Priekšlikums Padomes regulai ar kuru paplašina galīgo antidempinga maksājumu, ko uzliek ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1796/1999 attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, attiecinot to uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas, neatkarīgi no tā, vai Maroka ir vai nav norādīta kā izcelsmes valsts, kā arī izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz viena Marokas eksportētāja veikto importu /* COM/2004/0637 galīgā redakcija */
Priekšlikums PADOMES REGULAI ar kuru paplašina galīgo antidempinga maksājumu, ko uzliek ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1796/1999 attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, attiecinot to uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas, neatkarīgi no tā, vai Maroka ir vai nav norādīta kā izcelsmes valsts, kā arī izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz viena Marokas eksportētāja veikto importu (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMA RAKSTS Padome ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 uzlika antidempinga maksājumu 60,4 % apmērā tērauda trosu un tauvu ievedumiem, kuru izcelsmes valsts, cita starpā, ir Ķīnas Tautas Republika. Pēc Eiropas Savienības Stiepļu trosu rūpniecības sadarbības komitejas pieprasījuma ar Komisijas 2004. gada februāra Regulu (EK) Nr. 275/2004 tika ierosināta izmeklēsana par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trosu un tauvu ievedumiem piemērojamo antidempinga pasākumu iespējamo apiesanu, ievedot tērauda troses un tauvas, kas nosūtītas no Marokas. Izmeklēsana parādīja ievērojamu tērauda trosu un tauvu ievedumu pieaugumu Kopienā no Marokas, paralēlu ievedumu samazināsanos no Ķīnas Tautas Republikas un atbilstosos samēros pieaugosu eksportu no Ķīnas Tautas Republikas uz Maroku. Šīs izmaiņas tirdzniecības modelī sakrita ar antidempinga maksājumu piemērosanu tērauda trosu un tauvu ievedumiem, kuru izcelsmes valsts ir Ķīnas Tautas Republika. Šādai praksei nebija nekāda cita ekonomiska pamatojuma vai pamatota iemesla, kā vienīgi antidempinga maksājuma esamība. Tāpēc tika izdarīts secinājums, ka notikusi pasākumu apiesana. Izmeklēsana konstatēja, ka Marokas eksporta razotājs Remer Maroc SARL nebija iesaistīts pasākumu apiesanā. Rezultātā ir ierosināts antidempinga maksājumu 60,4 % apmērā tērauda trosu un tauvu ievedumiem, kuru izcelsmes valsts ir Ķīnas Tautas Republika, attiecināt arī uz tērauda trosu un tauvu ievedumiem no Marokas. Ir notikusas konsultācijas ar dalībvalstīm, un visas dalībvalstis piekrita ierosinātajiem grozījumiem. Ievērojot ieprieksminēto, Komisija ierosina Padomei pieņemt pievienoto regulas priekslikumu, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, ko noteikusi Padomes Regula (EK) Nr. 1796/1999 tērauda trosu un tauvu, kuru izcelsmes valsts ir Ķīnas Tautas Republika, ievedumiem, attiecina arī uz tērauda trosu un tauvu ievedumiem, kuru izcelsmes valsts ir Maroka, neatkarīgi no tā, vai Maroka ir norādīta kā izcelsmes valsts, un pārtrauc izmeklēsanu attiecībā uz ievedumiem no viena Marokas eksportētāja. Priekšlikums PADOMES REGULAI ar kuru paplašina galīgo antidempinga maksājumu, ko uzliek ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1796/1999 attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, attiecinot to uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas, neatkarīgi no tā, vai Maroka ir vai nav norādīta kā izcelsmes valsts, kā arī izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz viena Marokas eksportētāja veikto importu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināsanas līgumu, ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (,pamatregula") [1] un jo īpasi tās 13. pantu, [1] OV L 56, 6.3.1996, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.). ņemot vērā priekslikumu, kuru Komisija iesniegusi pēc apspriesanās ar Padomdevēju komiteju, tā kā A. PROCEDŪRA 1. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI (1) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 [2] 1999. gada augustā piemēroja antidempinga maksājumu 60,4% apmērā, inter alia, Ķīnas Tautas Republikas (,ĶTR") izcelsmes tērauda trosu un tauvu (,tērauda stiepļu troses" vai ,SWR") importam. [2] OV L 217, 17.8.1999, 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1674/2003 (OV L 238, 25.9.2003., 1. lpp.). 2. PIEPRASĪJUMS (2) Komisija 2004. gada 5. janvārī no Eiropas Savienības Stiepļu trosu rūpniecības sadarbības komitejas (EWRIS) saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu izmeklēt ĶTR izcelsmes tērauda trosu un tauvu importam piemērojamo antidempinga pasākumu iespējamo apiesanu. Šis pieprasījums tika iesniegts Kopienas SWR razotāju lielākās daļas vārdā. (3) Pieprasījumā tika apgalvots un tika iesniegti sākotnēji pietiekami pamatoti pierādījumi, kas liecināja, ka pēc pasākumu piemērosanas ĶTR izcelsmes SWR importam ir būtiski mainījies tirdzniecības modelis, kas saistīts ar SWR eksportu no ĶTR un Marokas uz Kopienu. Tika apgalvots, ka sā tirdzniecības modeļa izmaiņas izriet no tā, ka ĶTR izcelsmes SWR tiek pārkrauts Marokā. Bija ievērojami pieaudzis imports no Marokas, kamēr tostarp vienādā apmērā bija būtiski samazinājies imports no ĶTR. (4) Pieprasījumā tika secināts, ka ieprieks minētajām izmaiņām nav pietiekama pamata vai ekonomiska pamatojuma, izņemot antidempinga maksājuma esamību, kas piemērojams ĶTR izcelsmes SWR. (5) Visbeidzot, EWRIS arī iesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka sā maksājuma koriģējosais efekts tika mazināts gan daudzumu, gan cenu ziņā un ka no Marokas sūtītajam SWR bija dempinga cenas salīdzinājumā ar normālajām vērtībām, kas agrāk bija noteiktas ĶTR izcelsmes SWR. 3. IZMEKLĒŠANAS UZSĀKŠANA (6) Komisija ar Regulu (EK) Nr. 275/2004 [3] (,izmeklēsanas uzsāksanas regula") uzsāka izmeklēsanu un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu lika muitas iestādēm no 2004. gada 19. februāra reģistrēt no Marokas sūtītu SWR importu, neatkarīgi no tā, vai Maroka bija vai nebija norādīta kā tā izcelsmes valsts. Komisija paziņoja ĶTR un Marokas iestādēm par izmeklēsanas uzsāksanu. [3] OV L 47, 18.2.2004, 13. lpp. 4. IZMEKLĒŠANA (7) Pieprasījumā minētajiem Kopienas importētājiem, SWR eksportētājiem, kas atradās Marokā un ĶTR, kā arī citām ieinteresētām personām, kuras atsaucās noteiktajā termiņā, tika nosūtītas anketas. Visas puses tika informētas par to, ka nesadarbosanās gadījumā var piemērot pamatregulas 18. pantu. Tās arī tika brīdinātas par nesadarbosanās sekām. (8) Vairāki Kopienas importētāji rakstveidā sazinājās ar Komisiju, apgalvodami, ka viņi nav importējusi SWR no Marokas. (9) Atbildes uz anketām netika saņemtas no eksportētājiem/importētājiem ĶTR. (10) Atbilde uz anketu tika saņemta no viena Marokas razotāja eksportētāja Remer Maroc SARL, Settat. Komisija veica pārbaudes apmeklējumu sā uzņēmuma telpās. 5. IZMEKLĒŠANAS PERIODS (11) Izmeklēsanas periods aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (,IP"). Tika savākti dati no 1999. gada līdz IP beigām, lai noteiktu, vai tirdzniecības modelī ir notikusas izmaiņas. B. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI 1. VISPĀRĪGI APSVĒRUMI/SADARBĪBAS PAKĀPE (12) Kā minēts 9. apsvērumā, sadarbība netika panākta no SWR razotājiem vai eksportētājiem ĶTR. Tomēr tika iegūta informācija no viena Marokas razotāja eksportētāja -- Remer Maroc SARL, kurs razoja SWR un IP laikā nelielu daļu savas produkcijas eksportēja uz Kopienu. Pēc Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtajiem datiem sis uzņēmums IP laikā veidoja mazāk nekā 5% no kopējā SWR importa apjoma no Marokas Kopienā. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu atzinums daļēji bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem. 2. ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGS PRODUKTS (13) Attiecīgais produkts, kā noteikts izmeklēsanā, kuras rezultātā notiek spēkā esoso pasākumu piemērosana (,sākotnējā izmeklēsana"), ir ĶTR izcelsmes tērauda troses un tauvas, tostarp slēgtas tauvas, izņemot nerūsējosā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo sķērsgriezuma izmēru vairāk nekā 3 mm (saskaņā ar terminoloģiju, ko izmanto attiecīgajā rūpniecības nozarē, sauktas par ,SWR"), ko parasti apzīmē ar KN kodiem ex 7312 10 82, ex 7312 10 84, ex 7312 10 86, ex 7312 10 88 un ex 7312 10 99. (14) Izmeklēsana parādīja, ka SWR, ko no ĶTR ieveda Kopienā un ko no Marokas nosūtīja uz Kopienu, piemita tās pasas fiziskās īpasības un tehniskās iezīmes un bija vienāds lietosanas veids, tādēļ tās ir uzskatāmas par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. 3. TIRDZNIECĪBAS MODUĻA IZMAIŅAS Marokas eksportētājs, kas sadarbojās (15) Uzņēmums, kas sadarbojās, Remer Maroc SARL 2001. gadā tika nodibināts kā meitas uzņēmums, kas pilnībā pieder Itālijas uzņēmējsabiedrībai Remer Italia Srl. IP laikā Remer Maroc SARL eksportēja tikai pavisam nelielu daudzumu attiecīgā produkta Kopienā, kas minētajā laikposmā bija mazāk nekā 5% no kopējā SWR importa no Marokas. Lielākā daļa no pārdosanas apjomiem ir paredzēta vietējam tirgum Marokā. (16) Turklāt ir konstatēts, ka Remer Maroc SARL ir gan SWR razotājs, gan eksportētājs, kura razotnēs notiek viss attiecīgās preces razosanas process, kurā tiek izmantotas iegādātās tērauda stieples, troses, kas sastāv no tekstilmateriāla serdeņa, un tauki. Tas pārdod tikai savu vai sava mātes uzņēmuma produkciju Itālijā un nekad nav iepircis SWR vai citus materiālus ĶTR. (17) Ievērojot ieprieks minēto, Remer Maroc SARL ir pierādījis, ka tā eksports neietekmē izmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR un Kopienu. Līdz ar to izmeklēsana saistībā ar Remer Maroc SARL eksportētajām SWR ir jāizbeidz. Marokas eksportētāji, kas nesadarbojās (18) Attiecībā uz eksportētājiem, kas nesadarbojās, eksports uz Kopienu bija jānosaka, balstoties uz faktiem, kas bija pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tika uzskatīts, ka Statistikas biroja dati KN līmenī ir vislabākā pieejamā informācija, lai iegūtu atzinumu par eksportu uz Kopienu pēc tam, kad ĶTR izcelsmes SWR importam tika ieviests antidempinga maksājums. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Kopienas razotāju pieprasījums turklāt ir sagatavots, balstoties uz Statistikas biroja datiem, un ka notiekosās izmeklēsanas laikā Komisijai nebija pieejami nekādi citi neatkarīgi datu avoti. Eksporta cena no Marokas uz ES tika noteikta, pamatojoties uz kopējo eksporta vērtību un tonnām, ko Statistikas birojs uzrādīja KN līmenī, no tiem atņemot tās Marokas sabiedrības eksportētos daudzumus un vērtības, kura sadarbojās. Turklāt par datiem, kas tika apkopoti par laikposmu pirms pasākumu ieviesanas, tika pieņemts, ka tā kā nebija neviena cita neatkarīga avota, tad Statistikas biroja dati KN līmenī bija vislabākā pieejamā informācija. (19) Tika konstatēts, ka skaidri redzamā pāreja no importa, kas no ĶTR tika veikts uz Kopienu, uz importu, kas no Marokas tika veikts uz Kopienu, bija novērojama pēc tam, kad 1999. gada augustā bija stājusies spēkā antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes SWR. Pēc tam, kad Kopiena bija piemērojusi antidempinga pasākumus, SWR imports no ĶTR Kopienā ievērojami samazinājās no 14 057 tonnām 1998. gadā līdz 364 tonnām 2000. gadā un laikposmā no 2000. līdz 2003. gadam saglabājās vienādi zemā līmenī. Šai pasā laikposmā SWR imports no Marokas Kopienā palielinājās no nulles 1998. gadā līdz 2 338 tonnām 2003. gadā. (20) Tādēļ attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojās, iezīmējās skaidras tirdzniecības modeļa izmaiņas, kas bija vērojamas pēc tam, kad 1999. gada augustā stājās spēkā Kopienas antidempinga pasākumi par ĶTR izcelsmes SWR. 4. NEPIETIEKAMS PAMATS VAI EKONOMISKAIS PAMATOJUMS (MAROKAS EKSPORTĒTĀJI, KAS NESADARBOJĀS) (21) Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, tika konstatēts, ka sādām tirdzniecības modeļa izmaiņām nav ekonomiska pamatojuma, vai arī tas ir nepietiekams. Pirmkārt, Marokas razotājs, kurs sadarbojās, neieveda SWR no ĶTR. Otrkārt, pamatojoties uz Ķīnas, Marokas un EK statistiku, ir vērojams eksporta pieaugums no ĶTR uz Maroku, kas atbilst eksporta pieaugumam sai pasā laikposmā no Marokas uz Kopienu. Jāatzīst, ka Marokas un Ķīnas tirdzniecības statistikā SWR netiek nosķirts no trosēm (SWR pusfabrikātiem), savukārt EK statistikā sāda nosķirsana notiek. Tomēr, ievērojot biezi sastopamo nesadarbosanos, turklāt tā kā nekas nenorāda uz to, ka trosu pārstrāde tauvās notiek Marokā, var pamatoti pieņemt, ka sie statistikas dati sniedz atbilstosu ainu par SWR importu no ĶTR uz Maroku. Turklāt, ja sāda pārstrāde notiktu, tā nebūtu ievērojama. Ekonomiskā ziņā nebūtu vērts troses pārstrādāt SWR vietā, kas nav trosu razotne, jo sā procesa pievienotā vērtība ir diezgan neliela, salīdzinot ar transporta izmaksām. Tāpat tiek atzīmēts, ka viens Marokas uzņēmums, kurs neaizpildīja anketu un neakceptēja pārbaudes apmeklējumu, sniedza pretrunīgu informāciju par savu darbību, kamēr tas varēja viegli precizēt stāvokli, sadarbojoties izmeklēsanā. Tā kā neviens cits uzņēmums, izņemot Remer Maroc SARL, nesadarbojās, tad, spriezot pēc tendencēm, var secināt, ka imports no ĶTR uz Maroku nebija paredzēts Marokas tirgum, bet gan eksportam uz Kopienu. (22) Šo secinājumu apstiprina fakts, ka vienīgais zināmais attiecīgā produkta eksportētājs no Marokas līdzās eksportētājam, kurs sadarbojās, ir Ķīnas razotāja eksportētāja meitas uzņēmums. Šis meitas uzņēmums tika reģistrēts Marokā 2001. gadā, kas sakrita ar SWR eksporta uzsāksanu no Marokas uz Kopienu. (23) Ņemot vērā ieprieks minēto, ar noteikumu, ka ieprieks minētā no ĶTR veiktā importa aizstāsana ar importu no Marokas notika laikposmā pēc antidempinga maksājumu piemērosanas, jebkura cita skaidrojuma trūkuma dēļ jāsecina, ka izmaiņas tirdzniecības modelī drīzāk izrietēja no maksājuma piemērosanas nevis jebkura cita pietiekama iemesla vai ekonomiskā pamatojuma dēļ pamatregulas 13. panta 1. punkta otrā teikuma nozīmē. (24) Ņemot vērā ieprieks minēto, pamatoti var secināt, ka sūdzībā ietverto iespēju var apstiprināt, proti, ka lielākā daļa eksporta no ĶTR uz Maroku tikai tika nosūtīts caur Maroku uz Kopienu. 5. MAKSĀJUMA KORIĢĒJOŠĀS IETEKMES MAZINĀŠANA LĪDZĪGU PRODUKTU CENU UN/VAI DAUDZUMU ZIŅĀ (MAROKAS EKSPORTĒTĀJI, KURI NESADARBOJĀS) (25) No 19. apsvērumā dotajiem skaitļiem ir skaidri redzams, ka kops pasākumu ieviesanas ir notikusas skaidri saskatāmas kvantitatīvās izmaiņas saistībā ar attiecīgā produkta importu Kopienā. Ievērojamais SWR eksporta apjoms no ĶTR uz Kopienu pirms pasākumu ieviesanas daļēji tika aizstāts ar mazāku, taču joprojām ievērojamu eksporta apjomu no Marokas eksportētājiem, kuri nesadarbojās. Pēdējais minētais apjoms atbilst 20%-25% no apjoma, ko sākotnējās izmeklēsanas periodā (no 1997. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 1. martam) veidoja imports no ĶTR. Tādēļ uzskata, ka sīs tirdzniecības plūsmās iezīmējusās izmaiņas mazināja pasākumu koriģējoso ietekmi daudzumu ziņā, kas tika importēti Kopienas tirgū. (26) Attiecībā uz cenām, ņemot vērā zemo sadarbības pakāpi, bija jāizmanto pieejamie fakti, proti, Statistikas biroja KN līmenī sniegtie statistikas dati. Saskaņā ar siem datiem CIF eksporta cenas no Marokas nominālajā izteiksmē bija apmēram par 3% zemākas nekā no Ķīnas veiktā eksporta CIF cenas sākotnējā izmeklēsanā. Tādējādi jāpieņem, ka eksporta cenas eksportam no Marokas ir zemākas nekā Kopienas cenu līmenis, ar kādu tiek novērsts kaitējums, kā noteikts sākotnējā izmeklēsanā. (27) Tāpēc tiek secināts, ka attiecīgais imports mazināja maksājuma koriģējoso ietekmi gan daudzumu, gan cenu ziņā. 6. PIERĀDĪJUMI PAR DEMPINGU ATTIECĪBĀ UZ NORMĀLAJĀM VĒRTĪBĀM, KAS LĪDZĪGIEM VAI TAMLĪDZĪGIEM PRODUKTIEM NOTEIKTAS IEPRIEKŠ (MAROKAS EKSPORTĒTĀJI, KURI NESADARBOJĀS) (28) Lai noteiktu, vai ir atrodamas liecības par dempingu attiecībā uz SWR, ko IP laikā eksportētāji, kuri nesadarbojās, eksportēja no Marokas uz Kopienu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu par pamatu eksporta cenu noteiksanai uz Kopienu tika izmantoti Statistikas biroja sniegtie eksporta dati KN līmenī. (29) Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 13. panta 1. punktu normālā vērtība, kas izmantojama pret apiesanu vērstajā izmeklēsanā, ir normālā vērtība, kas noteikta sākotnējās izmeklēsanas laikā. (30) Sākotnējā izmeklēsanā tika uzskatīts, ka Polija ir ĶTR atbilstosa analoga tirgus ekonomikas valsts, un normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kā arī uz salikto normālo vērtību sai analogajā valstī. Balstoties uz to, ĶTR tika noteikta valsts vienotā dempinga starpība 60,4% apmērā. (31) Patlaban notiekosajā pret apiesanu vērstajā izmeklēsanā sadarbības trūkuma dēļ dempinga starpības nevarēja aprēķināt pa detalizētiem produktu veidiem. Eksporta cenas tomēr varēja salīdzināt ar cenām, kas KN kodu līmenī noteiktas sākotnējās izmeklēsanas laikā, izmantojot Statistikas biroja sniegtos datus, kas piedāvā zināmu