EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.5.2023
COM(2023) 609 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
Par Spānijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas 2023. gada stabilitātes programmu
{SWD(2023) 609 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.5.2023
COM(2023) 609 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
Par Spānijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas 2023. gada stabilitātes programmu
{SWD(2023) 609 final}
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
Par Spānijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas 2023. gada stabilitātes programmu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību 2 , un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 3 , ar ko tika izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms, stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošina finansiālu atbalstu dalībvalstīm reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot ES finansētu fiskālo stimulu. Atbilstīgi Eiropas pusgada prioritātēm tas sekmē ekonomikas un sociālo atveseļošanu un ilgtspējīgu reformu un investīciju īstenošanu, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai un dalībvalstu tautsaimniecību noturības stiprināšanai. Tas arī palīdz stiprināt publiskās finanses un veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, uzlabot teritoriālo kohēziju ES un atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra turpmāku īstenošanu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktu 2022. gada 30. jūnijā tika atjaunināta katrai dalībvalstij paredzētā maksimālā finanšu iemaksa no Atveseļošanas un noturības mehānisma.
(2)Komisija 2022. gada 22. novembrī pieņēma 2023. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu 4 , tādējādi uzsākot 2023. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Eiropadome 2023. gada 23. martā apstiprināja pētījumā izvirzītās prioritātes saistībā ar konkurētspējīgas ilgtspējas četrām dimensijām. Komisija 2022. gada 22. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī 2023. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā norādīja Spāniju kā vienu no dalībvalstīm, kuras var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība un par kurām būs jāizstrādā padziļinātais pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī atzinumu par Spānijas 2023. gada budžeta plāna projektu. Komisija pieņēma arī ieteikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku, kuru Padome pieņēma 2023. gada 16. maijā, kā arī priekšlikumu attiecībā uz 2023. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu, kurā analizēta nodarbinātības pamatnostādņu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana un kuru Padome pieņēma 2023. gada 13. martā.
(3)Lai gan ES valstu tautsaimniecības demonstrē ievērojamu noturību, ģeopolitiskajam kontekstam joprojām ir negatīva ietekme. Tā kā ES nelokāmi solidarizējas ar Ukrainu, ES ekonomikas un sociālās politikas programma ir vērsta uz to, lai īstermiņā mazinātu enerģētikas krīzes negatīvo ietekmi gan uz neaizsargātām mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un lai turpinātu centienus īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos, atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, aizsargātu makroekonomisko stabilitāti un palielinātu noturību vidējā termiņā. Tajā liela uzmanība pievērsta arī ES konkurētspējas un produktivitātes palielināšanai.
(4)Komisija 2023. gada 1. februārī nāca klajā ar paziņojumu “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam” 5 , kura mērķis ir uzlabot ES neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju un atbalstīt ātru pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Plāns papildina Eiropas zaļā kursa un REPowerEU ietvaros īstenotos centienus. Tā mērķis ir veicināt labvēlīgākus apstākļus tādu neto nulles emisiju tehnoloģiju un produktu ES ražošanas jaudas izvēršanai, kas vajadzīgi Eiropas vērienīgo klimatisko mērķrādītāju sasniegšanai, kā arī nodrošināt piekļuvi attiecīgajām kritiski svarīgajām izejvielām, tostarp diversificējot piegādes avotus, pienācīgi ekspluatējot ģeoloģiskos resursus dalībvalstīs un maksimāli palielinot izejvielu reciklēšanu. Plāns balstās uz šādiem četriem pīlāriem: prognozējama un vienkāršota normatīvā vide, paātrināta piekļuve finansējumam, prasmju pilnveidošana un atvērta tirdzniecība noturīgām piegādes ķēdēm. Komisija 2023. gada 16. martā nāca klajā arī ar paziņojumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” 6 , kas strukturēts atbilstoši deviņiem savstarpēji pastiprinošiem virzītājspēkiem ar mērķi strādāt, lai panāktu izaugsmi veicinošu tiesisko regulējumu. Paziņojumā ir noteiktas politikas prioritātes, kuru mērķis ir aktīvi nodrošināt strukturālus uzlabojumus, mērķtiecīgas investīcijas un regulatīvus pasākumus ES un tās dalībvalstu ilgtermiņa konkurētspējai. Turpmāk sniegtie ieteikumi palīdz īstenot minētās prioritātes.
(5)2023. gadā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada norises turpinās atbilstoši Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai. Lai īstenotu Eiropas pusgada politikas prioritātes, joprojām ir svarīgi pilnībā īstenot pieņemtos atveseļošanas un noturības plānus, jo ar šiem plāniem paredzēts izpildīt visus iepriekšējos gados konkrētām valstīm adresētos attiecīgos ieteikumus vai arī to būtisku daļu. Konkrētām valstīm adresētie 2019., 2020. un 2022. gada ieteikumi joprojām ir vienlīdz svarīgi arī attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāniem, kas pārskatīti, atjaunināti vai grozīti ar Regulas (ES) 2021/241 14., 18. un 21. pantu.
