IMMC.COM%282025%29471%20final.LAV.xhtml.1_LV_ACT_part1

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.8.2025

COM(2025) 471 final

2025/0261(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par muitas nodokļu korekciju konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam un par tarifu kvotu atvēršanu konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis 2025. gada 27. jūlijā panāca politisku vienošanos par to tirdzniecības attiecībām, un 2025. gada 21. augustā tās nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā paziņoja par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu Satvaru nolīgumam par savstarpēju, taisnīgu un līdzsvarotu tirdzniecību (“kopīgais paziņojums”). Tā rezultātā Amerikas Savienotās Valstis saskaņā ar minēto politisko vienošanos apņēmās veikt importam no Savienības piemērojamu konkrētu tarifu grozījumus, kas piemērojamo likmi samazina līdz visaptverošiem tarifu griestiem 15 % apmērā. Ar Amerikas Savienoto Valstu 2025. gada 31. jūlija izpildrīkojumu (14326) šīs saistības tiek īstenotas no 2025. gada 7. augusta. No 2025. gada 1. septembra Amerikas Savienotās Valstis arī piemēros tikai vislielākās labvēlības (MFN) tarifu konkrētiem Savienības ražojumiem, piemēram, nepieejamiem dabas resursiem (tostarp korķim), visiem gaisa kuģiem un gaisa kuģu daļām, ģenēriskām zālēm, to sastāvdaļām un ķīmiskajiem prekursoriem. Savienība un Amerikas Savienotās Valstis apsvērs arī citas nozares un ražojumus, kas ir svarīgi to ekonomikai un vērtības ķēdēm, lai tos iekļautu to ražojumu sarakstā, kuriem tiktu piemēroti tikai vislielākās labvēlības tarifi. Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ir iecerējušas, ka šis kopīgais paziņojums būs pirmais solis procesā, ko laika gaitā var vēl vairāk paplašināt, lai aptvertu papildu jomas un turpinātu uzlabot piekļuvi tirgum un paplašinātu to tirdzniecības un investīciju attiecības.

Politiskās vienošanās ietvaros un kā noteikts 2025. gada 21. augusta kopīgajā paziņojumā, Savienība pauda nodomu likvidēt tarifus visām Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes rūpniecības precēm un nodrošināt preferenciālu piekļuvi tirgum konkrētiem jūras produktiem un lauksaimniecības precēm.

Lai veicinātu Savienības politisko saistību īstenošanu, šā priekšlikuma mērķis ir paredzēt muitas nodokļu nepiemērošanu visām rūpniecības precēm, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un nodrošināt preferenciālu tirgus piekļuves režīmu konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes jūras produktiem un lauksaimniecības precēm.

•Saskanība ar pašreizējiem konkrētās politikas noteikumiem

Ierosinātā regula radītu papildu iespējas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu uzņēmējiem, nepiemērojot vai samazinot muitas nodokļus, un novērstu tirdzniecības attiecību pasliktināšanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas atbilst Līgumam par Eiropas Savienību (LES), kurā ir noteikts, ka Savienībai vajadzētu veicināt visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus 1 .

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums saskan ar citām Savienības politikas jomām.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LES 5. panta 3. punktu jomās, kuras ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, subsidiaritātes principu nepiemēro. LESD 3. pantā muitas savienība un kopējā tirdzniecības politika ir minēta kā viena no jomām, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Šī politika ietver sarunas par tirdzniecības nolīgumiem un tirdzniecības politikas pasākumu, cita starpā tarifu samazināšanas, pieņemšanu saskaņā ar inter alia LESD 207. pantu.

•Proporcionalitāte

Komisijas priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam un ir nepieciešams, ņemot vērā mūsu mērķi izvairīties no tirdzniecības attiecību ar ASV pasliktināšanās.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Nepiemēro

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Nepiemēro.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Nepiemēro.

•Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas un prezidenta Donalda Trampa 2025. gada 27. jūlija politisko apņemšanos un 2025. gada 21. augusta kopīgo paziņojumu, kā arī nepieciešamību ātri virzīties uz priekšu politiskās vienošanās īstenošanā, oficiālais ietekmes novērtējuma process ir atcelts.

Savienības saistību ātra īstenošana attiecībā uz piekļuvi tirgum politiskās vienošanās un kopīgā paziņojuma rezultātā nāks par labu Savienības importētājiem un uzņēmumiem, kā arī patērētājiem. No Savienības puses ātra īstenošana politiskās vienošanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm ietvaros ir nepieciešama, lai stabilizētu tirdzniecības attiecības un nostiprinātu gan Savienības, gan Amerikas Savienoto Valstu uzņemtās saistības, nodrošinot, ka Savienības uzņēmēji saglabās konkurētspējīgu pozīciju Amerikas Savienoto Valstu tirgū.

Savienības saistības saskaņā ar kopīgo paziņojumu ietver preferenciāla tarifa samazinājuma piešķiršanu konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem. Tas nozīmē muitas nodokļu nepiemērošanu konkrētu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Papildus jau esošajam beznodokļu režīmam konkrētām rūpniecības precēm, kas 2024. gadā aptvēra 66 % no visām Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes rūpniecības precēm, saskaņā ar šo regulu tiks apturēti muitas nodokļi atlikušajām rūpniecības precēm, kas veidoja 34 % no rūpniecības preču importa 2024. gadā. Attiecībā uz jūras produktiem un lauksaimniecības precēm tiek ierosināts nodrošināt preferenciālu piekļuvi tirgum tikai nesensitīviem lauksaimniecības produktiem, ja Savienības interesēs ir atvieglot importu. Tas tiek darīts, ieviešot daļēju liberalizāciju attiecībā uz konkrētām lauksaimniecības precēm un izmantojot tarifu kvotas.

Attiecībā uz regulas digitālo ietekmi priekšlikums attiecas uz muitas nodokļu pielāgošanu konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam un Savienības tarifu kvotu atvēršanu konkrētām Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes precēm. Lai gan priekšlikums balstās uz digitāliem līdzekļiem ieviesto procedūru īstenošanai, ar to netiek noteiktas nekādas īpašas saistošas prasības to izmantošanai. Ierosinātās procedūras pilnībā balstās uz jau ieviestajām tehniskajām un digitālajām sistēmām, un priekšlikums neietver nekādas izmaiņas attiecībā uz šīm sistēmām. Pamatojoties uz minēto, tiek novērtēts, ka šai politikas iniciatīvai nav digitālu vajadzību. Pēc iespējas tiek ņemts vērā princips “digitāls pēc noklusējuma”, proti, atzīstot esošos digitālos līdzekļus par derīgiem šā priekšlikuma vajadzībām.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Nepiemēro

•Pamattiesības

Ierosinātā regula atbilst Līgumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, jo ierosinātā regula neierobežotu tādu pamattiesību īstenošanu kā profesionālās darbības brīvība, ņemot vērā to, ka ievedmuitas nodokļi tiktu samazināti, nevis palielināti. Ja ierosinātā regula samazina ievedmuitas nodokļus konkrētiem ražojumiem, bet ne citiem, vai atver tarifu kvotas, izvēle tiek izdarīta, pamatojoties uz pienācīgu juridisko pamatu. Ja ar ierosināto regulu Komisijai tiktu piešķirtas īstenošanas pilnvaras apturēt ievedmuitas nodokļu samazināšanu vai tarifu kvotas, šī apturēšana tikai atjaunotu juridisko situāciju, kas pastāvēja pirms ierosinātās regulas pieņemšanas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Turpmākai rūpniecības tarifu liberalizācijai, arī attiecībā uz nesensitīviem lauksaimniecības un jūras produktiem, būs neliela negatīva ietekme uz Savienības budžetu, proti, neiekasēti muitas nodokļi tarifu liberalizācijas dēļ par ražojumiem, uz kuriem attiecas šīs ierosinātās regulas pielikumā minētās tarifu pozīcijas.

Par atsauci ņemot 2024. gadu, kopējā aplēstā ietekme uz Savienības budžetu, ko rada negūtie nodokļi no apturētajiem tarifiem par precēm, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, ir 3,6 miljardi EUR 2 . Kopumā ir trīs preču kategorijas: lauksaimniecības produkti, jūras produkti un rūpniecības preces. Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem kopējais aplēstais muitas ieņēmumu zaudējums ir 230 miljoni EUR, kas izriet gan no liberalizācijas, gan no tarifu kvotu sistēmām. Tādējādi Savienības budžeta zaudējumi tiek lēsti 172,5 miljonu EUR apmērā. Attiecībā uz jūras produktiem no Amerikas Savienotajām Valstīm kopējais aplēstais negūto nodokļu ieņēmumu apmērs ir 63 miljoni EUR, kas nozīmē, ka aplēstie zaudējumi Savienības budžetam ir aptuveni 47 miljoni EUR. Attiecībā uz rūpniecības precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm aplēstie ieņēmumi no negūtajiem nodokļiem būtu 4,6 miljardi EUR, kas nozīmē zaudējumus Savienības budžetam 3,4 miljardu EUR apmērā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Nepiemēro.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Nepiemēro.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Regulas 1. pantā ir paredzēta muitas nodokļu korekcija precēm, kuras uzskaitītas šīs regulas I un II pielikumā, kuras importē Savienībā un kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

Regulas 1. pantā arī paredzēts ieviest daļējas liberalizācijas sistēmu attiecībā uz konkrētām precēm, kuras uzskaitītas ierosinātās regulas II pielikumā, kuras importē Savienībā un kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

Regulas 2. pantā ir paredzēts atvērt tarifu kvotas ierosinātās regulas III pielikumā uzskaitīto preču importam, kuras importē Savienībā un kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tajā ir izklāstīta tarifu kvotu sistēma, kā norādīts III pielikumā, kurā noteiktas īpašas kvotas nodokļa likmes, kvotas apjomi minētajām precēm un šo kvotu pārvaldība.

Regulas 3. pantā paredzēts pilnībā vai daļēji apturēt 1. pantā minēto muitas nodokļu koriģēšanu un 2. pantā minētās tarifu kvotas 3. pantā izklāstītajos apstākļos. Tajā noteikts, ka apturēšanai ir nepieciešams, lai Komisija saskaņā ar attiecīgajām procedūrām pieņem īstenošanas aktu.

Regulas 4. pantā ir noteikta komiteju procedūra, kas jāievēro, apturot muitas nodokļu korekciju, daļēju liberalizāciju un tarifu kvotas.

Regulas 5. pantā ir paredzēti noteikumi, kas piemērojami, lai noteiktu preces izcelsmi.

Regulas 6. pantā ir sniegta sīkāka informācija par ierosinātās regulas stāšanos spēkā.

2025/0261 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par muitas nodokļu korekciju konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam un par tarifu kvotu atvēršanu konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir plašākās un dziļākās divpusējās tirdzniecības un investīciju attiecības pasaulē, un tām ir ļoti integrēta ekonomika. Kopējā divvirzienu tirdzniecība starp tām 2024. gadā pārsniedza 1,6 triljonus EUR. Šai padziļinātajai un visaptverošajai partnerībai pamatā ir ievērojamas savstarpējas investīcijas abu pušu tirgos, kuru vērtība ir aptuveni 5,3 triljoni EUR.

(2)Savienība un Amerikas Savienotās Valstis 2025. gada 21. augustā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu Satvaru nolīgumam par savstarpēju, taisnīgu un līdzsvarotu tirdzniecību (“kopīgais paziņojums”) 3 . Kopīgajā paziņojumā Amerikas Savienotās Valstis saskaņā ar minēto politisko vienošanos apņēmās veikt Savienības importam piemērojamu konkrētu tarifu grozījumus, kas piemērojamo likmi samazina līdz visaptverošiem tarifu griestiem 15 % apmērā. Amerikas Savienoto Valstu 2025. gada 31. jūlija izpildrīkojums (14326) atspoguļo minētās saistības no 2025. gada 7. augusta. No 2025. gada 1. septembra Amerikas Savienotās Valstis arī piemēros tikai vislielākās labvēlības (MFN) tarifu konkrētiem Savienības ražojumiem, piemēram, nepieejamiem dabas resursiem (tostarp korķim), visiem gaisa kuģiem un gaisa kuģu daļām, ģenēriskām zālēm, to sastāvdaļām un ķīmiskajiem prekursoriem. Savienība un Amerikas Savienotās Valstis apņēmās apsvērt arī citas nozares un ražojumus, kas ir svarīgi to ekonomikai un vērtības ķēdēm, lai tos iekļautu to ražojumu sarakstā, kuriem tiktu piemēroti tikai vislielākās labvēlības tarifi.

(3)Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ir iecerējušas, ka kopīgais paziņojums būs pirmais solis procesā, ko laika gaitā var vēl vairāk paplašināt, lai aptvertu papildu jomas un turpinātu uzlabot piekļuvi tirgum un paplašinātu to tirdzniecības un investīciju attiecības.

(4)Savienība ir apņēmusies atcelt tarifus visām Amerikas Savienoto Valstu rūpniecības precēm un nodrošināt preferenciālu piekļuvi tirgum plašam Amerikas Savienoto Valstu jūras produktu un lauksaimniecības preču klāstam, tostarp koku riekstiem, piena produktiem, svaigiem un pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem, pārstrādātai pārtikai, stādāmām sēklām, sojas pupu eļļai, cūkgaļai un bizonu gaļai. Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ir apņēmušās risināt sarunas par izcelsmes noteikumiem, kas attiektos uz šīm tirdzniecības priekšrocībām.

(5)Attiecīgi Savienībai būtu jākoriģē muitas nodokļi konkrētu preču importam un jāatver tarifu kvotas konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam, pieņemot preferenciālus tarifa pasākumus, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 4 56. pantā.

(6)Koriģētie muitas nodokļi un tarifu kvotas būtu jāpiemēro tikmēr, kamēr Amerikas Savienotās Valstis efektīvi īsteno kopīgo paziņojumu.

(7)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras apturēt šīs regulas piemērošanu konkrētos apstākļos. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 5 .

(8)Preces izcelsme būtu jānosaka saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulas (ES) Nr. 952/2013 59. pantu, līdz tiek pieņemti noteikumi par preferenciālu izcelsmi, kā noteikts minētās regulas 64. panta 2. un 3. punktā, lai īstenotu sarunās par izcelsmes noteikumiem panākto, kā minēts kopīgajā paziņojumā.

(9)Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir izvairīšanās no traucējumiem tirdzniecības un investīciju attiecībās starp Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Muitas nodokļu pielāgojums

1.Kopējā muitas tarifa muitas nodokļi, ko piemēro tādu preču importam Savienībā, kuras klasificētas ar I pielikumā uzskaitītajiem kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem un kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, ir 0 %.

2.Kopējā muitas tarifa ad valorem komponentu nepiemēro tādu preču importam Savienībā, kuras klasificētas ar II pielikumā uzskaitītajiem KN kodiem un kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tiek saglabāts specifiskais nodoklis noteiktas izcelsmes precēm, kuru piemēro situācijā, kad importa cena ir zemāka par ievešanas cenu.

2. pants

Tarifu kvotu atvēršana

1.Savienības tarifu kvotas (“kvotas”) atver tādu preču importam Savienībā, kuras klasificētas ar III pielikumā uzskaitītajiem KN kodiem un kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

2.Šā panta 1. punktā minēto kvotu robežās preferenciālie nodokļi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta e) apakšpunktā, ir nodokļa likmes, kuras noteiktas slejā “Likme kvotas robežās”, nepārsniedzot šīs regulas III pielikumā norādītos kvotas kopapjomus. Katras kvotas kopapjoms ilgst divpadsmit mēnešus, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.Importa apjoma kvotas, kas noteiktas šīs regulas III pielikumā, pārvalda Komisija un dalībvalstis saskaņā ar tarifu kvotu pārvaldības sistēmu, kura paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 6 49.–54. pantā.

3. pants

Apturēšana

1.Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko pilnībā vai daļēji aptur 1. vai 2. panta piemērošanu šādos apstākļos:

(a)ja Amerikas Savienotās Valstis neīsteno kopīgo paziņojumu vai citādi apdraud kopīgā paziņojuma mērķus, vai apdraud Savienības uzņēmēju piekļuvi Amerikas Savienoto Valstu tirgum, vai citādi traucē tirdzniecības un investīciju attiecībām starp Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm;

(b)ja ir pietiekamas norādes, ka Amerikas Savienotās Valstis turpmāk rīkosies a) apakšpunktā minētajā veidā;

(c)ja 1. pantā minēto muitas nodokļu korekcijas vai 2. pantā minēto tarifu kvotu atvēršanas rezultātā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes prece tiek importēta tādos palielinātos daudzumos absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu Savienības iekšzemes ražošanas nozarei;

(d)ja ir mainījušies objektīvi apstākļi salīdzinājumā ar apstākļiem, kas pastāvēja kopīgā paziņojuma izdošanas laikā.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 4. panta 2. punktā.

2.Šā panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu piemēro tik ilgi, kamēr saglabājas 1. punktā minētie apstākļi.

4. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Tirdzniecības šķēršļu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1843 7 7. pantu.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

5. pants

Izcelsmes noteikumi

Šajā regulā preces izcelsmi nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 59. pantu, līdz tiek pieņemti noteikumi par preferenciālu izcelsmi, kā minēts minētās regulas 64. panta 2. un 3. punktā.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI7

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi7

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma7

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums7

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu7

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)7

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi7

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME8

3.1.Priekšlikuma nosaukums8

3.2.Budžeta pozīcijas8

3.3.Finansiālā ietekme 8

4.CITAS PIEZĪMES9

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par muitas nodokļu korekciju konkrētām Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes precēm un par Savienības tarifu kvotu atvēršanu konkrētām Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes precēm

1.2.Attiecīgā politikas joma

Tirdzniecība

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Turpinot nepiemērot tarifus vai samazinot tos, saglabāt papildu iespējas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu uzņēmējiem un izvairīties no tirdzniecības attiecību pasliktināšanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr.

Koriģēt muitas nodokļus un atvērt autonomas tarifu kvotas konkrētām Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes precēm, lai īstenotu Savienības saistības, kas izriet no 2025. gada 31. jūlija politiskās vienošanās starp Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm un 2025. gada 21. augusta kopīgā paziņojuma.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Sagaidāmais rezultāts ir muitas nodokļu nepiemērošana, apturot tarifus visām rūpniecības precēm, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un nodrošinot preferenciālu tirgus piekļuvi konkrētiem jūras produktiem un lauksaimniecības precēm. Šie preferenciālie tarifu samazinājumi ir daļa no tā, kā Savienība īsteno savas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, kas izriet attiecīgi no 2025. gada 31. jūlija politiskās vienošanās un 2025. gada 21. augusta kopīgā paziņojuma. Tie ietver beznodokļu režīma piešķiršanu pārējām rūpniecības precēm, kurām vēl nepiemēro beznodokļu režīmu un kuras veido 34 % no rūpnieciskā importa 2024. gadā. Attiecībā uz jūras produktiem un lauksaimniecības precēm tiek ierosināts nodrošināt preferenciālu tirgus piekļuvi tikai nesensitīviem lauksaimniecības produktiem, ja Savienības interesēs ir atvieglot importu, daļēji liberalizējot konkrētu lauksaimniecības produktu importu, kā arī izmantojot tarifu kvotas. Paredzams, ka no Savienības puses ātra īstenošana politiskās vienošanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm ietvaros stabilizēs tirdzniecības attiecības un nostiprinās gan Savienības, gan Amerikas Savienoto Valstu apņemšanos nodrošināt, ka Savienības uzņēmumi saglabās konkurētspējīgu pozīciju ASV tirgū.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Neattiecas, jo vienīgais mērķis ir muitas nodokļu koriģēšana konkrētām Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes precēm un Savienības tarifu kvotu atvēršana konkrētām Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes precēm

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 8

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Ierosinātās regulas pieņemšana saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un ierosinātās regulas stāšanās spēkā ir jāveic pēc iespējas īsākā laikā.

Paredzēts, ka šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Saskaņā ar LES 5. panta 3. punktu jomās, kuras ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, subsidiaritātes principu nepiemēro. LESD 3. pantā muitas savienība un kopējā tirdzniecības politika ir minēta kā viena no jomām, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Šī politika ietver sarunas par tirdzniecības nolīgumiem un tirdzniecības politikas pasākumu, cita starpā tarifu samazināšanas, pieņemšanu saskaņā ar inter alia LESD 207. pantu.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Ņemot vērā līdz šim nepieredzēto vienpusējo ASV tarifu līmeni, kas ietekmē aptuveni 70 % no ES eksporta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, un ASV notiekošās “232. panta izmeklēšanas”, kas ietekmētu aptuveni 97 % no ES eksporta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, ja tarifi tiktu noteikti, ir svarīgi nodrošināt preferenciālas tirgus piekļuves saistības, lai stabilizētu tirdzniecības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā paredzēts 2025. gada 27. jūlijā panāktajā politiskajā vienošanās. Saskaņā ar savām saistībām, kas izriet no politiskās vienošanās, Amerikas Savienotās Valstis ar izpildrīkojumu, kas izdots 31. jūlijā un ir spēkā kopš 2025. gada 7. augusta, jau ir īstenojušas saskaņotos 15 % visaptverošos tarifu griestus lielākajai daļai preču, uz kurām attiecas ASV savstarpējie tarifi. Tāpēc ierosinātās regulas īstenošana nostiprinās 2025. gada 27. jūlija politiskās vienošanās saistības un virzīs tās īstenošanu uz priekšu.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Neattiecas

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Neattiecas

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

Ierobežots ilgums

– Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2025. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.

Piezīmes

Neattiecas

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi