Briselē, 12.12.2024

COM(2024) 566 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Inovāciju fonda īstenošanu 2023. gadā


Satura rādītājs

1    INOVĀCIJU FONDS    

1.1    Inovāciju fonda ieguldījums ES politikas mērķu sasniegšanā    

2    INOVĀCIJU FONDA GALVENIE ATSKAITES PUNKTI 2023. GADĀ    

3    GALVENIE ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI 2023. GADĀ    

3.1    Trešā uzaicinājuma iesniegt liela mēroga projektus (“LSC 2022”) ietvaros iesniegto projektu apstiprināšana    

3.2    Trešā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus attiecībā uz maza mēroga projektiem (“SSC 2022”) izsludināšana un priekšlikumu sākotnējā atlase    

3.3    Inovāciju fonda 2023. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus (“IF23”) izsludināšana    

3.4    Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) ūdeņraža izmēģinājuma izsoles sākšana (“IF23” izsole)    

3.5    Pirmo divu projektu atlase ES un “Catalyst” partnerības ietvaros    

3.6    Palīdzība projektu izstrādē (PPI)    

3.7    Zināšanu apmaiņas un komunikācijas pasākumi    

3.8    Sinerģija ar citiem finansējuma avotiem    

4    INOVĀCIJU FONDA KOPĒJIE REZULTĀTI 2023. GADA BEIGĀS    

4.1    Pārskats par regulāro uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultātiem    

4.2    Projektu gatavības līmenis, īstenošanas statuss un problēmas    

4.3    Ģeogrāfiskais sadalījums    

4.4    Atbalstītās nozares    

4.5    Novērstās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas    

5    SECINĀJUMI    


1INOVĀCIJU FONDS

Inovāciju fonds (IF) ir viena no pasaulē lielākajām finansēšanas programmām, kura finansē inovatīvu komerciālu bezoglekļa un mazoglekļa tehnoloģiju demonstrējumus. Tā mērķis ir ieviest tirgū jaunus risinājumus to nozaru dekarbonizācijai, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), lai atbalstītu Eiropas pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. IF finansē no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot ES ETS kvotas. Savukārt tas nodrošina finansējumu, galvenokārt dotāciju veidā, lai atbalstītu projektus piecās galvenajās jomās (skatīt 1. attēlu). IF līdzekļi pašlaik galvenokārt tiek piešķirti, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai konkursa procedūras (“izsoles”). IF arī atbalsta projektus, izmantojot konsultāciju pakalpojumus (palīdzība projektu izstrādē – PPI) un ieguldījumus finansējuma apvienošanas darbībās ar citiem ES instrumentiem (piemēram, InvestEU).

1. attēls: Inovāciju fonda galvenie komponenti

Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts (CLIMA ĢD) ir vispārēji atbildīgs par IF politikas izstrādi un īstenošanu. Komisija ir atbildīga arī par lēmuma pieņemšanu par piešķirtās finansiālās palīdzības summām un ir uzticējusi Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrai (CINEA) izsludināt un izvērtēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un pārvaldīt dotāciju nolīgumus.

Saskaņā ar ES ETS direktīvas 1 10.a panta 8. punktu Komisija katru gadu ziņo Klimata pārmaiņu komitejai par IF līdzekļu izmantošanu. Šajā ziņojumā tiek sniegts to projektu sadalījums pa nozarēm un dalībvalstīm, kuriem piešķirts finansējums, un analīze par to, kā šie projekti palīdzēs sasniegt ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Šis ziņojums aptver Inovāciju fonda līdzekļu izmantošanu līdz 2023. gada 31. decembrim.

1.1Inovāciju fonda ieguldījums ES politikas mērķu sasniegšanā

IF galvenais mērķis joprojām ir atbalstīt dekarbonizāciju nozarēs, uz kurām attiecas ES ETS, un sniegt ieguldījumu ES siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķu sasniegšanā, kā noteikts Eiropas Klimata aktā 2 , vienlaikus atbalstot steidzamas politikas prioritātes un sekmējot ekonomikas pārkārtošanos, radot jaunus “tīras rūpniecības” uzņēmējdarbības piemērus.

·Paredzams, ka līdz 2023. gada beigām IF portfelī iekļautie 104 projekti pirmajā darbības desmitgadē novērsīs 442 miljonus tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta (CO2 ekv.) emisiju, palīdzot sasniegt Eiropas Klimata aktā noteiktos SEG emisiju samazināšanas mērķus un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Paredzams, ka tāds projekts kā “NorthSTOR+” pirmajā darbības desmitgadē ļaus novērst 34,5 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta, izstrādājot inovatīvu stacionāru litija akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu, kuras pamatā ir tehnoloģija, kas sākotnēji bija paredzēta elektrotransportlīdzekļu nozarei.

·IF piešķīra 715 miljonus EUR, lai finansētu 16 projektus ūdeņraža nozarē. Kopumā IF portfelī iekļauto projektu darbības laikā paredzēts saražot 6,54 miljonus tonnu ūdeņraža. Paredzams, ka šis apjoms palīdzēs sasniegt ES mērķi palielināt atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, kā izklāstīts tādos tiesību aktos kā REPowerEU 3 un Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kā arī Eiropas Ūdeņraža stratēģijā. Piemēram, ir paredzēts, ka projektā “Holland Hydrogen” Roterdamas ostā saražos 1,3 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža, izmantojot 400 MW elektrolīzeru, kas ir 10 reizes jaudīgāks par jebkuru elektrolīzeru, kas pašlaik uzstādīts Eiropā.

