|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2026/4993 |
30.9.2026 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2026/4993)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Λευκωσία”
ES atsauces Nr.: PGI-CY-A1621-AM02 – 1.7.2026.
1. Produkta nosaukums
“Λευκωσία”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☐ |
ACVN |
|
☑ |
AĢIN |
3. Nozare
|
☐ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☑ |
Vīni |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals
Kipra
5. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Nosaukums
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides ministrijas Lauksaimniecības departamenta Vīnkopības un vīndarības nodaļa
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Grozījumi attiecas uz a) vīna aprakstu, b) klasificētajām vīna vīnogu šķirnēm, no kurām vīns ražots, un c) maksimālo ražas iznākumu no hektāra.
Uz konkrētajiem standarta grozījumiem attiecas Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punkts.
Šo standarta grozījumu mērķis ir uzlabot ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) “Λευκωσία” apzīmētā produkta specifikāciju, neradot risku, ka vairs nebūs spēkā vienotajā dokumentā noteiktā saikne ar ģeogrāfisko apgabalu vai neradot turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.
Grozījums neietver izmaiņas produkta nosaukumā vai nosaukuma lietojumā vai kategorijas izmaiņas [kā attiecībā uz vīnu noteikts Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā].
7. Apstiprinātā(-o) standarta grozījuma(-u) apraksts
Temats
Grozījumu apraksts
Apraksts
Standarta grozījumi ietver:
|
a) |
teksta pārstrādāšanu saskaņā ar spēkā esošajiem ES un/vai valsts tiesību aktiem attiecībā uz analītiskajām īpašībām, konkrēti, vidējo vērtību aizstāšanu ar baltvīniem noteikto parametru minimālajām un maksimālajām robežvērtībām, kā arī sārtvīniem un sarkanvīniem noteikto parametru minimālo un maksimālo robežvērtību pievienošanu; |
|
b) |
organoleptisko īpašību apraksta pārstrādāšanu, konkrēti, baltvīnu “izskata”, “aromāta” un “garšas” parametru papildināšanu/labošanu, sniedzot pilnīgus aprakstus, kā arī sārtvīnu un sarkanvīnu organoleptisko īpašību pievienošanu; |
|
c) |
konkrēto vīna vīnogu šķirņu saraksta atjaunināšanu, arī nosaukumu labošanu saskaņā ar jauno spēkā esošo valsts klasifikāciju un šķirnes “Vasilissa” pievienošanu; |
|
d) |
maksimālā ražas iznākuma no hektāra nošķiršanu/koriģēšanu atkarībā no vīna veida (baltvīns, sārtvīns un sarkanvīns). |
|
☑ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
VIENOTAIS DOKUMENTS
Vīna cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
“Λευκωσία”
ES atsauces Nr.: PGI-CY-A1621-AM02 – 1.7.2026.
1. Nosaukums(-i)
“Λευκωσία”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☐ |
ACVN |
|
☑ |
AĢIN |
3. Valsts, pie kuras pieder noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Kipra
4. Lauksaimniecības produkta klasifikācija saskaņā ar kombinētās nomenklatūras pozīciju un kodu, minēta Regulas (ES) 2024/1143 6. panta 1. punktā
2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa izņemot pozīcijā 2009 minēto
5. Vīnkopības produktu kategorijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā
|
1. |
Vīns |
6. Vīna vai vīnu apraksts
Vīnkopības produkts
Baltvīns
Organoleptiskās īpašības
Glāzē ielietais vīns ir dzidrs, zaļgandzeltenā krāsā, kas var kļūt dzeltenāka, ja pirms raudzēšanas veikta ekstrakcija zemā temperatūrā un pēc raudzēšanas, iespējams, veikta izturēšana uz nogulsnēm un maisīšana (sur lies un bâtonnage) un/vai izturēšana koka mucā vai pudelē.
Atkarībā no šķirnēm, no kurām vīns ražots, un izmantotā vīndarības paņēmiena tā aromātu buķetē jūtami augļi ar baltu mīkstumu, tropu augļi un ziedi, un pēc nogatavināšanas/izturēšanas koka mucās, iespējams, arī garšvielu notis.
Dabīgā spirta satura, mineralitātes un dzīvīgā skābuma dēļ vīnam ir pilnmiesīga garša un aromātiska, vidēji ilgstoša pēcgarša.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
—
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
20 |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
10 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
46,6 |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
miliekvivalentos uz litru |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
18 |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
200 |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
—
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
Vīnkopības produkts
Sarkanvīns
Organoleptiskās īpašības
Glāzē ielietais vīns ir dzidrs, ar violetu atspīdumu, dažādos tumši sarkanas krāsas toņos, un pēc izturēšanas pudelē tā krāsa var kļūt ķieģeļsarkana.
Buķete ir sarežģīta un atkarībā no vīnogu šķirnēm, no kurām vīns ražots, un izmantotā vīndarības paņēmiena tajā jūtama sarkano augļu un garšaugu smarža, iespējams, ar garšvielu notīm pēc nogatavināšanas/izturēšanas koka mucās.
Dabīgā spirta satura dēļ vīnam ir pilnmiesīga garša, un tam ir laba struktūra ar spēcīgiem tanīniem, līdzsvarots skābums un vidēji ilgstoša vai ilgstoša aromātiska pēcgarša.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
—
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
20 |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
11 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
46,6 |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
miliekvivalentos uz litru |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
20 |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
150 |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
—
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
Vīnkopības produkts
Sārtvīns
Organoleptiskās īpašības
Vīns ir dzidrs, sīpolmizas, laša, sārtā vai citos sarkanas krāsas toņos.
Atkarībā no vīnogu šķirnēm, no kurām vīns ražots, un izmantotā vīndarības paņēmiena tā aromāta buķetē jūtamas sarkanās ogas un garšaugi.
Dabīgā spirta satura, mineralitātes un dzīvīgā skābuma dēļ vīnam ir pilnmiesīga garša un aromātiska, vidēji ilgstoša pēcgarša.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
—
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
20 |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
10 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
46,6 |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
miliekvivalentos uz litru |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
18 |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
200 |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
—
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
7. Vīndarības metodes
7.1. Īpašas vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, un attiecīgi ražošanas ierobežojumi
—
Vīndarības ierobežojumi
Vīndārziem jābūt iekļautiem kompetentās iestādes vīndārzu reģistrā, tiem jābūt vismaz 4 gadus veciem, un tajos jābūt vismaz 168 augiem uz dekāru.
Apstrāde: ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem katru vīnkopības sezonu.
Apgriešana: katru vīnkopības sezonu.
—
Vīndarības ierobežojumi
Vinifikācijai jānotiek attiecīgajā administratīvajā apgabalā vai tā tiešā tuvumā.
7.2. Maksimālais ražas iznākums
Baltvīns
|
Maksimālais ražas iznākums: |
14 000 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
kilogrami vīnogu no hektāra |
Sārtvīns
|
Maksimālais ražas iznākums: |
10 500 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
kilogrami vīnogu no hektāra |
Sarkanvīns
|
Maksimālais ražas iznākums: |
10 500 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
kilogrami vīnogu no hektāra |
8. Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes, no kā vīns vai vīni ražoti
|
— |
“Alicante Bouschet” |
|
— |
“Altesse” |
|
— |
“Cabernet Franc” |
|
— |
“Cabernet Sauvignon” |
|
— |
“Carignan” – “Carignan Noir” |
|
— |
“Chardonnay” |
|
— |
“Chenin Blanc” |
|
— |
“Cinsaut” – “Cinsault”, “Oeillade” |
|
— |
“Gamay” – “Gamay Noir” |
|
— |
“Gewurztraminer” – “Traminer” |
|
— |
“Grenache” – “Grenache Noir” |
|
— |
“Malbec” |
|
— |
“Malvasia Bianca” |
|
— |
“Malvasia Grossa” |
|
— |
“Malvasia Lunga” |
|
— |
“Malvasia di Candia” – “Malvasia Aromatica” |
|
— |
“Merlot” – “Merlot Noir” |
|
— |
“Mourvedre” – “Mataro” |
|
— |
“Mueller Thurgau” – “Muller Thurgau” |
|
— |
“Palomino” |
|
— |
“Pinot Blanc” |
|
— |
“Pinot Noir” |
|
— |
“Riesling” – “Rhine Riesling” |
|
— |
“Sangiovese” |
|
— |
“Sauvignon Blanc” |
|
— |
“Semillon” |
|
— |
“Sylvaner” |
|
— |
“Syrah” – “Shiraz” |
|
— |
“Ugni Blanc” – “Trebbiano” |
|
— |
“Viognier” |
|
— |
“Zinfandel” – “Primitivo” |
|
— |
“Agiorgitiko” |
|
— |
“Athiri” – “Athiri Aspro” [baltā “Athiri”] |
|
— |
“Athiri Mavro” – “Mavrathiro” |
|
— |
“Assyrtiko” |
|
— |
“Vasilissa” – “Vasilissa Morocanella” |
|
— |
“Vertzami” – “Lefkada” |
|
— |
“Vlouriko” – “Flouriko” |
|
— |
“Giannoudi” |
|
— |
“Thrapsathiri” |
|
— |
“Canella” |
|
— |
“Korinthiaki” |
|
— |
“Limnio” |
|
— |
“Mandilaria” |
|
— |
“Maratheftiko” – “Vamvakada”, “Pampatzia” |
|
— |
“Mavrodaphne” |
|
— |
“Mavrotragano” |
|
— |
“Mavro” – “Local Mavro Ambelisimo” |
|
— |
“Morocanella” |
|
— |
“Moschato Alexandreias” – “Malaga”, “Muscat of Alexandria” |
|
— |
“Moschato Amvourgou” – “Black Muscat”, “Muscat Hamburg” |
|
— |
“Moschato Aspro” [baltais muskats] – “Muscat duotone”, “Moschato Samou” [Samas muskats] |
|
— |
“Moschato Kyprou” [Kipras muskats] |
|
— |
“Moschofilero” |
|
— |
“Xinomavro” |
|
— |
“Xynisteri” |
|
— |
“Ophthalmo” |
|
— |
“Promara” |
|
— |
“Rhoditis”/“Roditis” |
|
— |
“Sultanina”/“Soultanina” – “Soultana” |
|
— |
“Spourtiko” |
9. Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
Nikosijas [Nicosia] eparhijas administratīvās robežas
10. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
Cēloniskās saiknes ar ģeogrāfisko izcelsmi pamatā ir:
|
☑ |
reputācija; |
|
☑ |
atšķirīga kvalitāte; |
|
☑ |
citas īpašības. |
Vīnkopības produkta kategorija
|
1. |
Vīns |
Kopsavilkums par saikni
Runājot par aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) “Λευκωσία”, cēloniskā saikne starp vīnkopības produktu ģeogrāfisko izcelsmi ir saistīta ar specifiskiem dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem, kas spēcīgi ietekmē ražoto vīnu organoleptiskās īpašības, kā aprakstīts iedaļā “Vīna vai vīnu apraksts”.
A.
Nikosijas eparhija atrodas Kipras Republikas faktiski kontrolētās Kipras daļas ziemeļos, un dienvidrietumos tā robežojas ar Pafas [Paphos] eparhiju, ziemeļos – ar Kirenijas [Keryneia] eparhiju, dienvidaustrumos – ar Larnakas [Larnaca] eparhiju, austrumos – ar Famagustas [Famagusta] eparhiju, bet dienvidos – ar Limasolas [Limassol] eparhiju. Tās platība ir 2 717 kvadrātkilometri, un tā aizņem aptuveni 30 % no Kipras kopējās platības.
Reljefa un augsnes īpašības
Kalnu reljefs, stāvas dabiskas nogāzes 500–1 300 m augstumā virs jūras līmeņa, vidējais slīpums 20–40°, daudz aizu un kalnu grēdu, vulkāniska, akmeņaina un neauglīga augsne. Lai varētu ierīkot un kopt vīndārzus, parasti tiek veidotas terases, ko notur tradicionālās sausā krāvuma akmens sienas.
Klimata īpašības
Nikosijas eparhijas klimats neatšķiras no vispārējā Vidusjūras klimata, kas raksturīgs Kiprai kopumā. Vidējā temperatūra atšķiras atkarībā no reljefa un augstuma virs jūras līmeņa. Galvenās klimata īpašības ir karstās un sausās vasaras no maija vidus līdz septembra vidum un maigās ziemas no novembra līdz februārim. Nikosijas vīnkopības apgabali galvenokārt atrodas Trooda [Troodos] kalnu grēdas ziemeļu nogāzēs. Vidējā dienas temperatūra vasarā ir no 23 °C līdz 26 °C, bet ziemā – no 7 °C līdz 8 °C. Dienā ir vidēji 8 saules gaismas stundas. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir no 600 līdz 950 milimetriem, un visvairāk nokrišņu izkrīt decembrī, janvārī, februārī un martā, savukārt pārējos gada mēnešos nokrišņu ir maz vai nav vispār. Divus mēnešus – decembrī un janvārī – apgabalos, kuru augstums pārsniedz 1 000 metrus virs jūras līmeņa, parasti vērojams sniegs.
Ūdens trūkumu vīnkokiem rada visi iepriekš minētie faktori, it īpaši salīdzinoši seklās un neauglīgās augsnes, siltais klimats un nelielais nokrišņu daudzums. Ražas iznākums ir salīdzinoši neliels, un sastāvdaļu dabiskā koncentrācija rada šīs ģeogrāfiskās izcelsmes vīnu raksturīgās aromāta īpašības un garšas struktūru, kā aprakstīts iedaļā “Vīna vai vīnu apraksts”.
B.
Tā kā vīndārzi tiek stādīti neauglīgā un slīpā zemē, to uzturēšana ir īpaši sarežģīta. Lielākajā daļā vīndārzu vīnkokus stāda neregulāri. Vīnkokus parasti veido tradicionālajā kausa formā, un audzēto šķirņu klāsts sastāv galvenokārt no “Mavro”, “Xynisteri” un “Maratheftiko”. Maksimālo ražas iznākumu noteica paši ražotāji (vīnkopji un vīndari), pamatojoties uz laika gaitā apkopotiem empīriskiem datiem, un 2004. gadā to oficiāli noteica valsts tiesību aktos. Arī terašu un tradicionālo sausā krāvuma akmens sienu veidošana ir nozīmīga cilvēku iejaukšanās šajā apgabalā. Atļautās vīndarības metodes ir tās, kas noteiktas ES tiesību aktos, savukārt valsts tiesību aktos ir noteikti minimālie dabīgās spirta tilpumkoncentrācijas līmeņi.
Cēloniskā mijiedarbība
To, kā izpaužas saikne ar AĢIN “Λευκωσία”, nosaka specifiskie cilvēkfaktori apvienojumā ar augsnes un klimata īpašībām. Konkrēti, vulkāniskas izcelsmes augsnes īpašības, kura galvenokārt sastāv no gabro un diabaza iežiem, stāvais kalnainais reljefs, salīdzinoši lielais augstums virs jūras līmeņa ar nogāzēm un seklu augsni, temperatūra, saulesgaisma, lielāks nokrišņu daudzums un vīnkoku veidošana tradicionālajā kausa formā nodrošina visiem šā ģeogrāfiskā apgabala vīniem izcilu spirta saturu un sarkanvīniem – to struktūru ar spēcīgiem tanīniem. To, kā izpaužas saikne ar AĢIN “Λευκωσία”, nosaka specifiskie cilvēkfaktori apvienojumā ar augsnes un klimata īpašībām.
11. Citas piemērojamās prasības
Prasības/atkāpes temats
Vinifikācijai jānotiek vai nu noteiktajā apgabalā, vai tā tiešā tuvumā.
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Citas prasības/atkāpes veids
Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības/atkāpes apraksts
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (Normatīvo administratīvo aktu (RAA) Nr. 536/2014) vinifikācijai jānotiek vai nu noteiktajā apgabalā, vai tā tiešā tuvumā.
Prasības/atkāpes temats
Obligāta informācija par cukuru saturu vīnā
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Citas prasības/atkāpes veids
Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu
Prasības/atkāpes apraksts
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (RAA Nr. 52/2016) tagad ir obligāti jānorāda informācija par cukuru saturu vīnā.
Prasības/atkāpes temats
Vīnogu ražas gada obligāta norādīšana
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Citas prasības/atkāpes veids
Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu
Prasības/atkāpes apraksts
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (RAA Nr. 52/2016) tagad ir obligāti jānorāda vīnogu ražas gads. Šis pienākums neattiecas uz iepakojumu, kura nominālais tilpums ir 200 mililitri vai mazāks, vai uz vīniem, kas neatbilst Regulas (ES) 2019/33 49. pantā noteiktajām prasībām par ražas gada neobligātu norādīšanu.
Elektroniska atsauce (URL) uz produkta specifikācijas publikāciju
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/4993/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)