Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atceļ Lēmumu 2009/591/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Latvijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)       Ar Padomes 2009. gada 7. jūlija Lēmumu 2009/591/EK[1], ņemot vērā Komisijas ieteikumu saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, tika nolemts, ka Latvijā pastāvēja pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2008. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 4,0 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, savukārt vispārējās valdības bruto parāds 2008. gadā bija 19,5 % no IKP, ievērojami mazāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP[2].

(2)       Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu, kā arī 3. panta 4. punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[3], Padome 2009. gada 7. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Latvijai adresētu ieteikumu vēlākais līdz 2012. gadam novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Ieteikums tika publiskots.

(3)       Saskaņā 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes 2009. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru[4], divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(4)       Apsverot, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ, Padomei būtu jāpieņem lēmums, pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas prognozes liecinātu, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs robežvērtību 3 % no IKP[5].

(5)       Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu pēc tam, kad Latvija līdz 2013. gada 1. aprīlim paziņoja datus, kā arī pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

– pēc liela vispārējās valdības deficīta 2009. un 2010. gadā (attiecīgi 9,8 % un 8,1 % no IKP), kas daļēji atspoguļoja pasākumus finanšu nozares stabilizācijai, deficīts 2011. gadā sāka strauji samazināties un sasniedza 3,6 % no IKP. Šis uzlabojums atspoguļoja apjomīgo un plašo fiskālo konsolidāciju, kas tika īstenota laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam ekonomikas korekciju programmas kontekstā, kuru papildināja maksājumu bilances atbalsts, kā arī uzlabojumi cikliskajos apstākļos; korekciju programma tika sekmīgi pabeigta 2012. gada janvārī. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā turpināja samazināties, sasniedzot 1,2 % no IKP, tādējādi rezultāts bija labāks nekā 2012. gada konverģences programmā noteiktais deficīta mērķis, proti, 2,1 % no IKP, un tas bija krietni zem Līgumā paredzētās atsauces vērtības 3 % no IKP. Ieņēmumu daļā tas atspoguļoja labvēlīgos cikliskos apstākļus un lielāku efektivitāti nodokļu jomā, savukārt izdevumu pieaugums turpināja būt krietni mazāks par nominālo IKP pieaugumu. Rezultātā 2012. gadā valdības ieņēmumu daļa IKP palielinājās par ¼ procentpunkta, savukārt valdības izdevumu daļa samazinājās par 2 procentpunktiem;

– 2013. gada konverģences programmā paredzēts, ka 2013. gadā nominālais deficīts būs 1,1 % no IKP, pēc tam stabilizējoties 0,9 % apmērā no IKP līdz 2016. gadam. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā paliks lielā mērā nemainīgs, proti, 1,2 % no IKP, un 2014. gadā samazināsies līdz 0,9 % no IKP, tādējādi tas būs krietni mazāks par atsauces vērtību 3 % no IKP;

– vispārējās valdības parāds 2012. gadā bija 40,7% no IKP. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības bruto parāds 2013. gadā palielināsies līdz 43,2 % no IKP, jo valdība akumulē aktīvus parāda atmaksāšanai lielā apmērā, kas paredzēta 2014.-2015. gadā. Gaidāms, ka 2014. gadā parāds atkal samazināsies līdz aptuveni 40 % no IKP, minētajai parāda atmaksāšanai tiekot īstenotai.

(6)       Padome atgādina, ka, sākot no 2013. gada, kas ir gads pēc pārmērīgā deficīta novēršanas, Latvijai būtu jānodrošina atbilstība Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajai daļai, tai skaitā, ievērojot izdevumu robežvērtību.

(7)       Saskaņā ar Līguma 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta situāciju jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(8)       Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Latvijā ir novērsts un līdz ar to Lēmums 2009/591/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma secināms, ka pārmērīgais budžeta deficīts Latvijā ir novērsts.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2009/591/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Latvijas Republikai.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 202, 4.8.2009., 50. lpp.

[2]               Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda rādītāji par 2008. gadu vēlāk tika pārskatīti, nosakot attiecīgi pašreizējos 4,2 % no IKP un 19,8 % no IKP.

[3]               OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

[4]               OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

[5]               Saskaņā ar “Specifikācijām par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, 2012. gada 3. septembris. Sk.     http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf