Briselē, 8.3.2018

COM(2018) 112 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par dalībvalstu 2017. gadā iesniegto fiskālo datu kvalitāti


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par dalībvalstu 2017. gadā iesniegto fiskālo datu kvalitāti

SATURA RĀDĪTĀJS

1.    Vispārīga informācija    

2.    Galvenie konstatējumi par 2017. gada paziņojumiem par valdības budžeta deficīta un parāda līmeni    

2.1.    Savlaicīgums, ticamība un pilnīgums    

2.1.1.    Savlaicīgums    

2.1.2.    Ticamība    

2.1.3.    Tabulu pilnīgums un papildu informācija    

2.1.4.    Papildu tabula ziņošanai par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam    

2.1.5.    Anketa par starpvaldību aizdevumiem    

2.2.    Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un saskaņotība    

2.2.1.    Informācijas apmaiņa un precizējumi    

2.2.2.    Ar dialogu saistīti un metodikas izpētes apmeklējumi    

2.2.3.    Eurostat īpašās konsultācijas    

2.2.4.    Jaunākie metodikas jautājumi    

2.2.5.    Saskaņotība ar attiecīgajiem valdības kontiem    

2.3.    Publicēšana    

2.3.1.    Galveno rādītāju un detalizētu paziņošanas tabulu publicēšana    

2.3.2.    Piezīmes par datu kvalitāti    

2.3.3.    Iesniegto datu grozījumi    

2.3.4.    Metadatu (aprakstu) publicēšana    

3.    Secinājumi    


1.Vispārīga informācija

Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2009 1 8. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisijai (Eurostat) regulāri ir jāiesniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti. Šajā gada ziņojumā tiek sniegts vispārējs novērtējums par datu savlaicīgumu, ticamību, pilnīgumu un konsekvenci, kā arī par to atbilstību uzskaites noteikumiem. Iepriekšējo ziņojumu (par 2016. gada datiem) Komisija pieņēma 2017. gada 9. martā 2 .

Eurostat regulāri novērtē dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti, kā arī tajos izmantoto vispārējās valdības sektora kontu kvalitāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 3 . Minētajā novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta faktoriem, kas paskaidro vispārējās valdības budžeta deficītu/pārpalikumu un vispārējās valdības parāda pārmaiņas. Dalībvalstis nosūta šo informāciju Eurostat divreiz gadā, iesniedzot datus EDP paziņošanas tabulās, Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām, Papildu tabulā par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam un arī divpusējos precizējumos. Eurostat arī sazinās ar dalībvalstīm, veicot regulārus apmeklējumus saistībā ar EDP dialogu.

Šis ziņojums sagatavots, pamatojoties uz galvenajiem konstatējumiem un rezultātiem, kas iegūti, izmantojot dalībvalstu 2017. gadā iesniegtos EDP datus. Tajā galvenā uzmanība pievērsta jaunākajiem ziņojumiem, kas iesniegti 2017. gada oktobrī, vajadzības gadījumā salīdzinot datus ar 2017. gada aprīlī un 2016. gadā sniegtajiem datiem.

2.Galvenie konstatējumi par 2017. gada paziņojumiem par valdības budžeta deficīta un parāda līmeni

2.1.Savlaicīgums, ticamība un pilnīgums

2.1.1.Savlaicīgums

Dalībvalstīm divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim, ir jāiesniedz Eurostat faktiskie un plānotie EDP dati 4 . 2017. gadā iesniegtie EDP paziņojumi bija par 2013.–2017. gadu. 2017. gada rādītāji ir valsts iestāžu plānotie rādītāji, savukārt 2013.–2016. gada rādītāji ir faktiskie dati 5 . Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 1. punktu Eurostat novērtē dalībvalstu iesniegtos faktiskos datus, nevis plānotos datus.

Visas dalībvalstis iesniedza abus paziņojumus noteiktajos iesniegšanas termiņos.

2.1.2.Ticamība

Salīdzinot 2017. gada aprīļa un oktobra EDP paziņojumus, korekcijas galvenokārt bija jāveic šādu iemeslu dēļ: sākotnējo datu, galvenokārt darba bilances un nodokļu datu, atjaunināšana, kā arī metodikas grozījumi, piemēram, vienību vai darījumu pārklasificēšana.

Salīdzinot datus, kas sniegti 2016. gada aprīļa un oktobra paziņojumos, 8 dalībvalstīm valdības budžeta pārpalikums/deficīts (procentos no IKP) bija uzlabojies, bet 10 dalībvalstīm — pasliktinājies. Lielākās pozitīvās korekcijas notikušas Dānijā, Zviedrijā (+0,3 procentpunkti katrā), Čehijas Republikā un Somijā (+0,2 procentpunkti katrā), bet lielākās negatīvās korekcijas notikušas Igaunijā (-0,6 procentpunkti), Slovākijā (-0,5 procentpunkti) un Grieķijā (-0,3 procentpunkti). Lielākās korekcijas, samazinot 2016. gada parādu, ar IKP pārskatīšanu nesaistītu iemeslu dēļ ir notikušas Zviedrijā (+0,9 procentpunkti), Ungārijā, Kiprā (+0,7 procentpunkti katrā) un Luksemburgā (+0,3 procentpunkti), savukārt Maltā notikušās korekcijas palielināja parādu (-0,4 procentpunkti).

IKP korekcijas ievērojami ietekmējušas parāda attiecību vairākām dalībvalstīm. Jo īpaši IKP pārskatīšanas dēļ parāda attiecības palielināšanās tika novērota Grieķijai (+1,7 procentpunkti), Luksemburgai, Francijai (+0,4 procentpunkti katrai) un Latvijai (+0,2 procentpunkti), bet samazināšanās — 24 dalībvalstīm, no kurām lielākā bija Īrijai (-2,7 procentpunkti), Horvātijai, Kiprai, Slovēnijai (-1,3 procentpunkti), Apvienotajai Karalistei (-1,0 procentpunkts), Austrijai, Ungārijai (-0,9 procentpunkti katrai), Itālijai (-0,6 procentpunkti), Bulgārijai, Čehijas Republikai, Nīderlandei un Somijai (-0,5 procentpunkti katrai).

2.1.3.Tabulu pilnīgums un papildu informācija

Paziņojumu tabulu aizpildīšana ir svarīgs juridisks pienākums, kas jāizpilda, lai Eurostat varētu pareizi novērtēt datu kvalitāti. Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 2. punktā teikts, ka dalībvalstīm ir jāsniedz Eurostat attiecīgā statistikas informācija, kas “jo īpaši .. ir:

a)    nacionālo kontu dati;

b)    apraksti;

c)    EDP paziņošanas tabulas;

d)    paziņojumiem pievienotās papildu aptaujas un skaidrojumi.”

Ir četras galvenās EDP paziņošanas tabulas:

-1. tabula attiecas uz paziņojumiem par valdības budžeta pārpalikumu/deficītu (kopumā un sadalījumā pa valdības apakšsektoriem) un parāda līmeni (kopumā 6 un sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām). Tajā ietverts arī IKP faktiskajās tirgus cenās un valdības bruto pamatkapitāla veidošanas izmaksas un procentu izmaksas;

-2.A līdz 2.D tabulā sniedz datus, ar kuriem paskaidro pāreju no valdības bilances (nacionālo kontu metodikā saukta “darba bilance”) valsts definīcijas uz katra valdības apakšsektora budžeta pārpalikumu/deficītu (nacionālo kontu metodikā saukti “neto aizdevumi / neto aizņēmumi”) 7 ; 

-3.A līdz 3.D tabulā sniedz datus, ar kuriem paskaidro valdības budžeta pārpalikuma/deficīta un pārējo attiecīgo faktoru ietekmi uz valdības parāda līmeņa svārstībām un parāda konsolidāciju;

-4. tabula galvenokārt ietver datus par tirdzniecības kredītiem un avansiem 8 .

2017. gadā EDP 1. un 2. tabula attiecas uz 2013.–2017. gadu 9 , savukārt pārējās tabulas attiecas uz 2013.–2016. gadu.

Aprīlī un oktobrī visas dalībvalstis iesniedza Eurostat visas EDP paziņošanas tabulas 10 . Oktobra paziņojumos visas dalībvalstis pilnībā aizpildīja EDP 1. tabulu un sniedza detalizētu informāciju EDP 2. tabulā par saikni starp darba bilanci un EDP pārpalikumu/deficītu visos apakšsektoros. Pirmo reizi Apvienotā Karaliste ziņoja par pārejas posteņiem EDP 2.A un 2.C tabulā. Dažas valstis (Vācija, Austrija) nepaziņoja par visiem veidnē pieprasītajiem pārejas posteņiem, bet citas valstis (Vācija, Itālija, Nīderlande, Somija un Zviedrija) iekļāva dažus atlikušos pārejas posteņus.

Ne visas dalībvalstis iesniedza visus prasītos dalījumus visās EDP 3. tabulās, jo īpaši attiecībā uz vietējo valdību.

Par vispārējās valdības visiem tirdzniecības kredītiem un avansiem ir jāziņo EDP 4. tabulā. Tomēr visu valdības apakšsektoru pilnīgu aptvērumu, kā arī aptvērumu šajos apakšsektoros panāca tikai nedaudz vairāk nekā puse dalībvalstu. Beļģija, Bulgārija, Vācija, Īrija, Francija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija un Apvienotā Karaliste savus iesniegtos datus atzīmēja kā provizoriskus, proti, nākamajos paziņojumos tie tiks pārskatīti.

EDP tabulu pilnīgumu vēl var uzlabot. Tomēr, šķiet, ka atlikušās problēmas maz ietekmē datu kvalitāti.

Visas dalībvalstis iesniedza atbildes uz jautājumiem, kas doti Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām 11 . Lai gan atbilžu pilnīgums un kvalitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojusies, iesāktais darbs ir jāturpina, jo dažas valstis joprojām nesniedz visas aptaujā pieprasītās ziņas. Tas galvenokārt attiecas uz datiem par centrālās valdības prasību un parādu anulēšanu, citu debitoru/kreditoru saistību dalījumu, valdības garantiju ierakstīšanu (galvenokārt vietējās valdības aptvērumam) un datiem par kapitāla ieguldīšanu.

2.1.4.Papildu tabula ziņošanai par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam

Kopš 2009. gada 15. jūlija Eurostat vāc papildu datu kopu par valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam. 2017. gadā savāktie dati attiecas uz 2007.–2016. gadu. Visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Maltu, Poliju, Rumāniju un Slovākiju, paziņoja par dažādām valdības intervencēm šajā periodā. Somijā (2008. gadā) un Čehijas Republikā (2013.–2015. gadā) vienīgās paziņotās intervences attiecās uz iespējamām saistībām. 2016. gadā visas valstis, izņemot Slovēniju un Kipru, ziņoja, ka valdības intervence finanšu iestāžu atbalstam ir radījusi valsts deficīta ierobežotu pieaugumu vai ka tās ietekme ir bijusi neitrāla. Eurostat līdz ar EDP paziņojumu presei publicēja arī informatīvu paziņojumu, sniedzot vairāk informācijas par papildu tabulas saturu un datu konstatējumiem 12 . 

2.1.5.Anketa par starpvaldību aizdevumiem

Dalībvalstis sniedz datus arī par divpusējiem starpvaldību aizdevumiem, kas parasti ir saistīti ar finanšu atbalsta programmām. Šie dati un papildu informācija par Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu ir ietverti EDP paziņojumā presei. 2013.–2016. gadā starpvaldību aizdevumu rādītāji galvenokārt attiecas uz aizdevumiem Grieķijai, Īrijai un Portugālei.

Divpusējos starpvaldību aizdevumus atskaita no 28 ES valstu un eurozonas valstu Māstrihtas valdības parāda agregātiem, jo abi aizdevumi tiek parādīti konsolidēti.

2.2.Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un saskaņotība

2.2.1.Informācijas apmaiņa un precizējumi

Triju nedēļu paziņošanas periodā starp paziņojumu pavasara/rudens iesniegšanas termiņu un datu publicēšanu Eurostat sazinājās ar visu dalībvalstu statistikas iestādēm, lai pieprasītu papildu informāciju un precizētu, kā uzskaites noteikumi piemēroti konkrētiem darījumiem. Šis process noritēja vairākās sarakstes kārtās.

Izmantojot 2017. gada rudens pārskata periodu piemēru, līdz 6. oktobrim visām dalībvalstīm tika nosūtīti pirmās kārtas precizējumu pieprasījumi, otrās kārtas pieprasījumi tika nosūtīti 26 dalībvalstīm, trešās kārtas — 17 dalībvalstīm, bet ceturtās kārtas — vienai dalībvalstij. Eurostat lūdza dažas valstis iesniegt pārskatītas EDP paziņošanas tabulas, pārskatītas tabulas par attiecīgajiem valdības kontiem (t. i., gada izdevumu un ieņēmumu kontiem un ceturkšņa finanšu un nefinanšu kontiem), kā arī pārskatītās atbildes Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām. Vairumā gadījumu grozījumi 2017. gada oktobra paziņošanas perioda paziņotajos datos bija tehnisku kļūdu un iekšējo neatbilstību labojumi, izmaiņas EDP paziņošanas tabulās vai attiecīgās aptaujas atbildēs. Daži grozījumi attiecās uz sākotnējo datu atjaunināšanu, tostarp uz plānotajiem 2017. gada datiem.

2.2.2.Ar dialogu saistīti un metodikas izpētes apmeklējumi

Regulā (EK) Nr. 479/2009 ir paredzēti ar dialogu saistīti un metodikas izpētes apmeklējumi. ECFIN ĢD un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji regulāri piedalās šajos apmeklējumos kā novērotāji. Ar dialogu saistītus dalībvalstu apmeklējumus Eurostat veic regulāri (vismaz reizi divos gados), lai pārskatītu iesniegtos datus, izskatītu metodikas jautājumus, apspriestu statistikas procesus un aprakstos minētos avotus, novērtētu atbilstību attiecīgajiem uzskaites noteikumiem (par vispārējās valdības nošķiršanu, ierakstīšanas laiku un valdības darījumu un saistību klasifikāciju). Metodikas izpētes apmeklējumus veic tikai īpašos gadījumos, ja ir konstatēti būtiski riski vai iespējamas problēmas saistībā ar datu kvalitāti.

Ja Eurostat izvirza kādu konkrētu svarīgu jautājumu dalībvalstij, ko nevar atrisināt citādi kā tiekoties ar attiecīgo iestāžu pārstāvjiem, var rīkot arī ad hoc vai tehniskus apmeklējumus.

2017. gadā Eurostat veica ar EDP dialogu saistītus apmeklējumus Horvātijā, Īrijā, Grieķijā (divas reizes), Itālijā, Kiprā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Zviedrijā, Latvijā, Slovēnijā, Igaunijā, Austrijā, Slovākijā un Spānijā. Eurostat veica arī ad hoc apmeklējumus Polijā, Luksemburgā un Ungārijā.

Metodikas izpētes apmeklējumus Eurostat 2017. gadā neveica.

Galīgie konstatējumi par katru ar dialogu saistītu apmeklējumu, tostarp rīcības priekšlikumi, par kuriem tika panākta vienošanās, un informācija par izvirzīto jautājumu statusu, tika nosūtīti Ekonomikas un finanšu komitejai un publicēti Eurostat tīmekļa vietnē 13 . Ar dialogu saistīti apmeklējumi un rīcības priekšlikumu īstenošana ir būtiski uzlabojuši datu kvalitāti laika griezumā.

2.2.3.Eurostat īpašās konsultācijas

Dalībvalstis regulāri apspriedās ar Eurostat, lai noskaidrotu dažādus valstu uzskaites jautājumus saistībā ar iepriekšējām vai turpmākajām darbībām. Eurostat sniedz padomus saskaņā ar spēkā esošajām pamatnostādnēm 14 . Kopš 2016. gada jūlija pārredzamības nolūkā Eurostat publicē visas savas padomu vēstules 15 , neprasot vispirms attiecīgās dalībvalsts piekrišanu, kā tas bija līdz tam. 2017. gadā Eurostat publicēja 12 padomu vēstules.

2.2.4.Jaunākie metodikas jautājumi

Eurostat uzrauga EKS 2010 noteikumu un metodisko lēmumu piemērošanu, analizējot datus, ko dalībvalstis iesniegušas EDP tabulās un Aptaujā par EDP paziņošanas tabulām, kā arī apspriežoties ar valsts statistikas iestādēm EDP dialoga apmeklējumu laikā.

Eurostat sniedz papildu metodiskās vadlīnijas par uzskaites noteikumiem EDP statistikas un valdības finanšu statistikas (VFS) vajadzībām, kas papildina EKS 2010 vispārīgos noteikumus. Metodiskos norādījumus izdod Eurostat pēc apspriešanās ar valstu statistikas iestādēm. Eurostat izdod arī precizējumus, kuros paskaidro uzskaites noteikumus attiecībā uz dažiem ļoti īpašiem jautājumiem.

2017. gadā Eurostat publicēja metodiskos norādījumus par mobilo telefonu licencēm, izpētes tiesībām un citām licencēm (27. marts) un par energoefektivitātes līgumu reģistrēšanu valdības kontos (19. septembris).

Saskaņā ar EKS 2010 tika atjauninātas dalībvalstīm paredzētās vadlīnijas (kuras izmanto EDP statistikas sagatavotāji) attiecībā uz informācijas par vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu paziņošanu EDP tabulās (23. marts).

Jautājumi, kas esošajās rokasgrāmatās un vadlīnijās nav aplūkoti pietiekami, tika sīkāk analizēti un apspriesti tehniskajās darba grupās un uzdevumgrupās.

Papildus EDP Statistikas darba grupas divām regulārajām sanāksmēm Eurostat organizēja četras uzdevumgrupas (par energoefektivitātes līgumiem, valdības deficīta un parāda rokasgrāmatu, valdības finanšu statistiku un valdības funkciju klasifikāciju) un divas īpašas ekspertu sanāksmes (par finanšu pārvaldības struktūrām un kaitīgajiem parādiem).

Eurostat turpināja sekot, kā tiek izpildīti 2016. gada novembra ECOFIN secinājumi statistikas jomā, sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu komitejas Statistikas apakškomiteju un Ekonomikas un finanšu komitejas aizstājējiem. Pēc Padomes pieprasījuma Eurostat sagatavoja savlaicīgu progresa ziņojumu un iesniedza to Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK). Eurostat sagatavoja arī dokumentu “Procedures for the development and implementation of methodology underpinning EDP data” 16 (“EDP datu metodikas izstrādes un īstenošanas procedūras”), kura galvenais mērķis ir noteikt detalizētas un stabilas procedūras saistībā ar metodisko darbu EDP un VFS jomā, īpašu uzmanību pievēršot skaidrībai, pārredzamībai un savlaicīgumam. Dokumentā papildus EKS 2010 ir noteiktas dažāda veida metodiskās vadlīnijas, konsultāciju process katram veidam un ziņas par īstenošanu.

Komisija 22. februārī pieņēma ziņojumu par izmeklēšanu saistībā ar manipulāciju ar statistikas datiem Austrijā (kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā un Komisijas 2016. gada 3. maija Lēmumā) un Ieteikumu Padomes Īstenošanas lēmumam, ar ko Austrijai piemēro sodanaudu par manipulāciju ar parāda datiem Zalcburgas federālajā zemē. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1173/2011 8. panta 1. punktu Padomei ir jālemj par ieteikumu.

2.2.5.Saskaņotība ar attiecīgajiem valdības kontiem

Paziņošanas termiņi 1. aprīlī un 1. oktobrī, ko noteica ar Regulu (EK) Nr. 479/2009, tika ieviesti, lai nodrošinātu saskaņotību ar attiecīgajiem gada un ceturkšņa valdības sektora kontiem, kuri vairākās EKS nosūtīšanas tabulās tiek iesniegti Eurostat. Piemēram, valdības kopējiem izdevumu un ieņēmumu rādītājiem būtu jābūt saskaņotiem ar iesniegto budžeta deficīta rādītāju.

EDP dati kopumā saskanēja ar paziņotajiem EKS 2010 valdības kontiem, lai gan ir zināmas bažas par finanšu aktīvu un saistību bilancēm (uzkrātie lielumi) un vispārējās valdības ceturkšņa finanšu kontiem (EKS, 27. tabula). Dažām dalībvalstīm vēl joprojām ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu EDP 3. tabulu saskaņotību ar EKS 27. tabulu.

Attiecībā uz neto finanšu darījumiem būtiskas atšķirības par vairākiem gadiem joprojām ir novērotas Grieķijai, jo finanšu konti, par kuriem ziņoja Grieķijas Banka, nav pielīdzināti ELSTAT paziņotajiem EDP datiem. Grieķijas Banka nav ievērojusi Eurostat vadlīnijas par EKS 2010 uzskaiti attiecībā uz vairākiem jautājumiem. 2015. gada oktobrī Eurostat nolēma nepublicēt EKS 27. tabulu par Grieķiju, kamēr problēmas nav atrisinātas.

Vācijai, Spānijai un Portugālei ziņojumi par statistikas neatbilstībām 2017. gada oktobra paziņošanas tabulās atšķiras no EKS 27. tabulā pieņemtā un rada būtiskas neatbilstības par visiem gadiem.

Visām dalībvalstīm IKP rādītāji bija saskanīgi, izņemot nebūtiskas atšķirības Francijai (aprīlī) un Lietuvai (oktobrī), jo abas šīs valstis saistībā ar EDP sniedza gada kontu avansa versiju.

Dati par budžeta pārpalikumu/deficītu, bruto pamatkapitāla veidošanas un procentu izmaksām, par ko ziņoja dalībvalstis, pilnībā saskan ar ikgadējiem un ceturkšņa datiem par valsts izdevumiem un ieņēmumiem (EKS 2. un 25. tabula). Dati par valdības gada un ceturkšņa parādu (EKS 28. tabula) arī pilnībā atbilst visām dalībvalstīm.

2.3.Publicēšana

2.3.1.Galveno rādītāju un detalizētu paziņošanas tabulu publicēšana

Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. panta 1. punktā noteikts: “Trīs nedēļās pēc .. pārskatu sniegšanas termiņa .. Komisija (Eurostat) paziņo faktiskos valdības budžeta deficīta un valdības parāda datus, lai piemērotu Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Datus paziņo, tos publicējot.”

Eurostat 24. aprīlī 17 un 23. oktobrī 18 publicēja datus par valdības budžeta deficītu un parādu savā tīmekļa vietnē kopā ar visām dalībvalstu iesniegtajām galīgajām paziņošanas tabulām 19 un arī paziņojumu par:

-budžeta deficīta un parāda korekciju;

-valdības intervencēm finanšu iestāžu atbalstam;

-visām tirdzniecības kredītu un avansu saistībām;

-valdības budžeta pārpalikuma/deficīta un parāda korekcijām (tās aprīlī pirmo reizi tika publicētas atsevišķi).

Eurostat arī publicēja paziņojumu presei par Māstrihtas ceturkšņa parādu aptuveni t+115 20 dienās, kā arī paziņojumu presei par vispārējās valdības ceturkšņa budžeta deficītu.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2009 dalībvalstis publicē faktiskos datus par budžeta deficītu un parādu. Visas dalībvalstis publicē budžeta deficīta un parāda rādītājus valsts līmenī. Vairākums dalībvalstu ir informējušas Eurostat, ka tās publicē visas EDP tabulas. Piecas dalībvalstis (Bulgārija, Itālija, Luksemburga, Polija un Slovākija) publicē tikai dažas paziņošanas tabulas. Francija publicē tikai deficīta un parāda rādītājus un nepublicē nevienu EDP tabulu valsts līmenī.

2.3.2.Piezīmes par datu kvalitāti

2017. gada oktobris

Eurostat izteica piezīmi par Francijas iesniegto datu kvalitāti saistībā ar dažu Agence Française de Développement darbību reģistrēšanu.

Eurostat saglabāja savas piezīmes par Beļģijas un Ungārijas sniegto datu kvalitāti (piezīme par Ungāriju tika daļēji atsaukta).

Eurostat atsauca savu piezīmi par Luksemburgas sniegto datu kvalitāti (kas tika izteikta tā paziņojumā presei 2017. gada 24. aprīlī).

2017. gada aprīlis

Eurostat izteica piezīmi par Luksemburgas sniegto datu kvalitāti saistībā ar slimnīcu sektora klasifikāciju un par vairākiem tehniskiem jautājumiem, piemēram, par debitoru parādu un parādu kreditoriem reģistrēšanu, par statistikas neatbilstību EDP tabulās lielumu un par to, ka nav pieejami dati par vietējo valdību.

Eurostat saglabāja savas piezīmes par Beļģijas un Ungārijas sniegto datu kvalitāti.

Eurostat atsauca savu piezīmi par Kipras sniegto datu kvalitāti (kas tika izteikta tā paziņojumā presei 2016. gada 21. oktobrī).

2.3.3.Iesniegto datu grozījumi

Eurostat nav grozījis datus, ko dalībvalstis iesniegušas 2017. gada aprīļa un oktobra EDP paziņojumos.

2.3.4.Metadatu (aprakstu) publicēšana 21

Regulā (EK) Nr. 479/2009 paredzēts, ka EDP apraksti ir daļa no statistikas informācijas, kas dalībvalstīm ir jāsniedz. Turklāt tajā noteikts arī, ka EDP aprakstus publicē valsts mērogā.

Eurostat mainīja EDP aprakstu formātu, veicot strukturālas pārmaiņas un pieprasot detalizētāku informāciju. Ir apstiprināta jaunā apraksta veidne, kas ir pielāgota EKS 2010, un līdz 2017. gada beigām Eurostat publicēja labotos aprakstus 21 dalībvalstij. Pārējās septiņas valstis tos iesniedza, izmantojot EDP apraksta projektu. Galīgie Grieķijas, Īrijas un Austrijas iesniegtie EDP apraksti tiks publicēti nākamajos mēnešos. Turpmāka virzība ir paredzēta Francijai, Luksemburgai, Kiprai un Nīderlandei.

3.Secinājumi

Eurostat atzīst, ka kopumā turpina uzlaboties iesniegto datu saskaņotība un pilnīgums. Tomēr jāturpina uzlabot fiskālo datu kvalitāti. 2017. gadā Eurostat sniedza vairāk divpusēju precizējumu, novērtējot EDP paziņojumus. Tas arī biežāk sazinājās un apspriedās ar dalībvalstīm laikā starp paziņojumiem. Visu Eurostat metodisko padomu vēstuļu publicēšana ir uzlabojusi zināšanu apmaiņu un pārredzamību. To pašu var teikt par Eurostat centieniem veicināt statistikas sagatavotāju un tās lietotāju vispusīgāku saziņu attiecībā uz metodikas pilnveidojumiem.

Dažās dalībvalstīs, jo īpaši Grieķijā, ir problēmas ar ceturkšņa finanšu kontu saskaņotību.

Eurostat izteica piezīmes par Luksemburgas aprīļa EDP paziņojumā un Francijas oktobra EDP paziņojumā sniegto datu kvalitāti. Eurostat atsauca savas piezīmes par Kipru (aprīlis) un Luksemburgu (oktobris) un saglabāja piezīmes par Beļģiju un Ungāriju (aprīlis un oktobris).

Vispārīgi Eurostat secina, ka 2017. gadā turpināja uzlaboties iesniegto fiskālo datu kvalitāte. Kopumā dalībvalstis ir sniegušas kvalitatīvāku informāciju gan EDP paziņošanas tabulās, gan citās attiecīgās statistikas atskaitēs.

(1)

   Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (EDP) (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).

(2)

   COM(2017) 123 final.

(3)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS 2010) (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(4)

   Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 1. un 3. punkts.

(5)

   Faktiskie dati var būt aptuveni, daļēji pabeigti vai gala rezultāti.

(6)

     Saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru valdības parāds ir vispārējās valdības sektora konsolidētā parāda kopapjoms (tā nominālvērtībā), kas līdz gada beigām nav nomaksāts. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2009 valdības parāds ietver valūtu un noguldījumus (AF.2), parāda vērtspapīrus (AF.3) un aizdevumus (AF.4), kā noteikts EKS 2010.

(7)

     Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. punkts.

(8)

   Sk. Padomes 1993. gada 22. novembra protokolam pievienotos paziņojumus;    
https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/gfs/images/e/e7/Statements_9817.en93.pdf .

(9)

   Regulā (EK) Nr. 479/2009 ir tikai tieši prasīts, ka dalībvalstīm ir jāsniedz plānotie dati EDP 1. un 2.A tabulā.

(10)

   Dalībvalstu iesniegtās EDP paziņošanas tabulas ir pieejamas Eurostat tīmekļa vietnē:    
http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/edp-notification-tables .

(11)

   Šajā aptaujas anketā ir 13 iedaļas, kurās jānorāda kvantitatīva un dažreiz arī kvalitatīva informācija vairākās jomās, piemēram, nodokļu un sociālo iemaksu darījumi un darījumi ar ES, militāru iekārtu iegāde, valdības garantijas, parādu anulēšana, valdības kapitāla ieguldīšana publiskās sabiedrībās, publiskās un privātās partnerības, pārvirzīšanas darījumi un citi jautājumi.

(12)

    http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1 015 035/2 022 710/Background-note-on-gov-interventions-OCT-2017-final.pdf

(13)

      http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/eurostat-edp-visits-to-member-states

(14)

      http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/methodology/guidance-on-accounting-rules

(15)

      http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/methodology/advice-to-member-states

(16)

  http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/2041329/Procedures-Dev-and-Implt-Methodology-EDP-data.pdf  

(17)

    http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2 995 521/7 997 684/2-24 042 017-AP-EN.pdf

(18)

    http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2 995 521/8 338 481/2-23 102 017-AP-EN.pdf

(19)

      http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/edp-notification-tables

(20)

     “t” ir tā perioda beigas, uz kuru attiecas paziņošana.

(21)

   To metožu, procedūru un avotu apraksti, kurus izmanto, lai apkopotu faktiskos datus par budžeta deficītu un parādu un tajos izmantotajiem valdības sektora kontiem.