·IF piešķīra 177 miljonu EUR dotāciju finansējumu četriem projektiem, kas saistīti ar biodegvielām un biorafinēšanas rūpnīcām, veicinot ReFuelEU regulā un biometāna rīcības plānā izklāstīto alternatīvo degvielu izstrādes mērķu sasniegšanu, kā arī atbalstot FuelEU Maritime regulas īstenošanu 4 . Piemēram, paredzams, ka projektā “FirstBio2Shipping” tiks ražota un jūras transporta nozarei piegādāta biodegviela 6 miljonu normālkubikmetru apmērā gadā (Nm3/gadā), 2400 tonnu biometāna gadā un 5000 tonnu bioCO2 gadā.

·IF ir piešķīris kopumā 360 miljonus EUR 11 projektiem, kas tieši saistīti ar saules, vēja un ģeotermālo enerģiju. Ar šo atbalstu IF tieši veicina Atjaunojamo energoresursu direktīvas un iniciatīvas REPowerEU mērķu sasniegšanu, proti, gan izvērst atjaunīgās enerģijas ražošanu, gan izstrādāt ES Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju 5 . Proti, pieci projekti vēja enerģijas nozarē saņems 135 miljonus EUR, kas tieši palīdzēs ieviest tehnoloģijas, uz kurām attiecas ES vēja enerģijas pakete. Piemēram, projektā “HIPPOW” Dānijā tiek izstrādāts jauns atkrastes vējturbīnu modelis. Prototips vien spēs nodrošināt ar enerģiju 7000 mājsaimniecību gadā, bet līdz 2030. gadam tas varētu pieaugt 700 vai vairāk reižu.

·IF piešķīra 91 miljonu EUR dotācijās, lai finansētu sešus projektus, kas saistīti ar tekošās dienas elektroenerģijas uzkrāšanu, un 190 miljonus EUR projektiem, kuros ražo enerģijas uzkrāšanas komponentus, tādējādi palīdzot sasniegt Bateriju regulas 6 mērķi veicināt bateriju iekšējo aprites ekonomiku, par ko liecina tādi projekti kā “GigaArctic” , litija jonu akumulatoru gigafabrika Norvēģijā, kas saražos 29 gigavatstundas gadā (GWh/gadā).

·IF ir piešķīris 709 miljonus EUR, lai finansētu 11 projektus, kas saistīti ar komponentu ražošanu atjaunīgās enerģijas ražošanai vai enerģijas uzkrāšanai. Tas arī ir piešķīris 1,08 miljardus EUR sešiem projektiem, kas saistīti ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģijām, un 3,45 miljardus EUR 59 projektiem, kuros iesaistītas energoietilpīgas nozares. Tāpēc IF jau veicina Neto nulles emisiju industrijas akta (NNEIA) 7 un Rūpnieciskās oglekļa pārvaldības (ROP) stratēģijas vispārējo mērķu sasniegšanu 8 . Viens šāda ieguldījuma piemērs ir projekts “HynCrease” , kurā tiek izstrādātas, būvētas un demonstrētas ražošanas līnijas elektrolīzei un kurināmā elementiem, izmantojot inovatīvas pārklāšanas metodes un automatizācijas procesus. Savukārt projektā “TopSOEC” tiks uzbūvēta 500 megavatu cietā oksīda elektrolīzes šūnu (SOEC) dūmvadu moduļu ražotne. Projektā “Elan” tiks ražoti anoda grafīta materiāli, ko paredzēts izmantot 846 000 elektrotransportlīdzekļu. Visbeidzot, projektā “Silverstone” Islandē tiek izvērsta CO2 uztveršana un pastāvīga uzglabāšana iežos komerciālā mērogā.

2INOVĀCIJU FONDA GALVENIE ATSKAITES PUNKTI 2023. GADĀ

1. Trešā uzaicinājuma iesniegt liela mēroga projektus (“LSC 2022”)  ietvaros iesniegto projektu apstiprināšana

2. Trešā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus attiecībā uz maza mēroga projektiem (“SSC 2022”)  izsludināšana un priekšlikumu sākotnējā atlase

3. Inovāciju fonda 2023. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus (“IF23”)  izsludināšana

4. RFNBO ūdeņraža izmēģinājuma izsoles (“IF23” izsole)  izsludināšana

5. Pirmo projektu atlase ES un “Catalyst” partnerības ietvaros

6.Papildu PPI projektiem

7.Atjaunināts tiesiskais regulējums 9 , lai nodrošinātu, ka IF i) ir pilnībā saskaņots ar jaunākajiem ETS direktīvas grozījumiem un ii) balstās uz pieredzi, kas gūta sākotnējos īstenošanas gados

8. Komunikācijas un iesaistes pasākumu īstenošana konkrētās nozarēs saistībā ar katru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus

3GALVENIE ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI 2023. GADĀ

3.1Trešā uzaicinājuma iesniegt liela mēroga projektus (“LSC 2022”) ietvaros iesniegto projektu apstiprināšana

Komisija 2022. gada 3. novembrī izsludināja trešo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz liela mēroga projektiem Inovāciju fonda finansējumam, kura budžets ir 3 miljardi EUR. Šis uzaicinājums bija vērsts uz projektiem, kuru aplēstie kapitālizdevumi (CAPEX) pārsniedz 7,5 miljonus EUR vienam projektam. Pirmo reizi uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika sadalīts četros “tematos”: i) vispārīgi, ar 1 miljarda EUR budžetu; ii) tīro tehnoloģiju komponentu ražošana ūdeņraža ražošanai, atjaunīgajai enerģijai un enerģijas uzkrāšanai ar 700 miljonu EUR budžetu; iii) inovatīva elektrifikācija rūpniecībā un inovatīva ūdeņraža ražošana un izmantošana ar 1 miljarda EUR budžetu un iv) izmēģinājuma projektu būvniecība un īstenošana ar 300 miljonu EUR budžetu. Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultāti tika publicēti 2023. gada 13. jūlijā. 

Pēc uzaicinājuma iesniegtajos 239 priekšlikumos tika pieprasītas dotācijas 22,8 miljardu EUR apmērā, kas sešas reizes pārsniedz pieejamo budžetu. Pēc izvērtēšanas 41 priekšlikumu iesniedzējs tika uzaicināts dotāciju nolīgumu sagatavošanai. Līdz 2023. gada beigām 36 projektu attīstītāji bija parakstījuši dotāciju nolīgumus par kopējo atbalstu 3,3 miljardu EUR 10 apmērā. Paredzams, ka projekti, kuriem piešķirts atbalsts, kopā to darbības pirmajā desmitgadē ļaus novērst aptuveni 223 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta emisiju. Pirmo projektu īstenošana tiks sākta 2024. gadā, un līdz 2027. gadam būs sākti vairāk nekā puse projektu (64 %).

2. attēls: “LSC 2022” izvērtējuma rezultāti

 

Lielākā daļa projekta dotāciju tika piešķirtas kategorijā “energoietilpīgas nozares” (23 priekšlikumi, kuros pieprasīti 66 % no pieejamā budžeta), no kuriem vairums attiecās uz apakškategorijām “atjaunīgās enerģijas ražošanas komponenti”, “ķīmiskās vielas” un “ūdeņradis”.

3. attēls: “LSC 2022” apstiprināto projektu kategorijas

    

4. attēls: “LSC 2022” apstiprināto projektu nozares

Projekti, kuriem piešķirts atbalsts, atrodas 14 dažādās Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā (7), Spānijā (6) un Norvēģijā (5).

5. attēls: “LSC 2022” apstiprināto projektu ģeogrāfiskais sadalījums

3.2Trešā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus attiecībā uz maza mēroga projektiem (“SSC 2022”) izsludināšana un priekšlikumu sākotnējā atlase

Komisija 2023. gada 30. martā izsludināja trešo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus maza mēroga projektiem, kurā budžets projektiem ir 100 miljoni EUR un aplēstie kapitālizdevumi vienam projektam ir no 2,5 miljoniem līdz 7,5 miljoniem EUR.

72 priekšlikumos, kas iesniegti, atbildot uz šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, tika pieprasītas dotācijas par kopējo summu 289 miljoni EUR, kas gandrīz trīs reizes pārsniedz pieejamo budžetu. Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultāti tika publicēti 2023. gada 19. decembrī. Pēc izvērtēšanas dotācijas nolīguma sagatavošanai tika iesniegti 17 priekšlikumi par kopējo summu 65,4 miljoni EUR. Paredzams, ka atlasītie projekti pirmajos desmit darbības gados ļaus izvairīties no vairāk nekā 1,8 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta emisiju. Visvairāk projektu tika apstiprināti kategorijās “atjaunīgā enerģija” (8 projekti) un “energoietilpīgās nozares” (7 projekti); plaši pārstāvētas bija arī kategorijas “stikls, keramika un būvmateriāli” un “atjaunīgās enerģijas ražošanas komponenti” (pa trim projektiem katrā). Šī koncentrēšanās atspoguļo līdzīgu tendenci kā liela mēroga projektos un atspoguļo atšķirīgās vajadzības dažādās nozarēs projektu apjoma ziņā.

6. attēls: “SSC 2022” atlasīto projektu nozares

Ģeogrāfiskās pārstāvības ziņā saskaņā ar šo uzaicinājumu Inovāciju fonda atbalstam tika pieteikti projekti no 23 atbalsttiesīgajām valstīm, apliecinot plašu ģeogrāfisko sadalījumu attiecībā uz atbalstu, kas nepieciešams tīro tehnoloģiju un ES zaļās rūpniecības finansēšanai. Pēc izvērtēšanas atbalsts tika piešķirts projektiem no 10 dažādām valstīm, un visvairāk projektu (5) bija no Itālijas.

7. attēls: “SSC 2022” kategorijā atlasīto projektu valstis

Tā kā finansējums projektiem tika piešķirts 2024. gada 2. ceturksnī, sīkāka informācija par šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultātiem tiks sniegta IF 2024. gada ziņojumā.

3.3Inovāciju fonda 2023. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus (“IF23”) izsludināšana

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika izsludināts 2023. gada 23. novembrī , un tā budžets 4 miljardu EUR apmērā bija paredzēts, lai atbalstītu inovatīvu dekarbonizācijas tehnoloģiju ieviešanu. 

Šis bija pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kurā bija apvienoti temati attiecībā uz dažādiem projektu lielumiem un dažādām tēmām:

·vispārēja dekarbonizācija (liela mēroga projekti) – pieejami 1,7 miljardi EUR projektiem, kuros kapitālizdevumi pārsniedz 100 miljonus EUR;

·vispārēja dekarbonizācija (vidējā mēroga projekti) – pieejami 500 miljoni EUR projektiem, kuros kapitālizdevumi ir no 20 miljoniem EUR līdz 100 miljoniem EUR;

·vispārēja dekarbonizācija (maza mēroga projekti) – pieejami 200 miljoni EUR projektiem, kuros kapitālizdevumi ir no 2,5 miljoniem EUR līdz 20 miljoniem EUR;

·tīro tehnoloģiju ražošana – pieejami 1,4 miljardi EUR projektiem, kuros kapitālizdevumi pārsniedz 2,5 miljonus EUR un kuri ir vērsti uz atjaunīgās enerģijas komponentu ražošanu, enerģijas uzkrāšanu, siltumsūkņiem un ūdeņraža ražošanu;

·izmēģinājuma projekti – pieejami 200 miljoni EUR projektiem, kuros kapitālizdevumi pārsniedz 2,5 miljonus EUR un kuri ir vērsti uz padziļinātu dekarbonizāciju. Tika uzskatīts, ka izmēģinājuma projekti piedāvā augstāku inovācijas līmeni, kas izpaužas darbības vidē, bet vēl nebija sagaidāms, ka tie demonstrēs plaša mēroga komerciālu ražošanu.

Projekti tika atlasīti, pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem: siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciāls; inovāciju līmenis; gatavība; atkārtojamība un izmaksu efektivitāte. Pēc ES ETS direktīvas 11 pēdējās pārskatīšanas šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika darīts pieejams arī jūrniecības, autotransporta un ēku būvniecības nozarēm. Vēl viena jauna iezīme bija “papildu punktu” ieviešana, uz kuriem var pretendēt noteiktu veidu projekti.

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumu bija spēkā līdz 2024. gada 8. aprīlim, un rezultātus paredzēts publicēt līdz 2024. gada beigām. Tāpēc šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultāti tiks iekļauti IF 2024. gada ziņojumā. Pirmo reizi projekti, kas iesniegti saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un pārsniedz izvērtēšanas robežvērtības, saņems STEP zīmogu 12 .

3.4Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) ūdeņraža izmēģinājuma 13 izsoles sākšana (“IF23” izsole)

Komisija 2023. gada 23. novembrī sāka pirmo RFNBO ūdeņraža ražošanas izsoli Inovāciju fonda un Eiropas Ūdeņraža bankas 14 finansēšanas instrumenta ietvaros. Šīs atjaunīgā ūdeņraža izsoles galvenie mērķi bija šādi: i) mazināt plaisu starp ražošanas izmaksām un pieprasījuma puses gatavību maksāt; ii) atbalstīt cenu atklāšanas mehānismu un tirgus veidošanos; iii) palīdzēt mazināt risku projektiem un mobilizēt privātās investīcijas un iv) samazināt administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem salīdzinājumā ar regulāriem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Izmēģinājuma izsoles budžets bija 800 miljoni EUR, un tā bija paredzēta, lai atbalstītu RFNBO ūdeņraža ražotājus Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Atbalsts tiks sniegts fiksētas piemaksas veidā uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus. Projekti saņems atbalstu tikai tad, ja būs sertificēta un verificēta atjaunīgā ūdeņraža ražošana. Izsole tika slēgta 2024. gada 8. februārī, un tika iesniegti 132 piedāvājumi no 17 dažādām dalībvalstīm.

Pirmo reizi izsolē tika ieviesta shēma “izsoles kā pakalpojums”, kas ļauj dalībvalstīm savā teritorijā atbalstīt projektus, kuri atbilst kritērijiem, bet kurus IF nav atlasījis budžeta ierobežojumu dēļ. Vācija bija pirmā dalībvalsts, kas izmantoja shēmu “izsoles kā pakalpojums”, sniedzot papildu 350 miljonus EUR budžeta atbalstam Vācijas projektiem.

Šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus rezultāti tiks iekļauti IF 2024. gada ziņojumā.

3.5Pirmo divu projektu atlase ES un “Catalyst” partnerības ietvaros

Papildus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un atjaunīgā ūdeņraža izsolei Inovāciju fonds atbalstīja ES un “Catalyst” partnerību ar budžetu 220 miljonu EUR apmērā (papildus 200 miljoniem EUR no programmas “Apvārsnis Eiropa”), izmantojot “zaļo piemaksu”, kas papildināja InvestEU garantiju.

Partnerību 2021. gadā COP26 Glāzgovā sāka priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, EIB priekšsēdētājs Verners Hoijers un “Breakthrough Energy” dibinātājs Bils Geits. Tās mērķis ir attīstīt liela mēroga zaļo tehnoloģiju projektus Eiropā un palielināt ieguldījumus būtiski svarīgajās klimata tehnoloģijās. Partnerību īsteno saskaņā ar “Breakthrough Energy Catalyst” partnerību, kas atlasītajiem projektiem nodrošina pašu kapitālu un dotācijas, un ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) starpniecību, kura nodrošina kvazikapitāla/riska parāda finansējumu (ko atbalsta zaļās piemaksas, kas papildina InvestEU garantiju), ko papildina pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” dotācijas. Šī ir Inovāciju fonda pirmā pieredze finansējuma piešķiršanā sinerģijā ar citiem ES instrumentiem.

COP28 laikā 2023. gada decembrī partnerība paziņoja par atbalstu pirmajiem diviem projektiem:

· “Ottana” (“Energy Dome”) : projektā “Energy Dome” ir izstrādāts CO2 akumulators Sardīnijā kā daļa no ilglaicīgas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, kuras pamatā ir sašķidrinātais CO2. Šim projektam EIB piešķīra riska parāda aizdevumu 25 miljonu EUR apmērā, ko atbalstīja IF InvestEU garantija.

· “FlagshipONE” (“Ørsted”) 15 : bija paredzēts, ka projektā, kas atrodas Zviedrijā un pieder Dānijas enerģētikas uzņēmumam “Ørsted”, tiks izmantots uztvertais biogēnais CO2 un atjaunīgais ūdeņradis, lai kuģniecības nozarei gadā saražotu aptuveni 55 000 tonnu e-metanola, tādējādi padarot to par Eiropas lielāko integrēto e-metanola ražotni.

Šā ziņojuma publicēšanas laikā partnerības atbalstam tika atlasīts trešais projekts, “Rondo” , kas ietver elektroapsildes tehnoloģiju, bet tika izvērtēti arī citi projekti.

