1.   PVN pašu resursa bāzi konkrētam kalendārajam gadam nosaka, kopējo neto PVN ieņēmumu summu, ko dalībvalsts iekasējusi no 2. pantā minētajiem darījumiem attiecīgajā gadā un kas koriģēti saskaņā ar šā panta 2. punktu, dalot ar galīgo daudzgadu vidējo svērto likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 4. pantā noteikto metodi.

Minēto galīgo daudzgadu vidējo svērto likmi izsaka procentos, piemērojot 4. pantā noteikto metodi.

2.   Šā panta 1. punktā minēto kopējo neto PVN ieņēmumu apmēru koriģē, lai ņemtu vērā:

3.   Lai iegūtu PVN pašu resursu, kas jādara pieejams Savienības budžetam, summu, kas noteikta, piemērojot šā panta 1. punktu, reizina ar vienoto piesaistīšanas likmi saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

1.   PVN pašu resursu aprēķina, pamatojoties uz kalendāra gadiem.

2.   Galīgo daudzgadu vidējo svērto likmi aprēķina, pamatojoties uz 3. līdz 8. punktā izklāstīto metodi.

3.   Galīgo daudzgadu vidējo svērto likme ir procentuālā daļa, ko katra dalībvalsts attiecīgi aprēķinājusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar šā panta noteikumiem, kā tie piemērojami pirms 2021. gada 1. janvāra.

4.   Procentuālo daļu, kurā ir izteikta galīgā daudzgadu vidējā svērtā likme, aprēķina līdz četrām zīmēm aiz komata.

5.   Galīgā daudzgadu vidējā svērtā likme ir pārbaudīta un uz to neattiecas paziņojumi par neatrisinātiem punktiem, kā noteikts 9. panta 2. punktā.

6.   Līdz ir atrisināti punkti, kas tika paziņoti kā minēts 9. panta 2. punktā, izmanto vidējo svērto likmi, uz kuru attiecas paziņojums, un to uzskata par provizorisku daudzgadu vidējo svērto likmi.

7.   Kad punkti, kas tika paziņoti kā minēts 9. panta 2. punktā, ir atrisināti, iegūtā procentuālā daļa aizstāj provizorisko daudzgadu vidējo svērto likmi un kļūst par galīgo daudzgadu vidējo svērto likmi, sākot no 2021. finanšu gada.

8.   Ietekmi uz budžetu, ko rada starpība starp pagaidu un galīgo daudzgadu vidējo svērto likmi, risina saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (*3) 10.b panta 5. punktā izklāstīto procedūru (“ikgadējā bilances sastādīšana”).

1.   Dalībvalstis līdz katra gada 31. jūlijam par iepriekšējo kalendāro gadu nosūta Komisijai pārskatu par kopējo PVN pašu resursa bāzi, kuru aprēķina saskaņā ar 3. pantu un kurai ir piemērojama 1. pantā minētā vienotā piesaistīšanas likme.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā pārskatā iekļauj visus bāzes noteikšanai izmantotos datus, kas vajadzīgi Padomes Regulas (ES, Euratom) 2021/768 (*4)2. panta 4. punktā minētajām pārbaudēm.

3.   PVN pašu resursa bāzes noteikšanai izmanto visjaunākos pārskata sastādīšanas laikā pieejamos datus.

4.   Dalībvalstis var pieprasīt šā panta 1. punktā minētā termiņa pagarinājumu, ja ārkārtas apstākļi ārpus to kontroles neļauj veikt aprēķinus saskaņā ar 3. pantu un attiecīgi ievērot minēto termiņu. Šādu pieprasījumu iesniedz Komisijai rakstiski, un tajā izklāsta iemeslus, kas ir ārkārtas apstākļu pamatā.

5.   Komisija pēc šā panta 4. punktā minētā pieprasījuma izskatīšanas var piešķirt vienu šā panta 1. punktā minētā termiņa pagarinājumu par ne vairāk kā diviem mēnešiem. Komisija katru gadu ziņo 13. panta 1. punktā minētajai komitejai par pieprasījumu un atbilstošo lēmumu skaitu.

1.   Šīs regulas 7. panta 1. punktā minētajos pārskatos visas jebkāda iemesla dēļ vajadzīgās korekcijas par iepriekšējiem finanšu gadiem veic, Komisijai vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti.

Ja attiecīgā dalībvalsts un Komisija nespēj vienoties par korekciju, Komisija ar vēstuli informē minēto dalībvalsti par nepieciešamo korekciju. Šī vēstule ir “pasākums” Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

1a.   Attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc šā panta 1. punkta otrajā daļā minētās vēstules saņemšanas var pieprasīt Komisiju pārskatīt korekciju, kas paziņota minētajā vēstulē. Pārskatīšana beidzas ar lēmumu, kuru Komisija pieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas dienas.

Ja ar Komisijas lēmumu pilnībā vai daļēji tiek pārskatīta korekcijai atbilstošā summa, kas paziņota šā panta 1. punkta otrajā daļā minētajā vēstulē, dalībvalsts attiecīgo summu dara pieejamu. Dalībvalsts pienākumu darīt pieejamu korekcijai atbilstošo summu neietekmē ne dalībvalsts pieprasījums pārskatīt korekciju, ne prasība atcelt Komisijas lēmumu.

Visas korekcijas 7. panta 1. punktā minētajos pārskatos iestrādā kopējos pārskatos, ar kuriem groza iepriekšējos pārskatus par attiecīgajiem finanšu gadiem.

1b.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, sīkāk precizējot 1.a punktā minēto pārskatīšanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 3. punktā.

2.   Pārskatos, kas minēti 7. panta 1. punktā, turpmākas korekcijas neizdara pēc 31. jūlija ceturtajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada, ja vien minētās korekcijas neattiecas uz gadījumiem, par ko Komisija vai attiecīgā dalībvalsts ziņojusi iepriekš.

1.   Katra dalībvalsts līdz katra gada 30. aprīlim informē Komisiju par risinājumiem un attiecīgajiem grozījumiem, kurus tā ierosina pieņemt, lai noteiktu 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās summas. Ierosinātajā risinājumā attiecīgā gadījumā norāda to datu veidu, ko dalībvalsts uzskata par atbilstošiem, un iekļauj PVN pašu resursa bāzes vērtības aplēsi katram postenim.

Komisija līdz tā paša gada 31. maijam nosūta pārējām dalībvalstīm šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju, ko tā saņēmusi no kādas dalībvalsts.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par risinājumiem un saistītām izmaiņām, ko dalībvalstis ierosinājušas saskaņā ar šā panta 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru 60 dienu laikā pēc tam, kad 13. panta 1. punktā minētā komiteja ir sniegusi atzinumu.

1.   Pēc Regulas (ES, Euratom) 2021/768 2. panta 4. punktā minētajām pārbaudēm šīs regulas 7. panta 1. punktā minēto pārskatu koriģē tā, kā noteikts šīs regulas 9. pantā.

2.   Attiecībā uz 4. panta 2. punktā minēto galīgo daudzgadu vidējo svērto likmi Komisija novērtē 9. pantā minētās korekcijas, ko iesniegušas dalībvalstis, lai atrisinātu visus paziņojumus par neatrisinātajiem punktiem attiecībā uz vidējo svērto likmi.

1.   Katra dalībvalsts katru gadu sniedz Komisijai informāciju par visām attiecīgajām izmaiņām administratīvajos procesos un procedūrās, ko tā piemēro PVN iekasēšanai, salīdzinot ar informāciju, ko tā iepriekš iesniegusi.

2.   Komisija kopā ar attiecīgo dalībvalsti apsver, vai ir iespējams uzlabot šos 1. punktā minētos procesus un procedūras.

3.   Komisija ik pēc pieciem gadiem sagatavo ziņojumu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem un gūtajiem panākumiem attiecībā uz PVN iekasēšanu, kā arī par visiem uzlabojumiem.

Pirmoreiz Komisija šādu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

1.   Komisijai palīdz Padomdevēja komiteja pašu resursu jautājumos (ACOR/VAT), kas izveidota ar Regulas (ES, Euratom) 2021/768 7. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*5) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Komisija sagatavo ziņojumu par PVN pašu resursa sistēmas darbību vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim. Ziņojumā norāda:

2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj novērtējumu par to, vai PVN pašu resursu sistēma, jo īpaši daudzgadu vidējā svērtā likme ir efektīva un atbilstīga. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu grozīt šo regulu, lai aprēķinātu galīgo daudzgadu vidējo svērto likmi, pamatojoties uz jaunākajiem datiem.”;