7.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/34


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/386

(2017. gada 6. marts),

ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1207/2011, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu,

pēc apspriešanās ar Vienotās gaisa telpas komiteju,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 (2) nosaka prasības sistēmām, kas veicina uzraudzības datu sniegšanu, to komponentiem un saistītajām procedūrām, lai nodrošinātu minēto sistēmu veiktspējas un savietojamības saskaņošanu un efektivitāti Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklā, kā arī lai nodrošinātu civilmilitāro koordināciju.

(2)

Lai varētu aprīkot gaisa kuģi ar jaunām vai uzlabotām spējām, ekspluatantiem jāsaņem vajadzīgā aprīkojuma specifikācijas līdz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1207/2011 5. panta 4. un 5. punktā norādītajiem datumiem. Tomēr attiecīgās sertifikācijas specifikācijas, ko izstrādājusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (“aģentūra”), zināmā mērā neatbilst Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1207/2011 prasībām, un tās būtu jāsalāgo un jāsaskaņo ar šīm prasībām. Tādējādi ne visi ekspluatanti bija spējuši līdz 2016. gada 8. jūnijam nodrošināt savus jaunos gaisa kuģus ar jaunajām funkcijām – ADS-B “Out” un S režīma uzlabotajiem atbildētājiem (Mode S Enhanced).

(3)

Turklāt ieinteresētās personas ir ziņojušas, ka pašlaik uzraudzības sistēmu komponenti gaisa kuģos ne vienmēr atbilst Īstenošanas regulai (ES) Nr. 1207/2011. Tas jo īpaši attiecas uz iepriekš izmantotajiem S režīma elementārajiem atbildētājiem, kas acīmredzot neatbilst jaunākajam standartam (ED-73E), kā paredzēts attiecīgajās aģentūras sertifikācijas specifikācijās. Neatbilstīgajiem S režīma elementārajiem atbildētājiem būs jāpanāk atbilstība, tos uzlabojot. Ņemot vērā prasību aprīkot gaisa kuģi ar ADS-B un S režīma uzlabotajiem atbildētājiem (Mode S Enhanced), izmaksu lietderības nolūkā gaisa kuģu komponentus ar trīs funkcijām būtu nepieciešams atjaunināt vienā reizē.

(4)

Tādēļ būtu jāgroza datumi, līdz kuriem operatoriem ir jāpanāk atbilstība attiecīgajām Regulas (ES) Nr. 1207/2011 prasībām, lai dotu viņiem pietiekami daudz papildu laika. Ņemot vērā sertifikācijas un tai nepieciešamā aprīkojuma papildu kavējumus, kas ietekmē esošās flotes nekavējošu modernizāciju, vairs nav lietderīgi šajā ziņā nošķirt gaisa kuģus, pamatojoties uz to individuālā lidojumderīguma sertifikāta datumu.

(5)

Lai izpildītu savas saistības attiecībā uz spektra aizsardzību, kas noteikta Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1207/2011 6. pantā, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir vajadzīgie mērinstrumenti un atbilstības nodrošināšanas līdzekļi, lai nepieļautu kaitīgus traucējumus, ko rada uz zemes bāzētas uzraudzības sistēmas. Ņemot vērā to, ka šie atbilstības nodrošināšanas līdzekļi un instrumenti nav viegli pieejami un ka datumi, līdz kuriem operatoriem ir jāievēro attiecīgās savietojamības prasības, tagad ir grozīti, datumi, līdz kuriem dalībvalstīm ir jāizpilda Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1207/2011 attiecīgās spektra aizsardzības prasības, arī būtu jāgroza, lai dotu dalībvalstīm pietiekami garu papildu laiku savu saistību izpildei.

(6)

Lai nodrošinātu konsekvenci, uz valsts gaisa kuģu ekspluatantiem būtu jāattiecina tādi paši vēlāki īstenošanas datumi, kā uz citu gaisa kuģu ekspluatantiem. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza datumi, līdz kuriem dalībvalstīm ir jānodrošina, ka valsts gaisa kuģi atbilst attiecīgajām Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1207/2011 prasībām. Tāpat būtu jāgroza arī datumi, kas attiecas uz minētajā Īstenošanas regulā noteiktajiem atbrīvojumiem dažām gaisa kuģu kategorijām arī tādēļ, lai saglabātos minēto noteikumu praktiskā ietekme, un būtu jāatjaunina atsauces II pielikumā.

(7)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1207/2011 groza šādi:

1)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

svītro 4. punktu;

b)

panta 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ekspluatanti nodrošina, ka vēlākais līdz 2020. gada 7. jūnijam:

a)

gaisa kuģi, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam ir II pielikuma A daļā noteiktās spējas;

b)

gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kuri veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B daļā noteiktās spējas;

c)

fiksētu spārnu gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kuri veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma C daļā noteiktās spējas.

6.   Ekspluatanti nodrošina, ka gaisa kuģi, kas aprīkoti saskaņā ar 5. punktu un ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, darbojas no vairākām antenām, izmantojot to, kurai ir labāks signāls, kā noteikts Čikāgas konvencijas 10. pielikuma 3.1.2.10.4. punktā, IV sējums, ceturtais izdevums, ieskaitot visus grozījumus līdz Nr. 85.

7.   Dalībvalstis var noteikt pārvadāšanas prasības saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu visiem gaisa kuģiem, kuri veic lidojumus, kas minēti 2. panta 2. punktā, zonās, kurās uzraudzības pakalpojumus, izmantojot novērošanas datus, kas noteikti II pielikuma B daļā, sniedz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji.”;

2)

regulas 6. panta 1. un 3. punktā datumu “2015. gada 5. februārim” aizstāj ar datumu “2020. gada 2. janvārim”;

3)

regulas 8. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz 2020. gada 7. jūnijam valsts gaisa kuģi, kas veic lidojumus saskaņā ar 2. panta 2. punktu, ir aprīkoti ar sekundārās novērošanas radara atbildētāju, kam ir II pielikuma A daļā noteiktās spējas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz 2020. gada 7. jūnijam valsts transporta tipa gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, ko izmanto saskaņā ar 2. panta 2. punktu, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B un C daļā noteiktās spējas.

3.   Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. janvārim paziņo Komisijai to valsts gaisa kuģu sarakstu, kurus nevar aprīkot ar sekundārā novērošanas radara atbildētāju, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas II pielikuma A daļā, kā arī pamatojumu, kāpēc gaisa kuģi nav ar tiem aprīkoti.

Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. janvārim paziņo Komisijai to valsts transporta tipa gaisa kuģu ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem sarakstu, kurus nevar aprīkot ar sekundārā novērošanas radiolokatora atbildētāju, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas II pielikuma B un C daļā, kā arī pamatojumu, kāpēc gaisa kuģi nav ar tiem aprīkoti.

Pamatojums, kāpēc gaisa kuģi nav ar tiem aprīkoti, ir viens no sekojošiem:

a)

nepārvarami tehniski iemesli;

b)

valsts gaisa kuģi, kas veic lidojumus saskaņā ar 2. panta 2. punktu un kas tiks izņemti no ekspluatācijas vēlākais līdz 2024. gada 1. janvārim;

c)

iepirkuma ierobežojumi.”;

4)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā datumu “2016. gada 8. jūnija” aizstāj ar datumu “2020. gada 7. jūnija”;

b)

panta 3. punktā datumu “2017. gada 1. jūlijam” aizstāj ar datumu “2019. gada 1. janvārim”;

5)

regulas II pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma A daļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“A daļa. Sekundārā novērošanas radara atbildētāju spējas, kā minēts 4. panta 3. punktā, 5. panta 5. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 2. punktā un 8. panta 1. un 3. punktā”;

b)

pielikuma B daļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“B daļa. Sekundārā novērošanas radara atbildētāju spējas, kā minēts 4. panta 3. punktā, 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 7. punktā, 7. panta 2. punktā un 8. panta 2. un 3. punktā”;

c)

pielikuma C daļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“C daļa. Sekundārā novērošanas radara atbildētāju papildu uzraudzības datu spējas, kā minēts 4. panta 3. punktā, 5. panta 5. punkta c) apakšpunktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 2. un 3. punktā un 14. panta 1. punktā”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 6. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 22. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 305, 23.11.2011., 35. lpp.).