detalizāciju. Minētais salīdzinājums atklāja, ka CIF eksporta cenas no Marokas uz Kopienu IP laikā vidēji bija par 3% zemākas nekā CIF eksporta cenas no ĶTR uz Kopienu sākotnējā izmeklēsanā. Tā kā sīs eksporta cenas ir jāsalīdzina ar valstij raksturīgajām normālajām vērtībām, ko izmanto sākotnējās dempinga starpības 60,4% noteiksanai, tad var secināt, ka tās arī ir dempinga cenas līmenī, kas augstāks par 60%. C. PIEPRASĪJUMI PAR ATBRĪVOŠANU NO REĢISTRĀCIJAS VAI MAKSĀJUMA PAPLAŠINĀŠANAS (32) Komisija no viena Marokas razotāja Remer Maroc SARL saņēma pieprasījumu par atbrīvosanu no reģistrācijas un pasākumiem. Kā norādīts 12. apsvērumā, sis uzņēmums izmeklēsanā sadarbojās, iesniedzot atbildes uz anketu un akceptējot pārbaudes apmeklējumu. (33) Komisija ar Regulu (EK) Nr. xxx/2004 [4] izdarīja grozījumus izmeklēsanas uzsāksanas regulā, lai pārtrauktu SWR importa reģistrāciju no Marokas uzņēmuma, proti, Remer Maroc SARL, par kuru tika konstatēts, ka tas neizvairās no antidempinga maksājumiem. [4] xxx (34) Saskaņā ar ieprieks minēto atzinumu par to, ka tika konstatēts, ka uzņēmums nav izvairījies no spēkā esosajiem antidempinga pasākumiem, minētais uzņēmums jāatbrīvo arī no paredzēto pasākumu piemērosanas. D. PASĀKUMI (35) Ņemot vērā ieprieks minētos faktus par pasākumu apiesanu pamatregulas 13. panta 1. punkta otrā teikuma nozīmē, spēkā esosie antidempinga pasākumi, kas bija saistīti ar ĶTR izcelsmes SWR, jāpaplasina tā, lai tie attiektos uz to pasu produktu no Marokas neatkarīgi no tā, vai Maroka ir vai nav norādīta kā tās izcelsmes valsts, ievērojot to pasu pamatregulas 13. panta 1. punktu, izņemot preces, ko izgatavojis Remer Maroc SARL - razotājs, kurs sadarbojas. (36) Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka visi paplasinātie pasākumi jāpiemēro reģistrētam importam no tā reģistrēsanas dienas, jāiekasē antidempinga maksājums, importējot no Marokas sūtītus SWR, kas ievesti Kopienā, reģistrējot tos atbilstosi izmeklēsanas uzsāksanas regulai, izņemot SWR, ko sarazojis Remer Maroc SARL. (37) Lēmums nepiemērot maksājumus to SWR importam, ko eksportējusi Remer Maroc SARL, tika pieņemts, balstoties uz pasreizējā izmeklēsanā iegūto atzinumu. Tādējādi to piemēro tikai to SWR importam, kas sūtīti no Marokas un kuru razotājs ir minētā juridiskā persona. Importētie SWR, ko razojusi vai sūtījusi jebkura cita sabiedrība, kuras nosaukums un adrese nav norādīta sīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp sabiedrības, kas saistītas ar norādītajām sabiedrībām, nevar saņemt atbrīvojumu un uz tām jāattiecina maksājuma likme, ko paredz Regula (EK) Nr. 1796/1999. (38) Apiesana notiek ārpus Kopienas. Pamatregulas 13. pants ir vērsts uz to, lai apkarotu apiesanas praksi, neskarot uzņēmējus, kuri var pierādīt, ka viņi sādā praksē nav iesaistīti, tomēr pantā nav ietverts īpass noteikums, kurs paredz attieksmi pret razotājiem, kas varējusi pierādīt, ka viņi apiesanas praksē nav iesaistīti. Tāpēc razotājiem, kuri attiecīgo produktu IP laikā nav eksportējusi un nav saistīti ne ar eksportētājiem, ne razotājiem, uz kuriem so antidempinga maksājumu attiecina, jāparedz iespēja pieprasīt atbrīvojumu no pasākumiem sādam importam. Attiecīgajiem razotājiem, kuri varētu iesniegt pieprasījumu atbrīvot no paplasinātā antidempinga maksājuma, var būt jāaizpilda anketa, lai dotu Komisijai iespēju noteikt, vai sāds atbrīvojums varētu būt pamatots. Šādu atbrīvojumu var piesķirt pēc attiecīgā produkta tirgus situācijas, razosanas jaudas un jaudu izmantosanas, apgādes un pārdosanas novērtēsanas, kā arī ņemot vērā tādu darbību iespējamību, kurām nav pietiekama pamata vai ekonomiska pamatojuma un kas liecina par dempingu. Parasti Komisija var veikt arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums nekavējoties būtu jāadresē Komisijai kopā ar visu vajadzīgo informāciju, jo īpasi par uzņēmuma darbības izmaiņām, kas saistītas ar produkcijas razosanu un pārdosanu. (39) Importētāji tomēr var gūt labumu no reģistrācijas vai pasākumu atbrīvojuma, ja to imports ir no eksportētājiem, kuriem sāds atbrīvojums ir piesķirts saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu. (40) Ja atbrīvojums tiek atzīts par pamatotu, Komisija, apspriezoties ar Padomdevēju komiteju, attiecīgi ierosinās veikt sīs regulas grozījumus. Tāpēc visi piesķirtie atbrīvojumi tiks kontrolēti, lai nodrosinātu seit izklāstīto nosacījumu ievērosanu. E. PROCEDŪRA (41) Ieinteresētās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem, Padome spēkā esoso galīgo antidempinga maksājumu ir nodomājusi paplasināt, un tām tika dota iespēja sniegt komentārus un tikt uzklausītām. Nekādi komentāri, kas varētu izmainīt ieprieks minētos secinājumus, netika saņemti, IR PIENEMUSI ŠO REGULU. 1. pants 1. Galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1796/1999 par tādu tērauda trosu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, ar KN kodiem ex 7312 10 82, ex 7312 10 84, ex 7312 10 86, ex 7312 10 88 un ex 7312 10 99, ar so attiecina arī uz tādu pasu tērauda trosu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas, neatkarīgi no tā, vai Maroka ir vai nav norādīta kā izcelsmes valsts (attiecīgi TARIC kodi 7312 10 82 12, 7312 10 84 12, 7312 10 86 12, 7312 10 88 12, 7312 10 99 12), izņemot tās troses un tauvas, kas razotas Remer Maroc SARL, Zone Industrielle, Tranche 2, Lot 10, Settat, Morocco (TARIC papildkods A567). 2. Maksājumu, ko paredzēts paplasināt ar sā panta 1. punktu, iekasē par importu, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 275/2004 2. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, izņemot Remer Maroc SARL, Zone Industrielle, Tranche 2, Lot 10, Settat, Morocco, produktu importu. 3. Ir piemērojami spēkā esosie noteikumi par muitas nodokļiem. 2. pants 1. Pieprasījumus atbrīvot no maksājuma, kura darbības joma paplasināta ar 1.punktu, iesniedz rakstiski vienā no Kopienas oficiālajām valodām, un uz tiem jābūt tās personas parakstam, kas pilnvarota pārstāvēt pieprasījuma iesniedzēju. Pieprasījums ir jāsūta uz sādu adresi: European Commission Directorate-General for Trade Directorate B Office: J-79 05/17 1049 Brussels Belgium Fax (32 2) 295 65 05 Telex COMEU B 21877. 2. Komisija pēc apspriesanās ar Padomdevēju komiteju var ar lēmumu piesķirt izņēmuma statusu importam, kas atbilstosi pierādījumiem neapiet Regulas (EK) Nr. 1796/1999 noteikto antidempinga maksājumu attiecībā uz sīs regulas 1. pantā paredzēto maksājumu. 3. pants Muitas iestādēm ar so ir uzdots pārtraukt importa reģistrāciju, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 275/2004 2. pantu. 4. pants Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēsanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tiesi piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes vārdā -- priekssēdētājs