1)Vai ar EKL 43. un 49. pantu ir saderīgs valsts tiesību akts, kas, lai ierobežotu azartspēļu piedāvājumu ekskluzīvas tiesības saistībā ar azartspēļu norises nodrošināšanu, pārvaldību, organizēšanu un rīkošanu, piešķir tikai vienam uzņēmumam, kurš izveidots akciju sabiedrības formā un kotēts biržā, ja minētais uzņēmums turklāt arī reklamē sevis organizētās azartspēles, paplašina savu darbību un veic to citās valstīs, ja spēlētāju dalība ir brīva un ja derību un laimesta maksimāli pieļaujamā summa tiek noteikta katrai biļetei, nevis katram spēlētājam?2)Ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša, vai ar EKL 43. un 49. pantu ir saderīgs valsts tiesību akts, kurā noziedzības apkarošanas nolūkā, īstenojot kontroli pār attiecīgajā nozarē aktīvo uzņēmumu darbību, lai nodrošinātu, ka minētā darbība norisinās tikai kontrolētās sistēmās, ekskluzīvās tiesības azartspēļu norises nodrošināšanai, pārvaldībai, organizēšanai un rīkošanai tiek piešķirtas tikai vienam uzņēmumam, arī tad, ja minētās piešķiršanas dēļ attiecīgais piedāvājums neierobežoti paplašinās? Vai, lai minēto ierobežojumu varētu uzskatīt par piemērotu noziedzības apkarošanas mērķa sasniegšanai, katrā ziņā ir noderīgi tomēr kontrolēt piedāvājuma paplašināšanos, proti, nodrošināt, lai tā nepārsniegtu minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo? Ja minētā paplašināšanās tomēr ir jākontrolē, vai no tāda viedokļa to var uzskatīt par kontrolētu, ja minētajā nozarē tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības struktūrai, kurai piemīt pirmajā prejudiciālajā jautājumā uzskaitītās īpašības? Visbeidzot, ja uzskata, ka konkrēto ekskluzīvo tiesību piešķiršanas dēļ tiek kontrolēti paplašināts azartspēļu piedāvājums, vai piešķiršana tikai vienam uzņēmumam pārsniedz vajadzīgo tajā ziņā, ka to pašu mērķi var pienācīgi sasniegt, minētās tiesības piešķirot vairākiem uzņēmumiem?3)Ja, atsaucoties uz iepriekšējiem diviem prejudiciālajiem jautājumiem, tiktu nospriests, ka ekskluzīvu tiesību piešķiršana ar konkrētajiem valsts noteikumiem saistībā ar azartspēļu norises nodrošināšanu, pārvaldību, organizēšanu un rīkošanu nav saderīga ar EKL 43. un 49. pantu:

a)vai saskaņā ar minētajiem Līguma noteikumiem ir pieļaujams, ka valsts iestādes pārejas periodā, kas vajadzīgs, lai pieņemtu ar EK līgumu saderīgus noteikumus, pārtrauc izskatīt pieteikumus par minēto darbību uzsākšanu, kurus iesnieguši citās dalībvalstīs likumīgi reģistrēti subjekti;b)ja atbilde ir apstiprinoša, pamatojoties uz kādiem kritērijiem nosaka šāda pārejas perioda ilgumu;c)ja pārejas periods netiek atļauts, pamatojoties uz kādiem kritērijiem valsts iestādēm ir jāvērtē attiecīgie pieteikumi?