 |
C.2.5. R1. |
M |
Visu neizskatīto lietu kopējā skaita samazināšana |
|
Skaits |
464 770 |
302 100 |
2. cet. |
2026 |
Salīdzinājumā ar 2020. gadu: Par vismaz 35 % samazināt neizskatīto lietu kopskaitu. |
|
223 |
C.2.5. R1. |
M |
Par 3 gadiem vecāku lietu īpatsvara samazinājums kopējā neizskatīto lietu skaitā |
|
% (procentuālā daļa) |
16 |
8 |
2. cet. |
2026 |
Salīdzinājumā ar 2020. gadu: Samazināt lietu īpatsvaru 3 gadu laikā no kopējā neizskatīto lietu skaita līdz ne vairāk kā 8 %. |
|
224 |
C.2.5. R1-I1. |
AP |
Modernizēta eSpis sistēma ar jaunām funkcijām un jaunu arhitektūru, kas integrēta Kopīgo pakalpojumu centrā (CDU) |
Lai veicinātu tiesu sistēmas digitalizāciju, tiek īstenoti jauni digitālie risinājumi, tostarp modernizēta eSpis sistēma un CDU integrēta jauna arhitektūra. |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
-Lai uzlabotu tiesu sistēmas digitalizāciju, īsteno jaunus elementus:
|
|
225 |
C.2.5. R1-I2. |
M |
60 % no zemes reģistrācijas un kadastrālajiem datiem pabeigti ar galīgo mērķi pabeigt līdz 100 % |
|
% (procentuālā daļa) |
3,86 |
60 |
2. cet. |
2026 |
60 % zemes reģistrācijas un kadastrālo datu, kas pabeigti līdz 2026. gadam, ar galīgo mērķi pabeigt līdz 100 %. |
|
226 |
C.2.5. R1-I3. |
AP |
Modernizēta eSpis sistēma ar jaunām funkcijām un jaunu arhitektūru, kas integrēta Kopīgo pakalpojumu centrā (CDU) |
Lai veicinātu tiesu sistēmas digitalizāciju, tiek īstenoti jauni digitālie risinājumi, tostarp modernizēta eSpis sistēma un CDU integrēta jauna arhitektūra. |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Jaunās funkcijas ietver visu pirmās un otrās instances spriedumu publicēšanu internetā ar sīki izstrādātām meklēšanas iespējām un automatizētas anonimizācijas metodēm, kas atbilst personas datu aizsardzības noteikumiem. |
|
227 |
C.2.5. R1-I4. |
M |
Iegūta izmantošanas atļauja jaunizbūvētai ēkai Zagrebas Tieslietu laukumā kā priekšnosacījumu komerctiesu un administratīvo tiesu, Mediācijas centra un Tiesu akadēmijas pārvietošanai |
|
Skaits |
0 |
1 |
2. cet. |
2026 |
Konceptuāli, galvenie un īstenošanas projekti un no tiem izrietošās atļaujas Zagrebas Tieslietu laukuma būvniecībai tiek saņemtas, pamatojoties uz kurām tiks izsludināti publiskie iepirkumi ēkas būvdarbu veikšanai, profesionālajai uzraudzībai un projektu vadītājam. Pēc būvniecības pabeigšanas ir iegūta izmantošanas atļauja vienai jaunizbūvētai ēkai Tieslietu laukumā. Investīcija attiecas uz jaunas ēkas būvniecību, kuras primārais enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām (NZEB). |
|
228 |
C.2.5. R1-I5. |
M |
Renovētas tiesu ēkas, kas atbilst tehniskajiem noteikumiem par enerģijas racionālu izmantošanu un siltuma aizsardzību ēkās |
|
Skaits |
0 |
20 |
2. cet. |
2024 |
Jāpabeidz 20 tiesu iestāžu ēku renovācija. Atjaunotās ēkas atbilst racionālas enerģijas izmantošanas un termiskās aizsardzības standartiem. Investīcija vidēji attiecas uz vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā definēts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786, kā rezultātā tiek sasniegts primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vismaz par 30 %; Vai arī panāk vidējo tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām. Turklāt piekļuvi ēkām pielāgo personām ar invaliditāti, un šo pielāgošanu papildina ar ugunsdrošības un tehniskās aizsardzības standartu ievērošanu un iekštelpu funkcionālo konstrukciju. Šajā investīciju ciklā prioritāti piešķir tiesu iestāžu atrašanās vietām ekonomiski mazāk attīstītajās Horvātijas daļās. |
|
229 |
C.2.5. R1-I6. |
AP |
Visas pirmās instances tiesas ir aprīkotas un atbilst nosacījumiem, lai lietu izskatītu attālināti. |
Attālināta tiesas sēdes rīkošana visās pirmās instances tiesās |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Darbojas priekšnosacījumi, kas paredzēti attālinātai izskatīšanai visās pirmās instances tiesās. |
|
230 |
C.2.5. R1-I6. |
AP |
IKT infrastruktūras uzlabošana un optimizācija visās tiesu iestādēs |
Modernizēta un optimizēta IKT infrastruktūra visās tiesu iestādēs |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Modernizēta IKT infrastruktūra ar augstāku sadarbspējas pakāpi tiesu iestādēs, kas nodrošina vispārējās komunikācijas sistēmas drošu un nepārtrauktu stabilu darbību, savienojot 218 tiesu un kriminālo struktūru atrašanās vietas un vairāk nekā 10 000 lietotāju sakaru tīklam; |
L. KOMPONENTS NR. 2.6. KORUPCIJAS NOVĒRŠANA UN APKAROŠANA
Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir stiprināt korupcijas novēršanas un sankciju sistēmu, veicot pasākumus, lai i) palielinātu iestāžu efektivitāti, saskaņotību un atklātību cīņā pret korupciju, ii) uzlabotu Likuma par tiesībām piekļūt informācijai īstenošanu, iii) uzlabotu korporatīvo pārvaldību vietējo un reģionālo pašvaldību vienību uzņēmumos, kuru īpašumā ir lielākā daļa uzņēmumu, un iv) stiprinātu tiesiskās aizsardzības spējas publiskā iepirkuma procedūrās.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par turpmāku nepieciešamību stiprināt korupcijas novēršanas un sankciju sistēmu, lai garantētu publisko līdzekļu likumīgu, pārredzamu un efektīvu izmantošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
L.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.2.6 R1. Iestāžu efektivitātes, saskaņotības un atklātības palielināšana cīņā pret korupciju, izmantojot digitalizāciju, uzlabojot pārredzamību un uzlabojot koordināciju.
Reforma uzlabo koordināciju un sadarbību starp iestādēm, kas iesaistītas valsts pretkorupcijas politikas dokumentu īstenošanā, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Tā arī izstrādā informācijas platformu iedzīvotāju skaidrai informēšanai par spēkā esošo tiesisko regulējumu korupcijas novēršanas jomā un pieejamajiem instrumentiem. Paredzams, ka reforma uzlabos vispārējā korupcijas apkarošanas politikas satvara efektivitāti.
Reforma ietver:
-Jauna korupcijas apkarošanas stratēģija 2021.–2030. gadam, lai stiprinātu institucionālo un normatīvo regulējumu cīņai pret korupciju, uzlabotu publisko iestāžu darba pārredzamību un atvērtību, stiprinātu integritāti un interešu konfliktu pārvaldības sistēmas, uzlabotu korupcijas apkarošanas potenciālu publiskā iepirkuma sistēmā un palielinātu sabiedrības informētību par korupcijas kaitīgumu, nepieciešamību ziņot par pārkāpumiem un uzlabot pārredzamību. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu” paplašina likuma darbības jomu, attiecinot to arī uz uzņēmumiem, kas pieder vietējo un reģionālo pašvaldību vienībām, un uzņēmumiem, kas pieder šādiem uzņēmumiem, nosaka, ka aktīvu deklarācijas ir obligātas un novērš jebkādu iespējamu interešu konfliktu.
-Ar ko groza Likumu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem, lai uzlabotu tiesību akta noteikumus un saskaņotu to ar ES acquis.
-Pieņemt parlamenta deputātu ētikas kodeksu un valdības amatpersonu ētikas kodeksu, lai sniegtu norādījumus par interešu konfliktiem un citiem integritātes jautājumiem.
-Izveidot IT mehānismus, lai īstenotu un uzraudzītu valsts pretkorupcijas pasākumu īstenošanu.
-Palielināt korupcijas apkarošanas struktūru cilvēkresursus un tehnoloģiskās spējas tiesu sistēmā, lai par 200 dienām samazinātu vidējo tiesas procesu ilgumu par korupciju un organizētās noziedzības nodarījumiem.
Reformu pilnībā īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.6 R1-I1. Iesaistīt sabiedrību cīņā pret korupciju, palielinot sabiedrības informētību par korupcijas kaitīgumu, nepieciešamību novērst un nodrošināt ziņojošo personu tiesisko aizsardzību.
Investīcijas mērķis ir palielināt plašas sabiedrības, amatpersonu un valsts pārvaldes amatpersonu informētību par korupcijas kaitīgumu, nepieciešamību to novērst un apkarot, kā arī par pastāvošajiem ziņošanas kanāliem un mehānismiem trauksmes cēlēju aizsardzībai. Šī investīcija ietver valsts informācijas kampaņu, lai mudinātu iedzīvotājus ziņot par pārkāpumiem. Informācijas kampaņa ietver saturu, kas atbalsta pārskatatbildību un pārredzamāku valsts pārvaldes darbu, un tā ietver iestāžu paredzamo darba standartu paziņošanu, saziņas mehānismus ar iestādēm, korupcijas apkarošanas pasākumus, kas veikti, lai radītu neiecietības kultūru pret korupciju, un korupcijas apkarošanas mehānismu darbību.
Informācijas kampaņa padarīs esošos korupcijas apkarošanas risinājumus pamanāmus un atpazīstamus lielākajai daļai Horvātijas pilsoņu, ka pastāv tiesiskais regulējums korupcijas novēršanai un aizsardzībai, ko nodrošina šis tiesiskais regulējums. Tā izmanto dažādus saziņas kanālus, piemēram, plašsaziņas līdzekļu kampaņas, konferences un citus pasākumus, apaļā galda sarunas valdības amatpersonām un NVO, darbseminārus žurnālistiem un skolu izglītībai.
Investīciju pilnībā īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.6 R1-I2. Civildienesta ierēdņu ētikas sistēmas digitalizācija
Investīcija ietver elektroniskas ētikas infrastruktūras pārvaldības sistēmas izstrādi un ieviešanu, lai modernizētu un uzlabotu ētikas komisāru, Ētikas komisijas un Ētikas un integritātes dienesta darbinieku darbu.
Investīciju pilnībā īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.6 R1-I3. Uzlabot valsts amatpersonu aktīvu deklarāciju IT sistēmu.
Investīcijas mērķis ir vēl vairāk stiprināt procedūru ierēdņu īpašuma deklarāciju iesniegšanai un apstrādei, automatizējot dažus procesus esošajā IT sistēmā ierēdņa aktīvu pārskata iesniegšanai.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.2.6 R1-I4. Atbalstīt efektivitāti cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību.
Investīcijas mērķis ir uzlabot korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas efektivitāti, stiprinot Valsts korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas policijas biroja (PNUSKOK) cilvēkresursu un infrastruktūras kapacitāti. Investīcija ietver valsts policijas korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (PN USKOK) četru reģionālo centru renovāciju un aprīkošanu ar viedajām tehnoloģijām. Zagrebas un Splitas telpu veco un dzīves cikla beigu izmitināšanas spēju atjaunošana rada priekšnoteikumus visu to centru darbībai, kas atrodas reģionālo centru sistēmā organizētās noziedzības un smagu noziegumu, kā arī ekonomiskās noziedzības un korupcijas apkarošanai. Apmācība, konsultēšana un paraugprakses apmaiņa notiks jaunizveidotajās telpās, kas ir viena no PNUSKOK sastāvdaļām, un ar visu policijas direktorātu kriminālpolicijas darbinieku apmācību, tādējādi izveidojot jaunu pieeju cīņai pret organizēto noziedzību, izmantojot preventīvu un represīvu aspektu.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Reforma C.2.6 R2. Uzlabot Likuma par tiesībām piekļūt informācijai īstenošanu.
Likums par tiesībām piekļūt informācijai ir galvenais instruments, lai īstenotu konstitūcijā garantētās pilsoņu tiesības piekļūt valsts iestāžu rīcībā esošajai informācijai, lai nodrošinātu valdības pārredzamību un atklātību un cīnītos pret korupciju. Reforma ietver padziļinātu Likuma novērtējumu un tā ietekmi uz tiesību uz informāciju izmantošanu gan no lietotāju, gan valsts iestāžu viedokļa, un pēc tam pieņem grozījumus Likumā par piekļuves tiesībām, lai atspoguļotu novērtējuma ieteikumu.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma C.2.6 R3. Uzlabot korporatīvo pārvaldību uzņēmumos, kuru kontrolpakete pieder vietējo un reģionālo pašvaldību struktūrām
Reformas mērķis ir uzlabot vietējo pašvaldību īpašumā esošo uzņēmumu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību, īstenojot ESAO ieteikumus par korporatīvo pārvaldību, kas sniegti Horvātijai, un novērtēt “2021.–2022. gada Pretkorupcijas programmas” īstenošanas ietekmi uz vietējo un reģionālo pašvaldību struktūru vairākuma uzņēmumiem.
Šī reforma ietver:
-Izstrādāt rokasgrāmatu par to, kā īstenot ESAO ieteikumus par korporatīvo pārvaldību uzņēmumos, kuru lielākā daļa pieder vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
-Pastiprināt kontroli attiecībā uz spēkā esošo juridisko saistību ievērošanu, lai nodrošinātu augstāku pārredzamības līmeni vietējo un reģionālo pašvaldību vienību, vietējo un reģionālo pašvaldību struktūru uzņēmumu, kuru īpašumā ir vairākums, darbā, kā arī atbilstības funkcijas ieviešanu un īstenošanu visos tiesību subjektus, kuriem ir pienākums to izveidot.
-Apmācīt uzņēmumus par to, cik svarīgi ir īstenot korupcijas apkarošanas politiku, ieviest ētikas kodeksu un labāk iedibinātu atbilstības funkciju, jo tas apstiprina, ka uzņēmums rūpīgi īsteno neētiskas uzvedības novēršanu, kā arī organizatorisko kultūru, kas veicina ētisku rīcību un atbilstību.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.2.6 R4. Tiesiskās aizsardzības spēju stiprināšana publiskā iepirkuma procedūrās.
Reformas mērķis ir stiprināt tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās, rīkojot izglītojošus seminārus tiesnešiem, kuri, paredzams, palielinās viņu zināšanas un informētību par korupcijas riska pārvaldību un tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās. Seminārus organizē Tiesu akadēmija kā daļu no tiesu amatpersonu profesionālās izaugsmes mūža garumā.
Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 30. jūnijam.
L.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
231 |
C.2.6. R1. |
AP |
Jaunas pretkorupcijas stratēģijas pieņemšana 2021.–2030. gadam |
Jauna korupcijas apkarošanas stratēģija 2021.–2030. gadam, ko pieņēmis Parlaments un kas publicēta Oficiālajā Vēstnesī |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Stratēģijā ietver pasākumus korupcijas risku pārvaldībai prioritārajās jomās un šādu piecu mērķu sasniegšanai:
|
|
232 |
C.2.6. R1. |
AP |
Jauna Likuma par interešu konflikta novēršanu pieņemšana |
Likuma, ar ko groza Likumu par interešu konflikta novēršanu, stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Likumu par interešu konfliktu novēršanu groza, lai i) paplašinātu likuma darbības jomu attiecībā uz adresātiem, tostarp uz uzņēmumiem, kas pieder vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un uzņēmumiem, kas pieder šādiem uzņēmumiem, ii) noteiktu kategoriju tiesību aktu adresātiem uzliktu pienākumu katru gadu aizpildīt aktīvu deklarācijas un iesniegt deklarācijas noteiktajos termiņos, iii) novērstu iespējamos interešu konfliktus, iv) reglamentētu iespēju labāk noteikt sankcijas par pārkāpumiem, ieviešot proporcionalitātes principu tiesību aktos, un reglamentētu dažus nogaidīšanas perioda aspektus, t. sk. Interešu konfliktu novēršanas komitejas priekšlikumus par to, kā uzlabot tiesību aktus praksē, v) nodrošināt juridisko pamatu, lai izstrādātu ētikas kodeksa paraugu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvības struktūru locekļiem, kura pieņemšana, īstenošana un uzraudzība būtu pārstāvības struktūru pienākums. |
|
233 |
C.2.6. R1. |
AP |
Grozījumu pieņemšana Likumā par to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem |
Grozījumu stāšanās spēkā Likumā par to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Likumu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem, groza, lai i) uzlabotu likuma noteikumus, ii) precizētu jēdzienu “konfidenciāla persona” un iii) paredzētu noteikumus par saņemtās reģistrācijas apliecības izsniegšanu. |
|
234 |
C.2.6. R1. |
AP |
Parlamentāriešu ētikas kodeksa un izpildvaras ierēdņu ētikas kodeksa pieņemšana |
Pieņemtā parlamenta deputātu ētikas kodeksa un izpildvaras ierēdņu ētikas kodeksa stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Parlamentāriešu un izpildvaras ierēdņu ētikas kodekss sniegs norādījumus par interešu konfliktiem un citiem integritātes jautājumiem. |
|
235 |
C.2.6. R1. |
M |
Palielināt darbinieku budžetu tiesu sistēmas pretkorupcijas struktūru darbiniekiem. |
|
Skaits |
100 |
110 |
2. cet. |
2024 |
Palielināt darbinieku budžetu par 10 % salīdzinājumā ar 2020. gadu (ieskaitot pieņemšanu darbā un mobilitāti tiesu sistēmā). |
|
236 |
C.2.6. R1. |
M |
Palielināt budžetu IT rīku un aprīkojuma iegādei, ko veic tiesu iestādes, lai izmeklētu korupciju un organizētās noziedzības nodarījumus |
|
Skaits |
100 |
120 |
2. cet. |
2024 |
Par 20 % lielāks budžets salīdzinājumā ar 2020. gadu attiecībā uz datorpakalpojumiem un IT aprīkojumu korupcijas apkarošanas iestādēm tiesu sistēmā |
|
237 |
C.2.6. R1. |
AP |
Informācijas sistēmas izveide, lai uzraudzītu valsts pretkorupcijas pasākumu īstenošanu |
Jauna informācijas sistēma, kas darbojas, lai uzraudzītu valsts pretkorupcijas pasākumu īstenošanu |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Jaunas informācijas sistēmas/platformas izveide, lai uzraudzītu dažādas korupcijas novēršanas jomas: 1) trauksmes cēlēju aizsardzība, 2) tiesības piekļūt informācijai, 3) lobēšana, 4) interešu konflikts, 5) valsts iestāžu tīklošana un koordinācija, lai izstrādātu, īstenotu un uzraudzītu valsts stratēģisko un īstenošanas dokumentu īstenošanu, 6) valsts uzņēmumu un vietējo un reģionālo pašvaldību vienību īpašumā esošo uzņēmumu un uzņēmumu sarakstu uzturēšana, atjaunināšana un publicēšana, 7) ziņošana ombuda birojam, kas nodrošina ātrāku saziņu, datu apmaiņu un labāku koordināciju starp iestādēm, kas iesaistītas valsts korupcijas novēršanas pasākumu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, un iedzīvotāju informēšana par korupcijas novēršanas pasākumiem.
|
|
238 |
C.2.6. R1. |
M |
Korupcijas un organizētās noziedzības nodarījumu lietu vidējā ilguma samazināšana |
|
Skaits |
999 |
799 |
2. cet. |
2026 |
Korupcijas un organizētās noziedzības nodarījumu lietu vidējā ilguma samazināšana par 200 dienām salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni (999 dienas). |
|
239 |
C.2.6. R1-I1. |
AP |
Valsts korupcijas apkarošanas informācijas kampaņas ietekmes novērtējums |
Tieslietu un valsts pārvaldes ministrijas ietekmes novērtējuma ziņojuma publicēšana |
|
|
|
2. cet. |
2025 |
Publicēts pētījums ar ieteikumiem attiecībā uz valsts plašsaziņas līdzekļu kampaņas ietekmes novērtējumu. To īsteno, īpašu uzmanību pievēršot sabiedrības informētības palielināšanai par korupcijas kaitīgumu un esošo pretkorupcijas mehānismu darbībai, lai stiprinātu iedzīvotāju lomu sinerģiskos korupcijas apkarošanas pasākumos. |
|
240 |
C.2.6. R1-I2. |
AP |
Informācijas sistēmas izveide ierēdņu ētiskās infrastruktūras pārvaldībai |
Informācijas sistēma ir pilnībā izstrādāta un nodota ekspluatācijā |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
-Tiek izstrādāta un ieviesta elektroniska Ētikas infrastruktūras pārvaldības sistēma, lai modernizētu un uzlabotu ētikas komisāru, Ētikas komisijas un Ētikas un integritātes dienesta ierēdņu darbu, ietverot funkcijas vismaz šādu kategoriju sūdzību izskatīšanai:
|
|
241 |
C.2.6. R1-I3. |
AP |
Uzlabotas aktīvu deklarācijas informācijas sistēmas valsts amatpersonām un tiesu amatpersonām |
Informācijas sistēmas ir modernizētas un ieviestas |
|
|
|
2. cet. |
2024 |
Jāuzlabo pašreizējā sistēma amatpersonu aktīvu pārskatu iesniegšanai, ļaujot automātiski aizpildīt datus no pieejamiem publiskiem avotiem un uzlabojot priekšnosacījumus, lai pārbaudītu informāciju, kas ietverta valsts amatpersonu un tiesu amatpersonu aktīvu pārskatā. |
|
242 |
C.2.6. R1-I4. |
M |
Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas valsts policijas biroja (PN USKOK) 4 reģionālo centru modernizācija un vieda digitalizācija |
|
Skaits |
0 |
4 |
2. cet. |
2025 |
Reģionālo PN USKOK Zagrebā, Splitā, Rijekā un Osijekā centros atjauno, pilnībā digitalizē un aprīko ar viedajām tehnoloģijām un mūsdienīgām funkcionālām iekārtām, tādējādi nodrošinot funkcionālus apstākļus ierēdņu darbam un izmitināšanai. Renovācija ietver arī ēku energorenovāciju, bet prasība panākt vismaz 30 % no enerģijas ietaupījuma nav obligāta. Visos četros reģionālajos centros IT aprīkojumu aizstāj ar jaunu modernu aprīkojumu modernu programmatūras rīku un risinājumu un viedo tehnoloģiju izmantošanai. Splitas un Zagrebas centros izveido arī jaunas laboratorijas, kas aprīkotas ar pilnīgu tehnisko aprīkojumu un programmatūras rīkiem ar digitālajām kriminālistikas licencēm. Lai modernizētu un paātrinātu pierādījumu uzglabāšanas procesu, visi četri reģionālie centri ir aprīkoti ar digitālajiem pierādījumu glabāšanas serveriem, kas varētu veicināt pierādījumu sistematizēšanu un izmaksu racionalizāciju, nodrošinot digitālu pierādījumu glabāšanu un izmantošanu no vienas atrašanās vietas. |
|
243 |
C.2.6. R2. |
AP |
Likuma “Par tiesībām piekļūt informācijai” ietekmes novērtējums |
Publicēts novērtējuma ziņojums par tiesībām piekļūt informācijai |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Publicēts pētījums ar ieteikumiem par Likuma par tiesībām piekļūt informācijai ietekmes novērtējumu un tā ietekmi uz konstitucionāli garantēto izmantošanas segmentu no lietotāju un valsts iestāžu viedokļa. Ieteikumi tiks ņemti vērā saistībā ar turpmākiem grozījumiem Likumā par piekļuves tiesībām. |
|
244 |
C.2.6. R3. |
AP |
ESAO korporatīvās pārvaldības ieteikumu piemērošana attiecībā uz vietējo un reģionālo vienību vairākuma īpašumtiesībām |
Rokasgrāmatas publicēšana par to, kā piemērot ESAO ieteikumus par korporatīvo pārvaldību vietējās un reģionālajās vienībās, kurās ir lielākā kapitāla daļa |
|
|
|
1. cet. |
2024 |
Publicēta rokasgrāmata:
|
|
245 |
C.2.6. R3. |
AP |
2021.–2022. gada Pretkorupcijas programmas īstenošanas ietekmes novērtējums uz pašvaldību un reģionālo pašvaldību vienību vairākuma uzņēmumiem |
Tieslietu un valsts pārvaldes ministrijas ietekmes novērtējuma ziņojuma publicēšana |
|
|
|
2. cet. |
2026 |
Ziņojumā izstrādātā metodika ļauj novērtēt korupcijas apkarošanas programmas īstenošanas ietekmi uz uzņēmumiem, kas pieder vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un turpmākos šādus dokumentus. Pamatojoties uz īstenotās programmas ietekmes novērtējuma rezultātiem un ieteikumiem, ziņojumā tiks arī formulētas prioritātes un darbības turpmākajos korupcijas apkarošanas dokumentos šajā jomā. |
|
246 |
C.2.6. R4. |
M |
Tiesnešu apmācība par korupcijas riska pārvaldību publiskā iepirkuma jomā un tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās |
|
Skaits |
0 |
80 |
2. cet. |
2024 |
80 administratīvo tiesu tiesnešus apmāca par korupcijas riska pārvaldību publiskā iepirkuma jomā un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem publiskā iepirkuma procedūrās. Šajā nolūkā Tiesnešu akadēmija organizē četrus darbseminārus kā daļu no tiesu iestāžu ierēdņu profesionālās attīstības visa mūža garumā, proti, klasisku/regulāru apmācību un attālinātu mācīšanos atkarībā no apstākļiem, lai vēl vairāk stiprinātu tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās. |
M. KOMPONENTS NR. 2.7. FISKĀLĀS SISTĒMAS STIPRINĀŠANA
Šā komponenta mērķis ir ar jauno Budžeta likumu vēl vairāk stiprināt fiskālo sistēmu un fiskālo disciplīnu, lai uzlabotu budžeta procesus, uzlabotu finanšu pārskatu sniegšanu un izstrādātu makroekonomikas prognožu modeli.
Fiskālās sistēmas stiprināšana ir viens no galvenajiem elementiem publisko finanšu ilgtspējas uzlabošanā, kas savukārt veicina makroekonomikas stabilitāti un rada priekšnosacījumus potenciālās izaugsmes tempu palielināšanai, kā arī ekonomikas atveseļošanai un noturībai.
Šis komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par fiskālās sistēmas stiprināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un fiskālās politikas īstenošanu, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
M.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma Nr. 1. (C.2.7 R1). Fiskālās plānošanas un ziņošanas uzlabošana
Šīs reformas mērķis ir grozīt Budžeta likumu, lai uzlabotu budžeta procesus un ar tiem saistītos budžeta dokumentus, kā arī finanšu pārskatus, tādējādi nodrošinot efektīvas un ilgtspējīgas publisko finanšu pārvaldības sistēmas izveidi.
Reforma ietver:
-Jaunā Budžeta likuma izstrāde un pieņemšana.
-Fiskālās politikas komisijas pilnīgas funkcionalitātes nodrošināšana, ieceļot jaunu priekšsēdētāju, pamatojoties uz publisku uzaicinājumu.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Reforma Nr. 2. (C.2.7 R2). Horvātijas ekonomikas strukturālā makroekonomikas modeļa izstrāde
Reformas mērķis ir izstrādāt Horvātijas ekonomikas strukturālo makroekonomisko modeli, kas ir piemērots vidēja termiņa makroekonomisko prognožu sagatavošanai, simulējot ekonomikas politikas ietekmi un satricinājumu ietekmes novērtējumus, un visbeidzot stiprināt Finanšu ministrijas spēju sagatavot budžeta prognozes.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.
M.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
247 |
C.2.7. R1. |
AP |
Fiskālās sistēmas stiprināšana, pieņemot Budžeta likumu, lai uzlabotu budžeta procesus |
Jaunā Budžeta likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Jaunajā Budžeta likumā nosaka procesu un galvenos dokumentus valsts budžeta sagatavošanai, pieņemšanai un izpildei, vietējo un reģionālo pašvaldību vienību un to ārpusbudžeta lietotāju budžetu, vietējo un reģionālo pašvaldību vienību aizņēmumu sistēmu, pašu un iezīmēto ieņēmumu izmantošanas uzraudzību, nākotnes izdevumu, tostarp daudzgadu saistību, prognozēšanu un kontroli, pieļaujot arī lielāku elastību ES projektu īstenošanā un nodrošinot atbilstību Padomes Direktīvai 2011/85, lai izveidotu efektīvāku finanšu un statistikas ziņošanas sistēmu. |
|
248 |
C.2.7. R1. |
AP |
Fiskālās politikas komisijas pilnīgas funkcionalitātes nodrošināšana. |
Parlaments ieceļ jauno Fiskālās politikas komisijas priekšsēdētāju, |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Jauna Fiskālās politikas komisijas priekšsēdētāja iecelšana nodrošina pilnīgu Komisijas funkcionalitāti un Fiskālās pārskatatbildības likuma (OG 111/2018) īstenošanu. |
|
249 |
C.2.7. R2. |
AP |
Horvātijas ekonomikas strukturālā makroekonomikas modeļa izstrāde vidēja termiņa makroekonomisko prognožu sagatavošanai, budžeta plānošana
|
Izstrādāt un izmantot pilnībā funkcionējošu Horvātijas ekonomikas strukturālo makroekonomisko prognožu modeli, lai izstrādātu gada budžeta pamatā esošās prognozes. |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Tiks izstrādāts Horvātijas ekonomikas strukturālais makroekonomikas modelis, lai sagatavotu vidēja termiņa makroekonomiskās prognozes, simulētu ekonomikas politikas ietekmi un satricinājumu ietekmi un galu galā stiprinātu Finanšu ministrijas spēju sagatavot budžeta prognozes. Sākotnējo modeli izstrādā līdz 2021. gada beigām, un tas pilnībā darbojas līdz 2022. gada vidum, ļaujot sagatavot prognozes, kas ir 2023. gada budžeta pamatā. Modeļa rezultātus izmanto, lai sagatavotu budžeta dokumentus, uzlabotu vidēja termiņa budžeta prognožu kvalitāti un tādējādi arī publisko finanšu stabilitāti. |
N. KOMPONENTS NR. 2.8. NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS NOVĒRŠANAS SISTĒMAS STIPRINĀŠANA
Šā komponenta mērķis ir stiprināt Horvātijas iestāžu (uzraudzības iestāžu, Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroja, tiesībaizsardzības iestāžu) spēju apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, uzlabot savstarpējo koordināciju un sadarbību un vēl vairāk palielināt visu iesaistīto ieinteresēto personu informētību.
Šī reforma ir saskaņā ar Horvātijas rīcības plānu dalībai Eiropas valūtas kursa mehānismā II (VKM II).
N.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.2.8 R1. Informētības palielināšana par nepieciešamību novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
Šīs reformas mērķis ir saglabāt finanšu sistēmas efektivitāti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, vienlaikus novēršot nelikumīgas finanšu plūsmas, palielinot informētību, izveidojot sistēmu regulārai apmācībai starp visām atbildīgajām iestādēm un iestādēm par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu īstenošanu.
Īstenošana bija jāpabeidz līdz 2020. gada 31. decembrim.
Reforma C.2.8 R2. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroja un uzraudzības iestāžu sadarbības uzlabošana
Šīs reformas mērķis ir uzlabot sadarbību starp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm. To panāk, pārskatot saprašanās memorandu starp finanšu uzraudzības iestādēm un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un rīkojot vairākas regulāras sanāksmes Iestāžu darba grupā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzībai (MIRS), lai uzlabotu informācijas un paraugprakses apmaiņu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma C.2.8 R3. Rīcības plāna pabeigšana, lai samazinātu identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus
Šīs reformas vispārējais mērķis ir īstenot rīcības plānu, lai samazinātu riskus, kas konstatēti valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumā Horvātijā, ko pieņēmusi valdība. Rīcības plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir, piemēram, stiprināt Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroja, Finanšu inspekcijas un uzraudzības iestāžu administratīvās spējas, palielināt uzraudzības darbību skaitu, uzlabot IT infrastruktūru un nodrošināt visu atbildīgo subjektu amatpersonu apmācību, lai stiprinātu sadarbību un administratīvo spēju.
Reformu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
Reforma C.2.8. R4. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības uzlabošana, pamatojoties uz riska novērtējumu finanšu nozarē Horvātijā
Šīs reformas vispārējais mērķis ir stiprināt institucionālās un administratīvās spējas, īstenojot ieteikumus, kas sniegti saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) projektu par uz risku balstītas pieejas izstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzībai.
Reforma sekmē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas vispārēju uzlabošanu Horvātijā, vienlaikus veicinot to pienākumu izpildi, kas noteikti Rīcības plānā par dalību Eiropas valūtas kursa mehānismā II.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
N.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
250 |
C.2.8. R1. |
AP |
Informētības palielināšana visām atbildīgajām pusēm, rīkojot regulāras mācības |
Sistēma, kas izveidota, lai pastāvīgi apmācītu darbiniekus, kuriem ir pienākums ziņot par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu |
|
|
|
4. cet. |
2020 |
Ieviestais satvars pastāvīgai apmācībai, ko veic uzraudzības struktūras un Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas birojs, visu ziņotājiestāžu un iestāžu darbiniekiem, tostarp atbilstības nodrošināšanas amatpersonām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un kredītiestāžu vadībai. Satvarā paredzētās izglītības iniciatīvas ir vērstas uz to, lai palielinātu informētību par pieeju, kas balstīta uz risku, veicot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, un par pienākumu ziņot par aizdomīgām darbībām. Uzraudzības struktūras un Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas birojs kā daļu no regulējuma regulāri sniedz iestādēm un iestādēm atjauninātu informāciju par norisēm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. |
|
251 |
C.2.8. R2. |
AP |
Sadarbības turpināšana starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm |
Starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm ir parakstīts atjaunināts sadarbības nolīgums par informācijas apmaiņu un sadarbību |
|
|
|
4. cet. |
2020 |
Atjaunināts sadarbības nolīgums starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm par informācijas apmaiņu un sadarbību, kas ietver:
|
|
252 |
C.2.8. R2. |
M |
Stiprināt uzraudzību, regulāri rīkojot Iestāžu darba grupas uzraudzības jautājumos sanāksmes |
|
Skaits |
0 |
12 |
4. cet. |
2024 |
Lai saskaņotu uzraudzības praksi, uzlabotu pieredzes un zināšanu apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un informācijas apmaiņu, iestāžu darba grupai uzraudzības jautājumos (MIRS) laikposmā no 2020. gada beigām līdz 2024. gada beigām ir vismaz 12 sanāksmes. Iestāžu darba grupa uzraudzības jautājumos pastiprina sadarbību starp visām uzraudzības iestādēm, kas ir atbildīgas par Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas akta pasākumu un darbību īstenošanas pārraudzību. Iestāžu darba grupa uzraudzības jautājumos jo īpaši uzrauga: i) efektīva statistikas datu apmaiņu par veikto uzraudzību, ii) uzraudzības pieredzes apmaiņu (“paraugprakse”), iii) informācijas apmaiņu par likuma piemērošanā konstatētajiem pārkāpumiem, iv) uzraudzības darbību stiprināšanu un koordinēšanu un v) informācijas apmaiņu par uzraudzības plāniem. |
|
253 |
C.2.8. R3. |
AP |
Pilnīga jaunā rīcības plāna īstenošana, lai mazinātu identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, pamatojoties uz atjauninātu valsts riska novērtējumu. |
Pabeigt jaunā rīcības plāna īstenošanu, lai mazinātu identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, vēl vairāk stiprinot sadarbību un informācijas apmaiņu |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Pamatojoties uz valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumu Horvātijas Republikā, līdz 2021. gada 31. decembrim pilnībā īsteno rīcības plānu identificēto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku mazināšanai. Rīcības plānā ietver pasākumus identificēto risku mazināšanai, publisko tiesību aktus un citas struktūras, ko tiesību turētāji izraudzījušies individuālo pasākumu īstenošanai, kā arī pasākumu īstenošanas termiņu. Plānā ņem vērā uzraudzības iestāžu (Horvātijas Valsts banka, Finanšu inspekcija, Horvātijas Finanšu pakalpojumu uzraudzības aģentūra), Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroja, Horvātijas Republikas Valsts prokuratūras un juridisko atbildīgo subjektu (banku un citu) apzinātos riskus. Tā turpina stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp visām atbildīgajām iestādēm un iestādēm. |
|
254 |
C.2.8. R4. |
AP |
Finanšu nozares uzraudzības stiprināšana, pamatojoties uz riska novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā |
Pilnībā īstenot uzlabotas procedūras un metodes uz risku balstītai uzraudzībai, kas izstrādātas saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) projektu “Uz risku balstīta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas uzraudzība finanšu nozarē Horvātijā”, lai efektīvi mazinātu identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Iestādes veic pasākumus, vajadzības gadījumā pieņemot tiesību aktus, lai stiprinātu finanšu nozares uzraudzību, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veikusi Horvātijas Valsts banka un Horvātijas Finanšu pakalpojumu uzraudzības aģentūra, un izmantojot uz risku balstītu pieeju, kas izstrādāta saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumenta sniegtās tehniskās palīdzības rezultātiem. Darbības stiprinās institucionālās un administratīvās spējas un palīdzēs uzlabot visas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti Horvātijā un galu galā uzlabot vispārējo regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai Horvātijā. |
|
255 |
C.2.8. R4. |
M |
Uzraudzības darbību uz vietas palielināšana, pamatojoties uz konstatētajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
25 |
4. cet. |
2025 |
Īstenojot stingrāku uz risku balstītu pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā un uzraudzībā, uzraudzības iestādes salīdzinājumā ar 2019. gadu par 25 % palielina savas uzraudzības darbības uz vietas, pamatojoties uz identificētajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. |
O. KOMPONENTS NR. 2.9. PUBLISKĀ IEPIRKUMA SISTĒMAS STIPRINĀŠANA
Lai uzlabotu publiskā iepirkuma regulējumu un saskaņotu to ar ES paraugpraksi, šis Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot publiskā iepirkuma apmācības sistēmu, stiprināt pārskatīšanas sistēmu, ieviešot obligātas e-pārsūdzības, un mudināt izmantot inovatīvu iepirkumu. Uzlabotā publiskā iepirkuma sistēma cita starpā veicina cīņu pret korupciju un sekmē ES līdzekļu labāku apguvi, kas, paredzams, uzlabos uzņēmējdarbības vidi, palielinās privātās investīcijas, produktivitāti un radīs jaunas darbvietas.
Komponents ietver trīs reformas un vienu investīciju, kuru mērķis ir uzlabot Horvātijas publiskā iepirkuma sistēmas pārredzamību un efektivitāti. Tās arī palīdzēs uzlabot korupcijas novēršanu, jo īpaši vietējā līmenī (2019. gada KVAI), un uzlabos Horvātijas valsts pārvaldes spējas un efektivitāti (2020. gada KVAI).
O.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.2.9 R1. Apmācības pastāvīga nodrošināšana publiskā iepirkuma jomā
Reformas mērķis ir uzlabot publiskā iepirkuma apmācības sistēmu, izstrādājot jaunus instrumentus, lai iegūtu teorētiskās un praktiskās zināšanas, profesionālās prasmes un kompetences profesionālai, rentablai, efektīvai un lietderīgai publiskā iepirkuma procedūru īstenošanai visos līmeņos. Tās pamatā ir visaptveroša pieeja ieinteresēto personu konkurētspējas stiprināšanai publiskā iepirkuma sistēmā, integrējot darba slodzes analīzes rezultātus saskaņā ar investīcijas darbību C.2.9 R1-I1. Jo īpaši analīzē nosaka vajadzību pēc galveno publiskā iepirkuma darbinieku nepārtrauktas un plānotas apmācības, pamatojoties uz kompetenču matricu, kurā definētas 30 kompetences un prasmes.
Turklāt Horvātijas apmācības sistēmā līdz 2023. gada 31. decembrim tiks ieviests Eiropas kompetenču satvars publiskā iepirkuma speciālistiem ProcurCompEU, kas kalpo par kopīgu atsauces sistēmu iepirkuma speciālistiem. Pirmkārt, attiecībā uz indivīdiem regulējums atvieglo personisko un profesionālo kompetenču apzināšanu un izstrādi. Otrkārt, līgumslēdzēji to izmanto, lai novērtētu un uzlabotu publiskā iepirkuma efektivitāti savā organizācijā. Visbeidzot, apmācības sniedzējiem publiskā iepirkuma jomā jāspēj izmantot ProcurCompEU sistēmu, lai izstrādātu visaptverošas mācību un apmācības programmas.
Treškārt, vispārējās mācību programmas, kas ir pieejamas arī pretendentiem, paaugstina zināšanu un prasmju līmeni publiskā iepirkuma procedūru organizēšanā no pretendentu puses, uzlabojot MVU līdzdalības līmeni un panākumus publiskajā iepirkumā.
Šo reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.2.9 R1-I1. Galveno iestāžu darbinieku darba slodzes analīze publiskā iepirkuma sistēmā
Ar šo investīciju tiks veikta darba slodzes analīze, lai noteiktu dalībnieku skaitu, nepieciešamās darbinieku kompetences un nepieciešamos uzlabojumus kompensācijas sistēmā. Paredzams, ka, īstenojot analīzes ieteikumu, tiks sasniegts un saglabāts optimāls augsti kvalificētu un motivētu darbinieku skaits, kas atbilst galveno publiskā iepirkuma iestāžu vajadzībām.
Pasākums ietver:
-darba slodzes analīzi publiskā iepirkuma struktūrās, kas iekļautas ES līdzekļu pārvaldībā;
-veicamo uzdevumu aprakstu;
-vajadzīgo kompetenču definīciju.
Darba slodzes analīzes pamatā ir vēsturiskie darba slodzes dati, ņemot vērā arī gaidāmās darba slodzes tendences, tostarp vajadzības pēc nepārtrauktas un plānotas darbinieku apmācības par konkrētiem ar iepirkumu saistītiem jautājumiem, piemēram, stratēģiskiem, sociāli atbildīgiem, ilgtspējīgiem iepirkumiem, inovatīvu iepirkumu un MVU piekļuvi šim iepirkuma tirgum.
Analīzes rezultātus izmanto, lai noteiktu publiskā iepirkuma sistēmā galveno iestāžu (MINGOR – Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrija, SAFU – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un DKOM – Valsts komisija publiskā iepirkuma uzraudzībai) personāla pastāvīgās un plānotās apmācības vajadzības.
Šo pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.
Reforma C.2.9 R2. Pārskatīšanas sistēmas stiprināšana publiskā iepirkuma jomā
Reformas mērķis ir palīdzēt samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar pārskatīšanas sistēmu, un palīdzēt cīņā pret korupciju, saīsinot vidējo pārsūdzības termiņu, kā arī uzlabojot un vēl vairāk paplašinot pašreizējās publiskā iepirkuma sistēmas funkcijas.
Reforma ietver izmaiņas publiskā iepirkuma tiesiskajā regulējumā, lai ieviestu e-apelāciju kā obligātu instrumentu publiskā iepirkuma sistēmā un samazinātu vidējos termiņus pārsūdzību izskatīšanai. Pasākums saskaņā ar šo komponentu uzlabo e-pārsūdzības sistēmas darbību, veicot datu standartizāciju un pilnveidojot esošo IT platformu.
Šo pasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.2.9 R3. Inovatīvs iepirkums
Reformas mērķis ir veicināt inovatīvu publiskā iepirkuma produktu un pakalpojumu izmantošanu, kas veicinās publiskā iepirkuma procesu lielāku pārredzamību, piesaista vairāk privātā sektora ieinteresēto personu un visbeidzot Horvātijā izveido taisnīgāku un konkurētspējīgāku publiskā iepirkuma sistēmu.
Šīs reformas ietvaros Ekonomikas ministrija un HAMAG BICRO (Horvātijas Mazo uzņēmumu, inovācijas un investīciju aģentūra):
-pieņem inovatīvu iepirkuma plānu, kas nodrošinās iepirkuma veicējiem ceļvedi par to, kā īstenot inovatīvās prasības, izmantojot plānotos iepirkumus;
-izveido uzraudzības un novērtēšanas sistēmu inovatīvam iepirkumam;
-pieņem iepirkuma iestāžu rokasgrāmatu ar norādījumiem par to, kā īstenot ar inovatīvām iepirkuma procedūrām saistītas iepirkuma procedūras;
-stiprina Horvātijas iepirkumu veicēju spējas ar inovāciju saistītās iepirkuma procedūrās, nodrošinot apmācību;
-palielina privātā sektora ieinteresēto personu informētību par publiskā iepirkuma procedūrām, kas saistītas ar inovāciju.
Šo pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
O.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
256 |
C.2.9. R1. |
AP |
Norādījumi par to, kā uzlabot MVU dalību publiskā iepirkuma procedūrās un to apvienošanu |
Pamatnostādņu publicēšana Publiskā iepirkuma portālā |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Lai vēl vairāk veicinātu MVU iesaistīšanos publiskā iepirkuma procedūrās, izstrādā un publicē pamatnostādnes līgumslēdzējiem un pretendentiem, lai veicinātu MVU dalību publiskā iepirkuma tirgū. Pamatnostādnēs iekļauj arī svarīgākos Publiskā iepirkuma likuma noteikumus, kuru mērķis ir atvieglot MVU konkurētspēju publiskā iepirkuma konkursos. Turpinās sadarbība ar uzņēmēju apvienībām mērķorientētas apmācības nodrošināšanā pretendentiem publiskā iepirkuma procedūrās. Norādījumi tiks sagatavoti, pamatojoties uz Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta rezultātiem. |
|
257 |
C.2.9. R1. |
AP |
Grozījumi noteikumos par apmācību publiskā iepirkuma jomā |
Noteikumu par apmācību publiskā iepirkuma jomā grozījumu stāšanās spēkā |
|
|
|
1. cet. |
2023 |
Tiesiskā regulējuma grozījumi, lai uzlabotu apmācību publiskā iepirkuma jomā, ietver i) mācību programmas izveidi prasmju pilnveides programmām, kompetenču un mācīšanās mērķu noteikšanu, ii) ProcurCompEU integrēšanu publiskā iepirkuma obligātās apmācības un sertifikācijas shēmā; iii) prasību veikt apmācības kvalitatīvu novērtējumu.
|
|
258 |
C.2.9. R1. |
AP |
Publiskā iepirkuma obligātās apmācības un sertifikācijas shēmā integrēt pielāgotu sistēmu iepirkuma amatpersonu pastāvīgai apmācībai ProcurCompEU ietvaros. |
Ar ProcurCompEU saskaņoto publiskā iepirkuma amatpersonu pastāvīgas apmācības sistēmas stāšanās spēkā; |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
ProcurCompEU rīku pielāgo Horvātijas specifikai un integrē spēkā esošajā obligātajā apmācības un sertifikācijas sistēmā publiskā iepirkuma jomā. Tiks izveidota apakšlapa publiskā iepirkuma portālā, kur ir pieejami ProcurCompEU rīki un tos var brīvi izmantot visas publiskā iepirkuma sistēmas ieinteresētās personas, un kompetentā publiskā iepirkuma politikas struktūra atbalsta tās praktisko īstenošanu un uzraudzību. |
|
259 |
C.2.9. R1-I1. |
AP |
Neatkarīgas analīzes un konkrētu ieteikumu publicēšana, lai uzlabotu sloga pārvaldību visam galveno iestāžu personālam iepirkuma sistēmā (MINGOR, SAFU, DKOM). |
Publisko iepirkumu sistēmas galveno iestāžu (MINGOR, SAFU un DKOM) darbinieku darba slodzes analīzes publicēšana, tostarp rīcības plāns cilvēkresursu ieteikumu un pasākumu īstenošanai |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Neatkarīgi ārējie eksperti veic visaptverošu analīzi par ES fondos iekļauto galveno iestāžu darbinieku darba slodzi publiskā iepirkuma sistēmā, tostarp to veikto uzdevumu aprakstu un nepieciešamās kompetences un kompensācijas sistēmu. Publicētā neatkarīgā ziņojuma pamatā būs visaptveroša analīze par uzdevumiem publiskā iepirkuma sistēmā un darba slodzi, ņemot vērā vēsturiskos datus par darba slodzi un salīdzinot tos ar pieaugošās darba slodzes tendencēm, tostarp apmācības vajadzībām par konkrētiem jautājumiem, piemēram, ilgtspējīgu iepirkumu un MVU piekļuvi. Ziņojumā iekļauj rīcības plānu, kā īstenot pasākumus un ieteikumus uzlabojumiem, lai nodrošinātu augsti kvalificēta personāla pieņemšanu darbā un noturēšanu darbā. |
|
260 |
C.2.9. R2. |
AP |
Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma grozīšana, padarot e-pārsūdzības izmantošanu par obligātu pārsūdzības iesniegšanas līdzekli |
Publiskā iepirkuma likuma un nolikuma grozījumu (Rīkojums par pārsūdzībām publiskā iepirkuma procedūrās) stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu (Publiskā iepirkuma likumu un attiecīgos statūtus) groza, lai ieviestu e-pārsūdzību kā obligātu tiesiskās aizsardzības līdzekli publiskā iepirkuma sistēmā. |
|
261 |
C.2.9. R2. |
M |
Pārsūdzību un lēmumu izskatīšanas vidējo termiņu samazināšana līdz 28 dienām no pārsūdzības saņemšanas dienas |
|
Skaits |
34 |
28 |
2. cet. |
2026 |
Paredzams, ka obligātas e-pārsūdzības ieviešana saīsinās vidējos termiņus, kādos DKOM (Valsts komisija publiskā iepirkuma uzraudzībai) izskata pārsūdzības lietas un procesuālos pārkāpumus. Tā vienkāršo un paātrina dokumentu izsniegšanu, izmantojot tiešu elektronisku saziņu ar pusēm, tādējādi radot priekšnosacījumus apelācijas procedūru efektivitātes uzlabošanai un saīsināšanai, neietekmējot DKOM (Valsts komisija publiskā iepirkuma uzraudzībai) lēmumu kvalitāti. Tādējādi dienu skaitu no pārsūdzības saņemšanas dienas samazina par vismaz 6 dienām no 34 dienu bāzes līnijas. |
|
262 |
C.2.9. R2. |
M |
Vidējo termiņu samazināšana līdz 14 dienām no apelācijas lietas iesniegšanas dienas |
|
Skaits |
16 |
14 |
2. cet. |
2026 |
Paredzams, ka obligātas e-pārsūdzības ieviešana saīsinās vidējos termiņus, kādos DKOM (Valsts komisija publiskā iepirkuma uzraudzībai) izskata pārsūdzības lietas un procesuālos pārkāpumus. Tā vienkāršo un paātrina dokumentu izsniegšanu, tieši elektroniski sazinoties ar lietas dalībniekiem, tādējādi radot priekšnosacījumus apelācijas procedūru efektivitātes uzlabošanai un saīsināšanai, neietekmējot DKOM lēmumu kvalitāti, tādējādi par vismaz 6 dienām samazinot dienu skaitu no pārsūdzības saņemšanas dienas. |
|
263 |
C.2.9. R3. |
AP |
Programmas un darbības, kuru mērķis ir izstrādāt un pārvaldīt inovatīvus publiskos iepirkumus |
Ieviesta programma profesionālas palīdzības un apmācības nodrošināšanai iepirkuma veicējiem inovācijas iepirkumā |
|
|
|
1. cet. |
2024 |
Izmantojot tehnisko palīdzību, Horvātijas iestādes izveido programmas, lai sniegtu profesionālu palīdzību iepirkuma rīkotājiem ar inovāciju saistītās iepirkuma procedūrās. Tiek stiprināts HAMAG-BICRO (Horvātijas Mazo uzņēmumu, inovācijas un investīciju aģentūra) izveidotais Novatoriskā publiskā iepirkuma konkurences centrs, un tā personāls ir apmācīts patstāvīgi nodrošināt apmācību par inovācijas publisko iepirkumu. Tādā pašā veidā jāstiprina arī MINGOR (Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrija) administratīvās spējas. Progresa ziņojumu par šo spēju stiprināšanu sagatavo līdz 2024. gada 1. ceturksnim. |
|
264 |
C.2.9. R3. |
M |
Iepirkuma amatpersonu apmācība par inovatīvām publiskā iepirkuma procedūrām |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
75 |
4. cet. |
2025 |
Pamatojoties uz sagatavotajiem tehniskās palīdzības mācību materiāliem, kā arī mācībām, ko saskaņā ar 252. atskaites punktu veikuši ārējie eksperti, HAMAG-BICRO (Horvātijas Mazo uzņēmumu, inovācijas un investīciju aģentūra) sadarbībā ar MINGOR (Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrija) apmāca vismaz 75 % plānā uzskaitīto līgumslēdzēju subjektu iepirkuma amatpersonu, pamatojoties uz Apmācības īstenošanas plānu 2024.–2025. gadam. |
P. KOMPONENTS NR. 3.1. IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS REFORMA
Izglītības sistēma Horvātijā saskaras ar vairākām būtiskām problēmām. Dalība formālajā bērnu aprūpē un dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē (ECEC) ir viena no zemākajām ES, kas lielā mērā izriet no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes infrastruktūras trūkuma un skolotāju trūkuma, un lielas reģionālās atšķirības saasina nevienlīdzību. Obligātās izglītības cikls (kas ilgst astoņus gadus) ir par vienu gadu īsāks nekā ES standarts. Arī ikgadējais mācību laiks pamatskolās ir mazāks nekā vidēji ES, jo daudzas skolas infrastruktūras trūkuma dēļ strādā maiņās. Skolēnu veikums visās pamatprasmēs ir zemāks par ES vidējo rādītāju. Terciārās izglītības iegūšanas līmenis ir viens no zemākajiem ES. Arī līdzdalība pieaugušo izglītībā ir ļoti zema.
Šā komponenta mērķis ir risināt visas minētās problēmas. Tas ietver visaptverošu izglītības sistēmas reformu, kuras mērķis ir atbalstīt piekļuvi izglītībai un tās kvalitāti visos izglītības līmeņos. Tas ietver arī papildu investīcijas ECEC infrastruktūrā, skolās un augstākās izglītības digitālajā infrastruktūrā.
Šis komponents palīdz īstenot Horvātijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “īstenot izglītības reformu un uzlabot gan piekļuvi izglītībai un apmācībai visos līmeņos, gan to kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām” (2019. gada KVAI Nr. 2) un “veicināt prasmju apguvi” (2020. gada KVAI Nr. 2).
P.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.3.1 R1. Izglītības sistēmas strukturālā reforma
Šīs reformas mērķis ir atbalstīt piekļuvi izglītībai, kā arī tās kvalitāti visos izglītības līmeņos.
·Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe
Reformas mērķis ir uzlabot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes (ECEC) pieejamību bērniem no trīs gadu vecuma līdz sākumskolas izglītības uzsākšanai. Mērķis ir nodrošināt, lai visi bērni, jo īpaši tie, kas nāk no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgām grupām 18 , varētu piedalīties agrīnā pirmsskolas izglītībā.
Reforma ir paredzēta, lai nodrošinātu papildu skolotājus ECEC, kas īpaši apmācīti agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā, un tā palīdzēs nodrošināt pietiekamu skolotāju skaitu vidējā termiņā. Reforma ietver arī jaunu finansēšanas modeli, lai nodrošinātu ECEC finansējuma ilgtermiņa ilgtspēju, palielinot valsts ieguldījumu ECEC finansēšanā, ņemot vērā vietējo pašvaldību finansiālās iespējas, kas, paredzams, pozitīvi ietekmēs ECEC pieejamību.
Paredzams, ka reforma palielinās agrīnās pirmsskolas izglītības programmu stundu skaitu bērniem vecumā no viena gada pirms pamatizglītības sākšanas, kā arī ieviesīs tiesības uz ECEC garantētu vietu bērniem vecumā no četriem gadiem līdz pamatskolas vecumam.
·Pamatskolas
Reformas mērķis ir paaugstināt mācīšanas un mācīšanās rezultātu kvalitāti, jo īpaši bērniem no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, īstenojot vienotu pāreju, pilnas dienas mācīšanu pamatskolās un palielinot obligāto mācīšanas stundu skaitu. Reformas mērķis ir arī atbalstīt skolotāju nepārtrauktu attīstību un sistemātisku ārēju mācību rezultātu novērtēšanu pamatskolās.
Reforma groza Izglītības likumu, lai sākumskolās ieviestu jaunu pilnas dienas mācīšanas modeli, grozot minimālo obligāto mācību stundu skaitu un sākumskolu mācību programmu, un to papildina sistemātiskas skolotāju attīstības programmas.
Reformas pasākumu apakškopumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
·Vidusskolas
Reformas mērķis ir palielināt vidējās izglītības nozīmi, palielinot studentu uzņemšanu vispārējā vidējā izglītībā (“gimnazija” programmas), vienlaikus samazinot profesionālās izglītības un apmācības (PIA) īpatsvaru un uzlabojot profesionālo programmu atbilstību darba tirgus prasībām.
Reforma palīdzēs konsolidēt daudzās esošās sekundārās profesionālās izglītības programmas, samazinot profesionālās izglītības programmu pārpalikumu un palielinot programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām. Ar reformu tiks ieviestas jaunas mācību programmas, kuru pamatā ir Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (CROQF) kvalifikācija un profesionālie standarti un kuru papildina jaunu mācību materiālu izstrāde un profesionālās izglītības skolotāju profesionālā apmācība.
Reformas pasākumu apakškopumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
·Pieaugušo izglītība
Reformas mērķis ir palielināt pieaugušo izglītības kvalitāti un atbilstību. Jaunais Pieaugušo izglītības likums saskaņo pieaugušo izglītības programmas ar Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (CROQF) kvalifikācijas standartiem, kas, paredzams, veicinās iegūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Reforma paredz arī individuālu izglītības kontu ieviešanu, lai ikviena persona varētu piedalīties mūžizglītībā. Ar reformu tiks ieviesta arī pieaugušo izglītības sniedzēju novērtēšanas sistēma.
Reformas pasākumu apakškopumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Šo reformu atbalsta trīs investīcijas (C.3.1 R1-I1., C.3.1 R1-I2. un C.3.1 R1-I3.).
Investīcija C.3.1 R1-I1. ECEC telpu būvniecība, modernizācija, rekonstrukcija un aprīkošana
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt piekļuvi agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei Horvātijā. Tā ietver jaunu ECEC telpu būvniecību un esošo telpu atjaunošanu ar mērķi izveidot 22 500 jaunas vietas ECEC. Paredzams, ka investīcija mazinās reģionālo nevienlīdzību ECEC pieejamībā.
ECEC telpu būvniecības un atjaunošanas pamatā ir vajadzību analīzes rezultāti, ņemot vērā esošo infrastruktūras jaudu un demogrāfisko attīstību, detalizēti kartējot esošo ECEC telpu tīklu un prognozējot nākotnes vajadzības.
Investīcijas īsteno vietējā līmenī, un paredzams, ka pilsētas un pašvaldības piedalīsies uzaicinājumos īstenot infrastruktūras projektus to teritorijā.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.3.1 R1-I2. Pamatskolu celtniecība, modernizācija, rekonstrukcija un aprīkošana vienas maiņas pilnas dienas mācīšanai
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt pāreju uz pilnas dienas mācīšanu pamatskolās Horvātijā. Tas ietver jaunu pamatskolu celtniecību un esošo pamatskolu uzlabošanu, lai visiem pamatskolas skolēniem varētu nodrošināt pilnas dienas mācīšanu.
Pamatskolu būvniecība un atjaunošana balstās uz infrastruktūras investīciju vajadzību novērtējumu, ņemot vērā skolu spējas un demogrāfisko attīstību. Šīs investīcijas īsteno vietējā līmenī, un paredzams, ka pilsētas un pašvaldības piedalīsies uzaicinājumos īstenot infrastruktūras projektus to teritorijā.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.3.1 R1-I3. Vidusskolu būvniecība, modernizācija, atjaunošana un aprīkošana
Šā pasākuma mērķis ir palielināt studentu uzņemšanu vispārējā vidējā izglītībā (“gimnazija” programmās), palielinot fiziskās infrastruktūras jaudu. Tas ietver jaunu vidusskolu būvniecību un esošo skolu, tostarp skolu sporta infrastruktūras, uzlabošanu, lai atbalstītu mērķi, ka 9 000 papildu skolēnu apmeklē vispārējo vidējo izglītību.
To skolu celtniecība un rekonstrukcija, kuras īsteno vidējās izglītības programmas, pamatojas uz esošo spēju un vajadzību pēc papildu fiziskās infrastruktūras novērtējumu.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.3.1 R2. Augstākās izglītības modernizācija
Šīs reformas mērķis ir uzlabot augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, kā arī palielināt augstākās izglītības absolventu īpatsvaru, jo īpaši no neaizsargātām un nepietiekami pārstāvētām grupām.
Reforma ietver jauna Zinātnes un augstākās izglītības likuma un jauna likuma par kvalitātes nodrošināšanu zinātnē un augstākajā izglītībā pieņemšanu, lai izveidotu jaunu efektīvu finansēšanas modeli valsts universitātēm un citām valsts augstākās izglītības iestādēm. Jaunā finansēšanas modeļa pamatā ir pārredzami kritēriji un darbības rādītāji, kas saistīti ar iestādes attīstības mērķiem. Paredzams, ka jaunā finansēšanas modeļa ieviešana tiks īstenota, izmantojot programmas nolīgumus, kas aptver universitātes/iestādes zinātniskās pētniecības un mācību pasākumus uz diviem gadiem.
Reformas mērķis ir arī labāk saskaņot izglītību ar darba tirgus vajadzībām. Tā turpinās noteikt kvalifikācijas standartus visām augstākās izglītības kvalifikācijām un iekļaut tās Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūras reģistrā (CROQF), ar kuru paredzēts labāk saskaņot augstākās izglītības kvalifikāciju ar darba tirgus vajadzībām. Ar reformu izveido arī diplomu digitālo reģistru, kas ir solis ceļā uz absolventu apzināšanas sistēmas izstrādi, lai varētu izsekot absolventu nodarbināmībai.
Reforma arī atbalstīs ciešāku saikni starp mācīšanas un zinātniskās pētniecības darbībām, Horvātijas universitāšu internacionalizāciju un līdzdalību nākotnes Eiropas universitāšu aliansēs un atbalstīs augstākās izglītības digitālo pārkārtošanos.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.3.1 R2-I1. Augstākās izglītības digitālā pārkārtošanās
Investīcijas mērķis ir atbalstīt augstākās izglītības digitālo pārkārtošanos un veicināt e-mācības. Tas ietver investīcijas digitālajās infrastruktūrās, kas paredzētas mācīšanai un digitālajiem mācīšanas rīkiem.
Investīcija ietver arī klases aprīkojuma iegādi (piemēram, projektorus, video ierakstīšanas sistēmas, skaņas sistēmas, fotoaparātus un audio iekārtas nodarbību reģistrēšanai, programmatūras iekārtas digitālo resursu mācīšanai), kā arī aptver pamatā esošās infrastruktūras iekārtas (piemēram, elektroiekārtas, tīkla LAN, Wifi tīklu), kas vajadzīgas, lai izmantotu digitālās mācību iekārtas.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
P.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
265 |
C.3.1. R1. |
AP |
Pārskatītā pieaugušo izglītības tiesiskā regulējuma pieņemšana |
Pārskatītā pieaugušo izglītības tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Pārskatītais tiesiskais regulējums, kas reglamentē pieaugušo izglītību, atbalsta labāku atbilstību starp programmu piedāvājumu un darba tirgus vajadzībām, saskaņojot pieaugušo izglītības programmas ar Horvātijas kvalifikāciju sistēmas (CROQF) kvalifikācijas standartiem un dodot iespēju atzīt ikdienējo un neformālo izglītību. |
|
266 |
C.3.1. R1. |
AP |
Vidējās izglītības vajadzību visaptveroša analīze |
Vidējās izglītības vajadzību visaptverošās analīzes rezultātu publicēšana Zinātnes un izglītības ministrijas tīmekļa vietnē |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Jāveic vispārējās vidējās izglītības vajadzību visaptveroša analīze, lai atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir palielināt vispārējās vidējās izglītības programmās uzņemto studentu īpatsvaru, samazināt to studentu īpatsvaru, kuri uzņemti pārpalikušās profesionālās izglītības programmās, un saskaņot profesionālās izglītības programmas ar darba tirgus vajadzībām. |
|
267 |
C.3.1. R1. |
AP |
Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes finansēšanas modeļa pieņemšana |
ECEC finansēšanas modeļa stāšanās spēkā |
|
|
|
1. cet. |
2023 |
Horvātijas valdība pieņem modeli ECEC telpu darbības izmaksu finansēšanai pašvaldībām/vietējām pašvaldību vienībām ar mazākām finansiālajām iespējām, lai nodrošinātu investīciju ilgtspēju pēc esošo ECEC telpu renovācijas vai izbūves. |
|
268 |
C.3.1. R1. |
AP |
Grozījumu pieņemšana pilnas dienas mācīšanas modelim |
Tādu grozījumu stāšanās spēkā, kas pieņemti likumā, ar ko reglamentē pamatizglītību un vidējo izglītību pilnas dienas mācīšanai |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Grozījumi tiesību aktos, kas reglamentē pamatizglītību un vidējo izglītību, nosaka nosacījumus pilnas dienas mācīšanas ieviešanai. |
|
269 |
C.3.1. R1. |
M |
Dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē |
Zinātnes un izglītības ministrijas (MZO) ziņojums |
% (procentuālā daļa) |
76,3 |
90 |
2. cet. |
2026 |
Līdz 90 % palielināt to bērnu skaitu vecumā no 3 gadiem līdz skolas vecumam, kuri apmeklē ECEC (salīdzinājumā ar 2018. gadu). |
|
270 |
C.3.1. R1-I1. |
M |
ECEC uzbūvēto vietu skaits |
Zinātnes un izglītības ministrijas (MZO) publicēti infrastruktūras projektu ziņojumi, tostarp kopsavilkuma ziņojums, kurā sniegts pārskats. |
Skaits |
0 |
22 500 |
2. cet. |
2026 |
Saistībā ar infrastruktūras investīcijām ECEC telpu būvniecībā, modernizācijā un rekonstrukcijā izveido vismaz 22 500 jaunas vietas ECEC, kas ļauj ievērojami palielināt to bērnu īpatsvaru (no 3 līdz skolas vecumam), kuri piedalās agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē. |
|
271 |
C.3.1. R1-I2. |
M |
To skolēnu procentuālā daļa, kuri apmeklē vienas maiņas pamatskolas |
Zinātnes un izglītības ministrijas (MZO) datu publicēšana |
% (procentuālā daļa) |
40 |
70 |
2. cet. |
2026 |
To pamatskolas skolēnu īpatsvars, kuri apmeklē vienas maiņas skolas, palielinās līdz 70 %. |
|
272 |
C.3.1. R1-I3. |
M |
Reģistrācija vispārējās vidējās izglītības programmās |
Zinātnes un izglītības ministrijas (MZO) datu publicēšana |
% (procentuālā daļa) |
30 |
35 |
2. cet. |
2026 |
To vidējās izglītības studentu īpatsvars, kuri apmeklē vispārējo vidējo izglītību (“gimnazija” programmas), palielinās līdz 35 %. |
|
273 |
C.3.1. R2. |
AP |
Jaunā Likuma par zinātnisko darbību un augstāko izglītību pieņemšana |
Jaunā Zinātnes un augstākās izglītības likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Jaunais regulējums ļaus veikt valsts universitāšu un zinātnisko institūtu organizatorisko reformu un ieviesīs uz rezultātiem balstītu finansēšanas modeli. |
|
274 |
C.3.1. R2-I1. |
M |
Tādu valsts augstākās izglītības iestāžu īpatsvars, kas aprīkotas ar digitālo infrastruktūru |
Zinātnes un izglītības ministrijas (MZO) investīciju ziņojumi, tostarp kopsavilkuma ziņojums, kurā sniegts pārskats. |
% (procentuālā daļa) |
0 |
90 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 90 % publisko augstāko iestāžu uzlabo savu digitālo infrastruktūru un aprīkojumu, iegādājoties aktīvu aprīkojumu (piemēram, klases aprīkojumu, projektoru, datoru, skanēšanas, videoierakstu sistēmas) un uzlabojot pasīvo tīklu (piemēram, elektroiekārtas, shēmas plates, savienotājus), kas atbalsta jaunas tehnoloģijas un digitālos mācību resursus.
|
Q. KOMPONENTS NR. 3.2. PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJAS KAPACITĀTES PALIELINĀŠANA
Horvātijas publiskā pētniecības un inovācijas vide ir ļoti sadrumstalota. Horvātijas pētniecības nozares potenciāla pilnīgu izmantošanu kavē nepietiekamas investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā, jo īpaši uzņēmējdarbības nozarē, apvienojumā ar nepietiekamu finansējumu un universitāšu un zinātnisko institūtu organizatorisko modeli. Tā rezultātā zinātniskā produktivitāte, efektivitāte un zināšanu pārnese joprojām ir ierobežota. Nav pietiekami izstrādāti priekšnosacījumi cilvēkresursu attīstībai zinātnes, tehnoloģiju inženierijas un matemātikas (STEM) un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās, kas ļautu palielināt sabiedrības gatavību digitālajai pārkārtošanai. Pētniecības, attīstības un inovācijas politikas sadrumstalotība un neefektivitāte, kā arī pētniecības, attīstības un inovācijas investīciju rezultātu trūkums ir daži no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek kavēta produktivitāte un konkurētspējas izaugsme.
Šā komponenta mērķis ir risināt šīs problēmas, īstenojot šādus mērķus:
-Uzlabot universitāšu un zinātnisko institūtu institucionālā finansējuma sistēmu, lai motivētu zinātnisko produktivitāti, efektivitāti un zināšanu pārnesi, veicot tiešas investīcijas un palielinot zinātniskās pētniecības finansējumu.
-Palielināt investīcijas universitāšu un zinātnisko institūtu pētniecības infrastruktūrā un organizatoriskajās spējās, kas ļaus uzlabot zinātniskās pētniecības kvalitāti, kā arī uzlabot pētniecības karjeras pievilcību Horvātijā.
-Ieviest jaunu veicinošu satvaru pētnieku virzībai un karjeras attīstībai saskaņā ar zinātnes nozaru specifiku, piesaistot un noturot jaunus Horvātijas zinātniekus un augstas kvalitātes ārvalstu zinātniekus.
-Ieviest efektīvāku institucionālo un plānošanas sistēmu pētniecības un izstrādes finansēšanas shēmām.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par ekonomikas politiku, kas saistīta ar investīcijām pētniecībā un inovācijā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Q.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.3.2 R1. Publiskās pētniecības sektora pētniecības un attīstības kapacitātes reforma un stiprināšana
Šīs reformas mērķis ir palielināt publiskās pētniecības kvalitāti un atpazīstamību starptautiskā mērogā, stiprināt mērķtiecīgu pētniecību un zinātnes ietekmi uz inovāciju, ekonomikas un sabiedrības turpmāko attīstību, reorganizējot valsts pētniecības nozari. Reforma ietver šādas darbības:
-Pieņemt jaunu programmas nolīgumu paraugu publiskās zinātniskās pētniecības sistēmas finansēšanai,
-Palielināt zinātnisko iestāžu budžetu ietekmīgākai pētniecībai,
-Zinātniskās pētniecības sistēmas sadrumstalotības mazināšana, integrējot zinātniskās pētniecības iestādes, lai pārietu uz efektīvāku universitāšu un pētniecības institūtu organizāciju,
-Zinātniskās pētniecības darba kvalitātes uzlabošana, veicinot pāreju uz rezultātiem balstītu finansēšanas sistēmu.
Reformas īstenošana ietver jauna Likuma par zinātnisko darbību un augstāko izglītību pieņemšanu, nodrošinot tiesisko un finanšu sistēmu universitāšu un zinātnisko institūtu organizatoriskai un funkcionālai integrācijai, kā arī dialogu par institucionālajiem mērķiem un jaunu uz rezultātiem balstītu finansēšanas sistēmu. Paredzams, ka jaunā tiesiskā un finanšu sistēma sekmēs ietekmīgākas publikācijas, konkurētspējīgākus projektus, ciešāku starptautisko sadarbību un lielāku projektu skaitu sadarbībā ar uzņēmumiem.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.
Investīcija C.3.2 R1-I1. Programmu nolīgumu sistēmas izstrāde universitāšu un pētniecības institūtu finansēšanai, koncentrējoties uz inovāciju, pētniecību un attīstību
Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot universitāšu un zinātnisko institūtu zinātniskā darba finansēšanas sistēmu, lai panāktu pētniecības rezultātu augstāku kvalitāti un lielāku nozīmi ekonomikas un sabiedrības attīstībā.
Investīcija ietver konsultāciju sniegšanu no ārējiem ekspertiem, lai sagatavotu priekšlikumu jaunai programmu līgumu sistēmai, kas izveidota starp Zinātnes ministriju un universitātēm un pētniecības institūtiem, ļaujot pāriet uz universitāšu un pētniecības institūtu finansēšanas sistēmu, kas vērsta uz rezultātiem, un sarunu procesam ar ieinteresētajām personām. Tas ietver pašreizējās sistēmas analīzi, citās valstīs spēkā esošo pasākumu pārskatīšanu, priekšlikumus programmu nolīgumu izstrādei un informēšanai par to izmantošanu, kā arī juridisko grozījumu un projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanu.
Tiek uzsākta atbalsta shēma, lai nodrošinātu institucionālo finansējumu universitātēm un pētniecības institūtiem, kas ir parakstījuši programmas nolīgumus, kas ļauj efektīvāk izmantot resursus un uzlabot pētniecības rezultātus. Reformas ietvaros īsteno divus programmas nolīgumu finansēšanas ciklus, ko papildina jauna uzraudzības sistēma, izmantojot gada veikuma satvaru. Programmu nolīgumus turpina finansēt no valsts budžeta pēc 2026. gada, jo jaunais finansēšanas modelis ilgtermiņā ļaus ievērojami ietaupīt līdzekļus.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 19 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 20 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 21 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 22 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.3.2 R1-I2. Universitāšu un pētniecības institūtu institucionālo spēju stiprināšana inovācijas jomā
Šīs investīcijas mērķis ir palīdzēt samazināt zinātniskās sistēmas sadrumstalotību, izbūvējot infrastruktūru, kas ļautu konsolidēt universitātes un zinātniskos institūtus. Zinātniskās pētniecības infrastruktūras finansējumu piešķir tikai tām iestādēm, kas ievieš jaunos programmu nolīgumus, kā norādīts investīcijā C.3.2 R1-I1.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma C.3.2 R2. Satvara izveide studentu un pētnieku piesaistīšanai STEM un IKT jomā
Šīs reformas mērķis ir ieviest jaunu veicinošu sistēmu zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un IKT jomas pētnieku karjeras attīstībai, lai palielinātu zinātnieku un profesionāļu skaitu un kvalitāti zinātnes un uzņēmējdarbības nozarēs un palielinātu inovācijas potenciālu. Paredzams, ka ilgtermiņā reforma ļaus cilvēkkapitālam novirzīties no zinātniskajām iestādēm uz ekonomiku, nododot specializētas zināšanas, progresīvas tehnoloģijas, sadarbojoties akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem, izmantojot tehnoloģiju platformas, un attīstot augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumus un atdalījušos uzņēmumus, kā arī atvērtu pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru.
Zinātnisko karjeru padara pievilcīgāku, izmantojot skaidru, pārredzamu un uz nopelniem balstītu darbā pieņemšanas politiku galvenajās zinātniskās pētniecības jomās. Zinātnes karjera zinātnes, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un IKT jomā tiek veicināta no visagrākā izglītības līmeņa. Tiesisko regulējumu groza, lai risinātu jautājumu par nekonkurētspējīgu, administratīvi apgrūtinošu darbā pieņemšanas un paaugstināšanas modeli Horvātijas zinātniskās pētniecības sistēmā.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.
Investīcija C.3.2 R2-I1. Zinātnieku karjeras attīstībai labvēlīga modeļa izstrāde un visprogresīvāko zinātnisko pētījumu veikšana STEM un IKT jomā
Šīs investīcijas mērķis ir izstrādāt un ieviest jaunu veicinošu sistēmu un stimulu sistēmu pētnieku karjeras attīstībai. Investīcija ietver:
-jaunas sistēmas izveidi pētniecības programmu finansēšanai, lai atbalstītu pētnieku karjeras attīstību un attīstību, pamatojoties uz ekspertu pētījuma detalizētu analīzi un ieteikumiem. Sistēma ir vērsta uz to, lai atalgotu izcilību pētniecībā, sadarbību ar rūpniecību un starptautisko sadarbību.
-Īstenot jauno pētniecības programmu finansēšanas sistēmu, lai stiprinātu, piesaistītu un noturētu talantīgus pētniekus, stiprinātu STEM un IKT prasmes, veicinātu mobilitāti uz starptautiskām iestādēm un nozari un no tām, mudinātu jaunuzņēmumus un izveidotu neatkarīgas pētniecības karjeras zinātniekiem starptautiski konkurētspējīgos un mērķtiecīgos pētījumos augsto tehnoloģiju gatavības līmenī. Sistēma ietver dotācijas: i) STEM un IKT stipendijām; ii) Jauno pētnieku programmai; iii) pirmstenūras gaitas programmai; iv) mobilitātes shēmai; v) Jaunu pētnieku uzņēmumu uzsākšanai/attīstīšanai; un vi) uzņēmējdarbības stažēšanās programmai.
Finansēšanas programmu ilgtspēju pēc 2026. gada nodrošina, izmantojot valsts budžetu, paredzamos ietaupījumus no programmu nolīgumu īstenošanas universitātēm un institūtiem, kā arī paredzamo pētniecības dotāciju pieaugumu, kas no ES fondiem piešķirtas zinātnieku aprindām.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 23 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 24 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 25 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 26 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 30. martam.
Investīcija C.3.2 R2-I2. Investīcijas pētniecībā – tehnoloģiju infrastruktūra STEM un IKT jomā
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt digitālo pārkārtošanos, ieguldot lietišķās un mērķtiecīgās pētniecības infrastruktūras projektos, lai dotu iespēju jaunajiem pētniekiem attīstīt karjeru sadarbībā ar uzņēmējdarbības nozari un nodrošinātu pieredzējušiem pētniekiem sadarbības platformu inovācijas darbībām.
Ar šo pasākumu izveido un aprīko stratēģiski svarīgu zinātniskās, tehnoloģiskās un inovācijas infrastruktūru ar augstu pētniecības potenciālu STEM un IKT jomā, kas stiprina cilvēku spējas veikt progresīvus zinātniskos pētījumus un sadarbību ar uzņēmējdarbības nozari. Infrastruktūra balstās uz atklātas inovācijas principiem un tieši atbalsta tīras tehnoloģijas jomas un zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.3.2 R3. Publisko investīciju efektivitātes uzlabošana pētniecībā, attīstībā un inovācijā
Šīs reformas mērķis ir īstenot funkcionālāku un efektīvāku pārvaldības modeli konkurētspējīgai pētniecībai un ieviest attīstības un inovācijas shēmas, kas nodrošina pētniecības projektu ātrāku un uz nopelniem balstītu atlases procesu.
Reforma ietver jauna Akta par Horvātijas Zinātnes fondu pieņemšanu, lai stiprinātu Horvātijas Zinātnes fonda spējas un samazinātu to iestāžu skaitu, kas pašlaik iesaistītas pētniecības un inovācijas finansēšanas programmu pārvaldībā un īstenošanā. Šis jaunais tiesiskais regulējums ļaus pārveidot un stiprināt Fonda spējas par struktūru, kas papildus skaidri saskaņotām un definētām kompetencēm iestāžu koordinācijas ietvaros Valsts inovāciju padomē nodrošina vienkāršotu un sistemātisku pieeju projektu finansējuma pārvaldībai.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.
Investīcija C.3.2 R3-I1. Funkcionālākas pētniecības, attīstības un inovācijas projektu finansēšanas plānošanas sistēmas ieviešana
Šā pasākuma mērķis ir uzlabot pašreizējo pētniecības, attīstības un inovācijas (PAI) finansēšanas sistēmu un atbalstīt progresīvu pētījumu un produktu izstrādi. Investīcija ietver:
-Izveidot jaunu sistēmu pētniecības, attīstības un inovācijas politikas īstenošanai, izstrādājot jaunas finansējuma programmas pētniecības un izstrādes atbalstam, kā arī uzlabojot Horvātijas Zinātnes fonda spējas, pamatojoties uz ārējo ekspertu detalizētu analīzi un pētījumiem.
-Finansēšanas programmu īstenošana (pētniecības inovācijas projekti), izmantojot jauno sistēmu, kas ir “izmēģinājuma posms” ar ilgtermiņa mērķi atkārtot jauno domāšanas veidu PAI politikas un programmu plānošanā un īstenošanā neatkarīgi no finansējuma avota.
Jaunās plānošanas sistēmas ilgtspēju pēc 2026. gada nodrošina ar finansējumu no valsts budžeta, vienlaikus ņemot vērā papildināmību ar ESI fondu finansētajām programmām.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 27 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 28 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 29 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 30 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Q.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
275 |
C.3.2. R1. |
AP |
Jaunais Zinātnes un augstākās izglītības likums |
Jaunā Zinātnes un augstākās izglītības likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Jaunais tiesību akts rada juridiskus un finansiālus nosacījumus valsts universitāšu un zinātnisko institūtu organizatoriskai un funkcionālai reformai un finansējumam, kura mērķis ir sasniegt institucionālās attīstības mērķus. |
|
276 |
C.3.2. R1-I1. |
M |
Finansējums, kas piešķirts pētniecības projektiem, pamatojoties uz pētniecības organizāciju iekšējiem uzaicinājumiem pirmajā divu gadu programmu īstenošanas ciklā |
|
Skaitlis (summa) |
|
17 619 079 |
1. cet. |
2023 |
17 619 079 EUR ir piešķirti pētniecības projektiem, ko īsteno universitātes un pētniecības institūti, kuri ir parakstījuši programmas nolīgumus. Projekti atbalsta tiešās zinātniskās un pētnieciskās darbības (pētniecības projekti), un to pamatā ir publicētas konkursa specifikācijas ar darba uzdevumiem, tostarp atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|
277 |
C.3.2. R1-I1. |
M |
To universitāšu vai pētniecības institūtu īpatsvars, kuri ir parakstījuši programmas nolīgumus |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
65 |
3. cet. |
2024 |
Vismaz 65 % valsts universitāšu un zinātnisko institūtu ir parakstījuši jaunus programmas nolīgumus saskaņā ar jaunā Likuma par zinātnisko darbību un augstāko izglītību noteikumiem, ar ko ievieš uz sniegumu balstītu finansēšanas mērķu sistēmu valsts zinātniskajām organizācijām. |
|
278 |
C.3.2. R1-I1. |
M |
Zinātniskās organizācijas, kas parakstījušas jaunus programmas nolīgumus, ir pabeigušas pētniecības projektus “Zaļajā” jomā |
|
Skaits
|
0 |
4 |
1. cet. |
2025 |
Vismaz 4 pētniecības projekti, kas tieši atbalsta zaļo pārkārtošanos un ko īsteno zinātniskas organizācijas, kuras parakstījušas jaunos programmas nolīgumus, ir pabeigti, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt projektus, kura pamatā ir publicētas konkursa specifikācijas, ar darba uzdevumiem, tostarp atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|
279 |
C.3.2. R1-I1. |
M |
Pētniecības projektiem piešķirtais finansējums, pamatojoties uz pētniecības organizāciju iekšējiem uzaicinājumiem |
|
Skaitlis (summa) |
|
58 730 264 |
2. cet. |
2025 |
58 730 264 EUR ir piešķirti pētniecības projektiem, ko īsteno universitātes un pētniecības institūti, kuri ir parakstījuši programmas nolīgumus. Projekti atbalsta tiešās zinātniskās un pētnieciskās darbības (pētniecības projekti), un to pamatā ir publicētas konkursa specifikācijas ar darba uzdevumiem, tostarp atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|
280 |
C.3.2. R1-I2. |
M |
Augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu reorganizācija |
|
Skaits |
0 |
6 |
4. cet. |
2025 |
Pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu reorganizācijas modeli, ko izstrādājuši neatkarīgi ārējie eksperti un ko pieņēmusi Zinātnes un izglītības ministrija, apspriežoties ar akadēmiskajām aprindām un sociālajiem partneriem, pabeidz vismaz sešu (6) augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu reorganizāciju, iesaistot vismaz divpadsmit (12) zinātniskās pētniecības organizācijas. Konkrētas reorganizācijas īstenošana var ietvert oficiālu apvienošanu, funkcionālu integrāciju un/vai institucionālo konsolidāciju (piemēram, vairāku universitātes komponentu konsolidāciju, iepriekš neatkarīgu institūtu integrāciju universitātē, divu vai vairāku institūtu apvienošanu). Tiek uzskatīts, ka reorganizācija ietver divu vai vairāku iestāžu statusa maiņu, un tādēļ šā pasākuma rezultātā tiek integrētas/konsolidētas vismaz 12 zinātniskās pētniecības organizācijas. |
|
281 |
C.3.2. R2. |
AP |
Jauns tiesiskais regulējums, kas reglamentē kvalitātes prasības studiju programmām, doktorantūras studijām un zinātnisko institūtu darba apstākļiem |
Jauna tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Jaunais tiesiskais regulējums nodrošina pamatu jaunai paaugstināšanas sistēmai, kuras pamatā ir izcilība un labāks karjeras attīstības regulējums, tādējādi radot apstākļus kvalitatīvu pētnieku piesaistīšanai un saglabāšanai. Jaunais tiesiskais regulējums ļaus jaunajiem zinātniekiem attīstīties, pamatojoties uz starptautiski atzītiem zinātniskās kvalitātes kritērijiem un ar mazākiem administratīviem šķēršļiem. Tas ietver elastīgu darba režīmu, lai veicinātu tādu pētnieku pieņemšanu darbā, kuriem ir aprūpes pienākumi.
|
|
282 |
C.3.2. R2-I1. |
M |
Dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar plānošanas sistēmu, lai palielinātu STEM/IKT absolventu pieejamību un nodarbināmību un uzlabotu viņu mobilitāti valsts un starptautiskai sadarbībai |
|
Skaits |
0 |
3 354 |
1. cet. |
2025 |
Pamatojoties uz konsultāciju pakalpojumiem, ko sniedz ārējie eksperti, kuri ir iesaistīti, lai sagatavotu jauno instrumentu sistēmu pētnieku paaugstināšanai un profesionālajai izaugsmei, saskaņā ar jauno sistēmu piešķir vismaz 3 354 dotācijas. Projektu konkursu pamatā ir publicētas konkursa specifikācijas ar darba uzdevumu, kas ietver atbilstības kritērijus, kuri nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|
283 |
C.3.2. R2-I2. |
M |
Infrastruktūras projekti lietišķai un mērķtiecīgai pētniecībai |
|
Skaits |
0 |
4 |
2. cet. |
2026 |
Pabeidz četrus zinātnes un tehnoloģijas infrastruktūras projektus lietišķai un mērķtiecīgai pētniecībai, lai dotu iespēju jaunajiem pētniekiem attīstīt karjeru sadarbībā ar uzņēmējdarbības nozari un pieredzējušiem pētniekiem un atbalstītu digitālās pārkārtošanās procesu. |
|
284 |
C.3.2. R3. |
AP |
Jauns likums par Horvātijas Zinātnes fondu |
Stājas spēkā jaunais Likums par Horvātijas Zinātnes fondu. |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Jaunais likums par Horvātijas Zinātnes fondu nosaka skaidru pamatuzdevumu Programmas īstenošanas, koordinācijas, izstrādes, uzraudzības un izvērtēšanas fondam, kā arī pētniecības un attīstības projektu finansējuma programmu un politikas novērtējumu, izveidojot spēcīgu un neatkarīgu sistēmu pētniecības un attīstības projekta atlases, finansēšanas un ietekmes uzraudzības īstenošanai. |
|
285 |
C.3.2. R3-I1. |
M |
Dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar “izmēģinājuma programmu”, ar ko atbalsta reformētas PAI pamatprogrammas izveidi. |
|
Skaits |
0 |
300 |
4. cet. |
2025 |
Pamatojoties uz konsultatīvo palīdzību, ko snieguši ārējie eksperti, kuri ir iesaistīti jaunās PAI institucionālās un plānošanas sistēmas izveidē un jaunu PAI programmu izstrādē, vismaz 300 dotācijas piešķir projektiem, kuru mērķis ir sadarbība starp uzņēmumiem un pētniecības organizācijām vai zināšanu un tehnoloģiju pārnese saskaņā ar “izmēģinājuma programmu”, lai atbalstītu reformētas PAI sistēmas izveidi. Šo projektu pamatā ir publicētas konkursa specifikācijas ar darba uzdevumu, kas ietver atbilstības kritērijus, kuri nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
R. KOMPONENTS NR. 4.1. NODARBINĀTĪBAS PASĀKUMU UN TIESISKĀ REGULĒJUMA UZLABOŠANA MODERNAM DARBA TIRGUM UN NĀKOTNES EKONOMIKAI
Šis Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina darba tirgus jautājumus, proti, modernizējot darba tirgus regulējumu un izstrādājot mērķtiecīgu aktīva darba tirgus politiku. Virsmērķis reformām un investīcijām šajā komponentā ir palīdzēt palielināt nodarbinātību Horvātijā, kas joprojām ir krietni zem ES vidējā rādītāja, neraugoties uz uzlabojumiem pēdējos gados.
Šā komponenta konkrētie mērķi ir šādi:
-Jaunas aktīva darba tirgus politikas izstrāde un īstenošana, kas atbalsta darbvietu radīšanu zaļās un digitālās jomās
-Mazāk aizsargāto grupu iekļaušanas un uzraudzības sistēmas uzlabošana darba tirgū
-Vaučeru sistēmas ieviešana pieaugušo izglītībai un prasmju pilnveidei, jo īpaši ar zaļajām un digitālajām tehnoloģijām saistīto prasmju apguvei
-Darba tiesību aktu uzlabošana
Šis komponents attiecas uz konkrētai valstij adresēto ieteikumu stiprināt darba tirgus pasākumus un iestādes un to koordināciju ar sociālajiem dienestiem (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), kā arī uz konkrētai valstij adresēto ieteikumu veicināt prasmju apguvi (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.4.).
R.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.4.1 R1. Jaunas mērķtiecīgas aktīva darba tirgus politikas izstrāde un īstenošana saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos darba tirgū
Šā pasākuma mērķis ir pieņemt jaunu aktīva darba tirgus politiku (ADTP), lai veicinātu nodarbinātību un pašnodarbinātību saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un palielinātu darbaspēka konkurētspēju un nodarbināmību saskaņā ar darba tirgus vajadzībām un īpašu uzmanību pievērst ilgtermiņa bezdarbnieku aktivizēšanai.
Ar šo pasākumu izstrādā un finansē trīs jaunus aktīva darba tirgus politikas pasākumus, kas vērsti uz divējādo pārkārtošanos, proti:
-dotāciju atbalsts nodarbinātībai darbvietās, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos,
-dotāciju atbalsts stažieriem saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos,
-dotāciju atbalsts pašnodarbinātībai saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Nodarbinātības un stažēšanās atbalsta gadījumā Horvātijas Valsts nodarbinātības dienests nosaka darbvietas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā saskaņā ar labāko praksi, piemēram, Starptautiskās Darba organizācijas “zaļo” darbvietu definīciju.
Pašnodarbinātības gadījumā Horvātijas valsts nodarbinātības dienests (VND) saskaņā ar paraugpraksi izstrādā kritērijus, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēju uzņēmējdarbības plānu atbilstību zaļajai un digitālajai pārejai, un šādos gadījumos atbalsta dotācijas summa būs lielāka.
Lai palielinātu ADTP pasākumu tvērumu, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu saņēmēju grupām darba tirgū, nodarbinātības atbalsta dotāciju termiņu pagarina līdz diviem gadiem jauniem darbā pieņemtajiem darbiniekiem.
Jaunus pasākumus ilgtermiņa bezdarbniekiem un mazāk nodarbinātiem cilvēkiem no neaizsargātām grupām apvieno ar prasmju kuponu izmantošanu, lai nodrošinātu ar zaļo un digitālo pārkārtošanos saistītās prasmes.
Paredzams, ka dotāciju finansējums nodarbinātības atbalstam darbvietās, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, sasniegs 70 % no kopējā piešķīruma, savukārt atlikušie 30 % ir paredzēti finansējuma dotācijām, lai atbalstītu nodarbinātību darbvietās, kas saistītas ar digitālo pārkārtošanos.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma C.4.1 R2. Neaizsargāto grupu iekļaušanas un uzraudzības sistēmas stiprināšana darba tirgū, uzlabojot nodarbinātības dienestu procesus
Šā pasākuma mērķis ir stiprināt atbalstu bezdarbniekiem un neaizsargātām grupām, izmantojot:
-administratīvo spēju un personāla prasmju stiprināšanu darbam ar neaizsargātām grupām,
-uzlabojot profilēšanas sistēmas un neaizsargāto grupu segmentāciju,
-darba tirgus integrācijas plānu un aktivizācijas programmu ieviešanu neaizsargātām grupām,
-izstrādājot uzraudzības sistēmu attiecībā uz darba tirgus integrācijas rezultātiem, izmantojot aktīvus nodarbinātības politikas pasākumus saņēmēju līmenī,
-esošā CISOK karjeras orientācijas centru tīkla paplašināšanu un reorganizāciju, pievēršot uzmanību to lomai to jauniešu piesaistīšanā, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu,
-bezdarbnieka pabalsta apmēra un ilguma palielināšanu saskaņā ar analīzes rezultātiem.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma C.4.1 R3. Vaučeru sistēmas izveide pieaugušo izglītībai, apmācībai un prasmju pilnveidei
Šīs reformas mērķis ir palielināt darba ņēmēju nodarbināmību un labāk saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, atbalstot mūžizglītību un jaunu prasmju, jo īpaši zaļo un digitālo prasmju, apguvi.
Reforma ietver:
-Pieņemt jaunu Pieaugušo izglītības likumu, kura mērķis ir uzlabot pieaugušo izglītības kvalitāti, uzlabojot pieaugušo izglītības iestāžu akreditāciju, uzraudzību un novērtēšanu, ieviešot pieaugušo izglītības kuponus un saskaņojot tos ar Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūru pieaugušo izglītības sistēmā.
-Prasmju kartēšana, galveno uzmanību pievēršot prioritārajām prasmēm darba tirgū, tostarp trūkstošajām prasmēm, zaļajām un digitālajām prasmēm, kas tiks izmantotas, lai atjauninātu prasmju katalogu un noteiktu prasmes un saistītās izglītības programmas, kas finansējamas ar vaučeriem.
-Izstrādāt IT rīku, lai visaptveroši novērtētu potenciālo atbalsta saņēmēju prasmes.
-Saziņa ar neaizsargātām grupām, kas izmanto orientāciju un konsultācijas, lai palielinātu viņu līdzdalību prasmju pilnveides iniciatīvās, tostarp vaučerus.
-Pieteikumu par vaučeru izmantošanu īstenošana, ko veic saņēmēji, izglītības pakalpojumu sniedzēji, konsultanti un darba devēji.
Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.4.1 R3-I1. Pieaugušo izglītības, apmācības un prasmju pilnveides vaučeru ieviešana
Šī investīcija ietver vaučeru finansēšanu akreditētām pieaugušo izglītības, apmācības un prasmju pilnveides programmām, lai iegūtu darba tirgū vajadzīgās prasmes un jo īpaši pārejā uz zaļu un digitālu ekonomiku. Paredzams, ka finansējums programmām, kas saistītas ar zaļās pārkārtošanās vajadzībām vajadzīgajām prasmēm, sasniegs 70 % no kopējā investīciju piešķīruma, savukārt atlikušie 30 % ir paredzēti finansējuma programmām, kas saistītas ar digitālo prasmju apguvi.
Investīciju īsteno nepārtraukti, vēlākais, no 2022. gada 30. jūnija līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.4.1 R4. Darba tiesību aktu uzlabošana
Šīs reformas mērķis ir izveidot skaidru un mūsdienīgu tiesisko regulējumu, kura mērķis ir uzlabot darba apstākļus un darba un privātās dzīves līdzsvaru, labāk reglamentēt jaunos darba veidus un veicināt pāreju no līgumiem uz nenoteiktu laiku un no nedeklarēta darba uz deklarētu darbu.
Reforma ietver grozījumus Darba likumā, proti, kas:
(1)reglamentē darbu, kas tiek veikts no mājām, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību darba attiecību pusēm ārkārtas un regulāros apstākļos;
(2)attur no nepamatotu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, jo īpaši ļoti īsa laika darba līgumu, izmantošanas, ierobežojot iespējamo secīgo pagaidu darba līgumu skaitu un novēršot šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz pieņemšanu darbā saistītos darba devējus, un labāk definējot “secīguma” jēdzienu;
(3)stiprina citu darba devēju tiesības uz papildu darbu;
(4)izveido tiesisko regulējumu, kas reglamentē darbu, izmantojot tiešsaistes platformas, kā īpašu darba veidu, nosakot subjektīvās tiesības un pienākumus, kas izriet no šīm konkrētajām tiesiskajām attiecībām, proti, pamattiesības un pienākumus, kuru pamatā ir darbs, obligātā apdrošināšana, drošība un drošums, atpūtas laiks, līgumu izbeigšana, koplēmuma procedūra un apvienošanās, kā arī tiesības kolektīvajās darba attiecībās;
(5)pārskata tiesību normu par automātisku darba attiecību izbeigšanu pensionēšanās vecuma sākumā un pārskatīt obligātās atlaišanas noteikumu gadījumos, kad darba ņēmēji sasniedz pensionēšanās vecumu, lai stimulētu darba ņēmējus palikt aktīviem, vienlaikus izvairoties no nepamatota sloga darba devējiem;
(6)pienācīgi definē darba samaksas jēdzienu un visus tās komponentus, lai to labāk sasaistītu ar minimālo algu un atvieglotu darba noteikumu un no nodarbinātības gūto ienākumu aplikšanu ar nodokļiem;
(7)definē darba koplīguma tiesību tvērumu, labāk sasaistot to ar dalību, lai palielinātu darba ņēmēju zemo līdzdalību arodbiedrībās un darba koplīguma slēgšanas sarunās un tādējādi stiprinātu sociālo dialogu.
Ar reformu groza Likumu par obligāto veselības apdrošināšanu, pārceļot slimības atvaļinājuma izmaksas aktīvajiem darba ņēmējiem, kas ir tiesīgi saņemt vecuma pensiju, uz Horvātijas Veselības apdrošināšanas institūtu.
Reforma ietver grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, kas reglamentē darba attiecības, un jauna likuma pieņemšanu par nedeklarēta darba novēršanu, kā arī neleģislatīvus pasākumus nedeklarēta darba apkarošanai, proti:
(1)Ieinteresēto personu un to pārraugošo iestāžu zināšanu un kompetences stiprināšana
(2)Izveidot kopīgas datubāzes efektīvai izpildes uzraudzībai
(3)Par nedeklarētu darbu piemēroto sankciju pārdefinēšana un labāka saskaņošana
(4)Palielināt sabiedrības informētību par legālā darba priekšrocībām un nedeklarēta darba trūkumiem, tostarp izmantojot kampaņas, kas arī reklamēs iespējas izmantot aktīvus darba tirgus pasākumus, kas saistīti ar pašnodarbinātību, kā arī apmācību par dažādiem veidiem, kā reģistrēt uzņēmējdarbības amatniecību, par kuru saskaņā ar nodokļu noteikumiem tiek izmaksāti vienreizēji valsts pabalsti.
(5)Izveidot elektroniskus darba ņēmēju un darba laika reģistrus būvniecības nozarē un pēc tam pakāpeniski veikt citas darbības.
(6)Plašāks regulējums attiecībā uz atbildību par algu nemaksāšanu līgumu ķēdē apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas gadījumā.
(7)Nedeklarēta darba definīciju visās tā izpausmēs, pārbaužu un sankciju pastiprināšanu, kas piemērojamas par noteikumu pārkāpumiem, un to iestāžu darbību reglamentēšanu, kuras ir iesaistītas cīņā pret nedeklarētu darbu.
(8)Definēt procesu pārejai no nedeklarēta darba uz nedeklarētu darbu, pilnvarojot darba devējus reģistrēt darbinieku ar atpakaļejošu datumu no pirmās darba dienas (un vismaz trīs mēnešu laikā) trīs dienu laikā pēc pārbaudes konstatē nedeklarētu darbu. Turklāt par pārkāpumu tiks piemērots sods noteiktā apmērā par nedeklarētu darba ņēmēju un pienākums maksāt darba ņēmēja algu, kā arī iemaksas un pabalstus.
Reforma ietver grozījumus likumā par minimālo algu, proti:
(1)Lielākās daļas algas piemaksu izslēgšana no minimālās algas apmēra un minimālā palielinājuma noteikšana virsstundām, nakts darbam un darbam svētdienās un brīvdienās.
(2)Izslēgt iespēju atteikties no minimālās algas, lai novērstu iespējamu darba devēju ļaunprātīgu izmantošanu.
(3)Pastiprināt kontroli, ko veic inspekcijas iestādes, un no jauna noteikt sodus par minimālās algas nemaksāšanu.
(4)Stiprināt Ekspertu komisijas minimālās algas attīstības uzraudzībai un analīzei nozīmi, uzticot tai analīzi par minimālās algas pieauguma iespējamo ietekmi uz ekonomiku, nodarbinātību, dzīves līmeni un citiem dzīves un darba segmentiem, un attiecīgi ieteikt pamatnostādnes.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
R.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
286 |
C.4.1. R1. |
AP |
Aktīvā darba tirgus politikas papildināšana |
Pieņemti trīs jauni aktīvas darba tirgus politikas pasākumi |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Horvātijas Nodarbinātības dienests pieņem trīs jaunus pasākumus, lai atbalstītu darbvietu radīšanu zaļās un digitālās pārkārtošanās laikā. Šajos pasākumos paredzēto līdzekļu izmantošanas nosacījumus un kritērijus, kā arī Horvātijas Valsts nodarbinātības dienesta darbību izstrādā tā, lai par prioritāti noteiktu neaktīvu, ilgstošu bezdarbnieku un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), reaktivizāciju un (paš)nodarbinātību. |
|
287 |
C.4.1. R1. |
M |
Jauno aktīva darba tirgus politikas pasākumu atbalsta saņēmēju skaits |
|
Skaits |
0 |
26 400 |
4. cet. |
2025 |
Vismaz 26 400 izmanto jauno aktīvā darba tirgus politiku, no kuriem vismaz 13 000 ir ilgstoši bezdarbnieki, neaktīvie un gados jauni NEET. |
|
288 |
C.4.1. R2. |
AP |
Darba tirgus likuma grozījumu stāšanās spēkā |
Tiesību akta, ar ko groza Likumu par darba tirgu, stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Stājas spēkā grozīts vai jauns Darba tirgus likums, kas palielina bezdarbnieka pabalstu apmēru un pagarina to ilgumu, atvieglo prasības neaizsargātiem darba ņēmējiem un digitalizē bezdarbnieka pabalstu pieprasīšanas procesu saskaņā ar veikto analīzi. |
|
289 |
C.4.1. R2. |
AP |
Neaizsargātām grupām sniegtā atbalsta kvalitātes uzlabošana |
Deleģētā akta stāšanās spēkā vai iekšējā noteikumu kopuma pieņemšana par uzlabotiem procesiem CES darbā neaizsargātu grupu profilēšanai, segmentācijai, integrācijai un aktivizēšanai |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Horvātijas Valsts nodarbinātības dienesta jaunie procesi darbojas, lai veiktu profilēšanu, segmentāciju, neaizsargātu grupu integrāciju un aktivizāciju, izstrādātu instrumentus bezdarbnieku piemeklēšanai brīvajām darbvietām un aktīvas darba tirgus politikas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbības nodrošināšanai. |
|
290 |
C.4.1. R2. |
M |
Uzlabota atbalsta kvalitāte vismaz 5 000 cilvēkiem no neaizsargātām grupām |
|
Skaits |
0 |
5 000 |
2. cet. |
2025 |
Informēšanas pasākumi, kas vērsti uz neaizsargātām grupām, ļauj iekļaut 5 000 jaunu lietotāju. |
|
291 |
C.4.1. R3. |
AP |
Prasmju pilnveidošana atbilstoši tirgus vajadzībām |
Vaučeru sistēma tiek izmantota |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Vaučeru sistēma darbojas un tiek izmantota, lai finansētu dalību tikai izglītības programmās, kas izstrādātas, pamatojoties uz Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, un ko īsteno akreditētas iestādes saskaņā ar pieņemto jauno Pieaugušo izglītības likumu. Ir iesaistītas vismaz 25 izglītības programmas. Sistēmā iekļauj prasmju katalogu, kurā kartē darba tirgū esošās un nepieciešamās prasmes, kā arī IT lietojumprogrammu vaučeru pārvaldībai un piešķiršanai. Vaučeru sistēma dod labumu nodarbinātajiem un bezdarbniekiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām (ilgstošiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīviem vai jauniem NEET). |
|
292 |
C.4.1. R3-I1. |
M |
Izglītības vaučeru izmantošana |
|
Skaits |
0 |
30 000 |
2. cet. |
2026 |
Vaučerus, kas piešķirti vismaz 30 000 unikālo saņēmēju, tostarp vismaz 12 000 ilgstošo bezdarbnieku, neaktīvu vai gados jaunu NEET. |
|
293 |
C.4.1. R4. |
AP |
Minimālās algas likuma grozījumu stāšanās spēkā |
Likuma, ar ko groza Likumu par minimālo algu, stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Jaunais likums par minimālo algu izslēdz dažādas algas piemaksas no minimālās algas un pilnvaru minimālā palielinājuma par virsstundām, nakts darbu, svētdienām un valsts svētku dienām. Tā arī aizliedz iespēju atteikties no minimālās algas, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, pastiprinātu kontroles iestāžu kontroli un no jauna noteiktu sodus likumpārkāpējiem. |
|
294 |
C.4.1. R4. |
AP |
Likuma par nedeklarēta darba apkarošanu un jaunā Darba likuma pieņemšana |
Likuma “Par nedeklarēta darba novēršanu” un likuma “Grozījumi Darba likumā” stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Grozītais vai jaunais Darba likums reglamentē darba vietas maiņu un platformu darbu, ierobežo secīgu pagaidu darba līgumu skaitu, nostiprina citu darba devēju tiesības strādāt un pārskata 65 gadu pensionēšanās klauzulu, groza noteikumus par slimības atvaļinājuma finansēšanu un darba ņēmēju atlaišanu pensijas vecumā, veicina papildu nodarbinātību un nepilna laika nodarbinātību un ietver noteikumus, kas pieļauj darba laika un darba vietas elastību un samazina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Jaunajā vai grozītajā likumā par nedeklarēta darba apkarošanu definē nedeklarētu darbu un visas tā izpausmes, pastiprina pārbaudes un paredz noteikumus par pārkāpumiem, reglamentē darba ņēmēju pārcelšanu no nedeklarēta darba uz nedeklarētu darbu. |
|
295 |
C.4.1. R4. |
M |
Minimālās algas attiecības pret vidējo bruto algu palielināšana 2024. gadā līdz 50 %. |
|
% (procentuālā daļa) |
46,29 |
50 |
1. cet. |
2025 |
Apspriežoties ar sociālajiem partneriem un sadarbojoties ar ekspertu grupu minimālās algas attīstības uzraudzībai un analīzei, minimālo algu palielina līdz 50 % no iepriekšējā gada vidējās algas. |
|
296 |
C.4.1. R4. |
M |
Pagaidu līgumu īpatsvara samazināšana līdz 17 % |
|
% (procentuālā daļa) |
18,1 |
17 |
2. cet. |
2026 |
Grozījumi Darba likumā rada nosacījumus pagaidu darba līgumu skaita samazināšanai, kas, paredzams, samazināsies no 18,1 % līdz ne vairāk kā 17 %. |
S. KOMPONENTS NR. 4.2. PENSIJU SISTĒMAS UZLABOŠANA, PALIELINOT PENSIJU PIETIEKAMĪBU
Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir vēl vairāk stiprināt pensiju sistēmas ilgtspēju, proti, stimulējot ilgāku darba mūžu, stiprinot otro pensiju līmeni un palielinot viszemākās pensijas. Šā komponenta reformas virsmērķis ir uzlabot pensiju pietiekamību un ilgtspēju.
S.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.4.2 R1. Pensiju pietiekamības palielināšana, turpinot pensiju reformu
Šai reformai ir trejādi mērķi: i) uzlabot pensiju adekvātumu, jo īpaši saņēmējiem ar viszemākajiem ienākumiem, ii) uzlabot pensiju sistēmas ilgtspēju, stiprinot otro pensiju līmeni, un iii) pastiprināt reformu centienus ilgtermiņā sociāli iekļaujošā veidā, izveidojot darba grupu, kurā būtu iesaistītas visas galvenās ieinteresētās personas un sociālie partneri.
Lai uzlabotu pensiju adekvātumu, reforma ietver:
-minimālās pensijas palielinājumu par vismaz 3 % reālā izteiksmē (t. i., pārsniedzot regulāro indeksāciju);
-izmaiņas apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinā, kā rezultātā apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem kopējos pensijas ienākumus palielina vismaz par 10 % un ievieš iespēju daļu no apgādnieka zaudējuma pensijas papildus personīgajai pensijai (gan vecuma, gan invaliditātes pensijas) izmantot zemāku pensiju saņēmējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas saistīti ar vecumu un ienākumiem.
Lai stiprinātu otro pensiju līmeni, reforma ietver:
-otrā pīlāra pensiju fondu atbilstīgo investīciju jomas paplašināšanu;
-secinājumu pieņemšanu valdībā par ziņojumu par izmaksu lietderības analīzi attiecībā uz obligātajām pensiju fondu investīcijām valsts uzņēmumos.
Lai stiprinātu pensiju sistēmas reformu centienus, reforma ietver:
-darba grupas izveidi, lai analizētu situāciju pensiju sistēmā, kuras mērķis ir uzlabot pensiju atbilstību un nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju.
-Darba grupas secinājumu īstenošana, veicot izmaiņas tiesību aktos.
Šīs reformas pasākumus īsteno, grozot Pensiju apdrošināšanas likumu.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
S.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
297 |
C.4.2. R1. |
AP |
Pensiju apdrošināšanas likuma grozījumu pieņemšana |
Jaunā vai grozītā Pensiju apdrošināšanas likuma stāšanās spēkā. |
|
|
|
1. cet. |
2023 |
Grozījumi Pensiju apdrošināšanas likumā palielina minimālo pensiju un pensijas faktoru, ko izmanto apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai, lai dotu iespēju izmantot daļu no apgādnieka zaudējuma pensijas papildus privātajai pensijai (vecums/invaliditāte) saskaņā ar nosacījumiem, kas saistīti ar vecumu un ienākumiem, pensionāriem ar zemākiem ienākumiem. |
|
298 |
C.4.2. R1. |
AP |
Secinājumu pieņemšana par to, kā pieņem ziņojumu par izmaksu lietderības analīzi attiecībā uz obligātajām pensiju fondu investīcijām valsts uzņēmumos. |
Valdības pieņemts secinājums par ziņojuma par obligāto pensiju fondu investīciju valsts uzņēmumos rentabilitātes analīzi pieņemšanu. |
|
|
|
1. cet. |
2024 |
Veic ekspertu analīzi, kam seko ziņojums par analīzi, ko veikusi un apstiprinājusi valdība, un lai noteiktu, vai ir vajadzīgas izmaiņas tiesiskajā regulējumā kapitalizētu uzkrājumu veidā, lai palielinātu pensiju pietiekamību pensiju 2. līmenī. |
|
299 |
C.4.2. R1. |
M |
Kopējo pensijas ienākumu palielinājums par 10 % līdz 15 % pārformulētā apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem (vismaz 10 %). |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
10-15 |
1. cet. |
2025 |
Pārdefinējot apgādnieka zaudējuma pensijas modeli, apgādnieka zaudējuma pensija kopumā palielinās no 10 % līdz 15 % salīdzinājumā ar 2014. gada līmeni. |
|
300 |
C.4.2. R1. |
AP |
Pensiju apdrošināšanas likuma grozījumu pieņemšana |
Jaunā vai grozītā Pensiju apdrošināšanas likuma stāšanās spēkā, kas ietver pasākumus saskaņā ar pensiju sistēmas situācijas analīzes darba grupas secinājumiem, lai uzlabotu pensiju pietiekamību un pensiju sistēmas ilgtspēju. (Publicēts Oficiālajā Vēstnesī) |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Izveido darba grupu, kuras uzdevums ir analizēt situāciju pensiju sistēmā un apspriest turpmākās iespējas, kā uzlabot tās atbilstību un ilgtspēju. To veido sociālie partneri, pensiju apvienības, akadēmiskās aprindas, specializētie konsultanti un citas ieinteresētās personas. Darba grupas secinājumus un ieteikumus vislielākajā mērā ņem vērā, grozot tiesisko regulējumu, par ko notiek sabiedriska apspriešana. |
|
301 |
C.4.2. R1. |
M |
Minimālās pensijas pieaugums par 3 % |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
3 |
1. cet. |
2026 |
Minimālās pensijas palielinājums kopumā vismaz par 3 % reālā izteiksmē (t. i., pārsniedzot regulāro indeksāciju) salīdzinājumā ar 2020. gadu. |
T. KOMPONENTS NR. 4.3. SOCIĀLĀS DROŠĪBAS SISTĒMAS UZLABOŠANA
Šis Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar sociālās labklājības sistēmu gan attiecībā uz sociālajiem pabalstiem, gan sociālajiem pakalpojumiem. Vispārējais mērķis reformām un investīcijām šajā komponentā ir samazināt nabadzību, novērst sociālo atstumtību un izstrādāt neaizsargātu grupu vajadzībām pielāgotus sociālos pakalpojumus, tādējādi veidojot noturīgāku sabiedrību.
Komponents ietver šādus pasākumus:
-Tiesiskā regulējuma uzlabošana, pieņemot jauno Sociālās labklājības likumu un trīs stratēģiskus dokumentus;
-Palielināt garantētā minimālā pabalsta adekvātumu un segumu, kas ir galvenais nabadzības mazināšanas pabalsts valsts līmenī;
-Sociālo pabalstu tehniskā un funkcionālā konsolidācija valsts un vietējā līmenī, ieviešot regulāru indeksāciju un atbilstības kritēriju pielāgošanu;
-Saskaņot sociālo pakalpojumu cenu noteikšanu dažādiem esošajiem pakalpojumu sniedzējiem;
-Jaunu sociālo pakalpojumu (sociālās mentorēšanas un ģimenes asistentu) izveide, lai novērstu institucionalizāciju un sociālo atstumtību;
-Veicināt pāreju uz vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpi mājās un kopienā, attīstot ar iestādēm nesaistītus pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot pietiekamas izmitināšanas spējas tikai tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama ilgtermiņa aprūpe, bez dzīvotspējīgas alternatīvas mājās un kopienās.
Šis komponents attiecas uz konkrētai valstij adresēto ieteikumu konsolidēt sociālos pabalstus un uzlabot to spēju mazināt nabadzību (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.2.), par bezdarbnieka pabalstu pietiekamību un minimālā ienākuma shēmu uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.2.), kā arī par to, kā veicināt piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un pakalpojumiem (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.3.), un veicināt prasmju apguvi (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.4.).
T.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.4.3 R1. Sociālo pabalstu pārredzamība un pietiekamība sociālās aizsardzības sistēmā
Šā pasākuma mērķis ir palielināt to galveno sociālo pabalstu adekvātumu, kas paredzēti visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, un palīdzēt mazināt nevienlīdzību, administratīvo slogu un palielināt sistēmas pārredzamību. Turklāt reforma ļaus ātrāk un efektīvāk nodrošināt pabalstus, apvienojot esošos sociālos pabalstus vienā pabalstā. Reformas pasākuma mērķis ir panākt labāku segumu un taisnīgumu, uzlabojot pabalstu piemērošanas atbilstību un atbilstību. Dažus šīs reformas aspektus ir paredzēts pakāpeniski ieviest ilgākā laikposmā, bet citus – ātrāk. Šā iemesla dēļ reforma prasīs izdarīt grozījumus dažos tiesību aktos divos laikos.
Reforma ietver šādas izmaiņas sociālajos pabalstos, kas tiks iekļauti jaunajā Sociālās labklājības likumā:
-Mājokļu un apkures pabalstu izmaksu apvienošana;
-Palielināt garantētā minimālā pabalsta pamatsummu līdz 1 000 HRK un par 25 % bērniem un mīkstināt sarežģītākos atbilstības kritērijus, tostarp palielināt ienākumu slieksni, lai varētu pretendēt uz 1 000 HRK.
Reforma ietver arī nacionālā plāna cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību 2021.–2027. gadam pieņemšanu, lai:
-noteiktu mērķi samazināt nabadzības riska rādītāju līdz mazāk nekā 15 % salīdzinājumā ar 18,3 % pamatscenāriju 2019. gadam un īstenošanas plānu;
-nodrošinātu apstākļus, kas efektīvi samazina nabadzību un sociālo atstumtību un uzlabo to cilvēku ikdienas dzīvi, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, jo īpaši tiem, kuri cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības.
-Noteikt attīstības prioritātes cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību un atzīt īpašas sistēmas prasības attiecībā uz neaizsargātām grupām.
Reforma ietver akta, ar ko groza Sociālās labklājības likumu vai Iekļaujošā papildinājuma likumu par integrētiem sociāliem pabalstiem, pieņemšanu, lai:
-grozītu garantēto minimālo pabalstu, palielinot pamatsummu līdz 1 200 HRK un vismaz par 25 % mājsaimniecībām ar bērniem un nodrošinot garantētā minimālā pabalsta pilnīgu integrāciju ar citiem sociālajiem pabalstiem, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra;
-pamatojoties uz ekspertu veiktās analīzes rezultātiem, precizētu, kādā apjomā pabalsti tiek apvienoti ar vienādām funkcijām, un iekļautu pasākumus, lai uzlabotu sociālo pabalstu tvērumu, atbilstību un mērķtiecību, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kas cieš no pastāvīgas nabadzības.
-Ietver noteikumus par sociālo pabalstu efektivitātes un atbilstības novērtēšanu un uzraudzību;
-Ieviest indeksāciju kā sociālo pabalstu standarta iezīmi.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.4.3 R1-I1. Sociālo pabalstu sistēmas digitalizācijas uzlabošana starp valsts un vietējo līmeni
Šīs investīcijas mērķis ir turpināt attīstīt funkcionālu piekļuvi visiem pieejamajiem datiem par sociālajiem pabalstiem katram atsevišķam saņēmējam. Sadarbībā ar Nodokļu administrāciju tādu ienākumu atgūšana, uz kuriem attiecas nodokļu un bruto ienākumu uzskaite (EDIP), un ziņojuma par bruto ienākumiem, ienākuma nodokli un papildnodokļiem un obligātajām apdrošināšanas iemaksām (JOPPD) koda paplašināšana attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmas sociālo pabalstu daļu ļauj datus par katra individuālā saņēmēja sociālajiem pabalstiem aplūkot visām vietējām un reģionālajām vienībām, kā arī pakalpojumiem valsts līmenī.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.4.3 R1-I2. Tīmekļa lietotnes izstrāde par iespēju saņemt sociālos pabalstus valsts līmenī
Šīs investīcijas mērķis ir izveidot iedzīvotājiem pieejamu tīmekļa lietotni, kas apvieno sociālos pabalstus sociālās aizsardzības sistēmā valsts līmenī un to sniegšanas nosacījumus. Pieteikumā ir iekļauti nosacījumi 12 sociālo pabalstu saņemšanai sociālās aizsardzības sistēmā valsts līmenī.
Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma C.4.3 R2. Sociālās mentorēšanas pakalpojumu izstrāde
Šīs reformas mērķis ir nodrošināt pietiekamu cilvēkresursu spēju sniegt sociālos pakalpojumus, izmantojot labāku sadarbību un datu apmaiņu, garantēto minimālo pabalstu saņēmējiem un nelabvēlīgā situācijā esošām saņēmēju grupām. Ar reformu ievieš jaunu sociālo konsultāciju pakalpojumu, kas paredzēts personām, kuras ir apdraudētas vai jau atrodas atstumtā stāvoklī sabiedrībā, un kas tiks iekļauts jaunajā Sociālās labklājības likumā.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.4.3 R2-I1. Sociālās mentorēšanas pakalpojumu ieviešana
Šīs investīcijas mērķis ir padarīt jauno sociālo konsultāciju pakalpojumu pieejamu visiem potenciālajiem saņēmējiem, jo īpaši garantētā minimālā pabalsta saņēmējiem, personām ar invaliditāti, vardarbības upuriem, bezpajumtniekiem, migrantiem, romiem un jauniešiem, kas izbrauc no sociālās labklājības sistēmas, personām, kas izcieš cietumsodu, un citu sociāli neaizsargātu grupu locekļiem. Lai sociālās mentorēšanas sistēma būtu iedarbīgāka un efektīvāka, investīcija ietver protokola sagatavošanu par sadarbību un saistībām starp sociālās labklājības centriem un nodarbinātību, izveidojot kopīgu lietu pārvaldību un datu apmaiņu.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma C.4.3 R3. Kopienā balstītu pakalpojumu izstrāde, lai novērstu institucionalizāciju
Šīs reformas mērķis ir pieņemt valsts Sociālo pakalpojumu attīstības plānu 2021.–2027. gadam, kurā:
-noteiktas prioritātes sociālo pakalpojumu attīstībai;
-pārskatītas dažādu sociālās aprūpes veidu – gan neinstitucionālu, gan iestāžu – vajadzības, īpašu uzmanību pievēršot ilgstošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti, garantēto minimālo pabalstu saņēmējiem, vardarbības un cilvēku tirdzniecības upuriem, jauniešiem bez aprūpes, bezpajumtniekiem, migrantiem, romiem un personām, kas izcieš cietumsodu;
-izstrādāts sistemātisku ilgtermiņa aprūpes plāns, kas ir pielāgots saņēmēju īpašajām vajadzībām;
-uzskaitīti mērķi un kritēriji, lai izstrādātu uzturēšanās pakalpojumus lietotājiem, kuri funkcionāli ir pilnībā atkarīgi no institucionālās aprūpes un kuru vajadzības nevar nodrošināt, izmantojot ārpusinstitucionālus pakalpojumus, kopienas un mājas palīdzības pakalpojumus, kā arī citus pakalpojumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti un ļauj lietotājiem ilgāk dzīvot savās mājās un kopienās;
-pielāgoti pakalpojumi, lai dotu iespēju indivīdiem ietekmēt savu sociālo statusu, pārejot no atstumtības uz iekļaušanu, un strādāt pie tā, lai paplašinātu savu sociālo tīklu;
-izstrādāta sistemātiska un integrēta vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpe, par prioritāti nosakot pāreju no institucionalizētas aprūpes uz aprūpi mājās un kopienā balstītu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi;
-atbalstīta mājas pakalpojumu un kopienā balstītu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu attīstība;
-nodrošināta institucionālo pakalpojumu pieejamība tikai tiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri funkcionāli ir pilnībā atkarīgi no institucionālās aprūpes un kuru vajadzības nevar nodrošināt, izmantojot ārpusinstitucionālus pakalpojumus;
-iekļauts plāns par pusdzīvojamo vai aprūpes laiku, kurā priekšroka tiek dota mājas aprūpes pakalpojumiem, ņemot vērā pakalpojumu pieejamību un lietotāju vajadzības.
Turklāt ir jāizstrādā ģimenes asistentu ārstēšanas reformu standarti. Profesionālās prakses standartizācija ģimenes aizsardzības pasākumu īstenošanā palīdz uzlabot bērnu, pieaugušo ar invaliditāti un vecu cilvēku aizsardzību, vienādojot sniegtā pakalpojuma kvalitāti un novēršot institucionalizāciju, sniedzot pakalpojumus tieši lietotāju mājās sadarbībā ar citām ieinteresētajām personām vietējā līmenī.
Reforma ietver grozījumus jaunajā Sociālās labklājības likumā, lai:
-noteiktu par prioritāti ilgtermiņa aprūpes deinstitucionalizāciju, lai veicinātu strukturālas pārmaiņas šajā sociālās politikas jomā;
-veicinātu un sekmētu koordināciju starp sociālajiem dienestiem un nodrošināt saskaņotu pieeju plašam kvalitatīvu pakalpojumu klāstam, ko tie sniedz.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Investīcija C.4.3 R3-I1. Sabiedrisko pakalpojumu speciālistu spēju stiprināšana
Šā pasākuma mērķis ir uzlabot cilvēku spējas sniegt sociālos pakalpojumus, izmantojot izglītojošus pasākumus un profesionāļu pieņemšanu darbā. Investīcija finansē 750 padomdevēju apmācību un licencēšanu par tiesiskajiem ģimenes aizsardzības pasākumiem un 40 ģimenes asistentu apmācību un licencēšanu. Turklāt, lai sniegtu ārpusinstitucionālus pakalpojumus, sociālās aprūpes iestādēs pieņem darbā 400 profesionālus darbiniekus. Investīcija sekmē kopienā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un reģionālo pieejamību un stiprina profesionāļu kompetenci attiecībā uz standartizētu attieksmi ģimenes un tiesiskās aizsardzības darbā, lai novērstu bērnu, jauniešu un citu sociāli neaizsargātu grupu institucionalizāciju.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.4.3 R3-I2. Sociālās drošības sistēmas digitalizācijas uzlabošana un sociālās labklājības centru savienošana ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem
Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot sociālās aprūpes mājas lietojumprogrammu, kas pārvalda un reģistrē procedūras, kuras attiecas uz individuālo pakalpojumu sniedzēju tiesību uz sociālajiem pakalpojumiem atzīšanu. Investīcija ietver lietotnes integrēšanu vienotajā sociālās labklājības IT sistēmā, kas nodrošina vienotu digitālu platformu lietotāju un sociālo pakalpojumu datu uzraudzībai un analīzei.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.4.3 R3-I3. Sociālās drošības sistēmas digitalizācijas uzlabošana un sociālo pakalpojumu cenu aprēķināšanas metodikas ieviešana
Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt jaunu datu pārvaldības risinājumu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kurus finansē no valsts budžeta. Izstrādātā datu pārvaldības risinājuma galvenā funkcija ir automatizēta datu vākšana, kvalitātes analīze un sociālo pakalpojumu cenu aprēķināšana. Ar investīciju finansē programmatūras, aparatūras un izglītības prasības, lai nodrošinātu risinājuma pilnīgu funkcionalitāti.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.4.3 R3-I4. Veco ļaužu aprūpes centru būvniecība un aprīkošana (mājās un kopienā balstīti pakalpojumi un institucionālie pakalpojumi)
Šā pasākuma mērķis ir izveidot astoņus veciem cilvēkiem paredzētus centrus, kas uzņemtu 800 gados vecākus pieaugušos, kuri funkcionāli ir pilnībā atkarīgi no institucionālās aprūpes un kuru vajadzības nevar nodrošināt, izmantojot ārpusinstitucionālus pakalpojumus. Turklāt veco ļaužu centriem jārada apstākļi, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas dzīvo mājās, nodrošinātu sabiedrisko aprūpi un ārpusinstitucionālus pakalpojumus. Veco ļaužu aprūpes centru atrašanās vietas nosaka, izsludinot publisku uzaicinājumu, lai pilsētas un apgabali varētu piedalīties veco ļaužu centru būvniecībā un aprīkošanā, savukārt atlases kritēriju pamatā ir spēja nodrošināt ieguldījumu ilgtspēju, reģionālo dimensiju, lai panāktu vienmērīgu teritoriālo spēju pārklājumu, pamatojoties uz kartēšanas analīzi.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
T.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
302 |
C.4.3. R1. |
AP |
Nacionālā plāna cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību pieņemšana 2021.–2027. gadam |
Valsts plāna cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību pieņemšana 2021.–2027. gadā |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Valsts plāns cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, kas pieņemts 2021.–2027. gadam un kurā:
|
|
303 |
C.4.3. R1. |
AP |
Jaunā Sociālās drošības likuma pieņemšana |
Jaunā Sociālās drošības likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Ar jauno Sociālās drošības likumu ievieš šādas izmaiņas:
|
|
304 |
C.4.3. R1. |
M |
Garantētā minimālā pabalsta saņēmēji |
|
Skaits |
56 905 |
68 000 |
4. cet. |
2023 |
- |
|
305 |
C.4.3. R1. |
AP |
Normatīva noteikuma pieņemšana par funkcionāli integrētiem sociālajiem pabalstiem |
Sociālās drošības likuma vai Iekļaujošā papildinājuma likuma stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Grozījumi Sociālās drošības likumā vai Iekļaujošā papildu aktā par integrētiem sociāliem pabalstiem, kas:
|
|
306 |
C.4.3. R1. |
M |
Nabadzības riska līmenis pēc sociālajiem pabalstiem |
|
Procentuālā daļa |
18,3 (2019) |
16,5 |
4. cet. |
2025 |
|
|
307 |
C.4.3. R1-I1. |
M |
Vietējo pašvaldību vienību piekļuve datiem par sociālajiem pabalstiem katram atsevišķam saņēmējam |
|
Procentuālā daļa |
0 |
1 |
4. cet. |
2025 |
Visām vietējo un reģionālo pašvaldību vienībām ir funkcionāla piekļuve visiem pieejamajiem datiem par sociālajiem pabalstiem par katru individuālo saņēmēju. Sadarbībā ar Nodokļu administrāciju tādu ienākumu atgūšana, uz kuriem attiecas nodokļu un bruto ienākumu uzskaite (EDIP), un ziņojuma par bruto ienākumiem, ienākuma nodokli un papildnodokļiem un obligātajām apdrošināšanas iemaksām (JOPPD) koda paplašināšana attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmas sociālo pabalstu daļu ļauj datus par katra individuālā saņēmēja sociālajiem pabalstiem skatīt visām vietējām un reģionālajām vienībām, kā arī pakalpojumiem valsts līmenī; |
|
308 |
C.4.3. R1-I2. |
AP |
Informācijas par sociālās aizsardzības pabalstiem digitālā pieejamība valsts līmenī |
Izstrādāta un funkcionāla tīmekļa lietojumprogramma, lai sniegtu informāciju par sociālajiem pabalstiem ar ieviestiem kritērijiem un nosacījumiem 12 sociālo pabalstu saņemšanai sociālās aizsardzības sistēmā valsts līmenī |
|
|
|
4. cet. |
2024 |
Pamatojoties uz projekta dokumentāciju un tehniskajām specifikācijām, izstrādā tīmekļa lietojumprogrammu, kas ir pieejama visiem iedzīvotājiem. Pieteikums nodrošina piekļuvi informācijai par visiem sociālās aizsardzības sistēmā esošajiem sociālā nodrošinājuma pabalstiem un indikatīvu iespēju tos saņemt valsts līmenī. Pieteikumā norāda kritērijus un nosacījumus 12 sociālo pabalstu saņemšanai sociālās aizsardzības sistēmā valsts līmenī. |
|
309 |
C.4.3. R2. |
M |
Sociālās mentorēšanas speciālistu apmācība |
|
Skaits |
0 |
220 |
2. cet. |
2022 |
Sociālo mentoru apmācību veic, izmantojot 15 moduļus, un to pabeidz 220 profesionāļi. Šis pakalpojums atbilst sociālā darba profesijas principiem un papildina jau esošās sociālās labklājības centru darbības. Tajā pievēršas vajadzībai sadarboties ar citiem kopienas sociālo pakalpojumu sniedzējiem un vajadzībai aktīvi iesaistīt sociālās labklājības sistēmu saņēmējus viņu sociālās atstumtības pārvarēšanā. |
|
310 |
C.4.3. R2. |
M |
Sociālās mentorēšanas speciālistu nodarbināšana |
|
Skaits |
0 |
220 |
4. cet. |
2025 |
220 sociālās mentorēšanas speciālistu nodarbināšana, kas pabeiguši sociālo mentorēšanas apmācību, ir priekšnoteikums, lai izveidotu sociālās mentorēšanas pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošām un sociāli atstumtām saņēmēju grupām, kas saņem individualizētu pieeju un iespējas, attīstot prasmes, kas nepieciešamas aktīvai iekļaušanai darba tirgū un dzīvei sabiedrībā. |
|
311 |
C.4.3. R2-I1. |
M |
Sociālās mentorēšanas pakalpojumi, ko sniedz atbalsta saņēmējiem |
|
Skaits |
0 |
30 000 |
4. cet. |
2025 |
Sociālās mentorēšanas pakalpojuma ieviešana sekmē ilgtermiņa bezdarbnieku un citu sociāli atstumtu grupu pieņemšanu darbā. Pakāpeniski ieviešot sociālās mentorēšanas pakalpojumu, kas ir pieejams visos 118 sociālās labklājības centros, tostarp to meitasuzņēmumos, un galu galā padarīt šo pakalpojumu par labu vismaz 30 000 lietotāju. |
|
312 |
C.4.3. R3. |
AP |
Valsts sociālo pakalpojumu attīstības plāna 2021.–2027. gadam pieņemšana |
Valsts sociālo pakalpojumu attīstības plāna 2021.–2027. gadam pieņemšana |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
-Valsts sociālo pakalpojumu attīstības plānā 2021.–2027. gadam nosaka prioritātes sociālo pakalpojumu attīstībai un izklāsta visu lietotāju grupu vajadzības pēc dažādiem aprūpes veidiem – gan neinstitucionāliem, gan institucionāliem –, lai izveidotu sistemātisku un visaptverošu aprūpes plānu, kas ir pielāgots lietotāju vajadzībām. Plānā arī nosaka un nosaka kritērijus, kas vajadzīgi, lai attīstītu dzīvesvietas pakalpojumus, pakalpojumus mājās un sabiedriskos pakalpojumus, kā arī citus pakalpojumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti un ļauj lietotājiem ilgāk uzturēties savās mājās un kopienā. Plānā arī izklāsta sociālās mentorēšanas pakalpojuma ieviešanu, kā arī pāreju no institucionāliem uz mājām un kopienā balstītiem vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumiem, kas:
|
|
313 |
C.4.3. R3. |
AP |
Standartu par attieksmi pret ģimenes asistentiem pieņemšana |
Standartu par attieksmi pret ģimenes asistentiem pieņemšana |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Izstrādātie standarti ģimenes asistentu darbības regulēšanai ļauj saskaņoti sniegt pakalpojumus uz vietas saņēmēja mājās sadarbībā ar citām ieinteresētajām personām vietējās kopienas līmenī. |
|
314 |
C.4.3. R3-I1. |
M |
Cilvēku spēju stiprināšana, lai sniegtu kopienā balstītus pakalpojumus |
|
Skaits |
0 |
400 |
4. cet. |
2024 |
Institucionalizācijas novēršanu panāk, pieņemot darbā jaunus speciālistus sociālajā dienestā, lai tie varētu sniegt ārpusinstitucionālus pakalpojumus, un apmācīt un licencēt padomdevējus ģimenes tiesību aizsardzības pasākumu jomā. Jo īpaši veic pastāvīgu un mērķtiecīgu apmācību un licencēšanu sociālās labklājības iestāžu profesionāļiem, lai īstenotu tiesiskos ģimenes aizsardzības pasākumus attiecībā uz bērniem (kopumā 750 sociālo pakalpojumu speciālistu izglītība un licencēšana – ģimenes tiesību aizsardzības pasākumu padomdevēji un 30 ģimenes asistentu apmācība). Sociālās aprūpes iestādēs un sociālo pakalpojumu sniedzējos pieņem darbā 400 profesionālus darbiniekus. |
|
315 |
C.4.3. R3-I2. |
M |
Vienota informācijas sistēma (SocSkrb informācijas sistēma) |
|
Procentuālā daļa |
0 |
1 |
4. cet. |
2024 |
Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt sociālās aprūpes lietojumprogrammu, kas pārvalda un reģistrē procedūras saistībā ar sociālo pakalpojumu tiesību atzīšanu, par vienotu funkcionālu IT sistēmu, kurā visas ieinteresētās personas tiks iesaistītas tiesību atzīšanas procesā un pakalpojumu sniegšanā lietotājam, tādējādi ļaujot uzraudzīt un analizēt datus par lietotājiem un pakalpojumiem sociālās labklājības sistēmā, piemēram, informāciju par pakalpojumu sniedzēju pieejamajām vietām un to pakalpojumu cenām. Izstrādāto programmatūras risinājumu integrē esošajā SocSkrb informācijas sistēmā, ko izmanto sociālās labklājības centri. Visbeidzot, tas nodrošinās visu sociālās labklājības centru IT savienojumu ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kurus finansē no valsts budžeta. |
|
316 |
C.4.3. R3-I3. |
AP |
It sistēmas cenu aprēķināšana sociālajiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem tīklā |
Attīstīta un funkcionāla IT sistēma cenu aprēķināšanai visiem sociālajiem pakalpojumiem un visiem pakalpojumu sniedzējiem tīklā |
Skaits |
0 |
1 |
2. cet. |
2023 |
Datu pārvaldības IT sistēma, kas izstrādāta, lai automātiski vāktu un analizētu datus un aprēķinātu cenas visiem sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem tīklā. Ar investīciju finansē programmatūras, aparatūras un izglītības prasības, lai nodrošinātu risinājuma pilnīgu funkcionalitāti. |
|
317 |
C.4.3. R3-I4. |
M |
Veco ļaužu aprūpes iestāžu, mājas un kopienas aprūpes centru būvniecība |
|
Skaits |
0 |
8 |
2. cet. |
2026 |
Veco ļaužu centru būvniecība un darbības uzsākšana rada apstākļus integrētas aprūpes sniegšanai. Pamatojoties uz analīzē iegūtajiem datiem, astoņu centru būvniecība 800 saņēmējiem ir paredzēta tikai tiem cilvēkiem, kuri funkcionāli ir pilnībā atkarīgi no institucionālās aprūpes un kuru vajadzības nevar nodrošināt mājsaimniecības vai kopienas līmenī. Veco ļaužu aprūpes centru atrašanās vietas nosaka, izsludinot publisku uzaicinājumu, lai pilsētas un apgabali varētu piedalīties veco ļaužu centru būvniecībā un aprīkošanā, savukārt atlases kritēriju pamatā ir spēja nodrošināt ieguldījumu ilgtspēju, reģionālo dimensiju, lai panāktu vienmērīgu teritoriālo spēju pārklājumu, pamatojoties uz kartēšanas analīzi. Visām jaunajām būvēm saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu (ĒEED) jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām, savukārt esošo ēku renovācijai vidēji būtu jāpanāk vismaz vidēja apjoma renovācija, kā noteikts Komisijas ieteikumā par ēku renovāciju, vai jāpanāk, ka tiešās un netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar ex ante emisijām vidēji samazinās vismaz par 30 %. Attiecībā uz visām ēkām īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu veselīgus iekštelpu klimatiskos apstākļus, ugunsdrošību un riskus, kas saistīti ar lielāku seismisko aktivitāti. |
U. KOMPONENTS NR. 5.1. VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMAS NOTURĪBAS STIPRINĀŠANA
Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt Covid-19 pandēmijas saasinātās problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes sistēmas noturību un ilgtspēju saistībā ar paredzamo dzīves ilgumu zem ES vidējā ilguma, vāju profilaktisko, hronisko un ilgtermiņa aprūpi. Virsmērķis reformām un investīcijām šajā komponentā ir uzlabot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, kvalitāti, piekļūstamību un finansiālo ilgtspēju.
Komponents ietver šādus pasākumus:
-Ieviest jaunus pacientu aprūpes modeļus, īpašu uzmanību pievēršot vēža pacientu profilaktiskajai un hroniskajai aprūpei;
-Slimnīcu funkcionālu integrāciju un dienas slimnīcu stiprināšanu vidusskolas un terciārā līmenī (horizontālā un vertikālā);
-Ģimenes speciālistu īpatsvara palielināšana no kopumā nolīgto ārstu un ģimenes komandu skaita;
-Uzlabot kopīgā iepirkuma digitalizēto sistēmu, iekļaujot tajā valsts slimnīcas, lai panāktu būtiskus ietaupījumus sistēmā un uzlabotu kvalitāti;
-Centrālas sagatavošanas sistēmas plaša izmantošana astoņās slimnīcās un vienības terapijas izplatīšanas sistēmas ieviešana 40 slimnīcās.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par veselības aprūpes sistēmas noturības uzlabošanu, veselības aprūpes darbinieku un iestāžu līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu, ciešāku sadarbību starp visiem pārvaldes līmeņiem un investīcijām e-veselībā (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1.2.), kā arī palīdzēt palielināt piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un pakalpojumiem (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.3.) un veicināt prasmju apguvi (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.4.).
Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
U.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.5.1 R1. Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes, kvalitātes un piekļūstamības uzlabošana
Šā pasākuma mērķis ir palielināt vienlīdzīgu piekļuvi primārajai veselības aprūpei, jo īpaši lauku, attālos un salu reģionos, uzlabojot pakalpojumu klāstu un kvalitāti ģimenes ārstu (ģimenes ārstu) līmenī, tādējādi samazinot slogu slimnīcām. Lai labāk sekotu līdzi rezultātiem veselības jomā, jāizveido veselības sistēmas darbības novērtējuma (HSPA) sistēma, lai palīdzētu izstrādāt galvenos darbības rādītājus saskaņā ar noteiktu metodiku nolūkā sasaistīt pasākumus ar mērķiem, kas izklāstīti valsts stratēģijas dokumentos un reformās, uzlabojot stratēģiskās un politikas analīzei pieejamo veselības datu savlaicīgumu.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.
Investīcija C.5.1 R1-I1. Mobilo aptieku ieviešana primārajā aprūpē
Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt medikamentus apgabalos, kuros nav aptieku vai aptieku, iegādājoties četras pārvietojamas aptiekas dzīvojamo piekabju veidā un četras aptiekas laivu veidā. Paredzams, ka šai investīcijai būs pozitīva ietekme uz perifēro reģionu demogrāfisko stāvokli un dzīves kvalitāti. Šis pasākums ir vērsts uz to, lai aptvertu dažus attālus apgabalus, jo īpaši salas un cietzemes lauku apvidus, lai nodrošinātu pilnīgu aptieku pakalpojumu pārklājumu Horvātijā. Turklāt tas palielina aptieku pakalpojumu pieejamību gan iedzīvotājiem, gan tūristiem (sezonas maksimuma laikā), lai uzlabotu dzīves kvalitāti un veicinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu lauku, attālos un salu reģionos.
Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.
Investīcija C.5.1 R1-I2. Mobilas ambulatorās aprūpes vienības
Šā pasākuma mērķis ir izveidot mobilu primārās ambulatorās aprūpes sistēmu lauku, attālos un salu apgabalos, ko pārvalda Veselības ministrija sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī veselības centriem. Investīcija ietver vajadzīgo spēju kartēšanu, lai sasniegtu mērķi nodrošināt 80 % mobilo primārās ambulatorās aprūpes pakalpojumu pārklājumu lauku, attālos un salu apgabalos. Turklāt izveido līgumu slēgšanas modeli, lai nodrošinātu pakalpojuma ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju. Turklāt ar investīciju izstrādā īpašus veselības standartus lauku, attālu un salu īpatnībām, ņemot vērā visu šo apgabalu iedzīvotāju vajadzības, tostarp vecāka gadagājuma un mazāk mobilu iedzīvotāju vajadzības. Veselības ministrija vada apmācību, lai palielinātu mobilo komandu spējas sniegt ambulatoro primāro veselības aprūpi.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.5.1 R1-I3. Klīniskās izolācijas vienību (3, 4 un 1/5 ēku) būvniecība un aprīkošana. Infekcijas slimību klīnika “Dr Fran Mihaljević”
Šā pasākuma mērķis ir veidot modernas spējas infekcijas slimību klīnikai “Dr Fran Mihaljević”, kas ir galvenā iestāde, kura ir atbildīga par vadošo rīcību cīņā pret Covid-19 pandēmiju un kuras ēkas tika bojātas 2020. gada zemestrīcēs, no kurām dažas tiks nojauktas. Tajā pašā laikā mērķis ir panākt infekcijas slimību ārstēšanu, izmantojot mūsdienīgas un inovatīvas tehnoloģijas, lai samazinātu ārstēšanas laiku, izmaksas un sniegtu kvalitatīvu aprūpi pacientiem. Lai sasniegtu mērķi un palielinātu veselības aprūpes sistēmas noturību tās kompetences ietvaros un nepieciešamo funkcionalitāti, projektā iekļauj nepieciešamās aprīkojuma nomaiņas darbības. Turklāt jaunajai ēkai jābūt aprīkotai ar moderniem diagnostikas instrumentiem.
Pasākumu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Investīcija C.5.1 R1-I4. Klīniskās slimnīcas centra “KBC Split” digitālo attēlu diagnostika
Šā pasākuma mērķis ir uzlabot KBC Split digitālo attēlu diagnostiku, tādējādi uzlabojot veselības aprūpi slimību profilakses, ārstēšanas un diagnostikas jomā. Investīcijas mērķis ir uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību visām pacientu kategorijām, uzlabot klīniskos rezultātus un nodrošināt agrāku un kvalitatīvāku diagnostiku, jo īpaši pediatrijas un onkoloģiskajiem pacientiem. Jo īpaši tā digitalizē veselības aprūpes pakalpojumus un procesus, nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pārredzamību, optimizē slimnīcu sistēmas resursu izmantošanu un nodrošina turpmāku finanšu stabilitāti. Investīcija pielāgo telpu nesen iegādātajam medicīniskajam aprīkojumam, tostarp magnētiskās rezonanses 3T, neirointervences digitālajai DSA angiotelpai, digitālajai diaskopiskai RTG mašīnai un Endoskopijas gastroenteroloģijas telpai.
Pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R1-I5. Vispārējās slimnīcas “OB Varaždin” centrālā operāciju bloka būvniecība un aprīkošana
Šā pasākuma mērķis ir izbūvēt un aprīkot centrālo operāciju bloku ar intensīvu ārstēšanas vienību (JIL), centralizētu sterilizāciju, RTG diagnostiku, asins pārliešanu un medicīniski bioķīmiskām laboratorijām, kā arī izveidot koridorus savienošanai ar esošajām medicīnas iekārtām. Paredzams, ka šī investīcija optimizēs slimnīcu veselības aprūpes sistēmas resursus, uzlabos pacientu drošību un nodrošinās pienācīgus apstākļus veselības aprūpes darbinieku darbam. Turklāt, apvienojot modernās un funkcionālās telpas visām operāciju bloka palīgdarbībām, paredzams, ka, pārejot no struktūrvienības uz nodaļu, paaugstināsies pacientu kvalitāte un drošība. Vispārējo slimnīcu (OB) Varaždin pārveido no paviljona tipa slimnīcas uz vienu funkcionāli savienotu ēku kopumā, un paredzams, ka tas nodrošinās arī finansiālo ilgtspēju.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R1-I6. Digitālo attēlu diagnostika klīniskajā slimnīcā “KB Dubrava”
Šā pasākuma mērķis ir iegādāties digitālo radioloģisko aprīkojumu KB Dubrava Diagnostikas un intervences radioloģijas klīniskajam institūtam, kas sniedz pakalpojumus vairāk nekā 350 000 pacientu. Kopumā paredzams, ka šī investīcija būtiski uzlabos veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību visām pacientu kategorijām, uzlabos diagnostiku, ārstēšanu un pēcārstēšanas uzraudzību un tādējādi arī klīniskos rezultātus visām pacientu grupām, tostarp pacientiem, kuriem nepieciešama viskompleksākā ārstēšana klīnikās un slimnīcas organizatoriskajās vienībās. Tāpēc paredzams, ka samazināsies hospitalizācijas ilgums, komplikācijas, hospitalizācija intensīvās terapijas nodaļās, ārstēšanas izmaksas un gaidīšanas saraksti. Investīcija ietver modernu iekārtu iegādi.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.5.1 R1-I7. Jaunu telpu aprīkošana dienas slimnīcai un vienas dienas ķirurģijai un integrētai neatliekamās palīdzības slimnīcu uzņemšanai un Neiroķirurģijas klīnikas pielāgošana klīniskajā slimnīcā “KBC Sestre Milosrdnice”. Šā pasākuma mērķis ir palielināt pacientu ārstēšanas kapacitāti vismaz par 22 % salīdzinājumā ar pašlaik ārstējamo pacientu skaitu. Paredzams, ka investīcija ievērojami uzlabos KBC ārstēto pacientu veselības aprūpes kvalitāti aptuveni 700 000 pacientu, no kuriem aptuveni 300 000 ir ārkārtas situācijas, un aptuveni 40 000 pacientu tiek ārstēti dienas slimnīcā un ķirurģijā. Pasākums aprīkos jaunas telpas dienas slimnīcas un vienas dienas ķirurģijai un integrētai ārkārtas uzņemšanai slimnīcā un pielāgos Neiroķirurģijas klīniku Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R1-I8. Pirmsoperācijas ārstēšana un pacientu ārstēšana ar farmakorezistentu epilepsiju Vispārējā slimnīcā “KB Dubrava”
Šā pasākuma mērķis ir turpināt Neiroloģijas institūta KB Dubrava attīstību, kā arī epilepsijas pirmsoperācijas metodes un ārstēšanu farmakorezistentiem pacientiem. Investīcija ietver modernu iekārtu iegādi un telpiskās jaudas pielāgošanu.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.5.1 R1-I9. Klīniskās slimnīcas centra “KBC Zagreb” attīstība, III posms – aprīkošana ar medicīnisko un nemedicīnisko aprīkojumu
Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt, ka ir ieviesti vajadzīgie tehniskie nosacījumi, lai optimizētu esošo aprūpes veidu īstenošanu un jaunu pakalpojumu izstrādi, ļaujot izmantot modernās tehnoloģijas un palielinot piekļuvi aprūpei terciārā un kvalitatīvā veselības aprūpes līmenī. Zagrebas Klīniskās slimnīcas centra (KBC) attīstības projekta ietvaros investīcija iegādāsies medicīnisko un nemedicīnisko aprīkojumu. Pasākumu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Reforma C.5.1 R2. Jauna aprūpes modeļa ieviešana attiecībā uz būtiskām veselības problēmām
Šā pasākuma mērķis ir uzlabot un saskaņot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izstrādājot integrētas klīniskās e-pamatnostādnes. Sistēmā ir skaidri definēta ārstēšanas organizācija, izmantojot valsts tīklu, kā arī galvenās klīniskās pamatnostādnes un pacientu izsekošanu, kas nosaka konkrētus ārstēšanas posmus un pieņemamus gaidīšanas laikus.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.
Investīcija (C.5.1 R2-I1). Iekārtu iegāde vēža profilaksei, diagnostikai un vēža pacientu ārstēšanai
Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt optimālu ārstēšanu visiem onkoloģiskajiem pacientiem Horvātijā nekavējoties terapijā, izmantojot modernas radioterapijas metodes, lai optimizētu iekārtu izmantošanu un kontrolētu radioterapijas procesa kvalitāti, tādējādi uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un uzlabojot veselības rezultātus onkoloģisku pacientu ārstēšanā. Pasākums ir saistīts ar turpmāk minēto: Četrpadsmit bunkuru būvniecība lineārās izvietošanas paātrinātājiem), radioterapijas iekārtas, divdesmit trīs VMAT lineārie paātrinātāji, trīs lineāri SBRT paātrinātāji, pieci HDR brahiterapija, seši CT simulatori, radioterapijas tīkla iekārtas, dozimetrijas iekārtas, fiksācijas iekārtas.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija (C.5.1 R2-I2). Iekārtu iegāde un ieviešana Valsts onkoloģiskā tīkla un Nacionālās onkoloģiskās datubāzes izveidei
Šā pasākuma mērķis ir izveidot valsts tīklu Nacionālajai onkoloģijas datubāzei, automatizācijas ceļā sasaistot un reģistrējot datus no slimnīcu informācijas sistēmām un citām sistēmām, kas ir savietojamas un paralēlas slimnīcu IT sistēmām, un papildu slogs veselības aprūpes speciālistiem. Turklāt tā izveido vienotu, vienotu IT platformu onkoloģisku pacientu savienošanai, uzraudzībai un optimālai ārstēšanai, ļauj plānot organizatoriskas un strukturālas pārmaiņas, apzināt riskus un pamatu turpmāko stratēģijas pasākumu īstenošanai, tostarp radioterapijas tīkla izveidei. Visaptverošajā Valsts Onkoloģisko datu tīklā IT platformā visi pacienti saņem onkoloģisku aprūpi saskaņā ar pamatnostādnēm un vienotu/papildu datubāzi par onkoloģiskās aprūpes kvalitāti.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma C.5.1 R3. Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības sistēmas ieviešana veselības jomā
Šīs reformas mērķis ir palielināt iedzīvotāju, jo īpaši lauku un mazāk blīvi apdzīvotu teritoriju, piekļuvi veselības aprūpei, vienlaikus uzlabojot neatliekamās medicīniskās palīdzības efektivitāti un nodrošinot augstas kvalitātes un efektīvu veselības aprūpes sistēmu. Lai sasniegtu šo mērķi, nodrošina speciālistu apmācību veselības aprūpes speciālistiem, jo īpaši ārstiem primārās veselības aprūpes līmenī, kā arī medmāsām un tehniķiem neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā, tādējādi panākot veselības aprūpes speciālistu līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu un Sabiedrības veselības aprūpes tīkla pietiekamu nodarbošanos. Turklāt reforma paredz pieņemt valsts veselības attīstības plānu 2021.–2027. gadam, kurā:
-nosaka attīstības vajadzības elastīgas, efektīvas un holistiski pārvaldītas veselības aprūpes sistēmas izveidei;
-norāda pasākumus sekmīgai veselības veicināšanai un slimību profilaksei;
-ievieš veselības aprūpes sniedzēju koordinēšanu un ārstēšanas un rehabilitācijas modeļu pārveidi aktīvas aprūpes procesa pārvaldībā visos posmos un līmeņos;
-definē veselības aprūpes pakalpojumu un sociālās aprūpes integrāciju un integrētu ilgtermiņa aprūpes modeļu izstrādi;
-ievieš pasākumus, lai kontrolētu un uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un pacientu drošību;
-uzlabo personāla vadības noteikumus;
-ievieš konkrētus mērķus, kas netieši palīdz līdz 2030. gadam sasniegt valsts reformu stratēģijā (VRS) noteikto stratēģisko mērķi. Veselības gadu paredzamā mūža ilguma pieaugumu veicina:
-Veicināt veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi, kas ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām;
-Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana, uzlabojot visu veselības aprūpes līmeņu un daļu efektivitāti, drošumu, pieejamību un funkcionālu integrāciju;
-Jauna aprūpes modeļa ieviešana attiecībā uz galvenajām veselības problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģiskām un retām slimībām un diabētu, lai pagarinātu dzīves ilgumu un uzlabotu dzīves kvalitāti
-Ar stratēģiskas pārvaldības palīdzību padarīt veselības aprūpes sistēmu par vēlamu nodarbinātības vietu, tādējādi nodrošinot optimālu veselības aprūpes sistēmas darbinieku skaitu un sadalījumu;
-Veselības aprūpes sistēmas finansēšanas un pārvaldības modeļa uzlabošana.
Reformu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.
Investīcija C.5.1 R3-I1. Centrālais finansējums specializācijām
Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt, ka visi veselības aprūpes pakalpojumi ir pienācīgi pieejami sabiedrībai, ņemot vērā arī ārstu trūkumu, kas saistīts ar ārstu aiziešanu pensijā, intereses trūkumu stāties darbā lauku un trūcīgā vidē, t. sk salās, un jaunu ārstu aizplūšanu uz ārvalstīm. Investīcija nodrošina speciālistu apmācību veselības aprūpes speciālistiem, ārstiem veselības aprūpes pamatlīmenī, kā arī sabiedrības veselības jomā.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R3-I2. Medmāsu un tehniķu apmācība neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā
Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt medmāsu un tehniķu speciālistu apmācību neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā, lai viņi varētu patstāvīgi strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestos. Apmācība ļauj nodrošināt plašāku veselības aprūpes pakalpojumu klāstu neatliekamās palīdzības pacientiem, un lielam skaitam iejaukšanās pasākumu nebūtu nepieciešama tieša ārsta klātbūtne. Turklāt šis pasākums ļauj pakāpeniski atteikties no ārstiem, kas strādā ambulatorās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, tādējādi novēršot ārstu trūkumu slimnīcu sistēmā, tādējādi uzlabojot neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas racionalizāciju.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma C.5.1 R4. Veselības aprūpes sistēmas finansiālās ilgtspējas nodrošināšana
Šā pasākuma mērķis ir novērst nokavēto maksājumu neilgtspējīgo pieaugumu, nekonsekventas procedūras un dārgu zāļu iepirkumu veselības aprūpes sistēmā, lai panāktu finansiāli ilgtspējīgu sabiedrības veselības aprūpes sistēmu, ieviešot vienotus sagatavošanas, līgumu slēgšanas un īstenošanas standartus, kas ietekmē veselības aprūpes sniegšanas veidus un iespējas. Reforma ietver tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, ko veido Veselības aprūpes likums un Obligātās veselības apdrošināšanas likums, ar šādiem elementiem:
-Uzlabot Ārkārtas ārstēšanas institūta neatliekamās medicīniskās palīdzības darbību organizēšanu un veikt operatīvos uzdevumus, izmantojot noteiktas organizatoriskas vienības;
-Valsts veselības aprūpes dienesta reorganizācija, lai palielinātu tā efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot profilaksei un agrīnai diagnostikai, uzlabotai reaģēšanai ārkārtas situācijās un īpašos apstākļos (pandēmijā);
-Slimnīcu pārvaldības tiesību nodošana no grāfistēm un Zagrebas pilsētas uz Horvātijas Republiku, lai efektīvi un lietderīgi izmantotu esošās spējas un uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, reorganizējot slimnīcu pārvaldības modeli;
-Laika saīsināšana individuālu medicīnisko pakalpojumu gaidīšanas sarakstos, pieejamo veselības aprūpes resursu optimizācija un labāka sadale no obligātās veselības apdrošināšanas, lai nodrošinātu pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus apdrošinātām personām;
-Stiprināt finanšu pārvaldības noteikumus, vienlaikus garantējot finanšu kapitālu, lai panāktu sabiedrības veselības sistēmas finansiālo stabilitāti;
-Izmaiņas tiesību aktos, lai nodrošinātu Horvātijas Veselības apdrošināšanas fonda (HZZO) maksājumu saistību savlaicīgu izpildi.
Ar reformu sasniedz šādus mērķrādītājus:
-Pabeidz vismaz 8 slimnīcu funkcionālu integrāciju;
-Vismaz 85 % iepirkuma kategoriju, kas veido vismaz 80 % no kopējiem valdības pārvaldītajiem slimnīcu izdevumiem, tika iepirktas, izmantojot kopīgu iepirkuma procedūru.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R4-I1. Parenterālo preparātu centrālā sagatavošana astoņās Horvātijas slimnīcās
Šā pasākuma mērķis ir ieviest centralizētu sagatavošanas sistēmu vismaz 75 % parenterālo preparātu sagatavošanai astoņās slimnīcās, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu visaugstāko drošības līmeni attiecībā uz parenterālo zāļu lietošanu, novērstu ārstniecības kļūdas, papildu hospitalizācijas dienas un samazinātu slogu ārstiem un medmāsām slimnīcu departamentā. Pasākums nodrošina zāļu izsekojamību no zāļu izrakstītāja līdz pacientam un ārstēšanas datu ģenerēšanas automatizāciju, kas ir pamats ārstēšanas rezultātu uzraudzībai.
Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R4-I2. Vienības terapijas sadales sistēmas ieviešana 40 Horvātijas slimnīcās
Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt uzlabot pacientu drošību, novērst ārstniecības kļūdas, kontrolēt zāļu krājumus un palielināt pacientu interešu aizstāvību, tādējādi uzlabojot vispārējos ārstēšanas rezultātus. Investīcija ievieš vienību terapijas izplatīšanas sistēmu 40 slimnīcās un uzlabo aprūpes kvalitāti un precizitāti, ņemot vērā arvien nozīmīgākos farmakoekonomiskos rezultātus, kas ļauj uzturēt un turpmāk uzlabot terapijas izplatīšanas kvalitāti.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R4-I3. Zāļu izsekošanas digitalizācija ar veselības aprūpes iestāžu starpniecību veselības aprūpes sekundārajā un terciārajā līmenī
Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt narkotiku izplatības ceļu, lai Horvātijas veselības aprūpes sistēma varētu uzraudzīt zāļu patēriņu. Paredzams, ka šī investīcija samazinās sistēmas administratīvo un finansiālo slogu, likvidējot vajadzību pēc visiem papīra dokumentiem, kas pievienoti zālēm, samazinot administratīvās izmaksas un zāļu lietošanu departamentos. Tā ļauj sagatavot farmakoepidemioloģiskos datus, lai atbalstītu visu ar veselību saistīto procesu sistemātiskāku plānošanu, uzraudzību un novērtēšanu.
Pasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.5.1 R4-I4. Zāļu deficīta uzraudzības un prevencijas sistēmas izstrāde Horvātijā
Šā pasākuma mērķis ir ieviest mērķtiecīgu zāļu krājumu datu pārvaldību, kas ļautu efektīvāk iegādāties zāles un nodrošinātu zāļu pieejamību par labāko pieejamo cenu. Turklāt ar šo pasākumu izveido precīzu darbības sistēmu dažu zāļu apgrozījuma uzraudzībai un analīzei, kas Horvātijai nodrošina paraugu un rīku zāļu trūkuma prognozēšanai un novēršanai.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.5.1 R4-I5. Ārstēšanas rezultātu uzraudzības sistēmas ieviešana ambulatorajai aprūpei, īpašu uzmanību pievēršot hroniskiem pacientiem publiskās aptiekās
Šā pasākuma mērķis ir panākt sistemātiskāku plānošanu, uzraudzību un novērtējumu attiecībā uz investīciju izmaksu lietderību ambulatoro pacientu farmakoterapijā. Ievieš sistēmu hronisko pacientu, kas nav slimnīcas, rezultātu uzraudzībai valsts aptiekās. Šis modelis Horvātijas veselības aprūpes sistēmai ļaus pilnībā un pārredzami uzraudzīt ārstēšanas rezultātus un uzlabot izpratni par iepirkto zāļu dažādajiem rezultātiem. Turklāt tas ļaus izveidot vērtīgas farmakoepidemioloģiskās datubāzes.
Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R4-I6. Atkritumu apsaimniekošana klīniskās slimnīcas centrā “KBC Zagreb”
Šā pasākuma mērķis ir ievērojami samazināt medicīnas atkritumu apglabāšanas un transportēšanas izmaksas, uzlabot higiēnas kvalitāti, uzlabot personāla drošību un samazināt pārstrādāto medicīnas atkritumu svaru un apjomu. Turklāt tas palīdz samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, samazinot emisijas vidē un mazinot riskus, ko rada infekciozu atkritumu transportēšana. Saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti klimata jomā, tiks būvētas sadedzināšanas un atbalsta iekārtas, lai likvidētu un apstrādātu nepārstrādājamus bīstamos medicīniskos atkritumus, kas radušies KBC Zagreb uz vietas. Šis projekts attiecas uz modernas medicīnas atkritumu apsaimniekošanas iekārtas būvniecību, kurā ietilpst:
-tādu nepārstrādājamu bīstamo medicīnas atkritumu glabāšana atdzesētā veidā, kuri atbilst visiem noteikumiem par šāda veida atkritumu glabāšanu;
-nepārstrādājamas bīstamo medicīnas atkritumu apstrādes līnijas;
-nereciklējamu bīstamo medicīnas atkritumu enerģijas reģenerācijas līnijas ar dūmgāzu attīrīšanas sistēmu un nepārtrauktas emisiju monitoringa sistēmu;
-modernas automātiskās līnijas konteineru mazgāšanai;
Tiek sagaidīts, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma C.5.1 R5. eVeselība
Šā pasākuma mērķis ir uzlabot pārvaldības spējas, efektīvāk izmantojot datus, un veicināt inovatīvus veselības aprūpes risinājumus, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas pārvaldību. E-veselības reforma atbalsta centienus nodrošināt, ka visiem cilvēkiem ir pieejami pietiekami kvalitatīvi nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi (tostarp profilakse, ārstēšana, rehabilitācija un paliatīvā aprūpe). Reforma ietver valsts telemedicīnas sistēmas pieņemšanu, lai:
-paplašinātu telemedicīnisko pakalpojumu darbības jomu un nodrošināt sadarbspēju ar valsts veselības informācijas sistēmu un piemērotību turpmākai pārrobežu apmaiņai;
-Pacientiem būtisko parametru pārraidi no neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (HMS) uz Kopīgo neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu dienestu (OHBP) un attālinātu ambulatoro uzraudzību.
-Izveidot attālinātu ārkārtas veselības aprūpes dienesta (HMS) uzraudzību un rīcības plānu uzraudzības ieviešanai un īstenošanas uzraudzības sistēmu, pamatojoties uz dokumentiem Situāciju analīze, valsts sistēma un rīcības plāns, kas sagatavots saskaņā ar saistīto tehniskā atbalsta instrumentu.
Valsts e-veselības informācijas pārvaldības sistēmai ir šādas funkcijas:
-Regulāru ziņošanu par iedzīvotāju veselību kā pamatu mērķtiecīgām slimību profilakses un pārvaldības darbībām;
-Veidot valstu datu analīzes spējas, tostarp veselības aprūpes sniedzēju un pacientu saskarsmi ar esošo infrastruktūru un praksi;
-Uzlabot valstu spējas mākslīgā intelekta un augstas veiktspējas datošanas ieviešanai, paaugstinot e-veselības kiberdrošības līmeni un padziļinātas digitālās prasmes veselības aprūpes speciālistiem, kā arī pacientiem, izmantojot progresīvas tehnoloģijas, jo īpaši mākslīgo intelektu;
-Dot iespēju izstrādāt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus, pamatojoties uz anonīmi apkopotiem datiem, kas pieejami veselības aprūpes sistēmā.
Reformu atbalsta piecas papildinošas investīcijas (C.5.1 R5-I1 līdz I5).
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R5-I1. Operācijas zāļu un robotizētās ķirurģijas digitālā integrācija “KBC Split”
Šā pasākuma mērķis ir dot iespēju visaptveroši ārstēt ļaundabīgu slimību pacientus un integrēt veselības aprūpes optimizācijas pasākumus. Tādējādi paredzams, ka ieguldījumi uzlabos veselības rezultātus, ieviešot jaunu pacientu aprūpes modeli, jo īpaši jaunas mūsdienīgas ķirurģiskās ārstēšanas metodes. Investīcijas ir saistītas ar operāciju zāļu digitalizāciju un modernu vēža ārstēšanas iekārtu iegādi KBC Split.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R5-I2. TELECORDIS
Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt kardioloģijas pakalpojumus, kas ļauj nepārtraukti uzraudzīt pacientu, jo īpaši pacientu ar hroniskām sirds slimībām, stāvokli. Paredzams, ka ātri un pieejami kardioloģijas diagnostikas pakalpojumi primārās aprūpes līmenī palīdzēs savlaicīgi atklāt pacientu sirds veselības problēmas, savlaicīgi un pienācīgi ārstēt un pastāvīgi uzraudzīt viņu veselības stāvokli. Turklāt ECG Holter telemedicīnas dienests pacientiem attālos un lauku apvidos nodrošina piekļuvi specializētajai aprūpei, tādējādi ievērojami palielinot specializēto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vietējos ambulatoros centros, uzlabojot speciālistu sniegumu, uzlabojot pacientu rezultātus, samazinot gaidīšanas sarakstus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Investīcija ietver diagnostikas procesu digitalizāciju un ļauj dalīties ar datiem disperģētos specializētos centros.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Investīcija C.5.1 R5-I3. Teletransfūzija
Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt pārliešanas pakalpojumu un nodrošināt dežūras pārliešanas speciālista pieejamību visām stacionārās veselības aprūpes iestādēm ar asins pārliešanas vienībām, veicināt telemedicīnas pakalpojumu spēcīgu attīstību, digitāli pārraidot medicīniskos datus, un stiprināt visu slimnīcas iestāžu un asins pārliešanas vienību savstarpējo savienojamību.
Pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R5-I4. Ar robotizēto ķirurģiju aprīkotu operāciju telpu digitalizācija un integrēšana klīniskās slimnīcas centrā “KBC Sestre Milosrdnice”
Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt operāciju zāles un iegādāties modernas ārstēšanas iekārtas jaunām modernām ķirurģiskajām terapijām. Darbības telpu digitalizācija un integrācija maina pacientu datu un operatīvās ārstēšanas veidu un metožu plānošanu, dokumentēšanu, glabāšanu un koplietošanu. Robotizētā ķirurģija uzlabo ķirurģiskas ārstēšanas kvalitāti, palielina pacientu drošību, panāk lielāku ārstēšanas pārredzamību, labāku izmaksu kontroli un rezultātus veselības jomā, stiprina un konsolidē veselības informācijas infrastruktūras pamatresursus, ievieš elektronisku veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu un veicina digitālo pārkārtošanos.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija C.5.1 R5-I5. Klīniskās slimnīcas “KB Merkur” diagnostikas nodaļu digitalizācija un aprīkošana
Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt un aprīkot diagnostikas nodaļas, atvieglot diagnostisko izstrādes procedūru uzraudzību un sniegt pacientiem uzlabotus kvalitātes pakalpojumus. Investīcija ietver mūsdienīgu ierīču iegādi.
Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
U.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
318 |
C.5.1. R1. |
AP |
Veselības aprūpes sistēmas darbības novērtēšanas sistēmas (HSPA) pieņemšana |
Veselības aprūpes sistēmas darbības novērtēšanas sistēmas stāšanās spēkā |
|
|
|
3. cet. |
2022 |
Veselības aprūpes sistēmas darbības novērtējums (HSPA) izveido veselības jomas darbības rezultātu mērīšanas sistēmu, kurā saskaņā ar noteiktu novērtēšanas metodiku ir noteikti galvenie darbības rādītāji, kas saistīti ar pasākumu sasaistes procesu ar valsts stratēģijas dokumentos un reformās noteiktajiem mērķiem, datu savlaicīgumu un veselības rezultātu uzraudzību. |
|
319 |
C.5.1. R1. |
M |
Diagnostiskās ārstēšanas laika optimizēšana – gaidīšanas saraksti |
|
Dienu skaits |
400 |
270 |
4. cet. |
2023 |
Gaidīšanas laiku pacientiem, kuri saņem diagnostisko terapiju, samazina līdz 270 dienām no pašreizējā gaidīšanas saraksta laikposma, kas ir 400 dienas. |
|
320 |
C.5.1. R1-I1. |
M |
Piekļuve aptieku aprūpei un medikamentiem |
|
Skaits |
0 |
8 |
3. cet. |
2024 |
Veselības aprūpes pieejamību nodrošina visiem iedzīvotājiem un tūristiem visā Horvātijas Republikas teritorijā, sniedzot pakalpojumus tūrisma sezonā arī vietās un salās, kurās nav aptieku vai aptieku, jo tie neatbilst nosacījumiem par attālumu no citas aptiekas vai iedzīvotāju skaita, piemēram, viņu ikdienas darba rentabilitātes trūkums šajā teritorijā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāiegādājas vismaz četras dzīvojamo piekabju mobilās aptiekas un vismaz četras kuģu aptiekas. |
|
321 |
C.5.1. R1-I2. |
M |
Mobilās ambulatorās primārās veselības aprūpes nodrošināšana |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
80 |
2. cet. |
2025 |
Pamatojoties uz izveidoto tiesisko regulējumu, Veselības ministrija (MIZ) sadarbībā ar apgabaliem un veselības centriem 80 % lauku, attālo un salu reģionu izveido mobilo klīniku sistēmu (primārās ambulatorās aprūpes transportlīdzeklis). Sadarbojoties un koordinējot darbību ar Veselības centra vadītāju, ārsts un medmāsa apmeklē nelielas attālās vietas veselības centru aptvēruma vietās, kur nav pieejams pakalpojums ar nepieciešamo medicīnisko un tehnisko aprīkojumu ģimenes medicīniskajai praksei, un izmeklē pacientus, praktizē terapiju, izsniedz dažāda veida receptes un veic mājas apmeklējumus pie imobilizētiem pacientiem. Transportlīdzekļu skaitu nosaka pēc tam, kad kartētas spējas, kas vajadzīgas mērķa sasniegšanai. |
|
322 |
C.5.1. R1-I3. |
M |
Jauna ēka Infekcijas slimību klīnikas Dr Fran Mihaljević kompleksā |
|
Skaits |
0 |
1 |
1. cet. |
2026 |
Projekts ietver esošo ēku (3, 4 un 1/5) nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību kompleksa ar pagraba līmeni, pamatstāvu un trīs jaunu stāvu ietvaros. Saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu visām jaunbūvēm jābūt vismaz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, bet esošo ēku rekonstrukcijai vidēji jāveic vismaz vidēja līmeņa renovācija, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju, vai jāpanāk tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājums vidēji par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām. Attiecībā uz visām būvēm īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu veselīgus iekštelpu klimatiskos apstākļus, ugunsdrošību un riskus, kas saistīti ar lielāku seismisko aktivitāti. |
|
323 |
C.5.1. R1-I4. |
AP |
Veselības aprūpes pakalpojumu modernizācija Klīniskās slimnīcas centrā KBC Split |
Iegādātais aprīkojums KBC Split diagnostikas un intervences radioloģijas Klīniskajam institūtam |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Iekārtu uzstādīšana Diagnostikas un intervences radioloģijas Klīniskajā institūtā un Klīniskās kodolmedicīnas institūtā, kā arī endoskopiskās hibrīdtelpas būvniecība un aprīkojums Gastroenteroloģijas institūtā, lai Klīniskās slimnīcas centrā KBC Split varētu ieviest jaunas diagnostikas un terapijas procedūras. Uzstādītajam aprīkojumam jābūt vismaz magnētiskai rezonansei 3T, neirointervences digitālajai DSA angiotelpai, digitālai diaskopiskai rentgena iekārtai, endoskopiskai gastroenteroloģijas telpai. |
|
324 |
C.5.1. R1-I5. |
M |
Centrālā operāciju bloka ēka ar Varaždin vispārējās slimnīcas saturu |
|
Skaits |
0 |
1 |
4. cet. |
2025 |
Centrālā operāciju bloka (COB) ēkas būvniecība un aprīkošana ar intensīvās terapijas nodaļām (JIL), centrālā sterilizācija, RTG diagnostika, pārliešana un medicīniski bioķīmiskās laboratorijas, kā arī koridoru savienošana ar esošajām medicīnas iestādēm. Saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu visām jaunbūvēm jābūt vismaz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, bet esošo ēku rekonstrukcijai vidēji jāveic vismaz vidēja līmeņa renovācija, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju, vai jāpanāk tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājums vidēji par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām. Attiecībā uz visām būvēm īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu veselīgus iekštelpu klimatiskos apstākļus, ugunsdrošību un riskus, kas saistīti ar lielāku seismisko aktivitāti. |
|
325 |
C.5.1. R1-I6. |
M |
Diagnostikas medicīniskās ierīces klīniskajā slimnīcā (KB) Dubrava |
|
Skaits |
0 |
8 |
2. cet. |
2023 |
Astoņu diagnostikas medicīnisko ierīču un digitālā radioloģiskā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana Diagnostikas un intervences radioloģijas Klīniskajā institūtā. Ir plānots, ka visas ierīces tiks uzstādītas pakāpeniski, bet visas tās sāks darboties ne vēlāk kā 2023. gada 30. jūnijā. |
|
326 |
C.5.1. R1-I7. |
M |
Jaunas telpas Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice |
|
Skaits |
0 |
2 |
4. cet. |
2023 |
Klīniskā slimnīca (KBC) Sestre Milosrdnice ir aprīkota ar integrētām neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas telpām, dienas slimnīcu un vienas dienas ķirurģijas telpām ar medicīniskām, nemedicīniskām iekārtām un mēbelēm. |
|
327 |
C.5.1. R1-I8. |
M |
Medicīniskās ierīces pacientu ar farmakoloģisko rezistentu epilepsiju operatīvai ārstēšanai un ārstēšanai klīniskajā slimnīcā (KB) Dubrava |
|
Skaits |
0 |
10 |
2. cet. |
2023 |
Lai turpinātu attīstīt Klīniskās slimnīcas Neiroloģijas institūtu (KB) Dubrava, uzstāda desmit medicīniskās iekārtas (ierīces) un sāk izmantot ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam. Investīcija ietver tādu iekārtu iegādi kā SEEG 256 kanāla reģistrācijas ierīces, digitālas EMNG un EP 12 kanālu attēlveidošanas ierīces. Radiofrekvences (RF) termokoagulācijas ierīce un piemērotas telpiskās jaudas pielāgošana. |
|
328 |
C.5.1. R1-I9. |
M |
Klīniskās slimnīcas centra (KBC) Zagreb attīstības projekts |
|
Skaits |
0 |
1 |
1. cet. |
2026 |
Zagrebas Klīniskās slimnīcas centra (KBC) attīstības projekta pabeigšana ietver jauna medicīniskā aprīkojuma un nepieciešamā nemedicīniskā aprīkojuma (piemēram, mēbeļu un virtuves iekārtu) iegādi sešiem departamentiem un klīnikām. |
|
329 |
C.5.1. R2. |
AP |
Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana un saskaņošana, izstrādājot klīniskās e-pamatnostādnes |
Klīniskās pamatnostādnes, ko Horvātijas veselības aprūpes sistēmas e-pamatnostādnēs izstrādājusi un integrējusi Veselības ministrija (MIZ). |
|
|
|
3. cet. |
2025 |
Pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, Veselības ministrija (MIZ) izstrādā un integrē Horvātijas veselības aprūpes sistēmā klīniskās pamatnostādnes, kā arī e-pamatnostādnes, ar kurām saskaņo veselības aprūpes kvalitāti, lai vienādotu pacientu ārstēšanu un uzlabotu ārstēšanas rezultātus. Klīnisko pamatnostādņu īstenošanu integrē Horvātijas veselības aprūpes sistēmā un e-pamatnostādnēs, tādējādi uzlabojot veselības aprūpes kvalitāti un uzlabojot sistēmas pārvaldību pacientu, veselības aprūpes speciālistu un visas sabiedrības interesēs. |
|
330 |
C.5.1. R2. |
M |
Radioloģiskās ārstēšanas laika optimizēšana – gaidīšanas saraksti |
|
Dienu skaits |
|
30 |
2. cet. |
2026 |
Pacientiem, kuri saņem radioloģisko terapiju, gaidīšanas laiku samazina līdz 30 dienām kopš diagnozes indikācijas. |
|
331 |
C.5.1. R2-I1. |
M |
Onkoloģijas radioterapijas kvalitātes uzlabošana |
|
Skaits |
0 |
6 |
4. cet. |
2025 |
Sešas slimnīcas ir aprīkotas ar medicīniskām ierīcēm vēža profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai. Investīcija ietver jauna aprīkojuma iegādi un veca aprīkojuma atjaunošanu saskaņā ar noteiktām prioritātēm. |
|
332 |
C.5.1. R2-I2. |
M |
Vienota IT platforma, lai savienotu, uzraudzītu un optimāli ārstētu onkoloģiskos pacientus |
|
Skaits |
0 |
1 |
4. cet. |
2025 |
Izstrādā vienotu, vienotu IT platformu onkoloģisku pacientu savienošanai, uzraudzībai un optimālai ārstēšanai, un tā sāk darboties. IT platforma ļauj vākt veselības datus, plānot organizatoriskas un strukturālas izmaiņas, apzināt riskus un pamatu turpmāko stratēģijas pasākumu īstenošanai, tostarp radioterapijas tīkla izveidei. Visas onkoloģijas iestādes Horvātijā iekļauj valsts onkoloģijas tīklā. Lai standartizētu ārstēšanu visos Horvātijas līmeņos, sākot no mazām onkoloģiskajām ambulatorajām slimnīcām un beidzot ar klīniskajiem slimnīcu centriem, valsts IT onkoloģiskajā tīklā instalē arī atbilstīgus algoritmus attiecībā uz diagnostikas pamatprocedūrām, kas vajadzīgas, lai uzsāktu visparastāko diagnožu ārstēšanu. |
|
333 |
C.5.1. R3. |
|
Nacionālais veselības attīstības plāns 2021.–2027. gadam |
Nacionālā veselības attīstības plāna 2021.–2027. gadam pieņemšana |
|
|
|
3. cet. |
2021 |
Nacionālajā veselības attīstības plānā 2021.–2027. gadam kā nozaru plānošanas jumta aktā ir noteikti konkrēti mērķi, pasākumi, projekti un darbības, kas jāīsteno Veselības ministrijas (MIZ) aizgādībā ar galveno mērķi uzlabot veselības aprūpes sistēmu un veselības aprūpes rezultātus. Valsts veselības attīstības plāns atbilst Horvātijas valdības reformu programmai un Eiropas Komisijas kohēzijas politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Valsts veselības attīstības plānā nosaka vidēja termiņa attīstības vajadzības:
|
|
334 |
C.5.1. R3-I1. |
M |
Specializētā medicīniskā apmācība veselības aprūpes primārajā pamatlīmenī |
|
Skaits |
0 |
467 |
4. cet. |
2025 |
Speciālista apmācību pabeidz 467 veselības aprūpes speciālisti:
|
|
335 |
C.5.1. R3-I2. |
M |
Bakalaura grāds medmāsu apmācībā neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā |
|
Skaits |
0 |
375 |
4. cet. |
2025 |
Kopumā 375 bakalauri medmāsu/medicīnas tehniķu vidū ir jāapmāca viena gada speciālista apmācībā neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā, no kuriem 210 ir no esošajām T2 vienībām, kas jau strādā apgabala neatliekamās medicīniskās palīdzības institūtos, lai nodrošinātu, ka pašreizējā Ārkārtas medicīnas tīklā katrai T2 grupai ir viens bakalaura grāds medmāsu specialitātē, un atlikušie 165 bakalauri ar pabeigtu specializācijas programmu stiprina veselības aprūpes sistēmu, jo īpaši tajās jomās, kurās trūkst ārstu. |
|
336 |
C.5.1. R4. |
AP |
Veselības aprūpes likuma un obligātā veselības apdrošināšanas likuma grozījumi |
Tiesību aktu, ar ko groza Veselības aprūpes likumu un Obligātās veselības apdrošināšanas likumu, stāšanās spēkā |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Veselības aprūpes likuma grozījumi ļauj jaunajam kopīgā iepirkuma lēmumam būt saistošam arī tām veselības aprūpes iestādēm, kuru dalība līdz šim bijusi brīvprātīga, un tādējādi palielināt to ieinteresēto personu skaitu, uz kurām attiecas kopīgais iepirkums.
|
|
337 |
C.5.1. R4. |
M |
Slimnīcu funkcionālā integrācija |
|
Skaits |
12 |
20 |
4. cet. |
2023 |
Jāpabeidz vismaz 8 slimnīcu funkcionālā integrācija, lai racionalizētu slimnīcu sistēmu, samazinot/pārdalot darbības un samazinot akūtu stacionāro kapacitāti, stiprinot slimnīcas kā izmaksu ziņā efektīvāku ārstēšanu. |
|
338 |
C.5.1. R4. |
M |
Kopīga iepirkuma procedūra veselības aprūpes iestādēm |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
85 |
4. cet. |
2023 |
Vismaz 85 % iepirkuma kategoriju, kas veido vismaz 80 % no kopējiem valdības pārvaldīto slimnīcu izdevumiem, iepērk, izmantojot kopīgu iepirkuma procedūru. Lai sasniegtu mērķi, pamatojoties uz grozījumu lēmumā par veselības aprūpes iestādēm paredzētas konkrētas iepirkuma procedūras obligātu kopīgu norisi, Veselības ministrija (MIZ): i) nolemj īstenot kopīgu iepirkuma procedūru;
|
|
339 |
C.5.1. R4-I1. |
M |
Parenterālo preparātu centrālā pārvaldība 8 slimnīcās |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
75 |
4. cet. |
2024 |
Vismaz 75 % parenterālo preparātu astoņās Horvātijas slimnīcās veic, centralizēti sagatavojot zāles. Veicot zāļu centralizētu sagatavošanu, aptiekas laboratorija sagatavo lielāko daļu nepieciešamo parenterālo terapiju departamentiem, kas izstrādāti saskaņā ar augstākajiem drošības standartiem sadaļā “gatavs lietošanai”. Preparāti jāmarķē ar pacienta vārdu, zāļu nosaukumu un devu, un šī marķēšanas sistēma novērš iespējamās kļūdas ārstēšanā. |
|
340 |
C.5.1. R4-I2. |
M |
Vienības terapijas sistēma cietām zāļu formām 40 Horvātijas slimnīcās |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
50 |
4. cet. |
2025 |
Līdz 2025. gada 31. decembrim 50 % no visām cietās formas zālēm jāsagatavo 40 Horvātijas slimnīcās, izmantojot vienības terapijas sistēmu. Telpu vienības terapijas izplatīšanai organizē katrai atsevišķai slimnīcai un ierīcēm, kam ir pietiekama jauda terapijas vienības iepakošanai, lai apmierinātu slimnīcas ikdienas vajadzības. No slimnīcas nodaļas uz slimnīcas aptieku tiek izveidots digitālais saziņas kanāls, kas ļauj ārstiem pasūtīt pacientam nepieciešamo ārstēšanu un saņemt atsauksmes par piegādes laiku (jaunā risinājuma integrēšana slimnīcas informācijas sistēmā). |
|
341 |
C.5.1. R4-I3. |
M |
Zāļu uzraudzība slimnīcu sistēmā no aptiekas līdz pacientam |
|
Skaits |
0 |
30 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 30 slimnīcām ir funkcionāls integrēts IT risinājums pilnīgai zāļu uzraudzībai slimnīcu sistēmā no aptiekas līdz pacientam. Izveido veidlapu ziņošanai Horvātijas Veselības apdrošināšanas fondam (HZZO) un Horvātijas Zāļu un medicīnas ierīču aģentūrai (HALMED) par visu zāļu patēriņu un nošķir no konkrētu zāļu kategoriju patēriņa, piemēram, rezerves antibiotikām, jo īpaši dārgām zālēm, vai jebkādu citu farmakoepidemioloģisko informāciju, ko pieprasa veselības aprūpes sistēma. Izstrādā programmatūras risinājumu zāļu izplatības digitalizēšanai slimnīcās un integrē to vismaz 30 slimnīcās pēdējā posmā. |
|
342 |
C.5.1. R4-I4. |
M |
Sistēma zāļu trūkuma uzraudzībai, pamatojoties uz “blokķēdes” tehnoloģiju |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
100 |
2. cet. |
2025 |
Izstrādā programmatūras risinājumu, lai uzraudzītu zāļu trūkumu Horvātijā un izstrādātu integrētu modeli zāļu trūkuma prognozēšanai un novēršanai. Lai aizsargātu individuālos lietotājus, “blokķēdes” tehnoloģiju izmanto, lai nodrošinātu sabiedrībai nodoto datu pārredzamību, vienlaikus aizsargājot datus, kurus uzskata par anonīmiem vai, iespējams, valdībai pieejamiem. 100 % zāļu uzrauga, lai paredzētu un novērstu deficītu, izmantojot blokķēdes programmatūras risinājumu. |
|
343 |
C.5.1. R4-I5. |
M |
Diagnostikas vienības Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Merkur |
|
Skaits |
0 |
4 |
1. cet. |
2023 |
Lai uzlabotu pakalpojuma kvalitāti, palielinātu pacientu ārstēšanas skaitu, paātrinātu un uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti visu kategoriju pacientiem, aprīkojumu uzstāda vismaz četrām diagnostikas vienībām Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Merkur. Uzstādītais aprīkojums sastāv no:
|
|
344 |
C.5.1. R4-I5. |
M |
Nestacionāro hronisko pacientu ārstēšanas rezultātu uzraudzība valsts aptiekās |
|
% (procentuālā daļa) |
0 |
20 |
4. cet. |
2024 |
20 % no pacientiem, kas nav slimnīcas, piedalās ārstēšanas rezultātu uzraudzības programmā valsts aptiekās.
|
|
345 |
C.5.1. R4-I6. |
AP |
Medicīnas atkritumu poligons Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Zagreb |
|
Skaits |
0 |
1 |
4. cet. |
2024 |
Tiek pabeigts medicīnas atkritumu apsaimniekošanas objekts tikai tādu nepārstrādājamu bīstamo medicīnas atkritumu sadedzināšanai, kas radušies Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Zagreb. Šis projekts attiecas uz modernas medicīnas atkritumu apsaimniekošanas iekārtas būvniecību, kurā ietilpst:
|
|
346 |
C.5.1. R5. |
AP |
Telemedicīnas pakalpojumu uzlabošana un paplašināšana |
Valsts telemedicīnas regulējuma stāšanās spēkā, paplašinot telemedicīnas pakalpojumu darbības jomu |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Ar reformu tiks ieviesti noteikumi, lai izveidotu funkcionālu valsts telemedicīnas sistēmu pacientu būtisko parametru nosūtīšanai no neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (HMS) Kopīgajam neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas dienestam (OHBP) un ambulatorās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (HMS) attālinātai uzraudzībai. Projekts nodrošina: i) situācijas analīzi; ii) valsts sistēmu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (HMS) attālinātas uzraudzības ieviešanai un iii) rīcības plānu uzraudzības ieviešanai un īstenošanas uzraudzības sistēmu.
|
|
347 |
C.5.1. R5-I1. |
M |
Digitalizētas, integrētas operāciju zāles (Firule un Križine) un robotikas sistēma Firule objektā uzstādītas un funkcionālas |
|
Skaits |
0 |
4 |
4. cet. |
2023 |
Projekts ietver četru operāciju zāļu digitalizāciju un integrēšanu Firule un Križine, kā arī robotikas sistēmu Firule objektā. Digitālā pāreja, integrācija un robotizēta ķirurģija maina ārstēšanas veidu, uzlabojot ķirurģisko ārstēšanu, uzlabojot pacientu drošību, panākot lielāku ārstēšanas pārredzamību, labāk kontrolējot izmaksas un rezultātus veselības jomā, stiprinot un konsolidējot svarīgākās veselības informācijas infrastruktūras resursus un modernizējot bezpapīra veselības aprūpes pakalpojumus. |
|
348 |
C.5.1. R5-I2. |
M |
Telekardioloģiskie pakalpojumi |
|
Skaits |
0 |
40 |
1. cet. |
2023 |
TeleCordis projekta mērķis ir uzstādīt medicīnisko un datoraprīkojumu, kas nepieciešams elektrokardiogrammu (EKG) dobuma, spiediena dobuma un 12 kanālu elektrokardiogrammu (EKG) pakalpojumu veikšanai attālos un lauku apvidos, kuri nav pietiekami nodrošināti ar šiem pakalpojumiem, piemēram, to rīcībā nav kardioloģijas speciālista. Aprīkojumu iepērk (iepakojums katram centram) un ievieto vismaz 40 telemedicīniskos piekļuves centros. Programma savienojas ar telemedicīnas speciālistu centriem un nodrošina telekardiooloģijas pakalpojumus. |
|
349 |
C.5.1. R5-I3. |
M |
Teletransfūzijas pakalpojumi |
|
Skaits |
0 |
35 |
4. cet. |
2022 |
Teletransfūzijas projekts atbalsta esošo digitālās ārstēšanas procesa infrastruktūru, kurā izmanto pacientu datus, kas iegūti no e-receptes un eDossier un kas vajadzīgi, lai uzsāktu ārstēšanu sekundārajā vai terciārajā veselības aprūpes iestādē.
|
|
350 |
C.5.1. R5-I4. |
M |
Operāciju zāles Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice aprīkotas ar robotizētu ķirurģiju |
|
Skaits |
0 |
4 |
4. cet. |
2023 |
Vismaz 4 jaunizveidotas telpas ar mūsdienīgu robotu tehnoloģiju,
|
V. INICIATĪVA 6.1. ĒKU RENOVĀCIJA
Horvātijas pašreizējais ēku fonds ir salīdzinoši vecs, un ēku energorenovācijas rādītājs 2014.–2020. gadā bija tikai 0,7 %. Vecas un neefektīvas ēkas rada 40 % no enerģijas patēriņa un 36 % no CO2 emisijām, un 30 % ēku ietilpst kategorijā ar sliktākajiem rādītājiem. Lielākā daļa ēku ar sliktākajiem rādītājiem neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz aizsardzību pret zemestrīcēm, ugunsdrošību vai veselības aizsardzību, un tāpēc ir nepieciešama visaptveroša renovācija. Turklāt 2020. gada martā un decembrī Horvātija skāra divas zemestrīces un radīja lielus materiālos zaudējumus Zagrebas pilsētas, Zagrebas apgabala, Krapinas-Zagorjes apgabala, Sisak-Moslavina apgabala un Karlovacas apgabala teritorijā. Saskaņā ar ārkārtas postījumu vajadzību novērtējumu (Horvātijas Republikas valdība, 2020. gads) kopējās atjaunošanas un atjaunošanas vajadzības Zagrebas pilsētas, Zagrebas un Krapinas-Zagorjes apgabalos pēc marta zemestrīces ir novērtētas aptuveni 17 469 000 000 EUR apmērā. Joprojām tiek novērtēts decembra zemestrīces radītais kaitējums.
Šī Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna iniciatīva attiecas uz investīcijām un reformām, kuru mērķis ir veicināt ēku visaptverošu renovāciju, tostarp energorenovāciju, strukturālo nostiprināšanu un atjaunošanu pēc zemestrīces. Renovācija attiecas uz daudzdzīvokļu un publiskajām ēkām, tostarp veselības aprūpes un izglītības iestādēm, kā arī ēkām ar kultūras priekšmeta statusu.
Iniciatīva ietver reformas, kas atbalsta ēku renovācijas un dekarbonizācijas procesu, vienlaikus novēršot šķēršļus būvniecības tirgū un sociālos jautājumus: i) reforma, kuras mērķis ir ēku dekarbonizācija; ii) reforma, kuras mērķis ir palielināt darba ņēmēju un ekspertu skaitu energoefektivitātes un pēczemestrīces rekonstrukcijas jomā; iii) reforma, kuras mērķis ir samazināt administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem renovācijas procesā; iv) reforma, kuras mērķis ir palielināt zināšanas par seismiskām aktivitātēm; v) reforma, kuras mērķis ir veicināt un attīstīt zaļo infrastruktūru un ēku un telpu aprites pārvaldību, un vi) reforma, kuras mērķis ir izstrādāt sistemātisku enerģijas pārvaldību un testēt jaunu energoefektivitātes finansēšanas modeli.
Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Horvātijai pēdējos divos gados sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistītu politiku koncentrēt uz [..] energoefektivitāti, [..] un vides infrastruktūru” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un [..] pārkārtošanos, jo īpaši uz vides infrastruktūru [..]” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
V.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma C.6.1 R1. Ēku dekarbonizācija
Reforma sekmēs esošo ēku renovācijas viļņa iniciatīvu un esošā ēku fonda pārveidi par ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu līdz 2050. gadam.
Reforma ietver energoefektivitātes atjaunošanas programmu pieņemšanu 2021.–2030. gada periodam attiecībā uz daudzdzīvokļu ēkām, sabiedriskām ēkām un īpašu kategoriju ēkām ar kultūras priekšmeta statusu, kā arī energonabadzības samazināšanas programmas pieņemšanu jomās, kas rada īpašas valsts bažas 2021.–2025. gadam. Šīs programmas veicina ēku padziļinātu renovāciju, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu veselīgus iekštelpu klimatiskos apstākļus, ugunsdrošību un novērstu riskus, kas saistīti ar lielāku seismisko aktivitāti, kā arī samazinātu enerģētisko nabadzību.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Investīcija C.6.1 R1-I1. Ēku energorenovācija
Investīciju mērķis ir veicināt zaļo pārkārtošanos un ēku dekarbonizāciju, samazinot enerģijas patēriņu apkurei daudzdzīvokļu un publiskā sektora ēkās vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada energopatēriņu apkurei pirms renovācijas. Tā kā siltumapgāde veido 71 % no kopējā enerģijas galapatēriņa (Horvātijas Statistikas birojs, 2015. gads), iepriekš minētais siltumapgādes patēriņa ietaupījums atbilst vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma pieaugumam salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Investīcijas mērķis ir arī palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un līdz ar to samazināt CO2 emisijas, mazināt enerģētisko nabadzību un veicināt zaļās infrastruktūras attīstību un ēku un telpu aprites pārvaldību.
Ar šo investīciju galvenokārt finansēs jau izstrādes stadijā esošos energorenovācijas projektus. Investīcijas ar Atveseļošanas un noturības mehānisma starpniecību ir šādas:
-Attiecībā uz energorenovāciju dotācijas sedz 60 % no attiecināmajām renovācijas izmaksām un 85 % no dokumentācijas izmaksām.
-Pilnīgai energorenovācijai, kas ietver energoefektivitātes pasākumus uz ēku ārējām sienām un jumtiem, kā arī tehniskās sistēmas papildus minimālajam enerģijas patēriņa samazinājumam par 50 % apkurei un primārās enerģijas patēriņam, dotācijas sedz 80 % no attiecināmajām renovācijas izmaksām un 85 % no dokumentācijas izmaksām.
-Attiecībā uz visaptverošu renovāciju, kas apvieno energorenovāciju, seismiskās izturības pastiprināšanu, ugunsdrošību un veselīgu iekštelpu klimatisko apstākļu nodrošināšanu, dotācijas sedz 80 % no attiecināmajām renovācijas izmaksām un 100 % dokumentācijas izmaksu.
Tiek sagaidīts, ka šī investīcija nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanas izmaksas veido ne vairāk kā 20 % no kopējām renovācijas programmas izmaksām, un gāzes kondensācijas katlus ierīko, lai aizstātu esošos neefektīvos gāzes, ogļu un naftas katlus.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.6.1 R1-I2. Zemestrīcēs bojāto ēku atjaunošana ar energorenovāciju
Investīcijas mērķis ir novērst 2020. gada zemestrīču radītos zaudējumus daudzdzīvokļu un publiskajām ēkām, palielināt ēku seismisko noturību un palielināt to energoefektivitāti. Ēku atjaunošanu to sākotnējā stāvoklī pirms postījumiem attiecīgā gadījumā finansē no ES Solidaritātes fonda, bet starpību līdz pilnīgai renovācijai, t. sk. ēku energoefektivitātes palielināšanu un seismiskās noturības palielināšanu (principu “atjaunot labāk”), finansē ar šo investīciju. Tiek sagaidīts, ka šī investīcija nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanas izmaksas veido ne vairāk kā 20 % no kopējām renovācijas programmas izmaksām, un gāzes kondensācijas katlus ierīko, lai aizstātu esošos neefektīvos gāzes, ogļu un naftas katlus. Visām renovētajām ēkām jāpanāk enerģijas patēriņa samazinājums apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas (izņemot kultūras mantojuma ēkām), kas atbilst primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumam par vismaz 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.6.1 R1-I3. Ēku ar kultūras priekšmeta statusu energorenovācija
Šīs investīcijas mērķis ir ēku ar kultūras priekšmeta statusu energorenovācija. Tas samazina CO2 emisijas, samazina enerģijas patēriņu, ilgtermiņā samazina uzturēšanas izmaksas un veicina aprites ekonomikas attīstību un dabā balstītu risinājumu izmantošanu. Pasākums attiecas uz divām ēku kategorijām: individuāli aizsargāti kultūras priekšmeti (atsevišķas ēkas un ēku kompleksi) un ēkas, kas atrodas aizsargātā kultūras un vēstures vienībā.
Ņemot vērā kultūras mantojuma ēku kultūras un sociālo vērtību un to atjaunošanai nepieciešamos apjomīgos resursus, publisko un kultūras ēku, kurām ir kultūras priekšmeta statuss, renovāciju finansē 100 % apmērā. Tiek sagaidīts, ka šī investīcija nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanas izmaksas veido ne vairāk kā 20 % no kopējām renovācijas programmas izmaksām, un gāzes kondensācijas katlus ierīko, lai aizstātu esošos neefektīvos gāzes, ogļu un naftas katlus. Ēku, kurām ir kultūras priekšmeta statuss, energorenovācijai katru gadu ir nepieciešams par vismaz 20 % samazināt prognozēto enerģijas patēriņu siltumapgādē vai primārās enerģijas patēriņā salīdzinājumā ar enerģijas patēriņu pirms renovācijas. Tomēr portfeļa līmenī visām atjaunotajām ēkām, kurām ir kultūras priekšmeta statuss, ir jāpanāk primārās enerģijas ietaupījuma pieaugums vidēji par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.6.1 R2. Programmas izstrāde, lai nodrošinātu atbilstīgas prasmes saistībā ar zaļajām darbvietām, kas vajadzīgas atjaunošanai pēc zemestrīces
Šīs reformas mērķis ir mazināt risku, kas saistīts ar nepietiekamo kvalificēta darbaspēka skaitu, un nodrošināt atbilstīgas zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai īstenotu visus pēc zemestrīces energorenovācijas un rekonstrukcijas procesus, integrējot nepieciešamās zināšanas par seismisko noturību, energoefektivitāti, cirkulāro pārvaldību, kultūras mantojuma aizsardzību un atjaunošanu pēc zemestrīces, uzlabojot esošās izglītības un apmācības programmas un izstrādājot jaunas programmas.
Izglītības un apmācības programmas izstrādā, izmantojot valsts plānu prasmju attīstīšanai saistībā ar videi draudzīgām darbavietām, kas saistītas ar enerģētiku un atjaunošanu pēc zemestrīces.
Reforma ietver:
-tādu pieaugušo izglītības programmu izstrādi un īstenošanu, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta pārkvalificēšanās programmu izstrādei un īstenošanai ēku renovācijas un dekarbonizācijas vajadzībām ar elementiem, kas saistīti ar atjaunošanu pēc zemestrīces, kultūras mantojuma aizsardzību, energoefektivitāti, zaļo infrastruktūru un telpas un ēku aprites pārvaldību;
-jaunas starpdisciplīnu pētījumu programmas izveidi un īstenošanu, kurā apvienotas zināšanas par kultūras mantojuma atjaunošanu, dabā rodamu risinājumu izmantošanu, pilsētu mežsaimniecību un pilsētu atjaunošanu;
-tādu specializētu pētījumu un izglītības programmu izstrādi un īstenošanu, kas specializējas telpiskās plānošanas un ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā, jo īpaši attiecībā uz atjaunošanu pēc zemestrīces, kultūras mantojuma integrētu atjaunošanu ar elementiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, energoefektivitāti, aprites pārvaldību, dabā rodamiem risinājumiem un pilsētu mežsaimniecību;
-tādu programmu izstrādi, kas atbalsta ēku informācijas modelēšanas plašāku izmantošanu un tās veicināšanu ēku sektorā un telpiskajā plānošanā;
-reklāmas kampaņu rīkošanu, lai piesaistītu pieteikuma iesniedzējus.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.6.1 R3. Efektivitātes palielināšana, administratīvā sloga mazināšana un renovācijas procesa digitalizācija
Reformas mērķis ir sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un ēku īpašniekiem, kas palīdzēs samazināt administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem energorenovācijas un pēczemestrīces rekonstrukcijas procesā, digitalizējot un integrējot informāciju. Reforma ietvers vienas pieturas aģentūras pakalpojumu turpmāku uzlabošanu energorenovācijai un vienas pieturas aģentūras tiešsaistes pakalpojumu un bezsaistes biroju izveidi zemestrīces skartām teritorijām, lai vienkāršotu atjaunošanas procesu iedzīvotājiem un citām struktūrām, kam vajadzīgi administratīvie pakalpojumi atveseļošanas procesā pēc zemestrīces. Reforma arī finansē vienas pieturas aģentūras darbinieku un rekonstrukcijas procesā iesaistīto valsts iestāžu profesionālo spēju stiprināšanu, lai atbalstītu vienas pieturas aģentūras pakalpojumu pilnīgu funkcionalitāti.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.6.1 R4. Seismisko datu modernizācija un integrācija renovācijas procesā un publiskās infrastruktūras turpmākās būvniecības un uzraudzības plānošanā
Reformas mērķis ir uzlabot noturību pret riskiem telpiskās plānošanas un būvniecības nozarē, uzlabojot seismisko datu vākšanu un apstrādi un stiprinot spēju piemērot datus par seismiskajiem riskiem un īstenot pasākumus, lai samazinātu iespējamo kaitējumu. Savāktos datus izmanto kā ievaddatus ar risku saistītām kartēm, piemēram, kļūmju kartēm, seismiskajām kartēm un slīdēšanas uzņēmības kartēm, ko izmanto vietējo pašvaldību vienību telpisko plānu izstrādē, lai plānotu atbilstošu pretseismiskās būvniecības tipoloģiju un palielinātu Horvātijas noturību pret zemestrīcēm.
Reforma stiprinās Horvātijas Republikas seismoloģiskā apsekojuma organizatoriskās un infrastruktūras spējas vākt, apstrādāt un analizēt datus par seismiskām darbībām. Tā arī stiprina Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas un saistīto pakalpojumu, piemēram, reģionālo institūtu un biroju, administratīvo kapacitāti, lai savāktos datus varētu pienācīgi izmantot telpiskās plānošanas un būvniecības nozarē.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Investīcija C.6.1 R4-I1. Seismoloģisko datu tīkla attīstība
Investīcijas mērķis ir finansēt vismaz 300 vienību jauna seismiskā aprīkojuma iegādi, kas vajadzīgs Horvātijas Republikas seismoloģiskā apsekojuma vajadzībām, lai veiktu datu uzraudzību, apstrādi un analīzi saistībā ar seismiskām aktivitātēm Horvātijas teritorijā. Investīcija arī finansē ekspertu nolīgšanu un apmācību iegādātā aprīkojuma un datu apstrādes izmantošanai. Pēc 2026. gada nolīgto ekspertu algas turpina finansēt no valsts budžeta.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.6.1 R5. Jauna zaļās pilsētvides atjaunošanas stratēģiju modeļa ieviešana un izmēģinājuma projekta īstenošana zaļās infrastruktūras attīstīšanai un ēku un telpas aprites pārvaldībai
Reformas mērķis ir izstrādāt satvaru zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju izstrādei un īstenošanai. Jaunais satvars nodrošina pamatu ilgtspējīgas telpas attīstībai, koncentrējoties uz zaļās infrastruktūras attīstību un dabā balstītu risinājumu integrēšanu, telpas un ēku cirkulārās pārvaldības modeļu integrēšanu, noturības pret riskiem un klimata pārmaiņām stiprināšanu un vispārējās ilgtspējīgas attīstības atbalstīšanu. Reforma ir pieejama visām pašvaldības vienībām Horvātijā, bet prioritāti piešķir zemestrīces skartajos apgabalos.
Zaļās pilsētvides atjaunošanas stratēģiju izstrādes pamatnostādnes izstrādā Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrija, pamatojoties uz valsts programmām zaļās infrastruktūras attīstībai pilsētu teritorijās un ēku un teritoriju cirkulārās apsaimniekošanas attīstībai. Zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju izstrādi, kā arī izmēģinājuma projektu īstenošanu veic sadarbībā ar ministriju.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma C.6.1 R6. Izmēģinājuma projekts sistemātiskas pārvaldības enerģijas izveidei un īstenošanai un jauna finansēšanas modeļa izstrādei
Horvātijā ir funkcionējoša enerģijas patēriņa uzraudzības sistēma atsevišķām publiskā sektora iekārtām, bet šī sistēma vēl nav izstrādāta citām nozarēm, piemēram, privāto mājokļu, rūpniecības vai transporta nozarei. Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt un testēt modeli enerģijas patēriņa uzraudzībai daudzdzīvokļu ēkās, ko īsteno, pamatojoties uz īpašnieku brīvprātīgu interesi. Šā modeļa pamatā ir izmēģinājuma projekti, kas uzrauga visu enerģijas un ūdens patēriņu pašvaldības vienībā, izveidojot automātisku datu vākšanu, kas, paredzams, ļaus sistemātiski pārvaldīt enerģiju un ļaus ietaupīt enerģiju un ūdeni.
Pamatojoties uz savāktajiem datiem par enerģijas un ūdens patēriņu izmēģinājuma projekta laikā, šajā reformā analizē un izstrādā modeli, kas ļauj klientam pieteikties energorenovācijas aizdevumam un atmaksāt to, izmantojot savu enerģijas kontu, kas koriģēts, ņemot vērā renovācijas rezultātā panākto enerģijas ietaupījumu. Tas atvieglinās problēmu, ka galasaņēmējiem trūkst finanšu resursu energorenovācijas vajadzībām, un paredzams, ka tas pozitīvi ietekmēs energorenovācijas tempu Horvātijā. Ar reformu pārbauda arī izmēģinājuma projekta modeli iespējamai piemērošanai valsts līmenī.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
V.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Numurs |
Pasākums |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Laiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
351 |
C.6.1. R1. |
AP |
Valsts energorenovācijas programmu pieņemšana attiecībā uz i) daudzdzīvokļu ēkām, ii) ēkām, kurām ir kultūras priekšmeta statuss (abas 2021.–2030. gada periodam), un iii) enerģētiskās nabadzības samazināšanu apgabalos, kas rada īpašas bažas valstij (2021.–2025. gada periodam) |
Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē
|
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Tādu programmu publicēšana, kuru mērķis ir veicināt ēku padziļinātu renovāciju, augstas efektivitātes alternatīvas sistēmas un kurās īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu veselīgus iekštelpu klimatiskos apstākļus, ugunsdrošību un riskus, kas saistīti ar lielāku seismisko aktivitāti. Ievieš īpašu ēku energorenovācijas kategoriju ar kultūras vērtību, kas vēl nav iekļauta ES līdzfinansējumam energorenovācijas programmās Horvātijā.
|
|
352 |
C.6.1. R1. |
AP |
Valsts sektora ēku energorenovācijas programmas pieņemšana laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam |
Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē |
|
|
|
1. cet. |
2022 |
Publiskā sektora ēku energorenovācijas programmas publikācija 2021.–2030. gadam, kas ietver publiskā sektora ēku visaptverošu renovāciju, tostarp energoefektivitātes un resursefektivitātes pasākumus, vienlaikus samazinot publisko ēku siltumenerģijas vajadzības un energopatēriņu un palielinot AER izmantošanu un no tā izrietošo CO2 emisiju samazinājumu. |
|
353 |
C.6.1. R1-I1. |
M |
Parakstīti līgumi par publisko un daudzdzīvokļu ēku energorenovāciju |
|
EUR |
0 |
66 361 404 |
4. cet. |
2022 |
Parakstīti līgumi 66 361 404 EUR apmērā par ēku energorenovāciju. Visos līgumos ir noteikta attiecīgā energoefektivitātes prasība, proti, vismaz par 50 % samazināt enerģijas patēriņu apkurei salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms katras ēkas renovācijas (izņemot ēkām ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ievēro principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts 17. pantā Regulā (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai. |
|
354 |
C.6.1. R1-I1. |
M |
Daudzdzīvokļu ēku energorenovācija |
|
Skaits (m2) |
0 |
180 000 |
2. cet. |
2026 |
Pabeidz vismaz 180 000 m2 daudzdzīvokļu ēku energorenovāciju saskaņā ar līdzfinansēšanas līgumiem, sasniedzot minimālo prasību samazināt siltumenerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrā ēkā, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumu par 30 % salīdzinājumā ar pirmsrenovācijas stāvokli un ievērojot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai 17. pantā. |
|
355 |
C.6.1. R1-I1. |
M |
Publisko ēku energorenovācija |
|
Skaits
|
0 |
288 000 |
2. cet. |
2026 |
Pabeidz vismaz 288 000 m2 publisko ēku energorenovāciju saskaņā ar līdzfinansēšanas līgumiem, sasniedzot minimālo prasību samazināt siltumenerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrā ēkā, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumu par 30 % salīdzinājumā ar pirmsrenovācijas stāvokli un ievērojot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai 17. pantā. |
|
356 |
C.6.1. R1-I2. |
M |
Zemestrīcē bojāto daudzdzīvokļu ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces |
|
Skaits
|
0 |
45 000 |
2. cet. |
2026 |
Pabeigta vismaz 45 000 m2 zemestrīcē bojāto daudzdzīvokļu ēku (Zagrebas pilsētas, Krapina–Zagorje apgabalā, Zagrebas apgabalā, Sisak-Moslavina apgabalā un Karlovac apgabalā) energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces saskaņā ar līdzfinansēšanas līgumiem, izpildot minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada energopatēriņu apkurei pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēkām ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas, ievērojot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai 17. pantā.
|
|
357 |
C.6.1. R1-I2. |
M |
Zemestrīču bojāto publisko ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces |
|
Skaits (m2) |
0 |
274 000 |
2. cet. |
2026 |
Pabeigta vismaz 274 000 m2 zemestrīcē bojāto publisko ēku (Zagrebas pilsētas, Krapina–Zagorje apgabalā, Zagrebas apgabalā, Sisak-Moslavina apgabalā un Karlovac apgabalā) energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces saskaņā ar līdzfinansēšanas līgumiem, izpildot minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada energopatēriņu apkurei pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēkām ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas, ievērojot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai 17. pantā. |
|
358 |
C.6.1. R1-I3. |
M |
Ēku ar kultūras priekšmeta statusu energorenovācija |
|
Skaits (m2) |
0 |
31 000 |
2. cet. |
2026 |
Pabeidz vismaz 31 000 m2 ēku ar kultūras priekšmetu statusu energorenovāciju, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumu par vidēji 30 %, nosakot minimālo prasību 20 % apmērā katrai ēkai salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas, un ievērojot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts 17. pantā Regulā (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai.
|
|
359 |
C.6.1. R2. |
AP |
Valsts prasmju attīstības plāna publicēšana saistībā ar videi draudzīgām darbavietām saistībā ar energoefektivitāti un rekonstrukciju pēc zemestrīces |
Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Valsts prasmju attīstības plāna publicēšana, kas uzlabos zaļo darbvietu prasmes saistībā ar energorenovāciju, atjaunošanu pēc zemestrīces, zaļo infrastruktūru, dabā balstītu risinājumu piemērošanu un telpas un ēku aprites pārvaldību, pamatojoties uz esošo programmu pārskatīšanu un reformā noteikto izglītības programmu sagatavošanu un pielāgošanu. |
|
360 |
C.6.1. R2. |
M |
Pabeigta apmācības un pieaugušo izglītības programma rekonstrukcijai un energorenovācija pēc zemestrīces |
|
Skaits |
0 |
500 |
2. cet. |
2026 |
500 personas pabeidz pieaugušo izglītības programmas renovācijai pēc zemestrīces un energorenovācijai, ko sertificējusi Zagrebas Atklātā universitāte/Horvātijas Nodarbinātības dienests/citas attiecīgas struktūras. |
|
361 |
C.6.1. R2. |
M |
Pabeigti ekspertu pētījumi un izglītības programmas ilgtspējīgas pilsētu attīstības un kultūras mantojuma atjaunošanas jomā |
|
Skaits |
0 |
50 |
2. cet. |
2026 |
50 personas pabeidz ekspertu studijas un izglītības programmas ilgtspējīgas pilsētu attīstības un kultūras mantojuma atjaunošanas jomā, ko sertificējusi Arhitektūras fakultāte/Mežsaimniecības fakultāte/citas attiecīgas struktūras. |
|
362 |
C.6.1. R3. |
AP |
Ir izveidota un darbojas fiziska vienas pieturas aģentūra energorenovācijas un seismiskās izturības pastiprināšanas jomā |
Darbojas vienas pieturas aģentūra |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Lai samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem, zemestrīces skartajā teritorijā izveido un sāk darboties vienas pieturas aģentūras fizisko biroju. Investīcija ietver fiziskās infrastruktūras pielāgošanu un modernizāciju vietā, kur jāizveido vienas pieturas aģentūra, investīcijas tiešsaistes sistēmu izstrādē un uzturēšanā, investīcijas tiešsaistes sistēmas funkcionalitātē, personāla apmācību, iesaistīto publisko iestāžu apmācību un veicināšanas pasākumus. |
|
363 |
C.6.1. R3. |
AP |
Izveidota un darbojas tiešsaistes vienas pieturas aģentūra energorenovācijai un seismiskās izturības pastiprināšanai |
Tiešsaistē darbojas vienas pieturas aģentūra |
|
|
|
4. cet. |
2022 |
Tiešsaistes vienas pieturas aģentūras sistēmas ieviešana, apkopojot visu informāciju, kas vajadzīga energorenovācijai un rekonstrukcijai pēc zemestrīces.
|
|
364 |
C.6.1. R3. |
M |
Pabeigta apmācība publiskā sektora darbiniekiem, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras pakalpojumus energoefektivitātei un atjaunošanai pēc zemestrīces |
|
Skaits |
0 |
80 |
2. cet. |
2026 |
Vismaz 80 valsts sektora darbinieki ir apmācīti sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus, apvienojot energoefektivitāti un rekonstrukciju pēc zemestrīces. No tā vismaz 40 darbinieki no vienas pieturas aģentūras, lai saņemtu apmācību par dažādiem atjaunošanas aspektiem, jo īpaši par administratīvo šķēršļu likvidēšanu rekonstrukcijas darbību īstenošanā un tiešsaistes platformas izmantošanu. Vēl vismaz 40 darbinieki īstenojās valsts iestādēs, lai iegūtu apmācību par rekonstrukcijas administratīvajiem un tehniskajiem aspektiem un strādātu tiešsaistes platformā. |
|
365 |
C.6.1. R4. |
M |
Seismiskie dati integrēti 10 vietējo pašvaldību vienību telpisko plānojumu ekspertu bāzēs |
|
Skaits |
0 |
10 |
2. cet. |
2025 |
Pilnībā integrēt seismiskos datus (lūzuma līniju kartes, seismiskās zonas kartes, zemes nogruvumu riska kartes piemērotā izšķirtspējā utt.) telpiskās plānošanas sistēmā un piemērot 10 eksperimentālām bāzēm vietējo pašvaldību teritoriālo plānojumu vajadzībām. Seismisko datu analīzes rezultātus var izmantot, sagatavojot grozījumus telpiskajos plānojumos vai izstrādājot jaunus telpiskos plānojumus pēc reformas īstenošanas. |
|
366 |
C.6.1. R4-I1. |
M |
Iegādātas seismiskā aprīkojuma vienības |
|
Skaits |
0 |
300 |
4. cet. |
2022 |
Investīcija stiprinās Horvātijas Republikas Seismoloģiskā apsekojuma organizatorisko un infrastruktūras jaudu, iegādājoties vismaz 300 aprīkojuma vienības, lai uzlabotu ēku renovācijai nepieciešamo seismisko datu vākšanas, apstrādes un piemērošanas kvalitāti, jaunu objektu attīstības plānošanu un publiskās infrastruktūras uzraudzību, kā arī stiprinātu Horvātijas noturību pret zemestrīcēm un ar tām saistītajiem riskiem. |
|
367 |
C.6.1. R4-I1. |
AP |
Seismoloģiskās izpētes ekspertu pieņemšana darbā un apmācība |
|
Skaits |
12 |
21 |
2. cet. |
2026 |
9 papildu ekspertu pieņemšana darbā Horvātijas Republikas seismiskajā apsekojumā, kuru algas tiks finansētas no valsts budžeta pēc ANM termiņa beigām, un pabeigta apmācība seismisko datu vākšanai, apstrādei un analīzei Horvātijas teritorijā. |
|
368 |
C.6.1. R5. |
AP |
Telpas un ēku attīstības aprites pārvaldības programmas pieņemšana 2021.–2030. gadam un Pilsētvides zaļās infrastruktūras attīstības programmas pieņemšana laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam |
Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē |
|
|
|
4. cet. |
2021 |
Telpas un ēku attīstības aprites pārvaldības programmā laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam, kas jāpieņem valdībai, nosaka mērķus un pasākumus attiecībā uz telpas un ēku aprites pārvaldību, kas cita starpā veicina aprites pasākumus jaunu ēku plānošanā, pamestu ēku atkārtotu izmantošanu un esošo telpu un ēku ilgizturības palielināšanu, ēku energoefektivitātes un resursefektivitātes palielināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, būvizstrādājumu un materiālu atkārtotu izmantošanu un būvgružu radīšanas samazināšanu saskaņā ar atjaunināto Atkritumu apsaimniekošanas plānu, kā pamatu zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju izstrādei;
|
|
369 |
C.6.1. R5. |
M |
Zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšana |
|
Skaits |
0 |
10 |
4. cet. |
2023 |
Vismaz 10 zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšana, lai nodrošinātu pamatu ilgtspējīgas telpas attīstībai, galveno uzmanību pievēršot zaļās pilsētu infrastruktūras attīstīšanai un dabā rodamu risinājumu integrēšanai, telpas un ēku cirkulārās pārvaldības modeļu integrēšanai, noturības pret riskiem un klimata pārmaiņām stiprināšanai un vispārējās ilgtspējīgas attīstības atbalstīšanai. |
|
370 |
C.6.1. R5. |
M |
Ar zaļās pilsētu atjaunošanas stratēģijām apzināta izmēģinājuma projekta īstenošana, kas ir saistīts ar valstu programmām par zaļo infrastruktūru un telpas un ēku aprites pārvaldību |
|
Skaits |
0 |
1 |
2. cet. |
2026 |
Īstenot vismaz vienu izmēģinājuma projektu, kas apzināts, izmantojot zaļās pilsētu atjaunošanas stratēģijas, un saistīts ar valstu programmām par zaļo infrastruktūru un telpas un ēku aprites pārvaldību. |
|
371 |
C.6.1. R6. |
AP |
Sekmīgi pabeigts sistemātisks energovadības izmēģinājuma projekts ar mērķi testēt jaunu energoefektivitātes renovācijas finansēšanas modeli |
Pabeigtā izmēģinājuma projekta publicēšana Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē
|
|
|
|
4. cet. |
2023 |
Pēc publiska uzaicinājuma Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrija sadarbībā ar Horvātijas valdības Nekustamā īpašuma aģentūru īsteno izmēģinājuma projektu, kas aptver visas enerģijas un ūdens patēriņa nozares pašvaldību pilotvienības ietvaros, izveidojot automātisku datu vākšanu par enerģijas un ūdens patēriņu daudzdzīvokļu ēkās izvēlētajā izmēģinājuma teritorijā.
|
|
372 |
C.6.1. R6. |
AP |
Pamatnostādņu pieņemšana, lai piemērotu modeli enerģijas patēriņa uzraudzībai daudzdzīvokļu ēkās |
Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē |
|
|
|
4. cet. |
2025 |
Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrija pieņem pamatnostādnes daudzdzīvokļu ēku enerģijas patēriņa monitoringa modeļa piemērošanai, pamatojoties uz daudzdzīvokļu ēku īpašnieku brīvprātīgu interesi. |
2.Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas
Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir 6 393 794 220 EUR.
2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS
1.Finanšu iemaksa
Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:
1.1.Pirmā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
45 |
C.1.2. R1-I2. |
AP |
Energoefektivitātes programmas enerģētikas nozares dekarbonizācijai pieņemšana valdībā |
|
46 |
C.1.2. R1-I2. |
M |
To uzņēmumu skaits, kas saņem atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai rūpniecībā |
|
49 |
C.1.2. R1-I3. |
AP |
Alternatīvo transportlīdzekļu degvielas likuma stāšanās spēkā |
|
59 |
C.1.3. R1. |
AP |
Ūdens un komunālo notekūdeņu attīrīšanas būvniecības daudzgadu programmas pieņemšana |
|
81 |
C.1.3. R2. |
AP |
Atkritumu apsaimniekošanas likuma pieņemšana |
|
82 |
C.1.3. R2. |
AP |
Horvātijas Republikas atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana 2017.–2022. gadam |
|
91 |
C.1.4. R1. |
AP |
Ceļu likuma grozījumi |
|
92 |
C.1.4. R1. |
AP |
Valsts ceļu satiksmes drošības programma 2021.–2030. gadam |
|
98 |
C.1.4. R2. |
AP |
Vēstules par nozaru politiku pieņemšana |
|
109 |
C.1.4. R3. |
AP |
Jaunais Likums par regulāro un sezonālo piekrastes satiksmi |
|
110 |
C.1.4. R3. |
AP |
Jaunais Iekšzemes kuģošanas un ostu likums |
|
126 |
C.1.5. R1. |
AP |
Darbības programma augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai 2021.–2026. gada periodā |
|
134 |
C.1.5. R3. |
AP |
Digitālās pārkārtošanās projektu īstenošanas un pārvaldības nodaļas izveide Lauksaimniecības ministrijā |
|
140 |
C.1.6. R1. |
AP |
Scenāriju analīze Stratēģijas ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam ietvaros |
|
156 |
C.2.1. R2. |
AP |
Grozījumi ARPA statūtos, lai no jauna definētu tās pilnvaras |
|
157 |
C.2.1. R2. |
AP |
ANP īstenošanas un revīzijas un kontroles sistēmas izveide |
|
158 |
C.2.1. R2. |
AP |
Akta par ES fondu institucionālo sistēmu pieņemšana |
|
159 |
C.2.1. R2. |
AP |
Administratīvās kapacitātes novērtējums |
|
207 |
C.2.4. R1. |
AP |
Jauns Horvātijas valdības lēmums, kas pieņemts par valstij piederošiem uzņēmumiem, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta |
|
231 |
C.2.6. R1. |
AP |
Jaunas pretkorupcijas stratēģijas pieņemšana 2021.–2030. gadam |
|
232 |
C.2.6. R1. |
AP |
Jauna Likuma par interešu konflikta novēršanu pieņemšana |
|
247 |
C.2.7. R1. |
AP |
Fiskālās sistēmas stiprināšana, grozot Budžeta likumu, lai uzlabotu budžeta procesus |
|
248 |
C.2.7. R1. |
AP |
Fiskālās politikas komisijas pilnīgas funkcionalitātes nodrošināšana. |
|
250 |
C.2.8. R1. |
AP |
Informētības palielināšana visām atbildīgajām pusēm, rīkojot regulāras mācības |
|
251 |
C.2.8. R2. |
AP |
Sadarbības turpināšana starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm |
|
253 |
C.2.8. R3. |
AP |
Pilnīga jaunā rīcības plāna īstenošana, lai mazinātu identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, pamatojoties uz atjauninātu valsts riska novērtējumu. |
|
265 |
C.3.1. R1. |
AP |
Pārskatītā pieaugušo izglītības tiesiskā regulējuma pieņemšana |
|
293 |
C.4.1. R4. |
AP |
Minimālās algas likuma grozījumu stāšanās spēkā |
|
302 |
C.4.3. R1. |
AP |
Nacionālā plāna cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību pieņemšana 2021.–2027. gadam |
|
312 |
C.4.3. R3. |
AP |
Valsts sociālo pakalpojumu attīstības plāna 2021.–2027. gadam pieņemšana |
|
333 |
C.5.1. R3. |
AP |
Nacionālais veselības attīstības plāns 2021.–2027. gadam |
|
351 |
C.6.1. R1. |
AP |
Valsts energorenovācijas programmu pieņemšana attiecībā uz i) daudzdzīvokļu ēkām, ii) ēkām, kurām ir kultūras priekšmeta statuss (abas 2021.–2030. gada periodam), un iii) enerģētiskās nabadzības samazināšanu apgabalos, kas rada īpašas bažas valstij (2021.–2025. gada periodam) |
|
362 |
C.6.1. R3. |
AP |
Ir izveidota un darbojas fiziska vienas pieturas aģentūra energorenovācijas un seismiskās izturības pastiprināšanas jomā |
|
368 |
C.6.1. R5. |
AP |
Telpas un ēku attīstības aprites pārvaldības programmas pieņemšana 2021.–2030. gadam un Pilsētvides zaļās infrastruktūras attīstības programmas pieņemšana laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam |
|
Daļas summa |
804 597 701 EUR |
1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
2 |
C.1.1.1. R1-I1. |
AP |
Darbojas digitāla platforma maksu maksāšanai |
|
6 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Rīcības plāna īstenošana ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai 2020. gadā |
|
14 |
C.1.1.1. R4-I1. |
AP |
Publicēti uzaicinājumi finansēt investīcijas, kas vērstas uz videi draudzīgām darbībām, ar noteiktiem atbilstības kritērijiem pieteikumu iesniedzējiem un projektiem (tostarp principa “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstības kritēriji) |
|
16 |
C.1.1.1. R4-I2. |
AP |
Finanšu instrumenta izveide mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu investīciju atbalstam |
|
19 |
C.1.1.1. R4-I3. |
AP |
Finanšu instrumenta izveide vidējas kapitalizācijas un lielu uzņēmumu investīciju atbalstam |
|
21 |
C.1.1.1. R4-I4. |
AP |
Finanšu instrumenta izveide publiskā sektora struktūru labvēlīgākam finansējumam |
|
25 |
C.1.1.1. R6. |
AP |
Grozījumi tiesiskajā regulējumā |
|
36 |
C.1.2. R1. |
AP |
Novērtējuma dokumenta publicēšana ar ieteikumiem, kā mazināt šķēršļus un administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu |
|
50 |
C.1.2. R1-I3. |
AP |
Ūdeņraža attīstības stratēģijas pieņemšana |
|
63 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls |
|
68 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls |
|
131 |
C.1.5. R2. |
AP |
Jauns likums par lauksaimniecības zemes konsolidāciju |
|
138 |
C.1.5. R4. |
AP |
Tiešsaistes platforma pārtikas izšķērdēšanas novēršanai un uzlabota pārtikas ziedošanas IT sistēma |
|
160 |
C.2.1. R2. |
AP |
eFondovi IT sistēmas modernizācija: Revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai |
|
174 |
C.2.2. R4. |
AP |
Tiesiskā regulējuma grozīšana, lai veicinātu vietējo pašvaldību vienību (LGU) brīvprātīgu funkcionālu vai faktisku apvienošanu, un Horvātijas valdības lēmuma pieņemšana par fiskālo stimulu piešķiršanas kritērijiem brīvprātīgai funkcionālai vai faktiskai apvienošanai |
|
202 |
C.2.3. R4. |
AP |
Atļauju piešķiršanas procesa optimizācija savienojamības investīcijām |
|
214 |
C.2.5. R1. |
AP |
Nodrošināti elektroniskie rīki un atbilstošas administratīvās spējas Valsts tiesu padomei (Državno sudbeno vijeće, DSV) un Valsts prokuroru padomei (Državnoodvjetničko vijeće, DOV) |
|
215 |
C.2.5. R1. |
AP |
Pieņemti grozījumi Likumā par bankrotu un Patērētāju maksātnespējas likumā |
|
216 |
C.2.5. R1. |
AP |
Pieņemti Kriminālprocesa kodeksa grozījumi |
|
266 |
C.3.1. R1. |
AP |
Vidējās izglītības vajadzību visaptveroša analīze |
|
286 |
C.4.1. R1. |
AP |
Aktīvā darba tirgus politikas papildināšana |
|
291 |
C.4.1. R3. |
AP |
Prasmju pilnveidošana atbilstoši tirgus vajadzībām |
|
303 |
C.4.3. R1. |
AP |
Jaunā Sociālās drošības likuma pieņemšana |
|
309 |
C.4.3. R2. |
M |
Sociālās mentorēšanas speciālistu apmācība |
|
352 |
C.6.1. R1. |
AP |
Valsts sektora ēku energorenovācijas programmas pieņemšana laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam |
|
Daļas summa |
804 597 701 EUR |
1.3.Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
1 |
C.1.1.1. R1. |
AP |
Horvātijas valdība pieņem stratēģiju regulējuma ekonomiskās ietekmes uz MVU sektoru novērtēšanai, un tai pievienoto rīcības plānu |
|
7 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Rīcības plānos minēto pasākumu īstenošana, lai mazinātu administratīvo slogu ekonomikai 2018., 2019., 2020. gadā |
|
23 |
C.1.1.1. R5-I1. |
AP |
Kapitāla un kvazikapitāla finansēšanas instrumenta (PE) izveide |
|
37 |
C.1.2. R1. |
AP |
Tiesību aktu un/vai regulējuma stāšanās spēkā, lai uzlabotu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp ieviešot uz piemaksu balstītu sistēmu atjaunojamo energoresursu atbalstam. |
|
60 |
C.1.3. R1. |
AP |
Grozījumi tiesiskajā regulējumā ūdensapgādes nozarē |
|
69 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Ūdens ieguves vietās uzstādītās ūdens mērīšanas ierīces |
|
74 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Būvdarbu līgumi, kas noslēgti plūdu novēršanas projektiem |
|
75 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem |
|
76 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Atjauninātas ūdensteces |
|
83 |
C.1.3. R2. |
AP |
Horvātijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas plāna pieņemšana 2023.–2029. gadam |
|
84 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (49 %) |
|
99 |
C.1.4. R2. |
AP |
Valsts dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns un valsts dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības plāns |
|
111 |
C.1.4. R3. |
AP |
Jaunais Jūrlietu jomas un jūras ostu likums |
|
114 |
C.1.4. R3-I3. |
M |
Jauns trošu prāmis “Križnica”, kas darbojas pāri Drava upei Pitomačas pašvaldībā |
|
141 |
C.1.6. R1. |
AP |
Horvātijas Republikas valdības Stratēģijas ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam pieņemšana |
|
144 |
C.1.6. R1-I1. |
AP |
Publisko uzaicinājumu izsludināšana par esošās publiskās tūrisma infrastruktūras zaļo un digitālo pārkārtošanos un publiskās tūrisma infrastruktūras attīstību ārpus galvenajām tūrisma un piekrastes zonām |
|
146 |
C.1.6. R1-I2. |
AP |
Izsludināt publiskus uzaicinājumus, lai stiprinātu tūrisma uzņēmēju ilgtspēju un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, vismaz 50 % no kopējām investīcijām atbalstot zaļo pārkārtošanos. |
|
150 |
C.2.1. R1. |
AP |
Grozījumi Likumā par Horvātijas Republikas stratēģiskās plānošanas un attīstības pārvaldības sistēmu un nolikumos |
|
161 |
C.2.1. R2-I1. |
M |
Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana zaļās un digitālās pārkārtošanās projektiem |
|
165 |
C.2.2. R1-I2. |
M |
100 % visu publisko iestāžu amatpersonu, kurām ir jānokārto valsts eksāmens, digitāli kārto valsts eksāmenu, pamatojoties uz jaunu eksāmena modeli. |
|
176 |
C.2.3. R1. |
AP |
Horvātijas digitalizācijas stratēģija |
|
177 |
C.2.3. R2.
|
AP |
Centrālās sadarbspējas sistēmas platformu izveide |
|
179 |
C.2.3. R3-I1. |
M |
Valsts mākoņa modernizācija |
|
195 |
C.2.3. R3-I12. |
AP |
Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) digitālie arhīvi |
|
229 |
C.2.5. R1-I6. |
AP |
Visas pirmās instances tiesas ir aprīkotas un atbilst nosacījumiem, lai lietu izskatītu attālināti. |
|
233 |
C.2.6. R1. |
AP |
Grozījumu pieņemšana Likumā par to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem |
|
249 |
C.2.7. R2. |
AP |
Horvātijas ekonomikas strukturālā makroekonomikas modeļa izstrāde vidēja termiņa makroekonomisko prognožu sagatavošanai, budžeta plānošana
|
|
256 |
C.2.9. R1. |
AP |
Norādījumi par to, kā uzlabot MVU dalību publiskā iepirkuma procedūrās un to apvienošanu |
|
259 |
C.2.9. R1-I1. |
AP |
Neatkarīgas analīzes un konkrētu ieteikumu publicēšana, lai uzlabotu sloga pārvaldību visam galveno iestāžu personālam iepirkuma sistēmā (MINGOR, SAFU, DKOM). |
|
260 |
C.2.9. R2. |
AP |
Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma grozīšana, padarot e-pārsūdzības izmantošanu par obligātu pārsūdzības iesniegšanas līdzekli |
|
273 |
C.3.1. R2. |
AP |
Jaunā Likuma par zinātnisko darbību un augstāko izglītību pieņemšana |
|
275 |
C.3.2. R1. |
AP |
Jaunais Zinātnes un augstākās izglītības likums |
|
281 |
C.3.2. R2. |
AP |
Jauns tiesiskais regulējums, kas reglamentē kvalitātes prasības studiju programmām, doktorantūras studijām un zinātnisko institūtu darba apstākļiem |
|
284 |
C.3.2. R3. |
AP |
Jauns likums par Horvātijas Zinātnes fondu |
|
294 |
C.4.1. R4. |
AP |
Likuma par nedeklarēta darba apkarošanu un jaunā Darba likuma pieņemšana |
|
313 |
C.4.3. R3. |
AP |
Standartu par attieksmi pret ģimenes asistentiem pieņemšana |
|
318 |
C.5.1. R1. |
AP |
Veselības aprūpes sistēmas darbības novērtēšanas sistēmas (HSPA) pieņemšana |
|
323 |
C.5.1. R1-I4. |
AP |
Veselības aprūpes pakalpojumu modernizācija Klīniskās slimnīcas centrā KBC Split |
|
336 |
C.5.1. R4. |
AP |
Veselības aprūpes likuma un obligātā veselības apdrošināšanas likuma grozījumi |
|
346 |
C.5.1. R5. |
AP |
Telemedicīnas pakalpojumu uzlabošana un paplašināšana |
|
349 |
C.5.1. R5-I3. |
M |
Teletransfūzijas pakalpojumi |
|
353 |
C.6.1. R1-I1. |
M |
Parakstīti līgumi par publisko un daudzdzīvokļu ēku energorenovāciju |
|
359 |
C.6.1. R2. |
AP |
Valsts prasmju attīstības plāna pieņemšana saistībā ar zaļām darbavietām saistībā ar energoefektivitāti un rekonstrukciju pēc zemestrīces |
|
363 |
C.6.1. R3. |
AP |
Izveidota un darbojas tiešsaistes vienas pieturas aģentūra energorenovācijas un seismiskās izturības pastiprināšanai |
|
366 |
C.6.1. R4-I1. |
M |
Iegādātas seismiskā aprīkojuma vienības |
|
Daļas summa |
804 597 701 EUR |
1.4. Ceturtā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
39 |
C.1.2. R1-I1. |
AP |
Piešķirta būvatļauja augstsprieguma tīkla modernizācijai |
|
163 |
C.2.2. R1. |
AP |
Grozīts tiesiskais regulējums centralizētai atlases sistēmai valsts pārvaldē, apzinot nepieciešamo civildienesta ierēdņu kvalifikāciju un izveidojot mūsdienīgu darbā pieņemšanas sistēmu |
|
166 |
C.2.2. R2. |
AP |
Tiesību aktu par algām valsts pārvaldē un valsts dienestos un mobilitātes noteikumu stāšanās spēkā |
|
184 |
C.2.3. R3-I4. |
AP |
CEZIH IT sistēma |
|
205 |
C.2.3. R4-I2. |
AP |
Parakstīts dotācijas nolīgums par pasīvās elektroniskās komunikācijas infrastruktūras būvniecību |
|
217 |
C.2.5. R1. |
M |
Jaunas mācību programmas, kas ieviestas saistībā ar tiesu iestāžu darbinieku apmācības programmu |
|
218 |
C.2.5. R1. |
AP |
Tiesiskā regulējuma grozījumu pieņemšana tieslietu jomā ar jauno Likumu par bezstrīdus procedūru. |
|
219 |
C.2.5. R1. |
M |
Zagrebas, Splitas, Osijekas un Rijekas komerctiesās izveidot četrus starpniecības centrus un pieņemt grozījumus Mediācijas likumā. |
|
257 |
C.2.9. R1. |
AP |
Grozījumi noteikumos par apmācību publiskā iepirkuma jomā |
|
267 |
C.3.1. R1. |
AP |
Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes finansēšanas modeļa pieņemšana |
|
276 |
C.3.2. R1-I1. |
M |
Finansējums, kas piešķirts pētniecības projektiem, pamatojoties uz pētniecības organizāciju iekšējiem uzaicinājumiem pirmajā divu gadu programmu īstenošanas ciklā |
|
297 |
C.4.2. R1. |
AP |
Pensiju apdrošināšanas likuma grozījumu pieņemšana |
|
316 |
C.4.3. R3-I3. |
AP |
It sistēmas cenu aprēķināšana sociālajiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem tīklā |
|
325 |
C.5.1. R1-I6. |
M |
Diagnostikas medicīniskās ierīces klīniskajā slimnīcā (KB) Dubrava |
|
327 |
C.5.1. R1-I8. |
M |
Medicīniskās ierīces pacientu ar farmakoloģisko rezistentu epilepsiju operatīvai ārstēšanai un ārstēšanai klīniskajā slimnīcā (KB) Dubrava |
|
343 |
C.5.1. R4-I5. |
M |
Diagnostikas vienības Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Merkur |
|
348 |
C.5.1. R5-I2. |
M |
Telekardioloģiskie pakalpojumi |
|
Daļas summa |
402 298 851 EUR |
1.5. Piektā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
8 |
C.1.1.1. R1-I2. |
AP |
MVU ietekmes novērtējuma testa digitalizācija, izstrādājot digitālu platformu koordinatoru sadarbībai, apmācībai tiešsaistē un savstarpējai saziņai |
|
9 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Jaunā rīcības plāna darbību īstenošana ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai |
|
38 |
C.1.2. R1. |
AP |
Stājas spēkā Likums, ar ko groza Valsts aktīvu likumu, kas nodrošina juridisku pamatu gāzes pārvades sistēmas operatora (Plinacro) pārvaldības pilnīgai nodalīšanai no valstij piederošām ražošanas un piegādes darbībām. |
|
55 |
C.1.2. R1-I4. |
AP |
Pieņemts plāns biodegvielu ražošanai un izmantošanai transporta nozarē |
|
61 |
C.1.3. R1. |
M |
Ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju integrācija |
|
64 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Par notekūdeņu infrastruktūras projektiem noslēgti būvdarbu līgumi |
|
70 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Par ūdensapgādes projektiem noslēgti būvdarbu līgumi |
|
71 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls |
|
77 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem |
|
94 |
C.1.4. R1-I2. |
M |
Funkcionālas sistēmas izveide personu ar invaliditāti tiesību īstenošanai mobilitātes jomā |
|
127 |
C.1.5. R1-I1. |
M |
Loģistikas izplatīšanas centrs (LDC) uzbūvēts un darbojas |
|
137 |
C.1.5. R3-I3. |
AP |
Izsekojamības informācijas sistēmas izveide |
|
139 |
C.1.5. R4-I1. |
AP |
Atbalsta shēma pārtikas banku un pārtikas ziedošanas ķēdes starpnieku infrastruktūras aprīkošanai |
|
142 |
C.1.6. R1. |
AP |
Horvātijas Republikas ilgtspējīga tūrisma satelītkonta izveide |
|
143 |
C.1.6. R1. |
AP |
Tūrisma likums, ar ko izveido sistēmu tūrisma nozares uzraudzībai un attīstībai |
|
151 |
C.2.1. R1. |
AP |
Grozījumi Likumā par regulējuma ietekmes novērtējumu |
|
168 |
C.2.2. R2-I2. |
M |
Vismaz 20 % civildienesta ierēdņu strādā vieddarba modelī |
|
169 |
C.2.2. R2-I2. |
M |
Vismaz 60 % civildienesta ierēdņu ir apmācīti vieddarba metodes izmantošanā |
|
170 |
C.2.2. R3. |
AP |
E-konservācijas pakalpojuma izveide |
|
178 |
C.2.3. R2-I1. |
AP |
Centrālās sadarbspējas sistēmas izveide |
|
181 |
C.2.3. R3-I2. |
AP |
Izmēģinājuma projekts kiberdrošības jomā |
|
183 |
C.2.3. R3-I3. |
AP |
Vienas pieturas aģentūras izveide |
|
185 |
C.2.3. R3-I5. |
M |
Digitālās identitātes kartes e-paraksts |
|
191 |
C.2.3. R3-I9. |
AP |
Jaunas publiskā iepirkuma platformas un mobilās lietotnes izveide |
|
192 |
C.2.3. R3-I10. |
AP |
CES digitālās identitātes un cilvēkresursu pārvaldības sistēmas |
|
203 |
C.2.3. R4-I1. |
AP |
Parakstīti dotāciju līgumi par projektu īstenošanu saskaņā ar Valsts satvaru platjoslas piekļuves infrastruktūras (ONP) attīstībai |
|
220 |
C.2.5. R1. |
AP |
Pieņemti jauni pamatkritēriji tiesnešu darbam un ieviests aktīvs tiesu lietu pārvaldības instruments |
|
234 |
C.2.6. R1. |
AP |
Parlamentāriešu ētikas kodeksa un izpildvaras ierēdņu ētikas kodeksa pieņemšana |
|
243 |
C.2.6. R2. |
AP |
Likuma “Par tiesībām piekļūt informācijai” ietekmes novērtējums |
|
254 |
C.2.8. R4. |
AP |
Finanšu nozares uzraudzības stiprināšana, pamatojoties uz riska novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā |
|
258 |
C.2.9. R1. |
AP |
Publiskā iepirkuma obligātās apmācības un sertifikācijas shēmā integrēt pielāgotu sistēmu iepirkuma amatpersonu pastāvīgai apmācībai ProcurCompEU ietvaros. |
|
268 |
C.3.1. R1. |
AP |
Grozījumu pieņemšana pilnas dienas mācīšanas modelim |
|
288 |
C.4.1. R2. |
AP |
Darba tirgus likuma grozījumu stāšanās spēkā |
|
304 |
C.4.3. R1. |
M |
Garantētā minimālā pabalsta saņēmēji |
|
319 |
C.5.1. R1. |
M |
Diagnostiskās ārstēšanas laika optimizēšana – gaidīšanas saraksti |
|
326 |
C.5.1. R1-I7. |
M |
Jaunas telpas Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice |
|
337 |
C.5.1. R4. |
M |
Slimnīcu funkcionālā integrācija |
|
338 |
C.5.1. R4. |
M |
Kopīga iepirkuma procedūra veselības aprūpes iestādēm |
|
347 |
C.5.1. R5-I1. |
M |
Digitalizētas, integrētas operāciju zāles (Firule un Križine) un robotikas sistēma Firule objektā uzstādītas un funkcionālas |
|
350 |
C.5.1. R5-I4. |
M |
Operāciju zāles Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice aprīkotas ar robotizētu ķirurģiju |
|
369 |
C.6.1. R5. |
M |
Zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšana |
|
371 |
C.6.1. R6. |
AP |
Sekmīgi pabeigts sistemātisks energovadības izmēģinājuma projekts ar mērķi testēt jaunu energoefektivitātes renovācijas finansēšanas modeli |
|
Daļas summa |
804 597 701 EUR |
1.6. Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
40 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Pabeigta pazemes kabeļu modernizācija, kas savieno 6 salas ar kontinentālo tīklu |
|
119 |
C.1.4. R5-I2. |
M |
Pilnībā autonomu un elektrisku transportlīdzekļu verifikācijas prototipi un attiecīgie testi |
|
120 |
C.1.4. R5-I2. |
AP |
Jauni tiesību akti par autonomo transportlīdzekļa vadīšanu |
|
167 |
C.2.2. R2-I1. |
M |
Cilvēkresursu pārvaldības sistēmu, Valsts amatpersonu reģistru un centralizēto algu sistēmu (RegZap – Cop) papildina ar deviņām jaunām funkcijām, digitalizējot visus saistītos procesus, kas vienkāršo un paātrina algu sistēmas grozīšanu. |
|
171 |
C.2.2. R3. |
AP |
Valsts arhīvu informācijas sistēmas izveide |
|
182 |
C.2.3. R3-I2. |
AP |
Kiberdrošības publiskā prevencijas kampaņa |
|
208 |
C.2.4. R2. |
AP |
Jauns tiesiskais regulējums par valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem, kas iekļauj ESAO ieteikumus. |
|
228 |
C.2.5. R1-I5. |
M |
Renovētas tiesu ēkas, kas atbilst tehniskajiem noteikumiem par enerģijas racionālu izmantošanu un siltuma aizsardzību ēkās |
|
235 |
C.2.6. R1. |
M |
Palielināt darbinieku budžetu tiesu sistēmas pretkorupcijas struktūru darbiniekiem. |
|
236 |
C.2.6. R1. |
M |
Palielināt budžetu IT rīku un aprīkojuma iegādei, ko veic tiesu iestādes, lai izmeklētu korupciju un organizētās noziedzības nodarījumus |
|
241 |
C.2.6. R1-I3. |
AP |
Uzlabotas aktīvu deklarācijas informācijas sistēmas valsts amatpersonām un tiesu amatpersonām |
|
244 |
C.2.6. R3. |
AP |
ESAO korporatīvās pārvaldības ieteikumu piemērošana attiecībā uz vietējo un reģionālo vienību vairākuma īpašumtiesībām |
|
246 |
C.2.6. R4. |
M |
Tiesnešu apmācība par korupcijas riska pārvaldību publiskā iepirkuma jomā un tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās |
|
263 |
C.2.9. R3. |
AP |
Programmas un darbības, kuru mērķis ir izstrādāt un pārvaldīt inovatīvus publiskos iepirkumus |
|
298 |
C.4.2. R1. |
AP |
Secinājumu pieņemšana par to, kā pieņem ziņojumu par izmaksu lietderības analīzi attiecībā uz obligātajām pensiju fondu investīcijām valsts uzņēmumos. |
|
Daļas summa |
402 298 851 EUR |
1.7. Septītā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
3 |
C.1.1.1. R1-I1. |
AP |
START sistēmu modernizēšana |
|
4 |
C.1.1.1. R1-I1. |
M |
Fizisko piekļuves punktu START platformai izveide |
|
5 |
C.1.1.1. R1-I1. |
AP |
MINGOR mērķprocesu digitalizācija saskaņā ar Horvātijas Republikas Likumu par stratēģisko investīciju projektiem, Likumu par investīciju veicināšanu un Likumu par valsts atbalstu pētniecības un attīstības projektiem un JRPI sistēmas turpmāku digitalizāciju un tīklu veidošanu |
|
10 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Īstenot pirmo pasākumu kopumu, kas izklāstīts jaunajā/piektajā rīcības plānā administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem |
|
12 |
C.1.1.1. R2. |
M |
Vismaz 50 normatīvo prasību vienkāršošana vai atcelšana attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem |
|
13 |
C.1.1.1. R3. |
AP |
Stratēģiskā satvara izveide privāto investīciju veicināšanai |
|
15 |
C.1.1.1. R4-I1. |
M |
Dotāciju piešķiršana MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem investīcijām, kuru mērķis ir videi nekaitīgas darbības |
|
28 |
C.1.1.2. R1. |
AP |
Tiesiskā regulējuma attiecībā uz P&A nodokļu stimuliem grozīšana un papildināšana |
|
32 |
C.1.1.2. R2-I5. |
M |
Atbalsts inovācijas komercializācijas projektiem |
|
41 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Pabeigta augstsprieguma tīkla modernizācija (220/110 kV) |
|
42 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Tīklam pieslēgta papildu 1500 MW AER jauda. |
|
43 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Viedtīklam pieslēgto jauno patērētāju skaits |
|
47 |
C.1.2. R1-I2. |
M |
Parakstīti līgumi par ģeotermālā potenciāla izpēti centralizētajā siltumapgādē |
|
56 |
C.1.2. R1-I4. |
AP |
Būvatļauja, kas piešķirta biorafinēšanas rūpnīcas būvniecībai, un izmēģinājuma investīcija oglekļa uztveršanā un ģeoloģiskā uzglabāšanā (CCS) |
|
78 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Atjauninātas ūdensteces |
|
85 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (41 %) |
|
96 |
C.1.4. R1-I4. |
AP |
Labi funkcionējošas ziņošanas kontroles sistēmas izveide pasažieru un kravu autopārvadājumiem |
|
97 |
C.1.4. R1-I5. |
AP |
Bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzības sistēmas izstrāde (e-ADR) |
|
100 |
C.1.4. R2. |
AP |
Dzelzceļa uzņēmumu un uzņēmējdarbības vadības reorganizācija |
|
107 |
C.1.4. R2-I6. |
M |
Saražoti divi akumulatoru vilcienu prototipi un sākti ekspluatācijas testi |
|
108 |
C.1.4. R2-I7. |
AP |
Biļešu pārdošanas sistēmu modernizācija un darbība |
|
118 |
C.1.4. R5-I1. |
M |
Pilnībā elektrificētas un zaļas gaisa kuģu apkalpošanas uz zemes sistēmas ieviešana Zadaras lidostā |
|
148 |
C.1.6. R1-I3. |
AP |
Izglītības programmas, lai stiprinātu zināšanas un prasmes tūrisma jomā |
|
154 |
C.2.1. R1-I2. |
M |
Apmācības moduļi stratēģiskajai plānošanai un regulējuma ietekmes novērtējumam valsts, reģionālā un vietējā līmenī |
|
164 |
C.2.2. R1-I1. |
M |
100 % no visiem jaunpieņemtajiem pastāvīgajiem civildienesta ierēdņiem valdības struktūrās ir nodarbināti, izmantojot tikai jaunu, centralizētu, digitalizētu un standartizētu atlases un darbā pieņemšanas sistēmu, kas pieejama, izmantojot jaunizveidotu IT platformu. |
|
186 |
C.2.3. R3-I6. |
AP |
Valsts informācijas infrastruktūras (DII) tīkla izveide |
|
188 |
C.2.3. R3-I7. |
M |
Digitālie telpiskie plānojumi |
|
190 |
C.2.3. R3-I8. |
M |
Digitālie e-sabiedriskie pakalpojumi, kas integrēti jaunajā mobilajā platformā |
|
199 |
C.2.3. R3-I14. |
AP |
Sistēma e-rēķiniem un PVN uzskaitei tiešsaistē |
|
212 |
C.2.4. R5. |
AP |
Izstrādāt IT sistēmu un metodoloģiju valstij piederošu īpašumu portfeļa samazināšanai un neizmantoto valsts aktīvu ātrākai un efektīvai aktivizācijai |
|
224 |
C.2.5. R1-I1. |
AP |
Modernizēta eSpis sistēma ar jaunām funkcijām un jaunu arhitektūru, kas integrēta Kopīgo pakalpojumu centrā (CDU) |
|
226 |
C.2.5. R1-I3. |
AP |
Modernizēta eSpis sistēma ar jaunām funkcijām un jaunu arhitektūru, kas integrēta Kopīgo pakalpojumu centrā (CDU) |
|
252 |
C.2.8. R2. |
M |
Stiprināt uzraudzību, regulāri rīkojot Iestāžu darba grupas uzraudzības jautājumos sanāksmes |
|
277 |
C.3.2. R1-I1. |
M |
To universitāšu vai pētniecības institūtu īpatsvars, kuri ir parakstījuši programmas nolīgumus |
|
289 |
C.4.1. R2. |
AP |
Neaizsargātām grupām sniegtā atbalsta kvalitātes uzlabošana |
|
305 |
C.4.3. R1. |
AP |
Normatīva noteikuma pieņemšana par funkcionāli integrētiem sociālajiem pabalstiem |
|
308 |
C.4.3. R1-I2. |
AP |
Informācijas par sociālās aizsardzības pabalstiem digitālā pieejamība valsts līmenī |
|
314 |
C.4.3. R3-I1. |
M |
Cilvēku spēju stiprināšana, lai sniegtu kopienā balstītus pakalpojumus |
|
315 |
C.4.3. R3-I2. |
M |
Vienota informācijas sistēma (SocSkrb informācijas sistēma) |
|
320 |
C.5.1. R1-I1. |
M |
Piekļuve aptieku aprūpei un medikamentiem |
|
339 |
C.5.1. R4-I1. |
M |
Parenterālo preparātu centrālā pārvaldība 8 slimnīcās |
|
344 |
C.5.1. R4-I5. |
M |
Nestacionāro hronisko pacientu ārstēšanas rezultātu uzraudzība valsts aptiekās |
|
345 |
C.5.1. R4-I6. |
AP |
Medicīnas atkritumu poligons Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Zagreb |
|
Daļas summa |
804 597 701 EUR |
1.8. Astotā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
30 |
C.1.1.2. R2-I3. |
M |
Atbalsta piešķiršana, lai veicinātu jaunuzņēmumu izaugsmi augsto tehnoloģiju un zināšanu nozarēs |
|
51 |
C.1.2. R1-I3. |
M |
Uzstādītā jaunā ūdeņraža ražošanas jauda |
|
133 |
C.1.5. R2-I2. |
M |
Operatīvās informācijas sistēmas uzlabošana lauksaimniecības zemes monitoringam un 90 pastāvīgo staciju izveide, lai uzraudzītu lauksaimniecības zemes stāvokli |
|
175 |
C.2.2. R4-I1. |
AP |
Atbalsta mehānisms brīvprātīgiem funkcionāliem un reāliem savienojumiem un pilnīgas atbalsta sistēmas izveide funkcionālai un efektīvai vienību sasaistīšanai |
|
239 |
C.2.6. R1-I1. |
AP |
Valsts korupcijas apkarošanas informācijas kampaņas ietekmes novērtējums |
|
242 |
C.2.6. R1-I4. |
M |
Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas valsts policijas biroja (PN USKOK) 4 reģionālo centru modernizācija un vieda digitalizācija |
|
278 |
C.3.2. R1-I1. |
M |
Zinātniskās organizācijas, kas parakstījušas jaunus programmas nolīgumus, ir pabeigušas pētniecības projektus “Zaļajā” jomā |
|
279 |
C.3.2. R1-I1. |
M |
Pētniecības projektiem piešķirtais finansējums, pamatojoties uz pētniecības organizāciju iekšējiem uzaicinājumiem |
|
282 |
C.3.2. R2-I1. |
M |
Dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar plānošanas sistēmu, lai palielinātu STEM/IKT absolventu pieejamību un nodarbināmību un uzlabotu viņu mobilitāti valsts un starptautiskai sadarbībai |
|
290 |
C.4.1. R2. |
M |
Uzlabota atbalsta kvalitāte vismaz 5 000 cilvēkiem no neaizsargātām grupām |
|
295 |
C.4.1. R4. |
M |
Minimālās algas attiecības pret vidējo bruto algu palielināšana 2024. gadā līdz 50 %. |
|
299 |
C.4.2. R1. |
M |
Kopējo pensijas ienākumu palielinājums par 10 % līdz 15 % pārformulētā apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem (vismaz 10 %). |
|
321 |
C.5.1. R1-I2. |
M |
Mobilās ambulatorās primārās veselības aprūpes nodrošināšana |
|
342 |
C.5.1. R4-I4. |
M |
Sistēma zāļu trūkuma uzraudzībai, pamatojoties uz “blokķēdes” tehnoloģiju |
|
365 |
C.6.1. R4. |
M |
Seismiskie dati integrēti 10 vietējo pašvaldību vienību telpisko plānojumu ekspertu bāzēs |
|
Daļas summa |
402 298 851 EUR |
1.9. Devītā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
11 |
C.1.1.1. R1-I2. |
M |
Īstenot otro pasākumu kopumu, kas izklāstīts jaunajā/piektajā rīcības plānā, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem |
|
29 |
C.1.1.2. R2-I2. |
M |
Atbalsts MVU, lai uzlabotu vadības kapacitāti |
|
35 |
C.1.1.2. R4-I1. |
M |
Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC) izveide |
|
48 |
C.1.2. R1-I2. |
AP |
Centralizētās siltumapgādes ģeotermālā potenciāla rezultāti ir publiski pieejami |
|
65 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Uzbūvētas un darbojas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas |
|
66 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls |
|
72 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls |
|
79 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem |
|
86 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Uzbūvētās šķirošanas iekārtas |
|
87 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Uzbūvētas iekārtas dalīti savāktu bioatkritumu apstrādei |
|
88 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Funkcionāla fiksētā/mobilā atkritumu šķirošanas vieta |
|
93 |
C.1.4. R1-I1. |
AP |
Jauna ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma |
|
102 |
C.1.4. R2-I2. |
M |
Trīs staciju rekonstrukcija posmā Oštarije–Knin–Split |
|
103 |
C.1.4. R2-I2. |
AP |
Borta un darbības signalizācijas iekārtas posmā Oštarije–Knin–Split |
|
104 |
C.1.4. R2-I3. |
M |
Posmos, kuros pašreizējais braukšanas ātrums ir 60 km/h, likvidēti pieci problemātiskie posmi. |
|
105 |
C.1.4. R2-I4. |
M |
Divceļu dzelzceļa līnija Zagreb Kustošija–ZG Zapadni Kolodvor–Zagreb Glavni Kolodvor, rekonstruēta un modernizēta 3,4 km garumā |
|
112 |
C.1.4. R3-I1. |
M |
Modernizētas/rekonstruētas 2 jūras ostas, kas atvērtas sabiedriskai satiksmei |
|
116 |
C.1.4. R4-I1. |
M |
Iepirkti un nodoti ekspluatācijā 70 ar alternatīvu degvielu darbināmi autobusi (elektriskie un ūdeņraža autobusi) |
|
117 |
C.1.4. R4-I2. |
M |
Iepirkti 30 sabiedriskā transporta tramvaji |
|
121 |
C.1.4. R5-I2. |
M |
Atbalsta piešķiršana jauna pilsētu mobilitātes ekosistēmas projekta pētniecībai un izstrādei |
|
122 |
C.1.4. R5-I2. |
AP |
Pilnībā autonomi un elektriski transportlīdzekļi, kas pielāgoti pasažieru invalīdu vajadzībām, un specializēta infrastruktūra |
|
135 |
C.1.5. R3-I1. |
M |
Lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitālās pārkārtošanās rīcības plānā uzskaitīto vismaz 30 lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija |
|
136 |
C.1.5. R3-I2. |
AP |
Viedās lauksaimniecības platformas izveide |
|
145 |
C.1.6. R1-I1. |
M |
Publiskā tūrisma infrastruktūras būvniecībai un pielāgošanai piešķirtā budžeta pilna summa katram konkursam saskaņā ar atbilstības kritērijiem |
|
147 |
C.1.6. R1-I2. |
M |
Līdzekļu pilnīga piešķiršana, lai stiprinātu tūrisma uzņēmēju ilgtspēju un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos |
|
149 |
C.1.6. R1-I3. |
M |
Izglītoti studenti izglītības programmās, lai stiprinātu zināšanas un prasmes tūrisma jomā, tostarp digitālās prasmes valdības un valsts sektora amatpersonām tūrisma sistēmā, bezdarbnieku un darba devēju izglītībā |
|
152 |
C.2.1. R1. |
M |
Administratīvā sloga samazināšana, kas tieši skar iedzīvotājus, izmantojot digitalizāciju un procedūru vienkāršošanu |
|
153 |
C.2.1. R1-I1. |
M |
Digitalizēta visu uzņēmējdarbības procesu plānošana stratēģiskās plānošanas un regulējuma ietekmes novērtējuma jomā |
|
155 |
C.2.1. R1-I2. |
M |
To amatpersonu apmācība, kas saistītas ar stratēģiskās plānošanas sistēmu un regulējuma ietekmes īstenošanu valsts un reģionālā līmenī |
|
162 |
C.2.1. R2-I1. |
M |
Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana zaļās un digitālās pārkārtošanās projektiem |
|
187 |
C.2.3. R3-I6. |
M |
Valsts informācijas infrastruktūras tīkla (DII) jaunie lietotāji |
|
189 |
C.2.3. R3-I7. |
AP |
Telpisko plānu informācijas sistēmas atjaunināšana |
|
200 |
C.2.3. R3-I15. |
M |
Jauni rīki tūrisma IT sistēmā |
|
230 |
C.2.5. R1-I6. |
AP |
IKT infrastruktūras uzlabošana un optimizācija visās tiesu iestādēs |
|
237 |
C.2.6. R1. |
AP |
Informācijas sistēmas izveide, lai uzraudzītu valsts pretkorupcijas pasākumu īstenošanu |
|
240 |
C.2.6. R1-I2. |
AP |
Informācijas sistēmas izveide ierēdņu ētiskās infrastruktūras pārvaldībai |
|
255 |
C.2.8. R4. |
M |
Uzraudzības darbību uz vietas palielināšana, pamatojoties uz konstatētajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. |
|
264 |
C.2.9. R3. |
M |
Iepirkuma amatpersonu apmācība par inovatīvām publiskā iepirkuma procedūrām |
|
280 |
C.3.2. R1-I2. |
M |
Augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu reorganizācija |
|
285 |
C.3.2. R3-I1. |
M |
Dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar “izmēģinājuma programmu”, ar ko atbalsta reformētas PAI pamatprogrammas izveidi. |
|
287 |
C.4.1. R1. |
M |
Jauno aktīva darba tirgus politikas pasākumu atbalsta saņēmēju skaits |
|
300 |
C.4.2. R1. |
AP |
Pensiju apdrošināšanas likuma grozījumu pieņemšana |
|
306 |
C.4.3. R1. |
M |
Nabadzības riska līmenis pēc sociālajiem pabalstiem |
|
307 |
C.4.3. R1-I1. |
M |
Vietējo pašvaldību vienību piekļuve datiem par sociālajiem pabalstiem katram atsevišķam saņēmējam |
|
310 |
C.4.3. R2. |
M |
Sociālās mentorēšanas speciālistu nodarbināšana |
|
311 |
C.4.3. R2-I1. |
M |
Sociālās mentorēšanas pakalpojumi, ko sniedz atbalsta saņēmējiem |
|
324 |
C.5.1. R1-I5. |
M |
Centrālā operāciju bloka ēka ar Varaždin vispārējās slimnīcas saturu |
|
329 |
C.5.1. R2. |
AP |
Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana un saskaņošana, izstrādājot klīniskās e-pamatnostādnes |
|
331 |
C.5.1. R2-I1. |
M |
Onkoloģijas radioterapijas kvalitātes uzlabošana |
|
332 |
C.5.1. R2-I2. |
M |
Vienota IT platforma, lai savienotu, uzraudzītu un optimāli ārstētu onkoloģiskos pacientus |
|
334 |
C.5.1. R3-I1. |
M |
Specializētā medicīniskā apmācība veselības aprūpes primārajā pamatlīmenī |
|
335 |
C.5.1. R3-I2. |
M |
Bakalaura grāds medmāsu apmācībā neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā |
|
340 |
C.5.1. R4-I2. |
M |
Vienības terapijas sistēma cietām zāļu formām 40 Horvātijas slimnīcās |
|
372 |
C.6.1. R6. |
AP |
Pamatnostādņu pieņemšana, lai piemērotu modeli enerģijas patēriņa uzraudzībai daudzdzīvokļu ēkās |
|
Daļas summa |
517 241 379 EUR |
1.10. Desmitā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
17 |
C.1.1.1. R4-I2. |
M |
Mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtie aizdevumi/procentu likmju subsīdijas |
|
18 |
C.1.1.1. R4-I2. |
M |
Mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtie aizdevumi/procentu likmju subsīdijas |
|
20 |
C.1.1.1. R4-I3. |
M |
Atbalstīto projektu skaits vidējas kapitalizācijas un lieliem uzņēmumiem |
|
22 |
C.1.1.1. R4-I4. |
M |
Publiskā sektora projektiem piešķirtie kredīti |
|
24 |
C.1.1.1. R5-I1. |
M |
Investīcijas pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentos |
|
26 |
C.1.1.1. R6-I1. |
M |
Investīcijas kultūras un radošo nozaru pārveidošanā un konkurētspējā |
|
27 |
C.1.1.1. R6-I2. |
AP |
Sistēmas izveide faktu pārbaudei |
|
31 |
C.1.1.2. R2-I4. |
M |
Atbalsts jaunuzņēmumu izaugsmei, izveidojot akcelerācijas programmu. |
|
33 |
C.1.1.2. R3-I2. |
M |
Dotāciju atbalsts vaučeru veidā |
|
34 |
C.1.1.2. R3-I3. |
M |
Dotāciju atbalsts Horvātijas MVU digitālajai pārkārtošanai |
|
44 |
C.1.2. R1-I1. |
M |
Pabeigta augstsprieguma tīkla modernizācija (220/110 kV) |
|
52 |
C.1.2. R1-I3. |
AP |
Izsludināts publiskais konkurss par papildu ūdeņraža jaudu |
|
53 |
C.1.2. R1-I3. |
M |
Ir uzbūvētas vismaz 6 ūdeņraža uzlādes stacijas vieglajiem automobiļiem, autobusiem un lielas noslodzes transportlīdzekļiem. |
|
54 |
C.1.2. R1-I3. |
AP |
Oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas (CCS) izmēģinājuma investīcija ir pabeigta un pilnībā darbojas ar jaudu 190 000 tonnas CO2/gadā. |
|
57 |
C.1.2. R1-I4. |
M |
Biorafinēšanas rūpnīca ir uzcelta un darbojas |
|
58 |
C.1.2. R1-I4. |
M |
Izmēģinājuma investīcija oglekļa dioksīda uztveršanas un ģeoloģiskajā uzglabāšanā (CCS) ir pabeigta un pilnībā darbojas ar jaudu 52 000 t CO2 gadā. |
|
62 |
C.1.3. R1. |
M |
Publisko ūdensapgādes sistēmu zudumu samazināšana |
|
67 |
C.1.3. R1-I1. |
M |
Iedzīvotāji, kas gūst labumu no uzlabotas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas pieejamības |
|
73 |
C.1.3. R1-I2. |
M |
Iedzīvotāji ar uzlabotu piekļuvi ūdensapgādei |
|
80 |
C.1.3. R1-I3. |
M |
Iedzīvotāji, uz kuriem attiecas uzlaboti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem |
|
89 |
C.1.3. R2-I1. |
M |
Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (30 %) |
|
90 |
C.1.3. R2-I2. |
M |
Slēgtu poligonu sanācija |
|
95 |
C.1.4. R1-I3. |
AP |
Labi funkcionējošas valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēmas (NSCP) izveide |
|
101 |
C.1.4. R2-I1. |
M |
Elektrificēti dubultie sliežu ceļi, kas uzbūvēti un rekonstruēti posmā Dugo Selo–Novska, apakšposmā Kutina–Novska |
|
106 |
C.1.4. R2-I5. |
M |
Bremžu kluči nomainīti uz 2 000 kravas vagoniem, lai samazinātu troksni |
|
113 |
C.1.4. R3-I2. |
M |
Ar alternatīvu degvielu darbināmi kuģi, kas izmanto elektriskos saules enerģijas dzinējus |
|
115 |
C.1.4. R3-I4. |
M |
Trīs sadzīves piestātnes kuģu atkritumu pieņemšanai |
|
123 |
C.1.4. R5-I2. |
M |
50 000 vaučeri ceļojumiem ar pilnībā autonomu transportlīdzekli, ko personām ar invaliditāti piešķir bez maksas un kas ir derīgi vismaz 5 gadus pēc izdošanas |
|
124 |
C.1.4. R5-I3. |
M |
2 000 alternatīvi darbināmu transportlīdzekļu (elektrotransportlīdzekļu vai ūdeņraža) līdzfinansēts iepirkums |
|
125 |
C.1.4. R5-I3. |
M |
Līdzfinansēta 1 300 elektrouzlādes staciju būvniecība |
|
128 |
C.1.5. R1-I1. |
M |
Ir uzbūvēts un darbojas vismaz trīs loģistikas izplatīšanas centri (LDC) |
|
129 |
C.1.5. R1-I2. |
M |
Ražotāju organizāciju apmācība |
|
130 |
C.1.5. R1-I2. |
M |
Augļu un dārzeņu marķēšanas sistēma |
|
132 |
C.1.5. R2-I1. |
M |
Konsolidēti 18 000 ha lauksaimniecības zemes |
|
172 |
C.2.2. R3-I1. |
M |
60 publiski pieejamu saglabāšanas bāzu kopuma izveide sarežģītākajiem kultūras un vēstures objektiem ar augstu pieminekļu vērtību |
|
173 |
C.2.2. R3-I2. |
M |
600 dokumentu radītāji izmanto arhīvu informācijas sistēmu |
|
180 |
C.2.3. R3-I1. |
M |
Lietotāju skaita pieaugums Kopīgo pakalpojumu centrā |
|
193 |
C.2.3. R3-I10. |
AP |
CES digitalizācijas pabeigšana |
|
194 |
C.2.3. R3-I11. |
AP |
Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) modernizētā IT sistēma |
|
196 |
C.2.3. R3-I12. |
M |
Lappušu skaits jaunajā Digitālajā arhīvā |
|
197 |
C.2.3. R3-I13. |
AP |
Jaunā Nodokļu administrācijas informācijas sistēma |
|
198 |
C.2.3. R3-I13. |
M |
Ar jaunās sistēmas starpniecību digitāli īstenoto nodokļu noteikšanas un iekasēšanas procedūru procentuālā daļa |
|
201 |
C.2.3. R3-I16. |
M |
Jauni pieteikuma moduļi sporta IT sistēmai |
|
204 |
C.2.3. R4-I1. |
M |
Platjoslas piekļuve mājsaimniecībām baltajās NGA zonās
|
|
206 |
C.2.3. R4-I2. |
M |
Iedzīvotāju piekļuve 5G |
|
209 |
C.2.4. R3. |
M |
Mācību plāns nozaru ministrijām un centrālajām koordinācijas vienībām korporatīvās pārvaldības darbībās |
|
210 |
C.2.4. R4. |
M |
Tādu 90 valstij piederošu uzņēmumu pārdošanas realizācija, kuri Horvātijas Republikai nav īpaši svarīgi un kurus pārvalda CERP; |
|
211 |
C.2.4. R4. |
M |
Tādu 20 valsts uzņēmumu pārdošanas realizācija CERP portfelī, kas pašlaik nav pieejami pārdošanai. |
|
213 |
C.2.4. R5. |
M |
Palielināt valstij piederošā īpašuma komercializāciju, racionalizēšanu un aktivizēšanu |
|
221 |
C.2.5. R1. |
M |
Tiesvedības un komerclietu ilguma samazināšana |
|
222 |
C.2.5. R1. |
M |
Visu neizskatīto lietu kopējā skaita samazināšana |
|
223 |
C.2.5. R1. |
M |
Par 3 gadiem vecāku lietu īpatsvara samazinājums kopējā neizskatīto lietu skaitā |
|
225 |
C.2.5. R1-I2. |
M |
60 % no zemes reģistrācijas un kadastrālajiem datiem pabeigti ar galīgo mērķi pabeigt līdz 100 % |
|
227 |
C.2.5. R1-I4. |
M |
Iegūta izmantošanas atļauja jaunizbūvētai ēkai Zagrebas Tieslietu laukumā kā priekšnosacījumu komerctiesu un administratīvo tiesu, Mediācijas centra un Tiesu akadēmijas pārvietošanai |
|
238 |
C.2.6. R1. |
M |
Korupcijas un organizētās noziedzības nodarījumu lietu vidējā ilguma samazināšana |
|
245 |
C.2.6. R3. |
AP |
2021.–2022. gada Pretkorupcijas programmas īstenošanas ietekmes novērtējums uz pašvaldību un reģionālo pašvaldību vienību vairākuma uzņēmumiem |
|
261 |
C.2.9. R2. |
M |
Pārsūdzību un lēmumu izskatīšanas vidējo termiņu samazināšana līdz 28 dienām no pārsūdzības saņemšanas dienas |
|
262 |
C.2.9. R2. |
M |
Vidējo termiņu samazināšana līdz 14 dienām no apelācijas lietas iesniegšanas dienas |
|
269 |
C.3.1. R1. |
M |
Dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē |
|
270 |
C.3.1. R1-I1. |
M |
ECEC uzbūvēto vietu skaits |
|
271 |
C.3.1. R1-I2. |
M |
To skolēnu procentuālā daļa, kuri apmeklē vienas maiņas pamatskolas |
|
272 |
C.3.1. R1-I3. |
M |
Reģistrācija vispārējās vidējās izglītības programmās |
|
274 |
C.3.1. R2-I1. |
M |
Tādu valsts augstākās izglītības iestāžu īpatsvars, kas aprīkotas ar digitālo infrastruktūru |
|
283 |
C.3.2. R2-I2. |
M |
Infrastruktūras projekti lietišķai un mērķtiecīgai pētniecībai |
|
292 |
C.4.1. R3-I1. |
M |
Izglītības vaučeru izmantošana |
|
296 |
C.4.1. R4. |
M |
Pagaidu līgumu īpatsvara samazināšana līdz 17 % |
|
301 |
C.4.2. R1. |
M |
Minimālās pensijas pieaugums par 3 % |
|
317 |
C.4.3. R3-I4. |
M |
Veco ļaužu aprūpes iestāžu, mājas un kopienas aprūpes centru būvniecība |
|
322 |
C.5.1. R1-I3. |
M |
Jauna ēka Infekcijas slimību klīnikas Dr Fran Mihaljević kompleksā |
|
328 |
C.5.1. R1-I9. |
M |
Klīniskās slimnīcas centra (KBC) Zagreb attīstības projekts |
|
330 |
C.5.1. R2. |
M |
Radioloģiskās ārstēšanas laika optimizēšana – gaidīšanas saraksti |
|
341 |
C.5.1. R4-I3. |
M |
Zāļu uzraudzība slimnīcu sistēmā no aptiekas līdz pacientam |
|
354 |
C.6.1. R1-I1. |
M |
Daudzdzīvokļu ēku energorenovācija |
|
355 |
C.6.1. R1-I1. |
M |
Publisko ēku energorenovācija |
|
356 |
C.6.1. R1-I2. |
M |
Zemestrīcē bojāto daudzdzīvokļu ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces |
|
357 |
C.6.1. R1-I2. |
M |
Zemestrīču bojāto publisko ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces |
|
358 |
C.6.1. R1-I3. |
M |
Ēku ar kultūras priekšmeta statusu energorenovācija |
|
360 |
C.6.1. R2. |
M |
Pabeigta apmācības un pieaugušo izglītības programma rekonstrukcijai un energorenovācija pēc zemestrīces |
|
361 |
C.6.1. R2. |
M |
Pabeigti ekspertu pētījumi un izglītības programmas ilgtspējīgas pilsētu attīstības un kultūras mantojuma atjaunošanas jomā |
|
364 |
C.6.1. R3. |
M |
Pabeigta apmācība publiskā sektora darbiniekiem, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras pakalpojumus energoefektivitātei un rekonstrukcijai pēc zemestrīces |
|
367 |
C.6.1. R4-I1. |
AP |
Seismoloģiskās izpētes ekspertu pieņemšana darbā un apmācība |
|
370 |
C.6.1. R5. |
M |
Ar zaļās pilsētvides atjaunošanas stratēģijām apzināta izmēģinājuma projekta īstenošana, kas ir saistīts ar valstu programmām par zaļo infrastruktūru un telpas un ēku aprites pārvaldību |
|
Daļas summa |
548 304 709 EUR |
3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI
1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība
Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā:
izveido daudzlīmeņu pārvaldības, uzraudzības un īstenošanas struktūru ar īpašiem uzdevumiem un pienākumiem, kas piemērojami katrā līmenī, kā noteikts turpmāk.
a)Padome, ko vada premjerministrs un kas ir atbildīga par politisko līderību un plāna īstenošanas uzraudzību.
b)Īstenošanas komiteja, ko veido premjerministra kabineta, koordinējošās struktūras, īstenotājstruktūru, revīzijas iestādes, struktūras, kas atbild par maksājumu pieprasījumu nosūtīšanu, un Reģionālās attīstības un ES fondu ministrijas pārstāvji, kas atbild par plāna vispārējo uzraudzību un īstenošanu, kā arī par saskaņotības nodrošināšanu ar citiem ES fondiem.
c)Centrālā koordinējošā struktūra, kas izveidota Finanšu ministrijas pakļautībā (Makroekonomikas analīzes direktorāts) un kuras uzdevums ir atveseļošanas un noturības plāna darbības koordinācija un uzraudzība, tostarp pasākumu īstenošanas progresa aktīva uzraudzība, pamatojoties uz atskaites punktiem un mērķrādītājiem, kas noteikti katram komponentam.
d)Revīzijas iestāde — Eiropas Savienības programmu īstenošanas sistēmas revīzijas aģentūra — ir pilnvarota veikt revīzijas Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna darbības jomā.
e)Par maksājuma pieprasījumu nosūtīšanu atbildīgā struktūra — Finanšu ministrijas pakļautībā esošais Valsts fonds — atbild par maksājumu pieprasījumu un pārvaldības deklarāciju sagatavošanu un iesniegšanu.
f)Īstenošanas struktūras un aģentūras, kas atbild par katra konkrētā pasākuma īstenošanu, kā arī projektu progresa uzraudzību.
Horvātijas atveseļošanas un noturības plānā ir noteikts, ka ir ieviestas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem visā pasākumu īstenošanas laikā. Turklāt šīs procedūras piemēro, lai novērstu visus nopietnos pārkāpumus (krāpšanu, korupciju, interešu konfliktu) un dubultu finansējumu, ļaujot īstenot kontroles un revīzijas nozares ministrijas līmenī. Lai nodrošinātu, ka tiek paziņoti ticami dati, par katru komponentu atbildīgās īstenošanas struktūras veic administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas. Koordinējošā iestāde sadarbībā ar Valsts fondu veic regulāras datu patiesuma un precizitātes pārbaudes. Turklāt revīzijas iestāde veiks otrā līmeņa kontroles, pamatojoties uz pusgada ciklu, tostarp sistēmu revīzijas un revīzijas par atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.
2.Kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatojošajiem datiem
Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, Horvātija veic šādus pasākumus:
Centrālā koordinējošā struktūra ir atbildīga par atveseļošanas un noturības plānu vispārējo īstenošanu, par koordinācijas nodrošināšanu ar citām attiecīgajām iestādēm valstī (tostarp saskaņotības nodrošināšanu attiecībā uz citu ES fondu izmantošanu), par atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas progresa uzraudzību un par visu nepieciešamo ziņojumu sniegšanu.
Veicot savus pienākumus, koordinējošā iestāde paļaujas uz eFondovi IT sistēmu, ko izmanto Eiropas strukturālo un investīciju fondu uzraudzībai un ko papildina ar funkcijām, kuras izstrādātas ziņošanai par atveseļošanas un noturības plāna kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem. IT sistēma ļauj no projektu atbalsta saņēmējiem apkopot informāciju par dotāciju līgumu īstenošanas gaitu. Īstenotājstruktūras ir atbildīgas par savākto datu precizitāti un pilnīgumu. Koordinējošā iestāde sadarbībā ar Valsts fondu veic regulāras datu patiesuma un precizitātes pārbaudes.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktu pēc attiecīgo saskaņoto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas, kas minēti šā pielikuma 2.1. iedaļā, Horvātija iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu par finansiālā maksājuma izmaksu. Horvātija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve pamatā esošajiem būtiskajiem datiem, uz kuriem ir balstīts maksājuma pieprasījuma pienācīgais pamatojums, gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.
Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no incinerācijas pelniem, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no incinerācijas pelniem, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no incinerācijas pelniem, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no incinerācijas pelniem, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.