<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-370/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019TJ0370</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2020:440">EU:T:2020:440</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 23.9.2020. – Lieta T‑370/19</HT></P><P><HT TYPE="SC">Spānija/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (devītā palāta)</P><P><DATE ISO="20200923">2020. gada 23. septembrī</DATE><NOTE NUMBERING="STAR" TYPE="FOOTNOTE" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – spāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Ārējās attiecības</KEYWORD><KEYWORD>Tehniskā sadarbība</KEYWORD><KEYWORD>Elektroniskie sakari</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) 2018/1971</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde</KEYWORD><KEYWORD>Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Trešo valstu regulatīvo iestāžu dalība šajā iestādē</KEYWORD><KEYWORD>Kosovas nacionālās regulatīvās iestādes dalība</KEYWORD><KEYWORD>Trešās valsts jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Tiesību kļūda</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑370/19</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Spānijas Karaliste</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Centeno Huerta</HT>, pārstāve,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Castillo de la Torre</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. Kellerbauer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T. Ramopoulos</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (<DATE ISO="20190318">2019. gada 18. marts</DATE>) par Kosovas nacionālās regulatīvās iestādes dalību Eiropas Elektronisko komunikāciju [sakaru] regulatoru iestādē (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="115" PAGE.FIRST="26" DATE.PUB="2019">OV 2019, C 115, 26. lpp.</REF.DOC.OJ>),</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. Ž. Kosteira [<HT TYPE="ITALIC">M. J. Costeira</HT>] (referente), tiesneši M. Kančeva [<HT TYPE="ITALIC">M. Kancheva</HT>] un T. Perišina [<HT TYPE="ITALIC">T. Perišin</HT>],</P><P>sekretārs: E. Kulons [<HT TYPE="ITALIC">E. Coulon</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (<DATE ISO="20091125">2009. gada 25. novembris</DATE>), ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju [sakaru] regulatoru iestādi (<HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>) un biroju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="337" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 337, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), Eiropas Savienības likumdevējs nolēma izveidot <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un uzdot tai piedalīties elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībā un uzlabot tā darbību, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma elektronisko sakaru jomā saskaņotu piemērošanu. Saskaņā ar šo<?PAGE NO="2"?> regulu <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> savi uzdevumi bija jāveic neatkarīgi, sadarbojoties ar valstu regulatīvajām iestādēm (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>VRI<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) un Eiropas Komisiju. Tāpat <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> bija jāveicina VRI savstarpējā sadarbība un VRI un Komisijas sadarbība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 1211/2009 4. pantu <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> sastāvā bija Regulatoru padome. Atbilstoši šīs regulas 6. pantam <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> palīdzēja birojs, kas atradās Regulatoru padomes vadībā. Birojā tostarp ietilpa Pārvaldības komiteja. Regulatoru padomes un Pārvaldības komitejas sastāvā bija viens loceklis no katras dalībvalsts, kurš bija katrā dalībvalstī izveidotās VRI direktors vai augsta līmeņa pārstāvis. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 3. punktu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu un kandidātvalstu VRI bija novērotāja statuss un tās piedalījās <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> Regulatoru padomē un biroja Pārvaldības komitejā. Trešās valstis, kas nav EEZ valstis un kandidātvalstis, bija izslēgtas no piedalīšanās <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un tās struktūrās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Papildus tam no 2001. līdz 2015. gadam Savienība ar Rietumbalkānu valstīm parakstīja stabilizācijas un asociācijas nolīgumus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>SAN<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), kuros ir ietverti īpaši noteikumi par sadarbību elektronisko sakaru jomā. Tas it īpaši attiecas uz Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu, no otras puses (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="071" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 71, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Kosovas SAN<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>), kura 111. pants <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Elektronisko sakaru tīkli un elektronisko sakaru pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Sadarbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta prioritārām jomām, kas saistītas ar ES <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> šajā jomā.</ALINEA><ALINEA>Puses jo īpaši stiprina sadarbību elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā ar šādu galveno mērķi: Kosova piecos gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pieņem ES <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> šajā nozarē, īpašu uzmanību pievēršot tam, ka tiek nodrošināta un nostiprināta attiecīgo regulatīvo iestāžu neatkarība.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Vispārīgi Kosovas SAN mērķis tostarp ir veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu Kosovas Eiropas perspektīvu un tuvināšanos Savienībai. Tomēr Kosovas SAN 2. pantā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>neviens termins, formulējums vai definīcija, kas izmantota šajā nolīgumā, tostarp tam pievienotajos pielikumos un protokolos, nenozīmē to, ka ES atzīst Kosovu par neatkarīgu valsti, kā arī nenozīmē, ka atsevišķas dalībvalstis Kosovu par tādu atzīst, ja iepriekš nav to izdarījušas.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Komisija 2018. gada 6. februārī pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> (COM(2018) 65 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>). Šajā paziņojumā ir norādīts, ka Komisija plāno nākt klajā ar Digitalizācijas programmu Rietumbalkāniem, kas ietvers rīcību, kura sekmētu viesabonēšanas maksas samazināšanu, sniegtu atbalstu platjoslas tīklu izvēršanai, veidotu digitālo sabiedrību un – vispārīgāk – atbalstītu <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> pieņemšanu, īstenošanu un izpildi digitālā vienotā tirgus jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><DATE ISO="20180622">2018. gada 22. jūnijā</DATE> Komisija publicēja darba dokumentu ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Atbalsta pasākumi digitalizācijas programmai Rietumbalkāniem<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> [neoficiāls tulkojums] (SWD(2018) 360 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>). Viena no piecām galvenajām jomām, uz kurām šī programma attiecas, skar atbalstu <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> pieņemšanai, īstenošanai un piemērošanai digitālā vienotā tirgus jomā. Viena no darbībām šajā galvenajā jomā ir Rietumbalkānu integrācija esošajās regulatīvajās iestādēs vai ekspertu grupās, tādās kā <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>, kura ir pieminēta īpaši. Šajā ziņā šā dokumenta 8.3.1. punktā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> bija norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>ciešākas attiecības starp ES un Rietumbalkānu VRI palīdzētu tuvināt regulācijas praksi reģionā Savienībā pastāvošajai praksei [..]. Lai gan četras no sešām Rietumbalkānu ekonomikām pašlaik ir novērotāji <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>, <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> Regulatoru valde ir piekritusi ciešāk sadarboties ar visām sešām reģiona VRI. Tas vēl joprojām būs iespējams pārskatītās Regulas [Nr. 1211/2009] ietvaros<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> [neoficiāls tulkojums].</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT><DATE ISO="20181211">2018. gada 11. decembrī</DATE> Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2018/1971, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (<HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>) un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> atbalsta aģentūru (<HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="321" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 321, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Šī regula stājās spēkā <DATE ISO="20181220">2018. gada 20. decembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Konkrēti, Regulas 2018/1971 35. pants <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Sadarbība ar Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="035.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Tiktāl, ciktāl nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus un veiktu savus uzdevumus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetenci, <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojs var sadarboties ar kompetentajām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un ar starptautiskām organizācijām.</ALINEA><ALINEA>Minētajā nolūkā <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojs pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas var izveidot darba mehānismus. Minētie mehānismi nerada juridiskus pienākumus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="035.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Regulatoru valdē, darba grupās un valdē var piedalīties tādas trešo valstu regulatīvās iestādes, kuru primārā atbildība ir elektronisko sakaru jomā, ja minētās trešās valstis ir noslēgušas attiecīgus nolīgumus ar Savienību.</ALINEA><ALINEA>Saskaņā ar attiecīgajiem minēto nolīgumu noteikumiem tiek izstrādāti darba mehānismi, kuros jo īpaši nosaka būtību, apmēru un veidu, kādā attiecīgo trešo valstu regulatīvās iestādes bez balsstiesībām piedalās <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja darbā, tostarp noteikumi par dalību <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> īstenotās iniciatīvās, finanšu iemaksām un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojam paredzēto personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie mehānismi visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="035.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Gada darba programmas ietvaros, kas minēta 21. pantā, regulatoru valde pieņem <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> stratēģiju attiecībām ar kompetentajām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un ar starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> kompetencē. Komisija, <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojs vienojas par atbilstošu darba mehānismu, kura nolūks ir nodrošināt, lai <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojs darbotos savu pilnvaru un esošās iestāžu sistēmas ietvaros.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20190318">2019. gada 18. martā</DATE> Komisija pieņēma sešus lēmumus par sešu Rietumbalkānu valstu VRI piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>. Šie lēmumi tostarp tika pieņemti uz jauna tiesiskā regulējuma pamata, konkrēti, uz Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta pamata, kurā ir reglamentēta trešo valstu VRI piedalīšanās <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> struktūrās, lai nodrošinātu šo sešu valstu dalību <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja darbā atbilstoši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Digitalizācijas programmai Rietumbalkāniem<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, kura ir minēta šā sprieduma 5. un 6. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šo sešu lēmumu skaitā ir Komisijas <DATE ISO="20190318">2019. gada 18. marta</DATE> Lēmums par Kosovas nacionālās regulatīvās iestādes dalību Eiropas Elektronisko komunikāciju [sakaru] regulatoru iestādē (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="115" PAGE.FIRST="26" DATE.PUB="2019">OV 2019, C 115, 26. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>). Šajā lēmumā Komisija konstatēja, ka Kosovas VRI, kuras galvenais uzdevums ir pārraudzīt elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgu ikdienas darbību, var piedalīties <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> Regulatoru valdē un darba grupās, kā arī <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja valdē. Turklāt, atsaucoties uz Kosovas SAN 111. pantu, apstrīdētā lēmuma 3. apsvērumā ir noteikts, ka Savienība un Kosova ir noslēgušas nolīgumu Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta nozīmē. Papildus tam apstrīdētā lēmuma 1. apsvērumā ir atsauce arī uz LES 17. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20190424">2019. gada 24. aprīlī</DATE> Komisija Īrijas sakaru regulatīvajai iestādei kā <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> priekšsēdētājai nosūtīja vēstuli, kurā tā izklāstīja kritērijus, ko tā ir noteikusi attiecībā uz trešo valstu VRI piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojā. Šajā vēstulē Komisija tostarp norādīja uz Rietumbalkānu gadījumu, kas attiecas uz sešiem partneriem, kuri noslēguši SAN ar Savienību, proti, četrām Savienības kandidātvalstīm (Albānija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne un Serbija), kā arī divām potenciālām kandidātvalstīm (Bosnija un Hercegovina un Kosova). Komisija tajā norādīja, ka katrā gadījumā SAN tiek uzskatīti par<?PAGE NO="4"?> nolīgumiem Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta izpratnē, un paskaidroja, ka sešos <DATE ISO="20190318">2019. gada 18. martā</DATE> pieņemtajos lēmumos ir paredzēti saistoši noteikumi, kas nepieciešami attiecībā uz piedalīšanās <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojā būtību, apmēru un veidu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējas tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20190619">2019. gada 19. jūnijā</DATE>, Spānijas Karaliste cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Komisijas iebildumu raksts Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts <DATE ISO="20190812">2019. gada 12. augustā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20191025">2019. gada 25. oktobrī</DATE> Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts replikas raksts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Atbildes raksts uz repliku Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts <DATE ISO="20191206">2019. gada 6. decembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 27. panta 5. punktu, tiesnese referente tika norīkota uz devīto palātu, kurai līdz ar to tika iedalīta šī lieta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Atbildot uz Vispārējās tiesas <DATE ISO="20200403">2020. gada 3. aprīlī</DATE> noteikto procesa organizatorisko pasākumu, lietas dalībnieki norādīja, ka tie nevēlas, lai viņu apsvērumi tiktu uzklausīti tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai. Vispārējā tiesa (devītā palāta), piemērojot Reglamenta 106. panta 3. punktu, nolēma izskatīt prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Spānijas Karalistes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdēto lēmumu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt prasību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Prasības pamatojumam Spānijas Karaliste izvirza trīs pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas 2018/1971 35. pants, jo Kosova neesot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>]. Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka šis pants ir pārkāpts, jo neesot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>nolīguma<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> par Kosovas VRI dalību <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>. Savukārt ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka minētais pants ir pārkāpts, jo Komisija esot atkāpusies no procedūras, kura ir izveidota trešo valstu VRI dalībai <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu – Regulas 2018/1971 35. panta pārkāpumu, jo Kosova neesot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> [third country]</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu Spānijas Karaliste apgalvo, ka, apstrīdētajā lēmumā atļaujot Kosovas VRI piedalīties <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> Regulatoru valdē un darba grupās, kā arī <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja valdē, Komisija ir pārkāpusi Regulas 2018/1971 35. pantu, jo šajā tiesību normā šāda dalība ir atļauta tikai attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>trešo valstu<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>] VRI. Spānijas Karalistes ieskatā, tā kā Kosova juridiski nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>], neesot izpildīti nosacījumi, kas ir nepieciešami šā panta piemērošanai attiecībā uz Kosovu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā ziņā Spānijas Karaliste apgalvo, ka Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta formulējums ir skaidrs un to apstiprina šīs regulas 34. apsvērums, kurā arī ir minēts, ka iespēja šādi piedalīties ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>trešo valstu<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> [<HT TYPE="ITALIC">third countries</HT>] VRI. Spānijas Karalistes ieskatā, minētā 35. panta 2. punktā paredzētā piedalīšanās <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> nozīmē tādas iestādes piedalīšanos, kura ir saistīta ar organizāciju, kam ir valsts raksturs, un tādējādi VRI var būt tikai valstī. Spānijas Karaliste turklāt precizē, ka minētajā 34. apsvērumā kā trešo valstu [<HT TYPE="ITALIC">third countries</HT>] piemēri ir norādītas EEZ vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis un kandidātvalstis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Spānijas Karaliste norāda, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā Kosovu netieši ir pielīdzinājusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>trešajai valstij<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>] Regulas 2018/1971 35. panta izpratnē, lai gan nav nekāda juridiska pamata, lai šādi rīkotos. Tā vērš uzmanību uz to, ka fakts, ka Kosova ir noslēgusi SAN ar Savienību, to nepadara par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>trešo valsti<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>] šīs tiesību normas izpratnē un ka Kosovu nevar pielīdzināt EEZ vai EBTA dalībvalstīm, ne arī kandidātvalstīm. Tā arī norāda, ka Kosovas SAN 2. pants apstiprina šo pieeju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Turklāt Spānijas Karaliste uzsver – lai ievērotu Kosovas SAN 111. pantu, nav nepieciešams, lai Kosovas VRI piedalītos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>. Kosovas situācija esot līdzīga piektajam gadījumam, kas minēts Komisijas <DATE ISO="20190424">2019. gada 24. aprīļa</DATE> vēstulē, proti, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/><HT TYPE="ITALIC">other countries</HT><QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> [burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>citu zemju<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>] gadījumam. Šajā pantā esot vispārīga atsauce uz sadarbību elektronisko sakaru nozarē, un tā mērķis esot nostiprināt VRI neatkarību, bet tajā neesot paredzēta nekāda piedalīšanās Eiropas struktūrās šajā jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Komisija nepiekrīt Spānijas Karalistes argumentiem un lūdz pirmo pamatu noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu Spānijas Karaliste būtībā apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas 2018/1971 35. panta 2. punktu, jo apstrīdētajā lēmumā tā Kosovu ir pielīdzinājusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>trešajai valstij<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>], lai gan šajā tiesību normā ir paredzēta ar organizāciju, kurai ir valsts raksturs, saistītas iestādes dalība – līdz ar to VRI var būt tikai suverēnā valstī, bet Kosovas gadījumā tas tā nav.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tādējādi Vispārējai tiesai ir jāpārbauda jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>] Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta izpratnē tvērums un konkrēti jānosaka, vai šis jēdziens ir līdzvērtīgs jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> [<HT TYPE="ITALIC">third State</HT>], kā to apgalvo Spānijas Karaliste.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>] nav nekādi definēts nedz Regulā 2018/1971, nedz arī šajā lietā nozīmīgajā Savienības tiesiskajā regulējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Savukārt LESD noteikumos ir izmantots gan jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>trešās valstis<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> [<HT TYPE="ITALIC">third countries</HT>, burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>trešās zemes<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>], gan <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>trešās valstis<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> [<HT TYPE="ITALIC">third States</HT>]. Tomēr ir jānorāda, ka daudzās tiesību normās, kas attiecas uz jautājumiem par ārējām attiecībām, ir izmantots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>trešās valstis<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> [<HT TYPE="ITALIC">third countries</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>trešās zemes<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>], jo starptautisko sabiedrību neveido vienīgi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>valstis<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> [<HT TYPE="ITALIC">States</HT>]. It īpaši LESD piektā daļa <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>Savienības ārējā darbība<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> atspoguļo faktu, ka starptautisko sabiedrību veido dažādi subjekti un tāpēc tajā ir iekļauta III sadaļa par sadarbību <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>ar trešām valstīm [<HT TYPE="ITALIC">third countries</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>trešās zemes<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>]<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, kā arī VI sadaļa par attiecībām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>ar starptautiskām organizācijām [un] trešām valstīm [<HT TYPE="ITALIC">third countries</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>trešās zemes<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>]<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Līdz ar to ir skaidrs, ka LESD noteikumu par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>trešām valstīm<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> [<HT TYPE="ITALIC">third countries</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>trešās zemes<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>] mērķis ir sniegt iespēju noslēgt starptautiskus nolīgumus ar subjektiem, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>kas nav valstis<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> [<HT TYPE="ITALIC">States</HT>]. Tādējādi Savienība var noslēgt starptautiskus nolīgumus ar elastīgajā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>valsts<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> [<HT TYPE="ITALIC">country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>zeme<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>] jēdzienā ietilpstošām teritoriālām vienībām, proti, vienībām, kurām piemīt spēja noslēgt nolīgumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kuras ne vienmēr ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>valstis<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> [<HT TYPE="ITALIC">States</HT>] starptautisko tiesību izpratnē. Apgalvot pretējo nozīmētu radīt juridisku vakuumu Savienības ārējās attiecībās.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Savienība ir noslēgusi vairākus starptautiskus nolīgumus ar subjektiem, kas nav suverēnas valstis. Runa tostarp ir par nolīgumiem, kas noslēgti ar Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PAO), Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju, Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valdību vai arī ar Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Tāpat ir jāuzsver, ka Savienība ir noslēgusi vairākus starptautiskus nolīgumus ar Kosovu, tādējādi atzīstot tās spēju noslēgt šādus nolīgumus. Proti, Savienība tostarp ir noslēgusi Kosovas SAN saskaņā ar LESD 217. pantu un arī Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Kosovu, ar ko nosaka vispārīgus principus Kosovas dalībai Savienības programmās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="195" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2017">OV 2017, L 195, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>), atbilstoši LESD 212. pantam. Šo nolīgumu noslēgšana juridiski bija iespējama tikai tāpēc, ka šajos LESD noteikumos minētajam jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>] varēja būt plaša nozīme, tādējādi ļaujot Savienībai uzskatīt Kosovu par tādu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Tomēr ir jānorāda, ka Savienība – kā liecina Kosovas SAN 17. apsvērumā un 2. pantā paredzētie noteikumi, kuros ir precizēts, ka šis nolīgums nav uzskatāms par Savienības veiktu Kosovas atzīšanu par neatkarīgu valsti [<HT TYPE="ITALIC">State</HT>] un neietekmē dalībvalstu individuālās nostājas jautājumā par tās statusu, – ikreiz ir atturējusies paust nostāju par Kosovas kā valsts [<HT TYPE="ITALIC">State</HT>] statusu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Šāda piesardzība ir redzama arī citos Savienības aktos attiecībā uz Kosovu, piemēram, šā sprieduma 32. punktā minētajā pamatnolīgumā un pamataktos, ar kuriem ir izveidotas dažādas Savienības programmas, piemēram, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/><HT TYPE="ITALIC">Erasmus +</HT><QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>Apvārsnis 2020<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, kurās Kosovai ir atļauts piedalīties kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>trešajai valstij<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>].</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šie piesardzības pasākumi, ko Savienība iekļāvusi savos tiesību aktos attiecībā uz Kosovu, tajos skaidri norādot uz atturēšanos atzīt Kosovas valsti [<HT TYPE="ITALIC">State</HT>], – pretēji Spānijas Karalistes apgalvotajam – nevar tikt interpretēti tādējādi, ka ar tiem Kosova tiek izslēgta no jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>]. Gluži pretēji, minēto piesardzības pasākumu mērķis tieši ir nošķirt, pirmkārt, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>valsts<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> [<HT TYPE="ITALIC">State</HT>] statusu un, otrkārt, Kosovas spēju uzņemties saistības, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām kā šo tiesību subjektam, kas ietilpst plašākajā jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>].</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>No tā izriet, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>], kas Savienības primārajās tiesībās, it īpaši LESD 212. un 216.–218. pantā, ir izmantots, lai apzīmētu subjektus, uz kuriem attiecas starptautiskās tiesības un kuriem var būt tiesības un pienākumi, nevar ietvert atšķirīgu nozīmi, ja šis pats jēdziens ir iekļauts tādā atvasināto tiesību akta tekstā kā Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkts. Turklāt nekas neliecina par to, ka šajā nupat minētajā tiesību normā atrodamais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>] būtu jāinterpretē atšķirīgi no jēdziena, kas ir atrodams minētajos LESD noteikumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Līdz ar to jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>] Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta izpratnē – pretēji Spānijas Karalistes apgalvotajam – nevar būt līdzvērtīgs jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> [<HT TYPE="ITALIC">third State</HT>]. Šim jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>] ir plašāks tvērums, kurā ietilpst ne tikai suverēnas valstis – līdz ar to Kosova var ietilpt šajā jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>trešās valstis<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> [<HT TYPE="ITALIC">third countries</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>trešās zemes<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>], neskarot Savienības vai tās dalībvalstu nostāju attiecībā uz Kosovas kā neatkarīgas valsts statusu. Tāpat Kosovai kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>trešajai valstij<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>] var arī būt tādas publiskas iestādes kā Kosovas VRI – līdz ar to Spānijas Karalistes apgalvojums, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>VRI var būt tikai valstī<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>, nevar tikt atzīts par pamatotu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tāpēc, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka Kosova ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>trešā valsts<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> [<HT TYPE="ITALIC">third country</HT>; burtiski – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>trešā zeme<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>] Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta izpratnē, Komisija nav pārkāpusi šo tiesību normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Tādējādi pirmais Spānijas Karalistes izvirzītais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu – Regulas 2018/1971 35. panta pārkāpumu, jo neesot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>nolīguma<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> par Kosovas VRI piedalīšanos BEREC</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ar otro pamatu Spānijas Karaliste apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas 2018/1971 35. pantu, jo nepastāv <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>nolīgums<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> šīs tiesību normas 2. punkta izpratnē par Kosovas VRI piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> Regulatoru valdē, darba grupās un valdē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Spānijas Karaliste uzskata, ka – pretēji tam, kas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, – Kosovas SAN 111. pants neļauj uzskatīt, ka Kosova būtu noslēgusi nolīgumu ar Savienību par piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>. Šajā tiesību normā esot vienīgi paredzēta sadarbības pastiprināšana, lai Kosova pieņemtu Savienības <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT>, bet nekādā ziņā neesot paredzēta piedalīšanās Eiropas struktūrās. Līdz ar to Kosovas VRI piedalīšanās <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> nozīmējot, ka tiek pārkāptas šīs sadarbības robežas un minētajā tiesību normā noteiktais mērķis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā ziņā Spānijas Karaliste apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā un <DATE ISO="20190424">2019. gada 24. aprīļa</DATE> vēstulē Komisija ir sajaukusi, no vienas puses, Regulas 2018/1971 35. panta 1. punktā, kā arī Kosovas SAN 111. pantā paredzēto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>sadarbību<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> un, no otras puses, Regulas 2018/1971 35. panta 2. punktā paredzēto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>iekļaušanu<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/>. Apstrīdētais lēmums neaprobežojoties ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>sadarbību<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>, bet gan tajā esot konkretizēta Kosovas VRI <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>iekļaušana<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>. Taču VRI <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0080" ID="QS0080"/>sadarbība<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> ar <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> esot jānošķir no tās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0081" ID="QS0081"/>iekļaušanas<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0082" ID="QS0082"/>piedalīšanās<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> Eiropas struktūrās, jo šo abu minētajā 35. pantā paredzēto situāciju tvērums un būtība esot atšķirīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Spānijas Karaliste no tā secina, ka ar apstrīdēto lēmumu ir noteikta iekļaušana <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> struktūrā, kas nav paredzēta nedz Kosovas SAN, nedz kādā citā nolīgumā, kurš šim nolūkam noslēgts ar Savienību. Tādējādi Komisijas izmantotā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0083" ID="QS0083"/>plašā<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta interpretācija esot kļūdaina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Komisija apstrīd šos argumentus un lūdz otro pamatu noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Ar otro pamatu Spānijas Karaliste būtībā apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas 2018/1971 35. panta 2. punktu, jo tā apstrīdētajā lēmumā ir uzskatījusi, ka attiecībā uz Kosovu pastāvēja <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0084" ID="QS0084"/>nolīgums ar Savienību<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/> šīs tiesību normas izpratnē par Kosovas VRI piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> Regulatoru valdē un darba grupās, kā arī <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja valdē. Spānijas Karalistes ieskatā, Kosovas SAN 111. pants neļauj uzskatīt, ka Kosova ar Savienību būtu noslēgusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0085" ID="QS0085"/>nolīgumu<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> par piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Līdz ar to Vispārējai tiesai ir jāpārbauda Regulas 2018/1971 35. panta 2. punktā minētā jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0086" ID="QS0086"/>nolīgums ar Savienību<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> piemērojamība un pēc tam jānosaka, vai šis jēdziens ietver Kosovas SAN, it īpaši tā 111. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka – pretēji Regulas 2018/1971 35. panta 1. punktam – šī panta 2. punktā trešo valstu VRI piedalīšanās kompetentajās <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> struktūrās ir pakārtota divkāršam nosacījumam, ka, pirmkārt, ir jāpastāv <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0087" ID="QS0087"/>nolīgumam<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/> starp attiecīgo trešo valsti un Savienību un, otrkārt, noslēgtajam nolīgumam ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0088" ID="QS0088"/>attiecīgam<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Pirmkārt – attiecībā uz nosacījumu par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0089" ID="QS0089"/>nolīguma ar Savienību<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/> esamību – no konteksta, kurā šie vārdi iekļaujas, izriet, ka tie norāda uz starptautisku līgumu, kas noslēgts starp diviem starptautisko publisko tiesību subjektiem, proti, Savienību un attiecīgo trešo valsti. Līdz ar to Kosovas SAN noteikti var veidot šādu nolīgumu, jo tas pusēm ir saistošs saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz otro nosacījumu, ka noslēgtajam nolīgumam ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0090" ID="QS0090"/>attiecīgam<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/>, pēdējais minētais vārds norāda uz to, ka šajos nolīgumos ir jābūt ietvertiem noteikumiem, kas ir pamatā Savienības un attiecīgās trešās valsts sadarbībai konkrētajā jomā, šajā gadījumā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0091" ID="QS0091"/>elektronisko sakaru<?PAGE NO="8"?> jomā<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>, kā tas ir skaidri minēts Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta pirmajā daļā. Šo vārdu nozīme turklāt ir precizēta šīs regulas 34. apsvērumā, ciktāl tajā kā piemēri <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0092" ID="QS0092"/>trešām valstīm, [kas] ir noslēgušas attiecīgus nolīgumus ar Savienību<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/>, ir minētas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0093" ID="QS0093"/>EEZ/EBTA valstis un kandidātvalstis<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka, ciktāl runa ir par Rietumbalkānu valstīm, kuras ir Savienības kandidātvalstis (proti, Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni un Serbiju), tās ar Savienību ir noslēgušas SAN, kuru mērķis ir līdzvērtīgs Kosovas SAN mērķim un kuros ir ietverti noteikumi, kas formulējuma un konteksta ziņā ir ļoti līdzīgi Kosovas SAN 111. panta noteikumiem. Tas it īpaši attiecas uz SAN ar Albāniju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="107" PAGE.FIRST="166" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 107, 166. lpp.</REF.DOC.OJ>) 104. pantu, SAN ar Melnkalni (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="108" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 108, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>) 106. pantu vai arī SAN ar Serbiju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="278" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 278, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>) 106. pantu – visi minētie tiek uzskatīti par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0094" ID="QS0094"/>attiecīgiem<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> ar Savienību noslēgtiem nolīgumiem Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta izpratnē, un to Spānijas Karaliste arī neapstrīd. No tā izriet, ka Kosovas SAN, it īpaši tā 111. pants, arī ir jāuzskata par šādu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0095" ID="QS0095"/>attiecīgu nolīgumu<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Turklāt šo pieeju apstiprina Kosovas SAN 111. panta formulējuma, kā arī šīs tiesību normas priekšmeta un mērķa analīze.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Proti, pirmkārt, attiecībā uz Kosovas SAN 111. panta formulējumu ir jāatzīmē, ka tas norāda uz plašu tā piemērošanas jomas interpretāciju, jo tajā ir paredzēts, ka Savienība un Kosova <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0096" ID="QS0096"/>jo īpaši stiprina sadarbību<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/> elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā, un galvenais mērķis ir, lai Kosova pieņemtu Savienības <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> šajā nozarē. Sadarbības stiprināšana šajā jomā tādējādi ir līdzeklis, ar kuru ir plānots sasniegt Kosovas SAN mērķi – lai Kosova īstenotu Savienības <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT>. Turklāt minētajā pantā ir skaidra atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0097" ID="QS0097"/>regulatīvajām iestādēm<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/> šajā jomā, kas arī liek uzskatīt, ka šī tiesību norma pieļauj <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> atvērtību attiecībā pret šīm iestādēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz Kosovas SAN 111. panta priekšmetu un mērķi ir jāatgādina, ka tā mērķis ir nodrošināt, lai Kosova pieņemtu Savienības <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā. Šo <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> pieņemšanu būtiski atvieglotu Kosovas VRI piedalīšanās <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja darbā, ņemot vērā nupat minēto struktūru lomu, kas ietver uzdevumus, kuri sniedzas no Savienības šīs jomas tiesiskā regulējuma sagatavošanas līdz pat tā konsekventai īstenošanai. Šī piedalīšanās būtu attaisnota vēl jo vairāk, kad šo darbību mērķis būtu izstrādāt jaunu Savienības tiesisko regulējumu minētajā jomā. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas 2018/1971 4. panta 4. punktā ir noteikts, ka VRI un Komisijai ir rūpīgi jāņem vērā visas <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja pieņemtās pamatnostādnes, atzinumi, ieteikumi, kopējās nostājas un paraugprakse, lai nodrošinātu Savienības tiesiskā regulējuma elektronisko sakaru jomā saskaņotu īstenošanu. Līdz ar to, tā kā <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja galvenais uzdevums ir nodrošināt Savienības <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> piemērošanas elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā vienveidību – kā tas it īpaši izriet no Regulas 2018/1971 3. panta 2. punkta un 4. panta 1. punkta k) apakšpunkta –, ir loģiski uzskatīt, ka visas iestādes, kuru uzdevums ir piemērot to pašu Savienības <HT TYPE="ITALIC">acquis</HT> šajā jomā, var piedalīties <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja darbā, ievērojot tostarp Regulas 2018/1971 35. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Kosovas SAN 111. pantā ir paredzēta cieša sadarbība, skaidri atsaucoties uz sadarbības starp Savienību un Kosovu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0098" ID="QS0098"/>stiprināšanu<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/>. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas 2018/1971 35. panta nosaukumā arī ir izmantots jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0099" ID="QS0099"/>sadarbība<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/> un šā panta 1. un 2. punkta mērķis ir reglamentēt atšķirīgus sadarbības veidus. Proti, šī sadarbība var notikt vai nu sadarbības nolīguma formā uz minētā 1. punkta pamata, vai arī piedalīšanās formā – kas ietver ierobežotas tiesības – uz minētā 2. punkta pamata. Pēdējā no minētajām sadarbības formām atbilst ciešai sadarbībai minētā 111. panta izpratnē, taču tā – pretēji Spānijas Karalistes apgalvotajam – nekādi nevar tikt pielīdzināta jebkādai Kosovas VRI <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0100" ID="QS0100"/>iekļaušanai<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/> <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> struktūrā. Turklāt Kosovas SAN 111. pantā ir skaidri uzsvērts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0101" ID="QS0101"/>regulatīvo iestāžu<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/> nozīmīgums un to neatkarība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka Kosovas SAN 111. pants ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0102" ID="QS0102"/>attiecīgs<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/> nolīgums Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Līdz ar to Komisija, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka Kosovas SAN 111. pants ļauj apgalvot, ka Kosova ir noslēgusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0103" ID="QS0103"/>attiecīgu nolīgumu ar Savienību<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/> Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta izpratnē, nav pārkāpusi šo tiesību normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tādējādi Spānijas Karalistes izvirzītais otrais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo pamatu – Regulas 2018/1971 35. panta pārkāpumu, jo Komisija esot atkāpusies no noteiktās procedūras trešo valstu VRI dalībai BEREC</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Ar trešo pamatu Spānijas Karaliste apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas 2018/1971 35. pants, jo Komisija ir atkāpusies no noteiktās procedūras trešo valstu VRI dalībai <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>. Turklāt šīs rīcības rezultātā bez jebkāda juridiska pamata esot pieņemts tiesību akts, kas rada pienākumus attiecībā uz trešajām personām, lai gan Komisijai nav piešķirtas īpašas pilnvaras, lai šādi rīkotos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Konkrēti, Spānijas Karaliste norāda, ka Regulas 2018/1971 35. panta 2. punktā ir paredzēts, ka darba mehānismi tiek izstrādāti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0104" ID="QS0104"/>saskaņā ar attiecīgajiem minēto nolīgumu [par piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>] noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/> un ka šie noteikumi pirmām kārtām nosaka darba mehānismu izveidošanas kārtību. Līdz ar to būtu jāpastāv starp Savienību un trešo valsti noslēgtam nolīgumam par piedalīšanos, jo attiecībā uz trešo valsti tiekot noteikti jauni juridiski pienākumi saistībā ar tās piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>. Taču, tā kā šāds nolīgums nepastāvot – kā tas tiek apgalvots otrā pamata ietvaros –, Komisija apstrīdētajā lēmumā minētos noteikumus esot paredzējusi vienpusēji, tādējādi pārkāpjot Regulas 2018/1971 35. panta 2. punktā noteikto darba mehānismu izstrādes procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Šajā ziņā Spānijas Karaliste uzsver, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0105" ID="QS0105"/>attiecīgie noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/> Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta izpratnē var tikt paredzēti tikai nolīgumā par piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>. Tas, ka šie noteikumi nav paredzēti šādā nolīgumā – pretēji tam, ko Komisija ir norādījusi savā <DATE ISO="20190424">2019. gada 24. aprīļa</DATE> vēstulē, kurā tā ir atzinusi savu kompetenci izstrādāt saistošus darba mehānismus atkarībā no vajadzībām –, nepiešķir tai pilnvaras tos ārpus starptautiska nolīguma noteikt vienpusēji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Turklāt Spānijas Karaliste apgalvo, ka Komisija patiesībā ir pieņēmusi aktu, kam ir tiesiskas sekas, bez jebkāda juridiska pamata šādi rīkoties. Lai gan apstrīdētajā lēmumā kā juridiskais pamats ir minēts LES 17. panta 1. punkts, šī tiesību norma tomēr neesot pietiekams juridiskais pamats, kas ļautu Komisijai vienpusēji pieņemt aktus, kuros paredzēta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0106" ID="QS0106"/>trešās valsts<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/> dalība Eiropas struktūrās. Ar minēto tiesību normu Komisijai esot piešķirtas vispārējas pilnvaras veikt koordinācijas funkcijas vispārīgi, nevis funkcijas konkrētā jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Papildus tam Spānijas Karaliste uzskata, ka arī Regulā 2018/1971 Komisijai nav piešķirta kompetence paredzēt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0107" ID="QS0107"/>attiecīgus noteikumus<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/> šīs regulas 35. panta 2. punkta izpratnē gadījumā, ja nolīgumā par piedalīšanos būtu robs. Līdz ar to Komisija nevarot ar vienpusēju lēmumu paredzēt šos attiecīgos noteikumus un izstrādāt darba mehānismus, ar kuriem tie tiek īstenoti, ja minētajā regulā tai šāda kompetence nav piešķirta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Turklāt Spānijas Karaliste norāda, ka – pretēji tam, ko Komisija ir paudusi savā <DATE ISO="20190424">2019. gada 24. aprīļa</DATE> vēstulē, – ar Regulu 2018/1971 tai nav piešķirta kompetence izstrādāt saistošus darba mehānismus atkarībā no vajadzībām. Pirmkārt, ar šīs regulas 35. panta 1. punktu, kas nav piemērojams šajā lietā, Komisijai neesot piešķirta kompetence izstrādāt saistošus darba mehānismus, bet gan tikai pilnvaras apstiprināt <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja izstrādātus darba mehānismus, kas nerada juridiskus pienākumus. Otrkārt, minētās regulas 35. panta 2. punktā Komisijai neesot piešķirta nekāda loma, jo tā šajā tiesību normā neesot minēta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Spānijas Karaliste no tā secina – tā kā Kosovas SAN nav iekļauti attiecīgi noteikumi, kas atļautu piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>, Komisija nevar ar vienpusēju lēmumu pieņemt nepieciešamos noteikumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu mērķi piedalīties <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>, un ar kuriem tiek uzlikti pienākumi Kosovai. Šo lomu varot uzņemties tikai ar Kosovas SAN 126. pantu izveidotā Stabilizācijas un asociācijas padome, jo tā ir vienīgā iestāde, kurai ir tiesības pieņemt saistošus lēmumus attiecībā uz Kosovu un Savienību Kosovas SAN ietvaros atbilstoši Kosovas SAN 128. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Komisija apstrīd Spānijas Karalistes argumentus un lūdz trešo pamatu noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Ar trešo pamatu Spānijas Karaliste būtībā apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta otro daļu, jo tā apstrīdētajā lēmumā esot vienpusēji izstrādājusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0108" ID="QS0108"/>darba mehānismus<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/> šīs tiesību normas izpratnē, lai nodrošinātu Kosovas VRI piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> Regulatoru valdē un darba grupās, kā arī <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja valdē. Spānijas Karalistes ieskatā, šie saistošie darba mehānismi bija jāizstrādā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0109" ID="QS0109"/>saskaņā ar attiecīgajiem minēto nolīgumu [par piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>] noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/> – tā, ka tikai pašos šajos nolīgumos būtu noteikta minēto darba mehānismu izstrādes kārtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Spānijas Karaliste no tā secina, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija ir ne tikai atkāpusies no minētajā tiesību normā paredzētās procedūras trešo valstu VRI dalībai <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>, bet arī pieņēmusi saistošu tiesību aktu bez jebkāda juridiska pamata, jo šai iestādei neesot nepieciešamo pilnvaru, lai to darītu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Līdz ar to Vispārējai tiesai ir jāpārbauda Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētā procedūra tādu darba mehānismu izstrādei, kas ir piemērojami trešo valstu VRI dalībai <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>, lai noteiktu, vai Komisija bija kompetenta vienpusēji izstrādāt šos darba mehānismus apstrīdētajā lēmumā un vai juridiskais pamats, uz kuru šis lēmums ir balstīts, ir atbilstošs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta otrā daļa ir formulēta šādi: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0110" ID="QS0110"/>saskaņā ar attiecīgajiem [..] nolīgumu [par trešo valstu VRI piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>] noteikumiem tiek izstrādāti darba mehānismi, kuros jo īpaši nosaka būtību, apmēru un veidu, kādā [..] [notiek piedalīšanās] <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> biroja darbā, tostarp noteikumi par dalību <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> īstenotās iniciatīvās, finanšu iemaksām un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojam paredzēto personālu [..]<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Spānijas Karaliste, apgalvodama, ka šo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0111" ID="QS0111"/>darba mehānismu<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/> izstrādes kārtība ir jānosaka tikai nolīgumos par piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>, it īpaši balstās uz minēto Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta otrās daļas redakciju. Taču šādu pieeju ir grūti savietot ar šīs tiesību normas lietderīgo iedarbību. Proti, ja šīs piedalīšanās būtībai, apmēram un nosacījumiem jau būtu jābūt detalizētiem pašos nolīgumos par piedalīšanos, minētā tiesību norma – kuras mērķis tieši ir paredzēt minēto darba mehānismu pieņemšanu – kļūtu nelietderīga un līdz ar to tai vairs nebūtu nekādas jēgas pastāvēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta otrajā daļā lietotais formulējums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0112" ID="QS0112"/>attiecīgie nolīgumu noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/> nenozīmē, ka sīki izstrādātiem noteikumiem par dalību <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> jau ir jābūt ietvertiem attiecīgajā nolīgumā par piedalīšanos. Atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0113" ID="QS0113"/>attiecīgajiem nolīgumu noteikumiem<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/>, ko papildina vārdi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0114" ID="QS0114"/>saskaņā ar<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/>, drīzāk ir vērsta uz to, lai norādītu, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0115" ID="QS0115"/>darba mehānismu<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/> pieņemšana ir jāveic <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0116" ID="QS0116"/>atbilstoši<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/> šo nolīgumu par piedalīšanos noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Spānijas Karaliste tomēr apgalvo, ka, lai paredzētu sīkākus noteikumus attiecībā uz tās iestāžu piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>, ir nepieciešams nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, jo attiecībā uz šīm iestādēm tiekot noteikti pienākumi. Taču, Spānijas Karalistes ieskatā, šāds nolīgums attiecībā uz Kosovu nepastāv.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, kā izriet no otrā pamata pārbaudes, ka pastāv starp Kosovu un Savienību noslēgts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0117" ID="QS0117"/>nolīgums<QUOT.END REF.START="QS0117" CODE="201D" ID="QE0117"/> par piedalīšanos Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta pirmās daļas izpratnē. Turklāt no šā sprieduma 69.–70. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka šādā nolīgumā nav<?PAGE NO="11"?> obligāti jābūt ietvertiem detalizētiem noteikumiem par piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>. Turklāt ir jānorāda, ka Regulā 2018/1971 nav prasīts, lai šīs piedalīšanās būtība, apmērs un nosacījumi būtu paredzēti formālā nolīgumā vai ar attiecīgo trešo valsti noslēgtā divpusējā instrumentā. Vispārīgi runājot, nav juridiski nepieciešams prasīt, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0118" ID="QS0118"/>atvērtība<QUOT.END REF.START="QS0118" CODE="201D" ID="QE0118"/> attiecībā uz trešās valsts VRI <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0119" ID="QS0119"/>piedalīšanos<QUOT.END REF.START="QS0119" CODE="201D" ID="QE0119"/> tiktu pakārtota īpašai atļaujai, kura piešķirta starptautiska nolīguma ietvaros. Proti, šī atvērtība un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0120" ID="QS0120"/>iesaistīšanās noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0120" CODE="201D" ID="QE0120"/>, kas pieņemti attiecībā uz piedalīšanos <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT>, nerada nekādu juridisku pienākumu attiecībā uz šo VRI, jo galu galā tai pašai ir brīvi jāpieņem galīgais lēmums piedalīties <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> saskaņā ar šiem noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Turklāt Spānijas Karaliste apgalvo, ka nav juridiskā pamata, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, jo Komisijai neesot nepieciešamo pilnvaru, lai izstrādātu darba mehānismus, kas piemērojami Kosovas VRI dalībai <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisija norāda – tā kā Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta formulējumā nav paredzēta tieša kompetence, tā uzskatīja par piemērotāku apstrīdētā lēmuma 1. apsvērumā atsaukties uz LES 17. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Proti, jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 1. apsvērumā ir minēts LES 17. pants. Konkrēti, šajā apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0121" ID="QS0121"/>Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktā ir uzskaitītas Komisijas pilnvaras un ir noteikts, ka Komisija sekmē vispārējās Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemas atbilstīgu iniciatīvu, veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas, kas paredzētas Līgumos, un nodrošina Savienības ārējo pārstāvību, izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomu un citus Līgumos paredzētus gadījumus<QUOT.END REF.START="QS0121" CODE="201D" ID="QE0121"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Tāpat ir jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojs ir decentralizēta Savienības aģentūra, kuras uzdevums ir piemērot Savienības tiesības. Šai aģentūrai ir atvasinātas pilnvaras, kas parasti ir piešķirtas Komisijai saskaņā ar tās izpildfunkcijām un ārējās pārstāvības pilnvarām, jo runa ir par sadarbību ar trešo valstu VRI atbilstoši LES 17. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pilnvaras, kas kāda leģislatīva akta ietvaros nav tieši deleģētas kādai Savienības aģentūrai, paliek Komisijas kompetencē. Tā kā ne ar Regulu 2018/1971, ne ar kādu citu Savienības tiesisko regulējumu <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojam vai kādai citai iestādei nav tieši piešķirtas pilnvaras izstrādāt trešo valstu VRI – tostarp Kosovas VRI – dalībai piemērojamos darba mehānismus, šī kompetence ir Komisijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Šo secinājumu apstiprina Regulas 2018/1971 35. panta 1. punktā un 35. panta 2. punktā izmantoto formulējumu atšķirība. Proti, ar 1. punktu <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> un <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> birojam ir tieši deleģētas pilnvaras izstrādāt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0122" ID="QS0122"/>darba mehānismus<QUOT.END REF.START="QS0122" CODE="201D" ID="QE0122"/>, bet ar atrunu par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0123" ID="QS0123"/>Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu<QUOT.END REF.START="QS0123" CODE="201D" ID="QE0123"/>, kurai tādējādi ir uzraudzības funkcija, savukārt 2. punktā šāda pilnvaru deleģēšana nav paredzēta. Šīs pilnvaras tātad joprojām ietilpst Komisijas kompetencē, kas tai ļauj pieņemt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0124" ID="QS0124"/>darba mehānismus<QUOT.END REF.START="QS0124" CODE="201D" ID="QE0124"/> atbilstoši minētās regulas 35. panta 2. punktam, izņemot, ja attiecīgajā starptautiskajā nolīgumā ir paredzēta cita procedūra, kā tas ir EEZ dalībvalstu gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Līdz ar to Komisijas ziņā ir īstenot tiesību aktu prasības atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas ar LES 17. pantu, un tai nevar pārmest, ka tā būtu atsaukusies uz šo tiesību normu apstrīdētā lēmuma 1. apsvērumā situācijā, kad Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta formulējumā nav skaidri minētas pilnvaras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Turklāt Spānijas Karaliste apgalvo, ka tāda vispārēja tiesību norma kā LES 17. pants, kurā ir paredzēta sadarbība vispārīgi, nevar būt pamats apstrīdētā lēmuma pieņemšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka, ciktāl ir runa par Padomes pilnvarām, Tiesa ir atzinusi, ka LES 16. pants var būt par pamatu noteiktām Padomes pilnvarām (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160728">2016. gada 28. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Padome/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑660/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:616">EU:C:2016:616</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Līdz ar to, ja tas tā ir LES 16. panta gadījumā, nav iemesla, lai<?PAGE NO="12"?> šāda interpretācija netiktu izmantota arī attiecībā uz LES 17. pantu, kas ir ekvivalentā tiesību norma Komisijas gadījumā. Tādējādi – pretēji Spānijas Karalistes apgalvotajam – tas, ka LES 17. pants ir vispārēja tiesību norma, nenozīmē, ka tas nevar būt pietiekams juridiskais pamats.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija bija kompetenta apstrīdētajā lēmumā vienpusēji noteikt Regulas 2018/1971 35. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētos trešo valstu VRI dalībai <HT TYPE="ITALIC">BEREC</HT> piemērojamos <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0125" ID="QS0125"/>darba mehānismus<QUOT.END REF.START="QS0125" CODE="201D" ID="QE0125"/> un tādējādi tai nevar pārmest, ka tā šajā lēmumā būtu atkāpusies no minētajā tiesību normā noteiktās procedūras. Tāpat Komisijai nevar pārmest, ka minētajam lēmumam nav juridiskā pamata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Līdz ar to arī trešais Spānijas Karalistes izvirzītais pamats ir jānoraida un prasība ir jānoraida kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Tā kā Spānijas Karalistei spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Costeira</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kancheva</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Perišin</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20200923">2020. gada 23. septembrī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>