(1)

Pamatojoties uz 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 16. maijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “Ķīna” jeb “ĶTR”) izcelsmes plakanu dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumu ar alvas pārklājumu (“baltā skārda ražojumi” (2)) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību, ko 2024. gada 2. aprīlī iesniedza Eurofer (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības baltā skārda ražojumu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas 2024. gada 24. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2024/2731 (“reģistrācijas regula”) (4) Komisija uz baltā skārda ražojumu importu attiecināja reģistrāciju.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Vairākas personas, kas iebilda pret antidempinga maksājumu noteikšanu, iesniedza piezīmes par procedūras sākšanu, apgalvojot, ka sūdzībā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums vai ka tā saskārās ar kaitējuma draudiem, un tāpēc tā ir procesuālā ziņā nepilnīga.

(7)

Pirmkārt, lai pierādītu apgalvojumu, ka sūdzībā nav pierādījumu par būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, nesaistīts importētājs Steelforce Packaging BV (“Steelforce”) norādīja uz sūdzībā minētajiem Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem. Konkrētāk, Steelforce apgalvoja, ka vidējās pārdošanas cenas saglabājās virs vidējām ražošanas izmaksām gan 2022. gadā, gan sūdzībā izmantotajā izmeklēšanas periodā, kas ilga no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada septembrim (“sūdzības IP”), kā rezultātā Savienības ražošanas nozare minētajā periodā bija rentabla.

(8)

Tāpat Steelforce apgalvoja, ka īslaicīga tendence bija nevis šie pozitīvie darbības rezultāti, kā apgalvoja sūdzības iesniedzējs, bet gan negatīvie darbības rezultāti 2020. un 2021. gadā, ņemot vērā vispārējos traucējumus, ko Savienības ekonomikā radīja Covid-19 pandēmija, kas dramatiski samazināja pieprasījumu. Steelforce apgalvoja, ka 2018. vai 2019. gadā tendence Savienības ražošanas nozarē arī būtu bijusi kopumā pozitīva.

(9)

Steelforce arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās ļoti liela un pamatā stabila. Visi šie aspekti liecināja, ka Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts kaitējums.

(10)

Steelforce arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nedraud arī turpmāks nenovēršams kaitējums, jo, tā kā tai nav nodarīts nekāds būtisks kaitējums, jebkāds apdraudējums tādējādi var būt tikai kaitējums nākotnē.

(11)

Steelforce arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka imports no Ķīnas apspieda un nospieda Savienības ražošanas nozares cenas, nav pamatots, jo tā pamatā ir tikai viena sūdzībā minēta nenosaukta Savienības ražotāja dati, turklāt šie dati arī nav izpausti, liedzot iespēju Steelforce pienācīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību, jo Steelforce nevar jēgpilni komentēt attiecīgos datus vai novērtēt Savienības ražotāja, kurš sniedza datus, lielumu.

(12)

Visbeidzot, Steelforce apgalvoja, ka sūdzībā sniegtie ceturkšņa dati par rentabilitāti nav pārliecinoši attiecībā uz kaitējuma draudu pastāvēšanu, ņemot vērā pieprasījuma dabisko sezonalitāti šajā tirgū.

(13)

Neraugoties uz iepriekš minēto, Steelforce apgalvoja, ka visi sūdzībā sniegtie pierādījumi un apgalvojumi ir novecojuši. Pirmkārt, tas apgalvoja, ka sūdzības IP beidzās 2023. gada 3. ceturksnī, bet izmeklēšana tika sākta 2024. gada maijā, un tādējādi visi sūdzībā sniegtie pierādījumi labākajā gadījumā apliecināja iepriekš pastāvējušu kaitējumu, nevis tā turpināšanos šajā brīdī. Otrkārt, tas apgalvoja, ka paziņojumā par procedūras sākšanu nebija norādīts, ka Komisija būtu centusies atjaunināt sūdzībā norādītos skaitļus, lai nodrošinātu atbilstību pamatregulas 5. pantam. Tāpēc Steelforce uzstāja, ka izmeklēšana ir nelikumīga, apgalvojot, ka tā ir pretrunā pamatregulas 5. panta 3. punktam.

(14)

Līdzīgi kā Steelforce 7.–13. apsvērumā iepriekš, arī Ķīnas Dzelzs un tērauda ražotāju asociācija (“CISA”) apgalvoja, ka sūdzībā nav apstiprinošu pierādījumu, kas pamatotu procedūras sākšanu, un ka sūdzības iesniedzējs pārmērīgi paļāvās uz konfidenciālu informāciju, kas liedz citām ieinteresētajām personām jēgpilni atbildēt uz sūdzībā izklāstītajiem apgalvojumiem. Konkrētāk, CISA apgalvoja, ka, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz situāciju tirgū, sūdzībā izvēlētais attiecīgais periods nav reprezentatīvs, lai šajā procedūrā izdarītu ticamus konstatējumus, un ka tādējādi tas ir pretrunā pamatregulas 6. panta 1. punkta prasībām. Ņemot vērā pārvietošanās ierobežojumus, kas 2020. un 2021. gadā negatīvi ietekmēja ražošanu, pieprasījumu un piegādes ķēdes, CISA lūdza Komisiju pieņemt tādu attiecīgo periodu, kas sāktos 2019. vai 2018. gadā, atspoguļojot normālus darījumdarbības apstākļus, lai mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju tendences liecinātu, ka Savienības ražošanas nozares darbības rezultāti 2020.un 2021. gadā bija ārkārtēji.

(15)

CISA arī apgalvoja, ka sūdzībā nebija aplūkoti vairāki faktori, kas ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, tai skaitā ienākums no ieguldījuma, spēja piesaistīt kapitālu, naudas plūsma, algas un eksporta rādītāji. Attiecībā uz sūdzības nekonfidenciālās versijas kvalitāti CISA apgalvoja, ka tas, ka Savienības patēriņš, tirgus daļa un makroekonomisko datu kopa tika norādīti diapazonos, nevis kā faktiskie skaitļi, liedza ieinteresētajām personām atbildēt uz sūdzībā ietvertajiem apgalvojumiem, un tādējādi tika pārkāptas to tiesības uz aizstāvību.

(16)

Sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka sūdzībā iekļautā būtiska kaitējuma novērtējuma pamatā galvenokārt bija gada rādītāji un ka ceturkšņa tendences tika norādītas plašākam kontekstam un kā pierādījums kaitējuma draudiem. Attiecībā uz sūdzības nekonfidenciālo versiju sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dati par kaitējumu tika sniegti diapazonos, lai ievērotu pretmonopola politiku, kas paredz, ka, apkopotus datus drīkst kopīgot tikai tad, ja to avots ir vismaz pieci uzņēmumi, taču sūdzības iesniedzējs pārstāv tikai četrus ražotājus.

(17)

Attiecībā uz apgalvojumiem, ka sūdzībā nav pietiekamu pierādījumu tam, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums, Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu, lai noteiktu būtisku kaitējumu, ir jāpasliktinās būtiskiem (ne visiem) faktoriem un indeksiem, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(18)

Sūdzība liecināja, ka pēc pieauguma 2022. gadā vidējā peļņas norma sūdzības IP ievērojami samazinājās. Komisija arī norādīja, ka sūdzības atklāti pieejamajā versijā bija sniegti sūdzības iesniedzēja reālie rādītāji attiecībā uz pārdošanas apjomu Savienībā, kas liecināja par ievērojamu samazinājumu laikposmā no 2020. gada līdz sūdzības IP. Minētajā periodā būtiski samazinājās gan sūdzības iesniedzēja ražošanas apjoma, gan arī nodarbinātības rādītāji. Turklāt pretēji Steelforce apgalvojumam, kas izklāstīts 9. apsvērumā, sūdzībā bija skaidri noteikts, ka laikposmā no 2020. gada līdz sūdzības IP Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās, savukārt importa no Ķīnas apjoms palielinājās gandrīz divas reizes. Makroekonomiskie dati, kas sūdzībā tika sniegti diapazonos, arī liecināja par ražošanas apjoma samazināšanos, pārdošanas apjoma sarukumu un nodarbinātības rādītāja samazināšanos. Tāpēc Komisija secināja, ka sūdzībā sniegtos datus var uzskatīt par pietiekamiem pierādījumiem, kas norāda uz kaitējumu.

(19)

Diapazonu, nevis faktisko skaitļu, izmantošana konfidenciālas informācijas sniegšanai sūdzībā ir vispārēja prakse, ja diapazoni nodrošina pietiekamu detalizētības līmeni, lai varētu pienācīgi saprast sniegtās konfidenciālās informācijas būtību. Sūdzībā norādītie diapazoni liecināja par tendenci attiecīgajā periodā, un tāpēc tika atzīti par pietiekami detalizētiem.

(20)

Attiecībā uz Steelforce apgalvojumiem, kas izklāstīti 11. apsvērumā, Komisija norādīja, ka sūdzības nekonfidenciālās versijas 12. pielikumā ir iekļauts salīdzinājums par visu sūdzību iesniegušo Savienības ražotāju pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem ES un Ķīnas importa cenu, pamatojoties uz statistiku, un tas parāda, ka sūdzības izmeklēšanas periodā Ķīnas cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(21)

Sūdzības 12. pielikumā bija norādīti arī sūdzību iesniegušo Savienības ražotāju agregētie pārdošanas apjomi nesaistītiem klientiem ES, kas attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās un strauji kritās laikposmā no 2022. gada līdz sūdzības izmeklēšanas periodam, savukārt Ķīnas importa apjoms tajā pašā periodā būtiski pieauga.

(22)

Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzības konfidenciālajā versijā sniedza atsevišķus piemērus par Savienības ražotājiem, kuriem bija jāsamazina sava pārdošanas cena, lai varētu pārdot savus ražojumus, un sūdzības iesniedzējs ir sniedzis šo konfidenciālo dokumentu kopsavilkumu sūdzības 194. un 195. punktā.

(23)

Tādējādi Komisija secināja, ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par cenu samazinājumu, kaitējumu apjoma ziņā un cenu apspiešanu, kā prasīts pamatregulas 5. panta 2. punktā izmeklēšanas sākšanai.

(24)

Komisija norādīja, ka sūdzības nolūkā izmantotais izmeklēšanas periods bieži vien atšķiras no pašā procedūrā izmantotā laikposma, ņemot vērā laiku, kas pagājis no sūdzības iesniegšanas līdz izmeklēšanas sākšanai. Pamatregulā nav noteikts neviens juridisks pienākums attiecībā uz sūdzībā ietverto datu periodu, taču ir paredzēts, ka sūdzībā jāiekļauj informācija, kas sūdzības iesniedzējam ir saprātīgi pieejama. Komisija uzskatīja, ka sūdzībā iekļautie dati ir pietiekami neseni, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(25)

Saistībā ar attiecīgo periodu kaitējuma tendenču noteikšanai Komisija norādīja, ka atbilstīgi tās ierastai praksei tā analizēja kaitējuma rādītājus par četriem gadiem līdz IP un ka Covid-19 pandēmijas ietekme ir novērtēta kaitējuma un cēloņsakarību analīzē 235., 293., 300. un 323. apsvērumā. Tāpēc Komisija secināja, ka attiecīgais periods ir piemērots kaitējuma tendenču novērtēšanai.

(26)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka sūdzībā ir iekļauti pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums, ka tika veikts imports no Ķīnas par dempinga cenām un ka pastāvēja cēloņsakarība starp dempingu un kaitējumu. Komisija konstatēja, ka šie pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu izmeklēšanu, un noraidīja pārējo personu argumentus šajā sakarā.

(27)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(28)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz reprezentativitāti pēc izmeklējamā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā un pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Šajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji. Atlasītie Savienības ražotāji veidoja vairāk nekā 80 % no aplēstā kopējā Savienības ražošanas apjoma un vairāk nekā 70 % no līdzīgā ražojuma aplēstā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(29)

Tā kā piezīmes par provizorisko izlasi netika saņemtas, Komisija to apstiprināja arī kā galīgo izlasi. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(30)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(31)

Viens nesaistītais importētājs sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka to iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(32)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(33)

Vienpadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, kādu ir iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā laikā.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu apspriešanās par izlases izveidi notika arī ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm. Piezīmes netika saņemtas.

(35)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(36)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā arī sniedza pietiekamus pierādījumus par kropļojumiem, kas Ķīnā pastāv saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 7. panta 2.b punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā sakarā Ķīnas valdībai nosūtīja papildu anketas.

(37)

Ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju, importētāju, nesaistīto importētāju un lietotāju anketas tika darītas pieejamas tiešsaistē (5) procedūras sākšanas dienā.

(38)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, viena nesaistītā importētāja un diviem lietotājiem. Turklāt tā no sūdzības iesniedzēja saņēma anketu par makroekonomiskajiem datiem.

(39)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(40)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 30. martam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(41)

Izmeklējamais ražojums ir skārda velmētavu plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar alvas pārklājumu, ar plastmasas pārklājumu vai bez tā un/vai laku (“baltā skārda ražojumi”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7210 11 00 , 7210 12 , ex 7210 70 , 7210 90 40 , ex 7210 90 80 , 7212 10 un ex 7212 40 (TARIC kodi 7210 70 10 15, 7210 70 80 20, 7210 70 80 92, 7210 90 80 20, 7212 40 20 10, 7212 40 80 12, 7212 40 80 30, 7212 40 80 80 un 7212 40 80 85) (“izmeklējamais ražojums”).

(42)

Baltā skārda ražojumi ir iepakojuma materiāls, ko galvenokārt izmanto skārda kārbu ražošanā. Tie ir daļa no tērauda ražošanas nozares, jo tos ražo galvenokārt no auksti velmētiem tērauda ruļļiem, kas pēc tam tiek galvanizēti ar alvu.

(43)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes izmeklējamais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(44)

Izmeklēšana parādīja, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem pamatlietojumiem:

(45)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(46)

Viens ražotājs eksportētājs – Baosteel grupa un CISA pieprasīja, lai no ražojuma tvēruma tiktu izslēgti divkārtēji reducēta baltā skārda ražojumi (“DRT”). Tie abi apgalvoja, ka DRT ir atšķirīgs ražošanas process un fizikālās īpašības salīdzinājumā ar citiem baltā skārda ražojumiem, jo tie ir plānāki, plakanāk velmēti un vieglāk apstrādājami, turklāt ar augstāku tecēšanas robežu. Turklāt DRT ir savi ražošanas standarti (DIN EN 10203, DIN EN 10202 un JIS G3303), un, kā apgalvoja Baosteel grupa, Savienībā trūkst šādu baltā skārda ražojumu piedāvājuma.

(47)

CISA arī lūdza no ražojuma tvēruma izslēgt stieptus un gludinātus baltā skārda ražojumus (“DIT”). Tā apgalvoja, ka DIT ražošana ietver tāda ražojuma gludināšanu, kas jau ir izstiepts cilindra formā – procesā, kas samazina sienas biezumu, vienlaikus saglabājot cilindra diametru. Tas padara kārbas ļoti vieglas un pietiekami stingras, lai izturētu iekšējo spiedienu, un tādējādi tās ir īpaši pielāgotas ražojuma galvenajam pielietojumam, proti, gāzēto dzērienu skārdeņu izgatavošanai. CISA apgalvoja, ka tādējādi DIT un citi baltā skārda ražojumi nav savstarpēji aizstājami, un uzsvēra, ka arī DIT ir savs ražošanas standarts (DIN EN 10202). CISA arī apgalvoja, ka ES pieprasījums pēc DIT bieži pārsniedz piedāvājumu, un norādīja, ka ASV Tirdzniecības departaments ir piekritis šim izņēmumam tērauda un alumīnija ražojumiem piemēroto 232. panta pasākumu ietvaros (1962. gada ASV Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. pants).

(48)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šos apgalvojumus, un tos neatbalstīja neviens lietotājs. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka DRT tiek ražoti tajā pašā ražošanas līnijā un, izmantojot to pašu aprīkojumu, un vienīgā īpatnība ir tāda, ka ražošanas beigu posmā velmēšanas ātrums ir lielāks. Turklāt standarti DIN EN 10203, DIN EN 10202 un JIS G3303 attiecas ne tikai uz DRT, bet arī uz vienkārtēji reducēta baltā skārda ražojumiem, savukārt Savienības ražotāju katalogos redzams, ka DRT un vienkārtēji reducēta baltā skārda ražojumiem bieži ir vienādi pielietojumi. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka fakts, ka daži importētāji Amerikas Savienotajās Valstīs no ASV Rūpniecības un drošības biroja saņēma pagaidu atļauju importēt DIT, pamatojoties uz to, ka ASV neražo šāda veida baltā skārda ražojumus, neietekmē šo izmeklēšanu.

(49)

Baosteel grupa un CISA nesniedza pierādījumus, un tāpēc Komisija nevarēja secināt, ka DRT ir kādas īpašas fizikālās, ķīmiskās vai tehniskās īpašības, kas pamatotu to izslēgšanu no ražojuma tvēruma. Vienlaikus tie noteikti ietilpst ražojuma definīcijā, kas noteikta paziņojuma par procedūras sākšanu 2. iedaļā. Tādējādi divkārtēji reducēta baltā skārda ražojums ir daļa no attiecīgā ražojuma un tāpēc ietilpst izmeklēšanas tvērumā. Sūdzības 28., 30. un 32. punktā ir aplūkoti un īpaši apsvērti divkārtēji reducēta baltā skārda ražojumi ražošanas procesā, savukārt ražojumu kontroles numuru (“RKN”) struktūrai anketās paredzēta biezuma kategorija (“līdz 0,179 mm”), kurā ietilpst divkārtēji reducēta baltā skārda ražojumi (6). Tāpēc Komisija nolēma provizoriski noraidīt šo pieprasījumu.

(50)

DIT gadījumā, tāpat kā DRT gadījumā, ražošanas standarts DIN EN 10202 (attiecas gan uz DIT, gan arī uz DRT) neattiecas tikai uz šo vienu konkrēto ražojuma veidu. Turklāt ražotāju katalogos redzams, ka tie pārdod DIT skārda kārbas pārtikas un dzērienu iepakošanas nozarei, proti, tiem pašiem lietotājiem, kas izmanto citu veidu baltā skārda ražojumus. Turklāt, pat ja DIT ražošana ietver īpašu procesa posmu, tas nenozīmē, ka DIT kaut kādā ziņā neietilpst paziņojuma par procedūras sākšanu 2. iedaļā sniegtajā ražojuma definīcijā. Visbeidzot, attiecībā uz to, ka ASV ir izslēdzis šo ražojumu no 232. panta pasākumu piemērošanas jomas, šis lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas pilnībā atšķiras no šīs izmeklēšanas. Katrā ziņā minētais lēmums tika pieņemts, jo Amerikas Savienotajās Valstīs DIT netika ražots pietiekamā apjomā un apmierinošā kvalitātē, taču Savienības gadījumā nekas tāds netika pierādīts. Tāpēc Komisija provizoriski noraidīja šo argumentu.

(51)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz Ķīnu pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(52)

Tādējādi, lai vāktu datus, kas nepieciešami iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par baltā skārda ražojumu ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza vienpadsmit ražotāji eksportētāji.

(53)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pamatojošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(54)

No ĶV netika saņemta atbilde. Tad Komisija informēja ĶV, ka pamatregulas 18. panta nozīmē izmantos pieejamos faktus, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(55)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī to, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai, iespējams, būs jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(56)

2024. gada 19. augustā Komisija ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Šajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto baltā skārda ražojumu ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija apzināja Argentīnu, Brazīliju, Malaiziju, Taizemi un Turciju par iespējamām reprezentatīvajām valstīm.

(57)

Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no sūdzības iesniedzēja un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Baoshan Iron and Steel un WISCO-Nippon Steel (“Baosteel Group”) un Shougang Jingtang United Iron and Steel Co., Ltd. (“Shougang Jingtang” jeb “Shougang”). Šīs piezīmes tika aplūkotas otrajā paziņojumā, un to kopsavilkums sniegts turpmāk.

(58)

Eurofer lūdza Komisiju izmantot Brazīliju kā reprezentatīvo valsti, kā izklāstīts sūdzībā, un, ja tas nav iespējams, izmantot Argentīnu.

(59)

Komisija pirmajā paziņojumā noraidīja Brazīliju kā reprezentatīvo valsti, jo sūdzībā minētais baltā skārda ražojumu ražotājs 2023. gadā nebija rentabls, un Eurofer nepiedāvāja alternatīvu.

(60)

Komisija pirmajā paziņojumā Argentīnu apsvēra par piemērotu reprezentatīvo valsti un otrajā paziņojumā to apsvērtu sīkāk.

(61)

Eurofer sniedza piezīmes arī par Malaizijas, Taizemes un Turcijas kā reprezentatīvās valsts izmantošanu, apgalvojot, ka Āzijas un citas kaimiņvalstis, tai skaitā Turciju, būtiski ietekmē lēts Ķīnas tērauda imports un ka gan Turcija, gan Malaizija ir uzsākušas antidempinga izmeklēšanas, kas vērstas pret Ķīnas izcelsmes karsti velmētu tēraudu. Turklāt Eurofer apgalvoja, ka Malaizijā ir spēkā licencēšanas prasības attiecībā uz dzelzsrūdas eksportu un ka Malaizijas ražotāju gada pārskatu finanšu gads atšķiras no finanšu gada Ķīnā. Attiecībā uz Taizemi Eurofer apgalvoja, ka IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā puse no šā rādītāja Ķīnā, ka bitumenogļu tirgus Taizemē ir izkropļots un ka nav viegli pieejami 2023. gada finanšu dati par nevienu Taizemes ražotāju, kas ražo izmeklējamo ražojumu. Eurofer attiecībā uz Turciju apgalvoja, ka tās ogļu tirgu izkropļo imports no Krievijas. Tomēr neviena no šīm piezīmēm nebija iemesls, lai izslēgtu kādu valsti no izskatāmo valstu loka otrajā paziņojumā.

(62)

Baosteel Group piekrita Komisijai par Brazīlijas kā reprezentatīvās valsts noraidīšanu, apstiprināja pirmajā paziņojumā apzinātās grūtības attiecībā uz Argentīnas izmantošanu, ņemot vērā to, ka netiek veikts auksti velmēta tērauda imports un noteiktajam baltā skārda ražojumu ražotājam bija nepamatoti augsta peļņa, kā arī attiecībā uz Turcijas izmantošanu, ņemot vērā dažādu ražošanas faktoru importa no Krievijas augsto līmeni, un norādīja, ka piemērotas valstis varētu būt Malaizija vai Taizeme.

(63)

Shougang ņēma vērā Komisijas argumentus pirmajā paziņojumā un komentēja, ka Argentīna vai Taizeme varētu būt piemērotas reprezentatīvās valsts kandidātes.

(64)

Komisija 2024. gada 18. oktobrī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Malaiziju.

(65)

Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (“APV izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Perusahaan Sadur Timah Malaysia (Perstima) Berhad, kas ir ražotājs reprezentatīvajā valstī.

(66)

Piezīmes tika saņemtas no Baosteel Group un Shougang Jingtang United Iron and Steel.

(67)

Baosteel grupa izteica īpašas piezīmes par konkrētu atsauces vērtību izmantošanu izejvielām, kas tiks aplūkotas turpmāk. Tās arī iesniedza piezīmes par APV izmaksu aprēķinu uzņēmumam, kas izraudzīts par šo datu avotu.

(68)

Shougang Jingtang arī sniedza piezīmes par konkrētu atsauces vērtību izmantošanu, kas arī aplūkotas turpmāk.

(69)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(70)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, turpmāk – “APV izmaksas”).

(71)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(72)

Nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz tērauda nozari Ķīnā (7), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(73)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kuras rezultātā tiek kropļota efektīva un tirgus principiem atbilstoša resursu sadale (8).

(74)

Konkrēti, Komisija secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir izmeklējamā ražojuma galvenā izejviela) ĶV ne tikai pastāvīgi pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (9), bet ĶV, valstij esot pārstāvētai (klātesošai) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (10) , var arī iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

(75)

Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (11).

(76)

Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, kad tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības Ķīnā, rodas kropļojumi (12).

(77)

Komisija tērauda nozarē konstatēja izkropļotas algu izmaksas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (13), kā arī finanšu tirgu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnā (14).

(78)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, kas skāra Ķīnas dzelzs un tērauda nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā.

(79)

Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tai skaitā pierādījumiem, kas ietverti sūdzībā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas nolūkā (15) (“ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo ražojumu.

(80)

Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

(81)

Sūdzībā, atsaucoties uz Komisijas dienestu darba dokumentu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas nolūkā, kas pirmo reizi publicēts 2017. gada 20. decembrī (16), kā arī uz atjaunināto ziņojumu, apgalvots, ka Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, tai skaitā “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepciju, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadošo lomu vai sarežģītu rūpniecības plānošanas sistēmu, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos.

(82)

Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem. Ņemot vērā to, ka Ķīnas tērauda ražojumu tirgus ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada minētie Ķīnas ekonomikas modeļa pamati, sūdzībā tika secināts, ka normālā vērtība būtu jānosaka, izmantojot neizkropļotas ražošanas izmaksas reprezentatīvajā valstī.

(83)

Sūdzībā tika sniegti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā norādīto faktoru piemēri, kas norāda uz kropļojumiem. Papildus atsaucēm uz attiecīgajām ziņojuma daļām sūdzībā bija norādīta šāda informācija:

(84)

Izmeklējamā ražojuma nozarē, t. i., dzelzs un tērauda nozarē, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder Ķīnas valdībai pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes. Kā piemērus var minēt Ansteel Group (17) un Baowu Steel Group (18), – tie abi ir valstij piederoši uzņēmumi (VPU) Valstij piederošu aktīvu uzraudzības un administrācijas komisijas (SASAC) kontrolē; Baotou Steel Group – VPU, kas pieder Iekšējās Mongolijas valdībai (19); kā arī Shougang Group (20) – VPU, kas 100 % apmērā pieder uzņēmumam Beijing State-Owned Asset Management Ltd (21).

(85)

Lai gan konkrēta informācija par izmeklējamo ražojumu var nebūt pieejama, šī nozare ir dzelzs un tērauda ražošanas nozares apakšnozare, tāpēc konstatējumi par dzelzs un tērauda nozari ir uzskatāmi par orientējošiem arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(86)

Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti, kas attiecas uz dzelzs un tērauda nozari, apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga, arī tās nodomu iejaukties šajā nozarē, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. Par to liecina MIIT Vadlīniju atzinums par tērauda rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā pausts aicinājums turpināt konsolidēt rūpnieciskos pamatus un būtiski paaugstināt rūpniecības ķēdes modernizācijas līmeni (22).

(87)

Konkrētāk, šajā vadlīniju atzinumā ir noteikts, ka ĶV jāveic šādi pasākumi: “jāveicina uzņēmumu apvienošanās un reorganizācija. Jāmudina nozares vadošie uzņēmumi apvienoties un veikt reorganizāciju, kā arī izveidot vairākas īpaši lielas pasaules līmeņa tērauda ražošanas uzņēmumu grupas. Jāpaļaujas uz nozares vadošajiem uzņēmumiem, jāattīsta viens līdz divi specializēti vadošie uzņēmumi nerūsējošā tērauda un īpašā tērauda jomās (..)”.

(88)

Vēl viens piemērs par ĶV ieceri iejaukties šajā nozarē ir atrodams Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā (“14. piecgades plāns”), kurā noteikts, ka nozare “tieksies uz vadošo pozīciju tirgū un saņems valdības atbalstu”, kā arī “sekmēs vadošo uzņēmumu grupas izveidi ar līderību ekoloģijas jomā un būtisku konkurētspēju” (23), un arī MIIT 2023. gada Darba plānā par tērauda ražošanas nozares stabilu izaugsmi (24), kurā noteikti šādi mērķi: “2023. gadā (..) ieguldījumi pamatlīdzekļos visā nozarē nodrošinās stabilu izaugsmi, kā arī tiks būtiski palielināti ekonomiskie ieguvumi; nozares ieguldījumi pētniecībā un izstrādē galu galā sasniegs 1,5 %; nozares radītās pievienotās vērtības pieaugums sasniegs aptuveni 3,5 %; 2024. gadā turpināsies nozares attīstības vides un struktūras optimizācija un virzība uz augsta līmeņa, intelektiskiem un zaļiem produktiem, un nozares radītās pievienotās vērtības pieaugums pārsniegs 4 %”.

(89)

Darba plānā ir paredzēta arī valdības pilnvarota korporatīva konsolidācija tērauda nozarē: “mudināt nozares vadošos uzņēmumus veikt apvienošanos un iegādi, izveidot īpaši lielas pasaules līmeņa dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumu grupas un veicināt valsts dzelzs un tērauda ražošanas jaudas optimālu izvietojumu. Atbalstīt specializētus uzņēmumus ar vadošo pozīciju konkrētos tērauda tirgus segmentos, lai vēl vairāk integrētu resursus un izveidotu tērauda ražošanas nozares ekosistēmu. Mudināt dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumus veikt starpreģionālu (..) apvienošanos un reorganizāciju (..). Apsvērt iespēju sniegt lielāku politikas atbalstu jaudas aizstāšanai dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas veikuši vērienīgu apvienošanos un reorganizāciju.”

(90)

Līdzīgi piemēri par Ķīnas iestāžu ieceri uzraudzīt un virzīt nozares attīstību ir redzami provinču līmenī, piemēram, Hebejas provincē, kur provinces valdība 2020. gadā pieņēma trīs gadu rīcības plānu par klasteru izveidi tērauda rūpniecības ķēdē. Minētais plāns paredz, ka valdība “neatlaidīgi veic organizāciju grupu izveidi, paātrina valstij piederošu uzņēmumu ar jauktām īpašumtiesībām reformu, koncentrējas uz privāto dzelzs un tērauda uzņēmumu starpreģionālas apvienošanās un reorganizācijas veicināšanu, kā arī tiecas izveidot vienu līdz divas lielas pasaules līmeņa grupas un trīs līdz piecas lielas grupas ar vietējā līmeņa ietekmi, kas veic atbalsta funkciju”; tāpat valdība “turpina paplašināt tērauda lūžņu reciklēšanas un aprites kanālus un uzlabo tērauda lūžņu kontroli un klasifikāciju”. (25)

(91)

Hebejas plānā tērauda rūpniecības nozarei ir noteikts šādi: “Īstenot strukturālu pielāgošanu un izcelt ražojumu diversifikāciju. Nesatricināmi veicināt dzelzs un tērauda ražošanas nozares strukturālo pielāgošanu un izkārtojuma optimizēšanu, veicināt uzņēmumu konsolidāciju, reorganizāciju, pārveidi un modernizāciju un visaptveroši veicināt dzelzs un tērauda ražošanas nozares attīstību lielo uzņēmumu virzienā, tehniskā aprīkojuma modernizāciju, ražošanas procesu un lejupējo ražojumu diversificēšanu.”

(92)

Henaņas īstenošanas plāns tērauda rūpniecības pārveidei un modernizācijai 14. piecgades plāna īstenošanas laikā paredz “tipveida tērauda ražošanas bāzu būvniecību (..), uzbūvēt sešas tipveida tērauda ražošanas bāzes Aņjanā, Dzjijuaņā, Pindinšaņā, Sjiņjanā, Šancju, Džoukou u. c. un uzlabot ražošanas nozares mērogu, intensifikāciju un specializāciju. Papildus tam līdz 2025. gadam Aņjanā tiks kontrolēts, lai pelēkā čuguna ražošanas jauda nepārsniegtu 14 miljonus tonnu, bet neapstrādāta tērauda ražošanas jauda – 15 miljonus tonnu.” (26)

(93)

Turpmāki rūpniecības politikas mērķi ietverti arī citu provinču, piemēram, Dzjansu (27), Šaņdunas (28), Šaņsji (29), Liaoninas Daliaņas (30) vai Džedzjanas (31), plānošanas dokumentos.

(94)

Vēl viens piemērs tam, ka ĶV ar plāniem efektīvi nosaka virzību, ir Ansteel Group Co., Ltd. partijas komitejas paziņojums par Partijas 20. nacionālā kongresa ideju apzinīgu apguvi, popularizēšanu un īstenošanu (32). Paziņojumā apgalvots, ka Ansteel grupa apzinīgi īstenos virzības plānus un labāk iepazīstinās ar tiem partijas biedrus, darbiniekus un visas grupas darbiniekus.

(95)

Saistībā ar valsts pārstāvību uzņēmumos, kas dod ĶV iespēju iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, jānorāda, ka, tā kā izmeklējamais ražojums veido tērauda nozares apakšnozari, informācija, kas pieejama attiecībā uz tērauda ražotājiem, attiecas arī uz izmeklējamo ražojumu.

(96)

Piemēram, valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors uzņēmumā Baoshan Iron and Steel Ltd., kurš ir baltā skarta ražojumu ražotājs un kura kontrolējošais akcionārs ir Baowu Steel grupa, ir arī attiecīgi uzņēmuma partijas komitejas sekretārs un sekretāra vietnieks (33).

(97)

Arī Wuhan Iron and Steel grupas, kas arī ir Baowu Steel grupas kontrolē, valdes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs (34).

(98)

Turklāt “Wuhan Iron and Steel grupa 2022. gadā rīkoja partijas komitejas Teorijas izpētes grupas desmito centralizēto pētījumu un diskusiju, lai apzinātu Centralizētās ekonomikas darba konferences idejas un informētu par tām, kā arī, lai sekmētu Partijas 20. nacionālā kongresa lēmumu un pasākumu un Wuhan Iron and Steel grupas Centralizētās ekonomikas darba konferences ierosmju īstenošanu. China Baowu Vuhaņas mītnes galvenais pārstāvis – partijas komitejas sekretārs un Wuhan Iron and Steel grupas priekšsēdētājs – vadīja sanāksmi un izvirzīja prasības īstenot prasības, ko noteikusi Partijas centrālā komiteja, Hubei provinces partijas komiteja un China Baowu partijas komiteja, kā arī turpināt īstenot Centralizētās ekonomikas darba konferences ierosmes” (35).

(99)

Valdes priekšsēdētājs uzņēmumā Baotou Steel Union, kas pieder Baotou Steel grupai, ir arī uzņēmuma partijas sekretārs, un uzņēmuma izpilddirektors un uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs abi ir partijas sekretāru vietnieki (36).

(100)

Visbeidzot, Shougang grupā valdes priekšsēdētājs pilda partijas komitejas sekretāra pienākumus, savukārt izpilddirektors ir uzņēmuma partijas sekretāra vietnieks (37).

(101)

Dažos gadījumos uzņēmuma statūti liecina par uzticību KĶP. Piemēram, baltā skārda ražojumu ražotāja Baoshan Iron and Steel Ltd. statūtu 134. pantā ir noteikts, ka “uzņēmuma partijas komiteja veic savus pienākumus saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūciju un citiem partijas noteikumiem: 1) nodrošināt un uzraudzīt partijas un valsts politikas īstenošanu uzņēmumā” (38).

(102)

Ķīnas Lietuvju apvienības statūtu 3. pantā ir noteikts, ka apvienība no attiecīgām partijas struktūrām, piemēram, no SASAC un Civilo un iedzīvotāju lietu ministrijas, pieņem darījumdarbības norādījumus, pakļaujas to uzraudzībai un pārvaldībai un nodrošina nepieciešamos nosacījumus partijas līdzdalībai (39).

(103)

Identisks noteikums ir atrodams Ķīnas Dzelzs un tērauda ražotāju asociācijas (40), kuras dalībnieki ir lielākie dzelzs un tērauda ražotāji, statūtu 3. pantā.

(104)

Dzelzs un tērauda nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kurā priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kura citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē, un tā ir vispārēji piemērojama izmeklējamajam ražojumam, ņemot vērā to, ka izmeklējamais ražojums veido vienu no nozares apakšnozarēm.

(105)

ĶV dzelzs un tērauda ražošanu joprojām uzskata par nozīmīgu nozari (41). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, ko attiecībā uz šo ražošanas nozari izdod valsts, reģionu un municipalitāšu līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu ĶV ir paredzējusi dzelzs un tērauda ražošanas nozares pārveidi un modernizāciju, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (42).

(106)

Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā, kas piemērojams arī dzelzs un tērauda ražošanas nozarē, šis sektors minēts kā “reālās ekonomikas pamats” un “nozīmīga joma, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības”, plānā arī noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu sektora attīstību no 2021. līdz 2025. gadam, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, sektora struktūras uzlabojumi (it sevišķi turpinot uzņēmumu koncentrāciju) vai digitālā pārveide (43).

(107)

Tērauda ražošanas nozares stabilas izaugsmes darba plāns (sk. 88. apsvērumu) parāda, kā Ķīnas iestāžu pievēršanās šai nozarei tiek aplūkota plašākā kontekstā, kurā ĶV vada Ķīnas ekonomiku: “atbalstīt tērauda ražošanas uzņēmumus, lai tie cieši sekotu līdzi jaunas infrastruktūras, jaunas urbanizācijas, lauku iedzīvināšanas un jauno rūpniecības nozaru vajadzībām, pielāgotos vērienīgiem inženiertehniskajiem projektiem, kas saistīti ar “14. piecgades plānu” dažādos reģionos, un darītu visu iespējamo, lai nodrošinātu tērauda piedāvājumu. Izveidot un padziļināt augšupējos un lejupējos sadarbības mehānismus starp tērauda ražošanas nozari un galvenajām tērauda izmantošanas nozarēm, piemēram, kuģubūves, transporta, būvniecības, enerģētikas, autobūves, sadzīves tehnikas ražošanas, lauksaimniecības tehnikas ražošanas un smagā aprīkojuma ražošanas nozarēm, īstenot ražošanas un pieprasījuma sasaistes pasākumus un aktīvi paplašināt tērauda izmantošanas jomas” (44).

(108)

Turklāt attiecībā uz dzelzsrūdu, kas ir galvenā izejviela, kuru izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, saskaņā ar Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānu valsts plāno “racionāli attīstīt iekšzemes minerālresursu nozari. Stiprināt dzelzsrūdas izpēti (..), īstenot preferenciālu nodokļu politiku, veicināt progresīvu tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu nolūkā mazināt cieto kalnrūpniecības atkritumu rašanos” (45), lai izveidotu iegūtās dzelzsrūdas un vērtīgiem minerāliem bagātas zemes rezervju sistēmu, kas “kļūs par būtisku dzelzsrūdas tirgus cenas stabilizācijas pasākumu un nodrošinās rūpniecības ķēdes drošību” (46).

(109)

Vietējā līmenī, piemēram, Hebejas provincē, iestādes attiecībā uz dzelzs un tērauda nozari ir paredzējušas: “jaunu atlaides subsīdiju ieguldījumiem projektos; apzināt finanšu iestādes, kas sniegtu zemu procentu aizdevumus dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem pārejai uz jaunām ražošanas nozarēm, un sniegt tām norādījumus, ņemot vērā, ka vienlaikus valdība nodrošinās atlaižu subsīdijas” (47).

(110)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, tai skaitā izmeklējamā ražojuma ražošanas galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi neļauj tirgus spēkiem brīvi darboties.

(111)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti nekādi pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde dzelzs un tērauda ražošanas nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē neietekmētu izmeklējamā ražojuma ražotājus.

(112)

Izmeklējamo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma) (48).

(113)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz izmeklējamā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē.

(114)

Stabilas izaugsmes darba plāns arī ļoti labi ilustrē šāda veida valdības iejaukšanos: “mudināt finanšu iestādes aktīvi sniegt finanšu pakalpojumus tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas īsteno apvienošanos un reorganizāciju, strukturālo pielāgošanu, pārveidi un modernizāciju, atbilstīgi riska kontroles un darījumdarbības ilgtspējas principiem”. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(115)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka izmeklējamā ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad izmeklējamā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(116)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot izmeklējamā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(117)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(118)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(119)

Izmeklēšanas laikā piezīmes tika saņemtas no CISA un Baoshan Iron and Steel Ltd.

(120)

Pirmkārt, CISA apgalvoja, ka ziņojums neatbilst neatkarīgu un objektīvu pierādījumu un pietiekama pierādījuma spēka standartiem. Tā apgalvoja – tas, ka ziņojums ir sagatavots ar konkrētu mērķi, proti, atvieglot Savienības ražošanas nozarēm sūdzību iesniegšanu tirdzniecības pasākumu jomā, automātiski izslēdz jebkādu iespēju, ka varētu būt veikta Ķīnas ekonomikas neatkarīga un objektīva analīze.

(121)

CISA arī apgalvoja, ka ir apšaubāms ziņojuma pierādījuma spēks, jo ziņojumā apzināti nav norādīti faktu apstākļi, elementi un secinājumi, kas būtu pretrunā mērķim, kuram tas sagatavots, vai negatīvi ietekmētu tā sasniegšanu.

(122)

Tāpat CISA apgalvoja, ka Komisija nevar paļauties uz iepriekšējām lietām, lai šajā izmeklēšanā iegūtu apstiprinošus pierādījumus par dempinga praksi, kā to darīja sūdzības iesniedzējs, lai pierādītu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Pierādīšanas pienākums antidempinga izmeklēšanās paredz, ka dempinga prakses pastāvēšana jākonstatē iestādei, kas veic izmeklēšanu.

(123)

Attiecībā uz CISA piezīmi par to, ka ziņojums nav objektīvs vai neatkarīgs, Komisija norādīja, ka ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, to skaitā tiesību akti, noteikumi un citi oficiālie politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums tika publiskots 2017. gada decembrī, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu, vai izteikt piezīmes par to un tā pamatā esošajiem pierādījumiem.

(124)

Kopš tā laika Komisija ziņojumu ir pārskatījusi un 2024. gada aprīlī publicējusi tā atjauninātu versiju, kā izklāstīts 81. apsvērumā (49). CISA nesniedza nekādus atspēkojumus par ziņojuma saturu un tajā iekļautajiem pierādījumiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(125)

Turklāt sūdzību iesniedzēji var paļauties uz iepriekšējās izmeklēšanās gūtiem pierādījumiem un konstatējumiem, ciktāl tie ir būtiski, un, ja tiesu iestāde nav apšaubījusi to likumību. Pamatregulas 2. panta 6.a punkts nodrošina, ka procedūra ir neitrāla un objektīva un ka visu personu tiesības uz aizstāvību tiek ievērotas visā izmeklēšanas gaitā.

(126)

Komisija norādīja, ka iespēju sūdzības iesniedzējiem paust apgalvojumus un sniegt pierādījumus par iespējamiem cenu un izmaksu kropļojumiem valstīs, kurās varētu pastāvēt valsts izraisīti nozīmīgi kropļojumi, nevar interpretēt kā negodīgu un netaisnīgu praksi, kas mudina uz šādu apgalvojumu paušanu.

(127)

Tomēr nozīmīgu kropļojumu faktiskās pastāvēšanas un ietekmes noteikšana, ko veic Komisija un no tās izrietoša pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek izmeklēšanas rezultātā veiktās provizoriskās un/vai galīgās informācijas izpaušanas laikā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(128)

Otrkārt, CISA un Baoshan Iron and Steel Ltd. apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts šķietami nav saderīgs ar PTO Antidempinga nolīgumu (“PTO ADN”). PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantā nav atzīts nozīmīgu kropļojumu jēdziens, un tajā nav atļauts normālās vērtības aprēķināšanai izmantot attiecīgās reprezentatīvās valsts datus vai starptautiskās cenas. Konkrētāk, PTO ADN 2.2. pantā tiek atļauts izmantot tikai ražošanas izmaksas izcelsmes valstī, kurām pieskaitītas samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas, kā arī peļņa.

(129)

Baoshan Iron and Steel Ltd. apgalvoja, ka nozīmīgi kropļojumi eksportētājvalstī būtu jāiekļauj vai nu tādas pārdošanas definīcijā, kas nenotiek “parastajā tirdzniecības apritē”, vai “konkrētas tirgus situācijas” definīcijā, taču nozīmīgu kropļojumu jēdziens neietilpst nevienā no šīm kategorijām.

(130)

CISA un Baoshan Iron and Steel Ltd. apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts šķietami nav saderīgs ar 2.2.1.1. pantu un ar tā interpretāciju, ko Apelācijas institūcija sniedza lietā DS473 “ES pret Biodiesel (Argentīna)” (lieta “ES – Biodiesel”), kurā noteikts, ka izmeklēšanas iestādēm salikto normālo vērtību aprēķināšanai ir jāizmanto ražotājiem vai eksportētājiem faktiski radušās ražošanas izmaksas.

(131)

Tāpēc CISA un Baoshan Iron and Steel Ltd prasīja Komisijai izmantot Ķīnas eksportētāju, kas sadarbojās, paziņotās iekšzemes cenas un izmaksas, un tādējādi tie noraidīja apgalvojumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

(132)

Komisija uzskatīja, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības PTO saistībām, kā arī CISA un Baoshan Iron and Steel Ltd citētajai judikatūrai. Sākumā jānorāda, ka PTO ziņojums par lietu “ES – Biodiesel” neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan uz konkrēta pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikuma piemērošanu. Turklāt PTO tiesību akti, kā tos interpretē PTO ekspertu grupa un Apelācijas institūcija lietā EU – Biodiesel, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai.

(133)

Jebkurā gadījumā ES tiesu judikatūra jau ir apstiprinājusi, ka, lai gan pamatregulas 2. panta 6.a punktā ir noteikts “īpašs režīms, kas paredz noteikumus normālās vērtības noteikšanai eksportam no valstīm, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka to iekšējais tirgus ir būtiski izkropļots, kā definēts šajā pašā tiesību normā”, taču PTO tiesībās “nav īpašu noteikumu normālās vērtības aprēķināšanai šādās situācijās” (50). Tāpēc CISA, Baoshan Iron and Steel Ltd. argumentiem nevar piekrist.

(134)

Šādos apstākļos pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz, ka ražošanas un pārdošanas izmaksas jāaprēķina, balstoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, arī šādām cenām vai atsauces vērtībām attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni tam, kāds ir eksportētājvalstī.

(135)

Tāpēc Komisija šo CISA un Baoshan Iron and Steel Ltd apgalvojumu noraidīja.

(136)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, proti, šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(137)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(138)

Kā skaidrots 56. un 64. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai.

(139)

Šajos paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti attiecīgie kritēriji, un arī atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Malaiziju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti pašreizējā lietā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(140)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Argentīna, Brazīlija, Malaizija, Turcija un Taizeme, par kurām zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu, ir valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificē pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(141)

Pirmajā un otrajā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas pētījumi par viegli pieejamiem publiskiem datiem iespējamajās reprezentatīvajās valstīs. Šie dati attiecās uz uzņēmumu, kas būtu APV izmaksu un peļņas informācijas avots, kā arī uz atsauces vērtībām, kas vajadzīgas normālās vērtības noteikšanai.

(142)

Pirmajā paziņojumā tika apzināti viegli pieejami dati no baltā skārda ražojumu ražotājiem Argentīnā, Brazīlijā, Malaizijā, Turcijā un Taizemē, kuru dēļ šīs valstis būtu piemērotas reprezentatīvās valstis. Tomēr tā konstatēja, ka baltā skārda ražojumu ražotājs Brazīlijā 2023. gadā nebija rentabls un Brazīliju nevarēja uzskatīt par atbilstošu reprezentatīvo valsti.

(143)

Komisija pirmajā paziņojumā analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu četrās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs.

(144)

Analīze parādīja, ka galveno ražošanas faktoru (karsti velmēts tērauds, auksti velmēts tērauds, kokss, koksa ogles, gāzogles, bitumenogles un karsti briketēta dzelzs) importu Turcijā ietekmēja ievērojams imports no Krievijas Federācijas (“Krievija”). Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Savienība cita starpā noteica sankcijas visiem šiem ražošanas faktoriem, un tādējādi lielākie eksporta tirgi šo izejresursu ražotājiem vairs nebija pieejami. Tas savukārt palielināja attiecīgo neizmantoto jaudu Krievijā un, iespējams, ietekmēja eksporta cenas uz citiem tirgiem Krievijas tuvumā, tostarp Turciju, kas joprojām bija atvērta attiecīgajam eksportam.

(145)

Krievijas tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ir izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā Significant Distortions in the Economy of the Russian Federation for the Purposes of Trade Defence Investigations (52). Turklāt turpmākajos gados ir plānots vēl vairāk palielināt tērauda ražošanas jaudu (53).

(146)

Komisija arī ņēma vērā, ka Turcijas Republikas Tirdzniecības ministrija ar paziņojumu 2024/33 (54) 2024. gada oktobrī noteica antidempinga maksājumus karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam no Ķīnas, Indijas, Japānas un Krievijas Federācijas. Tirdzniecības ministrija izmeklēšanā analizēja Krievijas importa ietekmi uz tērauda nozari Turcijā un norādīja, ka šis imports rada spiedienu uz iekšzemes ražošanas nozares cenām 15–20 % apmērā. Karsti velmēts plakans tērauds ir viens no galvenajiem izmeklējamā ražojuma ražošanas faktoriem.

(147)

Attiecībā uz oglēm Krievijai ir otrās lielākās ogļu rezerves pasaulē, un pēdējā desmitgadē tā ir paplašinājusi savu ražošanu, audzējot eksportu (55). Apvienojumā ar sankcijām šis apstāklis ir pazeminājis Krievijas eksporta cenu, un Turcijas ogļu imports no Krievijas pēdējos gados ir ievērojami palielinājies (56).

(148)

Tāpēc Komisija secināja, ka galvenā ražošanas faktora cenas Turcijā ir izkropļotas un ka to nevar uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti.

(149)

Pirmajā paziņojumā arī norādīts, ka Argentīna neimportē auksti velmētu tēraudu, kas neintegrētiem ražotājiem ir būtisks izejresurss baltā skārda ražojumu ražošanai. Tādējādi otrajā paziņojumā secināts, ka Argentīnu nevar uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti.

(150)

Tā pati analīze parādīja, ka Malaiziju var izmantot par attiecīgu reprezentatīvo valsti, jo tās galveno ražošanas faktoru (izņemot bitumenogles) importu būtiski neietekmēja imports no Ķīnas vai citām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (57) I pielikumā uzskaitītajām valstīm.

(151)

Lai gan iepriekš 144. un 149. apsvērumā izklāstīto problēmjautājumu dēļ Turciju un Argentīnu nevarēja uzskatīt par atbilstošām reprezentatīvām valstīm, Komisija otrajā paziņojumā atjaunināja informāciju, kas pieejama par baltā skārda ražojumu ražotājiem minētajās valstīs, kā arī Malaizijā un Taizemē, un konstatēja, ka ražotāji Argentīnā, Malaizijā un Turcijā 2023. gadā bija rentabli. Taizemes ražotājs būtībā bija uz rentabilitātes sliekšņa, jo tā peļņa bija mazāka par 0,5 % no apgrozījuma, un tā netika uzskatīta par saprātīgu peļņu.

(152)

Līdz ar to otrajā paziņojumā bija noteikts, ka Komisija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam plāno izmantot Malaiziju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un Perusahaan Sadur Timah Malaysia (PERSTIMA) Berhad (“Perstima”) datus, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(153)

Ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes par šīs izvēles piemērotību.

(154)

Neviena ieinteresētā persona neiesniedza atšķirīgu priekšlikumu par reprezentatīvo valsti vai citu uzņēmumu kā APV izmaksu un peļņas informācijas avotu. Tomēr tika saņemtas īpašas piezīmes par dažiem ražošanas faktoriem un APV izmaksu un peļņas aprēķināšanu, kas sīkāk aplūkotas turpmāk.

(155)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Malaizija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu, jo minētais noteikums paredz, ka ir vairāk nekā viena attiecīgā valsts.

(156)

Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Malaizija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(157)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora neizkropļotu vērtību.

(158)

Komisija paziņojumā norādīja arī, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā izmantos GTA, lai noteiktu lielākās daļas ražošanas faktoru, īpaši izejvielu, neizkropļotas izmaksas. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai tā izmantos valsts iekšējos avotus (58).

(159)

Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka dažiem ražošanas faktoriem, kurus bija paziņojuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kas sniedza pilnīgu informāciju, bija nenozīmīga ietekme uz kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc šie izmaksu posteņi tika sagrupēti kopā kategorijā “palīgmateriāli”.

(160)

Komisija pēc tam aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(161)

Ņemot vērā visu informāciju, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas un kas bija savākta pārbaudes apmeklējumos, tika noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Baltā skārda ražojumu ražošanas faktori

(162)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām un izejresursiem ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī valsts tarifu līmenī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas.

(163)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (61) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(164)

Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, jo, kā tā secinājusi, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā.

(165)

Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši izkropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētās izejvielas un izejresursus, Komisija uzskatīja, ka tie paši izkropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(166)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Baosteel grupa pieprasīja Komisijai mainīt šādu atsauces vērtību avotu, nevis izmantot Malaizijas importa datus:

(167)

Baosteel Group uzskatīja, ka Malaizijā importēto dzelzsrūdas granulu cena par tonnu bija pārāk augsta salīdzinājumā ar baltā skārda ražojumu cenu par tonnu Ķīnā, un norādīja uz cenu atšķirību starp abiem dzelzsrūdas granulu apakškodiem, proti, “hematīts” un “citi”.

(168)

Informācija, ko Baosteel Group sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem un kas tika savākta pārbaudes apmeklējuma laikā attiecībā uz dzelzsrūdas granulu iepirkumu, liecināja, ka dzelzsrūdas granulu klasifikācija ar HS kodu 2601 12 tika veikta pareizi.

(169)

Dzelzs granulu importa apjoms Malaizijā bija ievērojams (vairāk nekā 300 000 tonnu), tāpēc Komisija uzskatīja, ka atsauces vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz importu Malaizijā, ir pareiza un reprezentatīva.

(170)

Tāpēc Komisija noraida Baosteel Group prasību atsauces vērtību aizstāt ar “domnu granulām”, jo uzņēmums nepierādīja, ka šis indekss būtu piemērotāks par importa Malaizijā cenu.

(171)

Ņemot vērā Baosteel Group piezīmi par atsauces vērtību karsti velmētam tēraudam, Komisija piekrita Baosteel Group vērtējumam, ka Malaizijas importa dati varētu nebūt reprezentatīvi, jo karsti velmēta tērauda vienības cena ir zemāka par auksti velmēta tērauda vienības importa cenu. Komisija nolēma aizstāt importa Malaizijā cenu ar Fastmarkets datiem, konkrētāk, ar rādītāju “karsti velmēti tērauda ruļļi (Japānas, Korejas, Taivānas izcelsmes), imports, CFR Vjetnama”, kas ir neizkropļota starptautiska atsauces vērtība.

(172)

Attiecībā uz auksti velmētu tēraudu Komisija nekonstatēja iemeslus, kāpēc Malaizijas importa cena nebūtu reprezentatīva. Turklāt Baosteel grupas ierosinātās alternatīvas attiecas uz “Austrumāziju”, un Komisija nevarēja pārliecināties, vai šis indekss ietver vai neietver cenu Ķīnas izcelsmes auksti velmētam tēraudam un vai šīs cenas nav izkropļojušas minēto indeksu.

(173)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Baosteel grupa prasīja Komisijai kaļķakmeni un dedzinātos kaļķus iekļaut Baoshan Iron and Steel palīgmateriālos un šo ražošanas faktoru patēriņu neiekļaut Malaizijas importa cenu atsauces vērtības aprēķinā.

(174)

Komisija pieņēma šo prasību, un kaļķakmens un dedzinātie kaļķi tika iekļauti palīgmateriālos.

(175)

Kā izklāstīts 160. apsvērumā, Komisija pēc tam aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(176)

Palīgmateriālu grupā tika iekļauti arī pašu ražotie ražošanas faktori, kuru īpatsvars ražotāju eksportētāju kopējās ražošanas izmaksās, kā arī RKN līmenī bija nenozīmīgs.

(177)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Komisija pārskatīja atsauces vērtības avotu attiecībā uz mangānu un pulverizētām akmeņoglēm. Ņemot vērā mangāna ierobežoto importu Malaizijā, kā arī to, ka pulverizētu akmeņogļu imports Malaizijā importa datos nebija norādīts detalizētā līmenī, Komisija nolēma aizstāt Malaizijas importa cenu ar neizkropļotu starptautisku atsauces vērtību. Komisija šīs atsauces vērtības atrada Fastmarkets vietnē. Mangānam tas bija rādītājs “elektrolītiskā procesā ražotas mangāna pārslas ar 99.7% mangāna saturu, pārdotas no noliktavas Roterdamā, USD par tonnu”, savukārt pulverizētām akmeņoglēm tas bija indekss “zema apjoma ogļu putekļu inžekcija, FOB DBCT, USD par wmt”.

(178)

Lai noteiktu neizkropļotu izejmateriālu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgās reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus.

(179)

Komisija izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas (ja tādas bija), kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas.

(180)

Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(181)

Komisija izmantoja Malaizijas Statistikas departamenta datus par algām apstrādes rūpniecības apakšsektorā “24 – pamatmetālu ražošana”, kas publicēti apstrādes rūpniecības mēneša statistikas publikācijā par 2024. gada martu (62). Pēc tam Komisija pieskaitīja darba devēja darbaspēka izmaksas šādās programmās:

(182)

Komisija izmantoja Tenaga Nasional Berhad publicēto elektroenerģijas cenu statistiku, konkrēti datus par rūpnieciskās elektroenerģijas cenām patēriņa grupā “Tarifs E2 – vidēja sprieguma maksimumslodzes / mazāk noslogotu periodu rūpnieciskais tarifs” izmantošanai maksimumslodzes laikā kWh (66).

(183)

Dabasgāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Malaizijā līdz 2021. gada beigām publicējusi Malaizijas Enerģētikas komisija (Suruhanjaya Tenaga) (67).

(184)

Komisija otrajā paziņojumā norādīja, ka tā plāno izmantot dabasgāzes cenas, kas norādītas Suruhanjaya Tenaga tīmekļa vietnē (68) pieejamajā dokumentā, kurā uzskaitīti 2022. gada dabasgāzes tarifi četrām gāzes ražotnēm, kas atbild par rūpnieciskās cauruļvadu gāzes piegādi Malaizijas pussalā un Sabā.

(185)

Šī metode tika pārņemta no iepriekšējās lietas, kad Malaizija tika izmantota kā reprezentatīvā valsts. Tomēr Komisija norādīja, ka minētajā lietā galu galā tika izmantota cita metode, saskaņā ar kuru izmantoja Suruhanjaya Tenaga tīmekļa vietnē publicētās cenas, ko pēc tam koriģēja atbilstīgi inflācijai.

(186)

Pēc padziļinātas izvērtēšanas Komisija ir nolēmusi piemērot to pašu metodiku, izmantojot Pasaules Bankas enerģijas inflācijas rādītāju (69), lai aprēķinātu dabasgāzes cenu 2023. gadā.

(187)

Ūdens tarifus katrā štatā publicē Valsts ūdensapgādes pakalpojumu komisija (SPAN) savā tīmekļa vietnē. Komisija izmantoja ūdens tarifu, ko 2024. gadā Johor štatā piemēroja rūpnieciskiem lietotājiem (“ūdensapgāde lietotājiem, kas nav mājsaimniecības”) (70).

(188)

Komisija aprēķināja ogļu un koksa gāzes cenu Malaizijā, izmantojot dabasgāzes cenu un ņemot vērā attiecīgo gāzu siltumspēju.

(189)

Komisija aprēķināja tvaika cenu Malaizijā, izmantojot ASV Enerģētikas departamenta ierosināto metodoloģiju (71), kuras pamatā ir tā ražošanai nepieciešamo ogļu cena.

(190)

Komisija šim aprēķinam izmantoja Pasaules Bankas publicēto ogļu cenu.

(191)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā izmantos attiecību starp pirmreizējo izejvielu iegādi un lūžņu iegādi, ja lūžņiem un pirmreizējām izejvielām nebūs atsevišķi muitas kodi. Komisija šo attiecības metodi ir attiecinājusi arī uz tērauda lūžņiem kā blakusproduktu, kā prasīts Shougang Jingtang iesniegtajās piezīmēs.

(192)

Tādējādi Komisija ir izmantojusi attiecības metodi, lai aprēķinātu atsauces vērtību šādiem ražošanas faktoriem:

(193)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(194)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas APV izmaksas un peļņu, Komisija otrajā paziņojumā ierosināja izmantot Malaizijas ražotāja Perstima 2023. gada finanšu datus no tā publicētajiem gada pārskatiem.

(195)

Ierosinātās APV izmaksas un peļņa tika izpaustas otrajā paziņojumā. Komisija saņēma piezīmes par abu šo rādītāju aprēķināšanu no Baosteel grupas.

(196)

Komisija piekrita Baosteel grupai, ka APV izmaksās būtu jāiekļauj tikai izmaksas, kas saistītas ar pārdošanu, un vispārējās administratīvās izmaksas. Komisija arī piekrita, ka Perstima peļņas pamatā bija galvenokārt “citi ienākumi”, nevis ieņēmumi no pārdošanas.

(197)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Perstima peļņu nevar uzskatīt par samērīgu un tāpēc būtu jāatrod cits avots, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.

(198)

Pamatojoties uz informāciju, kas ietverta Perstima pieprasījumā Malaizijas iestādēm veikt antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz baltā skārda ražojumu importu no Ķīnas, kas tika sākta 2024. gada 14. augustā (72), uzņēmums Perstima tika atzīts par vienīgo baltā skārda ražojumu ražotāju Malaizijā.

(199)

Pēc tam Komisija saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas noteikumiem apsvēra uzņēmumus citās valstīs ar vidēji augstiem ienākumiem, kuri ražoja tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus, kurā bija izmeklējamais ražojums, proti, tērauda ražošanā.

(200)

Komisija atlasīja uzņēmumu ar viegli pieejamiem publiskiem finanšu pārskatiem, kuros uzrādīta samērīgas APV izmaksas un peļņas norma tērauda ražošanas nozarē, un tas bija Malaizijas uzņēmums Alliance Steel (M) Sdn. Bhd (73). Uzņēmums 2023. gadā bija rentabls (kas aptver trīs ceturtdaļas no izmeklēšanas perioda).

(201)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(202)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Šie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju norādītie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(203)

Attiecībā uz tiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri dzelzsrūdu importēja no valstīm, uz kurām neattiecās apgalvojumi par kropļojumiem saskaņā ar 2. panta 6.a punktu, Komisija izmantoja neizkropļoto cenu, ko maksāja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, nevis iepriekš noteikto atsauces vērtību, kas izrietēja no Malaizijas importa cenām.

(204)

Pēc tam Komisija ražošanas izmaksām piemēroja Alliance Steel (M) Sdn. Bhd APV izmaksas un peļņu. APV izmaksas, kas izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 6,6 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 8,1 %.

(205)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(206)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar saistītu uzņēmumu starpniecību, rīkojoties kā importētāji vai tirgotāji trešā valstī.

(207)

Ražotājam eksportētājam, kurš attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(208)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(209)

Šajā gadījumā cenas korekcijas tika veiktas attiecībā uz visām izmaksām, kas parasti būtu jāsedz importētājam un kas radušās ar eksportētāju saistītām personām, kuras bija iesaistītas attiecīgā ražojuma pārdošanā. Attiecīgās izmaksas ietvēra pārdošanas darījumos iesaistīto attiecīgo meitasuzņēmumu APV izmaksas un nominālo peļņu, ko parasti gūst importētājs.

(210)

Komisija izmantoja uzkrātās peļņas rādītāju 4,72 % apmērā, proti, peļņu, ko izmeklēšanas periodā guva nesaistītais baltā skārda ražojumu importētājs Eiropas Savienībā.

(211)

Komisija, pamatojoties uz EXW cenu, salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu.

(212)

Tiek atgādināts, ka pamatregulas 2. panta 10. punktā Komisijai ir prasīts normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināt taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdarīt korekcijas, ņemot vērā to faktoru atšķirības, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās aprēķinātu EXW līmenī; un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(213)

Kā skaidrots 201. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar APV izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(214)

Ņemot vērā korekcijas, normālā vērtība tika pielāgota, lai ņemtu vērā atšķirīgo PVN režīmu starp baltā skārda ražojumu pārdošanu iekšzemes tirgū un to eksportu. Eksportam piemēro 13 % PVN, un tas netiek atmaksāts, izmantojot PVN sistēmu, savukārt iekšzemes pārdošanas gadījumā ražotājs iekasē 13 % PVN no pircēja un nodod to ĶV. Komisija nekonstatēja iemeslus citai normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(215)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un iepakošanas izmaksas.

(216)

Tika ņemti vērā šādi faktori, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(217)

Shougang Jingtang pārdeva baltā skārda ražojumus pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā, izmantojot saistītu tirdzniecības uzņēmumu Honkongā. Ņemot vērā to, ka tirdzniecības uzņēmums darbojās kā aģents, kurš strādāja par komisijas maksu, un saņēma atlīdzību par to uzcenojuma veidā, tad Honkongas uzņēmuma APV izmaksas un nosacītā peļņa 4,72 % apmērā, kā noteikts 210. apsvērumā attiecībā uz uzkrātās peļņas rādītāju, tika svītrota kā korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(218)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(219)

Tādējādi iegūtās vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(220)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(221)

Minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām. Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 25,3 %.

(222)

Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni.

(223)

Sadarbības līmenis ir ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā, kas noteikts pēc Eurostat datiem.

(224)

Komisija uzskatīja, ka šajā lietā sadarbības līmenis ir zems, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, imports veidoja aptuveni 61 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(225)

Komisija atgādināja, ka paziņojumā par procedūras sākšanu (74) ieinteresētās personas tika informētas, ka nesadarbošanās vai tikai daļēja sadarbība varētu novest pie konstatējumiem, kuru pamatā ir pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, un tas šīm personām varētu radīt mazāk labvēlīgus rezultātus. Ņemot vērā to, ka ieinteresētās personas tika skaidri brīdinātas par nesadarbošanās sekām un ka sadarbības līmenis šajā lietā bija īpaši zems, Komisija uzskatīja par lietderīgu atlikušo dempinga maksājumu noteikt, pamatojoties uz reprezentatīvu Shougang Jingtang pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā. Šo pārdošanas apjomu uzskatīja par piemērotu aizstājējvērtību, lai atspoguļotu to uzņēmumu dempinga praksi, kuri izvēlējās nesadarboties.

(226)

Tāpēc atlikušā dempinga starpība tika noteikta 62,6 % apmērā.

(227)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(228)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja seši Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(229)

Noteikts, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas kopējais apjoms bija aptuveni 2,1 miljons tonnu. Komisija noteica šo rādītāju, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, proti, uz sūdzības iesniedzēja un visu trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā norādīts 28. apsvērumā, trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 80 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(230)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz atbildēm uz makroaptaujas jautājumiem, kas tika saņemtas no sūdzības iesniedzēja un kas pēc iespējas tika salīdzinātas ar pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, un attiecīgā ražojuma importu Savienībā no trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat statistiku.

(231)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

(232)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(233)

Komisija konstatēja, ka neliela daļa no izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā apjoma bija paredzēta pašu vajadzībām. Kā redzams 2. tabulā, ierobežotā tirgus apjoms visā attiecīgajā periodā saglabājās aptuveni 1 % apmērā no patēriņa brīvajā tirgū un uzrādīja lejupejošu tendenci. Patēriņš brīvajā tirgū attīstījās tāpat kā kopējais patēriņš Savienībā katrā attiecīgā perioda gadā.

(234)

Tādējādi Komisija secināja, ka nav vajadzības nošķirt ierobežoto tirgu un brīvo tirgu, jo, ņemot vērā ierobežotā tirgus nenozīmīgo daļu kopējā Savienības patēriņā, tendenču atšķirības ierobežotā tirgū (ja tādas būtu) kaitējuma analīzē nebūtu būtiskas.

(235)

Atšķirībā no dažiem citiem tirgiem Covid-19 pandēmija neizraisīja lejupslīdi baltā skārda ražojumu tirgū pārvietošanās ierobežojumu laikā Savienībā 2020.–2021. gadā. Tā kā cilvēki palika mājās, pieprasījums pēc konservētas pārtikas bija spēcīgs, kas abos gados veicināja salīdzinoši stabilu pieprasījumu pēc baltā skārda ražojumiem.

(236)

Tādējādi no 2020. līdz 2022. gadam patēriņš Savienībā (tai skaitā brīvajā tirgū un ierobežotajā tirgū) svārstījās un nedaudz samazinājās, pēc tam strauji saruka par 19 procentpunktiem 2023. gadā krājumu samazināšanas un dārzeņu sliktās ražas dēļ Savienībā un vēl par 3 procentpunktiem IP laikā. Patēriņš Savienībā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam kopumā samazinājās par 25 %.

(237)

Komisija importa apjomu noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienības tirgū.

(238)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(239)

Ņemot vērā ārkārtas pārvietošanās ierobežojumus Ķīnā un jūras tirdzniecības traucējumus 2021. gadā, Ķīnas importa apjoms no 2020. līdz 2021. gadam sākotnēji samazinājās par 20 %. Pieprasījums Savienībā joprojām bija spēcīgs, un Ķīnas imports minētajā gadā zaudēja zināmu tirgus daļu.

(240)

Tā kā ārkārtas apstākļi 2022. gadā mazinājās, gan Ķīnas importa apjoms, gan tirgus daļa 2022. un 2023. gadā sāka ievērojami palielināties, bet laikposmā no 2023. gada līdz IP pieaugums nedaudz kritās. Imports no Ķīnas attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 69 %, savukārt Ķīnas tirgus daļa pieauga no 10,5 % 2022. gadā līdz 23,5 % IP, kopumā palielinoties par 125 %.

(241)

Komisija importa cenas noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem.

(242)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika.

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(243)

Importa no Ķīnas cenas palielinājās, līdz 2022. gadā pret 2020. gadu sasniedza maksimālo cenu pieaugumu 89 % apmērā, un pēc tam atkal samazinājās, palielinājumam attiecīgajā periodā kopumā sasniedzot 36 %.

(244)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(245)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas parādīja, ka importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība izmeklēšanas periodā bija 15–25 %.

(246)

Ķīnas cenas 2020. un 2023. gadā un izmeklēšanas periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Turklāt 2021. gadu raksturoja vēsturiski augstas pārvadājumu izmaksas, kas liek domāt, ka preču cena, neskaitot jūras vedmaksu, varēja būt daudz zemāka.

(247)

Šādas cenas piespieda Savienības ražotājus visos gados, izņemot 2022. gadu, veikt pārdošanu par cenu, kas bija zemāka par ražošanas izmaksām. Tas tādēļ, ka lielākā daļa klientu vienojas ar Savienības ražotājiem par baltā skārda ražojumu cenām reizi gadā (atšķirībā no Ķīnas importa, ko parasti realizē kā pārdošanu par tā brīža cenu), un 2021. gada 4. ceturksnī ražotāji bija labākā pozīcijā, kas ļāva tiem vienoties par saprātīgām cenām.

(248)

Proti, 2021. gada unikālie apstākļi tirgū radīja nenoteiktību: tā kā tajā gadā starptautiskās tirdzniecības traucējumu dēļ bija pieejams mazāks apjoms baltā skārda ražojumu, bet pieprasījums pēc skārda kārbām saglabājās spēcīgs, lietotāji bija gatavi maksāt augstāku cenu, lai nodrošinātu piegādes no Savienības ražotājiem 2022. gadā. Turklāt, tā kā 2021. gadā sāka pieaugt arī ražošanas izmaksas, Savienības ražotāji varēja vienoties par augstām cenām 2022. gadam.

(249)

Tomēr, tiklīdz šie labvēlīgie tirgus apstākļi beidzās un ievērojamāk sāka pieaugt Ķīnas importa apjoms, Savienības ražotāji vairs nevarēja vienoties par pietiekami augstām cenām, kas segtu to ražošanas izmaksas. Tā vietā tiem nācās samazināt cenas gan 2023. gadā, gan IP, neraugoties uz to, ka ražošanas izmaksas 2023. gadā turpināja palielināties.

(250)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka 2020. un 2023. gadā un IP notika cenu apspiešana, bet 2023. gadā un IP – cenu nospiešana. Tāpēc, ņemot vērā ārkārtīgi augstās jūras pārvadājumu izmaksas 2021. gadā, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu turpināt pārbaudīt, vai arī 2021. gadā notika cenu apspiešana.

(251)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi būtiskie ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(252)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem sūdzības iesniedzēja sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras ietvēra datus par visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, vadoties pēc atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(253)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(254)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(255)

Savienības kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(256)

Lai gan Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomi laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam nedaudz palielinājās, attiecīgā perioda atlikušajā daļā tie pastāvīgi samazinājās. Ražošanas apjoms 2021.–2022. gadā samazinājās par 8 procentpunktiem, 2023. gadā samazinājās vēl par 15 procentpunktiem un IP – vēl par 2 procentpunktiem. Laikposmā no 2020. gada līdz IP ražošanas apjoms kopumā samazinājās par 34 %, jo samazinājās pārdošanas apjoms.

(257)

Ražošanas apjoma samazinājums negatīvi ietekmēja jaudas izmantojumu, kas pakāpeniski samazinājās no 85 % 2020. gadā līdz 57 % IP, proti, par 33 %.

(258)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(259)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2020. līdz 2021. gadam saglabājās diezgan nemainīgs, bet pēc tam visā attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, un kopējais samazinājums bija 36 %.

(260)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās par 5 procentpunktiem – no 78 % līdz 83 %, un tad attiecīgā perioda atlikušajā daļā pastāvīgi samazinājās, līdz IP tirgus daļa sasniedza 67 %.

(261)

Attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma patēriņš, ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās. Minētajā periodā imports no Ķīnas palielinājās, un tā rezultātā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa Savienības tirgū pieauga vairāk nekā divas reizes.

(262)

Kā redzams 2. tabulā iepriekš, patēriņš Savienībā 2021. un 2022. gadā pastāvīgi samazinājās, 2023. gadā būtiski saruka un IP laikā turpināja samazināties. Attiecīgajā periodā patēriņš kopumā samazinājās par 25 %, kas liecina par tirgus sarukumu.

(263)

Kā redzams 5. un 6. tabulā iepriekš, arī Savienības ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma dinamika kopumā bija lejupejoša, un laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam apjoms samazinājās attiecīgi par 34 % un 36 %. Šis samazinājums bija daudz lielāks par Savienības patēriņa samazinājumu par 25 % tajā pašā periodā. Attiecīgajā periodā saruka arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa – no 78 % līdz 66 %.

(264)

Vienlaikus importam no Ķīnas attiecīgajā periodā kopumā bija tendence pieaugt gan apjoma, gan arī tirgus daļas ziņā. Imports no Ķīnas palielinājās par 69 procentpunktiem, un tā tirgus daļa laikposmā no 2020. gada līdz IP palielinājās no 10,4 % līdz 23,4 %.

(265)

Iepriekš minētās tendences īslaicīgi bija apvērstas tikai 2021. gadā. Ņemot vērā ārkārtas pārvietošanās ierobežojumus Ķīnā un jūras tirdzniecības traucējumus, Ķīnas importa apjoms no 2020. līdz 2021. gadam samazinājās par 15 %, un tā tirgus daļa saruka no 10,4 % līdz 8,7 %. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms palielinājās, un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pieauga par 5 procentpunktiem.

(266)

Tomēr, tiklīdz starptautiskā tirdzniecība 2022. gadā sāka normalizēties, gan Ķīnas imports, gan tirgus daļa ievērojami palielinājās, pārsniedzot 2020. gada līmeni, un 2023. gadā turpināja palielināties, pieaugumam nedaudz palēninoties izmeklēšanas periodā.

(267)

Vienlaikus Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms un tirgus daļa 2022. gadā samazinājās līdz līmenim, kas bija zemāks par 2020. gada līmeni, un 2023. gadā turpināja samazināties. Tā kā izmeklēšanas periodā tirgus nedaudz saruka, tirgus daļa ir vienīgais no šiem trim rādītājiem, kas laikposmā no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam saglabājās salīdzinoši stabils, savukārt gan ražošanas apjoms, gan pārdošanas apjoms samazinājās arī izmeklēšanas periodā.

(268)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(269)

Arī darbinieku skaits attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, nedaudz palielinoties tikai 2022. gadā. Darbinieku skaits 2021. gadā samazinājās par 6 procentpunktiem, bet 2022. gadā palielinājās par 3 procentpunktiem. Pēc tam 2023. gadā tas atkal ievērojami samazinājās par 9 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā turpināja samazināties. Kopumā darbinieku skaits samazinājās par 23 %.

(270)

Ražīgums mainījās atbilstīgi ražošanas apjoma un nodarbinātības izmaiņām, proti, tas mēreni pieauga no 2020. līdz 2021. gadam un pēc tam līdz IP samazinājās, sasniedzot 86 % no ražīguma 2020. gadā. Ražīgums 2021. gadā pieauga atbilstīgi Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam un pārdošanas apjomam, kas šajā gadā sasniedza augstāko līmeni visā attiecīgajā periodā.

(271)

Ražīguma samazināšanos pārējos gados arī var izskaidrot ar to, ka ražošanas apjoms laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās vairāk nekā darbinieku skaits.

(272)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(273)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējama iepriekšēja dempinga ietekmi.

(274)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo svērto vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(275)

Savienības ražotāju ražošanas izmaksas sāka palielināties 2021. gadā, jo pieauga izejvielu, piemēram, dzelzsrūdas un koksa ogļu, izmaksas. Enerģijas cenu pieaugums un izejvielu izmaksu turpmāks kāpums ievērojami palielināja ražošanas izmaksas, proti, par 67 procentpunktiem 2022. gadā un vēl par 5 procentpunktiem 2023. gadā, kas samazinājās par 8 procentpunktiem tikai izmeklēšanas periodā. Laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam ražošanas izmaksas kopumā pieauga par 64 %.

(276)

Vidējā pārdošanas cena Savienībā no 2020. līdz 2022. gadam palielinājās un sāka samazināties 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Kopumā pārdošanas cenas laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam pieauga par 64 %.

(277)

Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena visos gados, izņemot 2022. gadu, saglabājās zemāka par vidējām ražošanas izmaksām. Kā jau paskaidrots 246.–250. apsvērumā, Ķīnas imports par dempinga cenām 2020. gadā apspieda Savienības ražošanas nozares cenas un izraisīja cenu apspiešanu un nospiešanu 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, liekot Savienības ražošanas nozarei pārdot ar zaudējumiem.

(278)

Kā jau paskaidrots 247. un 248. apsvērumā, tā kā klienti parasti vienojas ar Savienības ražošanas nozari par cenām reizi gadā un, ņemot vērā nenoteiktību tirgū 2021. gadā, Savienības ražotāji 2022. gadā varēja vienoties par augstām cenām, kas ļāva tiem veikt pārdošanu, gūstot peļņu.

(279)

Tomēr, tiklīdz starptautiskās tirdzniecības plūsma normalizējās, Savienības ražotājiem atkal nācās samazināt cenas.

(280)

Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(281)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz pilnslodzes darbinieku palielinājās par 17 procentpunktiem 2021. gadā un vēl par 11 procentpunktiem 2022. gadā un pēc tam samazinājās par 16 procentpunktiem 2023. gadā, un palielinājās vēl par 7 procentpunktiem izmeklēšanas periodā. Kopumā darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %.

(282)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Krājumi

(283)

Neraugoties uz ražošanas līmeņa samazināšanos attiecīgajā periodā, absolūtais krājumu līmenis attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši stabils, 2023. gadā sasniedzot zemu līmeni – 85 % no 2020. gada krājumiem perioda beigās.

(284)

Relatīvie krājumi procentos no ražošanas apjoma pēc sākotnējās stagnācijas laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam pastāvīgi palielinājās visā atlikušajā attiecīgajā periodā, līdz izmeklēšanas periodam sasniedzot 38 % pieaugumu.

(285)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(286)

Komisija atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, līdzīgā ražojuma pārdošanā nesaistītiem pircējiem Savienībā gūto neto pirmsnodokļu peļņu izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte bija negatīva visā attiecīgajā periodā, izņemot 2022. gadu, kad peļņa sasniedza 5,4 %.

(287)

Savienības ražošanas nozares zaudējumus 2021. gadā izraisīja īpaši tirgus apstākļi minētajā gadā. Faktiski, kā izklāstīts 247. un 301. apsvērumā, cenas starp Savienības baltā skārda ražojumu ražotājiem un to klientiem parasti tiek noteiktas uz vienu kalendāro gadu, un cenu korekcijas iespējas ir nelielas. Savienības ražotāju cenas 2021. gadam tika noteiktas, pamatojoties uz 2020. gada izmaksām, savukārt ražošanas izmaksas 2021. gadā ievērojami palielinājās. Tāpēc Savienības ražošanas nozarei bija pienākums pārdot savus ražojumus zem ražošanas izmaksām, vienlaikus saglabājot un pat nedaudz palielinot pārdošanas apjomus, kas minētajā gadā radīja ievērojamus zaudējumus.

(288)

Pēc zaudējumiem, kas 2021. gadā radās zemo cenu un ražošanas izmaksu pieauguma dēļ, Savienības ražošanas nozare 2022. gadā sarunās vienojās palielināt cenas par 70 %, lai atspoguļotu ievērojamo ražošanas izmaksu pieaugumu. Kā jau paskaidrots 247.–249. apsvērumā un 277. un 278. apsvērumā iepriekš, 2022. gads bija vienīgais gads, kad Savienības ražošanas nozarei izdevās pārdot baltā skārda ražojumus par cenu, kas bija augstāka par ražošanas izmaksām, ņemot vērā labvēlīgo pozīciju, kāda tai bija 2021. gada beigās notikušajās sarunās par cenām attiecīgajā gadā. Tas, protams, nodrošināja pozitīvu rentabilitāti.

(289)

Neto naudas plūsmas tendence kopumā atbilda peļņas dinamikai, taču 2023. gadā un izmeklēšanas periodā tā joprojām bija pozitīva, ņemot vērā eksporta pārdevumus un krājumu vērtības izmaiņas šajos gados.

(290)

Lai gan ieguldījumi 2021. gadā samazinājās, 2022. gadā tie pieauga vairāk nekā divas reizes, 2023. gadā palielinājās vēl par 72 procentpunktiem, bet izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās.

(291)

Tomēr lielākā daļa no šiem ieguldījumiem ir saistīta ar apjomīgiem ieguldījumiem apkopē, ko veica tikai viens Savienības ražotājs saistībā ar vienas savas domnas regulāro apkopi. Šo projektu pamatotu iemeslu dēļ nevarēja atlikt, jo šāds vērienīgs kapitālremonts ir jāveic regulāri, lai nodrošinātu domnas funkcionalitāti, un tādējādi tas ir nepieciešams, lai turpinātu visa uzņēmuma darbību. Šajā periodā tika veikti arī vairāki ieguldījumi vidiskās atbilstības jomā, kas vēl vairāk palielināja ieguldījumu rādītājus.

(292)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem visā periodā saglabājās negatīvs un stabils ar ievērojamiem negatīviem un pozitīviem izņēmumiem attiecīgi 2021. un 2022. gadā, un kopumā tā attīstība atbilda pārdošanas rentabilitātes tendencēm.

(293)

Visiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā bija negatīva tendence. Pārdošanas apjoma, rentabilitātes, naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem ziņā Savienības ražošanas nozares stāvoklis īslaicīgi uzlabojās 2022. gadā, bet, sākot no 2023. gada, atkal pasliktinājās. Rentabilitāte saglabājās negatīva visā attiecīgajā periodā, izņemot īslaicīgo pieaugumu līdz 5,4 % 2022. gadā, pateicoties ārkārtējiem apstākļiem tirgū pēc Covid-19 pandēmijas. Kā paskaidrots 287. un 301. apsvērumā, rentabilitātes kritums 2021. gadā bija saistīts ar īpašiem apstākļiem, proti, vairāku ražošanas izmaksu elementu negaidītu cenu pieaugumu, savukārt Savienības ražotāji nespēja pietiekami paaugstināt cenas, jo tiem bija līgumi ar klientiem.

(294)

Šķiet, ka ieguldījumi bija vienīgais rādītājs ar pozitīvu tendenci. Tomēr, kā minēts iepriekš, ieguldījumu pieaugums neliecināja par veselīgu stāvokli Savienības ražošanas nozarē, – šie ieguldījumu tika veikti, lai nodrošinātu nepieciešamo apkopi un vidisko atbilstību.

(295)

Visiem pārējiem kaitējuma rādītājiem bija lejupejoša tendence. No 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 34 % atbilstīgi Savienības pārdošanas apjomam, kas samazinājās par 36 %. Šis samazinājums bija ievērojamāks nekā patēriņa samazinājums Savienībā, kas tajā pašā periodā saruka par 25 %. Attiecīgi Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 78 % 2020. gadā līdz 66 % IP laikā.

(296)

Vienlaikus Ķīnas importa apjoms attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 69 %. Lielākais importa pieaugums notika 2023. gadā, kad visvairāk samazinājās pieprasījums, kā rezultātā Ķīnas izcelsmes ražojuma tirgus daļa palielinājās no 10,4 % 2020. gadā līdz 23,4 % izmeklēšanas periodā.

(297)

Ņemot vērā sarūkošo tirgu, varēja sagaidīt zināmu pārdošanas apjoma samazinājumu. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma kritums bija daudz lielāks par Savienības pieprasījuma kritumu, savukārt importa apjoms no Ķīnas palielinājās, lai gan pieprasījums samazinājās. Līdz ar to tirgus daļas izmaiņu tendences bija gandrīz pilnībā pretējas Savienības ražošanas nozares un Ķīnas pārdošanas apjomiem, skaidri liecinot par kaitējumu attiecībā uz apjomu.

(298)

Savienības ražošanas nozare saskārās ar būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu – attiecīgajā periodā tās palielinājās par 65 %. Izmaksu pieaugumu noteica lielākoties galveno izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugums. Savienības ražošanas nozare pietiekami palielināja savas pārdošanas cenas, lai kompensētu šo ievērojamo izmaksu pieaugumu (par 64 % laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam).

(299)

Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus gandrīz visā attiecīgajā periodā, izņemot tikai 2022. gadu. Tomēr tās kopējā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās no –4,6 % 2020. gadā līdz –7,6 % izmeklēšanas periodā ar ārkārtēju kritumu 2021. gadā, kam sekoja ārkārtējs pieaugums 2022. gadā, kā izklāstīts 287. un 288. apsvērumā.

(300)

Šīs lejupslīdes tendences īslaicīgi apvērsās 2021. un 2022. gadā, kad tirgu ietekmēja Covid-19 pandēmija. Tā kā cilvēki palika mājās, pieprasījums pēc konservētas pārtikas 2021. gadā bija spēcīgs, un tas noteica stabilu pieprasījumu pēc baltā skārda ražojumiem. Tajā pašā laikā imports no Ķīnas 2021. gadā samazinājās par 20 %, iespējams, jūras kravu pārvadājumu traucējumu un stingru pārvietošanās ierobežojumu dēļ, liekot lietotājiem vairāk izmantot Savienības piegādātājus. Tādējādi Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi nedaudz palielinājās, un tās tirgus daļa minētajā gadā pieauga par 5 procentpunktiem.

(301)

Kā paskaidrots iepriekš, tā kā sarunas par cenām ar Savienības ražotājiem parasti notiek katru gadu iepriekšējā gada beigās, Savienības ražošanas nozare tādējādi nevarēja gūt pietiekamu peļņu no šāda pārdošanas apjoma pieauguma 2021. gadā, jo bija spiesta piemērot cenas, par kurām tā vienojās 2020. gadā.

(302)

Savukārt, ņemot vērā iepriekš aprakstīto nenoteiktību tirgū, kas radās 2021. gadā, sarunās par 2022. gada līgumiem lietotāji pauda gatavību maksāt augstāku cenu, lai nodrošinātu stabilu piegādi. Tā kā 2021. gadā sāka pieaugt arī ražošanas izmaksas, Savienības ražotāji varēja vienoties par augstām cenām 2022. gadam. Tādējādi Savienības ražošanas nozare minētajā gadā spēja sasniegt spēcīgu naudas plūsmu un pozitīvu rentabilitāti.

(303)

Tomēr, tiklīdz starptautiskās tirdzniecības plūsmas sāka normalizēties, visi šie rādītāji atkal sāka samazināties, jo Savienības ražošanas nozare sāka zaudēt tirgus daļu, un tai nācās samazināt cenas gan 2023. gadā, gan arī izmeklēšanas periodā, neraugoties uz ražošanas izmaksu pieaugumu.

(304)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(305)

Tāpēc Komisija neuzskatīja par vajadzīgu šajā posmā izskatīt apgalvojumus par kaitējuma draudiem.

(306)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt radījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Minētie faktori ir patēriņa samazināšanās, imports no trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji.

(307)

Kā redzams 1. tabulā iepriekš, patēriņš Savienībā 2021. un 2022. gadā pastāvīgi samazinājās, 2023. gadā būtiski saruka un izmeklēšanas perioda laikā turpināja samazināties. Attiecīgajā periodā patēriņš kopumā samazinājās par 25 %, kas liecina par tirgus sarukumu.

(308)

Kā redzams 5. un 6. tabulā iepriekš, arī Savienības ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma dinamika kopumā bija lejupejoša, un laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam apjoms samazinājās attiecīgi par 34 % un 36 %. Šis samazinājums bija daudz lielāks par Savienības patēriņa samazinājumu par 25 % tajā pašā periodā. Attiecīgajā periodā samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa – no 78 % līdz 66 %.

(309)

Vienlaikus importam no Ķīnas attiecīgajā periodā kopumā bija tendence pieaugt gan apjoma, gan arī tirgus daļas ziņā. Tādējādi importa apjoms no Ķīnas absolūtā izteiksmē palielinājās par 69 %, un tā tirgus daļa no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās no 10,4 % līdz 23,4 % (t. i., par 125 %).

(310)

Iepriekš minētās tendences īslaicīgi bija apvērstas tikai 2021. gadā. Ņemot vērā ārkārtas pārvietošanās ierobežojumus Ķīnā un jūras tirdzniecības traucējumus, Ķīnas importa apjoms no 2020. līdz 2021. gadam samazinājās par 15 %, un tā tirgus daļa saruka no 10,4 % līdz 8,7 %. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms palielinājās, un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pieauga par 5 procentpunktiem. Tomēr, kā paskaidrots 287. apsvērumā, ņemot vērā 2021. gadam noteiktās zemās gada pārdošanas cenas un ražošanas izmaksu pieaugumu, Savienības ražošanas nozarei bija pienākums pārdot zem ražošanas izmaksām, un tāpēc tai minētajā gadā bija ievērojami zaudējumi.

(311)

Tomēr, tiklīdz starptautiskā tirdzniecība 2022. gadā sāka normalizēties, gan Ķīnas imports, gan tirgus daļa ievērojami palielinājās, pārsniedzot 2020. gada līmeni, un 2023. gadā turpināja palielināties, pieaugumam nedaudz palēninoties izmeklēšanas periodā.

(312)

Vienlaikus Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās līdz līmenim, kas bija zemāks par 2020. gada līmeni, un 2023. gadā un izmeklēšanas periodā turpināja samazināties. Nedaudz sarūkošā tirgus dēļ Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir vienīgais no šiem trim rādītājiem, kas laikposmā no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam, saglabājās relatīvi stabils.

(313)

CISA un Steelforce apgalvoja, ka kaitējumu nevarēja radīt imports par dempinga cenām no Ķīnas. CISA apgalvoja, ka Ķīnas importa apjomiem nav korelācijas ar kaitējuma rādītāju izmaiņām, savukārt Steelforce apgalvoja, ka, pat ja tas palielināja tirgus daļu, tas notika uz citu valstu tirgus daļu rēķina.

(314)

CISA arī apgalvoja, ka Ķīnas cenas nevarēja radīt kaitējumu, jo to dinamika atbilda tirgus tendencēm. Steelforce piebilda, ka Savienības ražošanas nozares cenas 2021. gadā bija zemākas par Ķīnas cenām un gandrīz tādas pašas 2022. gadā, liecinot par Savienības ražotāju spēju īstenot savu cenu politiku. Steelforce arī apgalvoja, ka, ja tas patiešām būtu ekonomiski izdevīgāk, Savienības ražotāji būtu varējuši pāriet no ikgadējiem līgumiem uz pārdošanu par tā brīža cenām, nodrošinot ražojumu pārdošanu ar peļņu.

(315)

Kā apkopots iepriekš 307.–312. apsvērumā, Ķīnas importa apjoma un tirgus daļas tendences un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas tendences ir gandrīz pilnīgi pretējas. Pretēji CISA apgalvojumiem tas liecina par skaidru korelāciju ar pārdošanas apjomu izmaiņām un kaitējuma rādītājiem.

(316)

Attiecībā uz cenām jānorāda, ka, lai gan Ķīnas importa cenas patiešām bija augstākas par Savienības cenām 2021. gadā un aptuveni tādas pašas 2022. gadā, tas skaidrojams ar iepriekš minētajiem ārkārtējiem apstākļiem un apstākli, Savienības ražotāji ir iesaistīti ikgadējos līgumos ar lielāko daļu klientu.

(317)

Kā citustarp paskaidrots 239., 246., 265. un 310. apsvērumā, ņemot vērā jūras tirdzniecības traucējumus un stingrus pārvietošanās ierobežojumus Ķīnā, importa apjoms uz Savienību 2021. gadā samazinājās un izkraušanas cenas šķietami palielinājās virs Savienības ražotāju pārdošanas cenām. Tomēr, tā kā Savienības ražotāji bija spiesti piemērot cenas, kas noteiktas ilgtermiņa līgumos, par kuriem tika panākta vienošanās 2020. gada beigās, tie nevarēja gūt pietiekamu peļņu no šādiem labvēlīgiem nosacījumiem, lai palielinātu savas pārdošanas cenas. Tajā pašā laikā ražošanas izmaksas 2021. gadā sāka ievērojami pieaugt, pasliktinot Savienības ražošanas nozares zaudējumus minētajā gadā.

(318)

Savukārt, kā paskaidrots 288. apsvērumā, tirgus traucējumi 2021. gadā un ikgadējie līgumi, par kuriem tika panākta vienošanās, nostādīja Savienības ražotājus labvēlīgā stāvoklī sarunās ar klientiem par 2022. gada cenām — 2021. gada nenoteiktības dēļ lietotāji vēlējās nodrošināt pietiekamu piegādi 2022. gadā. Tas ļāva Savienības ražošanas nozarei 2022. gadā paaugstināt cenas un būt rentablai tikai vienu laikposmu attiecīgajā periodā.

(319)

Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 244. un 245. apsvērumā, tika konstatēts ievērojams cenu samazinājums pa ražojuma veidiem. Ķīnas cenu izmaiņas un ietekme arī ir aprakstīta 246.–250. apsvērumā iepriekš, un Komisija secināja, ka Ķīnas importa cenas izraisīja cenu apspiešanu 2020. gadā, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā un cenu nospiešanu 2023. gadā un izmeklēšanas periodā.

(320)

Šis secinājums paliek spēkā, pat ja, kā apgalvo CISA, Ķīnas cenas mainījās līdzīgi kā cenas citos trešos tirgos vai kā Savienības ražošanas nozares cenas. Ķīnas cenas bija zemākas nekā gandrīz visu pārējo trešo valstu importa cenas gandrīz visos attiecīgā perioda gados, izņemot Indijas cenas (sk. 12. tabulu turpmāk). Turklāt Ķīnas izcelsmes imports veidoja visa importa pārliecinoši lielāko tirgus daļu, un nākamo piecu lielāko importētājvalstu atsevišķās tirgus daļas jebkurā attiecīgā perioda gadā bija 0,7–3,2 %. Tādējādi Ķīnas importam noteikti bija lielākā ietekme uz cenu politiku tirgū.

(321)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, ja Savienības ražotāji būtu varējuši īstenot savu cenu politiku un/vai pāriet uz pārdošanu par tā brīža cenām, kas nodrošinātu rentabilitāti visos gados, kā to apgalvo Steelforce, tie to noteikti būtu darījuši. Netika sniegti pierādījumi par to, kāpēc Savienības ražošanas nozare apzināti būtu radījusi sev kaitējumu.

(322)

Tā vietā, kā paskaidroja sūdzības iesniedzējs, ikgadējas sarunas par baltā skārda ražojumu cenām ir tirgus standarts, ko uzspiež piegādes ķēdes zemākie posmi. Lielākie mazumtirgotāji pieprasa saviem konservētas pārtikas piegādātājiem vienoties par cenām reizi gadā, kas, savukārt, to pašu pieprasa no saviem skārda kārbu piegādātājiem. Tādējādi skārda kārbu ražotāji kā baltā skārda ražojumu galvenie lietotāji to pašu prasa no Savienības ražošanas nozares, lai garantētu stabilu piegādes avotu.

(323)

Pieprasījumu pēc baltā skārda ražojumiem īpašā veidā ietekmēja Covid-19 pandēmija. Pārvietošanās ierobežojumu laikā 2020. un 2021. gadā cilvēki patērēja un uzkrāja vairāk konservētu pārtikas produktu. Tādējādi pieprasījums pēc skārda kārbām un līdz ar to arī baltā skārda ražojumiem šajos gados un 2022. gadā saglabājās diezgan stabils, svārstību rezultātā nedaudz samazinoties.

(324)

Minētā perioda beigās 2023. gadā patēriņš Savienībā strauji samazinājās par 19 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā vēl par 3 procentpunktiem. Straujo kritumu 2023. gadā var skaidrot ar iepriekšējos gados ieveidoto krājumu samazināšanu un slikto dārzeņu ražu Eiropā 2022. gadā. No 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam patēriņš kopumā samazinājās par 25 %.

(325)

CISA un Steelforce apgalvoja, ka kaitējumu galvenokārt izraisīja šāds tirgus sarukums.

(326)

Tomēr Komisija ņēma vērā, ka, lai gan pieprasījums Savienībā tiešām samazinājās, tas nevar izskaidrot pārdošanas apjoma zudumu un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos 2023. gadā un izmeklēšanas periodā.

(327)

Kā jau paskaidrots iepriekš, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 36 %, kas ir gandrīz par 50 % vairāk par patēriņa samazinājumu, savukārt Ķīnas importa apjomi turpināja pieaugt, lai gan tirgus saruka.

(328)

Turklāt minētais imports Savienībā tika veikts par cenām, kas samazināja, apspieda un nospieda Savienības ražošanas nozares cenas.

(329)

Tādējādi Komisija secināja, ka pat sarūkošā tirgū, kurā Savienības ražošanas nozare būtu zaudējusi zināmu pārdošanas apjomu, Ķīnas imports joprojām bija galvenais faktors, kas radīja kaitējumu.

(330)

No citām trešām valstīm veiktā importa apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(331)

Kā redzams iepriekš 12. tabulā, imports no citām trešām valstīm (izņemot Ķīnu) vēsturiski ir bijis zems. Kopumā šā importa tirgus daļa 2020. gadā bija 12 %, un izmeklēšanas periodā šis rādītājs samazinājās līdz 10 %, jo šo valstu importa apjoms minētajā periodā saruka par 37 %. Ķīna neapšaubāmi ir lielākā importētāja Savienībā, savukārt nākamo piecu lielāko importētāju atsevišķās tirgus daļas attiecīgajā periodā bija 0,7–3,2 %.

(332)

Importa no citām trešām valstīm cenas 2020. un 2021. gadā bija augstākas par Savienības ražošanas nozares cenām, savukārt 2022. gadā tās bija tādā pašā līmenī. 2023. gadā importa no citām trešām valstīm cenas bija par 7 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmeklēšanas periodā – par 10 % zemākas.

(333)

Tomēr minētā importa apjoms un tā tirgus daļa bija neliela, turklāt laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam gan importa apjoms, gan arī tā tirgus daļa būtiski samazinājās. Tādējādi minētais importa apjoms un tā tirgus daļa nevarēja uz Savienības ražošanas nozari radīt ne tuvu tik būtisku ietekmi kā Ķīnas imports, kas ievērojami pieauga gan apjoma, gan arī tirgus daļas ziņā.

(334)

Vērā ņemams izņēmums iepriekš minētā sakarā ir imports no Indijas, kurš laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam pieauga par 4 000 tonnām un kura kopējā tirgus daļa šajā periodā palielinājās par 0,6 %, turklāt tas tika pārdots Savienībā par cenām, kas bija zemākas par Ķīnas importa cenām, visos gados, izņemot 2021. gadu.

(335)

Tomēr, tā kā kopējais pieprasījums Savienībā izmeklēšanas periodā pārsniedza 2 miljonus tonnu, Komisija uzskatīja, ka jebkāda iespējamā šāda importa no Indijas pieauguma ietekme uz Savienības tirgu bija nenozīmīga un nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pat ja šā importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(336)

Turklāt Ķīnas importa cenas vidēji bija par 14 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām 2023. gadā un par 19 % zemākas izmeklēšanas periodā. Tāpēc mēs secinājām, ka imports no trešām valstīm nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(337)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(338)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms attīstījās līdzīgi kā tās pārdošanas apjoms uz Savienību, proti, laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam tas pakāpeniski samazinājās, un, kas ir būtiski, nenotika pieaugums, kas bija vērojams Savienības tirgū 2022. gadā, tādējādi apstiprinot secinājumu, kas tas bija izņēmuma gads Savienības tirgū.

(339)

Tomēr šis eksporta apjoma samazinājums bija tikai 24 % laikā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam, savukārt pārdošanas apjoms Savienības tirgū tajā pašā periodā saruka par 36 %.

(340)

Vidējā eksporta cena palielinājās līdz 2022. gadam, kad tā pieauga vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar 2020. gadu. Sākot no 2022. gada, eksporta cenas sāka samazināties, tomēr izmeklēšanas periodā tās saglabājās par 75 % augstākas par 2020. gada cenām.

(341)

Turklāt 2020. un 2021. gadā eksporta cenas bija nedaudz zemākas par pārdošanas cenām uz Savienību, bet 2022. un 2023. gadā un izmeklēšanas periodā – augstākas par tām.

(342)

Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nebija nodarītā kaitējuma cēlonis.

(343)

CISA un Steelforce apgalvoja, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei ir pašu radīts: pieauga ražošanas izmaksas un Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz to, būtiski palielināja ieguldījumus.

(344)

Pirmkārt, Komisija šajā sakarā paskaidroja, ka ražošanas izmaksu, jo īpaši izejvielu un enerģijas izmaksu, globālais pieaugums līdzīgā mērā ietekmēja visus tirgus dalībniekus — par to liecina fakts, ka importa cenas no visām pārējām trešām valstīm, tostarp Ķīnas, attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Līdz ar to šāds izmaksu pieaugums nebija tikai Savienības ražošanas nozarei.

(345)

Tajā pašā laikā ne CISA, ne Steelforce, ne kāda cita ieinteresētā persona neiesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka citi tirgus dalībnieki, piemēram, Ķīnas ražotāji eksportētāji, tiktu ietekmēti atšķirīgi.

(346)

Kā paskaidrots 291. un 294. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ieguldījumi attiecīgajā periodā bija nepieciešami, lai ievērotu vides standartus vai saglabātu esošo jaudu, veicot būtiskus remontus un aizstāšanu.

(347)

Tādējādi Komisija secināja, ka pieaugošās ražošanas izmaksas neveicināja Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nodarīto kaitējumu. Tāpat nevar uzskatīt, ka ieguldījumi, kas veikti, ievērojot tiesību aktus, vai ir nepieciešami, lai saglabātu drošu ražošanu, ir veicinājuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(348)

Kā paskaidrots 317. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū parasti bija balstīts uz tādiem ikgadējiem līgumiem ar klientiem, kuros noteica cenas nākamajam gadam ar iespēju veikt tikai ārkārtas korekcijas. Tas nozīmē, ka cenas nevar sekot īstermiņa izmaksu svārstībām, kas notiek attiecīgajā gadā. Tāpēc Savienības ražošanas nozarei ir vajadzīgs zināms laiks, lai pielāgotu savas cenas tirgus apstākļu izmaiņām. Faktiski 2021. gadā tās bija spiestas piedāvāt cenas, par kurām tika panākta vienošanās 2020. gada 4. ceturksnī, savukārt ražošanas izmaksas no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās par 15 %. Tomēr, kā paskaidrots 318. apsvērumā, traucējumi tirgū 2021. gadā un no tā izrietošais importa samazinājums no Ķīnas par zemām cenām ļāva Savienības ražotājiem vienoties par ievērojami augstākām cenām 2022. gadam, atspoguļojot to palielinātās ražošanas izmaksas, un atgūt rentabilitāti.

(349)

Tādējādi laika nobīde starp izejvielu izmaksu pieaugumu un pārdošanas cenu pieaugumu ikgadējo līgumu dēļ, šķiet, neliedza Savienības ražošanas nozarei pielāgot savas pārdošanas cenas atbilstoši pieaugošajām ražošanas izmaksām attiecīgajā periodā. Līdz ar to Komisija provizoriski secināja, ka pārdošanas cenu noteikšana ikgadējos līgumos nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto kaitējumu.

(350)

Samazinoties tirgum un pēc tam, kad 2021. gadā Savienības tirgus īslaicīgi tika pasargāts no Ķīnas izcelsmes importa, 2022. gadā, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā Ķīnas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa palielinājās uz Savienības ražošanas nozares pakāpeniski sarūkošā pārdošanas apjoma un tirgus daļas rēķina.

(351)

Šis imports no Ķīnas uz Savienību tika veikts par cenām, kas bija zemākas par Savienības cenām, izraisot cenu apspiešanu un nospiešanu. 2022. gads bija vienīgais izņēmuma gads, kad Savienības ražošanas nozare, ņemot vērā nenoteiktību tirgū iepriekšējā gadā, spēja panākt pietiekami augstas cenas, lai segtu savas ražošanas izmaksas. Imports no Ķīnas par dempinga cenām pazemināja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti – nozare jau attiecīgā perioda sākumā strādāja ar zaudējumiem.

(352)

Netika konstatēti citi faktori, kas radītu šādu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(353)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Patēriņa samazināšanās, importa no citām trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekme uz Savienības ražošanas nozares negatīvajām tendencēm pārdošanas apjoma zuduma un cenu un rentabilitātes samazināšanās ziņā bija ierobežota vai tās nebija nemaz.

(354)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējumu galvenokārt veidoja tirgus daļas zaudējums, cenas samazinājums, cenas apspiešana un nospiešana un rentabilitātes kritums.

(355)

Šajā lietā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē attiecībā uz karsti velmētu tēraudu. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu piemērots, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam tā pārbaudīja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu lielāka par to kaitējuma starpību.

(356)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, veicot pārdošanu par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 2.d punkta nozīmē.

(357)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: ienesīguma (rentabilitātes) līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, attīstību (izstrādi) un inovāciju, rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādai peļņas normai nevajadzētu būt mazākai par 6 %.

(358)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Tā kā ne visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji varēja sniegt ticamus datus par to, cik rentabla bija pārdošana nesaistītiem pircējiem Savienībā pirms importa pieauguma no attiecīgās valsts, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteica mērķa peļņu 6 % apmērā, lai noteiktu cenu, kas nerada kaitējumu.

(359)

Pamatojoties uz to, tika aprēķināta cena, kas nerada kaitējumu, iepriekš minēto peļņas normu 6 % apmērā piemērojot izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā.

(360)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā posmā novērtēja tādas turpmākās izmaksas, kuras izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un I.a pielikumā minētajām SDO konvencijām, kas Savienības ražošanas nozarei radīsies tāda pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju iesniegtajiem pierādījumiem, Komisija katram Savienības ražotājam noteica papildu izmaksas, no kurām tā atskaitīja attiecīgā ražotāja faktiskās izmaksas, kas saistītas ar atbilstības nodrošināšanu minētajām konvencijām izmeklēšanas periodā, iegūstot rezultātu [0–70] EUR/t. Šī starpība tika pieskaitīta iepriekš 359. apsvērumā minētajai kaitējumu neizraisošajai cenai.

(361)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma galīgo vienības mērķa cenu 1 323–1 821 EUR/t diapazonā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā attiecībā pret katru ražojuma veidu piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas normu (sk. 358. apsvērumu iepriekš) un tad uz to attiecinot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu.

(362)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju Ķīnā vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(363)

Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visu pārējo Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu” ir noteikts tādā pašā veidā, kādā dempinga starpība šiem uzņēmumiem (sk. 220.–227. apsvērumu).

(364)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(365)

Tomēr, tā kā starpības, kas ir pietiekamas, lai novērstu kaitējumu, ir lielākas nekā dempinga starpības, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nav jāizskata.

(366)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(367)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var nepārprotami secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(368)

Savienības ražošanas nozari veido četri ražotāji, kuru pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgā perioda otrajā pusē ievērojami samazinājās, tādējādi negatīvi ietekmējot tās rentabilitāti, krājumu līmeni un nodarbinātību. Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts.

(369)

Ja pagaidu pasākumi netiks noteikti, ir iespējams, ka, ņemot vērā importa par dempinga cenām radīto cenu spiedienu, tirgus daļas zaudējumu un uzkrātos zaudējumus, Savienības ražošanas nozare būs spiesta pārtraukt baltā skārda ražojumu ražošanu. Tomēr pēc pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas gaidāms, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un cenas Savienības tirgū pieaugs, tādējādi uzlabojot rentabilitāti un citus šīs ražošanas nozares finanšu rādītājus un novēršot ražotņu slēgšanu.

(370)

Tāpēc Komisija secināja, ka pagaidu antidempinga pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(371)

Viens importētājs – Steelforce – iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un tās tika pārbaudītas. Komisijas dienesti rīkoja arī Steelforce uzklausīšanu, un tajā uzņēmums izvērsti skaidroja savu nostāju.

(372)

Steelforce nodarbina aptuveni [50–70] cilvēkus un noteica lielu daļu no kopējā Ķīnas importa izmeklēšanas periodā. Importētājs apgalvoja, ka maksājumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Tā kā lielākā daļa Steelforce argumentu, kas pamato šo apgalvojumu, attiecās uz maksājumu ietekmi uz lietotājiem, šīs piezīmes ir analizētas kopā ar lietotāju piezīmēm 7.3. iedaļā turpmāk.

(373)

Novērtējot maksājumu iespējamo ietekmi uz šo importētāju, Komisija norādīja, ka, lai gan Steelforce importēja ievērojamu daļu no kopējā Ķīnas importa Savienībā, tas importēja arī daudzus citus ražojumus. Faktiski baltā skārda ražojumu tālākpārdošana veidoja tikai salīdzinoši nelielu daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma.

(374)

Ņemot vērā to, ka uzņēmums izmeklēšanas periodā bija rentabls visos tā darījumdarbības segmentos un ka tam piederēja ievērojama daļa no baltā skārda ražojumu importa tirgus, turklāt tā darījumdarbība pamatā nebija saistīta ar baltā skārda ražojumiem, Komisija secināja, ka maksājumi neradītu būtisku negatīvu ietekmi uz šo importētāju.

(375)

Ņemot vērā to, ka neviens cits importētājs vai tirgotājs neiebilda pret maksājumiem, Komisija secināja, ka maksājumiem, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju un tirgotāju stāvokli Savienībā.

(376)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza divi lietotāji, proti, Massilly Holding S.A.S (“Massilly”) un Trivium Packaging B.V. (“Trivium”). Massilly un cits lietotājs – Pirlo Holding GmbH (“Pirlo”) – arī iesniedza piezīmes, iebilstot pret maksājumu noteikšanu, un šādas piezīmes iesniedza arī viena lietotāju apvienība – Metal Packaging Europe (“MP E”).

(377)

Massilly, Pirlo un MP E apgalvoja, ka maksājumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm, jo maksājumi radītu būtisku negatīvu ietekmi uz lietotāju uzņēmumiem. Steelforce izteica līdzīgus apgalvojumus, jo īpaši saistībā ar aizsardzību, kas baltā skārda ražojumu nozarei jau ir nodrošināta ar aizsardzības pasākumiem.

(378)

Steelforce un MPE arī apgalvoja, ka Savienībā nav pietiekamas ražošanas jaudas un tāpēc imports ir būtisks, lai garantētu piegādes stabilitāti, jo Savienības lietotāji jau tagad saskaras ar ievērojamu Savienības ražotāju piegāžu kavēšanos. Turklāt, tā kā pasaulē ir liels pieprasījums pēc baltā skārda ražojumiem, neizmantotā jauda eksportam uz Savienību ir ierobežota un jebkurā gadījumā to aizsargā aizsardzības pasākumi.

(379)

MPE, Steelforce, Pirlo un Massilly arī apgalvoja, ka antidempinga maksājumi negatīvi ietekmētu metāla kārbu ražotāju rentabilitāti, jo to galvenais tirgus (iepakotās pārtikas un dzērienu nozare) ir ārkārtīgi jutīgs pret cenu pārmaiņām un tie nevar pārnest cenu pieaugumu uz saviem lejupējiem klientiem. Turklāt jebkāds cenu pieaugums kaitētu to konkurētspējai salīdzinājumā ar citu iepakojuma veidu, jo īpaši plastmasas iepakojuma un Tetra Pak, ražotājiem.

(380)

Steelforce un Massilly apgalvoja, ka maksājumu noteikšana kaitētu arī Savienības vides politikai, jo tērauda kārbām piemīt daudz labāka reciklējamība nekā citiem iepakojuma veidiem.

(381)

Steelforce un CISA arī apgalvoja, ka antidempinga maksājumi kaitētu visai piegādes ķēdei, jo īpaši konservētās pārtikas nozarei, paātrinot investīciju pārtraukšanu ārpus Savienības. Tā kā lejupējo ražojumu (tukšu skārda kārbu) vai gatavo ražojumu (skārda kārbu, kas pildītas ar pārtiku/dzērieniem) imports Savienībā pieaug, antidempinga maksājumi baltā skārda ražojumiem noteikti veicinās šādas investīciju pārtraukšanas tendences.

(382)

Attiecībā uz 244. apsvērumā minētajiem aizsardzības pasākumiem un ieinteresēto personu apgalvojumiem, kas apkopoti 363. un 378. apsvērumā, Komisija norādīja, ka aizsardzības pasākumiem nav mērķa aizsargāt pret importu par dempinga cenām un ar tiem to nevar panākt. Kā minēts 244. apsvērumā, Komisija ņēma vērā maksājumus, kas samaksāti par izmeklējamā ražojuma daudzumiem, kuri importēti virs beznodokļu tarifa likmes kvotām, kas noteiktas ar aizsardzības pasākumiem, un konstatēja, ka cenu samazinājuma starpība joprojām ir ievērojama — [15–25] %.

(383)

Attiecībā uz pieejamo jaudu Savienības ražošanas nozares jauda pārsniedza Savienības baltā skārda ražojumu kopējo pieprasījumu par gandrīz vienu miljonu tonnu pat 2020. gadā, kad pieprasījums bija visaugstākais. Turklāt Savienības tirgū pastāvīgi tiek pārdoti no vairākām trešām valstīm importēti ražojumi. Tāpēc Komisija secināja, ka piegādes deficīta risks nepastāv.

(384)

Attiecībā uz maksājumu ietekmi uz lietotājiem Trivium un Massilly atbildes uz anketas jautājumiem liecināja, ka baltā skārda ražojumi veido aptuveni [35–55] % no to kopējām ražošanas izmaksām, taču tie no Ķīnas iegūst salīdzinoši nelielu daļu no saviem baltā skārda ražojumiem.

(385)

Gan Massilly, gan Trivium 2023. gadā bija rentabli, un Trivium izmeklēšanas periodā saglabāja līdzīgu rentabilitātes līmeni, savukārt Massilly rentabilitātes rādītājus par izmeklēšanas periodu neiesniedza.

(386)

Pamatojoties uz pieejamajiem nepārbaudītajiem datiem, Komisija aplēsa, ka pat tad, ja Ķīnas izcelsmes baltā skārda ražojumiem, ko šie lietotāji iepērk, tiktu noteikts 50 % maksājums un ja visi pārējie apstākļi paliktu nemainīgi, kopējās ražošanas izmaksas šiem diviem lietotājiem, kas pārstāv darījumdarbības segmentu, kurā nepieciešami baltā skārda ražojumi, pieaugtu par mazāk nekā 2 %.

(387)

Tādējādi Komisija secināja, ka šie lietotāji joprojām būtu rentabli pat tad, ja tie daļu no izmaksu pieauguma nevarētu novirzīt uz saviem klientiem, un maksājumu ietekme uz tiem būtu nenozīmīga.

(388)

Apgalvojumi par ārvalstu lielāku konkurenci lejupējās nozarēs un pāreju uz citiem materiāliem iepakojuma nozarē, kas, iespējams, notiktu, ja tiktu noteikti antidempinga maksājumi, netika pamatoti ar visaptverošiem pierādījumiem. Tādējādi Komisija nevarēja pārbaudīt šo apgalvojumu patiesumu, ne arī noteikt, cik nopietna varētu būt šāda ietekme.

(389)

Tāpat Komisija nevarēja aplēst, cik lielā mērā maksājumi tādējādi negatīvi ietekmētu tās vides politiku.

(390)

Tāpēc Komisija secināja, ka maksājumu noteikšana neradītu būtisku negatīvu ietekmi uz lietotājiem.

(391)

Kā norādīts iepriekš, Savienības baltā skārda ražošanas nozares stāvoklis ir nestabils, jo tā lielākajā daļā no attiecīgā perioda ir cietusi zaudējumus. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka turpretī importētājs, kas sadarbojās, un abi lietotāji, kas iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, bija rentabli.

(392)

Tāpat, pamatojoties uz datiem, kas tai bija pieejami no lietotājiem, kuri sadarbojās, Komisija nevarēja secināt, ka maksājumi būtiski negatīvi ietekmēs baltā skārda ražojumu lietotāja darījumdarbību. Ražošanas izmaksu pieaugums par 2 % nevarētu kaitēt lietotājam tādā mērā, kā pastāvīga darījumdarbības vides pasliktināšanās Savienības ražotājiem.

(393)

Visbeidzot, viens no lietotājiem atbildēs uz anketas jautājumiem minēja, ka Savienības ražotāji piedāvā elastīgus pakalpojumus un īsus izpildes termiņus, kas liecina, ka lietotāji gūst labumu no Savienības ražotāju klātbūtnes un tādējādi viņu interesēs ir nodrošināt, lai nozare neizzustu.

(394)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes baltā skārda ražojumu importam nav Savienības interesēs.

(395)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(396)

Ķīnas izcelsmes baltā skārda ražojumu importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām (sk. iepriekš 363. apsvērumu). Maksājumu apmērs tika noteikts attiecīgi zemākās – dempinga starpības vai kaitējuma starpības – līmenī.

(397)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(398)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(399)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad tāds rēķins uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(400)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka sekojošā zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(401)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta daudzums, šādu daudzuma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par tādām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana.

(402)

Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu pret pasākumu apiešanu. Minētajā izmeklēšanā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(403)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika nolūkā maksājumus potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(404)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrācija būtu jāpārtrauc.

(405)

Šajā procedūras posmā nav iespējams pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(406)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām nosūtītie aprēķini ir pareizi.

(407)

Piezīmes tika saņemtas no Baosteel Group un Shougang Jingtang, bet neviena no šīm piezīmēm neradīja bažas par aprēķinu precizitāti, un Komisija atbildēs uz šo personu piezīmēm galīgajā posmā.

(408)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(409)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,