(1)

Politiskās reklāmas piedāvājums un pieprasījums aug, un arvien biežāk tai ir pārrobežu raksturs. Ar šo darbību ir saistīts plašs daudzveidīgu pakalpojumu klāsts — tos arvien lielākā skaitā piedāvā, piemēram, politisko konsultāciju uzņēmumi, reklāmas aģentūras, reklāmas tehnoloģiju (“ad-tech”) platformas, sabiedrisko attiecību uzņēmumi, ietekmētāji un dažādi datu analīzes un starpniecības pakalpojumu sniedzēji. Politiskā reklāma var izpausties dažādos veidos, arī kā apmaksāts saturs, sponsorēti meklēšanas rezultāti, apmaksāti mērķorientēti vēstījumi, popularizēšana rangos, saturā integrēta kāda produkta vai personas popularizēšana, piemēram, produktu izvietošana, ietekmētāju sniegti un citi ieteikumi. Saistītās darbības var ietvert, piemēram, politiskās reklāmas izplatīšanu pēc sponsora pieprasījuma vai satura publicēšanu par samaksu.

(1)

Politiskās reklāmas piedāvājums un pieprasījums aug, un arvien biežāk tai ir pārrobežu raksturs. Ar šo darbību ir saistīts plašs daudzveidīgu pakalpojumu klāsts — tos arvien lielākā skaitā piedāvā, piemēram, politisko konsultāciju uzņēmumi, reklāmas aģentūras, reklāmas tehnoloģiju (“ad-tech”) platformas, sabiedrisko attiecību uzņēmumi, ietekmētāji un dažādi datu analīzes un starpniecības pakalpojumu sniedzēji. Politiskā reklāma var izpausties dažādos veidos, arī kā apmaksāts saturs, sponsorēti meklēšanas rezultāti, apmaksāti mērķorientēti vēstījumi, popularizēšana rangos, saturā integrēta kāda produkta vai personas popularizēšana, piemēram, produktu izvietošana, ietekmētāju sniegti un citi ieteikumi. Saistītās darbības var ietvert, piemēram, politiskās reklāmas izplatīšanu pēc sponsora pieprasījuma vai satura publicēšanu par samaksu vai cita veida atlīdzību, tostarp atlīdzību natūrā .

(2)

Politisko reklāmu var izplatīt vai publicēt pāri robežām, izmantojot dažādus līdzekļus un medijus. To var izplatīt vai publicēt tradicionālajos bezsaistes medijos, piemēram, laikrakstos, televīzijā un radio, kā arī arvien biežāk tiešsaistes platformās, tīmekļa vietnēs, mobilajās lietotnēs, datorspēlēs un citās digitālajās saskarnēs. Reklāma digitālajās saskarnēs tiek īpaši bieži piedāvāta pārrobežu kontekstā, un tā arī rada jaunas un sarežģītas regulējuma un izpildes panākšanas problēmas. Ievērojami palielinās tiešsaistes politiskās reklāmas izmantošana, un daži politiskās reklāmas lineārie bezsaistes formāti, piemēram, radio un televīzija, tiek piedāvāti arī tiešsaistē kā pakalpojumi pēc pieprasījuma. Politiskās reklāmas kampaņas parasti tiek organizētas tā, lai izmantotu dažādus medijus un formātus.

(2)

Politisko reklāmu var izplatīt vai publicēt pāri robežām, izmantojot dažādus tiešsaistes un bezsaistes līdzekļus un medijus. Tās apjoms strauji pieaug, jo to var izplatīt vai publicēt tradicionālajos bezsaistes medijos, piemēram, laikrakstos, televīzijā un radio, kā arī arvien biežāk tiešsaistes platformās, tīmekļa vietnēs, mobilajās lietotnēs, datorspēlēs un citās digitālajās saskarnēs. Reklāma digitālajās saskarnēs tiek īpaši bieži piedāvāta pārrobežu kontekstā, un tā arī rada jaunas un sarežģītas regulējuma un izpildes panākšanas problēmas. Ievērojami palielinās tiešsaistes politiskās reklāmas izmantošana, un daži politiskās reklāmas lineārie bezsaistes formāti, piemēram, radio un televīzija, tiek piedāvāti arī tiešsaistē kā pakalpojumi pēc pieprasījuma. Politiskās reklāmas kampaņas parasti tiek organizētas tā, lai izmantotu dažādus medijus un formātus.

(4)

Nepieciešamība nodrošināt pārredzamību ir likumīgs mērķis sabiedrības interesēs, kurš atbilst ES un tās dalībvalstīm kopīgajām vērtībām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu. Iedzīvotājiem ne vienmēr ir viegli atpazīt politiskās reklāmas un apzināti izmantot savas demokrātiskās tiesības. Lai atbalstītu atklātas un godīgas politiskās debates un brīvas un taisnīgas vēlēšanas vai referendumus, kā arī lai cīnītos pret dezinformāciju un nelikumīgu iejaukšanos, arī no ārvalstīm , cita starpā ir nepieciešams augsts pārredzamības līmenis. Politiskā reklāma var būt dezinformācijas nesējs, jo īpaši tad, ja reklāmā netiek atklāts tās politiskais raksturs un ja tā ir mērķorientēta. Lai vēlētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, politiskās reklāmas pārredzamība palīdz viņiem labāk saprast, kad viņiem tiek piedāvāta politiskā reklāma, kā vārdā šī reklāma tiek izplatīta un kādā veidā reklāmas pakalpojumu sniedzējs pie viņiem vēršas.

(4)

Nepieciešamība nodrošināt pārredzamību ir likumīgs mērķis sabiedrības interesēs, kurš atbilst ES un tās dalībvalstīm kopīgajām vērtībām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu. Iedzīvotājiem ne vienmēr ir viegli atpazīt politiskās reklāmas un apzināti izmantot savas demokrātiskās tiesības. Turklāt būtu jāvēršas pret to, ka ļaunprātīgi ārvalstu rīcībspēki arvien intensīvāk un sarežģītākos veidos iejaucas mūsu demokrātiskajos vēlēšanu procesos, izplatot dezinformāciju. Politiskā reklāma var būt dezinformācijas nesējs, jo īpaši tad, ja reklāmā netiek atklāts tās politiskais raksturs, ja tā nāk no sponsoriem ārpus Savienības vai ja tā ir mērķorientēta vai pastiprināta. Lai atbalstītu atklātas un godīgas politiskās debates , politiskās kampaņas un brīvas un taisnīgas vēlēšanas vai referendumus, kā arī lai cīnītos pret dezinformāciju un nelikumīgu iejaukšanos, tostarp arī no trešām valstīm , cita starpā ir nepieciešams augsts pārredzamības līmenis. Lai vēlētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, politiskās reklāmas pārredzamība palīdz viņiem  — un cilvēkiem kopumā — labāk saprast, kad viņiem tiek piedāvāta politiskā reklāma, kā vārdā šī reklāma tiek izplatīta un kādā veidā un kāpēc reklāmas pakalpojumu sniedzējs pie viņiem vēršas.

(4a)

Reklāmas pakalpojumu sniedzēji, kuri ir starpniecības pakalpojumu sniedzēji Regulas (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) nozīmē un ir iesaistīti politiskās reklāmas parādīšanā savā vai cita pakalpojumu sniedzēja saskarnē, būtu jāmudina izstrādāt, īstenot un publicēt pielāgotu rīcībpolitiku un pasākumus, kas palīdzētu novērst politiskās reklāmas izvietošanu kopā ar dezinformāciju, šajā nolūkā cita starpā piedaloties plašākās dezinformācijas demonetizācijas iniciatīvās, kāda ir, piemēram, Prakses kodekss attiecībā uz dezinformāciju.

(5)

Politiskās reklāmas kontekstā bieži tiek izmantotas mērķorientēšanas metodes. Mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes būtu jāsaprot kā paņēmieni, ko izmanto, lai adresētu pielāgotu politisko reklāmu tikai konkrētai personai vai personu grupai vai lai palielinātu politiskās reklāmas apriti, ar to sasniegto cilvēku skaitu vai redzamību . Ņemot vērā mērķorientēšanas ietekmi un iespēju tajā ļaunprātīgi izmantot persondatus, cita starpā ar mikromērķorientēšanu un citām attīstītām metodēm, šādas metodes var jo īpaši apdraudēt tādas likumīgas sabiedrības intereses kā taisnīgumu, vienlīdzīgas iespējas un pārredzamību vēlēšanu procesā un pamattiesības uz objektīvu, pārredzamu un plurālistisku informāciju.

(5)

Politiskās reklāmas kontekstā bieži tiek izmantotas mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metodes. Mērķorientēšanas metodes būtu jāsaprot kā paņēmieni, ko izmanto, lai , apstrādājot persondatus, pielāgotu politisko reklāmu tikai konkrētai personai vai personu grupai vai izslēgtu personas no reklāmas adresātu loka. Reklāmas piegādes metodes būtu jāsaprot kā automatizēti persondatu apstrādes paņēmieni, ko izmanto, lai politiskās reklāmas izplatīšanas kontekstā no potenciālās mērķauditorijas izdalītu konkrētu mērķauditoriju, piemēram, konkrētu personu vai personu grupu. Šādas metodes izmanto politisko reklāmu publicētāji un jo īpaši ļoti lielas tiešsaistes platformas Regulas (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) nozīmē, lai, balstoties uz persondatiem un reklāmas saturu, piegādātu politisko reklāmu mērķtiecīgi atlasītai auditorijai. Izmantojot reklāmas piegādē šādas metodes, tiek likti lietā nepārredzami algoritmi un reklāmas piegāde var atšķirties no tā, ko iecerējuši sponsori un reklāmas pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas sponsoru vārdā, proti, veidojas situācija, ka dažādu lietotāju izredzes ieraudzīt konkrētas politiskās reklāmas būs atšķirīgas . Ņemot vērā mērķorientēšanas ietekmi un iespēju tajā ļaunprātīgi izmantot persondatus, cita starpā ar mikromērķorientēšanu un citām attīstītām metodēm, šādas metodes var jo īpaši apdraudēt tādas likumīgas sabiedrības intereses kā taisnīgumu, vārda brīvību, vienlīdzīgas iespējas un pārredzamību vēlēšanu procesā un pamattiesības uz objektīvu, pārredzamu un plurālistisku informāciju , privātumu un persondatu aizsardzību, vienlīdzību un nediskrimināciju .

(6)

Politiskā reklāma dalībvalstīs pašlaik tiek regulēta neviendabīgi, un daudzos gadījumos regulēšanas pasākumi ir vērsti uz tradicionālajiem mediju formātiem. Pastāv īpaši ierobežojumi, arī attiecībā uz politiskās reklāmas pakalpojumu pārrobežu sniegšanu. Dažas dalībvalstis aizliedz ES pakalpojumu sniedzējiem, kuru reģistrētā uzņēmējdarbības vieta ir kādā citā dalībvalstī, sniegt politiska rakstura pakalpojumus vai pakalpojumus ar politisku mērķi vēlēšanu periodā. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs , iespējams, pastāv trūkumi un nepilnības valsts tiesību aktos , kā rezultātā politiskā reklāma dažkārt tiek izplatīta, neievērojot attiecīgos valsts noteikumus un tādējādi potenciāli apdraudot politiskās reklāmas pārredzamības regulējuma mērķi.

(6)

Politiskā reklāma dalībvalstīs pašlaik tiek regulēta neviendabīgi, un daudzos gadījumos regulēšanas pasākumi ir vērsti uz tradicionālajiem mediju formātiem. Pastāv īpaši ierobežojumi, tostarp arī attiecībā uz politiskās reklāmas pakalpojumu pārrobežu sniegšanu , kuri tieši ietekmē spēju īstenot pārrobežu un Eiropas mēroga politiskās kampaņas . Dažas dalībvalstis aizliedz ES pakalpojumu sniedzējiem, kuru reģistrētā uzņēmējdarbības vieta ir kādā citā dalībvalstī, sniegt politiska rakstura pakalpojumus vai pakalpojumus ar politisku mērķi vēlēšanu periodā. Tajā pašā laikā dažu dalībvalstu tiesību aktos, kā arī Savienības tiesību aktos , iespējams, pastāv trūkumi un nepilnības, kā rezultātā politiskā reklāma dažkārt tiek izplatīta, neievērojot attiecīgos valsts noteikumus un tādējādi potenciāli apdraudot politiskās reklāmas pārredzamības regulējuma mērķi.

(8)

Šāda situācija rada iekšējā tirgus sadrumstalotību un mazina juridisko noteiktību politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuri veido, izvieto, publicē vai izplata politiskās reklāmas; tā arī rada šķēršļus saistīto pakalpojumu brīvai apritei, kropļo konkurenci iekšējā tirgū, tajā skaitā starp bezsaistes un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, prasa sarežģītus atbilstības nodrošināšanas pasākumus un rada papildu izmaksas attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

(8)

Šāda situācija rada iekšējā tirgus sadrumstalotību un mazina juridisko noteiktību politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuri veido, izvieto, popularizē, publicē , piegādā vai izplata politiskās reklāmas; tā arī rada šķēršļus saistīto pakalpojumu brīvai apritei, kropļo konkurenci iekšējā tirgū, tajā skaitā starp bezsaistes un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem , šādiem konkurences kropļojumiem veidojoties dažādo pakalpojumu sniedzēju kategoriju atšķirīgā pienākumu un atbilstības nodrošināšanas līmeņa dēļ , prasa sarežģītus atbilstības nodrošināšanas pasākumus un rada papildu izmaksas attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

(9)

Šajā kontekstā ļoti iespējams, ka politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji atturēsies no politiskās reklāmas pakalpojumu sniegšanas pārrobežu situācijās. Tas jo īpaši attiecas uz mikrouzņēmumiem un MVU, kuriem bieži vien nav resursu, lai absorbētu vai segtu augstās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar politiskās reklāmas izveidi, izvietošanu, publicēšanu vai izplatīšanu vairāk nekā vienā dalībvalstī. Tas ierobežo pakalpojumu pieejamību un negatīvi ietekmē pakalpojumu sniedzēju iespējas ieviest inovācijas un iekšējā tirgū piedāvāt kampaņas vairākos medijos un vairākās valstīs.

(9)

Šajā kontekstā ļoti iespējams, ka politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji atturēsies no politiskās reklāmas pakalpojumu sniegšanas pārrobežu situācijās. Tas jo īpaši attiecas uz mikrouzņēmumiem un MVU, kuriem bieži vien nav resursu, lai absorbētu vai segtu augstās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar politiskās reklāmas izveidi, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu vai izplatīšanu vairāk nekā vienā dalībvalstī. Tas ierobežo pakalpojumu pieejamību un negatīvi ietekmē pakalpojumu sniedzēju iespējas ieviest inovācijas un iekšējā tirgū piedāvāt kampaņas vairākos medijos un vairākās valstīs.

(10)

Tāpēc, sniedzot politiskās reklāmas pakalpojumus, būtu jānodrošina konsekventa un augsta līmeņa politiskās reklāmas pārredzamība visā Savienībā, vienlaikus novēršot atšķirības, kas kavē saistīto pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem nosakot vienotus pārredzamības pienākumus, kas garantē personu tiesību vienotu aizsardzību un uzraudzību visā iekšējā tirgū saskaņā ar LESD 114. pantu.

(10)

Tāpēc, sniedzot politiskās reklāmas pakalpojumus, būtu jānodrošina konsekventa un augsta līmeņa politiskās reklāmas pārredzamība visā Savienībā, vienlaikus novēršot atšķirības, kas kavē saistīto pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū, ieviešot saskaņotus noteikumus par politiskās reklāmas pakalpojumu sniegšanu un politiskās reklāmas sponsoriem un pakalpojumu sniedzējiem nosakot pārredzamības un pienācīgas rūpības pienākumus, kas garantē personu tiesību vienotu aizsardzību un uzraudzību visā iekšējā tirgū saskaņā ar LESD 114. pantu.

(11)

Dalībvalstīm savos tiesību aktos nevajadzētu saglabāt vai ieviest noteikumus, kas atšķiras no šajā regulā paredzētajiem, jo īpaši stingrākus vai mazāk stingrus noteikumus, lai nodrošinātu atšķirīgu politiskās reklāmas pārredzamības līmeni. Ar politisko reklāmu saistīto pārredzamības prasību pilnīga saskaņošana palielina juridisko noteiktību un samazina to pienākumu sadrumstalotību, kas saistībā ar politisko reklāmu jāpilda pakalpojumu sniedzējiem.

(11)

Dalībvalstīm savos tiesību aktos nevajadzētu saglabāt vai ieviest noteikumus, kas atšķiras no šajā regulā paredzētajiem, jo īpaši stingrākus vai mazāk stingrus noteikumus, lai nodrošinātu atšķirīgu politiskās reklāmas pārredzamības līmeni. Ar politisko reklāmu saistīto pārredzamības un pienācīgas rūpības prasību pilnīga saskaņošana palielina juridisko noteiktību un samazina to pienākumu sadrumstalotību, kas saistībā ar politisko reklāmu jāpilda pakalpojumu sniedzējiem.

(13)

Ar šo regulu nebūtu jāietekmē ne politiskās reklāmas saturs pēc būtības , ne noteikumi, kas reglamentē politiskās reklāmas izvietošanu , kā arī tā sauktos klusuma periodus pirms vēlēšanām vai referendumiem .

(13)

Ar šo regulu nebūtu jāietekmē ne politiskās reklāmas saturs, ne Savienības vai dalībvalstu noteikumi, kas reglamentē politiskās reklāmas saturu, noformējumu, vēlēšanu periodus un politisko kampaņu norisi , tostarp reklāmas aizliegumus. Turklāt šī regula nedrīkstētu ietekmēt pamattiesības uz uzskatu brīvību un vārda brīvību .

(13a)

Piemērojot šo regulu un nodrošinot tās izpildi, atbilstoši proporcionalitātes principam būtu jāņem vērā mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības. Jēdzieni “mikrouzņēmumi” un “mazie un vidējie uzņēmumi” būtu jāsaprot Direktīvas 2013/34/ES nozīmē.

(14)

Regulā būtu jāparedz saskaņota pārredzamības prasība , kas piemērojama ekonomikas dalībniekiem, kuri piedāvā politisko reklāmu un saistītos pakalpojumus (t. i., darbības, kuras parasti tiek veiktas par atlīdzību); konkrēti, šie pakalpojumi ietver politiskās reklāmas izveidi, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu un izplatīšanu. Šīs regulas noteikumi, kas paredz politiskās reklāmas pakalpojumu augsta līmeņa pārredzamību, ir balstīti uz LESD 114. pantu. Šai regulai būtu jāattiecas arī uz mērķorientēšanas un pastiprināšanas metožu izmantošanu saistībā ar politiskās reklāmas publicēšanu, izplatīšanu vai popularizēšanu , kas ietver persondatu apstrādi. Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz mērķorientēšanas un pastiprināšanas izmantošanu, ir balstīti uz LESD 16. pantu. Par fiziskām personām dalībvalstī adresētu politisko reklāmu būtu jāuzskata arī reklāma, ko pilnībā izveidojuši, izvietojuši vai publicējuši pakalpojumu sniedzēji , kuru reģistrētā uzņēmējdarbības vieta ir ārpus Savienības, bet kas tiek izplatīta fiziskām personām Savienībā. Lai noteiktu, vai politiskā reklāma ir adresēta fiziskām personām dalībvalstī, būtu jāņem vērā faktori, kas to saista ar attiecīgo dalībvalsti, to skaitā valoda, konteksts, reklāmas mērķis un tās izplatīšanas līdzekļi.

(14)

Regulā būtu jāparedz saskaņotas pārredzamības un pienācīgas rūpības prasības , kas piemērojamas ekonomikas dalībniekiem, kuri piedāvā politisko reklāmu un saistītos pakalpojumus (t. i., darbības, kuras parasti tiek veiktas par atlīdzību); konkrēti, šie pakalpojumi ietver politiskās reklāmas izveidi, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu , piegādi un izplatīšanu. Šīs regulas noteikumi, kas paredz politiskās reklāmas pakalpojumu augsta līmeņa pārredzamību, ir balstīti uz LESD 114. pantu. Šai regulai būtu jāattiecas arī uz mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metožu izmantošanu saistībā ar politiskās reklāmas popularizēšanu, publicēšanu, piegādi vai izplatīšanu, kas ietver persondatu apstrādi. Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz mērķorientēšanas un reklāmas piegādes izmantošanu, ir balstīti uz LESD 16. pantu. Par fiziskām personām dalībvalstī adresētu politisko reklāmu būtu jāuzskata arī reklāma, ko pilnībā izveidojuši, izvietojuši , popularizējuši, publicējuši, piegādājuši vai izplatījuši ārpus Savienības iedibinātie pakalpojumu sniedzēji , bet kas tiek izplatīta fiziskām personām Savienībā. Lai noteiktu, vai politiskā reklāma ir adresēta fiziskām personām dalībvalstī, būtu jāņem vērā faktori, kas to saista ar attiecīgo dalībvalsti, to skaitā valoda, konteksts, reklāmas mērķis un tās izplatīšanas līdzekļi.

(14a)

Piemērojot šo regulu un nodrošinot tās izpildi, būtu jāņem vērā politisko reklāmu publicējošā vai izplatošā medija specifika.

(14b)

Šajā regulā būtu jāatgādina par nediskriminācijas principa svarīgo nozīmi politiskās reklāmas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā Savienībā. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu diskriminēt Savienībā likumīgi iedibinātus sponsorus, tostarp gadījumos, kad Eiropas politiskajām partijām tiek sniegti pārrobežu pakalpojumi, jo šāda diskriminācija kaitētu spējai īstenot pārrobežu politiskās kampaņas, kam ir būtiska nozīme Eiropas publiskās sfēras stiprināšanā. Tomēr atteikums sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kurā politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību, nav uzskatāms par diskrimināciju, jo šādi pakalpojumu sniedzēji nebūtu jāspiež veikt uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā tie nav ekonomiski aktīvi.

(14c)

Pārliecinoši pierādījumi liecina par ārvalstu rīcībspēku aktīvu iejaukšanos Savienības un tās dalībvalstu demokrātiskajā darbībā, jo īpaši vēlēšanu un referendumu laikā. Ņemot vērā to, ka ārvalstu iejaukšanās ir nopietns Savienībai pamatā esošo vērtību un principu pārkāpums, turklāt ārvalstu iejaukšanās, manipulācija ar informāciju un dezinformācija ir Hartas 11. pantā noteikto pamatbrīvību, proti, vārda un informācijas brīvības, ļaunprātīga izmantošana, kas apdraud šīs brīvības, kā arī demokrātiskos procesus ES un tās dalībvalstīs, piemēram, brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanu, ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai apkarotu dezinformāciju un novērstu šādu iejaukšanos, kas tiek īstenota ar reklāmām, kuras sponsorē rīcībspēki no valstīm ārpus Savienības. Lai atbalstītu to valsts noteikumu izpildi, kuri attiecas uz ārēju iejaukšanos vēlēšanās, ir jānodrošina, lai Savienībā sponsorēta, veidota, izvietota, popularizēta, publicēta, piegādāta vai izplatīta vai personām vienā vai vairākās dalībvalstīs adresēta politiskā reklāma neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja iedibinājuma vietas būtu pieejama tikai sponsoriem, kuri ir Savienības pilsoņi, un pakalpojumu sniedzējiem, kuri rīkojas šādu sponsoru vārdā, un fiziskām vai juridiskām personām, kuru dzīvesvieta vai iedibinājuma vieta ir Savienībā. Lai noteiktu sponsora iedibinājuma vietu, būtu jāņem vērā to vienību iedibinājuma vieta, kurām ir galīgā kontrole pār sponsoru.

(15)

Savienības līmenī pašlaik nav noteiktas politiskās reklamēšanas vai politiskās reklāmas definīcijas. Lai noteiktu saskaņoto pārredzamības pienākumu un mērķorientēšanas un pastiprināšanas noteikumu piemērošanas jomu, ir vajadzīga vienota definīcija. Šai definīcijai būtu jāaptver daudzie politiskās reklamēšanas veidi un visi publicēšanas vai izplatīšanas līdzekļi un veidi Savienībā neatkarīgi no tā, vai avots atrodas Savienībā vai trešā valstī.

(15)

Savienības līmenī pašlaik nav noteiktas politiskās reklamēšanas vai politiskās reklāmas definīcijas. Lai noteiktu saskaņoto pārredzamības pienākumu un mērķorientēšanas un reklāmas piegādes noteikumu piemērošanas jomu, ir vajadzīga vienota definīcija. Šai definīcijai būtu jāaptver daudzie politiskās reklamēšanas veidi un visi publicēšanas vai izplatīšanas līdzekļi un veidi Savienībā neatkarīgi no tā, vai avots atrodas Savienībā vai trešā valstī.

(16)

Politiskās reklamēšanas definīcijai būtu jāietver reklāma, ko tieši vai netieši publicē vai izplata politiskais aktors vai kas tieši vai netieši tiek publicēta vai izplatīta politiskā aktora vārdā vai uzdevumā. Tā kā politiskā aktora, tā vārdā vai uzdevumā izplatītās reklāmas nevar nošķirt no tā darbības politiskā aktora statusā, var uzskatīt, ka tās var ietekmēt politiskās debates, bet izņēmums ir tādi vēstījumi, kam ir tikai privāts vai tikai komerciāls raksturs.

(16)

Politiskās reklamēšanas definīcijai būtu jāietver reklāma, ko tieši vai netieši veido, izvieto, popularizē, publicē , piegādā vai izplata politiskais aktors vai kas tieši vai netieši tiek veidota, izvietota, popularizēta, publicēta , piegādāta vai ar jebkādiem līdzekļiem izplatīta politiskā aktora vārdā vai uzdevumā. Tā kā politiskā aktora, tā vārdā vai uzdevumā izplatītās reklāmas nevar nošķirt no tā darbības politiskā aktora statusā, var uzskatīt, ka tās var ietekmēt politiskās debates vai vēlēšanu vai referenduma iznākumu , bet izņēmums ir tādi vēstījumi, kam ir pilnībā privāts vai pilnībā komerciāls raksturs. Lai konstatētu, ka vēstījumam ir pilnībā privāts vai pilnībā komerciāls raksturs, būtu jāņem vērā visi būtiskie faktori, piemēram, vēstījuma saturs, valoda, konteksts, mērķis un popularizēšanas, publicēšanas vai izplatīšanas līdzekļi. Vēstījumiem par politiskā aktora ģimenes stāvokli vai saimniecisko darbību var būt pilnībā privāts vai pilnībā komerciāls raksturs. Turklāt politiskās reklāmas definīcijai būtu jāietver tādu vēstījumu sagatavošana, izvietošana, popularizēšana, publicēšana, piegāde vai izplatīšana, kuri var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību. Šādus vēstījumus nevar uzskatīt par pilnībā privātiem vai pilnībā komerciāliem. Šādi vēstījumi var nākt no jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, tostarp no oficiāliem avotiem, piemēram, valdībām, publiskām iestādēm, institūcijām vai struktūrām. Tomēr, ja to vēstījumi izpaužas tikai un vienīgi kā vēlēšanu vai referendumu izsludināšana vai informācijas sniegšana par piedalīšanās kārtību vēlēšanās vai referendumā, tie būtu jāizslēdz no darbības jomas.

(17)

Par politisko reklāmu būtu jāuzskata arī tādu vēstījumu publicēšana vai izplatīšana , ko veic citi dalībnieki un kas var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību. Lai noteiktu, vai vēstījuma publicēšana vai izplatīšana var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību, būtu jāņem vērā visi attiecīgie faktori, piemēram, vēstījuma saturs, valoda, konteksts, mērķis un līdzekļi, ar kādiem vēstījums tiek publicēts vai izplatīts. Vēstījumi par sabiedriskiem vai strīdīgiem jautājumiem var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu , likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību .

(17)

Par politisko reklāmu būtu jāuzskata arī tas, ka citi aktori popularizē , publicē, piegādā vai izplata vēstījumu, kas var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu, vēlētāju uzvedību vai sabiedrisko domu sabiedrībai būtiskos vai pretrunīgos jautājumos Savienības, valsts, reģionālā, vietējā vai politiskās partijas līmenī . Likumdošanas vai regulatīvā procesa jēdzienam būtu jāietver vietējā, reģionālajā, valsts vai Eiropas līmenī vispārēji piemērojamu saistošu lēmumu pieņemšana. Lai noteiktu, vai vēstījuma publicēšana , popularizēšana vai izplatīšana var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību, būtu jāņem vērā visi vēstījuma popularizēšanas, publicēšanas, piegādes vai izplatīšanas brīdī būtiskie faktori, piemēram, vēstījuma sponsora identitāte, vēstījuma forma un saturs, mutvārdu vai rakstu valoda, konteksts, mērķis un līdzekļi, ar kādiem vēstījums tiek popularizēts, publicēts , piegādāts vai izplatīts , mērķauditorija un vēstījuma mērķis .

(17a)

Politiskās partijas saziņa ar tās esošajiem vai kādreizējiem biedriem ir piederības politiskajai partijai neatņemama sastāvdaļa, un to nevajadzētu uzskatīt par politisko reklāmu.

(17b)

Komercreklāma un tirgvedības prakse var leģitīmi ietekmēt patērētāju priekšstatus par produktiem un pakalpojumiem vai pirkšanas paradumus, tostarp šādu ietekmi var panākt ar zīmolu diferenciāciju, kuras pamatā ir uzņēmuma veikums korporatīvās sociālās atbildības jomā, kas rada sociālo ietekmi, vai jebkāda cita veida mērķtiecīga iesaistīšanās. Dažkārt komercreklāma var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību, un šādos gadījumos būtu jāpiemēro šī regula.

(17c)

Lai efektīvi īstenotu šīs regulas prasības un jo īpaši nolūkā palīdzēt reklāmas sponsoriem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri rīkojas sponsoru vārdā, deklarēt politisko reklāmu, un nolūkā palīdzēt politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem atvieglot un pienācīgi administrēt šo deklarēšanas procesu, Komisijai ir jāizstrādā vienoti norādījumi.

(18)

Praktiska informācija no oficiāliem avotiem par vēlēšanu vai referendumu organizēšanu un dalības kārtību nebūtu jāuzskata par politisko reklāmu.

(18)

Praktiska informācija no oficiāliem avotiem , kura attiecas tikai un vienīgi uz vēlēšanu vai referendumu izsludināšanu vai paziņošanu par dalības kārtību vēlēšanās vai referendumos, nebūtu jāuzskata par politisko reklāmu.

(19)

Šī regula nebūtu jāattiecina uz politiskajiem uzskatiem , ko pauž lineārā audiovizuālo mediju apraidē vai publicē drukātajos medijos bez tiešas samaksas vai līdzvērtīga atalgojuma .

(19)

Mediji veicina demokrātisko procesu pienācīgu norisi, un tiem ir būtiska nozīme vārda brīvības un tiesību uz informāciju nodrošināšanā, jo īpaši vēlēšanu laikā. Tie nodrošina telpu publiskām diskusijām un palīdz veidot sabiedrisko domu. Tāpēc šai regulai nebūtu jāietekmē mediju redakcionālā brīvība. Politiskie uzskati un viedokļi vai cits redakcionālais saturs , ko pauž vai izplata žurnālistikas nolūkos vai mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildībā, nebūtu jāuzskata par politisko reklāmu, un šī regula uz tiem nebūtu jāattiecina, ja vien par šādu uzskatu vai viedokļu paušanu netiek saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība no trešām personām . Šādi politiskie uzskati un viedokļi, ko papildus popularizē, publicē vai izplata pakalpojumu sniedzējs, vienmēr būtu jāuzskata par politisko reklāmu. Būtu jāpiemēro valstu tiesību aktos vai mediju un preses padomēs saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Pamattiesību hartu, iedibinātā žurnālistikas prakse. Jebkāda veida slēpta reklāma būtu jāaizliedz.

(19a)

Lai iedzīvotāji medijus varētu izmantot efektīvi un droši, ārkārtīgi svarīga ir medijpratība. Šai prasmei arī ir būtiska nozīme, lai sabiedrība varētu gūt labumu no piekļuves informācijai par politisko reklāmu, kā paredzēts šajā regulā. Tāpēc ir svarīgi dalībvalstīs un Savienības līmenī veicināt medijpratības uzlabošanu, aptverot visus sabiedrības slāņus un visu vecumu iedzīvotājus.

