European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/1540

7.7.2026

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/1540

(2026. gada 6. jūlijs),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importētām jaunām gumijas pneimatiskajām riepām, kuras paredzētas vieglajiem automobiļiem, autobusiem vai kravas furgoniem un kuru slodzes indekss nepārsniedz 121 (“riepas”)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 21. maijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “Ķīna” jeb “ĶTR”) izcelsmes importētām jaunām gumijas pneimatiskajām riepām, kuras paredzētas vieglajiem automobiļiem, autobusiem vai autofurgoniem un kuru slodzes indekss nepārsniedz 121. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2025. gada 7. aprīlī iesniedza koalīcija pret riepu negodīgu importu (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepu Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Reģistrēšana

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/1538 (“reģistrācijas regula”) (3) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

1.3.   Ieinteresētās personas

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Tika uzklausīts 4M Pro&Invest Sp. z o.o. (“4M Pro&Invest”), kas ir nesaistīts izmeklējamā ražojuma tirgotājs, kā arī vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu importētāju koalīcija (“PC-LL importētāju koalīcija”), kas pārstāv divus nesaistītus izmeklējamā ražojuma importētājus, proti, Deldo Autobanden NV (“Deldo”) un Interpneu Handelsgesellschaft mbH (“Interpneu”).

1.4.   Lūgums saglabāt anonimitāti

(7)

Vairāki Savienības ražotāji (sūdzības iesniedzēji vai atbalstītāji) pieprasīja anonimitāti, kas aptvertu visu izmeklēšanu, apgalvojot, ka pastāv būtiskas nelabvēlīgas ietekmes risks represīvu pasākumu veidā. Komisija uzskatīja, ka personām ir pamatots iemesls pamatregulas 19. panta 1. punkta nozīmē, un piešķīra šiem uzņēmumiem konfidencialitāti attiecībā uz to identitāti.

(8)

Citi Savienības ražotāji, kas pieteicās, nepieprasīja anonimitāti. Tomēr, ņemot vērā risku, ka Savienības ražotāji, kuriem tika piešķirta anonimitāte, varētu tikt identificēti dedukcijas ceļā, anonimitāte bija jāattiecina arī uz Savienības ražotājiem, kuri pieteicās, bet nepieprasīja anonimitāti.

1.5.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(9)

Vairākas personas iesniedza piezīmes par sūdzību un lietas sākšanu.

(10)

Divi nesaistīti importētāji – Deldo un Interpneu – apgalvoja, ka sūdzības publiski pieejamā versija ir pārmērīgi rediģēta un neļāva personām veikt sūdzības iesniedzēju apgalvotā kaitējuma pilnīgu novērtējumu. Šajā sakarā tie pieprasīja, lai sūdzības publiski pieejamajā versijā papildus indeksiem tiktu iekļauti diapazoni, kā arī ES kopējā pārdošanas apjoma un peļņas procentuālā daļa katrā līmenī. Ķīnas Kaučuka rūpniecības asociācija (“CRIA”) apgalvoja, ka pārmērīgas konfidencialitātes ievērošana attiecībā uz Savienības ražošanas nozares datiem, it īpaši makroekonomiskajiem rādītājiem (Savienības ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu), neļāva tai pilnībā izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

(11)

CRIA, Deldo, Interpneu un Giti Tyre Fujian Company Ltd. (“GITI Group”), kas ir ražotājs eksportētājs, apstrīdēja to, ka sūdzībā ir pietiekami pierādīts kaitējums Savienības ražošanas nozarei. Minētās ieinteresētās personas apgalvoja, ka 1. un 2. līmenī kaitējuma nav, jo lielākā daļa rādītāju, piemēram, pārdošanas apjoms Savienībā, tirgus daļa un rentabilitāte, saglabājās stabili vai pat uzlabojās izmeklēšanas perioda beigās. Turklāt, ņemot vērā to, ka 1. un 2. līmeņa ražojumu imports no Ķīnas praktiski nenotika, šīs četras ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu, ja tāds vispār bija, nevarēja radīt imports no Ķīnas.

(12)

CRIA un GITI Group arī apgalvoja, ka līmeņi nav savstarpēji aizstājami / savstarpēji nekonkurē un tāpēc 3. līmeņa ražojumu imports no Ķīnas nerada lejupvērstu cenu spiedienu uz augstākajiem līmeņiem.

(13)

Attiecībā uz sūdzības nekonfidenciālajā versijā pieejamo informāciju Komisija uzskatīja, ka indeksētie skaitļi atspoguļo konfidenciāli sniegto datu tendences un tādējādi atbilst jēgpilna kopsavilkuma kritērijam. Turklāt Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi gan par kaitējumu, gan cēloņsakarību, lai sāktu izmeklēšanu, kas aptver visus trīs līmeņus. Šajā ziņā sūdzībā tika pierādīts, ka sūdzības iesniedzēju ražošanas apjoms, jauda un jaudas izmantojums, kā arī pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem samazinājās katrā līmenī un visstraujāk – 3. līmenī. Lai gan pārdošanas cenas pieauga, pieaugums bija mazāks par ražošanas izmaksu pieauguma tempu, tāpēc rentabilitāte katrā no trim līmeņiem samazinājās. Turklāt sūdzībā bija arī parādīts, ka šī sūdzības iesniedzēju ekonomiskās situācijas būtiskā pasliktināšanās notika vienlaikus ar importa no Ķīnas apjomu ievērojamu pieaugumu par cenām, kas bija zemākas par sūdzības iesniedzēju cenām gan visā ražojuma tvērumā, gan 3. līmenī atsevišķi, kur bija koncentrēta lielākā daļa importa no Ķīnas. Sūdzībā bija arī paskaidrots, kā līmeņi savstarpēji konkurē un kā zemāko līmeņu imports un cenas ietekmē augstākos līmeņus. Iepriekš minētie pierādījumi tika uzskatīti par pietiekamiem procedūras sākšanas posmā, un izmeklēšana tos lielākoties apstiprināja. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(14)

Turklāt CRIA, Deldo, Interpneu, Hankook Group un GITI Group iesniedza papildu piezīmes par dažādiem kaitējuma rādītājiem, cēloņsakarības trūkumu un Savienības interesēm. Tās ir sīki izklāstītas un aplūkotas attiecīgi 4.6., 5. un 7. iedaļā.

1.6.   Atlase

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

Savienības ražotāju atlase

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas apjoma reprezentativitāti Savienībā katram tirgus segmentam (1., 2. un 3. līmenim) laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kā arī ģeogrāfiskajām atrašanās vietām. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcija veidoja vairāk nekā 14,5 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(17)

Piezīmes netika saņemtas, un tādējādi tika apstiprināta provizoriskā izlase. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

Nesaistīto importētāju atlase

(18)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(19)

Četri nesaistīti importētāji (Deldo, Delticon, AG (“Delticon”), Interpneu un 4M Pro&Invest) sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem nesaistītiem importētājiem (Deldo un Delticon), pamatojoties uz attiecīgā ražojuma lielāko importa apjomu. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases veidošanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem.

(20)

Piezīmes par ierosināto izlasi iesniedza viens ražotājs eksportētājs – Triangle Tyre Co., Ltd. (“Triangle Tyre”) – un 4M Pro&Invest. Abas personas apgalvoja, ka abi izlasē iekļautie uzņēmumi nav reprezentatīvi plašākam importētāju lokam, jo tie abi ir liela mēroga importētāji, kas darbojas ar salīdzinoši zemākiem peļņas procentiem, jo tiem ir labāka spēja aizstāvēt savas intereses un tie var izmantot apjomradītus ietaupījumus. Turklāt abiem uzņēmumiem nozīmīgu daļu no to pārdošanas portfeļa veido pašzīmola ražojumi. Triangle arī piebilda, ka izlase nav reprezentatīva, jo viens no importētājiem galvenokārt ir tiešsaistes izplatītājs. 4M Pro&Invest arī norādīja, ka abi importētāji atrodas Rietumeiropā, eurozonā, un tāpēc tie pienācīgi neatspoguļo daudzveidīgā Savienības tirgus ekonomisko realitāti. 4M Pro&Invest turklāt apgalvoja, ka tas būtu bijis jāiekļauj izlasē, jo tas ir MVU kategorijas uzņēmums no Austrumeiropas un ir iesaistīts “nišas riepu” importā.

(21)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Komisija uzskatīja, ka tā var izveidot izlasi tikai no tiem pieejamiem nesaistītajiem importētājiem, kuri sniedza atbildes uz atlases jautājumiem un kuri visi (izņemot 4M Pro&Invest) ir diezgan līdzīgi, t. i., lieli importētāji ar plašu ražojumu portfeli, ieskaitot pašzīmola ražojumus, kuri darbojas Rietumeiropā. Izlasē tika iekļauti divi importētāji ar vislielākajiem importa apjomiem, jo tie tika uzskatīti par visreprezentatīvākajiem apjoma ziņā. Attiecībā uz 4M Pro&Invest prasību tikt iekļautam izlasē Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā šā uzņēmuma specifisko importēto ražojumu portfeli, ko gandrīz pilnībā veido “nišas riepas”, kā arī kopumā ļoti ierobežoto importa apjomu (kas atbilst mazāk nekā 0,01 % importa no Ķīnas apjoma 2024. gadā), tā iekļaušana būtiski neuzlabotu izlases reprezentativitāti un jebkurā gadījumā tam nebūtu būtiskas ietekmes uz konstatējumiem (īpatsvaru), kas attiecas uz nesaistītajiem importētājiem.

(22)

Saņēmusi Delticon paziņojumu par to, ka tas nesniegs atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija informēja personas, ka ir nolēmusi aizstāt šo importētāju ar Interpneu, nākamo lielāko importētāju attiecīgā ražojuma importa apjoma ziņā. Pēc tam gan Deldo, gan Interpneu informēja Komisiju, ka nesniegs atbildes uz anketas jautājumiem.

(23)

Kā minēts 21. apsvērumā, 4M Pro&Invest netika uzskatīts par reprezentatīvu importētāju. Tāpēc Komisija neprasīja uzņēmumam sniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

Ražotāju eksportētāju atlase

(24)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(25)

Kopumā 51 ražotājs eksportētājs / ražotāju grupa no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no divām grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko var pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm.

(26)

Izlasē tika iekļauti Shandong Yongsheng Rubber Group Co., Ltd (“Shandong Yongsheng”) un Hankook Group, kas, pamatojoties uz atlases posmā saņemto informāciju, izmeklēšanas periodā veidoja 21,7 % no aplēstā kopējā uz Savienību eksportētā Ķīnas Tautas Republikas riepu apjoma. Piezīmes par izlasi tika saņemtas no sūdzības iesniedzēja, CRIA un sešiem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportētāju grupām – uzņēmumiem Cheng Shin Tire and Rubber Co., Ltd. un Cheng Shin Rubber Ind., Ltd. (“Cheng Shin Group”), GITI Group, Hankook Group, Kumho Tire Co., Inc (“Kumho”), Qingdao Nexen Tire Corporation (“Nexen”) un Triangle Tyre.

(27)

Ieinteresētās personas galvenokārt iesniedza piezīmes par izlases reprezentativitāti attiecībā uz tirgus iedalījumu dažādos segmentos (“līmeņi”) (4), un piecas izlasē neiekļautas ražotāju eksportētāju grupas lūdza tās iekļaut izlasē vai veltīt tām atsevišķu pārbaudi.

(28)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vairāk nekā 90 % no importa no Ķīnas Savienībā bija 3. līmeņa riepas (budžeta riepu segments) un ka tikai mazāk nekā 10 % bija Hankook Group ražotās 1. vai 2. līmeņa riepas (5). Tas apgalvoja, ka, tā kā Hankook īpatsvars izlasē ir 50–60 %, tādējādi izlasē ir iekļauts pārmērīgi liels 1. vai 2. līmenī veiktā importa apjoms, tāpēc izlase nav reprezentatīva kopējam importam, kas veikts no Ķīnas, tirgus segmentu un vidējās cenas ziņā. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka saskaņā ar Tiesas nolēmumu lietā Fliesen-Zentrum (6) katra ražojuma veida vidējām importa cenām jābūt pēc iespējas tuvākām attiecīgā ražojuma importa vidējai cenai Savienībā un importam pēc iespējas precīzāk jāatspoguļo spiediens uz cenām, ko piedzīvo Savienības ražošanas nozare. Tas apgalvoja, ka kaitējuma un dempinga starpības, kuru pamatā ir pašreizējā izlase, nenovērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tas pieprasīja izslēgt Hankook Group no izlases un aizstāt to ar citu ražotāju. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka, iespējams ir paziņoti nepareizi dati par Shandong Yongsheng importa apjomu, ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, un, ja tas tā ir, Komisijai uzņēmums būtu jāizslēdz no izlases.

(29)

CRIA apgalvoja, ka, ņemot vērā Ķīnas ražotāju ražoto un eksportēto riepu daudzveidību, atšķirīgos pārdošanas kanālus un tirgus segmentāciju, izlase, kurā ietilpst tikai divi no 56 Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri iesniedza atlases veidlapas, nav reprezentatīva. Tā apgalvoja, ka izlase, kas veido tikai 21,7 % no kopējā eksporta apjoma, nav pietiekami reprezentatīva Ķīnas ražotāju eksportētāju situācijai un ka Komisijai būtu jāpaplašina izlase, pievienojot vēl divus uzņēmumus. Tā apgalvoja, ka Komisijai ir pietiekami daudz laika, lai paplašinātu izlasi, un ka tai būtu arī jāapsver un jāapstiprina lūgumi piemērot individuālas dempinga starpības.

(30)

Cheng Shin Group uzskatīja, ka izlase, kas veido 21,7 % no aplēstā kopējā eksporta apjoma, ir pārāk maza, nesamērīga un nereprezentatīva Ķīnas importam Savienībā. Uzņēmums apgalvoja, ka, pēc tā domām, Cheng Shin Group iekļaušana šajā procedūras posmā, kad ir pietiekami daudz laika un personāla, lai varētu pārbaudīt kādu papildu uzņēmumu, palielinātu izlases reprezentativitāti. Atšķirībā no vairākuma Ķīnas ražotāju tas i) ražo ar saviem zīmoliem (Maxxis un CST), ii) piegādā ražojumus oriģinālā aprīkojuma ražotāju (“OAR”) tirgum, tajā skaitā tādiem uzņēmumiem kā BMW, Volkswagen un PSA, iii) iegulda ievērojamus resursus pētniecībā un izstrādē (“R & D”) un iv) iegādājas dabisko un sintētisko kaučuku tiešā veidā no avotiem ārpus Ķīnas, tāpēc tā ražošanas izejresursus neietekmē kropļojumi. Uzņēmums arī apgalvoja, ka tā iekļaušana izlasē uzlabotu segmentu aptvērumu, jo tas ražo riepas, kas ir plaši atzītas kā piederīgas augstāka līmeņa segmentam.

(31)

GITI Group uzskatīja, ka, tā kā uzņēmums ir viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais 2. līmeņa ražotājs Ķīnā, tas būtu jāiekļauj ražotāju eksportētāju izlasē. Tas apkalpo gan OAR, gan pēcpārdošanas (nomaiņas riepu) tirgus segmentus, iegūst ievērojamu daļu izejmateriālu starptautiskajos tirgos, atbilst Atmežošanas regulas prasībām un jau sadarbojās izmeklēšanā par konkrētām autobusiem vai kravas furgoniem paredzētām riepām (7), un tas atvieglotu pašreizējo pārvaldību un līdz minimumam samazinātu Komisijas administratīvo slogu. GITI Group arī atsaucās uz lietu Fliesen-Zentrum, apgalvojot, ka Komisijai būtu jāveido izlase tā, lai katra ražojuma veida vidējās importa cenas ir pēc iespējas tuvākas reālajai vidējai cenai, un ka šajā gadījumā izlasē nav iekļauti 2. līmeņa uzņēmumi. Uzņēmums arī atsaucās uz izmeklēšanu par saules enerģijas paneļiem (8), kurā Komisija eksportētāju izlasē skaidri iekļāva lielākos katra attiecīgā ražojuma veida ražotājus, un uz izmeklēšanu par Biodiesel (9), kurā Komisija iekļāva papildu uzņēmumu, lai uzlabotu importa no Ķīnas reprezentativitāti attiecībā pret Savienības ražošanas nozares ražojumu klāstu un atvieglotu importa cenu un Savienības cenu salīdzināšanu. GITI Group arī apgalvoja, ka, izslēdzot 2. līmeņa uzņēmumus, Komisija nevar noteikt cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu katram tirgus segmentam un, tā kā aptuveni 25 % Savienības ražošanas nozares darbojas 2. līmenī, jebkādi secinājumi par Savienības ražošanas nozares stāvokli un importa no Ķīnas ietekmi būtu nopietni apšaubāmi.

(32)

Hankook Group uzskatīja, ka izlase pienācīgi atspoguļo tirgus segmentāciju. Uzņēmums nepiekrita sūdzības iesniedzēja argumentiem, ka tas būtu jāizslēdz no izlases. Uzņēmums apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulā noteikto izlasei kā kopumam ir jāatspoguļo ražotāju eksportētāju ekonomiskie un komerciālie apstākļi, bet tā nenosaka, ka katram atsevišķam uzņēmumam būtu precīzi jāatspoguļo Ķīnas PC-LL riepu eksportētāju tirgus situācija. Tāpēc Hankook Group iekļaušana izlasē pareizi atspoguļo tirgus situāciju. Otrkārt, tā kā ražojuma tvērumā ietilpst 1., 2. un 3. līmenis, Hankook Group uzskatīja, ka Komisija pamatoti izvēlējās ražotājus, kas pārdod riepas segmentos ārpus 3. līmeņa, jo pretējā gadījumā ražojumu tvērumā tiktu atspoguļots tikai 3. līmenis. Treškārt, Hankook Group uzskatīja, ka Kumho un GITI Group eksportē uz Savienību 2. līmeņa riepas un tāpēc 2. līmeņa riepu īpatsvars veido vairāk nekā 20 % no kopējā importa. Turklāt Hankook Group apgalvoja, ka Tiesas paziņojums lietā Fliesen-Zentrum, ka izlasei “pēc iespējas precīzāk jāatspoguļo spiediens uz cenām, ko piedzīvo Savienības ražošanas nozare”, nenozīmē, ka būtu jāatlasa tikai tie uzņēmumi, kuriem ir viszemākās cenas, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, – izslēdzot augstākas cenas, cenu spiediens tiktu mākslīgi palielināts. Tāpēc Hankook Group apgalvoja, ka tam būtu jāpaliek izlasē.

(33)

Kumho apgalvoja, ka izlase neatspoguļo ne lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi izmeklēt, ne sadrumstalotā riepu tirgus iezīmes. Tas uzskatīja, ka izlasē it īpaši jāņem vērā tirgus segmenti (līmeņi) un cenu atšķirības. Kumho norādīja, ka izmeklēšanā par konkrētām autobusiem un kravas furgoniem paredzētām riepām izlase aptvēra 37 % no eksporta apjoma. Tas arī uzskatīja, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa īpatsvars 21,7 % apmērā varētu būt pārspīlēts, jo izlasē iekļautie uzņēmumi varētu būt pārspīlējuši savus eksporta apjoma datus. Atsaucoties uz spriedumu lietā Fliesen-Zentrum, tas apgalvoja, ka galīgajā izlasē būtu jāiekļauj imports par cenām, kas atspoguļo vidējās importa cenas. Tādējādi izlase būtu jāpaplašina, lai atspoguļotu tirgus situāciju un precīzi noteiktu antidempinga maksājumu “visiem pārējiem” uzņēmumiem. Kumho arī uzskatīja, ka tas būtu piemērots iekļaušanai izlasē kā 2. līmeņa uzņēmums, jo tā cenu veidošanas politika atšķiras gan no Hankook Group, gan no Shandong Yongsheng. Uzņēmums uzskatīja, ka tā iekļaušana izlasē palielinātu reprezentativitāti un neradītu papildu slogu, ņemot vērā Kumho vienkāršo korporatīvo struktūru.

(34)

Nexen apgalvoja, ka ierosinātā izlase nepietiekami atspoguļo tirgus dalījumu līmeņos un ka starp segmentiem pastāv būtiskas atšķirības ražojumu izstrādes, ražošanas procesu, kvalitātes kontroles, tirdzniecības stratēģiju un cenu ziņā. Uzņēmums apgalvoja, ka tas būtu jāiekļauj izlasē, jo tas ir viens no 20 pasaules lielākajiem riepu ražotājiem un apkalpo gan OAR, gan pēcpārdošanas tirgu. Tā kā uzņēmums ir Eiropas Riepu un kaučuka ražotāju asociācijas (“ETRMA”) biedrs un tam ir ražotnes Savienībā, tam nav stimula rīkoties pretēji Savienības interesēm un tas konsekventi pārskata savu cenu veidošanas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka netiek radīti tirgus izkropļojumi vai dempings.

(35)

Triangle Tyre apgalvoja, ka katram izlasē iekļautajam uzņēmumam ir atšķirīgs uzņēmējdarbības modelis un ka citās izmeklēšanās Komisija atlasīja trīs uzņēmumus. Triangle arī norādīja, ka attiecīgā ražojuma tirgus ir unikāls tirgus ar atšķirīgiem tirgus segmentiem (līmeņiem) un, tā kā Triangle uzņēmējdarbības modelis atšķiras no izlasē iekļauto uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļa un izlases reprezentativitātes palielināšanai, tas būtu jāiekļauj izlasē.

(36)

Komisija ņēma vērā visas dažādu personu iesniegtās piezīmes.

(37)

Pirmkārt, Komisija atgādināja – kā personām tika paziņots 2025. gada 3. jūnija paziņojumā, izlases veidošanas kritērijs bija eksporta apjoms uz Savienību. Izlase, kurā iekļauti divi uzņēmumi ar lielāko eksporta uz Savienību apjomu, proti, Hankook Group un Shandong Yongsheng, tomēr aptver divus tirgus segmentus, jo Hankook Group darbojas gan 2., gan 3. līmenī. Tā kā, pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju un kā apstiprināts izmeklēšanā, 1. līmeņa riepas uz Savienību netiek importētas, izlase tādējādi maksimāli aptver dažādus līmeņus.

(38)

Otrkārt, abi uzņēmumi, no kuriem viens ir liela grupa, pārstāv maksimālo uzņēmumu skaitu, ko Komisija varēja izmeklēt atvēlētajā laikā. Tāpēc Komisija atkārtoti uzsvēra, ka izlases veidošanā izmantotie kritēriji bija balstīti uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību izmeklēšanas periodā, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(39)

Visbeidzot, Komisija atgādināja, ka Komisijai ir rīcības brīvība pieņemt galīgo lēmumu par izmeklējamo uzņēmumu skaitu un ražojumu veidu aptvērumu, un skaits un aptvērums ir atkarīgs no katras lietas apstākļiem. Tāpēc tam, ka citās izmeklēšanās tika izveidota lielāka izlase, šajā lietā nav nozīmes.

(40)

Pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju, Savienības ražošanas nozare ir pārstāvēta visos līmeņos, un pārdošanas apjoms 1. līmenī ir lielāks nekā 2. un 3. līmenī kopā. Ierosinātā izlase aptver abus līmeņus, ko ražo un uz Savienību eksportē Ķīna, un tādējādi tajā maksimāli ir ņemts vērā imports, kas cieši konkurē ar Savienības ražošanas nozares ražotajām un pārdotajām riepām. Tāpēc Komisija secināja, ka izlase pietiekami atspoguļo dažādos uz Savienību eksportētos ražojuma veidus un tirgus segmentāciju līmeņos.

(41)

Attiecībā uz atsauci uz lietu Fliesen-Zentrum un argumentiem, ka izlasei ir jāatspoguļo importa Savienībā vidējā cena, Komisija atgādināja, ka, pirmkārt, atsauce uz vidējām cenām ir saistīta ar viena veida ražojumu vidējo cenu salīdzināšanu, nevis uz visu ražojumu (un šajā gadījumā līmeņu) vidējo cenu. Tas nozīmē, ka jebkurš salīdzinājums, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, atspoguļos ražojuma veidu un līmeni. Tomēr, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta atbildēs uz atlases jautājumiem, izlasē iekļauto uzņēmumu vidējās cenas pietuvojās importa Savienībā vidējai cenai.

(42)

Turklāt Komisija atgādināja, ka lēmums par to, vai ir pietiekami daudz laika, lai izlasē iekļautu citu ražotāju eksportētāju, ir jānovērtē, ņemot vērā katras izmeklēšanas konkrētos apstākļus. Šajā gadījumā viens no diviem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem – Hankook Group – ir grupa, ko veido trīs ražošanas subjekti un liels skaits saistīto personu. Tāpēc, ņemot vērā izmeklējamo uzņēmumu lielumu un saistīto personu skaitu, nebija pietiekami daudz laika, lai izlasē iekļautu vēl vienu ražotāju eksportētāju vai ražotāju eksportētāju grupu. Tā kā, pamatojoties uz informāciju atlases posmā, izlase aptvēra 21,7 % importa apjoma Savienībā, izlase aptvēra reprezentatīvu apjomu Savienībā veiktam importam. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka trešā uzņēmuma iekļaušana izlasē nav nepieciešama.

(43)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja apgalvojumus un apstiprināja ierosināto izlasi.

1.7.   Atsevišķa pārbaude

(44)

Seši ĶTR ražotāji eksportētāji (to grupas) pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Komisija izskatīja pieprasījumus un secināja, ka tos nevar pieņemt – abu izlasē iekļauto uzņēmumu pārbaudē vien jau ietilpa novērtējums /pārbaude par četriem ražošanas subjektiem un vairāk nekā 15 saistītiem uzņēmumiem Savienībā. Tā kā dažus no šiem papildu ražotājiem vai ražotāju grupām veido vairāki ražotāji un liels skaits saistīto personu, kas iesaistītas izmeklējamā ražojuma ražošanā un pārdošanā, pārbaudāmo uzņēmumu skaits sasniegtu aptuveni 30 uzņēmumus. Tāpēc to sešu uzņēmumu (uzņēmumu grupu) iekļaušana, kuri pieprasa atsevišķu pārbaudi, atvēlētajā laikā nebūtu iespējama. Tādējādi pieprasījumus nevarēja apmierināt.

(45)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Cheng Shin Group apgalvoja, ka Komisijai bija pietiekami daudz laika starp informācijas izpaušanu par pagaidu pasākumu nepiemērošanu un galīgās informācijas izpaušanu, lai pārbaudītu uzņēmumus, kuri pieprasīja atsevišķu pārbaudi. Komisija apstiprināja, ka, ņemot vērā 44. apsvērumā atgādinātos elementus, kurus Cheng Shin Group neapstrīdēja, un ievērojamo izmeklēšanas darba apjomu, kas tika veikts laikā no informācijas izpaušanas par pagaidu pasākumu nepiemērošanu līdz galīgās informācijas izpaušanai, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju atsevišķa pārbaude būtu pārmērīgi apgrūtinoša un neļautu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

1.8.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(46)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(47)

Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus pierādījumus par kropļojumiem, kas ĶTR pastāv saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz ĶTR piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā sakarā ĶV nosūtīja papildu anketas.

(48)

Komisija nosūtīja anketas abām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām un trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Visas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (10). Izmeklēšanā pieteicās vairāki lietotāji, bet tikai viens no tiem – Hyundai Motor Manufacturing Czech s.r.o (“Hyundai”) – iesniedza rakstisku informāciju. Neviens lietotājs vai importētājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(49)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

Savienības ražotāji:

—

Uzņēmums G,

—

uzņēmums I,

—

uzņēmums T.

Ražotāji eksportētāji ĶTR:

—

Shandong Yongsheng Rubber Group Co., Ltd.,

—

Hankook Group, kurā ietilpst:

—

Chongqing Hankook Tire Co., Ltd (“CHKT”),

—

Jiangsu Hankook Tire Co., Ltd (“JHKT”),

—

Hankook Tire China Co., Ltd (“HKTC”),

Hankook Group centrālais uzņēmums Korejā:

—

Hankook Tire and Technology Co., Ltd.

Tirgotāji Eiropā:

—

Hankook España S.A. (“HES”),

—

Hankook France S.A.R.L. (“HSF”),

—

Hankook Reifen Deutschland GmbH (“HKRD”),

—

Hankook Tire Italia S.R.L. (“HIS”).

1.9.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(50)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.10.   Pagaidu pasākumu nepiemērošana

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumu noteikšanas termiņš bija 2026. gada 20. janvāris. Komisija 2025. gada 18. decembrī saskaņā ar pamatregulas 19.a panta 2. punktu informēja ieinteresētās personas par nodomu nenoteikt pagaidu pasākumus.

1.11.   Turpmākā procedūra

(52)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(53)

Komisija 2026. gada 27. aprīlī informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(54)

2026. gada 30. aprīlīCRIA lūdza uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos, lai tai tiktu pagarināts termiņš piezīmju sniegšanai par vispārīgās informācijas izpaušanas dokumentu. Uzklausīšanas amatpersona nekavējoties izskatīja pieprasījumu un informēja CRIA par savu lēmumu noraidīt pieprasījumu. Uzklausīšanas amatpersona ņēma vērā tiesību aktos noteiktos termiņus šīs izmeklēšanas pabeigšanai un izvērtēja joprojām nepieciešamos pasākumus izmeklēšanas pabeigšanai un visus pārējos CRIA norādītos elementus un secināja, ka tie nav uzskatāmi par ārkārtas apstākļiem vai pamatotu iemeslu.

(55)

Tā kā dažu pēc galīgās informācijas izpaušanas saņemto piezīmju rezultātā tika labotas pārrakstīšanās kļūdas Savienības ražotāju CIF cenu un izmaksu datu aprēķinā un tā kā Komisija pārskatīja PVA izmaksu likmi, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, kuras ietekmē dempinga, cenu samazinājuma un kaitējuma starpības, Komisija 2026. gada 26. maijā visām ieinteresētajām personām nosūtīja galīgo papildinformāciju (“galīgās papildinformācijas izpaušana”).

(56)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas piezīmes tika saņemtas no Cheng Shin Group, CRIA, GITI Group, Hankook Group, Kumho, Shandong Yongsheng, sūdzības iesniedzēja, importētājiem /izplatītājiem: Vannetukku Oy (“Vannetukku”), Otto Just Gmbh & Co (“Otto Just”), PC-LL importētāju koalīcijas, Mileage Tyres un Asociacion Nacional de Distribuidores e Importadores de Neumaticos (“Adine”), kas ir riepu importētāju un izplatītāju apvienība Spānijā, un Hyundai. Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas tika saņemtas piezīmes no Hankook Group, Kumho, Shandong Yongsheng un sūdzības iesniedzēja. Piezīmes ir aplūkotas attiecīgajās nākamajās iedaļās.

(57)

Komisija uzklausīja CRIA, sūdzības iesniedzēju, GITI Group, Hankook Group, Kumho, Shandong Yonsgheng un Vannetukku. Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas tika uzklausīts Shandong Yongsheng.

(58)

Piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu CRIA apgalvoja, ka piezīmju sniegšanai par galīgajiem konstatējumiem atvēlētais termiņš nebija pietiekams, lai iesniegtu jēgpilnas piezīmes. Komisija atsaucās uz uzklausīšanas amatpersonas secinājumiem par šo jautājumu un atgādināja, ka, ņemot vērā procedūras grafiku, pagarinājumu nevar piešķirt. 10 dienu termiņš atbilst arī pamatregulas 20. panta 5. punktam. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(59)

Piezīmēs pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 20. panta 5. punktu un tā tiesības uz aizstāvību, jo Komisija nav atbildējusi uz visām ieinteresēto personu piezīmēm pēc galīgās informācijas izpaušanas. Uzklausīšanā Shandong Yongsheng piebilda, ka Komisijai būtu bijis jāizpauž jauna papildinformācija par cēloņsakarības analīzi, reprezentatīvās valsts izvēli un Turcijas hiperinflāciju. Komisija atgādināja, ka galīgās papildinformācijas izpaušana attiecās tikai uz izmaiņām, kas ietekmēja dempinga un kaitējuma aprēķinus, bet, kā sīkāk izklāstīts attiecīgajās turpmākajās iedaļās, visas piezīmes, kas iesniegtas pēc galīgās un galīgās papildinformācijas izpaušanas, Komisija pienācīgi ņēma vērā un izskatīja savos galīgajos apsvērumos. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

2.   IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Izmeklējamais ražojums

(60)

Izmeklējamais ražojums ir jaunas gumijas pneimatiskās riepas, kuras paredzētas vieglajiem automobiļiem (ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus) un autobusiem vai kravas furgoniem un kuru slodzes indekss nepārsniedz 121, un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 4011 10 00 un 4011 20 10 (“izmeklējamais ražojums”). Šos ražojumus parasti dēvē attiecīgi par vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepām.

(61)

Vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu (“PC-LL”) riepas ražo no vieniem un tiem pašiem pamatmateriāliem, proti, dabiskā un sintētiskā kaučuka, sodrējiem, pildeļļas, dažādām ķīmiskām vielām (antioksidantiem, paātrinātājiem), tērauda (lentēm un serdeņa stieplēm) un tekstilizstrādājumiem (viskozes, neilona, poliestera un aramīda šķiedrām).

(62)

Galvenie ražošanas procesa posmi ir šādi: i) galveno izejvielu sajaukšana, ii) ekstrūzija un kalandrēšana, iii) zaļo riepu izveidošana, iv) saistīšana (vulkanizācija) un v) galīgā apskate (mērīšana, testēšana).

(63)

Izmeklējamais ražojums aptver ļoti dažādu veidu un izmēru riepas, kuru slodzes indekss ir mazāks par 121. Tās parasti montē maziem transportlīdzekļiem, piemēram, vieglajiem automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem vai piekabēm.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(64)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 4011 10 00 un 4011 20 10 .

2.3.   Līdzīgais ražojums

(65)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

ĶTR ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam izmeklējamajam ražojumam un

—

izmeklējamajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(66)

Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.4.   Apgalvojumi par ražojumu tvērumu

(67)

Vairākas personas iesniedza apsvērumus, pieprasot izslēgt dažādus riepu veidus.

(68)

4M Pro&Invest apgalvoja, ka no ražojuma tvēruma būtu jāizslēdz pagaidu lietošanas riepas (sauktas arī par rezerves vai kompaktajām riepām) un piekabēm paredzētas riepas, jo salīdzinājumā ar vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu standarta riepām pašos pamatos atšķiras gan to fizikālās un tehniskās īpašībās, gan paredzētais lietojums. Konkrētāk, 4M Pro&Invest apgalvoja, ka uz pagaidu riepām attiecas atšķirīgas marķēšanas prasības, tās ir mazākas, ar šaurāku platumu un seklāku protektoru, un tām bieži ir maksimālā attāluma un ātruma ierobežojumi (parasti 80 km/h). Attiecībā uz piekabēm paredzētām riepām tas apgalvoja, ka atšķirībā no izmeklējamā ražojuma piekabju riepām ir mazāks loka diametrs (mazāks par 15 collām), atšķirīgs protektora dziļums un raksts, kā arī īpaši marķējumi, ātruma kategorijas (maksimālais braukšanas ātrums 140 km/h vai 80–100 km/h) un spiediens riepās. 4M Pro&Invest arī apgalvoja, ka šīs atšķirības kalpo konkrētiem mērķiem un tādējādi gan pagaidu lietošanai, gan piekabēm paredzētās riepas nav savstarpēji aizstājamas ar standarta PC-LL riepām. Turklāt 4M Pro&Invest arī piebilda, ka šīs riepas neražo Savienības ražošanas nozare vai vismaz neražo vajadzīgajos daudzumos, it īpaši pēcpārdošanas tirgū. Visbeidzot, 4M Pro&Invest arī piebilda, ka riteņi (11), kas ir mazāki par 16 collām un ko neražo Savienības ražošanas nozare, tika izslēgti no ražojuma tvēruma.

(69)

Hyundai pieprasīja no ražojuma tvēruma svītrot pagaidu riepas, kas ražotas, izmantojot diagonālo tehnoloģiju. Saskaņā ar Hyundai sniegto informāciju Savienības ražošanas nozare tās neražo, tāpēc tās nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tādējādi maksājumi nepamatoti kaitētu automobiļu ražotājiem un galalietotājiem.

(70)

Hankook Group arī apgalvoja, ka pagaidu riepas ir jāizslēdz, ņemot vērā to, ka šīs riepas acīmredzami atšķiras no standarta riepām (tās ir mazākas, vieglākas, ar ierobežotu vilci, vienkāršāku protektora rakstu, paredzētas zemākam pieļaujamam ātrumam (maksimāli 30–50 mph) un īsiem attālumiem (no 50 līdz 100 jūdzēm)). Hankook Group piebilda, ka šīm riepām ir atšķirīgi marķējumi un to ražošanas izmaksas kopumā ir zemākas nekā vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu standarta riepām. Pamatojoties uz šīm īpašībām, Hankook Group apgalvoja, ka pagaidu riepas un vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu standarta riepas nav savstarpēji aizstājamas.

(71)

Otto Just GmbH & Co (“Otto Just”) – nesaistīts importētājs, kura specializācija ir piegāde oriģinālā aprīkojuma ražotājiem piekabju nozarē, – apgalvoja, ka piekabēm paredzētas riepas būtu jāizslēdz. Otto Just norādīja, ka piekabēm paredzētas riepas parasti ir mazākas (no 8 līdz 15 collām), tām ir augsts slodzes indekss un Savienības ražošanas nozarei nav pietiekamas jaudas, lai apmierinātu šo tirgus segmentu. Tāpēc antidempinga pasākumi radītu piegādes deficītu un kaitētu piekabju ražotājiem, kas galvenokārt ir mazie un vidējie uzņēmumi.

(72)

Vannetukku apgalvoja, ka no ražojuma tvēruma būtu jāizslēdz vismaz 40 mm platas “riepas ar baltu sānmalu” (uzmontētas vecām (kolekcionāru) automašīnām, kas pirmo reizi reģistrētas pirms 1980. gada). Saskaņā ar Vannetukku sniegto informāciju tās ir dārgākas nekā vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu standarta riepas, un tās neražo Savienības ražošanas nozare, tāpēc tās nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Vannetukku arī apgalvoja, ka pretēji Savienības ražotāju apgalvojumam šīs riepas atšķiras no retro automobiļu riepām.

(73)

Turklāt daudzas ieinteresētās personas (B.I.S. Srl, Baltityre Group, Bronson Wheels AB, Edison, Gummistrada B.V, Maxxis Hellas, Pneurama Lda un VA-PA Toute Oy) pieprasīja izslēgt dažādus specifiskus nišas ražojumu veidus, piemēram, bezceļa riepas, diagonālās riepas, retro automobiļu riepas, konkrētus zīmolus attiecībā uz antīkiem transportlīdzekļiem, piekabēm paredzētas ātrgaitas riepas un sacīkstēm paredzētas pusgludas riepas, ko izmanto motosportā driftam. Visā minētajā informācijā tika apgalvots, ka maksājumi kaitētu klientiem, jo Savienības ražošanas nozare neražo šos veidus vai ražo tos tikai ļoti ierobežotā apjomā, un tāpēc imports tai nenodarīja kaitējumu.

(74)

CRIA apgalvoja, ka izmeklējamā ražojuma tvērums ir pārāk plašs un neskaidrs un aptver plašu ražojumu grupu klāstu, kurām nav līdzīgu īpašību, specifikāciju un galapatēriņa lietojumu. CRIA, tāpat kā iepriekš minētās personas, apgalvoja, ka dažas no šīm riepām nekonkurē ar vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepām un ka ražošanas apjoms Savienībā ir nepietiekams. CRIA arī norādīja, ka ASV veiktajā antidempinga izmeklēšanā netika iekļautas T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepas, maza pieļaujamā ātruma riepas un piekabju riepas (12). Turklāt CRIA norādīja, ka pašā sūdzībā, definējot izmeklējamo ražojumu, ir sniegta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/740 (13), lai gan minētā regula skaidri neattiecas uz konkrētām riepām (14). Tāpēc CRIA pieprasīja, lai attiecībā uz katru kategoriju, kas izslēgta ar Regulu (ES) 2020/740, Komisija precizētu, vai tā ietilpst izmeklēšanas tvērumā. Vēlāk sniegtajā informācijā CRIA galveno uzmanību pievērsa rezerves riepu pagaidu izmantošanai, piekabju riepām un profesionālajām bezceļa riepām. CRIA atkārtoja, ka pagaidu riepas un profesionālās bezceļa riepas ir atbrīvotas no Regulā (ES) 2020/740 noteiktajām riepu marķēšanas prasībām, un, tā kā pašā sūdzībā ir uzsvērta obligāto marķēšanas prasību (Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistrs (“EPREL”)) nozīme, CRIA uzskatīja, ka riepas, kas ir skaidri atbrīvotas no šīm prasībām, loģiski būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma. Attiecībā uz piekabju riepām CRIA norādīja, ka arī uz tām attiecas atšķirīgs tiesiskais regulējums saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 54 (15), kuros tās ir definētas kā brīvi ritošas riepas un ir aizliegts tās izmantot uz priekšējās riteņa griezes ass un piedziņas ass. CRIA atkārtoja argumentus, ka minēto triju veidu riepas un standarta PC-LL riepas nav savstarpēji aizstājamas un ka tās visas ir viegli identificējamas pēc sānu marķējumiem, kas tiek pievienoti vulkanizācijas procesā un ir pastāvīgi, nenoņemami riepas elementi.

(75)

Komisija rūpīgi analizēja šos apgalvojumus un nolēma šādi.

(76)

Pirmkārt, attiecībā uz CRIA iesniegto skaidrojuma pieprasījumu Komisija uzsver, ka visas riepas, kas atbilst ražojuma definīcijai paziņojuma par procedūras sākšanu 2. punktā un šīs regulas 2.1. iedaļā, ietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā, ja vien tās nav īpaši izslēgtas. Ražojuma tvērums dažādos ES vai ANO noteikumos par ražojumu marķēšanu vai transportlīdzekļu klasifikāciju nav būtisks ražojuma tvēruma noteikšanai, ja vien tas nav minēts ražojuma definīcijā, uz ko norādīts pašā sūdzībā (16), uz kuru persona atsaucas. Turklāt nav prasības, lai dažādi attiecīgā ražojuma veidi būtu savstarpēji aizstājami, un nav nepieciešams, lai katru riepu varētu izmantot jebkurā transportlīdzeklī un jebkurā pozīcijā. Šie elementi drīzāk attiecas uz līdzīgā ražojuma definīciju, un tie ir svarīgi kaitējuma analīzei un nepieciešami ražojumu salīdzināšanai. Tāpat ražojuma definīcija izmeklēšanās, ko veikušas citu trešo valstu pārvaldes iestādes, nav būtisks faktors.

(77)

Attiecībā uz apgalvojumiem par pagaidu riepām (4M Pro&Invest, CRIA, Hyundai un Hankook) un piekabju riepām (4M Pro&Invest, CRIA un Otto Just) Komisija norādīja, ka lielākā daļa norādīto atšķirību, piemēram, seklāks vai vienkāršāks protektors, zemāks vai augstāks spiediens riepās, mazāks izmērs, šaurāks platums utt., nav nedz specifiskas, nedz pietiekami identificējamas, lai tās varētu kalpot par pamatu ražojuma definīcijai / izslēgšanai. Turklāt Komisija pārbaudīja apgalvojumu, ka šīs riepas neražojot Savienības ražošanas nozare, un izmeklēšanā tas netika apstiprināts. Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare, gan ierobežotā daudzumā, tomēr ražo gan pagaidu lietošanas riepas, gan piekabju riepas. Turklāt, ņemot vērā spēcīgo spiedienu, ko radīja imports no Ķīnas par nepamatoti zemām cenām, pašreizējos tirgus apstākļos Savienības ražošanas nozare patiešām zaudē pozīcijas šajos ražojuma segmentos. Kopumā Komisija uzskatīja, ka pagaidu riepām un piekabju riepām ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Tās ir izgatavotas no tiem pašiem pamatmateriāliem, kas aprakstīti 62. apsvērumā.

(78)

Attiecībā uz apgalvojumu par riepām ar baltu sānu malu Komisija norādīja, ka Vannetukku nesniedza pamatotu informāciju un pierādījumus, kas apliecinātu konkrētas atšķirības fizikālajās, ķīmiskajās vai tehniskajās īpašībās, uz kuru pamata riepas ar baltu sānu malu būtu jāizslēdz. Turklāt augstāka cena pati par sevi nenozīmē, ka nepastāv dempings, cenu samazinājums un/vai mērķa cenu samazinājums. Arī lietas materiālos esošie pierādījumi un publiski pieejamā informācija liecina, ka šādas riepas ražo arī Savienības ražošanas nozare (17).

(79)

Tāpat attiecībā uz vispārīgajiem apgalvojumiem, kas uzskaitīti iepriekš 73. apsvērumā un ko iesniegušas dažādas personas (B.I.S. Srl, Baltityre Group, Bronson Wheels AB, Edison, Gummistrada B.V, Maxxis Hellas, Pneurama Lda un VA-PA Toute Oy), Komisija uzskatīja, ka šie apgalvojumi nesniedz nekādus pamatotus pierādījumus par šo riepu fizikālo, ķīmisko vai tehnisko īpašību atšķirībām, uz kuru pamata tās varētu skaidri definēt vai izslēgt no izmeklējamā ražojuma tvēruma.

(80)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Vannetukku atkārtoja savu apgalvojumu, ka no ražojuma tvēruma būtu jāizslēdz riepas ar baltu sānmalu. Vannetukku uzsvēra, ka šīs riepas būtiski atšķiras no standarta riepām galvenokārt tāpēc, ka to sānmalā ir biezs papildu baltā kaučuka slānis, kam nepieciešamas atšķirīgas izejvielas un ražošanas process. Vannetukku arī piebilda, ka riepām ar baltu sānmalu ir atšķirīgi (zemāki) ātruma ierobežojumi un ka tās ražo ļoti maz uzņēmumu pasaulē un neražo neviens uzņēmums Savienībā. Vannetukku uzsvēra, ka tas nepārdod riepas ar baltu sānmalu par dempinga cenām. Vannetukku apgalvoja, ka, gluži pretēji, šie ražojumi kopumā ir gandrīz divreiz dārgāki nekā līdzvērtīga standarta riepa un to cenu līmenis attiecīgajā periodā saglabājās stabils. Šo iemeslu dēļ, proti, tāpēc, ka Savienībā nenotiek ražošana un nepastāv dempings, Vannetukku uzskatīja, ka riepas ar baltu sānmalu nav vainojamas darbvietu zaudēšanā Savienībā un nevar radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(81)

CRIA atkārtoja savu apgalvojumu, ka pagaidu lietošanas riepas, piekabju riepas un profesionālas bezceļa riepas būtu jāizslēdz no pašreizējās izmeklēšanas tvēruma, it īpaši tāpēc, ka tās nav savstarpēji aizstājamas ar standarta PC-LL riepām. Šajā sakarā CRIA atkārtoja tos pašus argumentus, kas jau aprakstīti iepriekš 74. apsvērumā, un uzskaitīja vairākas antidempinga izmeklēšanas, kurās Komisija esot izslēgusi konkrētus ražojuma veidus savstarpējas aizstājamības trūkuma dēļ (18). CRIA uzskata, ka Komisijas raksturojums, ka šiem ražojumiem ir viens un tas pats galalietojums, jo tie “ļauj transportlīdzekļiem ripot”, bija reducējošs un neatspoguļoja ekonomisko un funkcionālo realitāti. CRIA arī piebilda, ka Komisija ir kļūdaini noraidījusi ES Riepu marķēšanas regulu (ES) 2020/740 un ANO/EEK tipa apstiprināšanas standartus kā tādus, kas neattiecas uz ražojuma tvēruma definīciju, tādējādi ignorējot saistošos tiesību aktus drošības jomā, kuros riepu tipi ir skaidri klasificēti.

(82)

Hyundai atkārtoja savu apgalvojumu, ka pagaidu lietošanas rezerves riepas būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, kā aprakstīts 69. apsvērumā, un uzsvēra, ka šīs riepas ir skaidri atšķiramas to marķējuma dēļ.

(83)

Otto Just atkārtoja savus apgalvojumus par piekabju riepām, kas apkopoti 71. apsvērumā, un aicināja šo segmentu novērtēt diferencēti.

(84)

Apgalvojumi par ražojuma tvērumu un jo īpaši par to, ka dažādi ražojuma veidi nav savstarpēji aizstājami, kas jau aprakstīti un aplūkoti iepriekš 76.–78. apsvērumā, netika atkārtoti. Komisija turpināja uzstāt, ka tai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz ražojuma definīciju un savstarpējās aizstājamības pakāpes novērtēšanu. Šajā ziņā varētu teikt, ka pat visstandartizētāko PC-LL riepu grupā daži tipi var būt ekonomiski vai funkcionāli nepiemēroti visiem transportlīdzekļu tipiem un izmēriem, tomēr tas nekādā ziņā nenozīmē, ka uz tiem nevar attiecināt vienu un to pašu ražojuma definīciju antidempinga izmeklēšanas vajadzībām. Šo personu identificētajām nišas riepām ir tādas pašas fizikālās pamatīpašības kā standarta PC-LL riepām, t. i., tās visas ir pneimatiskās riepas uz gumijas bāzes ar sānmalas un protektora konstrukciju, kas pielāgota to pamatlietojumam, proti, tās ir uzmontējamas uz transportlīdzekļa riteņiem un veido saskares punktu ar ceļu, balstot transportlīdzekļa svaru un vienlaikus nodrošinot vilci, vadāmību, bremzēšanas veiktspēju un trieciena absorbciju dažādās kombinācijās. Šo personu apgalvotās atšķirības attiecībā uz fizikālajām īpašībām vai lietojumiem nebija pretrunā šai funkcionālajai kopībai un tāpēc neļāva secināt, ka PC-LL riepas un citi nišas ražojumi būtu pilnībā savstarpēji neaizstājami. Dažādās lietās, ko CRIA minēja kā piemēru, izslēgšana notika, pamatojoties uz faktiem, kas raksturīgi šīm izmeklēšanām, un visos gadījumos to noteica ražojumu fizikālo, ķīmisko un tehnisko īpašību atšķirības; tādējādi tās nepierādīja, ka Komisija ir atkāpusies no savas iedibinātās prakses. Piemēram, attiecībā uz divmetālu skrūvēm un stiprinājumiem lēmums par ražojuma izslēgšanu galvenokārt bija balstīts uz fizikālo, ķīmisko un tehnisko īpašību atšķirībām (19), ņemot vērā to, ka šie stiprinājumi faktiski bija nerūsējošā tērauda un oglekļa tērauda stiprinājumu konkrēts apvienojums. Tāpat izmeklēšanā par keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem vai lietiem vītņotiem caurulēm paredzētiem savienotājelementiem dažādas vienības tika izslēgtas no ražojuma tvēruma, pamatojoties uz to atšķirīgajām fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām. Biodīzeļdegvielas lieta arī ir skaidri nošķirama, tā kā ilgtspējīga aviācijas degviela (“SAF”) tika izslēgta, jo tā apkalpo pilnīgi atšķirīgu nozari (aviāciju) salīdzinājumā ar autotransportu.

(85)

Visbeidzot, attiecībā uz it kā vērā neņemto ES Riepu marķēšanas regulu (ES) 2020/740 un ANO/EEK tipa apstiprinājuma standartiem Komisija uzskatīja, ka tie neattiecas uz ražojuma tvēruma definīciju, jo izmeklēšanas iestāde attiecīgo ražojumu antidempinga izmeklēšanā definēja autonomi, pamatojoties uz ražojuma īpašībām un konkurences attiecībām tirgū, un šī definīcija neatspoguļoja ražojuma regulatīvo klasifikāciju saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

(86)

Tāpēc apgalvojumi par iepriekš uzskaitīto ražojuma veidu izslēgšanu no ražojuma tvēruma tika noraidīti un ražojuma definīcija, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu un izklāstīta iepriekš 2.1. iedaļā, tika saglabāta.

2.4.1.   Iedalīšana trīs Savienības tirgus līmeņos

(87)

Saskaņā ar sūdzību vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepu tirgu var iedalīt trīs atsevišķos līmeņos. 1. līmeņa riepas ir premium klases riepas, kurām raksturīga labākā veiktspēja un augstākās cenas. 2. līmeņa riepas ir aprakstītas kā starpklases un vidējas klases riepas, kurām raksturīga vislabākā cenas un kvalitātes attiecība. 3. līmeņa riepas pieder tirgus budžeta segmentam.

(88)

Komisijas apkopotā un/vai saņemtā informācija apstiprināja šo vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepu tirgus segmentāciju Savienības tirgū. Lai gan nav skaidru un pastāvīgu robežšķirtņu starp līmeņiem (kā sīkāk izklāstīts turpmāk 425. apsvērumā), ieinteresētās personas kopumā piekrīt Komisijas secinājumiem par šādu iedalījumu kategorijās:

a)

1. līmenis aptver “premium klases” segmentu ar galveno ražotāju vadošajiem zīmoliem. Zīmola atpazīstamība ir galvenais faktors šā līmeņa riepām un pamato augstākas cenas, ņemot vērā sagaidāmo augsto veiktspēju un augsto tehnoloģisko saturu. Šis līmenis aptver gan pārdošanu OA ražotājiem, gan pārdošanu pēcpārdošanas tirgū;

b)

2. līmenis aptver gan OA, gan nomaiņas riepu “vidējās klases” segmentu. Zīmola atpazīstamība ir svarīga arī šajā līmenī, un pircēji parasti labi atpazīst šos zīmolus un spēj noteikt arī riepu ražotājus. Pieņemot lēmumu par pirkumu, lielāka nozīme ir cenas apsvērumiem;

c)

3. līmenis aptver galvenokārt nomaiņas riepu “budžeta” segmentu, lai gan šajā līmenī var būt arī pārdošana OA ražotājiem. Šajā segmentā veiktspēja rites pretestības, bremzēšanas, vadāmības un trokšņa samazināšanas ziņā ir ierobežotāka. Cena ir vissvarīgākais, bet ne vienīgais noteicošais faktors, kas ietekmē klienta lēmumu veikt pirkumu.

(89)

Komisija nāca klajā ar paziņojumu par riepu kartēšanu pēc zīmola, un 2025. gada 4. septembrī tas tika darīts pieejams visām ieinteresētajām personām piezīmju sniegšanai.

(90)

Kartēšanas pamatā bija šādas informācijas analīze:

—

sūdzība (konkrētāk, 3. iedaļa un 4. pielikums),

—

izlasē iekļauto uzņēmumu un to uzņēmumu atbildes uz anketas jautājumiem (20), kuri pieprasīja atsevišķu pārbaudi, kam tika prasīts ziņot par atbilstošo līmeni katram zīmolam, un

—

informācija, kas ietverta specializētās tīmekļvietnēs (21), kurās zīmolus klasificē līmeņos, pamatojoties uz tirgus priekšstatu par tiem.

2.4.2.   Apgalvojumi par Savienības riepu tirgus segmentācijas klasifikāciju

(91)

Kā norādīts 88. apsvērumā, ieinteresētās personas kopumā piekrita, ka tirgus ir sadalīts trīs līmeņos (segmentos) un Komisijas ierosinātajai riepu zīmolu tirgus kartēšanai.

(92)

Tika saņemtas piezīmes, kurās ierosināts pārklasificēt šādus zīmolus: Barum, Debica, Dunlop, TIGAR, General Tire, Gislaved, Hankook, Matador, Sava un Viking.

(93)

Lai aizsargātu ieinteresēto personu anonimitāti, Komisija nevarēja izpaust, kura ieinteresētā persona ir izvirzījusi konkrēto apgalvojumu.

(94)

Attiecībā uz Hankook zīmolu tika minēti četri iemesli šā zīmola klasificēšanai 2. līmenī, nevis 1. līmenī:

—

sūdzībā Hankook tika klasificēts 2. līmenī, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja zināšanām par tirgu,

—

Hankook atzina, ka tas pakāpeniski pāriet no 2. līmeņa uz 1. līmeni, bet vēl nepastāv vispāratzīts uzskats, ka tas pašlaik pieder pie 1. līmeņa,

—

Hankook atsaucās uz tirgus priekšstatiem, citējot vispārējos līmeņu vērtējumus, kas izklāstīti “2018 Tire Review” (22),

—

Hankook zīmola cenas atbilst citu 2. līmeņa ražotāju cenām, nevis 1. līmeņa cenām.

(95)

Ņemot vērā piezīmes par Komisijas veikto tirgus kartēšanu, kā arī 90. un 94. apsvērumā minētos avotus, Debica, Barum, Matador un Sava zīmoli tika uzskatīti par piederošiem 3. līmenim, savukārt Hankook un Dunlop tika pārcelti no 1. līmeņa uz 2. līmeni. Komisija 2026. gada 27. martā informēja personas par pārskatīto riepu kartējumu pa zīmoliem.

3.   DEMPINGS

3.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(96)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(97)

Tāpēc nolūkā savākt datus, kas nepieciešami, lai vēlāk varētu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantotajiem izejresursiem. 34 ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(98)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(99)

Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(100)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Sūdzības iesniedzēja identificētā attiecīgā reprezentatīvā valsts bija Serbija.

(101)

Komisija 2025. gada 4. septembrī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus (“RF”), piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Meksiku, Serbiju un Turciju. Komisija saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzēja, CRIA, GITI Group, Hankook Group, Kumho un Shandong Yongsheng.

(102)

Komisija 2025. gada 14. oktobrī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Brisa Bridgestone – ražotāju Turcijā.

(103)

Komisija saņēma piezīmes no CRIA, GITI Group, Hankook Group, Kumho, Shandong Yongsheng un Sumitomo Rubber (Hunan) un Sumitomo Rubber (Changshu) (“Sumitomo Group”). Šīs piezīmes ir aplūkotas 3.3. iedaļā.

3.2.   Normālā vērtība

(104)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(105)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības,” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk – “PVA izmaksas un peļņa”).

(106)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija pašreizējā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(107)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—

izkropļotas algu izmaksas,

—

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.”

(108)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus.

(109)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(110)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē.”

(111)

Saskaņā ar minēto noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par Ķīnu (23) (“Ziņojums”), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tajā skaitā par daudzu būtisku ražošanas faktoru konkrētiem kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī atsevišķās nozarēs, arī ķīmiskās rūpniecības nozarē. Procedūras sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos.

(112)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi. Tas atsaucās uz Ziņojumu un citiem attiecīgiem pierādījumiem, kas papildina Ziņojumu. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Ķīnas tirgus ir atsaistīts no parastajiem tirgus spēkiem, jo Ķīna ir komunistiska valsts, kuras pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” doktrīna, un Ķīnas Komunistiskajai partijai (“ĶKP” jeb “partija”) ir spēcīga ietekme uz ekonomiku, arī privāto sektoru. Izmantojot konstitucionālo varu, rūpniecības plānošanu un visās nozarēs integrētas partijas struktūras, valsts diktē ekonomikas prioritātes un resursu sadali.

(113)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka iepriekšējās Komisijas izmeklēšanās tika konstatēti nozīmīgi kropļojumi autobusu un kravas automobiļu riepu nozarē, kā arī augšupējās nozarēs, piemēram, tērauda, petroķimikāliju, enerģētikas un tekstilizstrādājumu nozarē. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šie secinājumi attiecas arī uz PC-LL riepu ražošanas nozari.

(114)

Turklāt sūdzības iesniedzējs minēja papildu informāciju par šādiem turpmāk minētajiem elementiem, kuri radot nozīmīgus kropļojumus.

(115)

Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka PC-LL riepu tirgu Ķīnā lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kas ir valdības īpašumā, vadībā vai stratēģiskā uzraudzībā.

(116)

Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem (“VU”), kuriem ir stratēģiska nozīme valsts kontroles saglabāšanā. VU veido aptuveni 25 % no Ķīnas IKP un ir koncentrēti kritiski svarīgās nozarēs. VU pārrauga Valsts īpašumā esošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (SASAC), kas īsteno rūpnieciskos plānus un kontrolē uzņēmumu resursus, vadību un darbinieku iecelšanu, tādējādi nodrošinot partijas mērķu sasniegšanu. Šī visaptverošā kontrole attiecas arī uz riepu ražošanas nozari un tās augšupējām un lejupējām nozarēm.

(117)

Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka augšupējās nozarēs, kā arī pašā riepu ražošanas nozarē VU īsteno būtisku kontroli. Papildus petroķimikālijām dabiskā kaučuka ražošana un tekstilrūpniecība ir nozares, kurās Ķīnā darbojas nozīmīgi valstij piederoši dalībnieki. Vairāki lieli Ķīnas riepu ražotāji tieši vai netieši pieder valdības struktūrām. Piemēram, Shuangqian Tire Group Co. Ltd., kas ražo vieglo automobiļu riepas, kontrolē VU, un China National Tyre & Rubber Co. Ltd (“CNRC”), kas ir viens no lielākajiem Ķīnas riepu ražotājiem, ir SINOCHEM meitasuzņēmums. Pat uzņēmumos, kuru kontrolpakete nepieder valstij, piemēram, Giti Tire Co. un Prinx Chengshan (Shandong) Tire Co., kapitāla struktūrā ietilpst VU. Šī visaptverošā valsts kontrole augšupējās nozarēs un pašā riepu ražošanas nozarē liecina par būtiskiem tirgus spēku kropļojumiem.

(118)

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas uzņēmumi atrodas spēcīgā valdības un ĶKP ietekmē, kas ļauj valstij iejaukties cenu veidošanā un izmaksās.

(119)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ĶKP kontrolē uzņēmumus, izmantojot to struktūrā iekļautas partijas pirmorganizācijas, kas ir obligātas organizācijās, kurās ir vismaz trīs partijas biedri. Valsts īpašumā esošos uzņēmumos ĶKP ir nozīmīgas pilnvaras vadītāju iecelšanā un svarīgu lēmumu virzīšanā. Turklāt arī privātie uzņēmumi saskaras ar pieaugošu spiedienu integrēt partijas vadību savos lēmumu pieņemšanas procesos. ĶKP ietekmi pastiprina tāda politika kā 2018. gada Korporatīvās pārvaldības kodekss un 2020. gada atzinums par vienotās frontes darba stiprināšanu (24), kas veicina partijas vadošās lomas nostiprināšanu privātos uzņēmumos. Turklāt ĶKP “divvirzienu un savstarpējas iecelšanas amatā” sistēma atvieglo partijas biedru integrāciju korporatīvajā vadībā. VU galvenie vadošo darbinieku amati ir jāieņem ĶKP locekļiem, nodrošinot partijas vadību korporatīvajā pārvaldībā. ĶKP arī kontrolē cilvēkresursus gan VU, gan privātos uzņēmumos, pārraugot lēmumus saistībā ar personālu un uzturot talantu datubāzes, lai saskaņotu iecelšanu amatā ar partijas mērķiem.

(120)

Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka valsts 14. piecgades plānā (PP) ir uzsvērta ĶKP pamatnostādņu ievērošana, pilnvarojot uzņēmumus savā darbībā integrēt partijas ideoloģiju. Nozares asociācijas, piemēram, CRIA un Ķīnas Metālu, derīgo izrakteņu un ķimikāliju importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”), nodrošina, ka riepu ražotāji un saistītie uzņēmumi ievēro valsts norādījumus. CRIA ar savu filiāļu un pamatnostādņu starpniecību darbojas kā tilts, kas savieno partiju un valdību ar uzņēmumiem, veicinot ĶKP ietekmi nozares darbības rezultātu kontrolē. Arī šo asociāciju struktūrās ir iekļauti ar ĶKP saistīti vadītāji un partijas nodaļas.

(121)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka lielākajos riepu ražotājos, piemēram, Qingdao Doublestar, Shuangqian Tire Group Co., Ltd. un Sailun Group Co., ir redzama būtiska partijas ietekme, ko nosaka ar ĶKP saistīti vadītāji un valsts īpašumtiesības. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka stingra valsts un partijas kontrole ierobežo Ķīnas uzņēmumu spēju neatkarīgi noteikt cenas un izmaksas, jo tās ietekmē ar tirgu nesaistīti apsvērumi, kas atbilst ĶKP mērķiem, tādējādi normālie tirgus spēki tos neskar.

(122)

Treškārt, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka valsts politikā un pasākumos Ķīnā tiek dota priekšroka iekšzemes piegādātājiem un būtiski kropļoti brīvā tirgus spēki, arī riepu ražošanas nozarē un tās piegādes ķēdē. ĶV īsteno visaptverošu plānošanu, izmantojot PP, ieskaitot nozaru plānus, kuros noteikti arī ražošanas, inovācijas un zaļās attīstības mērķrādītāji. Šajos plānos prioritāte ir piešķirta svarīgākajām augšupējām nozarēm, piemēram, petroķimikāliju, dabiskā kaučuka, tērauda un enerģētikas nozarei, kā arī lejupējām nozarēm, kas saistītas ar riepu ražošanas nozari.

(123)

Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka valdības politika ir izstrādāta tā, lai pastiprinātu kontroli pār riepu ražošanas nozari. Šī politika stratēģiski atbalsta nozares attīstību, nodrošinot saskaņotību ar valsts mērķiem un palielinot valdības ietekmi visos nozares līmeņos. Piemēram, riepu nozarei PP ir pievērsta īpaša uzmanība, un tā gūst tiešu labumu no ĶV atbalsta. Riepas ir iekļautas ar Ievirzes atzinumu par ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgades plāna ietvaros izveidotajā regulējumā. Šajā ievirzes atzinumā ir ne tikai uzsvērta riepu ražojumu attīstības veicināšana, izmantojot standartizētu digitālo pārveidi, bet arī pievērsta uzmanība tehnoloģisko un kvalitātes standartu uzlabošanai visā nozarē. Īstenošanu veicina nozares asociācijas, piemēram, CRIA, kas darbojas kā starpnieki starp valdību un riepu ražošanas uzņēmumiem, nodrošinot saskaņotību ar ievirzes atzinumā izklāstītajiem stratēģiskajiem mērķiem. ĶV izmanto labvēlīgu publisko iepirkumu, finansiālu atbalstu un citus instrumentus, lai palielinātu iekšzemē ražoto riepu konkurētspēju ārvalstu tirgos.

(124)

Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka provinču valdības izdod noteikumus riepu ražotāju atbalstam. Svarīgs piemērs ir Šaņdunas 14. piecgades plāns, kura mērķis ir konsolidēt publiskā sektora atbalstu un uzlabot privātā sektora uzņēmējdarbības spējas, galveno uzmanību pievēršot autobūves nozares piegādes ķēdei un resursu piešķiršanai. Provinces mērķis ir attīstīt autobūves nozari, izmantojot “piegādes ķēdes sinerģiju un resursu piešķiršanas spēju”. Cita valdības iejaukšanās sniedz tiešu atbalstu riepu ražotājiem to ieguldījumos pētniecībā un izstrādē, zaļināšanas iniciatīvās un ražošanas ķēdes uzlabošanā.

(125)

Turklāt sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka šāda politika mākslīgi samazina ražošanas izmaksas. Piemēram, iniciatīva “Viena josla, viens ceļš” atbalsta Ķīnas riepu ražotāju paplašināšanos, nodrošinot labvēlīgus eksporta nosacījumus un nostiprinot to tirgus pozīciju pasaules tirgū, kā arī Ķīnā.

(126)

Ceturtkārt, sūdzības iesniedzējs norādīja uz bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašuma tiesību trūkumu, diskriminējošu piemērošanu vai neatbilstīgu izpildi. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši uzsvēra, ka tiek mākslīgi uzturēti pie dzīvības finansiāli ilgtnespējīgi riepu ražotāji, kas vietējā un starptautiskā mērogā konkurē ar ārvalstu uzņēmumiem, jo saņem atbalstu, kas ļauj tiem izvairīties no bankrota.

(127)

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja uz zemes privāto īpašumtiesību trūkumu Ķīnā, kur zemes piešķiršanu kontrolē valdība un to ietekmē politiski apsvērumi, nevis tirgus spēku virzīti lēmumi. Tas rada negodīgas priekšrocības valsts sponsorētiem riepu ražošanas uzņēmumiem, vēl vairāk kropļojot tirgu un apdraudot brīvā tirgus konkurenci riepu ražošanas nozarē.

(128)

Piektkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka algu izmaksas Ķīnā ir būtiski izkropļotas, un norādīja, ka valstī darbojas tikai viena juridiski atzīta arodbiedrība, ko kontrolē ĶKP. Šī kontrole apvienojumā ar to, ka Ķīna nav ratificējusi svarīgas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un ierobežo darba praksi, rada politisku iejaukšanos, kas ietekmē algu noteikšanas procesus, un rezultātā algu noteikšanu virza valsts, nevis tirgus spēki. Turklāt mājsaimniecību reģistrācijas sistēma diskriminē migrējošos darba ņēmējus, ierobežojot piekļuvi sociālajiem un ekonomiskajiem pabalstiem, tādējādi vēl vairāk kropļojot darbaspēka izmaksas Ķīnas ekonomikā.

(129)

Sestkārt, Ķīnas riepu ražotāji gūst labumu no piekļuves finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība kā citādi ir atkarīga no valsts. Ne vien Ķīnas lielākās bankas pieder valstij, bet arī privātajām bankām to darījumdarbībā ir jāievēro valsts politika. Tā rezultātā preferenciālie ieguldījumi tiek novirzīti “atbalstāmajām” nozarēm. Sūdzības iesniedzējs minēja šādu priekšrocību piemēru attiecībā uz Ķīnas riepu ražotājiem, norādot uz preferenciāliem aizdevumiem un finansējumu, ko saņēmuši tādi uzņēmumi kā Shanghai Huayi Group, Double Coin un Prinx Chengshan no tādām valsts bankām kā Ķīnas Eksporta un importa banka un Ķīnas Banka. Turklāt tādi uzņēmumi kā Doublestar uztur ciešu saikni ar bankām, piemēram, Sakaru banku, kas ir apņēmušās sniegt ievērojamu atbalstu ieguldījumu un finansējuma kredītlīniju veidā, tādējādi apliecinot šo finanšu iestāžu politiski virzīto motivāciju.

(130)

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka obligāciju reitingi un kredītreitingi Ķīnā bieži vien ir pārāk augsti un sistemātiski pārsniedz to starptautiskos reitingus. Šo kropļojumu rada valdības netiešās garantijas, kas sniegtas “atbalstītām” vai kā citādi norādītām nozarēm un kas faktiski mazina obligāciju saistību neizpildes risku. Kā piemēru var minēt to, ka Ķīnas kredītaģentūras uzņēmumiem piešķir ievērojami augstākus reitingus nekā atzītās starptautiskās aģentūras, piedāvājot šiem uzņēmumiem labvēlīgākus aizņēmuma nosacījumus.

(131)

Kopumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nozīmīgi kropļojumi ietekmē visu Ķīnas ekonomiku un tādējādi skar arī riepu ražošanas nozari. ĶV iejaucas visos riepu piegādes ķēdes līmeņos, kā rezultātā valdības radītie kropļojumi dažādos veidos ietekmē izejresursus, šo izejresursu izejresursus utt.

(132)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka riepu ražošanas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(133)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācija attiecīgās nozares tirgū, kas ietver attiecīgo ražojumu.

(134)

Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietver pierādījumus, kas iekļauti Ziņojumā, kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

3.2.1.1.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā

(135)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (25).

(136)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (26). Tādējādi nesenos 2024. gada politikas dokumentos norādīts, ka ĶV vēlas “veicināt valstij piederošā kapitāla koncentrāciju svarīgās nozarēs (..) un uz nākotni vērstās stratēģiskās jaunās nozarēs” (27) un “pastiprināt kapitāla iepludināšanu, lai atbalstītu valstij piederošu uzņēmumu kvalitatīvu attīstību” (28). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro to šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērta kā vispārējs princips.

(137)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs – tajās ir minēta sociālisma pirmā fāze un valstij ir uzticēts uzdevums atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums.

(138)

Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (29). Tādējādi 2025. gada Likumā par privātās ekonomikas attīstības veicināšanu (“Likums par privāto ekonomiku”) (30) formāli gan ir atzīts, ka privātie uzņēmumi ir “svarīga sociālistiskās tirgus ekonomikas sastāvdaļa”, taču vienlaikus noteikts, ka “privātās ekonomikas organizācijas un to dalībnieki atbalsta ĶKP vadošo lomu, ievēro Ķīnā ieviesto sociālistisko sistēmu un aktīvi piedalās mūsdienīgas sociālistiskas valsts veidošanā” (31).

(139)

Tādējādi ekonomikas dalībniekiem tieši vai netieši ir jāievēro partijas un valsts iestāžu izstrādātās politikas pamatnostādnes un jāpakļaujas to administratīvai vadībai un prasībām par darbības saskaņotību ar ideoloģiju, un tas liek turpināties strukturāliem kropļojumiem konkurences jomā.

(140)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesībām sociālistiskā tirgus ekonomika tiek attīstīta ĶKP vadībā, ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā ĶKP un valsts funkcijas nav nošķiramas viena no otras.

(141)

Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma tika izcelta vēl vairāk, jo to vēlreiz apstiprināja konstitūcijas 1. panta tekstā.

(142)

Minētajā pantā aiz līdzšinējā pirmā teikuma “[s]ociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts jauns otrais teikums, kas vēsta, ka “[n]oteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir [ĶKP] vadošā loma” (32). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(143)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(144)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencē balstītu ekonomikas politiku (33). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(145)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Visi kopā šie plāni veido visaptverošu un sarežģītu matricu, kas nodrošina atsevišķu nozaru un transversālas politikas sasaisti visos valdības līmeņos.

(146)

Provinces līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos izvirzītie mērķi ir vispārīgāki. Plānos ir iekļauti arī norādījumi par to, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi mērķu sasniegšanai. Dažos plānos ir iekļauti konkrēti izlaides mērķrādītāji.

(147)

Atbilstoši valdības prioritātēm plānos kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares, konkrēti ekonomikas dalībnieku veidi (34) un/vai projekti, un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(148)

ĶKP Centrālā komiteja 2025. gadā publicēja analīzi, kas apstiprināja, ka izstrādātie plāni ir saistoši: “Valsts attīstības plānu zinātniska formulēšana un efektīva īstenošana ir svarīga, jo tādā veidā mūsu partija rezultatīvi virza ekonomisko un sociālo attīstību. Īstenojot modernizāciju, Ķīna ir izpētījusi un izveidojusi institucionālu kārtību, kas paredz, ka partijas Centrālās komitejas plenārsēde iesniedz plāna priekšlikumu, kas sagatavots partijas Centrālās komitejas centralizētā un vienotā vadībā, Valsts padome sagatavo plāna projektu, un, kad Nacionālais Tautas kongress ir to izskatījis un apstiprinājis, plānu izziņo publiski un sāk tā īstenošanu. Tādējādi partijas priekšlikums reāli pārtop valsts un tautas gribas izpausmē. Šajā procesā partijas Centrālās komitejas nozīmīgās stratēģiskās iestrādes kļūst par tiesiski saistošiem plāniem, ko īsteno visā valstī” (35).

(149)

Tādējādi gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (36).

(150)

Otrkārt, finanšu līdzekļu sadales līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas, kuras nodarbojas ar valdības politikas īstenošanu un kuras ĶV raksturo kā “galveno spēku, kas kalpo reālajai ekonomikai un sniedz spēcīgu atbalstu valsts ekonomikas stabilitātei un ilgtermiņa attīstībai” (37). Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (38).

(151)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Arī šie finanšu nozares komponenti ir institucionālā un darbības ziņā strukturēti tā, ka tie ir vērsti nevis uz finanšu tirgu efektīvas darbības maksimizēšanu, bet gan uz valsts un ĶKP kontroles nodrošināšanu un to iejaukšanās atvieglošanu (39).

(152)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos.

(153)

Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti īpaši paredz, ka publisko iepirkumu veic tā, lai “sasniegtu valsts ekonomiskās un sociālās attīstības politikas mērķus” (40). Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (41). Turklāt piemērojamajos tiesību aktos ir paredzēti noteikumi, kas nepārprotami diskriminē ārvalstu ražojumus, nosakot, ka “cenas piedāvājumam par iekšzemes ražojumu piemēros 20 % samazinājumu, un samazināto cenu ņems vērā izvērtēšanas procesā” (42). Iznākumā lēmumus par iepirkuma rezultātiem pieņem, dodot priekšroku iekšzemes ražojumiem, nevis pamatojoties uz brīvā tirgus spēkiem.

(154)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto investīciju saņēmējiem un apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto kā nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (43). Piemēram, ĶV vēlas “optimizēt lielāko rūpniecības fondu darbības un uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu, ka fondu ieguldījumu virziens atbilst valsts stratēģiju prasībām” (44). Vēl viens piemērs ĶV kontrolei pār ekonomiku ar finanšu resursu piešķiršanas palīdzību, ir politika, kas izklāstīta 2025. gada dokumentā “Vairāki pasākumi privāto ieguldījumu turpmākai veicināšanai” (45). Saskaņā ar šo dokumentu ĶV cenšas “palielināt centrālā budžeta resursus, lai atbalstītu kritērijiem atbilstīgus privāto ieguldījumu projektus un aktīvi uzņemtos virzošo un vadošo lomu”. ĶV arī plāno “valdības politikas īstenošanai prasmīgi izmantot jaunus finanšu instrumentus [un] atbalstīt virkni kritērijiem atbilstīgu privāto ieguldījumu projektu svarīgās nozarēs un būtiskās jomās” (46).

(155)

ĶV iejaukšanās ekonomikā ir noformulēta kā “koordinēti fiskālās, monetārās, rūpniecības, cenu, nodarbinātības un citas politikas centieni saistībā ar valsts attīstības plānu un galveno stratēģiju īstenošanu” (47).

(156)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā tirgus spēku brīvai darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kurai būtu jānotiek atbilstoši tirgus principiem (48).

3.2.1.2.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē – attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(157)

Būtiska Ķīnas ekonomikas daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(158)

Attiecīgā ražojuma nozari galvenokārt apkalpo privātīpašumā esoši uzņēmumi, piemēram, Shandong Linglong Tire Co. (49), vai uzņēmumi, kuru mazākuma daļas pieder valstij, piemēram, Sailun Group (50), kas 1,18 % apmērā pieder valstij (51), vai Zhongce Rubber Group (52), kas 36 % apmērā pieder valstij (53).

(159)

Turklāt vairākos uzņēmumos valstij ne vien pieder daļas, bet valsts tajos īsteno kontroli, piemēram, Qingdao Double Star Co. Ltd. (54), kas 41,35 % apmērā pieder valstij un ko kontrolē Cjindao municipalitātes SASAC, vai Double Star Dongfeng Tire, kas ir meitasuzņēmums, kurš 100 % apmērā pieder Qingdao Double Star Co. Ltd. (55) Vēl viens piemērs ir Guizhou Tyre Co. Ltd. (56), kas 20,48 % apmērā pieder valstij un ko kontrolē Guijanas municipalitātes Tautas valdība (57).

(160)

Turklāt attiecīgā ražojuma nozari apkalpo arī VU, piemēram, CNRC (58), kas pieder SINOCHEM (VU, ko kontrolē centrālā SASAC (59)) un SINOPEC (60) (vēl viens VU, ko kontrolē centrālā SASAC (61)), kuri abi ir vadošie sintētiskā kaučuka ražotāji, kas ir galvenais izejresurss attiecīgā ražojuma ražošanā (62).

(161)

ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai VU, bet arī privātos uzņēmumos (63), un ĶKP ir pārņēmusi vadību praktiski visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, jo Ķīnā lielā mērā ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras.

(162)

Turklāt uz attiecīgā ražojuma nozari attiecas vairākas valdības rīcībpolitikas, piemēram, Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (RITM) Ievirzes atzinums par ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgades plāna ietvaros, kura II.3. iedaļā paredzēts īstenot “pasākumus ķīmisko produktu piegādes kvalitātes uzlabošanai. Koncentrēties uz stratēģiskām jaunajām nozarēm (..) un paātrināt (..) augstas veiktspējas kaučuka un plastmasas materiālu izstrādi, (..). Palielināt “zaļo” ražojumu īpatsvaru tādās nozarēs kā (..) riepas (..). Mudināt uzņēmumus uzlabot ražojumu kvalitāti un radīt un veicināt zīmolus”. Turklāt šā atzinuma V iedaļā ir paredzēts izveidot “uz internetu balstītu rūpniecības ķēdes uzraudzību, ko piemēro beztaras ražojumiem, piemēram, mēslošanas līdzekļiem un riepām” (64).

(163)

Uz riepu ražošanas nozari attiecas arī provinču līmeņa rīcībpolitikas, piemēram, Šaņdunas provinces 14. piecgades plāns par ķīmiskās rūpniecības attīstību, kas riepu ražošanas nozarei konkrēti paredz: “[s]tingri īstenot nozares politiku un nozares standartus, integrēt un likvidēt uzņēmumus, kuru ražošanas jauda gadā ir mazāka par 1,2 miljoniem pilnībā tērauda kordu radiālo riepu (izņemot inženiertehniskās riepas, aviācijas riepas un platprofila bezkameru riepas) un mazāka par 5 miljoniem daļēji tērauda kordu radiālo riepu (izņemot nulles spiediena riepas, augstas kvalitātes sacīkšu riepas un īpaši zema profila riepas). (..) Ievērojot augstas klases un segmentētu tirgu tendences, izstrādāt augstas klases ražojumus (piemēram, īpaši zema profila, saplacinātas riepas, riepas ar zemu rites pretestību, zemu trokšņa līmeni un nulles spiediena riepas), paplašināt augstas veiktspējas radiālo riepu (piemēram, viedo riepu, drošības riepu, riepu ar zemu rites pretestību un īpaši nodilumizturīgu riepu) pētniecību un izstrādi un ražošanu, lai palielinātu ražojumu pievienoto vērtību un tirgus daļas. Stiprināt riepu ražošanas nozares klasterus Šaņdunas pussalā, kā arī Šaņdunas ziemeļdaļā, stiprināt saikni ar nozares atbalsta ražotnēm, attīstīt kaučuka piedevu nozares klasteri Šaņdunas rietumdaļā un paplašināt kaučuka pārstrādes iekārtu nozares klasteri Šaņdunas austrumdaļā. Visaptveroši uzlabot riepu ražošanas nozares digitalizāciju, tīklu attīstību un viedo attīstību, veicināt viedo rūpnīcu būvniecību riepu ražošanas nozarē visā provincē un izveidot riepu ražošanas nozares interneta mākoņplatformu. Aktīvi veicināt zaļo riepu ražošanas procesus, piemēram, pirmsvulkanizācijas tehnoloģiju ķīmiskā kaučuka rafinēšanai un apstrādei ar radiāciju, veicināt riepu otrreizēju izmantošanu, veicināt nolietoto riepu zaļās pirolīzes un sodrēju reģenerācijas tehnoloģiju un veicināt nozares zaļo aprites attīstību. (..) Līdz 2025. gadam riepu ražošanas nozares izlaides vērtība sasniegs 200 miljardus RMB; būs astoņi riepu ražošanas uzņēmumi, kuru pārdošanas ieņēmumi pārsniegs 10 miljardus RMB, no kuriem vairāk nekā divi uzņēmumi pārsniegs 20 miljardu RMB robežu un viens līdz divi uzņēmumi iekļūs pasaules riepu ražošanas nozares vadošo uzņēmumu pirmajā desmitniekā” (65).

(164)

Valdības uzraudzība un politikas kontrole pastāv arī municipalitāšu līmenī. Kā piemēru var minēt Čančuņas municipalitāti, kas pazīstama kā “Automobiļu pilsēta” (66) un ar kuru Shandong Linglong Tire Co. Ltd parakstīja ieguldījumu nolīgumu 4,89 miljardu RMB apmērā attiecībā uz rūpnīcu, kuras gada izlaides apjoms ir 14,2 miljoni riepu. Čančuņas Autobūves attīstības zona uzsver, ka tās “sasniegumi ir saistīti ar provinces partijas komitejas, provinces valdības, municipalitātes partijas komitejas un municipalitātes valdības politisko virzību un spēcīgo vadību [un] Autobūves attīstības zonas partijas darba komitejas īstenoto kohēziju un inovāciju” (67).

(165)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares asociāciju līmenī (68).

(166)

Piemēram, CRIA (69), kuras biedri (70) ir Shandong Linglong Tire Co., Ltd, Sailun Group, Zhongce Rubber Group, CNRC, Qingdao Double Star Co. Ltd., Guizhou Tyre Co., Ltd., ir 15 filiāles un profesionālās komitejas, no kurām lielākā ir riepu ražošanas nozares filiāle. Riepu ražošanas nozares filiāles biedru uzņēmumu ražošanas apjoms veido aptuveni 80 % no Ķīnas iekšzemes riepu ražošanas apjoma. CRIA ir 62 pārvaldes vienības; no tām priekšsēdētāja pienākumus pilda Zhongce Rubber Group Co., Ltd. un priekšsēdētāja vietnieka pienākumus – Sailun Group Co., Ltd. un Linglong Tire Co., Ltd. (71) CRIA riepu ražošanas nozares filiāle ievēro CRIA statūtu noteikumus, norādot, ka tās mērķis ir kalpot biedriem, būt par tiltu starp valdību un uzņēmumiem un veikt dažādus uzdevumus ģenerālasociācijas vadībā (72).

(167)

Saskaņā ar CRIA statūtu 3. pantu organizācija “pakļaujas [ĶKP] vispārējai vadībai. Saskaņā ar [ĶKP] konstitūcijas noteikumiem asociācija izveido [ĶKP] organizāciju, īsteno partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos apstākļus. Par asociācijas reģistrāciju un pārvaldību atbildīgā iestāde ir Civillietu ministrija, un par partijas veidošanu atbildīgā iestāde ir [centrālās SASAC] partijas komiteja. Asociācija piekrīt uzņēmējdarbības norādījumiem, uzraudzībai un vadībai, ko veic par reģistrāciju un pārvaldību atbildīgā struktūra un par partijas veidošanu atbildīgā struktūra, kā arī par nozares vadību atbildīgā attiecīgā administratīvā struktūrvienība” (73). Turklāt 36. pantā ir noteikts, ka personām, kas atbild par asociāciju, jāatbilst šādiem nosacījumiem: “tie pakļaujas [ĶKP] vadībai, atbalsta sociālismu ar Ķīnas iezīmēm, nelokāmi īsteno partijas nostāju, principus un politiku un tām piemīt labas politiskās īpašības” (74).

(168)

Tādējādi pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Proti, gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes.

3.2.1.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē – valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(169)

Tā kā valsts ir klātesoša uzņēmumos, ĶV var iejaukties jautājumos, kas attiecas uz cenām vai izmaksām. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, ko valsts var izmantot, lai iejauktos darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(170)

Saskaņā ar Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 17. pantu ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP Konstitūcijas 30. pantā) (75) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(171)

Šķiet, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri piemērota. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP uzskata to par principiālu politikas jautājumu un arvien aktīvāk cenšas kontrolēt darījumdarbības lēmumu pieņemšanu uzņēmumos (76), tajā skaitā izdarot spiedienu uz privātuzņēmumiem, lai tie izvirzītu priekšplānā “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (77).

(172)

Jau 2017. gadā tika ziņots, ka partijas pirmorganizācijas ir izveidotas 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošu uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (78). Par līdzīgām aplēsēm ziņoja 2022. gadā (79). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecībā uz attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(173)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Ģenerālbiroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu (80) (“pamatnostādnes”), kas vēl vairāk paplašināja privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju lomu.

(174)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “[m]ums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”, savukārt III.6. iedaļā ir uzsvērts: “[m]ums vēl aktīvāk jāīsteno pasākumi partijas veidošanai privātos uzņēmumos un jānodrošina, lai partijas pirmorganizācijas varētu efektīvi pildīt savus cietokšņa uzdevumus un partijas biedri varētu uzņemties avangarda un celmlaužu lomu.” Tādējādi pamatnostādnes uzsver ĶKP nozīmīgumu uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiecas šo nozīmīgumu palielināt (81).

(175)

Izmeklēšana apstiprināja, ka vadības un ĶKP biedru / partijas funkcijas pārklājas arī riepu ražošanas nozarē. Piemēram, SINOCHEM direktoru padomes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors ir arī attiecīgi SINOCHEM partijas komitejas sekretārs un sekretāra vietnieks (82). Tāpat Qingdao Double Star Co. Ltd. priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir arī attiecīgi uzņēmuma partijas komitejas sekretārs un sekretāra vietnieks (83). Arī Guizhou Tyre Co., Ltd direktoru padomes priekšsēdētājs ieņem partijas komitejas sekretāra amatu (84).

(176)

Turklāt riepu ražošanas uzņēmumi arī skaidri norāda, ka ĶKP ietekmē to rīcību. Piemēram, Qingdao Double Star Co. Ltd. savā 2024. gada pārskatā norāda, ka: “Pārskata periodā uzņēmums uzstāja, ka jāizmanto augstas kvalitātes partijas veidošanas pasākumi, lai virzītu augstas kvalitātes attīstību”, un nodrošināja “partijas veidošanas vadošo lomu, lai veicinātu augstas kvalitātes attīstību: [uzņēmums] pastiprināja partijas veidošanas vadošo lomu, galveno uzmanību pievēršot galvenajiem pienākumiem un pamatdarbībai, veica padziļinātu izglītošanu par tematu “Sji Dzjiņpina pārdomas par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunajam laikmetam”, popularizēja partijas inovatīvos teorētiskos sasniegumus, lai virzītu uzņēmuma darījumdarbības attīstību, (..) izveidoja celmlaužu komandu ražošanas, zinātniskās pētniecības, tirgvedības un pārvaldības jomā un integrēja partijas veidošanu ikdienas darbībās” (85). Arī Guizhou Tyre Co., Ltd uzskata, ka “[b]ūdams valstij piederoša pārvaldītājsabiedrība, uzņēmums vienmēr pakļaujas partijas nelokāmajai vadībai pār valstij piederošiem uzņēmumiem. Statūtos ir skaidri noteikts partijas organizācijas juridiskais statuss korporatīvajā pārvaldībā, un partijas vadība ir integrēta visos korporatīvās pārvaldības aspektos” (86).

(177)

Tādējādi valsts klātbūtne riepu ražošanas un citu nozaru (piemēram, finanšu un izejresursu nozaru) uzņēmumos ļauj ĶV iejaukties jautājumos, kas skar cenas un izmaksas.

3.2.1.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē – diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(178)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir pieņemti visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus.

(179)

Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursus novirza tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis sadala atbilstoši tirgus spēkiem (87).

(180)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(181)

Izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plāna (88) mērķis ir panākt pavērsienu svarīgajās izejvielu kategorijās, “[ī]paši pievēršoties svarīgām pielietojuma jomām, piemēram, (..) bioniskajam sintētiskajam kaučukam” (89). Papildu noteikumi, kas attiecas uz riepu ražošanas nozari, ir iekļauti arī RITM Ievirzes atzinumā par ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgades plāna ietvaros vai Šaņdunas provinces 14. piecgades plānā par ķīmiskās rūpniecības attīstību.

(182)

Līdzīgi arī provinces līmenī saskaņā ar Aņhui provinces 14. piecgades plānu par jaunu materiālu rūpniecības attīstību (90) valdības iestādes ir paredzējušas nozares rūpniecības struktūru veidot šādi: “[k]oncentrēties uz automobiļu, elektronikas, ātrgaitas dzelzceļu, kosmosa un kodolenerģijas nozarēm, balstoties uz Anqing, Huainan un citu vietu rūpniecības bāzēm, palielināt pētniecības un izstrādes un inovāciju intensitāti un enerģiski attīstīt kaučuka materiālu produktus ar specifiskām īpašībām un procesiem, piemēram, izturību pret augstām un zemām temperatūrām, izturību pret novecošanu, izturību pret ablāciju, izturību pret ķīmisko vidi, izturību pret laikapstākļiem, izturību pret ozonu, lokizturību utt.”. Plāna svarīgo ražojumu sarakstā ir minēts arī “hidrogenēts nitrilkaučuks, bromēts nitrilkaučuks, šķīduma polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks, izoprēnkaučuks un tā monomēri, akrilāta kaučuks, īpašs fluoru saturošs kaučuks, fluorsilikona kaučuks, elektroobjektu izolējošs silikona kaučuks” un revolucionāru tehnoloģiju sarakstā – “nitrilkaučuka hidrogenēšanas tehnoloģija, karboksila nitrilkaučuka sagatavošanas tehnoloģija, funkcionalizēta butadiēnstirolkaučuka ražošanas tehnoloģija, sintētiskā kaučuka žāvēšanas procesa energotaupības tehnoloģija, emulsijas polimerizācijas koncentrācijas tehnoloģija, videi draudzīga piedevu aizstāšanas tehnoloģija utt.” (91).

(183)

Līdzīgi arī Gaņsu provinces 14. piecgades plānā par izejvielu rūpniecības attīstību (92) ir iekļauta sadaļa par smalkās organiskās sintēzes ķīmisko produktu rūpniecību, kurā noteikts, ka “[l]īdz 2025. gadam jācenšas panākt to, ka nozares kopējā rūpnieciskās izlaides vērtība sasniedz 50 miljardus juaņu” un ka sintētiskā kaučuka jomā mērķis ir “[b]alstoties uz galvenajiem uzņēmumiem, enerģiski attīstīt videi draudzīgas kaučuka piedevas, kaučuka vulkanizācijas paātrinātāju sēriju CBS/MBS, oglekļa disulfīdu, nešķīstošo sēru, augstas kvalitātes sodrējus un citus ražojumus” un attiecībā uz moderniem jauniem naftas ķīmijas materiāliem “[b]alstoties uz galvenajiem uzņēmumiem, uzlabot Gaņsu provinces līmeni un jaudu attiecībā uz speciālo inženiertehnisko plastmasu, speciālo sintētisko kaučuku, [utt.]” un “[n]eatlaidīgi izstrādāt svarīgos stratēģiskos jaunos materiālus”. Naftas ķīmiskajā rūpniecībā – “izstrādāt inženiertehnisko plastmasu, speciālo sintētisko kaučuku, speciālās šķiedras, bioloģiski noārdāmus augstas veiktspējas materiālus un augstas veiktspējas kompozītmateriālus”.

(184)

Gaņsu provinces 14. piecgades plānā svarīgo projektu sarakstā ir minēts arī PetroChina Lanzhou Petrochemical Company un jaunas īpašas nitrilkaučuka ražotnes būvniecība ar jaudu 35 000 tonnu gadā, un tā galvenokārt ietvers ķīmiskās sagatavošanas bloku, polimerizācijas bloku, monomēru reģenerācijas bloku, biezas suspensijas uzglabāšanas bloku, maisīšanas bloku un koagulācijas žāvēšanas un iepakošanas bloku utt., kopējam ieguldījumam pārsniedzot 84 miljonus RMB (93). Dzjansji provinces 14. piecgades plānā par naftas ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstību (94) teikts, ka “[mēs] paplašināsim piemērošanas jomu attiecībā uz (..) silīcijorganiskajiem produktiem, piemēram, silikoneļļu, silīcija kaučuku (..) un baltajiem sodrējiem. Mēs stiprināsim jaunu ķīmisko materiālu pētniecību, izstrādi un ražošanu un enerģiski izstrādāsim jaunus progresīvus materiālus, piemēram, speciālo kaučuku (..)”. Attiecībā uz speciālo kaučuku tajā arī paredzēts, ka valdība “koncentrēsies uz šķīduma polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka (..), hidrogenēta nitrilkaučuka, halogenēta butilkaučuka, hidrogenēta stirola termoplastisko elastomēru, izoprēnkaučuka (..), termoplastiskā vulkanizāta, etilēnpropilēnkaučuka (..) u. c. izstrādi”.

(185)

Turklāt Dzjiliņas 14. piecgades plānā par naftas ķīmijas rūpniecības attīstību (95) ir paredzēts, ka valdība “pilnībā veicinās tādu jaunu ķīmisko materiālu kā inženiertehniskā plastmasa, speciālais sintētiskais kaučuks un augstas veiktspējas šķiedras ražošanas attīstību, paplašinās jaunu ķīmisko materiālu lietojumu automobiļu, dzelzceļa transporta, kosmiskās aviācijas u. c. jomās un īstenos naftas ķīmijas rūpniecības sistēmas augstas kvalitātes attīstību mūsu provincē” un “[s]tiprinās (..) etilēnpropilēnkaučuku un degvielas etanolu, rafinēs īpašu oglekļa šķiedru, ļoti aktīvu poliizobutilēnu, speciālā kaučuka un plastmasas materiālus un citus specializētus produktus, (..) un veidos trīs svarīgas konkurētspējīgas sintētisko sveķu, sintētiskā kaučuka un organiskās ķīmijas pamatizejvielu ražošanas nozares, stiprinās naftas ķīmijas rūpniecības konkurētspēju un iekšējās attīstības tempu un palīdzēs veidot konkurētspējīgus produktu klasterus un īpašas produktu ķēdes”.

(186)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt nozarei izvirzītos valsts politikas mērķus. Ar šiem pasākumiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un augšupējiem izejresursiem un kontrolē tos. Šādi pasākumi traucē tirgus spēku brīvu darbību.

3.2.1.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē – bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(187)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, piemēram, prasījumu un parādu taisnīgu nokārtošanu un kreditoru un parādnieku likumisko tiesību un interešu aizsardzību. Tas šķietami izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nespēja panākt tiesību aktu noteikumu izpildi.

(188)

Vispārzināms, ka bankrota gadījumu skaits joprojām ir pārāk mazs attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, galvenokārt tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā valstij joprojām ir spēcīga un aktīva loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (96); bieži vien tiek ziņots, ka process ir nepārredzams un tiek pieļauta diskriminējoša prakse (97).

(189)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (98). Visa zeme pieder valstij (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir piešķirt zemes izmantošanas tiesības pārredzamā veidā un par tirgus cenām, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (99). Turklāt ar ĶKP Centrālās komitejas 2024. gada lēmumu par reformu vispārēju padziļināšanu un modernizācijas veicināšanu Ķīnai raksturīgā veidā ir uzdots “uzlabot zemes apsaimniekošanas sistēmu, lai nodrošinātu tās efektīvu sasaisti ar makropolitiku un reģionālo attīstību, un norādīts, ka prioritāri zeme jāizmanto saprātīgi, piešķirot to vadošajām nozarēm un nozīmīgiem projektiem” (100). Tādējādi, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politikas mērķus, kas ietver ekonomikas plānu īstenošanu (101).

(190)

Gluži tāpat kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, arī uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz riepu ražošanas nozari. Pašreizējā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(191)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai to izpilde ir neatbilstīga.

3.2.1.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē – izkropļotas algu izmaksas

(192)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, konkrēti tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un darba koplīgumu slēgšanu (102).

(193)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (103). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kuras dēļ sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu pilns klāsts ir pieejams tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem.

(194)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (104). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(195)

Pierādījumi par to, ka uz riepu ražošanas nozari neattiecas iepriekš aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma, netika iesniegti. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

3.2.1.7.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē – piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(196)

Ķīnā pastāv vairāki kropļojumi, kas attiecas uz uzņēmumu piekļuvi kapitālam. Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (105), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet gan citus kritērijus. Tāpat kā valstij piederošus nefinanšu uzņēmumus, arī bankas ar valsti saista ne tikai īpašumtiesības, bet arī personīgas attiecības (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus faktiski amatā ieceļ ĶKP) (106), un tās regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku.

(197)

Tādējādi bankas izpilda tiesību aktos nepārprotami noteikto pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un saskaņā ar valsts rūpniecības politikas norādēm (107). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu tiesību instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(198)

Piemēram, ĶV ir skaidrojusi, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, tajā skaitā saistībā ar darbības un pārvaldības jautājumiem (108). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos ir konkrēti jāņem vērā, kā šīs struktūras “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un it īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (109).

(199)

Konkrētāk, saskaņā ar 2025. gada Ievirzes atzinumu par finansiālu atbalstu jaunai industrializācijai, ko izdevusi Ķīnas Tautas banka kopā ar Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministriju, Finanšu ministriju, Valsts attīstības un reformu komisiju un citām valdības pārvaldes iestādēm, ĶV arī cenšas “virzīt finanšu iestādes tā, lai tās izmantotu diversificētus instrumentus, piemēram, aizdevumus, obligācijas, kapitāla instrumentus un apdrošināšanu nolūkā sniegt visaptverošus finanšu pakalpojumus lielākajiem uzņēmumiem un svarīgiem atbalsta uzņēmumiem, kas darbojas galvenajās rūpniecības ķēdēs, nodrošināt finansiālus risinājumus ārējās ietekmes skartu uzņēmumu stabilai darbībai un atbalstīt privātos uzņēmumus, lai tie aktīvi piedalītos neatkarīgā un kontrolējamā rūpniecības ķēžu veidošanā” (110).

(200)

Turklāt dažādu iemeslu dēļ bieži tiek kropļoti obligāciju reitingi un kredītreitingi, arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē tas, cik stratēģiski nozīmīga Ķīnas valdībai ir konkrētā firma un cik ticamas ir netiešās valdības garantijas (111). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi par finanšu iepludināšanu nozarēs, kuras valdība atzinusi par atbalstāmām vai citādi nozīmīgām (112). Tas veicina neobjektīvu tendenci kreditēšanā, proti, aizdevumus piešķir galvenokārt valstij piederošiem uzņēmumiem, lieliem privātuzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas nozīmīgās rūpniecības nozarēs, un tādējādi kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(201)

Turklāt aizņēmumu izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī, lai stimulētu investīciju pieaugumu. Iznākumā kapitālieguldījumus izmanto pārmērīgi plaši, bet ienākumi no šādām investīcijām aizvien vairāk sarūk. To parāda to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī to rentabilitāte ir strauji samazinājusies, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(202)

Turklāt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valdības radīti kropļojumi. Piemēram, tiek ziņots, ka ne tikai VU, bet arī veselas rūpniecības nozares, kuras ĶV uzskata par stratēģiskām, saņem aizdevumus ar procentu likmēm, kas ir zemākas par tirgus procentu likmēm (113). Mākslīgi pazemināto procentu likmju dēļ kredītkapitāla izmaksas ir nesamērīgi zemas un tādējādi tas tiek izmantots pārmērīgi plaši.

(203)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par arvien neefektīvāku kapitāla izlietojumu, taču nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tādējādi ienākumus nenesošo aizdevumu kļūst arvien vairāk, bet Ķīnas valdība ir vairākkārt izvēlējusies vai nu nepieļaut uzņēmuma bankrotu, tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, kuru skaits arvien vairojas (114), vai arī nodot prasījuma tiesības uz parādu (piemēram, uzņēmumu apvienošanas vai parādsaistību kapitalizācijas ceļā), neķeroties pie vispārējās parādu problēmas risināšanas vai tās pamatcēloņu novēršanas.

(204)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kreditēšanas sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tātad būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(205)

Pašreizējā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tātad būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

3.2.1.8.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(206)

Komisija norādīja, ka Ziņojumā aprakstītie izkropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka iepriekš tekstā un Ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visiem ekonomikas sektoriem. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un Ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(207)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumus par to iegādi, cenas, ko tie maksā (un reģistrē pie izmaksām), nepārprotami ietekmē iepriekš minētie sistēmiskie kropļojumi. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Uzņēmumi var ņemt aizdevumu, kas ir pakļauts kropļojumiem finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi ir sīki aprakstīti iepriekš, 3.2.1.2. iedaļā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, un šie noteikumi attiecas uz riepu ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tādējādi kropļojumiem ir tieša ietekme uz attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(208)

Tādējādi 3.2.1.2. iedaļā aprakstīto apstākļu dēļ ne tikai nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet, ņemot vērā būtisko valdības iejaukšanos cenu veidošanā, kropļojumi ietekmē arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka utt. izmaksas). Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, tik tiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

3.2.2.   Ieinteresēto personu argumenti

(209)

CRIA2025. gada 30. jūnijā iesniedza piezīmju kopumu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piemērošanu. Tajā CRIA izvirzīja šādus argumentus: i) sūdzības iesniedzējs nav sniedzis tiešus pierādījumus par tirgus kropļojumiem, ii) Ķīnas riepu ražošanas nozare ir ļoti orientēta uz tirgu un iii) sūdzībā nav ievērota atšķirība starp antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām.

(210)

Konkrētāk, lai pamatotu savu pirmo argumentu, CRIA apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi par nozīmīgiem kropļojumiem, no vienas puses, ir vispārīgi un nekonkrēti un, no otras puses, tajos ir pretrunas loģikā attiecībā uz kropļojumiem dabiskā kaučuka tirgū. Attiecībā uz apgalvojumu vispārējo raksturu CRIA norādīja, ka sūdzības iesniedzējs lielā mērā paļāvās uz Ziņojumu, uz secinājumiem, kas izdarīti nebūtiskās izmeklēšanās par kravas automobiļu un autobusu riepām vai tērauda nozari, un uz tādu makroekonomikas dokumentu kā 14. piecgades plāna sagrozītu interpretāciju. CRIA uzsvēra, ka attēlot visu Ķīnas ekonomiku kā rūpīgi kontrolētu struktūru ir nepareizi, jo tas neatbilst Ķīnas ekonomiskās attīstības realitātei, un ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi nesniedz nekādus vērā ņemamus pierādījumus par to, kā šāda makroekonomiskā politika konkrēti un tieši izkropļo PC-LL riepu ražotāju izmaksas un cenas. CRIA uzskatīja, ka Komisijai šajā lietā ir pienākums veikt neatkarīgu, uz faktiem balstītu un objektīvu izmeklēšanu, nevis vienkārši pieņemt par patiesību sūdzības iesniedzēja vēstījumu par makroekonomisko situāciju. Attiecībā uz, kā apgalvots, loģiski pretrunīgo informāciju CRIA norādīja, ka, neraugoties uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka dabiskā kaučuka tirgus Ķīnā ir izkropļots, tas atzīst, ka Ķīnas dabiskā kaučuka imports vairākas reizes pārsniedz tās iekšzemes ražošanas apjomu. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka Ķīnas iekšzemes tirgus cenu galvenokārt nosaka imports un starptautiskais tirgus. Turklāt sūdzības iesniedzēja arguments, ka dažas Dienvidaustrumāzijas valstis, kas eksportē dabisko kaučuku, nevar izskatīt kā reprezentatīvo valstu kandidātes, ņemot vērā to, ka Ķīna kā dabiskā kaučuka neto importētāja ir atšķirīgā situācijā attiecībā uz šo izejresursu, ir juridiski kļūdains, jo atšķirīga piegādes situācija nav paredzēta atlases kritērijos saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Līdz ar to Komisijai būtu jāpieņem Ķīnas ražotāju eksportētāju uzskaitē norādītās dabiskā kaučuka izmaksas.

(211)

Attiecībā uz otro argumentu CRIA pamatā apgalvoja, ka Ķīnas riepu ražošanas nozare ir pašpārvaldīta un konkurētspējīga nozare, ko virza tirgus spēki un kas stingri ievēro tirgus ekonomikas principus, un norādīja, ka:

a)

sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka Ķīnas riepu ražošanas un augšupējās nozarēs dominē VU, būtiski atšķiras no faktiem. Privātiem uzņēmumiem ir nepārprotami dominējošs stāvoklis neatkarīgi no tā, vai to mēra pēc uzņēmumu skaita, ražošanas apjoma, eksporta devuma vai kopējās jaudas. Lielais Ķīnas tirgus pats par sevi neizbēgami veicina intensīvu konkurenci, kā to apstiprina arī nozares ziņojumi. Selektīvi koncentrējoties uz uzņēmumiem, kuru akcionāru struktūrā ir valsts īpašuma daļas, sūdzībā nav ņemti vērā tūkstošiem privāto uzņēmumu, kas veido nozares pamatu.

Tāpat arī valsts nekontrolē augšupējās nozares, piemēram, naftas ķīmijas, kaučuka, tērauda un tekstilizstrādājumu nozari, bet tās veido diezgan daudzveidīgu un konkurētspējīgu vidi, kurā piedalās valstij piederoši uzņēmumi, privāti uzņēmumi un ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Konkrētāk, sintētiskā kaučuka tirgum ir raksturīgs “dalījums četros segmentos” – SINOPEC un CNPC, privātie uzņēmumi, Taivānas un ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Balto sodrēju (nogulsnētā silīcija dioksīda) tirgū arī dominē privāti uzņēmumi, kas veido 68,57 % no ražošanas jaudas un 66,36 % no šīs nozares produkcijas Ķīnā. Turklāt tērauda kordu tirgus ir ļoti globalizēts un tajā valda konkurence, un Ķīnas tirgū darbojas nozīmīgi dalībnieki, to vidū ne tikai Ķīnas privātie uzņēmumi, bet arī daudzi starptautiski milži. Tas, ka rūpniecisko tekstilizstrādājumu nozarē darbojas liels skaits uzņēmumu, nozīmē, ka tirgus struktūra ir tāda, kurā valda konkurence, nevis monopolistiska.

Attiecībā uz uzņēmumiem, kam ir saistība ar valsti, sūdzības iesniedzējs tos nepareizi pielīdzina valsts kontrolētiem uzņēmumiem, neņemot vērā mūsdienīgo korporatīvo pārvaldību un tiesisko regulējumu Ķīnā. Tādi uzņēmumi kā SINOCHEM vai Huayi Group tiek kotēti publiskajos tirgos, un tiem ir jāievēro stingri juridiskie un tirgus noteikumi, atskaitoties visiem akcionāriem, nevis tikai vienam valsts akcionāram. Konkrēti Huayi Group tiek publiski kotēts Šanhajas biržā, un tā korporatīvās pārvaldības struktūra atbilst Ķīnas Uzņēmējdarbības likumam, Vērtspapīru likumam un Ķīnas Vērtspapīru regulatīvās komisijas noteikumiem. Attiecīgi 2024. gada pārskatā ir skaidri norādīts, ka uzņēmums saglabā pilnīgu neatkarību no kontrolējošā akcionāra personāla, aktīvu, finanšu, organizācijas un darījumdarbības jomā. Kontrolējošais akcionārs izmanto savas tiesības akcionāru sapulcē saskaņā ar tiesību aktiem, un tas nedrīkst tieši vai netieši iejaukties uzņēmuma lēmumu pieņemšanā un darījumdarbībā. Attiecībā uz Sinochem sūdzības iesniedzējs nesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka Sinochem, būdams tā riepu ražošanas meitasuzņēmumu Pirelli un Aeolus Tyre akcionārs, ir iejaucies šo uzņēmumu ikdienas darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Šajā sakarā būtiskas īpašumtiesības ir sajauktas ar faktisku kontroli pār darījumdarbību, un tas ir būtisks kļūdains pieņēmums sūdzības iesniedzēja argumentācijā, kas nesniedza nekādus pierādījumus par to, kā tas, ka valstij pieder būtiska daļa akciju uzņēmumā, nozīmētu tiešu valdības iejaukšanos uzņēmuma ikdienas darījumdarbībā;

b)

sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka ĶV spēj iejaukties uzņēmumu lēmumos par cenām un izmaksām, izmantojot ĶKP organizācijas uzņēmumos, ir nepareizs Ķīnā pastāvošās korporatīvās pārvaldības realitātes atspoguļojums. Saskaņā ar Uzņēmējdarbības likumu un attiecīgajiem Ķīnas riepu ražošanas uzņēmumu statūtiem partijas organizāciju funkcija uzņēmumos galvenokārt ir vērsta uz partijas lietām un to, kā nodrošināt uzņēmuma atbilstību valsts tiesību aktiem, nevis uz iejaukšanos konkrētos darījumdarbības aspektos. Uzņēmuma statūtos noteiktās lēmējstruktūras joprojām ir valde un vadība. Apgalvojumam, ka partijas organizāciju pastāvēšana riepu ražošanas uzņēmumos tieši liecina par valdības kontroli pār uzņēmuma darījumdarbības lēmumiem, trūkst gan faktiskā, gan juridiskā pamata;

c)

rūpniecības plānošana Ķīnā ir nevis diskriminējoša un kropļo tirgu, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, bet gan kalpo stratēģiskai virzībai, un ar to netiek dotas obligāti izpildāmas pavēles, tāpēc tā atbilst lielāko pasaules ekonomikas reģionu ierastajai praksei. Ķīnas piecgades plāni ir stratēģiski un orientējoši makroekonomikas līmeņa dokumenti, kas vērsti uz valsts ekonomisko un sociālo attīstību un kas būtiski neatšķiras no citu pasaules lielāko ekonomikas reģionu rūpniecības politikas, piemēram, ES Zaļā kursa industriālā plāna vai ASV Inflācijas samazināšanas akta. Rūpnieciskie plāni Ķīnā sniedz uzņēmumiem tirgus perspektīvas un attīstības redzējumu, taču nav juridiski saistoši mikroekonomikas līmeņa ekonomikas dalībniekiem, piemēram, riepu ražošanas uzņēmumiem;

d)

sūdzības iesniedzēja apgalvojumi par zemes nodošanu atsaistīti no tirgus pilnībā neatbilst tam, ka pastāv labi funkcionējošs zemes tirgus un zemes izmantošanas tiesību piešķiršanas un nodošanas mehānisms, ko reglamentē normatīvie akti, it īpaši Noteikumi par valstij piederošas apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu piedāvājumu, izsoļu un iekļaušanas biržas sarakstā ceļā, saskaņā ar kuriem attiecīgā zeme ir jāpiešķir publiskā piedāvājumā, izsolē vai iekļaujot biržas sarakstā. Turklāt sūdzībā iekļautie nepamatotie apgalvojumi, ka Sailun un Zhongce riepu rūpnīcas saņēma zemi par cenu, kas ir ievērojami zemāka par tirgus cenu, nedod pamatu apšaubīt to, ka valstī pastāv visaptveroša, funkcionāla, atklāta, vienota un obligāti īstenota uz tirgu balstīta sistēma.

Attiecībā uz Ķīnas bankrota un uzņēmējdarbības tiesībām piemērojamais Uzņēmumu bankrota likums paredz diversificētus darbības pārtraukšanas vai atveseļošanas veidus uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās vai ir maksātnespējīgi, un tā tiešais mērķis ir nodrošināt “uz tirgu orientētu un uz noteikumiem balstītu” satvaru. Turklāt Uzņēmējdarbības likums paredz skaidrus korporatīvās pārvaldības standartus visu veidu uzņēmumiem, to vidū valstij piederošiem biržā kotētiem uzņēmumiem, un stabilu juridisko pamatu uzņēmumu neatkarīgai, uz tirgu balstītai darbībai;

e)

sūdzības iesniedzēja apgalvojumā, ka Ķīnas mājsaimniecību reģistrācijas un arodbiedrību sistēma rada izkropļotas algu izmaksas, nav ņemtas vērā būtiskās izmaiņas Ķīnas darba tirgū un process, kurā pastiprinās orientācija uz tirgu, proti, hukou ierobežojumi tiek pakāpeniski atcelti vai mazināti un sociālā nodrošinājuma sistēma arī arvien vairāk ir atsaistīta no mājsaimniecību reģistrācijas. Tāpēc paļaušanās uz novecojušu sistēmu, kas pakāpeniski kļūst daudz mazāk ierobežojoša, lai pamatotu viedokli par algu kropļojumiem, neatbilst pašreizējai sociālekonomiskajai realitātei Ķīnā;

f)

Ķīnas finanšu sistēma neizsniedz preferenciālus aizdevumus konkrētām valsts atbalstītām nozarēm (piemēram, riepu ražošanas nozarei) un nemanipulē ar kredītreitingiem. Tas ir tāpēc, ka Ķīnas komercbankas, ieskaitot lielās valstij piederošās komercbankas, ir neatkarīgas finanšu iestādes, kas ievēro Komercbanku likumu. Likuma 4. pantā ir noteikts, ka “[k]omercbanku darījumdarbību reglamentē drošības, likviditātes un efektivitātes principi. Komercbankas pašas pieņem lēmumus par savu darījumdarbību, uzņemas atbildību par saviem riskiem, uzņemas pilnu atbildību par savu peļņu un zaudējumiem un īsteno pašierobežojumus.” Tajā arī uzsvērts, ka “komercbankas (..) veic darījumdarbību bez jebkādas vienības vai personas iejaukšanās”. To, ka Ķīnas finanšu tirgus ir pārredzams, paredzams un tā darbība ir balstīta uz tirgu, apliecina arī tas, ka pēdējos gados daudzi ārvalstu dalībnieki ir izvēlējušies Ķīnā emitēt renminbi denominētas obligācijas.

Turklāt atšķirības viena un tā paša uzņēmuma kredītreitingos, ko sniedz iekšzemes un ārvalstu kredītreitingu aģentūras, ir izplatīta parādība visā pasaulē, kas izriet no dažādu kredītreitinga aģentūru izmantotām atšķirīgām reitingu metodikām, informācijas piekļuves kanāliem, riska modeļiem un izpratnes par vietējo tirgu. Šādu neatbilstību tieša piedēvēšana valsts manipulācijām ir pilnīgi nepamatota.

(212)

Lai pamatotu savu trešo argumentu, CRIA kritizēja sūdzību attiecībā uz apgalvojumu, ka Ķīnā pastāv subsidēšanas prakse. CRIA norādīja, ka subsidēšanas problēmas risināšanai Savienībā pastāv atsevišķs tiesiskais instruments, tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvojumi būtu jāizskata un to pamatotība jānosaka atsevišķā antisubsidēšanas izmeklēšanā. Sūdzības iesniedzēja mēģinājums antidempinga izmeklēšanā paļauties uz apgalvojumiem par subsīdijām, lai pamatotu apgalvojumus par nozīmīgiem kropļojumiem, neievēro robežas starp abiem atšķirīgajiem tiesiskajiem instrumentiem, kas nostiprinātas divos dažādos tiesiskajos regulējumos.

(213)

Sūdzības iesniedzējs 2025. gada 1. augustā reaģēja uz CRIA sniegto informāciju, norādot, ka i) riepu nozarē Ķīnā pastāv plaši izplatīti nozīmīgi kropļojumi, ko rada Ķīnas valsts un ĶKP sistemātiskā iejaukšanās gandrīz visos nozares aspektos, lejupējās un augšupējās darbībās, uzņēmumos neatkarīgi no tā, vai tie ir privāti vai valstij piederoši uzņēmumi, ii) to privāto dalībnieku skaits, kuri arī darbojas Ķīnas tirgū, nepierāda to, ka nepastāv nozīmīgi kropļojumi, jo privātus dalībniekus Ķīnā vada valsts un tie rīkojas saskaņā ar rūpniecības politiku, iii) vai nu iepriekšējās Komisijas izmeklēšanās, vai izmeklēšanās citās jurisdikcijās ir skaidri pierādīts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē visas Ķīnas riepu ražošanas vērtības ķēdes daļas, kā sīki minēts sūdzībā.

(214)

Reaģējot uz pirmo paziņojumu, CRIA2025. gada 15. septembrī papildināja savas piezīmes par procedūras sākšanu ar piezīmju kopumu. Tajā CRIA izvirzīja divus argumentus.

(215)

Pirmkārt, CRIA pauda nostāju, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav piemērojams, jo tas nav saderīgs ar PTO nolīgumiem un PTO Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumu.

(216)

Konkrētāk, tā apgalvoja, ka:

a)

tā kā daži Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO noteikumi, kas attiecas uz dempinga aprēķināšanu, zaudēja spēku 2016. gada 11. decembrī, ES ir jāievēro savi attiecīgie pienākumi, kas izriet no PTO tiesību aktiem;

b)

saskaņā ar Apelācijas institūcijas konstatējumiem lietā DS 473, lai aprēķinātu izmaksas nolūkā iegūt attiecīgā ražojuma normālo vērtību, ja nevar izmantot iekšzemes cenu eksportētājvalstī, izmeklēšanas iestādēm nav atļauts novērtēt izmaksas, kas norādītas eksportētāja/ražotāja uzskaitē, saskaņā ar standartu, kurš nav saistīts ar ražošanas izmaksām izcelsmes valstī.

(217)

Otrkārt, CRIA norādīja, ka Ķīnas riepu un izejvielu tirgi nav pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem, kā tika apgalvots. Šajā sakarā CRIA apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja norādītie kropļojumi nav pietiekami pierādīti, un atsaucās uz savu 2025. gada 30. jūnijā iesniegto informāciju, atkārtoti norādot, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi ir pilni ar vispārinājumiem, pieņēmumiem un iekšējām pretrunām un nav pamatoti ar tiešiem un konkrētiem pierādījumiem attiecībā uz PC-LL riepu nozari Ķīnā vai pašreizējās izmeklēšanas procesa izmeklēšanas periodu.

(218)

CRIA argumentus nevarēja pieņemt turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(219)

Attiecībā uz CRIA pirmo argumentu par procedūras sākšanu, proti, to, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis tiešus pierādījumus par tirgus kropļojumiem, Komisija vispirms norādīja, ka, kā to apstiprināja Vispārējā tiesa lietā Viraj Profiles, pierādījumu daudzums un kvalitāte, kas nepieciešami, lai izpildītu pierādījumu pietiekamības kritērijus izmeklēšanas sākšanai, atšķiras no tā, kas nepieciešams, lai provizoriski vai galīgi noteiktu dempinga, kaitējuma vai cēloņsakarības pastāvēšanu (115). Sūdzība atbilst standartiem, kas noteikti pamatregulas 5. panta 9. punktā apvienojumā ar 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, procedūras sākšanas posmā Komisija tik tiešām uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu ir pietiekami pierādījumi, kas liek domāt, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ, kuri ietekmē cenas un izmaksas, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas, un tādējādi ir pamatoti sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(220)

Tāpēc Komisija turpināja rīkoties, lai pierādītu šādus kropļojumus. Tālab Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu ir savākusi datus, kas vajadzīgi, lai noteiktu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un ietekmi un pēc tam izmantotu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikto metodiku. Šī analīze ir sīki izklāstīta iepriekš 3.2.1.1.–3.2.1.8. iedaļā. Šajā sakarā CRIA piezīme par Komisijas pienākumu veikt neatkarīgu, uz faktiem balstītu un objektīvu izmeklēšanu ir nebūtiska. Turklāt Komisija ar savu analīzi 3.2.1.1.–3.2.1.8. iedaļā ir atspēkojusi arī CRIA apgalvojumu par to, ka Ķīnas ekonomikas attīstību netraucē kropļojoša valdības iejaukšanās un ka attiecīgā Ķīnas makroekonomiskā politika konkrēti un tieši nekropļo izmaksas un cenas attiecīgā ražojuma nozarē.

(221)

Bez tam, lai izdarītu secinājumus par CRIA pirmo argumentu par procedūras sākšanu saistībā ar iespējamām pretrunām sūdzības loģikā attiecībā uz dabisko kaučuku kā globāli tirgotu pirmpreci un reprezentatīvās valsts izvēli, Komisija norādīja, ka, pirmkārt, CRIA nav sniegusi pierādījumus tam, ka dabiskā kaučuka cenas Ķīnā nosaka pasaules izejvielu tirgus, un, otrkārt, reprezentatīvā valsts tika izvēlēta saskaņā ar piemērojamajiem kritērijiem, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, kā sīki izklāstīts 3.2.4. iedaļā.

(222)

Attiecībā uz CRIA otro argumentu par procedūras sākšanu, proti, ka Ķīnas riepu ražošanas nozare ir ļoti orientēta uz tirgu, Komisija norādīja sekojošo.

a)

Privātu uzņēmumu klātbūtne attiecīgā ražojuma nozarē netiek apstrīdēta. Tomēr šajā nozarē ne tikai darbojas valstij piederoši vai kā citādi valsts kontrolēti uzņēmumi, bet nozare ir arī pakļauta valdības kontrolei un stratēģiskajai uzraudzībai ar dažādiem līdzekļiem, sākot no valdības politikas, kas veido nozares attīstību, līdz atsevišķu uzņēmumu un nozares asociāciju deklarētajai uzticībai ĶKP vadībai, kā aprakstīts 3.2.1.2. iedaļā.

Tāpat attiecībā uz augšupējām nozarēm CRIA atsauci uz “dalījumu četros segmentos” – SINOPEC un CNPC, privātie uzņēmumi, Taivānas un ārvalstu kapitāla uzņēmumi – apgāž tas pats ziņojums, uz kuru atsaucas CRIA un kurā attiecībā uz sintētiskā kaučuka tirgu norādīts: “[p]irmo slāni pārstāv CNPC un Sinopec, un abi uzņēmumi veido 49 % no tirgus daļas. (..) Pirmā līmeņa uzņēmumi gūst labumu no priekšrocībām, ko sniedz integrēta naftas ķīmijas rūpniecības ķēde, kas attiecībā uz sintētiskā kaučuka ražojumiem rada apjomradītus ietaupījumus. CNPC un Sinopec sintētiskā kaučuka kopējā ražošanas jauda pašlaik sasniedz 5 miljonus tonnu gadā, kas ir vairāk nekā 45 % no Ķīnas sintētiskā kaučuka kopējās ražošanas jaudas. Pateicoties jēlnaftas piegādes kanālu lielajam mērogam, uzņēmumu izejvielu pašpietiekamības līmenis ir sasniedzis vairāk nekā 85 %. Integrētais ražošanas modelis ir samazinājis sintētiskā kaučuka ražošanas izmaksas par 20 %, panākot apjomradītus ietaupījumus.” Attiecībā uz citiem attiecīgā ražojuma ražošanas izejresursiem CRIA apgalvojums par privātiem uzņēmumiem, kas arī aktīvi darbojas attiecīgajās nozarēs, ir nevietā. Komisija uzskatīja, ka šajā kontekstā būtiska ir nevis nozaru monopolistiskā struktūra, bet gan valdības kontroles un stratēģiskās uzraudzības pakāpe. Šāda uzraudzība, ko īsteno ar rūpniecības politikas plānošanu, nozares asociāciju kontroli, ĶKP vadību, ieskaitot vadības un partijas amatu pārklāšanos uzņēmumos utt., ir sīki dokumentēta arī attiecīgā ražojuma izejresursu nozarēs (116). CRIA nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas liktu apšaubīt šos apsvērumus.

Attiecībā uz tādiem riepu ražotājiem kā Huayi Group, kas it kā ievērojot stingrus juridiskos un tirgus noteikumus un ir atbildīgi visu akcionāru, ne tikai valsts, priekšā, Komisija norādīja, ka CRIA minētās Huayi Group 2024. gada pārskatā attiecībā uz 2024. gada darījumdarbības rezultātu analīzi ir norādīts: “2024. gads iezīmē Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 75. gadadienu, un tas ir arī izšķirošs gads 14. [PP] mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai. Visi darbinieki ir apzinīgi īstenojuši [ĶKP] 20. nacionālā kongresa un 20. Centrālās komitejas otrās un trešās plenārsesijas nostādnes. Uzņēmuma partijas komitejas un direktoru padomes pareizā vadībā un apņēmības un smaga darba garā mēs esam aktīvi risinājuši divējādās problēmas, kas saistītas ar lēnu makroekonomikas atveseļošanos un pastāvīgām zema līmeņa svārstībām ķīmiskajā rūpniecībā (..)”. Gada ziņojumā arī uzsvērts, ka uzņēmums “stiprinās partijas vispārējo vadību, veicinās Sunshine Huayi ģimenes kultūru, apvienos ideālus un pārliecību un iedvesmos mūsu darbaspēka autonomiju, entuziasmu un radošumu, lai kopīgi nodrošinātu kvalitatīvu grupas attīstību”. Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka 15 no 17 Huayi Group valdes locekļiem ir ĶKP biedri un ka Ķīnas Uzņēmējdarbības likums, uz kuru atsaucas CRIA, skaidri paredz ĶKP organizāciju izveidi uzņēmumos. Uzņēmējdarbības likums apvienojumā ar papildu piemērojamiem tiesību aktiem piešķir šīm ĶKP struktūrām ievērojamas pilnvaras attiecībā uz attiecīgo uzņēmumu darījumdarbību (sk. it īpaši 138. un 139. apsvērumu un 170.–174. apsvērumu iepriekš). Lai gan Ķīnā var būt ieviestas daudzas korporatīvās pārvaldības standarta iezīmes, tieši iepriekš minētu papildu struktūru pastāvēšana ļauj partijai/valstij īstenot ekonomikas dalībnieku stratēģisko uzraudzību un kontroli, un tas ir īpaši svarīgi novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu un atspēko CRIA argumentu.

b)

ĶKP ietekme uz Ķīnas ekonomiku, sākot no valsts mēroga institucionālās struktūras līdz ĶKP organizāciju lomai atsevišķu uzņēmumu darījumdarbībā, ir sīki aprakstīta iepriekš (sk. it īpaši 169.–177. apsvērumu) un Ziņojumā (117). CRIA apgalvojums, ka partijas organizāciju funkcija uzņēmumos galvenokārt ir vērsta uz partijas lietām, nevis uz iejaukšanos konkrētos darījumdarbības aspektos, arī ir tiešā pretrunā iepriekš minētajiem dokumentiem, kurus snieguši tieši attiecīgie uzņēmumi (sk. Qingdao Double Star Co. Ltd. 2024. gada pārskatu vai Guizhou Tyre Co., Ltd 2023. gada pārskatu, kas attiecas uz partijas vadības integrēšanu visos korporatīvās pārvaldības aspektos; sk. Huayi Group 2024. gada pārskatu, kurā partijas komiteja un direktoru padome ir ierindotas vienā un tajā pašā līmenī (sk. iepriekš a) apakšpunktu)).

c)

Attiecībā uz rūpniecisko plānošanu Ķīnā Komisija nepiekrita CRIA nostājai, ka plānošanas dokuments nenosaka obligāti izpildāmas komandas. Gluži pretēji – Komisija atgādināja, ka Ķīnas plānošanas sistēma nosaka prioritātes un izvirza mērķus, uz kuriem ir jākoncentrējas centrālajai valdībai un vietējām valdībām. Attiecīgie plāni pastāv visos valdības līmeņos un aptver gandrīz visas ekonomikas nozares, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kā detalizēti aprakstīts Ziņojumā (118), plānošanas instrumentos noteiktajiem mērķiem faktiski ir saistošs raksturs un resursi plānošanas sistēmas rezultātā tiek sadalīti nozarēm, kuras valdība ir noteikusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem. Turklāt jau 2025. gada septembrī pati ĶKP Centrālā komiteja apstiprināja, ka attīstības plānu pieņemšanas un īstenošanas procesā partijas stratēģiskās prioritātes tiek pārveidotas par “juridiski saistošiem plāniem īstenošanai valsts mērogā”. Visbeidzot, Komisija atgādināja, ka politikai jurisdikcijās ārpus Ķīnas, piemēram, ES vai ASV, pašreizējā novērtējuma, kas veikts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, kontekstā nav nozīmes.

d)

Tāpat Komisija norādīja, ka attiecībā uz zemes nodošanu, kā arī uzņēmējdarbības vai bankrota tiesībām, CRIA neizskata nevienu no pierādījumiem, kas liecina par kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē, kā aprakstīts iepriekš 3.2.1.5. iedaļā, bet tikai apgalvo, ka šīs jomas tiek pārvaldītas uz stabiliem, tirgū balstītiem pamatiem.

e)

CRIA atsauce uz hukou ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu nevar mainīt Komisijas nostāju attiecībā uz nozīmīgiem algu kropļojumiem Ķīnā; lai gan Ķīnā, iespējams, tiek īstenotas hukou sistēmas reformas, mājsaimniecību reģistrācijas sistēma joprojām ir spēkā, ietekmējot algu veidošanas ekonomiskos pamatus. Turklāt algu kropļojumus Ķīnā veicina papildu faktori, piemēram, arodbiedrību loma vai tas, ka Ķīna nav pievienojusies dažām SDO konvencijām.

f)

CRIA argumenti par Ķīnas finanšu sistēmu nav pārliecinoši. Atsauce uz ārvalstu dalībniekiem, kas emitē renminbi denominētas obligācijas, bez jebkāda pamatojuma nekādā veidā nepierāda, ka Ķīnas finanšu sistēma darbojas, pamatojoties uz tirgus principiem. Komisija arī norādīja uz Ziņojumu (119), kurā uzsvērti Ķīnas iekšzemes obligāciju tirgus ierobežojumi. Vēl svarīgāk ir tas, ka CRIA sniegtā Komercbanku likuma interpretācija ir selektīva. Šajā sakarā papildus iepriekš 196.–198. apsvērumā izklāstītajai analīzei Komisija norādīja uz Komercbanku likuma papildu noteikumiem, uz kuriem atsaucās CRIA, it īpaši tā 34. pantu, saskaņā ar kuru: “Komercbankas piešķir aizdevumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un saskaņā ar valsts rūpniecības politikas norādēm”.

(223)

Attiecībā uz CRIA trešo argumentu par procedūras sākšanu, proti, ka sūdzībā nav ievērota robeža starp antidempinga un antisubsidēšanas tiesiskajiem instrumentiem, Komisija jau 219. apsvērumā secināja, ka sūdzība atbilst pamatregulas 5. panta 9. punktā noteiktajiem standartiem, tādējādi izmeklēšanas sākšana ir pamatota saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Veicot šo novērtējumu, Komisija neņēma vērā sūdzībā ietvertos elementus, kas nav saistīti ar novērtējumu saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu.

(224)

Attiecībā uz CRIA pirmo argumentu atbildē uz pirmo paziņojumu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO noteikumiem Komisija norādīja, ka:

a)

antidempinga procedūrās, kas attiecas uz ražojumiem no Ķīnas, nosakot normālo vērtību gan attiecībā uz tirgus ekonomikas stāvokli, gan attiecībā uz tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām, piemēro Protokola par Ķīnas pievienošanos 15. sadaļas daļas, kuras vēl nav zaudējušas spēku;

b)

Apelācijas institūcijas ziņojums lietā DS 473 neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta īstenošanu, bet gan uz konkrētu noteikumu pamatregulas 2. panta 5. punktā. Tomēr PTO tiesību akti, kā tos interpretē Apelācijas institūcija lietā DS 473, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota.

(225)

Attiecībā uz CRIA otro argumentu atbildē uz pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem, kas attiecas uz pierādījumu pietiekamību, tas ir aplūkots iepriekš šajā iedaļā.

3.2.3.   Secinājumi

(226)

Pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas un izmaksas, ieskaitot izejvielu, zemes, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto attiecīgo elementu faktiskā vai potenciālā ietekme.

(227)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

3.2.4.   Reprezentatīvā valsts

3.2.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(228)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR (120),

—

izmeklējamā ražojuma ražošana minētajā valstī,

—

attiecīgo datu pastāvēšana un viegla pieejamība reprezentatīvajā valstī.

—

Ja bija vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroka attiecīgā gadījumā tika dota valstij ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(229)

Kā paskaidrots 3.1. iedaļā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai – pirmo un otro paziņojumu.

(230)

Šajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.4.2.   Pirmais paziņojums

(231)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica, ka Argentīna, Brazīlija, Kolumbija, Indonēzija, Malaizija, Meksika, Serbija, Dienvidāfrika, Taizeme un Turcija, par kurām zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(232)

Pēc tam Komisija sīkāk pētīja, vai ir pieejami dati par ražošanas faktoriem, arī attiecībā uz viegli pieejamiem finanšu datiem no izmeklējamā ražojuma ražotājiem. Pamatojoties uz informāciju, kas tika sniegta pēc procedūras sākšanas, tā noteica sešus svarīgākos ražošanas faktorus, kas veido aptuveni 70 % no kopējām materiālu izmaksām: dabiskais kaučuks (HS 4001 22 ), sodrēji (HS 2803 00), butadiēnstirolkaučuks (HS 4002 19 ), polibutadiēnkaučuks (HS 4002 20 ), kordaudumi (HS 5902 20 ), tērauda kordi (HS 7312 10 ). Pēc tam tā novērtēja, vai šie ražošanas faktori potenciālajās reprezentatīvajās valstīs tiek importēti pietiekamā daudzumā un kāda ir importa daļa, ko varētu būtiski ietekmēt imports no ĶTR vai kādas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (121) I pielikumā uzskaitītajām valstīm.

(233)

Komisija konstatēja, ka gan Argentīna, gan Kolumbija galvenos ražošanas faktorus importē salīdzinoši nelielos daudzumos un ka dažus ražošanas faktorus šīs divas valstis neimportē nemaz. Tā kā galveno ražošanas faktoru salīdzinoši nelielais importa apjoms varēja ietekmēt importa cenu, Komisija uzskatīja, ka šis imports varētu nebūt piemērota atsauces vērtība, un secināja, ka ne Kolumbija, ne Argentīna nav attiecīga reprezentatīvā valsts.

(234)

Turklāt analīze par galveno izejvielu importu citās iespējamās reprezentatīvās valstīs parādīja, ka dažās importa apjomus varētu būtiski ietekmēt ievērojams Ķīnas izcelsmes daudzums. Tas jo īpaši attiecās uz Taizemi un Dienvidāfriku, kur trim no sešiem iepriekš uzskaitītajiem galvenajiem ražošanas faktoriem imports no Ķīnas veidoja vairāk nekā 50 % no šo faktoru kopējā importa, un mazākā mērā uz Malaiziju, kur trīs galveno ražošanas faktoru importa daļa no Ķīnas svārstījās no 27 % līdz 69 %. Turklāt netika konstatēts, ka Brazīlijā un Indonēzijā notiktu izmeklējamā ražojuma ražošana, vai nebija pieejama finanšu informācija. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka neviena no šīm valstīm nav attiecīga reprezentatīvā valsts.

(235)

Pēc tam Komisija apzināja pieejamos finanšu pārskatus par izmeklēšanas periodu attiecībā uz rentabliem uzņēmumiem, kas ražo līdzīgo ražojumu Meksikā (Compañía Hulera Tornel), Serbijā (Tigar Tyres Doo) un Turcijā (Brisa Bridgestone Sabanci), un secināja, ka šīs valstis varētu būt attiecīga reprezentatīvā valsts. Tā aicināja personas sniegt piezīmes.

3.2.4.3.   Apgalvojumi, kas iesniegti par katru iespējamo reprezentatīvo valsti pēc pirmā paziņojuma publicēšanas

(236)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas Komisija saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzēja, CRIA un četriem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportētāju grupām – GITI Group, Hankook Group, Kumho un Shandong Yongsheng. Personas iesniedza apgalvojumus attiecībā uz turpmāk tekstā minētajām valstīm.

Indonēzija

(237)

GITI Group apgalvoja, ka Indonēzija (un Malaizija) ir iespējama reprezentatīvā valsts, jo i) tā importē kaučuka maisījumu (kas saskaņā ar GITI sniegto informāciju ir svarīgs ražošanas faktors), ii) attiecībā uz vairākiem galvenajiem ražošanas faktoriem (kordaudumi, tērauda kordi, sodrēji) importa no Ķīnas īpatsvars kopējā importa apjomā Indonēzijā ir mazāks nekā Serbijā, Meksikā un Turcijā un iii) attiecībā uz Indonēziju ir pieejami finanšu dati par tās uzņēmumiem (PT Goodyear Indonesia Tbk un PT Gajah Tunggal Tbk, kas ir GITI Group un Michelin kopuzņēmums).

(238)

Kumho Tire un Hankook Group arī apgalvoja, ka Indonēzija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, ņemot vērā tās iekšzemes tirgus lielumu un visu RF lielos importa apjomus.

Malaizija

(239)

GITI Group un CRIA apgalvoja, ka galveno ražošanas faktoru (sodrēju, tērauda kordu, kordaudumu un polibutadiēnkaučuka) eksports no Ķīnas uz Malaiziju veido līdzīgu importa no Ķīnas daļu kā Serbijas un Turcijas gadījumā, kuras tika uzskatītas par iespējamu reprezentatīvo valsti, un tāpēc Malaiziju nevajadzētu izslēgt kā iespējamu reprezentatīvu valsti. GITI Group arī apgalvoja, ka līdztekus Indonēzijai Malaizija ir vienīgā valsts, kurā ir reprezentatīvs kaučuka maisījumu imports.

(240)

GITI Group, Shandong Yongsheng un CRIA minēja, ka ASV antidempinga izmeklēšanā pret riepu importu no Ķīnas (122) par reprezentatīvo valsti tika izraudzīta Malaizija un ka par vairākiem Malaizijas uzņēmumiem ir publiski pieejami finanšu pārskati (123).

Meksika

(241)

GITI Group apgalvoja, ka Meksika nevar būt iespējama reprezentatīvā valsts. Tā galvenokārt atsaucās uz nelieliem kaučuka maisījumu importa apjomiem un lieliem kordaudumu importa apjomiem no Ķīnas Meksikā.

(242)

CRIA un Shandong Yongsheng iesniedza līdzīgus argumentus par importa līmeni no Ķīnas Meksikā, Serbijā un Turcijā, apgalvojot, ka importa no Ķīnas līmeni nevar uzskatīt par galveno kritēriju, lai neņemtu vērā iespējamās reprezentatīvās valstis, un ka augsts no Ķīnas importēto tērauda kordu līmenis ir kopīgs visām iespējamām reprezentatīvajām valstīm. CRIA arī apgalvoja, ka dažās citās lietās Komisija sīkāk analizēja, vai importam no Ķīnas ir kropļojoša ietekme uz importa cenām, un ka tā to varētu darīt arī šajā izmeklēšanā attiecībā uz valstīm, kurās ir liels importa no Ķīnas īpatsvars.

(243)

GITI Group uzskatīja, ka, tā kā Meksikā tēraudam ir noteikti atšķirīgi antidempinga un kompensācijas maksājumi, Meksikas importa cenas galvenajiem izejresursiem, kas satur tēraudu, piemēram, tērauda kordiem, varētu būt izkropļotas. Tā arī atsaucās uz Meksikas ieviestajiem pasākumiem pret sintētiskā kaučuka importu no Japānas, Korejas Republikas un Amerikas Savienotajām Valstīm un uz antidempinga maksājumiem par Ķīnas izcelsmes vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepām. GITI Group arī apgalvoja, ka Meksikas riepu ražošanas uzņēmumu finanšu dati nav piemēroti atsauces vērtību noteikšanai, jo tie nepārklājas ar izmeklēšanas periodu un ir pieejami tikai par vienu uzņēmumu. Tāpēc tā uzskatīja, ka Meksika nevar būt reprezentatīva valsts.

(244)

Shandong Yongsheng apgalvoja, ka, salīdzinot Meksiku, Serbiju un Turciju, vispiemērotākā reprezentatīvā valsts ir Meksika, jo i) Serbijas importa līmenis no Ķīnas ir augstāks nekā Malaizijai, kas pirmajā paziņojumā tika izslēgta lielās atkarības no importa no Ķīnas dēļ, un ii) Meksikā ir visaugstākais sociālās un vides aizsardzības līmenis saistībā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(245)

Kumho Tire un Hankook Group apgalvoja, ka Meksika būtu attiecīga reprezentatīvā valsts, ņemot vērā tās iekšzemes tirgus lielumu un lielos dabiskā kaučuka importa apjomus.

Taizeme

(246)

CRIA un Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Taizemi nevajadzētu noraidīt kā iespējamu reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz importa no Ķīnas augsto līmeni.

(247)

Shandong Yongsheng arī apgalvoja, ka Komisija varētu izmantot datus par PVA izmaksām un peļņu, kas ir pieejami par Taizemes vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepu ražotājiem. Uzņēmums piebilda, ka Taizeme, Indonēzija un Malaizija piedāvā Ķīnas gadījumam vislīdzīgākos nosacījumus enerģijas un darbaspēka izmaksu ziņā.

Turcija un Serbija

(248)

GITI Group apgalvoja, ka Turcijas un Serbijas kaučuka maisījumu importa apjoms ir neliels un, ja tiek izvēlēta kāda no šīm valstīm, šīs izejvielas atsauces vērtība būtu jākoriģē. Otrkārt, GITI Group, Kumho Tire, Hankook Group un CRIA apgalvoja, ka PVA izmaksas abām iespējamajām reprezentatīvajām valstīm ir nepamatoti augstas. GITI Group un CRIA norādīja uz Meksikas (124), Indonēzijas (125), Malaizijas (126) un Taizemes (127) finanšu datiem, kuros minēta mazāka PVA izmaksu procentuālā daļa.

(249)

GITI Group un CRIA arī apgalvoja, ka gan Serbijas, gan Turcijas gadījumā kordaudumu imports no Ķīnas ir īpaši apjomīgs.

(250)

Hankook Group apgalvoja, ka Turcijas uzņēmuma Brisa Bridgestone konsolidētajos finanšu pārskatos ir iekļauti meitasuzņēmumi, kas iesaistīti mobilo tehnoloģiju izstrādē un ražošanā, un ka tādējādi tā finanšu pārskati acīmredzami nav reprezentatīvi normālās vērtības aprēķināšanai.

(251)

CRIA, Kumho Tire un Hankook Group apgalvoja, ka importa apjomi no Krievijas Turcijā un Serbijā liedz tās uzskatīt par attiecīgām reprezentatīvām valstīm. Kumho Tire un Hankook Group piebilda, ka gan Turcija, gan Serbija turpina importēt Krievijas tēraudu, ko savukārt var izmantot tērauda kordu ražošanai.

(252)

Gan Kumho Tire, gan Hankook Group apgalvoja, ka gan Turcija, gan Serbija ir ziņojušas datus par kordaudumu m2 un kordaudumu svars var atšķirties atkarībā no pavedienu biezuma un blīvuma, savukārt citas valstis ir ziņojušas datus kg. Abi uzņēmumi piebilda, ka Serbijas tirgum raksturīgās iezīmes nav salīdzināmas ar Ķīnas tirgus iezīmēm un ka Turcija joprojām saskaras ar augstu inflāciju, kas ietekmē attiecīgos ekonomikas rādītājus.

(253)

Komisija otrajā paziņojumā novērtēja visus dažādu ieinteresēto personu iesniegtos argumentus, kā apkopots turpmāk 3.2.4.4. iedaļā.

3.2.4.4.   Otrais paziņojums

(254)

Attiecībā uz GITI Group apgalvojumu Komisija uzskatīja, ka reprezentatīvās valsts izvēle, pamatojoties uz kaučuka maisījumu (HS kods 4002 80 ) importa apjomu, nav pamatota. Izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju gadījumā kaučuka maisījumi veidoja vai nu nelielu procentuālo daļu no kopējām ražošanas izmaksām, vai arī tie nemaz netika izmantoti (128). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka kaučuka maisījumu importa līmenis nav būtisks kritērijs reprezentatīvās valsts izvēlei.

(255)

Turklāt, tā kā Ķīna ir pasaulē lielākā eksportētāja pozīcijā 5902  (129) (riepu kordaudumi) un HS 7312 10  (130) (tērauda kordi), abu ražošanas faktoru imports visās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs veido lielu importa no Ķīnas procentuālo īpatsvaru. Tāpēc Komisija secināja, ka importa no Ķīnas apjoms šiem diviem ražošanas faktoriem nav vērā ņemams kritērijs.

(256)

Visbeidzot, Komisija izskatīja argumentus attiecībā uz priekšlikumiem par iespējamo reprezentatīvo valsti izvēlēties Indonēziju, Malaiziju vai Taizemi. Tomēr Komisija secināja, ka ne Indonēzija, ne Malaizija, ne Taizeme nav atbilstoša reprezentatīvā valsts.

(257)

Galvenā ražošanas faktora, t. i., dabiskā kaučuka, kas veido būtisku izmaksu daļu, imports Indonēzijā ir salīdzinoši neliels, un trim no sešiem galvenajiem ražošanas faktoriem – tērauda kordiem, kordaudumiem un sodrējiem – raksturīgs liels importa no Ķīnas īpatsvars. Lai gan tērauda kordu un kordaudumu gadījumā liels importa no Ķīnas īpatsvars vērojams visās iespējamās reprezentatīvajās valstīs, arī sodrēju gadījumā importa no Ķīnas īpatsvars bija liels un veidoja 46 %. Salīdzinājumam – Turcijā sodrēju imports no Ķīnas bija tikai 5 %.

(258)

Importam no Ķīnas ir liels īpatsvars arī galveno ražošanas faktoru importā Malaizijā – papildus kordaudumu un tērauda kordu importa no Ķīnas lielajam īpatsvaram, arī butadiēnstirolkaučuka (viens no galvenajiem RF) gadījumā importam no Ķīnas ir lielāks īpatsvars kopējā importā (27 %) salīdzinājumā ar 12 % importa Turcijā. Turklāt fakts, ka Malaizija tika izvēlēta ASV antidempinga izmeklēšanā, šajā izmeklēšanā nav būtisks.

(259)

Visu galveno ražošanas faktoru imports no Ķīnas bija īpaši liels arī Taizemes gadījumā – sodrēji (57 %), butadiēnstirolkaučuks (25 %), polibutadiēnkaučuks (32 %), kordaudumi (7 %), tērauda kordi (82 %). Turklāt 2025. gada maijā Dienvidāfrikas Starptautiskās tirdzniecības administrācijas komisija noteica, ka ir konstatēts, ka vairāki Taizemes uzņēmumi apiet antidempinga maksājumus par riepām, veicot importu no Ķīnas caur Kambodžu, Taizemi un Vjetnamu, un tas apstiprina Taizemes lielo pakļautību Ķīnas ietekmei (131).

(260)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka galveno ražošanas faktoru importa cenas Indonēzijā, Malaizijā un Taizemē nevar uzskatīt par reprezentatīvām, jo tās varētu būt izkropļotas, ja tiktu apstiprināti nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(261)

Komisija arī novērtēja tās rīcībā esošo informāciju par trim ierosinātajām valstīm (Meksiku, Serbiju un Turciju) un secināja, ka Turcija ir piemērota reprezentatīvās valsts izvēle.

(262)

Pirmkārt, Turcijas importa statistikā ir viegli pieejami dati par lielāko daļu ražošanas faktoru, izņemot tērauda kordus. Sešu galveno ražošanas faktoru importa statistika vai nu neietver importu no Ķīnas, vai arī to ietver ierobežotā apmērā (maksimums 5 % sodrēju gadījumā (132)). Salīdzinājumam – Serbijā ir augsts sodrēju (45 %) un tērauda kordu (68 %) importa no Ķīnas līmenis.

(263)

Galveno ražošanas faktoru importa apjomi Turcijā ir vairākas reizes lielāki nekā Serbijā un Meksikā, un tādējādi ir lielāka iespējamība, ka to importa cenas varētu sniegt pamatotas atsauces vērtības. Turklāt pretēji personu apgalvojumiem Komisija arī uzskatīja, ka datus par kordaudumu importu Turcijā, kas norādīti m2, varētu konvertēt kg, pamatojoties uz konversijas likmi šāda veida materiālam.

(264)

Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka Turcijas uzņēmuma Brisa Bridgestone finanšu pārskati ir saprātīgs pamats PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības noteikšanai, jo tie ir revidēti un pārklājas ar izmeklēšanas periodu. Komisija norādīja, ka apgalvojums par meitasuzņēmuma Arvento apgrozījuma iespējamo ietekmi uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem nav pamatots. Komisija arī uzskatīja, ka apgalvojums par nepamatoti augstām Arvento PVA izmaksām, jo uzņēmumiem citās valstīs ir zemākas PVA izmaksas, nav pamatots ar pierādījumiem. Komisija norādīja, ka saskaņā ar Komisijas analīzi vairāki Taizemes uzņēmumi (133) ziņo par PVA izmaksām robežās no 30 % līdz 60 %. Tāpēc Komisija secināja, ka Brisa Bridgestone finanšu dati joprojām ir piemērots avots PVA izmaksu un peļņas procentu noteikšanai, proti, Brisa Bridgestone ir lielāks uzņēmums un tam ir revidēti pārskati pretstatā vienīgajam Meksikas uzņēmumam, par kuru ir pieejama salīdzinoši mazāka apjoma finanšu informācija un nav informācijas par to, vai tie ir revidēti dati.

(265)

Turklāt, ja neskaita Ķīnu, Turcija ir viena no pasaulē lielākajām izmeklējamā ražojuma eksportētājām (134) un valsts ar līdzīgu ekonomisko attīstību kā Ķīnai.

(266)

Attiecībā uz apgalvojumu par Turcijas inflāciju Komisija uzskatīja, ka Turcijas liras devalvācija neietekmē importa cenas. Jebkurš cenu pieaugums atspoguļosies pārdoto preču kopējo izmaksu un/vai PVA izmaksu pieaugumā un tādējādi arī reprezentatīvā ražotāja peļņas procenta samazinājumā. Tā kā PVA izmaksas un peļņas procenti tika izteikti procentos, tas neietekmēja normālās vērtības aprēķinu. Attiecībā uz apgalvojumu par inflāciju, kas skar konkrētas specifiskas izmaksas, Komisija norādīja, ka neizkropļotās cenas, ko tā noteica ražošanas izmaksām, ir izteiktas attiecīgās valsts valūtā un inflācijas atšķirības starp reprezentatīvo valsti un attiecīgo valsti jau lielā mērā atspoguļojas attiecīgajā valūtas maiņas kursā. Tāpēc inflācija reprezentatīvajā valstī lielākoties neietekmē aprēķinātās atsauces vērtības. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(267)

Visbeidzot, attiecībā uz ietekmi, ko it kā radot Krievijas tērauda imports Turcijā, kurš varētu būt izmantots tērauda kordu ražošanai, Komisija konstatēja, ka apgalvojums ir vispārīgs un tam trūkst apstiprinošu pierādījumu par iespējamo tālāko ietekmi. Attiecībā uz sodrēju, butadiēnstirolkaučuka un polibutadiēnkaučuka importu Serbijā un Turcijā arī tika konstatēts, ka tas ietver importu no Krievijas. Tomēr Komisija secināja, ka nav pamata izslēgt šīs divas valstis, pamatojoties uz iepriekš minēto. Šie ražošanas faktori neveido lielu daļu no ražošanas izmaksām (135), un Serbijas gadījumā šā importa tirgus daļa ir salīdzinoši neliela (136). Komisija arī norādīja, ka neviena ieinteresētā persona nav sniegusi pierādījumus tam, ka imports no Krievijas varētu padarīt datus par importu Turcijā neuzticamus, – Komisija konstatēja, ka nav pierādījumu par pārmērīgu cenu atšķirību ne starp šo izejresursu vidējo importa cenu Turcijā, ne to pašu izejresursu importu uz valstīm, kurās nav importa no Krievijas. Analizējot izmeklēšanas periodu minētajā lietā attiecībā uz autobusiem un kravas furgoniem (137) paredzētām riepām, kas beidzās 2023. gada 30. jūnijā, Komisija nonāca pie tāda paša secinājuma (138). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka apgalvojums, ka Turcija šā iemesla dēļ būtu jāizslēdz, nav pamatots.

(268)

Tādējādi Komisija secināja, ka Turciju var uzskatīt par reprezentatīvo valsti, jo i) no visām pārējām valstīm tai ir vislabākā to datu kvalitāte, ko izmantot par ražošanas faktoru atsauces vērtībām, un ii) attiecībā uz to ir pieejami pamatoti finanšu dati.

3.2.4.5.   Apgalvojumi, kas iesniegti par katru iespējamo reprezentatīvo valsti pēc otrā paziņojuma publicēšanas

(269)

Pēc otrā paziņojuma CRIA, GITI Group, Hankook Group, Kumho Tire, Shandong Yongsheng un Sumitomo Rubber iesniedza piezīmes attiecībā uz Komisijas lēmumu par reprezentatīvo valsti izmantot Turciju. Šīs piezīmes ir aplūkotas turpmāk tekstā.

Turcija

Vispārīgi apgalvojumi par Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēli

(270)

Hankook Group un Kumho apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, izvēloties Turciju par reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz vienu kritēriju, t. i., importa no Ķīnas īpatsvaru valstī, kas nav pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā uzskaitīts kritērijs. Abi uzņēmumi apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā tādus elementus kā izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms katrā potenciālajā reprezentatīvajā valstī, kā arī to, vai ir pieejams lielāks skaits finanšu pārskatu, lai pareizi noteiktu PVA izmaksas un peļņu, kas izmantojamas normālās vērtības aprēķināšanai. Hankook Group arī apgalvoja, ka citām valstīm ir tirgi, kuru iezīmes ir tuvākas Ķīnai, un/vai tajās ir labāka publisko datu pieejamība.

(271)

Hankook Group un Kumho apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, novērtējot importa no Ķīnas ietekmi uz importa cenām, un ka Komisijai būtu jāaplūko vienības cena, lai novērtētu, vai imports ir izkropļots. Personas apgalvoja, ka dažu ražošanas faktoru vienības importa cena Turcijā ir līdzīga vienības cenai citās valstīs, kuras ir vairāk pakļautas importam no Ķīnas, un apgalvoja, ka augsts importa līmenis no Ķīnas pats par sevi nav pamatots iemesls, lai valsti neizvēlētos par reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Komisija atkārtoti uzsvēra, ka, izvēloties attiecīgu reprezentatīvo valsti, importa no Ķīnas apjoms ir svarīgs kritērijs, ar kuru novērtēt vispārējo iespējamību, ka imports no Ķīnas varētu izkropļot ražošanas faktoru importu. Vispirms tā atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta mērķis ir noteikt normālo vērtību bez kropļojumiem. Tāpēc, ņemot vērā importa no Ķīnas apjomu, varētu atkal izkropļot salikto normālo vērtību. Izvēloties valsti, šis novērtējums jāveic kopumā, un atsevišķu cenu salīdzinājums nav vajadzīgs. Tas atšķiras no situācijas, kad valsts tiek izvēlēta, jo tā atbilst visiem kritērijiem. Šajā gadījumā Komisijai nav citas izvēles kā vien pārbaudīt konkrētu importa cenu un izlemt, vai šī cena ir izkropļota. Tādējādi šāds novērtējums tiek veikts kā otrais solis. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tai bija jāveic cenu salīdzinājums attiecībā uz katru potenciālo reprezentatīvo valsti, lai noteiktu, vai konkrēta izejresursa cenas varētu būt izkropļojis imports no Ķīnas.

(272)

Otrkārt, Komisija norādīja, ka Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēle bija balstīta uz to, ka Turcija atbilst visiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(273)

Pamatojoties uz viegli pieejamiem datiem, galvenie ražošanas faktori tiek importēti Turcijā reprezentatīvos daudzumos, un ir pieejama finanšu informācija, pamatojoties uz Brisa Bridgestone revidētajiem finanšu pārskatiem, kas tika uzskatīti par pamatu neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Komisija konstatēja, ka par Turciju pieejamā informācija ir kvalitatīvāka nekā informācija par citām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm.

(274)

Hankook Group arī apgalvoja, ka slēdziens, ka gandrīz visas iespējamās reprezentatīvās valstis lielos daudzumos importē kordaudumus un tērauda kordus no Ķīnas, ir balstīts uz nepareiziem skaitļiem, jo Komisija patvaļīgi sagrupēja kordaudumus ar HS kodiem (HS 5902 10 , HS 5902 20 un HS 5902 90 ) lielākā apakškategorijā, proti, pozīcijā 5902 . Tā apgalvoja, ka konkrētu HS kodu gadījumā Ķīna nav lielākā eksportētāja pasaulē (139).

(275)

Pretēji Hankook Group apgalvojumam Observatory of Economic Complexity (“OEC”) dati HS kodu līmenī apstiprina, ka attiecībā uz HS kodu 5902 10 Ķīna ir pasaulē lielākā eksportētāja (140). Ķīna ir otrā lielākā preču ar HS kodu 5902 20 eksportētāja pasaulē aiz Vjetnamas (141). Kopējā tirdzniecība ar HS koda 5902 90 precēm (142) bija diezgan ierobežota salīdzinājumā ar citiem kodiem. Jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai Ķīna ir lielākā vai viena no lielākajām šo ražošanas faktoru eksportētājām, jānorāda, ka šo ražošanas faktoru importa līmenis no Ķīnas ir salīdzinoši augsts visās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(276)

Hankook Group un Kumho arī atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi importu no Krievijas par neizkropļotu, jo sankcijas importa aizliegumu veidā Krievijas izcelsmes tērauda ražojumiem piemēro no 2022. gada 16. marta (143). Turklāt 2023. gada 26. februārī stājās spēkā importa aizliegums, kas piemērojams sodrēju (pozīcija 2803 ), butadiēnstirolkaučuka (HS kods 4002 19 ), butadiēnkaučuka (HS kods 4002 20 ), kaučuka maisījumu (HS kods 4002 80 ) un haloizobutilēnizoprēnkaučuka (HS kods 4002 39 ) importam (144), un līdz 2024. gada 30. jūnijam tika piemērota importa kvotu pārejas sistēma. Hankook Group apgalvoja, ka importa no Krievijas vidējā cena Turcijā ir ievērojami zemāka nekā vidējā cena importam no citām valstīm, to vidū Ķīnas, un ka, ņemot vērā ziņojumu par nozīmīgiem kropļojumiem gan Ķīnā, gan Krievijā, nav pamatota iemesla, kāpēc Turcijai būtu jādod priekšroka salīdzinājumā ar šīm valstīm. Visbeidzot, Hankook Group apgalvoja, ka gan Turcija, gan Serbija paļaujas uz enerģijas importu no Krievijas, kas liecina, ka visa Turcijas ekonomika ir pakļauta kropļojumiem.

(277)

Komisija uzsvēra, ka šādi argumenti jau ir aplūkoti otrajā paziņojumā. Importa aizliegumu sāka īstenot tikai izmeklēšanas perioda otrajā pusē, t. i., no 2024. gada 1. jūlija, un pirms tam uz šiem trim materiāliem attiecās tikai pārejas kvota (tādējādi uz tiem attiecās daļējs ierobežojums). Tāpēc, tā kā ieinteresētās personas nebija iesniegušas konkrētus pierādījumus, nevarēja noteikt, vai un cik lielā mērā imports no Krievijas izmeklēšanas periodā tika izkropļots, proti, personas atsaucās tikai uz to, ka dažu no Krievijas importēto izejresursu cenas izmeklēšanas periodā bija zemākas par vidējo importa cenu Turcijā, nepierādot, ka šīs zemās cenas bija sankciju rezultāts. Turklāt, neraugoties uz to, ka importa no Krievijas cenas bija nedaudz zemākas par vidējām, šo materiālu vidējās importa cenas Turcijā bija līdzīgas importa cenām dažās iespējamās reprezentatīvajās valstīs, kuras imports no Krievijas neietekmēja. Komisija uzskatīja, ka apgalvojums par enerģijas importu no Krievijas ir vispārīgs apgalvojums un ka tas nav pamatots. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

Vispārīgi apgalvojumi par to datu kvalitāti, kurus izmanto kā atsauces vērtības

(278)

CRIA apgalvoja, ka i) Turcija nav atbilstoša reprezentatīvā valsts, ii) Brisa Bridgestone finanšu dati nav piemēroti un iii) ja Komisija apstiprinātu Turciju par reprezentatīvo valsti, tai būtu jāizmanto alternatīvi avoti vai jāveic atbilstošas korekcijas konkrētu ražošanas faktoru atsauces vērtībās.

(279)

Pirmkārt, CRIA apgalvoja, ka Komisijai būtu jānosaka konkrēti HS kodi, kas precīzi atbilst materiālam, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā. Tā apgalvoja, ka Komisijai būtu jāidentificē ražojuma apakšlīmeņa kods (astoņciparu līmenī), piemēram, kordaudumi ar kodiem 5902 10 10 un 5902 20 10 (ar gumiju impregnēti riepu kordaudumi). Tā apgalvoja, ka šo materiālu gadījumā Turcijas importa īpatsvars no Ķīnas un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, ir ievērojami lielāks nekā Indonēzijā vai Malaizijā. CRIA apgalvoja, ka līdzīgi konstatējumi attiecas uz tērauda kordu importu Turcijā.

(280)

Sākumā Komisija atkārtoti uzsvēra, ka Ķīna ir pasaulē lielākā kordaudumu un tērauda kordu eksportētāja un ka šo divu ražošanas faktoru imports visās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs satur lielu importa no Ķīnas īpatsvaru. Tāpēc, lai gan šo divu materiālu imports Turcijā tiešām satur lielāku daļu importa no Ķīnas salīdzinājumā ar šo divu materiālu importu Indonēzijā un Malaizijā, šis kritērijs netika uzskatīts par izšķirošu, izvēloties attiecīgu reprezentatīvo valsti. Komisija atkārtoti uzsvēra, ka atšķirībā no citām iespējamām reprezentatīvajām valstīm citu galveno ražošanas faktoru gadījumā importa no Ķīnas īpatsvars Turcijā ir ļoti zems, bet sodrēju gadījumā tas nepārsniedz 5 %.

(281)

Turklāt Komisija konstatēja, ka materiāli ar CRIA noteiktajiem KN kodiem nav tie, ko galvenokārt izmanto uzņēmumi (145). Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(282)

Otrkārt, CRIA apgalvoja, ka inflācijas un valūtas vērtības samazināšanās rezultātā iekšzemes izmaksas un cenas, arī enerģijas un darbaspēka izmaksas, Turcijā ir izkropļotas un ka elektroenerģijas gadījumā cenas kopš 2021. gada ir palielinājušās vairāk nekā sešas reizes, savukārt darbaspēka izmaksas – vairāk nekā četras reizes laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam. CRIA apgalvoja, ka pieaugumu nemazināja valūtas devalvācija un ka tādējādi dati ir izkropļoti un neuzticami, tāpēc tos nevar izmantot par atsauces vērtību. Turklāt CRIA apgalvoja, ka Turcijas valdības iejaukšanās ārvalstu valūtas tirgū, tirdzniecību kropļojoši pasākumi un valdības atbalsts tērauda ražošanas nozarei būtiski kropļo tirgus dinamiku un Turcijas augstās procentu likmes kropļo reprezentatīvā uzņēmuma PVA izmaksas un peļņu (146). Līdzīgus argumentus iesniedza GITI Group, Hankook Group, Kumho, Shandong Yongsheng un Sumitomo Group.

(283)

Komisija atkārtoti uzsvēra, ka dažādo ražošanas faktoru, kas izmantojami kā atsauces vērtības, importa cenas Turcijā tika izteiktas citās valūtās, tāpēc Turcijas liras devalvācija tās neietekmēja. Gan darbaspēka, gan elektroenerģijas gadījumā no 2022. līdz 2024. gadam šo faktoru izmaksas tiešām palielinājās. Elektroenerģijas izmaksas pieauga līdzīgi kā daudzās citās valstīs, un tas, visticamāk, bija saistīts ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Jebkurā gadījumā nebija iespējams noteikt, vai šo pieaugumu reālā izteiksmē izraisīja tikai inflācija vai arī citi faktori. Ņemot to vērā, Komisija uzskatīja, ka inflācijas pastāvēšana kādā valstī automātiski nepadara šīs valsts datus izkropļotus un nepamatotus, un tas nenotiek arī tad, ja valdība iejaucas darba tirgū, piemēram, lai mainītu minimālo algu. Tādējādi šie apgalvojumi tika noraidīti.

(284)

Shandong Yongsheng arī apgalvoja, ka saskaņā ar tā veikto analīzi tērauda kordu, kaučuka maisījumu un silīcija dioksīda importa cenas Turcijā bija augstākas par importa vidējo cenu pārējās pasaules valstīs, proti, par vairāk nekā 20 % augstākas tērauda kordu gadījumā, par 49 % augstākas silīcija gadījumā un par 576 % augstākas kaučuka maisījumu gadījumā. Shandong Yongsheng ierosināja, ka Komisijai būtu jāizmanto šo materiālu importa cenas Malaizijā un Meksikā.

(285)

Komisija uzsvēra, ka tērauda kordi un silīcija dioksīds (attiecīgi HS 7312 10 un HS 2811 22 ) Turcijā tiek importēti ievērojamos daudzumos un cenas tika uzskatītas par pamatotām. Tas, ka cenas ir augstākas par vidējo importa cenu pārējās pasaules valstīs, nekādi neietekmē novērtējumu par šo ražošanas faktoru atsauces vērtību piemērotību. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti. Attiecībā uz kaučuka maisījumiem, kā minēts turpmāk šajā iedaļā, šā ražošanas faktora zemā importa apjoma Turcijā dēļ Komisija šā ražošanas faktora atsauces vērtību aizstāja ar importa cenu Meksikā.

(286)

CRIA arī apgalvoja, ka augstās inflācijas dēļ uzņēmumu finanšu pārskati, kuru pamatā ir vēsturiskās izmaksas, nav ticami un tāpēc bija jāveic korekcijas, lai ņemtu vērā inflāciju. Tā apgalvoja, ka tādējādi Brisa Bridgestone finanšu dati nav piemēroti neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. CRIA arī norādīja, ka revidētajos finanšu pārskatos ir ietvertas korekcijas, lai ņemtu vērā inflāciju (“neto monetārās pozīcijas guvums”), un, ja šo korekciju un ieņēmumus no ieguldījumu darbībām neņemtu vērā, uzņēmums faktiski nebūtu rentabls.

(287)

Komisija nepiekrita, ka inflācijas korekcija nebūtu jāņem vērā. Korekcija attiecās uz finanšu pārskatiem valstīs ar hiperinflāciju, un tā bija nepieciešama saskaņā ar Turcijas 29. grāmatvedības standartu, lai gūtu precīzu priekšstatu par uzņēmuma finanšu rezultātiem (147). Tās izslēgšana novestu pie izkropļota PVA izmaksu novērtējuma. Pārrēķinātās PVA izmaksas un peļņa liecināja, ka uzņēmums izmeklēšanas periodā bija rentabls. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

Apgalvojumi par atsauces vērtību korekcijām

(288)

CRIA un citas personas (piemēram, GITI Group, Hankook Group, Kumho un Shandong Yongsheng) arī apgalvoja, ka, ja Komisija apstiprinātu Turciju par reprezentatīvo valsti, būtu jāveic turpmāk tekstā aprakstītās korekcijas.

—

Tērauda kordi: CRIA apgalvoja, ka, tā kā Turcija ir nozīmīga tērauda ražotājvalsts, konkrētu tērauda materiālu imports ietver tikai specializētus ražojumus. Tā arī apgalvoja, ka tērauda kordu cenas ir izkropļotas, jo ir ieviesti aizsardzības pasākumi attiecībā uz stiepļu stieņiem, kas ir galvenais izejresurss tērauda kordu ražošanā. Līdzīgu argumentu izvirzīja GITI Group.

—

Kordaudumu daudzuma pārvēršana no kvadrātmetriem uz kilogramiem: CRIA norādīja, ka uzņēmumi ziņo par kordaudumu importu m2, nevis kg. Tā apgalvoja, ka, tā kā svars ievērojami atšķiras atkarībā no kordaudumu ražošanā izmantotā pavediena DEN, nav iespējams noteikt atbilstošu pārvēršanas koeficientu. CRIA arī apgalvoja, ka kordaudumu imports veido lielu procentuālo daļu importa no Ķīnas un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Tā ierosināja, ka Komisijai alternatīvi būtu jāizmanto Indonēzijas vai Malaizijas importa statistika. Tādu pašu argumentu izvirzīja Hankook, Kumho un Shandong Yongsheng.

—

Kaučuka maisījumi: ņemot vērā nelielo importa apjomu Turcijā (20 kg) un augstās cenas salīdzinājumā ar citām iespējamām reprezentatīvajām valstīm, CRIA uzskatīja, ka Komisijai būtu jāizmanto Malaizijas dati. Tādu pašu argumentu izvirzīja GITI Group.

—

Sodrēji, kordaudumi un tērauda kordi: CRIA apgalvoja, ka Komisijai būtu jānosaka attiecīgie apakšlīmeņa kodi, kas precīzi atspoguļo izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantotos materiālus.

—

Darbaspēks: CRIA apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpaļaujas uz Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) statistiku par 2024. gada vidējām nominālajām darbaspēka stundas izmaksām uz vienu nodarbināto apstrādes rūpniecībā, kas aptver visas izmaksas, kuras radušās darba devējiem apstrādes rūpniecībā Turcijā.

—

GITI Group apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu koriģēt darbaspēka izmaksas, lai atspoguļotu to uzņēmumu darbaspēka stundas izmaksas, kuri nodarbina vairāk nekā 1 000 darbinieku, jo atsauces vērtība jau atspoguļo riepu ražošanas nozares lielo uzņēmumu darbaspēka stundas izmaksas.

(289)

Komisija uzskatīja, ka apgalvojumi par iespējamiem tērauda kordu importa cenu kropļojumiem Turcijā ir pārāk vispārīgi un nav pamatoti. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(290)

Attiecībā uz kordaudumiem Komisija sākotnēji noteica importa cenu par m3. Tomēr, izgūstot cenas pēc nodokļa nomaksas, pamatojoties uz GTA (148) datiem, kā otra mērvienība tika norādīti kg. Tāpēc Komisijai pašai nebija vajadzības izveidot pārvēršanas koeficientu atsauces vērtības noteikšanai. Tādējādi visas piezīmes par pārvēršanas koeficientu attiecībā uz kordaudumiem un Turcijas kā reprezentatīvās valsts nepiemērotību, jo šim ražošanas faktoram nav pārvēršanas koeficienta, tika uzskatītas par nebūtiskām.

(291)

Attiecībā uz kaučuka maisījumiem Komisija pieņēma apgalvojumu, ka importa apjoms 20 kg apmērā ir pārāk mazs un ka tā rezultātā tiek iegūta nereprezentatīva atsauces vērtība, un tā aizstāja šā ražošanas faktora atsauces vērtību ar kaučuka maisījumu importa cenu Meksikā, kas ir vienīgā valsts ar reprezentatīviem importa apjomiem, kurus neietekmē imports no Ķīnas. Komisija atgādināja, ka kaučuka maisījumi veido vai nu nelielu procentuālo daļu no kopējām ražošanas izmaksām, vai arī tos neizmanto vispār (149), un tādējādi tiem ir neliela ietekme uz ražošanas procesu izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, uzņēmumos.

(292)

Attiecībā uz CRIA apgalvojumu par darbaspēku Komisija noraidīja pieprasījumu izmantot SDO datus, jo atšķirībā no Turkstat (150) šajā datubāzē nav sniegta informācija par darbaspēka izmaksām dažādās nozarēs, un tādējādi tā sniedz neprecīzākus datus. Turpretī Turkstat sniedz informāciju tieši par NACE nozares kodu 22.11 (Gumijas riepu un kameru ražošana; gumijas riepu protektoru atjaunošana), kas ir riepu ražotājiem atbilstošais kods. Turklāt Komisija uzskatīja, ka GITI Group apgalvojums, ka darbaspēka stundas izmaksas nebūtu jākoriģē, lai ņemtu vērā, ka riepu ražošanas uzņēmumi lielākoties ir lieli uzņēmumi ar vairāk nekā 1 000 darbiniekiem, ir vispārīgs un nepamatots. Pretēji GITI Group apgalvojumam darbaspēka stundas izmaksas, ko piemēro NACE 22. nozarei, apkopo informāciju par 1 274 uzņēmumiem, no kuriem 95 % ir MVU, savukārt riepu ražotāji parasti ir lieli uzņēmumi ar vairāk nekā 1 000 darbiniekiem. Tādējādi korekcija tika uzskatīta par pamatotu, un apgalvojums tika noraidīts.

Vispārīgi apgalvojumi par Brisa Bridgestone finanšu pārskatiem

(293)

CRIA, Hankook Group, Shandong Yongsheng un Sumitomo Group apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu ņemt vērā Brisa Bridgestone konsolidētos finanšu pārskatus, jo tajos ir iekļauta Arvento telekomunikāciju nodaļa. Hankook Group apgalvoja, ka Brisa Bridgestone finanšu dati ir balstīti uz gumijas ražojumu ražošanu kopumā (ieskaitot apavus, gumijas siksnas un gumijas ražojumus, kas satur attiecīgos materiālus), nevis tikai uz riepu ražošanu. CRIA ierosināja izslēgt visus ar riepām nesaistītos datus no PVA izmaksu un peļņas aprēķina, piemērojot attiecību starp ieņēmumiem no darbībām, kas saistītas ar riepām, un ieņēmumiem no darbībām, kas nav saistītas ar riepām (attiecīgi 96 % un 4 %).

(294)

Attiecībā uz Brisa Bridgestone un Arvento Komisija uzskatīja, ka finanšu pārskatā sniegtajā informācijā nav atsevišķi norādītas PVA izmaksas un peļņa. Tomēr tā norādīja, ka apgalvojumi nav pamatoti, it īpaši attiecībā uz Arvento apgrozījuma ietekmi uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Turklāt pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Tajā nav precizēts, kā šīs summas būtu jānosaka, bet ir prasīts, lai tās būtu neizkropļotas un samērīgas. Komisijai nav pienākuma izmantot uzņēmumus, kas ražo izmeklējamo ražojumu. Jebkurā gadījumā izmeklēšana parādīja, ka Brisa Bridgestone darījumdarbība riepu jomā veido 96 % no pārdošanas apjoma un ka ar riepām nesaistīto pārdošanu veido protektoru atjaunošana, rezerves daļas, izsekošanas ierīces, baterijas un citi alternatīvi ražojumi (151), tādējādi apstiprinot, ka Arvento (un citu gumijas ražojumu) ietekme uz Brisa Bridgestone darījumdarbību ir ļoti ierobežota. Tādējādi Komisija secināja, ka šajā lietā noteiktās PVA izmaksas un peļņa ir neizkropļotas un samērīgas un atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta prasībām. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(295)

GITI Group un Hankook Group apgalvoja, ka Brisa Bridgestone bruto darbības peļņa, kas pārsniedz 30 %, nav reprezentatīva dominējošajiem tirgus apstākļiem, ar kuriem saskaras riepu ražotāji Turcijā. Hankook Group apgalvoja, ka saskaņā ar Turcijas statistiku par NACE nozares kodu 22.11 Turcijas riepu ražotāju vidējā bruto darbības peļņa ir 24,58 % (PVA izmaksu rādītājs – 21,18 % un peļņas rādītājs – 3,40 %). Saskaņā ar Hankook Group sniegto informāciju zemais rentabilitātes līmenis bija saistīts ar to, ka Turcijā nesen tika sākta antidempinga procedūra attiecībā uz vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepām no vairākām valstīm.

(296)

Papildus Brisa Bridgestone datiem CRIA un GITI Group identificēja arī citus rentablus riepu ražotājus Turcijā – Sumitomo Rubber AKO Lastik Sanayi ve Ticaret Anonim õirketi (“Sumitomo Rubber Türkiye”) un Goodyear Lastikleri T.A.S (“Goodyear Türkiye”). GITI Group arī uzskatīja, ka, ja PVA izmaksu noteikšanā tiktu izmantoti Turcijas dati par PVA izmaksām, būtu jānovērš kropļojošā ietekme, ko rada nepamatoti augstas procentu likmes un pārmērīgi lieli peļņa/zaudējumi no valūtas maiņas.

(297)

Komisija analizēja Sumitomo Rubber Türkiye finanšu datus. Vispirms tā konstatēja, ka par šo uzņēmumu pieejamā informācija nav tik detalizēta kā tā, kas norādīta revidētajos Brisa Bridgestone finanšu pārskatos. Saskaņā ar savu standarta praksi pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanā Komisija izmanto visdetalizētākos pieejamos uzņēmumu datus, lai noteiktu samērīgas un neizkropļotas PVA izmaksu un peļņas summas. Tas nodrošina i) papildu noteiktību attiecībā uz izmantoto datu precizitāti un ii) vajadzības gadījumā ir iespējams veikt korekcijas. Tomēr Komisija mēģināja noteikt PVA izmaksas, pamatojoties uz nepilnīgo informāciju, kas bija pieejama par Sumitomo Rubber Türkiye, un ieguva rādītāju aptuveni 6 %. Komisija uzskatīja, ka šis aprēķināto PVA izmaksu līmenis ir nereāls. Kā norādījusi Hankook Group, saskaņā ar Turcijas Republikas Centrālās bankas statistiku (152) par NACE nozares kodu 22.11 vidējās PVA izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē, pārsniedz 20 % un tādējādi atbilst Brisa Bridgestone PVA izmaksām, ko aprēķinājusi Komisija.

(298)

Kā norādīts 297. apsvērumā, Komisija pēc iespējas izmanto datus, kas ļauj noteikt finanšu informāciju detalizētākā līmenī, un tas tā bija arī šajā gadījumā, jo bija pieejami detalizēti revidēti Brisa Bridgestone finanšu pārskati. Tāpēc Komisija nolēma balstīt PVA izmaksu un peļņas aprēķinus tikai uz Brisa Bridgestone datiem. Uzņēmums Goodyear Türkiye izmeklēšanas periodā nebija rentabls, tāpēc tā datus nevarēja ņemt vērā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

Apgalvojums, ka jāņem vērā Brisa Bridgestone finanšu pārskati, nevis ORBIS dati

(299)

CRIA, Hankook Group un GITI Group apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā revidētie Brisa Bridgestone finanšu pārskati, nevis dati no ORBIS. Personas apgalvoja, ka, ņemot vērā finanšu pārskatus, iegūtās PVA izmaksas un peļņa ir zemākas nekā tad, ja tās tiek noteiktas, pamatojoties uz ORBIS datiem.

(300)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu un pārskatīja PVA izmaksu un peļņas summu, pamatojoties uz finanšu pārskatiem.

Apgalvojumi, ka jākoriģē Brisa Bridgestone finanšu pārskati

(301)

CRIA apgalvoja, ka, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenu un salikto normālo vērtību, ir vajadzīgas vairākas Brisa Bridgestone peļņas un PVA izmaksu aprēķina korekcijas. Tā ierosināja a) izslēgt visus ar riepām nesaistītos datus no PVA izmaksu un peļņas aprēķina, piemērojot attiecību starp ieņēmumiem no darbībām, kas saistītas ar riepām, un ieņēmumiem no darbībām, kas nav saistītas ar riepām (attiecīgi 96 % un 4 %), un b) izslēgt ienākumus un izdevumus no ieguldījumu darbībām, kas, pēc tās domām, nav saistītas ar riepu biznesu, kā arī pētniecības un izstrādes izdevumus, transporta un uzglabāšanas izdevumus un licenču maksājumus un pārdošanas komisijas izdevumus (tādu pašu argumentu iesniedza GITI Group), un c) no citiem saimnieciskās darbības ienākumiem un izdevumiem izslēgt zaudējumus, kas rodas no atvasinātiem finanšu instrumentiem.

(302)

Komisija neuzskatīja par lietderīgu koriģēt Brisa Bridgestone finanšu datus par to uzņēmējdarbības daļu, kas nav saistīta ar riepām (Arvento), kā paskaidrots iepriekš šajā iedaļā.

(303)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka pētniecības un izstrādes izdevumi ir neatņemama PVA izmaksu daļa un tos nevajadzētu izslēgt no normālās vērtības aprēķina. Tāpat ienākumi no citām darbībām un izdevumi par citām darbībām parasti ir daļa no uzņēmuma parastās darbības apstrādes rūpniecībā.

(304)

Tomēr Komisija pieņēma apgalvojumu, ka ienākumi no ieguldījumu darbībām, kas saistītas ar tādu darījumdarbību, kura nav izmeklējamā ražojuma ražošana, kā arī izmaksas, kas saistītas ar transportēšanu un uzglabāšanu saistībā ar izmeklējamā ražojuma pārdošanu, būtu jāatskaita no PVA izmaksām. Komisija arī atskaitīja autoratlīdzību un pārdošanas komisijas maksas no PVA izmaksu aprēķina, lai nodrošinātu, ka saliktā normālā vērtība un eksporta cena tiek salīdzinātas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, pēc tam, kad tika veiktas attiecīgas korekcijas, lai nodrošinātu pienācīgu salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

Malaizija un Indonēzija

(305)

GITI Group un Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Malaizija un Indonēzija ir reprezentatīvākas nekā Turcija. Sumitomo Group arī apgalvoja, ka priekšroka būtu jādod tādām valstīm kā Malaizija un Indonēzija, taču nesniedza nekādus paskaidrojumus šajā sakarā.

(306)

GITI Group apgalvoja, ka Malaizija tika atlasīta vairākās salīdzinoši nesen veiktās izmeklēšanās. Uzņēmums atkārtoja, ka valstij ir reprezentatīvs kaučuka maisījumu importa apjoms. Tas apgalvoja, ka dažu ražošanas faktoru gadījumā imports no Ķīnas un Krievijas Turcijā kopā veidotu lielāku daļu nekā imports no Ķīnas gan Malaizijā, gan Indonēzijā. Tas arī uzskatīja, ka, tā kā Indonēzija netika uzskatīta par piemērotu reprezentatīvo valsti, ņemot vērā tās nelielo dabiskā kaučuka importu, kas ir viens no galvenajiem ražošanas faktoriem, Malaizija būtu vispiemērotākā reprezentatīvā valsts, jo tā ir dabiskā kaučuka lielākā importētāja.

(307)

Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Malaizija tika izslēgta tikai tāpēc, ka butadiēnstirolkaučuka imports ietver lielu daļu importa no Ķīnas, taču dažu citu ražošanas faktoru (piemēram, silīcija dioksīda un tērauda kordu) imports Turcijā ietver vēl lielāku daļu importa no Ķīnas. Shandong Yongsheng apgalvoja, ka butadiēnstirolkaučuka importa cenas Malaizijā no PTO valstīm, izņemot Ķīnu, ir tuvas vidējai cenai un augstākas nekā cenas Turcijā. Shandong Yongsheng tāpat apgalvoja, ka sodrēju imports no PTO valstīm, izņemot Ķīnu, Indonēzijā ir par gandrīz tādu pašu cenu kā imports Turcijā un jebkurā gadījumā tuvu vidējai cenai. Kā paskaidrots iepriekš šajā iedaļā, Komisija izvēlējās Turciju par reprezentatīvo valsti, vispirms jau attiecībā uz galvenajiem ražošanas faktoriem, bet arī kopumā, nosakot valstis, kurās imports no Ķīnas visvairāk izkropļo importa cenas. Tā konstatēja, ka Turcija ir ziņojusi par viszemāko tirdzniecības kopējo apjomu ar Ķīnu salīdzinājumā ar visām pārējām iespējamām reprezentatīvajām valstīm. Bija acīmredzami, ka attiecībā uz vissvarīgākajiem ražošanas faktoriem Turcija ir vismazāk atkarīga no importa no Ķīnas, kas vidēji bija aptuveni 17 % salīdzinājumā ar 26 % Malaizijā un 32 % Indonēzijā. Komisija arī paskaidroja, ka netika konstatēts, ka importam no Krievijas būtu kropļojoša ietekme uz importa cenām. Tāpēc to nevar uzskatīt par izkropļotu līdztekus importam no Ķīnas.

(308)

Komisija ņēma vērā arī tādus elementus kā ražošanas faktoru lielākās daļas importa pietiekams apjoms un pamatotu finanšu datu pieejamība. Tādējādi tā neuzskatīja par vajadzīgu veikt cenu salīdzinājumu, lai salīdzinātu konkrēta importa no Ķīnas cenas ar vidējo rādītāju attiecībā uz valstīm, kuras tā uzskatīja par mazāk piemērotām reprezentatīvās valsts izvēlei. Turklāt tas, ka konkrēta ražošanas faktora importa cena bija augstāka par tā paša faktora importa cenu Turcijā vai tuvu tai, nav pamats dot priekšroku valstij ar augstāku importa cenu vai uzskatīt, ka tās cena ir mazāk izkropļota.

(309)

GITI Group sūdzējās, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc Malaizija šajā lietā netika izraudzīta par reprezentatīvo valsti, lai gan tā tika izraudzīta par reprezentatīvo valsti izmeklēšanā par PET no Ķīnas (153) un kālija acesulfāmu no Ķīnas. Tas pats arguments tika izvirzīts attiecībā uz ASV antidempinga procedūru pret riepu importu no Ķīnas (154), kurā par reprezentatīvo valsti izvēlējās Malaiziju. Visbeidzot, GITI Group un Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Komisijas argumentācija ir pretrunīga, jo, no vienas puses, tā norādīja, ka ASV antidempinga izmeklēšana nav kritērijs piezīmju pieņemšanai, bet, no otras puses, citēja Dienvidāfrikas Starptautiskās tirdzniecības administrācijas komisijas lēmumu par antidempinga maksājumu apiešanu attiecībā uz riepām, izmantojot Ķīnas izcelsmes riepu ievešanu caur Kambodžu, Taizemi un Vjetnamu (155).

(310)

Komisija atgādināja, ka katrs gadījums tiek novērtēts atsevišķi un ka tas, ka Malaizija tika izmantota iepriekšējās izmeklēšanās, neietekmē reprezentatīvās valsts izvēli šajā izmeklēšanā. Tas pats attiecas uz ASV antidempinga izmeklēšanu. Turklāt Komisija uzsvēra, ka GITI Group minētajām lietām bija atšķirīgs izmeklēšanas periods. Visbeidzot, Dienvidāfrikas Starptautiskās tirdzniecības administrācijas komisijas lēmums tika citēts, lai ar faktiem pierādītu, ka apiešana notiek caur Taizemi, tādējādi apstiprinot šīs valsts lielo atkarību no Ķīnas un to, ka Ķīnas uzņēmumi izveido rūpnīcas citās Dienvidaustrumāzijas valstīs, lai izvairītos no maksājumiem. To apstiprināja arī CRIA (156), minot sešus dažādus Ķīnas uzņēmumus, kas laikposmā no 2012. līdz 2020. gadam Taizemē izveidoja riepu ražošanas uzņēmumus, un kā vienu no šādas rīcības pamatojumiem minot izvairīšanos no ASV noteiktajiem antidempinga un kompensācijas maksājumiem (157).

(311)

GITI Group atkārtoti norādīja, ka tikai Malaizija (un Indonēzija) importē ievērojamus daudzumus kaučuka maisījumu, kas ir būtisks ražošanas faktors GITI ražošanas procesā. Turklāt ir viegli pieejami rentablo Malaizijas uzņēmumu finanšu pārskati.

(312)

Sākumā Komisija atgādināja, ka kaučuka maisījumu atsauces vērtība tika aizstāta ar Meksikas datiem. Attiecībā uz pieejamajiem Malaizijas uzņēmumu finanšu datiem Komisija uzsvēra, ka no četriem uzņēmumiem, par kuriem GITI Group iesniedza finanšu datus, divi neziņoja par pārdoto preču izmaksām (158). Pārējo divu uzņēmumu PVA izmaksas svārstījās no 4,4 % līdz 7 %, kas riepu nozarē tika uzskatīts par nepamatotu rādītāju.

(313)

Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Malaizija ir piemērotāka reprezentatīvā valsts, jo tās nacionālā kopienākuma (“NKI”) līmenis uz vienu iedzīvotāju ir daudz tuvāks Ķīnas līmenim nekā Turcijas līmenis. Turklāt par Malaizijas riepu ražotājiem ir vairāk informācijas nekā par Turcijas ražotājiem, jo Komisija bija apzinājusi tikai vienu ražotāju.

(314)

Nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija var izmantot reprezentatīvu valsti ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Pamatregulā nav paredzētas papildu prasības par tādas valsts izvēli, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir vislīdzīgākais eksportētājvalsts līmenim. Šādos gadījumos Komisija to dara, īstenojot savu rīcības brīvību un izmantojot valstis, kuras Pasaules Banka ir klasificējusi tajā pašā ienākumu kategorijā. Attiecīgā Pasaules Bankas kategorija ir valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, kurā ietilpst Ķīna. Komisija pirmajā paziņojumā skaidri norādīja, ka tā šim nolūkam izmantos Pasaules Bankas datubāzi, un tas atbilst tās praksei. Tas, ka vienas valsts NKI vai NKI uz vienu iedzīvotāju var būt tuvāks Ķīnas nekā citas valsts NKI, nav izšķirīgs faktors, ko ņem vērā attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēlē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Visbeidzot, kā minēts iepriekš šajā iedaļā, pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka saliktajai normālajai vērtībai jāietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa. Tajā nav precizēts, kā šīs summas būtu jānosaka, bet ir prasīts, lai tās būtu neizkropļotas un samērīgas. Komisijai nav pienākuma izmantot noteiktu skaitu uzņēmumu, kam ir finanšu dati, ja vien PVA izmaksu un peļņas summas ir neizkropļotas un samērīgas. Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunkts. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

Meksika

(315)

Shandong Yongsheng apgalvoja, ka, izvēloties reprezentatīvo valsti, nebūtu jāņem vērā lielais tērauda kordu un kordaudumu importa no Ķīnas īpatsvars Meksikā, jo tērauda kordu un kordaudumu importa no Ķīnas īpatsvars RF izkropļojumu analīzei nav būtisks. Otrkārt, tas apgalvoja, ka Komisija ir sniegusi tikai konfidenciālās informācijas kopsavilkumu par Meksikas uzņēmuma finanšu pārskatiem, kas neļāva ieinteresētajām personām pienācīgi pārbaudīt datus. Treškārt, tas, ka Meksika ir mazāks vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepu ražotājs nekā Turcija, nav pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā definēts kritērijs. Tāpēc uzņēmums apgalvoja, ka Meksika joprojām ir vispiemērotākā reprezentatīvā valsts no pirmajā paziņojumā ierosinātajām valstīm (Meksika, Turcija un Serbija).

(316)

Komisija atgādināja – tas, ka tērauda kordu un kordaudumu imports Meksikā bija lielā apjomā, nav vienīgais kritērijs, kāpēc tā neizvēlējās Meksiku par reprezentatīvo valsti; Turcija tika atzīta par labāku izvēli vairāku iemeslu dēļ – Turcija ziņoja par mazāko tirdzniecības kopējo apjomu ar Ķīnu salīdzinājumā ar visām pārējām iespējamām reprezentatīvajām valstīm, tai bija pietiekams importa apjoms attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru un bija pieejami pamatoti finanšu dati. Komisija arī atgādināja, ka pirmajā paziņojumā publicētā finanšu informācija pārskata veidā no ORBIS datubāzes par uzņēmumu Compana Hulera Tornel bija vienīgais informācijas veids, kas pieejams par uzņēmumu. Tas atšķiras no finanšu datiem, kas bija pieejami par Brisa Bridgestone, proti, revidētiem finanšu pārskatiem.

3.2.4.6.   Secinājumi

(317)

Turklāt, lai gan tirgus lielums nav viens no pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, Komisija uzsvēra, ka ne tikai Turcija atbilst visiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta kritērijiem un turklāt no visām iespējamām reprezentatīvajām valstīm tā ir valsts, kuras tirgus ir vislabāk salīdzināms ar Ķīnas riepu tirgu.

3.2.4.7.   Piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas

(318)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Shandong Yongsheng atkārtoja dažus no saviem apgalvojumiem. Tas uzskatīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā daudzus ieinteresēto personu izvirzītos elementus un ka tā nav arī salīdzinājusi ražošanas faktoru cenas starp potenciālajām reprezentatīvajām valstīm, lai noteiktu, vai konkrētā valsts nodrošina saprātīgu un neizkropļotu atsauces vērtību, un ka Komisijai bija jāpierāda iespējamo kropļojumu apmērs, nevis tikai jāizvēlas valsts ar viszemāko importa no Ķīnas līmeni.

(319)

Shandong Yongsheng arī uzskatīja, ka Malaizija būtu piemērotāka izvēle nekā Turcija, jo tās attīstības līmenis, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu (“NKI”), ir ļoti tuvs Ķīnai un enerģijas un darbaspēka izmaksas ir vairāk līdzīgas Ķīnai nekā Turcijas izmaksas, tādējādi padarot Malaiziju par labāku reprezentatīvās valsts izvēli.

(320)

Komisija norādīja, ka Shandong Yongsheng nav iesniedzis jaunus elementus, kas pamatotu reprezentatīvās valsts maiņu, papildus jau iepriekš iesniegtajiem un Komisijas izskatītajiem. Komisija atsaucās uz savu analīzi, kas liecina, ka Turcija tika izraudzīta par reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem – ne tikai tāpēc, ka galveno ražošanas faktoru imports Turcijā ietvēra vismazāko importa no Ķīnas daļu, bet bija arī citi elementi, piemēram, pietiekams lielākās daļas ražošanas faktoru importa apjoms un pamatotu finanšu datu pieejamība, kas Malaizijas gadījumā nebija pieejami. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(321)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Shandong Yonsgheng atkārtoja, ka arī Meksika ir acīmredzami labāka reprezentatīvās valsts izvēle nekā Turcija. Tā uzskatīja, ka Meksikas ražotāja Compania Hulera Tornel datu izmantošana būtu daudz piemērotāka, jo šis uzņēmums ražo 3. līmeņa riepas, kas veido pārliecinoši lielāko importa no Ķīnas daļu Savienībā. Tas arī apgalvoja, ka Compania Hulera Tornel ir starptautiska riepu ražošanas uzņēmuma meitasuzņēmums un ka tāpēc tā finanšu pārskati ir rūpīgi revidēti. Shandong Yonsgheng arī apgalvoja, ka tirgus lielums nav būtisks kritērijs, kā to apstiprinājusi Komisija. Tāpēc Shandong Yongsheng uzskatīja, ka Komisijas izvēle par labu Turcijai salīdzinājumā ar Meksiku nav pamatota un ka Turcijas izvēle ir kļūdaina un nelikumīga un ka Turcija nav attiecīga reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Shandong Yongsheng arī uzskatīja, ka Turcijas kā reprezentatīvas valsts saglabāšana ir represīva attiecībā pret uzņēmumu un maksimāli palielina tā dempinga starpības līmeni, tādējādi kaitējot Shandong Yongsheng un Ķīnas ražotāju eksportētāju interesēm kopumā, neraugoties uz Shandong Yongsheng pastāvīgo un rūpīgo sadarbību.

(322)

Komisija norādīja, ka Shandong Yongsheng nesniedza nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka Compania Hulara Tornel finanšu pārskati tika revidēti, un arī Komisija nevarēja atrast šādu informāciju. Vienīgā pieejamā informācija bija ORBIS datubāzē, un saskaņā ar to Compania Hulara Tornel izmeklēšanas periodā reģistrēja nepamatoti zemu peļņu. Tāpēc Komisija secināja, ka pieejamie dati par Turciju ir labākā pieejamā atsauces vērtība PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

(323)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Kumho arī apgalvoja, ka Komisijas izvēle par labu Turcijai ir apšaubāma un ka PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības nav atbilstošas, galvenokārt tāpēc, ka tās nav reprezentatīvas tirgus segmentam, kurā Kumho darbojas. Kumho norādīja, ka Komisijai ir jāveic pieejamo alternatīvu salīdzinošs novērtējums un ka šajā lietā Komisija acīmredzami nav veikusi nepieciešamo novērtējumu, tāpēc tās secinājums par Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēli neatbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta prasībām, jo tā ņēma vērā importa no Ķīnas apjomus, pirms bija izvērtējusi visus pamatregulā noteiktos kritērijus, piemēram, sociālās un vides aizsardzības līmeni, lai gan pati bija konstatējusi, ka pastāv vairākas potenciālas reprezentatīvās valstis. Turklāt tas uzskatīja, ka lielajam importa no Ķīnas īpatsvaram, iespējams, ir bijusi kropļojoša ietekme uz izejresursu cenām, taču Komisijai būtu vajadzējis arī analizēt vienības cenas, salīdzinot tās ar attiecīgajām starptautiskajām atsauces vērtībām.

(324)

Kumho arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā arī Turcijas paļaušanās uz konkrēta materiāla un, konkrētāk, tērauda importu no Krievijas. Tas apgalvoja, ka, tā kā Komisija ir publicējusi ziņojumu par “kropļojumiem” attiecībā uz Krieviju, būtu jāuzskata, ka importam no Krievijas ir kropļojoša ietekme, kā tas ir importa no Ķīnas gadījumā, jo dažu ražošanas faktoru importa cenas ir zemākas par šo materiālu vidējo importa cenu Turcijā. Tas apgalvoja, ka, ja tiktu ņemta vērā gan importa no Ķīnas, gan importa no Krievijas kropļojošā ietekme, galveno ražošanas faktoru importa daļa Turcijā no pārējās pasaules būtu salīdzināma ar Malaizijas, Indonēzijas un Meksikas importa daļu, tāpēc nav objektīva pamatojuma Turcijas izvēlei.

(325)

Komisija rūpīgi analizēja šos apgalvojumus. Tā atsaucās uz savu analīzi par visām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm gan pirmajā, gan otrajā paziņojumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Savā analīzē Komisija ņēma vērā visus attiecīgos lietas elementus un ieinteresēto personu izvirzītos argumentus un secināja, ka Turcija ir vienīgā attiecīgā reprezentatīvā valsts. Šā iemesla dēļ Komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams novērtēt dažādu aplūkoto valstu sociālās un vides aizsardzības līmeni. Turklāt nebija juridiskas prasības Komisijai salīdzināt importa cenas Turcijā ar “atbilstošām starptautiskām atsauces vērtībām”, kā apgalvoja Kumho. Komisija atkārtoti norādīja, ka Turcija tika izvēlēta, ņemot vērā tādus elementus kā pietiekams importa apjoms lielākajai daļai ražošanas faktoru un pamatotu finanšu datu pieejamība, kas nebija pieejami citu potenciālo reprezentatīvo valstu gadījumā. Ņemot vērā ziņojuma par Krieviju secinājumus, ziņojuma pastāvēšana pati par sevi nedeva pamatu automātiski uzskatīt, ka viss imports no Krievijas ir izkropļots. Komisijas veiktā analīze par importa no Krievijas cenām Turcijā neļāva secināt, ka pastāv kropļojumi. Konkrētāk, importa no Krievijas cenas šiem ražošanas faktoriem (sodrēji, sintētiskais kaučuks un tērauda kordi) IP laikā bija līdzīgas to pašu ražošanas faktoru importa no Krievijas cenām pirms sankciju ieviešanas vai augstākas par tām. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(326)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija, pamatojoties uz saņemtajām piezīmēm, nolēma papildus Brisa Bridgestone datiem izmantot vienīgos citus pieejamos Turcijas uzņēmuma (Sumitomo Rubber Türkiye) finanšu datus. Komisija uzskatīja, ka šādi noteiktās PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības ir samērīgas un pietiekami reprezentatīvas attiecībā uz Ķīnas riepu nozari. Komisija uzskatīja, ka mērķis nebija noteikt PVA izmaksas un peļņu, kas atspoguļotu katra ražotāja eksportētāja individuālo situāciju, bet gan noteikt neizkropļotas un samērīgas summas. Tāpēc Komisija joprojām apgalvoja, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, un uzskatīja, ka izvēle nav represīva attiecībā pret Shandong Yongsheng un pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(327)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Komisija uzskatīja Turciju par vienīgo attiecīgo reprezentatīvo valsti. Kā paskaidrots 233. apsvērumā, Komisija noraidīja Argentīnu un Kolumbiju kā attiecīgās reprezentatīvās valstis, ņemot vērā to, ka galveno ražošanas faktoru nebija vai to apjoms bija neliels. Komisija arī secināja, ka ne Indonēzija, ne Malaizija, ne Taizeme nav attiecīga reprezentatīvā valsts, ņemot vērā būtisko importa no Ķīnas daļu attiecībā uz galvenajiem ražošanas faktoriem, kā paskaidrots 256.–260. apsvērumā. Līdzīgi, kā norādīts 262. un 263. apsvērumā, Komisija noraidīja Serbiju kā reprezentatīvo valsti, ņemot vērā lielo importa apjomu no Ķīnas attiecībā uz diviem svarīgiem ražošanas faktoriem, un to, ka visu galveno ražošanas faktoru importa apjoms bija vairākas reizes mazāks nekā importa apjoms no Turcijas. Visbeidzot, lai gan Komisija balstījās uz Meksikas datiem, ko izmantoja kā atsauces vērtību vienam maznozīmīgam ražošanas faktoram, kā norādīts 291. apsvērumā, tā tomēr izslēdza Meksiku kā attiecīgu reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz šādiem elementiem, kas izklāstīti 263., 264., 316. un 322. apsvērumā: i) importa no Ķīnas lielais apjoms valstī attiecībā uz konkrētiem ražošanas faktoriem; ii) mazāks ražošanas faktoru importa apjoms un reprezentativitāte, piemēram, salīdzinājumā ar Turciju un iii) fakts, ka Compania Hulera Tornel reģistrēja nepamatoti zemu peļņu.

Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(328)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Turcija ir vispiemērotākā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.2.4.8.   Secinājumi

(329)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.2.5.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(330)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(331)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, izmantos GTA neizkropļotu lielākās daļas ražošanas faktoru, it īpaši izejvielu, izmaksu noteikšanai. Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos, no vienas puses, Turcijas Statistikas institūta (159) datus, lai noteiktu darbaspēka un tvaika neizkropļotās izmaksas, un, no otras puses, Enerģijas tirgus regulatīvās iestādes (160) sniegtos statistikas datus, lai noteiktu neizkropļotās elektroenerģijas izmaksas.

(332)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu informāciju, bija liels ražošanas faktoru skaits un nenozīmīgs dažu izejvielu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās, tāpēc šie nenozīmīgie posteņi tika grupēti sadaļā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja personas, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

3.2.5.1.   Ražošanas faktori

(333)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Izmeklējamā ražojuma ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preces kods

Neizkropļota vērtība

Mērvienība

Datu avots

IZEJVIELAS

Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas

2710 19

4,73

kg

GTA

Sērs

2802 00

33,02

 

 

Sodrēji

2803 00

10,98

kg

GTA

Silīcija dioksīds

2811 22

20,05

kg

GTA

Cinka oksīds; cinka peroksīds

2817 00

26,63

kg

GTA

Anilīna atvasinājumi

2921 42

16,41

kg

GTA

Fenilēndiamīns, diaminotoluoli un to atvasinājumi

2921 51

25,87

kg

GTA

Sēra organiskie savienojumi

2930 90

23,96

kg

GTA

Stiklinieku tepe, potvasks, sveķu cementi, blīvēšanas maisījumi un citas mastikas

3214 10

31,21

kg

GTA

Mākslīgie un gatavie vaski

3404 90

16,54

kg

GTA

Kolofonijskābe un sveķskābe un to atvasinājumi; kolofonija spirts, kolofonija eļļas; kausēti sveķi

3806 90

14,13

kg

GTA

Gatavi kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji

3812 10

37,05

kg

GTA

Kaučuka vai plastmasu plastificēšanas savienojumi

3812 20

14,30

kg

GTA

2,2,4-trimetil-1,2-dihidrohinolīna oligomēru maisījumi

3812 31

17,01

kg

GTA

Stearīnskābe

3823 11

9,34

kg

GTA

Citādas ķīmiskās vielas

3824 99

24,65

kg

GTA

Poliizobutilēns

3902 20

19,78

kg

GTA

Citādi propilēna vai citu olefīnu polimēri

3902 90

19,01

kg

GTA

Citādi stirola polimēri

3903 90

13,54

kg

GTA

Melamīnsveķi

3909 20

17,47

kg

GTA

Fenolsveķi

3909 40

21,23

kg

GTA

Naftas sveķi, kumarona sveķi, indēna sveķi vai kumarona-indēna sveķi un politerpēni

3911 10

17,18

kg

GTA

Polisulfīdi

3911 90

28,97

kg

GTA

Poliuretāna plātnes, loksnes, plēves, folijas vai lentes

3921 13

72,18

kg

GTA

Dūmotās loksnes

4001 21

17,4

kg

GTA

Tehniski specializētais dabiskais kaučuks

4001 22

13,54

kg

GTA

Citādi dabiskā kaučuka veidi

4001 29

12,41

kg

GTA

Citādi sintētiskā kaučuka veidi

4002 19

14,37

kg

GTA

Butadiēnkaučuks

4002 20

13,3

kg

GTA

Izobutilēnizoprēnkaučuks (butilkaučuks)

4002 31

20,3

kg

GTA

Citāds butadiēnkaučuks

4002 39

19,91

kg

GTA

Jebkuru pozīcijā 4001 minēto ražojumu maisījumi ar jebkuru šīs pozīcijas ražojumu (kaučuka maisījumi)

4002 80

23,96

kg

GTA

Reģenerētais kaučuks

4003 00

4,35

kg

GTA

Riepu kordaudumi no neilona vai citādiem poliamīdiem

5902 10

63,34

kg

GTA

Riepu kordaudumi no poliesteriem

5902 20

25,13

kg

GTA

Citādi riepu kordaudumi

5902 90

64,15

kg

GTA

Dzelzs vai neleģētā tērauda stieples, ar citu parasto metālu pārklājumu

7217 30

11,28

kg

GTA

Stiepļu vijumi, tauvas un troses (tērauda kordi)

7312 10

22,88

kg

GTA

PALĪGMATERIĀLI

DARBASPĒKS

Darbaspēks

Neattiecas

93,69

Cilvēkstunda

Turcijas Statistikas institūts

ENERĢIJA

Elektroenerģija

Neattiecas

0,72

kWh

Turcijas Statistikas institūts

Dabasgāze

Neattiecas

4,27

CNY/m3

Turcijas Statistikas institūts

Tvaika gāze

Neattiecas

309,05

CNY/t

Turcijas Statistikas institūts

Ūdens

Neattiecas

5,76

CNY/m3

Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu birojs

3.2.5.2.   Izejvielas

(334)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Regulas (ES) 2015/755 (161) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.1. iedaļā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(335)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(336)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Shandong Yongsheng apgalvoja, ka trīs materiālu – tērauda kordu (HS 7312 10 ), riepu kordaudumu (HS pozīcija 5902 ) un silīcija dioksīda (HS pozīcija 2811 22 ) – importa cenas Turcijā ir pārmērīgi augstas un tāpēc nav pamatotas un ka tērauda kordu un silīcija dioksīda importa cenas Turcijā attiecīgi par 20 % un 49 % pārsniedz pasaules vidējo rādītāju. Tas arī apgalvoja, ka tērauda kordu cenas ir nepārprotami izkropļotas, jo Turcija ir ieviesusi aizsardzības pasākumus pret tērauda stiepļu stieņiem, kas ir tērauda kordu augšupējs ražojums, un tam ir kropļojoša ietekme uz tērauda kordu cenām Turcijas tirgū.

(337)

Komisija norādīja, ka atsauces cenas tika noteiktas, pamatojoties uz importa cenām izvēlētā reprezentatīvā valstī (šajā gadījumā Turcijā), nevis uz salīdzinājumu ar pasaules vidējām cenām. Tā kā šie ražošanas faktori Turcijā tika importēti pietiekamā daudzumā un tika uzskatīti par reprezentatīviem, tas, ka cenas pārsniedza pasaules vidējo rādītāju, pats par sevi neļāva secināt, ka šīs atsauces vērtības ir pārmērīgi augstas vai nepamatotas. Komisija arī uzskatīja, ka tas, ka Turcija ir noteikusi aizsardzības pasākumus pret tērauda stiepļu stieņiem, pats par sevi nepierāda, ka tērauda kordu importa cenas Turcijā ir izkropļotas, un šādus pierādījumus neiesniedza arī Shandong Yongsheng – atsauces vērtība bija nevis Turcijā ražoto tērauda kordu cena, bet gan Turcijā importēto tērauda kordu cena. Tāpēc nebija pierādīta saikne starp importēto tērauda kordu cenu un aizsardzības pasākumiem. Tā kā Shandong Yongsheng nesniedza nekādus citus argumentus vai pierādījumus tam, ka atsauces cenas ir nepamatotas, apgalvojums tika noraidīts.

(338)

Shandong Yongsheng arī apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu aizstāt tā importēto ražošanas faktoru cenas ar atsauces vērtībām, jo šīs cenas nav izkropļotas.

(339)

Komisija norādīja, ka Shandong Yongsheng galvenokārt importē dabisko kaučuku un dažus citus materiālus, kuru kopējais apjoms tomēr galvenokārt tiek iegūts Ķīnā. Komisija arī norādīja, ka vairāk nekā divas trešdaļas dabiskā kaučuka un citu importēto materiālu importa tika iegādātas ar Ķīnas starpnieka starpniecību un tādējādi bija pakļautas kropļojumiem Ķīnas tirgū. Turklāt ne Shandong Yongsheng, ne kāda cita persona nesniedza apstiprinošus pierādījumus, kas liecinātu par kropļojumu neesību attiecībā uz šo importu, nedz arī attiecībā uz tiešo importu no valstīm ārpus Ķīnas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(340)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRIA apgalvoja, ka sodrēju atsauces vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz apakšlīmeņa kodu 2803 00 00 90 11, kas ir tāds sodrēju veids, kurš ir piemērots izmantošanai riepu ražošanā. Tāpat tas apgalvoja, ka attiecībā uz tērauda kordiem Komisijai būtu vajadzējis noteikt atsauces vērtību, pamatojoties uz apakšlīmeņa kodu 7312 10 41 .

(341)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju paziņotajiem datiem, nebija iespējams noteikt, ka šie ir to materiālu kodi, kas izmantoti Ķīnas ražotāju eksportētāju riepu ražošanā, kuri sadarbojās. Konkrētāk, Hankook Group grāmatvedības uzskaite neļāva noteikt izmantotos materiālus sīkāk par 6 ciparu līmeni, savukārt CRIA minētie kodi neatbilda Shandong Yongsheng paziņotajam materiālam.

3.2.5.3.   Darbaspēks

(342)

Turcijas Statistikas institūts publicē sīku informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Komisija izmantoja šo statistiku, lai noteiktu algas Turcijā, izmantojot detalizētu informāciju par algām ražošanas nozarē 2024. gadā attiecībā uz saimniecisko darbību NACE 22. grupā (gumijas riepu un kameru ražošana), kurā ietilpst attiecīgā ražošana, saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju (162), t. i., 93,69 CNY/stundā (163).

(343)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Shandong Yongsheng apšaubīja Komisijas veikto darbaspēka izmaksu korekciju līdz lielu uzņēmumu (vairāk nekā 1 000 darbinieku) līmenim. Tas uzskatīja, ka, šādi rīkojoties, Komisija mākslīgi palielināja darbaspēka izmaksas, jo Ķīnas riepu ražotāju vidējais lielums nav stingri salīdzināms ar Turcijas uzņēmumu vidējo lielumu, kas ir vairāk nekā 1 000 darbinieku.

(344)

Komisija minēto apgalvojumu atzina par nepamatotu. Abi izlasē iekļautie uzņēmumi bija uzņēmumi, kuros darbinieku skaits ievērojami pārsniedz 1 000 darbinieku. Tādējādi tā uzskatīja, ka atsauces vērtība ir noteikta pareizi, un noraidīja šo apgalvojumu.

(345)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Brisa pārskatos bija norādīts gan uzņēmumā nodarbināto darbinieku skaits, gan personāla izdevumi un tiešie darbaspēka izdevumi IP laikā un ka, tā kā Komisija pēc iespējas cenšas izmantot datus detalizētākā līmenī, šos datus varētu izmantot darbaspēka atsauces vērtības noteikšanai. Tas apgalvoja, ka uz šā pamata noteiktā darbaspēka atsauces vērtība būtu 201,61 TL stundā.

(346)

Savās atspēkojošajās piezīmēs Hankook Group apstrīdēja šo apgalvojumu. Tas apgalvoja, ka Turcijas Statistikas institūta dati sniedz neitrālāku un reprezentatīvāku priekšstatu par vidējām darbaspēka izmaksām Turcijas riepu nozarē nekā viena atsevišķa ražotāja iekšējo izmaksu struktūra. Tas arī apšaubīja sūdzības iesniedzēja aprēķina precizitāti un to, ka sūdzības iesniedzējs, pēc tā domām, ir nepareizi aprēķinājis darbinieku skaitu.

(347)

Komisija uzskatīja, ka reprezentatīvāka un piemērotāka atsauces vērtība darbaspēka izmaksu noteikšanai Turcijā ir Turcijas Statistikas institūta dati nevis viena atsevišķa uzņēmuma dati. Tāpēc tā šo apgalvojumu noraidīja.

3.2.5.4.   Elektroenerģija

(348)

Lai noteiktu elektroenerģijas atsauces vērtību, Komisija izmantoja elektroenerģijas cenu statistiku, ko savos regulārajos paziņojumos presei publicējusi Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (EMRA) (164). Komisija izmantoja datus, kas aptver izmeklēšanas periodu, par vidējām elektroenerģijas cenām par kWh rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstīgajā patēriņa grupā, t. i., 0,7183 CNY/kWh.

3.2.5.5.   Gāze un tvaika gāze

(349)

Turcijas Statistikas institūts publicē dabasgāzes cenas rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā. Komisija izmantoja par 2021. gada otro pusgadu un 2022. gada pirmo pusgadu pieejamo cenu, kas atbilst patēriņa grupai 2 610 000–26 100 000 m3 (165). Šī cena tika papildus koriģēta, ņemot vērā inflāciju un šajā nolūkā izmantojot ražotāju cenu indeksu, ko publicē Turcijas Statistikas institūts (166), lai atspoguļotu cenu izmeklēšanas periodā. PVN, kas ir iekļauts publicētajā cenā, tika atskaitīts, jo Turcijas ražotājiem, kas ražo izmeklējamo ražojumu, ir tiesības uz tā atmaksu.

(350)

Atsauces vērtību attiecībā uz tvaika gāzi ieguva no atsauces vērtības attiecībā uz dabasgāzi, izmantojot konversijas koeficientu. Konkrētāk, tiek lēsts, ka, lai standarta apstākļos saražotu 1 tonnu tvaika gāzes, tiek patērēti aptuveni 72,37 m3 dabasgāzes.

3.2.5.5.1.   Apgalvojumi par inflāciju Turcijā pēc galīgās informācijas izpaušanas

(351)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRIA apgalvoja, ka Turcija ir valsts ar hiperinflāciju, kas neizbēgami negatīvi ietekmē valstī nosakāmās atsauces vērtības, proti, darbaspēka un enerģijas izmaksas, un Turcijas uzņēmumu rezultātus, kas izmantoti neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Tā nepiekrita, ka inflāciju lielā mērā kompensē Turcijas liras un Ķīnas RMB valūtas kurss.

(352)

Attiecībā uz darbaspēku CRIA apgalvoja, ka darbaspēka izmaksas laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam palielinājās par 424 %, bet Turcijas liras valūtas kurss pret Ķīnas RMB tajā pašā periodā samazinājās no 0,4066 līdz 0,2189, kas ir devalvācija par 186 %. Tādējādi darbaspēka izmaksas divkāršojās pat pēc valūtas kursa piemērošanas. Attiecībā uz enerģijas izmaksām CRIA apgalvoja, ka gāzes atsauces vērtība laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam palielinājās par 162 %, piemērojot RMB/TL valūtas kursu 2021. un 2024. gadā.

(353)

CRIA arī apgalvoja, ka nevar piekrist Komisijas apgalvojumam, ka vietējo izmaksu pieaugumu būtu varējuši izraisīt citi faktori, nevis inflācija. Elektroenerģijas cenu pieaugums atbilstoši līdzīgām tendencēm citās valstīs, kas, iespējams, bija saistīts ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, vai darbaspēka izmaksu kāpums, ko noteica Turcijas valdības iejaukšanās darba tirgū, lai pēkšņi palielinātu minimālo algu, pamatojoties uz Turcijas valdības toreizējo politisko programmu, bija kropļojoši faktori, kam ir tikai vietēja vai reģionāla ietekme, un minētie faktori neietekmē Ķīnas ražotājus eksportētājus. Tāpēc šīs cenas nevarēja uzskatīt par neizkropļotu atsauces vērtību. Pēc asociācijas domām, hiperinflācijas ietekme atspoguļojās Turcijas uzņēmumu finanšu rezultātos, kas datus padarīja neuzticamus. CRIA šajā kontekstā atsaucās arī uz Brisa Bridgestone finanšu pārskatu korekciju (“neto monetārās pozīcijas guvums”), kas, pēc tās domām, izriet no pilnībā mākslīgas grāmatvedības uzskaites. Tā apgalvoja, ka bez šīs korekcijas Brisa Bridgestone darbotos ar zaudējumiem.

(354)

Tādējādi CRIA apgalvoja, ka, tikai novēršot šādus kropļojumus, izmaksu atsauces vērtība tiktu noteikta neizkropļotā un samērīgā līmenī, un ierosināja izmantot atsauces cenas citās valstīs, piemēram, Malaizijā vai Indonēzijā. Tā arī uzskatīja, ka, ja Komisija uzskatītu šo iespēju par nepiemērotu, alternatīva varētu būt darbaspēka vai enerģijas izmaksu indeksēšana periodā pirms hiperinflācijas perioda, t. i., pirms 2022. gada, par inflācijas vidējo līmeni vismaz 10 gadu periodā. Pēdējā gadījumā nosakāmajās darbaspēka un enerģijas izmaksās tiktu ņemts vērā samērīgs inflācijas līmenis.

(355)

Līdzīgi arī Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Komisija nav koriģējusi cenas atbilstoši Turcijas liras hiperinflācijai 58,5 % apmērā IP laikā un ka šai korekcijai būtu jāaptver ne tikai gāzes un tvaika, bet arī darbaspēka, elektroenerģijas, ūdens un izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa. Tas apgalvoja, ka inflācijas līmenis ir skaidri redzams Brisa Bridgestone finanšu datos, jo darbaspēka izmaksas un procentu likme izmeklēšanas periodā palielinājās par 67 %. Tādējādi Shandong Yongsheng uzskatīja, ka, tā kā Turcija cieta no hiperinflācijas, Komisijas izvēle par labu Turcijai bija nepamatota un nelikumīga. Tāpēc Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Komisijai būtu jāveic izmaksu korekcija, lai neitralizētu inflācijas ietekmi tiktāl, cik nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgu atsauces vērtības izvēli un taisnīgu salīdzinājumu starp salikto normālo vērtību un faktisko eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(356)

Shandong Yongsheng arī apgalvoja, ka Turcija energoapgādē ir ļoti atkarīga no Krievijas un Vidusāzijas naftas un ka pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā enerģijas izmaksas palielinājās. Tas uzskata, ka šiem kropļojumiem būtu bijis jāsniedz Komisijai pietiekams pamatots iemesls izslēgt Turciju kā reprezentatīvo valsti. Tas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpieņem Meksikas vai Malaizijas elektroenerģijas atsauces vērtība vai arī no Turcijas atsauces vērtības jāatskaita “Krievijas enerģētiskā šoka prēmija” (ko var kvantificēt, pamatojoties uz cenu starpību laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam).

(357)

Komisija atkārtoti norādīja, ka neviena persona neiesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka inflācija padara atsauces vērtību noteikšanu izkropļotu vai neuzticamu. Attiecīgā atsauces vērtība tika iegūta no darbaspēka, elektroenerģijas un gāzes vidējās cenas visā izmeklēšanas periodā (IP), un tādējādi tā atspoguļo gada vidējo rādītāju. Darba samaksas nominālais pieaugums (no 2022. līdz 2024. gadam) un gāzes cenu kāpums Turcijā atbilda dzīves dārdzības, tajā skaitā enerģijas izdevumu, pieaugumam. Līdz ar to Komisija secināja, ka šīs cenas izmeklēšanas periodā bija pamatotas atsauces vērtības.

(358)

Kā Komisija turklāt norādīja, enerģijas izmaksu vispārējais pieaugums Turcijā atbilda plašākām tendencēm, kas novērotas arī visā Savienībā, un tas daļēji ir saistīts ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Tomēr šī korelācija nenozīmē, ka atsauces vērtības ir izkropļotas. Neraugoties uz apgalvojumiem par darbaspēka un enerģijas izmaksu pieaugumu, neviena persona nesniedza pierādījumus, ka šie izdevumi būtu nepamatoti vai izkropļoti.

(359)

Komisija faktiski uzsvēra, ka izmeklēšanā par līdzīga ražojuma (kravas automobiļu riepu) (167) importu izmeklēšanas periodā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam elektroenerģijas atsauces vērtība bija 1180 CNY/kWh, kas ir ievērojami augstāka nekā šajā lietā piemērotā vērtība 0,72 CNY/kWh. Izmeklēšanā par kravas automobiļu riepām arī dabasgāzes atsauces vērtība bija 5,02 CNY/m3 salīdzinājumā ar 4,27 CNY/m3, ko piemēroja šajā lietā. Šie salīdzinājumi parādīja, ka enerģijas cenu atsauces vērtības būtiski nepalielinājās un ka tās nebija pārspīlētas, kā apgalvoja dažas personas. Tāpēc Komisija nekonstatēja iemeslu uzskatīt, ka atsauces vērtības ir izkropļotas, nepamatotas vai neuzticamas, un apgalvojumi tika noraidīti.

3.2.5.6.   Ūdens

(360)

Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu birojs publicēja rūpnieciskai izmantošanai paredzētā ūdens izmaksas (168). Komisija izmantoja 2023. gadā spēkā esošo cenu Ankaras reģionam (169) bez PVN, jo Turcijas ražotājiem, kas ražo izmeklējamo ražojumu, ir tiesības uz PVN atmaksu.

3.2.5.7.   Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(361)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(362)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(363)

Lai noteiktu, kāds ir neizkropļots un samērīgs PVA izmaksu un peļņas apjoms, Komisija paļāvās uz Brisa Bridgestone 2024. gada finanšu datiem, kas iegūti no uzņēmuma gada pārskata.

(364)

Pamatojoties uz Brisa Bridgestone finanšu pārskatiem, PVA izmaksu un peļņas rādītāji, kas izteikti procentos no pārdoto preču izmaksām, ir attiecīgi 18,26 % un 8,81 %. Šie rādītāji tika uzskatīti par samērīgiem riepu ražošanas nozarē.

(365)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRIA apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāpiekrīt izmantot Sumitomo Rubber Türkiye datus. Tā apgalvoja, ka ORBIS dati ir avots, ko Komisija pastāvīgi izmanto PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtību noteikšanai, un ka Komisija tos uzskata par ticamiem. Tā arī apgalvoja, ka, tā kā dati par IP bija pieejami, Komisijai nebija iemesla tos nekonsolidēt ar sīkāku informāciju, kas pieejama par Brisa Bridgestone, un noraidīt to. To, ka nebija iespējams koriģēt mazāk detalizētus datus, nevarēja uzskatīt par iemeslu to noraidīšanai, jo šīs korekcijas tika veiktas tikai pēc personu pieprasījuma. CRIA arī uzskatīja, ka nav robežvērtības, pamatojoties uz kuru secināt, ka PVA izmaksas ir pārāk zemas. Tā uzskatīja, ka šo datu iekļaušana palielinātu līmeņu reprezentativitāti.

(366)

Komisija ņēma vērā CRIA argumentus un piekrita, ka atsauces vērtību noteikšanai būtu jāizmanto Sumitomo Rubber Türkiye dati. Tā attiecīgi pārrēķināja gan PVA izmaksu, gan peļņas atsauces vērtības.

(367)

CRIA arī apgalvoja, ka PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtībā būtu jāņem vērā dalījums līmeņos, līdzīgi kā Komisija to darīja mērķa cenas samazinājuma aprēķinos, un ka pētniecības un izstrādes izdevumi būtu jāizslēdz no aprēķina, lai atspoguļotu to, ka Ķīnas 3. līmeņa ražotāji pētniecībā un izstrādē iegulda mazāk. CRIA lūdza Komisiju vismaz apstiprināt, ka ražotāju eksportētāju izgatavošanas pieskaitāmajās izmaksās nav iekļautas pētniecības un izstrādes izmaksas. Līdzīgus argumentus iesniedza arī Shandong Yongsheng.

(368)

Shandong Yongsheng arī apgalvoja, ka atsauces vērtībā, kuras pamatā ir Brisa Bridgestone finanšu informācija, nav ņemta vērā starpība starp 1. līmeņa un 2. līmeņa uzņēmumu PVA izmaksām un peļņu un ka tāpēc Komisijai būtu jāizmanto peļņas rādītājs, kas izmantots kaitējuma starpības aprēķināšanai (1. līmenis – 15,1 %; 3. līmenis – 9,4 %) 15. tabulā, gan PVA izmaksām, gan peļņai, un tādējādi peļņai būtu jāsamazinās līdz 5,48 % un PVA izmaksām – līdz 11,36 %.

(369)

Līdzīgu argumentu izvirzīja Kumho. Tas apgalvoja, ka Komisija visā izmeklēšanas laikā ir konsekventi atzinusi, ka riepu tirgus ir strukturēts pa līmeņiem un ka 1. līmeņa ražotājiem parasti ir atšķirīgi pētniecības un izstrādes, pārdošanas un tirgvedības izdevumu līmeņi, tie gūst labumu no spēcīgākas zīmola atpazīstamības un darbojas saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem, kas būtiski atšķiras no tiem, kuri dominē 2. un 3. līmeņa segmentos. Tas apgalvoja, ka, piemērojot atsauces vērtību, kas iegūta galvenokārt no viena 1. līmeņa ražotāja, ražotājiem, kuri darbojas zemākajos līmeņos, pastāv risks, ka saliktā normālā vērtība tiks novērtēta pārāk augstu.

(370)

Komisija uzskatīja, ka šos rādītājus, kas noteikti 2021. gadam, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares datiem, nevar ekstrapolēt uz situāciju Turcijā un ka tie neļauj pārliecināties, ka tad, ja Turcijas ražotāji darbotos 3. līmenī, PVA izmaksas un peļņa tiktu attiecīgi samazinātas. Argumenti par to, ka šīs atsauces vērtības katram līmenim atšķiras, bija balstīti tikai uz pieņēmumiem, un Komisijai nebija pamatota un kvantitatīvā izteiksmē izteikta pamata pielāgot šīs atsauces vērtības dempinga noteikšanas kontekstā. Faktu, ka, konstatējot kaitējumu Savienības ražotājiem, tika noteikta saikne starp PVA izmaksu un peļņas apmēru un līmeņiem, nevarēja izmantot dempinga noteikšanai, jo tās bija divas atsevišķas un atšķirīgas analīzes. Pētniecības un izstrādes izmaksas arī nebija daļa no ražotāju eksportētāju izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām. Komisija atkārtoti uzsvēra, ka abas PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības riepu ražošanas nozarei ir samērīgas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(371)

CRIA arī uzskatīja, ka zaudējumi no atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas Brisa Bridgestone pārskatos atspoguļoti gan pamatdarbības ienākumos, gan citos pamatdarbības izdevumos, nebūtu jāņem vērā, jo tie ir saistīti ar darījumiem ārvalstu valūtas riska ierobežošanai un tādējādi neizriet no uzņēmuma parastās pamatdarbības.

(372)

Komisija uzskatīja, ka uzņēmumam, kas eksportē un pārdod ārvalstu valūtās, šīs izmaksas vai ienākumi ir saistīti ar parasto darījumdarbību, jo mērķis ir ierobežot ārvalstu valūtas risku, kas saistīts ar (izejvielu) pirkumiem un pārdošanu ārvalstu valūtā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(373)

CRIA arī apgalvoja, ka, tā kā Komisija piekrita atskaitīt autoratlīdzības no PVA izmaksām, tai būtu tās jāatskaita arī no peļņas, ko tā tomēr neizdarīja. Atspēkojot CRIA piezīmes, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ja Komisija no PVA izmaksām atskaitītu kādas izmaksas, tās pašas izmaksas nebūtu jāatskaita no peļņas, jo uzņēmums, kas cenšas maksimāli palielināt peļņu, nesamazinās savu pārdošanas cenu, ja kādas noteiktas izmaksas izzūd. Tāpēc tā iebilda pret autoratlīdzības atskaitīšanu no peļņas.

(374)

Komisija izskatīja šos apgalvojumus un piekrita CRIA, ka, lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, no peļņas būtu jāatskaita arī autoratlīdzība.

(375)

Hankook Group un Kumho arī uzskatīja, ka Komisija ir pieļāvusi aprēķina kļūdu, jo ienākumi no ieguldījumu darbībām joprojām bija iekļauti Brisa Bridgestone peļņas procentā, un ka tie būtu jāatskaita.

(376)

Komisija paskaidroja, ka ienākumi no ieguldījumu darbībām netika iekļauti peļņas procentā un ka tādējādi aprēķins nav kļūdains. Tādēļ tā noraidīja šo apgalvojumu.

(377)

Hankook Group arī apgalvoja, ka, tā kā Komisija no eksporta cenas atskaitīja autoratlīdzības, kas bija 5 % no tā eksporta cenas, tāda pati procentuālā daļa bija jāatskaita no Brisa Bridgestone PVA izmaksām.

(378)

Komisija noraidīja šo pieeju, apgalvojot, ka vienota procentuālā atskaitījuma piemērošana gan PVA izmaksām, gan eksporta cenai ir nepamatota. Lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu, faktiskās autoratlīdzības tika izslēgtas no abiem mainīgajiem lielumiem neatkarīgi no tā, vai tās veidoja 2 % vai 5 % no eksporta vērtības.

(379)

Pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegtajiem argumentiem, Komisija pielāgoja PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības, iekļaujot Sumitomo Rubber Türkiye finanšu datus un atskaitot autoratlīdzības no Brisa Bridgestone peļņas. PVA izmaksu un peļņas rādītāja, kas izteikti procentos no pārdoto preču izmaksām, galīgās atsauces vērtības ir attiecīgi 15,04 % un 6,02 %.

(380)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Brisa Bridgestone un Sumitomo Rubber Türkiye galvenokārt ir 1. un 2. līmeņa ražotāji, tāpēc to konsolidētie finanšu dati nenodrošina reālistisku atsauces vērtību PC-LL riepu importam no Ķīnas, kas galvenokārt ir imports 3. līmenī. Tas ierosināja koriģēt atsauces vērtības, pamatojoties uz metodiku, kas izskaidrota tā piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas.

(381)

Komisija atsaucās uz savu analīzi, kas izklāstīta 3.2.4.6. iedaļā. Tā uzskatīja, ka gan PVA izmaksu, gan peļņas atsauces vērtības ir balstītas uz tādu uzņēmumu datiem, kuri ražo riepas dažādos līmeņos, un ka šīs PVA izmaksu un peļņas summas, kas jāiekļauj saliktajā normālajā vērtībā, ir samērīgas, neizkropļotas un pietiekami reprezentatīvas nozarei. Tā kā Shandong Yongsheng iesniegtajā informācijā nebija neviena jauna elementa, apgalvojums tika noraidīts.

(382)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas koalīcija apgalvoja, ka Sumitomo Rubber Türkiye PVA izmaksas nav pamatotas, jo tās veido tikai aptuveni 6 % salīdzinājumā ar nozares PVA izmaksu rādītāju Turcijā, kas ir 21,18 %, un ka Komisija sākotnēji atsaucās uz šo statistiku un uzskatīja, ka tik zema PVA izmaksu attiecība nav pamatota.

(383)

Koalīcija arī apgalvoja, ka Sumitomo Rubber Türkiye dati no ORBIS nav pietiekami detalizēti un turklāt, tā kā paziņotās PVA izmaksas un peļņa ir nepamatotas, tie nebūtu jāņem vērā. Alternatīvi, ja Komisija nolemtu PVA izmaksu un peļņas aprēķinā saglabāt Sumitomo Rubber Türkiye datus, Komisijai būtu jāizmanto ORBIS pieejamā informācija par Brisa Bridgestone, lai salīdzinātu pārskatus vienādā detalizācijas pakāpē.

(384)

Komisija atgādināja, ka PVA izmaksu atsauces vērtība bija balstīta uz abu uzņēmumu – Sumitomo Rubber Türkiye un Brisa Bridgestone – vidējo rādītāju, nevis uz atsevišķiem Sumitomo Rubber Türkiye datiem. Neraugoties uz to, ka iegūtā atsauces vērtība 15,04 % bija zemāka par 21,18 %, kas atbilst Turcijas nozares statistikai, Komisija uzskatīja, ka šāda atsauces vērtība ir precīzāka un pamatotāka un ka jebkurā gadījumā tā atspoguļo labāko pieejamo informāciju, kas ir tās rīcībā. Komisija arī atgādināja, ka dati par Sumitomo Rubber Türkiye ir pieejami tikai ORBIS, ko parasti izmanto PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanai, ja nav pieejami citi dati. Tomēr Komisija pēc iespējas izmanto detalizētāku finanšu informāciju. Tāpēc šajā gadījumā tā izmantoja Brisa Bridgestone finanšu pārskatus, nevis ORBIS datus. Abus datu kopumus varēja konsolidēt, un nebija iemesla izmantot mazāk detalizētus ORBIS datus par Brisa Bridgestone. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

3.2.5.8.   Aprēķins

(385)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(386)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Šie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar 3.2.3.5. iedaļā aprakstītajām neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(387)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Pēc tam Komisija pieskaitīja PVA izmaksas 15,04 % apmērā un peļņu 6,02 % apmērā.

3.3.   Eksporta cena

(388)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji.

(389)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(390)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tai skaitā faktiskās PVA izmaksas, un uzkrāto peļņu. Tā kā nesaistīts importētājs nesadarbojās, Komisija paļāvās uz līdzīga ražojuma – iepriekš minēto kravas automobiļu riepu – izmeklēšanā noteikto peļņu, kas bija 6,3 %.

(391)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook Group apgalvoja, ka, aprēķinot eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, Komisija ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu attiecībā uz PVA izmaksu procentuālo daļu vienai no uzņēmuma saistītajām personām, un lūdza Komisiju labot šo kļūdu.

(392)

Komisija izlaboja šo kļūdu kopā ar līdzīgu pārrakstīšanās kļūdu, ko tā konstatēja vienā no citām Hankook Group saistīto subjektu tabulām. Korekciju rezultātā nedaudz palielinājās CIF cenas, ko izmantoja gan kaitējuma, gan dempinga starpības noteikšanai.

3.4.   Salīdzinājums

(393)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī.

(394)

Kad tas bija pamatoti taisnīga salīdzinājuma mērķiem, normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai i) norādītu tās EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un pierādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.4.1.   Normālās vērtības korekcijas

(395)

Kā paskaidrots 3.2. iedaļā, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz neizkropļotām izgatavošanas izmaksām kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kuras tika atzītas par samērīgām konkrētajā tirdzniecības līmenī. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(396)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

3.4.2.   Eksporta cenas korekcijas

(397)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā kravas pārvadājumus Savienībā, muitas nodokli, apjoma atlaides, kredīta izmaksas un maksu par bankas pakalpojumiem, komisijas maksu un autoratlīdzību.

3.4.3.   Valūtas kurss

(398)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Shandong Yongsheng apgalvoja, ka eksporta cenas aprēķinā Komisija izmantoja valūtas kursu, kas izmantots Yongsheng uzskaitē, bet kaitējuma aprēķinā Komisija izmantoja oficiālo valūtas kursu, ko tā publicēja lietas materiālos. Aprēķinot normālo vērtību, Komisija arī izmantoja oficiālos valūtas kursus Turcijas datu konvertēšanai. Shandong Yongsheng apgalvoja, ka, lai salīdzinājums būtu taisnīgs, Komisijai eksporta cenas noteikšanā būtu jāizmanto tas pats avots, kuram saskaņā ar Shandong Yonsgheng vajadzētu būt oficiālajam valūtas kursam, ko Komisija publicējusi lietas materiālos. Tas pats apgalvojums tika iesniegts pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas.

(399)

Uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē iekļautā informācija tiek izmantota normālās vērtības aprēķinā, lai Komisija varētu pārbaudīt informāciju, salīdzinot to ar paša uzņēmuma uzskaites datiem, kas izteikti RMB. Pārdošanas dati kaitējuma aprēķinu vajadzībām tiek izmantoti, lai aprēķinātu CIF cenu, kas izteikta EUR saskaņā ar oficiālo valūtas kursu, ko Komisija publicējusi lietas materiālos, lai to salīdzinātu ar Savienības ražošanas nozares cenu; šis aprēķins atšķiras no dempinga starpības aprēķina. Tādējādi starp šīm divām pieejām nav asimetrijas, un apgalvojums tika noraidīts.

3.5.   Dempinga starpības

(400)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(401)

Pamatojoties uz to, vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība (%)

 

Hankook Group:

—

Chongqing Hankook Tire Co., Ltd.

—

Jiangsu Hankook Tire Co., Ltd.

—

Hankook Tire China Co., Ltd.

7,4

 

Shandong Yongsheng Rubber Group Co., Ltd.

45,3

(402)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām, neņemot vērā to ražotāju eksportētāju starpības, kuriem bija nulles un de minimis dempinga starpības, kā arī pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos noteiktās starpības.

(403)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir 24,4 %.

(404)

Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat noteiktajā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(405)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija gandrīz 100 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(406)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Kumho apgalvoja, ka Komisija pati ir atzinusi, ka tirgum ir raksturīga skaidra segmentācija pa līmeņiem un ka vienota kopējā vidējā rādītāja izmantošana attiecībā uz visiem izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pienācīgi neatspoguļo tirgus struktūru. Tādējādi Kumho apgalvoja, ka pasākumi, kas piemērojami izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un darbojas galvenokārt 2. līmenī, būtu jāierobežo 2. līmeņa ražotājiem noteiktās kaitējuma starpības līmenī vai vismaz 2. līmeņa ražotājiem noteiktās dempinga starpības līmenī.

(407)

Līdzīgu argumentu izvirzīja GITI Group, kas uzskatīja, ka, tā kas ir 2. līmeņa ražotājs, tam piemīt būtiskas līdzības ar Hankook Group un ka tāpēc tam būtu jāpiemēro Hankook Group noteiktais maksājums, nevis izlases vidējais rādītājs. Uzņēmums uzskatīja, ka tiek sodīts, jo Hankook Group, kas arī ir 2. līmeņa ražotājs, tiks piemērots dempinga maksājums 3,4 % apmērā (170), savukārt GITI Group tiks piemērots dempinga maksājums 29,9 % apmērā (171), neraugoties uz to, ka GITI Group darbojas tajā pašā tirgus segmentā, konkurē par tiem pašiem vai līdzīgiem klientiem un pārdod par līdzīgām cenām. GITI Group turklāt apgalvoja, ka arī veic piegādes respektabliem klientiem un ka ir viens no nedaudziem Ķīnas ražotājiem, kas ievēro ES Atmežošanas regulu. GITI Group uzskatīja, ka pamatregula (9. panta 4. punkts) ļauj noteikt zemāku maksājumu, “ja ar to pietiktu, lai novērstu kaitējumu”, un ka saskaņā ar iepriekšējo Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (172) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, Komisija iepriekš noteica maksājumu izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz šo izlasē neiekļauto uzņēmumu kategoriju vai statusu. Uzņēmums sniedza piemērus par iepriekšējām lietām, kurās Komisija noteica atšķirīgus maksājumus izlasē neiekļautiem uzņēmumiem atkarībā no tā, vai šie uzņēmumi atbilda vai neatbilda tirgus ekonomikas režīma vai individuāla režīma piemērošanas kritērijiem.

(408)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Kumho ierosinātā korekcija nav viena no pamatregulā paredzētajām korekcijām. Turklāt tas, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 384/96 Komisijas attieksme bija atšķirīga pret uzņēmumiem, kas atbilda vai neatbilda tirgus ekonomikas režīma vai individuāla režīma piemērošanas kritērijiem, neradīja precedentu Komisijai noteikt atšķirīgas maksājuma starpības, pamatojoties uz tirgus segmentu, saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu.

(409)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas koalīcija apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulu, nosakot dempinga starpību, dempinga prakse ir jāņem vērā pilnībā un ka tāpēc aprēķināt dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, izmantojot parasto svērumu, nav atbilstoši. Tā apgalvoja, ka šajā konkrētajā gadījumā Komisija pati ir atzinusi, ka Hankook cena ir par 50 % augstāka nekā Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējā cena un ka tas galvenokārt ir saistīts ar Hankook situācijas specifiku un to, ka tas eksportē 2. līmeņa un gandrīz 1. līmeņa tirgus segmentā. Koalīcija arī atsaucās uz kaitējuma analīzi, kas apstiprināja 3. līmeņa importa kaitīgo ietekmi. Tāpēc un ņemot vērā to, ka antidempinga pasākumi ir paredzēti vienlīdzīgu konkurences apstākļu un efektīva un pienācīga tiesiskās aizsardzības līdzekļa nodrošināšanai Savienības ražošanas nozarei, koalīcija uzskatīja, ka pieņemtajos pasākumos būtu jāatspoguļo dempinga prakses diferencētā kaitīgā ietekme katrā līmenī, jo dempings arī ir visvairāk attiecināms uz 3. līmeņa segmentu, kurā importa no Ķīnas par dempinga cenām pieplūdums nepārprotami ir vislielākais, un tas ir jāņem vērā, nosakot maksājumu līmeni. Tādējādi koalīcija uzskatīja, ka izlasē iekļauto uzņēmumu dempinga starpības būtu jāsver atbilstoši tam, kādu daļu katrs līmenis, kuram ir noteiktas to dempinga starpības, veido šo līmeņu daļā kopējā Ķīnas eksportā. Pieņemot, ka 20 % importa bija 1. vai 2. līmenī un 80 % – 3. līmenī, iegūtajai dempinga starpībai izlasē neiekļautajiem ražotājiem, kas sadarbojās, vajadzētu būt 44 %.

(410)

Komisija atkārtoja, ka dempinga starpības aprēķinā jau ir ņemti vērā dažādie līmeņi un ka nav pamata noteikt svērumu, – Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc tā noraidīja apgalvojumu, ka Komisijai būtu vajadzējis veikt alternatīvus dempinga starpības aprēķinus izlasē neiekļautajiem ražotājiem, kas sadarbojās.

(411)

Galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība (%)

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

24,4

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports

45,3

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(412)

Izmeklēšanas periodā Savienībā bija vismaz 10 līdzīgā ražojuma ražotāju grupas. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(413)

Tika noskaidrots, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 251 miljons riepu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz EUROPOOL datiem (173), ko pārvalda Tyres Europe (iepriekš – Eiropas Riepu un kaučuka ražotāju asociācija (ETRMA)), un Eurostat datiem. Tyres Europe biedri pārstāv lielāko daļu Savienības ražotāju. Tyres Europe vāc tirgus datus no saviem dalībniekiem un sniedz tiem precīzus, apkopotus datus par riepu tirgu.

(414)

Kā norādīts 16. apsvērumā, izmeklēšanas periodā 14,5 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā ražoja trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Mikroekonomiskie rādītāji tika pārbaudīti, pamatojoties uz datiem, kas tika iegūti no šo trīs Savienības ražotāju sniegtajām atbildēm.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(415)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Tyres Europe sniegto informāciju (EUROPOOL dati).

(416)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (riepas, gab.)

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Kopējais patēriņš Savienībā

311 176 988

316 533 953

312 072 799

335 932 482

Indekss

100

102

100

108

Avots:

EUROPOOL (Tyres Europe).

(417)

Patēriņš Savienībā vispirms 2022. gadā nedaudz palielinājās, pēc tam 2023. gadā tas saruka, bet izmeklēšanas periodā atkal pieauga. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš palielinājās par 8 %, t. i., par aptuveni 25 miljoniem riepu.

4.3.   Savienības tirgus raksturojums

(418)

Savienības vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepu tirgus ir tirgus, kurā valda liela konkurence, ar vairākām ražotāju grupām un zīmoliem.

(419)

Savienības tirgū ir divi galvenie pārdošanas kanāli, proti, oriģinālā aprīkojuma (“OA”) un pēcpārdošanas tirgus.

(420)

OA segmentā riepu ražotāji pārdod izmeklējamo ražojumu transportlīdzekļu ražotājiem uzstādīšanai jaunos transportlīdzekļos. Tāpēc šīm riepām ir jāatbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas atbilst oriģinālā aprīkojuma ražotāja gaidām. Riepas, kas izstrādātas OA tirgum, parasti arī pēcpārdošanas tirgū pārdod tie paši riepu ražotāji, un tas nozīmē, ka riepu ražotāji vēlas sev nodrošināt noietu OA tirgū, lai garantētu turpmāku noietu pēcpārdošanas tirgū. Tā rezultātā automobiļu ražotājiem ir ievērojama spēja aizstāvēt savas intereses sarunās par līgumiem, un tādējādi riepu ražotāju rentabilitāte OA tirgū parasti ir zemāka.

(421)

Pēcpārdošanas segmentā riepas tiek pārdotas saistītiem/nesaistītiem izplatītājiem, mazumtirgotājiem, kuri pēc tam tās pārdod tālāk galalietotājiem. Kā paskaidrots iepriekš 420. apsvērumā, riepu ražotāji pēcpārdošanas tirgū parasti gūst lielāku peļņu nekā OA tirgū.

(422)

Pamatojoties uz informāciju, ko pārbaudes apmeklējuma laikā sniedza Tyres Europe, OA segments veido aptuveni 16–20 % no kopējā patēriņa Savienībā, savukārt pārējo daļu veido pēcpārdošanas tirgus.

(423)

Papildus abiem pārdošanas kanāliem, kā paskaidrots 2.4.1. iedaļā, izmeklējamā ražojuma tirgus ir iedalīts arī trīs līmeņos. Šīs izmeklēšanas vajadzībām Komisija izmantoja iedalījumu kategorijās, kā apkopots iepriekš 2.4.2. iedaļā.

(424)

CRIA un GITI Group apgalvoja, ka starp dažādu līmeņu riepām nav savstarpējas aizstājamības iespēju vai tās ir ļoti ierobežotas, un tāpēc pieprasīja, lai izmeklēšanā tiktu iekļauta segmentēta kaitējuma un cēloņsakarības analīze. CRIA arī apgalvoja, ka dažādie līmeņi apkalpo dažādus tirgus segmentus, jo 1. un 2. līmeņa klienti augstāk vērtē drošumu, veiktspēju un zīmolu, nevis cenu. Turklāt pastāv labi zināms piesaistes efekts, kas nozīmē, ka īpaši augstas klases / luksusa automobiļu īpašnieki izrāda spēcīgu lojalitāti zīmolam un parasti (īpaši automobiļu lietošanas pirmajos gados) pieprasa tāda paša zīmola nomaiņas riepas kā sākotnēji uzmontētās OA riepas. CRIA uzskata, ka Savienības marķēšanas prasības arī veicina šo piesaistes efektu, palielinot patērētāju informētību par dažādiem drošuma un veiktspējas aspektiem. Tāpēc CRIA secināja, ka kravas automobiļu un vieglo automobiļu riepu tirgus dinamika būtiski atšķiras un tādējādi tādas starplīmeņu konkurences, kāda tika noteikta kravas automobiļu riepu gadījumā, izmeklējamā ražojuma gadījumā nav.

(425)

Komisija uzskatīja, ka personu izvirzītie argumenti nav pamatoti. Pirmkārt un galvenokārt, visu līmeņu riepas var uzmontēt vieglajiem automobiļiem vai vieglajiem kravas automobiļiem, un tādējādi tās ir pietiekami savstarpēji aizstājamas. Tas, ka augstākās kvalitātes zīmolu patērētāji augstāk vērtē sniegumu un drošumu, nevis cenu, patiešām var ierobežot tiešo konkurenci starp 1. un 3. līmeni, tomēr to pašu nevar teikt par 3. līmeni un 2. līmeni. Turklāt daudzi klasiskie 3. līmeņa zīmoli aizvien vairāk pozicionē sevi, pamatojoties uz to tehniskajiem un kvalitātes aspektiem, nevis vienkārši zemu cenu (174). Pateicoties pastāvīgiem un lielākiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, daudzi 3. līmeņa zīmoli nodrošina arvien labāku kvalitāti par ļoti konkurētspējīgām cenām un tādējādi nepārprotami piedāvā alternatīvu risinājumu 2. līmeņa riepām, kuru gadījumā mēģināts panākt līdzsvaru starp kvalitātes un cenas apsvērumiem. Turklāt robežas starp līmeņiem nav skaidri un galīgi noteiktas, par ko liecina fakts, ka vieni un tie paši zīmoli (Falken, Giti, Cooper u. c.) dažādos avotos, ieskaitot plaši izmantotas riepu apskatu tīmekļvietnēs un specializēto tirgotāju tīmekļvietnēs (175), var būt minēti kā 3. vai 2. līmeņa zīmoli. Tāpat dažiem zīmoliem (Vredestein, Hankook) ir 1. un 2. līmeņa klasifikācijas, kas pārklājas. Tādu alternatīvu klasifikāciju parādīšanās kā “vidējās klases kvalitāte”, “augstas klases budžeta segments”, “premium kvalitāte” un “augstas kvalitātes budžeta segments” vēl vairāk sarežģī stingro dalījumu līmeņos. Konkurenci un dažādu līmeņu riepu savstarpējo aizstājamību veicina arī tas, ka arvien lielāks skaits 3. līmeņa zīmolu iegūst OA sertifikāciju (176) pie zināmiem autoražotājiem un pozicionē sevi, pamatojoties uz kvalitāti un sasniegumiem, kas parasti ir raksturīgi 2. līmeņa zīmoliem.

(426)

Kopumā Komisija uzskatīja, ka pat tad, ja daži klienti, iespējams, augstu vērtē zīmolu un kvalitāti, šādu klientu rīcību ietekmē arī cenu starpība, ko viņi galu galā ir gatavi maksāt par minētajām īpašībām. Tādējādi CRIA minētais piesaistes efekts patiešām var ierobežot tiešo konkurenci starp 1. un 3. līmeņa riepām pēcpārdošanas tirgū (lai gan daži 3. līmeņa ražotāji veic lielus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un izceļas konkrētu tehnisko parametru ziņā), tomēr tas neizslēdz 3. un 2. līmeņa savstarpējo aizstājamību un līdzīgi arī 2. un 1. līmeņa savstarpējo aizstājamību. Līdz ar to Komisija secināja, ka 3. līmeņa riepas konkurē ar augstākiem līmeņiem (īpaši 2. līmeni) un tādējādi rada lejupvērstu cenu spiedienu uz šiem augstākajiem līmeņiem ar atgriezenisku kaskādes efektu. Tāpēc apgalvojumi par savstarpējās aizstājamības trūkumu tika noraidīti. Uz šā paša pamata netika pieņemti arī pieprasījumi veikt pilnībā segmentētu kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, kā sīkāk paskaidrots attiecīgi 469. un 534. apsvērumā.

(427)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRIA atkārtoja savu apgalvojumu par konkurences trūkumu starp līmeņiem, jo, lai gan jāatzīst, ka blakusesošajos līmeņos pastāv konkurence starp blakusesošiem segmentiem, proti, starp augstākas kvalitātes 3. līmeņa riepām un zemākas kvalitātes 2. līmeņa riepām un līdzīgi starp augstākas kvalitātes 2. līmeņa riepām un zemākas kvalitātes 1. līmeņa riepām, tomēr CRIA uzskata, ka tas neļauj secināt, ka visi līmeņi ir pilnībā savstarpēji aizstājami.

(428)

Kumho uzskatīja, ka Komisija nav paskaidrojusi un pamatojusi savu secinājumu, ka 3. un 2. līmeņa ražojumi tieši konkurē, it īpaši ņemot vērā 425. apsvērumu, kurā tā atzina, ka tieša konkurence starp 1. un 3. līmeņa ražojumiem, iespējams, ir ierobežota. Kumho norādīja, ka tie paši ierobežojošie faktori, t. i., riepu kvalitātes un drošības preferences, vienlīdz attiecas gan uz 2. līmeni, gan uz 3. līmeni. Kumho arī apgalvoja, ka Komisijas līmeņu analīzē nav pienācīgi ņemti vērā patērētāju priekšstati.

(429)

Shandong Yongsheng apgalvoja, ka Ķīnas 3. līmeņa riepas ir izslēgtas no Savienības OA tirgus, kas liecina par skaidru strukturālu plaisu starp 3. līmeņa riepām no Ķīnas un citiem līmeņiem, un norādīja, ka Komisijas pierādījumi par pretējo ir “ar nenorādītiem avotiem, nepārbaudīti un nekonkrēti”. Šajā sakarā Shandong Yonghseng apgalvoja, ka Linglong OA sertifikācija ir ļoti nesena, sākot no 2024. gada, un attiecas uz Serbijas ražotni, tāpēc uz šajā izmeklēšanā tai nav nozīmes. Shandong Yongsheng arī apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi patērētāju priekšstatu par Ķīnas 3. līmeņa ražojumiem, un sniedza divu Francijas izplatītāju “negatīvu reklāmu” piemērus.

(430)

Komisija norādīja, ka CRIA, atzīstot to, ka blakusesošo līmeņu riepas tiešām efektīvi konkurē savā starpā, vienkārši noliedza pilnīgas aizstājamības pastāvēšanu bez jebkādiem pierādījumiem vai paskaidrojumiem. Komisija konstatēja, ka CRIA apgalvojums ir daļēji neskaidrs, jo nav skaidrs, kas tieši ir domāts ar jēdzienu “pilnīga aizstājamība visos līmeņos” un kāpēc tāda vispār būtu nepieciešama, lai noteiktu, ka starp līmeņiem pastāv konkurence. Var pamatoti apgalvot, ka ražojumi konkurē ar citiem, kas tiem ir vistuvāk kvalitātes un cenas ziņā, neatkarīgi no tā, vai tie ir līmeņu ietvaros vai citos līmeņiem, un tieši to Komisija arī norādīja, un arī CRIA tam piekrita.

(431)

Attiecībā uz Kumho apgalvojumu pamatojums un pierādījumi par tiešu konkurenci starp 3. un 2. līmeni jau tika izskaidroti, it īpaši 425. un 426. apsvērumā, un Kumho nesniedza nekādus konkrētus pierādījumus to atspēkošanai. Kā jau paskaidrots, 3. līmeņa riepas konkurē ar 2. līmeņa riepām, pamatojoties uz to tehniskajiem un drošības parametriem, un tāpēc tās ir dzīvotspējīga alternatīva klientiem, kuri vēlas iegūt vislabāko cenas un kvalitātes attiecību par savu naudu. Tāpat vairākkārt (piemēram, cita starpā 2.4.1. iedaļā) ir norādīts, ka dalījumu līmeņos lielā mērā ietekmē tirgus priekšstati, un tieši šā iemesla dēļ robežlīnijas bieži vien ir neskaidras un noteikti nav nemainīgas. Tirgotāji un importētāji, kas piedāvā 3. līmeņa riepas, ir ļoti ieinteresēti pārdot šīs riepas un ietekmēt patērētāju priekšstatus par labu savam ražojumu portfelim.

(432)

Attiecībā uz Shandong Yongsheng apgalvojumu un it īpaši atsauci uz 425. apsvērumā minētajiem avotiem Komisija norādīja, ka Shandong Yongsheng nesniedza argumentus, kas atspēkotu informācijas patiesumu. Komisija uzskatīja, ka raksti, ko publicējuši tiešsaistes izplatītāji (piemēram, Trojan), kuri specializējušies riepu nozarē un kuriem ir vairāk nekā 30 gadu pieredze, komercdarbība globālā mērogā un daudzveidīgs ražojumu portfelis ar detalizētiem testēšanas rezultātiem un tehniskajām specifikācijām, ir pietiekami “pamatoti avoti” un “konkrēti”, lai parādītu notiekošās izmaiņas globālajos priekšstatos par dažādiem 3. līmeņa zīmoliem. Attiecībā uz Linglong OA sertifikāciju tas, ka tā attiecās uz rūpnīcu Serbijā, neliedz konstatēt, ka Linglong kā zīmols bija ieguvis OA līgumus ar Eiropas autoražotājiem. Šajā sakarā tiek uzsvērts, ka līmeņu klasifikācija un patērētāju priekšstati ir saistīti ar zīmola nosaukumu, nevis ar izcelsmes valsti. Turklāt šis pierādījums attiecas uz 2024. gadu, kas sakrīt ar izmeklēšanas periodu.

(433)

Jebkurā gadījumā, kā norādīts 422. apsvērumā, OA tirgus veido tikai aptuveni 16–20 % no kopējā patēriņa Savienībā, un, tiklīdz riepa būs jānomaina, nāksies saskarties ar konkurenci pēcpārdošanas tirgū, tāpēc Shandong Yongsheng apgalvojums, ka Ķīnas 3. līmeņa riepas ir strukturāli nodalītas no pārējā tirgus, tika uzskatīts par nepamatotu.

(434)

Komisija uzskatīja, ka Yongsheng Shandong apgalvojums par negatīvo priekšstatu Ķīnas zīmoliem nav pamatots. Dažu izplatītāju negatīvās reklāmas neparāda citu izplatītāju un tirgotāju viedokli, kuri aktīvi importē un tirgo dažādas Ķīnas 3. līmeņa riepas Savienības tirgū. Piemēram, PC-LL importētāju koalīcija sniegtajā informācijā attiecībā uz Ķīnas 3. līmeņa ražojumiem apgalvo tieši pretējo, uzsverot Ķīnas ražotāju efektivitāti un konkurences priekšrocības. Turklāt Yongsheng Shandong apgalvojums ir acīmredzamā pretrunā CRIA iesniegtajai informācijai, kurā apgalvots, ka patiesībā kā kaitējuma cēlonis ir jāanalizē Savienības 3. līmeņa riepu sliktā kvalitāte salīdzinājumā ar to konkurentiem Ķīnā, kā sīkāk paskaidrots turpmāk 554. apsvērumā.

(435)

Kopumā attiecībā uz apgalvojumiem par savstarpējās aizstājamības un konkurences trūkumu starp līmeņiem Komisija norādīja, ka pats fakts, ka riepas konkurē dažādu kvalitātes un tehnisko aspektu ziņā un vienlaikus to cenas ziņā, skaidri parāda, ka lēmums par konkrēta ražojuma vai zīmola izvēli ir tieši šo faktoru izvērtēšanas rezultāts un šajā ziņā visas riepas konkurē savā starpā. Turklāt tas, ka daži zīmoli atrodas uz robežas starp līmeņiem vai tiek reklamēti saskaņā ar noteikumiem, kas parasti ir saistīti ar augstākiem līmeņiem, pamatojoties uz to tehnisko attīstību un tirgvedības kampaņām, ietekmē klientu priekšstatus un stiprina konkurenci starp līmeņiem. Neviena no personām, kas sniedza piezīmes, neiesniedza argumentus, kas noliegtu šo vienkāršo pamatojumu.

(436)

Tāpēc secinājumi par 425. un 426. apsvērumā aprakstīto konkurenci starp līmeņiem un ražojumu savstarpējo aizstājamību tika saglabāti.

4.4.   Imports no attiecīgās valsts

4.4.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(437)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz datiem par patēriņu Savienībā, kas sniegti 2. tabulā.

(438)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (riepas, gab.) un tirgus daļa

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Importa no attiecīgās valsts apjoms (gab.)

57 295 850

66 992 782

78 917 144

92 988 175

Indekss

100

117

138

162

Tirgus daļa (%)

18

21

25

28

Indekss

100

117

138

156

Avots:

Eurostat Comext.

(439)

Attiecīgā ražojuma importa apjomi attiecīgajā periodā gadu no gada pastāvīgi pieauga, kopumā ievērojami palielinoties par 62 %, kas atbilst aptuveni 35 miljoniem riepu. Tādējādi importa no Ķīnas uz Savienību apjoma pieaugums pārsniedza Savienības patēriņa pieaugumu (25 miljoni riepu).

(440)

Importa apjoma pieaugums nepārprotami palielināja importa no Ķīnas tirgus daļu no 18 % 2021. gadā līdz 28 % izmeklēšanas periodā.

4.5.   Importa no attiecīgās valsts cenas, cenu samazinājums un cenu apspiešana

(441)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītiem atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju datiem.

(442)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā vidējās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/gab.)

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

ĶTR

27,0

34,0

29,0

30,3

Indekss

100

126

107

112

Avots:

Eurostat Comext.

(443)

Importa cenas vispirms 2022. gadā strauji palielinājās par 26 %, pēc tam 2023. gadā samazinājās līdz līmenim, kas pārsniedza 2021. gada līmeni, savukārt izmeklēšanas periodā saglabājās tādā pašā diapazonā. Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas cenas kopumā palielinājās par 12 %, kas ir pieticīgs pieaugums salīdzinājumā ar tendenci attiecībā uz citu trešo valstu vidējo importa cenu Savienībā (+ 26 %). Pat Savienības ražošanas nozares cenas, kas visā attiecīgajā periodā bija daudz augstākas nekā Ķīnas eksporta cenas, palielinājās vairāk – par 15 %.

(444)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

a)

katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim); un

b)

katra ražojuma veida atbilstošās vidējās svērtās cenas importam no Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas CIF cenas līmenī, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(445)

Cenu salīdzinājums tika veikts pa ražojuma veidiem, t. i., pamatojoties uz ražojuma kontroles numuru (“RKN”), arī segmentāciju pa līmeņiem, kā arī attiecīgu nošķīrumu starp OA un pēcpārdošanas tirgiem, darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kas darbojās grupas struktūrā, kuras centrālais uzņēmums un saistītās pārdošanas vienības bija iesaistīti pārdošanā, pārdošanas cenas pēc analoģijas ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika koriģētas, atskaitot PVA izmaksas, kas saistītas ar pārdošanas vienību darbībām, un nesaistīta importētāja peļņu. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(446)

Ņemot vērā tirgus segmentāciju, tika veikti atsevišķi cenu samazinājuma aprēķini katram līmenim. Neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepārdeva 1. līmeņa riepas, tāpēc šajā segmentā cenu samazinājuma aprēķinu nevarēja veikt. 3. līmenī cenu samazinājuma starpības bija robežās no 7,2 % līdz 36,9 %, un vidējā cenu samazinājuma starpība bija 32,2 %. 2. līmeņa segmentā cenu samazinājums netika konstatēts. Tomēr tas ir saistīts to, ka no ražotāju eksportētāju puses 2. līmeņa riepu noietu pilnībā veidoja zīmola Hankook riepas, kas tiek plaši uzskatītas par vienām no labākajām 2. līmeņa riepām. Proti, gadu gaitā zīmols Hankook ir noslēdzis vairākus OA līgumus ar vadošajiem automobiļu ražotājiem, ieskaitot Audi, BMW, Mercedes un Porsche. Daudzi tirgotāji/importētāji klasificē Hankook kā “augstākās klases / augstākās starpklases riepas” vai tā sauktās “premium kvalitātes alternatīvās” riepas. Citiem vārdiem sakot, 2. līmeņa analīze ir nedaudz ierobežota, jo jāsalīdzina homogēns kopums, ko veido viens augstākās klases 2. līmeņa zīmols, ar plašu Savienības ražošanas nozares ražoto 2. līmeņa riepu klāstu. Izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo cenu analīze, kas norādīta to atlases veidlapās, apstiprināja, ka konstatējumus par 2. līmeņa Hankook riepām nevar ekstrapolēt uz pārējo importu no Ķīnas. Hankook vidējās cenas ievērojami pārsniedza Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējo cenu – par vairāk nekā 50 %. Vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība (2. un 3. līmenim kopā) sasniedza 17 %, kas ir ievērojams rādītājs.

(447)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook apgalvoja, ka kaitējuma analīzē atšķirība starp OA un pēcpārdošanas tirgu nav juridiski pamatota, jo tāda nav izmantota attiecībā uz dempingu. Turklāt Hankook uzskatīja, ka šis nošķīrums nav vajadzīgs, jo tā pārdošanas darījumos uz Savienību nav iespējams konstatēt skaidru cenu noteikšanas modeli atkarībā no pārdošanas kanāla, un faktiski, izslēdzot no RKN pēdējos ciparus, kas norāda uz OA un pēcpārdošanas tirgus darījumiem, Hankook kaitējuma starpība samazinātos no 3,4 % līdz 3,1 %.

(448)

Sūdzības iesniedzējs aicināja Komisiju papildus aprēķināt cenu samazinājuma starpību visam ražojuma klāstam, pamatojoties uz vidējām cenām, lai parādītu cenu samazinājuma apmēru visam riepu tirgum kopumā.

(449)

Giti Group apgalvoja, ka Komisija ir nonākusi pretrunās pati ar sevi, norādot, ka cenu samazinājuma neesību attiecībā uz Hankook nevar ekstrapolēt uz pārējo importu no Ķīnas, lai gan tajā pašā laikā atlases laikā tā apgalvoja, ka Hankook pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi. Līdzīgi arī Kumho norādīja, ka Komisija nevar neņemt vērā konstatējumu par cenu samazinājuma neesību 2. līmenī, apgalvojot, ka Hankook ir īpašā situācijā, bet vienlaikus iekļaujot to izlasē un atsakoties pievienot citus ražotājus eksportētājus.

(450)

Attiecībā uz Hankook apgalvojumu Komisija norādīja, ka neviena no personām neapstrīdēja konstatējumus par cenu/rentabilitātes atšķirību starp OA un pēcpārdošanas tirgus segmentu, kā norādīts 420. un 421. apsvērumā. Komisija uzskatīja, ka tai būtu jāveic ražojumu salīdzinājums pēc iespējas detalizētākā līmenī (ar nosacījumu, ka dati ir pieejami un pārbaudīti). To, ka Hankook pārdošanas apjomi, iespējams, neatbilda šim modelim, varētu izskaidrot ar dažādiem papildu darījumdarbības lēmumiem, piemēram, pārdošanas apjomu, laiku un piegādes kavējumiem, un tāpēc tas nevājina nošķiršanas pamatotību. Tāpat tas, ka cenu samazinājuma starpība būtu bijusi lielāka vai mazāka, nav noteicošais faktors, lemjot par ražojumu salīdzināmības līmeni. Atšķirība starp abiem Hankook iesniegtajiem kaitējuma starpības aprēķināšanas scenārijiem, (salīdzinājumā izmantojot atsauci uz OA vai pēcpārdošanas tirgu un bez tās), šķiet neobjektīva, jo tās pamatā nav visu izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmaksu/pārdošanas datu kopums, bet tikai Hankook grupai izpaustā informācija. Jebkurā gadījumā Hankook grupas aprēķinātā starpība ir aptuveni 10 %; no tā izriet, ka šāds nošķīrums bija pamatots. Dempinga aprēķinu gadījumā salikto normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz tādu ražošanas faktoru atsauces vērtībām, kuriem nav OA vai pēcpārdošanas tirgus dimensijas, proti, darbaspēka izmaksas, enerģijas izmaksas un izejvielu cenas neatšķiras atkarībā no tā, vai ražotā riepa tiks pārdota transportlīdzekļa ražotājam vai pēcpārdošanas tirgū. Lietas materiālos iekļautā informācija par PVA izmaksām un peļņu reprezentatīvajā valstī arī neļāva veikt šādu nošķīrumu. Līdz ar to normālo vērtību un no tās izrietošās dempinga starpības nevarēja diferencēt pa galapatēriņa kanāliem. Turpretim kaitējuma analīze tiek veikta, pamatojoties uz faktiskajiem darījumu datiem, kas ietver pārdošanas kanālu. Tādējādi OA un pēcpārdošanas tirgus analīze bija pamatota un faktiski nepieciešama objektīvai pārbaudei. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(451)

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu Komisija uzskatīja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, apvienojot (saskaņojot) 3. un 2. līmeņa riepas, pietiekami atspoguļo cenu samazinājumu. Neņemot vērā ražojuma veidus un iekļaujot 1. līmeņa modeļus, kurus izlasē iekļautie Ķīnas eksportētāji neeksportē, tiktu vājināts salīdzināmības līmenis, ko nodrošina RKN diferenciācija, un tāpēc tas nesniegtu vairāk informācijas. Tāpēc šo pieprasījumu noraidīja.

(452)

Attiecībā uz GITI Group apgalvojumu Komisija uzsvēra, ka Hankook tika atlasīts, lai nodrošinātu reprezentativitāti pārdošanas apjoma un līmeņu pārstāvības ziņā neatkarīgi no tā, vai tas galu galā tika klasificēts 1. vai 2. līmenī. Galu galā klasifikācija 2. līmenī tika uzskatīta par piemērotāku, pamatojoties uz iemeslu kombināciju, kā paskaidrots iepriekš 94. apsvērumā. Tajā pašā laikā izmeklēšanas laikā savāktie pierādījumi, kā aprakstīts 446. apsvērumā, arī skaidri parādīja (un neviena no personām to neapstrīdēja), ka Hankook tiek plaši uzskatīts par augstākās klases 2. līmeņa riepu zīmolu un ka tas ir zīmols, kas atrodas pārejas posmā no 2. līmeņa uz 1. līmeni. Par to liecina arī ievērojamā cenu atšķirība starp Hankook cenām un pārējo Ķīnas ražotāju eksportētāju, tajā skaitā daudzu citu 2. līmeņa ražotāju, vidējām cenām, kā izklāstīts iepriekš 446. apsvērumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika saglabāti ierobežojumi, kas izteikti, interpretējot un ekstrapolējot konstatējumu par cenu samazinājuma neesību 2. līmenī, pamatojoties uz Hankook datiem, uz pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, tajā skaitā 2. līmeņa ražotājiem eksportētājiem, un GITI Group un Kumho apgalvojumi tika noraidīti.

(453)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas uzņēmums T konstatēja pārrakstīšanās kļūdu PVA izmaksu aprēķinā un lūdza Komisiju koriģēt šādu izmaksu aprēķinu. Uzņēmums G konstatēja pārrakstīšanās kļūdu ražošanas izmaksu datu konsolidācijā un lūdza Komisiju koriģēt šādas izmaksas.

(454)

Komisija analizēja šos apgalvojumus un konstatēja, ka tie ir pamatoti. Attiecīgi tika pielāgoti cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķini. Tā kā šīs korekcijas attiecās uz sensitīviem datiem par konkrētiem uzņēmumiem, tie tika atkārtoti izpausti tikai attiecīgajiem uzņēmumiem.

(455)

Jaunās cenu samazinājuma starpības, arī ieskaitot iepriekš 392. apsvērumā aprakstītās vidējās svērtās CIF cenas izmaiņas katram ražojuma veidam importam no izlasē iekļautajiem Ķīnas eksportētājiem, kas sadarbojās, 3. līmenim bija no 10,2 % līdz 39,2 %, vidējai cenu samazinājuma starpībai sasniedzot 34,7 %. 2. līmeņa segmentā izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem cenu samazinājums netika konstatēts. Vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība (2. un 3. līmenim kopā) sasniedza 19 %.

(456)

Piezīmēs, kas iesniegtas pēc termiņa, kurā iesniedzamas piezīmes par ražojumu, un pēc izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudēm, CRIA norādīja, ka pēc RKN to pašreizējā formā nevar identificēt pagaidu lietošanas rezerves riepas un piekabju riepas, lai gan šie divi veidi ir ievērojami lētāki nekā attiecīgo parametru standarta riepas. Tādējādi CRIA apgalvoja, ka RKN nenodrošina taisnīgu salīdzinājumu starp importa no Ķīnas uz ES cenām un Savienības ražošanas nozares iekšzemes pārdošanas cenām, ciktāl tas attiecas uz šiem konkrētajiem ražojuma veidiem, tāpēc kaitējuma novērtējums ir neprecīzs.

(457)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā neeksportēja piekabju riepas. Pagaidu lietošanas rezerves riepas eksportēja viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un tās veidoja mazāk nekā 1 % no izlasē iekļautā eksporta pārdošanas apjoma. Šis ražotājs eksportētājs neiesniedza nekādas piezīmes par šo jautājumu un nepieprasīja nekādas korekcijas attiecībā uz šo riepu veidu. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā šo riepu ierobežoto apjomu, Komisija uzskatīja, ka to ietekme nevar mainīt ražojumu salīdzinājuma kopējo rezultātu.

(458)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRIA sniedza piezīmes par 457. apsvērumu un norādīja, ka “nepieciešamība veikt segmentētu analīzi izriet no savstarpējas aizstājamības trūkuma, nevis no eksporta apjomiem”. CRIA arī apgalvoja, ka, tā kā neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepārdod piekabju riepas, Komisija, 77. apsvērumā norādot, ka Savienības ražošanas nozare zaudēja pozīcijas attiecībā uz šiem konkrētajiem ražojuma veidiem, jo Ķīnas imports par nepamatoti zemām cenām radīja spēcīgu spiedienu, izdarīja priekšlaicīgu secinājumu, kas nebija pamatots ar faktiskiem pierādījumiem.

(459)

Piezīmes par segmentēto analīzi ir sīkāk aplūkotas turpmāk 4.7. iedaļā. 457. apsvērumā sniegtā skaidrojuma mērķis bija uzsvērt, ka cenu salīdzinājumu, kas veikts, pamatojoties uz RKN, būtiski neietekmē tas, ka RKN netika nošķirtas piekabju riepas vai pagaidu riepas, kas it kā bija lētākas. Turklāt dempings tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītiem izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja datiem par visu ražojuma tvērumu, un kā tāds tas tika pamatots ar faktiskiem pierādījumiem. Turklāt tas, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji neeksportē šāda veida riepas, nenozīmē, ka citi ražotāji eksportētāji tās neeksportē uz Savienību un nav izraisījuši negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(460)

Tādējādi Komisija secināja, ka importa no Ķīnas cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, veidojot ievērojamu starpību kopumā (2. un 3. līmenī) un 3. līmenī atsevišķi.

(461)

Turklāt importa no Ķīnas cenu salīdzinājums ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām liecināja par pastāvīgu cenu apspiešanu, ko izraisīja imports no Ķīnas par dempinga cenām. Visā attiecīgajā periodā vidējās importa no Ķīnas cenas Savienībā pastāvīgi saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu gan kopējā vidējā līmenī, gan 3. līmenī atsevišķi (sk. 10. un 11. tabulu). Svarīgi ir tas, ka importa no Ķīnas cenas bija zemākas arī par Savienības ražošanas nozares vidējām vienības ražošanas izmaksām. 2023. gadā un izmeklēšanas periodā importa no Ķīnas cenas pat samazinājās zem Savienības ražošanas nozares 3. līmeņa vienības ražošanas izmaksām, kas ir viszemāko izmaksu segments un galvenais līmenis, kurā pastāv imports no Ķīnas (11. tabula). Kā paskaidrots turpmāk 4.6.3.1. iedaļā, Savienības ražošanas nozares vienības izmaksas visā periodā katrā līmenī palielinājās straujāk nekā tās pārdošanas cenas. Tas liecina, ka ražošanas nozare nespēja pilnībā novirzīt patērētājiem pieaugošās izmaksas pastāvīga cenu spiediena dēļ, ko radīja pieaugošais importa no Ķīnas apjoms par zemām cenām.

(462)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRIA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas attiecīgajā periodā joprojām pārsniedza tās ražošanas izmaksas, kas liecina, ka nav notikusi cenu nospiešana vai apspiešana, kas varētu radīt kaitējumu. Kumho piebilda, ka tas, ka Savienības ražošanas nozare spēja paaugstināt cenas, pierāda, ka cenas netika apspiestas.

(463)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka cenu apspiešanas konstatēšanai nav nepieciešams, lai nozare darbotos ar zaudējumiem, un tas neizslēdz cenu pieaugumu. Juridiskais standarts saskaņā ar pamatregulas 3. panta 3. punktu ir vienkārši tas, vai ar importu tiek aizkavēta “cenu celšanās, kas pretējā gadījumā būtu notikusi”, un šajā gadījumā tieši tā arī notika, kā parādīts 8. tabulā, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare nespēja koriģēt savu pārdošanas cenu atbilstoši ražošanas izmaksām, jo ražošanas izmaksas pieauga straujāk. Tāpēc CRIA un Kumho apgalvojumi tika noraidīti.

4.6.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.6.1.   Vispārīgas piezīmes

(464)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(465)

Kā minēts 16. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(466)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz sūdzībā ietvertajiem datiem, Tyres Europe sniegtajām atbildēm uz makroekonomikas anketas jautājumiem un Eurostat statistiku. Tyres Europe dati attiecās uz vairāk nekā 10 Savienības ražotāju grupām, kas pārstāv vairāk nekā 90 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(467)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(468)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(469)

Kā jau minēts 425. un 426. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka, neraugoties uz Savienības tirgus segmentāciju līmeņos, riepām, kas definētas 2.1. iedaļā, ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats pamatlietojums. Tādējādi kaitējums tika noteikts izmeklējamā ražojuma līmenī (visiem līmeņiem kopā). Apelācijas institūcija konstatēja, ka “gadījumos, kad izmeklēšanas iestādes pārbauda vienu iekšzemes nozares daļu, tām principā līdzīgā veidā būtu jāpārbauda visas pārējās šo nozari veidojošās daļas, kā arī nozari kopumā” (177). Tomēr, ņemot vērā tirgus segmentēto raksturu, apkopotā analīze pēc iespējas tika papildināta ar līmeņu analīzi.

4.6.2.   Makroekonomiskie rādītāji

(470)

Makroekonomiskie rādītāji tika noteikti, izmantojot pārbaudītās Tyres Europe atbildes uz anketas jautājumiem, apvienojot no EUROPOOL datiem iegūto informāciju ar papildu informāciju, ko sniedza Savienības ražotāji, kuri pārstāv lielāko daļu Savienības ražošanas apjoma (vairāk nekā 80 % no Savienības ražošanas apjoma).

4.6.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(471)

Savienības ražošanas apjoms tika noteikts, saskaitot pārdošanas apjomu Savienībā (saskaņā Tyres Europe ziņoto) un eksporta pārdošanas apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas koriģēti, ņemot vērā krājumu izmaiņas, par kurām ziņoja Savienības ražotāji, kas veido lielāko daļu Savienības ražošanas apjoma. Krājumu korekcija attiecīgajā periodā bija mazāka par 1 % no kopējā ražošanas apjoma.

(472)

Jaudas izmantojuma pamatā bija dati, ko paziņoja Savienības ražotāji, kuri veido lielāko daļu Savienības ražošanas apjoma, un ražošanas jauda tika aplēsta, pamatojoties uz ražošanas apjomu, kas dalīts ar jaudas izmantojuma rādītāju.

(473)

Aplēstajam Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Ražošanas apjoms (gab.)

272 217 031

264 910 073

252 553 303

251 768 971

Indekss

100

97

93

92

Ražošanas jauda (gab.)

315 079 224

308 084 155

305 842 283

302 027 262

Indekss

100

98

97

96

Jaudas izmantojums (%)

86

86

83

83

Indekss

100

100

97

97

Avots:

Tyres Europe – pārbaudītas atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem, Eurostat Comext.

(474)

Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā gadu no gada pakāpeniski samazinājās. Kopumā augošā tirgū (2. tabula iepriekš) Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 8 %, t. i., par aptuveni 20 miljoniem riepu.

(475)

Arī ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās, lai gan nedaudz pakāpeniskāk. Kopumā attiecīgajā periodā ražošanas jauda saruka par aptuveni 13 miljoniem riepu, kas atbilst samazinājumam par 4 %.

(476)

Tādējādi jaudas izmantojums samazinājās par 3 procentpunktiem – no 86 % attiecīgā perioda pirmajā pusē līdz 83 % otrajā pusē. Tas atspoguļo Savienības ražošanas nozares centienus saglabāt kopumā pieņemamu jaudas izmantojuma līmeni, ar ražošanas jaudas un produkcijas izlaides koriģēšanu reaģējot uz pārdošanas apjoma samazināšanos (6. tabula turpmāk tekstā).

4.6.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(477)

Pārdošanas apjoms Savienībā tika noteikts, no patēriņa Savienībā (2. tabula iepriekš) atskaitot importu Savienībā (3. tabula iepriekš). Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (gab.)

185 445 689

180 034 202

176 741 595

178 640 551

Indekss

100

97

95

96

Tirgus daļa (%)

60

57

57

53

Indekss

100

95

95

88

Avots:

Tyres Europe – pārbaudītas atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem, Eurostat Comext.

(478)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms visā attiecīgajā periodā turpināja samazināties, nedaudz palielinoties izmeklēšanas periodā, tomēr saglabājoties zem 2021. gada līmeņa. Kopumā pārdošanas apjoms saruka par aptuveni 7 miljoniem riepu, kas atbilst 4 % samazinājumam, turpretī Savienības patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās par 8 % (2. tabula iepriekš).

(479)

Ņemot vērā Savienības tirgus izaugsmi, šis pārdošanas apjoma kritums izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas būtisku samazināšanos no 60 % 2021. gadā līdz 53 % 2024. gadā, proti, par 12 %.

4.6.2.3.   Izaugsme

(480)

Lai gan patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par aptuveni 25 miljoniem riepu, Savienības ražošanas nozare nespēja izmantot šo pozitīvo tendenci. Tā vietā tās pārdošanas apjoms samazinājās par aptuveni 7 miljoniem riepu un tā zaudēja 7 procentpunktus no savas tirgus daļas. Tajā pašā laikā importa no Ķīnas uz Savienību apjoms pastāvīgi auga, palielinoties par aptuveni 35 miljoniem riepu, un pārņēma Savienības ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu (2. un 3. tabula iepriekš).

4.6.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(481)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Nodarbināto skaits (PSE)

84 714

83 705

81 903

80 194

Indekss

100

99

97

95

Ražīgums (gab./PSE)

3 213

3 165

3 084

3 139

Indekss

100

99

96

98

Avots:

Tyres Europe – pārbaudītas atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem.

(482)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā samazinājās par 5 % atbilstoši ražošanas tendencēm. Šis samazinājums atbilst aptuveni 4 500 pilnslodzes ekvivalenta darbvietu zudumam Savienībā.

(483)

Ražīgums laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam pakāpeniski samazinājās, savukārt izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās. Attiecīgajā periodā kopumā tas samazinājās par 2 %.

4.6.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(484)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(485)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.6.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.6.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(486)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un ražošanas izmaksas

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/gab.)

54,1

62,0

64,9

62,4

Indekss

100

115

120

115

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/gab.)

46,1

54,1

57,8

57,5

Indekss

100

117

125

125

Avots:

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(487)

Savienības ražotāju vidējā vienības pārdošanas cena vispirms no attiecīgā perioda sākuma 2022. gadā palielinājās par 15 % un 2023. gadā – par 20 %. Izmeklēšanas periodā vidējā cena saruka līdz 2022. gada cenu līmenim, bet saglabājās augstāka par 2021. gada līmeni, kopumā pieaugot par 15 % jeb par gandrīz 8 EUR/gab.

(488)

Kā parādīts iepriekš 4. tabulā, vidējās importa no Ķīnas cenas Savienībā, kas galvenokārt attiecās uz 3. līmeņa riepām, tajā pašā periodā pastāvīgi saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(489)

Savienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā pārdošanas cenas, proti, par 25 % (vidēji par 11 EUR/gab.). Ievērojamais izmaksu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar enerģijas un darbaspēka izmaksu, kā arī dažu izejvielu cenu kāpumu. Ņemot vērā ražošanas apjoma samazināšanos, palielinājās arī pastāvīgās izmaksas, piemēram, amortizācija un izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas par vienību.

(490)

Kā liecina iepriekš minētās tendences, ražošanas izmaksu pieauguma temps pārsniedza pārdošanas cenu pieauguma tempu, kas nozīmē, ka Savienības ražošanas nozare cieta no cenu apspiešanas un nespēja izmaksu kāpumu pilnībā novirzīt uz pārdošanas cenām.

(491)

Tika veikta atsevišķa analīze par katru līmeni, kā apkopots turpmāk tekstā.

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un ražošanas izmaksas – 1. līmenis

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/gab.)

65,8

73,5

74,4

71,5

Indekss

100

112

113

109

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/gab.)

55,8

63,8

65,5

65,9

Indekss

100

114

117

118

Avots:

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

10. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un ražošanas izmaksas – 2. līmenis

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/gab.)

37,9

44,5

47,5

45,3

Indekss

100

117

125

120

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/gab.)

31,3

36,8

41,2

39,4

Indekss

100

118

132

126

Avots:

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

11. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un ražošanas izmaksas – 3. līmenis

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/gab.)

29,1

35,0

37,1

36,1

Indekss

100

120

127

124

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/gab.)

26,4

33,1

37,8

35,4

Indekss

100

126

144

134

Avots:

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(492)

Kā parādīts tabulās iepriekš, līdzīgas tendences var novērot katrā līmenī atsevišķi, kā arī apkopotā līmenī.

(493)

Vienības pārdošanas cenas laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam katrā līmenī palielinājās, bet pēc tam izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās. Kopumā 1., 2. un 3. līmenī cenas pieauga attiecīgi par 9 %, 20 % un 24 %. Salīdzinājumam – importa no Ķīnas cenas Savienībā pastāvīgi saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares visu līmeņu cenām, kā jau paskaidrots iepriekš 461. apsvērumā.

(494)

Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksām bija līdzīgas tendences kā 2. un 3. līmeņa pārdošanas cenām, proti, no 2021. līdz 2023. gadam tās palielinājās un pēc tam izmeklēšanas periodā nedaudz saruka. Visos attiecīgā perioda gados un visos līmeņos vienības izmaksu pieauguma temps pārsniedza vienības pārdošanas cenas kāpuma tempu, apstiprinot apkopotā līmenī novēroto tendenci.

4.6.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(495)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR)

53 697

54 345

56 634

60 521

Indekss

100

101

105

113

Avots:

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(496)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas gadu no gada pakāpeniski palielinājās. Kopējais pieaugums sasniedza 13 %, kas galvenokārt ir saistīts ar inflācijas tendencēm Savienībā. Turklāt palielinājums 2024. gadā atspoguļo arī papildu darbaspēka izmaksas, kas saistītas ar šajā periodā notikušo darbinieku atlaišanu.

4.6.3.3.   Krājumi

(497)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Krājumi

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Krājumi perioda beigās (gab.)

5 881 772

6 385 905

5 698 728

6 096 676

Indekss

100

109

97

104

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma (%)

14,7

16,1

15,7

16,7

Avots:

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(498)

Krājumu līmenis attiecīgajā periodā nedaudz svārstījās, bet saglabājās relatīvi stabils procentos no ražošanas apjoma, šim rādītājam svārstoties no 14 % līdz 17 %. Novēroto krājumu līmeni un izmaiņas var uzskatīt par normālu situāciju riepu ražošanas nozarē. Kopumā krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %.

4.6.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(499)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

14. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

14,8

12,8

11,0

8,0

Indekss

100

86

74

54

Naudas plūsma (EUR)

455 834 373

382 313 353

580 698 485

715 878 931

Indekss

100

84

127

157

Ieguldījumi (EUR)

86 997 702

135 635 952

146 344 830

225 146 035

Indekss

100

156

168

259

Ienākums no ieguldījumiem (%)

64,6

67,4

83,7

82,2

Indekss

100

104

130

127

Avots:

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(500)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(501)

Rentabilitāte (visiem līmeņiem kopā) attiecīgajā periodā uzrādīja skaidru lejupejošu tendenci. Kopumā rentabilitāte samazinājās no 14,8 % 2021. gadā līdz 8 % izmeklēšanas periodā, proti, par 6,8 procentpunktiem jeb 46 %, kas ir ievērojams kritums.

(502)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas attīstības tendence bija pozitīva – 2022. gadā tā samazinājās, bet pēc tam līdz attiecīgā perioda beigām palielinājās. Kopumā naudas plūsmas situācija uzlabojās par 57 %.

(503)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, kopumā par 159 %, un lielākais pieaugums par 54 % gadā bija vērojams no 2023. līdz 2024. gadam attiecīgā perioda beigās. Absolūtā izteiksmē ieguldījumi 2024. gadā sasniedza 225 miljonus EUR, ko var uzskatīt par ievērojamu summu, kas veido vienu ceturtdaļu no riepu ražošanā izmantotajiem pamatlīdzekļiem. Savienības ražošanas nozare samazināja savu jaudu, taču arī veica ieguldījumus ražošanas iekārtu modernizācijā, lai nodrošinātu savu ilgtspēju.

(504)

CRIA apgalvoja, ka lieli ieguldījumi ir pierādījums kaitējuma neesībai, kā Komisija to ir secinājusi citās iepriekšējās izmeklēšanās (178).

(505)

Pirmkārt, ir svarīgi uzsvērt, ka CRIA minētajās lietās tika secināts, ka kaitējuma nav, pamatojoties uz vairāku kaitējuma rādītāju kombināciju, ne tikai ieguldījumiem. Turklāt augstais ieguldījumu līmenis, ko Savienības ražošanas nozare veica attiecīgajā periodā un jo īpaši 2024. gadā, ir jāskata kontekstā ar pieaugošo konkurenci, ko radīja imports no Ķīnas par dempinga cenām, kā rezultātā pēdējā laikā nenovēršami tika slēgtas ražotnes, un nepieciešamību no jauna pielāgot un modernizēt atlikušās ražotnes, virzoties uz premium kvalitātes segmenta ražojumiem ar lielāku loka diametru, lai nodrošinātu Savienības ražošanas nozares vadošo lomu un dzīvotspēju vismaz augstāka līmeņa segmentos (it īpaši 1. līmenī). Ņemot vērā jaudas samazināšanos un lai nodrošinātu nozares ilgtspēju, Savienības ražošanas nozarei nebija citas iespējas kā vien turpināt ieguldīt jaunās tehnoloģijās un aizstāt iekārtas, lai pārorientētos uz ražojumiem, saistībā ar kuriem tā mazākā mērā saskaras ar negodīgu konkurenci.

(506)

Ieinteresētās personas, it īpaši Deldo un Interpneu, ir vairākkārt norādījušas uz ražošanas iekārtu modernizāciju. Sniegtajā informācijā Deldo un Interpneu, zināmā mērā ieslīgstot pretrunās, apgalvoja, ka kaitējums faktiski ir saistīts ar augstām ieguldījumu izmaksām, ko ietekmēja tas, ka Savienības ražošanas nozare centās panākt lielāku efektivitāti un konkurētspēju, nevis ar importu no Ķīnas. Tomēr šīs personas nepamatoja savu apgalvojumu par to, kā augstās ieguldījumu izmaksas ietekmē Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc apgalvojums, ka kaitējumu izraisīja augstas ieguldījumu izmaksas, tiek noraidīts.

(507)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības (t. i., no kopējiem ražošanā izmantotajiem pamatlīdzekļiem). Arī šis finanšu rādītājs attīstījās pozitīvi, attiecīgajā periodā gadu no gada pakāpeniski palielinoties un kopumā pieaugot par 27 %.

(508)

Tika veikta arī atsevišķa rentabilitātes analīze par katru līmeni. Ņemot vērā to, ka visu līmeņu riepas var ražot vienās un tajās pašās ražošanas līnijās un iekārtas nav paredzētas konkrētiem līmeņiem, Savienības ražošanas nozare nespēja sniegt jēgpilnu sadalījumu pa līmeņiem attiecībā uz citiem šajā iedaļā analizētajiem finanšu rādītājiem.

15. tabula

Rentabilitāte – 1. līmenis, 2. līmenis un 3. līmenis

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma) – 1. līmenis

15,1

13,2

12,0

7,9

Indekss

100

87

79

52

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma) – 2. līmenis

17,6

17,3

13,4

13,0

Indekss

100

98

76

74

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma) – 3. līmenis

9,4

5,7

–2,0

2,1

Indekss

100

60

–21

22

Avots:

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(509)

Kā parādīts iepriekš 15. tabulā, rentabilitāte attiecīgajā periodā katrā līmenī samazinājās, apstiprinot tendenci, kas novērota ražojuma kopējā līmenī (14. tabula iepriekš).

(510)

1. līmeņa premium segmentā rentabilitāte attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās – no 15,1 % 2021. gadā līdz 7,9 % izmeklēšanas periodā. Citiem vārdiem sakot, rentabilitāte samazinājās gandrīz uz pusi (kritums par 48 %).

(511)

2. līmeņa segmentā samazinājums bija mērenāks, proti, kopumā par 26 %, sarūkot no laba rādītāja – 17,6 % – 2021. gadā līdz 13 % izmeklēšanas periodā.

(512)

Nav pārsteidzoši, ka rentabilitāte visvairāk pasliktinājās 3. līmeņa jeb budžeta segmentā, uz kuru tiek novirzīta lielākā daļa importa no Ķīnas par dempinga cenām. Šajā segmentā Savienības ražošanas nozarei faktiski neizdevās panākt dzīvotspējīgu peļņas līmeni, izņemot 2021. gadu. Konkrētāk, rentabilitāte samazinājās no 9,4 % līdz 5,7 % 2022. gadā un 2023. gadā pat kļuva negatīva (–2 %). Izmeklēšanas periodā rentabilitāte nedaudz uzlabojās, sasniedzot 2,1 %, bet joprojām bija ievērojami zemāka par 2021. gada līmeni.

4.7.   Secinājums par kaitējumu

(513)

Kā parādīts iepriekš 3. tabulā, attiecīgajā periodā importa no Ķīnas apjoms Savienībā palielinājās par 62 % jeb aptuveni 35 miljoniem riepu. Tajā pašā periodā importa no Ķīnas cena Savienībā palielinājās par 12 % (4. tabula iepriekš), kas ir pieticīgs pieaugums salīdzinājumā ar cenu kāpumu Savienības tirgū, proti, salīdzinājumā ar importa cenām no citām trešām valstīm (+ 26 %, kā parādīts 17. tabulā turpmāk), kā arī salīdzinājumā ar jau tā daudz augstākām Savienības ražošanas nozares cenām (+ 15 %, kā parādīts 8. tabulā iepriekš).

(514)

Savienības ražošanas nozare nespēja izmantot savā labā Savienības patēriņa kāpumu, un gan tās ražošanas, gan pārdošanas apjoms saruka – attiecīgi par 20 miljoniem un 7 miljoniem riepu. Tā zaudēja 7 procentpunktus no savas tirgus daļas, kas samazinājās no 60 % līdz 53 %. Savienības ražošanas nozares jauda samazinājās par 4 %, un jaudas izmantojums saruka no 86 % līdz 83 %. Nodarbinātība attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās – kopumā par 5 %, kas atbilst aptuveni 4 500 pilnslodzes ekvivalenta darbvietu zudumam. Arī ražīgums samazinājās par 2 %.

(515)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējās vienības ražošanas izmaksas (visos līmeņos kopā) palielinājās par 25 %, kas atbilst aptuveni 11 EUR/gab., savukārt tās vidējās pārdošanas cenas Savienībā palielinājās tikai par 15 %, t. i., par mazāk nekā 8 EUR/gab. Citiem vārdiem sakot, Savienības ražošanas nozare nespēja novirzīt savu izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem. Tādas pašas tendences tika novērotas arī detalizētākā skatījumā – pa līmeņiem. Tādējādi Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās gan kopējā līmenī (–46 %), gan katrā līmenī atsevišķi (–48 %, –26 % un –78 % attiecīgi 1., 2. un 3. līmenī).

(516)

Lai gan daži kaitējuma rādītāji liecina par stabilu vai pieaugošu tendenci, t. i., naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem (sk. 14. tabulu iepriekš), šie rādītāji nenosaka nozares vispārējo stāvokli. Proti, ieguldījumu pieaugums šajā gadījumā ir stratēģiska reakcija uz nelabvēlīgiem apstākļiem, kura izpaužas kā ātra reorganizācija un pielāgošanās, nevis pierādījums tam, ka nozares attīstība ir veselīga un nozare paplašinās, kā paskaidrots iepriekš 503. apsvērumā. Tāpat ienākuma no ieguldījumiem uzlabošanās neatspoguļo spēcīgu saimniecisko darbību. Tā atspoguļo strukturālu atkāpšanos no zemāka līmeņa segmentiem, kuros nozare vairs nevar konkurēt cenas ziņā, uz 1. līmeņa produktiem, kuros cenu konkurence ir mazāk spēcīga. Ienākums uzlabojas tikai tāpēc, ka 1. līmeņa ražojumiem ir augstākas cenas un līdz ar to lielāki peļņas procenti, nevis tāpēc, ka ir uzlabojušies nozares pamatrezultāti. Turklāt naudas plūsmas rādītājus, iespējams, nosaka grāmatvedības prakse (piemēram, apkopes izdevumu atlikšana, beznaudas nolietojuma uzskaite), un tie neatspoguļo faktisko konkurētspēju tirgū. Tādējādi šie rādītāji uz laiku var saglabāties stabili pat apstākļos, kad galvenie darbības rādītāji, piemēram, pārdošanas apjomi, cenas un rentabilitāte, kaitējumu radošā dempinga dēļ jau pasliktinās.

(517)

Visbeidzot, lielākajai daļai kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas apjomam, jaudai, jaudas izmantojumam, pārdošanas apjomam, tirgus daļai, nodarbinātībai, rentabilitātei un ražīgumam, attīstības tendences attiecīgajā periodā bija izteikti negatīvas. Negatīvās tendences apstiprināja līmeņu analīze attiecībā uz izmaksām, cenu un rentabilitāti katrā līmenī, kas liecināja par tādu izmaksu pieaugumu, kurš pārsniedz pārdošanas cenas pieaugumu, t. i., par rentabilitātes samazinājumu katrā līmenī, un par to, ka ražošana 3. līmenī Savienības ražošanas nozarei kļuva ekonomiski dzīvotnespējīga saistībā ar pieaugošu importa apjomu no ĶTR. Vērtējot visaptveroši, kaitējuma kopainā šīs negatīvās norises atsver ierobežotos pozitīvos signālus (naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem ziņā) un pamato konstatējumu par būtisku kaitējumu.

(518)

Dažādas personas – Deldo un Interpneu, Giti Group un CRIA – apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums, it īpaši 1. un 2. līmeņa segmentos. Proti, Deldo un Interpneu apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums, un minēja labos finanšu rezultātus publiski pieejamos dažu lielāko Savienības ražotāju grupu 2024. gada finanšu pārskatos. Šīs personas arī norādīja, ka pienācīgu kaitējuma analīzi nevar veikt, nezinot pārdošanas apjoma sadalījumu pa līmeņiem.

(519)

Komisija norādīja, ka dažu Savienības ražotāju grupu publiski pieejamie finanšu pārskati neattiecās tikai uz izmeklējamo ražojumu vai tikai uz pārdošanu Savienības tirgū un tāpēc neatspēko secinājumus par kaitējumu.

(520)

Attiecībā uz prasību veikt kaitējuma analīzi ar informāciju par pārdošanas apjomu katram līmenim Komisija pievienoja šādu informāciju 16. tabulā, sniedzot kopsavilkumu, kura pamatā ir pārbaudīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati. Analīze par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanās tendencēm 2. un 3. līmenī skaidri liecina par konkurences spiedienu, ko rada imports par dempinga cenām no Ķīnas.

16. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma sadalījums pa līmeņiem (%)

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

1. līmenis

64

66

71

70

2. līmenis

18

16

15

16

3. līmenis

18

18

14

14

Kopā

100

100

100

100

Avots:

pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(521)

Turklāt, kā paskaidrots 469. apsvērumā, izmeklēšanā tika secināts, ka ir lietderīgi veikt izmeklēšanu un kaitējuma novērtējumu attiecībā uz visu ražojuma klāstu (visiem līmeņiem kopā) un, ja iespējams, papildināt to ar detalizētāku līmeņu analīzi. Kā parādīts iepriekš 9., 10., 11. un 15. tabulā, līmeņu skatījuma dati ar pārdošanas apjoma sadalījumu, kā parādīts iepriekš 16. tabulā, apstiprināja konstatēto kaitējumu kopējā līmenī. Kā minēts 425. un 426. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka starp līmeņiem pastāv konkurence. Rezultātā imports no Ķīnas par zemām cenām, galvenokārt 3. līmeņa segmentā, spiež Savienības ražošanas nozari pārorientēties uz darbību augstākajos segmentos, bet, ņemot vērā cenu spiedienu, šajos segmentos arī bija vērojams apjoma un rentabilitātes samazinājums. Šā cenu spiediena iemesls ir tas, ka, lai gan augstāki kvalitātes un veiktspējas standarti augstākajos līmeņos zināmā mērā attaisno cenu atšķirības starp dažādiem līmeņiem, jo lielāka ir cenu atšķirība starp 3. līmeni un augstākajiem segmentiem, jo vairāk pircēju pāriet uz zemākiem segmentiem. Attiecīgi imports no Ķīnas par dempinga cenām ne tikai kaitē segmentam, kurā tas tieši konkurē, bet arī kropļo pirkumu praksi visā tirgū kopumā, apspiežot pieprasījumu pēc Savienībā ražotām riepām un to cenas visos līmeņos. Apgalvojums ir vēl jo vairāk pamatots, ņemot vērā to, ka 2. vai 3. līmeņa ražojumiem dažu tehnisko parametru ziņā ir līdzīgs sniegums kā augstāka līmeņa ražojumiem. Tāpēc apgalvojumi par to, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums, tika noraidīti.

(522)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas GITI Group piekrita, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis galvenokārt 3. līmeņa imports no Ķīnas, tomēr tas apgalvoja, ka šis kaitējums attiecas tikai uz 3. līmeni (t. i., 14 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma) un to nevar ekstrapolēt uz pārējo Savienības pārdošanas apjomu, t. i., uz 1. un 2. līmeni, neveicot pilnībā segmentētu kaitējuma analīzi. GITI Group atsaucās uz Apelācijas institūcijas konstatējumiem lietā “Ķīna/HP-SSST (Japāna)” (179), savās publiskajās piezīmēs nesniedzot sīkāku informāciju. GITI Group uzskatīja, ka, aplūkojot 1. un 2. līmeni atsevišķi, kaitējums netiktu konstatēts. Šajā sakarā GITI Group apgalvoja, ka rentabilitātes samazināšanās 1. līmenī bija pretrunā ienākuma no ieguldījumiem un ieguldījumu tendencēm tajā pašā periodā un jebkurā gadījumā nevarēja būt saistīta ar galvenokārt 3. līmeņa importu no Ķīnas, ņemot vērā ierobežoto tiešo konkurenci starp 3. līmeni un 1. līmeni. Tā vietā GITI Group apgalvoja, ka 1. līmeņa rentabilitāte samazinājās eksporta apjoma zaudējumu un no tiem izrietošā vienības izmaksu pieauguma dēļ. Attiecībā uz 2. līmeni GITI Group uzskatīja, ka Komisija nav analizējusi, cik lielā mērā peļņas samazināšanos varētu būt izraisījusi pāreja uz OA pārdošanu. Turklāt GITI Group apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka 2. līmenī netika konstatēts cenu samazinājums, Komisija, konstatējumus par cenu samazinājumu, kas izdarīti attiecībā uz 14 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma, ekstrapolējot uz pārējiem līmeņiem, neizpildīja savus pienākumus saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu, t. i., noteikt ietekmi uz cenām, pamatojoties uz objektīvu izmeklēšanu un apstiprinošiem pierādījumiem. Rezultātā GITI Group apgalvoja, ka pasākumus (ja tādus nosaka) var noteikt tikai 3. līmeņa importam no Ķīnas.

(523)

Līdzīgi arī Kumho apgalvoja, ka segmentētā tirgū ir jāveic segmentēts kaitējuma novērtējums un ka kaitējums attiecas tikai uz 3. līmeni un to nevar ekstrapolēt uz visu Savienības ražošanas nozari, kurai 86 % no pārdošanas apjoma veido 1. un 2. līmeņa riepas. Kumho uzskatīja, ka 1. un 2. līmenī nav pazīmju, kas liecinātu par kaitējumu, jo šajos divos līmeņos cenu samazinājums netika konstatēts un Savienības ražošanas nozare joprojām bija rentabla. Kumho arī piebilda, ka vidējā cenu samazinājuma starpības aprēķins, apkopojot 2. un 3. līmeni, ir metodoloģiski kļūdains, jo netiek salīdzinātas vienādas lietas. Visbeidzot, Kumho arī piebilda, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās virs 50 % un samazinājās tikai nedaudz. Kumho atsaucās uz kādu Tiesas lietu (180) , kurā līdzīgos apstākļos Tiesa atcēla regulu, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus, jo Komisija bija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, secinot, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(524)

CRIA arī piebilda, ka Komisijai ir jāveic pilnībā segmentēta kaitējuma un cēloņsakarības analīze, vienlaikus pārbaudot arī Savienības ražošanas nozari kopumā. CRIA norādīja, ka tirgus daļas samazinājums ir jāskata saistībā ar patēriņa pieaugumu Savienībā, kas lielā mērā koncentrējās 3. līmenī, savukārt pārdošanas apjoms 1. un 2. līmenī saglabājās stabils. CRIA apgalvoja, ka, lai gan rentabilitāte samazinājās, tā joprojām bija pozitīva un, ņemot vērā ieguldījumu pieaugumu, būtisks kaitējums nav nodarīts. Visbeidzot, CRIA arī uzstāja, ka ir vajadzīga nišas riepu papildu segmentēta analīze, jo tās nav savstarpēji aizstājamas, un atsaucās uz datiem, ko sniedza Shandong Linglong, ražotājs eksportētājs, kurš tika iekļauts izlasē paralēli notiekošajā antisubsidēšanas izmeklēšanā (181), uz kuras pamata varēja veikt šo analīzi.

(525)

Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā ražojuma aizstājamību un konkurences attiecības starp līmeņiem un dažādiem ražojuma veidiem (ieskaitot nišas riepas), kā aplūkots iepriekš 4.3. iedaļā, nav izpildīti nosacījumi pilnībā segmentētai kaitējuma un cēloņsakarības analīzei. Attiecībā uz apgalvojumu par būtiska kaitējuma neesību 1. un 2. līmenī Komisija atgādināja, ka cenu samazinājuma un citu kaitējuma rādītāju analīze nebūtu jāskata atsevišķi un ka tādi elementi kā cenu apspiešana un rentabilitātes attīstība 1. un 2. līmenī skaidri norāda uz būtisku kaitējumu saistībā ar importa no Ķīnas pieaugumu, kas tieši vai netieši ietekmē visus līmeņus (konkurence starp līmeņiem). Turklāt GITI argumentu, kurā ienākuma no ieguldījumiem un ieguldījumu dinamika salīdzināta ar Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem 1. līmenī, nevarēja pieņemt, jo tas bija balstīts uz informāciju, kas attiecas uz dažādiem datu kopumiem (visi līmeņi salīdzinājumā ar tikai 1. līmeni). Tāpat bija jānoraida apgalvojums, ka 1. līmeņa darbības rezultātu pasliktināšanās bija saistīta ar eksporta darbības rezultātu pasliktināšanos. Lai gan eksporta apjoms patiešām samazinājās, Komisija konstatēja, ka eksporta cenas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās (+ 39 %, kā norādīts 18. tabulā). Šāds pieaugums bija daudz lielāks nekā tajā pašā periodā novērotais Savienības tirgū (+ 15 %, kā norādīts 8. tabulā). Tādējādi Komisija secināja, ka eksporta apjoma samazinājumu lielā mērā kompensēja cenu pieaugums un tas nebija saistīts ar 1. līmeņa darbības rezultātu attīstību. Jebkurā gadījumā eksporta rezultāti attiecas uz visiem līmeņiem, savukārt GITI atsaucās tikai uz 1. līmeņa rezultātiem. Spekulatīvais apgalvojums par pāreju uz OA pārdošanu tika noraidīts, jo nebija apstiprinošu pierādījumu.

(526)

Tāpat šīs personas, apgalvojot, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu 3. līmenī nevar ekstrapolēt uz pārējo tās pārdošanas apjomu, jo 2. un 1. līmenī nav cenu samazinājuma, neņēma vērā konstatējumu par cenu apspiešanu visos līmeņos. Pamatregulas 3. panta 3. punktā arī atzīts, ka cenu apspiešana pamatoti liecina par eksporta par dempinga cenām ietekmi uz cenām, un tā tika novērota visos līmeņos, kā parādīts iepriekš 4.6.3.1. iedaļā un 521. apsvērumā. Atbildot uz apgalvojumu par apkopotās cenu samazinājuma starpības pamatotību, Komisija norādīja, ka tā joprojām nodrošināja ražojumu salīdzināmību un tika sniegta kā papildu norāde, nevis kā līmeņu cenu salīdzinājuma aizstājējs. Attiecībā uz rentabilitātes līmeni un tirgus daļu Komisija norādīja, ka, lai sniegtu priekšstatu par saimniecisko darbību, šie rādītāji ir jāskata, ņemot vērā to tendences, nevis absolūto līmeni. To tendences nepārprotami pasliktinājās (rentabilitātes gadījumā – visos līmeņos), un tādējādi tās tika kvalificētas kā tādas, kas liecina par kaitējumu. Jebkurā gadījumā Komisija uzskatīja, ka izmeklēšanas periodā iegūtā vidējā rentabilitāte 8 % apmērā nav pietiekama tādai kapitālietilpīgai nozarei kā riepu nozare, un tā ir zemāka par noteikto mērķa peļņu. Attiecībā uz tirgus daļu, kā norādīts iepriekš 6. tabulā, 10 procentpunktu zaudējums ir vēl viena būtiska kaitējuma pazīme. Turklāt CRIA apgalvojums, ka Savienības patēriņš palielinājās tikai 3. līmenī, nebija pamatots un jebkurā gadījumā to neapstiprināja izmeklēšana, kas parādīja, ka Savienības ražošanas nozare varēja (lai gan ierobežotā mērā) palielināt pārdošanas apjomus augstākos līmeņos (kā norādīts iepriekš 16. tabulā). Tāpēc GITI Group, Kumho un CRIA apgalvojumi tika noraidīti.

(527)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(528)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Tādi faktori bija Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas rādītāji, imports Savienībā no citām trešām valstīm, augsts pašimporta līmenis no Ķīnas, ko īstenoja Savienības ražošanas nozare, un ražošanas izmaksu pieaugums.

5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(529)

Kā paskaidrots 4.6.2. iedaļā, kaitējuma rādītāju analīze parādīja, ka augošā Savienības tirgū Savienības ražošanas nozarei samazinājās pārdošanas apjoms, tirgus daļas un ražošanas apjoms, savukārt tajā pašā periodā imports no Ķīnas Savienībā palielinājās par vairāk nekā 35 miljoniem riepu. Tādējādi Ķīnas ražotājiem eksportētājiem izdevās palielināt savu tirgus daļu no 18 % līdz 28 % galvenokārt uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kuras tirgus daļa samazinājās no 60 % līdz 53 %.

(530)

Importa no Ķīnas par dempinga cenām cenas izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Kā norādīts 445. apsvērumā, vidējā cenu samazinājuma starpība (veicot salīdzinājumu, kurā tika nodrošināta līmeņu atbilstība un kuram informācija tika pieprasīta pārdošanas darījumu līmenī) sasniedza 19 %. 3. līmenī vidējais cenu samazinājums bija vēl lielāks, proti, 34,7 %. Turklāt, kā jau paskaidrots 461. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare cieta no pastāvīgas un arvien spēcīgākas cenu apspiešanas. Visā attiecīgajā periodā vidējās importa no Ķīnas cenas Savienībā pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām ne tikai ražojuma līmenī kopumā, bet arī 3. un 2. līmenī atsevišķi. Tā kā Ķīnas imports pastāvīgi bija lētāks par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, tas pastāvīgi apspieda cenas un tādējādi neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt savas cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam. Rezultātā Savienības ražošanas nozares kopējai rentabilitātei visā ražojuma tvērumā bija nepārprotami lejupejoša tendence, ko apstiprināja analīze pa līmeņiem (14. un 15. tabula).

(531)

Kopumā kaitējuma rādītāju analīze skaidri parādīja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir pasliktinājies un ka tas notika vienlaikus ar ievērojamu importa no Ķīnas apjoma pieaugumu par ļoti zemām cenām. Ķīnas ražotāju eksportētāju cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izraisīja cenu apspiešanu Savienības ražošanas nozarē, tādējādi palielinot to tirgus daļas.

(532)

CRIA, Deldo, GITI Group un Interpneu apgalvoja, ka, pat ja Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, to nevar saistīt ar importu no Ķīnas, jo tas gandrīz pilnībā bija koncentrēts 3. līmenī, kam ir vien neliela nozīme Savienības ražošanas nozares darbības rezultātos, jo tā ir pārorientējusies uz augstākiem un rentablākiem līmeņiem. Tāpēc CRIA un GITI Group aicināja Komisiju veikt cēloņsakarības analīzi par katru līmeni.

(533)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, kā jau paskaidrots 425. un 426. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka zemāku līmeņu riepu imports par dempinga cenām rada lejupvērstu cenu spiedienu uz augstāku līmeņu riepu segmentu un tādējādi mazina tā rentabilitāti. Turklāt apgalvojot, ka 3. līmenim ir tikai neliela nozīme, nav ņemts vērā riepu ražošanas integrētais raksturs. Riepas, kas paredzētas dažādiem līmeņiem, parasti ražo ar vienām un tām pašām iekārtām, un ražošanas apjoma samazinājums vienā līmenī vienlaikus ietekmē arī citus līmeņus, jo tas neizbēgami ietekmē jaudas izmantojumu, izmaksu absorbciju un vispārējo efektivitāti visos līmeņos. Šī savstarpējā atkarība nozīmē, ka spiedienu vienā segmentā nevar izolēt tā, lai tas neradītu sekas nozarei kopumā. Līdz ar to kaitējuma novērtējums tika veikts attiecībā uz visu ražojuma tvērumu, veicot konkrētu kaitējuma rādītāju papildu analīzi pa līmeņiem. Šī analīze apstiprināja, ka kaitējums ir nodarīts arī augstākajos līmeņos (2. un 1. līmenī).

(534)

Turklāt, kā paskaidrots 425. un 426. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka starp līmeņiem pastāv konkurence, kas nozīmē, ka dažādu līmeņu riepas tiešām konkurē savā starpā, un līdz ar to 3. līmeņa riepu imports no Ķīnas par dempinga cenām radīja lejupvērstu cenu spiedienu ne tikai 3. līmenī, bet arī augstākos līmeņos. Tāpēc cēloņsakarības analīze pa atsevišķiem līmeņiem nebija pamatota. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(535)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRIA, GITI Group, Kumho un Shandong Yongsheng apgalvoja, ka, ņemot vērā ierobežoto aizstājamību un konkurences pārklāšanos starp 1. un 3. līmeni, nav cēloņsakarības starp galvenokārt 3. līmeņa importu no Ķīnas un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kas koncentrēja savu saimniecisko darbību 1. un 2. līmenī. Šajā sakarā CRIA uzsvēra, ka nelielā pārklāšanās ar 3. līmeni ir pilnīgi nepietiekama, lai izdarītu konkurences spiedienu uz 2. līmeni, nemaz nerunājot par 1. līmeni. GITI Group arī piebilda, ka, ņemot vērā to, ka cenu analīze neatbilda pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktam, proti, tā bija jānosaka, pamatojoties uz objektīvu izmeklēšanu un apstiprinošiem pierādījumiem, kā paskaidrots iepriekš 522. apsvērumā, tika vājināta arī visa cēloņsakarības analīze. Shandong Yongsheng arī apgalvoja, ka tas, ka Savienības ražošanas nozare joprojām spēja paaugstināt cenas un saglabāt rentabilitāti, arī liecina par tās veselīgo stāvokli un tāpēc importa no Ķīnas ietekme uz cenām ir acīmredzami pārvērtēta.

(536)

Apgalvojumus par savstarpējas aizstājamības aspektiem, konkurenci starp līmeņiem un cenu analīzi Komisija jau ir detalizēti atspēkojusi 4.3. un 4.7. iedaļā iepriekš, un līdz ar to argumenti, ar kuriem tika apstrīdēta cēloņsakarība starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika noraidīti, pamatojoties uz tiem. Tādējādi Komisija saglabāja secinājumu par cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(537)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

17. tabula

Imports no citām trešām valstīm (riepas, gab.)

Valsts

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Dienvidkoreja

Daudzums (gab.)

13 763 494

16 571 153

14 635 104

19 365 770

 

Indekss

100

120

106

141

 

Tirgus daļa (%)

4

5

5

6

 

Vidējā cena

45,9

53,5

55,7

57,0

 

Indekss

100

117

121

124

Turcija

Daudzums (gab.)

11 677 022

12 866 097

11 644 406

11 475 348

 

Indekss

100

110

100

98

 

Tirgus daļa (%)

4

4

4

3

 

Vidējā cena

40,74

47,05

53,84

52,13

 

Indekss

100

116

132

128

Serbija

Daudzums (gab.)

8 129 672

8 656 664

8 295 019

9 956 224

 

Indekss

100

106

102

122

 

Tirgus daļa (%)

3

3

3

3

 

Vidējā cena

32,10

40,06

43,31

42,66

 

Indekss

100

125

135

133

Pārējā pasaule, izņemot ĶTR

Daudzums (gab.)

34 865 261

31 413 055

21 839 531

23 506 414

 

Indekss

100

90

63

67

 

Tirgus daļa (%)

11

10

7

7

 

Vidējā cena

47,62

54,52

62,12

61,46

 

Indekss

100

115

130

129

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR

Daudzums (gab.)

68 435 449

69 506 969

56 414 060

64 303 756

 

Indekss

100

102

82

94

 

Tirgus daļa (%)

22

22

18

19

 

Vidējā cena

44,25

51,09

55,98

55,54

 

Indekss

100

115

127

126

Avots:

Eurostat.

(538)

Visā attiecīgajā periodā importa no Ķīnas apjomi ievērojami pārsniedza importa apjomus no jebkuras citas eksportētājvalsts. Faktiski, sākot no 2023. gada, imports no Ķīnas vien bija lielāks nekā imports no visām pārējām valstīm kopā.

(539)

Kopējais importa apjoms no visām pārējām valstīm, izņemot Ķīnu, attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 4 miljoniem gabalu, un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā saruka no 22 % līdz 19 %. Komisijai nav informācijas par importa no citām trešām valstīm Savienībā sadalījumu pa līmeņiem, bet jebkurā gadījumā importa no trešām valstīm vidējais cenu līmenis visā attiecīgajā periodā ievērojami pārsniedza Savienības ražošanas nozares 3. un 2. līmeņa vidējās cenas. Turklāt atšķirībā no Ķīnas cenu dinamikas trešo valstu eksporta cenu pieauguma temps aptuveni atbilda Savienības ražošanas nozares izmaksu pieauguma tempam, tāpēc maz ticams, ka tas varētu apspiest Savienības ražošanas nozares cenas.

(540)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem datiem, Komisija secināja, ka imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, ne apjoma, ne cenu ziņā neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.3.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(541)

Savienības ražotāju eksporta apjomam un vidējai cenai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

18. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji (riepas, gab.)

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods (2024)

Eksporta apjoms (gab.)

84 931 094

83 323 695

77 955 961

74 399 154

Indekss

100

98

92

88

Vidējā cena (EUR/gab.)

56,9

69,2

75,4

78,8

Indekss

100

122

133

139

Avots:

Eurostat un pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(542)

Saskaņā ar Eurostat datiem eksporta apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %, t. i., aptuveni par 10 miljoniem gabalu. Šis samazinājums būtu jāskata kontekstā ar Savienības ražošanas nozares kopējo ražošanas apjoma samazinājumu, kas bija divreiz lielāks, t. i., 20 miljoni riepu. Tomēr vidējais eksporta cenu līmenis pastāvīgi palielinājās atbilstoši ražošanas izmaksu dinamikai un proporcionāli vairāk nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena Savienībā. Ņemot vērā šo cenu tendenci, Komisija secināja, ka eksporta darbība nevarēja mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto kaitējumu.

5.4.   Ražošanas izmaksu pieaugums

(543)

CRIA, Deldo, GITI Group, Guangzhou Jiachi Tire Co Ltd (“Jiachi”) un Interpneu apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, ja tā vispār notika, bija saistīta ar ražošanas izmaksu vispārējo pieaugumu Savienībā, it īpaši enerģijas un darbaspēka izmaksām, kā arī dažu tādu izejvielu (piemēram, sintētiskā kaučuka un sodrēju) cenām, kam Savienības ražotājiem bija jāatrod alternatīvi piegādātāji, aizstājot Krieviju.

(544)

Kā jau minēts 4.6.3.1. iedaļā un 11. tabulā, vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā tiešām palielinājās. Svarīgi, ka izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka importa no Ķīnas par zemām dempinga cenām agresīvās cenu apspiešanas dēļ Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt savas pārdošanas cenas atbilstoši šādai izmaksu dinamikai. Šajā ziņā ļoti zīmīgi ir arī tas, ka, kā redzams 4. tabulā un paskaidrots 443. apsvērumā, importa no Ķīnas cenu pieauguma temps saglabājās zemāks nekā visām pārējām trešām valstīm atsevišķi un kopā (17. tabula). Šī agresīvā cenu noteikšanas prakse bija galvenais iemesls Savienības ražošanas nozares nespējai pielāgot cenas izmaksu pieaugumam, kas savukārt izraisīja rentabilitātes samazināšanos. Kā minēts 489. apsvērumā, izmaksu pieaugums daļēji bija saistīts ar augstākām pastāvīgajām izmaksām, piemēram, amortizāciju un pieskaitāmajām izmaksām par vienību, kas izriet no ražošanas apjoma samazināšanas. Šo ražošanas apjoma samazinājumu savukārt lielā mērā izraisīja imports par dempinga cenām. Normālos tirgus apstākļos ekonomikas dalībnieki parasti var novirzīt savu izmaksu pieaugumu uz cenām, un tie nav spiesti paši segt pilno ietekmi, ko rada augstākas pastāvīgās izmaksas, īpaši saistībā ar tiem izmaksu elementiem, kas nav specifiski nozarei (enerģija un darbaspēks) un vienlīdz ietekmē arī citas nozares/sektorus.

(545)

Tāpēc, pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka, lai gan ražošanas izmaksu pieaugums, iespējams, ir veicinājis Savienības ražošanas nozares ekonomiskās grūtības, tas nemazināja cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un nodarīto kaitējumu.

(546)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRIA, Kumho un Shandog Yongsheng atkārtoja savu apgalvojumu, ka galvenie kaitējuma cēloņi ir enerģijas izmaksu pieaugums un inflācija. Šajā sakarā Kumho apgalvoja, ka Komisija savā izmaksu analīzē nav pievērsusies enerģētikas krīzes ietekmei un Eiropas enerģētikas un ilgtspējas politikai. Kumho uzskata, ka Komisija arī nepamatoja savus konstatējumus, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja novirzīt izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem importa no Ķīnas cenu noteikšanas prakses dēļ. Tā vietā, ņemot vērā to, ka rentabilitātes samazināšanās atbilda izmaksu pieaugumam, Kumho secināja, ka kaitējumu, kas atspoguļojās rentabilitātes samazinājumā, izraisīja izmaksu pieaugums. Shandong Yongsheng arī apgalvoja, ka ražošanas izmaksu pieaugums pamatoti kaitēja Savienības ražošanas nozarei.

(547)

Komisija uzskatīja, ka šie argumenti vai nu nebija pamatoti, vai arī faktiski neapstrīdēja analīzi un secinājumus, kas izdarīti iepriekš 544. un 545. apsvērumā. Konkrētāk, Komisija jau ir apstiprinājusi, ka tā analizēja ražošanas izmaksu pieauguma ietekmi, kas ietvēra arī enerģijas izmaksu ietekmi. Tas, ka rentabilitātes samazināšanās sakrita ar izmaksu pieaugumu, pats par sevi nenozīmē, ka tas bija saistīts ar to vai ka izmaksu pieaugums ir vienīgais kaitējuma cēlonis. Šī analīze ir jēgpilna tikai kopskatā ar cenu tendencēm, kas skaidri parāda, ka tajā pašā periodā un visos līmeņos pārdošanas cenu pieauguma temps pastāvīgi bija zemāks par izmaksu pieauguma tempu, kas faktiski ir cenu apspiešanas definīcija. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares panāktais pārdošanas cenu pieaugums bija vēl pieticīgāks, ņemot vērā CRIA piesaukto inflācijas spiedienu, un tas vēl vairāk pastiprina argumentu, ka Savienības ražošanas nozare darbojās nevis normālos tirgus apstākļos, bet gan cenu apspiešanas apstākļos. Šādu argumentāciju pamato arī cenu attīstība eksporta tirgos, kā parādīts 18. tabulā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, to apgalvojumi tika noraidīti.

5.5.   Pašizraisīts kaitējums – ieguldījumi un pašimports no ĶTR

(548)

Vairākas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums, ja tāds pastāv, ir saistīts ar tās pieņemtajiem darījumdarbības lēmumiem, īpaši ar augstajām ieguldījumu izmaksām, kā arī lielo pašimporta apjomu, ko Savienības ražošanas nozare veic no ĶTR.

(549)

CRIA, Deldo, GITI Group un Interpneu apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares peļņas samazināšanās, ja tāda vispār bija, bija saistīta ar augstajām ieguldījumu izmaksām ar mērķi uzlabot ražošanu un automatizāciju dažādās ražotnēs, koncentrējoties uz 1. līmeņa ražojumiem. Ieinteresētās personas citēja dažādus ziņu rakstus un lielāko Savienības ražotāju paziņojumus par veiktajām vai plānotajām ieguldījumu darbībām.

(550)

Atsaucoties uz sūdzības 10. pielikumu, kurā norādīts 237 % pieaugums attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas attiecīgajā periodā, Deldo un Interpneu arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare pati ir veicinājusi tai nodarīto kaitējumu, attiecīgajā periodā palielinot šo importu.

(551)

Kā jau paskaidrots iepriekš 4.6.3.4. iedaļā, augstais ieguldījumu līmenis, pēc Komisijas domām, drīzāk ir sekas, nevis kaitējuma cēlonis. Kā pamatoti norādījušas pašas ieinteresētās personas, šie ieguldījumi bija nepieciešami, lai pielāgotos mainīgajai tirgus situācijai, proti, arvien lielākam importa no Ķīnas apjomam par dempinga cenām. Savienības ražošanas nozarei nebija citas iespējas kā vien palielināt ieguldījumus ar mērķi uzlabot ražošanas efektivitāti un pielāgot ražojumu portfeli un ražotnes augstākas klases segmentam, taču šo segmentu arī jau negatīvi ietekmēja negodīgais imports no Ķīnas. Turklāt šie apgalvojumi tika atzīti par spekulatīviem un nepamatotiem. Ieinteresētās personas nepierādīja, ka būtu veikti kādi ekonomiski nepamatoti ieguldījumi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(552)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka Savienības ražošanas nozare kāpināja attiecīgā ražojuma importu no Ķīnas, Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā kopumā nelielo apjomu (mazāk nekā 1 % no kopējā importa no Ķīnas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā), šis pieauguma temps nevarēja radīt būtisku ietekmi. Tāpēc Komisija secināja, ka lietas materiālos nav nekā, kas liecinātu, ka Savienības ražošanas nozares veiktā importa no Ķīnas apjoms un/vai tendence radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, nemaz nerunājot par to, ka tiktu izjaukta konstatētā cēloņsakarība starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(553)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CRIA atkārtoja apgalvojumu, ka rentabilitātes samazināšanās galvenais iemesls bija lieli ieguldījumi. Saskaņā ar CRIA sniegto informāciju, ņemot vērā šo ieguldījumu grafiku (lielākais ieguldījumu pieaugums notika jau 2022. gadā, kad rentabilitāte joprojām bija 12,8 %), šos ieguldījumus nevarēja interpretēt kā atbildes pasākumu uz importu no Ķīnas. CRIA piebilda, ka tā vietā ieguldījumi bija saistīti ar stingrām vides prasībām, kas dominē Savienībā. Shandong Yongsheng piekrita, ka rentabilitātes samazināšanās 1. līmenī skaidrojama ar pārmērīgiem ieguldījumiem, jo tie palielina amortizācijas izmaksas, nevis ar 3. līmeņa importu no Ķīnas. Gan Kumho, gan CRIA apgalvoja, ka kaitējumu izraisīja lieli ieguldījumi, kas izrietēja no Savienības ražošanas nozares stratēģiskā darījumdarbības lēmuma piešķirt prioritāti augstākas peļņas segmentiem (piemēram, 1. un 2. līmenim), un tādējādi tie abi apstrīdēja Komisijas novērtējumu, ka koncentrēšanās uz augstākiem līmeņiem bija Ķīnas importa sekas, un apgalvoja, ka tas bija apzināts un ekonomiski pamatots komerciāls lēmums. Šim viedoklim piekrita arī PC-LL importētāju koalīcija.

(554)

CRIA arī apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi tās iepriekš iesniegto informāciju, proti, ka kaitējumu faktiski izraisīja Savienības 3. līmeņa riepu sliktā kvalitāte. Lai šo pamatotu, CRIA iesniedza testu rezultātu sarakstu, norādot vairākus Savienības zīmolus, kas neizturēja dažādus drošības testus.

(555)

Attiecībā uz apgalvojumiem par ieguldījumiem Komisija jau iepriekš 505 un 516. apsvērumā paskaidroja, ka tie radās saistībā ar ražotņu slēgšanu un nepieciešamo reorganizāciju, ražošanas pārorientēšanu un ka nekas to laika grafikā vai pieauguma tempā nav pretrunā šim konstatējumam, turklāt, pretēji CRIA apgalvojumam, ieguldījumu līmenis jebkurā gadījumā izmeklēšanas periodā bija visaugstākais. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka pretēji CRIA apgalvojumam izlasē iekļauto Savienības ražotāju ieguldījumi vides jomā (ja šāda informācija bija pieejama) visā attiecīgajā periodā bija mazāki par 6 %,. Attiecībā uz apgalvojumiem par Savienības ražošanas nozares brīvprātīgu atteikšanos no 3. līmeņa Komisija norādīja, ka šie apgalvojumi, šķiet, ir ne tikai nepamatoti, bet arī noliedz šīs pārejas galveno iemeslu, proti, nepārliecinošos tirgus apstākļus, ko radījis imports no Ķīnas par dempinga cenām. Apgalvojumi ir izteikti, neraugoties uz to, ka tajās pašās sniegtajās piezīmēs tās pašas personas atzina, ka 3. līmeņa imports no Ķīnas ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(556)

Attiecībā uz apgalvojumu par Savienības ražošanas nozares 3. līmeņa riepu slikto kvalitāti CRIA iesniegtie neveiksmīgie testu rezultāti vienlīdz ietver 3. un 2. līmeņa zīmolus, kas vēl vairāk apstiprina divus ļoti svarīgus konstatējumus. Pirmkārt, ka kvalitātes aspekti (kas atspoguļoti testa rezultātos) pārklājas attiecībā uz 3. līmeņa un 2. līmeņa riepām un, otrkārt, ka tādējādi gan 3. līmeņa, gan 2. līmeņa riepas apdraud augstas veiktspējas alternatīvas no Ķīnas. Tādējādi CRIA, Kumho un Shandong Yongsheng apgalvojumi tika noraidīti.

5.6.   Secinājums par cēloņsakarību

(557)

Komisija konstatēja patiesu un būtisku cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importa par dempinga cenām no Ķīnas apjoma straujo kāpumu.

(558)

Kopējais apjoma un cenu spiediens, ko Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā radīja pieaugošais importa apjoms par zemām cenām no Ķīnas, neļāva Savienības ražošanas nozarei izmantot savā labā patēriņa pieaugumu Savienībā. Rezultātā Ķīnas ražotāji eksportētāji palielināja savu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Turklāt cenu apspiešanas dēļ Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam.

(559)

Cenu samazinājuma novērtējums līmeņu skatījumā arī apstiprināja iepriekš minēto analīzi. Importa no Ķīnas vidējā cena saglabājās zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu visos līmeņos, pat 3. līmenī, tādējādi apstiprinot, ka pastāv lejupvērsts spiediens uz Savienības ražošanas nozari.

(560)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Tika atzīts, ka citi apzinātie faktori – imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, ražošanas izmaksu un ieguldījumu, kā arī pašimporta dinamika – nav ietekmējuši vai ir tikai nenozīmīgi ietekmējuši negatīvās norises Savienības ražošanas nozarē, piemēram, ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma, tirgus daļas sarukumu, kā arī rentabilitātes samazināšanos.

(561)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(562)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

6.1.   Kaitējuma apmērs

(563)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(564)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecības, izstrādes un inovācijas izmaksas, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(565)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Tā kā nebija pieejami citi dati, Komisija noteica mērķa peļņu Savienības ražošanas nozares peļņas procenta līmenī attiecībā uz līdzīgā ražojuma pārdošanu Savienības tirgū 2021. gadā, kas bija pirmais izmeklēšanas perioda gads. Lai gan šajā gadā imports no Ķīnas jau bija Savienības tirgū, tā tirgus daļa (18 %) bija viszemākā attiecīgajā periodā un tā vidējā pārdošanas cena (27 EUR/gab.) bija līdzīgā diapazonā kā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena (3. līmeņa segmentā – 29 EUR/gab.). Minētajā gadā peļņas procents tika noteikts vidēji 14,8 % un 15,1 %, 17,6 % un 9,4 % attiecīgi 1., 2. un 3. līmenim.

(566)

GITI Group apgalvoja, ka 2021. gads nebija piemērots mērķa peļņas noteikšanai, ņemot vērā mākslīgi augstos peļņas rādītājus, kas sasniegti Ķīnā noteikto pārvietošanās ierobežojumu un jūras tirdzniecības traucējumu dēļ. Lai pamatotu savu apgalvojumu, GITI Group atsaucās uz dažādām antidempinga izmeklēšanām, kurās Komisija noraidīja 2021. gada peļņas līmeņu izmantošanu, pamatojoties uz šiem apsvērumiem, piemēram, attiecībā uz skujkoku koksnes saplāksni un svecēm (182).

(567)

Komisija atgādināja, ka atbilstošas mērķa peļņas izvēle tiek veikta, analizējot katru gadījumu atsevišķi, un tā ir bijusi atkarīga no nozarei specifiskiem parametriem. Citiem vārdiem sakot, secinājumi, kas vienā izmeklēšanā izdarīti par mērķa peļņas noteikšanai piemērotiem gadiem, neizslēdz, ka citā izmeklēšanā būtu atbilstošāk izvēlēties citus gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka, izņemot vispārīgu paziņojumu un atsauci uz citām lietām, šī persona nesniedza nekādus pierādījumus vai konkrētu statistiku par tirgus situāciju Savienībā attiecībā uz izmeklējamo ražojumu, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka 2021. gads nav piemērots mērķa peļņas noteikšanai. Attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Ķīnas ne tā apjoms, ne cenu līmenis 2021. gadā neuzrādīja īpašu kritumu vai pieaugumu salīdzinājumā ar gadiem pirms attiecīgā perioda, proti, 2019. vai 2020. gadu, kas liecinātu par kādiem ārkārtas tirgus apstākļiem par labu Savienības ražošanas nozarei 2021. gadā. Importa no Ķīnas apjoms 2019. gadā bija aptuveni 57 miljoni riepu (tāds pats apjoms kā 2021. gadā) un 2020. gadā – 55 miljoni riepu. Tā cenu līmenis 2019. un 2020. gadā bija attiecīgi 24,9 EUR/gab. un 23,8 EUR/gab. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(568)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook un Kumho apgalvoja, ka 2021. gads neatspoguļo normālus tirgus konkurences apstākļus un ka 2. līmenim izmantotā mērķa peļņa ir nepamatoti augsta. Attiecībā uz 2021. gadu šīs personas apgalvoja, ka tas bija atveseļošanās gads ar strauju atgūšanos pēc Covid-19 izraisītajiem mājsēdes un mobilitātes ierobežojumiem. Šīs personas arī piebilda, ka konkrētu autobusiem un kravas furgoniem paredzētu pneimatisko riepu importam noteikto antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanā (183) (“TBR riepu lieta”) Komisija pati konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte 2021. gadā izņēmuma kārtā uzlabojās. Minētās personas arī apgalvoja, ka peļņa 2021. gadā, iespējams, bija mākslīgi palielināta, jo minēto gadu ietekmēja pusvadītāju deficīts, kas negatīvi ietekmēja OA pārdošanu, un tas savukārt, iespējams, ir palielinājis pēcpārdošanas darījumu īpatsvaru, kas vidēji ir rentablāki. Lai pierādītu 2021. gada izņēmuma raksturu, šīs personas atsaucās uz Eurostat attiecīgo NACE klasifikāciju (184), kurā norādīts daudz pieticīgāks peļņas procents no 8 % līdz 10 %. Attiecībā uz Komisijas izmantoto mērķa peļņas līmeni šīs personas apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc peļņas līmenis 2. līmenī bija augstāks nekā 1. līmenī, un ka jebkurā gadījumā 2. līmeņa peļņas procents ir nepamatoti augsts, ņemot vērā EBIT starpības, par kurām publiski pieejamos finanšu pārskatos ziņoja divi vadošie Savienības riepu ražotāji Michelin un Pirelli. Visbeidzot, šīs personas ierosināja, ka, tā kā izmeklēšanas periodā nebija cenu samazinājuma 2. līmenī, Komisijai būtu jāizmanto peļņa, ko Savienības ražošanas nozare guva minētajā periodā (proti, 13 %), kā mērķa peļņa 2. līmenī.

(569)

Attiecībā uz 2021. gadu Komisija uzskatīja, ka apgalvojums, ka tas Savienības ražošanas nozarei ir atnesis neparastu vai ārkārtēju rentabilitāti, nav pamatots. 2021. gadā patiešām bija vērojama atgūšanās no rekordliela krituma Covid-19 mājsēdes un ierobežojumu laikā, tomēr šīs personas nesniedza nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka, izņemot normalizēšanos, šajā gads patiešām būtu vērojama ārkārtēja rentabilitātes palielināšanās. Pretēji šo personu apgalvojumiem, arī TBR riepu lietā netika konstatēts, ka 2021. gadam būtu raksturīga izņēmuma vai nepamatoti augsta peļņa, bet gan tas, ka peļņa atguvās no 2019. gada līmeņa un attiecīgajā periodā (2019.–2023. gadā) bija visaugstākā. Statistika, kas sniegta, pamatojoties uz NACE nozari, netika uzskatīta par labāku tuvinājumu mērķa peļņai šajā konkrētajā nozarē, ņemot vērā to, ka tā attiecās uz daudz plašāku nozari, kurā iesaistīti arī riepu protektora atjaunotāji, kas, kā zināms, darbojas ar ievērojami zemāku peļņas procentu. Turklāt šī pati NACE līmeņa statistika neuzrādīja rentabilitātes kritumu 2020. gadā, tādējādi nonākot pretrunā šo personu argumentam. Komisija arī uzskatīja, ka apgalvojums par situāciju pusvadītāju tirgū un tā iespējamo ietekmi uz riepām ir spekulatīvs un nav pamatots ar pierādījumiem, ciktāl tas attiecas uz izsecinātajām sekām. Jebkurā gadījumā pusvadītāju piegādes deficīts automātiski nenozīmē, ka Savienības ražošanas nozares gūtā peļņa palielinājās. Jāatzīst, ka šis pats deficīts varētu būt radījis ievērojamus zaudējumus/kavējumus saistībā ar OA līgumiem un tādējādi negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozares vispārējos darbības rezultātus. Citiem vārdiem sakot, lietas materiālos nebija nekā, kas liecinātu, ka šis notikums būtu pozitīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozares vidējo rentabilitāti. Attiecībā uz apgalvojumiem par mērķa peļņas līmeni un it īpaši 2. līmeņa peļņas līmeni Komisija norādīja, ka līmeņi bija balstīti uz pārbaudītiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem un kā tādus tos neapstrīdēja apkopotie peļņas rezultāti, ko daži Savienības ražotāji bija publicējuši finanšu pārskatos un kas, domājams, aptvēra ievērojami plašāku ražojumu klāstu un reģionālo sadalījumu. Turklāt pilnīguma labad Komisija norādīja, ka šo personu citētajos finanšu rezultātos 2021. gada peļņa tika norādīta ar šādiem apzīmējumiem: “atgriešanās pie normālas darbības” Pirelli gadījumā un “atgriešanās pie 2019. gada rezultātiem” Michelin gadījumā, kas vēl vairāk ir pretrunā apgalvojumam, ka 2021. gads šai nozarei bija ārkārtējs gads. Attiecībā uz faktu, ka 2. līmeņa peļņas līmenis bija augstāks par 1. līmeņa peļņas līmeni, Komisija norādīja, ka, pirmkārt, kā atzinušas pašas personas, tam varētu būt vairāki pamatoti ekonomiski iemesli (tajā skaitā ražojumu klāsts un OA pretstatā pēcpārdošanas tirgum) un, otrkārt, tas neietekmē izmeklēšanu, jo 1. līmeņa peļņas līmenis kaitējuma aprēķinos pat netika izmantots, jo izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji neveica importu šajā līmenī. Apgalvojums, ka 2. līmeņa peļņas procents ir pārāk augsts, netika pamatots. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, šie apgalvojumi par mērķa peļņu tika noraidīti.

(570)

Viens izlasē iekļautais Savienības ražotājs iesniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tā ieguldījumu, pētniecības, izstrādes un inovāciju līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju un konstatēja, ka apgalvojums ir pamatots. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem IPI izdevumiem, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare, un salīdzināja ar faktiskajiem IPI izdevumiem attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz to, mērķa peļņas procents šim ražotājam tika palielināts par [1–2 %].

(571)

Tādējādi mērķa peļņa, kas tika noteikta šajā izmeklēšanā un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, bija robežās no 9,4 % līdz [18,6–19,6 %].

(572)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija Savienības nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu, atlasīto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām (185) izmeklēšanas periodā piemērojot konkrētu līmeņu mērķa peļņas procentu.

(573)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem sniedza pārbaudāmu informāciju, pamatojoties uz uzņēmuma uzskaiti un prognozēm, uz kuru pamata saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu mērķa cenai tika pieskaitītas atbilstības nodrošināšanas papildu izmaksas, kas saistītas ar CO2 emisijas kvotu iegādi [mazāk par 0,5 EUR/gab.], kā noteikts 572. apsvērumā.

(574)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(575)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs pieprasīja mērķa cenas aprēķināšanai izmantot visas ražošanas izmaksas, ietverot arī visas PVA izmaksas (izņemot transportu), kas radušās saistīto pārdošanas subjektu līmenī pārdošanā Savienības tirgū. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tas ir pamatoti, jo mērķa cenas mērķis ir noteikt cenu, par kuru kaitējums vairs nerodas, un tādējādi tai būtu jāaptver visas izmaksas, kas saistītas ar līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Pretējā gadījumā mērķa cena un līdz ar to kaitējuma starpība, kuras līmenī Hankook tika noteikti maksājumi, tiktu novērtēta par zemu. Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka alternatīvi Komisijai būtu jākoriģē mērķa peļņas līmenis no 2021. gada, ņemot vērā samazinātās izmaksas, kas tika iekļautas mērķa cenā, t. i., tāda pati peļņas summa atbilstu lielākam peļņas procentam. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka kaitējuma aprēķins bija jāgroza, ciktāl dažiem darījumiem faktiskā pārdošanas cena bija augstāka par mērķa cenu.

(576)

Shandong Yongsheng lūdza Komisiju atkārtoti pārbaudīt tā kaitējuma aprēķinu, jo no izpaustajiem aprēķiniem un vidējām pārdošanas cenām un mērķa peļņas 3. līmenim izsecinātās ražošanas izmaksas neatbilda Komisijas konstatējumam. Turklāt Shandong Yongsheng un CRIA lūdza Komisiju no kaitējuma aprēķina svītrot RKN ar nereprezentatīviem vai negatīviem daudzumiem. Shandong Yongsheng arī norādīja uz ļoti zemu atbilstību starp tā pārdošanas apjomiem un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem (tikai 157 RKN no 500 RKN, ko pārdod Shandong Yongsheng) un aicināja Komisiju paplašināt atbilstību, izmantojot vistuvāk salīdzināmos RKN, lai iegūtu taisnīgāku rezultātu. Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Shandong Yongsheng atkārtoja šos apgalvojumus.

(577)

Attiecībā uz visu PVA izmaksu (izņemot transportu), kas saistīto pārdošanas subjektu līmenī radušās saistībā ar pārdošanu Savienības tirgū, iekļaušanu Komisija norādīja, ka gadījumos, kad eksporta cenas noteikšanai pēc analoģijas piemēro pamatregulas 2. panta 9. punktu, šī cena tiek aprēķināta pie Savienības robežas, izmantojot CIF importa cenu, pieskaitot muitas nodokļus un pēcimportēšanas izmaksas un atskaitot saistītā importētāja PVA izmaksas un nosacīto peļņu. Tādējādi iegūtā saliktā eksporta cena tiek noteikta līdz Savienības robežai, proti, līmenī, kas ir funkcionāli līdzvērtīgs tā Savienības ražotāja EXW cenai, kurš pārdod tieši savam pirmajam neatkarīgajam pircējam. Tā kā abiem salīdzinājuma elementiem ir jāatrodas līdzvērtīgā tirdzniecības līmenī, Savienības ražošanas nozares mērķa cena arī ir jānosaka EXW līmenī, un, kā paskaidrots iepriekš 572. apsvērumā, tajā jau ir iekļauts PVA apjoms ražotnē un/vai ar to saistītajā centrālajā uzņēmumā. Tādējādi nebija pamata, nosakot šo mērķa cenu, pievienot saistīto Savienības ražošanas nozares tirgotāju PVA izmaksas, jo tas būtu paaugstinājis Savienības ražošanas nozares atsauces cenu līdz tirdzniecības līmenim aiz Savienības robežas un tādējādi būtu radījis asimetriju ar salikto eksporta cenu. Tālab šo argumentu noraidīja.

(578)

Attiecībā uz priekšlikumu koriģēt mērķa peļņu Komisija norādīja, ka mērķa peļņa ir nosacītais peļņas procents, kas ir reprezentatīvs nozarei kopumā, un to pamato izmeklēšanā konstatētie pierādījumi. To uzskata par orientējošu visai Savienības ražošanas nozarei. Līdzīgā kārtā mērķa cena ir nozares līmenī aprēķināta vērtība, kuras mērķis ir aizsargāt Savienības ražošanas nozari kopumā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav pamatoti koriģēt šo hipotētisko cenu uz augšu, lai tā atbilstu atsevišķu izlasē iekļauto ražotāju faktiskajām cenām, kuri konkrētā gadā konkrētos darījumos, iespējams, panāca cenas, kas pārsniedz šādu nozares vidējo rādītāju (tādu iemeslu dēļ kā unikāls ražojumu klāsts, ļoti izdevīgi līguma noteikumi vai īpaši tirgus nosacījumi).

(579)

Attiecībā uz Shandong Yongsheng apgalvojumu par aprēķiniem Komisija apstiprināja, ka tie tika atkārtoti pārbaudīti un validēti. Attiecībā uz RKN ar nereprezentatīviem daudzumiem Komisija norādīja, ka tie atspoguļo Savienības ražošanas nozares faktiskos pārdošanas darījumus izmeklēšanas periodā un to cenas ietilpst līdzīgu RKN cenu diapazonā. Līdzīgā veidā negatīvi daudzumi (iespējamas kredītzīmes vai preču atgriešana) arī tika uzskatīti par derīgiem darījumiem, un tiem tika veikts ieskaits RKN, uzņēmuma vai Savienības ražošanas nozares līmenī. Visbeidzot, Komisija arī norādīja, ka atbilstošo RKN īpatsvars sasniedza aptuveni 70 % no Shandong Yongsheng pārdošanas apjoma un vērtības un tāpēc tika uzskatīts par pietiekami augstu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Shandong Yongsheng un CRIA apgalvojumi tika noraidīti.

(580)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. 400. un 401. apsvērumu).

(581)

Kā aprakstīts 391. un 392. apsvērumā un 453.–455. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju CIF cena un uzņēmuma T un uzņēmuma G dati tika laboti, grozot kaitējuma starpības attiecībā uz Hankook Group, Shandong Yongsheng, “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visu pārējo attiecīgās valsts izcelsmes importu”, kā parādīts turpmāk tabulā.

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība (%)

Galīgā mērķa cenas samazinājuma starpība (%)

Hankook Group:

—

Chongqing Hankook Tire Co., Ltd.

—

Jiangsu Hankook Tire Co., Ltd.

—

Hankook Tire China Co., Ltd.

7,4

4,3

Shandong Yongsheng Rubber Group Co., Ltd.

45,3

92,5

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

24,4

40,0

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports

45,3

92,5

(582)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam Komisija vērtēja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu augstāka nekā to kaitējuma starpība.

6.2.   Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai nepieciešamo starpību

(583)

Konstatējot, ka attiecībā uz Shandong Yongsheng mērķa cenas samazinājums bija lielāks nekā dempinga starpība, izejvielu tirgus kropļojumu analīze zaudēja nozīmi, jo piemērojamais antidempinga maksājums nevar būt lielāks par šim ražotājam eksportētājam noteikto dempinga starpību.

(584)

Tomēr tā kā Hankook Group gadījumā dempinga starpība bija lielāka par mērķa cenas samazinājuma starpību, Komisija, ievērojot pamatregulas 7. panta 2.a punktu, novērtēja, vai attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāvēja izkropļojumi izejvielu tirgū.

Kropļojumi izejvielu tirgū

(585)

Sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus tam, ka Ķīnā attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāv izkropļojumi izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Saskaņā ar sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem sintētiskajam kaučukam, sodrējiem un tērauda kordiem (katra no šīm izejvielām veido vairāk nekā 17 % no izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām) ĶTR piemēro neatmaksājamu eksporta PVN.

(586)

Tāpēc, kā paziņots paziņojumā par procedūras sākšanu, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija pārbaudīja iespējamos izkropļojumus un jebkādus citus izkropļojumus Ķīnā, uz kuriem attiecas pamatregulas 7. panta 2.a punkts.

(587)

Komisija vispirms noteica galvenās izejvielas, ko attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs. Par galvenajām izejvielām tika uzskatītas tās izejvielas, kas, domājams, veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām.

(588)

Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviena no šīm izejvielām neveido 17 % vai vairāk no Hankook Group ražošanas izmaksām. Tas tika darīts saskaņā ar pamatregulu, pamatojoties uz neizkropļotām izejvielu cenām, kas noteiktas 3.2.5.1. iedaļā. Tāpēc pamatregulas 7. panta 2.a punkta nosacījums nebija izpildīts, un galīgie antidempinga pasākumi tika noteikti saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(589)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, vairumtirgotāju, mazumtirgotāju, lietotāju un patērētāju intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(590)

Izmeklēšanā sadarbojās Savienības ražotāji, kas veido lielāko daļu Savienības ražošanas apjoma.

(591)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums un ka tā nespēja gūt labumu no iekšzemes augošā tirgus, kā arī nespēja pilnībā novirzīt izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem, un tās peļņas procenti bija samazinājušies.

(592)

Ja pasākumi tiks noteikti, tie, visticamāk, ļaus Savienības ražošanas nozarei atgūt daļu no zaudētajiem pārdošanas apjomiem un tirgus daļas. Turklāt, novēršot netaisnīgo cenu spiedienu, ko rada imports no Ķīnas par dempinga cenām, maksājumi ļautu Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenas atbilstoši izmaksu dinamikai un tādējādi uzlabot savu finansiālo stāvokli.

(593)

Ja pasākumi netiktu noteikti, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju agresīvo cenu noteikšanas praksi, pastāv liela iespējamība, ka importa par dempinga cenām apjoms palielināsies un radīs turpmāku lejupvērstu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Tas vēl vairāk samazinātu gan pārdošanas apjomus, gan rentabilitāti.

(594)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana nepārprotami ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistītu importētāju un lietotāju intereses

(595)

Četri nesaistīti importētāji iesūtīja atbildes uz atlases anketas jautājumiem. Izmeklēšanas periodā tie veidoja [10–15 %] kopējā importa no ĶTR. Kā jau minēts 1.6. iedaļā, neviens no izlasē iekļautajiem importētājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(596)

Neviens lietotājs vai lietotāju asociācija nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un neiesniedza rakstisku informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības interesēm.

(597)

Savās piezīmēs Deldo un Interpneu – divi lieli importētāji – iebilda pret pasākumu noteikšanu, apgalvojot, ka maksājumi izraisītu piegādes deficītu, īpaši 3. līmenī. Saskaņā ar viņu apgalvojumu šāds piegādes deficīts kaitētu uzņēmumiem (proti, automobiļu ražotājiem, jo tas vēl vairāk paaugstinātu automobiļu cenas), kā arī patērētājiem, kuri tā rezultātā vilcinātos ar riepu nomaiņu, radot ceļu satiksmes drošības un vides problēmas. Uzņēmumi arī apgalvoja, ka maksājumi izraisītu turpmāku koncentrāciju tirgū, par kuru jau tiek veikta izmeklēšana sakarā ar konkurenci ierobežojošu rīcību.

(598)

Citas ieinteresētās personas, proti, CRIA un Hankook, atkārtoja dažus no šiem apgalvojumiem. Konkrētāk, tās apgalvoja, ka maksājumi samazinātu tirgus efektivitāti un konkurenci un izraisītu piegādes deficītu budžeta segmentā, nesamērīgi ietekmējot klientus, kuri ir vairāk jutīgi pret cenām.

(599)

Turklāt daudzas personas apgalvoja, ka pasākumu noteikšana konkrētiem ražojuma veidiem ir pretrunā Savienības interesēm, jo Savienības ražošanas nozare tos neražo vai neražo pietiekamā daudzumā. Tas īpaši attiecās uz pagaidu riepām (4M Pro&Invest, CRIA, Hyundai un Hankook) un piekabju riepām (4M Pro&Invest, CRIA un Otto Just), riepām ar baltu sānu malu (Vannetukku) un dažādām citām nišas riepām, piemēram, bezceļa riepām, diagonālām riepām, vecāku automobiļu riepām, konkrētiem zīmoliem attiecībā uz antīkiem transportlīdzekļiem, piekabēm paredzētām ātrgaitas riepām un sacīkstēm paredzētām pusgludām riepām, ko izmanto motorsportā driftam (B.I.S. Srl, Baltityre Group, Bronson Wheels AB, Edison, Gummistrada B.V, Maxxis Hellas, Pneurama Lda un VA-PA Toute Oy).

(600)

Komisija lielāko daļu šo apgalvojumu uzskatīja par diezgan vispārīgiem un nepamatotiem. Konkrētāk, lietas materiālos nebija nekā, kas pamatotu apgalvojumu, ka tad, ja automobiļu ražotāji turpinātu importēt riepas no ĶTR, tie nevarētu novirzīt nelielo galaprodukta (automobiļu) cenu pieaugumu uz saviem klientiem. Tāpat apgalvojumi par novēlotu riepu nomaiņu cenu pieauguma dēļ ir ļoti spekulatīvi, un, ņemot vērā stingrās regulatīvās prasības un šajā sakarā ieviestās pārbaudes, tiem nav apstiprinājuma. Visbeidzot, attiecībā uz apgalvojumiem par tirgus koncentrāciju Komisija norādīja, ka pašlaik Savienības tirgū darbojas vismaz 10 zināmi Savienības ražotāji, un jebkurā gadījumā personas nav sniegušas nekādus pierādījumus par to, kāpēc maksājumi izraisītu turpmāku koncentrāciju. Tāpat notiekošajai izmeklēšanai, uz kuru atsaucas personas, ir atšķirīgs tvērums gan attiecībā uz laikposmu, gan ražojuma tvērumu, un jebkurā gadījumā tajā nav bijis nekādu konkrētu konstatējumu, kas pamatotu apgalvojumu, ka antidempinga maksājumi būtu pretrunā Savienības interesēm.

(601)

Apgalvojums par piegādes deficītu izmeklēšanā netika apstiprināts. Pirmkārt, Savienības ražošanas nozare ražo 3. līmeņa riepas ievērojamos daudzumos un var palielināt ražošanas apjomu. Pat ja pēdējos gados Savienības ražošanas nozare samazināja pārdošanas apjomu šajā līmenī negodīgas konkurences dēļ, ko radīja Ķīnas ražotāju eksportētāju piedāvātās ilgtnespējīgi zemās cenas, tas nenozīmē, ka, tiklīdz cenas normalizēsies, Savienības ražošanas nozare nespēs vai nevēlēsies palielināt 3. līmeņa ražojumu ražošanu un pārdošanu. Tas pats attiecas uz specifiskākiem ražojuma veidiem, kas uzskaitīti iepriekš 599. apsvērumā. Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare patiesībā ražo lielāko daļu šo specifisko riepu, piemēram, pagaidu riepas, piekabju riepas, riepas ar baltu sānu malu, diagonālās riepas un profesionālas bezceļa riepas. Lai gan ir iespējams, ka attiecībā uz konkrētiem ražojuma veidiem Savienības ražošanas nozares produkciju ir izspiedis imports no Ķīnas par zemām cenām, neviena no personām nesniedza pamatotu apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare, ko veido vairāk nekā 70 rūpnīcas un vairāk nekā 20 pētniecības un izstrādes centri visā Eiropā, nespētu ražot nevienu no šīm specializētajām riepām. Turklāt ir pieejami daudzi alternatīvi piegādes avoti, kā parādīts 5.2.1. iedaļā par importu no trešām valstīm.

(602)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas daudzas personas nepiekrita konstatējumiem par Savienības interesēm.

(603)

Hyundai apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nav ieinteresēta pagaidu lietošanas rezerves riepu ražošanā. Hyundai apgalvoja, ka, pat ja šis segments ir neliels, to nevajadzētu neņemt vērā, jo īpaši ņemot vērā paralēlo antisubsidēšanas izmeklēšanu, kas var vēl vairāk palielināt maksājumu līmeni, un aicināja veikt līdzsvarotu novērtējumu. Hyundai uzskatīja, ka konstatējums, ka automobiļu ražotāji varēja pārnest no maksājumiem izrietošo cenu pieaugumu, bija nepieņemams, jo tas pienācīgi neatbilst Savienības pilsoņu interesēm. Hyundai arī uzskatīja, ka alternatīvu piegādes avotu pieejamība nav būtiska Savienības interesēm, jo tā neatbalsta Savienības ražošanas nozari.

(604)

Otto Just atkārtoja, ka maksājumi par piekabju riepām izraisītu piegādes deficītu, jo Savienības ražošanas nozare tās neražo pietiekamā daudzumā un saskaņā ar nepieciešamajām specifikācijām.

(605)

PC-LL importētāju koalīcija atkārtoti uzsvēra, ka, pamatojoties uz tās paplašinātajām zināšanām par tirgu, Savienības ražošanas nozare nav ieinteresēta 3. līmeņa segmentā, no kura tā apzināti aizgāja, lai koncentrētos uz rentablākiem ražojumiem. Šī ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka 3. līmeņa riepām nav salīdzināma mēroga alternatīvu avotu ārpus Ķīnas par salīdzināmu cenu. Saskaņā ar šīs personas sniegto informāciju maksājumi tādējādi tieši palielinātu cenas, vissmagāk skarot tos pircējus, kuri ir visvairāk jutīgi pret cenām. Turklāt, pat ja maksājumi varētu izraisīt zināmu tirdzniecības plūsmu novirzīšanu, palielinot pārdošanas apjomu uz Savienību no Taizemes, Vjetnamas vai Kambodžas, tas nepalīdzētu Savienības ražošanas nozarei. Visbeidzot, PC-LL importētāju koalīcija uzsvēra plašo atbalstu viņu viedoklim, kas pausts kopīgā vēstulē, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 neatkarīgi riepu vairumtirgotāji un izplatītāji.

(606)

Mileage Tyres, kas ir importētājs, pauda līdzīgas bažas un apgalvoja, ka maksājumi, palielinot budžeta un vidējās klases riepu cenu, tieši ietekmētu patērētājus, it īpaši mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem. Šīs papildu izmaksas var palēnināt riepu nomaiņu, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību. Mileage Tyres norādīja, ka piegādēm ārpus Ķīnas ir ierobežota ražošanas jauda un to piegādes laiks ir ilgāks un izmaksas augstākas. Šie pasākumi nepamatoti ietekmētu tirgotājus, jo īpaši mazākas remontdarbnīcas un mazumtirgotājus, kas jau tagad strādā ar nelieliem peļņas procentiem. Visbeidzot, Mileage Tyres piebilda, ka maksājumi ievērojami samazinātu cenu atšķirību starp budžeta riepām un vidējas klases riepām, kā rezultātā samazinātos patērētāju izvēle un mainītos pieprasījums, kas varētu radīt piegādes problēmas.

(607)

Kumho apgalvoja, ka Komisijas konstatējums, ka maksājumi ļaus Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas atbilstoši tās izmaksām, nav pamatots. Kumho arī uzskatīja, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā patērētāju un autobūves nozares intereses, kas saskaras ar ekonomiskām grūtībām, ko cita starpā rada izmaksu pieaugums, arvien stingrāka ES normatīvā vide, kā arī pārdošanas apjoma samazināšanās, ko it īpaši veicina Ķīnas ražotāju konkurence. Visbeidzot, Kumho arī norādīja, ka pasākumi ierobežotu konkurenci un efektivitāti Savienības tirgū.

(608)

Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā cenu apspiešanu, bija tiesiska paļāvība, ka maksājumi veicinās Savienības ražošanas nozares spēju paaugstināt cenas atbilstoši tās izmaksām. Cenu pieaugums var negatīvi ietekmēt patērētājus. Tomēr galu galā patērētāju interesēs ir arī saglabāt Savienības ražošanas nozares spēju piedāvāt plašu ražojumu klāstu. Tas pats attiecas uz automobiļu ražotājiem. Neraugoties uz pamatotajām grūtībām, uz kurām norādīja Kumho un Hyundai, tā kā neviens lietotājs nesadarbojās un nebija pārbaudītu datu, lietas materiālos nebija nekā, kas pamatotu secinājumu, ka automobiļu ražotāji patiešām nevarētu novirzīt šo nelielo izmaksu pieaugumu. Pasākumu mērķis ir atjaunot taisnīgus apstākļus Savienības tirgū, un apgalvojums, ka tie ierobežotu konkurenci vai efektivitāti, tika atzīts par pilnīgi nepamatotu. Tāpat nebija pamatoti arī apgalvojumi par konkrētu riepu (piekabju riepu vai pagaidu lietošanas rezerves riepu) vai visa 3. līmeņa segmenta piegādes deficītu, kas it kā radies, jo Savienības ražošanas nozare pieņēma apzinātu lēmumu vairs neražot minētos ražojumus. Turklāt šķiet, ka šie apgalvojumi pilnībā noliedz galveno iemeslu Savienības ražošanas nozares pārejai uz augstākajiem līmeņiem, proti, nepieņemamos tirgus apstākļus, ko 3. līmeņa segmentā radīja imports no Ķīnas par dempinga cenām. Apgalvotie ierobežojumi attiecībā uz alternatīvām piegādēm no trešām valstīm arī nebija pamatoti. Šajā sakarā Komisijai ir jāuzsver, ka antidempinga izmeklēšanā tai ir jānovērtē sniegto pierādījumu kvalitāte un pamatojums un apgalvojuma atkārtošanu vai pat plašu atbalstu tam pašu par sevi nevar uzskatīt par pierādījumu šim apgalvojumam, jo īpaši tad, ja neviens reprezentatīvs importētājs/lietotājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija secināja, ka tās konstatējumus pēc būtības neapstrīdēja piezīmes par izpausto galīgo informāciju un tādējādi tās novērtējums, kā paskaidrots 600. un 601. apsvērumā, tika saglabāts.

7.3.   Secinājums par Savienības interesēm

(609)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepu importam nav Savienības interesēs.

8.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(610)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(611)

Galīgie antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepu importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām iepriekš 6. iedaļā. Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(612)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums (%)

 

Hankook Group:

—

Chongqing Hankook Tire Co., Ltd.

—

Jiangsu Hankook Tire Co., Ltd.

—

Hankook Tire China Co., Ltd.

4,3

Shandong Yongsheng Rubber Group Co., Ltd.

45,3

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

24,4

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports

45,3

(613)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Kumho apgalvoja, ka vispiemērotākais pasākumu veids būtu minimālās importa cenas (“MIC”).

(614)

GITI Group, Hankook, Kumho un PC-LL importētāju koalīcija apgalvoja, ka pasākumiem vajadzētu būt fiksēta maksājuma veidā. Šīs personas apgalvoja, ka segmentētā tirgū, kāds ir riepu tirgus, ad valorem maksājumi nav piemēroti, jo tie vairāk ietekmē dārgākus ražojumus un tādējādi, visticamāk, saglabās vai pat pastiprinās stimulu koncentrēt pārdošanu lētākajā (3. līmeņa) segmentā, kuru Ķīnas imports jau ir skāris vissmagāk. Šīs personas apgalvoja, ka fiksētie maksājumi tika noteikti arī TBR riepu lietā, pamatojoties uz to pašu apsvērumu. Turklāt GITI Group uzsvēra, ka pasākumu forma ir to korektīvā iespaida neatņemama sastāvdaļa. Ņemot vērā to, ka cenu spiediens dažādos līmeņos nav vienāds un ir vislielākais 3. līmenī, ad valorem maksājumi, kas vairāk ietekmē augstākos līmeņus un vismazāk – 3. līmeni, tāpēc nav adekvāti. Hankook, Kumho un PC-LL importētāju koalīcija arī piebilda, ka pašreizējās inflācijas tendences un iespējamais izejvielu izmaksu pieaugums jau paaugstina riepu cenas, kas tādējādi ad valorem maksājumu gadījumā būtu vēl vairāk un nepamatoti paaugstinātas. Visbeidzot, GITI Group, Hankook un Kumho arī apgalvoja, ka fiksētie maksājumi, visticamāk, aizsargās pret cenu absorbcijas praksi.

(615)

Savukārt sūdzības iesniedzējs uzstāja, ka maksājumu korektīvā ietekme būtu jāsaglabā visā to darbības laikā un ka fiksētie maksājumi, visticamāk, strauji samazināsies, ņemot vērā nesenās inflācijas tendences un izejvielu cenu pieaugumu, kā liecina GOES lieta (186), kurā pēc MIC veidā noteikto maksājumu korektīvā iespaida izzušanas bija jāsāk aizsardzības izmeklēšana. Tāpēc sūdzības iesniedzējs aicināja Komisiju pieņemt fiksētos maksājumus tikai ar nosacījumu, ka a) tie tiktu automātiski aizstāti ar ad valorem maksājumiem, ja tie kļūtu zemāki par šiem maksājumiem, un b) maksājumus var konvertēt ad valorem maksājumos pēc to Savienības ražotāju pieprasījuma, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības ražošanas apjoma.

(616)

Komisija uzskatīja, ka pašreizējos apstākļos lietā, kas attiecas uz plašu ražojumu klāstu par dažādām cenām, MIC būtu jāizveido vairākām kategorijām, padarot šāda pasākuma īstenošanu un izpildāmību nepraktisku. Turklāt tas, ka ievērojama daļa pārdošanas tika veikta ar saistītu tirgotāju starpniecību, vēl vairāk sarežģītu šāda veida pasākumu pienācīgu izpildi iespējamās šķērskompensācijas dēļ. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(617)

Lai gan fiksētajiem maksājumiem var būt spēcīgāka korektīvā ietekme uz riepām par zemākām cenām, kas veido lielāko daļu no pašreizējā 3. līmeņa Ķīnas eksporta uz Savienību, Komisija norādīja, ka konstatētais kaitējums neaprobežojas tikai ar 3. līmeni. Turklāt fiksēti maksājumi nodrošinātu salīdzinoši zemāku aizsardzības līmeni attiecībā pret ražojumiem ar lielāku loka diametru vai smagākiem ražojumiem (vieglo kravas automobiļu riepām) neatkarīgi no to līmeņa klasifikācijas, un tam nebūtu reāla ekonomiska pamatojuma. Attiecībā uz TBR riepu lietu, neraugoties uz līdzībām, fiksēto maksājumu izvēle bija vienlīdz pamatota ar to tālākpārdevēju īpašajām interesēm, kuru šajā gadījumā nav. Komisija arī norādīja, ka daži no argumentiem, kas izvirzīti, lai pamatotu fiksētos maksājumus (lielāka aizsardzības ietekme uz 3. līmeņa riepām), faktiski saasināja to pašu personu bažas, kas tika paustas Savienības interesēs, proti, iespējamo 3. līmeņa piegādes deficītu, ko izraisītu pasākumu noteikšana, kā aprakstīts iepriekš 605. un 606. apsvērumā. Turklāt, pat ja fiksētie maksājumi mazāk veicinātu absorbcijas praksi, tie paši par sevi to neizslēdz, lai gan tajā pašā laikā fiksēto maksājumu korektīvā iespaida mazināšanos neapšaubāmi vairāk ietekmē inflācijas tendences un ražošanas izmaksu pieaugums, uz ko arī atsaucās šīs personas. Sūdzības iesniedzēja priekšlikumi par fiksētajiem maksājumiem, kurus noteiktos apstākļos varētu apmainīt vai pārvērst ad valorem maksājumos, tika uzskatīti par praktiski neīstenojamiem. Tādējādi, pamatojoties uz visu iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka nav pārliecinošu iemeslu mainīt ierosināto maksājumu veidu.

(618)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(619)

Ja uzņēmums pēc tam maina nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (187). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmēs tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(620)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(621)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(622)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma(-u) likmi(-es) un pēc tam noteikt valsts mēroga maksājumu.

(623)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visam pārējam ĶTR izcelsmes importam, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(624)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis; iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

9.   REĢISTRĒŠANA

(625)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(626)

Tā kā šajā procedūrā netika noteikti pagaidu pasākumi, nebija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi galīgā antidempinga maksājuma piemērošanai ar atpakaļejošu spēku.

(627)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs aicināja maksājumus iekasēt ar atpakaļejošu spēku, apgalvojot, ka tie nav atkarīgi no pagaidu pasākumu piemērošanas un ka ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētie četri nosacījumi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav iedomājama iemesla, kāpēc pagaidu pasākumiem vajadzētu būt priekšnosacījumam maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku, kuras galvenais mērķis ir novērst pasākumu korektīvā iespaida mazināšanos, un atsaucās uz Vispārējās tiesas judikatūru (T-749/16, Stemcor) (188), kas atbalsta šo viedokli. No otras puses, vairākas citas personas, proti, Hankook, Kumho, CRIA un Adine apgalvoja, ka maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku ir juridiski izslēgta, jo nav pagaidu pasākumu, uz kuriem ir skaidra atsauce pamatregulas 10. panta 4. punktā. Adine arī apgalvoja, ka bez pagaidu pasākumiem, trūkstot nepieciešamajai informācijai par iespējamo budžetu un grafiku maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku, ekonomikas dalībniekiem tiek liegtas tiesības pieņemt līdzsvarotus un informācijā balstītus lēmumus. Visbeidzot, Adine arī apgalvoja, ka nav izpildīti arī pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta nosacījumi, proti, ievērojams importa pieaugums, maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(628)

Komisija nepiekrita sūdzības iesniedzēja argumentiem un uzskatīja, ka citētā judikatūra nepamato apgalvojumu, ka pagaidu pasākumu noteikšana nav nosacījums maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku, jo Tiesas izskatītajā lietā, atšķirībā no pašreizējās izmeklēšanas, pagaidu pasākumi faktiski bija noteikti un Tiesa šo jautājumu neizskatīja. Turklāt sūdzības iesniedzēja atbalstītā pieeja novestu pie ilgākiem periodiem maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku lietās, kurās nav pagaidu pasākumu, salīdzinājumā ar lietām, kurās ir noteikti pagaidu pasākumu, lai gan nekas neliecina, ka likumdevējs būtu paredzējis šādu nošķīrumu. Tādējādi sūdzības iesniedzēja apgalvojums tika noraidīts.

10.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(629)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (189) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(630)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums patlaban ar KN kodiem 4011 10 00 un 4011 20 10 klasificētām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importētām jaunām gumijas pneimatiskajām riepām, kuras paredzētas vieglajiem automobiļiem (ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus), autobusiem vai kravas furgoniem un kuru slodzes indekss nepārsniedz 121.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Izcelsmes valsts

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums (%)

TARIC papildu kods

Ķīnas Tautas Republika

 

Hankook Group:

—

Chongqing Hankook Tire Co., Ltd.

—

Jiangsu Hankook Tire Co., Ltd.

—

Hankook Tire China Co., Ltd.

4,3

88CO

Ķīnas Tautas Republika

 

Shandong Yongsheng Rubber Group Co., Ltd.

45,3

88CP

Ķīnas Tautas Republika

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti pielikumā

24,4

Sk. pielikumu.

Ķīnas Tautas Republika

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports

45,3

8999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (attiecīgais ražojums) (apjoms mūsu izmantotajā mērvienībā) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) attiecīgajā valstī. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, piemēro visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam piemērojamo maksājumu.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto pielikumu var grozīt, lai pievienotu jaunus ražotājus eksportētājus no Ķīnas Tautas Republikas un tiem piemērotu atbilstošu vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kas sadarbojās. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka: a) tas izmeklēšanas periodā (no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās preces; b) tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi un kurš būtu varējis sadarboties sākotnējā izmeklēšanā; c) pēc izmeklēšanas perioda beigām tas ir vai nu faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu, vai arī uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu tā daudzumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 6. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importētām jaunām gumijas pneimatiskajām riepām, kuras paredzētas vieglajiem automobiļiem, autobusiem vai kravas furgoniem un kuru slodzes indekss nepārsniedz 121 (OV C, C/2025/2778, 21.5.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/2778/oj).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1538 (2025. gada 25. jūlijs), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importētas jaunas gumijas pneimatiskās riepas, kuras paredzētas vieglajiem automobiļiem, autobusiem vai kravas furgoniem un kuru slodzes indekss nepārsniedz 121 (OV L, 2025/1538, 28.7.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1538/oj).

(4)  Sk. 2.4.1. iedaļu par Savienības tirgus segmentāciju.

(5)  Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Hankook Group riepas atbilst 2. un 3. līmenim, sk. 2.4.2. iedaļu turpmāk.

(6)  Eiropas Savienības Tiesas spriedums (lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) (2015. gada 10. septembris), Fliesen-Zentrum Deutschland GmbH / Hauptzollamt Regensburg, lieta C-687/13, ECLI:EU:C:2015:573, 88. punkts.

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1690 (2018. gada 9. novembris), ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas furgoniem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579, ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas furgoniem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (OV L 283, 12.11.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/1690/oj).

(8)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas (OV L 325, 5.12.2013., 66. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/1239/oj), 12. apsvērums.

(9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2163 (2024. gada 14. augusts), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L, 2024/2163, 16.8.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2163/oj), 14. apsvērums.

(10)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2799.

(11)  Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/353 (2020. gada 3. marts), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda riteņu importam (OV L 65, 4.3.2020., 9. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/353/oj).

(12)   Federal Register, vol. 80, No. 153, 2015. gada 10. augusts.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/740 (2020. gada 25. maijs) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1369 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1222/2009 (OV L 177, 5.6.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/740/oj).

(14)   CRIA uzskaitītās riepas ir šādas: a) profesionālas bezceļa riepas, b) riepas, kas konstruētas uzstādīšanai tikai tiem transportlīdzekļiem, kuri pirmoreiz reģistrēti pirms 1990. gada 1. oktobra, c) T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepas, d) riepas ātruma kategorijā līdz 80 km/h, e) riepas, kuru nominālais loka diametrs nepārsniedz 254 mm vai ir 635 mm vai vairāk, f) riepas, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm vilces īpašību uzlabošanai (piemēram, radžotas riepas), g) riepas, kas konstruētas uzstādīšanai tikai transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vienīgi autosacīkstēm, un h) lietotas riepas, ja vien šādas riepas nav importētas no trešās valsts.

(15)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 54 – Vienoti noteikumi par komerciālo transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprinājumu (OV L 183, 11.7.2008., 41. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/54(2)/oj).

(16)  Sūdzības publiski pieejamā versija, 5. zemsvītras piezīme, 5. lpp.

(17)   Avots: publiski pieejamas dažādu tirgotāju tīmekļvietnes, piemēram, Coker tyre vietne https://cokertire.com/tires/styles/whitewall-tires/michelin.html (pēdējo reizi skatīta 2026. gada 27. aprīlī) un Topbanden vietne https://www.topbanden.com/NL/Pneus/MICHELIN/X%20WhiteWall (pēdējo reizi skatīta 2026. gada 27. aprīlī).

(18)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2163 (2024. gada 14. augusts), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L, 2024/2163, 16.8.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2163/oj), 40. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/261 (2025. gada 10. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L, 2025/261, 11.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/261/oj), 17.–25. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 830/2014 (2014. gada 30. jūlijs), ar ko attiecībā uz ražojuma klāstu pašreizējiem antidempinga pasākumiem, kurus piemēro nerūsējošā tērauda skrūvēm un stiprinājumiem un to daļām, un attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījumiem sakarā ar jauniem eksportētājiem groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1890/2005, Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2/2012 un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 205/2013, kā arī paredz iespēju konkrētos gadījumos atmaksāt vai atbrīvot maksājumus (OV L 228, 31.7.2014., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/830/oj), 43. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1932 (2017. gada 23. oktobris), ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (OV L 273, 24.10.2017., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2017/1932/oj), 21.–24. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2202 (2023. gada 16. oktobris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1259, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes no kaļamā čuguna un čuguna ar lodveida grafītu izgatavotu lietu vītņotu caurulēm paredzētu savienotājelementu importam (OV L, 2023/2202, 17.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2202/oj), 29.–32. apsvērums.

(19)  Īstenošanas regula (ES) Nr. 830/2014, 42. apsvērums.

(20)  Līmenis, kas norādīts atlasīto uzņēmumu detalizētajos pārdošanas darījumu sarakstos.

(21)   https://www.tyrereviews.com/Tyre, https://www.grip500.it/pneumatico/, https://www.bandenexpert.be/bandenmerken/, https://www.tyrecomp.co.uk/brands.htm un https://wulkanista.pl/klasy-opon/. Šis uzskaitījums nav izsmeļošs.

(22)  “Tire Tier Study: Exploring the Criteria and Confusion of Tire Industry Tiers: The Results”, kas publicēts 2019. gada 19. februārī (autore Patti Hoying), https://www.tirereview.com/tier-study-results-based-on-tire-quality-engineering-performance (pēdējo reizi skatīts 2026. gada 30. martā).

(23)  Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 2024. gada 10. aprīlis (SWD(2024) 91 final), https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2024)91&lang=lv.

(24)  ĶKP Centrālās komitejas Galvenais birojs sniedza atzinumus par privātās ekonomikas vienotās frontes darba stiprināšanu jaunajā laikmetā (2020. gada 15. septembris), kas pieejami vietnē https://interpret.csis.org/translations/the-general-office-of-the-ccp-central-committee-issued-the-opinion-on-strengthening-the-united-front-work-of-the-private-economy-in-the-new-era/.

(25)  Ziņojums, 2. nodaļa, 7. lpp.

(26)  Ziņojums, 2. nodaļa, 7. un 8. lpp.

(27)  Sk. ĶKP Centrālās komitejas lēmumu par reformu vispārēju padziļināšanu un modernizācijas veicināšanu Ķīnai raksturīgā veidā, II.5. iedaļa, pieejams tīmekļvietnē https://www.gov.cn/zhengce/202407/content_6963770.htm (skatīta 2025. gada 11. novembrī).

(28)  Sk. Valsts padomes atzinumus par turpmākiem uzlabojumiem budžeta sistēmā darījumiem ar valstij piederošu kapitālu, kas pieejami tīmekļvietnē https://www.gov.cn/zhengce/content/202401/content_6924612.htm (skatīta 2025. gada 11. novembrī).

(29)  Ziņojums, 2. nodaļa, 10. un 18. lpp.

(30)  Sk. tīmekļvietni https://www.gov.cn/yaowen/liebiao/202504/content_7022018.htm (skatīta 2025. gada 11. novembrī).

(31)  Turpat, 5. pants.

(32)  Pieejams vietnē http://www.npc.gov.cn/zgrdw/englishnpc/Constitution/node_2825.htm (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(33)  Ziņojums, 2. nodaļa, 29. un 30. lpp.

(34)  Piemēram, tā dēvētā “mazo milžu” uzņēmumu kategorija (sk. Ziņojuma 2. nodaļu, 22. lpp.) – ĶV 2024. gadā paziņoja par pastāvīgu atbalstu šai kategorijai “kā daļu no centieniem veicināt jaunu industrializāciju”; sk. tīmekļvietni https://english.www.gov.cn/news/202406/19/content_WS6672c84ac6d0868f4e8e8531.html#:~:text=China%20will%20scale%20up%20support,of%20Industry%20and%20Information%20Technology (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(35)  Sk. tīmekļvietni https://www.qstheory.cn/20250428/e7943a2c8fef49efb520aa336197849c/c.html, (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(36)  Ziņojums, 4. nodaļa, 57. un 92. lpp.

(37)  Sk. tīmekļvietni https://www.mof.gov.cn/zhengwuxinxi/caizhengxinwen/202503/t20250329_3961036.htm (skatīta 2025. gada 11. novembrī).

(38)  Ziņojums, 6. nodaļa, 149. un 150. lpp.

(39)  Ziņojums, 6. nodaļa, 153.–171. lpp.

(40)  Sk. Valsts attīstības un reformu komisijas (NDRC) Vadlīnijas iepirkuma rīkotāju galveno pienākumu izpildei, 4. pantu, pieejamas tīmekļvietnē https://www.ndrc.gov.cn/xxgk/zcfb/tz/202511/t20251111_1401536.html (skatīta 2025. gada 12. novembrī).

(41)  Ziņojums, 7. nodaļa, 204. un 205. lpp.

(42)  Sk. Valsts padomes paziņojumu par ražojumu valsts standartu īstenošanu publiskajā iepirkumā un citās saistītās politikas jomās, III iedaļa, pieejams tīmekļvietnē https://www.gov.cn/zhengce/content/202509/content_7042999.htm (skatīta 2025. gada 12. novembrī).

(43)  Ziņojums, 8. nodaļa, 207. un 208. lpp., 242. un 243. lpp.

(44)  Sk. ĶKP Centrālās komitejas lēmumu par reformu vispārēju padziļināšanu un modernizācijas veicināšanu Ķīnai raksturīgā veidā, III.9. iedaļa, pieejams tīmekļvietnē https://www.gov.cn/zhengce/202407/content_6963770.htm (skatīta 2025. gada 11. novembrī).

(45)  Sk. tīmekļvietni https://www.gov.cn/zhengce/content/202511/content_7047643.htm (skatīta 2025. gada 11. novembrī).

(46)  Turpat, 11. iedaļa.

(47)  Turpat, V.16. iedaļa (skatīta 2025. gada 11. novembrī).

(48)  Ziņojums, 2. nodaļa, 19.–24. lpp., 4. nodaļa, 69., 99. un 100. lpp., 5. nodaļa, 130. un 131. lpp.

(49)  Sk. tīmekļvietni https://www.linglong.cn/ un https://www.linglong.cn/Upload/202505/20250524113047_5549.pdf, 81. lpp. (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(50)  Sk. tīmekļvietni https://www.sailungroup.com/ (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(51)  Sk. Sailun Group 2024. gada pārskatu, 93. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://sailuns3.s3.cn-northwest-1.amazonaws.com.cn/upload/portal/20250429/039e9b432aecd14b5a5b934b0b0cf103.pdf (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(52)  Sk. tīmekļvietni https://www.zcrubber.com/ (skatīta 2025. gada 6. oktobrī).

(53)  Sk. Zhongce Rubber Group 2024. gada pārskatu, 50. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://file.finance.qq.com/finance/hs/pdf/2025/08/20/1224519453.pdf (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(54)  Sk. Qingdao Double Star Co. Ltd. 2024. gada pārskatu, 63. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESZ_STOCK/2025/2025-3/2025-03-28/10815489.PDF (skatīta 2025. gada 6. oktobrī).

(55)  Turpat, 159. lpp.

(56)  Sk. tīmekļvietni https://www.gztyre.com/ (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(57)  Sk. Guizhou Tyre Co. Ltd. 2024. gada pārskatu, 76. un 78. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESZ_STOCK/2025/2025-4/2025-04-26/11007719.PDF (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(58)  Sk. tīmekļvietni https://rubber.chemchina.com/ (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(59)  Sk. tīmekļvietni http://www.sasac.gov.cn/n2588045/n27271785/n27271792/index.html (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(60)  Sk. tīmekļvietni http://www.sinopecgroup.com/group/ (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(61)  Sk. tīmekļvietni http://www.sasac.gov.cn/n2588045/n27271785/n27271792/index.html (skatīta 2025. gada 6. oktobrī).

(62)  Sk. tīmekļvietni https://pdf.dfcfw.com/pdf/H3_AP202312271615027520_1.pdf (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(63)  ĶKP konstitūcijas 33. pants, Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pants, Privātās ekonomikas likuma 5. pants. Sk. arī ziņojumu, 3. nodaļu, 47.–50. lpp.

(64)  Sk. tīmekļvietni https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2022-04/08/content_5683972.htm (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(65)  Sk. tīmekļvietni https://huanbao.bjx.com.cn/news/20211201/1191133.shtml (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(66)  “Statistika liecina, ka autobūves nozare Čančuņā 2021. gadā sasniedza izlaides vērtību 614,3 miljardi RMB, kas ir 70,3 % no pilsētas rūpniecības izlaides kopējās vērtības. (..) Turklāt Čančuņas Autobūves ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības zona sniedz spēcīgu atbalstu pilsētas autobūves nozarei politikas atbalsta, talantu piesaistes, loģistikas u. c. jomās.” Sk. tīmekļvietni https://en.people.cn/n3/2023/0828/c90000-20064539.html (skatīta 2025. gada 15. oktobrī).

(67)  Sk. tīmekļvietni https://changchun.ifeng.com/a/20200701/14287256_0.shtml (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(68)  Ziņojums, 2. nodaļa, 24. un 27. lpp.

(69)  Sk. tīmekļvietni https://ccb.cria.org.cn/ (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(70)  Sk. tīmekļvietni https://www.cria.org.cn/c/member (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(71)  Sk. tīmekļvietni https://tyre.cria.org.cn/c/id/1772857864279343106 (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(72)  Turpat.

(73)  Sk. tīmekļvietni https://www.cria.org.cn/c/id/1760859134713970690 (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(74)  Turpat.

(75)  Ziņojums, 3. nodaļa, 40. lpp.

(76)  Sk., piemēram, Blanchette, J., Xi’s Gamble, The Race to Consolidate Power and Stave off Disaster; Foreign Affairs, 100. sēj., Nr. 4, 2021. gada jūlijs/augusts, 10.–19. lpp.

(77)  Ziņojums, 3. nodaļa, 41. lpp.

(78)  Pieejams tīmekļvietnē https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(79)  Pieejams tīmekļvietnē https://asia.nikkei.com/Business/Companies/China-s-companies-rewrite-rules-to-declare-Communist-Party-ties#:~:text=HONG%20KONG%20--%20China's%20Communist%20Party%20congress%20underlined%20fears%20that (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(80)  “ĶKP Centrālās komitejas Ģenerālbiroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu”, sk. tīmekļvietni www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(81)   Financial Times (2020) – Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise, sk. tīmekļvietni https://on.ft.com/3mYxP4j (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(82)  Sk. https://www.sinochem.com/sinochem/guwm/zlzz/gltd/A031002002003Gone1.html (skatīta 2025. gada 11. novembrī).

(83)  Sk. tīmekļvietni Qingdao Double Star Co. Ltd. 2024. gada pārskatu, 36. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESZ_STOCK/2025/2025-3/2025-03-28/10815489.PDF (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(84)  Sk. Guizhou Tyre Co. Ltd 2024. gada pārskatu, 44. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESZ_STOCK/2025/2025-4/2025-04-26/11007719.PDF (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(85)  Sk. Qingdao Double Star Co. Ltd. 2024. gada pārskatu, 14. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESZ_STOCK/2025/2025-3/2025-03-28/10815489.PDF (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(86)  Sk. Guizhou Tyre Co Ltd. 2023. gada pārskatu, 41. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://pdf.dfcfw.com/pdf/H2_AN202404151630237833_1.pdf?1713215477000.pdf (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(87)  Ziņojums, 4. nodaļa, 56. un 57. lpp., 99. un 100. lpp.

(88)  Sk. tīmekļvietni https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/202112/29/5665166/files/90c1c79a00b44c67b59c29392476c862.pdf (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(89)  Turpat.

(90)  Aņhui provinces 14. piecgades plāns par jaunu materiālu rūpniecības attīstību, publicēts 2022. gada 28. februārī, III iedaļa, 6. tabula.

(91)  Turpat.

(92)  Sk. tīmekļvietni https://gxt.gansu.gov.cn/gxt/c106992/202201/1959993/files/bc8a41db8b904e55b5bd7017eb42d119.pdf (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(93)  Turpat.

(94)  Sk. tīmekļvietni https://huanbao.bjx.com.cn/news/20211115/1187880.shtml (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(95)  Sk. tīmekļvietni http://gxt.jl.gov.cn/xxgk/zcwj/sgxtwj/202109/t20210914_8217060.html (skatīta 2025. gada 25. novembrī).

(96)  Ziņojums, 6. nodaļa, 171.–179. lpp.

(97)  Sk. tīmekļvietni https://www.reuters.com/world/china/chinas-murky-bankruptcies-expose-hazards-foreign-investors-2025-04-15/ (skatīta 2025. gada 17. novembrī).

(98)  Ziņojums, 9. nodaļa, 260. un 261. lpp.

(99)  Ziņojums, 9. nodaļa, 257.–260. lpp.

(100)  Sk. IV.23. iedaļu, pieejama tīmekļvietnē https://www.gov.cn/zhengce/202407/content_6963770.htm (skatīta 2025. gada 18. novembrī).

(101)  Ziņojums, 9. nodaļa, 252.–254. lpp.

(102)  Ziņojums, 13. nodaļa, 360. un 361. lpp., 364.–370. lpp.

(103)  Ziņojums, 13. nodaļa, 366. lpp.

(104)  Ziņojums, 13. nodaļa, 370.–373. lpp.

(105)  Ziņojums, 6. nodaļa, 137.–140. lpp.

(106)  Ziņojums, 6. nodaļa, 146.–149. lpp.

(107)  Ziņojums, 6. nodaļa, 149. lpp.

(108)  Sk. Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvās komisijas 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu Three-year action plan for improving corporate governance of the banking and insurance sectors (2020-2022): http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928 (skatīts 2025. gada 25. novembrī). Plānā uzdots “turpināt īstenot nostāju, ko ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins pauda programmatiskajā runā par finanšu nozares uzņēmumu pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un lielākā mērā balstīta procedūrās. (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība”.

(109)  Sk. CBIRC 2020. gada 15. decembra Paziņojumu par komercbanku darbības rezultātu vērtēšanas metodi: http://jrs.mof.gov.cn/gongzuotongzhi/202101/t20210104_3638904.htm (skatīts 2025. gada 25. novembrī).

(110)  Sk. tīmekļvietni https://www.gov.cn/lianbo/bumen/202508/content_7035298.htm (skatīta 2025. gada 17. novembrī).

(111)  Ziņojums, 6. nodaļa, 157. un 158. lpp.

(112)  Ziņojums, 6. nodaļa, 150.–152., 156.–160. un 165.–171. lpp.

(113)  Sk. Rhodium Group Report, Augmented Assessment of China’s State Support, 22. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://rhg.com/research/far-from-normal-an-augmented-assessment-of-chinas-state-support/ (skatīts 2025. gada 17. novembrī).

(114)  Sk. tīmekļvietni https://www.bloomberg.com/graphics/2025-china-deflation-cost/?utm_campaign=202511_BATC_subs_eng_china_inflation_subs_eng_chinainflation_nov2025&utm_term=20383998&utm_source=subs-email&utm_medium=email&utm_content=15664976 (skatīta 2025. gada 17. novembrī).

(115)  Vispārējās tiesas spriedums, 2017. gada 11. jūlijs, Viraj Profiles / Padome, T-67/14, ECLI:EU:T:2017:481, 98. punkts.

(116)  Sk., piemēram, Ziņojuma 12., 14. un 16. nodaļu.

(117)  Sk. Ziņojuma 3. nodaļu.

(118)  Sk. Ziņojuma 4. nodaļu.

(119)  Ziņojuma 6. nodaļa.

(120)   World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(121)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/749 (2017. gada 24. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755, svītrojot Kazahstānu no valstu saraksta tās I pielikumā (OV L 113, 29.4.2017., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2017/749/oj).

(122)   https://access.trade.gov/Resources/frn/summary/prc/2021-19259-1.pdf.

(123)  Piemēram, Hock Hin (Muar) Rubber Co., Michelin Malaysia, Toyo tyre Malaysia SDN BHD, Friendship Rubber Industry (Malaysia) SDN. BHD. un Yamauchi (Malaysia).

(124)   GITI atsaucās uz Compañía Hulera Tornel.

(125)   PT Goodyear Indonesia Tbk, Gajah Tunggal (norādīja Hankook un GITI Group).

(126)   Friendship Rubber industry (Malaysia) SDN. BHD. un Toyo Tyre Malaysia SDN. BHD.

(127)   Bridgestone Tire Manufacturing (Thailand) Co. Ltd., Bridgestone Specialty Tire Manufacturing (Thailand) Co., Ltd., Thai Bridgestone company Limited, Goodyear (Thailand) Public Company limited.

Toyo Tire (Thailand) company limited, Deestone Ltd., Desstone international Company Limited, Otani Radial Co., Ltd., Sumitomo Rubber (Thailand) company Limited, Svizz-one Corportation Ltd., Yokohama Tire Manufacturing (Thailand) Co., Ltd.

(128)  Sīkāku informāciju nevar sniegt konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

(129)   https://oec.world/en/profile/hs/polyamide-fabric.

(130)   https://oec.world/en/profile/hs/stranded-steel-wirecableetc-no-electric-insulation.

(131)   https://www.itac.org.za/upload/document_files/20250602071614_ITAC-Preliminary-Report-No.-748---May-2025.pdf.

(132)  Izņemot tērauda kordus, jo importa no Ķīnas lielais īpatsvars attiecas uz gandrīz visām iespējamajām reprezentatīvajām valstīm.

(133)  Piemēram, Michelin Siam, Maxxis International (Thailand) Co Ltd, Bridgestone Specialty Tire Manufacturing (Thailand) Co., Ltd.

(134)   https://oec.world/en/profile/hs/pneumatic-tyres-new-of-rubber-for-buses-or-lorries un https://oec.world/en/profile/hs/new-rubber-pneumatic-tyres-for-motor-cars.

(135)  Trīs ražošanas faktori (sodrēji, butadiēnstirolkaučuks un polibutadiēnkaučuks) veido aptuveni 4–12 % no ražošanas izmaksām.

(136)  No 5 % līdz ne vairāk kā 21 % atkarībā no ražošanas faktora.

(137)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/58 (2025. gada 15. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121 (OV L, 2025/58, 16.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/58/oj), 214. apsvērums.

(138)  Īstenošanas regula (ES) 2025/58.

(139)  HS apakšpozīcija 5902 20 (Vjetnama) un HS apakšpozīcija 5902 90 (Vācija), sk. attiecīgi https://oec.world/en/profile/hs/tyre-cord-fabric-of-polyester un https://oec.world/en/profile/hs/tyre-cord-fabric-of-viscose-rayon.

(140)   https://oec.world/en/profile/hs/tyre-cord-fabric-of-nylon-polyamides.

(141)   https://oec.world/en/profile/hs/tyre-cord-fabric-of-polyester.

(142)   https://oec.world/en/profile/hs/tyre-cord-fabric-of-viscose-rayon.

(143)  Padomes Regula (ES) 2022/428 (2022. gada 15. marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 87I, 15.3.2022., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/428/oj).

(144)  Padomes Regula (ES) 2022/1904 (2022. gada 6. oktobris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 259I, 6.10.2022., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/1904/oj).

(145)  Viens no ražotājiem eksportētājiem izmantoja materiālu ar vienu no kodiem tikai nedaudz (mazāk nekā 0,5 % no kopējām ražošanas izmaksām) vai ziņoja par atšķirīgiem HS kodiem. Pēc otra ražotāja eksportētāja datiem nebija iespējams nošķirt materiālu astoņciparu kodu līmenī.

(146)  Piemēram, papildu tarifi ražojumiem no trešām valstīm ārpus ES un tās brīvās tirdzniecības nolīguma partneriem, minimālās muitas vērtības un neatmaksājams PVN.

(147)  Kā norādīts Brisa Bridgestone 2024. gada pārskatā, “29. TAS piemērošanas rezultātā tiek veikta korekcija saistībā ar Turcijas liras pirktspējas zudumu, kas norādīts neto monetārās pozīcijas guvumu (zaudējumu) postenī peļņas vai zaudējumu aprēķina un apvienoto ienākumu pārskata peļņas vai zaudējumu iedaļā” (TAS ir Turcijas grāmatvedības standarti).

(148)   Global Trade Atlas.

(149)  Sīkāku informāciju nevar sniegt konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

(150)  Turcijas Statistikas institūts.

(151)  Sk. Brisa Bridgestone 2024. gada pārskata 83. lpp., pieejams tīmekļvietnē https://www.brisa.com.tr/uploads/docs/Brisa_FR_2024_EN_Digital_Final.pdf.

(152)   https://www.tcmb.gov.tr/wps/wcm/connect/EN/TCMB+EN/Main+Menu/Statistics/Real+Sector+Statistics/Company+Accounts/Company+Accounts+Data/.

(153)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2659 (2023. gada 27. novembris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polietilēntereftalāta importam (OV L, 2023/2659, 28.11.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2659/oj), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/116 (2022. gada 27. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas kālija acesulfāma importam (OV L 19, 28.1.2022., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/116/oj).

(154)  Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības departaments, Decision Memorandum for the Preliminary Results of the Antidumping Duty Administrative Review of Certain Passenger Vehicle and Light Truck Tires from the People’s Republic of China (Lēmuma memorands par antidempinga maksājuma administratīvās pārskatīšanas provizoriskajiem rezultātiem attiecībā uz dažām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepām), 2021–2022, 15. lpp.; Decision Memorandum for the Preliminary Results of the Antidumping Duty Administrative Review of Certain Passenger Vehicle and Light Truck Tires from the People’s Republic of China and Rescission (Lēmuma memorands par antidempinga maksājuma administratīvās pārskatīšanas provizoriskajiem rezultātiem attiecībā uz dažām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepām un tā atcelšana), 2017–2018, 18. lpp.; Decision Memorandum for the Preliminary Results of the Antidumping Duty Administrative Review of Certain Passenger Vehicle and Light Truck Tires from the People’s Republic of China and Preliminary Determination of No Shipments (Lēmuma memorands par antidempinga maksājuma administratīvās pārskatīšanas provizoriskajiem rezultātiem attiecībā uz dažām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepām un provizorisku ievešanas aizlieguma noteikšanu), 2019–2020, 19. lpp.; Decision Memorandum for the Preliminary Results of the Antidumping Duty Administrative Review of Certain Passenger Vehicle and Light Truck Tires from the People’s Republic of China; Rescission, in Part, and Preliminary Determination of No of Shipments (Lēmuma memorands par antidempinga maksājuma administratīvās pārskatīšanas provizoriskajiem rezultātiem attiecībā uz dažām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepām, daļēju atcelšanu un provizorisku ievešanas aizlieguma noteikšanu), 2020–2021, 22. lpp. Lietas ir pieejamas tīmekļvietnē https://access.trade.gov/login.aspx.

(155)   https://www.itac.org.za/upload/document_files/20250602071614_ITAC-Preliminary-Report-No.-748---May-2025.pdf.

(156)  Sk. Chinese Tire Set off a New Craze of Building Factories Overseas, 2020. gada 13. aprīlis, pieejams tīmekļvietnē https://e.CRIA.org.cn/a/1778595313171324930.

(157)  Precīzs citāts: “Uzņēmumi izvēlas būvēt rūpnīcas Dienvidaustrumāzijas valstīs (piemēram, Taizemē un Vjetnamā) galvenokārt tāpēc, lai novērstu neizdevīgo situāciju, ko rada atrašanās tālu no izejvielu piegādes tirgus un ražojumu eksporta tirgus, un lai jau sākotnēji izvairītos no ASV “divu anti-” ietekmes, tomēr straujais riepu eksporta apjoma pieaugums no Dienvidaustrumāzijas valstīm uz ASV ir piesaistījis ASV uzmanību.”, saite 156. zemsvītras piezīmē. Ķīnas ziņās bieži lietotais “divi anti-” attiecas uz situāciju, kad tiek sākta gan antidempinga, gan antisubsidēšanas izmeklēšana; sk., piemēram, https://www.yys-alu.com/en/news-center/1993.html.

(158)   Hock Hin (Muar) Rubber Co., Michelin Malaysia, Toyo tyre Malaysia SDN BHD un Yamauchi (Malaysia).

(159)  Turcijas Statistikas institūts: https://www.tuik.gov.tr/Home/Index.

(160)  Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde – EMRA; https://epdk.gov.tr/Home/En.

(161)  Pamatregulas 2. panta 7. punktā atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(162)   https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Labour-Cost-Statistics-2024-54011.

(163)   TurkStat, Darbaspēka izlietojuma indeksi, 4. ceturksnis – 2024. gada oktobris–decembris.

(164)  epdk.gov.tr => Press releases => izvēlieties Electricity Market board decisions.

(165)  Turcijas Statistikas institūts – Rūpniecības dabasgāzes cenas pa patēriņa grupām laikposmā no 2022. gada janvāra līdz jūnijam: https://data.tuik.gov.tr/ Bulten/Index?p=Electricity-and-Natural-Gas-Prices-Period-I:-January- June,-2022–45567.

(166)  Turcijas Statistikas institūts – Iekšzemes ražotāju cenu indekss un pārmaiņu temps: https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Domestic-Producer-Price-Index-June-2024-53691.

(167)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1579 (2018. gada 18. oktobris), ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (OV L 263, 22.10.2018., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/1579/oj).

(168)   https://www.invest.gov.tr/en/investmentguide/pages/cost-of-doing-business.aspx.

(169)  Ankaras reģions ir Brisa Bridgestone rūpnīcām tuvākais reģions.

(170)  Pēc galīgās informācijas izpaušanas maksājums tika mainīts uz 4,3 %.

(171)  Pēc galīgās informācijas izpaušanas maksājums tika mainīts uz 24,4 %.

(172)  Padomes Regula (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/384/oj).

(173)  Apkopotā datubāze ar datiem no Tyres Europe dalībniekiem.

(174)   Avots: Ziņu raksti par dažādiem Ķīnas zīmoliem, piemēram: Chinese Premium Tyres are changing the game: A new era in global tyre competition: https://trojanlimited.com/chinese-premium-tyres-are-changing-the-game-a-new-era-in-global-tyre-competition/; European Linglong tire factory certified by numerous OEMs: https://en.linglong.cn/content/details34_38845.html; Sailun continues in the fast lane: https://www.eqs-news.com/news/media/sailun-continues-in-the-fast-lane-sailun-has-entered-the-top-10-most-valuable-tyre-brands-in-the-world-for-the-first-time-achieving-a-historic-triple/d361873f-a8c3-4601-a541-8263c80366a4_en#:~:text=Sailun%20continues%20in%20the%20fast%20lane%20+++,historic%20triple.%20%7C%20Media%20%2D%20EQS%20News, pēdējo reizi skatīta 2026. gada 27. aprīlī.

(175)   Avots: Dažādas tirgotāju vai riepu apskatu tīmekļvietnes, kurās zīmolus klasificē līmeņos, piemēram: https://www.tyrereviews.com/tyre/; https://www.tyresavings.com/brands; https://www.asdatyres.co.uk/brands; https://www.grip500.it/pneumatico/; https://www.reifen.com/de-de/auto/reifen/marken, pēdējo reizi skatītas 2026. gada 27. aprīlī.

(176)   Avots: Chinese Premium Tyres are changing the game: A new era in global tyre competition: https://trojanlimited.com/chinese-premium-tyres-are-changing-the-game-a-new-era-in-global-tyre-competition/; European Linglong tire factory certified by numerous OEMs: https://en.linglong.cn/content/details34_38845.html, pēdējo reizi skatītas 2026. gada 27. aprīlī.

(177)  WT/DS184/AB/R, 2001. gada 22. augusts, United States – Anti-dumping Measures on Certain Hot-Rolled Steel Products from Japan, 204. punkts.

(178)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1159 (2023. gada 13. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoume saplākšņa importam (OV L 153, 14.6.2023., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1159/oj), 173. un 178. apsvērums, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/931 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes skābeņskābes importam (OV L 165, 2.7.2018., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/931/oj), 121. un 129. apsvērums.

(179)  Apelācijas institūcijas ziņojumi lietās China – Measures Imposing Anti-Dumping Duties on High-Performance Stainless Steel Seamless Tubes (“HP-SSST”) from Japan / China – Measures Imposing Anti-Dumping Duties on High-Performance Stainless Steel Seamless Tubes (“HP-SSST”) from the European Union, WT/DS454/AB/R un WT/DS460/AB/R un 1. papildinājums, 5.204. punkts, kurā savukārt citēts Apelācijas institūcijas ziņojums lietā United States – Anti-Dumping Measures on Certain Hot-Rolled Steel Products from Japan, WT/DS184/AB/R, 195. punkts.

(180)  Tiesas spriedums, 2021. gada 4. februāris, eurocylinder systems, C-324/19, ECLI:EU:C:2021:94, 49. un 50. punkts.

(181)  Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importētām jaunām gumijas pneimatiskajām riepām, kuras paredzētas vieglajiem automobiļiem, autobusiem vai kravas furgoniem un kuru slodzes indekss nepārsniedz 121 (OV C, C/2025/5924, 6.11.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5924/oj).

(182)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/2219 (2025. gada 3. novembris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumus Brazīlijas Federatīvās Republikas izcelsmes skujkoku koksnes saplākšņa importam (OV L, 2025/2219, 4.11.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2219/oj), 194. apsvērums, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1732 (2025. gada 13. augusts), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, svecīšu un tamlīdzīgu izstrādājumu importam (OV L, 2025/1732, 14.8.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1732/oj), 321. apsvērums.

(183)  Īstenošanas regula (ES) 2025/58, 357. un 358. apsvērums.

(184)  Gumijas riepu un kameru ražošana, gumijas riepu protektoru atjaunošana.

(185)  Ieskaitot PVA izmaksu summu ražotnē un/vai ar to saistītajā centrālajā uzņēmumā, atkarībā no tā, kur tās radušās.

(186)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1953 (2015. gada 29. oktobris), ar ko nosaka antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam (OV L 284, 30.10.2015., 109. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/1953/oj).

(187)   European Commission, Directorate-General for Trade and Economic Security, Directorate G, Rue de la Loi/Wetstraat 170, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, e-pasts: Trade-defence-complaints@ec.europa.eu.

(188)  Vispārējās tiesas (otrā palāta) spriedums, 2019. gada 8. maijs, Stemcor London un Samac Steel Stemcor/Komisija, T-749/16, ECLI:EU:T:2019:310.

(189)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).


PIELIKUMS

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

Uzņēmuma nosaukums

TARIC papildu kods

Anhui Jichi Tire Co., Ltd.

88CQ

CHENG SHIN RUBBER (XIAMEN) IND. LTD.

88CR

CHENG SHIN TIRE & RUBBER (CHINA) CO., LTD.

88CS

Continental Tires (China) Co., Ltd.

88CT

Cooper (Kunshan) Tire Co., Ltd.

88EV

DONGYING FANGXING RUBBER CO., LTD

88CU

Dongying Zhangao Rubber Co., Ltd.

88CV

Double Coin Group (Anhui) Warrior Tire Co., Ltd.

88CW

Doublestar-Dongfeng Tyre Co., Ltd.

88CX

GITI Radial Tire (Anhui) Company Ltd.

88EW

GITI Tire (Fujian) Company Ltd.

88CY

GITI Tire (Hualin) Company Ltd.

88EX

GUIZHOU TYRE CO., LTD.

88CZ

Goodyear Dalian Tire Company Limited

88EY

HEBEI WANDA TYRE CO., LTD.

88DA

JIANGSU GENERAL SCIENCE TECHNOLOGY CO., LTD.

88EZ

Jining Shenzhou Tyre Co., Ltd.

88DB

KENDA RUBBER (CHINA) CO., LTD.

88DC

KENDA RUBBER (TIANJIN) CO., LTD.

88DD

Kumho Tire (Changchun) Co., Inc.

88FA

Kumho Tire (Tianjin) Co., Inc.

88FB

Nanjing Kumho Tire Co., Ltd.

88FC

NANKANG (ZHANGJIAGANG FREE TRADE ZONE) RUBBER INDUSTRIAL CO., LTD.

88DE

Pirelli Tyre (Jiaozuo) Co., Ltd.

88DF

Pirelli Tyre Co., Ltd.

88DG

Prinx Chengshan (Shandong) Tire Co., Ltd.

88DH

Qingdao Doublestar Tire Industrial Co., Ltd.

88DI

Qingdao Fullrun Tyre Tech Corp., Ltd.

88DJ

QINGDAO NEXEN TIRE CORPORATION

88DK

Qingdao Sentury Tire Co., Ltd.

88DL

Qingzhou Rydanz Rubber Science And Technology Co., Ltd.

88DM

Sailun (Dongying) Tire Co., Ltd.

88DN

Sailun Group Co., Ltd.

88DO

Shaanxi Yanchang Petroleum Group Rubber Co., Ltd.

88DP

Shandong Changlu Hong Tire Co., Ltd.

88DQ

Shandong Duratti Rubber Corporation Co., Ltd.

88DR

Shandong Fengyuan Tire Manufacturing Co., Ltd.

88DS

Shandong Habilead Rubber Co., Ltd.

88DT

Shandong Haohua Tire Co., Ltd.

88DU

Shandong Hongsheng Rubber Technology Co., Ltd.

88DV

Shandong Linglong Tyre Co.,Ltd.

88DW

Shandong Lutai Rubber Company Limited

88DX

SHANDONG MIRAGE TYRES CO., LTD.

88DY

Shandong New Continent Tire Co., Ltd.

88DZ

Shandong Province Sanli Tire Manufacture Co., Ltd.

88EA

SHANDONG WANDA BOTO TYRE CO., LTD.

88EB

Shandong Xinghongyuan Tyre Co., Ltd.

88EC

SHANDONG YONGFENG TYRES CO., LTD.

88ED

Shandong Youyue Rubber Technology Co., Ltd.

88EE

Shouguang Firemax Tyre Co., Ltd.

88EF

Sichuan Tyre & Rubber Co., Ltd.

88EG

Sichuan Yuanxing Rubber Co., Ltd.

88EH

Sumitomo Rubber (Changshu) Co., Ltd.

88EI

Sumitomo Rubber (Hunan) Co., Ltd.

88EJ

Tercelo Tire (Qingzhou) Co., Ltd.

88EK

TIANJIN WANDA TYRE CO., LTD.

88EL

TRIANGLE TYRE CO., LTD.

88EM

Wanli Tire Corporation Limited

88EN

ZHAOQING JUNHONG CO., LTD.

88EO

Zhongce Rubber Group Co., Ltd.

88EP

Zhongyi Rubber Co., Ltd.

88EQ

ZODO TIRE CO., LIMITED

88ER


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/1540/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)