<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T‑468/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014TJ0468</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:296">EU:T:2016:296</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20160512">2016. GADA 12. MAIJA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA T‑468/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">HOLISTIC INNOVATION INSTITUTE</HT>/KOMISIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (sestā palāta)</P><P><DATE ISO="20160512">2016. gada 12. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – spāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Finanšu atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Pētniecība</KEYWORD><KEYWORD>Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013)</KEYWORD><KEYWORD>Projekts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Komisijas lēmums, ar ko ir noraidīta uzņēmuma dalība</KEYWORD><KEYWORD>Prasība atcelt tiesību aktu</KEYWORD><KEYWORD>Termiņš prasības celšanai</KEYWORD><KEYWORD>Termiņa sākums</KEYWORD><KEYWORD>Nepieņemamība</KEYWORD><KEYWORD>Ārpuslīgumiskā atbildība</KEYWORD><KEYWORD>Morālais kaitējums</KEYWORD><KEYWORD>Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta T‑468/14</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Holistic Innovation Institute, SLU</HT></HT> , Pozuelo de Alarkona [<HT TYPE="ITALIC">Pozuelo de Alarcón</HT>] (Spānija), ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Muñiz García</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Marín López</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lyal</HT>, pārstāvis, kam palīdz <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rivas Andrés</HT>, advokāts,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>pirmkārt, par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ir vērsta uz Komisijas <DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marta</DATE> Lēmuma <HT TYPE="ITALIC">ARES</HT> (2014) 710158, ar kuru prasītājai ir atteikta dalība <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> projektā, atcelšanu un, otrkārt, par prasību, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ir vērsta uz kaitējuma, kas prasītājai esot nodarīts saistībā ar šo lēmumu, EUR <FT TYPE="NUMBER">3055000</FT> apmērā, kā arī uzkrāto procentu atlīdzināšanu un, pakārtoti, eksperta iecelšanu, lai novērtētu ciestos zaudējumus.</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [<HT TYPE="ITALIC">S. Frimodt Nielsen</HT>], tiesneši F. Deuss [<HT TYPE="ITALIC">F. Dehousse</HT>] (referents) un E. M. Kolinss [<HT TYPE="ITALIC">A. M. Collins</HT>],</P><P>sekretārs H. Palasio Gonsaless [<HT TYPE="ITALIC">J. Palacio González</HT>], galvenais administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20160114">2016. gada 14. janvāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Prasītāja – <HT TYPE="ITALIC">Holistic Innovation Institute, SLU</HT> – ir 2011. gadā izveidota Spānijas sabiedrība, kas galvenokārt darbojas telekomunikāciju, telekomunikāciju attīstības un to konsultāciju pakalpojumu, kā arī pētniecības un inovāciju jomā. Tās tiesiskais pārstāvis un vienīgais vadītājs agrāk bija sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">R</HT>., kas 2012. gada februārī tika brīvprātīgi likvidēta, priekšsēdētājs un vadītājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>2012. un 2013. gadā prasītāja, kā arī piecpadsmit citi uzņēmumi un reģionālie dalībnieki piedalījās konsorcijā, kurš iesniedza piedāvājumu dalībai projektā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> (<HT TYPE="ITALIC">Realising Digital Agenda Through Transnational Cooperation Between Regions</HT>) [Digitalizācijas rīcības plāna īstenošana reģionu starpvalstu sadarbības ceļā].</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Šis projekts ir vērsts uz to, lai īstenotu digitalizācijas rīcības plānu, pateicoties reģionu starpvalstu sadarbībai. To uzsāka Eiropas Kopienu Komisija Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20061218">2006. gada 18. decembra</DATE> Lēmuma Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="412" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 412, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) ietvaros. Projekts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> bija paredzēts 36 mēnešu laikposmam, un Eiropas Savienības finanšu ieguldījuma maksimālais apmērs bija EUR <FT TYPE="NUMBER">2999971</FT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Tā kā piedāvājums, ko konsorcijs bija iesniedzis Komisijai, pirmajā novērtējumā ieguva kopējo vērtējumu 13 no 15, 2013. gada februārī tika uzsākta sarunu procedūra ar Komisiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>2013. gada aprīlī Komisija saņēma papildu informāciju tostarp attiecībā uz iepriekš sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. veiktas revīzijas rezultātiem, līdzībām starp prasītāju un sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">R</HT>., kā arī citiem aspektiem saistībā ar prasītājas darbības veikšanas un finansiālām iespējām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Ar 2013. gada 28. un 29. maija, 12. un 19. jūnija un 2. jūlija elektroniskā pasta vēstulēm Komisija lūdza prasītājai informāciju attiecībā uz šiem darbības veikšanas un finansiālajiem datiem, it īpaši jautājot par personāla iespējām. Prasītājas pārstāvis atbildēja ar <DATE ISO="20130529">2013. gada 29. maija</DATE> un 4., 13. un 19. jūnija elektroniskā pasta vēstulēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Ar vienu nedatētu vēstuli, attiecībā uz kuru no lietas materiāliem izriet, ka tā tika sagatavota <DATE ISO="20130920">2013. gada 20. septembrī</DATE>, Komisija norādīja prasītājai, ka tā ir veikusi prasītājas darbības veikšanas un finansiālo iespēju padziļinātu vērtējumu, kura rezultātā tā ir uzskatījusi, ka prasītāja nav pierādījusi savas iespējas izpildīt projekta piedāvājumā paredzētos uzdevumus. Tādējādi Komisija nolēma noraidīt prasītājas dalību projektā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20130930">2013. gada 30. septembra</DATE> vēstuli prasītāja apstiprināja Komisijai, ka ir saņēmusi vēstuli, ar kuru prasītāja tika informēta par tās dalības projektā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> noraidīšanu. Tā apstrīdēja šo noraidījumu, norādīja, ka ir gatava iesniegt nepieciešamos pierādījumus, lai pierādītu savas darbības veikšanas un finansiālas iespējas, un lūdza Komisiju pārskatīt savu vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131015">2013. gada 15. oktobra</DATE> vēstuli Komisija apstiprināja šī apstrīdējuma [vēstules] saņemšanu un norādīja, ka prasītāja saņems atbildi 2013. gada novembrī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>2013. gada oktobrī un novembrī notika elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņa starp prasītājas pārstāvi, no vienas puses, un Komisiju un projekta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> koordinatoru, no otras puses. Savā <DATE ISO="20131129">2013. gada 29. novembra</DATE> vēstulē Komisija norādīja prasītājai, ka Komisija neesot nedz ar nodomu novilcinājusi sarunas, nedz arī izpaudusi konfidenciālu informāciju vai īstenojusi jebkāda veida spiedienu uz trešajām personām, kas būtu izraisījis prasītājas dalības noraidīšanu. Komisija prasītājai apstiprināja, ka tā pārskatot informāciju, uz ko tā ir pamatojusies lēmumā noraidīt prasītājas dalību projektā<?PAGE NO="3"?> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>, un norādīja, ka, ja šī jaunā vērtējuma rezultātā tiks izdarīti labvēlīgi secinājumi, tā neiebildīšot pret prasītājas atkārtotu iekļaušanu konsorcijā. Tomēr Komisija prasītāju informēja, ka šis jaunais vērtējums nevar būt sarunu apturēšanas pamats.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131220">2013. gada 20. decembra</DATE> vēstuli Komisija, noslēdzot detalizētu argumentāciju, apstiprināja savu vērtējumu, saskaņā ar kuru prasītājas dalība projektā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> esot jānoraida, pamatojoties uz to, ka tai nav pietiekamu iespēju vadības un administrēšanas ziņā, ka tā bija radījusi nepareizu priekšstatu par savām tehniskajām un zinātniskajām iespējām, un to, ka tai ir vājas līdzfinansēšanas iespējas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20140114">2014. gada 14. janvārī</DATE> prasītāja Komisijas loceklim, kas ir atbildīgs par pētniecību, jauninājumiem un zinātni, nosūtīja vēstuli, apstrīdot Komisijas vērtējumu, tai pievienojot pielikumu ar prasītājas argumentiem, ar kuriem tā atbild uz Komisijas <DATE ISO="20131220">2013. gada 20. decembra</DATE> argumentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marta</DATE> vēstuli, kas tika nosūtīta ar paziņojumu par saņemšanu un tika saņemta <DATE ISO="20140321">2014. gada 21. martā</DATE>, un kam bija pievienots pielikums ar detalizētu atbildi uz prasītājas argumentiem, Komisija informēja prasītāju, ka tā apstiprinot savus iepriekš ar <DATE ISO="20131220">2013. gada 20. decembra</DATE> vēstuli paziņotos secinājumus, ka tās lēmums par izslēgšanu no sarunām no šī brīža esot galīgs un ka atbilstoši LESD 263. pantam prasītāja varot celt prasību Vispārējā tiesā divu mēnešu laikā no šīs vēstules paziņošanas. Tā precizēja, ka prasītājas atbildes uz šo vēstuli neapturēšot prasības celšanas termiņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140402">2014. gada 2. aprīļa</DATE> vēstuli prasītāja informēja Komisiju, ka tā uzskatot, ka Komisijas vērtējums ir kļūdains, un ka tā plānojot to apstrīdēt tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><DATE ISO="20140512">2014. gada 12. maijā</DATE> Komisija atbildēja prasītājai, ka tās dalības noraidījuma pamatojums ir ticis izklāstīts iepriekš un ka, tā kā nav norādīts neviens jauns apstāklis, tai nav jāsniedz nekādi citi komentāri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Vienošanās par subsīdiju tika parakstīta bez prasītājas dalības <DATE ISO="20140328">2014. gada 28. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20140624">2014. gada 24. jūnijā</DATE>, prasītāja cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (sestā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu. Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa aicināja lietas dalībniekus rakstveidā atbildēt uz jautājumu par prasības par zaudējumu atlīdzību pieņemamību. Lietas dalībnieki izpildīja šo lūgumu noteiktajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti <DATE ISO="20160114">2016. gada 14. janvāra</DATE> tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt Komisijas lēmumu izslēgt to no projekta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>;</P></ITEM><ITEM><P>noteikt tiesas ekspertīzi un iecelt ekspertu, lai novērtētu tai nodarīto ekonomisko kaitējumu;</P></ITEM><ITEM><P>uzklausīt noteiktu projekta koordinatoru liecības;</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>piespriest Komisijai samaksāt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem EUR <FT TYPE="NUMBER">3055000</FT> apmērā, kā arī uzkrātos procentus, vai, pakārtoti, samaksāt tiesas eksperta noteikto naudas summu;</P></ITEM><ITEM><P>publicēt Vispārējās tiesas spriedumu specializētos informācijas līdzekļos un vismaz – noteiktos Komisijas biļetenos;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atzīt prasību atcelt tiesību aktu par nepieņemamu un, pakārtoti, noraidīt to kā nepamatotu;</P></ITEM><ITEM><P>noraidīt prasību par zaudējumu atlīdzību kā nepamatotu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par prasību atcelt tiesību aktu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka prasība atcelt tiesību aktu esot novēlota un tādējādi nepieņemama. Tā norāda, ka apstrīdētais lēmums prasītājai esot paziņots <DATE ISO="20140321">2014. gada 21. martā</DATE> un ka prasība esot iesniegta tikai <DATE ISO="20140624">2014. gada 24. jūnijā</DATE>, tas ir, pēc prasības celšanas termiņa beigām. Atbildē uz repliku tā piebilst, ka apstrīdētais lēmums radot tiesiskās sekas, sākot no tā paziņošanas adresātam, un tā publicēšana neesot nepieciešama. Turklāt elektroniskā veidā parakstīta prasības pieteikuma oriģinālā versija <DATE ISO="20140520">2014. gada 20. maijā</DATE> esot tikusi nosūtīta ar elektronisko pastu, lai gan vienīgais elektroniskais līdzeklis procesuālo dokumentu iesniegšanai esot lietojumprogramma <HT TYPE="ITALIC">e-Curia</HT>. Turklāt Vispārējās tiesas kanceleja parakstīto prasības pieteikuma oriģinālu esot saņēmusi tikai 14. jūnijā, tas ir, pēc <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta 43. panta 6. punktā paredzētā desmit dienu papildu termiņa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka prasība esot pieņemama. Tā norāda, ka prasības celšanas termiņš sākoties līdz ar apstrīdētā lēmuma publicēšanu un ka aizstāvības rakstā neesot norādīts neviens publicēšanas datums. Tāpat tā norāda, ka ar digitālā sertifikāta palīdzību parakstītā prasība esot tikusi iesniegta prasības celšanas termiņā vēl pirms apstrīdētā lēmuma publicēšanas. Tā piebilst, ka Vispārējās tiesas piešķirtais termiņš, lai novērstu prasības trūkumus, esot ticis ievērots. Tiesas sēdē tā norādīja uz nepieciešamību ievērot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un atvainojamas maldības esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 263. panta sesto daļu prasība atcelt tiesību aktu ir jāceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad tiesību akts ir vai nu publicēts, vai darīts zināms attiecīgajai personai, vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai ir kļuvis zināms. No LESD 297. panta 2. punkta trešās daļas arī izriet, ka lēmumus, kuros ir norādīts adresāts, kā tas ir šajā lietā, paziņo to adresātiem un līdz ar šādu paziņošanu tie stājas spēkā. Turklāt saskaņā ar <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 102. panta 2. punktu prasības celšanas termiņš ir jāpagarina, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, par fiksētu desmit dienu termiņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasības termiņš ir absolūta rakstura noteikums, jo tas ir paredzēts, lai nodrošinātu tiesisko situāciju skaidrību un noteiktību un novērstu jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu rīcību tiesvedībā, un Savienības tiesai pēc savas ierosmes ir jāpārbauda, vai tas ir ticis ievērots (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970123">1997. gada 23. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Coen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑246/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:33">EU:C:1997:33</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121206">2012. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Evropaïki Dynamiki</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑167/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:651">EU:T:2012:651</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Šajā lietā apstrīdētais lēmums ir ietverts Komisijas <DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marta</DATE> vēstulē, kas prasītājai ir tikusi nosūtīta ar ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu. Nav strīda par to, ka tā to ir saņēmusi <DATE ISO="20140321">2014. gada 21. martā</DATE>. Turklāt šajā vēstulē ir bijis norādīts, ka lēmums par prasītājas izslēgšanu no sarunām ir galīgs un ka atbilstoši LESD 263. pantam tā var celt prasību Vispārējā tiesā divu mēnešu laikā no attiecīgās vēstules paziņošanas. Šajā vēstulē vēl bija precizēts, ka prasītājas atbildes neaptur prasības celšanas termiņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tādējādi pretēji tam, ko prasītāja apgalvo replikas rakstā, apstrīdētais lēmums nav bijis jāpublicē un, ņemot vērā apsvērumus par attālumu, prasības celšanas termiņš ir beidzies <DATE ISO="20140602">2014. gada 2. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka <DATE ISO="20140520">2014. gada 20. maijā</DATE> prasītāja ir nosūtījusi pa elektronisko pastu prasības pieteikumu. Tomēr ir jāatgādina, ka saskaņā ar <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 43. panta 6. punktu dienu, kurā parakstīta procesuālā dokumenta oriģināla kopiju saņem Vispārējās tiesas kancelejā pa faksu vai pa elektronisko pastu, procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos ņem vērā tikai ar nosacījumu, ka parakstītā procesuālā dokumenta oriģinālu iesniedz kancelejā vēlākais desmit dienu laikā no faksa vai elektroniskā pasta saņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Taču šajā lietā prasības pieteikuma oriģināls kancelejā tika iesniegts tikai <DATE ISO="20140606">2014. gada 6. jūnijā</DATE>, proti, pēc <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 43. panta 6. punktā paredzētā desmit dienu termiņa beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Turklāt šajā oriģinālā ir bijis atrodams nevis prasītājas advokāta pašrocīgs paraksts, bet gan prasītājas pašrocīgs paraksts un tās advokāta paraksta kopija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tomēr prasības pieteikuma oriģināla, ko parakstījis šim nolūkam pilnvarots advokāts, neiesniegšana neietilpst formālajos trūkumos, kuri var tikt novērsti atbilstoši <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 44. panta 6. punktam. Šī prasība tādēļ ir uzskatāma par būtisku procedūras noteikumu, kurš piemērojams strikti, no kā izriet, ka tās neievērošana ir pamats prasības atzīšanai par nepieņemamu, izbeidzoties procesuālajiem termiņiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110922">2011. gada 22. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bell &amp; Ross</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑426/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:612">EU:C:2011:612</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120921">2012. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Noscira</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑69/12 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:589">EU:C:2012:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070523">2007. gada 23. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Parlaments/<HT TYPE="ITALIC">Eistrup</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑223/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:153">EU:T:2007:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Prasītājas arguments attiecībā uz pieļautās maldības atvainojamo raksturu tā iemesla dēļ, ka Spānijas tiesībās advokāta paraksta prasības pieteikumā neesamība esot labojama, ir jānoraida. Atvainojamās maldības jēdziens ir jāinterpretē ierobežoti, un tas var attiekties tikai uz ārkārtas apstākļiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110922">2011. gada 22. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bell &amp; Ross</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑426/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:612">EU:C:2011:612</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Kancelejā iesniedzamo procesuālo dokumentu sagatavošana, uzraudzība un pārbaude ietilpst attiecīgās puses advokāta atbildības jomā, un šajā lietā prasītājas argumenti, kas izriet no valsts tiesībām, neļauj secināt par ārkārtas apstākļu esamību piemērojamās judikatūras izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Turklāt tas, ka Savienības tiesībās advokāta paraksta neesamība prasības pieteikumā nav novēršama (skat. iepriekš 31. punktu), neapdraud tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Procesuālo tiesību normu strikta piemērošana atbilst tiesiskās noteiktības prasībai un nepieciešamībai novērst jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu rīcību tiesvedībā. Lai gan prasības pieteikumu iesniegšanas nosacījumi un prasības celšanas termiņi ierobežo tiesības uz piekļuvi tiesai, šis ierobežojums nav pamattiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pašas būtības apdraudējums, ciktāl attiecīgie noteikumi ir skaidri un nerada īpašas interpretācijas grūtības (šajā ziņā skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120921">2012. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Noscira</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑69/12 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:589">EU:C:2012:589</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 43. panta 6. punkta nosacījumi nav ievēroti un <DATE ISO="20140520">2014. gada 20. maijā</DATE> prasītājas veikto nosūtīšanu nevar uzskatīt par tiesiski iesniegtu prasību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja norāda, ka prasības celšanas termiņā tā esot iesniegusi ar ciparsertifikātu parakstītu prasību. Tomēr, ņemot vērā termiņu, kas beidzas <DATE ISO="20140602">2014. gada 2. jūnijā</DATE>, ar lietotājprogrammas <HT TYPE="ITALIC">e-Curia</HT> palīdzību <DATE ISO="20140624">2014. gada 24. jūnijā</DATE> iesniegtā prasība tāpat ir novēlota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasība atcelt tiesību aktu ir jānoraida kā nepieņemama un nav vajadzības izskatīt prasītājas pēc būtības izvirzītos argumentus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par prasību par zaudējumu atlīdzību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Pirmkārt, prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums esot kļūdains un esot radījis prasītājai smagas ekonomiskas sekas. Tā norāda uz ienākumu zaudēšanu saistībā ar projektu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, kā arī citiem projektiem, un uzsver negatīvu ietekmi uz tās institucionāliem klientiem un tās konkurētspēju. Tā savus zaudējumus vērtē EUR <FT TYPE="NUMBER">3055000</FT> apmērā un arī lūdz iecelt ekspertu nodarītā ekonomiskā kaitējuma novērtēšanai. Otrkārt, tā norāda uz zaudējumiem, kas esot radušies saistībā ar Komisijas veikto nomelnošanu un kas ietekmējot tās uzticamību, un šajā ziņā tā lūdz Vispārējās tiesas nolēmuma publicēšanu un paziņošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu par prasības par zaudējumu atlīdzību pieņemamību, prasītāja uzsver, ka Komisija neesot atsaukusies uz minētās prasības nepieņemamību, un tā uzskata, ka prasība ir pieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Komisija apstrīd šo argumentāciju un, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, norāda, ka prasība par zaudējumu atlīdzību esot nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā Savienība saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, kuru ir radījušas Savienības iestādes vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iepriekš minētās tiesību normas izpratnē par tās iestāžu prettiesisku rīcību iestāšanās ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti visi nosacījumi, proti, iestādei pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi ir patiesi un pastāv cēloņsakarība starp apgalvoto rīcību un norādīto kaitējumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19820929">1982. gada 29. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Oleifici Mediterranei</HT>/EEK</NAME.CASE>, <NO.CASE>26/81</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:318">EU:C:1982:318</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080909">2008. gada 9. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FIAMM</HT> u.c./Padome un Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑120/06 P un C‑121/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:476">EU:C:2008:476</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0106">106.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0164">164.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0166">166.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Evropaïki Dynamiki</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑297/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:888">EU:T:2014:888</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt, attiecībā uz nosacījumu par to, ka rīcībai, kas tiek pārmesta attiecīgajai iestādei, ir jābūt prettiesiskai, judikatūrā ir paredzēts, ka ir jākonstatē pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kas piešķir tiesības privātpersonām. Izšķirošais kritērijs, kas ļauj uzskatīt, ka pārkāpums ir pietiekami būtisks, ir tas, ka attiecīgā Savienības iestāde vai orgāns acīmredzami un būtiski neievēro savas rīcības brīvības robežas (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000704">2000. gada 4. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bergaderm</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Goupil</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑352/98 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:361">EU:C:2000:361</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050317">2005. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AFCon Management Consultants</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑160/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:107">EU:T:2005:107</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Evropaïki Dynamiki</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑297/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:888">EU:T:2014:888</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Runājot par nosacījumu attiecībā uz zaudējumu patieso raksturu, Savienības atbildība var iestāties tikai tad, ja prasītājam faktiski ir nodarīts patiess un droši zināms kaitējums, kas ir jāpierāda prasītājam (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141014">2014. gada 14. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giordano</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑611/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2282">EU:C:2014:2282</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Evropaïki Dynamiki</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑297/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:888">EU:T:2014:888</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Attiecībā uz nosacījumu par cēloņsakarības esamību starp apgalvoto rīcību un norādīto kaitējumu no pastāvīgās judikatūras izriet, ka apgalvotajam kaitējumam ir pietiekami tieši jāizriet no rīcības, par kuru ir celti iebildumi, t.i., šai rīcībai ir jābūt galvenajam kaitējuma cēlonim, kas ir jāpierāda prasītājam<?PAGE NO="7"?> (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920130">1992. gada 30. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Finsider</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑363/88 un C‑364/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:44">EU:C:1992:44</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110920">2011. gada 20. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Evropaïki Dynamiki</HT>/EIB</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑461/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:494">EU:T:2011:494</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0209">209.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Ja viens no trim Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumiem nav izpildīts, kaitējuma atlīdzības prasījumi ir jānoraida un nav vajadzības pārbaudīt, vai divi pārējie nosacījumi ir izpildīti (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Evropaïki Dynamiki</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑297/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:888">EU:T:2014:888</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940915">1994. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">KYDEP</HT>/Padome un Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑146/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:329">EU:C:1994:329</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Jāatgādina arī, ka saskaņā ar judikatūru prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir balstīta uz LESD 340. panta otro daļu, Savienības tiesībās paredzēto tiesību aizsardzības līdzekļu ietvaros ir patstāvīgs tiesību aizsardzības līdzeklis, no kā izriet, ka prasības atcelt tiesību aktu nepieņemamība pati par sevi neizraisa prasības par zaudējumu atlīdzību nepieņemamību (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19950315">1995. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">COBRECAF</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑514/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1995:49">EU:T:1995:49</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021017">2002. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Astipesca</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑180/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:249">EU:T:2002:249</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0139">139.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tomēr, lai gan lietas dalībnieks var rīkoties, ceļot prasību sakarā ar atbildību, un neviena norma tam neuzliek pienākumu prasīt prettiesiskā akta, ar kuru tam ir nodarīts kaitējums, atcelšanu, tomēr šādā veidā tas nevar izvairīties no tādas prasības nepieņemamības, kas ir celta par to pašu nelikumību un ir vērsta uz tiem pašiem finansiālajiem mērķiem (rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19951026">1995. gada 26. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pevasa</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Inpesca</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑199/94 P un C‑200/94 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:360">EU:C:1995:360</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Tātad, ja prasība par zaudējumu atlīdzību patiesībā ir vērsta uz to, lai atsauktu individuālu lēmumu, kas ir kļuvis galīgs, un ja tās apmierināšanas gadījumā šīs prasības rezultātā tiktu atceltas šī lēmuma tiesiskās sekas, šī prasība par zaudējumu atlīdzību ir jāatzīst par nepieņemamu (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19870115">1987. gada 15. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Krohn Import-Export</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>175/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:8">EU:C:1987:8</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19950315">1995. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">COBRECAF</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑514/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1995:49">EU:T:1995:49</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021017">2002. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Astipesca</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑180/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:249">EU:T:2002:249</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0140">140.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tas tā ir tad, ja prasītājs, izmantojot prasību par zaudējumu atlīdzību, vēlas panākt rezultātu, kas ir identisks tam, kuru prasītājam būtu devis prasības atcelt tiesību aktu, ko tas nav iesniedzis pienācīgā laikā, labvēlīgs iznākums (šajā ziņā skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ivanov</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑532/09 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:577">EU:C:2010:577</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Turklāt ar prasību par zaudējumu atlīdzību tāda lēmuma, kas ir kļuvis galīgs, tiesiskās sekas varētu tikt atceltas arī tad, ja prasītājs vēlas panākt plašāku labvēlīgu rezultātu, kas tomēr iekļauj to, ko tas būtu varējis gūt no sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts. Tomēr šajā gadījumā, lai varētu secināt, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir nepieņemama, ir jākonstatē cieša saikne starp minēto prasību un prasību atcelt tiesību aktu (rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110524">2011. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Power-One Italy</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑489/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:238">EU:T:2011:238</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Ir jāpiebilst, ka prasījumu par zaudējumu atlīdzību pieņemamību tiesa var pārbaudīt pēc savas ierosmes, ievērojot, ka uz to ir attiecināms absolūts raksturs (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20021017">2002. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Astipesca</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑180/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:249">EU:T:2002:249</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0139">139.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Prasītājas argumenti, kura atsaucas uz ekonomisko un morālo kaitējumu, ir jāizskata šo apsvērumu gaismā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par ekonomisko kaitējumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Prasītāja norāda, ka ekonomiskais kaitējums, kas tai nodarīts, ir radies trīs dažādu iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Pirmkārt, tā prasa atlīdzināt naudas summu EUR <FT TYPE="NUMBER">438165</FT> apmērā, kura atbilst ar projektu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> saistītās subsīdijas zaudējumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka šis prasījums ir vērsts uz to, lai tiktu atmaksāta summa, kuras apmērs precīzi atbilst ar tām tiesībām saistītajai summai, kuras prasītāja nav ieguvusi apstrīdētā lēmuma dēļ. Minētais prasījums tādējādi ir netieši vērsts uz individuālā lēmuma, ar kuru tā ir tikusi izslēgta no projekta, atcelšanu, un ar to ir paredzēts sasniegt tādu pašu rezultātu, uz kādu ir vērsta prasība atcelt tiesību aktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tomēr prasība atcelt tiesību aktu par lēmumu izslēgt prasītāju no projekta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> iepriekš ir tikusi atzīta par nepieņemamu (skat. iepriekš 36. punktu), un šis lēmums tātad ir kļuvis galīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Tādējādi, piemērojot iepriekš 46. un 47. punktā minēto judikatūru, prasījums par kaitējuma atlīdzību, kas ir saistīts ar subsīdijas EUR <FT TYPE="NUMBER">438165</FT> apmērā zaudējumu attiecībā uz šo projektu, ir nepieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka pastāvot kaitējums, kurš ir saistīts ar resursu, kas tikuši ieplānoti 2014., 2015. un 2016. gadam, zaudējumu un kura apmērs ir EUR <FT TYPE="NUMBER">146055</FT> par katru no šiem trim gadiem. Replikas rakstā tā atsaucas uz kaitējumu, kas atbilst no projekta izrietošām papildu priekšrocībām, un summu, kas pārsniedz to, kura bijusi paredzēta tās budžetam, kā arī uz zaudējumiem saistībā ar ietekmi uz tās nākotnes konkurētspēju un tās zināšanu neizmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Šis prasījums ir vērsts arī uz tādas summas samaksu, kuru tā nevar iegūt apstrīdētā lēmuma dēļ. Ar šo prasījumu tā vēlas finanšu ziņā tikt nostādīta situācijā, kurā, pēc tās domām, tā atrastos, ja nebūtu lēmuma par tās izslēgšanu no projekta. Tādējādi prasījumam par šo summu samaksu ir cieša saistība iepriekš 48. punktā minētās judikatūras izpratnē ar lēmuma atcelšanu par tās izslēgšanu no projekta. Tātad šāds prasījums arī ir nepieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Turklāt, pat ja šī saikne ar prasību atcelt tiesību aktu netiktu uzskatīta par pietiekami ciešu, lai radītu tāda prasījuma atlīdzināt kaitējumu nepieņemamību, kas saistīts ar ieplānoto resursu zaudējumu, šis prasījums jebkurā gadījumā būtu jānoraida kā nepamatots. Norādītie skaitliskie dati attiecībā uz to resursu zaudējumu, kuri ir tikuši ieplānoti 2014., 2015. un 2016. gadam, nekādi nav pamatoti. Turklāt, piemērojot iepriekš 42. punktā minēto judikatūru, Savienības atbildība var iestāties tikai tad, ja prasītāja faktiski ir cietusi patiesus un droši zināmus zaudējumus, kas tai ir jāpierāda. Norādītā plānošana nav uzskatāma par patiesu un droši zināmu zaudējumu pierādījumu judikatūras izpratnē. Tas pats attiecas uz kaitējumu saistībā ar ietekmi uz prasītājas nākotnes konkurētspēju un tās zināšanu neizmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Tādējādi šis prasījums ir nepieņemams un katrā gadījumā nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Treškārt, attiecībā uz ienākumu saistībā ar citiem projektiem, nevis projektu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, zaudējumu prasītāja norāda projektus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>INACHUS<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>ZONeSEC<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>. Tā vienlaikus norāda summas, kas saistītas ar pašiem projektiem, tas ir, subsīdijas EUR <FT TYPE="NUMBER">359500</FT> apmērā par projektu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>INACHUS<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> un EUR <FT TYPE="NUMBER">421750</FT> apmērā par projektu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>ZONeSEC<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, un summas, kas atbilst 2014.–2017. gadam ieplānotajiem resursiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Tomēr ir jānorāda, ka prasītājas minētie skaitļi nekādi nav pamatoti. Turklāt norādītie projekti nav minēti Komisijas <DATE ISO="20040313">2004. gada 13. marta</DATE> lēmumā. Tas attiecas tikai uz projektu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, turklāt Komisija tajā ir skaidri precizējusi, ka ar to netiek skarts lēmums, kas ir jāpieņem saistībā ar citiem projekta piedāvājumiem, kurā piedalās prasītāja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Tādējādi nav noteikta cēloņsakarība starp Komisijas rīcību, kā rezultātā ir ticis pieņemts <DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marta</DATE> lēmums, no vienas puses, un iespējamo kaitējumu saistībā ar šiem projektiem, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Tādējādi šis prasījums attiecībā uz citiem projektiem arī ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasība par zaudējumu atlīdzību saistībā ar prasītājas ekonomisko kaitējumu ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par morālo kaitējumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Pirmām kārtām no prasītājas rakstveida dokumentiem izriet, ka tā uzskata, ka esot cietusi morālo kaitējumu Komisijas rīcības dēļ, ko tā kvalificē kā nomelnojošu un kas esot ietekmējusi tās uzticamību un reputāciju. Tā arī norāda, ka ar savu spiedienu Komisija esot aizkavējusi sarunu procesu, lai stigmatizētu prasītāju kā nevēlamu dalībnieku Eiropas projektos. Attiecībā uz atlīdzinājumu tā lūdz publicēt Vispārējās tiesas nolēmumu noteiktos Komisijas biļetenos un paziņot to konsorcija, kurā tā ir piedalījusies, dalībniekiem, kuru projekti ir tikuši apturēti vai aizkavēti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Ir jānorāda, ka, ja šis prasījums tiktu apmierināts, tā rezultātā netiktu atceltas apstrīdētā lēmuma tiesiskās sekas. Tas nav vērsts uz tāda rezultāta sasniegšanu, kas ir identisks tam, kuru prasītājai būtu devis prasības atcelt apstrīdēto lēmumu labvēlīgs iznākums, ja tā būtu bijusi iesniegta pienācīgā laikā. Tātad, ievērojot iepriekš 46.–48. punktā minēto judikatūru, šis prasījums ir pieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Turklāt, lai pamatotu savu argumentāciju, prasītāja norāda, ka Komisijas pārstāvji esot īstenojuši spiedienu, lai izslēgtu to no Eiropas pētniecības projektiem. Tā it īpaši norāda, ka tās konflikts ar Komisiju attiecībā uz projektu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> esot radījis sekas attiecībā uz diviem citiem projektiem, kas šajā gadījumā ir projekti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>ZONeSEC<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>INACHUS<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, kuros Komisija esot informējusi citas iesaistītās personas par prasītājas problēmām saistībā ar dalību Eiropas projektos. Lai pamatotu šos apgalvojumus, prasītāja iesniedz apmaiņu ar elektroniskā pasta vēstulēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Šajā lietā šī argumentācija ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Pirmkārt, saistībā ar elektroniskā pasta vēstulēm attiecībā uz projektiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>ZONeSEC<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>INACHUS<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> ir jākonstatē, ka prasītāja tieši nenorāda, kāda tiesību norma, ar kuru tiek piešķirtas tiesības privātpersonām, būtu pārkāpta šajā lietā. Turklāt tā nepierāda, ka Komisija būtu veikusi prettiesisku rīcību, kas veido pietiekami būtisku šādas tiesību normas pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Šajā ziņā savā <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. – prasītājas akcionāram – adresētajā <DATE ISO="20130912">2013. gada 12. septembra</DATE> elektroniskā pasta vēstulē projekta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>INACHUS<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> koordinators ir minējis Komisijas komentārus, kuri saistībā ar prasītāju ir būtiski un prasa tūlītēju apspriešanu. Tomēr nav sniegta neviena norāde par šo komentāru saturu. Turklāt atbildes elektroniskā pasta vēstulē, kas ir datēta ar 2013. gada 17. septembri, prasītāja pievēršas savas organizācijas aprakstam. Tādējādi ir katrā ziņā iespējams, ka Komisijas komentāri, kas prasa apspriešanu, ir attiekusies tieši uz šo pilnībā tehnisko jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Līdzīgi, saistībā ar projektu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>ZONeSEC<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> pati prasītāja <DATE ISO="20140115">2014. gada 15. janvārī</DATE> nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli projekta koordinatoram, kurā tā norāda uz grūtībām, kas pastāvot starp tās agrāko sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. un Pētniecības izpildaģentūru, un piedāvā citas sabiedrības tās aizstāšanai gadījumā, ja šīs grūtības negatīvi ietekmētu līguma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>ZONeSEC<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> parakstīšanu. Projekta koordinators minētajā projektā iesaistītajām personām pēc tam nosūtīja <DATE ISO="20140225">2014. gada 25. februāra</DATE> elektroniskā pasta vēstuli, kurā tas min risināmas budžeta grūtības un norāda, ka šī kavējuma pamatā var būt nepieciešamība sagaidīt Pētniecības izpildaģentūras lēmumu attiecībā uz prasītāju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas sniegtie dokumenti nekādi nepamato tās apgalvojumus par, kā tas norādīts, Komisijas nomelnojošo attieksmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja iesniedz elektroniskā pasta vēstules attiecībā uz citiem projektiem, kas šajā gadījumā ir projekti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>ClusMED<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Global ITV<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>INSO 2<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>. Tomēr šie dokumenti neattiecas uz lietu, jo tie skar nevis prasītāju, bet tās akcionāru <HT TYPE="ITALIC">S</HT>., kas nav lietas dalībnieks šajā prasībā. Arguments, ka viss prasītājai nodarītais kaitējums radot sekas attiecībā uz minēto akcionāru, neapšauba šo secinājumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Treškārt, prasītāja norāda uz apstākli, ka projektā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> Komisija ar savu spiedienu esot aizkavējusi sarunu procedūru, lai stigmatizētu prasītāju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka sarunas ar Komisiju, kurām bija jānoslēdzas <DATE ISO="20130320">2013. gada 20. martā</DATE>, ir tikušas pabeigtas 2013. gada novembrī. Tomēr nav pierādīts, ka Komisija šajā laikā stigmatizētu prasītāju. Tieši pretēji, no iepriekš 5.–10. punktā minētajiem lietas materiāliem izriet, ka Komisija ir izmantojusi šo termiņu, lai, rūpējoties par labu finanšu pārvaldi, veiktu prasītājas situācijas padziļinātu pārbaudi saistībā ar dalībai projektā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> paredzētajiem nosacījumiem, lai noskaidrotu lietas materiālus un lai izklāstītu tai dalības projektā atteikuma iemeslus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Ņemot vērā lietas materiālus, ir jākonstatē, ka prasītāja nepierāda Komisijas prettiesiskas vai nomelnojošas rīcības esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Tādējādi prasītājas prasība par zaudējumu atlīdzību tās reputācijas aizskāruma dēļ, kura pamatā ir Komisijas rīcība, ir jānoraida un nav vajadzības pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi saistībā ar kaitējuma esamību un cēloņsakarību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Otrām kārtām, tiesas sēdē prasītāja norādīja arī uz morālu kaitējumu, ko veidojot tās reputācijas aizskārums saistībā ar apstrīdētā lēmuma pieņemšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa atgādina, ka no <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar tā 48. panta 2. punktu, izriet, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu ir jānorāda strīda priekšmets, kā arī kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem un tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, ja vien tie nav balstīti uz tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Tomēr pamats vai arguments, ar kuru tiek izvērsts kāds sākotnēji pieteikumā par lietas ierosināšanu tieši vai netieši norādīts pamats un kas ir cieši ar to saistīts, ir jāatzīst par pieņemamu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ziegler</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑439/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:513">EU:C:2013:513</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Analoģisks risinājums ir piemērojams attiecībā uz kāda pamata atbalstam izteiktu iebildumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100519">2010. gada 19. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Boliden</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑19/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:203">EU:T:2010:203</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Šajā lietā prasītājas norādītais iebildums, ka apstrīdētā lēmuma dēļ tā esot cietusi morālo kaitējumu, neizriet no prasības pieteikuma un nav pamatots ar tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Turklāt runa nav par iepriekš norādīta pamata izvēršanu. Prasības pieteikumā minētais un iepriekš 65.–76. punktā izskatītais morālais kaitējums ir ticis pieteikts Komisijas rīcības dēļ, nevis saistībā ar apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Tādējādi saskaņā ar <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 48. panta 2. punktu iebildums attiecībā uz morālā kaitējuma esamību, kas ir saistīts ar apstrīdētā lēmuma pieņemšanu, ir jānoraida kā jauns un tātad – nepieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Katrā ziņā, pat ja pieņem, ka runa nav par jaunu iebildumu, ir jākonstatē, ka prasītājas šajā ziņā izvirzītais iebildums nav izteikts skaitļos un ir netieši vērsts uz to, lai konstatētu, ka tās dalību projektā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>eDIGIREGION<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> nebūtu bijis jānoraida. Citiem vārdiem sakot, šāds prasījums būtībā ir vērsts uz to, lai panāktu to pašu rezultātu, kādu prasītāja nevar panākt tās prasības atcelt tiesību aktu novēlotā rakstura dēļ. Tātad ir jākonstatē, ka tas prasījums ir cieši saistīts ar prasību atcelt tiesību aktu 46.–48. punktā minētās judikatūras izpratnē un tādējādi, piemērojot šo judikatūru, tas katrā ziņā ir noraidāms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Papildus jānorāda, ka prasītāja nesniedz nevienu pierādījumu, kas pamatotu tās reputācijas aizskāruma esamību saistībā ar apstrīdēto lēmumu. Šajā ziņā lēmumu noraidīt tās dalību projektā, lai gan tas ir nelabvēlīgs, pašu par sevi nevar uzskatīt par tādu, kas aizskar tās reputāciju. Ar šāda lēmuma pieņemšanu saistītās sekas ir daļa no riska, kuram ir pakļauts ikviens informēts saimnieciskās darbības subjekts, ja tas piedalās šādā procesā. No tā izriet, ka reputācijas aizskārums, kas, kā tiek apgalvots, ir saistīts ar apstrīdēto lēmumu, nav pierādīts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Tādējādi prasījums atlīdzināt morālo kaitējumu neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar Komisijas rīcību vai apstrīdēto lēmumu, ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājas prasība par zaudējumu atlīdzību ir jānoraida pilnībā un nav vajadzības apmierināt tās lūgumu par tiesas ekspertīzes noteikšanu un eksperta iecelšanu un tās lūgumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem attiecībā uz koordinatoru liecību uzklausīšanu. Tāpat ir jānoraida tās lūgums publicēt šo Vispārējās tiesas spriedumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Tātad šī prasība ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Holistic Innovation Institute, SLU</HT> atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Frimodt Nielsen</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Dehousse</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Collins</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20160512">2016. gada 12. maijā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>