(6)2023. gada 27. februārī pieņemtās REPowerEU regulas 7 mērķis ir ātri izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Tas veicinās enerģētisko drošību un ES energoapgādes dažādošanu, vienlaikus palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas iespējas un energoefektivitāti. Regula sniedz iespēju dalībvalstīm savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos pievienot jaunu REPowerEU nodaļu, lai tiktu finansētas galvenās reformas un investīcijas, kas palīdzēs sasniegt REPowerEU mērķus. Tās arī palīdzēs uzlabot ES neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju, kā izklāstīts Zaļā kursa industriālajā plānā neto nulles emisiju laikmetam, un īstenot konkrētām valstīm saistībā ar enerģiju adresētos ieteikumus, kas dalībvalstīm sniegti 2022. gadā un attiecīgā gadījumā 2023. gadā. Ar REPowerEU regulu tiek ieviesta jauna neatmaksājama finansiālā atbalsta kategorija, kas darīta pieejama dalībvalstīm, lai tiktu finansētas jaunas ar enerģētiku saistītas reformas un investīcijas saskaņā ar to atveseļošanas un noturības plāniem.
(7)Komisija 2023. gada 8. martā pieņēma paziņojumu, kurā sniegtas fiskālās politikas norādes 2024. gadam. Tā mērķis ir atbalstīt dalībvalstis stabilitātes un konverģences programmu sagatavošanā un tādējādi stiprināt politikas koordināciju 8 . Komisija atgādināja, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula 2023. gada beigās tiks deaktivēta. Komisija aicināja panākt, lai fiskālā politika 2023.–2024. gadā nodrošinātu parāda atmaksājamību vidējā termiņā, kā arī ilgtspējīgā veidā veicinātu potenciālu izaugsmi. Dalībvalstis tika aicinātas savās 2023. gada stabilitātes un konverģences programmās izklāstīt, kā to fiskālie plāni nodrošinās deficīta atsauces vērtības 3 % no IKP ievērošanu, kā arī ticamu un nepārtrauktu parāda samazināšanu vai parāda saglabāšanu piesardzīgā līmenī vidējā termiņā. Komisija aicināja dalībvalstis pakāpeniski atteikties no valsts fiskālajiem pasākumiem, kas tika ieviesti, lai aizsargātu mājsaimniecības un uzņēmumus no enerģijas cenu satricinājuma, sākot ar vismazāk mērķorientētajiem pasākumiem. Tā norādīja, ka gadījumā, ja, atkārtojoties ar enerģiju saistītajam cenu spiedienam, būtu nepieciešams pagarināt atbalsta pasākumu darbības laiku, šādiem dalībvalstu pasākumiem turpmāk vajadzētu būt daudz mērķorientētākiem, atbalstot tieši neaizsargātās mājsaimniecības un uzņēmumus. Komisija ierosināja, ka fiskālajiem ieteikumiem jābūt izteiktiem skaitļos un diferencētiem un ka tie jāformulē, pamatojoties uz neto primārajiem izdevumiem, kā ierosināts tās Paziņojumā par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm 9 . Komisija ieteica visām dalībvalstīm turpināt aizsargāt valsts finansētās investīcijas un nodrošināt Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ES fondu efektīvu izmantošanu, jo īpaši ņemot vērā zaļās un digitālās pārkārtošanās un noturības mērķus. Komisija norādīja, ka ierosinās Padomei 2024. gada pavasarī sākt uz budžeta deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz izpildes datiem par 2023. gadu un ievērojot spēkā esošās tiesību normas.
(8)Komisija 2023. gada 26. aprīlī nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai īstenotu ES ekonomikas pārvaldības noteikumu visaptverošu reformu. Priekšlikumu galvenais mērķis ir uzlabot publiskā sektora parāda atmaksājamību un ar reformu un investīciju palīdzību veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās dalībvalstīs. Priekšlikumu mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm lielāku kontroli pār savu vidēja termiņa plānu izstrādi, vienlaikus ieviešot arī stingrāku izpildes režīmu, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis pilda saistības, ko tās uzņēmušās savos vidēja termiņa fiskālajos un strukturālajos plānos. Mērķis ir pabeigt likumdošanas darbu 2023. gadā.
(9)Spānija savu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai 2021. gada 30. aprīlī. Komisija atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam novērtēja atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas. Padome 2021. gada 13. jūlijā pieņēma lēmumu par Spānijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu 10 . Maksājuma daļas tiek darītas pieejamas ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Spānija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti Padomes īstenošanas lēmumā. Apmierinoša izpilde nozīmē arī to, ka nav bijis regresa attiecībā uz iepriekšējo atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.
(10)Spānija 2023. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2023. gada valsts reformu programmu un 2023. gada 28. aprīlī – savu 2023. gada stabilitātes programmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. panta 1. punktu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 27. pantā, 2023. gada valsts reformu programma atspoguļo arī Spānijas pienākumu divreiz gadā ziņot par panākto progresu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā.
(11)Komisija 2023. gada ziņojumu par Spāniju 11 publicēja 2023. gada 24. maijā. Tajā tika izvērtēts, kā Spānija īstenojusi attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam, un kā Spānija īsteno atveseļošanas un noturības plānu. Balstoties uz šo analīzi, ziņojumā par valsti bija norādīti trūkumi attiecībā uz tādu problēmjautājumu risināšanu, kuri nav ietverti vai ir tikai daļēji ietverti atveseļošanas un noturības plānā, kā arī jauni un nupat iezīmējušies problēmjautājumi. Tajā bija arī novērtēts Spānijas progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un ES pamatmērķu sasniegšanā nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī progress ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.
(12)Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu izstrādāja padziļināto pārskatu par Spāniju un rezultātus publicēja 2023. gada 24. maijā 12 . Komisija secināja, ka Spānija saskaras ar makroekonomisko nelīdzsvarotību. Jo īpaši samazinās, bet joprojām pastāv neaizsargātība, kas saistīta ar lielu privātā sektora, valdības un ārējo parādu, kam ir pārrobežu nozīme. Ārējā parāda attiecība un jo īpaši privātā sektora parāda attiecība 2010. gados samazinājās un pēc 2020. gadā vērojamā pagaidu pārtraukuma atsāka samazināties 2021. gadā, un, paredzams, turpinās samazināties, ko veicinās ekonomikas izaugsme. Tomēr tā joprojām ir augstā līmenī. Ārējā pozīcija ir guvusi labumu no tekošā konta, kurā jau desmit gadus ir bijis pārpalikums, lai gan pēdējā laikā tas ir samazinājies, atspoguļojot pandēmijas ietekmi uz tūrisma eksportu un augstāku enerģijas cenu 2022. gadā. Valdības parāds joprojām ir liels. 2022. gadā tas atsāka virzīties pa lejupvērsto trajektoriju, kas pirms pandēmijas nodrošināja uzlabojumus spēcīga nominālā IKP pieauguma dēļ, bet joprojām pārsniedz pirmspandēmijas līmeni. Mērenākā tempā ir izredzes turpināt šo samazinājumu 2023. un 2024. gadā, pamatojoties uz ANP paredzētajiem politikas pasākumiem. Finanšu sistēma apliecināja noturību pret nesenajiem satricinājumiem, ko izraisīja pandēmija un enerģētikas krīze. Bezdarbs atkal samazinās, taču tas joprojām ir augsts, un joprojām pastāv neaizsargātība, tostarp ļoti augsts ilgstošs un jauniešu bezdarbs. Iespējamie riski, kas ietekmē neaizsargātības turpmāku samazināšanos, galvenokārt saistīti ar stingrāku finanšu nosacījumu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumu finanšu stāvokli, kā arī uz valdības parāda vidēja termiņa un ilgtermiņa atmaksājamību, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus un sabiedrības novecošanu. Politikas progress ir bijis labvēlīgs, un ANP īstenošanas turpināšanai būtu jānodrošina turpmāki uzlabojumi.
(13)Pamatojoties uz Eurostat validētajiem datiem 13 , Spānijas vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājās no 6,9 % no IKP 2021. gadā līdz 4,8 % 2022. gadā, savukārt vispārējās valdības parāds samazinājās no 118,3 % no IKP 2021. gada beigās līdz 113,2 % 2022. gada beigās. 2023. gada 24. maijā Komisija nāca klajā ar ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu 14 ; ziņojumā bija aplūkots Spānijas budžeta stāvoklis, ņemot vērā to, ka tās vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Ziņojumā secināts, ka deficīta kritērijs nav izpildīts. Kā norādīts 2023. gada 8. marta paziņojumā 15 , Komisija nav ierosinājusi sākt jaunas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras 2023. gada pavasarī; savukārt Komisija norādīja, ka ierosinās Padomei 2024. gada pavasarī sākt uz budžeta deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz izpildes datiem par 2023. gadu. Spānijai tas būtu jāņem vērā 2023. gada budžeta izpildē un 2024. gada budžeta plāna projekta sagatavošanā.
(14)Vispārējās valdības bilanci ir ietekmējuši fiskālās politikas pasākumi, kas pieņemti, lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ekonomisko un sociālo ietekmi. Šādi ieņēmumus samazinoši pasākumi 2022. gadā ietvēra PVN samazināšanu elektroenerģijai un gāzei, īpašā elektroenerģijas nodokļa samazināšanu un elektroenerģijas ražošanas vērtības nodokļa apturēšanu; šādi izdevumus palielinoši pasākumi ietvēra vispārēju transportlīdzekļu degvielas atlaidi 20 centu apmērā par litru, ienākumu atbalstu mājsaimniecībām un energoietilpīgām nozarēm, lielākus ieguvumus no enerģijas sociālā kupona izmantošanas un cenu atlaides par sabiedriskā transporta izmantošanu. Komisija lēš, ka šo pasākumu neto budžeta izmaksas 2022. gadā būs 1,6 % no IKP. Tajā pašā laikā aplēstās Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumu izmaksas samazinājās no 3,1 % 2021. gadā līdz 0,5 % no IKP 2022. gadā.
(15)Padome 2021. gada 18. jūnijā ieteica Spānijai 2022. gadā 16 izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai finansētu papildu investīcijas atveseļošanas atbalstam, vienlaikus īstenojot piesardzīgu fiskālo politiku. Turklāt Spānijai būtu jāsaglabā valsts finansētās investīcijas. Padome ieteica Spānijai arī samazināt valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugumu.
(16)Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja 17 2022. gadā bija labvēlīga –2,5 % apmērā no IKP. Kā ieteikusi Padome, Spānija turpināja atbalstīt atveseļošanu ar investīcijām, kas finansējamas no Atveseļošanas un noturības mehānisma. No Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem finansētie izdevumi 2022. gadā sasniedza 1,1 % no IKP (1,2 % no IKP 2021. gadā). Valsts finansētajām investīcijām bija ekspansīva ietekme 0,3 procentpunktu apmērā uz fiskālo nostāju 18 . Tāpēc Spānija saglabāja valsts finansētās investīcijas, kā ieteikusi Padome. Vienlaikus valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot jaunos ieņēmumu pasākumus) pieaugumam 2022. gadā bija ekspansīva ietekme 2,7 procentpunktu apmērā uz fiskālo nostāju. Šī ievērojamā ekspansīvā ietekme ietvēra papildu ietekmi, ko radīja pasākumi enerģijas cenu pieauguma ekonomiskās un sociālās ietekmes mazināšanai (papildu neto budžeta izmaksas 1,5 % apmērā no IKP). Tajā pašā laikā lielāki izdevumi par starppatēriņu un sociālajiem pārvedumiem natūrā arī veicināja neto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu. Valsts finansēto kārtējo izdevumu ievērojamā ekspansīvā ietekme bija tikai daļēji saistīta ar pasākumiem enerģijas cenu pieauguma ekonomiskās un sociālās ietekmes novēršanai. Tādēļ Spānija pietiekami neierobežoja valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugumu.
(17)Stabilitātes programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs par 2023. gadu ir reālistisks, bet par turpmāko periodu – optimistisks. Valdība prognozē, ka reālais IKP 2023. gadā pieaugs par 2,1 % un 2024. gadā – par 2,4 %. Salīdzinājumam – Komisijas 2023. gada pavasara prognozē paredzēts nedaudz mazāks reālā IKP pieaugums, proti, 1,9 % 2023. gadā un 2,0 % 2024. gadā, galvenokārt tāpēc, ka paredzama mazāka privātā patēriņa ietekme gan 2023., gan 2024. gadā, kā arī mērenāks investīciju pieaugums 2024. gadā.
(18)Valdība savā 2023. gada stabilitātes programmā plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā samazināsies līdz 3,9 % no IKP. Samazinājums 2023. gadā galvenokārt atspoguļo mazākas to pasākumu izmaksas, kas veikti, reaģējot uz enerģijas cenu pieaugumu, salīdzinājumā ar 2022. gadu. Saskaņā ar programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 113,2 % 2022. gada beigās līdz 111,9 % 2023. gada beigās. Komisijas 2023. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2023. gadā būs 4,1 % no IKP. Tas atbilst stabilitātes programmā prognozētajam deficītam. Komisijas 2023. gada pavasara prognozē paredzēta zemāka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP: 110,6 % 2023. gada beigās sakarā ar mazāku atlikumu un plūsmu korekciju.
(19)Tiek prognozēts, ka valdības bilanci 2023. gadā turpinās ietekmēt pasākumi, kas pieņemti, lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ekonomisko un sociālo ietekmi. Tie sastāv no pasākumiem, kas pagarināti no 2022. gada (jo īpaši PVN samazināšana elektroenerģijai un gāzei, īpašā elektroenerģijas nodokļa samazināšana, nodokļa apturēšana par elektroenerģijas ražošanas ienākumu atbalsta vērtību mājsaimniecībām un energoietilpīgām nozarēm, lielāki ieguvumi no enerģijas sociālā kupona izmantošanas un cenu atlaides par sabiedriskā transporta izmantošanu) un jauni pasākumi, piemēram, transportlīdzekļu degvielas atlaide 20 centu apmērā par litru, kas tagad ir paredzēta autotransportam un jūras transportam, kā arī lauksaimniecības un zvejas nozarei, un vienreizēja subsīdija 200 EUR apmērā mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Šo pasākumu izmaksas daļēji kompensē nodoklis par lielu enerģijas piegādātāju negaidītu papildu peļņu. Ņemot vērā šos ieņēmumus, Komisijas 2023. gada pavasara prognozē atbalsta pasākumu neto budžeta izmaksas 2023. gadā tiek prognozētas 0,6 % apmērā no IKP 19 . Vairākums pasākumu 2023. gadā nešķiet vērsti uz visneaizsargātākām mājsaimniecībām vai uzņēmumiem, un daudzos no tiem nav pilnībā iestrādāts cenas signāls, kas rosina samazināt enerģijas pieprasījumu un palielināt energoefektivitāti. Rezultātā Komisijas 2023. gada pavasara prognozē tiek lēsts, ka mērķorientēto atbalsta pasākumu apjoms, kas jāņem vērā novērtējumā par atbilstību ieteikumam 2023. gadam, būs 0,2 % no IKP 2023. gadā (salīdzinājumā ar 0,5 % no IKP 2022. gadā). Visbeidzot, paredzams, ka valdības 2023. gada bilance gūs labumu no Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumu pakāpeniskas atcelšanas 0,5 % apmērā no IKP.
(20)Padome 2022. gada 12. jūlijā ieteica 20 Spānijai nodrošināt, ka 2023. gadā tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu, lai tas nepārsniegtu vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu 21 , ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret enerģijas cenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas. Vienlaikus Spānijai vajadzētu būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Spānijai tika arī ieteikts palielināt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, ņemot vērā iniciatīvu REPowerEU, tostarp izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus Savienības fondus.
(21)Saskaņā ar Komisijas 2023. gada pavasara prognozi fiskālā nostāja 2023. gadā būs ekspansīva (–0,3 % no IKP). Fiskālā nostāja 2022. gadā būs bijusi ekspansīva (–2,5 % no IKP). Prognozēts, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) pieaugumam 2023. gadā uz fiskālo nostāju būs kopumā neitrāla ietekme, kas atbilst 0,2 % no IKP. Tādēļ prognozētais valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst Padomes ieteikumam. Prognozētā valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu kopumā neitrālā ietekme būtībā ir saistīta ar samazinātajām atbalsta pasākumu (mērķorientēto un mērķneorientēto) neto izmaksām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu (par 1,0 % no IKP). Galvenie valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot jaunos ieņēmumu pasākumus) pieauguma virzītājspēki ir sociālo pārvedumu pieaugums, ko izraisa pensiju atkārtota piesaistīšana iepriekšējai inflācijai, un lielāki starppatēriņa izdevumi. Tiek prognozēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem finansētie izdevumi 2023. gadā sasniegs 1,6 % no IKP, savukārt valsts finansētajām investīcijām tiek prognozēta ekspansīva ietekme 0,1 procentpunkta apmērā uz fiskālo nostāju 22 . Tāpēc Spānija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus ES fondus, un tiek paredzēts saglabāt valsts finansētās investīcijas 23 . Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības vajadzībām, piemēram, pastiprināto rūpniecības politiku “España 2030”, mājokļu atjaunošanas un pilsētvides atjaunošanas plānu vai stimulus kiberdrošībai un 5G savienojamībai, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citiem ES fondiem.
(22)Saskaņā ar stabilitātes programmu tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts samazināsies, 2024. gadā sasniedzot 3,0 % no IKP. Samazinājums 2024. gadā atspoguļo arī enerģētikas pasākumu pakāpenisku atcelšanu. Programmā paredzēts, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās samazināsies līdz 109,1 %. Pamatojoties uz prognozes termiņa datumā zināmajiem politikas pasākumiem, Komisijas 2023. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2024. gadā būs 3,3 % no IKP. Tas atbilst 2022. gada programmā prognozētajam deficītam. Komisijas 2023. gada pavasara prognozē paredzēta līdzīga vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP: 109,1 % 2024. gada beigās.
(23)Stabilitātes programmā ir paredzēts 2024. gadā pakāpeniski atcelt enerģētikas atbalsta pasākumus, izņemot enerģijas uzņēmumu negaidītas papildu peļņas nodokli. Komisija arī pieņem, ka 2024. gadā tiks pakāpeniski atcelti gandrīz visi enerģētikas atbalsta pasākumi (neto ieņēmumi 2024. gadā 0,1 % apmērā no IKP). Šīs aplēses ir atkarīgas no pieņēmuma, ka enerģijas cenas atkārtoti nepalielināsies.
(24)Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 ir aicināts katru gadu uzlabot strukturālo budžeta bilanci, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi, par kritēriju nosakot 0,5 % no IKP 24 . Ņemot vērā fiskālās ilgtspējas apsvērumus 25 un nepieciešamību samazināt deficītu zem atsauces vērtības 3 % no IKP, būtu lietderīgi 2024. gadā uzlabot strukturālo bilanci vismaz par 0,7 % no IKP. Lai nodrošinātu šādu uzlabojumu, valsts neto finansēto primāro izdevumu pieaugumam 26 2024. gadā nevajadzētu pārsniegt 2,6 %, kā atspoguļots ieteikumā.
Tajā pašā laikā atlikušie enerģētikas atbalsta pasākumi (ko Komisija pašlaik 2023. gadam lēš 0,6 % apmērā no IKP) būtu pakāpeniski jāatceļ, ņemot vērā enerģijas tirgus attīstību un sākot no vismazāk mērķorientētajiem, un saistītie ietaupījumi būtu jāizmanto, lai samazinātu valdības budžeta deficītu.
(25)Pieņemot, ka politika netiks mainīta, Komisijas 2023. gada pavasara prognozē paredzēts, ka neto valsts finansētie primārie izdevumi 2024. gadā pieaugs par 1,4 %, kas ir zem ieteiktā pieauguma tempa.
(26)Saskaņā ar programmu tiek gaidīts, ka valdības investīcijas (izņemot investīcijas, kuras finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma) samazināsies no 2,7 % no IKP 2023. gadā līdz 2,6 % no IKP 2024. gadā. Programma attiecas uz reformām un investīcijām, kas, paredzams, veicinās fiskālo ilgtspēju un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tās ietver pastāvīgu satvaru, kas nodrošina publisko izdevumu kvalitātes uzlabojumus, pasākumus krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanai un apkarošanai un nodokļu sistēmas reformu, lai padarītu to iekļaujošāku, ilgtspējīgāku un spējīgāku veicināt publisko finanšu vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspēju, kas arī ir daļa no atveseļošanas un noturības plāna.
(27)Stabilitātes programmā ir izklāstīta vidēja termiņa fiskālā virzība līdz 2026. gadam. Saskaņā ar programmu tiek gaidīts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pakāpeniski samazināsies, sasniedzot 2,7 % no IKP 2025. gadā un 2,5 % līdz 2026. gadam. Līdz ar to tiek plānots, ka vispārējās valdības budžeta deficīts līdz 2025. gadam samazināsies zem 3 % no IKP. Saskaņā ar programmu tiek gaidīts, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 109,1 % 2024. gada beigās līdz 106,8 % līdz 2026. gada beigām.
(28)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, atveseļošanas un noturības plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, ko paredzēts īstenot līdz 2026. gadam. Spānijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošana līdz šim ir noritējusi labi. Spānija ir iesniegusi trīs maksājumu pieprasījumus, kas atbilst plāna 121 atskaites punktam un mērķrādītājam, kā rezultātā kopējais maksājums ir 28 000 000 000 EUR. Lai gan Spānija ir viena no tām dalībvalstīm, kas plānu īstenojusi ļoti sekmīgi, tagad tā paredz palielināt tā apjomu vairāk nekā divas reizes. Tas būtu jāpapildina ar pietiekamu administratīvo spēju, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu atveseļošanas un noturības un citu pieejamo ES un valstu līdzekļu apguvi. Konkrētāk, Spānija ir paudusi nodomu pieprasīt aizdevumus un gūs labumu no lielāka Atveseļošanas un noturības mehānisma dotāciju piešķīruma. Pārskatītajā plānā būs iekļauta arī REPowerEU nodaļa, ko vismaz daļēji finansēs no REPowerEU papildu dotācijām. Jaunās REPowerEU nodaļas ātra iekļaušana atveseļošanas un noturības plānā sniegs iespēju finansēt vēl papildu reformas un investīcijas, lai atbalstītu Spānijas stratēģiskos mērķus enerģētikas un zaļās pārkārtošanās jomā. Spānija 2023. gada 28. martā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 14. panta 6. punktu pauda nodomu pieprasīt papildu aizdevuma atbalstu 84 000 000 000 EUR apmērā no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plāna, kā arī citas, ārpus plāna tvēruma esošas ekonomikas un nodarbinātības politikas sekmīgu īstenošanu un rezultātā panāktu plašu līdzatbildību par politikas programmu kopumā, joprojām ir svarīgi sistemātiski un efektīvi iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.
(29)Komisija visus Spānijas kohēzijas politikas plānošanas dokumentus apstiprināja 2022. gadā. Kohēzijas politikas programmu ātra īstenošana papildināmībā un sinerģijā ar atveseļošanas un noturības plānu, tostarp REPowerEU nodaļu, ir būtiska zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai, ekonomikas un sociālās noturības palielināšanai, kā arī līdzsvarotas teritoriālās attīstības panākšanai Spānijā.
(30)Papildus ekonomikas un sociālajām problēmām, kas risinātas atveseļošanas un noturības plānā, Spānija saskaras ar vairākām citām problēmām saistībā ar zaļo pārkārtošanos, energotīklu starpsavienojumiem, sociālajiem un cenas ziņā pieejamiem energoefektīviem mājokļiem.
(31)Neraugoties uz to, ka Krievijas fosilā kurināmā tiešā ietekme ir neliela, enerģijas cenu pieaugums 2022. gadā liecina, ka Spānijai ir jāpaātrina pāreja uz tīru enerģiju. Spānija virzās uz priekšu atjaunīgo energoresursu izmantošanā, un tā ir viena no dalībvalstīm ar lielāko uzstādīto vēja un saules enerģijas jaudu, proti, aptuveni 49,8 GW. Tomēr saskaņā ar paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” prognozēm Spānijai būtu jācenšas līdz 2030. gadam uzstādīt 67 GW vēja enerģijas un 35 GW saules enerģijas jaudas. Daži atļauju piešķiršanas procedūru uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz pašpatēriņu, ir palīdzējuši panākt turpmāku progresu šo tehnoloģiju ieviešanā. Tomēr attiecībā uz jaunām atjaunīgās enerģijas iekārtām Spānijā ir liels skaits neizskatītu pieteikumu. Tīkla jaudas ierobežojumi ierobežo atjaunīgo energoresursu turpmāku integrāciju elektrotīklā. Spānija ir viena no valstīm, kurā ir vislielākais viedo skaitītāju īpatsvars, taču būtu vajadzīgas papildu investīcijas tīkla infrastruktūrā un uzkrāšanā, lai integrētu papildu atjaunīgo elektroenerģiju. Pasākumi atjaunīgās enerģijas izmantošanas paātrināšanai varētu ietvert atļauju piešķiršanas procedūru turpmāku racionalizēšanu un digitalizāciju, tīkla jaudas ātrāku piešķiršanu projektiem un atbalstu iestāžu veiktajam atļauju apstrādes darbam, nodrošinot atbilstošas prasmes un personālu atļauju izsniegšanas iestādēs, kā arī uzlabojot koordināciju starp visiem pārvaldes līmeņiem. Turklāt Spānijas pārrobežu elektrotīklu starpsavienojumu līmenis 2022. gadā (5,4 %) joprojām ir ievērojami zemāks par starpsavienojumu mērķrādītājiem 2020. gadam (10 %) un 2030. gadam (15 %).
(32)Spānijas dabasgāzes patēriņš laikposmā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam ir samazinājies par 10,8 % salīdzinājumā ar vidējo gāzes patēriņu tajā pašā periodā iepriekšējos piecos gados, pārsniedzot 7 % samazinājuma mērķrādītāju 27 . Spānija tiek mudināta īstenot centienus, lai līdz 2024. gada 31. martam uz laiku samazinātu gāzes pieprasījumu 28 . Turpmākas investīcijas energoefektīvos mājokļos palīdzētu mazināt problēmas saistībā ar pieejamību cenas ziņā. Ievērojamais pirktspējas zudums, pastāvīgais īres cenu pieaugums un lielāki hipotekārie maksājumi ir saasinājuši pieejamības problēmas, jo īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām. Cenas ziņā pieejamu un sociālo mājokļu piedāvājums joprojām ir ierobežots un ir ievērojami mazāks par ES vidējo rādītāju. Pašreizējā Spānijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir paredzēts līdz 2030. gadam panākt 1,2 miljonu dzīvojamo ēku renovāciju, un atveseļošanas un noturības plāns aptver aptuveni trešdaļu no tām. Papildu energoefektīvu mājokļu nodrošināšana apgabalos, kuros to izteikti trūkst un ir saspringti tirgi, tostarp ar renovācijas un elektrifikācijas palīdzību, var palīdzēt ierobežot enerģijas patēriņu un īstenot zaļo pārkārtošanos, kā arī atbalstīt neaizsargātas mājsaimniecības, kuras ir vairāk pakļautas enerģētiskajai nabadzībai. Mērķorientēti sociālie un cenas ziņā pieejami īres mājokļi, kas tiek nodrošināti sadarbībā ar privāto sektoru, var palīdzēt ierobežot fiskālo ietekmi.
(33)Transports joprojām lielā mērā ir atkarīgs no šķidrās degvielas. Šī nozare rada lielu daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju un arī veicina gaisa piesārņojumu, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju. Nepietiekama infrastruktūra un piekļuve sabiedriskajam transportam joprojām rada bažas lauku apvidos. Gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā elektromobilitāte nav pietiekami izvērsta. Ātrgaitas dzelzceļa pamattīkla, tostarp pārrobežu, izveides pabeigšana līdz 2030. gadam paātrinās pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un padarīs transportu mazāk atkarīgu no fosilajām degvielām. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautie pasākumi var pārveidot pilsētu/metropoles transportu un stiprināt Eiropas transporta tīklu, palīdzot nozarē ieviest digitalizāciju un jaunas tehnoloģijas.
(34)Darbaspēka un prasmju nepietiekamība nozarēs un profesijās, kas ir svarīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, tostarp ražošanā, neto nulles emisiju tehnoloģiju izvēršanā un uzturēšanā, rada šķēršļus pārejā uz neto nulles emisiju ekonomiku. Lai mazinātu prasmju nepietiekamību un veicinātu darba ņēmēju iekļautību un pārorientēšanu, būtiskas ir kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas, kas reaģē uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām, un mērķorientēti profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi. Lai atraisītu neizmantoto darbaspēka potenciālu, šiem pasākumiem ir jābūt pieejamiem, jo īpaši privātpersonām un tajās nozarēs un reģionos, kurus visvairāk skar zaļā pārkārtošanās. 2022. gadā Spānijā tika ziņots par darbaspēka nepietiekamību vairākās profesijās, kurās zaļās pārkārtošanās īstenošanai bija vajadzīgas īpašas prasmes vai zināšanas, piemēram, elektronikas inženieriem.
(35)Padome ir izskatījusi 2023. gada stabilitātes programmu, ņemot vērā Komisijas veikto novērtējumu, un tās atzinums 29 ir atspoguļots 1. ieteikumā.
(36)Ņemot vērā ciešās savstarpējās saiknes starp eurozonas dalībvalstu tautsaimniecībām un to kolektīvo devumu ekonomiskās un monetārās savienības darbībā, Padome eurozonas dalībvalstīm ieteica rīkoties, tostarp izmantojot atveseļošanas un noturības plānus, lai i) 2023. gadā saglabātu parāda atmaksājamību un atturētos no kopējā pieprasījuma visaptverošas stimulēšanas, veidotu labāk mērķorientētus fiskālos pasākumus augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai un apsvērtu piemērotus veidus, kā samazināt atbalstu, mazinoties enerģijas cenu radītajam spiedienam; ii) uzturētu augstu publisko investīciju līmeni un veicinātu privātās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam; iii) atbalstītu algu attīstību tādā veidā, lai mazinātu pirktspējas zudumu, vienlaikus ierobežojot sekundāro ietekmi uz inflāciju, turpinātu uzlabot aktīva darba tirgus politiku un novērst prasmju nepietiekamību; iv) uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu, ka enerģijas atbalsts uzņēmumiem ir izmaksu ziņā efektīvs, īslaicīgs, orientēts uz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un ka tas saglabā stimulus zaļās pārkārtošanās realizēšanai; un v) saglabātu makrofinansiālo stabilitāti un uzraudzītu riskus, vienlaikus turpinot darbu pie banku savienības izveides pabeigšanas. 1., 2. un 3. ieteikuma īstenošana Spānijai palīdzēs īstenot pirmo, otro un trešo eurozonai adresēto ieteikumu.
(37)Padome ir izskatījusi 2023. gada valsts reformu programmu un 2023. gada stabilitātes programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavoto padziļināto pārskatu un šo novērtējumu. Padomes ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1. ieteikumā. 1. ieteikumā minētā politika palīdzēs novērst neaizsargātību, kas saistīta ar lielu valdības parādu. 2. ieteikums palīdz īstenot 1. ieteikumu. 1. ieteikumā minētā politika palīdz gan novērst nelīdzsvarotību, gan īstenot eurozonai adresētos ieteikumus saskaņā ar 36. apsvērumu,
AR ŠO IESAKA Spānijai 2023. un 2024. gadā rīkoties šādi.
1.Līdz 2023. gada beigām izbeigt spēkā esošos enerģētikas atbalsta pasākumus, izmantojot saistītos ietaupījumus, lai samazinātu valdības budžeta deficītu. Ja atkārtots enerģijas cenu pieaugums liek veikt atbalsta pasākumus, nodrošināt, ka tie ir vērsti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, ir fiskāli pieņemami, un saglabā stimulus enerģijas taupīšanai.
Nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu nominālo pieaugumu 2024. gadā līdz ne vairāk kā 2,6 %.
Saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt ANM dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Laikposmā pēc 2024. gada turpināt īstenot vidēja termiņa fiskālo stratēģiju pakāpeniskai un ilgtspējīgai konsolidācijai apvienojumā ar investīcijām un reformām, kas veicina lielāku ilgtspējīgu izaugsmi, lai panāktu piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli.
2.Saglabāt impulsu atveseļošanas un noturības plāna stabilai īstenošanai un ātri pabeigt REPowerEU nodaļu, lai ātri sāktu tā īstenošanu. Nodrošināt nepārtrauktu pietiekamu administratīvo spēju, ņemot vērā plānoto plāna apjoma palielinājumu. Turpināt kohēzijas politikas programmu ātru īstenošanu ciešā papildināmībā un sinerģijā ar atveseļošanas un noturības plānu.
3.Samazināt atkarību no fosilā kurināmā. Paātrināt atjaunīgās enerģijas aizvien plašāku izmantošanu, tostarp vēl vairāk racionalizējot un digitalizējot atļauju piešķiršanas procedūras, atbalstot atļauju izdevēju iestāžu darbu, uzlabojot piekļuvi tīklam un investējot enerģijas uzkrāšanā, elektroenerģijas pārvadē un sadalē un pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumos. Palielināt sociālo un cenas ziņā pieejamu energoefektīvu mājokļu pieejamību, tostarp veicot renovāciju, paātrināt ēku elektrifikāciju un elektromobilitātes izplatību. Pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs