15.10.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/62


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1812

(2021. gada 14. oktobris),

ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2021. gada 17. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija uzsāka izmeklēšanu pēc sūdzības, ko 2021. gada 4. janvārī iesniedza Graphite Cova GmbH, Showa Denko Carbon Holding GmbH un Tokai ErftCarbon GmbH (“sūdzības iesniedzēji”). Savienības ražošanas nozare iesniedza sūdzību pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē, un šī sūdzība attiecas uz konkrētām grafīta elektrodu sistēmām. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Reģistrēšana

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, attiecībā uz kuru tiek veikta antidempinga izmeklēšana, ja vien tai 5. panta nozīmē nav pietiekamu pierādījumu par to, ka nav ievērotas 10. panta 4. punkta c) vai d) apakšpunktā minētās prasības.

(4)

Viena no šīm prasībām, kas norādīta pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, ir tāda, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt. ĶTR izcelsmes grafīta elektrodu imports četros mēnešos pēc izmeklēšanas sākšanas (no 2021. gada 1. marta līdz 30. jūnijam) salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu (no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) samazinājās par 59,1 %. Dati pēc izmeklēšanas sākšanas tika salīdzināti ar mēneša vidējo importa no ĶTR apjomu izmeklēšanas periodā. Datu avoti ir Comext datubāze (Eurostat) un datubāze Surveillance. Tika veikta korekcija, kuras mērķis bija noteikt, kuri ražojumi neietilpst ražojuma darbības jomā (sk. 187. apsvērumu).

(5)

Tādēļ Komisija nenoteica, ka attiecīgā ražojuma imports saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu ir jāreģistrē, jo nebija izpildīts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētais nosacījums, proti, importa apjoms neturpināja ievērojami pieaugt.

1.3.   Ieinteresētās personas

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas Tautas Republikas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

1.4.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(7)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(8)

Ķīnas Mašīnu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCME”), Eurofer, Misano, Sangraf, Trasteel un sūdzības iesniedzēji pieprasīja, lai tos uzklausa Komisijas dienesti. Šīs personas iesniedza pieprasījumu noteiktajā termiņā, un tām tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(9)

Vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par procedūras sākšanu. Piezīmes jo īpaši attiecās uz ražojuma tvērumu, ražojuma kontroles numuru, Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Kas attiecas uz pēdējo minēto kritēriju, tad Savienības intereses nav būtisks kritērijs, lai novērtētu, vai sūdzība pamato antidempinga procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 5. pantu. Tāpēc šīs piezīmes saistībā ar apgalvojumiem par procedūras sākšanu netika ņemtas vērā. Turklāt šajā posmā netika ņemtas vērā arī piezīmes, kas saņemtas pēc paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktā termiņa, un uz tām tiks atbildēts noslēguma posmā. Uz apgalvojumiem par ražojuma tvērumu un ražojuma izslēgšanas pieprasījumiem tika atbildēts šīs regulas 2.3. iedaļā.

(10)

Kas attiecas uz apgalvojumiem par kaitējumu un cēloņsakarību, tad sūdzības iesniedzēji, pamatojoties uz TARIC datiem, norādīja, ka importa apjoms no Ķīnas ir palielinājies un tā cena ir samazinājusies. Tie pierādīja, ka šā importa cenas ir būtiski zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tie arī apgalvoja, ka samazinātā Ķīnas importa cena ir piespiedusi ES ražošanas nozari pazemināt cenas zem ražošanas izmaksām. Šādi tika izraisīta pārdošanas apjoma un rentabilitātes samazināšanās, tādējādi radot nozarei kaitējumu. Pamatojoties uz ražošanas nozares datiem, tie arī norādīja, ka, sākot no 2019. gada vidus, ievērojami samazinājās Savienības ražotāju ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, kā arī cenas un peļņa.

(11)

Vairākas ieinteresētās personas minēja, ka Ķīnas ražotāji nav plaši pārstāvēti UHP klases elektrodu tirgū. Tika apgalvots, ka Ķīna galvenokārt darbojās HP/SHP klases tirgū, kurā Savienības ražošanas nozare neražo pietiekamā daudzumā. Tādējādi, kā tiek apgalvots, cēloņsakarība tiek pārtraukta. Tomēr sūdzības iesniedzēji iesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka arvien lielāku importa no ĶTR daļu veido arī UHP klases elektrodi, un tas apstiprinājās izmeklēšanā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

1.5.   Atlase

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.5.1.   Savienības ražotāju atlase

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija veica atlasi, pamatojoties uz izmeklējamā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā un ņemot vērā arī Savienības ražotāju ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas atrodas trīs dažādās dalībvalstīs. Atlasītie Savienības ražotāji veidoja vairāk nekā 55 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma un vairāk nekā 65 % no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizoriski izveidoto izlasi. Piezīmes netika saņemtas.

1.5.2.   Importētāju atlase

(14)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(15)

Desmit nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim nesaistītajiem importētājiem, kuriem ir lielākais izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoms Savienībā. Izlasē tika iekļauti 64 % no kopējā izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoma, par ko ziņoja importētāji, kuri sadarbojās, un 34,7 % no aplēstā kopējā izmeklējamā ražojuma importa apjoma no Ķīnas Tautas Republikas. Ievērojot pamatregulas 17. panta 2. punktu, par izlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Piezīmes netika saņemtas.

1.5.3.   Ražotāju eksportētāju atlase Ķīnas Tautas Republikā

(16)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un lai attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(17)

Trīsdesmit seši ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, kādu ir iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā laikā. Turklāt izlasē iekļautie uzņēmumi pārdeva ievērojamus izmeklējamā ražojuma apjomus Ķīnas Tautas Republikas iekšzemes tirgū. Šī izlase aptvēra 33 % no aplēstā kopējā ĶTR eksporta apjoma uz Eiropas Savienību izmeklēšanas periodā (sk. 24. apsvērumu). Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes netika saņemtas.

1.6.   Atsevišķa pārbaude

(18)

Divpadsmit attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, to vidū trīs iepriekš minētie izlasē iekļautie ražotāji, pieprasīja veikt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Taču neviens ražotājs eksportētājs, izņemot izlasē iekļautos, noteiktajā termiņā neiesniedza aizpildītu atbildi uz anketas jautājumiem. Tāpēc nevarēja izvērtēt nevienu pieprasījumu par atsevišķas pārbaudes veikšanu.

1.7.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(19)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(20)

Sūdzības iesniedzēji sūdzībā arī sniedza pietiekamus pierādījumus par kropļojumiem, kas ĶTR pastāv saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana attiecās uz šiem kropļojumiem saistībā ar izejvielām, lai noteiktu, vai attiecībā uz ĶTR piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Šā iemesla dēļ Komisija šajā sakarā pieprasīja papildu informāciju no ĶV.

(21)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem / ražotāju eksportētāju grupai, trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un trim izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem. Šīs anketas procedūras sākšanas dienā kļuva pieejamas tiešsaistē (3).

(22)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no 3 izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, 3 nesaistītiem importētājiem, 8 lietotājiem un 3 ražotājiem eksportētājiem. Sangraf Italy sākotnēji iesniedza lietotāja anketu. Galu galā Sangraf Italy tika atzīts par ražotāju un tādējādi par Savienības ražošanas nozares daļu (sk. 183. un 184. apsvērumu).

(23)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī dažādu trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija pagaidu posmā nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Tā vietā saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (4) Komisija veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu pagaidu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes (“AKP”) par šādiem uzņēmumiem/personām.

Savienības ražotāji:

—

GrafTech France S.N.C., Francija,

—

Showa Denko Carbon Spain S.A., Spānija,

—

Tokai Erftcarbon GmbH, Vācija.

ĶTR ražotāji eksportētāji:

—

Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd,

—

Fangda Carbon New Material Co., Ltd,

—

Nantong Yangzi Carbon Co., Ltd.

1.8.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(24)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(25)

Sākot izmeklēšanu, attiecīgais ražojums tika definēts kā tādi ĶTR izcelsmes grafīta elektrodi, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs un kuru tilpummasa ir 1,5 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 7,0 μ.Ω.m vai mazāk, un šajos elektrodos izmantotie savienotāji neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8545 11 00 un ex 8545 90 90 (TARIC kodi 8545110010, 8545110015, 8545909010 un 8545909015).

(26)

Pēc pieprasījuma izslēgt savienotājus no ražojuma definīcijas (sk. 2.3. iedaļu) Komisija pārskatīja ražojuma definīciju un definēja attiecīgo ražojumu kā tādus ĶTR izcelsmes grafīta elektrodus, ko izmanto elektriskajās krāsnīs, ar šķietamo blīvumu 1,5 g/cm3 vai vairāk un elektrisko pretestību 7,0 μ.Ω.m vai mazāk, aprīkotus vai neaprīkotus ar savienotājiem, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8545 11 00 (TARIC kodi 8545110010 un 8545110015).

(27)

Grafīta elektrodi ir patēriņa preces, ko galvenokārt izmanto tērauda ražošanā elektriskā loka krāsnī. Grafīta elektrodi paši par sevi ir būtisks pasaules reciklēšanas nozares komponents, jo tie ir vienīgais ražojums, kas spēj vadīt lūžņu kausēšanai nepieciešamo enerģiju un izturēt karstumu. Tādējādi grafīta elektrodi veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, samazinot izejvielu izmantošanu, kā arī samazinot neapstrādāto atkritumu daudzumu.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(28)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam,

—

Ķīnas Tautas Republikā ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam,

—

ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(29)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3.   Pieprasījumi attiecībā uz ražojuma tvērumu un ražojuma izslēgšanas pieprasījums

(30)

Attiecīgi tika saņemti četri pieprasījumi attiecībā uz ražojuma tvērumu, ko iesniedza Savienības ražotājs (Sangraf Italy), lietotājs (NLMK Verona), nesaistīts importētājs (CTPS Srl) un Ķīnas Tirdzniecības kamera (“CCCME”).

(31)

Sangraf Italy pieprasīja izslēgt savienotājus (vai kontakttapas) no izmeklēšanas darbības jomas, jo Savienībā vairs netiek ražoti savienotāji. Sangraf apgalvoja, ka tas nevar tos pirkt no saviem konkurentiem.

(32)

Jāatgādina, ka savienotāji ir neatņemama un nepieciešama grafīta elektrodu sistēmas sastāvdaļa. Tomēr Komisija arī norādīja, ka savienotājiem ir no grafīta elektrodu korpusa atšķirīgas īpašības. Komisija ņēma vērā arī to, ka Savienībā vairs netiek ražoti savienotāji un ka savienotājiem nav atsevišķa konkurējoša tirgus. Savienotājus pārdod galalietotājam (tērauda ražotājiem) vai nu pievienotus grafīta elektrodam, vai arī dažkārt kā galalietotāja rezerves daļu. Tomēr savienotāji ir jebkuram grafīta elektroda korpusam specifiski, un grafīta elektrodu sistēmu piegādātāji tos nepārdod citiem piegādātājiem.

(33)

Tāpēc Komisija secināja, ka ražojuma tvērums jādefinē kā grafīta elektrodi neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav aprīkoti ar savienotājiem, kā aprakstīts 26. apsvērumā.

(34)

Tērauda ražotājs NLMK Verona lūdza izslēgt no ražojuma definīcijas elektrodus ar diametru 350 mm. NLMK apgalvo, ka Savienības ražošanas nozare nenodrošina stabilu šāda diametra elektrodu piegādi, jo Savienības ražošanas nozare koncentrējas uz lielāka diametra elektrodiem, kas ir rentablāki. Grafīta elektrodu importētājs COMAP SAS izvirzīja līdzīgus argumentus attiecībā uz mazajiem elektrodiem (diametrs no 130 līdz 250 mm). CCCME līdzīgi lūdza izslēgt elektrodus, kuru diametrs ir mazāks par 450 mm.

(35)

Komisija uzskatīja, ka šiem grafīta elektrodiem neatkarīgi no to lieluma ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās pamatīpašības. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(36)

Nesaistīts importētājs CTPS Srl lūdza izslēgt HP elektrodus (5) no ražojuma definīcijas. CTPS Srl apgalvoja, ka HP elektrodi Savienībā tiek ražoti nepietiekamā daudzumā. Turklāt CTPS Srl norāda, ka HP un UHP elektrodi atšķiras pēc to izejmateriāliem, tehniskajām īpašībām un izmantošanas veida. Uzņēmums Misano S.p.A. savā iesniegumā izvirzīja līdzīgus argumentus. CCCME izvirzīja līdzīgus apgalvojumus un lūdza izslēgt grafīta elektrodus, kas nav UHP kategorijas elektrodi.

(37)

Turpretī sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka grafīta elektrodu kategorijas nav skaidri nodalītas. Nav oficiāla nozares standarta, kas ļautu skaidri nodalīt HP un UHP grafīta elektrodus. Turklāt tie apgalvoja, ka dažu izmēru atšķirīgu kategoriju elektrodi var tikt savstarpēji aizvietoti.

(38)

Komisija uzskatīja, ka šiem elektrodiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās pamatīpašības un ka dažādu kategoriju, kuru apraksts tik un tā lielā mērā balstās uz paša ražotāja deklarāciju, jo attiecībā uz kategorijām nav vispāratzīta nozares standarta, izmantošana zināmā mērā pārklājas. Tāpēc, izslēdzot jebkuru no šiem veidiem, tiktu vājināta antidempinga pasākumu efektivitāte un atvieglota to iespējamā apiešana. Tāpēc tika noraidīti pieprasījumi izslēgt HP kategorijas un UHP kategorijai nepiederīgus elektrodus.

3.   DEMPINGS

3.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(39)

Izmeklēšanas sākšanas laikā pieejamie pierādījumi liecināja par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Komisija uzskatīja par piemērotu sākt izmeklēšanu, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(40)

Lai savāktu nepieciešamos datus iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, Komisija aicināja visus attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par izejresursiem, ko izmanto grafīta elektrodu ražošanā. Attiecīgo informāciju iesniedza 32 ražotāji eksportētāji.

(41)

Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(42)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka, pamatojoties uz tajā posmā pieejamo informāciju, iespējamā attiecīgā reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu varētu būt Meksika. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(43)

Komisija 2021. gada 22. martā publicēja pirmo paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“pirmais paziņojums” (6)), ar kuru tā informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti grafīta elektrodu ražošanā. Tika analizētas trīs iespējamās reprezentatīvās valstis: Meksika, Malaizija un Krievijas Federācija. Pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica Meksiku kā attiecīgu reprezentatīvo valsti. Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no Fangda Carbon New Material Co., LTD., Liaoning Dantan Technology Group Co., LTD., no ražotājiem eksportētājiem, kurus pārstāv Ķīnas Mašīnu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības kamera (“CCCME”), kā arī no Eiropas Oglekļa un grafīta asociācijas.

(44)

Pēc saņemto piezīmju analīzes Komisija 2021. gada 17. jūnijā publicēja otro paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“otrais paziņojums” (7)) (pirmais un otrais paziņojums kopā – “paziņojumi”). Otrajā paziņojumā Komisija atjaunināja ražošanas faktoru provizorisko sarakstu un informēja ieinteresētās personas par savu nodomu izmantot Meksiku par reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Tāpat tā informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz viegli pieejamajiem finanšu pārskatiem, ko iesniedzis Meksikā strādājošs ugunsizturīgu materiālu, kuri nav no māla, ražotājs. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu no Fangda Carbon New Material Co., LTD., Liaoning Dantan Technology Group Co., LTD., no ražotājiem eksportētājiem, kurus pārstāv CCCME, kā arī no Eiropas Oglekļa un grafīta asociācijas.

(45)

Pēc tam, kad tika pabeigta par otro paziņojumu saņemto piezīmju un informācijas analīze, Komisija provizoriski secināja, ka Meksika ir attiecīga reprezentatīvā valsts, kuru izmantot kā neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. Iemesli, kas pamato šo izvēli, ir aprakstīti turpmāk 3.4. iedaļā.

3.2.   Pamatregulas 18. panta piemērošana

(46)

Sākot izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija nosūtīja ĶV divas anketas par kropļojumu pastāvēšanu. Tomēr ĶV neatbildēja. Komisija 2020. gada 15. jūnijā ar verbālnotu informēja ĶV, ka tā plāno izmantot pamatregulas 18. pantā izklāstītos noteikumus attiecībā uz iespējamu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu grafīta elektrodu iekšzemes tirgū Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē un iespējamu kropļojumu pastāvēšanu izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Komisija aicināja ĶV sniegt piezīmes par 18. panta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

3.3.   Normālā vērtība

(47)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(48)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”).

(49)

Savās piezīmēs par paziņojumiem Fangda Carbon New Material Co., LTD., Liaoning Dantan Technology Group Co., LTD. un CCCME pārstāvētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka:

1)

pamatregulas 2. panta 6.a punkts neatbilst PTO Antidempinga nolīguma (“Antidempinga nolīgums”) 2.2. un 2.2.1.1. pantam un PTO judikatūrai;

2)

trūkst pierādījumu par iespējamiem “nozīmīgiem kropļojumiem” attiecībā uz Ķīnas grafīta elektrodu ražošanas nozari. Gluži pretēji, Ķīnas grafīta elektrodu ražošanas nozare darbojas uz tirgu orientētos apstākļos.

(50)

Konkrētāk, šīs personas attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta atbilstību PTO norādīja, ka Antidempinga nolīgumā nepastāv jēdziens “nozīmīgi kropļojumi”. Šīs personas apgalvoja, ka Antidempinga nolīguma 2. pantā paredzētā metodika neļauj normālās vērtības noteikšanai izmantot citu informāciju, kas nav eksportētājvalsts informācija, un ka Antidempinga nolīgumā nav nekā tāda, kas ļautu neņemt vērā ražotāja eksportētāja izmaksas un cenas vai eksportētājvalstī pastāvošās cenas, tās aizstājot ar šķietami neizkropļotām cenām vai atsauces cenām tā sauktajā attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. Turklāt personas atsaucās uz PTO strīdiem DS473 European Union – Anti-dumping measures on biodiesel from Argentina un DS494 European Union – Cost Adjustment Methodologies and Certain Anti-Dumping measures on Imports from Russia, atgādinot, ka saskaņā ar minētajiem nolēmumiem, lai aprēķinātu izmaksas attiecīgā ražojuma normālās vērtības iegūšanai, ja nevar izmantot iekšzemes cenu eksportētājvalstī, izmeklēšanas iestādēm nav atļauts novērtēt eksportētāja/ražotāja uzskaitē norādītās izmaksas saskaņā ar etalonu, kas nav saistīts ar ražošanas izmaksām izcelsmes valstī.

(51)

Attiecībā uz iespējamo pierādījumu trūkumu par “nozīmīgiem kropļojumiem” personas vispirms uzskatīja, ka valsts ziņojums par ĶTR (turpmāk – “ziņojums”) (8) neatbilst taisnīgu un objektīvu pierādījumu, kā arī pietiekamas pierādījuma vērtības standartiem, jo to ir sagatavojusi Komisija un tas ir pielāgots, lai atvieglotu sūdzību iesniegšanu, tāpēc tajā apzināti nav minēti faktiskie apstākļi, elementi un secinājumi, kas būtu pretrunā šim mērķim vai vājinātu to. Turklāt, pēc personu domām, ziņojums ir novecojis, un tāpēc tas nevar atspoguļot iespējamos kropļojumus izmeklēšanas perioda laikā vai attiecībā uz izmeklējamo ražojumu. Turklāt ziņojumā nav konkrēti aplūkota grafīta elektrodu nozare, un tas liek apšaubīt ziņojuma atbilstību šai izmeklēšanai. Otrkārt, personas apgalvoja, ka Ķīnas grafīta elektrodu nozare ir ļoti orientēta uz tirgu, valstij piederošu uzņēmumu klātbūtne tajā ir tikai neliela, tā darbojas, pamatojoties uz tirgus un komerciāliem principiem, un ĶV nav pieņēmusi īpašus noteikumus vai politiku, lai “veicinātu” grafīta elektrodu ražošanu vai eksportu.

(52)

Tāpēc personas apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, bet gan pieņemt ĶTR paziņotās iekšzemes cenas un izmaksas. Personas uzskatīja, ka, ja Komisija tomēr piemērotu 2. panta 6.a punktu, novērtējums būtu jāveic atsevišķi katram ražotājam eksportētājam un katram ražošanas faktoram.

(53)

Šīs īstenošanas regulas 3.3.1. iedaļā ir dots Komisijas novērtējums par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Minētajā novērtējumā ir aplūkotas konkrētas personu piezīmes par varbūtējo pierādījumu trūkumu attiecībā uz nozīmīgiem kropļojumiem grafīta elektrodu nozarē Ķīnā. Attiecībā uz vispārīgo apgalvojumu, ka ziņojums ir tendenciozs un tādējādi nav neitrāls un objektīvs, Komisija vispirms norādīja, ka šis ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, to vidū Ķīnas tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami, neatkarīgi avoti. Ziņojums tika darīts viegli pieejams 2017. gada decembrī, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus, vai izteikt piezīmes par tiem. Tā kā personas nav izvirzījušas nekādus iebildumus par ziņojuma būtību un tajā ietvertajiem pierādījumiem, izņemot norādes uz abstraktiem ziņojuma trūkumiem no tā pierādījuma vērtības viedokļa, Komisijai šis arguments ir jānoraida. Tāpat nevar pieņemt argumentu, ka ziņojums ir pārāk novecojis un pārāk vispārīgs, lai atspoguļotu iespējamos kropļojumus izmeklēšanas periodā vai attiecībā uz izmeklējamo ražojumu. Tiesību aktus un politiku, kas attiecas uz plašākām Ķīnas ekonomikas jomām vai valsti kopumā, nevar uzskatīt par nebūtiskiem tikai tāpēc, ka tajos nav konkrēti minēts izmeklējamais ražojums. Tāpat, kamēr spēkā ir piemērojamie tiesību akti un valdības rīcībpolitika, tai ir nozīme šajā izmeklēšanā neatkarīgi no tā, kad tā ir pieņemta vai minēta ziņojumā. Visbeidzot, Komisija atgādināja, ka 3.3.1. iedaļā dotā analīze balstās uz vairākiem avotiem, no kuriem ziņojums ir tikai viens pierādījums.

(54)

Attiecībā uz personu argumentiem par pamatregulas 2. panta 6.a punkta atbilstību PTO Komisija uzskata, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības PTO saistībām un CCCME citētajai tiesu praksei. Vispirms Komisija norāda, ka PTO nolēmumi lietās DS473 un DS494 neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan konkrēta pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikuma piemērošanu. Jebkurā gadījumā PTO tiesību akti, kā tos interpretējusi PTO ekspertu grupa un Apelācijas institūcija lietā DS473, ļauj izmantot tādus datus no trešās valsts, kas ir tikuši pienācīgi koriģēti, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos 2. panta 6.a punkts paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, arī attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni kā eksportētājvalstij. Attiecībā uz lietu DS494 Komisija papildus atgādina, ka gan Savienība, gan Krievijas Federācija pārsūdzēja ekspertu grupas konstatējumus, kas nav galīgi, un tādējādi saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti ar PTO dalībvalstu lēmumiem. Jebkurā gadījumā ekspertu grupas ziņojumā šajā strīdā tika īpaši atzīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst strīda tvērumā.

(55)

Attiecībā uz personu apgalvojumu, ka kropļojumu pastāvēšana būtu jāvērtē katram ražotājam eksportētājam un ražošanas faktoram atsevišķi, Komisija atgādina – kad ir noteikts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija var aprēķināt normālo vērtību katram ražotājam eksportētājam, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas tikai gadījumā, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr, ņemot vērā pieejamos pierādījumus par atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktoriem, nebija iespējams konstatēt, ka kādas izmeklējamā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksas nebūtu izkropļotas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Minēto iemeslu dēļ un kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.3.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

3.3.1.1.   Ievads

(57)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—

izkropļotas algu izmaksas,

—

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.”

(58)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas tirgus spēku brīvā ietekmē.

(59)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē.”

(60)

Komisija saskaņā ar šo noteikumu publicēja ziņojumu, kas apliecināja, ka būtiska valdības iejaukšanās ir daudzos ekonomikas līmeņos, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, saistītus ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Izmeklēšanas sākumposmā ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(61)

Sūdzībā bija ietverta informācija, kas papildināja ziņojuma konstatējumus. Tajā tika citēti papildu avoti, to vidū ASV 2019. gada ziņojums par Ķīnas atbilstību PTO noteikumiem (9), kurā norādīts uz kropļojumiem dažādos Ķīnas ekonomikas līmeņos. Turklāt sūdzībā tika uzsvērts, ka grafīta elektrodu nozari izmeklēja citu valstu iestādes, kuras konstatēja pārkāpumus šajā nozarē (10). Sūdzībā arī norādīts, ka daudzi galvenie grafīta elektrodu ražotāji ir valstij piederoši uzņēmumi, to vidū: Sinosteel Engineering & Technology (agrāk Sinosteel Jilin Carbon), Shanxi Jinneng Group, Henan General Machinery, Jilin Songjiang Carbon un Kaifeng Carbon. Tajā arī norādīts, ka Ķīnā pastāv iniciatīvas izveidot lielus grafīta elektrodu ražotājus, piemēram, Shanghai Baosteel Chemical, Baosteel Group meitasuzņēmums, apvienojās ar vadošo privāto grafīta elektrodu ražotāju Fangda Carbon, lai izveidotu Baofang Carbon Material Technology – kopuzņēmumu, kura mērķis ir Gaņsu provinces Laņdžou ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības zonā ražot UHP grafīta elektrodus 100 000 tonnu apjomā gadā (11). Lai gan Fangda Carbon ir privātpersonām piederošs uzņēmums, tas savā gada pārskatā min, ka uzņēmuma darbība ir cieši saskaņota ar ĶV mērķiem (tā “parastā darījumdarbība ir cieši saistīta ar valsts politiku”, turklāt uzsver, ka “uzņēmums ļoti koncentrēsies uz mērķi izveidot pasaulē pirmo un vadošo uzņēmumu, kas sekmīgi pārvalda oglekļa emisijas, un (..) pilnībā īstenos Ķīnas Komunistiskās partijas 19. Nacionālā kongresa garu”, kā arī nodrošina, ka tas “ievēros Sji Dzjiņpina vadlīnijas par jauno laikmetu – sociālismu ar ķīniešu iezīmēm” (12)).

(62)

Sūdzībā arī paskaidrots, ka pat privātie uzņēmumi bieži ir tiešā valdības ietekmē, piemēram, SASAC pašvaldības filiālei pieder mazākuma daļa uzņēmumā Fushun Carbon, kas ir lielākais grafīta elektrodu ražotājs Liaoninā, un tas nozīmē, ka filiālei ir tieša ietekme uz uzņēmumu. Līdzīgi arī valstij piederošai ieguldījumu sabiedrībai CITIC pieder mazākuma daļa Heifei Carbo, kas ir nozīmīgs grafīta elektrodu ražotājs.

(63)

Sūdzībā arī norādīts, ka arī galvenās izejvielas – adatveida koksa – ražotāji lielā mērā ir valstij piederoši uzņēmumi. Sūdzībā ir norādīts, ka galvenais no naftas un akmeņoglēm iegūta adatveida koksa ražotājs Ķīnā ir CNPC Jinzhou Petrochemical Company – PetroChina meitasuzņēmums, kura vienīgais kontrolējošais akcionārs ir China National Petroleum Corporation, liels valstij piederošs uzņēmums, kuru pārvalda SASAC. Tāpat arī Shanghai Baosteel Chemical, kas ir valstij piederoša uzņēmuma China Baowu Steel Group meitasuzņēmums, ir nozīmīgs adatveida koksa ražotājs.

(64)

Sūdzībā arī norādīts, ka lielākie grafīta elektrodu ražotāji – gan valstij piederoši uzņēmumi, gan privātie uzņēmumi – ir biedri Ķīnas Oglekļa rūpniecības asociācijā (China Carbon Industry Association), ko tieši pārrauga SASAC un Civillietu ministrija. Šīs organizācijas mērķis ir ievērot partijas priekšrakstus un īstenot galvenos mērķus un galvenos uzdevumus, kas noteikti Komunistiskās partijas 19. Nacionālajā kongresā.

(65)

Sūdzībā arī minēti vairāki piemēri, kad grafīta elektrodu ražotāju vadību ar Ķīnas Komunistisko partiju (ĶKP) saista personīgas saites, arī ĶKP locekļu klātbūtne grafīta elektrodu ražotāju augstākajā vadībā – Fushun Carbon, Fangda Carbon, CIMM Group un uzņēmumos, kas ražo galvenās izejvielas, piemēram, Ansteel Chemical un Shaanxi Coal and Chemical Industry Group.

(66)

Sūdzībā minēts arī liels jaudas palielinājums Iekšējā Mongolijā (13).

(67)

Sūdzībā ir uzskaitīti arī vadlīniju dokumenti, kas nosaka grafīta elektrodu ražošanas nozares attīstību, to vidū: Rūpniecības struktūras pielāgošanas vadlīniju kataloga – Lēmuma Nr. 40 īstenošanas pasākuma, kas paredz atbalstu UHP grafīta elektrodu ar diametru 600 mm un vairāk ražošanai – 2013. un 2019. gada redakcija; Stratēģiski jaunu ražošanas nozaru galveno produktu un pakalpojumu katalogs un 2018. gada Stratēģiski jaunu rūpniecības nozaru klasifikācija, kurā grafīta elektrodi ir iekļauti noteikumos par “jaunajiem materiāliem”; Šaņsji provinces ķīmiskās rūpniecības 13. piecgades plāns; Šaņsji provinces jaunu materiālu rūpniecības 13. piecgades plāns un Šaņsji provinces rūpniecības un informācijas attīstības 13. piecgades plāns; Rietumhenaņas 2019.–2025. gada piecgades plāns; Iekšējās Mongolijas īstenošanas plāns augstas kvalitātes jauno ražošanas nozaru attīstībai autonomajā reģionā; īstenošanas plāns valsts jaunās izejvielu bāzes izveides projektam Liaoninas provincē vai Heilundzjanas provinces rūpniecības stiprināšanas būvniecības plāns; un “Ražots Ķīnā 2025”. Vairāki dokumenti ir orientēti uz adatveida koksu, tostarp Rūpniecības pārstrukturēšanas vadlīniju katalogs un 2019. gada rūpniecības struktūras pielāgošanas vadlīniju katalogs, kā arī provinces līmeņa dokumenti. Šaņsji jauno materiālu rūpniecības attīstības 13. piecgades plāns ir tieši vērsts uz adatveida koksu, kas ir definēts kā atbalstāmā nozare. Turklāt Šaņsji provinces rūpniecības un informācijas attīstības 13. piecgades plāns ir orientēts uz adatveida koksu, ņemot vērā tā mērķi paātrināt tradicionālo rūpniecības nozaru pārveidi un paātrināt potenciālās rūpniecības attīstību.

(68)

Kā norādīts 46. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un sūdzības iesniedzēju sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(69)

Šajā sakarā tika saņemtas piezīmes no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Kā norādīts 51. apsvērumā, ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Ķīnas grafīta elektrodu nozare ir ļoti orientēta uz tirgu, valstij piederošo uzņēmumu klātbūtne tajā ir tikai neliela, tā darbojas, pamatojoties uz tirgus un komerciāliem principiem, un ĶV nav pieņēmusi īpašus noteikumus vai politiku, lai “veicinātu” grafīta elektrodu ražošanu vai eksportu.

(70)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to vidū ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz viegli pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski, lai varētu apstiprināt, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

3.3.1.2.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā

(71)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (14). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (15).

(72)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (16) Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(73)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (17). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(74)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķrādītāji, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.3.1.5. iedaļu turpmāk) (18).

(75)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības nozaru politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.3.1.8. iedaļu turpmāk) (19). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, kas neietilpst banku sektorā, institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (20).

(76)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (21). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto kā nozīmīgu instrumentu nozaru politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (22).

(77)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (23).

3.3.1.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(78)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(79)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valstij piederošos uzņēmumos (VU). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.3.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (24). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (25). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār grafīta elektrodu nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti turpmāk 3.3.1.4. iedaļā.

(80)

Īpaši grafīta elektrodu nozarē joprojām pastāv ievērojama ĶV īpašumtiesību daļa, kā norādīts sūdzībā un aprakstīts 61. apsvērumā. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka daudzi uzņēmumi, arī sūdzībā minētie, patiešām ir VU un ka, lai gan nav oficiālas informācijas par precīzu sadalījumu starp privātiem uzņēmumiem un VU, VU klātbūtne grafīta elektrodu nozarē ir ievērojama un to vidū ir cita starpā šādi uzņēmumi: Shanxi Jinneng Group Co., Ltd., Henan General Machinery, Kaifeng Carbon. Komisija arī atzīmē, ka šajā nozarē darbojas privātu un valstij piederošu uzņēmumu izveidoti kopuzņēmumi, piemēram, Baofang Carbon Material Technology (51 % kontrolē valstij piederošā Baowu grupa un 49 % – Fangda Carbon New Materials Co., LTD (26)) vai Fushun Carbon (65,5 % pieder Fangda Carbon New Materials Co., LTD un 34,5 % – Fushun Longsheng State-owned Capital Operation Group Co., Ltd.).

(81)

Turklāt Komisija atzīmē, ka dažādi valstij piederošie uzņēmumi, piemēram, CNPC Jinzhou Petrochemical (27) un Shanghai Baosteel chemical (28), ir iesaistīti adatveida koksa – būtiskas grafīta elektrodu ražošanas izejvielas – ražošanā. Turklāt vēl viens valstij piederošs uzņēmums, Ordos Weiyi High-tech Materials (29), kas ir Baotou meitasuzņēmums, ir iesaistīts adatveida koksa jaudas paplašināšanas projektā Iekšējā Mongolijā.

(82)

Valdībai plaši iejaucoties grafīta elektrodu ražošanas nozarē, kā arī nozarē un augšposma nozarēs pastāvot būtiskai VU klātbūtnei, pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Kā izklāstīts turpmāk 3.3.1.5. iedaļā, gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem grafīta elektrodu nozarē attiecas arī politikas uzraudzība un vadlīnijas.

3.3.1.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(83)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU augstākā līmeņa vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (30), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (31)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valstij piederošajos uzņēmumos. Tiek arī ziņots, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (32). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (33). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot grafīta elektrodu ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(84)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments General Office of CCP Central Committee’s Guidelines on stepping up the United Front work in the private sector for the new era (“ĶKP Centrālkomitejas Galvenā biroja pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu”, turpmāk – Pamatnostādnes) (34), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs.” To III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un ka partijas biedri var darboties kā līderi un pionieri.” Tādējādi Pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (35).

(85)

Konkrēti grafīta elektrodu nozarē, kā jau norādīts, daudzi ražotāji pieder valstij un ir pasludinājuši apņemšanos ievērot valdības nozaru politiku, kā arī ĶKP vadošo lomu. Piemēram, valstij piederošais tirgotājs Henan General Machinery un ražotājs Kaifeng Carbon jau vairākus gadus ir uzsvēruši ĶKP vadības nozīmi, un šajā laikā Henan General Machinery ir paziņojis, ka “vadoties pēc zinātniskās attīstības koncepcijas, [mēs] dziļi īstenosim Ķīnas Komunistiskās partijas 18. Nacionālā kongresa garu” (36), bet Kaifeng Carbon jau 2016. gadā ziņoja par uzņēmuma pirmo sekmīgo partijas kongresu (37). Tomēr valsts un partijas ietekme neaprobežojas tikai ar valstij piederošiem uzņēmumiem, bet izpaužas arī privātos uzņēmumos, apstiprinot ĶKP pieaugošo ietekmi privātajā sektorā, kas aprakstīta iepriekšējā apsvērumā. Šajā sakarā Komisija norāda, ka uzņēmuma Fangda Carbon New Materials Co., LTD. valdes priekšsēdētājs ir arī ĶKP loceklis (38). Turklāt uzņēmums attiecībā uz partijas veidošanas darbībām norāda turpmāk minēto: “Fangda Carbon kā viens no pasaulē vadošajiem oglekļa uzņēmumiem aktīvi īsteno korporatīvo kultūru, ņemot vērā “partijas veidošanu kā dvēseli ” . Gadu gaitā uzņēmums ir ļoti koncentrējies uz korporatīvās attīstības stratēģiju “veidot spēcīgu partiju spēcīgai izaugsmei”, neatlaidīgi integrējis partijas veidošanu uzņēmuma ražošanā un darījumdarbībā, kā arī uzkrājis spēcīgu pozitīvu enerģiju veselīgai un straujai uzņēmuma attīstībai. (..) Gadu gaitā Fangda Carbon ir nepārtraukti stiprinājis partijas organizācijas veidošanu (..). Uzņēmuma partijas komiteja ir saņēmusi apbalvojumu “Valsts pionieris progresīvas vietējās partijas organizācijas jomā” (..)” (39). Tāpat arī uzņēmums Jilin Carbon Co. LTD., kas ir Zhongze Group daļa, norāda: “Zhongze Group visu līmeņu partijas organizācijas aktīvi īsteno virkni partijas veidošanas pasākumu, lai atzīmētu Ķīnas Komunistiskās partijas dibināšanas 99. gadadienu, (..) demonstrējot privāto uzņēmumu apņēmību, pārliecību un atbildību vienmēr ievērot partijas vadību, lai palīdzētu veidot sociālistisku ekonomiku. (..) Visi Zhongze Group uzņēmumi vienmēr ir veikuši labu darbu partijas veidošanā, veicot tādas darbības kā, piemēram, izstrādājot partijas mācības, organizējot partijas vēstures stundas un veidojot progresīvus modeļus, pārmantojot sarkano gēnu un uzturot spēkā sākotnējos centienus.” (40).

(86)

Turklāt Komisija atzīmē, ka Ķīnas Oglekļa rūpniecības asociācijas, t. i., grafīta elektrodu nozares rūpniecības asociācijas, kuras biedrs un priekšsēdētāja vietnieks ir uzņēmums Fangda Carbon New Materials Co, LTD., bet biedrs un pastāvīgais direktors ir Liaoning Dantan Technology Group (41), statūtos ir nepārprotami norādīts, ka asociācijas mērķis pats par sevi ir “īstenot partijas līniju, pamatnostādnes un politiku” un ka asociācija “ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējo vadību un saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas noteikumiem izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, attīsta partijas darbību un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos nosacījumus” (42).

(87)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.3.1.8. iedaļu turpmāk), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (43). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU, grafīta elektrodu un citās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē) ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

3.3.1.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(88)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (44).

(89)

Ķīnas valdība atzīst grafīta elektrodu ražošanas nozari par nozīmīgu nozari. To apstiprina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz grafīta elektrodiem un ir izdoti valsts, reģionu un municipālajā līmenī.

(90)

Kā norādīts sūdzībā un iepriekš 67. apsvērumā, grafīta elektrodu ražošanas nozarei un adatveida koksam, kas ir galvenā izejviela grafīta elektrodu ražošanas nozarē, ir izstrādāti daudzi politikas vadlīniju dokumenti. Komisijas veiktā izpēte apstiprināja šajā sakarā sūdzībā sniegto informāciju. Piemēram, grafīta elektrodi ir minēti kā veicināmā nozare VIII.2. punktā 2019. gada NDRC vadlīniju katalogā par nozares pielāgojumiem. Minētais noteikums attiecas uz “īpaši augstas jaudas elektrodiem ar diametru 600 mm un vairāk, mikroporainiem un īpaši mikroporainiem oglekļa ķieģeļiem domnām, speciālu grafītu (augstas stiprības, augsta blīvuma, augstas tīrības pakāpes, augsta stiepes moduļa), grafīta (kvalitatīvu) katodu, iekšējā grafitizācijas krāšņu izstrādi un ražošanu” (45). Tajā pašā vadlīniju kataloga iedaļā ir minēts arī adatveida kokss: “Desulfurizācijas šķidro atkritumu resursu izmantošana, koksa notekūdeņu, akmeņogļu darvas un uz oglekļa bāzes esošu materiālu progresīva attīrīšana un atkalizmantošana, adatveida koksa no ogļu darvas, koksa gāzes, neapstrādātas gāzes un cirkulējošā amonjaka izmantošana ar augstu pievienoto vērtību utt.”. Līdzīgi arī provinces līmenī ogļu rūpniecības pārveides un modernizācijas paātrināšana ir viena no Šaņsji provinces rūpniecības un informācijas attīstības 13. piecgades plānā paredzētajām prioritātēm. Saskaņā ar šo plānu, kas attiecas gan uz grafīta elektrodiem, gan uz adatveida koksu, provincei vajadzētu: “aktīvi turpināt attīstīt skalošanas eļļas, fenola eļļas, naftalīna eļļas, antracēna eļļas un citu frakciju ķīmisko vielu tālāku ķīmisko pārstrādi, koncentrējoties uz adatveida koksa un īpaši augstas jaudas grafīta elektrodu, speciālā melnā oglekļa, kodolgrafīta un augstas pievienotās vērtības oglekļa materiālu, piemēram, oglekļa šķiedras, uz piķa bāzes veicināšanu. Veicināt liela mēroga ražošanas jaudas veidošanu.” (46) Pašvaldību līmenī kā piemēru var minēt Dzjišanas ekonomiskās attīstības zonas Sjiše industriālo parku Datunā (Šaņsji), kur no jauna uzbūvētais īpaši lielas jaudas grafīta elektrodu projekts, kura gada ražošanas apjoms ir 60 000 tonnu 600 mm un lielāka diametra elektrodu un kurā kopā veikti 1,2 miljardus RMB lieli ieguldījumi, tiek uzskatīts par nozīmīgu provinces projektu (47). Komisijas veiktais pētījums arī apstiprināja, ka starp nozaru politikas dokumentiem, kas vērsti uz grafīta elektrodu nozari, ir arī Rietumhenaņas industriālās pārveides un modernizācijas plāns un demonstrējumu teritoriju izveides plāns (48), Iekšējās Mongolijas īstenošanas plāns augstas kvalitātes jauno ražošanas nozaru attīstībai autonomajā reģionā (49), īstenošanas plāns valsts jaunās izejvielu bāzes izveides projektam Liaoninas provincē (50), kā arī Heilundzjanas provinces rūpniecības stiprināšanas būvniecības plāns (51).

(91)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai grafīta elektrodu ražošanas nozarē strādājošie dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī adatveida koksa – attiecīgā ražojuma ražošanā izmantotās galvenās izejvielas – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.3.1.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(92)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, arī tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (52).

(93)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (53). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (54). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (55).

(94)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, uz grafīta elektrodu ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesības pienācīgi nedarbojas un tā rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rada kropļojumus. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz grafīta elektrodu nozari.

(95)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka grafīta elektrodu nozarē bankrota un īpašuma tiesību piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī saistībā ar attiecīgo ražojumu.

3.3.1.7.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(96)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (56). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (57). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (58). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas.

(97)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz grafīta elektrodu nozari neattiecas iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi grafīta elektrodu nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

3.3.1.8.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(98)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(99)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valstij piederošu banku pozīcija (59), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valstij piederošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (60) un, arī tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts nozaru politikas (61). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (62).

(100)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(101)

Piemēram, ĶV pavisam nesen paskaidroja, ka ĶKP jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un tiem jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem saistībā ar banku pārvaldību tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar uzņēmumu darbības un vadības jautājumiem (63). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši jāņem vērā tas, kā struktūras “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (64).

(102)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (65).

(103)

Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (66). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(104)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(105)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (67). ĶTR oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (68). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(106)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(107)

Būtībā, kaut arī ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(108)

Nav sniegti pierādījumi tam, ka grafīta elektrodu nozarē nenotiktu iepriekš izklāstītā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

3.3.1.9.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(109)

Komisija norādīja, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.3.1.2.–3.3.1.5. iedaļā un ziņojuma A daļā izklāstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par 3.3.1.6.–3.3.1.8. iedaļā un ziņojuma B daļā izklāstītajiem ražošanas faktoriem.

(110)

Komisija atgādina, ka grafīta elektrodu ražošanai ir nepieciešami dažādi izejresursi, piemēram, naftas kokss, adatveida naftas kokss, adatveida piķa kokss, kā arī elektroenerģija (sk. 2.1. iedaļu). Saskaņā ar lietā esošajiem pierādījumiem ĶTR ir viens no galvenajiem adatveida koksa – grafīta elektrodu ražošanas procesa galvenās izejvielas – ražotājām, un izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji lielāko daļu izejvielu ieguva ĶTR (proti, vairāk nekā 70 % iepirkuma vērtības). Kad grafīta elektrodu ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(111)

Attiecīgi ne vien nav pareizi izmantot grafīta elektrodu pārdošanas cenas iekšējā tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir skartas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

3.3.1.10.   Secinājums

(112)

Analīze 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī grafīta elektrodu nozarē, liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā norādīto faktoru faktiskā vai iespējamā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija noraidīja ražotāju eksportētāju argumentus par nozīmīgu kropļojumu neesību (sk. 69. apsvērumu) un secināja, ka šajā lietā normālās vērtības aprēķināšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(113)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, aprēķināja normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

3.3.2.   Reprezentatīvā valsts

3.3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

(114)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR (69),

—

izmeklējamā ražojuma ražošana minētajā valstī,

—

attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—

ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroka attiecīgā gadījumā tika dota valstij ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(115)

Kā paskaidrots 43. un 44. apsvērumā, Komisija ir publicējusi un pievienojusi lietas materiāliem divus paziņojumus par lietas materiāliem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Paziņojumos tika aprakstīti fakti un pierādījumi, uz ko balstīti attiecīgie kritēriji, un tika sniegtas atbildes uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu uzskatīt Meksiku par attiecīgu reprezentatīvu valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Komisijas vērtējuma kopsavilkums ir aprakstīts turpmāk.

3.3.2.2.   Ekonomikas attīstības līmenis, kas līdzīgs Ķīnai, un izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms

(116)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija identificēja valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnā. Izmeklēšanas periodā Pasaules Banka klasificēja šīs valstis kā valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, balstoties uz nacionālo kopienākumu. Tomēr tika konstatēts, ka ievērojams izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms pastāv tikai trijās no šīm valstīm, proti, Malaizijā, Meksikā un Krievijā.

(117)

Pēc otrā paziņojuma CCCME un Fangda Carbon New Material Co., LTD apgalvoja, ka Malaizija, Meksika un Krievija nav piemērotas reprezentatīvās valstis, un ieteica citas iespējamās valstis, jo īpaši Ukrainu un Indiju. Abas personas norādīja, ka nesenā procedūrā Komisija par reprezentatīvu valsti bija izvēlējusies Indiju (70).

(118)

Attiecībā uz šo personu minēto izmeklēšanu Komisija kā reprezentatīvu valsti izmantoja Indiju, jo izmeklējamais ražojums, šķiet, tika ražots tikai Indijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt, tā kā minētā izmeklēšana bija termiņbeigu pārskatīšana, kurā jautājums bija par to, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties neatkarīgi no tā faktiskā līmeņa, Komisija uzskatīja, ka izņēmuma kārtā Indija varētu būt par pamatu, uz kura noteikt ražošanas un pārdošanas izmaksas šīs lietas apstākļos.

(119)

Turklāt paziņojumos ir iekļauts īpašs pielikums, lai sniegtu ieinteresētajām personām norādes attiecībā uz informācijas iesniegšanu par iespējamām papildu reprezentatīvajām valstīm un/vai uzņēmumiem atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam. Abas personas nesniedza informāciju, kam būtu minētajā pielikumā noteiktā standarta un detalizācijas pakāpe.

(120)

Komisija atzīmēja, ka saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju Indijas un Ukrainas ekonomiskās attīstības līmenis ir zemāks nekā ĶTR, savukārt Malaizijas, Meksikas un Krievijas ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, kurā minēts, ka normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī, šīs valstis tika uzskatītas par attiecīgām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm, un nebija iemesla apsvērt valstis ar zemāku ekonomiskās attīstības līmeni, piemēram, Indiju un Ukrainu. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

3.3.2.3.   Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(121)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas identificētas kā attiecīgā ražojuma ražotājvalstis, proti, Malaizijā, Meksikā un Krievijā, sīkāk jāpārbauda datu publiska pieejamība, jo īpaši saistībā ar attiecīgā ražojuma ražotāju publiskajiem finanšu datiem.

(122)

Krievijas Federācijā identificēto ražotāju finanšu pārskati attiecās tikai uz 2019. gadu. Turklāt viens Krievijas uzņēmums strādāja ar zaudējumiem. Turklāt pirmajā paziņojumā Komisija konstatēja vairākus Krievijas tirgū pastāvošus kropļojumus, kas ietekmēja izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksas un mazināja Krievijas kā piemērotas reprezentatīvas valsts nozīmi.

(123)

Malaizijas viegli pieejamie finanšu pārskati ir datēti ar 2017. gadu, tādējādi tie salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu bija novecojuši. Malaizijā bija arī divi eksporta ierobežojumi, lai gan tiem nebija būtiskas ietekmes uz izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām, kas veidoja aptuveni 1 % no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grafīta elektrodu ražošanas izmaksām. Tikmēr Komisija ieguva piekļuvi publiski pieejamiem Showa Denko Malaysia 2020. gada finanšu pārskatiem (71), taču uzņēmums šajā gadā strādāja ar zaudējumiem. Tā kā Malaizijā nebija neviena rentabla ražotāja ar viegli pieejamiem datiem par izmeklēšanas periodu, Komisija neuzskatīja to par piemērotu reprezentatīvu valsti.

(124)

Attiecībā uz Meksiku Komisija identificēja vienu ražotāju, proti, GrafTech Mexico S.A. de C.V (“GrafTech Mexico”). Lai gan uzņēmuma finanšu pārskati nebija viegli pieejami, Komisija identificēja GrafTech Group (“GrafTech International”) 2020. gada pārskatu, kurā bija ietverti grupas konsolidētie finanšu pārskati. Ņemot vērā iepriekš minēto, kopumā šķita, ka tie ir labākie viegli pieejamie dati. Visbeidzot, pirmajā paziņojumā Komisija konstatēja, ka Meksikā pastāv arī importa prasības attiecībā uz grafīta elektrodiem (tarifa kodi 8545 11 un 8545 90), kas izpaužas kā marķēšanas prasības. Tomēr šīs marķēšanas prasības neattiecas uz konkrētiem ražojumiem, bet gan uz visiem Meksikā importētajiem ražojumiem. Attiecīgajos Meksikas noteikumos (72) ir paredzēti vispārēji noteikumi, kas nodrošina, lai marķējums nemaldinātu patērētājus vai galalietotājus attiecībā uz importu no trešām valstīm un pats par sevi nebūtu importa ierobežojums. Tāpēc šīm prasībām nav būtiskas ietekmes uz izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām.

(125)

Pēc pirmā paziņojuma Fangda Carbon New Material Co., Ltd., Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd. un CCCME to sniegtajā informācijā apgalvoja, ka GrafTech Mexico nav piemērots risinājums. Pirmkārt, tā kā vienīgie pieejamie finanšu pārskati bija konsolidētie pārskati, kas aptvēra ne tikai Meksiku, bet arī citus meitasuzņēmumus visā pasaulē, šie konsolidētie pārskati ietvertu uzņēmumus no valstīm, kuras nevarētu uzskatīt par Ķīnas attīstības līmenī esošām un kuras neatspoguļotu Meksikas fiksētās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, ja Meksika kļūtu par reprezentatīvu valsti šīs izmeklēšanas vajadzībām. Turklāt Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd. apgalvoja, ka gadījumā, ja par reprezentatīvu valsti tiks izvēlēta Meksika, GrafTech International Ltd. peļņa būtu jākoriģē, lai atspoguļotu samērīgu peļņas līmeni grafīta elektrodu jomā, jo GrafTech International Ltd. konsolidētais peļņas līmenis ir pārmērīgi augsts, kas izriet no GrafTech pilnībā vertikāli integrētās darbības, kurā uzņēmums pats ražo naftas adatveida koksu, nevis paļaujas uz neatkarīgiem piegādātājiem. Visbeidzot, CCCME apšaubīja GrafTech Mexico sniegto datu vispārējo objektivitāti, ņemot vērā to, ka GrafTech International Ltd. ir sūdzību atbalstoša persona.

(126)

Visbeidzot, Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd. minēja vispārīgāku apsvērumu, proti, ka rentabilitāte 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu būs daudz mazāka, ko noteiks šīs nozares cikliskums un nesenās globālās pandēmijas ietekme. Tāpēc, ja vien nekļūs pieejami GrafTech Mexico individuālie finanšu dati par 2020. gadu, Meksika neatbilst 2. panta 6.a punktā noteiktajām prasībām attiecīgai reprezentatīvajai valstij.

(127)

Kā norādīts pirmajā paziņojumā, Komisija konstatēja, ka tiešsaistē ir pieejami GrafTech International Ltd. konsolidētie finanšu pārskati. Pirmajā paziņojumā tie attiecās uz 2019. finanšu gadu (73), savukārt otrajā paziņojumā – uz 2020. finanšu gadu (74).

(128)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka GrafTech International Ltd. konsolidētajos pārskatos būtu iekļauti uzņēmumi, kas neatspoguļotu Meksikas fiksētās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, GrafTech International Ltd. pieejamie dati attiecas tikai uz izmeklējamā ražojuma ražošanu, jo vienīgais ražojums, ko grupa ražo, ir grafīta elektrodi. Citiem vārdiem sakot, grupas konsolidētie finanšu dati atspoguļo gan tās grafīta elektrodu ražošanas rezultātus, gan grafīta elektrodu fiksētās ražošanas pieskaitāmās izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu, jo grupa neražo citus ražojumus kā vien grafīta elektrodus. Arī GrafTech International Ltd. izmeklēšanas periodā guva peļņu. Turklāt GrafTech Mexico ir uzņēmums, kas pēc lieluma līdzinās Ķīnas uzņēmumiem, un tam ir arī nozīmīgs attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms.

(129)

Visbeidzot, datus par citiem apsvērtajiem ražotājiem no citām valstīm nevarēja izmantot izskaidroto iemeslu dēļ, un neviena no personām, kas iesniedza piezīmes pēc pirmā paziņojuma, nepiedāvāja alternatīvas.

(130)

Tomēr, ņemot vērā šīs piezīmes, Komisija nolēma arī izpētīt, vai Meksikā ir tādu pašu vai līdzīgu ražojumu kategoriju ražotāji, kas ražo tādu pašu vai līdzīgu ražojumu kā izmeklējamais ražojums. Jo īpaši Komisija konstatēja, ka GrafTech International 2020. gada konsolidētajos pārskatos deklarētā peļņa patiešām bija ārkārtīgi liela (35,5 %, rēķinot pēc ieņēmumiem). No Meksikas ražotājiem, kas ražo tādas pašas vai līdzīgas kategorijas ražojumus, kāds ir izmeklējamais ražojums, Komisija šajā posmā identificēja tikai vienu uzņēmumu, kuram bija pieejami dati par 2020. gadu. Tas ir uzņēmums Reotix Materiales Refractarios, S.A. de C.V. (“Reotix Materiales Refractarios”), kas nodarbojas ar ugunsizturīgu materiālu, kuri nav no māla, ražošanu. Šā uzņēmuma peļņa 2020. gadā bija 4,7 %. Tā kā šajā posmā nav citu ticamu viegli pieejamu datu, Komisija uzskatīja, ka izmeklējamā ražojuma ražotājs Meksikā varētu pamatoti sasniegt šādu peļņu.

(131)

No otras puses, Reotix Materiales Refractarios PVA bija 39,0 %, rēķinot pēc ieņēmumiem. Ņemot to vērā, Komisija uzskatīja, ka ir pamatotāk paļauties uz GrafTech International Ltd 2020. gada pārskatā norādītajām PVA izmaksām, kas bija 5,9 % no ieņēmumiem, jo tās attiecās uz attiecīgo ražojumu un daļēji arī uz GrafTech Mexico.

(132)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav nekādu citu ticamu datu, Komisija uzskatīja, ka GrafTech International Ltd PVA izmaksas un Reotix Materiales Refractarios gūtā peļņa ir neizkropļota un samērīga pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē.

(133)

Atbildot uz otro paziņojumu, CCCME un Fangda Carbon New Material Co., LTD un Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd bija iebilduši pret to, ka tiek izmantotas no GrafTech International Ltd iegūtās PVA izmaksas, jo tās ir iegūtas no dažādu uzņēmumu konsolidētajiem finanšu datiem, kas reģistrēti valstīs ar atšķirīgu ienākumu līmeni, to vidū valstīs ar augstiem ienākumiem, taču nebija izvirzījuši jaunus argumentus, salīdzinot ar līdzīgiem argumentiem pēc pirmā paziņojuma, vai šajā sakarā iesnieguši kādus pierādījumus. Vienlaikus Komisija atzīmēja, ka CCCME un Fangda Carbon New Material Co., LTD atbalstīja Komisijas lēmumu izmantot samērīgu peļņu.

(134)

Tāpēc, tā kā netika saņemtas citas piezīmes vai iesniegti citi viegli pieejami dati, Komisija provizoriski secināja, ka tās ierosinātie PVA un peļņas avoti ir neizkropļoti un samērīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē.

3.3.2.4.   Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(135)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Meksika ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.3.2.5.   Secinājums

(136)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Meksika atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(137)

Fangda Carbon New Material Co., Ltd., Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd. un CCCME savās piezīmēs uzsvēra, ka ir jāatrod alternatīva ceturtā reprezentatīvā valsts. Tomēr neviena no šīm personām neieteica alternatīvu reprezentatīvu valsti. Būtu jāuzsver, ka Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, konstatēja, ka no visām valstīm, kuru ekonomiskā attīstība ir salīdzināma ar ĶTR, izmeklējamo ražojumu ražo tikai Meksikā, Malaizijā un Krievijā. Turklāt no šīm trim valstīm tikai Meksikā bija viegli pieejami attiecīgie dati.

(138)

Ņemot vērā šos apsvērumus un visus attiecīgos faktus kopumā, Komisija provizoriski nolēma izmantot Meksiku kā attiecīgo reprezentatīvo valsti, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu un uzņēmumam GrafTech Mexico, kas atrodas Meksikā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu.

3.3.3.   Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai ražošanas faktoriem

(139)

Pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegto informāciju un citu lietas materiālos pieejamo attiecīgo informāciju, Komisija pirmajā paziņojumā izveidoja sākotnējo ražošanas faktoru sarakstu – tie ir, piemēram, materiāli, enerģija un darbaspēks, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(140)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam Komisija arī noteica avotus, kas jāizmanto, lai noteiktu neizkropļotas cenas un atsauces vērtības. Galvenais avots, kuru Komisija ierosināja izmantot, bija Global Trade Atlas (“GTA”). Visbeidzot, tajā pašā paziņojumā Komisija norādīja harmonizētās sistēmas (HS) kodus ražošanas faktoriem, kurus, pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, sākotnēji bija paredzēts izmantot GTA analīzē.

(141)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes un ierosināt viegli pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām katram no minētajā paziņojumā norādītajiem ražošanas faktoriem.

(142)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija atjaunināja ražošanas faktoru sarakstu, pamatojoties uz pušu piezīmēm un informāciju, ko atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji.

(143)

Otrajā paziņojumā Komisija ierosināja naftas koksa (HS 2713 12) cenas noteikšanai izmantot Malaizijas importa datus, nevis Meksikas importa cenu, ņemot vērā ražotāju eksportētāju un Eiropas Oglekļa un grafīta asociācijas piezīme par to, ka naftas koksa importa statistika Meksikā nepietiekami atspoguļo grafīta elektrodu sistēmu ražošanā izmantotā adatveida koksa kvalitātes kategoriju.

(144)

Pēc otrā paziņojuma vairākas personas apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu izmantot Malaizijas importa datus naftas koksa (HS 2713 12) cenas noteikšanai, jo Malaizijas statistikā norādītais daudzums ir ļoti mazs un nav reprezentatīvs.

(145)

Komisija piekrita šim apgalvojumam un nolēma provizoriski noteikt naftas koksa atsauces vērtību, pamatojoties uz Meksikas importa cenu.

(146)

Otrajā piezīmē Komisija arī ziņoja, ka Meksikā neimportē ogļu darvu (HS 2708 20), un tāpēc nolēma izmantot Malaiziju, lai noteiktu šo atsauces vērtību.

(147)

Komisija atzīmēja, ka šīs personas savās piezīmēs par otro piezīmi neiebilda pret šo lēmumu.

(148)

Viena persona apgalvoja, ka Meksikas CIF importa cenas noteikšanai izmantotā metodika nav pareiza, jo Komisija jebkurai eksportētājvalstij un visām atsauces vērtībām izmantoja vienu un to pašu pārvadājumu izmaksu attiecību, pamatojoties uz unikālu HS kodu (t. i., 2713). Turklāt izmantotā datu kopa ir novecojusi, jo pēdējais pieejamais finanšu gads ir 2016. gads.

(149)

Lai gan ieinteresētā persona apgalvoja, ka metodika nav pareiza, alternatīvs risinājums netika piedāvāts. Komisija secināja, ka tās rīcībā esošais novērtējums joprojām ir visprecīzākais.

(150)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

Grafīta elektrodu ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preču kods

Neizkropļota vērtība

(RMB)

Mērvienība

Izejvielas

Naftas kokss (kalcinēts)

2713 12

5 240

tonnas

Naftas kokss (nekalcinēts)

2713 11

432

tonnas

Ogļu darvas piķis

2708 10

8 640

tonnas

Ogļu darvas piķa kokss

2708 20

3 917

tonnas

Akmeņogļu kokss un puskokss

2704 00

1 884

tonnas

Akmeņogļu asfalts

2715 00

6 113

tonnas

Ogles

2701 12

881

tonnas

Grafīta fragmenti

3801 90

13 048

tonnas

Palīgmateriāli

Darbaspēks

Darbaspēka algas apstrādes rūpniecībā

[Neattiecas]

13,37

Stundas

Enerģija

Elektroenerģija

[Neattiecas]

1 138

kWh

Dabasgāze

[Neattiecas]

0,70

m3

Blakusprodukti/atkritumi

Grafīta lūžņi

3801 90

13 048

tonnas

Silīcija karbīda lūžņi

2849 20

8 055

tonnas

3.3.3.1.   Ražošanas procesā izmantotās izejvielas

(151)

Lai noteiktu izejvielu neizkropļoto cenu, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu (CIF) par importu reprezentatīvajā valstī no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un valstis, kas nav PTO dalībvalstis un ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (75) I pielikumā. Komisija nolēma neņemt vērā no Ķīnas veikto importu, jo secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē (sk. iepriekš 3.3.1. iedaļu) nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Tā kā nebija pierādījumu par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksportu. Kas attiecas uz Meksiku, tad importa no ĶTR un dažām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, izslēgšanai nebija būtiskas ietekmes, jo atlikušais imports joprojām veidoja aptuveni 99 % no kopējā importa apjoma reprezentatīvajā valstī. Malaizijā ogļu darvas piķa koksa importa apjoms no ĶTR veidoja 55 % no kopējā importa apjoma. Vajadzības gadījumā vidējo svērto importa cenu koriģēja, ņemot vērā ievedmuitas nodokli.

(152)

Dažiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja mazu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinu neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija uzskatīja šos ražošanas faktorus par palīgmateriāliem, kā paskaidrots 166. apsvērumā.

(153)

Izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

3.3.3.2.   Darbaspēks

(154)

Komisija izmantoja SDO statistikas datus, kuros ir sniegta informācija par darbinieku mēneša vidējo izpeļņu un vidējo nedēļas faktiski nostrādāto stundu skaitu uz vienu nodarbināto Meksikā 2020. gadā. Mēneša izpeļņā nav iekļautas sociālā nodrošinājuma izmaksas un nodokļi, ko sedz darba devējs. Šāda informācija par šo pašu gadu ir pieejama ESAO bibliotēkā (76).

3.3.3.3.   Elektroenerģija

(155)

Elektroenerģijas cenu Meksikā publicē Meksikas Elektrības komisija. Komisija izmantoja Meksikas Oficiālajā Vēstnesī publicētos datus par rūpnieciskās elektroenerģijas cenām.

(156)

Pēc otrā paziņojuma Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd. apgalvoja, ka elektroenerģijas cenas Meksikā ir izkropļotas uz augšu un tāpēc tās būtu jāsamazina, jo Meksikas valsts ir kaitējusi atjaunojamo energoresursu attīstībai.

(157)

Komisija atzīmēja, ka šī persona nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu, izņemot neskaidrus apgalvojumus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

3.3.3.4.   Dabasgāze

(158)

Komisija izmantoja gāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Meksikā, ko Comisión Reguladora de Energía (77) publicē savos regulārajos paziņojumos presei. Komisija izmantoja datus, kas aptver izmeklēšanas periodu, par rūpnieciskās gāzes cenām attiecīgajā patēriņa diapazonā gigadžoulos.

3.3.3.5.   Atkritumi

(159)

Komisija analizēja izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju grāmatvedības praksi attiecībā uz blakusproduktiem un atkritumiem. Rezultātā Komisija koriģēja saliktās ražošanas izmaksas saskaņā ar katra uzņēmuma grāmatvedības praksi attiecībā uz blakusproduktiem un atkritumiem.

3.3.3.6.   Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA, peļņa un amortizācija

(160)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(161)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(162)

Lai noteiktu neizkropļotu un samērīgu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA un peļņas summu, Komisija paļāvās uz GrafTech International Ltd PVA un Reotix Materiales Refractarios finanšu datiem attiecībā uz peļņu.

3.3.4.   Normālās vērtības aprēķins

(163)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām neizkropļotajām cenām un atsauces vērtībām, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(164)

Lai noteiktu neizkropļotas izgatavošanas izmaksas katrai juridiskajai personai, kas ražo un eksportē attiecīgo ražojumu, Komisija katram ražotājam eksportētājam ražošanas faktorus, kas iegādāti gan no saistītām, gan nesaistītām personām, aizstāja ar augstāk pievienotajā tabulā norādītajiem ražošanas faktoriem.

(165)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, pamatojoties uz katra uzņēmuma iegādātajiem ražošanas faktoriem. Tad attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam tika piemērotas neizkropļotas vienības izmaksas. Komisija samazināja izgatavošanas izmaksas, atskaitot neizkropļotās ražošanas procesā atkārtoti izmantoto blakusproduktu izmaksas.

(166)

Otrkārt, lai noteiktu kopējās neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika pieskaitītas 152. apsvērumā minēto palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(167)

Visbeidzot, Komisija pieskaitīja PVA izmaksas un peļņu, kas tika izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērotas neizkropļotām kopējām izgatavošanas izmaksām (proti, PVA izmaksas bija 12,0 %, bet peļņa – 8,9 %).

(168)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

3.4.   Eksporta cena

(169)

Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd. eksportēja visu attiecīgā ražojuma apjomu ar divu saistītu tirgotāju starpniecību Ķīnā. Cits ražotājs eksportētājs, Chengdu Rongguang Carbon Co., Ltd., kas ietilpst Fangda Carbon New Material Co., Ltd. grupā, ar saistīta tirgotāja starpniecību Ķīnā eksportēja tikai daļu attiecīgā ražojuma apjoma. Turpretim Nantong Yangzi Carbon Co., Ltd. pārdeva tikai tieši uz Savienību.

(170)

Tāpēc, ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, visiem trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, ko eksportē uz Savienību pārdošanai.

3.5.   Salīdzinājums

(171)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un [izlasē iekļautā(-o)] ražotāja(-u) eksportētāja(-u) eksporta cenu EXW līmenī.

(172)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas izmaksām, kredītizmaksām, bankas un komisijas maksām, kā arī muitas nodokļiem.

(173)

Tā kā Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd. un Chengdu Rongguang Carbon Co., Ltd., kas ir daļa no Fangda Carbon New Material Co., Ltd. grupas, veica eksportu ar saistīta tirgotāja starpniecību Ķīnā, Komisija koriģēja šo uzņēmumu eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, jo šie tirgotāji darbojās kā aģenti, kas darbojas uz komisijas pamata. Korekcija atbilda tirgotāja PVA izmaksām un peļņai.

3.6.   Dempinga starpības

(174)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(175)

Pamatojoties uz to, vidējās svērtās provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Fangda Group, ko veido četri ražotāji

24,5 %

Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd.

17,5 %

Nantong Yangzi Carbon Co., Ltd.

24,5 %

(176)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(177)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 21,6 %.

(178)

Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kas noteikts pēc Eurostat datiem, no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(179)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir zems, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, veiktā importa apjoms bija apmēram 62 % no kopējā eksporta uz Savienību IP laikā. Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskatīja, ka ir pareizi noteikt valsts mēroga dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, kā augstāko dempinga starpību, kas noteikta to veidu ražojumiem, kurus reprezentatīvos apjomos pārdod ražotājs eksportētājs ar vislielāko konstatēto dempinga starpību. Šādi noteiktā dempinga starpība bija 66,5 %.

(180)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Fangda Group, ko veido četri ražotāji

24,5 %

Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd.

17,5 %

Nantong Yangzi Carbon Co., Ltd.

24,5 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

21,6 %

Visi pārējie uzņēmumi

66,5 %

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(181)

Savienībā izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja pieci ražotāji vai ražotāju grupas. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(182)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 164 460 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz Savienības ražotāju sniegto informāciju. Kā norādīts 13. apsvērumā, trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 55 % no kopējā ražošanas apjoma un vairāk nekā 65 % no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā.

(183)

Sūdzības iesniedzēji pieprasīja izslēgt Sangraf Italy no Savienības ražošanas nozares definīcijas, jo gan Sangraf Italy, gan ar to saistīto ĶTR uzņēmumu Sangraf Henan pilnībā kontrolē Honkongā bāzētā Gaoshuo Group (Honkonga), kas pilnībā pieder Kaimanu Salās dibinātajam uzņēmumam Sanergy Group Limited.

(184)

Izmeklēšanā atklājās, ka Sangraf Italy importēja savienotājus no saistītā uzņēmuma ĶTR, bet grafīta elektrodu korpusus ražoja Narni, Itālijā. Sangraf arī pierādīja, ka ES darbojas ar zināmu darbības autonomijas pakāpi. Sangraf Italy tiek vadīts no Itālijas, savukārt grupa (Sangraf international) tiek vadīta no ASV. Kas attiecas uz akcionāriem, tad galvenā kontrolējošā mātessabiedrība ir reģistrēta Kaimanu salās. Sangraf Italy ir arī pilntiesīgs Eiropas Oglekļa un grafīta asociācijas biedrs.

(185)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Sangraf Italy tika uzskatīts par Savienības ražošanas nozares daļu saskaņā ar pamatregulas 4. pantu. Tāpēc pieprasījums izslēgt Sangraf Italy no Savienības ražošanas nozares definīcijas tika noraidīts.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(186)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju un Eurostat paziņoto importa apjomu (TARIC līmenī).

(187)

Patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

175 738

181 070

153 706

132 454

Indekss

100

103

87

75

Avots: Eurostat (Comext) un Savienības ražošanas nozare.

Piezīme. Importam ar TARIC kodu 8545 11 00 90 tika veikta korekcija, lai izslēgtu grafīta elektrodus, kuru blīvums ir mazāks par 1,5 g/cm3 vai kuru elektriskā pretestība ir lielāka par 7,0 μ.Ω.m. Šīs korekcijas rezultātā tika izslēgti 7,5 % no kopējā eksporta apjoma un 3,3 % no kopējās eksporta vērtības. Šī korekcija tika veikta saskaņā ar sūdzībā izmantoto metodiku, kas balstījās uz RP grafīta elektrodu īpatsvaru pasaules grafīta elektrodu patēriņā (izņemot Ķīnu) 2019. gadā (*). Citiem vārdiem sakot, 7,5 % no kopējā ārpus Ķīnas patērēto elektrodu apjoma 2019. gadā bija RP elektrodi. 3,3 % no kopējās ārpus Ķīnas patērēto elektrodu vērtības 2019. gadā bija RP elektrodi.

(*)

Pēdējais gads, kura dati ir Komisijas dienestu rīcībā. Tas tika uzskatīts par pietiekamu, jo šis skaitlis neuzrāda lielu svārstīgumu.

(188)

Grafīta elektrodu patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %. 2017. un 2018. gadā tika novērots augsts patēriņš, ko noteica Savienības tērauda rūpniecības lielais pieprasījums, tai atveseļojoties no tērauda krīzes. Turklāt situācijā, kad grafīta elektrodu cenas bija strauji pieaugušas, tērauda ražotāji veidoja grafīta elektrodu krājumus, baidoties no tālāka pieauguma. Saskaņā ar Eurofer datiem 2019. gadā tērauda ražošanas apjoms elektriskā loka krāsnīs sasniedza zemāko punktu (–6,6 %) salīdzinājumā ar 2018. gadu. Samazinājās pieprasījums pēc grafīta elektrodiem. Tā kā grafīta elektrodu cena ievērojami samazinājās, lejupējai nozarei vairs nebija nepieciešams veidot krājumus. Tā rezultātā tērauda ražotāji likvidēja grafīta elektrodu krājumus. Covid-19 uzliesmojuma dēļ 2020. gadā pieprasījums samazinājās vēl vairāk.

4.3.   Imports no attiecīgās valsts

4.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(189)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Comext datubāzes datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa datiem un Savienības ražošanas nozares datiem par pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

(190)

Importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (tonnās) un tirgus daļa

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Importa apjoms no Ķīnas

42 256

43 180

45 932

47 429

Indekss

100

102

109

112

Tirgus daļa (%)

24,0

23,8

29,9

35,8

Indekss

100

99

124

149

Avots: Eurostat (Comext), Savienības ražošanas nozare.

(191)

Samazinoties patēriņam, imports no ĶTR palielinājās, kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, un tā tirgus daļa palielinājās par 49 %, izmeklēšanas periodā sasniedzot 35,8 % (+11,8 procentpunkti). Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 6,4 procentpunktiem – no 60,0 % 2017. gadā līdz 53,6 % 2020. gadā (5. tabula). Pārējo valstu tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās līdz 10,6 % (–5,3 procentpunkti) (11. tabula).

4.3.2.   Attiecīgās valsts importa cenas un cenu samazinājums

(192)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat Comext datubāzes datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju un Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(193)

Vidējā cena importam no attiecīgās valsts attīstījās šādi:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Ķīna

4 152

9 710

4 845

2 077

Indekss

100

234

117

50

Avots: Eurostat (Comext).

(194)

Vidējās importa no ĶTR cenas kopš 2019. gada bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām. Saskaņā ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajiem datiem vidējās importa cenas no Ķīnas attiecīgajā periodā samazinājās par 50 %, savukārt Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas palielinājās (sk. 7. tabulu). Sākotnēji importa cenas pieauga līdz ļoti augstam līmenim, 2018. gadā sasniedza maksimumu un pēc tam sāka strauji samazināties. Pēc cenu maksimuma 2018. gadā šis importa no ĶTR cenu kritums bija lielāks nekā Savienības pārdošanas cenu samazinājums.

(195)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

1)

katra veida ražojumu vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim);

2)

katra ražojuma veida vidējās svērtās cenas importam no izlasē iekļautā Ķīnas ražotāja, kurš sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un kravu pārvadājumu summa (CIF) ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(196)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū ir 51,2 %. Tika konstatēts, ka visi importa apjomi, attiecībā uz kuriem tika konstatēta atbilstība, samazināja Savienības cenas.

4.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(197)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(198)

Kā minēts 13. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(199)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz Savienības ražošanas nozares sniegtajā informācijā iekļautajiem datiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(200)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(201)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.4.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(202)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (t)

233 538

250 597

219 526

164 460

Indekss

100

107

94

70

Ražošanas jauda (tonnas)

255 500

283 500

294 900

294 900

Indekss

100

111

115

115

Jaudas izmantojums (%)

91,4

88,4

74,4

55,8

Indekss

100

97

81

61

Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(203)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms saruka par 30 %. Ražošanas apjoms cieši sekoja patēriņa izmaiņām: augstam pieprasījumam 2017.–2018. gadā, pieprasījuma kritumam 2019. gadā (krājumu likvidēšana), tālākam un izteiktākam pieprasījuma kritumam 2020. gadā (Covid-19 uzliesmojums).

(204)

Attiecīgajā periodā ražošanas jauda palielinājās par 15 %. Tas daļēji ir saistīts ar Sangraf Italy, kas sāka darbību 2018. gadā. Savienības ražošanas nozare kopumā veica ieguldījumus, lai attīstītu jaudu. Savienības ražošanas nozare gaidīja, ka pozitīvā tirgus situācija attiecīgā perioda sākumā saglabāsies un ka pieprasījums turpinās palielināties.

(205)

Abas iepriekš minētās tendences (ražošanas apjoma samazināšanās, jaudas palielināšanās) izraisīja ievērojamu jaudas izmantojuma samazināšanos (– 35 %). Izmeklēšanas periodā jaudas izmantojuma līmenis bija kļuvis ļoti zems (55,8 %).

4.4.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(206)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)

105 520

118 025

91 949

70 970

Indekss

100

112

87

67

Tirgus daļa (%)

60,0

65,2

59,8

53,6

Indekss

100

109

100

89

Avots: Savienības ražošanas nozare.

(207)

Laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam pārdošanas apjoms palielinājās, bet pēc tam 2018.–2020. gadā – samazinājās. Vispārējā tendence atbilst patēriņa izmaiņām. Tomēr pārdošanas apjoma kritums (– -33 %) attiecīgajā periodā bija izteiktāks nekā patēriņa kritums (– -25 %).

(208)

Tā rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 6,4 procentpunktiem. Trešo valstu, izņemot ĶTR, tirgus daļa samazinājās par 5,3 procentpunktiem. Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu Ķīnas importam, kura tirgus daļa tajā pašā laikposmā palielinājās par 11,8 procentpunktiem.

4.4.2.3.   Izaugsme

(209)

ES (27 valstis) IKP pieauguma temps laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam bija + 2,2 % (Eurostat (78)). 2020. gadā tas bija – 6 % (Eurostat (79)). Pirms Covid-19 uzliesmojuma Savienības elektriskā neapstrādātā tērauda ražošana bija ar lejupvērstu tendenci: 2017. gadā – 68 497 tonnas, 2018. gadā – 69 781 tonna, 2019. gadā – 65 171 tonna (avots: Eurofer). Šādai tendencei sekoja arī grafīta elektrodu pieprasījums un ražošana. Patēriņa samazināšanās apstākļos Savienības ražošanas nozare zaudēja ne vien pārdošanas apjomus ES, bet arī tirgus daļu, kā paskaidrots 208. apsvērumā.

4.4.2.4.   Nodarbinātība un produktivitāte

(210)

Nodarbinātība un produktivitāte attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

6. tabula

Nodarbinātība un produktivitāte

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Darbinieku skaits

1 034

1 164

1 150

1 102

Indekss

100

113

111

107

Produktivitāte (tonnas uz darbinieku)

226

215

191

149

Indekss

100

95

85

66

Avots: Savienības ražošanas nozare.

(211)

Nodarbinātība nozarē attīstījās līdzīgi kā ražošana un patēriņš Savienības tirgū, un laikā no 2017. līdz 2018. gadam tā pieauga par 13 %. Tas daļēji ir saistīts ar Sangraf Italy, kas sāka darbību 2018. gadā. Pēc tam nodarbinātība turpināja attīstīties līdzīgi kā ražošana un patēriņš un no 2018. gada līdz attiecīgā perioda beigām samazinājās, tomēr nodarbinātība samazinājās lēnāk. Kopumā nodarbinātība attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %.

(212)

Ņemot vērā iepriekš minēto, situācijā, kad attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 30 %, samazinājās arī produktivitāte. Attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem samazinājās par 34 %.

4.4.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(213)

Visas dempinga starpības būtiski pārsniedza minimālo līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(214)

Saistībā ar grafīta elektrodiem jau agrāk ir veikta antidempinga izmeklēšana, un antidempinga pasākumi attiecībā uz grafīta elektrodu importam no Indijas joprojām ir spēkā.

(215)

Iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka agrākais dempings ilgstoši negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli. Minētajās izmeklēšanās netika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga. Gluži pretēji, pēdējās starpposma pārskatīšanas, kas tika izbeigta 2020. gada oktobrī, konstatējumi liecināja, ka Savienības ražošanas nozares labais ekonomiskais stāvoklis 2017. un 2018. gadā bija īslaicīgs un ka nebija vajadzības izbeigt pasākumus pret Indiju (80).

4.4.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

(216)

Vērtējot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un mikroekonomiskos rādītājus, Komisija konstatēja, ka daļa Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma (jo īpaši viens Savienības ražotājs, GrafTech, ar aptuveni 50 % no kopējā pārdošanas apjoma un vairāk nekā 50 % no kopējā ražošanas apjoma (81)) bija pasargāta no tiešas tirgus konkurences, savukārt otra daļa (pārējie divi izlasē iekļautie Savienības ražotāji) bija tieši pakļauta importam no ĶTR par zemām cenām (sk. 4.3. iedaļu).

(217)

Šāda situācija radās tāpēc, ka pastāvēja ilgtermiņa līgumi, ko vienīgais lielākais Savienības grafīta elektrodu ražotājs (GrafTech) bija noslēdzis ar saviem klientiem pēc neparasti augstu cenu perioda 2017. un 2018. gadā. Šie līgumi ir “ņem vai maksā” pirkuma līgumi, kuros GrafTech kā pārdevējs garantēja noteiktu piegāžu apjomu par noteiktu cenu, bet pircējs apņēmās pirkt norunāto daudzumu par noteiktajām un fiksētajām cenām, ievērojot dažādas līgumiskās tiesības un saistības. Šo līgumu termiņš bija no trim līdz pieciem gadiem. Šķiet, ļoti liela daļa GrafTech pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā notika saskaņā ar šiem ilgtermiņa līgumiem (“ITL”). Ciktāl Komisijai zināms, neviens cits Savienības ražotājs negūst labumu no līdzīgiem ITL. Ņemot vērā ITL darbības ilgumu, Komisija atzīmēja, ka šo līgumu ietekme ir īslaicīga.

(218)

Tāpēc, lai pienācīgi novērtētu ekonomiskās attiecības starp šīm divām Savienības ražošanas nozares daļā, Komisija saskaņā ar Apelācijas institūcijas judikatūru (82) līdzīgi pārbaudīja, no vienas puses, nozares daļu, kas tika uzskatīta par pasargātu no tiešas importa radītās konkurences, un, no otras puses, pārējo tās daļu, kas bija pakļauta importa konkurences spiedienam, kā arī nozari kopumā.

4.4.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(219)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena visā Savienības tirgū (EUR/t)

2 221

8 780

9 900

5 993

Indekss

100

395

446

270

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

2 071

4 095

5 454

5 016

Indekss

100

198

263

242

Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(220)

Pārdošanas cenas 2018. un 2019. gadā ļoti strauji palielinājās, savukārt pēc tam 2020. gadā strauji samazinājās. Tomēr pārdošanas cenas 2020. gadā joprojām bija vairāk nekā divas reizes augstākas nekā 2017. gadā (+ 170 %).

(221)

Pateicoties spēkā esošajiem ITL, GrafTech France izmeklēšanas periodā varēja saglabāt augstu cenu līmeni ([25–50] % virs vidējās vienības pārdošanas cenas Savienībā), neraugoties uz vispārējo cenu kritumu, no kura nebija pasargāta pārējā Savienības ražošanas nozare. Pamatojoties uz pieejamo informāciju un jo īpaši uz GraftTech France pārdošanas apjomiem, uz kuriem neattiecas ITL, kā arī uz pārējo divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem, Komisija lēsa, ka vidējā cena “brīvajā” tirgū bija par aptuveni [20–40] % zemāka nekā vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā kopējā tirgū. Tādējādi vidējā pārdošanas cena Savienībā IP laikā precīzi neatspoguļo cenu konkurences situāciju Savienības tirgū, ko būtiski ietekmēja imports no Ķīnas par zemām cenām un par dempinga cenām.

(222)

Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam grafīta elektrodu pārdošanas cenas pasaulē palielinājās. To izraisīja tirgus nelīdzsvarotība, pieaugot globālajam pieprasījumam, bet piedāvājumam nespējot šo pieprasījumu apmierināt. Kā galvenais pieprasījuma pieauguma iemesls tika minēta pasaules tērauda rūpniecības pāreja no domnām uz elektriskā loka krāsnīm, kurās izmanto grafīta elektrodus. Galvenais minētais globālā piedāvājuma kavēklis – Ķīnas grafīta elektrodu ražotņu slēgšana valdības uzdevumā ar mērķi tās vidiski modernizēt. Šī slēgšana notika vienlaikus ar to, ka Ķīnas tērauda ražotāju vidū pieauga iekšzemes pieprasījums pēc grafīta elektrodiem un par adatveida koksu (galveno izejvielu, ko izmanto grafīta elektrodu ražošanā) bija jākonkurē ar jaunu konkurentu – litija jonu akumulatoru ražošanas nozari.

(223)

Adatveida koksa cena no 2017. gada līdz 2019. gada vidum nepārtraukti un būtiski palielinājās. Tā pieauga aptuveni 9 reizes, palielinoties no aptuveni 500 USD par tonnu uz aptuveni 4 500 USD par tonnu. Šis grafīta elektrodu un to izejvielu cenu svārstīgums lika daļai nozares pārstāvju iesaistīties ITL, kā norādīts 217. apsvērumā. Pēc tam adatveida koksa cenas atgriezās normālajā līmenī, taču grafīta elektrodu izmaksas un cenas joprojām bija augstākas nekā 2017. gadā. IP laikā izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenas atgriezās līmenī, kas bija tuvāks ilgtermiņa vidējam līmenim. Tas bija saistīts ar vairāku faktoru kombināciju: adatveida koksa cenas samazināšanos, pieprasījuma kritumu, kas saistīts ar Covid-19 pandēmiju, kā arī Ķīnas zemo cenu importa radītās konkurences izraisīto cenu spiediena pieaugumu. Kā jau minēts iepriekš (216.–218. apsvērums), šī situācija tomēr neietekmēja visu Savienības ražošanas nozari vienādā mērā. Tā Savienības ražošanas nozares daļa, kuru neaizsargāja ITL, IP laikā piedzīvoja ievērojamu pārdošanas cenu kritumu par –[48–60] %, savukārt GrafTech France pārdošanas cenas samazinājās tikai par –[15–35] %.

(224)

Attiecīgajā periodā ražošanas jauda palielinājās par 242 %. Tas bija saistīts ar cenas pieaugumu galvenajai izejvielai: adatveida koksam, kā minēts iepriekš. Darbaspēka izmaksas šajā periodā bija stabilas (sk. 8. tabulu). Enerģijas (arī elektroenerģijas) cenas pieauga, un tas zināmā mērā veicināja ražošanas izmaksu pieaugumu.

4.4.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(225)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

83 705

91 784

89 456

84 780

Indekss

100

110

107

101

Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(226)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto 2018. gadā palielinājās par 10 %, kam sekoja samazinājums par 3 % un tālāka samazināšanās IP, sasniedzot par 1 % augstāku līmeni nekā 2017. gadā.

(227)

Novērtējot darbaspēka izmaksu attīstību dažādās nozares daļās un nozarē kopumā, Komisija nekonstatēja būtiskas atšķirības izmaksu svārstībās attiecīgajā periodā.

4.4.3.3.   Krājumi

(228)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

9. tabula

Krājumi

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (t)

6 142

6 424

9 114

8 163

Indekss

100

105

148

133

Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma

4,8 %

4,9 %

8,3 %

8,6 %

Indekss

100

103

174

180

Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(229)

Krājumi pieauga gan nominālā izteiksmē (+ 33 %), gan kā procentuālā daļa no saražotās produkcijas (+ 80 %). Tas bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos gan Savienības tirgū, gan eksporta tirgos. Ražošanas nozare norādīja, ka tai bija jāsaglabā zināms darbības apjoms, tāpēc tā nespēja samazināt ražošanu atbilstoši pārdošanas apjoma samazinājumam.

(230)

Atsevišķi aplūkojot Savienības ražošanas nozares daļu, kas ar klientiem nebija noslēgusi ITL, Komisija konstatēja, ka attiecīgajā periodā tās krājumi palielinājās vairāk (par [5–15] procentpunktiem virs krājumu vidējā pieauguma). Turpretī, atsevišķi aplūkojot GrafTech, krājumi palielinājās mazāk (par [5–15] procentpunktiem mazāk nekā krājumu vidējais pieaugums). Tas vēl vairāk pierāda, ka ITL pastāvēšanai bija (un joprojām ir) nozīmīga pozitīva ietekme tikai uz viena Savienības ražotāja ekonomiskajiem rādītājiem.

4.4.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(231)

Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Izmeklēšanas perioda 4. ceturksnis

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

8,0

52,7

43,8

16,1

2,6

Indekss

100

658

547

201

33

Naudas plūsma (EUR)

28 215 108

488 291 957

380 447 375

60 964 690

–22 330 357

Indekss

100

1 731

1 348

216

– 356

Ieguldījumi (EUR)

12 662 440

30 259 283

21 600 910

18 670 327

6 542 529

Indekss

100

239

171

147

208 (*)

Ienākums no ieguldījumiem (%)

17,8

552,4

366,5

–3,9

–32,6

Indekss

100

3 100

2 057

–22

– 183

Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(*) Vērtējot gada rezultātus.

(232)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā peļņa strauji pieauga 2018.–2019. gadā, bet pēc tam strauji samazinājās un visiem Savienības ražotājiem, izņemot GrafTech France, sāka rasties divciparu skaitļos izsakāmi zaudējumi. Ārkārtīgi augstā peļņa 2018.–2019. gadā ir saistīta ar ļoti īpašo situāciju šajos gados, ko raksturoja grafīta elektrodu ražotājiem ļoti labvēlīga tirgus nelīdzsvarotība. Pēkšņais pieprasījuma kritums 2020. gadā, kas bija saistīts ar Covid-19 pandēmiju un Ķīnas eksporta konkurences palielināšanos, pilnībā mainīja situāciju, un peļņa sasniedza zemāko līmeni.

(233)

Kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas rentabilitāte pieauga no +8,0 % 2017. gadā līdz +16,1 % izmeklēšanas periodā. Tomēr dažādās ražošanas nozares daļās situācija ir ļoti atšķirīga.

(234)

Komisija vispirms analizēja situāciju tajā Savienības ražošanas nozares daļā, kas nebija noslēgusi ITL un tādējādi bija pilnībā pakļauta mainīgajai tirgus dinamikai, tostarp pieaugošajam importa no ĶTR apjomam par dempinga cenām. To izlasē iekļauto Savienības ražotāju, kas ietilpst šajā kategorijā, rentabilitāte attiecīgajā periodā strauji samazinājās no +[5–15] % 2017. gadā līdz [–10 līdz –20] % IP laikā.

(235)

Pēc tam Komisija pētīja GrafTech France. Šis uzņēmums gūst labumu no ITL, un attiecīgi IP laikā tam joprojām bija augsta peļņa. Tomēr Komisija atzīmēja, ka daļa GrafTech France grafīta elektrodu tika pārdoti arī atklātā tirgū. Šo darījumu cenas bija ievērojami zemākas nekā tā darījumos saskaņā ar ITL. Salīdzinot GrafTech France ar ITL nesaistīto darījumu cenas pēc PKN ar citu izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām, izrādījās, ka dažiem no tiem bija augstākas cenas, bet citiem – zemākas. Vidēji šo darījumu cenas bija ļoti tuvas citu izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām. Komisija secināja, ka šo atklātā tirgus darījumu cenas bija salīdzināmas ar citu izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām. Tādēļ arī GrafTech France, kad ITL to nepasargāja no konkurences, izjuta konkurences spiedienu, ko radīja imports no Ķīnas par zemām cenām.

(236)

Turklāt Komisija atzīmēja, ka izmeklēšanas perioda beigās pasliktinājās visas Savienības ražošanas nozares, tostarp GrafTech France, stāvoklis, par ko jo īpaši liecina rentabilitātes rādītāji izmeklēšanas perioda ceturtajā ceturksnī, kas ir ievērojami zemāki par peļņas normu, kas šajā nozarē ir ierasta normālos konkurences apstākļos. Nozares stāvokļa pasliktināšanās galvenokārt ir saistīta ar to, ka pasliktinājās stāvoklis tajā nozares daļā, uz kuru neattiecas ITL.

(237)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Tendence attiecībā uz neto naudas plūsmu attīstījās līdzīgi kā rentabilitāte: milzīgs pieaugums 2018.–2019. gadā, kam sekoja straujš kritums 2020. gadā. To izskaidro tie paši faktori. Analizējot dažādu Savienības ražošanas nozares daļu naudas plūsmu, tādas pašas piezīmes var izteikt par atšķirībām starp GrafTech France (liela naudas plūsma) un pārējo Savienības ražošanas nozari (negatīva naudas plūsma).

(238)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā pieauga (+ 47 %). 2018.–2019. gadā gūtā lielā peļņa ļāva Savienības ražošanas nozarei veikt ieguldījumus savās ražošanas iekārtās. Ieguldījumi attiecīgā perioda beigās pēc Covid-19 pandēmijas atkal samazinājās.

(239)

Analizējot dažādas ražošanas nozares daļas, netika novērotas skaidras tendences. GrafTech France veica lielākus ieguldījumus attiecīgā perioda vidū, savukārt pārējā ražošanas nozare vairāk ieguldīja perioda beigās.

(240)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tā attīstījās līdzīgi kā rentabilitāte: milzīgs pieaugums 2018.–2019. gadā, kam sekoja straujš kritums 2020. gadā.

4.4.4.   Secinājums par kaitējumu

(241)

Svarīgākie makroekonomiskie rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Savienības pārdošanas apjoms samazinājās par 33 %, ražošanas apjoms – par 30 %, un Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu. Ņemot vērā tirgus sarukumu, importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 12 % un tā tirgus daļa – par 49 %, izmeklēšanas periodā sasniedzot 35,8 %. Importa no Ķīnas cenas kopš 2019. gada pastāvīgi bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām.

(242)

Attiecībā uz mikroekonomiskajiem rādītājiem, vērtējot ražošanas nozari kopumā, situācija Savienības ražošanas nozarē bija neviennozīmīga: pārdošanas rentabilitāte Savienībā (no + +8,0 % uz + +16,1 %), kā arī naudas plūsma (+ 116 %) palielinājās, bet gan krājumi (+ 33 %), gan ienākums no ieguldījumiem (no + +17,8 % uz – 3,9 %) būtiski pasliktinājās.

(243)

Tomēr šie apkopotie skaitļi slēpj ļoti atšķirīgu situāciju, kas ietekmē tirgus dinamiku un ekonomiskās attiecības starp dažādiem Savienības ražotājiem. Komisija 216.–218. apsvērumā minēto iemeslu dēļ atsevišķi pārbaudīja Savienības ražošanas nozares daļu, kas nebija noslēgusi ITL ar tās klientiem un darbojās brīvajā tirgū (un tādējādi bija pakļauta pastāvīgai konkurencei ar importu par dempinga cenām), no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares daļu, kas 2017.–2018. gada laikposmā bija noslēgusi ITL ar tās klientiem (proti, GrafTech), no otras puses.

(244)

Diviem no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kuri ar pircējiem nebija noslēguši ITL, ievērojami pasliktinājās visi mikroekonomiskie rādītāji: pārdošanas rentabilitāte Savienībā samazinājās no [5–10] % 2017. gadā līdz –[10–20] % 2020. gadā, krājumi palielinājās (+[30–60] %), ienākums no ieguldījumiem samazinājās no [20–50] % līdz –[200–250] %, kā arī samazinājās naudas plūsma (–[220–260] %).

(245)

Turpretī trešā izlasē iekļautā Savienības ražotāja GrafTech France situācija bija atšķirīga un tai bija izņēmuma raksturs. GrafTech France IP laikā sasniedza lielu peļņu un naudas plūsmu.

(246)

Šajā sakarā izmeklēšana atklāja, cik nozīmīgi ir ITL starp GrafTech France un tā klientiem. Izrādījās, ka ļoti liela daļa GrafTech France pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā tika realizēta saskaņā ar ITL. Tā rezultātā GrafTech France cenas izmeklēšanas periodā bija ievērojami augstākas nekā konkurentiem. Šo ITL rezultātā GrafTech France pārdošanas cenas vairs nebija saistītas ar Savienības tirgus cenām konkurences apstākļos. Faktiski, pateicoties ar klientiem noslēgtajiem ITL, GrafTech France, kā arī Graftech kopumā, bija lielā mērā pasargāti no tādiem ārējiem faktoriem kā pieprasījuma kritums un augošā konkurence, ko radīja lētais imports no Ķīnas.

(247)

Tomēr tā bija īslaicīga un izņēmuma situācija, jo dažu ITL termiņš jau ir beidzies,bet lielākās daļas pārējo ITL termiņš beigsies 2022. gada beigās.

(248)

Tomēr jau zmeklēšanas perioda ceturtajā ceturksnī bija vērojama tālāka pasliktināšanās, jo rentabilitātes rādītāji (vidēji starp izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, to vidū GrafTech France) samazinājās līdz 2,6 %. Kad būs beigušies visi ITL, Graftech būs jādarbojas tādos pašos tirgus apstākļos kā citiem Savienības ražotājiem.

(249)

Komisija turpināja pārbaudīt ekonomiskās attiecības starp to Savienības ražošanas nozares daļu, kas nebija noslēgusi ITL ar saviem klientiem, no vienas puses, un to Savienības ražošanas nozares daļu, kas bija noslēgusi ITL ar saviem klientiem (proti, GrafTech France), no otras puses, lai noskaidrotu, vai labākā situācijā esošā ražošanas nozares daļa sekos otrai ražošanas nozares daļai un Savienības ražošanas nozarei kopumā un turpinās jau negatīvo tendenci, kas tika novērota attiecīgajā periodā.

(250)

Kas attiecas uz ražošanu, tad visi trīs izlasē iekļautie ražotāji informēja Komisiju, ka tie ražo vienas un tās pašas kategorijas elektrodus (UHP kategorijas elektrodus). Šo trīs atlasīto ražotāju ražoto grafīta elektrodu klāsts aptvēra diametrus no 500 līdz 720 mm un garumu virs 1 651 cm (un jo īpaši virs 1 951 cm). Minētie trīs ražotāji lielos apjomos ražoja elektrodus, kuru diametrs bija aptuveni 600 mm un 700 mm. Komisija nevarēja konstatēt atšķirīgu ražošanas modeli starp to Savienības ražošanas nozares daļu, kas nebija noslēgusi ITL ar saviem klientiem, un GrafTech France.

(251)

Kas attiecas uz izmaksām, tad izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas IP laikā sasniedza aptuveni 5 000 EUR. Būtiskas atšķirības starp trim atlasītajiem ražotājiem netika novērotas. To ražošanas izmaksas visos gadījumos bija +/- 10 % robežās ap šo vidējo rādītāju.

(252)

Komisija arī atzīmēja, ka GrafTech France to pārdošanas apjoma daļu, kas netika uzskatīta par aptvertu ar ITL, pārdeva par cenām, kas bija ļoti tuvas pārējās ražošanas nozares cenām (sk. 235. apsvērumu). Tāpēc tad, kad GrafTech France nebija aizsargāts ar ITL, arī tas nepārprotami izjuta spiedienu, ko radīja imports no ĶTR par zemām cenām.

(253)

Tāpēc ražošanas apjoms, kas tika pārdots Savienības tirgū ārpus ITL, ir reprezentatīvs attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari kopumā. Tas tā ir tāpēc, ka ITL ir vienīgais elements, kas atšķir vienu Savienības ražotāju no pārējās Savienības ražošanas nozares. Tomēr atvieglojumi, ko šim ražotājam nodrošina ITL, ir īslaicīgi un neatspoguļo vispārējo tirgus dinamiku izmeklēšanas periodā, ko raksturo importa no ĶTR par zemām cenām pastāvīgs pieaugums. Ja neņem vērā ITL, tad pat GrafTech France cieš no importa par dempinga cenām (sk. 235. apsvērumu). Ņemot vērā to, ka GrafTech France ITL drīz beigsies, var paredzēt, ka GrafTech France pievienosies tām pašām negatīvajām tendencēm, kas jau ir konstatētas pārējā Savienības ražošanas nozarē un tādējādi arī visā Savienības ražošanas nozarē kopumā.

(254)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā procedūras posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Rentablā ražošanas nozares daļa nespēs pozitīvi ietekmēt nerentablo daļu, kas cieš no milzīga konkurences spiediena, ko rada imports par zemām cenām no Ķīnas. Turklāt, aplūkojot izmeklēšanas perioda ceturtā ceturkšņa datus, jau ir vērojama turpmāka Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas pasliktināšanās kopumā. Paredzams, ka šīs lejupslīdes tendences pastiprināsies, tiklīdz beigsies GrafTech ITL, ņemot vērā arī ievērojamo importa par dempinga cenām pieauguma tempu, kas pastāvīgi ievērojami samazina Savienības cenas, un pēdējos gados panākto ražošanas jaudas pieaugumu ĶTR.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(255)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgās valsts imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav attiecīgās valsts imports par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori bija Covid-19 pandēmija, 2017.–2018. gada krīzes beigas, Savienības ražošanas nozares novecošanās, imports no citām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un Savienības patēriņš.

5.1.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(256)

Attiecīgajā periodā importa no ĶTR apjoms pieauga par 12 % – no 42 256 tonnām 2017. gadā uz 47 429 tonnām 2020. gadā. Tajā pašā periodā to tirgus daļa palielinājās par 49 %, izmeklēšanas periodā sasniedzot 35,8 %. Šis pieaugošais imports notika par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas attiecīgā perioda otrajā pusē (2019.–2020. gadā). Tas izmeklēšanas periodā spēcīgi ietekmēja Savienības ražošanas nozari, kuras pārdošanas apjoms samazinājās no 118 025 tonnām 2018. gadā uz 91 949 tonnām 2019. gadā un 70 970 tonnām 2020. gadā. Tā rezultātā visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izņemot vienu, kuram ir ITL, ļoti strauji samazinājās rentabilitāte – no peļņas (+[5–10] % 2017. gadā) līdz lieliem zaudējumiem (–[10–20] % 2020. gadā), kā arī attiecīgi pasliktinājās citi finanšu rādītāji, piemēram, krājumu daudzums, ieguldījumu atdeve un naudas plūsma.

(257)

Tāpēc ir apstiprināts, ka, ņemot vērā laika sakritību, Ķīnas izcelsmes grafīta elektrodu importa pieaugums par dempinga cenām izraisīja Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Pārējie faktori tiks aplūkoti 5.2. iedaļā.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Covid-19 pandēmija

(258)

Sākot ar 2019. gadu, tika reģistrēts grafīta elektrodu imports no ĶTR par zemām cenām. Importa no ĶTR vidējā cena 2019. un 2020. gadā bija attiecīgi 57 % un 51 % no vidējās importa cenas, izņemot Ķīnu. Kopš 2019. gada (proti, pirms pandēmijas) importa no ĶTR apjoms sāka palielināties laikā, kad patēriņš Savienībā samazinājās. Tā rezultātā Ķīnas importa apjoms, kā arī tā tirgus daļa, kopš 2018. gada pastāvīgi pieauga. Tādēļ patēriņa samazināšanās pandēmijas dēļ nepārtrauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares ciesto kaitējumu.

5.2.2.   2017.–2019. gada maksimuma perioda beigas

(259)

Pēc 2017.–2019. gada perioda gan iekšzemes, gan importa cenas samazinājās. Taču, kā minēts iepriekš, Ķīnas cenas samazinājās straujāk nekā vidējās trešo valstu, izņemot Ķīnu, importa cenas (– 50 % 2019. gadā un – 57 % 2020. gadā, salīdzinot attiecīgi ar – 12 % un – 51 %). Tāpēc cenu samazinājums visā pasaulē neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.3.   Savienības ražošanas nozares novecošanās

(260)

Lai gan daži Savienības ražotāji, iespējams, atpaliek aprīkojuma ziņā, tā ir dinamiska ražošanas nozare, kas palielināja ieguldījumus, lai palielinātu jaudu, pielāgotu ražošanas iekārtas un iegādātos jaunākās tehnoloģijas. Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 47 %.

5.2.4.   Imports no trešām valstīm

(261)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

11. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Indija

Apjoms (t)

5 662

6 212

3 700

2 211

 

Indekss

100

110

65

39

 

Tirgus daļa (%)

3,2

3,4

2,4

1,7

 

Vidējā cena (EUR)

2 339

13 709

10 018

4 072

 

Indekss

100

586

428

174

Meksika

Apjoms (t)

2 865

1 379

12

896

 

Indekss

100

48

0,4

31

 

Tirgus daļa (%)

1,6

0,8

0

0,7

 

Vidējā cena (EUR)

2 218

2 525

3 344

3 976

 

Indekss

100

114

151

179

Krievija

Apjoms (t)

4 118

5 244

8 092

5 485

 

Indekss

100

127

197

133

 

Tirgus daļa (%)

2,3

2,9

5,3

4,1

 

Vidējā cena (EUR)

2 382

9 055

6 879

3 578

 

Indekss

100

380

289

150

ASV

Apjoms (t)

9 689

3 359

1 860

2 950

 

Indekss

100

35

19

30

 

Tirgus daļa (%)

5,5

1,9

1,2

2,2

 

Vidējā cena (EUR)

2 398

7 997

11 376

5 025

 

Indekss

100

333

474

210

Citas trešās valstis

Apjoms (t)

5 629

3 671

2 162

2 514

 

Indekss

100

65

38

45

 

Tirgus daļa (%)

3,2

2,0

1,4

1,9

 

Vidējā cena (EUR)

2 427

7 435

9 057

4 285

 

Indekss

100

306

373

177

Kopā visas trešās valstis, izņemot attiecīgo valsti

Apjoms (t)

27 962

19 866

15 826

14 055

 

Indekss

100

71

57

50

 

Tirgus daļa (%)

15,9

11,0

10,3

10,6

 

Vidējā cena (EUR)

2 371

9 579

8 436

4 111

 

Indekss

100

404

356

173

Avots: Eurostat (Comext).

(262)

Trešo valstu, izņemot attiecīgo valsti, tirgus daļa bija neliela (aptuveni 10–11 %), un laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam tā saglabājās stabila. Tas nozīmē, ka absolūtā apjoma ziņā tā samazinājās proporcionāli Savienības patēriņa samazinājumam.

(263)

Importa cenas no trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, attiecīgajā periodā vidēji bija tādas pašas kā Savienības ražošanas nozares cenas. Turpretī izmeklēšanas periodā cenas bija par 31 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un tas bija zemākais līmenis, kāds attiecīgajā periodā tika sasniegts relatīvā izteiksmē, salīdzinot to ar Savienības ražošanas nozares cenām. Tas ir krasā pretstatā importa no ĶTR cenām, kas 2020. gadā ievērojami samazinājās un izmeklēšanas periodā bija par 65 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tomēr cenas atšķiras atkarībā no elektrodu specifikācijām, un, lai gan vidējo cenu salīdzinājums sniedz zināmu priekšstatu, šāds salīdzinājums nevar aizstāt cenu salīdzinājumu pēc PKN.

(264)

Tāpēc tika secināts, ka imports no citām valstīm neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo tas tika veikts par būtiski augstākām cenām nekā imports no Ķīnas.

5.2.5.   Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta rādītāji

(265)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (t)

134 311

132 850

124 460

102 222

Indekss

100

99

93

76

Vidējā cena (EUR/t)

2 377

8 134

9 186

5 660

Indekss

100

342

386

238

Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju un Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(266)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms nepārtraukti samazinājās (– 24 % attiecīgajā periodā). Savienības ražošanas nozare norādīja uz Ķīnas eksporta radīto konkurenci, kas pastāv ne tikai iekšzemes tirgū, bet arī trešo valstu tirgos.

(267)

Kopumā eksporta rādītāji bija ar līdzīgu tendenci kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū, taču eksporta pārdošanas apjoms samazinājās relatīvi mazāk nekā pārdošanas apjoms Savienības tirgū. Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka eksporta rādītāju samazināšanās neveicināja kaitējumu.

5.2.6.   Patēriņš

(268)

Kā redzams 1. tabulā, grafīta elektrodu patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %. Tas bija saistīts ar Covid-19 pandēmiju, kura ietekme ir analizēta 258. apsvērumā. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ES tirgū samazinājās par 33 %. Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka patēriņa attīstība neveicināja Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

5.2.7.   Izmantošana pašu vajadzībām

(269)

No izlasē iekļauto uzņēmumu sniegtās informācijas izriet, ka pārdošana saistītiem uzņēmumiem Savienībā netika veikta, taču tika veikta pārdošana saistītiem uzņēmumiem trešās valstīs. Šis pārdošanas apjoms atkarībā no attiecīgā gada veidoja 5 % līdz 11 % no kopējā pārdošanas apjoma. Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka pašpatēriņa attīstības nozīme (ja tāda bija) Savienības ražošanas nozarei radītajā kaitējumā bija ierobežota.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(270)

Ķīnas importa cenas kopš 2019. gada bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām. Izmeklēšanā atklājās, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 51,2 %. Tajā pašā periodā palielinājās ĶTR ražotāju tirgus daļa. Attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas palielinājās par 12 %, savukārt tā tirgus daļa palielinājās par 49 % un izmeklēšanas periodā sasniedza 35,8 %. Šī pieaugošā klātbūtne tirgū kaitēja Savienības ražošanas nozarei. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no maksimuma – 65,2 % 2018. gadā uz 53,6 % 2020. gadā. Tas izraisīja negatīvu Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa attīstību.

(271)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(272)

Covid-19 pandēmija un ar to saistītais grafīta elektrodu patēriņa kritums Savienībā un pasaulē negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares attīstību, taču tika uzskatīts par pagaidu faktoru. Pirms pandēmijas un attiecīgā perioda beigās Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās. Pastāvēja arī asimetrija, jo, neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, importa apjoms no Ķīnas nemazinājās. Gluži pretēji – 2018.–2020. gadā, patēriņam samazinoties, tas nepārtraukti pieauga.

(273)

2017.–2018. gada krīzes beigu, Savienības ražošanas nozares novecošanās un importa no citām valstīm ietekme uz Savienības ražošanas nozares negatīvo attīstību varēja būt tikai ierobežota.

(274)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

6.   SAVIENĪBAS INTERESES

(275)

Komisija, ņemot vērā pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Savienības interešu noteikšana tika veikta, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, to vidū Savienības ražošanas nozares, importētāju un tirgotāju, lietotāju un galapatērētāju intereses.

6.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(276)

Savienības ražošanas nozari veido piecas grupas, kas Savienībā ražo grafīta elektrodus. Visas grupas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā.

(277)

Pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūt zaudēto tirgus daļu, palielināt jaudas izmantojumu, paaugstināt cenas līdz ilgtspējīgam līmenim un uzlabot rentabilitāti līdz līmenim, kāds būtu sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(278)

Lai gan daļu ražošanas nozares no importa par dempinga cenām no Ķīnas īslaicīgi pasargā ITL, vairums šo līgumu beigsies, vēlākais, 2022. gada beigās. Jebkāda to pagarināšana, vismaz pašreizējos apstākļos, ir mazticama, ņemot vērā straujo grafīta elektrodu cenu kritumu pasaulē kopš 2019. gada.

(279)

Pasākumu nepiemērošana, visticamāk, izraisītu turpmāku rentabilitātes pasliktināšanos, kas jau tā bija negatīva visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izņemot vienu, kurš ir uz laiku pasargāts no importa par dempinga cenām radītās ietekmes, jo 2017.–2018. gada laikposmā ir ar saviem klientiem noslēdzis ITL. Pasākumu nepiemērošana varētu novest pie ražošanas iekārtu apturēšanas un darbinieku atlaišanas, tādējādi apdraudot Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju.

(280)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka pagaidu pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2.   Nesaistītu importētāju un tirgotāju intereses

(281)

Atlases veidlapu iesniedza desmit nesaistīti importētāji, kas pārstāv 63 % no Ķīnas importa apjoma. Izlasē iekļauto importētāju vidējā svērtā peļņa izmeklēšanas periodā bija aptuveni 4 %.

(282)

Šie importētāji iestājās pret pasākumu noteikšanu. Viņi apgalvoja, ka Savienības ražotāji nespēj apmierināt pašreizējo Savienības pieprasījumu un nodrošināt ražojumu daudzveidību, jo īpaši attiecībā uz maza diametra elektrodiem (līdz 400–450 mm). Turklāt tie norādīja, ka iespējas pāriet uz citiem piegādes avotiem ir niecīgas. Trešo valstu grafīta elektrodu ražotājiem parasti ir savas pārdošanas nodaļas, un tie tieši kontaktējas ar Savienības klientiem.

(283)

Komisija atzīmēja, ka Savienības importētāju galvenās priekšrocības ir grafīta elektrodu kvalitātes kontrole un nodrošinātais tehniskais dienests. Tāpēc ir iespējams, ka daļu no papildu izmaksām var novirzīt grafīta elektrodu galalietotājiem. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka antidempinga pasākumu piemērošana varētu ietekmēt Savienības importētāju rezultātus, lai gan šī ietekme būtu ierobežota.

(284)

Tādēļ ir paredzams, ka jebkāda pasākumu negatīvā ietekme uz nesaistītiem importētājiem kopumā būs ierobežota un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

6.3.   Lietotāju intereses

(285)

Piecpadsmit lietotāji reģistrējās kā ieinteresētās personas, un no astoņiem lietotājiem tika saņemtas anketas. Šie lietotāji galvenokārt pārstāv Savienības tērauda ražošanas nozari. Lejupējās nozares (un jo īpaši tērauda ražošanas nozare) apgrozījuma un nodarbinātības ziņā ir lielākas nekā grafīta elektrodu ražošanas nozare. Saskaņā ar Eurofer datiem 2019. gadā tērauda ražošanas nozarē tieši bija nodarbināti 330 000 cilvēku, netieši – 1 620 000 cilvēku.

(286)

Lietotāji pauda bažas, ka pasākumu noteikšanas gadījumā varētu tikt negatīvi ietekmēta to konkurētspēja. Tiek lēsts, ka grafīta elektrodu izmaksas veido 1–5 % no tērauda ražošanas izmaksām. Tas nozīmē, ka pasākumiem nebūs nozīmīgas ietekmes uz tērauda ražotāju ražošanas izmaksām.

(287)

Turklāt sūdzības iesniedzēji un prese ziņoja, ka tērauda cenas ir augstas, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tas varētu ļaut tērauda rūpniecībai novirzīt papildu izmaksas vai daļu no tām uz lejupējiem lietotājiem.

(288)

Savienības tērauda ražošanas nozare arī apgalvoja, ka Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā nespēja apmierināt pieprasījumu. Kas attiecas uz piegādes drošību, tad Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama neizmantotā jauda. Savienības ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās no 255 500 tonnām uz 294 900 tonnām (+ 15 %). Izmeklēšanas periodā jaudas izmantojums bija tikai 55,6 %. Citas valstis, piemēram, Indija, Meksika, Krievija un ASV, ir varbūtēji alternatīvi piegādes avoti, lai gan tās vēl nav nostiprinājušās Savienības tirgū. Šīs četras valstis 2020. gadā kopā veidoja 11 % no Savienības piegāžu apjoma.

(289)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka pasākumu negatīvā ietekme uz lietotājiem būs ierobežota un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

6.4.   Citi faktori

(290)

Turklāt grafīta elektrodi sekmē Savienības vides mērķu sasniegšanu, jo īpaši – cīņu pret klimata pārmaiņām. Grafīta elektrodi ir tērauda pārstrādē izmantoto elektriskā loka krāšņu būtiska sastāvdaļa. Elektriskā loka krāsnīs ražo tēraudu ar zemāku CO2 emisiju, salīdzinot ar tradicionālo tērauda ražošanas metodi domnās.

(291)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumu piemērošana negatīvi ietekmētu konkurenci nozarē, kas esot ļoti koncentrēta. Tomēr Komisija atzīmēja, ka tirgū darbojas piecas Savienības grupas, kas apgādā tirgu. Komisija arī norāda, ka Sangraf Italy ir jauns Savienības ražotājs (lai gan atzīmējot, ka ražotnes nav jaunas, bet tās iepriekš pārvaldīja SGL Group). Tāpēc Komisija secināja, ka šajā posmā nav gaidāms, ka pasākumi negatīvi ietekmēs konkurenci Savienības iekšienē.

6.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(292)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam nav Savienības interesēs.

7.   PASĀKUMU LĪMENIS

(293)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(294)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tāpēc, lai noteiktu piemērotu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Pēc tam tā pārbaudīja, vai šī maksājuma summa būs piemērota, lai novērstu kaitējumu, ņemot vērā iespējamos izkropļojumus izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

7.1.   Mērķa cenas samazinājuma starpība

(295)

Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu izkropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām, un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņa”).

(296)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus:

—

ienesīguma līmenis, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts,

—

ienesīguma līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, attīstību un inovāciju, un

—

ienesīguma līmenis, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(297)

Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

(298)

Sūdzības iesniedzēji sūdzībā kā mērķa peļņu izmantoja 8 %, bet uzskatīja, ka tas ir piesardzīgs aprēķins un ka būtu sagaidāma lielāka peļņas norma, ja nebūtu kaitējumu radoša importa.

(299)

Iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz grafīta elektrodu sistēmu importu no Indijas Komisija secināja, ka kaitējuma starpības aprēķināšanā izmantojamais peļņas rādītājs, ko var pamatoti uzskatīt par reprezentatīvu Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa rādītāju, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga, ir jānosaka 8 % apmērā. Tāda bija arī izlasē iekļauto Savienības ražotāju gūtā peļņa 2017. gadā.

(300)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, peļņas procents tika noteikts 8 % apmērā saskaņā ar 7. panta 2.c punktu.

(301)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Komisija noteica papildu izmaksas no 0 līdz 42 EUR apmērā par tonnu – tās tika pieskaitītas cenai, kas nerada kaitējumu attiecīgajiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, ir iekļauts paziņojums pie lietas materiāliem par to, kā Komisija noteica šīs papildu izmaksas.

(302)

Šīs izmaksas ietver turpmākās papildu izmaksas, kas saistītas ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) prasību izpildi. ES ETS ir centrālais elements ES politikā par daudzpusēju vides nolīgumu ievērošanu. Šādas papildu izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz aplēstajām ES kvotām (ESK), kas būs jāiegādājas pasākumu piemērošanas laikā (2021.–2025. gadā). Papildu izmaksās tika ņemtas vērā arī netiešās CO2 izmaksas, ko rada elektroenerģijas cenu pieaugums laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam saistībā ar ES ETS un prognozētajām ESK cenām.

(303)

Šo ESK cenu avots ir Bloomberg New Energy Finance izvilkums 2021. gada 30. jūlijā. Šajā periodā vidējā prognozētā ESK cena ir 55 EUR par katru emitētā CO2 tonnu.

(304)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozarei kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu.

(305)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu starpību, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(306)

Attiecībā uz atlikušo starpību – ņemot vērā, ka Ķīnas eksportētāju sadarbība bija neliela, kas paskaidroti iepriekš 179. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka ir pareizi atlikušo starpību noteikt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šī starpība tika noteikta augstākās mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī, kas tika konstatēta ražotāja eksportētāja, kuram bija vislielākā mērķa cenas samazinājuma starpība, reprezentatīvos daudzumos pārdotam ražojumam. Tā aprēķinātā mērķa cenas samazinājuma starpība tika noteikta 153,6 % apmērā.

(307)

Šo aprēķinu rezultāti atainoti nākamajā tabulā.

Uzņēmums

Dempinga starpība

Mērķa cenas samazinājuma starpība

Fangda Group, ko veido četri ražotāji: Fangda Carbon New Material Co., Ltd; Fushun Carbon Co., Ltd; Chengdu Rongguang Carbon Co., Ltd; Hefei Carbon Co., Ltd

24,5  %

139,7  %

Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd

17,5  %

99,5  %

Nantong Yangzi Carbon Co., Ltd

24,5  %

150,5  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

21,6  %

123,6  %

Visi pārējie uzņēmumi

66,5  %

159,3  %

7.2.   Kropļojumi izejvielu tirgū

(308)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(309)

Tomēr, tā kā starpības, kas ir pietiekamas, lai novērstu kaitējumu, ir lielākas nekā dempinga starpības, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nav jāizskata.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(310)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(311)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes grafīta elektrodu importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā.

(312)

Komisija salīdzināja cenu samazinājuma starpības ar dempinga starpībām, kā norādīts 307. apsvērumā. Maksājumu summa tika noteikta dempinga vai mērķa cenas samazinājuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(313)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Fangda Group, ko veido četri ražotāji: Fangda Carbon New Material Co., Ltd; Fushun Carbon Co., Ltd; Chengdu Rongguang Carbon Co., Ltd; Hefei Carbon Co., Ltd

24,5  %

Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd

17,5  %

Nantong Yangzi Carbon Co., Ltd

24,5  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

21,6  %

Visi pārējie uzņēmumi

66,5  %

(314)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(315)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (83). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(316)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kurš noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī attiecībā uz ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(317)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(318)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(319)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citstarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

9.   INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(320)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto uzlikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(321)

Tika saņemtas piezīmes par aprēķinu precizitāti. Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd un Fangda Carbon New Material Co., Ltd sniegtās piezīmes neietekmēja aprēķinu precizitāti. Turklāt uzņēmumi Misano S.p.A. un COMAP SAS (attiecīgā ražojuma importētājs un lietotājs) pēc informācijas iepriekšējas izpaušanas izteica vispārīgas piezīmes, kas nebija saistītas ar aprēķinu precizitāti. Tāpēc uz šīm piezīmēm tiks atbildēts tikai galīgajā posmā.

10.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(322)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(323)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes grafīta elektrodu importam, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,5 g/cm3 vai lielāks un elektriskā pretestība ir 7,0 μ.Ω.m vai mazāka, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav aprīkoti ar savienotājiem, un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 8545 11 00 (TARIC kodi 8545110010 un 8545110015).

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas turpmāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

TARIC papildu kods

ĶTR

Fangda Group, ko veido četri ražotāji: Fangda Carbon New Material Co., Ltd; Fushun Carbon Co., Ltd; Chengdu Rongguang Carbon Co., Ltd; Hefei Carbon Co., Ltd

24,5  %

C731

ĶTR

Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd

17,5  %

C732

ĶTR

Nantong Yangzi Carbon Co., Ltd

24,5  %

C733

ĶTR

Pārējie pielikumā uzskaitītie uzņēmumi, kas sadarbojās

21,6  %

 

ĶTR

Visi pārējie uzņēmumi

66,5  %

C999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjomu) (attiecīgā ražojuma), uz ko attiecas šis rēķins un ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods), kurš atrodas [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētās personas rakstiskās piezīmes par šo regulu iesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu Komisijā pieprasa 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas ir aicinātas pieprasīt piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona izskata arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu (OV C 57, 17.2.2021., 3. lpp.).

(3)  https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2515

(4)  Paziņojums par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(5)  Grafīta elektrodus parasti apzīmē ar dažādām kategorijām: parastās jeb normālās jaudas (“ RP ”), lieljaudas (“ HP ”) un īpaši lielas jaudas (“ UHP ”). RP grafīta elektrodi ir zemas kvalitātes grafīta elektrodi, ko galvenokārt izmanto parastās jaudas krāsnīs, savukārt HP un UHP grafīta elektrodus galvenokārt izmanto tērauda ražošanā elektriskā loka krāsnīs ar augstāku strāvas blīvumu.

(6)  Reģistrēts dokuments t21.002670.

(7)  Reģistrēts dokuments t21.004605.

(8)  Komisijas dienestu darba dokuments “ On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations ”, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2.

(9)  Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības pārstāvis, 2019. gada ziņojums par Ķīnas atbilstību PTO noteikumiem, 2020. gada marts.

(10)  Sūdzībā tika citētas šādas citu iestāžu veiktas izmeklēšanas: Brazīlijas Attīstības ministrijas ārējās tirdzniecības sekretāra rezolūcija Nr. 19, 2009. gada 8. aprīlis; Indijas valdības Tirdzniecības un rūpniecības ministrija, Antidempinga izmeklēšana attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās eksportētu “jebkāda diametra grafīta elektrodu” importu, galīgie konstatējumi, 2014. gada 19. novembris; Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības departaments, Eighth Administrative Review of Small Diameter Graphite Electrodes from the PRC: Surrogate Values for the Preliminary Result, 2018. gada 5. marts, A-570-929.

(11)  Xinhua Silk Road, “ 100 000 tons ultra-high power graphite electrode project settled in Lanzhou, Gansu”, 2018. gada 21. augusts, https://www.imsilkroad.com/news/p/107255.html.

(12)  Sk. Fangda Carbon 2018. gada pārskatu.

(13)   Mining News Agency, “ Is China's Inner Mongolia Region becoming Manufacturing Hub for Graphite Electrode Industry? ”, https://www.miningnewspro.com/news/230134/is-china%E2%80%99s-inner-mongolia-region-becoming-manufacturing-hub-for-graphite-electrode-industry; SteelMint's China Roadshow: Precious Insights into Graphite Electrodes and Needle Coke – SteelMint Events, https://www.steelmintevents.com/blog/steelmints-china-roadshow-precious-insights-into-graphite-electrodes-and-needle-coke/.

(14)  Ziņojums, 2. nodaļa, 6.–7. lpp.

(15)  Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(16)  Pieejama vietnē http://www.fdi.gov.cn/1800000121_39_4866_0_7.html (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(17)  Ziņojums, 2. nodaļa, 20.–21. lpp.

(18)  Ziņojums, 3. nodaļa, 41., 73. un 74. lpp.

(19)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120.–121. lpp.

(20)  Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(21)  Ziņojums, 7. nodaļa, 167.–168. lpp.

(22)  Ziņojums, 8. nodaļa, 169.–170., 200.–201. lpp.

(23)  Ziņojums, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp.; ziņojums, 4. nodaļa, 50., 84. lpp.; ziņojums, 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.

(24)  Ziņojums, 3. nodaļa, 22.–24. lpp., 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(25)  Ziņojums, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(26)  Sk., piemēram, Asian Metal, Baosteel Chemical and Fangda Carbon jointly construct graphite electrode project, http://www.asianmetal.com/news/data/1440613/Baosteel%20Chemical%20and%20Fangda%20Carbon%20jointly%20construct%20graphite%20electrode%20project (skatīts 2021. gada 2. augustā).

(27)  Sk. http://www.cnpc.com.cn/cnpc/lyxgdt/201912/74dfc55f14f84da189c03c7654d143c5.shtml (skatīts 2021. gada 15. septembrī) Jinzhou Petrochemical's needle coke quality keeps improving, publicēts China National Petroleum News 2019. gada 19. decembrī.

(28)  Sk. https://www.sohu.com/a/282104808_120065805 (skatīts 2021. gada 4. augustā).

(29)  Sk. https://www.sohu.com/a/314213234_120054226 (skatīts 2021. gada 4. augustā).

(30)  Ziņojums, 5. nodaļa, 100.–101. lpp.

(31)  Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(32)  Ziņojums, 2. nodaļa, 31.–32. lpp.

(33)  Pieejams vietnē Reuters, “Exclusive: In China, the Party’s push for influence inside foreign firms stirs fears, https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(34)  Pieejams vietnē www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 10. martā).

(35)   Financial Times (2020), Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise, pieejams vietnē https://on.ft.com/3mYxP4j.

(36)  Sk. http://www.hngcmc.com/index.php?m=content&c=index&a=show&catid=27&id=451, Innovative development year, publicēts 2013. gada 28. februārī un pieejams Henan General Machinery tīmekļa vietnē (skatīts 2021. gada 15. septembrī).

(37)  Sk. http://www.kfcc.com.cn/news/newsInfo.asp?ID=110, The Company’s first Party members’ congress was a success, publicēts 2016. gada 28. decembrī un pieejams Kaifeng Carbon tīmekļa vietnē (skatīts 2021. gada 15. septembrī)

(38)  Sk. https://vip.stock.finance.sina.com.cn/corp/view/vCI_CorpManagerInfo.php?stockid=600516&Pcode=30033806&Name=%B5%B3%CE%FD%BD%AD, informatīvs paziņojums par Dang Xijiang, Fangda Carbon New Materials priekšsēdētāju, publicēts informatīvā tīmekļa vietnē sina.com.cn (skatīts 2021. gada 15. septembrī).

(39)  Sk. http://www.fdtsgs.com/htm/202011/13_1830.htm, “Partijas veidošana vada un sekmē attīstību” Fangda Carbon New Materials tīmekļa vietnē 2020. gada 25. novembrī (skatīts 2021. gada 15. septembrī).

(40)  Sk. http://www.jlts.cn/Html/NewsView.asp?ID=1367&SortID=13 (skatīts 2021. gada 2. augustā).

(41)  Sk. http://www.chinacarbon.org.cn/huiyuan.html (skatīts 2021. gada 2. augustā).

(42)  Sk. statūtu 2. un 3. punktu, pieejami tīmekļa vietnē: http://www.chinacarbon.org.cn/zhangcheng.html (skatīts 2021. gada 2. augustā).

(43)  Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(44)  Ziņojums, 4. nodaļa, 41.–42., 83. lpp.

(45)  Sk. http://www.gov.cn/xinwen/2019-11/06/content_5449193.htm (skatīts 2021. gada 30. jūlijā).

(46)  Sk. https://www.jcgov.gov.cn/zwgk/wjgg/sxwj/201611/t20161125_137333.shtml (skatīts 2021. gada 30. jūlijā).

(47)  Sk. http://www.dt.gov.cn/dtzww/sxyw/202106/42ef183ea0ab4ab084a2dadc8fd5c7b5.shtml (skatīts 2021. gada 30. jūlijā).

(48)  Sk. https://www.ndrc.gov.cn/fzggw/jgsj/zxs/sjdt/202004/P020200401627899644473.pdf (skatīts 2021. gada 3. augustā). Šis plāns sūdzībā tika dēvēts par Rietumhenaņas 2019.–2025. gada piecgades plānu.

(49)  Sk. http://www.nmg.gov.cn/zwgk/zfxxgk/zfxxgkml/zzqzfjbgtwj/202012/t20201208_315136.html (skatīts 2021. gada 3. augustā).

(50)  Sk. http://www.ln.gov.cn/zwgkx/zfwj/szfbgtwj/zfwj2011_136268/201901/t20190122_3424162.html (skatīts 2021. gada 3. augustā).

(51)  Sk. https://www.hlj.gov.cn/zwfb/system/2019/07/02/010903336.shtml (skatīts 2021. gada 3. augustā).

(52)  Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.

(53)  Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(54)  Ziņojums, 9. nodaļa, 213.–215. lpp.

(55)  Ziņojums, 9. nodaļa, 209.–211. lpp.

(56)  Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(57)  Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(58)  Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(59)  Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.

(60)  Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(61)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(62)  Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(63)  Sk. Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvās komisijas (CBIRC) 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu Three-year action plan for improving corporate governance of the banking and insurance sectors (2020–2022): http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 3. aprīlī). Plānā uzdots “turpināt īstenot garu, kas ietverts ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “Mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un uz procedūrām balstīta. (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība.”

(64)  Sk. CBIRC paziņojumu Notice on the Commercial banks performance evaluation method, izdots 2020. gada 15. decembrī: http://jrs.mof.gov.cn/gongzuotongzhi/202101/t20210104_3638904.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(65)  Sk. IMF Working Paper “Resolving China's Corporate Debt Problem”, Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Jiangyan, October 2016, WP/16/203.

(66)  Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(67)  Sk. ESAO (2019), ESAO ekonomikas pārskati: China 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp.;

https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en.

(68)  Sk. http://www.xinhuanet.com/fortune/2020-04/20/c_1125877816.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(69)   World Bank Open Data – Upper Middle Income: https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(70)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/441 (2021. gada 11. marts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sulfanilskābes importam (OV L 85, 12.3.2021., 154. lpp.), 111. apsvērums.

(71)  Dati par šo uzņēmumu bija pieejami tīmekļa vietnē https://www.crif.com.my/, kurā ir publiski pieejami Malaizijā reģistrētu uzņēmumu finanšu dati, un dati ir iegūti no SSM – Malaizijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību valsts reģistra. Tomēr ziņojums ir aizsargāts ar autortiesībām, un pagaidām to nevar iekļaut publiskajos lietas materiālos, bet to var iegādāties par nelielu samaksu.

(72)   NORMA Oficial Mexicana NOM-024-SCFI-2013, Información comercial para empaques, instructivos y garantías de los productos electrónicos, eléctricos y electrodomésticos, pieejams: dof.gob.mx/nota_detalle.php?codigo=5309980&fecha=12/08/2013.

(73)  2019. gada pārskats ir pieejams vietnē https://s2.q4cdn.com/282965219/files/doc_financials/2019/q4/843539-GrafTech-Bookmarked-Annual-Report.pdf.

(74)  2020. gada pārskats ir pieejams vietnē: https://s2.q4cdn.com/282965219/files/doc_financials/2020/q4/2020-Graftech-Bookmarked-Annual-Report.pdf, skatīts 16.6.2021.

(75)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Pamatregulas 2. panta 7. punktā tiek uzskatīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(76)  Pieejams: https://ilostat.ilo.org/data/country-profiles/ (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 28. martā).

(77)  Pieejams: https://www.cre.gob.mx//IPGN/index.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 28. martā).

(78)  https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tec00115/default/table?lang=en

(79)  Turpat.

(80)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1605 (2020. gada 30. oktobris), ar kuru izbeidz daļējo starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam

(81)  Savienībā ražošanu GrafTech vajadzībām veic GrafTech France un GrafTech Iberica. Šajā apsvērumā norādītie skaitļi attiecas uz abām struktūrām.

(82)   Appellate Body Report, United States – Anti-Dumping Measures on Certain Hot-Rolled Steel Products from Japan, WT/DS184/AB/R, 195 – 205. punkts.

(83)  Eiropas Komisija, Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, H direktorāts, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.


PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Valsts

Nosaukums

TARIC papildu kods

Ķīnas Tautas Republika

ANSHAN CARBON CO., LTD.

C 735

Ķīnas Tautas Republika

ASAHI FINE CARBON DALIAN CO., LTD.

C 736

Ķīnas Tautas Republika

DALIAN JINGYI CARBON CO., LTD

C 738

Ķīnas Tautas Republika

DATONG YU LIN DE GRAPHITE NEW MATERIAL CO., LTD.

C 739

Ķīnas Tautas Republika

DECHANG SHIDA CARBON CO., LTD.

C 740

Ķīnas Tautas Republika

Fushun Jinly Petrochemical Carbon Co., Ltd.

C 741

Ķīnas Tautas Republika

FUSHUN ORIENTAL CARBON CO., LTD.

C 742

Ķīnas Tautas Republika

Fushun Xinxinda Furnace Charge Factory

C 743

Ķīnas Tautas Republika

Henan Sangraf Carbon Technologies Co., Limited

C 744

Ķīnas Tautas Republika

Jiangsu Jianglong New Energy Technology Co., Ltd

C 746

Ķīnas Tautas Republika

JILIN CARBON CO., LTD

C 747

Ķīnas Tautas Republika

Jilin City Chengxin Carbon Co., Ltd.

C 748

Ķīnas Tautas Republika

JILIN CITY ZHAOCHEN CARBON CO., LTD.

C 749

Ķīnas Tautas Republika

Kaifeng Pingmei New Carbon Materials Technology Co., Ltd

C 750

Ķīnas Tautas Republika

LIAONING SINCERE CARBON NEW MATERIAL CO., LTD

C 751

Ķīnas Tautas Republika

LIAOYANG CARBON CO., LTD.

C 752

Ķīnas Tautas Republika

LIAOYANG SHOUSHAN CARBON FACTORY

C 753

Ķīnas Tautas Republika

LINGHAI HONGFENG CARBON PRODUCTS CO., LTD

C 754

Ķīnas Tautas Republika

MEISHAN SHIDA NEW MATERIAL CO., LTD.

C 755

Ķīnas Tautas Republika

SHANDONG ASAHI GRAPHITE NEW MATERIAL TECHNOLOGY CO., LTD.

C 756

Ķīnas Tautas Republika

SHANDONG BASAN GRAPHITE NEW MATERIAL PLANT

C 757

Ķīnas Tautas Republika

SHANXI JUXIAN GRAPHITE NEW MATERIALS CO., LTD.

C 758

Ķīnas Tautas Republika

SHANXI SINSAGE CARBON MATERIAL TECHNOLOGY CO., LTD.

C 759

Ķīnas Tautas Republika

TIANJIN KIMWAN CARBON TECHNOLOGY AND DEVELOPMENT CO., LTD

C 760

Ķīnas Tautas Republika

XINGHE COUNTY MUZI CARBON CO., LTD

C 762