3.6Palīdzība projektu izstrādē (PPI)

IF PPI programmas ietvaros konsultāciju pakalpojumu veidā tiek sniegts īpaši pielāgots atbalsts daudzsološiem projektiem, kurus nevarēja atlasīt to zemāka gatavības līmeņa dēļ. PPI mērķis ir palīdzēt šiem neveiksmīgajiem projektiem turpināt pilnveidot projektu priekšlikumus, tādējādi atvieglojot potenciāli sekmīgus pieteikumus vēlākiem IF uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kā arī citu finansējumu. PPI īsteno EIB.

2023. gadā Komisija nodrošināja PPI 26 projektiem, kuri gada beigās vai nu gaidīja PPI nolīguma parakstīšanu, vai tika īstenoti. Kopš programmas sākuma 39 projektu īstenotāji ir parakstījuši atbalsta nolīgumu un ir pabeigti 32 PPI uzdevumi.

2023. gadā kļuva skaidrs, ka PPI ir pozitīva ietekme. Projekts, kas bija neveiksmīgi pieteikts “LSC 2020” uzaicinājumam, tika izvēlēts “LSC 2022” uzaicinājumā, un no “LSC 2020” uzaicinājuma tika atlasīti vēl arī trīs citi projekti. Līdzīgi arī tika atlasīts neveiksmīgs “SSC 2021” projekts, kad tas tika atkārtoti iesniegts “SSC 2022” uzaicinājumā.

PPI ne tikai dod iespēju projektu īpašniekiem uzlabot savus priekšlikumus, lai nākotnē varētu sekmīgi pieteikties IF finansējumam, bet arī atvieglo piekļuvi citām finansēšanas iespējām. Piemēram, divi projekti, ko atbalstīja PPI programmas ietvaros, tika iekļauti kopīgu interešu projektu (KIP) sarakstā, divi citi projekti, ko finansēja “Breakthrough Energy Catalyst” partnerības ietvaros (tai skaitā projekts “Ottana”, kas tika apstiprināts ES un “Catalyst” partnerības ietvaros), saņēma PPI programmas atbalstu no EIB, un četri papildu projekti saņēma valsts dotāciju piešķīrumus vai saņēma atzinību.

3.7Zināšanu apmaiņas un komunikācijas pasākumi

Zināšanu apmaiņa ir būtiska IF daļa, jo tā atbalsta IF atbalstīto tehnoloģiju vai risinājumu replicēšanu un ātrāku nonākšanu tirgū, tādējādi atvieglojot atgriezeniskās saites sniegšanu politikas jomā.

IF 2023. gadā turpināja organizēt tematiskus zināšanu apmaiņas darbseminārus, veicinot nozaru diskusijas un zinātības apmaiņu starp projektiem, kas saņem IF atbalstu. Šajā gadā notika četri zināšanu apmaiņas pasākumi par: to, kā izveidot CO2 transportēšanas un uzglabāšanas tirgu kopā ar attiecīgiem projektiem no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (30. martā); ūdeņradi (19. septembrī); enerģijas uzkrāšanu (10. oktobrī) un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām (slēgts pasākums 28. novembrī).

2023. gada 19. janvārī Komisija kopā ar CINEA Inovāciju fonda ietvaros organizēja 2023. gada konferenci par tīrajām tehnoloģijām. Pasākums piesaistīja politikas veidotājus, investorus, nozares līderus un citas ieinteresētās personas, kas vairoja publiskā un privātā sektora finansētāju informētību par daudzajām uzņēmējdarbības iespējām, ko piedāvā Inovāciju fonds. Pasākuma laikā klātienē piedalījās 120 dalībnieki, bet tiešraidei tiešsaistē bija pievienojušies aptuveni 2000 dalībnieku, kas liecina par to, ka pasākums aptvēra plašu potenciāli ieinteresēto personu un pieteikumu iesniedzēju loku.

Pēc uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanas Komisija un CINEA organizēja vairākus darbseminārus, lai iepazīstinātu ar uzaicinājumu tekstiem, sniegtu norādījumus par pieteikšanās procesu un atbildētu uz visiem jautājumiem saistībā ar attiecīgajiem uzaicinājumiem.

Komisija 2023. gadā (29. martā un 6. oktobrī) organizēja arī IF ekspertu grupas regulārās pusgada sanāksmes. Šo sanāksmju mērķis bija apkopot dalībvalstu un nozares pārstāvju viedokļus par īstenošanu gada laikā un IF turpmākajām ievirzēm.

3.8Sinerģija ar citiem finansējuma avotiem 

IF mērķis ir nodrošināt sinerģiju un saderību ar citiem investīciju atbalsta instrumentiem, piemēram, iespējamu augšupēju sinerģiju starp to un ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu (t. i., “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa”). Lai veicinātu šādu sinerģiju, 2023. gadā tika veikti īpaši pasākumi.

Piemēram, vairākos attiecīgajos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmas tematos (jo īpaši 4. un 5. kopas ietvaros) pieteikumu iesniedzēji tika mudināti savos priekšlikumos iekļaut uzņēmējdarbības stratēģiju un priekšizpēti, kas vēlāk varētu pavērt ceļu iespējamiem turpmākiem pieteikumiem IF. Turklāt piektajai kopai 2023. gada darba programmā bija iekļauts temats, kas bija veltīts piecu koordinācijas un atbalsta pasākumu (KAP) atbalstam, kuru mērķis bija veicināt sinerģiju starp pamatprogrammas “Apvārsnis” projektiem un Inovāciju fondu. Visi pieci KAP tika uzsākti 2023. gada janvārī.

Turklāt 2023. gada 8. februārī Inovāciju fonds organizēja Eiropas Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas – Inovāciju fonda sinerģijas darbsemināru , kurā pulcējās dalībnieki no augsta gatavības līmeņa pētniecības un inovācijas projektiem, ko finansē no ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmām (jo īpaši “Apvārsnis 2020”), lai izpētītu finansējuma iespējas Inovāciju fonda ietvaros nolūkā ieviest to tehnoloģijas.

4INOVĀCIJU FONDA KOPĒJIE REZULTĀTI 2023. GADA BEIGĀS

4.1Pārskats par regulāro uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultātiem

Līdz 2023. gada beigām Inovāciju fonds jau bija organizējis septiņus regulāros uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un vienu konkursa procedūru. Tā rezultātā 104 projektu attīstītāji bija parakstījuši dotāciju nolīgumus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 3,3 miljardus EUR, un bija atlasīti 17 papildu projekti, kas gatavojās dotācijas nolīguma parakstīšanai 16 . Salīdzinot saņemtos priekšlikumus ar pieejamo budžetu, visos minētajos uzaicinājumos tika pārsniegts pieejamais budžets (vidēji 12 reizes lielajiem projektiem un 5,3 reizes mazajiem projektiem). Tomēr nākamajā diagrammā redzams, ka mazo projektu uzaicinājumiem iesniegto pieteikumu skaits salīdzinājumā ar pirmo uzaicinājumu ir samazinājies: to varētu izskaidrot ar salīdzinoši zemo maksimālo kapitālizdevumu robežvērtību 7,5 miljonu EUR apmērā un to, ka šāda apjoma projekti bieži saņem valsts finansējumu ar mazāku konkurenci un vieglākām pieteikšanās procedūrām.

8. attēls: Dalības rezultātu izvērtēšana – Inovāciju fonda regulārie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

4.2Projektu gatavības līmenis, īstenošanas statuss un problēmas

Līdz 2023. gada beigām attiecībā uz 39 projektiem IF portfelī ir noslēgts nolīgums par finansēšanu, un 12 jau bija sākti īstenot. Liela mēroga projekti plāno sasniegt finansiālo noslēgumu vidēji 20 mēnešu laikā pēc dotācijas nolīguma parakstīšanas (kas nepārsniedz obligāto četru gadu termiņu, kurš minēts IF Deleģētās regulas 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā) un sākt ekspluatāciju 49 mēnešu laikā. Attiecībā uz maza mēroga projektiem attiecīgie vidējie rādītāji ir 15 un 31 mēnesis. Līdz 2023. gada beigām Inovāciju fonds projektiem bija izmaksājis kopumā 120,9 miljonus EUR lielu dotāciju.

9. attēls: IF portfeļa projektu gatavības līmenis 2023. gada beigās

 

Neraugoties uz atlasīto projektu ievērojamo gatavību un kvalitāti, inovatīvu tehnoloģiju izstrāde ietver noteiktus riskus, kas dažkārt materializējas īstenošanas laikā. Tā rezultātā dotācijas nolīgums var tikt grozīts vai projekts var tikt izbeigts.

Kopš IF dibināšanas ir grozīti 45 dotāciju nolīgumi. Gandrīz 30 % gadījumu piegādes ķēdes traucējumu dēļ ir aizkavējušies termiņi. Citi biežāk sastopamie grozījumu iemesli ir kavēšanās atļauju piešķiršanā, izmaiņas, kas ietekmē projekta konsorciju, finansējuma nodrošināšanas problēmas un nebūtisku finansiālu vai tehnisku aspektu pārskatīšana.

2023. gadā dotāciju nolīgumi tika izbeigti tikai attiecībā uz diviem projektiem 17 :

· “BIOZIN” (atlasīts “LSC 2020” ietvaros, izbeigts 2023. gada jūlijā). Projekta mērķis bija attīstīt pirmo iestrādājamās biodegvielas ražotni komerciālā mērogā, izmantojot “Shell” patentēto integrēto hipropirolīzi un hidrokonversiju (IH2). Pēc tehnoloģijas atkārtotas izvērtēšanas attīstītājs mainīja savas uzņēmējdarbības prioritātes.

· “BCP” (atlasīts “SSC 2020” ietvaros, izbeigts 2023. gada novembrī). Projekta mērķis bija atgūt un atkārtoti izmantot atlikumsiltumu no krāšņu izgarojumiem pludinātā stikla ražošanas procesā. Projektā neizdevās pārvarēt nenoteiktību attiecībā uz to, kur galu galā tiks izvietotas stacijas.

4.3Ģeogrāfiskais sadalījums 

55 % projektu ir īstenoti piecās valstīs: Spānijā (17), Zviedrijā (11), Vācijā (12), Francijā (10) un Nīderlandē (8). Tomēr piešķirto dotāciju īpatsvars ir atšķirīgs – visvairāk līdzekļu (1,07 miljardi EUR) ir piešķirts Vācijas projektiem, kam seko Zviedrija (964 miljoni EUR) un Beļģija (670,7 miljoni EUR). Portfelī esošo projektu skaits no Austrumeiropas un Centrāleiropas joprojām ir salīdzinoši mazs.

10. attēls: Projektu ģeogrāfiskais sadalījums IF portfelī 18

IF finansējuma ģeogrāfisko sadalījumu var salīdzināt arī kā svērto IKP un ES ETS tirgus daļu katrā valstī. No šāda viedokļa raugoties, var uzskatīt, ka tādas valstis kā Vācija, Itālija, Īrija un Austrija joprojām nav pietiekami pārstāvētas to teritorijā piešķirtā finansējuma apjoma ziņā.

11. attēls: Salīdzinājums starp katrai valstij piešķirtajām dotācijām un katras valsts daļu Eiropas IKP un ES ETS

Lai gan faktiskā ģeogrāfiskā līdzdalība IF tiek cieši uzraudzīta, ir pāragri izdarīt secinājumus par to, cik lielā mērā ir notikusi ģeogrāfiski līdzsvarota īstenošana. 2023. gadā “LSC 2022” tika apstiprināti seši liela mēroga projekti piecās jaunās valstīs (Austrijā, Horvātijā, Čehijā, Dānijā, Īrijā) un “SSC 2022” ietvaros tika atlasīti pirmie maza mēroga projekti Dānijā, Grieķijā, Ungārijā un Latvijā.

12. attēls: Pieņemamie un atbilstīgie priekšlikumi, kas saņemti no katras valsts un katrā uzaicinājumā

Tomēr, lai risinātu jautājumu par to, ka dažās dalībvalstīs ir mazāk pieteikumu un apstiprināto projektu (kā parādīts iepriekšējā diagrammā), IF veicina vairākas iniciatīvas, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot projektu pieteikumu kvalitāti un tādējādi uzlabotu ģeogrāfisko līdzsvaru. Tie ietver PPI, īpašu tehnisko palīdzību dalībvalstīm ar zemu faktisko līdzdalību un īpašas apmācības sesijas valstu kontaktpunktiem (VKP).

Inovāciju fonds piedāvā PPI apvienojumā ar apmācību kursiem VKP, lai palīdzētu sasniegt ģeogrāfisko līdzsvaru visā Eiropā. Tomēr, kā parādīts diagrammā iepriekš, šā mērķa sasniegšana saņemto un apstiprināto projektu ziņā ir izrādījusies sarežģīta. Tāpēc Inovāciju fonda Deleģētā regula tika pārskatīta, lai iekļautu tehnisko palīdzību dalībvalstīm ar zemu faktisko līdzdalību. Tās mērķis ir stiprināt konkrētu dalībvalstu spējas atbalstīt projektu iesniedzējus to teritorijā, veicot vajadzību izvērtējumu un īstenojot risinājumus nepilnību novēršanai.

4.4Atbalstītās nozares

Inovāciju fonds savā portfelī projektus iekļauj četrās galvenajās kategorijās: i) oglekļa uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana (CCS); ii) energoietilpīgas nozares (EII); iii) enerģijas uzkrāšana (ES) un iv) atjaunīgā enerģija (RES). Projektus var klasificēt arī piektajā hibrīdkategorijā, ja tie apvieno oglekļa uztveršanas tehnoloģijas un rūpnieciskās dekarbonizācijas darbības. Līdz 2023. gada beigām lielākā daļa atbalstīto projektu bija klasificēti kā EII, un 59 projekti veidoja 53 % no kopējām piešķirtajām dotācijām.

13. attēls: Apstiprināto projektu kategorijas

Nozares, kurās IF portfelī ir vislielākais projektu skaits, ir šādas: ūdeņradis (16), cements un kaļķi (12), atjaunīgās enerģijas komponentu ražošana (11) un ķimikālijas (10). Lielākais finansējuma atbalsts (1,9 miljardi EUR) ir piešķirts cementa un kaļķu nozarei, kurai ir nepieciešams liels finansējums, jo, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, tā joprojām lielā mērā paļaujas uz oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām.

14. attēls: Nozares, kurās apstiprināti projekti

4.5Novērstās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas

Paredzams, ka 104 projekti Inovāciju fonda 2023. gada portfelī to pirmajā darbības desmitgadē novērsīs kopumā 442 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta, kas atbilst vidēji 68 EUR dotāciju finansējumam uz kilogramu novērstā CO2 ekvivalenta. 

15. attēls: Emisijas, kuras paredzēts novērst darbības pirmajā desmitgadē



5SECINĀJUMI 

IF ir kļuvis par svarīgu instrumentu ES klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, atbalstot neto nulles emisiju mērķi, izstrādājot inovatīvas tehnoloģijas un sasniedzot ES politikas mērķus. Paredzams, ka līdz 2023. gada beigām 104 projekti, kuriem piešķirts IF dotāciju atbalsts gandrīz 6,5 miljardu EUR apmērā 20 nozarēs, pirmajā darbības desmitgadē novērsīs 442 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. Salīdzinājumam tas ir aptuveni 14 % no ES kopējām SEG emisijām 2022. gadā.

IF uzaicinājumos attiecībā uz liela mēroga projektiem pastāvīgi tiek pārsniegts pieejamais finansējums gan saņemto, gan pozitīvi novērtēto priekšlikumu skaita ziņā (pozitīvi novērtēto priekšlikumu apjoms pārsniedz pieejamo finansējumu vidēji 3,25 reizes). Tas liecina par lielo interesi par fondu Eiropas tirgū un nodrošina augstu konkurences līmeni starp projektiem. Tomēr tas arī liecina, ka šāda veida finansējums ES līmenī ir ļoti nepieciešams, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos. “LSC 2022” arī ir guvis panākumus, saņemot 239 pieteikumus, no kuriem 81 pārsniedza minimālos novērtēšanas sliekšņus un 36 pieteikumi galu galā tika apstiprināti. Šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus organizēšana četros dažādos tematos izrādījās pozitīva, jo radīja konkurenci starp līdzīgiem projektiem, un tāpēc tas tika atkārtots “IF23” uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kurā attiecībā uz visiem četriem tematiem atkal tika pārsniegts pieejamais budžets.

Tomēr interese par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus maza mēroga projektiem ir bijusi mazāka, nekā gaidīts. To varētu izskaidrot ar zemo kapitālizdevumu maksimālo apjomu 7,5 miljonu EUR apmērā, jo šāda apjoma projektiem bieži vien ir piekļuve valsts finansējumam ar mazāku konkurenci un vieglākām pieteikšanās procedūrām. Šā iemesla dēļ “IF23” tika izstrādāts tā, lai tajā iekļautu trīs lielumu projektus (lielus, vidējus, mazus), un “mazajiem” projektiem maksimālais kapitālizdevumu apjoms tika palielināts līdz 20 miljonu EUR.

2023. gadā Inovāciju fonds sekmīgi ieviesa jaunus piešķiršanas mehānismus un rekordīsā laikā spēja izveidot konkursa procedūru, lai atbalstītu RFNBO ūdeņraža ražotājus EEZ, kas tika kombinēta ar iespēju dalībvalstīm apvienot papildu resursus, izmantojot shēmu “izsoles kā pakalpojums”, tādējādi atvieglojot valsts atbalsta apstiprināšanu. Inovāciju fonds arī veicina finansējuma apvienošanu ar citiem ES instrumentiem, izmantojot ES un “Catalyst” partnerību, kas ļauj konkrētiem projektiem saņemt EIB riska parāda finansējumu programmas InvestEU ietvaros.

Turklāt saskaņā ar 2022. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus Inovāciju fonds pastāvīgi uzlaboja savu ģeogrāfisko līdzsvaru, pirmo reizi apstiprinot projektus vairākās jaunās valstīs. Tika grozīta arī Inovāciju fonda Deleģētā regula, lai iekļautu tehnisko palīdzību dalībvalstīm ar zemu faktisko līdzdalību. Lai stiprinātu konkrētu dalībvalstu spējas atbalstīt projektu iesniedzējus to teritorijā, veicot vajadzību izvērtējumu un īstenojot risinājumus nepilnību novēršanai. 

2021. gadā sāka darboties EIB īstenotā PPI programma. 2023. gada beigās tās ietvaros 17 projektiem joprojām tika palīdzēts uzlabot to izstrādi un nodrošināt to pietiekamu gatavību, lai pieteiktos un saņemtu finansējumu. Tā rezultātā pieci atkārtoti iesniegtie projekti uzlaboja savus rezultātus un tika atlasīti IF finansējuma saņemšanai.

Visa gada laikā IF pildīja savas zināšanu apmaiņas un spēju veidošanas saistības: turpinot veidot sinerģiju ar citiem ES finansējuma avotiem; organizējot informatīvās dienas par saviem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un zināšanu apmaiņas pasākumus starp atbalstītajiem projektiem un galvenajām nozaru ieinteresētajām personām un izvēršot pieejamus informācijas rīkus, lai atvieglotu jaunu pieteikumu iesniegšanu. IF arī vienkāršoja savas pieteikšanās procedūras. 2023. gadā “attiecīgo izmaksu” aprēķināšanas metodika tika vienkāršota, samazinot pieejamo metodiku skaitu no trim uz divām (atceļot “izlīdzināšanas izmaksas”) un padarot “nav atsauces iekārtas” par standarta metodiku. Izsoļu izveide 2023. gadā arī palīdzēja ieviest piešķiršanas mehānismus, kas pieteikumu iesniedzējiem rada mazāku administratīvo slogu.

Inovāciju fonds 2024. gadā turpina darbu, apstiprinot projektus, kas iesniegti “IF23” uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un izmantojot “IF23” izsoli; tas arī izstrādā shēmas “izsoles kā pakalpojums”, kas var palīdzēt tā instrumentiem piesaistīt papildu dalībvalstu budžetus. Fonds arī turpmāk būs svarīgs instruments, kas reaģēs uz steidzamām politikas vajadzībām, vienlaikus atvieglojot pieteikumu iesniegšanu, vienkāršojot un paātrinot līdzekļu izmantošanu.

(1)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”), OV L 243, 9.7.2021.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK, OV L 63, 28.2.2023.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1805 (2023. gada 13. septembris) par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK, OV L 234, 22.9.2023.

(5)

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ES stratēģija atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāla atraisīšanai klimatneitrālas nākotnes vārdā, COM/2020/741 final.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK, OV L 191, 28.7.2023.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724, OV L, 2024/1735, 28.6.2024.

(8)

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Ceļā uz vērienīgu rūpniecisko oglekļa pārvaldību ES, COM/2024/62

(9)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/856, atjaunināta 2023. gada 21. novembrī.

(10)

Tika izmantots noteikums par elastību, kas ļauj par līdz pat 20 % palielināt pieejamo budžetu.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.

(12)

ES jaunā kvalitātes zīme, ko piešķirs augstas kvalitātes projektiem, kuri veicina Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP) mērķu sasniegšanu. STEP zīmoga mērķis ir šiem projektiem atvieglot piekļuvi turpmākām publiskā un privātā sektora atbalsta iespējām.

(13)

Šī pirmā izsole tika uzskatīta par “izmēģinājumu”, un no tās gūtā pieredze tiks izmantota turpmākajās izsolēs.

(14)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Ūdeņraža banku, COM/2023/156 final.

(15)

 Šā ziņojuma publicēšanas laikā “Ørsted” paziņoja, ka izbeigs projektu. 

(16)

Šie projekti, kas atlasīti “SCC 2022” ietvaros, līdz 2023. gada beigām vēl nebija apstiprināti, un tāpēc tie tiks iekļauti IF 2024. gada ziņojumā.

(17)

Abos gadījumos līguma izbeigšanas brīdī izmaksa nebija notikusi. Neizmaksātie līdzekļi tiks ieskaitīti Inovāciju fonda budžetā.

(18)

Tikai projekti ar parakstītiem dotāciju nolīgumiem (2023. gada beigās attiecībā uz projektiem, kas atlasīti “SSC 2022” ietvaros, vēl nebija parakstīti dotāciju nolīgumi).