<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-245/19</NO.CASE><NO.CASE>C-246/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0245</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:516">EU:C:2020:516</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>25</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>25</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – Apvienotās lietas C‑245/19 un C‑246/19</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">État du Grand</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">duché de Luxembourg</HT> (Tiesību aizsardzība tiesā attiecībā uz informācijas pieprasījumiem nodokļu jomā)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Juliane Kokott</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200702">2020. gada 2. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Apvienotās lietas C‑245/19 un C‑246/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">État du Grand‑duché de Luxembourg</HT></P><P>pret</P><P>B (C‑245/19),</P><P>B,</P><P>C,</P><P>D,</P><P>F.C. (C‑246/19),</P><P>citi lietas dalībnieki –</P><P>A</P><P>(Tiesību aizsardzība tiesā attiecībā uz informācijas pieprasījumiem nodokļu jomā)</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Apelācijas instances administratīvā tiesa, Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu tiesību akti</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2011/16/ES</KEYWORD><KEYWORD>Administratīva sadarbība nodokļu jomā</KEYWORD><KEYWORD>1. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>5. pants</KEYWORD><KEYWORD>Citas dalībvalsts nodokļu iestādes informācijas pieprasījums</KEYWORD><KEYWORD>Pieprasījuma saņēmējas nodokļu iestādes rīkojums sniegt informāciju</KEYWORD><KEYWORD>Pieprasītās informācijas prognozējamais svarīgums</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību harta</KEYWORD><KEYWORD>7. un 8. pants</KEYWORD><KEYWORD>47. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā</KEYWORD><KEYWORD>Pārsūdzības iespējas tiesā izslēgšana personai, kurai ir pienākums sniegt informāciju, nodokļu maksātājam, uz kuru attiecas informācija, un citām ieinteresētajām trešajām personām</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Pašlaik sabiedrības, tiesisko reformu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes Direktīvu 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="064" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 64, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) pašlaik piemēro redakcijā ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu (ES) 2018/822 (<DATE ISO="20180525">2018. gada 25. maijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="139" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 139, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Dalībvalstīm noteikumi, ar kuriem tās izpilda attiecīgos grozījumus, jāpiemēro no <DATE ISO="20200701">2020. gada 1. jūlija</DATE>.</P></NOTE> un Tiesas judikatūras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedumi, 2019. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">N Luxembourg 1</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/16, C‑118/16, C‑119/16 un C‑299/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:134">EU:C:2019:134</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T Danmark</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Y Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑116/16 un C‑117/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:135">EU:C:2019:135</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un mani secinājumi šajās lietās (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑115/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:143">EU:C:2018:143</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑116/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:144">EU:C:2018:144</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑117/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:145">EU:C:2018:145</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑118/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:146">EU:C:2018:146</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑119/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:147">EU:C:2018:147</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑299/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:148">EU:C:2018:148</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> uzmanības centrā ir nodokļu apiešanas vai – vēl vairāk – izvairīšanās no nodokļu maksāšanas efektīva apkarošana. Neapšaubāmi, lai starptautiskā mērogā varētu cīnīties pret nodokļu maksātāju īstenotu nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (ESAO tā sauktais <HT TYPE="ITALIC">BEPS</HT> projekts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, <HT TYPE="ITALIC">Base Erosion and Profit Shifting</HT>.</P></NOTE>), ir vajadzīga labāka sadarbība starp valstu nodokļu iestādēm un it īpaši efektīva informācijas apmaiņa.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Konkrētais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par otru informācijas apmaiņas sistēmas pusi – personu, kurām ir pienākums atklāt informāciju, nodokļu maksātāju un citu trešo personu, kuras, iespējams, nezina par to datu izpaušanu, juridiski aizsargātām tiesībām (piemēram, pamattiesībām uz datu aizsardzību). Izskatāmajā lietā Luksemburgas Lielhercogiste bija likumā skaidri izslēgusi iespēju pārsūdzēt rīkojumus sniegt informāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Berlioz</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa šajā kontekstā jau ir lēmusi, ka persona, kurai saistībā ar informācijas apmaiņu starp valstu nodokļu iestādēm atbilstoši Direktīvai 2011/16<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Attiecīgajā lietā piemērojama Direktīva 2011/16, kas grozīta ar Padomes Direktīvu (ES) 2016/2258 (<DATE ISO="20161206">2016. gada 6. decembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="342" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 342, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> ir uzdots sniegt informāciju, ir tiesīga pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī netieši pārbaudīt rīkojuma sniegt informāciju likumību, apstrīdot lēmumu par finansiālu sankciju, kuru pieprasījuma saņēmēja iestāde ir piemērojusi par šīs personas atteikumu sniegt informāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un rezolutīvās daļas 2) punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Tagad izskatāmais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par iespēju pārsūdzēt tieši tādas valsts nodokļu iestādes rīkojumu sniegt informāciju, kura vēlas sniegt vai attiecīgi kurai ir jāsniedz informācija citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai nodokļu iestādei. Šajā lietā pret to vēršas ne tikai persona, kurai ir pienākums sniegt informāciju, bet arī nodokļu maksātāja un citas attiecīgās trešās personas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Tiesai tagad ir jāprecizē, vai atbilstoši Direktīvai 2011/16 par iejaukšanos personas, kurai ir pienākums sniegt informāciju, nodokļu maksātāja un citu attiecīgo trešo personu pamattiesībās ir uzskatāms jau pats rīkojums sniegt informāciju, attiecībā uz kuru ir jābūt pieļautai efektīvai pārsūdzības iespējai tiesā saskaņā ar Hartas 47. pantu. Turklāt jautājums ir arī par to, cik konkrēti un precīzi ir jābūt noformulētam pieprasījumam, kas skar attiecīgās personas, lai pieprasījuma saņēmēja nodokļu iestāde varētu novērtēt pieprasītās informācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>prognozējamo svarīgumu<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> citas dalībvalsts nodokļu procedūrā. Proti, saskaņā ar Direktīvu 2011/16 administratīvā sadarbība attiecas tikai uz informāciju, kas ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>prognozējami svarīga<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Pamattiesību harta</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Hartas 7. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Hartas 8. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Personas datu aizsardzība<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="008.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.</ALINEA><ALINEA>3. [..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Hartas 47. panta pirmajā daļā ir reglamentētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2011/16</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 9. apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>[..] <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> norma ir paredzēta, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, vienlaikus precizējot, ka dalībvalstīm nav atļauts veikt t.s. pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) vai pieprasīt informāciju, kas, visticamāk, nav saistīta ar attiecīgā nodokļu maksātāja nodokļu jautājumiem. [..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 1. pantā ir definēts tās priekšmets:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā direktīvā paredz noteikumus un kārtību, kādā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai apmainītos ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga, lai pārvaldītu un īstenotu minēto dalībvalstu valsts tiesību aktus, kas attiecas uz 2. pantā minētajiem nodokļiem.</ALINEA><ALINEA>2. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstīs piemēro noteikumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās. Tā neskar arī dalībvalstu saistību izpildi attiecībā uz plašāku administratīvu sadarbību, kas izriet no citiem tiesību instrumentiem, tostarp divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 5. pantā ir paredzēta procedūra informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei jebkuru 1. panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā iegūst administratīvā procedūrā.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 6. pantā ir reglamentēta informācijas pieprasījuma veikšana:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pieprasījuma saņēmēja iestāde noorganizē jebkādu administratīvo procedūru veikšanu, kas vajadzīgas, lai iegūtu 5. pantā minēto informāciju.</ALINEA><ALINEA>2. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Lai iegūtu pieprasīto informāciju vai lai veiktu pieprasīto administratīvo procedūru, pieprasījuma saņēmēja iestāde ievēro kārtību, kādu tā ievērotu, ja rīkotos pēc savas iniciatīvas vai pēc savas dalībvalsts citas iestādes pieprasījuma.</ALINEA><ALINEA>4. [..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Visbeidzot, Direktīvas 2011/16 25. pantā ir precizēts, ka datu aizsardzību piemēro arī administratīvas sadarbības nodokļu jomā kontekstā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Starptautiskās tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Konvencija par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Eiropas Padomes dalībvalstis un ESAO dalībvalstis <DATE ISO="19880125">1988. gada 25. janvārī</DATE> parakstīja Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Eiropas Padome, Eiropas Līgumu sērija Nr. 127, kurā grozījumi izdarīti ar 2010. gada protokolu, Eiropas Līgumu sērija Nr. 208. Oficiāla ir tikai konvencijas angļu valodas un franču valodas versija.</P></NOTE>. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir ratificējušas Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Visiem administratīvās palīdzības veidiem piemēro konvencijas 23. pantu par pārsūdzības iespējām:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="023.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Prasības attiecībā uz Saņēmējas Valsts veiktajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo Konvenciju, ir jāceļ tikai šīs Valsts attiecīgajās iestādēs.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="023.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="023.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Tiklīdz galīgais lēmums attiecībā uz prasību tiek pieņemts, Saņēmēja Valsts [..], atkarībā no apstākļiem, informē otru Valsti par šo lēmumu un tā ietekmi uz palīdzības pieprasījumu.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ESAO nodokļu paraugkonvencija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>ESAO Padome <DATE ISO="19630730">1963. gada 30. jūlijā</DATE> pieņēma ieteikumu par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu (ESAO nodokļu paraugkonvencija)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><HT TYPE="ITALIC">Recommendation concerning the Avoidance of Double Taxation / Recommandation concernant la suppression des doubles impositions</HT>. ESAO nodokļu paraugkonvencijas aktuālā redakcija ir datēta <DATE ISO="20171121">2017. gada 21. novembrī</DATE>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta 1. punkts skar informācijas apmaiņu, un tajā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="026.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga šīs Konvencijas noteikumu izpildei vai tādu valsts tiesību aktu administrēšanai vai piemērošanai, kuri attiecas uz jebkāda veida un nosaukuma nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzēju valstu vai to administratīvi teritoriālo veidojumu vārdā, ciktāl nodokļu uzlikšana saskaņā ar šādiem valsts tiesību aktiem nav pretrunā šai Konvencijai. [..]<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> [Neoficiāls tulkojums.]</ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nolīgums nodokļu jomā starp Luksemburgu un Spāniju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Kopš 1988. gada ir spēkā <DATE ISO="19860603">1986. gada 3. jūnija</DATE> Nolīgums nodokļu jomā starp Luksemburgu un Spānijas Karalisti, kas tika parakstīts <DATE ISO="19860603">1986. gada 3. jūnijā</DATE> Madridē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P><HT TYPE="ITALIC">Convention entre le Grand‑Duché de Luxembourg et le Royaume d’Espagne tendant à éviter les doubles impositions en matière d’impôts sur le revenu et sur la fortune et à prévenir la fraude et l’évasion fiscales / Convenio entre el Reino de España y el Gran Ducado de Luxemburgo para evitar la doble imposición en materia de impuestos sobre la Renta y el Patrimonio y para prevenir el fraude y la evasión fiscal</HT>, kurā grozījumi izdarīti ar <DATE ISO="20091110">2009. gada 10. novembra</DATE> protokolu.</P></NOTE>. Nolīguma nodokļu jomā 27. panta 1. punktā ir reglamentēta informācijas apmaiņa, un tas atbilst ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta 1. punktam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Luksemburgas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> likums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Luksemburga Direktīvu 2011/16 transponēja ar <DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> likumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Likums, ar ko transponē Direktīvu 2011/16, <HT TYPE="ITALIC">Mémorial A</HT> 2013, 756. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> likuma 6. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Pieprasījuma saņēmēja iestāde Luksemburgā pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma paziņo tai informāciju, kura ir tās rīcībā vai kuru tā iegūst administratīvās procedūras rezultātā un kura ir prognozējami svarīga pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iekšējo tiesību aktu saistībā ar 1. pantā minētajiem nodokļiem un nodevām administrēšanai un piemērošanai.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Pēc tam tika pieņemts <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> Likums par procedūru, kas piemērojama informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma nodokļu jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P><HT TYPE="ITALIC">Mémorial A</HT> 2014, 4170. lpp.</P></NOTE>. Tā 1. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šo likumu no tā spēkā stāšanās brīža piemēro pieprasījumiem par informācijas apmaiņu, kuri iesniegti nodokļu jomā un kurus iesniegusi pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde saskaņā ar:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>grozīto <DATE ISO="20130329">2013. gada 29. marta</DATE> Likumu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā [..].<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Nodokļu administrācijas var pieprasīt jebkādu informāciju, kura ir vajadzīga, lai piemērotu informācijas apmaiņu, kas paredzēta konvencijās un likumos, no šīs informācijas turētāja.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Informācijas turētājam ir jāsniedz visa pieprasītā informācija precīzi un bez grozījumiem mēneša laikā no lēmuma par rīkojuma sniegt pieprasīto informāciju paziņošanas. Šis pienākums ietver tādu negrozītu dokumentu nodošanu, uz kuriem šī informācija ir balstīta.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 3. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Kompetentā nodokļu administrācija pārbauda informācijas apmaiņas pieprasījuma formālu atbilstību. Informācijas apmaiņas pieprasījums ir formāli atbilstīgs, ja tajā ir norādīts juridiskais pamats un kompetentā pieprasījuma iesniedzēja iestāde, kā arī citas konvencijās un tiesību aktos paredzētas norādes.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="6"?><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kompetentās nodokļu administrācijas rīcībā nav pieprasītās informācijas, kompetentās nodokļu iestādes direktors vai viņa pārstāvis ar ierakstītu vēstuli dara zināmu informācijas turētājam savu lēmumu par rīkojumu sniegt pieprasīto informāciju. Lēmuma paziņošana pieprasītās informācijas turētājam nozīmē paziņošanu jebkurai citai tajā minētai personai.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 5. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Ja pieprasīto informāciju nesniedz noteiktajā viena mēneša termiņā no lēmuma par rīkojumu sniegt pieprasīto informāciju paziņošanas, informācijas turētājam var piemērot administratīvo naudas sodu nodokļu jomā, kas nepārsniedz <FT TYPE="NUMBER">250000</FT> EUR. Naudas soda apmēru nosaka kompetentās nodokļu administrācijas direktors vai viņa pārstāvis.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT><DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 6. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Informācijas apmaiņas pieprasījumi un lēmumi par rīkojuma izdošanu, kas minēti 3. panta 1. un 3. punktā, nav pārsūdzami.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Par 5. pantā minētajiem lēmumiem informācijas turētājs var celt prasību par lēmumu grozīšanu <HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif</HT> [Pirmās instances administratīvajā tiesā]. Šī prasība ir jāceļ viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas pieprasītās informācijas turētājam. Prasībai ir apturoša iedarbība. Atkāpjoties no tiesību aktiem par tiesvedību administratīvajās tiesās, katrs lietas dalībnieks var iesniegt tikai vienu procesuālo rakstu, ieskaitot pieteikumu par lietas ierosināšanu. Iebildumu raksts ir jāiesniedz viena mēneša laikā, kuru sāk skaitīt no pieteikuma par lietas ierosināšanu iesniegšanas tiesas kancelejā. Tomēr lietas izmeklēšanas interesēs tās palātas priekšsēdētājs, kuram ir jāizskata lieta, pēc savas ierosmes var uzdot iesniegt papildu procesuālos rakstus viņa noteiktajā termiņā. <HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif</HT> nolēmumu pieņem viena mēneša laikā, kuru sāk skaitīt no iebildumu raksta iesniegšanas brīža vai papildu procesuālo rakstu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT><DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likums, ar ko groza [2014. gada] 25. novembra likumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P><HT TYPE="ITALIC">Mémorial A</HT> 2019, 112. lpp.</P></NOTE>, stājās spēkā <DATE ISO="20190309">2019. gada 9. martā</DATE>. Ar <DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likumu it īpaši tika veikti grozījumi <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 3. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tagad <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka kompetentā nodokļu administrācija pārliecinās, ka pieprasītajai informācijai, kas skar attiecīgā nodokļu maksātāja un informācijas turētāja identitāti, kā arī attiecīgā nodokļu audita vajadzības, pilnībā netrūkst prognozējamā svarīguma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 6. panta 1. punktu informācijas turētājam tagad ir iespēja vērsties tiesā, ceļot prasību atcelt 3. panta 3. punktā minēto lēmumu par rīkojumu sniegt pieprasīto informāciju administratīvajā tiesā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas un lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Pamatlietas ir ierosinātas saistībā ar diviem Spānijas nodokļu administrācijas informācijas pieprasījumiem Luksemburgas nodokļu administrācijai. Spānijas nodokļu administrācija tos balsta uz <DATE ISO="19860603">1986. gada 3. jūnija</DATE> Nolīgumu nodokļu jomā starp Luksemburgu un Spāniju un Direktīvu 2011/16. Abi informācijas pieprasījumi attiecas uz mākslinieci F.C., kuras dzīvesvieta ir Spānijā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas C‑245/19 fakti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Saistībā ar pirmo informācijas pieprasījumu, kas datēts <DATE ISO="20161018">2016. gada 18. oktobrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Directeur de l’administration des contributions directes de Luxembourg</HT> (Luksemburgas Tiešo nodokļu administrācijas direktors) <DATE ISO="20170616">2017. gada 16. jūnijā</DATE> izdeva rīkojumu Luksemburgā reģistrētajai sabiedrībai B. Ar attiecīgo rīkojumu viņš sākotnēji aicināja sabiedrību B iesniegt starp sabiedrību B un sabiedrībām E un F par F.C. autortiesībām noslēgto līgumu kopijas par laika periodu no 2011. līdz 2014. gadam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Turklāt viņš lūdza sabiedrību B sniegt šādu informāciju un iesniegt šādus dokumentus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Lūdzu, iesniedziet visus citus līgumus, kas bija spēkā 2011.–2014. taksācijas gadā, kā arī visus citus līgumus, kas noslēgti pirms vai pēc tam un ir stājušies spēkā iepriekš minētajos taksācijas gados attiecībā uz mākslinieci F.C.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Visbeidzot, viņš aicināja sabiedrību B iesniegt visu izrakstīto un saņemto rēķinu saistībā ar šiem līgumiem kopijas, kā arī norādīt šo rēķinu iekasēšanas un samaksas veidu un iesniegt detalizētus banku kontu pārskatus un informāciju par finanšu iestādēm, kurās ir noguldīti bilancē ietvertie līdzekļi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Vēstulē bija ietverta norāde, ka saskaņā ar <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 6. pantu šis rīkojums nav pārsūdzams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas C‑246/19 fakti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Saistībā ar otro informācijas pieprasījumu, kas datēts <DATE ISO="20170316">2017. gada 16. martā</DATE>, Luksemburgas nodokļu administrācija <DATE ISO="20170529">2017. gada 29. maijā</DATE> izdeva rīkojumu bankai A, kuras juridiskā adrese ir Luksemburgā. Tajā nodokļu administrācija aicināja banku A par laika periodu no 2011. līdz 2014. gadam nosaukt konkrēta bankas konta pašreizējos turētājus, personas/personu vārdu/vārdus, kura/kuras pilnvarota/pilnvarotas rīkoties ar attiecīgo bankas kontu, un personas/personu vārdu/vārdus, kura/kuras ir atvērušas attiecīgo kontu, arī tad, ja konta atvēršanas datums neietilpst šajā rīkojumā minētajā laika periodā, kā arī iesniegt konta izrakstus par attiecīgo periodu un norādīt konta faktiskos īpašniekus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Turklāt banka A tika aicināta sniegt šādu informāciju un iesniegt šādus dokumentus par laika periodu no 2011. līdz 2014. gadam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Sniedziet, lūdzu, informāciju par to, vai konts [..] tika atvērts pēc <DATE ISO="20141231">2014. gada 31. decembra</DATE>. Ja tā, lūdzu, norādiet, vai naudas līdzekļu avots ir cits Jūsu kredītiestādē atvērts konts, un, ja tas tā ir, lūdzu, iesniedziet šī cita konta izrakstus par attiecīgo laika periodu.</P></ITEM><ITEM><P>Lūdzu, norādiet visus aktīvus, kas attiecīgajā periodā F.C. piederēja sabiedrībā D, sabiedrībā B vai citās sabiedrībās, kuras ir F.C. kontrolē, un iesniedziet, lūdzu, to apliecinošus dokumentus.</P></ITEM><?PAGE NO="8"?><ITEM><P>Norādiet, lūdzu, visus aktīvus, kuru faktiskā īpašniece attiecīgajā laika periodā bija F.C., un iesniedziet, lūdzu, to apliecinošus dokumentus.<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></P></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Visbeidzot, Luksemburgas nodokļu administrācija aicināja banku A iesniegt visu dokumentu kopijas, kam bija nozīme iepriekš minētā rīkojuma kontekstā. Vēstulē bija ietverta arī norāde, ka saskaņā ar <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 6. pantu attiecīgais rīkojums nav pārsūdzams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pamattiesvedības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170717">2017. gada 17. jūlijā</DATE> sabiedrība B (lieta C‑245/19) un F.C., kā arī sabiedrības B, C un D (lieta C‑246/19) cēla prasības <HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif</HT> (Pirmās instances administratīvā tiesa, Luksemburga) par Luksemburgas nodokļu administrācijas <DATE ISO="20170529">2017. gada 29. maija</DATE> un attiecīgi 16. jūnija rīkojumiem un lūdza grozīt attiecīgos rīkojumus, pakārtoti – tos atcelt. Banka A piedalījās pēdējā minētajā tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180626">2018. gada 26. jūnija</DATE> spriedumiem <HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif</HT> (Pirmās instances administratīvā tiesa) daļēji apmierināja prasības. Pirmkārt, tā atcēla <DATE ISO="20170529">2017. gada 29. maija</DATE> lēmumu (lieta C‑245/19) daļā, ar kuru sabiedrībai B bija uzdots iesniegt visus citus līgumus par 2011. līdz 2014. taksācijas gadu, nevis tikai ar sabiedrībām E un F noslēgtos līgumus par F.C. tiesībām, un visus citus līgumus attiecībā uz F.C, kas noslēgti pirms vai pēc tam un ir stājušies spēkā iepriekš minētajos taksācijas gados.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Otrkārt, tā atcēla <DATE ISO="20170616">2017. gada 16. jūnija</DATE> lēmumu (lieta C‑246/19) daļā, ar kuru bankai A bija uzdots:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>gadījumā, ja attiecīgais bankas konts ir atvērts pēc <DATE ISO="20141231">2014. gada 31. decembra</DATE>, precizēt, vai naudas līdzekļu avots ir cits šajā kredītiestādē atvērts konts, un, ja tas tā ir, iesniegt šī cita konta izrakstus par attiecīgo laika periodu,</P></ITEM><ITEM><P>norādīt visus aktīvus, kas nodokļu maksātājai attiecīgajā periodā piederēja nevis sabiedrībās B un D, bet citās sabiedrībās, kuras bija nodokļu maksātājas kontrolē, un iesniegt to apliecinošus dokumentus, un</P></ITEM><ITEM><P>norādīt visus aktīvus, kuru faktiskā īpašniece attiecīgajā laika periodā bija nodokļu maksātāja, un iesniegt to apliecinošus dokumentus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunal administratif</HT> (Pirmās instances administratīvā tiesa) pārsūdzības pieņemamību balstīja uz to, ka <DATE ISO="20141125">2014. gada 25. novembra</DATE> likuma 6. pants ir pretrunā Hartas 47. pantam un tādēļ tas nav jāpiemēro. Pamatotības kontekstā administratīvā tiesa attiecīgo informāciju, ko prasīja sniegt Luksemburgas nodokļu administrācija, novērtēja kā tādu, kas nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>prognozējami svarīga<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> Direktīvas 2011/16 izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT><DATE ISO="20180724">2018. gada 24. jūlijā</DATE> Luksemburga par šiem spriedumiem iesniedza apelācijas sūdzības <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Apelācijas instances administratīvā tiesa, Luksemburga). Luksemburga it īpaši uzskata, pirmkārt, ka saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem administratīvajā tiesā pārsūdzēt var tikai lēmumu par finansiālas sankcijas piemērošanu. Šāda situācija atbilstot Hartas 47. panta prasībām. Otrkārt, Spānijas iestāžu pieprasītā informācija esot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>prognozējami svarīga<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un prejudiciālie jautājumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Apelācijas instances administratīvā tiesa) ar <DATE ISO="20190314">2019. gada 14. marta</DATE> lēmumiem apturēja tiesvedības un saskaņā ar LESD 267. pantu iesniedza Tiesai lietā C‑245/19 šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>1)</NO.P><TXT>Vai Hartas 7. un 8. pants un 52. panta 1. punkts, attiecīgā gadījumā tos interpretējot kopā ar minētās Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus dalībvalsts tiesību aktus, atbilstoši kuriem saistībā ar procedūru informācijas apmaiņas pēc pieprasījuma jomā, kas tostarp ir paredzēta, lai ieviestu Direktīvu 2011/16, ir izslēgta jebkāda veida pārsūdzība, tostarp tiesā, ko var izmantot trešā persona, kas ir informācijas turētāja, par lēmumu, ar kuru šīs dalībvalsts kompetentā iestāde tai nosaka pienākumu sniegt informāciju, lai reaģētu uz informācijas apmaiņas pieprasījumu, ko ir iesniegusi cita dalībvalsts?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša – vai Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkts un 5. pants ir interpretējami tādējādi, ka – attiecīgā gadījumā ņemot vērā ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta interpretācijas turpmākās attīstības raksturu – informācijas apmaiņas pieprasījums, kuru apmierina ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu par rīkojuma izdošanu, atbilst kritērijam par to, ka nav acīmredzama prognozējamā svarīguma trūkuma, ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts norāda attiecīgā nodokļu maksātāja identitāti, laikposmu, uz ko attiecas izmeklēšana pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, un pieprasītās informācijas turētāja identitāti, vienlaikus papildus prasot informāciju par līgumiem, rēķiniem un ar tiem saistītajiem maksājumiem, kas nav precīzi norādīti, bet ir konkretizēti ar tādiem kritērijiem kā, pirmkārt, fakts, ka tos esot noslēdzis identificēts informācijas turētājs, otrkārt, to piemērojamība taksācijas gados, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ko veic pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iestādes, un, treškārt, to saikne ar identificēto nodokļu maksātāju?<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Lietā C‑246/19 <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Apelācijas instances administratīvā tiesa) ir uzdevusi šādus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>1)</NO.P><TXT>Vai Hartas 7. un 8. pants un 52. panta 1. punkts, attiecīgā gadījumā tos interpretējot kopā ar minētās Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus dalībvalsts tiesību aktus, atbilstoši kuriem saistībā ar procedūru informācijas apmaiņas pēc pieprasījuma jomā, kas tostarp ir paredzēta, lai ieviestu Direktīvu 2011/16, ir izslēgta jebkāda veida pārsūdzība, tostarp tiesā, ko var izmantot nodokļu maksātājs, uz kuru attiecas izmeklēšana pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, un attiecīgā trešā persona, par lēmumu, ar ko šīs dalībvalsts kompetentā iestāde informācijas turētājam nosaka pienākumu sniegt informāciju, lai izpildītu informācijas apmaiņas pieprasījumu, kuru ir iesniegusi cita dalībvalsts?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša – vai Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkts un 5. pants ir interpretējami tādējādi, ka – attiecīgā gadījumā ņemot vērā ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta interpretācijas turpmākās attīstības raksturu – informācijas apmaiņas pieprasījums, kuru apmierina ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu par rīkojuma izdošanu, atbilst kritērijam par to, ka nav acīmredzama prognozējamā svarīguma trūkuma, ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts norāda attiecīgā nodokļu maksātāja identitāti, laikposmu, uz ko attiecas izmeklēšana pieprasījuma izdevējā dalībvalstī, un pieprasītās informācijas turētāja identitāti, vienlaikus papildus prasot informāciju par bankas kontiem un finanšu aktīviem, kas nav precīzi norādīti, bet ir konkretizēti ar tādiem kritērijiem kā, pirmkārt, fakts, ka to turētājs esot identificētais informācijas turētājs, otrkārt, taksācijas gadi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ko veic pieprasījuma izsniedzējas dalībvalsts iestādes, un, treškārt, to saikne ar identificēto nodokļu maksātāju?<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20190426">2019. gada 26. aprīļa</DATE> rīkojumu lietas C‑245/19 un C‑246/19 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesam, kā arī sprieduma taisīšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesā savus rakstveida apsvērumus iesniedza Luksemburga, Beļģijas Karaliste, Spānija, Francijas Republika, Grieķijas Republika, Polijas Republika un Eiropas Komisija. <DATE ISO="20200526">2020. gada 26. maija</DATE> tiesas sēdē piedalījās Luksemburga, Spānija, Francija un Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par attiecīgajiem pirmajiem prejudiciālajiem jautājumiem</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Uzdodot attiecīgos pirmos prejudiciālos jautājumus, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka rīkojuma sniegt informāciju adresātam, attiecīgajam nodokļu maksātājam un attiecīgajām trešajām personām ir jābūt nodrošinātai efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā pret pieprasījuma saņēmējas iestādes izdotu rīkojumu sniegt informāciju. Šajā ziņā ir svarīgi, vai, iespējams, ir pārkāptas minēto personu grupu tiesības, kas izriet no Hartas 7. un 8. panta (privātās dzīves neaizskaramība, personas datu aizsardzība).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hartas 47. panta pārkāpums attiecībā uz rīkojuma sniegt informāciju adresātu (C‑245/19)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Adresāta kontekstā jānorāda, ka Luksemburga ar <DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likumu ir ieviesusi iespēju adresātam pārsūdzēt tieši rīkojumu sniegt informāciju. Tomēr tas neietekmē pirmā prejudiciālā jautājuma lietā C‑245/19 pieņemamību. Tas tādēļ, ka rīkojuma sniegt informāciju adresāts šajā lietā cēla prasību pirms <DATE ISO="20190301">2019. gada 1. marta</DATE> likuma spēkā stāšanās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tas, vai ar iespējas pārsūdzēt rīkojumu sniegt informāciju pārrobežu informācijas apmaiņas kontekstā izslēgšanu tiek pārkāptas rīkojuma adresāta tiesības Hartas 47. panta izpratnē, ir atkarīgs no apstākļa, vai rīkojums sniegt informāciju ietilpst Hartas piemērošanas jomā un skar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Rīkojums sniegt informāciju kā Savienības tiesību īstenošana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Atbilstoši Hartas 51. panta 1. punktam tās normas attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, kad tās īsteno Savienības tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Berlioz</HT> Tiesa jau ir lēmusi, ka dalībvalsts īsteno Savienības tiesības, ja tā paredz finansiālu sankciju administrācijai pakļautai personai, kura atsakās sniegt informāciju, kad starp nodokļu iestādēm notiek apmaiņa, pamatojoties tostarp uz Direktīvu 2011/16<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un rezolutīvās daļas 1) punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Ja par Savienības tiesību īstenošanu uzskata pat rīkojumu par finansiālas sankcijas piemērošanu, kas Direktīvā 2011/16 netiek reglamentēts, tādā gadījumā tas vēl jo vairāk attiecas uz Direktīvas 2011/16 6. panta 3. punktā reglamentēto informācijas pieprasījuma īstenošanu, ko veic pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts nodokļu iestādes. Tādēļ Harta ir piemērojama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hartas 47. panta pārkāpums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Iespējas pārsūdzēt rīkojumu sniegt informāciju izslēgšana ir Hartas 47. panta pārkāpums attiecībā uz rīkojuma sniegt informāciju adresātu tādā gadījumā, ja attiecīgais rīkojums, iespējams, pārkāpj viņa tiesības vai brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Direktīvā 2011/16 gan ir paredzēti tikai noteikumi dalībvalstu administratīvai sadarbībai. Tādēļ tajā nav ietvertas tiesības indivīdiem. Tomēr administrācijai pakļauta persona Direktīvas 2011/16 piemērošanas kontekstā var atsaukties uz Hartas 47. pantu un aizstāvēt savas intereses tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. un nākamie punkti).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Rīkojuma sniegt informāciju adresāta sakarā var palikt nenoskaidrots, vai un konkrēti kādas Hartā nostiprinātās pamattiesības, iespējams, ir pārkāptas. Tas tādēļ, kā Tiesa jau ir lēmusi lietā <HT TYPE="ITALIC">Berlioz</HT>, ka tāda adresāta gadījumā, attiecībā uz kuru ir pieņemts nelabvēlīgs valsts iestādes oficiāls lēmums, šāda iespēja pastāv vienmēr<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Pastāvīgā judikatūra, spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180913">2018. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">UBS Europe</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑358/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:715">EU:C:2018:715</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051117">2005. gada 17. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minoan Lines</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑121/04 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:695">EU:C:2005:695</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021022">2002. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑94/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:603">EU:C:2002:603</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890921">1989. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>46/87 un 227/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:337">EU:C:1989:337</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tas līdzīgā mērā attiecas gan uz rīkojuma sniegt informāciju adresātu, gan uz lēmuma par finansiālas sankcijas piemērošanu adresātu. Tas tādēļ, ka – pretēji dažu dalībvalstu argumentācijai – jau pats rīkojums sniegt informāciju ir tiesību akts, kas ir nelabvēlīgs adresātam. Šāda pienākuma atklāt informāciju – kura neizpildes gadījumā turklāt paredzēts naudas sods – noteikšana nav tikai sagatavojošs pasākums. Pirmkārt, lēmuma adresātam tieši tiek noteikts pienākums veikt konkrētu darbību, šajā gadījumā – izpaust informāciju. Otrkārt, attiecībā uz personu, kurai ir pienākums sniegt informāciju, arī netiek sagatavots nelabvēlīgs valsts iestādes oficiāls lēmums. Attiecībā uz nodokļu maksātāju tiek sagatavots, augstākais, nodokļu aprēķins. Rīkojums sniegt informāciju nav arī lēmumu par finansiālas sankcijas piemērošanu sagatavojošs pasākums. Tas tādēļ, ka lēmums par finansiālas sankcijas piemērošanu paredz sodu par rīkojuma sniegt informāciju neizpildi un nav tā mērķis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Pretēji Luksemburgas viedoklim šo secinājumu neietekmē arī netieša pārsūdzības iespēja – kādu Tiesa ir iedibinājusi lietā <HT TYPE="ITALIC">Berlioz</HT>, paredzot iespēju pārsūdzēt varbūtēju rīkojumu par finansiālu sankciju piemērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un rezolutīvās daļas 2) punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Tiesiskā valstī, kā arī tiesiskā Savienībā nav iedomājams pieprasīt tiesību subjektam pārkāpt administratīvu rīkojumu, lai rīkojuma likumību varētu pārbaudīt netieši<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inuit Tapiriit Kanatami</HT> u.c./Parlaments un Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑583/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:625">EU:C:2013:625</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0104">104.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070313">2007. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unibet</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑432/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:163">EU:C:2007:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Vēl jo vairāk tad, ja – kā tas ir izskatāmajā lietā, uz ko pamatoti norāda Komisija, – nodokļu iestādei ir rīcības brīvība izlemt, vai ierosināt procedūru finansiālas sankcijas piemērošanai. Proti, šādā gadījumā nodokļu iestāde, atsakoties no procedūras finansiālas sankcijas piemērošanai, varētu novērst informācijas pieprasījuma likumības pārbaudi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tāda rīkojuma sniegt informāciju adresātam, kas izdots, dalībvalstu nodokļu iestādēm veicot informācijas apmaiņu, pamatojoties uz Direktīvu 2011/16, adresātam saskaņā ar Hartas 47. pantu ir tiesības celt prasību tiesā par šī lēmuma likumību. Līdz ar to tiesību aizsardzības tiesā izslēgšana attiecībā uz rīkojuma sniegt informāciju adresātu ir Hartas 47. panta pārkāpums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hartas 47. panta pārkāpums attiecībā uz rīkojumā sniegt informāciju norādīto nodokļu maksātāju (C‑246/19)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Turklāt ir jāprecizē, vai pārsūdzības iespējas izslēgšana nodokļu maksātājai, kuru netieši ir skāris <HT TYPE="ITALIC">citai personai adresēts</HT> rīkojums sniegt informāciju, ir Hartas 47. panta pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Rīkojuma sniegt informāciju izdošana nodokļu iestāžu pārrobežu informācijas apmaiņā ir Savienības tiesību īstenošana. Līdz ar to Harta ir piemērojama (skat. iepriekš 49. un nākamos punktus).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Netieši skartās nodokļu maksātājas pamattiesību iespējams pārkāpums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Lai būtu piemērojams Hartas 47. pants, jābūt skartām pašas nodokļu maksātājas tiesībām un brīvībām. Tā varētu būt iejaukšanās nodokļu maksātājas pamattiesībās uz personas datu aizsardzību, ja nodokļu iestāde citai personai (lietā C‑246/19 – bankai) nosaka pienākumu sniegt informāciju par šīs nodokļu maksātājas bankas kontiem, kapitāldaļām sabiedrībās un finanšu aktīviem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Hartas 8. panta 1. punktu ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Personas dati ir visa informācija, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo personu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>A u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑70/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:823">EU:C:2019:823</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), 2019. gada 16. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑496/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:26">EU:C:2019:26</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131017">2013. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schwarz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑291/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:670">EU:C:2013:670</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Asociación Nacional de Establecimientos Financieros de Crédito</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑468/10 un C‑469/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:777">EU:C:2011:777</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101109">2010. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volker und Markus Schecke</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Eifert</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑92/09 un C‑93/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:662">EU:C:2010:662</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Informācija par ienākumu apmēru ir personas dati<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151001">2015. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bara</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑201/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:638">EU:C:2015:638</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Satakunnan Markkinapörssi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Satamedia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑73/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:727">EU:C:2008:727</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030520">2003. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Österreichischer Rundfunk</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑465/00, C‑138/01 un C‑139/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:294">EU:C:2003:294</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas pats attiecas uz informāciju par bankas datiem. Šajā ziņā var izmantot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas bagātīgo judikatūru attiecībā uz ECTK 8. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>ECT, <DATE ISO="20151222">2015. gada 22. decembris</DATE>, G.S.B. pret Šveici, CE:ECHR:2015:1222JUD002860111, 51. punkts, un <DATE ISO="20150707">2015. gada 7. jūlijs</DATE>, M.N. u.c. pret Sanmarīno, CE:ECHR:2015:0707JUD002800512, 51. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Izskatāmā lieta skar informāciju par fiziskas personas kontiem, kontu stāvokli, citiem aktīviem un kapitāldaļām sabiedrībās, tātad tā skar personas datus. Tādējādi ir piemērojama Hartas 8. pantā paredzētā aizsardzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Jau pienākuma noteikšana rīkojuma sniegt informāciju adresātam nodot šos datus nodokļu administrācijai ir iejaukšanās nodokļu maksātājas pamattiesībās. Pretēji dažu dalībvalstu viedoklim šādu iejaukšanos nevar noliegt, izvirzot argumentu, ka rīkojums sniegt informāciju vēl neesot personai nelabvēlīgs tiesību akts, bet tāda būtu tikai tā īstenošana. Gluži pretēji, attiecībā uz rīkojuma adresātu tas ir tiešs adresātam nelabvēlīgs tiesību akts (šajā ziņā skat. iepriekš 61. punktu), un attiecībā uz nodokļu maksātāju tas ir netiešs nodokļu maksātājai nelabvēlīgs tiesību akts. Jau adresātam noteiktais pienākums censties sasniegt rezultātu apdraud arī nodokļu maksātāja pamattiesības. Tas tādēļ, ka pienākuma atbilstīgas izpildes gadījumā valsts iestāde iegūst piekļuvi personas datiem bez datu turētāja piekrišanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Šajā nozīmē skat. Atzinumu 1/15 (<REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>) (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:592">EU:C:2017:592</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0125">125.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0126">126.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2 Sverige</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Watson</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0100">100.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151001">2015. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bara</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑201/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:638">EU:C:2015:638</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030520">2003. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Österreichischer Rundfunk</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑465/00, C‑138/01 un C‑139/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:294">EU:C:2003:294</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>ECT judikatūra to pieļauj. Tajā ir paredzēts, ka <HT TYPE="ITALIC">vēlākais</HT> nodokļu maksātāja bankas datu nodošana pieprasījuma iesniedzējas valsts nodokļu iestādēm ir iejaukšanās tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, kas nostiprinātas ECTK 8. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>ECT, <DATE ISO="20151222">2015. gada 22. decembris</DATE>, G.S.B. pret Šveici, CE:ECHR:2015:1222JUD002860111, 50. punkts.</P></NOTE>. Tomēr tas nenozīmē, ka iejaukšanās nav notikusi jau agrāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Rezultātā, nosakot trešajai personai pienākumu izpaust nodokļu maksātāju personas datus, katrā ziņā ir skartas viņu pamattiesības, kas nostiprinātas Hartas 8. pantā. Šajā ziņā var palikt nenoskaidrots, vai ir notikusi arī iejaukšanās Hartas 7. pantā (privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hartas 47. panta pārkāpums, izslēdzot pārsūdzības iespēju, lai gan pastāv iespēja apstrīdēt nodokļu aprēķinu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tiesību aizsardzība pieprasījuma saņēmējas valsts tiesā, šajā gadījumā – Luksemburgā, nebūtu vajadzīga, ja pietiktu ar to, ka nodokļu maksātāja vēlāk varētu apstrīdēt nodokļu aprēķinu, ko attiecībā uz viņu, visdrīzāk, izdos pieprasījuma iesniedzējas valsts – izskatāmajā lietā Spānijas – nodokļu iestādes. Ja nodokļu maksātāja šajā strīdā var izvirzīt iebildumus arī par trūkumiem pierādījumu iegūšanā, varētu uzskatīt, ka viņai Spānijā nodrošinātā pārsūdzības iespēja ir pietiekami efektīva, lai izslēgtu Hartas 47. panta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>To apliecina apstāklis, ka Hartas 47. pantā nav ietverta konkrēta norāde par efektīvas tiesību aizsardzības noteikumiem, bet gan tajā ir tikai izvirzīta prasība, ka ikvienai personai jābūt nodrošinātai efektīvai tiesību aizsardzībai. Tajā nav izvirzīts nosacījums, ka tiesību aizsardzības līdzeklim jābūt vērstam tieši pret valsts iestādes izdotu aktu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru noteiktos apstākļos var būt efektīvs arī tikai netiešs tiesību aizsardzības līdzeklis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191121">2019. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Lufthansa</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑379/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1000">EU:C:2019:1000</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070313">2007. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unibet</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑432/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:163">EU:C:2007:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. No tā it īpaši Luksemburga, Francija un Spānija izdara secinājumu, ka tiesību aizsardzības līdzeklis pret nodokļu aprēķinu esot pietiekams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Par labu šim viedoklim varētu liecināt Direktīvas 2011/16 mērķis, proti, efektīvi cīnīties pret starptautiska mēroga krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131022">2013. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑276/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:678">EU:C:2013:678</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070927">2007. gada 27. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Twoh International</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑184/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:550">EU:C:2007:550</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); par pamatojumu pamattiesību kontekstā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200303">2020. gada 3. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Google Ireland</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑482/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:141">EU:C:2020:141</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TTL</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑553/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:604">EU:C:2018:604</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160526">2016. gada 26. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NN (L) International</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑48/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:356">EU:C:2016:356</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tiesību aizsardzība tiesā jau pirms informācijas sniegšanas un pret to katrā ziņā rada kavēšanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Tomēr ir notikusi divu veidu atšķirīga, savstarpēji neatkarīga iejaukšanās pamattiesību subjekta dzīvē, kas juridiski ir jānošķir. Pirmkārt, personas dati tiek pieprasīti no citas personas. Tādējādi notiek iejaukšanās nodokļu maksātāja privātajā dzīvē, ko Savienības mērogā aizsargā Hartas 7. un 8. pants. Otrkārt, nodokļu maksātājam tiek noteikts pienākums veikt naudas maksājumu. Tas parasti neskar pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, bet gan, iespējams, pamattiesības, kas nostiprinātas Hartas 20. pantā (vienlīdzība likuma priekšā), kā arī Hartas 16. un 17. pantā (darījumdarbības brīvība un tiesības uz īpašumu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Iejaukšanās neatkarīgais raksturs izpaužas arī tādējādi, ka datu vākšana nekļūst nelikumīga tikai tāpēc, ka nodokļu aprēķins ir kļūdains. Nodokļu aprēķins arī obligāti nekļūst kļūdains tikai tāpēc, ka datu vākšana ir bijusi nelikumīga. Gadījumā, ja nelikumīgi savāktie dati ir ņemti vērā nodokļu aprēķinā, absolūts to izmantošanas aizliegums katrā ziņā neizriet no Savienības tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030410">2003. gada 10. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑276/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:228">EU:C:2003:228</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un mani secinājumi apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>IN un JM</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑469/18 un C‑470/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:597">EU:C:2019:597</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 70. un nākamie punkti) – arī no <DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">WebMindLicenses</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:832">EU:C:2015:832</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) nevar izdarīt secinājumu par absolūtu aizliegumu izmantot pierādījumus.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Turklāt nav zināms, vai un kad nodokļu aprēķins tiks izdots. Piemēram, ja savāktie dati liek secināt, ka pieprasījuma iesniedzēja valsts nodokli nevar iekasēt, tādā gadījumā attiecīgs nelabvēlīgs nodokļu aprēķins, kuru nodokļu maksātājs varētu apstrīdēt, nekad netiek izdots. Līdzīgi tas ir gadījumā, ja savāktajiem datiem nav nozīmes nodokļu aprēķināšanas kontekstā, tomēr nodokļu aprēķins tiek izdots citu iemeslu dēļ. Pārsūdzot šādu nodokļu aprēķinu, nodokļu maksātājs, visdrīzāk, nevarētu izvirzīt iebildumu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>neveiksmīgas<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> datu vākšanas nelikumību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ netiešs tiesību aizsardzības līdzeklis pret datu vākšanu, izmantojot pārsūdzību pret nodokļu aprēķinu, nav efektīva tiesību aizsardzība Hartas 47. panta izpratnē. Šāds tiesību aizsardzības līdzeklis vairs nevar efektīvi novērst iejaukšanos personas datu aizsardzībā. Tāda jau ir notikusi datu vākšanas rezultātā. Tam, iespējams, sekojoša datu izmantošana tikai turpina šo iejaukšanos, tādēļ tiesību aizsardzības līdzeklis pret datu izmantošanu nodokļu procedūras ietvaros – pat tad, ja pastāvētu attiecīgs aizliegums izmantot datus, – arī novērš tikai iejaukšanās turpināšanu, bet ne pašu iejaukšanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Pārsūdzības iespēja arī nepadara pārrobežu administratīvo palīdzību bezjēdzīgu, kā to apliecina citas dalībvalstis, kurās pārsūdzības iespēja ir paredzēta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Piemēram, attiecībā uz Vācijas Federatīvo Republiku skat. <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Köln</HT> [Ķelnes Finanšu tiesas] spriedumus, <DATE ISO="20180912">2018. gada 12. septembris</DATE> <FT TYPE="NUMBER">–2</FT> K 814/18‑, <DATE ISO="20180413">2018. gada 13. aprīlis</DATE> <FT TYPE="NUMBER">–2</FT> V 174/18‑, 2018. gada 23. februāris <FT TYPE="NUMBER">–2</FT> V 814/17‑ un <DATE ISO="20171020">2017. gada 20. oktobris</DATE> <FT TYPE="NUMBER">–2</FT> V 1055/17‑.</P></NOTE>. Tas drīzāk ir atkarīgs no pārsūdzības noteikumiem. Noteikumos katrā ziņā var būt ņemta vērā Direktīvas 2011/16 6., 27. un 29. apsvērumā minētā ieinteresētība, lai administratīvā palīdzība būtu efektīva un savlaicīga. Savukārt jebkādu tiesību aizsardzības līdzekļu izslēgšana pārkāpj Hartas 47. pantā nostiprināto garantiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Turklāt pat Direktīvā 2011/16 ir paredzēts juridiski ierobežots pienākums sniegt administratīvo palīdzību. Tas tādēļ, ka pieprasījuma iesniedzēja valsts var pieprasīt tikai informāciju, kas ir prognozējami svarīga (skat. Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punktu un 5. pantu, kā arī 9. apsvērumu). Lai pārbaudītu šī nosacījuma izpildi, lēmuma adresāts var vērsties tiesā – vai nu pārsūdzot lēmumu par finansiālas sankcijas piemērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un rezolutīvās daļas 2) punkts).</P></NOTE>, vai arī pārsūdzot pašu rīkojumu (šajā ziņā skat. iepriekš 52. un nākamos punktus).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Turklāt arī saskaņā ar Konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā 23. panta 1. punktu var tikt celtas prasības par pieprasījuma saņēmējas valsts veiktajiem pasākumiem (skat. Direktīvas 2011/16 1. panta 3. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Pretēji gandrīz visu lietas dalībnieku izteiktajiem apsvērumiem šo secinājumu neietekmē arī spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131022">2013. gada 22. oktobris</DATE> (<NO.CASE>C‑276/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:678">EU:C:2013:678</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tajā netika aplūkota nedz situācija lietā <HT TYPE="ITALIC">Berlioz</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) tas ir skaidri norādīts.</P></NOTE>, nedz situācija izskatāmajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Gluži pretēji, lietā <HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT> tika izskatīts jautājums, vai iesāktā administratīvā procedūrā ir (vēlreiz) jāuzklausa persona, lai izpildītu informācijas pieprasījumu starp divām nodokļu iestādēm. Konkrēti, jautājums bija par to, vai pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāuzklausa un jāpiesaista nodokļu maksātājs, pirms šī iestāde tā sniegto informāciju pārbauda, nosūtot informācijas pieprasījumu citas dalībvalsts nodokļu iestādēm.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT> jautājums bija par citas valsts iestādei nosūtītu pieprasījumu, bet izskatāmajā lietā jautājums ir par privātpersonai izdotu rīkojumu, par kura neizpildi paredzētas finansiālas sankcijas. Ciktāl, kā lietā <HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT>, nodokļu iestāde tikai pieprasa informāciju no citas dalībvalsts nodokļu iestādes, tai saskaņā ar Savienības tiesībām par to nav jāpaziņo nodokļu maksātājam un nav jāsaņem viņa viedoklis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131022">2013. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑276/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:678">EU:C:2013:678</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Harta neprasa paredzēt tiesību aizsardzības līdzekli katram starpposmam administratīvā procedūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131022">2013. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑276/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:678">EU:C:2013:678</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turpretim trešajām personām izdoti rīkojumi sniegt informāciju pārsniedz šāda veida sagatavojošas darbības nodokļu iestāžu veicamajai izmeklēšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Turklāt lietā <HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT> nodokļu maksātājs jau bija uzklausīts, jo tas pats bija sniedzis pārbaudāmo informāciju. Šādos apstākļos Tiesa noraidīja tiesības tikt uzklausītam starpposmā administratīvas procedūras ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131022">2013. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑276/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:678">EU:C:2013:678</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un rezolutīvās daļas 1) punkts), un mani secinājumi šajā lietā (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:370">EU:C:2013:370</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr izskatāmajā lietā jautājums nav par uzklausīšanu administratīvā procedūrā. Gluži pretēji, jautājums ir par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, lai pārbaudītu citai privātpersonai adresētu administratīvu lēmumu, kas skar personīgi [nodokļu maksātāju]. Tādējādi spriedums <HT TYPE="ITALIC">Sabou</HT> neietver izteikumus par situāciju izskatāmajā lietā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Tātad nodokļu maksātājs, uz kuru attiecas informācijas apmaiņa starp dalībvalstu nodokļu iestādēm, pamatojoties uz Direktīvu 2011/16, saskaņā ar Hartas 47. pantu var celt tiesā prasību par tāda rīkojuma sniegt informāciju likumību, kas ir izdots attiecībā uz citu personu un skar nodokļu maksātāja personas datus. Pārsūdzības iespējas izslēgšana ir Hartas 47. panta pārkāpums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hartas 47. panta pārkāpums attiecībā uz trešo personu, kuru skar rīkojums sniegt informāciju (C‑246/19)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Tādējādi attiecīgo pirmo jautājumu kontekstā vēl atliek precizēt, vai Hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka arī ieinteresētām trešajām personām ir jābūt iespējai pārsūdzēt rīkojumus, kurus izdevusi pieprasījuma saņēmēja nodokļu iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Šīs ieinteresētās trešās personas turklāt nedz pašas ir pieprasījuma saņēmējas nodokļu iestādes izdota rīkojuma adresātes (šajā ziņā skat. iepriekš 47. un nākamos punktus), nedz pieprasījuma iesniedzējas nodokļu iestādes uzsāktas nodokļu procedūras dalībnieces (šajā ziņā skat. iepriekš 59. un nākamos punktus).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Procedūrā, kuras rezultātā tika ierosināta lieta C‑246/19, Luksemburgas nodokļu administrācija it īpaši aicināja banku A sniegt informāciju par bankas kontiem un aktīviem, kas skar arī trešās personas (sabiedrības B, C un D). Līdzīgi kā nodokļu maksātāja gadījumā (šajā ziņā skat. iepriekš 62. un nākamos punktus) rīkojums sniegt informāciju, iespējams, pārkāpj arī ieinteresēto trešo personu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (Hartas 47. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Arī šajā jautājumā lietas dalībnieki pārstāv diametrāli pretējus viedokļus. Kamēr Francija un Luksemburga uzskata, ka ieinteresētām trešajām personām nav jānodrošina tiesību aizsardzība tiesā, Komisija uzskata, ka šādas tiesības izriet no Hartas 47. panta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Netieši skartu trešo personu pamattiesību iespējams pārkāpums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāprecizē, vai Hartas 47. panta izpratnē ir skartas trešo personu, izskatāmajā lietā – dažādu sabiedrību, tiesības vai brīvības, ja nodokļu iestāde citām personām nosaka pienākumu izpaust informāciju par šo sabiedrību bankas kontiem un aktīviem. Arī šajā gadījumā runa varētu būt par Hartas 7. un 8. pantā nostiprinātajām pamattiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Atbilstoši tā formulējumam Hartas 8. pants (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>persona<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>personas dati<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>) gan nebūtu piemērojams. Tomēr saskaņā ar Tiesas judikatūru, kas atbilst sekundāro tiesību aktu datu aizsardzības jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Konkrēti, tie ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (<DATE ISO="19951024">1995. gada 24. oktobris</DATE>) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 2. panta a) punkts un attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (<DATE ISO="20001218">2000. gada 18. decembris</DATE>) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 2. panta a) punkts.</P></NOTE> formulējumam, Hartas 8. pantā nostiprinātās pamattiesības uz datu aizsardzību principā piemēro tikai fiziskām personām. Turpretim juridiskām personām iespēja atsaukties uz Hartas 8. pantā paredzēto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>personas datu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> aizsardzību ir paredzēta tikai, ja to nosaukumā ir norādīta fiziska persona<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">WebMindLicenses</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:832">EU:C:2015:832</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101109">2010. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volker und Markus Schecke</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Eifert</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑92/09 un C‑93/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:662">EU:C:2010:662</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Var palikt nenoskaidrots jautājums, vai tā tas ir izskatāmajā lietā, jo sabiedrības šajā situācijā, iespējams, var atsaukties uz Hartas 7. pantā nostiprinātajām tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Hartas 7. pantā ir ietvertas ikvienas personas tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Personas datu apstrādes kontekstā tās aptver visu informāciju, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo personu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>A u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑70/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:823">EU:C:2019:823</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190116">2019. gada 16. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑496/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:26">EU:C:2019:26</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131017">2013. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schwarz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑291/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:670">EU:C:2013:670</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Asociación Nacional de Establecimientos Financieros de Crédito</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑468/10 un C‑469/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:777">EU:C:2011:777</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101109">2010. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volker und Markus Schecke</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Eifert</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑92/09 un C‑93/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:662">EU:C:2010:662</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Privātās dzīves neaizskaramība aptver arī profesionālo darbību vai komercdarbību, tostarp ar to saistītos darījumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>ECT, <DATE ISO="20150707">2015. gada 7. jūlijs</DATE>, M.N. u.c. pret Sanmarīno, CE:ECHR:2015:0707JUD002800512, 51. punkts; Hartas 7. pants atbilst ECTK 8. panta 1. punktam, spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190214">2019. gada 14. februāris</DATE>, <NAME.CASE>Buivids</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑345/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:122">EU:C:2019:122</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Pie tiem pieder arī informācija par bankas datiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>ECT, <DATE ISO="20151222">2015. gada 22. decembris</DATE>, G.S.B. pret Šveici, CE:ECHR:2015:1222JUD002860111, 51. punkts, un <DATE ISO="20150707">2015. gada 7. jūlijs</DATE>, M.N. u.c. pret Sanmarīno, CE:ECHR:2015:0707JUD002800512, 51. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, arī juridiskas personas var atsaukties uz Hartas 7. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">WebMindLicenses</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑419/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:832">EU:C:2015:832</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080214">2008. gada 14. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Varec</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑450/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:91">EU:C:2008:91</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); šajā nozīmē arī spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101109">2010. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Volker und Markus Schecke</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Eifert</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑92/09 un C‑93/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:662">EU:C:2010:662</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kurā Tiesa vērtēja Hartas 7. panta samērīgumu); skat. arī ECT, <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijs</DATE> (lēmums), <HT TYPE="ITALIC">Othymia Investments</HT> pret Nīderlandi, CE:ECHR:2015:0616DEC007529210, 37. punkts, <DATE ISO="20130314">2013. gada 14. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Bernh Larsen Holding</HT> u.c. pret Norvēģiju, CE:ECHR:2013:0314JUD002411708, 104. punkts, un <DATE ISO="20020416">2002. gada 16. aprīlis</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Stes Colas</HT> u.c. pret Franciju, CE:ECHR:2002:0416JUD003797197, 41. punkts.</P></NOTE>. Tomēr, pamatojot iejaukšanos attiecībā uz Hartas 7. pantu, juridisko personu gadījumā var būt piemērojami citi kritēriji nekā fizisku personu gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Saskaņā ar ECT judikatūru izteikta finanšu informācija ir mazāk aizsargājama nekā privātās dzīves dati, skat. ECT, <DATE ISO="20151222">2015. gada 22. decembris</DATE>, G.S.B. pret Šveici, CE:ECHR:2015:1222JUD002860111, 93. punkts.</P></NOTE>. Tomēr tas nekādi neietekmē Hartas 47. pantā paredzēto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā tika pieprasīta informācija par bankas kontiem un aktīviem, kas skar arī sabiedrības B, C un D. Tādēļ šīs juridiskās personas var atsaukties uz Hartas 7. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Pretēji dažu dalībvalstu izteiktajiem apsvērumiem iejaukšanās Hartas 7. pantā ieinteresētām trešajām personām var būt tikpat lielā mērā nozīmīga kā pieprasījuma saņēmējas iestādes izdotā rīkojuma adresātam un nodokļu maksātājai. Tā, piemēram, Komisija pamatoti uzsver, ka informācijas pieprasījums un rīkojums, ko uz tā pamata ir izdevusi pieprasījuma saņēmēja iestāde, varētu būt<?PAGE NO="17"?> balstīti uz kļūdainiem faktiem, kuri skar trešās personas. Izpaužot datus valsts iestādei, piekļuvi šiem datiem iegūst sveša persona neatkarīgi no tā, vai datu turētājs tam piekrīt. Tomēr tieši to Hartas 7. pants vēlas nepieļaut. Šis piemērs skaidri apliecina ieinteresēto trešo personu praktisko vajadzību pēc efektīvas tiesību aizsardzības pret šādiem rīkojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai pierādītu, ka pastāv iejaukšanās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, turklāt nav nozīmes tam, vai attiecīgajai informācijai ir vai nav sensitīvs raksturs, vai arī tam, vai attiecīgajām personām ir vai nav radītas iespējamas neērtības šīs iejaukšanās dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schrems</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑362/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:650">EU:C:2015:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0087">87.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140408">2014. gada 8. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Digital Rights Ireland</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑293/12 un C‑594/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:238">EU:C:2014:238</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030520">2003. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Österreichischer Rundfunk</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑465/00, C‑138/01 un C‑139/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:294">EU:C:2003:294</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0075">75.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Citai personai noteikts pienākums šos datus izpaust nodokļu administrācijai arī jau nozīmē iejaukšanos skarto trešo sabiedrību pamattiesībās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat. ECT, <DATE ISO="20150707">2015. gada 7. jūlijs</DATE>, M.N. u.c. pret Sanmarīno, CE:ECHR:2015:0707JUD002800512, 54. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Pretēji Francijas viedoklim pieprasījuma saņēmējas iestādes rīkojumus nevar uzskatīt par sagatavojošu aktu informācijas ieguvei, kas vēl nerada nelabvēlīgas sekas, kā rezultātā vēl neesot notikusi iejaukšanās Hartas 7. pantā. Proti, attiecībā uz ieinteresētām trešajām personām vispār netiek izdots turpmāks tiesību akts, kuru būtu paredzēts sagatavot, izdodot šo rīkojumu. Kā jau iepriekš izklāstīts (skat. iepriekš 68. un nākamos punktus), ar rīkojumu, augstākais, tiek sagatavots nodokļu aprēķins attiecībā uz nodokļu maksātāju, nevis tiesību akts attiecībā uz ieinteresētu trešo personu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Drīzāk iejaukšanās jau ir notikusi, citai privātpersonai atbilstoši rīkojumā noteiktajam izpaužot datus nodokļu iestādei. Hartas 7. pantā nav izvirzīts nosacījums, ka jābūt nodarītam vēl kādam finansiālam vai morālam kaitējumam, kas pēc tam citādā veidā varētu tikt novērsts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Pretēji tam, kā uzskata Luksemburga, prezumēt iejaukšanos ieinteresēto trešo personu pamattiesībās neliedz arī ECT lēmums lietā <HT TYPE="ITALIC">Othymia Investments</HT> pret Nīderlandi. Tas attiecās vien uz informācijas pieprasījuma starp divām nodokļu iestādēm apstrīdēšanu. ECT tikai konstatēja, ka ECTK 8. pantā nav noteikts pienākums iepriekš informēt visas iespējamās ieinteresētās personas par informācijas apmaiņu nodokļu lietās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>ECT, <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijs</DATE> (lēmums), <HT TYPE="ITALIC">Othymia Investments</HT> pret Nīderlandi, CE:ECHR:2015:0616DEC007529210, 44. punkts.</P></NOTE>. Tādējādi attiecīgā lēmuma priekšmets bija vien paziņošanas pienākums, nevis tiesību aizsardzība tiesā pret rīkojumu sniegt informāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Ja nodokļu iestāde citai personai nosaka pienākumu nodot tai informāciju par trešo personu bankas kontiem un aktīviem, tā tādējādi, iespējams, pārkāpj šo trešo personu tiesības, kas nostiprinātas Hartas 7. pantā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hartas 47. panta pārkāpums pārsūdzības iespējas izslēgšanas dēļ</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāizvērtē, vai ieinteresēto trešo personu tiesības, kas nostiprinātas Hartas 47. pantā, ir pārkāptas ar to, ka ir izslēgta iespēja pārsūdzēt rīkojumu sniegt informāciju. Tas tā būtu gadījumā, ja nebūtu nodrošināta ieinteresēto trešo personu efektīva tiesību aizsardzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Ieinteresēto trešo personu situācijas īpatnību raksturo tas, ka šīs personas tiešā veidā nepiedalās nevienā administratīvā procedūrā. Tās nav tieši iesaistītas nedz administratīvajā nodokļu procedūrā kā nodokļu maksātājs, nedz informācijas apmaiņas procedūrā kā persona, kurai ir pienākums sniegt informāciju. Šajā ziņā trešajām personām nav nekādu ar lietas dalībnieka statusu saistītu tiesību, kā, piemēram, tiesību tikt uzklausītam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Tomēr pieprasījuma saņēmējas iestādes izdotie rīkojumi skar trešās personas, ciktāl pieprasījuma saņēmēja iestāde citai privātpersonai pieprasa sniegt ieinteresēto trešo personu datus. Taču atšķirībā no rīkojuma adresāta un nodokļu maksātāja ieinteresētās trešās personas nevar apstrīdēt nedz iespējamu sankciju par rīkojuma pārkāpumu, nedz vēlāku nodokļu aprēķinu. Līdz ar to tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kāds ir izskatāmajā lietā, ieinteresētām trešajām personām nav vispār nekādas – un tātad arī efektīvas – tiesību aizsardzības pret pieprasījuma saņēmējas iestādes rīkojumu sniegt informāciju, kas skar šīs personas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Pretēji tam, kā uzskata Francija, arī netieša pārsūdzības iespēja vēlākā procesā par valsts atbildību nav efektīva tiesību aizsardzība Hartas 47. panta izpratnē. Pirmkārt, šī pārsūdzības iespēja, kura turklāt ir saistīta ar vēl citiem nosacījumiem, nevar novērst pamattiesību pārkāpumu, bet gan vienīgi kompensēt nodarīto kaitējumu. Tomēr tikai sekundāras kompensācijas iespējas nenozīmē efektīvu tiesību aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>ECT, <DATE ISO="20150707">2015. gada 7. jūlijs</DATE>, M.N. u.c. pret Sanmarīno, CE:ECHR:2015:0707JUD002800512, 81. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Kļūdaina ir arī Francijas atsauce uz pārsūdzības iespēju vēlāk, tostarp arī pret ieinteresētām trešajām personām ierosinātā nodokļu procedūrā. Kā jau iepriekš norādīts, šo argumentāciju nevar izmantot pat attiecībā uz nodokļu maksātāju, jo brīdī, kad notiek iejaukšanās pamattiesībās, vēl nav zināms, vai vispār tiks noteiktas nodokļu saistības (šajā ziņā skat. iepriekš 68. un nākamos punktus). Tā tas ir vēl jo vairāk attiecībā uz ieinteresēto trešo personu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Francija gan izvirza <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>hipotēzi<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, ka izskatāmajā lietā ieinteresētās trešās personas esot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>pilnīgi mākslīgi veidotas<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> sabiedrības, kas pieder nodokļu maksātājai. To intereses pārklājoties ar nodokļu maksātājas interesēm. Tādēļ nodokļu maksātājai pieejamā pārsūdzības iespēja esot pietiekama. Tomēr arī šādām sabiedrībām ir pašām sava tiesībsubjektība, un tās var būt personas ar savām pamattiesībām. Tā tas ir arī tad, ja šīs sabiedrības ir citu personu kontrolē. Pat ja būtu aizdomas par ļaunprātīgu izmantošanu, tas nekādi neizmaina šo [pamattiesību] esamību un tādējādi arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību jau tāpēc vien, lai tās tiesā varētu atspēkot šīs aizdomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Turklāt ne jau visas trešās personas, kuras, iespējams, skar pieprasījuma saņēmēju iestāžu izdotie rīkojumi, ir saistītas ar nodokļu maksātāju. Līdz ar to šis Francijas izvirzītais iebildums neko nevar izmainīt ieinteresēto trešo personu tiesībās uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Visbeidzot, apsvērumi, kas par Konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā 23. pantu izteikti nodokļu maksātājas kontekstā (skat. iepriekš 77. punktu), vienādā mērā attiecas uz ieinteresētām trešajām personām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Tāpēc nemainīgs ir secinājums, ka, izslēdzot iespēju pārsūdzēt pieprasījuma saņēmējas iestādes izdotos rīkojumus sniegt informāciju, ir pārkāptas ieinteresēto trešo personu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas ir paredzētas Hartas 47. pantā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Trešās personas, kuras skar rīkojums sniegt informāciju, kas ir izdots, īstenojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu iestādēm, pamatojoties uz Direktīvu 2011/16, saskaņā ar Hartas 47. pantu var celt par to prasību tiesā. Pārsūdzības iespējas izslēgšana ir Hartas 47. panta pārkāpums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="19"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par attiecīgajiem otrajiem prejudiciālajiem jautājumiem – prognozējamais svarīgums Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkta izpratnē</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Attiecīgie otrie prejudiciālie jautājumi lietās C‑245/19 un C‑246/19 ir lielā mērā identiski. Tie atšķiras tikai saistībā ar informāciju, ko pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts Spānija ir pieprasījusi no pieprasījuma saņēmējas valsts Luksemburgas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Principā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kā ir jāinterpretē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>prognozējami svarīgas<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> informācijas nosacījums, kas ietverts Direktīvas 2011/16 5. pantā, to skatot kopā ar 1. panta 1. punktu. Tas, vai šis nosacījums attiecīgajā individuālajā gadījumā ir izpildīts, nav interpretācijas jautājums, bet gan Savienības tiesību piemērošanas jautājums un tādējādi – valsts tiesas uzdevums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Šajā sakarā Tiesa lietā <HT TYPE="ITALIC">Berlioz</HT> jau ir lēmusi, ka no Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkta un 5. panta izriet, ka frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>prognozējami svarīga<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> ir pazīme, kādai ir jāatbilst pieprasītajai informācijai. Pieprasījuma saņēmējas iestādes pienākums sadarboties ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi saskaņā ar Direktīvas 2011/16 5. pantu neattiecas uz tādas informācijas paziņošanu, kurai nav šādas pazīmes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Līdz ar to pieprasītās informācijas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>prognozējamais svarīgums<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> ir nosacījums informācijas pieprasījumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Izskatāmā lieta ir iemesls precizēt, atbilstoši kādiem kritērijiem šis nosacījums ir jāvērtē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Prognozējamā svarīguma jēdziens turklāt atspoguļo jēdzienu, kas izmantots ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. pantā. Tiesa to pareizi ir pamatojusi ar to, ka Direktīvā 2011/16 un ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. pantā izmantotie jēdzieni šajā ziņā ir līdzīgi. Līdz ar to priekšlikuma pamatojumā, kura rezultātā tika pieņemta Direktīva 2011/16<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Priekšlikums Padomes direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, COM(2009) 29 galīgā redakcija, 2009. gada 2. februāris.</P></NOTE>, ir izmantota atsauce uz ESAO nodokļu paraugkonvenciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Kā izriet arī no ESAO nodokļu paraugkonvencijas komentāriem attiecībā uz 26. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>ESAO Padome, ESAO nodokļu paraugkonvencijas komentāri, 26. panta skaidrojumi, <DATE ISO="20171121">2017. gada 21. novembrī</DATE> spēkā esošā redakcija.</P></NOTE>, līgumslēdzējas valstis nedrīkst veikt pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa (<HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT>). Tās nevar pieprasīt informāciju, kura, domājams, ir nesvarīga identificēta nodokļu maksātāja nodokļu lietā. Gluži pretēji, ir jābūt saprātīgai iespējamībai, ka pieprasītā informācija izrādīsies nozīmīga<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta skaidrojumu 5. sadaļa.</P></NOTE>. ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta skaidrojumu 8. sadaļā ir minēti raksturīgākie gadījumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Saskaņā ar ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta skaidrojumu 4.4. sadaļu gadījumi, kas minēti 8. sadaļā, ir piemēri.</P></NOTE>, kad var tikt prezumēts informācijas prognozējamais svarīgums. Tajā vēlāk tika iekļauta kontu informācijas pieprasījuma kategorija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta skaidrojumu 8. sadaļas e) punkts.</P></NOTE>. Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniedzējtiesa jautā par šo grozījumu nozīmīgumu Direktīvas 2011/16 interpretācijas kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Turpinājumā es vispirms analizēšu jautājumu, vai vēlākie ESAO nodokļu paraugkonvencijas komentāru grozījumi ir nozīmīgi Direktīvas 2011/16 interpretācijas kontekstā (šajā ziņā skat. 1. punktu). Pēc tam es pievērsīšos prognozējamā svarīguma nosacījuma interpretācijai (šajā ziņā skat. 2. punktu).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vai ir nozīme ESAO nodokļu paraugkonvencijas komentāru grozījumiem?</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa it īpaši vēlas noskaidrot, vai, interpretējot Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punktu un 5. pantu, attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta interpretācijas attīstība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>ESAO nodokļu paraugkonvencijas komentāros ir atspoguļota nostāja, kā līgumslēdzējām valstīm ir jāsaprot un attiecīgi jāinterpretē paraugkonvencija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Komentāru par ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. pantu ievada 3. sadaļa.</P></NOTE>, un tie sistemātiski tiek pārskatīti un grozīti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Kā es jau citviet esmu pamatojusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Mani secinājumi lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">N Luxembourg</HT> <HT TYPE="ITALIC">1</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:143">EU:C:2018:143</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. un nākamie punkti), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑116/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:144">EU:C:2018:144</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 81. un nākamie punkti), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Y Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑117/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:145">EU:C:2018:145</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 81. un nākamie punkti), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑118/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:146">EU:C:2018:146</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. un nākamie punkti), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">C Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑119/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:147">EU:C:2018:147</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. un nākamie punkti) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Z Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑299/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:148">EU:C:2018:148</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. un nākamie punkti).</P></NOTE>, ESAO nodokļu paraugkonvencija nav juridiski saistošs daudzpusējs starptautisks līgums, bet gan starptautiskas organizācijas vienpusējs akts tās dalībvalstīm ieteikumu formā. Arī ESAO pašas uztverē šie ieteikumi nav saistoši. Tieši otrādi, dalībvalstis atbilstoši ESAO reglamentam pārbauda šos ieteikumus, lai noskaidrotu, vai tās uzskata to ievērošanu par piemērotu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>ESAO reglamenta 18. panta b) punkts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/><HT TYPE="ITALIC">Recommendations of the Organisation, made by the Council in accordance with Articles 5, 6 and 7 of the Convention, shall be submitted to the Members for consideration in order that they may, if they consider it opportune, provide for their implementation</HT>.<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> Teksts pieejams tīmekļvietnē: https://www.oecd.org/legal/rules%20of%20Procedure%20OECD%20Oct%202013.pdf.</P></NOTE>. Tas vēl jo vairāk attiecas uz to piemērošanai ESAO izdotajiem skaidrojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Šim juridiskajam viedoklim par ESAO nodokļu paraugkonvenciju nav tiešas ietekmes uz direktīvas interpretāciju. Tā tas ir pat tad, ja paraugkonvencijā un direktīvā izmantotie jēdzieni ir identiski. Tādējādi šie skaidrojumi atspoguļo vien ESAO valstu valdību nosūtīto ekspertu viedokli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>ESAO nodokļu paraugkonvencijas komentāru ievada 29. sadaļa.</P></NOTE>, nevis parlamentāro likumdevēju viedokli Savienības vai tās dalībvalstu līmenī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Mani secinājumi lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">N Luxembourg</HT> <HT TYPE="ITALIC">1</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:143">EU:C:2018:143</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑116/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:144">EU:C:2018:144</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Y Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑117/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:145">EU:C:2018:145</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑118/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:146">EU:C:2018:146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">C Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑119/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:147">EU:C:2018:147</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Z Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑299/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:148">EU:C:2018:148</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. un nākamie punkti).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Tiesa jau ir pamatoti atzinusi, ka nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijas norma, kas interpretēta, ņemot vērā ESAO nodokļu paraugkonvencijas skaidrojumus, nevar ierobežot Savienības tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Spriedums, 2006. gada 19. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bouanich</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑265/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:51">EU:C:2006:51</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas vēl jo vairāk attiecas uz ESAO nodokļu paraugkonvencijas un skaidrojumu grozījumiem, kas ir izdarīti pēc attiecīgās direktīvas pieņemšanas. Pretējā gadījumā ESAO līgumslēdzējas valstis – kas ne vienmēr ir Eiropas Savienības dalībvalstis – varētu lemt par Eiropas Savienības direktīvas interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Tādējādi ESAO nodokļu paraugkonvencijas komentāros ietvertie paraugkonvencijas 26. panta interpretācijas grozījumi automātiski nenozīmē grozījumus Direktīvas 2011/16 5. panta, to skatot kopā ar 1. panta 1. punktu, interpretācijā. Arī tad, ja ESAO dalībvalstu eksperti tagad ir vienoti uzskatā, ka informācijas pieprasījums, kas konkrētai bankai iesniegts attiecībā uz visiem nodokļu maksātāja kontiem un attiecībā uz visiem citu personu, kas saistītas ar attiecīgo nodokļu maksātāju, precīzāk neidentificētiem kontiem, ir prognozējamā svarīguma piemērs ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta izpratnē, no iepriekš minētā automātiski neizriet, ka tas attiecas arī uz Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punktu un 5. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Ja Tiesu pārliecina ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta interpretācija, tā var pārņemt ESAO pieeju un līdzīgi interpretēt direktīvu. Tomēr šajā ziņā nav juridiska automātisma.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT>Tādēļ ir jāizvērtē, vai skaidrojumi par ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. pantu ir pārliecinoši un pārņemami. ESAO nodokļu paraugkonvencijas komentāru grozījumi, kas izdarīti pēc Savienības tiesību akta pieņemšanas, ir jāpārbauda pamatīgāk nekā skaidrojumi, kas ir spēkā tiesību akta pieņemšanas brīdī. Tas tādēļ, ka vēlāk izdarīti grozījumi var neatspoguļot Savienības likumdevēja gribu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka informācijas pieprasījumi atbilstoši Direktīvai 2011/16 ir saistīti ar iejaukšanos Savienības pilsoņu pamattiesībās. Saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu šādiem ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos. Līdz ar to tiem ir jābūt balstītiem uz valsts vai Savienības likumdevēja lēmumu. Šo prasību neizpilda nedz ESAO nodokļu paraugkonvencija, nedz tās komentāri. Arī iesniedzējtiesas minētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">N Luxembourg</HT> <HT TYPE="ITALIC">1</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190226">2019. gada 26. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">N Luxembourg</HT> <HT TYPE="ITALIC">1</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑115/16, C‑118/16, C‑119/16 un C‑299/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:134">EU:C:2019:134</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Tiesa nav uzsvērusi, ka paraugkonvencijas vai tās komentāru grozījumi, kas izdarīti pēc attiecīgās direktīvas pieņemšanas, automātiski groza arī tās interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>Līdz ar to ir spēkā Savienības tiesību autonoma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> jēdziena interpretācija atbilstoši Direktīvas 2011/16 5. pantam, to skatot kopā ar 1. panta 1. punktu. Tādējādi primāra nozīme ir tā formulējumam un mērķim.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> nosacījuma divi mērķi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>Kā izriet no Direktīvas 2011/16 9. apsvēruma, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> norma ir paredzēta, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, vienlaikus precizējot, ka dalībvalstīm nav atļauts veikt t.s. pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa (<HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT>) <HT TYPE="ITALIC">vai</HT> pieprasīt informāciju, kas, visticamāk, nav saistīta ar attiecīgā nodokļu maksātāja nodokļu jautājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT>Manuprāt, no tā izriet, ka, pirmkārt, pieprasītajai informācijai ir jābūt zināmai materiālai nozīmībai nodokļu noteikšanas kontekstā pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī (materiālais aspekts, šajā ziņā skat. a) apakšpunktu). Otrkārt, dalībvalstīm nebūtu atļaujams veikt tīru t.s. pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa (t.i., informācijas pieprasījumu uz labu laimi vai <HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT>) (formālais aspekts, šajā ziņā skat. b) apakšpunktu).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prognozējamā svarīguma ierobežots izvērtējums pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī nolūkā atvieglot informācijas apmaiņu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128.</NO.P><TXT>Materiālo aspektu Tiesa jau ir ļoti plaši analizējusi lietā <HT TYPE="ITALIC">Berlioz</HT>. No šīs analīzes izriet, ka pieprasījuma iesniedzējai iestādei atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem ir jāizvērtē pieprasītās informācijas prognozējamais svarīgums tās izmeklēšanai atkarībā no procedūras gaitas un parasto informācijas avotu izsmelšanas, kurus tā būtu varējusi izmantot. Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir novērtējuma brīvība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0070">70.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Pieprasījuma saņēmējas iestādes veiktās pārbaudes apjoms ir ierobežots<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129.</NO.P><TXT>Tā, pieprasījuma saņēmējai iestādei principā ir jāuzticas pieprasījuma iesniedzējai iestādei un jāpieņem, ka informācijas pieprasījums, kas tai ir iesniegts, vienlaikus gan atbilst pieprasījuma iesniedzējas iestādes valsts tiesībām, gan ir nepieciešams tās veiktajā izmeklēšanā. Turklāt pieprasījuma saņēmējai iestādei parasti nav padziļinātu zināšanu par faktiskajiem apstākļiem un atbilstošajām tiesību normām, kas pastāv pieprasījuma iesniedzējā valstī. Tādējādi pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar pieprasījuma iesniedzējas iestādes vērtējumu par pieprasītās informācijas iespējamo lietderību aizstāt pati ar savu vērtējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Berlioz Investment Fund</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130.</NO.P><TXT>Pieprasījuma saņēmēja iestāde pārbaudē tikai pārliecinās, ka nav tā, ka pieprasītajai informācijai nav nekāda prognozējamā svarīguma, ņemot vērā attiecīgā nodokļu maksātāja un informācijas pieprasījumā, iespējams, minētās trešās personas identitāti, kā arī attiecīgās nodokļu revīzijas vajadzības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šis pārbaudes apjoms ir piemērojams arī pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0085">85.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Līdz ar to pieprasītā informācija nevar būt acīmredzami nenozīmīga pieprasījuma iesniedzējas iestādes nodokļu revīzijas vajadzībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131.</NO.P><TXT>Lai pieprasījuma saņēmēja iestāde vispār varētu veikt šādu – lai arī ierobežotu – pārbaudi, pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir pietiekami jāpamato savs informācijas pieprasījums. Tai ir jānorāda informācijas mērķis, kuru tā lūdz sniegt nodokļu procedūrā, kas tiek veikta pret pieprasījumā minēto nodokļu maksātāju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šim pamatojumam jābūt tādam, kas ļautu valsts tiesai veikt informācijas pieprasījuma likumības pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170516">2017. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlioz Investment Fund</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑682/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:373">EU:C:2017:373</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šīm prasībām neatbilst tīri formāls pamatojums, no kura neizriet, kāpēc pieprasītā informācija saskaņā ar valsts tiesībām ir nozīmīga pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts nodokļu procedūrā. Tomēr informācijas pieprasījuma pamatojuma pārbaude ir jāveic iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nepiedalīšanās t.s. pierādījumu meklēšanā pēc nejaušības principa</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132.</NO.P><TXT>Kā izriet no Direktīvas 2011/16 9. apsvēruma, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>prognozējamā svarīguma<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> norma ir paredzēta, lai vienlaikus precizētu, ka dalībvalstīm nav atļauts veikt t.s. pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa (<HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT>) (šo secinājumu 126. un 127. punkts). Tai tostarp ir jānodrošina arī informācijas apmaiņas sistēmas darbība, lai to nepārslogotu ar pieprasījumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>uz labu laimi<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133.</NO.P><TXT>Tādēļ izšķirošs ir jautājums, kad Direktīvas 2011/16 kontekstā ir runa par pierādījumu nepieņemamu meklēšanu pēc nejaušības principa un attiecīgi kad ir runa par pieņemamu administratīvu palīdzību faktu noskaidrošanas nolūkā. Šo jautājumu Tiesa pārrobežu administratīvās palīdzības kontekstā vēl nav precizējusi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="23"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134.</NO.P><TXT>Tomēr Tiesa ir izskatījusi līdzīgu situāciju konkurences tiesību jomā. Proti, lai atklātu un sodītu par uzņēmumu darbību, kas vērsta pret konkurenci, Komisija var pieņemt lēmumus par attiecīgo uzņēmumu pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140625">2014. gada 25. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nexans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Nexans France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑37/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2030">EU:C:2014:2030</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021022">2002. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑94/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:603">EU:C:2002:603</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890921">1989. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>46/87 un 227/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:337">EU:C:1989:337</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā ziņā Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkta otrajā teikumā ir precizēts, ka Komisijai šādos lēmumos it īpaši ir jānosaka attiecīgās pārbaudes priekšmets un mērķis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200130">2020. gada 30. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">České dráhy</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑538/18 P un C‑539/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:53">EU:C:2020:53</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140625">2014. gada 25. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nexans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Nexans France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑37/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2030">EU:C:2014:2030</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021022">2002. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑94/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:603">EU:C:2002:603</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890921">1989. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>46/87 un 227/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:337">EU:C:1989:337</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šādi ir paredzēts nodrošināt to, lai Komisija pārbaudes neveiktu uz labu laimi, nepastāvot konkrētām aizdomām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>Šajā ziņā skat. manus secinājumus lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nexans France</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Nexans</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑606/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:207">EU:C:2020:207</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nexans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Nexans France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑37/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:223">EU:C:2014:223</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solvay</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑109/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:256">EU:C:2011:256</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0138">138.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, – tā ir prakse, kuras definēšanai bieži izmanto arī jēdzienu <HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135.</NO.P><TXT>Kā es šajā sakarā jau esmu norādījusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Mani secinājumi lietās <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nexans France</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Nexans</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑606/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:207">EU:C:2020:207</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nexans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Nexans France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑37/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:223">EU:C:2014:223</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Komisijai lēmumā par pārbaudi vienmēr pēc iespējas precīzi ir jānorāda, kas tiek meklēts un uz kādiem aspektiem pārbaudei būtu jāattiecas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021022">2002. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑94/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:603">EU:C:2002:603</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Citiem vārdiem, no lēmuma par pārbaudi pamatojuma ir jāizriet pieņēmumiem, ko Komisija ir paredzējusi pārbaudīt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140625">2014. gada 25. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nexans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Nexans France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑37/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2030">EU:C:2014:2030</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19891017">1989. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dow Chemical Ibérica</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (no <NO.CASE>97/87 līdz 99/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:380">EU:C:1989:380</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dow Benelux</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>85/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:379">EU:C:1989:379</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0009">9.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890921">1989. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>46/87 un 227/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:337">EU:C:1989:337</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solvay</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑109/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:256">EU:C:2011:256</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0138">138.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt runa ir par attiecīgajiem uzņēmumiem saprotamu to konkurences tiesību normu pārkāpumu aprakstu, par kuriem Komisijai ir aizdomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136.</NO.P><TXT>Šo pieeju principā var attiecināt uz izskatāmo pārrobežu administratīvās palīdzības situāciju. Arī šajā situācijā ir nepieciešams, lai pieprasījuma saņēmēja iestāde varētu saprast, ko pieprasījuma iesniedzēja iestāde paredz pārbaudīt. Kā jau iepriekš norādīts, tai vismaz jāizvērtē, vai informācija katrā ziņā nav acīmredzami nesvarīga. Turklāt šāds pamatojums ir svarīgs saistībā ar tiesību aizsardzības līdzekli, kas pamattiesībās paredzēts lēmuma adresātam (šajā ziņā skat. 47. un nākamos punktus), attiecīgajam nodokļu maksātājam (šajā ziņā skat. 59. un nākamos punktus) un varbūtējām ieinteresētām trešajām personām (šajā ziņā skat. 83. un nākamos punktus), lai šīs personas varētu efektīvi aizstāvēties pret pieprasījuma saņēmējas iestādes nepamatotu informācijas pieprasījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137.</NO.P><TXT>Ja pieprasījuma iesniedzējai iestādei tomēr ir jānorāda, kādus pieņēmumus tā vēlas pārbaudīt ar informācijas pieprasījumu, tādā gadījumā šīm prasībām automātiski neatbilst, piemēram, kontu informācijas pieprasījums attiecībā uz visiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>precīzāk neidentificētiem citu tādu personu kontiem, kuras ir saistītas ar attiecīgo nodokļu maksātāju<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138.</NO.P><TXT>Parasti pieprasījuma iesniedzējai iestādei informācijas pieprasījumā, gluži pretēji, ir jāiekļauj fakti, kurus tā vēlas pārbaudīt, vai vismaz konkrētas aizdomas saistībā ar šiem faktiem un jānorāda to nozīmīgums no nodokļu tiesību viedokļa. Šiem iemesliem ir jādod iespēja pieprasījuma saņēmējai valstij savas valsts tiesā pamatot administratīvo palīdzību, kas saistīta ar attiecīgu iejaukšanos (lēmuma adresāta, nodokļu maksātāja vai ieinteresēto trešo personu) pamattiesībās. Prasības, kas tiek izvirzītas attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu, palielinās līdz ar pieprasītās informācijas apjomu un tās sensitīvo raksturu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Līdzīgi – <HT TYPE="ITALIC">Schweizerische Bundesgericht</HT> [Šveices Federālās augstākās tiesas] spriedums, <DATE ISO="20160912">2016. gada 12. septembris</DATE> – 2C_276/2016 –, 6.3. punkts, attiecībā uz norādīto faktu detalizētību.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139.</NO.P><TXT>Tādēļ administratīvās palīdzības pieprasījumam trūkst prognozējamā svarīguma, ja to iesniedz uz labu laimi, lai iegūtu pierādījumus, un bez konkrētas saistības ar uzsākto nodokļu procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P>Šajā nozīmē skat. arī <HT TYPE="ITALIC">Schweizerische Bundesgericht</HT> spriedumus, <DATE ISO="20190726">2019. gada 26. jūlijs</DATE> – 2C_653/2018 –, 6.1.2. un nākamie punkti, un <DATE ISO="20160912">2016. gada 12. septembris</DATE> – 2C_276/2016 –, 6.1.2. un nākamie punkti.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="24"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140.</NO.P><TXT>Nošķirot prognozējami svarīgu informāciju no nepieņemamas t.s. pierādījumu meklēšanas pēc nejaušības principa, ir jāņem vērā dažādi faktori. Vispirms svarīgs ir pieprasījuma iesniedzējas iestādes uzsāktās pārbaudes priekšmets un nodokļu jomā izvirzītais pārmetums. Tālāk nozīme ir arī nodokļu maksātāja līdzšinējai rīcībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>Tas skaidri ir norādīts arī <HT TYPE="ITALIC">Schweizerische Bundesgericht</HT> spriedumā, <DATE ISO="20160912">2016. gada 12. septembris</DATE> – 2C_276/2016 –, 6.4.3. punkts. Būtiska ir bankas klienta rīcība, no kuras var prezumēt, ka attiecīgā persona nav pareizi deklarējusi faktiskos aktīvus vai attiecīgi ieņēmumus.</P></NOTE>. <HT TYPE="ITALIC">Schweizerische Bundesgericht</HT> [Šveices Federālā augstākā tiesa] šajā ziņā pamatoti pieprasa, ka jābūt konkrētiem pierādījumiem par nodokļu saistību neievērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P><HT TYPE="ITALIC">Schweizerische Bundesgericht</HT> spriedums, <DATE ISO="20190726">2019. gada 26. jūlijs</DATE> – 2C_653/2018 –, 6.2.2. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā tā tas būtu, piemēram, gadījumā, ja nodokļu maksātāja iepriekš būtu noklusējusi informāciju par kontiem vai viņas saistību ar trešajām personām vai arī nodokļu procedūrā būtu sniegusi pretrunīgu informāciju. Visbeidzot, nozīme ir arī tam, kādus faktus pieprasījuma iesniedzēja nodokļu administrācija līdz šim ir noskaidrojusi. Piemēram, ja runa ir par sazarotiem uzņēmumu tīkliem ar neskaidriem savstarpējiem finanšu darījumiem, var būt īpaša vajadzība pēc informācijas pieprasījuma. Līdzīgi tas ir gadījumā, ja līdzšinējās procedūrās ir iegūta pretrunīga informācija, kas tagad ar bankas A palīdzību ir jānoskaidro.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142.</NO.P><TXT>Tādēļ izskatāmajā lietā Spānijas nodokļu administrācijai ir jāmin, piemēram, norādes, kas tai liek uzskatīt, ka nodokļu maksātājai bankā A ir vēl citi konti, kāpēc tā uzskata, ka nodokļu maksātāja ir noklusējusi informāciju par papildu ienākumiem, un kāpēc tā prezumē aktīvu pārvedumus starp nodokļu maksātāju un sabiedrībām B, C un D.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143.</NO.P><TXT>Ja šādas konkrētas norādes nav minētas, informācijas pieprasījums, lai bankā noskaidrotu visus nodokļu maksātāja kontus un visus precīzāk neidentificētus tādu trešo personu kontus, kuras kaut kādā veidā ir saistītas ar nodokļu maksātāju, saskaņā ar Direktīvu 2011/16 nav pieņemams, bet gan ir nepieņemama t.s. pierādījumu meklēšana pēc nejaušības principa (<HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144.</NO.P><TXT>Tomēr vajadzīgajai nošķiršanai ir jānotiek vispārēja izvērtējuma ietvaros, vērtējot visus konkrētās lietas apstākļus, un līdz ar to tas ir jādara iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145.</NO.P><TXT>Ja iesniedzējtiesa secina, ka attiecīgais informācijas pieprasījums ir nepieņemama t.s. pierādījumu meklēšana pēc nejaušības principa, pieprasījuma saņēmēja nodokļu administrācija varētu atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu. Tas tādēļ, ka saskaņā ar Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punktu un 5. pantu, ņemot vērā 9. apsvērumu, dalībvalstīm nav ļauts piedalīties t.s. pierādījumu meklēšanā pēc nejaušības principa (<HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Secinājums par attiecīgajiem otrajiem prejudiciālajiem jautājumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146.</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkts un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pieprasījuma iesniedzējai iestādei informācijas pieprasījums ir jāpamato, lai pieprasījuma saņēmēja iestāde var izvērtēt, vai nodokļu noteikšanas kontekstā, ko veic pieprasījuma iesniedzēja iestāde, pieprasītajai informācijai acīmredzami netrūkst prognozējamā svarīguma. No pieprasījuma ir jāizriet konkrētām norādēm uz nodokļu ziņā svarīgiem faktiem vai darījumiem, lai novērstu t.s. pierādījumu nepieņemamu meklēšanu pēc nejaušības principa (<HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="25"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147.</NO.P><TXT>Tādēļ es ierosinu uz <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative</HT> (Apelācijas instances administratīvā tiesa, Luksemburga) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz Direktīvu 2011/16 par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, pieprasījuma saņēmēja iestāde ir noteikusi personai pienākumu sniegt informāciju par nodokļu maksātāju vai trešajām personām, attiecīgā persona, nodokļu maksātājs un ieinteresētās trešās personas var pārsūdzēt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesā.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkts un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pieprasījuma iesniedzējai iestādei informācijas pieprasījums ir jāpamato, lai pieprasījuma saņēmēja iestāde var izvērtēt, vai nodokļu noteikšanas kontekstā, ko veic pieprasījuma iesniedzēja iestāde, pieprasītajai informācijai acīmredzami netrūkst prognozējamā svarīguma. No pieprasījuma ir jāizriet konkrētām norādēm uz nodokļu ziņā svarīgiem faktiem vai darījumiem, lai novērstu t.s. pierādījumu nepieņemamu meklēšanu pēc nejaušības principa (<HT TYPE="ITALIC">fishing expeditions</HT>).</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>