(21)

Politiskā reklāma būtu jādefinē kā atsevišķs politiskās reklamēšanas piemērs. Reklāmas ietver līdzekļus, ar kuru palīdzību izplata reklāmas vēstījumu gan drukātā veidā, gan izmantojot apraides medijus vai tiešsaistes platformu pakalpojumus.

(21)

Politiskā reklāma būtu jādefinē kā atsevišķs politiskās reklamēšanas piemērs. Reklāmas ietver līdzekļus, ar kuru palīdzību izplata reklāmas vēstījumu gan drukātā veidā, gan izmantojot apraides medijus , tiešsaistes mediju portālus, tīmekļa vietnes, kas uzrāda meklētājprogrammā ievadīta pieprasījuma rezultātus, vai tiešsaistes platformu pakalpojumus.

(24)

Ar reklāmas kampaņas jēdzienu būtu jāapzīmē kopīgi izstrādātu, sponsorētu un finansētu savstarpēji saistītu reklāmu sērijas izveide, publicēšana un izplatīšana saskaņā ar politiskās reklāmas līgumu. Tajā būtu jāietver reklāmas vai tās versiju izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana un izplatīšana dažādos medijos un dažādos laikos vienā vēlēšanu ciklā.

(24)

Ar reklāmas kampaņas jēdzienu būtu jāapzīmē kopīgi izstrādātu, sponsorētu un finansētu savstarpēji saistītu reklāmu sērijas izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana , piegāde un izplatīšana saskaņā ar politiskās reklāmas līgumu. Tajā būtu jāietver reklāmas vai tās versiju izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana , piegāde un izplatīšana dažādos medijos un dažādos laikos vienā vēlēšanu ciklā vai likumdošanas procesā .

(25)

Politiskās reklamēšanas definīcijai nevajadzētu ietekmēt politiskās partijas, politisko mērķu vai kampaņas laikposmu definīcijas valsts līmenī.

(25)

Politiskās reklamēšanas definīcijai nevajadzētu ietekmēt politiskās partijas, politisko mērķu vai politiskās kampaņas laikposmu definīcijas valsts līmenī.

(26)

Lai aptvertu plašu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju loku, kas saistīti ar politiskās reklāmas pakalpojumiem, ar politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaprot tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ir iesaistīti politiskās reklāmas izveidē, izvietošanā, popularizēšanā, publicēšanā un izplatīšanā.

(26)

Lai aptvertu plašu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju loku, kas saistīti ar politiskās reklāmas pakalpojumiem, ar politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaprot tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ir iesaistīti politiskās reklāmas sagatavošanā, piemēram, reklāmas vai kampaņas izveidē un plānošanā , vai tās izvietošanā, popularizēšanā, publicēšanā , piegādē un izplatīšanā. Piemēram, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji var iniciēt politiskās reklāmas pakalpojumus sponsoru vārdā. Mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metožu nodrošināšana politiskās reklāmas kontekstā būtu jāuzskata par politiskās reklāmas pakalpojumu.

(26a)

Pakalpojumu sniedzēji, kuri saistībā ar politisko reklāmu sniedz vienīgi palīgpakalpojumus, kas tikai papildina politiskās reklāmas izveidi, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu un izplatīšanu, nebūtu jāuzskata par politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem šīs regulas nozīmē. Palīgpakalpojumi ir pakalpojumi, kas parasti ir atkarīgi no politiskās reklāmas pakalpojuma un papildina to. Pie šādiem pakalpojumiem var piederēt transports, finansēšana un investīcijas, pirkšana, pārdošana, ēdināšana, tirgvedība, datorpakalpojumi, uzkopšana un uzturēšana.

(26b)

Ar sponsoru būtu jāsaprot persona, kuras vārdā politiskā reklāma tiek sagatavota, izvietota, popularizēta, publicēta vai izplatīta, piemēram, fiziska persona, kas kandidē vēlēšanās, politiska partija vai politiska organizācija.

(26c)

Ar politiskās reklāmas publicētājiem būtu jāsaprot politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji — parasti pakalpojumu sniedzēju ķēdes beigās — , kuri popularizē, publicē piegādā vai izplata politisko reklāmu, izmantojot apraidi, ar saskarnes starpniecību vai citā veidā darot to pieejamu sabiedrībai.

(27)

Politiskās reklāmas pakalpojumu jēdzienā nebūtu jāietver vēstījumi, kurus personas izplata tīri privātā kārtā. Nevajadzētu uzskatīt, ka fiziskas personas rīkojas privāti, ja tās publicē vēstījumus, par kuru izplatīšanu vai publicēšanu ir samaksājis kāds cits .

(27)

Politiskās reklāmas jēdzienā nebūtu jāietver vēstījumi, kurus personas izplata tīri privātā kārtā. Nevajadzētu uzskatīt, ka fiziskas personas rīkojas privāti, ja tās publicē vēstījumus, kuru izplatīšana vai publicēšana ir saistīta ar finansiālu atlīdzību vai atlīdzību natūrā no trešām personām .

(28)

Ja ir norādīts , ka reklāma ir saistīta ar politisko reklāmu , tas būtu skaidri jādara zināms citiem politiskās reklāmas pakalpojumos iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt, tiklīdz reklāma ir identificēta kā politiskā reklāma, tās tālākai izplatīšanai joprojām būtu jāatbilst pārredzamības prasībām. Piemēram, ja sponsorēts saturs tiek kopīgots bez atlīdzības, reklāma joprojām būtu jāatzīmē kā politiskā reklāma.

(28)

Tiklīdz sponsors ir deklarējis , ka reklāma ir politiska , tas būtu skaidri un nekavējoties jādara zināms citiem politiskās reklāmas pakalpojumos iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt, tiklīdz reklāma ir identificēta kā politiskā reklāma, tās tālākai izplatīšanai joprojām būtu jāatbilst pārredzamības un pienācīgas rūpības prasībām. Piemēram, ja politiska reklāma tiek kopīgota bez atlīdzības, tā joprojām būtu jāmarķē kā politiskā reklāma.

(28a)

Lai garantētu pārredzamības un pienācīgas rūpības prasību efektivitāti, sponsoriem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuri rīkojas sponsoru vārdā, būtu godprātīgi un laikus jāsniedz pārējiem ķēdē esošajiem pakalpojumu sniedzējiem skaidra, pilnīga un precīza attiecīgā informācija, lai tie varētu izpildīt šīs regulas prasības. Ja politiskās reklāmas publicētājs ir vienīgais politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējs, sponsoram šāda informācija būtu jāpaziņo politiskās reklāmas publicētājam.

(28b)

Ja politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem kļūst zināms par acīmredzamu kļūdu, neprecizitāti vai nepilnību deklarācijā par to, vai reklāma ir vai nav politiska, vai sniegtajā informācijā, tad politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāprasa sponsoriem nodrošināt, lai šāda acīmredzama kļūda, neprecizitāte vai nepilnība tiek labota.

(28c)

Deklarācija vai informācija būtu jāuzskata par acīmredzami kļūdainu, ja, raugoties uz reklāmu, sponsoru vai kontekstu, kurā attiecīgais pakalpojums tiek sniegts, tas ir nepārprotami secināms bez papildu pārbaudēm vai faktu vākšanas.

(28d)

Saprātīgiem centieniem būtu jāizpaužas kā rūpīgiem un objektīviem pasākumiem, piemēram, saziņai ar attiecīgo sponsoru vai pakalpojumu sniedzējiem nolūkā papildināt vai labot informāciju. Būtu jāņem vērā kļūdainās vai trūkstošās informācijas raksturs un nozīmīgums šajā regulā noteikto prasību kontekstā. Saprātīgiem centieniem būtu jāatspoguļojas arī līgumos starp pakalpojumu sniedzējiem un attiecīgā gadījumā ar sponsoru. No politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēja nevajadzētu prasīt veikt pārmērīgus vai ar lielām izmaksām saistītus faktu vākšanas pasākumus vai iesaistīties sarežģītā saziņā ar attiecīgo sponsoru vai politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem.

(29)

Šajā regulā paredzētie pārredzamības noteikumi būtu jāpiemēro tikai politiskās reklāmas pakalpojumiem, t. i., politiskajai reklāmai, ko parasti izplata par atlīdzību, kura var ietvert labumu natūrā. Pārredzamības prasības nebūtu jāattiecina uz saturu, ko augšupielādē tiešsaistes starpniecības pakalpojuma, piemēram, tiešsaistes platformas, lietotājs un kas tiešsaistes starpniecības pakalpojumā tiek izplatīts bez atlīdzības par konkrētā vēstījuma izvietošanu, publicēšanu vai izplatīšanu, izņemot gadījumus, kad attiecīgais lietotājs atlīdzību par šo politisko reklāmu ir saņēmis no trešās personas.

(29)

Šajā regulā paredzētie pārredzamības , pienācīgas rūpības un datu aizsardzības noteikumi būtu jāpiemēro tikai politiskās reklāmas pakalpojumiem, t. i., politiskajai reklāmai, ko parasti izplata par atlīdzību, kura var ietvert labumu natūrā. Prasības nebūtu jāattiecina uz saturu, ko augšupielādē tiešsaistes starpniecības pakalpojuma, piemēram, tiešsaistes platformas, lietotājs un kas tiešsaistes starpniecības pakalpojumā tiek izplatīts bez atlīdzības par konkrētā vēstījuma izvietošanu, publicēšanu , piegādi vai izplatīšanu, izņemot gadījumus, kad attiecīgais lietotājs ir saņēmis no trešās personas finansiālu atlīdzību vai atlīdzību natūrā par šo politisko reklāmu .

(30)

Tāpat pārredzamības prasības nebūtu jāattiecina uz dalīšanos ar informāciju elektronisko sakaru pakalpojumos, piemēram, elektroniskās ziņapmaiņas pakalpojumos vai tālruņa zvanos, ja vien nav iesaistīti politiskās reklāmas pakalpojumi.

(30)

Tāpat pārredzamības prasības nebūtu jāattiecina uz dalīšanos ar informāciju starppersonu elektronisko sakaru pakalpojumos, piemēram, elektroniskās ziņapmaiņas pakalpojumos vai tālruņa zvanos, ja vien nav iesaistīti politiskās reklāmas pakalpojumi.

(31)

Vārda brīvība, ko aizsargā Pamattiesību hartas 11. pants, ietver indivīda tiesības uz politisku nostāju un tiesības saņemt un izplatīt politisku informāciju un dalīties ar politiskām idejām. Ikvienam šīs brīvības ierobežojumam ir jāatbilst Pamattiesību hartas 52. pantam, un šo brīvību var mainīt un ierobežot, ja tas ir pamatots ar leģitīmām sabiedrības interesēm un atbilst ES tiesību vispārējiem principiem, piemēram, proporcionalitātes un juridiskās noteiktības principiem. Tas cita starpā attiecas uz gadījumiem, kad politiskās idejas tiek izplatītas ar reklāmas pakalpojumu sniedzēju palīdzību.

(31)

Vārda brīvība, ko aizsargā Pamattiesību hartas 11. pants, ietver indivīda tiesības uz politisku nostāju un tiesības saņemt un izplatīt politisku informāciju un dalīties ar politiskām idejām. Ikvienam šīs brīvības ierobežojumam ir jāatbilst Pamattiesību hartas 52. pantam, un šo brīvību var mainīt un ierobežot, ja tas ir nepieciešams un pamatots ar leģitīmām sabiedrības interesēm un atbilst ES tiesību vispārējiem principiem, piemēram, proporcionalitātes un juridiskās noteiktības principiem. Tas cita starpā attiecas uz gadījumiem, kad politiskās idejas tiek izplatītas ar reklāmas pakalpojumu sniedzēju palīdzību. Vārda brīvība ir viens no dzīvu demokrātisku debašu stūrakmeņiem.

(31a)

Ņemot vērā politiskās reklāmas svarīgo nozīmi, ir būtiski, lai ar šo regulu ieviestais tiesiskais regulējums nodrošinātu visiem adresātiem, tostarp personām ar invaliditāti, pilnīgu, vienlīdzīgu un neierobežotu piekļuvi politiskās reklāmas pakalpojumiem un uz tiem attiecināmajai pārredzamības informācijai. Tāpēc ir svarīgi, lai uz politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem attiecinātās piekļūstamības prasības atbilstu spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Piekļūstamības aktam un Tīmekļa piekļūstamības direktīvai, un lai Savienības tiesības tiktu pilnveidotas, tādējādi nodrošinot, ka digitālā inovācija nevienu neatstāj iepakaļ.

(32)

Attiecībā uz tiešsaistes starpniekiem — Regulu (ES) 2021 / XX [digitālo pakalpojumu tiesību aktu] piemēro politiskajām reklāmām, ko publicē vai izplata tiešsaistes starpnieki; ir spēkā horizontāli noteikumi, kas piemērojami visiem tiešsaistes reklāmas veidiem, tajā skaitā komerciālajām un politiskajām reklāmām. Pamatojoties uz šajā regulā noteikto politiskās reklamēšanas definīciju, ir lietderīgi paredzēt, ka pārredzamības prasībām, kas noteiktas reklāmas publicētājiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2021 / XX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] darbības joma, jo īpaši ļoti lielām platformām, ir jābūt ar papildu detalizētības līmeni. Tas jo sevišķi attiecas uz informāciju, kas saistīta ar politisko reklāmu finansēšanu. Šīs regulas prasības neietekmē digitālo pakalpojumu tiesību akta noteikumus, tajā skaitā par riska novērtēšanas un mazināšanas pienākumiem ļoti lielām tiešsaistes platformām saistībā ar to reklāmas sistēmām.

(32)

Attiecībā uz tiešsaistes starpniekiem — Regulu (ES) 2022 / 2065 (Digitālo pakalpojumu aktu) piemēro politiskajām reklāmām, ko publicē vai izplata tiešsaistes starpnieki; ir spēkā horizontāli noteikumi, kas piemērojami visiem tiešsaistes reklāmas veidiem, tajā skaitā komerciālajām un politiskajām reklāmām. Pamatojoties uz šajā regulā noteikto politiskās reklamēšanas definīciju, ir lietderīgi paredzēt, ka pārredzamības prasībām, kas noteiktas reklāmas publicētājiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2022 / 2065 (Digitālo pakalpojumu akta) darbības joma, jo īpaši ļoti lielām tiešsaistes platformām, ir jābūt ar papildu detalizētības līmeni. Tas jo sevišķi attiecas uz informāciju, kas saistīta ar politisko reklāmu finansēšanu. Šīs regulas prasības neietekmē Digitālo pakalpojumu akta noteikumus, taču tām būtu jāietekmē riska novērtēšanas un mazināšanas pienākumi ļoti lielām tiešsaistes platformām saistībā ar to reklāmas sistēmām , tostarp izmantotajām politiskās reklāmas pakalpojumu mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metodēm. Lai palīdzētu dalībvalstīm un pakalpojumu sniedzējiem, Komisijai būtu jāizstrādā vadlīnijas par dažādu Savienības tiesību aktu un šīs regulas mijiedarbību un papildināmību un tajos figurējošu līdzīgu prasību interpretāciju.

(33)

Politiskās reklāmas izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana un izplatīšana var būt saistīta ar sazarotu pakalpojumu sniedzēju ķēdi. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad reklāmas satura atlasi, mērķorientēšanas kritēriju izvēli, reklāmas mērķorientēšanai izmantoto datu sniegšanu, mērķorientēšanas metožu nodrošināšanu, reklāmas piegādi un izplatīšanu var kontrolēt dažādi pakalpojumu sniedzēji. Piemēram, automatizēti pakalpojumi var palīdzēt saskaņot saskarnes lietotāja profilu ar sniegto reklāmas saturu, izmantojot persondatus, kas iegūti tieši no pakalpojuma lietotāja un no lietotāja darbībām tiešsaistē, kā arī izrietošus datus.

(33)

Politiskās reklāmas izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana , piegāde un izplatīšana var būt saistīta ar sazarotu pakalpojumu sniedzēju ķēdi. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad reklāmas satura atlasi, mērķorientēšanas un reklāmas piegādes kritēriju izvēli, reklāmas mērķorientēšanai un piegādei izmantoto datu sniegšanu, mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metožu nodrošināšanu, reklāmas piegādi un izplatīšanu var kontrolēt dažādi pakalpojumu sniedzēji.

(34)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir jo īpaši garantēt pārredzamības prasību efektivitāti, arī lai atvieglotu to pārraudzību, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka attiecīgā informācija, ko tie apkopo, sniedzot savus pakalpojumus, arī norāde par to, ka šī reklāma ir politiska, tiek sniegta politiskās reklāmas publicētājam, kurš politisko reklāmu izplata sabiedrībai . Lai atbalstītu šīs prasības efektīvu īstenošanu un savlaicīgu un precīzu šīs informācijas sniegšanu, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāapsver un jāatbalsta automatizācija informācijas nodošanai starp politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem.

(34)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir jo īpaši garantēt pārredzamības un pienācīgas rūpības prasību efektivitāti, arī lai atvieglotu to pārraudzību, sponsoriem un attiecīgā gadījumā politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuri rīkojas sponsoru vārdā, būtu jānodrošina sniegtās informācijas precizitāte. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka attiecīgā informācija, ko tie apkopo, sniedzot savus pakalpojumus, arī norāde par to, ka šī reklāma ir politiska, ir pilnīga un tiek sniegta politiskās reklāmas publicētājam, kurš politisko reklāmu izplata. Lai atbalstītu šīs prasības efektīvu īstenošanu un savlaicīgu un precīzu šīs informācijas sniegšanu, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem minētā informācija būtu jānosūta vienlaikus ar attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, un jāapsver un jāatbalsta automatizācija informācijas nodošanai starp politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem , atbilstības vienkāršošanas nolūkā pielāgojot savas tiešsaistes saskarnes . Kad politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji uzzina, ka viņu nosūtītā informācija tikusi atjaunināta, tiem būtu jānodrošina, ka atjauninātā informācija tiek paziņota attiecīgajam politiskās reklāmas publicētājam.

(36)

Pasākumi varētu ietvert arī efektīvu mehānismu, ar kura palīdzību fiziskas personas var norādīt, ka politiskā reklāma ir politiska, un efektīvu rīcību, reaģējot uz šādu informāciju.

(36)

Pasākumi varētu ietvert arī reklāmas publicētāju nodrošinātu efektīvu mehānismu, ar kura palīdzību fiziskas personas var norādīt, ka reklāma ir politiska, un efektīvu rīcību, reaģējot uz šādu informāciju.

(37)

Lai gan ir paredzētas konkrētas prasības, neviens no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem nebūtu jāsaprot kā tāds, kas uzliek vispārēju uzraudzības pienākumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz politisko saturu, ar kuru dalās fiziskas vai juridiskas personas, kā arī nebūtu jāsaprot kā tāds, kas uzliek vispārēju pienākumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem veikt proaktīvus pasākumus saistībā ar to pakalpojumos nosūtītu vai glabātu nelikumīgu saturu vai nelikumīgām darbībām.

(37)

Lai gan ir paredzētas konkrētas prasības, neviens no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem nebūtu jāsaprot kā tāds, kas uzliek vispārēju uzraudzības pienākumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz politisko saturu, ar kuru bez atlīdzības dalās fiziskas vai juridiskas personas, kā arī nebūtu jāsaprot kā tāds, kas uzliek vispārēju pienākumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem veikt proaktīvus pasākumus saistībā ar to pakalpojumos nosūtītu vai glabātu nelikumīgu saturu vai nelikumīgām darbībām.

(38)

Kad ir nodrošināta politiskās reklāmas pārredzamība, iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka viņi saskaras ar politisko reklāmu. Politiskās reklāmas publicētājiem būtu jānodrošina, ka saistībā ar katru politisko reklāmu tiek publicēts skaidrs paziņojums, ka tā ir politiskā reklāma, un norādīts tās sponsors. Attiecīgā gadījumā sponsora nosaukumam var pievienot politisku logotipu. Politiskās reklāmas publicētājiem būtu jāizmanto efektīva marķēšana, ņemot vērā attiecīgo zinātnisko pētījumu attīstību un paraugpraksi attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu, izmantojot reklāmu marķēšanu. Tiem būtu arī jānodrošina, ka saistībā ar katru politisko reklāmu tiek publicēta informācija, kas ļauj izprast politiskās reklāmas plašāku kontekstu un tās mērķus; šo informāciju var iekļaut vai nu pašā reklāmā, vai arī to var sniegt publicētājs savā tīmekļa vietnē, kas pieejama, izmantojot saiti vai līdzvērtīgu skaidru un lietotājdraudzīgu norādi, kura iekļauta reklāmā .

(38)

Kad ir nodrošināta politiskās reklāmas pārredzamība, cilvēkiem būtu jāsaprot, ka viņi saskaras ar politisko reklāmu. Politiskās reklāmas publicētājiem būtu jānodrošina, ka saistībā ar katru politisko reklāmu tiek publicēts skaidrs paziņojums, ka tā ir politiskā reklāma, norādīts tās sponsors un sniegtas ziņas par politisko kampaņu, kurā šī reklāma ietilpst . Attiecīgā gadījumā sponsora nosaukumam var pievienot politisku logotipu. Politiskās reklāmas publicētājiem būtu jānodrošina, ka politiskā reklāma tiek attiecīgi marķēta, un jāizmanto efektīva marķēšana, ņemot vērā attiecīgo zinātnisko pētījumu attīstību un paraugpraksi attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu, izmantojot reklāmu marķēšanu. Komisijai, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un citus attiecīgos zinātniskās pētniecības sasniegumus un tirgus praksi, būtu jāpieņem deleģētais akts, ar ko ievieš saskaņotus un efektīvus politiskās reklāmas marķēšanas paņēmienus .

(39)

Šī informācija būtu jāsniedz pārredzamības paziņojumā, kurā būtu jānorāda arī sponsora identitāte, lai veicinātu politiskā procesa pārskatatbildību . Būtu skaidri jānorāda sponsora iedibinājuma vieta un tas, vai sponsors ir fiziska vai juridiska persona. Persondatus par politiskajā reklāmā iesaistītajām personām, kas nav saistītas ar sponsoru vai citu iesaistīto politisko aktoru, pārredzamības paziņojumā nevajadzētu sniegt. Lai nodrošinātu politiskās reklāmas izplatīšanas taisnīgumu, pārredzamības paziņojumā būtu jānorāda arī informācija par izplatīšanas periodu, saistītajām vēlēšanām, konkrētajai reklāmai, kā arī visai reklāmas kampaņai iztērēto summu un citu tādu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret konkrēto reklāmu vai visu reklāmas kampaņu, informācija par izmantoto līdzekļu avotu un cita informācija. Informācija par izmantoto līdzekļu avotu attiecas, piemēram, uz līdzekļu publisko vai privāto izcelsmi un to, vai līdzekļu izcelsme ir Eiropas Savienībā vai ārpus tās. Ja iespējams, informācijā par saistītajām vēlēšanām vai referendumiem būtu jāiekļauj saite uz oficiālos avotos pieejamu informāciju par organizēšanu un dalības kārtību vai dalības popularizēšanu attiecīgajās vēlēšanās vai referendumos. Pārredzamības paziņojumā būtu jāiekļauj arī informācija par to, kā atzīmēt politiskās reklāmas saskaņā ar šajā regulā noteikto procedūru. Šai prasībai nevajadzētu skart noteikumus par paziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021 / XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 14., 15 . un 19 . pantu.

(39)

Lai veicinātu politiskā procesa pārskatatbildību, šī informācija būtu jāsniedz pārredzamības paziņojumā, kurā būtu jānorāda arī sponsora identitāte un attiecīgā gadījumā tās vienības identitāte , kurai ir galīgā kontrole pār sponsoru . Būtu skaidri jānorāda sponsora iedibinājuma vieta un tas, vai sponsors ir fiziska vai juridiska persona. Persondatus par politiskajā reklāmā iesaistītajām personām, kas nav saistītas ar sponsoru vai citu iesaistīto politisko aktoru, pārredzamības paziņojumā nevajadzētu sniegt. Lai nodrošinātu politiskās reklāmas izplatīšanas taisnīgumu, pārredzamības paziņojumā būtu jānorāda arī informācija par izplatīšanas periodu, saistītajām vēlēšanām, konkrētajai reklāmai, kā arī visai reklāmas kampaņai iztērēto summu un citu tādu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret konkrēto reklāmu vai visu reklāmas kampaņu, informācija par izmantoto līdzekļu avotu un cita informācija. Informācija par izmantoto līdzekļu avotu attiecas, piemēram, uz līdzekļu publisko vai privāto izcelsmi un to, vai līdzekļu izcelsme ir Eiropas Savienībā vai ārpus tās. Ja iespējams, informācijā par saistītajām vēlēšanām vai referendumiem būtu jāiekļauj saite uz oficiālos avotos pieejamu informāciju par organizēšanu un dalības kārtību vai dalības popularizēšanu attiecīgajās vēlēšanās vai referendumos. Pārredzamības paziņojumam vajadzētu būt pieejamam reklāmas publicēšanas vai izplatīšanas brīdī, un tajā iekļautā informācija jāatjaunina. Pārredzamības paziņojumā būtu jāiekļauj arī informācija par to, kā atzīmēt politiskās reklāmas saskaņā ar šajā regulā noteikto procedūru. Šai prasībai nevajadzētu skart noteikumus par paziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2022 / 2065 (Digitālo pakalpojumu akta) 16 . un 17 . pantu.

(40)

Informācijai , kas jāiekļauj pārredzamības paziņojumā, vajadzētu būt norādītai pašā reklāmā vai viegli iegūstamai, izmantojot reklāmā sniegtu norādi . Prasībai, ka informācijai par pārredzamības paziņojumu cita starpā jābūt skaidri redzamai, būtu jāietver nosacījums, ka minētajam paziņojumam ir jābūt redzamā vietā reklāmā vai tas jāizplata kopā ar reklāmu. Prasībai, ka pārredzamības paziņojumā publicētajai informācijai jābūt viegli pieejamai, mašīnlasāmai, ja tas tehniski iespējams, un lietotājdraudzīgai, būtu jāietver nosacījums, ka tā atbilst personu ar invaliditāti vajadzībām. Direktīvas (ES) 2019/882 (Eiropas Piekļūstamības akta) I pielikumā ir iekļautas piekļūstamības prasības attiecībā uz informāciju, arī digitālo informāciju, un šīs prasības būtu jāizmanto, lai politisko informāciju padarītu piekļūstamu personām ar invaliditāti.

(40)

Politiskās reklāmas publicētājiem būtu jānodrošina, ka ikvienā politiskajā reklāmā ir skaidri norādīts, kur viegli izgūstams pārredzamības paziņojums. Informācijas atspoguļojums var atšķirties atkarībā no izmantotajiem līdzekļiem. Lai viegli izgūtu pārredzamības paziņojumā sniegto informāciju, var izmantot, piemēram, saiti uz attiecīgu tīmekļa vietni (parādot uz ekrāna vai atskaņojot audio formātā) , kvadrātkodu jeb QR kodu vai līdzvērtīgus lietotājdraudzīgus tehniskus paņēmienus . Prasībai, ka informācijai par pārredzamības paziņojumu cita starpā jābūt skaidri redzamai, būtu jāietver nosacījums, ka minētajam paziņojumam ir jābūt redzamā vietā reklāmā vai tas jāizplata kopā ar reklāmu. Prasībai, ka pārredzamības paziņojumā publicētajai informācijai jābūt viegli pieejamai, mašīnlasāmai, ja tas tehniski iespējams, un lietotājdraudzīgai, būtu jāietver nosacījums, ka tā atbilst personu ar invaliditāti vajadzībām. Direktīvas (ES) 2019/882 (Eiropas Piekļūstamības akta) I pielikumā ir iekļautas piekļūstamības prasības attiecībā uz informāciju, arī digitālo informāciju, un šīs prasības būtu jāizmanto, lai politisko informāciju padarītu piekļūstamu personām ar invaliditāti.

(41)

Pārredzamības paziņojumiem vajadzētu būt veidotiem tā, lai tie uzlabotu lietotāju informētību un palīdzētu skaidri noteikt reklāmas politisko raksturu. Šiem paziņojumiem vajadzētu būt veidotiem tā, lai tie būtu redzami vai pieejami, ja politiskā reklāma tiek izplatīta tālāk, piemēram, publicēta citā platformā vai pārsūtīta starp fiziskām personām. Pārredzamības paziņojumā iekļautā informācija būtu jāpublicē reizē ar politisko reklāmu publicēšanu, un tā būtu jāglabā vienu gadu pēc pēdējās publicēšanas reizes. Saglabātajā informācijā būtu jāiekļauj arī informācija par politisko reklāmu, kas ir tikusi pārtraukta vai ko publicētājs ir noņēmis.

(41)

Pārredzamības paziņojumiem vajadzētu būt veidotiem tā, lai tie uzlabotu lietotāju informētību un palīdzētu skaidri noteikt reklāmas politisko raksturu. Šiem paziņojumiem vajadzētu būt veidotiem tā, lai tie būtu redzami vai pieejami, ja politiskā reklāma tiek izplatīta tālāk, piemēram, publicēta citā platformā vai pārsūtīta starp fiziskām personām. Pārredzamības paziņojumā iekļautā informācija būtu jāpublicē reizē ar politisko reklāmu publicēšanu, un tā būtu jāglabā desmit gadus pēc pēdējās publicēšanas reizes. Saglabātajā informācijā būtu jāiekļauj arī informācija par politisko reklāmu, kas ir tikusi pārtraukta vai ko publicētājs ir noņēmis , norādot arī attiecīgo iemeslu .

(42)

Tā kā politisko reklāmu publicētāji tās dara pieejamas sabiedrībai, tiem vajadzētu publicēt vai izplatīt minēto informāciju sabiedrībai reizē ar politiskās reklāmas publicēšanu vai izplatīšanu. Politiskās reklāmas publicētājiem nevajadzētu izplatīt sabiedrībai tādas politiskās reklāmas, kuras neatbilst šajā regulā noteiktajām pārredzamības prasībām. Turklāt politiskās reklāmas publicētājiem , kuri ir ļoti lielas tiešsaistes platformas Regulas (ES) 2021/XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] nozīmē, pārredzamības paziņojumā iekļautā informācija būtu jādara pieejama, izmantojot reklāmas repozitorijus, kas publicēti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 30. pantu . Tas atvieglos ieinteresēto dalībnieku (to vidū pētnieku) darbu to īpašajā uzdevumā atbalstīt brīvas un taisnīgas vēlēšanas vai referendumus un godīgas vēlēšanu kampaņas, cita starpā rūpīgi pārbaudot politisko reklāmu sponsorus un analizējot politisko reklāmu vidi.

(42)

Tā kā politisko reklāmu publicētāji tās dara pieejamas sabiedrībai, tiem vajadzētu publicēt vai izplatīt minēto informāciju sabiedrībai reizē ar politiskās reklāmas publicēšanu vai izplatīšanu. Ja politiskās reklāmas publicētāji ievēro, ka politiskā reklāma neatbilst šajā regulā noteiktajām pārredzamības prasībām, tiem būtu jādara viss iespējamais, lai izpildītu šīs regulas prasības. Ja informāciju nav iespējams bez liekas kavēšanās papildināt vai labot, politiskās reklāmas publicētājiem nevajadzētu darīt sabiedrībai pieejamas politiskās reklāmas, kuras neatbilst šajā regulā noteiktajām pārredzamības prasībām , vai vajadzētu pārtraukt šādu politisko reklāmu izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu, piegādi vai izplatīšanu . Šādā situācijā politiskās reklāmas publicētājiem būtu jāinformē attiecīgais pakalpojumu sniedzējs un attiecīgā gadījumā sponsors par saprātīgiem pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šīs regulas prasības .

(42a)

Pildot šos pienākumus, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jārīkojas, pienācīgi ievērojot pamattiesības, kā arī citas tiesības un leģitīmās intereses. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā vārda brīvība un brīvība piekļūt informācijai, tostarp mediju brīvība un plurālisms.

(42b)

Šai regulai būtu jāatvieglo ieinteresēto rīcībspēku, tostarp pētnieku, darbs, ko tie atbilstīgi savai lomai veic, lai atbalstītu brīvas un taisnīgas vēlēšanas vai referendumus un godīgas vēlēšanu kampaņas, tostarp kontrolējot politisko reklāmu sponsorus un analizējot politiskās reklāmas vidi. Tādēļ politiskās reklāmas publicētājiem, kuri ir ļoti lielas tiešsaistes platformas Regulas (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) nozīmē un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas, kā definēts Regulā (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts), pārredzamības paziņojumā iekļautā informācija būtu jādara pieejama un reāllaikā jāatjaunina publicēto reklāmu repozitorijos, kā noteikts Regulā (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts).

(42c)

Lai palīdzētu politiskās reklāmas publicētājiem, kuri nav ļoti lielas tiešsaistes platformas Regulas (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) nozīmē un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas, kā definēts Regulā (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts), ievērot šīs regulas prasības, Komisijai būtu jāizveido Eiropas tiešsaistes politisko reklāmu repozitorijs. Politiskās reklāmas publicētājiem, kuri nav ļoti lielas tiešsaistes platformas Regulas (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) nozīmē un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas, kā definēts Regulā (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts), būtu bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 24 stundu laikā jānodrošina pārredzamības paziņojumā iekļautās informācijas pieejamība Eiropas tiešsaistes politisko reklāmu repozitorijā. Informācijai, kas darīta pieejama politiskās reklāmas publicētāju saskarnē, vajadzētu būt sniegtai mašīnlasāmā formātā atbilstoši vienotai datu struktūrai un standartiem, ko izstrādājusi Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Informācijai ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu repozitorijos un informācijai Eiropas tiešsaistes politisko reklāmu repozitorijā vajadzētu būt sasaistītai, izmantojot vienotu lietojumprogrammas saskarni, un būt publiski pieejamai vienotā portālā.

(44)

Informācija par summām, kas iztērētas politiskās reklāmas pakalpojumiem, un par tādu citu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret politiskās reklāmas pakalpojumiem, var sniegt noderīgu ieguldījumu politiskajās debatēs. Jānodrošina, lai no attiecīgo politiskās reklāmas publicētāju sagatavotajiem gada ziņojumiem varētu iegūt pienācīgu pārskatu par darbībām politiskās reklāmas jomā. Lai atbalstītu pārraudzību un pārskatatbildību, šādos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par izdevumiem par politisko reklāmu mērķorientētu izvietošanu attiecīgajā periodā, datus apkopojot pa kampaņām vai kandidātiem. Lai izvairītos no nesamērīga sloga, šie pārredzamības ziņošanas pienākumi nebūtu jāpiemēro uzņēmumiem, kas atbilst Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 3. punkta prasībām.

(44)

Informācija par summām, kas iztērētas politiskās reklāmas pakalpojumiem, un par tādu citu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret politiskās reklāmas pakalpojumiem, var sniegt noderīgu ieguldījumu politiskajās debatēs. Jānodrošina, lai no attiecīgo politiskās reklāmas publicētāju sagatavotajiem gada ziņojumiem varētu iegūt pienācīgu pārskatu par darbībām politiskās reklāmas jomā. Lai atbalstītu pārraudzību un pārskatatbildību, šādos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par izdevumiem par politisko reklāmu mērķorientētu izvietošanu vai piegādi attiecīgajā periodā, datus apkopojot pa kampaņām vai kandidātiem. Lai izvairītos no nesamērīga sloga, šie pārredzamības ziņošanas pienākumi nebūtu jāpiemēro uzņēmumiem, kas atbilst Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1.– 3. punkta prasībām.

(45)

Politiskās reklāmas publicētājiem, kas sniedz politiskās reklāmas pakalpojumus, būtu jāievieš mehānismi, lai personas varētu ziņot par to, ka konkrēta politiskā reklāma, ko tie ir publicējuši, neatbilst šai regulai. Mehānismiem ziņošanai par šādām reklāmām vajadzētu būt viegli pieejamiem un izmantojamiem, un tiem vajadzētu būt pielāgotiem reklāmas publicētāja izplatītās reklāmas veidam. Ciktāl iespējams, šiem mehānismiem vajadzētu būt pieejamiem pašā reklāmā, piemēram, reklāmas publicētāja tīmekļa vietnē. Politiskās reklāmas publicētājiem vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā izmantot esošos mehānismus. Ja politiskās reklāmas publicētāji ir tiešsaistes mitināšanas pakalpojumu sniedzēji digitālo pakalpojumu tiesību akta nozīmē, attiecībā uz politiskajām reklāmām, kas tiek mitinātas pēc to pakalpojumu saņēmēju pieprasījuma, paziņojumiem par šādu reklāmu neatbilstību šai regulai turpina piemērot digitālo pakalpojumu tiesību akta 14 . panta noteikumus.

(45)

Politiskās reklāmas publicētājiem, kas sniedz politiskās reklāmas pakalpojumus, būtu jāievieš mehānismi, lai personas varētu ziņot par to, ka konkrēta politiskā reklāma, ko tie ir publicējuši, neatbilst šai regulai. Mehānismiem ziņošanai par šādām reklāmām vajadzētu būt viegli pieejamiem un izmantojamiem, un tiem vajadzētu būt pielāgotiem reklāmas publicētāja izplatītās reklāmas veidam. Ciktāl iespējams, šiem mehānismiem vajadzētu būt pieejamiem pašā reklāmā, piemēram, reklāmas publicētāja tīmekļa vietnē. Politiskās reklāmas publicētājiem vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā izmantot esošos mehānismus. Ja politiskās reklāmas publicētāji ir tiešsaistes mitināšanas pakalpojumu sniedzēji Digitālo pakalpojumu akta nozīmē, attiecībā uz politiskajām reklāmām, kas tiek mitinātas pēc to pakalpojumu saņēmēju pieprasījuma, paziņojumiem par šādu reklāmu neatbilstību šai regulai turpina piemērot Digitālo pakalpojumu akta 16 . panta noteikumus. Ja politiskās reklāmas publicētāji ir tiešsaistes mitināšanas pakalpojumu sniedzēji Regulas (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) nozīmē, tad attiecībā uz politiskajām reklāmām, ko tie mitina pēc pakalpojumu saņēmēju pieprasījuma, politiskās reklāmas publicētājiem vajadzētu būt iespējai izmantot Regulā (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) noteikto mehānismu paziņošanai par šādu reklāmu neatbilstību šai regulai.

(45a)

Ja konkrēta reklāma neatbilst šai regulai, fiziskām personām vajadzētu būt pieejamiem publicētāja nodrošinātiem mehānismiem attiecīgās reklāmas atzīmēšanai. Ja šādi mehānismi nav pieejami, fiziskām personām vajadzētu būt iespējai ziņot par šādu politisko reklāmu, tieši vēršoties pie kompetentajām iestādēm.

(45b)

Politiskās reklāmas publicētājiem būtu jāpieliek saprātīgas pūles, lai savlaicīgi, rūpīgi un objektīvi reaģētu uz paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar šo regulu, sazinoties ar attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un attiecīgā gadījumā ar sponsoru. Politiskās reklāmas publicētājam būtu jāinformē paziņojuma autors un attiecīgie pakalpojumu sniedzēji par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti pēc paziņojuma saņemšanas, un jāsniedz informācija par tiesiskās aizsardzības iespējām, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828  (1a) , attiecībā uz reklāmu, uz kuru attiecas paziņojums. Ja paziņojumā ir iekļauta pietiekama informācija, kas ļauj rūpīgam politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējam bez detalizētas pārbaudes un sarežģīta saziņas procesa nepārprotami konstatēt, ka informācijas trūkst vai tā ir nepilnīga, politiskās reklāmas publicētājam būtu jārīkojas bez liekas kavēšanās.

(45c)

Lai vēlēšanu vai referenduma laikā nodrošinātu pārredzamības un pienācīgas rūpības prasību efektivitāti, politisko reklāmu publicētājiem iepriekšējā mēnesī pirms vēlēšanām vai referenduma visi saņemtie paziņojumi par reklāmu, kas saistīta ar šīm vēlēšanām vai referendumu, būtu jāapstrādā bez liekas kavēšanās un jāreaģē uz tiem ne vēlāk kā 48 stundu laikā, sazinoties ar attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un attiecīgā gadījumā ar sponsoru. Mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas publicē politisko reklāmu, jebkurš šāds paziņojums jāapstrādā bez liekas kavēšanās.

(45d)

Jebkurai politiskās reklāmas publicētāja rīcībai vajadzētu būt vērstai tikai uz to, lai labotu, papildinātu vai dzēstu konkrētus informācijas elementus, kuri neatbilst šai regulai. To darot, būtu pienācīgi jāņem vērā vārda un informācijas brīvība un citas pamattiesības.

(46)

Lai konkrētas struktūras varētu pildīt savu lomu demokrātijā, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par informācijas, kas publicēta kopā ar politisko reklāmu vai iekļauta pārredzamības paziņojumā, nodošanu ieinteresētajām personām, piemēram, pārbaudītiem pētniekiem, žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un akreditētiem vēlēšanu novērotājiem, lai atbalstītu viņu attiecīgo uzdevumu veikšanu demokrātiskajā procesā. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu likt atbildēt uz pieprasījumiem, kas ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi. Turklāt attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam būtu jāļauj iekasēt saprātīgu maksu atkārtotu un dārgu pieprasījumu gadījumā, ņemot vērā ar informācijas sniegšanu saistītās administratīvās izmaksas.

(46)

Lai konkrētas struktūras varētu pildīt savu lomu demokrātijā, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par informācijas, kas publicēta kopā ar politisko reklāmu vai iekļauta pārredzamības paziņojumā, nodošanu ieinteresētajām personām, piemēram, pārbaudītiem pētniekiem, žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un akreditētiem vēlēšanu novērotājiem, lai atbalstītu viņu attiecīgo uzdevumu veikšanu demokrātiskajā procesā. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu likt atbildēt uz pieprasījumiem, kas ir acīmredzami neskaidri vai pārmērīgi vai attiecas uz pakalpojumu sniedzēja nekontrolētu informāciju . Turklāt attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam būtu jāļauj iekasēt saprātīgu maksu atkārtotu un dārgu pieprasījumu gadījumā, ņemot vērā ar informācijas sniegšanu saistītās administratīvās izmaksas.

(47)

Aizvien biežāk tiek izmantoti persondati, ko vāc tieši no fiziskām personām vai iegūst netieši, piemēram, izrietoši dati, kurus iegūst, grupējot personas pēc viņu domājamām interesēm vai pamatojoties uz viņu tiešsaistes darbībām, uzvedības profilēšanu un citām analīzes metodēm, lai politiskos vēstījumus mērķorientētu uz grupām vai atsevišķiem vēlētājiem vai indivīdiem un pastiprinātu to ietekmi. Izmantojot persondatu apstrādi, jo īpaši attiecībā uz datiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (12) uzskatāmi par sensitīviem, var segmentēt dažādas vēlētāju vai indivīdu grupas un izmantot to īpatnības vai ievainojamību, piemēram, izplatot reklāmas konkrētos brīžos un konkrētās vietās, lai izmantotu gadījumus, kad attiecīgās personas būtu jūtīgas pret noteikta veida informāciju/vēstījumu. Tas īpaši un nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju pamattiesības un pamatbrīvības attiecībā uz viņu persondatu apstrādi un brīvību saņemt objektīvu informāciju, veidot savu viedokli, pieņemt politiskus lēmumus un izmantot savas balsstiesības. Tas negatīvi ietekmē demokrātisko procesu. Būtu jāparedz papildu ierobežojumi un nosacījumi, kas ir plašāki nekā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725 noteiktie . Šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem par mērķorientēšanas un pastiprināšanas metožu izmantošanu, kas ietver persondatu apstrādi politiskās reklāmas kontekstā, būtu jābalstās uz LESD 16. pantu.

(47)

Aizvien biežāk tiek izmantoti persondati, ko vāc tieši no fiziskām personām vai iegūst netieši, piemēram, novēroti vai izrietoši dati, kurus iegūst, grupējot personas pēc viņu domājamām interesēm vai pamatojoties uz viņu tiešsaistes darbībām, uzvedības profilēšanu un citām analīzes metodēm, lai politiskos vēstījumus mērķorientētu uz grupām vai atsevišķiem vēlētājiem vai indivīdiem un pastiprinātu šo vēstījumu ietekmi. Izmantojot persondatu apstrādi, jo īpaši attiecībā uz datiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (12) uzskatāmi par sensitīviem, var segmentēt dažādas vēlētāju vai indivīdu grupas un izmantot to īpatnības vai ievainojamību, piemēram, izplatot reklāmas konkrētos brīžos un konkrētās vietās, lai izmantotu gadījumus, kad attiecīgās personas būtu jūtīgas pret noteikta veida informāciju/vēstījumu. Tas īpaši un nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju pamattiesības un pamatbrīvības attiecībā uz viņu persondatu apstrādi un brīvību saņemt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi, nebūt pakļautiem manipulācijām, saņemt objektīvu informāciju, veidot savu viedokli, pieņemt politiskus lēmumus un izmantot savas balsstiesības. Turklāt tas negatīvi ietekmē demokrātisko procesu , jo paver iespēju sadrumstalot publisko diskusiju par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, “plēsonīgi” analizēt vēlētājus, īstenot selektīvu informēšanu un galu galā manipulēt ar vēlētājiem . Tādējādi pieaug arī dezinformācijas izplatīšanās risks, un šādā veidā tikusi īstenota ārvalstu, jo īpaši nedemokrātisku ārvalstu struktūru, iejaukšanās vēlēšanu procesos. Maldinoša vai neskaidra reklāma, kam ir politiski mērķi, rada risku, jo ietekmē pamatmehānismus, kas ļauj darboties mūsu demokrātiskajai sabiedrībai. Tas viss notiek, neraugoties uz jau pastāvošajiem persondatu apstrādes, tostarp mērķorientēšanas un reklāmu piegādes, nosacījumiem, kas noteikti ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725. Šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem par mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metožu izmantošanu, kas ietver persondatu apstrādi politiskās reklāmas kontekstā, būtu jābalstās uz LESD 16. pantu.

(47a)

Regulas (ES) 2016/679 sniegtās iespējas likumīgi pielāgot un adresēt reklāmu fiziskām personām tiek sistēmiski izmantotas ļaunprātīgi, jo īpaši attiecībā uz personu brīvas un apzinātas piekrišanas saņemšanu, un pašreizējais tiesiskais regulējums tam nepiedāvā risinājumus.

(47b)

Maldinošu saskarņu ieviešana tiešsaistes platformu saskarnēs ir prakse, kas vai nu ar nolūku vai faktiski būtiski kropļo vai vājina pakalpojuma lietotāju spēju autonomi un apzināti izdarīt izvēli vai pieņemt lēmumus attiecībā uz persondatu sniegšanu politiskās reklāmas vajadzībām. Tādēļ būtu jāaizliedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem uzvedinoši ietekmēt pakalpojuma saņēmējus un iedragāt vai vājināt pakalpojuma lietotāju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli.

(47c)

Te būtu jāietver arī atkārtots lūgums pakalpojuma lietotājam izdarīt izvēli, ja šāda izvēle jau ir izdarīta, kā rezultātā pakalpojuma atcelšanas procedūra kļūst ievērojami apgrūtinošāka par pieteikšanos pakalpojumam vai dažas izvēles ir grūtāk izdarāmas vai laikietilpīgākas nekā citas, vai paredzot noklusējuma iestatījumus, kurus ir ļoti grūti mainīt, un tādējādi nepamatoti apgrūtinot pakalpojuma lietotāju lēmuma pieņemšanā tādā veidā, kas kropļo un vājina viņa autonomiju, lēmumu pieņemšanu un izvēli. Tomēr noteikumi, kas novērš maldinošas saskarnes, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas liedz pakalpojumu sniedzējiem tieši sazināties ar pakalpojuma lietotājiem un piedāvāt tiem jaunus vai papildu pakalpojumus. Sistemātiska maldinošu saskarņu izmantošana, neskaidri piekrišanas nolīgumi, maldinoša informācija un nepietiekams laiks noteikumu un nosacījumu lasīšanai ir ierasta prakse, kā rezultātā pakalpojuma lietotājiem ir grūti saņemt skaidru informāciju un gūt kontroli saistībā ar uzraudzībā balstītu tiešsaistes reklāmas nozari.

(47d)

Lai aizsargātu personas attiecībā uz viņu persondatu apstrādes veidu un mērķiem, jo īpaši apstākļos, kas ir būtiski, lai ietekmētu viņu demokrātisko izvēli un iesaistīšanos publiskajās debatēs, kā arī lai aizsargātu demokrātiju un vēlēšanu integritāti, ir jāpapildina Regula (ES) 2016/679 un Regula (ES) 2018/1725, paredzot papildu nosacījumus, kam būtu jāizpaužas kā stingriem ierobežojumiem attiecībā uz persondatu apstrādi tiešsaistes politisko reklāmu mērķauditorijas atlasei un reklāmu piegādei, pamatojoties uz LESD 16. pantu.

(47e)

Mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metodes, kuru pamatā ir konkrēti nosacījumi un stingri ierobežots sniegto persondatu apjoms, kas nav īpašas persondatu kategorijas Regulas (ES) 2016/679 9. panta vai Regulas (ES) 2018/1725 10. panta nozīmē, var būt noderīgas, izplatot politisko reklāmu un informāciju, kā arī iepazīstinot un informējot iedzīvotājus.

(47f)

Mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metodes, kas saistītas ar persondatu apstrādi, būtu jāatļauj, pamatojoties tikai uz persondatiem, kurus datu subjekts ir skaidri sniedzis reklāmas publicētājam konkrēti un tikai tam, lai saņemtu mērķtiecīgu politisko reklāmu. Pakalpojuma sniedzēji nedrīkst prasīt piekrišanu, ja datu subjekts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 21. panta 5. punktu izmanto tiesības iebilst ar automatizētiem līdzekļiem, izmantojot tehniskās specifikācijas. Ja datu subjekts atsakās piekrist vai ir atsaucis piekrišanu, tam būtu jādod citas taisnīgas un pamatotas iespējas piekļūt informācijas sabiedrības pakalpojumiem. Datu subjektam nedrīkst būt grūtāk vai laikietilpīgāk atteikties no piekrišanas, nekā dot to. Saskaņā ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas pamatnostādnēm Nr. 8/2020 par mērķauditorijas atlasi sociālo mediju lietotājiem nedrīkst ļaut apstrādāt novērotos vai izrietošos persondatus. Ja nav šāda mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metodēm noteikta ierobežojuma, uz persondatiem balstīta politiskās reklāmas mērķorientēšana un reklāmas piegāde varētu radīt augstu risku fizisko personu tiesībām un brīvībām.

(47g)

Sniegtajos persondatos būtu jāiekļauj tikai persondatu kategorijas, ko datu subjekts ir skaidri un aktīvi sniedzis konkrētam un tikai tam mērķim, proti, tam, ka datu pārzinis, kuram dati ir nodoti, sniedz politisko reklāmu. Datu pārziņi nedrīkst adresēt datu subjektiem politiskās reklāmas, kurām tie nav snieguši savus persondatus. Sniedzot datus publicētājam, tie jāievada publicētāja saskarnē vai iestatījumos. Tāpēc būtu jāizslēdz tādu datu apstrāde, kas attiecas uz datu subjektiem un kas citādi tiktu apstrādāti, parasti izmantojot pakalpojumu, piemēram, metadati, datplūsmas un atrašanās vietas dati vai personiskas vai publiskas saziņas saturs.

(47h)

Daži politiski kandidāti vai partijas, kuriem ir plaši resursi, varētu apiet mērķorientēšanas metodēm noteiktos ierobežojumus, izmantojot iekšējos pakalpojumus, kas veic liela mēroga politisku tirgvedību. Tāpēc, ja sponsori apstrādā persondatus tiešai un mērķtiecīgai politiskajai tirgvedībai, piemēram, plašai un sistemātiskai mērķtiecīga elektroniskā pasta vai īsziņu sūtīšanai, būtu jāpiemēro mērķorientēšanas metožu ierobežojumi neatkarīgi no tā, vai pakalpojums ir iesaistīts vai nē. Tas neietekmē to, ka mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metožu ierobežojumi nebūtu jāpiemēro tikai tiešai saziņai, tostarp personalizētām elektroniskajām pasta vēstulēm vai īsziņām, kas nav paredzētas tiešai tirgvedībai lielos apmēros, un organiskam saturam, ko publicē, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, neņemot vērā konkrētā vēstījuma izvietošanu, publicēšanu vai izplatīšanu.

(47i)

Lai aizsargātu vēlēšanas un referendumus, kā arī novērstu jebkādu nepamatotu iejaukšanos, manipulācijas un dezinformāciju, ir jāpievieno papildu ierobežojumi attiecībā uz mērķorientēšanu un reklāmu piegādi laikposmā tieši pirms vēlēšanām vai referenduma. 60 dienas pirms vēlēšanām vai referenduma mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metodes saistībā ar politisko reklāmu, kas ietver sniegtos persondatus, būtu stingri jāattiecina uz atrašanās vietu un tām valodām, kurās runā datu subjekts. Varētu izmantot arī to, ka persona uz vēlēšanām dodas pirmo reizi, jo ir svarīgi uzrunāt šādas personas un sniegt tām informāciju par vēlēšanām vai referendumu. Datu subjekta atrašanās vieta, ko izmanto, lai sniegtu mērķtiecīgu politisko reklāmu, būtu jāsaprot tā vēlēšanu apgabala līmenī, uz ko attiecas attiecīgās vēlēšanas vai referendums. Tomēr dalībvalstīs, kurās Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir noteikts tikai viens valsts līmeņa vēlēšanu apgabals, datu subjekta atrašanās vietu attiecībā uz politisko reklāmu, kas saistīta ar šīm vēlēšanām, varētu saprast reģionālā vai līdzvērtīgā līmenī saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(47j)

Aizliegumam un ierobežojumiem attiecībā uz persondatu apstrādi politiskajai reklāmai nebūtu jāliedz sponsoriem, politiskās reklāmas publicētājiem vai reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp tiešsaistes platformām, rādīt tiešsaistes politisko reklāmu, pamatojoties uz kontekstuālu informāciju, tostarp atslēgvārdiem. Šis ierobežojums ir samērīgs, ņemot vērā to, ka sponsoriem ir piekļuve citām politiskās reklāmas iespējām, jo īpaši izmantojot kontekstuālu mērķorientēšanu tiešsaistē un alternatīvus plašsaziņas līdzekļus bezsaistē. Šis ierobežojums atbilst tiesībām sniegt vispārējas nozīmes informāciju un idejas, ko sabiedrība ir tiesīga saņemt, jo šīs tiesības noteiktos apstākļos var tikt ierobežotas, ja ierobežojums tiek veikts saprātīgi, rūpīgi un labā ticībā un ja tas ir samērīgs un pamatots ar būtiskiem un pietiekamiem iemesliem, jo īpaši citu personu tiesību aizsardzībai.

(47k)

Izvēloties mērķorientēšanas parametrus, sponsori skaidri nosaka savas politiskās reklāmas potenciālo auditoriju. Taču atkarībā no budžeta, ko viņi atvēl savai reklāmas kampaņai, viņu politiskā reklāma ne vienmēr sasniegs visu šo potenciālo auditoriju. Publicētājam būs jāizvēlas, kurš no šīs potenciālās auditorijas faktiski saņems politisko reklāmu. Lai novērstu atbalss kameru un filtru burbuļi izveidi, kā arī novērstu demogrāfiskās novirzes rases vai dzimuma dēļ, kas rada diskrimināciju, tiešsaistes platformām nedrīkst ļaut selektīvi sniegt politisko reklāmu potenciālajās mērķauditorijās, balstoties uz persondatu turpmāku apstrādi. Tāpēc publicētājam politiskās reklāmas faktiskie saņēmēji jāizvēlas tikai pēc nejaušības principa, neveicot persondatu turpmāku apstrādi.

(47l)

Tāpat, pateicoties šajā regulā paredzētajiem plašajiem pārredzamības pienākumiem, nevarēs izplatīt nepamanītus, iebilstošus un polarizējošus vēstījumus konkrētām vēlētāju grupām, jo pārraugi, pilsoniskā sabiedrība, žurnālisti un citas elektorāta daļas varēs veikt savu pārbaudi.

(48)

Tāpēc politiskās reklāmas kontekstā būtu jāaizliedz mērķorientēšanas un pastiprināšanas metodes, kas ietver Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punktā minēto datu apstrādi. Šādu metožu izmantošana būtu jāatļauj tikai tad, ja to veic pārzinis vai kāds, kas rīkojas tā vārdā, pamatojoties uz datu subjekta nepārprotamu piekrišanu, vai ja, veicot savas leģitīmās darbības un nodrošinot atbilstošas garantijas, apstrādi veic fonds, apvienība vai jebkura cita bezpeļņas struktūra, kas to dara ar politisku, filozofisku, reliģisku vai ar arodbiedrībām saistītu mērķi, un ar nosacījumu, ka apstrāde attiecas tikai uz šīs struktūras locekļiem vai bijušajiem locekļiem, vai personām, kas ar šo struktūru uztur regulārus sakarus saistībā ar tās nolūkiem, un ka bez datu subjekta piekrišanas persondatus neizpauž ārpus minētās struktūras. Tas būtu jāpapildina ar konkrētām garantijām. Piekrišana būtu jāsaprot kā piekrišana Regulas (ES) 2016/679 un Regulas (ES) 2018/1725 nozīmē. Tāpēc nevajadzētu būt iespējai atsaukties uz izņēmumiem, kas attiecīgi noteikti Regulas (ES) 2016/679 9. panta 2. punkta b), c), e), f), g), h), i) un j) apakšpunktā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 2. punkta b), c), e), f), g), h), i) un j) apakšpunktā, nolūkā izmantot mērķorientēšanas un pastiprināšanas metodes, lai publicētu, popularizētu vai izplatītu politisko reklāmu, kas ietver Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/725 10. panta 1. punktā minēto persondatu apstrādi.

(49)

Lai nodrošinātu labāku pārredzamību un pārskatatbildību, politiskās reklāmas kontekstā izmantojot mērķorientēšanas un pastiprināšanas metodes, kas ietver persondatu apstrādi, pārziņiem būtu jāievieš papildu garantijas. Tiem būtu jāpieņem un jāīsteno politika, kurā aprakstīta šādu metožu izmantošana, ar kurām mērķorientēti vēršas pie fiziskām personām vai pastiprina politiskās reklāmas satura ietekmi, un jāveic savu attiecīgo darbību uzskaite. Publicējot, popularizējot vai izplatot politisko reklāmu, kurā izmantotas mērķorientēšanas un pastiprināšanas metodes, pārziņiem kopā ar politisko reklāmu būtu jāsniedz jēgpilna informācija, kas ļautu attiecīgajai personai saprast izmantotās metodes loģiku un galvenos parametrus, kā arī trešo personu datu un papildu analītisko metožu izmantošanu, kā arī to, vai reklāmas mērķorientēšana izvietošanas laikā tika papildus optimizēta.

(49)

Lai nodrošinātu labāku pārredzamību un pārskatatbildību, politiskās reklāmas kontekstā izmantojot mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metodes, kas ietver persondatu apstrādi, pārziņiem būtu jāievieš papildu garantijas. Tiem būtu jāpieņem un jāīsteno politika, kurā aprakstīta šādu metožu izmantošana, ar kurām mērķorientēti vēršas pie fiziskām personām vai nodrošina to reklāmas satura piegādi, jāveic ikgadēji riska novērtējumi par šo metožu izmantojuma ietekmi uz personu un visas sabiedrības pamattiesībām un brīvībām , un jāveic savu attiecīgo darbību uzskaite. Publicējot, popularizējot , piegādājot vai izplatot politisko reklāmu, kurā izmantotas mērķorientēšanas metodes, pārziņiem kopā ar politisko reklāmu būtu jāsniedz jēgpilna informācija, kas ļautu attiecīgajai personai saprast izmantotās metodes loģiku un galvenos parametrus, kā arī trešo personu datu un papildu analītisko metožu izmantošanu, kā arī to, vai reklāmas mērķorientēšana izvietošanas laikā tika papildus optimizēta.

(50)

Politiskās reklāmas publicētājiem, kas izmanto mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, savā pārredzamības paziņojumā būtu jāiekļauj informācija, kas nepieciešama, lai attiecīgā persona varētu saprast izmantotās metodes loģiku un galvenos parametrus, kā arī trešo personu datu izmantošanu un izmantotās papildu analītiskās metodes, un būtu jānorāda saite uz attiecīgo pārziņa politikas dokumentu. Ja pārzinis nav reklāmas publicētājs, pārzinim būtu jānosūta politiskās reklāmas publicētāja iekšējās politikas dokuments vai atsauce uz to. Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem vajadzības gadījumā būtu jānosūta politiskās reklāmas publicētājam informācija, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus. Šādas informācijas sniegšanu varētu automatizēt un integrēt parastajos uzņēmējdarbības procesos saskaņā ar standartiem.

(50)

Politiskās reklāmas publicētājiem, kas izmanto mērķorientēšanas vai reklāmas piegādes metodes, savā pārredzamības paziņojumā būtu jāiekļauj informācija, kas nepieciešama, lai attiecīgā persona varētu saprast izmantotās metodes loģiku un galvenos parametrus, kā arī trešo personu datu izmantošanu un izmantotās papildu analītiskās metodes, un būtu jānorāda saite uz attiecīgo politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēja politikas dokumentu. Ja politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējs nav reklāmas publicētājs, pakalpojumu sniedzējam būtu jānosūta politiskās reklāmas publicētājam iekšējās politikas dokuments vai atsauce uz to. Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem vajadzības gadījumā būtu jānosūta politiskās reklāmas publicētājam informācija, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus. Šādas informācijas sniegšanu varētu automatizēt un integrēt parastajos uzņēmējdarbības procesos saskaņā ar standartiem.

(51)

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašākas iespējas īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību, politiskās reklāmas publicētājiem attiecīgajam datu subjektam būtu jāsniedz papildu informācija un jānodrošina efektīvi rīki, lai atbalstītu viņa tiesību īstenošanu saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesisko regulējumu, ieskaitot tiesības iebilst vai atsaukt savu piekrišanu, ja attiecīgajai personai tiek mērķorientēti piedāvāta politiska reklāma. Šai informācijai vajadzētu būt viegli pieejamai arī tieši no pārredzamības paziņojuma. Ar indivīdiem pieejamajiem rīkiem, kas palīdz īstenot viņu tiesības, vajadzētu spēt efektīvi novērst situācijas, kad uz personu tiek mērķtiecīgi vērstas politiskās reklāmas, kā arī novērst mērķorientēšanu saskaņā ar konkrētiem kritērijiem un mērķorientēšanu, ko veic viens vai vairāki konkrēti pārziņi.

(51)

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašākas iespējas īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību, politiskās reklāmas publicētājiem attiecīgajam datu subjektam būtu jāsniedz papildu informācija un jānodrošina efektīvi rīki, lai atbalstītu viņa tiesību īstenošanu saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesisko regulējumu, ieskaitot tiesības atsaukt savu piekrišanu, ja attiecīgajai personai tiek mērķorientēti piedāvāta politiska reklāma. Šai informācijai vajadzētu būt viegli pieejamai arī tieši no pārredzamības paziņojuma. Ar personām pieejamajiem rīkiem, kas palīdz īstenot viņu tiesības, vajadzētu spēt efektīvi novērst situācijas, kad uz personu tiek mērķtiecīgi vērstas politiskās reklāmas, kā arī novērst mērķorientēšanu saskaņā ar konkrētiem kritērijiem un mērķorientēšanu, ko veic viens vai vairāki konkrēti pārziņi.

(52)

Komisijai būtu jāmudina izstrādāt rīcības kodeksus, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 40. pantā , lai atbalstītu datu subjektu tiesību īstenošanu šajā kontekstā.

(52)

Komisijai būtu jāsagatavo pamatnostādnes , lai atbalstītu datu subjektu tiesību īstenošanu šajā kontekstā.

(53)

Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar visām prasībām, kuras piemērojamas mērķorientēšanas un pastiprināšanas metožu izmantošanai saskaņā ar šo regulu, būtu jāsniedz viegli pieejamā, skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā formātā, arī izmantojot vienkāršu valodu.

(53)

Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar visām prasībām, kuras piemērojamas mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metožu izmantošanai saskaņā ar šo regulu, būtu jāsniedz viegli pieejamā, pilnīgā, skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā formātā, arī izmantojot vienkāršu valodu un personām ar invaliditāti piemērotā veidā .

(54)

Ir lietderīgi paredzēt noteikumus par informācijas par mērķorientēšanu nosūtīšanu citām ieinteresētajām personām. Piemērojamajam režīmam vajadzētu būt saderīgam ar informācijas nosūtīšanas režīmu, kas ir saistīts ar pārredzamības prasībām.

(54)

Ir lietderīgi paredzēt noteikumus par informācijas par mērķorientēšanu un reklāmas piegādi nosūtīšanu citām ieinteresētajām personām. Piemērojamajam režīmam vajadzētu būt saderīgam ar informācijas nosūtīšanas režīmu, kas ir saistīts ar pārredzamības prasībām.

(55)

Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuru iedibinājuma vieta ir trešā valstī un kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, būtu jāieceļ pilnvarots juridiskais pārstāvis Savienībā, lai attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu efektīvu pārraudzību, kas paredzēta šajā regulā. Juridiskais pārstāvis varētu būt pārstāvis, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/679 27. pantu, vai pārstāvis, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021 / xxx [DPTA] 11 . pantu.

(55)

Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuru iedibinājuma vieta ir trešā valstī un kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, būtu jāieceļ pilnvarots juridiskais pārstāvis Savienībā un tas jāreģistrē valsts vienotajā kontaktpunktā , lai attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu efektīvu pārraudzību, kas paredzēta šajā regulā. Juridiskais pārstāvis varētu būt pārstāvis, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/679 27. pantu, vai pārstāvis, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (ES) 2022 / 2065 (Digitālo pakalpojumu akts) 13 . pantu. Dalībvalstīm būtu jāuztur publisks visu to teritorijā saskaņā ar šo regulu reģistrēto juridisko pārstāvju reģistrs, un Komisijai būtu jāuztur publiski pieejama un viegli piekļūstama Savienībā reģistrēto juridisko pārstāvju datubāze.

(56)

Lai šajā regulā paredzētā uzraudzība būtu efektīva, attiecīgo noteikumu uzraudzība un izpilde ir jāuztic pārraudzības iestādēm. Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību sistēmas un saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2021 / xxx [digitālo pakalpojumu tiesību aktu] , šajā nolūkā var tikt izraudzītas dažādas valsts tiesu vai administratīvās iestādes.

(56)

Lai šajā regulā paredzētā uzraudzība būtu efektīva, attiecīgo noteikumu uzraudzība un izpilde ir jāuztic pārraudzības iestādēm un jāpiešķir tām resursi, kas ir samērīgi ar šādām papildu kompetencēm . Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību sistēmas un saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2022 / 2065 (Digitālo pakalpojumu aktu) , šajā nolūkā var tikt izraudzītas dažādas valsts tiesu vai administratīvās iestādes.

(57)

Attiecībā uz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu uzraudzību saskaņā ar šo regulu dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes un jānodrošina, ka šāda uzraudzība ir saskanīga ar kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) 2021 / XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 38. pantu. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem saskaņā ar Regulu (ES) [digitālo pakalpojumu tiesību aktu] katrā dalībvalstī jebkurā gadījumā būtu jāatbild par koordinācijas nodrošināšanu valsts līmenī attiecībā uz šiem jautājumiem un vajadzības gadījumā jāiesaistās pārrobežu sadarbībā ar citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot Regulā (ES) 2021 / XXX [digitālo pakalpojumu tiesību aktā] noteiktos mehānismus. Saistībā ar šīs regulas piemērošanu šim mehānismam būtu jāaprobežojas ar valstu sadarbību starp digitālo pakalpojumu koordinatoriem [un nebūtu jāietver eskalācija Savienības līmenī, kā paredzēts Regulā (ES) 2021 / XXX [digitālo pakalpojumu tiesību aktā] .

(57)

Attiecībā uz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu uzraudzību saskaņā ar šo regulu dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes un jānodrošina, ka šāda uzraudzība ir saskanīga ar kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES)  2022 / 2065 (Digitālo pakalpojumu akta) 38. pantu. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) katrā dalībvalstī jebkurā gadījumā būtu jāatbild par koordinācijas nodrošināšanu valsts līmenī attiecībā uz šiem jautājumiem un vajadzības gadījumā jāiesaistās pārrobežu sadarbībā ar citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot Regulā (ES) 2022 / 2065 (Digitālo pakalpojumu aktā) noteiktos mehānismus. Saistībā ar šīs regulas piemērošanu šim mehānismam būtu jāaprobežojas ar valstu sadarbību starp digitālo pakalpojumu koordinatoriem [un nebūtu jāietver eskalācija Savienības līmenī, kā paredzēts Regulā (ES) 2022 / 2065 (Digitālo pakalpojumu aktā) .

(58)

To šīs regulas aspektu pārraudzībai, kas nav uzraudzības iestāžu kompetencē saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes saskaņā ar Regulu (ES) 2018/725 . Lai atbalstītu pamattiesību un pamatbrīvību, tiesiskuma, demokrātijas principu un sabiedrības uzticības politiskās reklāmas pārraudzībai ievērošanu, nepieciešams, lai šādas iestādes būtu strukturāli neatkarīgas no ārējas intervences vai politiska spiediena un būtu pienācīgi pilnvarotas efektīvi uzraudzīt un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo tās īpaši 7. pantā noteiktajiem pienākumiem. Jo īpaši dalībvalstis var izraudzīties valsts regulatīvās iestādes vai struktūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES  (13) 30. pantu.

(58)

To šīs regulas aspektu pārraudzībai, kas nav uzraudzības iestāžu kompetencē saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, Regulu (ES) 2018/725 un Regulu (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu aktu), dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes , lai uzraudzītu un izpildītu attiecīgos noteikumus . Lai atbalstītu pamattiesību un pamatbrīvību, tiesiskuma, demokrātijas principu un sabiedrības uzticības politiskās reklāmas pārraudzībai ievērošanu, nepieciešams, lai šādas iestādes būtu strukturāli neatkarīgas no ārējas intervences vai politiska spiediena un būtu pienācīgi pilnvarotas efektīvi uzraudzīt un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo tās īpaši 7. pantā noteiktajiem pienākumiem. Jo īpaši dalībvalstis var izraudzīties valsts regulatīvās iestādes vai struktūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (13) 30. pantu.

(58a)

Lai īstenotu savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, 15. pantā minētajām kompetentajām iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai būtu jāpiešķir pietiekami resursi.

(59)

Ja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem jau pastāv noteikumi par informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm un sadarbību ar šīm iestādēm un starp tām, piemēram, Regulas (ES) 2021 / xxx [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 9. pants vai Regulā (ES) 2016/679 ietvertie noteikumi, šie noteikumi būtu mutatis mutandis jāpiemēro attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.

(59)

Ja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem jau pastāv noteikumi par informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm un sadarbību ar šīm iestādēm un starp tām, piemēram, Regulas (ES) 2022 / 2065(Digitālo pakalpojumu akta) 9. pants vai Regulā (ES) 2016/679 ietvertie noteikumi, šie noteikumi būtu mutatis mutandis jāpiemēro attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.

(60)

Iestādēm, kuru kompetencē ir šīs regulas pārraudzība, būtu savstarpēji jāsadarbojas gan valsts, gan ES līmenī, pēc iespējas labāk izmantojot esošās struktūras, tajā skaitā valstu sadarbības tīklus, Ieteikumā C(2018) 5949 final minēto Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu un Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2010/13/ES. Šādai sadarbībai būtu jāveicina ātra un droša informācijas apmaiņa par jautājumiem, kas saistīti ar šīm iestādēm uzticēto uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo regulu, cita starpā kopīgi identificējot pārkāpumus, apmainoties ar konstatējumiem un zinātību un sadarbojoties saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu un izpildi.

(60)

Iestādēm, kuru kompetencē ir šīs regulas pārraudzība, būtu savstarpēji jāsadarbojas gan valsts, gan ES līmenī, pēc iespējas labāk izmantojot esošās struktūras, tajā skaitā valstu sadarbības tīklus, Ieteikumā C(2018) 5949 final minēto Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu , Regulā (ES) 2022/2065(Digitālo pakalpojumu aktā) minēto Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi un Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2010/13/ES. Šādai sadarbībai būtu jāveicina ātra un droša informācijas apmaiņa par jautājumiem, kas saistīti ar šīm iestādēm uzticēto uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo regulu, cita starpā kopīgi identificējot pārkāpumus, apmainoties ar konstatējumiem un zinātību un sadarbojoties saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu un izpildi.

(60a)

Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā būtu jāizveido pastāvīgs valstu kontaktpunktu tīkls, kas būtu izmantojams kā platforma regulārai informācijas apmaiņai un strukturētai sadarbībai starp valstu kontaktpunktiem un Komisiju attiecībā uz visiem šīs regulas aspektiem. Šim tīklam būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu un citām attiecīgām iestādēm un tīkliem.

(61)

Lai atvieglotu regulā noteikto pienākumu efektīvu piemērošanu, ir jāpilnvaro valstu iestādes pieprasīt no pakalpojumu sniedzējiem attiecīgo informāciju par politiskās reklāmas pārredzamību. Kompetentajām iestādēm nosūtāmā informācija varētu attiekties uz reklāmas kampaņu, to varētu apkopot pa gadiem vai tā varētu attiekties uz konkrētām reklāmām. Lai nodrošinātu, ka šādas informācijas pieprasījumus var izpildīt efektīvi un lietderīgi, un tajā pašā laikā politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji netiktu pakļauti nesamērīgam slogam, būtu jāparedz konkrēti nosacījumi, kuriem šiem pieprasījumiem jāatbilst. Īpaši vēlēšanu procesa savlaicīgas pārraudzības interesēs politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu ātri jāreaģē uz kompetento iestāžu pieprasījumiem — vienmēr 10 darba dienu laikā pēc pasākumu veikšanas pieprasījuma saņemšanas. Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, kompetentās iestādes pieprasījumos sniegt informāciju būtu jāietver atbilstošs pamatojums un informācija par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizraugās kontaktpunkti sadarbībai ar kompetentajām iestādēm. Šādi kontaktpunkti varētu būt elektroniski.

(61)

Lai atvieglotu regulā noteikto pienākumu efektīvu piemērošanu, ir jāpilnvaro valstu iestādes pieprasīt no pakalpojumu sniedzējiem attiecīgo informāciju par politiskās reklāmas pārredzamību. Kompetentajām iestādēm nosūtāmā informācija varētu attiekties uz reklāmas kampaņu, to varētu apkopot pa gadiem vai tā varētu attiekties uz konkrētām reklāmām. Lai nodrošinātu, ka šādas informācijas pieprasījumus var izpildīt efektīvi un lietderīgi, un tajā pašā laikā politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji netiktu pakļauti nesamērīgam slogam, būtu jāparedz konkrēti nosacījumi, kuriem šiem pieprasījumiem jāatbilst. Īpaši vēlēšanu procesa savlaicīgas pārraudzības interesēs politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu ātri jāreaģē uz kompetento iestāžu pieprasījumiem — vienmēr 10 darba dienu laikā pēc pasākumu veikšanas pieprasījuma saņemšanas. Būtu jāuzskata, ka šīs regulas pārkāpums iepriekšējā mēnesī pirms vēlēšanu kampaņas vai referenduma negatīvi un būtiski ietekmē iedzīvotāju tiesības, un tādēļ politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem pieprasītā informācija būtu jāsniedz bez liekas kavēšanās un tad, ja tie nav mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi — vēlākais 48 stundu laikā. Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, kompetentās iestādes pieprasījumos sniegt informāciju būtu jāietver atbilstošs pamatojums un informācija par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizraugās kontaktpunkti sadarbībai ar kompetentajām iestādēm. Šādi kontaktpunkti varētu būt elektroniski.

(62)

Dalībvalstīm būtu jānorīko kontaktpunkts Savienības līmenī šīs regulas vajadzībām. Ja iespējams, kontaktpunktam vajadzētu būt Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla dalībniekam. Kontaktpunktam būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kad tās veic savus uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumus, jo īpaši jāuzņemas starpnieka loma saziņā ar citiem kontaktpunktiem citās dalībvalstīs un kompetentajām iestādēm savās dalībvalstīs.

(62)

Dalībvalstīm būtu jānorīko valsts kontaktpunkts Savienības līmenī šīs regulas vajadzībām. Ja iespējams, kontaktpunktam vajadzētu būt Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla dalībniekam. Kontaktpunktam būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kad tās veic savus uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumus, jo īpaši jāuzņemas starpnieka loma saziņā ar citiem kontaktpunktiem citās dalībvalstīs un citām kompetentajām iestādēm savās dalībvalstīs.

(63)

Dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem piemēro administratīvus naudas sodus vai finansiālas sankcijas. To darot, tām būtu jāņem vērā pārkāpuma raksturs, smagums, atkārtošanās un ilgums, ņemot vērā sabiedrības intereses, veikto darbību apjomu un veidu, kā arī pārkāpēja finansiālo stāvokli. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā 7. pantā noteikto pienākumu būtiskā nozīme šīs regulas mērķu efektīvā sasniegšanā. Turklāt tām būtu jāņem vērā tas, vai attiecīgais pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai atkārtoti nepilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, piemēram, kavējoties ar informācijas sniegšanu ieinteresētajām personām, kā arī attiecīgā gadījumā tas, vai politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējs darbojas vairākās dalībvalstīs. Finansiālām sankcijām un administratīviem naudas sodiem katrā atsevišķā gadījumā jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem, pienācīgi ņemot vērā pietiekamu un pieejamu procesuālo garantiju nodrošinājumu, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka politiskās debates paliek atklātas un pieejamas.

(63)

Dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem piemēro administratīvus naudas sodus vai finansiālas sankcijas. To darot, tām būtu jāņem vērā pārkāpuma raksturs, smagums, atkārtošanās un ilgums, ņemot vērā sabiedrības intereses, veikto darbību apjomu un veidu, kā arī pārkāpēja lielumu un ekonomisko stāvokli. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā 3.a, 5., 7. , 7.a, 7.b un 12.  pantā noteikto pienākumu būtiskā nozīme šīs regulas mērķu efektīvā sasniegšanā , un minēto pantu pārkāpumi būtu jāuzskata par īpaši nopietniem pārkāpumiem . Turklāt tām būtu jāņem vērā tas, vai attiecīgais pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai atkārtoti nepilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, piemēram, kavējoties ar informācijas sniegšanu ieinteresētajām personām, kā arī attiecīgā gadījumā tas, vai politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējs darbojas vairākās dalībvalstīs. Finansiālām sankcijām un administratīviem naudas sodiem katrā atsevišķā gadījumā jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem, pienācīgi ņemot vērā pietiekamu un pieejamu procesuālo garantiju nodrošinājumu, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka politiskās debates paliek atklātas un pieejamas.

(63a)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, tostarp administratīvajiem naudas sodiem un naudas sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina efektīva šo noteikumu izpilde. Paredzētajiem naudas sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Dalībvalstis arī var piemērot periodiskus soda maksājumus par nopietniem un atkārtotiem šīs regulas pārkāpumiem. Savienības līmenī valstu kontaktpunktu tīklam būtu jāveicina saskaņotas pieejas izstrāde attiecībā uz sankcijām, kas piemērojamas valsts līmenī.

(65)

Dalībvalstīm pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanu kalendāra sākuma būtu jāpublicē precīzs vēlēšanu periodu ilgums, kas noteikts saskaņā ar to vēlēšanu tradīcijām.

(65)

Dalībvalstīm pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanu kalendāra sākuma būtu jāpublicē precīzs vēlēšanu periodu ilgums, kas noteikts saskaņā ar to tiesību aktiem un vēlēšanu tradīcijām.

(67)

Divu gadu laikā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisijai būtu jāiesniedz publisks ziņojums par šīs regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu. Sagatavojot minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāņem vērā arī šīs regulas īstenošana saistībā ar citām Savienībā notiekošajām vēlēšanām un referendumiem. Ziņojumā cita starpā būtu jāpārskata šīs regulas pielikumos izklāstīto noteikumu turpmāka piemērotība un jāapsver to pārskatīšanas nepieciešamība.

(67)

Divu gadu laikā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisijai būtu jāiesniedz publisks ziņojums par šīs regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu. Sagatavojot minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāņem vērā šīs regulas īstenošana saistībā ar citām Savienībā notiekošajām vēlēšanām un referendumiem. Ziņojumā cita starpā būtu jāpārskata šajā regulā un tās pielikumos izklāstīto noteikumu turpmāka piemērotība un jāapsver to pārskatīšanas nepieciešamība. Komisijai jo īpaši būtu jāizvērtē darbības jomas un definīciju piemērotība un pienākumu, pārvaldības un izpildes noteikumu efektivitāte, tostarp ņemot vērā tehnoloģisko progresu, tirgus norises un jaunas zinātniskās atziņas.

(68a)

Lai nodrošinātu, ka saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā politiskajai reklāmai tiek nodrošināts augsts pārredzamības līmenis un pastiprināta persondatu aizsardzība, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka marķēšanas un pārredzamības paziņojuma prasības tiek izpildītas nekavējoties, neraugoties uz to, vai Komisijai ir pieejami papildu elementi. Politiskās reklāmas publicētājiem jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pārredzamības paziņojumu pieejamību, neatkarīgi no Eiropas tiešsaistes politisko reklāmu repozitorija pieejamības.

(70)

Šī regula neskar noteikumus, kas konkrēti paredzēti Direktīvā 2000/31/EK, tajā skaitā minētās direktīvas 12.–15. pantā ietvertos noteikumus par starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistībām (ar grozījumiem, kas veikti ar Regulu (ES) 2021 / xxx [digitālo pakalpojumu tiesību aktu] ), un noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2021 / xxx [Digitālo tirgu tiesību aktā] , Direktīvā 2002/58/EK un Regulā (ES) XXX [E-privātuma regulā] , kā arī Direktīvā 2010/13/ES, Direktīvā 2000/31 /EK, Direktīvā 2002/58 /EK, Direktīvā 2005/29/EK, Direktīvā 2011/83/ES, Direktīvā 2006/114/EK, Direktīvā 2006/123/EK un Regulā (ES) 2019/1150.

(70)

Šī regula neskar noteikumus, kas konkrēti paredzēti Direktīvā 2000/31/EK, tajā skaitā minētās direktīvas 12.–15. pantā ietvertos noteikumus par starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistībām (ar grozījumiem, kas veikti ar Regulu (ES) 2022 / 2065(Digitālo pakalpojumu aktu) ), un noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2022 / 1925 (Digitālo tirgu tiesību aktā) , Direktīvā 2002/58/EK, kā arī Direktīvā 2010/13/ES, Direktīvā 2000/31/EK, Direktīvā 2005/29/EK, Direktīvā 2011/83/ES, Direktīvā 2006/114/EK, Direktīvā 2006/123/EK un Regulā (ES) 2019/1150. Šai regulai būtu jāpapildina Savienības datu aizsardzības acquis, jo īpaši Regula (ES) 2016/679 un Regula (ES) 2018/1725, kā arī Direktīva 2002/58/EK, un tajā jāparedz īpaši datu aizsardzības noteikumi. Šajā regulā nav paredzēts juridisks pamats, kas atbilst Regulas (ES) 2016/679 6. panta vai Regulas (ES) 2018/1725 5. panta prasībām attiecībā uz persondatu apstrādi politiskās reklāmas nolūkā.

(71)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada XX XX sniedza atzinumu,

(71)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 20. janvārī sniedza atzinumu,

(a)

saskaņotus pārredzamības pienākumus politiskās reklāmas un saistīto pakalpojumu sniedzējiem saglabāt, izpaust un publicēt informāciju, kas saistīta ar šādu pakalpojumu sniegšanu;

(a)

politiskās reklāmas pakalpojumu sniegšanu un pārredzamību un pienācīgu rūpību sponsoriem un politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem , kas tiem liek sniegt, vākt, saglabāt, izpaust un publicēt informāciju, kas saistīta ar šādu pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū ;

(b)

saskaņotus noteikumus par mērķorientēšanas un pastiprināšanas metožu izmantošanu saistībā ar politiskās reklāmas publicēšanu, izplatīšanu vai popularizēšanu , kas ietver persondatu izmantošanu.

(b)

mērķorientēšanas un reklāmas piegādes metožu izmantošanu attiecībā uz politisko reklāmu izveidi, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu, piegādi vai izplatīšanu, sniedzot politiskās reklāmas pakalpojumus , kas ietver persondatu apstrādi;

(ba)

šīs regulas uzraudzību un izpildes panākšanu, arī attiecībā uz sadarbību un koordināciju kompetento iestāžu starpā.

(a)

veicināt politiskās reklāmas un saistīto pakalpojumu iekšējā tirgus pareizu darbību;

(a)

veicināt politiskās reklāmas un saistīto pakalpojumu pārredzama, droša, paredzama un uzticama iekšējā tirgus harmonizāciju un pareizu darbību;

(b)

aizsargāt fiziskas personas attiecībā uz persondatu apstrādi.

(b)

aizsargāt pamattiesības un brīvības, kas nostiprinātas Savienības un valstu tiesību aktos, tostarp tās, kuras nostiprinātas Pamattiesību hartā, un īpaši aizsargāt fiziskas personas attiecībā uz tiesībām uz privātumu un persondatu apstrādi.

(b)

Direktīvā 2002/58/EK un Regulā (ES) XXX [E-privātuma regulā] ;

(b)

Direktīvā 2002/58/EK;

(f)

Direktīvā 2010/13/ES;

(f)

Direktīvā 2010/13/ES;

(i)

Regulā (ES) 2021 / xxx [digitālo pakalpojumu tiesību aktā] .

(i)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regulā (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31 / EK (Digitālo pakalpojumu akts), OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp .

(ia)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulā (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts), OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp.

2.

“politiskā reklamēšana” ir noteikta vēstījuma izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana vai izplatīšana jebkādā veidā, ja:

2.

“politiskā reklamēšana” ir noteikta vēstījuma izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana , piegāde vai izplatīšana jebkādā veidā, ja:

(b)

vēstījums var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību ;

(b)

vēstījums var ietekmēt vēlētāju uzvedību vai vēlēšanu, referenduma vai likumdošanas vai regulatīvo procesu iznākumu ;

(d)

kandidāts uz jebkuru vēlētu amatu Eiropas , valsts, reģionālā un vietējā līmenī vai uz kādu no vadošajiem amatiem politiskajā partijā;

(d)

to veic kandidāts uz jebkuru vēlētu amatu vai persona, kas ieņem šādu amatu Savienības , valsts, reģionālā un vietējā līmenī, vai kandidāts uz kādu no vadošajiem amatiem politiskajā partijā;

(e)

Eiropas, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī ievēlēta amatpersona publiskā iestādē;

(f)

nevēlēts valdības loceklis Eiropas , valsts, reģionālā vai vietējā līmenī;

(f)

nevēlēts valdības loceklis Savienības , valsts, reģionālā vai vietējā līmenī;

(g)

politiskās kampaņas organizācija ar juridiskas personas statusu vai bez šāda statusa, kas izveidota , lai sasniegtu konkrētu iznākumu vēlēšanās vai referendumā ;

(g)

politiskās kampaņas organizācija ar juridiskas personas statusu vai bez šāda statusa, kas izveidota ar nolūku ietekmēt vēlēšanu, referenduma vai likumdošanas vai regulatīvā procesa iznākumu ;

(h)

jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pārstāv kādu no a)–g) apakšpunktā minētajām personām vai organizācijām vai rīkojas tās vārdā, popularizējot tās politiskos mērķus;

5.

“politiskās reklāmas pakalpojums” ir pakalpojums, kas ietver politiskās reklāmas nodrošināšanu, izņemot tādu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu Regulas (ES) 2021 / XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 2 . panta f ) punkta nozīmē, kurš tiek sniegts bez atlīdzības par konkrētā vēstījuma izvietošanu, publicēšanu vai izplatīšanu;

5.

“politiskās reklāmas pakalpojums” ir pakalpojums, kas ietver politiskās reklāmas nodrošināšanu, izņemot tiešsaistes starpniecības pakalpojumu Regulas (ES) 2022 / 2065 (Digitālo pakalpojumu akta) 3 . panta g ) punkta nozīmē, kurš tiek sniegts bez atlīdzības par konkrētā vēstījuma veidošanu, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu , piegādi vai izplatīšanu;

5.a

6.

“politiskās reklāmas kampaņa” ir kopīgi izstrādātu, sponsorētu un finansētu savstarpēji saistītu reklāmu sērijas izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana vai izplatīšana saskaņā ar politiskās reklāmas līgumu;

6.

“politiskās reklāmas kampaņa” ir kopīgi izstrādātu, sponsorētu un finansētu savstarpēji saistītu reklāmu sērijas izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana , piegāde vai izplatīšana saskaņā ar politiskās reklāmas līgumu;

6.a

6.b

7.

“sponsors” ir fiziska vai juridiska persona, kuras vārdā tiek veidota, izvietota, publicēta vai izplatīta politiskā reklāma;

7.

“sponsors” ir fiziska vai juridiska persona, kuras vārdā tiek veidota, izvietota, popularizēta, publicēta , piegādāta vai izplatīta politiskā reklāma;

8.

“mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes” ir metodes, ko izmanto , lai vai nu adresētu pielāgotu politisko reklāmu konkrētai personai vai personu grupai, vai arī palielinātu politiskās reklāmas apriti , ar to sasniegto cilvēku skaitu vai redzamību ;

8.

“mērķorientēšanas metodes” ir metodes, ko sponsori , politisko reklāmu publicētāji vai reklāmas pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai pielāgotu politisko reklāmu konkrētai personai vai personu grupai, vai arī lai, apstrādājot persondatus , tās neatlasītu, jo īpaši vācot to datus ;

8.a

9.

“vēlēšanu periods” ir periods pirms vēlēšanām vai referenduma dalībvalstī, to laikā vai uzreiz pēc tiem, kura laikā uz kampaņas darbībām attiecas īpaši noteikumi;

9.

“vēlēšanu periods” ir periods pirms vēlēšanām vai referenduma dalībvalstī, to laikā vai uzreiz pēc tiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, kura laikā uz kampaņas darbībām attiecas īpaši noteikumi;

11.

“politiskās reklāmas publicētājs” ir fiziska vai juridiska persona , kas ar jebkura medija palīdzību pārraida , dara pieejamu , izmantojot saskarni , vai kā citādi publisko politisko reklāmu;

11.

“politiskās reklāmas publicētājs” ir politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējs , kas ar jebkura medija starpniecību izvieto , popularizē , publicē , piegādā vai izplata politisko reklāmu;

(a)

vēstījuma saturu;

(b)

vēstījuma sponsoru;

(c)

mutvārdu vai rakstu valodu, kas tiek lietota, lai nodotu vēstījumu;

(d)

vēstījuma formu vai līdzekļus, ar kuriem vēstījums tiek veidots, izvietots, popularizēts, publicēts, piegādāts vai izplatīts;

(e)

mērķauditoriju;

(f)

vēstījuma kontekstu, tostarp izplatīšanas periodu, piemēram, vēlēšanu vai referenduma periodu, vai vēstījuma izplatīšanu likumdošanas vai regulatīvā procesa laikā;

(g)

vēstījuma mērķi.

(b)

konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar politisko reklāmu;

(b)

konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumiem, ko tie snieguši saistībā ar politisko reklāmu;

(ba)

sākuma datumu un, ja iespējams, laikposmu, kurā pakalpojums vai pakalpojumi sniegti;

(c)

summām, par kurām tie izrakstījuši rēķinu par sniegto pakalpojumu vai pakalpojumiem, un tādu citu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret sniegto pakalpojumu vai pakalpojumiem; un

(c)

summām, par kurām tie izrakstījuši rēķinu par sniegto pakalpojumu vai pakalpojumiem, un tādu citu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret sniegto pakalpojumu vai pakalpojumiem;

(ca)

informāciju par minēto summu un citu labumu publisko vai privāto izcelsmi, kā arī par to, vai to izcelsme ir Savienībā vai ārpus tās;

(d)

attiecīgā gadījumā  — sponsora identitāti un kontaktinformāciju.

(d)

politiskās reklāmas sponsora identitāti un kontaktinformāciju un attiecīgā gadījumā tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti un kontaktinformāciju , kam ir galīgā kontrole pār sponsoru, un attiecībā uz juridiskajām personām — iedibinājuma vietu; un

(da)

attiecīgā gadījumā — norādi uz vēlēšanām vai referendumu, ar ko politiskā reklāma ir saistīta.

1.

Kad tiek sniegti politiskās reklāmas pakalpojumi , katru politisko reklāmu dara pieejamu kopā ar šādu skaidru, pamanāmu un nepārprotamu informāciju :

1.

Politiskās reklāmas publicētāji nodrošina , ka katrā politiskajā reklāmā ir šāda informācija :

(a)

paziņojums, ka tā ir politiska reklāma;

(a)

skaidrs paziņojums, ka tā ir politiska reklāma;

(b)

politiskās reklāmas sponsora identitāte un vienība, kam ir galīgā kontrole pār sponsoru;

(b)

politiskās reklāmas sponsora identitāte un attiecīgā gadījumā vienība vai persona , kas faktiski kontrolē vai finansē sponsoru;

(ba)

attiecīgā gadījumā — vēlēšanas, referendums, likumdošanas vai regulatīvais process, ar kuru ir saistīta politiskā reklāma.

(c)

pārredzamības paziņojums , kas palīdz izprast plašāku politiskās reklāmas kontekstu un tās mērķus , vai skaidra norāde , kur to var viegli iegūt.

(c)

skaidra norāde par to , kur var viegli un tieši iegūt pārredzamības paziņojuma pastāvīgu kopiju , kurā ir 7.a pantā minētā informācija , un, ja tas ir nepieciešams un iespējams, minētās norādes atjauninājums;

(a)

sponsora identitāte un kontaktinformācija;

(b)

laikposms, kurā paredzēts publicēt un izplatīt politisko reklāmu;

(c)

pamatojoties arī uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 6. panta 3. punktu, — informācija par kopumā iztērētajām summām vai par citu tādu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret konkrētās reklāmas (un attiecīgā gadījumā politiskās reklāmas kampaņas) izveidi, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu un izplatīšanu, kā arī to avoti;

(d)

attiecīgā gadījumā — norāde par vēlēšanām vai referendumiem, ar kuriem reklāma ir saistīta;

(e)

attiecīgā gadījumā — saites uz reklāmu tiešsaistes repozitorijiem;

(f)

informācija par to, kā izmantot 9. panta 1. punktā paredzētos mehānismus.

(g)

Informāciju, kas jāiekļauj pārredzamības paziņojumā, sniedz, izmantojot I pielikumā norādītos īpašos datu laukus.

(a)

sponsora identitāte, adrese vai iedibinājuma vieta un kontaktinformācija;

(b)

attiecīgā gadījumā tās personas vai vienības identitāte, kura galu galā finansē vai citā veidā kontrolē sponsoru, to adrese vai iedibinājuma vieta un kontaktinformācija;

(c)

laikposms, kurā paredzēts publicēt un izplatīt politisko reklāmu;

(d)

kopumā iztērētās summas vai citi politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēju saņemtie labumi, tostarp tie, ko publicētājs saņēmis daļējā vai pilnīgā apmaiņā pret attiecīgās reklāmas un attiecīgā gadījumā politiskās reklāmas kampaņas veidošanu, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu, piegādi un izplatīšanu, un šo summu un labumu avoti;

(e)

attiecīgā gadījumā — norāde par vēlēšanām, referendumiem un likumdošanas vai regulatīvo procesu, ar ko reklāma ir saistīta;

(f)

informācija par to, kā izmantot 9. panta 1. punktā paredzētos mehānismus;

(g)

informācija par to, vai reklāma ir tikusi apturēta vai pārtraukta šīs regulas pārkāpuma dēļ;

(h)

attiecīgā gadījumā paziņojums par to, ka politiskā reklāma ir mērķorientēta, pamatojoties uz persondatu izmantošanu;

(i)

attiecīgā gadījumā konkrētās mērķauditorijas grupas personas;

(j)

attiecīgā gadījumā mērķorientēšanai izmantoto persondatu kategorijas un avoti;

(k)

attiecīgā gadījumā politiskā vēstījuma sasniegto cilvēku skaits, reklāmas skatījumu skaits un mijiesaiste ar to.