23.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/21


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2015/810

(2015. gada 23. janvāris)

par atbalsta shēmu SA.20326 (2013/C) (ex 2012/NN), ko īstenojusi Beļģija

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 130)

(Autentisks ir tikai teksts franču un nīderlandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu (1),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem (2) un ņemot vērā šīs piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2011. gada 7. oktobra vēstuli Eiropas Komisija informēja Beļģijas iestādes par pārbaudes sākšanu attiecībā uz shēmu N 649/2005 – Pasākumi attiecībā uz daļēju atbrīvojumu no algas nodokļa par labu pētniecībai un attīstībai (turpmāk “shēma”).

(2)

Komisija 2011. gada 7. oktobra, 2012. gada 2. februāra un 2013. gada 6. janvāra vēstulē lūdza sniegt informāciju par šīs shēmas īstenošanu. Tā jo īpaši aicināja Beļģijas iestādes iesniegt to uzņēmumu sarakstu, kuri ir saņēmuši atbalstu vairāk nekā EUR 200 000 apmērā 2009. un 2010. gadā. Beļģijas iestādes atbildēja 2011. gada 17. novembra, 2012. gada 2. maija un 4. jūnija un 2013. gada 23. maija vēstulē.

(3)

Tāpat arī 2013. gada 13. jūnijā notika sanāksme starp Komisijas dienestiem un Beļģijas iestādēm.

(4)

Komisija ar 2013. gada 4. decembra vēstuli paziņoja Beļģijai savu lēmumu (turpmāk “lēmums sākt procedūru”) sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā noteikto procedūru (turpmāk “formāla izmeklēšanas procedūra”) (3).

(5)

Beļģijas iestādes 2014. gada 3. marta, 1. aprīļa, 4. un 27. jūlija vēstulē iesniedza savus komentārus un atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti lēmumā sākt procedūru. Beļģijas iestādes šo informāciju papildināja 2014. gada 17. septembra, 17. oktobra un 21. novembra e-pasta ziņojumā. 2014. gada 21. novembrī Komisijas rīcībā bija informācija, kas nepieciešama, lai izskatītu shēmas saderīgumu ar iekšējo tirgu.

(6)

Uzņēmums D39S SPRL savas piezīmes iesniedza 2014. gada 9. aprīlī. Ar 2014. gada 16. maija e-pasta ziņojumu Komisija nosūtīja šīs piezīmes Beļģijas iestādēm. Tās nesniedza komentārus par šīm piezīmēm.

2.   PASĀKUMA APRAKSTS

2.1.   Pasākuma mērķis

(7)

Shēma tika apstiprināta ar Komisijas 2006. gada 4. jūlija Lēmumu C(2006) 2941, galīgā versija (4) (turpmāk “lēmums”).

(8)

Shēma paredzēja šādu trīs pasākumu ieviešanu:

a)

atbrīvojumu attiecībā uz tādu pētnieku nodarbināšanu, kuri iesaistīti pētniecības projektos, ko veic partnerībā ar universitātēm vai augstskolām (turpmāk “pasākums Nr. 1”). Tas paredzēja atbrīvojumu 50 % apmērā no algas nodokļa par labu uzņēmumiem, kas maksā atalgojumu pētniekiem, kuri iesaistīti pētniecības projektos, kas veikti, izpildot partnerattiecību vienošanās, kas noslēgtas ar Eiropas Ekonomikas zonā izveidotajām universitātēm vai augstskolām (5). Pasākumam Nr. 1 piešķirtais budžets tika lēsts 34 miljonu euro apmērā;

b)

atbrīvojumu attiecībā uz tādu pētnieku nodarbināšanu, kuriem ir noteikti diplomi (turpmāk “pasākums Nr. 2”). Tas paredzēja atbrīvojumu 25 % apmērā no algas nodokļa par labu uzņēmumiem, kas maksā atalgojumu pētniekiem, kuriem ir noteikti zinātniskie diplomi (6). Pasākumam Nr. 2 piešķirtais budžets tika lēsts 62 miljonu euro apmērā;

c)

atbrīvojums par labu jauniem inovatīviem uzņēmumiem (Young Innovative Companies). Tas paredzēja atbrīvojumu 50 % apmērā no algas nodokļa par labu uzņēmumiem, kas ietilpst kategorijā Young Innovative Companies (7) un maksā atalgojumu zinātnes darbiniekiem. Pasākumam Nr. 3 piešķirtais budžets tika lēsts 20 miljonu euro apmērā.

(9)

Algas nodoklis ir nodoklis, ko ikviens darba devējs ietur ienākumu gūšanas vietā no atlīdzības, ko viņš izmaksā saviem darbiniekiem, un iemaksā valstij. 8. apsvērumā minētie trīs pasākumi daļēji atbrīvoja attiecīgos uzņēmumus no algas nodokļa, ko ietur no 8. apsvēruma a) un b) punktā minēto pētnieku un 8. apsvēruma c) punktā minēto zinātnes darbinieku atalgojuma.

(10)

Komisija lēmumā uzskatīja, ka pasākums Nr. 1 un pasākums Nr. 2 bija vispārēji pasākumi un tātad nebija valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(11)

Savukārt pasākums Nr. 3 tika klasificēts kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un pēc pārbaudes tika uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ņemot vērā Komisijas Regulā (EK) Nr. 70/2001 (8) minētos kritērijus.

(12)

Regulas (EK) Nr. 70/2001 5.a pantā ir precizēti noteikumi, ko piemēro atbalstam pētniecībai un attīstībai. Pasākums Nr. 3 tika klasificēts kā atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, kuru attiecināmās izmaksas ir pētniecības projekta vajadzībām nodarbinātā personāla izdevumi (9). Piemērotā atbalsta maksimālā intensitāte, proti, 35 %, ir maksimālā robeža, ko piemēro pirmskonkurences attīstības projektiem (10).

2.2.   Formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas iemesli

(13)

Apsekojumā tika konstatēti pārkāpumi saistībā ar Beļģijas valsts tiesību aktiem, kas veido pasākumu Nr. 3, un šā pasākuma īstenošanu. Tātad Komisija sāka formālu izmeklēšanas procedūru, ņemot vērā šādus elementus:

a)

Beļģija nebija pieņēmusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu tās tiesību aktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Valsts tiesību aktu attiecīgie noteikumi neietvēra nekādu atsauci uz pētniecības kategorijām, kas paredzētas Savienības regulējumā. Atbilstība tika panākta tikai 2013. gada jūnijā (11);

b)

Beļģija līdz 2008. gada 1. janvārim nebija izdarījusi grozījumus shēmā, lai panāktu tās atbilstību lietderīgajiem pasākumiem, ko ierosināja Komisija un kam Beļģija bija piekritusi (12);

c)

Beļģija nebija paziņojusi Komisijai ne par shēmas grozījumu, ne par tās pagarinājumu, tādējādi īstenojot nelikumīgu atbalstu (13); un

d)

uzraudzības ietvaros Beļģija netika sniegusi pietiekamu informāciju par individuāli izmaksāto atbalstu.

(14)

Lēmumā sākt procedūru Komisija arī izskatīja jautājumu par juridisko pamatu, kas piemērojams, lai analizētu shēmas ietvaros nelikumīgi piešķirtā atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu. Komisija minētā lēmuma 40. apsvērumā secināja, ka atbalsts jāanalizē, ņemot vērā Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (turpmāk “PAI nostādnes”) (14).

3.   BEĻĢIJAS IESTĀŽU KOMENTĀRI

(15)

Ir jāatgādina, ka uzraudzības pasākuma ietvaros Beļģijas iestādes atzina, ka tām nav un ka tās nav grozījušas valsts tiesību aktus, lai tajos iekļautu atsauci uz pētniecības kategorijām, kas minētas 13. apsvēruma a) punktā, un ka tās nav paziņojušas par shēmā izdarītajiem grozījumiem (uzskatot, ka tie tika izdarīti atbilstoši lēmumam) un nav paziņojušas par shēmas pagarinājumu pēc 2011. gada 4. jūlija.

(16)

Ar 2014. gada 3. marta un 1. aprīļa vēstulēm Beļģijas iestādes iesniedza to uzņēmumu sarakstu, kuri saņēmuši atbrīvojumu no algas nodokļa laikposmā no 2006. līdz 2013. gadam (pēdējie pieejamie fiskālie dati). Visā laikposmā shēmu izmantojis 231 uzņēmums.

(17)

Beļģijas iestādes savā 2014. gada 3. marta vēstulē arī norādīja, ka tās izskata shēmas atbilstību Komisijas Regulai (ES) Nr. 651/2014 (15) un jo īpaši tās 25. pantam par atbalstu pētniecības un attīstības projektiem. Beļģijas iestādes nepaziņoja Komisijai par savas izskatīšanas rezultātiem.

4.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(18)

Uzņēmums D39S – pētniecības un attīstības centrs, kas darbojas elektronikas un telekomunikāciju nozarē, – norādīja, ka atbrīvojums no algas nodokļa ir nozīmīgs atbalsts, kas ļauj jauniem inovatīviem uzņēmumiem pieņemt darbā papildu personālu. Šā atbrīvojuma izmantošana ļāva uzņēmumam stiprināt tā pētniecības un attīstības darbību, vienlaikus turpinot ātri atbildēt uz tirgus pieprasījumiem.

5.   ATBALSTA NOVĒRTĒŠANA

5.1.   Valsts atbalsta esība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē

(19)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(20)

Lai kādu valsts pasākumu varētu atzīt par valsts atbalstu, ir nepieciešams, lai būtu izpildīti visi turpmāk izklāstītie kumulatīvie nosacījumi, proti: i) attiecīgais pasākums sniedz saimniecisku priekšrocību tās saņēmējam; ii) šīs priekšrocības izcelsme ir valsts; iii) šī priekšrocība ir selektīva; un iv) attiecīgais pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(21)

Konkrētajā gadījumā atbrīvojums no algas nodokļa par labu Young Innovative Companies ir fiskāls pasākums, kas finansēts no valsts līdzekļiem. Pasākums attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas atbilst Young Innovative Companies definīcijai, un tātad ir selektīvs. Piedaloties šo uzņēmumu pētniecības un attīstības izdevumu finansēšanā, pasākums tām sniedz saimniecisku priekšrocību. Visbeidzot, tā kā labumguvēji uzņēmumi darbojas Eiropas iekšējai tirdzniecībai atvērtos tirgos, pasākums var iespaidot konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(22)

Lēmumā shēma ir klasificēta kā valsts atbalsts (16). Beļģijas iestādes uzraudzības pasākuma ietvaros šo klasifikāciju neapstrīdēja.

5.2.   Atbalsta likumība

(23)

Lēmumā sākt procedūru Komisija konstatēja, ka, nepaziņojot Komisijai ne par atbrīvojuma no algas nodokļa apmēra palielinājumu (palielinājums no 50 % līdz 75 % saskaņā ar 2009. gada 27. marta Likumu par ekonomikas atveseļošanu un no 75 % līdz 80 % saskaņā ar 2013. gada 17. jūnija Likumu par nodokļu un finanšu noteikumiem un noteikumiem par ilgtspējīgu attīstību), ne par tās pagarinājumu pēc 2011. gada 4. jūlija (lēmumā bija paredzēts piecu gadu sākotnējais termiņš), Beļģija ir īstenojusi nelikumīgu atbalstu. Beļģija šādu konstatējumu neapstrīdēja un formālās izmeklēšanas ietvaros sniedza tādus datus par atbalstu, ko saņēmuši shēmas labumguvēji uzņēmumi, kuri vajadzīgi Komisijai saderības analīzes veikšanai.

5.3.   Atbalsta saderības ar iekšējo tirgu analīze

(24)

Lēmuma sākt procedūru 40. apsvērumā Komisija secināja, ka shēmas saderības izskatīšana jāveic, ņemot vērā PAI nostādnes, vienlaikus atstājot atvērtu jautājumu saistībā ar piemērojamā panta noteikšanu: noteikumi par atbalstu P&A projektiem (PAI nostādņu 5.1. punkts) vai noteikumi par atbalstu jauniem inovatīviem uzņēmumiem (PAI nostādņu 5.4. punkts), jo šķita, ka shēma attiecās uz šo īpašo uzņēmumu kategoriju.

5.3.1.   Metode

(25)

Kā norādīts 16. apsvērumā, Beļģijas iestādes norādīja, ka visā laikposmā 231 uzņēmums ir guvis labumu no shēmas. Datu analīze ļāva konstatēt šādus elementus:

a)

183 uzņēmumi ir saņēmuši atbalstu, kas ir mazāks nekā EUR 200 000 trīs gadu periodā visā izskatītajā laikposmā. Uz šo atbalstu attiecas de minimis Komisijas Regula (EK) Nr. 1998/2006 (17), un tas tiek izslēgts no analīzes;

b)

attiecībā uz 48 atlikušajiem uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, kas ir lielāks nekā EUR 200 000, tika veikta padziļināta analīze. Attiecībā uz šiem uzņēmumiem Beļģijas iestādes norādīja:

—

pētniecības kategorijas, kurām atbilda labumguvēju uzņēmumu veiktie projekti (nolūkā pārbaudīt, vai ir ievēroti nosacījumi, kas minēti PAI nostādņu 5.1. punktā),

—

atbalsta intensitātes aprēķināšanas metodi, kurai pievienoti piemēri (nolūkā pārbaudīt, vai ir ievēroti nosacījumi, kas minēti PAI nostādņu 5.1. punktā),

—

katra uzņēmuma izveides datumu (nolūkā pārbaudīt, vai ir ievērots 1. nosacījums, kas minēts PAI nostādņu 5.4. punktā),

—

pētniecībai un attīstībai paredzēto izdevumu procentuālo daudzumu (nolūkā pārbaudīt, vai ir ievērots 2. nosacījums, kas minēts PAI nostādņu 5.4. punktā),

—

kopējā summā, ko saņēmis katrs uzņēmums, daļu, uz kuru attiecas pasākums Nr. 3 (un kas tātad klasificēts kā valsts atbalsts), un daļu, uz kuru attiecas pasākums Nr. 1 un pasākums Nr. 2 (nolūkā pārbaudīt, vai ir ievērots 3. nosacījums, kas minēts PAI nostādņu 5.4. punktā).

(26)

Šo pēdējo datu analīze (kopējā saņemtā atbalsta daļa, uz kuru attiecas pasākums Nr. 3) ļāva samazināt analīzes apjomu, jo atbalsta summa, kas saņemta saskaņā ar pasākumu Nr. 3, bija tādējādi mazāka nekā Beļģijas iestāžu paziņotā kopējā summa (kas saņemta visas shēmas ietvaros). No 48 uzņēmumiem, kas minēti 25. apsvēruma b) punktā, 14 uzņēmumi bija saņēmuši tādu atbalstu saskaņā ar pasākumu Nr. 3, kura summa bija lielāka nekā EUR 200 000 attiecīgajā laikposmā.

5.3.2.   Analīze, ņemot vērā noteikumus par atbalstu P&A projektiem (PAI nostādņu 5.1. punkts)

(27)

PAI nostādņu 5.1. punktā ir izklāstīti kritēriji, kas jāievēro, lai atbalsts P&A projektiem tiktu uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

a)

5.1.1. punktā precizēts, ka “pētniecības projekta atbalstītajai daļai pilnībā jāpieder pie vienas vai vairākām šādām pētniecības kategorijām – fundamentālie pētījumi, rūpnieciskie pētījumi vai eksperimentālā izstrādne”.

2014. gada 23. marta karaļa dekrētā (18) ir precizēts, ka Service public fédéral de Programmation Politique scientifique, izskatot lietu, ir jāpārbauda “to pētniecības un attīstības projektu vai programmu apraksts, attiecībā uz kurām tiek prasīts atzinums”, un tādējādi jāpārbauda, vai projekti atbilst kādai no pētniecības kategorijām, kas paredzētas PAI nostādnēs un likumā. Par visiem 48 uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem tika veikta padziļināta izmeklēšana, Beļģijas iestādes sniedza veikto pētniecības un attīstības darbību aprakstu, kā arī pētniecības kategoriju, kurai atbilda šie projekti. Komisija varēja konstatēt, ka veiktie projekti atbilda vienai no PAI nostādņu paredzētajām trijām kategorijām, un secināja, ka PAI nostādņu 5.1.1. punktā minētais nosacījums bija ievērots;

b)

PAI nostādņu 5.1.2. punktā ir norādītas pamata atbalsta intensitātes summas (25 % eksperimentālās izstrādnes gadījumā), summas, ko noteiktos gadījumos var palielināt, jo īpaši, ja atbalsts ir paredzēts MVU (PAI nostādņu 5.1.3. punkta a) apakšpunkts).

Ar 2014. gada 3. marta vēstuli Beļģijas iestādes sniedza papildu informāciju par nodokļa likmes diviem palielināšanas gadījumiem, kuru rezultātā piemērojamais fiskālais samazinājums sasniedza 80 %, jo īpaši ievērojot lēmumā paredzēto atbalsta intensitāti. Piemērojot lēmumā ietverto Komisijas noteikto aprēķina metodi, Beļģijas iestādes varēja parādīt, ka atbrīvojuma no algas nodokļa likmes palielinājuma līdz 80 % rezultātā maksimālā intensitāte bija 28,28 %. Tās sniedza arī detalizētu informāciju par intensitātes likmi uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem tika veikta padziļināta kontrole. Komisija konstatēja, ka šī likme atbilst PAI nostādņu 5.1.3. punktam, kurā ir paredzēta maksimālā intensitāte 35 % apmērā vidējiem uzņēmumiem un 45 % apmērā maziem uzņēmumiem eksperimentālās izstrādnes gadījumā. Šīs intensitātes likmes ir palielinātas rūpniecisko pētījumu un fundamentālo pētījumu gadījumā;

c)

PAI nostādņu 5.1.4. punkta ir sīki izskaidrotas attaisnotās izmaksas. Lēmuma sākt procedūru 16. apsvērumā Komisija norādīja, ka valsts tiesību aktu attiecīgajos noteikumos bija norāde uz personāla kategorijām, saskaņā ar kurām varēja piešķirt atbrīvojumu, taču tajos nebija precizēta kārtība, kā nodokļu administrācija pārbauda šā personāla iesaisti pētniecības un attīstības projektos.

2014. gada 23. marta karaļa dekrētā ir precizēts, ka Service public fédéral de Programmation Politique scientifique, pārbaudot lietu, ir jāpārbauda “elementi, kas parāda, ka darbinieks tiks nodarbināts pētniecības un attīstības projektā vai programmā”, pamatojoties uz pieprasītāju uzņēmumu sniegto informāciju. Komisija konstatēja, ka attiecīgie valsts tiesību akti un tas, kā Beļģijas iestādes tos ir piemērojusi, atbilst PAI nostādņu 5.1.4. punkta noteikumiem.

Par 48 uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem tika veikta padziļinātā izmeklēšana, Beļģijas iestādes aprakstīja šo uzņēmumu izstrādātos projektus un norādīja to darbinieku skaitu un veidu, attiecībā uz kuriem tika piešķirts atbrīvojums.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minētos elementus, Komisija secina, ka saskaņā ar pasākumu Nr. 3 piešķirtais atbalsts ir atbilstīgs PAI nostādņu 5.1. punktam.

5.3.3.   Analīze, ņemot vērā noteikumus par atbalstu jauniem inovatīviem uzņēmumiem (PAI nostādņu 5.4. punkts)

(29)

Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, ka “tā kā saskaņā ar shēmu tika īstenots atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem, tad tā saderības pārbaude arī tiek plānota, pamatojoties jo īpaši uz PAI pamatnostādņu 5.4. punktu attiecībā uz atbalstu jauniem inovatīviem uzņēmumiem” (46. apsvērums). Tomēr Komisija pauda bažas par to, vai shēmas labumguvēji uzņēmumi ievēro visus nosacījumus, kas minēti 5.4. punktā (maza uzņēmuma klasifikācija, vecums, pētniecībai un attīstībai paredzēto izmaksu procentuālais apmērs, atbalsta apjoms).

(30)

Beļģijas iestāžu iesniegto datu analīze parādīja, ka 2013. gada beigās tikai divi uzņēmumi ievēroja visus nosacījumus, kas minēti PAI nostādņu 5.4. punktā (vienlaikus ievērojot arī 5.1. punktā minētos nosacījumus).

(31)

Tādējādi Komisija secināja, ka piemērojamais juridiskais pamats ir PAI nostādņu 5.1. punkts par atbalstu P&A projektiem.

5.3.4.   Shēmas saderība no 2014. gada 1. jūlija

(32)

Par pamatu shēmas saderības analīzei izmantoto PAI nostādņu piemērošanas termiņš beidzās 2014. gada 30. jūnijā.

(33)

No 2014. gada 1. jūlija, ja ir izpildīti 1. nodaļas nosacījumi un ievēroti 25. pantā minētie nosacījumi (atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai), uz shēmu varētu attiekties atbrīvojums, ko paredz Vispārējā grupu atbrīvojuma regula. Beļģijas iestādes tiek aicinātas informēt Komisiju par savas analīzes rezultātiem un vajadzības gadījumā paziņot par shēmas turpināšanu.

6.   SECINĀJUMS

(34)

Komisija konstatē, ka Beļģija īstenojusi shēmu, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Beļģijas iestāžu īstenotā shēmas turpmāka piemērošana pēc 2011. gada 4. jūlija, kā arī tajā izdarītie grozījumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu līdz 2014. gada 30. jūnijam saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pasākums attiecībā uz daļēju atbrīvojumu no algas nodokļa par labu Young Innovative Companies, ko īstenojusi Beļģija, saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir saderīgs ar iekšējo tirgu līdz 2014. gada 30. jūnijam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

Briselē, 2015. gada 23. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER


(1)  Kopš 2009. gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. pants ir kļuvuši par Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. un 108. pantu. Abos gadījumos noteikumi būtībā ir vienādi. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu vajadzības gadījumā jāsaprot kā atsauces uz EK līguma 87. un 88. pantu. LESD arī ieviesa vairākas izmaiņas terminoloģijā, piemēram, aizstājot “Kopienu” ar “Savienību”, “kopējo tirgu” ar “iekšējo tirgu” un “Pirmās instances tiesu” ar “Vispārējo tiesu”. Šajā lēmumā ir izmantota LESD terminoloģija.

(2)   OV C 69, 7.3.2014., 122. lpp.

(3)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(4)   OV C 209, 31.8.2006., 10. lpp.

(5)  Skatīt 2006. gada 4. jūlija lēmuma 5. apsvērumu.

(6)  Skatīt iepriekš minētā 2006. gada 4. jūlija lēmuma 8. apsvērumu.

(7)  Skatīt iepriekš minētā 2006. gada 4. jūlija lēmuma 12. apsvērumu.

(8)  Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.).

(9)  Skatīt iepriekš minētā lēmuma 26. apsvērumu.

(10)  Skatīt 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 70/2001, kas grozīta ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai (OV L 63, 28.2.2004., 22. lpp.).

(11)  Skatīt lēmuma sākt procedūru 17. apsvērumu.

(12)  Galvaspilsētas Briseles reģiona valdības 2008. gada 22. februāra vēstule, Valonijas reģiona valdības 2008. gada 17. marta vēstule un Flandrijas reģiona valdības 2007. gada 3. jūlija vēstule.

(13)  Skatīt lēmuma sākt procedūru 22.–27. apsvērumu.

(14)   OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

(15)  Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(16)  Skatīt iepriekš minētā 2006. gada 4. jūlija lēmuma 21. apsvērumu.

(17)  Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.).

(18)   2014. gada 23. marta karaļa dekrēts, ar ko attiecībā uz atbrīvojumu no algas nodokļa groza AR/CIR 92, īstenojot 1992. gada Ienākuma nodokļa kodeksa 275. panta 2. un 3. punktu. Moniteur Belge, 31.3.2014.