EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.7.2024
COM(2024) 297 final
2024/0165(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Partnerības padomē attiecībā uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, 3. pielikuma grozījumiem
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz Padomes lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Partnerības padomē, kura izveidota ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses 1 , attiecībā uz minētā nolīguma 3. pielikuma grozījumiem.
Ar šo lēmumu tiks atjaunināts 2022. gada Harmonizētajā sistēmā iekļautais saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem jāveic, lai izgatavotais ražojums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu (“konkrētiem ražojumiem piemērojamie noteikumi”).
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums
Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“TSN”), Savienība noslēdza ar Padomes 2021. gada 29. aprīļa Lēmumu (ES) 2021/689, un tas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā.
2.2.Partnerības padome
Saskaņā ar nolīguma 7. un 68. pantu Partnerības padome var grozīt nolīguma 2. daļas “Tirdzniecība, transports, zvejniecība un citi pasākumi” I sadaļas “Preču tirdzniecība” 2. nodaļu “Izcelsmes noteikumi”, kā arī tā pielikumus, piemēram, 3. pielikumu, lai veicinātu Tirdzniecības un sadarbības nolīguma mērķu sasniegšanu. Piemērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 8. panta 3.c punktu, ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā, kas pabeidza sagatavošanas darbu šajā jautājumā savā 3. sanāksmē 2023. gada 27. septembrī, iesniedz Partnerības padomei priekšlikumus grozījumiem 3. pielikumā.
Partnerības padome 2023. gada 21. decembrī pieņēma Lēmumu Nr. 1/2023, saskaņā ar kuru ES un Apvienotās Karalistes TSN 3. pielikums attiecībā uz ražojumu kategorijām (proti, tām, kas uzskaitītas TSN 5. pielikumā) netiek grozīts līdz 2032. gada 1. janvārim. Tomēr minētā Lēmuma Nr. 1/2023 1. pantā ir paredzēts viens izņēmums: ja grozījums jāveic sakarā ar harmonizētās sistēmas atjaunināšanu. Turklāt šajā gadījumā nav paredzēti grozījumi attiecībā uz TSN 5. pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem.
Partnerības padomei ir jāpieņem viens akts.
2022. gada 1. janvārī tika izdarīti grozījumi nomenklatūrā, ko reglamentē Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas (“HS”) konvencija 2 .
Nolīguma Puses ir vienojušās, ka, lai atspoguļotu 2022. gada HS korekcijas, ir jāatjaunina Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 3. pielikumā ietverto HS nodaļu, pozīciju un apakšpozīciju un konkrētiem ražojumiem piemērojamo izcelsmes noteikumu apraksts.
Paredzētā akta mērķis ir grozīt Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 3. pielikumu, lai atjauninātu to atbilstīgi preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas (HS) 2022. gada redakcijai attiecībā uz HS pozīciju aprakstu un konkrētiem ražojumiem piemērojamiem izcelsmes noteikumiem.
Tādēļ būtu jāgroza Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 3. pielikums. Minētie grozījumi neievieš būtiskas izmaiņas izcelsmes noteikumos, par kuriem panākta vienošanās.
Paredzētais akts kļūs saistošs saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 7. panta 4.c punktu un 68. pantu, kas paredz, ka Partnerības padome var grozīt pielikumus, piemēram, 3. pielikumu.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Šī ierosinātā darbība attiecas uz konkrētiem ražojumiem piemērojamiem noteikumiem, uz kuriem attiecas 3. pielikums. Tie šobrīd ir novecojuši, jo 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā 2022. gada HS. Attiecīgi ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā 3. sanāksmē 2023. gada 27. septembrī vienojās atjaunināt 3. pielikumu, lai atspoguļotu 2022. gada HS.
3. pielikuma atjaunināšana
Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kas jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu, ir izklāstīts 3. pielikumā. 3. pielikuma atjauninājums aptver ar 2022. gada HS ieviestās izmaiņas dažu HS nodaļu, pozīciju un apakšpozīciju formulējumā, kā arī dažu konkrētiem ražojumiem piemērojamo noteikumu pielāgošanu.
Ierosinātais Padomes lēmums par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Partnerības padomē, attiecas uz grozījumiem Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 3. pielikumā.
Eiropas Savienības paraugprakse ir atjaunināt konkrētiem ražojumiem piemērojamos izcelsmes noteikumus atbilstīgi Harmonizētajai sistēmai ik pēc pieciem gadiem.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 3 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Partnerības padome ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses.
Akts, šajā gadījumā – lēmums, ko Partnerības padome tiek aicināta pieņemt saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 7. un 68. pantu, ir akts ar juridiskām sekām.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Priekšlikums attiecas uz preferenciālas tirdzniecības nolīguma īstenošanu, kas noslēgts kopējās tirdzniecības politikas ietvaros, kura ir Savienības ekskluzīvas kompetences joma.
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz Savienības kopējo tirdzniecības politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkta pirmā daļa.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar 218. panta 9. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā ar Partnerības padomes aktu tiks grozīts Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 3. pielikums, kurā paredzēti konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi, kas ir svarīgi daudzām ārējām ieinteresētajām personām, ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2024/0165 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Partnerības padomē attiecībā uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, 3. pielikuma grozījumiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“TSN”), Savienība noslēdza ar Padomes 2021. gada 29. aprīļa Lēmumu (ES) 2021/689, un tas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā.
(2)Nolīguma 2. daļas 1. sadaļas 2. nodaļā un nolīguma 2.–9. pielikumā paredzēti noteikumi par noteiktas izcelsmes ražojumu definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.
(3)Ievērojot nolīguma 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu un 68. pantu, Partnerības padome, kas izveidota saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, var grozīt 2. daļas “Tirdzniecība, transports, zvejniecība un citi pasākumi” I sadaļas “Preču tirdzniecība” 2. nodaļu “Izcelsmes noteikumi” un tā pielikumus, piemēram, 3. pielikumu, kurā noteikti konkrētiem ražojumiem piemērojamie izcelsmes noteikumi, t. i., attiecīgā apstrāde vai pārstrāde, kas nenoteiktas izcelsmes materiāliem jāveic, lai izgatavotais ražojums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu, un kura pamatā pašlaik ir Harmonizētās sistēmas (“HS”) 2017. gada redakcija.
(4)Partnerības padomei ir jāpieņem lēmums, ar ko groza 3. pielikumu, lai saskaņotu atsevišķu nodaļu, pozīciju un apakšpozīciju formulējumu ar HS 2022. gada redakciju un pielāgotu tai konkrētiem ražojumiem piemērojamos izcelsmes noteikumus. Skaidrības labad, ņemot vērā pielikumā izdarāmo grozījumu skaitu, pielikums būtu jāaizstāj pilnībā.
(5)Partnerības padome Lēmumā Nr. 1/2023 noteica, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 3. pielikums nebūtu jāgroza attiecībā uz TSN 5. pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem, izņemot gadījumus, kad grozījums jāveic sakarā ar harmonizētās sistēmas atjaunināšanu. Šajā gadījumā nav paredzēti grozījumi attiecībā uz TSN 5. pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem. Tāpēc šim lēmumam pievienotais Partnerības padomes lēmums jebkurā gadījumā atbilst Partnerības padomes Lēmumam Nr. 1/2023.
(6)Paredzams, ka Partnerības padome lēmumu pieņems 2024. gada trešajā ceturksnī.
(7)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Partnerības padomē jāieņem Savienības vārdā, jo lēmumam Savienībā būs juridiskas sekas,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Partnerības padomē, pamatojas uz Partnerības padomes lēmuma projektu, kurš pievienots šim lēmumam 1. pielikumā.
2. pants
Pēc pieņemšanas 1. pantā minēto Partnerības padomes lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs