|
13.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 155/20 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2007. gada 28. novembris)
par WRAP drukājamā un rakstāmpapīra shēmu, par kuru paziņojusi Apvienotā Karaliste (reģistrēts ar dokumenta numuru C 45/05)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5421)
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2008/440/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minētajiem noteikumiem (1), un ņemot vērā to apsvērumus,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
|
(1) |
Ar 2005. gada 22. jūlija vēstuli, kas reģistrēta Komisijā 2005. gada 26. jūlijā ar numuru A/6948, Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par atkritumu un resursu rīcības plāna (WRAP) ietvaros īstenojamu shēmu drukājamā un rakstāmpapīra ražošanas jaudas palielināšanai, izmantojot otrreizējā pārstrādē iegūtas šķiedras. Šo paziņojumu reģistrēja ar numuru N 364/05. Komisija 2005. gada 9. septembra vēstulē, kas reģistrēta ar numuru D/56952, lūdza papildu informāciju. Apvienotā Karaliste atbildēja ar 2005. gada 28. oktobra vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 7. novembrī ar numuru A/38954. |
|
(2) |
Komisija 2005. gada 7. decembrī nolēma uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Apvienotā Karaliste 2006. gada 24. janvārī ar atbildes vēstuli nosūtīja savus apsvērumus par lēmumu uzsākt procedūru. Komisija 2006. gada 10. un 14. februārī saņēma apsvērumus no otrreizējās pārstrādes drukājamā un rakstāmpapīra ražotāja M-Real, kuram ir ražotnes Apvienotajā Karalistē, un no Papīra ražotāju konfederācijas (turpmāk tekstā “PRK”), t. i., Apvienotās Karalistes apvienības, kas pārstāv papīra rūpniecību. Apvienotā Karaliste atbildēja uz trešo pušu apsvērumiem 2006. gada 3. maijā. Komisija 2007. gada 19. martā Apvienotajai Karalistei pieprasīja papildu informāciju. Apvienotā Karaliste atbildēja uz trešo pušu apsvērumiem 2007. gada 11. maijā. Apvienotās Karalistes 2007. gada 14. jūlijā iestādes tikās ar Komisijas pārstāvjiem. Apvienotā Karaliste sniedza papildu informāciju 2007. gada 21. augustā un 10. un 14. septembrī. |
2. PASĀKUMA APRAKSTS
Piešķīrēja iestāde
|
(3) |
WRAP ir uzņēmums, ko izveidojusi Apvienotās Karalistes valdība sadarbībā ar citiem akcionāriem, lai veicinātu ilgtspējīgu atkritumu pārvaldību un jo īpaši veicinātu otrreizējo materiālu un produktu efektīvu tirgu. Tās galvenais mērķis ir veicināt otrreizējo izejvielu tirgu efektīvāku darbību, stimulējot pieprasījumu pēc materiāliem un produktiem, kas ražoti no otrreizējām izejvielām, tādējādi uzlabojot papīra savākšanas jomu. Kaut gan WRAP funkcionē kā valdības papildu struktūra un īsteno valdības politiku, tas ir privāts uzņēmums. WRAP akcionāri ir vairāku nozaru pārstāvji, kuriem ir intereses atkritumu pārstrādē, tostarp Papīra rūpniecības konfederācija (Confederation of Paper Industries) un Sertificētais atkritumu apsaimniekošanas institūts (Chartered Institute of Waste Management), labdarības iestādes, piemēram, Wastewatch, un Apvienotās Karalistes decentralizētās un britu valdības pārstāvji. |
Atbalsta mērķi
|
(4) |
Izziņotās shēmas mērķis ir palielināt drukājamā un rakstāmpapīra vākumu no birojiem un uzņēmumiem un tā otrreizēju pārstrādi, nosakot pienākumu vākt papildu makulatūru, tādējādi palielinot otrreizējās pārstrādes jaudu. Apvienotā Karaliste plāno, ka, palielinot otrreizējās pārstrādes jaudu, kas saistīta ar likumā noteiktu pienākumu atbalsta saņēmējam izmantot jaunas papildu savākšanas vietas, palielināsies savāktās drukājamā un rakstāmpapīra makulatūras neto apjoms. Drukājamā un rakstāmpapīra definīcija, ko izmanto Apvienotās Karalistes iestādes, ietver šādus no koksnes brīva papīra veidus: papīrs drukātajām publikācijām, pavairojamais/drukājamais papīrs un žurnālu papīrs. Apvienotā Karaliste no konkursa ir izslēgusi citus no koksnes brīvus papīra veidus, piemēram, kosmētiskās salvetes un visu veidu koksni saturošu papīru. Pašreiz lielāko daļu birojos un uzņēmumos saražotā papīra nesavāc, un tas netiek šķirots otrreizējai pārstrādei, jo īpaši tehnisku grūtību, atkritumu izgāztuvju zemo izmaksu un cenas nepastāvības dēļ. Papīra rūpniecības konfederācijas apkopotā 2006. gada statistika parādīja, ka drukājamā un rakstāmpapīra vākums Apvienotajā Karalistē ir aptuveni 10 % (2). |
Konkurss
|
(5) |
WRAP minētos mērķus plāno sasniegt, piedāvājot papīra ražotājiem dotācijas, lai paaugstinātu drukājamā un rakstāmpapīra atkārtotas ieguves resursu jaudu, kā galveno izejvielu izmantojot galvenokārt biroju un uzņēmumu izlietoto papīru. Šā pasākuma budžets ir no 6 līdz 20 miljoniem GBP (aptuveni no 8,6 līdz 28,6 miljoniem euro). Budžets aptvers laikposmu līdz 2011. gada 31. martam. Paredzēts, ka šo atbalstu izmantos 2–10 papīra ražotāji. Atbalsts tiek finansēts no Vides, pārtikas un reģionālo lietu (DEFRA) departamenta vispārīgā budžeta. |
|
(6) |
Paziņoto atbalstu piešķirs pēc tam, kad beigsies saskaņā ar EK publiskā iepirkuma procedūrām rīkotais konkurss. Jo īpaši nozīmīgi ir šādi nosacījumi. |
Makulatūras iegūšana
|
(7) |
Sekmīgie pretendenti būs tie, kuri makulatūru plāno iegūt, savācot to galvenokārt no birojiem un uzņēmumiem, un tās izcelsme ir drukājamais un rakstāmpapīrs. Līdz ar to uzaicinājumā uz konkursu tiks norādīts, ka “izejvielu avotam ir jābūt vismaz un prioritāšu secībā šādam:
Turklāt vismaz 50 % izmantotās makulatūras jābūt no birojiem un uzņēmumiem un tāpat vismaz 50 % izmantotās makulatūras jābūt no jauniem savākšanas avotiem, no kuriem izmantotais papīrs iepriekš nav vākts otrreizējai pārstrādei. |
|
(8) |
Kā prioritāru minot savākšanu no birojiem un uzņēmumiem nevis no pārējiem avotiem, Apvienotās Karalistes iestādes paredz, ka konkursā, visticamāk, neuzvarēs piedāvājums, kurā lielā daudzumā būs ietverta mājsaimniecību makulatūra vai esošās savākšanas vietas, nevis izmantotais drukājamais un rakstāmais papīrs bez koksnes no birojiem un/vai uzņēmumiem. |
Atbalsta intensitāte un attaisnotās izmaksas
|
(9) |
Lai gan atbalsta galīgā intensitāte katram saņēmējam būs atkarīga no konkursa rezultātiem, atbalsta maksimālā intensitāte lieliem uzņēmumiem un MVU ir attiecīgi 30 % un 40 %. Šo intensitāti var palielināt par 5 %, ja saņēmējs atrodas 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā norādītajā atbalstāmajā reģionā, vai par 10 %, ja saņēmējs atrodas 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā norādītajā atbalstāmajā reģionā. |
|
(10) |
Gadījumos, kad, nesaņemot atbalstu, ieguldījums netiek veikts pilnā apjomā un daļa no minētā ieguldījuma vai viss ieguldījums pārsniedz esošos sasniegumus, Apvienotā Karaliste piemēros attiecīgu otru salīdzinošo rādītāju. Attiecināmās izmaksas aprēķinās, atskaitot ieguvumus, kas rodas, palielinot jaudu, izmaksu ietaupījumu, kas rodas pirmajos piecos ieguldījuma darbības gados, un papildu ražošanas minētajā piecu gadu laikposmā. |
|
(11) |
Gadījumā, ja atbalsts attiecas, piemēram, uz ieguldījumu jaunā drukājamā un rakstāmpapīra ražotnē, saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai, turpmāk tekstā “vides pamatnostādnes” (3), attiecināmās izmaksas ietvers jaunās ražotnes ieguldījumu izmaksas mīnus parastas drukājamā un rakstāmpapīra ražotnes salīdzināmas izmaksas. Tomēr, ja projekts attiecas tikai uz papildu balināšanas iekārtu līdzās esošajām balināšanas iekārtām vai paredzēts parastas jaunas ražošanas jaudas radīšanai, bet pastāv vienošanās to papildināt ar papildu balināšanas iekārtu, lai panāktu atbilstību shēmai, tad papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas vides aizsardzības mērķu sasniegšanai, būs šo papildu balināšanas iekārtu izmaksas. |
|
(12) |
Apvienotās Karalistes iestādes ir apņēmušās katru gadu nosūtīt Komisijai ziņojumu. Šajā ziņojumā saskaņā ar vides pamatnostādņu 37. punktā minēto principu attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju tiks ietverts tā salīdzināmā lieluma apraksts, kas tiek izmantots, lai no attiecināmām izmaksām atņemtu tehniski salīdzināmu atsauces ieguldījumu, kas nenodrošina šāda paša apjoma vides aizsardzību. |
Ieguldījumiem jāpārsniedz jaunākie sasniegumi
|
(13) |
Apvienotā Karaliste subsidēs ieguldījumus drukājamā un rakstāmpapīra ražošanā, kur tiks izmantots izlietots drukājamais un rakstāmais papīrs bez koksnes piemaisījuma, ja ieguldījums pārsniedz jaunākos sasniegumus. Tas nozīmē, ka projektos jāparedz jaunu tehnoloģiju izmantošana esošajās telpās un procesos, kuru izmēģināšana vai demonstrēšana palīdzēs pārvarēt galvenos tehniskos šķēršļus drukājamā un rakstāmpapīra otrreizējā pārstrādē, proti, otrreizējās pārstrādes papīra bez koksnes balināšanā. Ir ļoti svarīgi nodrošināt efektīvu balināšanas procesu, jo drukājamā un rakstāmpapīra patērētāji drukai pieprasa spožu, tīru un baltu papīru. Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka biroja papīra drukāšanai izmanto šādus drukāšanas procesus: Biroja papīra drukas procesi (*1)
|
|
(14) |
Tomēr pastāv ļoti ievērojams (un nepārtraukti pieaugošs) to drukāšanas procesu apjoms, kuros radīto papīru šobrīd nav iespējams izbalināt efektīvi un videi nekaitīgā veidā (4). Izmantotās krāsas jo īpaši ietver krāsas uz ūdens bāzes, tostarp visas tintes printeros izmantotās krāsas, un daudzas no cietajām toneru tintēm un visas pirmās paaudzes šķidrās tintes printeru tintes. Turklāt tinti, kas sastāv no daļiņām ar izmēru no 10 μm līdz 100 μm, principā var izbalināt, bet šā procesa efektivitāte ievērojami samazinās uz spektra apakšējo un augšējo galu (5). Jaunākie pētījumi rāda, ka pat 10 % uz pigmentiem balstītas tintes printeru melnās tintes klātbūtne pārstrādājamā papīra maisījumā tā sabojā iespējamību attīrīt tinti no visa maisījuma, ka tas vairs nav piemērots drukājamā un rakstāmpapīra ražošanai (6). |
|
(15) |
Esošie papīra ražotāji, kas to ražo no izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra, piemēram, M-Real, paļaujas uz specializētā izlietotā drukājamā un rakstāmpapīra nišu, piemēram, komerciālo druku, kas nodrošina uzticamu un pastāvīgas kvalitātes papīru, kura apdrukāšanai izmantotas krāsas, kuras lielākoties ir viegli izņemamas no papīra. Jauktajā makulatūrā no birojiem, uz kuru mērķē pretendents, būs ievērojams daudzums tintes printeru krāsu un toneru tintes, kuras rada līdz šim neatrisinātas tehnoloģiskas problēmas krāsu balināšanai (7). |
|
(16) |
Turklāt no tīri tehnoloģiska viedokļa jebkuram sekmīgam pretendentam būs jānodemonstrē, ka tas plāno izmantot tehnoloģiju un/vai procesus, kas pārspēj jau izstrādātās tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas šobrīd, t. i., kuras ir “ekonomiski rentablas un tāpēc tiek izmantotas ikdienā”. |
Lielu individuāla atbalsta summu paziņošana
|
(17) |
Saskaņā ar vides pamatnostādņu 76. pantu Apvienotās Karalistes iestādes ir apņēmušās paziņot Komisijai par jebkuru individuālu ieguldījumu atbalstu, kas tiek piešķirts shēmas ietvaros, ja attiecināmās izmaksas pārsniedz 25 miljonus euro un ja atbalsts pārsniedz dotācijas bruto ekvivalentu 5 miljonu euro apmērā, un ka tās nepiešķirs šādu atbalstu, pirms saņemts apstiprinājuma no Komisijas. |
Atbilstīgi pasākumi
|
(18) |
Apvienotās Karalistes iestādes ir apņēmušās pielāgot shēmu jaunajām vides pamatnostādnēm, tiklīdz tās stāsies spēkā, un informēt Komisiju par atbilstīgiem pasākumiem, kas veikti shēmas pielāgošanai. |
3. IEMESLI 88. PANTA 2. PUNKTA PROCEDŪRAS SĀKŠANAI
|
(19) |
Komisija savā lēmumā par EK līguma 88. panta 2. punkta procedūras sākšanu pauda turpmāk minētās šaubas par shēmas saderīgumu. |
|
(20) |
Komisija apšaubīja Apvienotās Karalistes iestāžu minēto pamatojumu, ka pašreiz ļoti mazais pārstrādes satura izmantojums drukājamā un rakstāmpapīra ražošanā Kopienā ir pietiekams, lai noteiktu, ka drukājamā un rakstāmpapīra ražošana, izmantojot otrreizējās pārstrādes šķiedras, pārsniedz jaunākos sasniegumus Kopienā. |
|
(21) |
Komisija apšaubīja, ka Apvienotajā Karalistē ir nepieciešama papīra ražošanas jaudas palielināšana, lai palielinātu pieprasījumu pēc izlietotā papīra savākšanas. |
|
(22) |
Komisija šaubījās, vai pasākums ir vērsts uz labvēlīgās ietekmes palielināšanu uz vidi, jo izlietoto drukājamo un rakstāmo papīru var izmantot daudzu citu produktu ražošanai. |
|
(23) |
Komisija šaubījās par Apvienotās Karalistes ieteikto attaisnoto izmaksu aprēķināšanas metodi. Metode, ko sākotnēji piedāvāja Apvienotās Karalistes iestādes, balstījās uz priekšnoteikumu, ka, ja tirgus neradīs nepieciešamību pēc attiecīgajiem ieguldījumiem, šīs attiecināmās izmaksas būs visas ieguldījumu izmaksas. Tāpēc attiecīgās ieguldījumu izmaksas, kas rada to pašu jaudu, bet nerada tikpat labvēlīgu ietekmi uz vidi, netiktu atskaitītas. Komisija uzskatīja, ka, neņemot vērā šādus atsauces ieguldījumus, izmaksu aprēķins būs nesamērīgs un nebūs saskaņā ar vides pamatnostādņu 37. punktu. |
|
(24) |
Visbeidzot, Komisijai bija šaubas par to, vai Apvienotās Karalistes ierosinātais pasākums ir vismazāk kropļojošais aktuālās problēmas risināšanai. |
4. TREŠO PERSONU APSVĒRUMI
|
(25) |
Gan M-Real, gan PRK uzskatīja, ka Apvienotās Karalistes ieteiktā shēma pārsniedz jaunāko sasniegumu līmeni, tomēr sīkāk šo apsvērumu nepaskaidroja. PRK arī atbalstīja viedokli, ka pasākums nodrošina labvēlīgu ietekmi uz vidi, un paziņoja, ka shēma nekropļos konkurenci. |
5. APVIENOTĀS KARALISTES APSVĒRUMI
|
(26) |
Pēc procedūras uzsākšanas, atbildot uz Komisijas sākotnēji izteiktajām šaubām, Apvienotā Karaliste sniedza turpmākus komentārus par paziņotās shēmas īstenošanu (skatīt 2. sadaļu) un iesniedza papildu informāciju un argumentus. Apvienotā Karaliste iesniedza zinātnisku un statistisku informāciju par drukājamā un rakstāmpapīra otrreizējās pārstrādes jaunāko sasniegumu līmeni. |
|
(27) |
Attiecībā uz labvēlīgu ietekmi uz vidi Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra izmantošana jauna drukājamā un rakstāmpapīra ražošanai ir daudz lietderīgāka nekā tā izmantošana salvešu ražošanai vai kā kurināmā izmantošana enerģijas ražošanai. Turklāt pašreizējā infrastruktūra un pastāvošā izlietotā drukājamā un rakstāmpapīra izmantošana nav pietiekama pašreizējā saražotā izlietotā drukājamā un rakstāmpapīra pārstrādei. Paredzams, ka nākotnē šī problēma pieaugs, jo izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra patēriņš palielināsies, un līdz ar to palielināsies arī saražotais izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra apjoms. Tāpēc Apvienotā Karaliste uzskata, ka, radot jaunas izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra izmantošanas iespējas, tā samazinās izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra apjomu, kas nonāk izgāztuvēs vai tiek izmantots mazāk lietderīgi, piemēram, kurināmajam. |
|
(28) |
Apvienotā Karaliste iesniedza apsvērumu, ka būtisku tirgus nepilnību iemesli meklējami faktā, ka nenotiek izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra apjoma aizvien pieaugošā pārpalikuma ilgtspējīga izmantošana un ka tas ir galvenais shēmas ierosināšanas iemesls. Tāpēc otrreizējās pārstrādes jaudas tieša veicināšana ir labākais veids, kā risināt tirgus nepilnības un panākt labvēlīgu ietekmi uz vidi. |
6. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS
6.1. Atbalsta esība saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu
|
(29) |
Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. |
|
(30) |
Šajā gadījumā pasākumu finansēs no valsts piešķirtiem līdzekļiem WRAP programmas ietvaros. Atbalsts tiks piešķirts atsevišķiem saņēmējiem. Ar konkurētspējīgu atlases procedūru var nodrošināt, ka subsīdijas apmērs tiek ierobežots līdz minimumam, bet neatceļ pasākumu ar atbalsta funkciju. Pasākums rada vai draud radīt konkurences traucējumus, jo tas var segt ieguldījumu izmaksu ievērojamu daļu, kas ļautu atbalsta saņēmējam pārdot saražoto drukājamo un rakstāmpapīru par zemāku cenu. Pasākums ietekmēs jauna papīra tirgu, kā arī izlietotā papīra, kas ir papīra ražošanas nozares vērtīga patēriņa prece, tirgu. Pasākums ietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo gan jauna papīra, gan izlietotā papīra tirdzniecība noris starptautiskā mērogā. Liels daudzums Apvienotajā Karalistē patērētā papīra tiek ievests galvenokārt no citām dalībvalstīm, un Apvienotā Karaliste ir viena no lielākajām izmantotā papīra eksportētājām (8). |
|
(31) |
Tāpēc shēma uzskatāma par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(32) |
Paziņojot Komisijai par pašreizējo shēmu, Apvienotā Karaliste ir izpildījusi EK līguma 88. panta 3. punktā noteikto pienākumu. |
6.2. Ieguldījumu atbalsta papīra pārstrādes jaudas apjoma palielināšanai saderība ar vides atbalsta pamatnostādnēm
|
(33) |
Lai gan atbalstu piešķir, lai veicinātu vides aizsardzību, tas neietilpst vides pamatnostādņu darbības jomā. Vides pamatnostādņu 29. punktu nepiemēro atbalstam ieguldījumiem papīra otrreizējās pārstrādes jaudas palielināšanai pat tad, ja tas palielina drukājamā un rakstāmpapīra pārstrādes apjomus. Šo punktu piemēro atbalstam, kas stimulē saņēmēju samazināt paša radīto piesārņojumu. To nepiemēro atbalstam, kas mudina saņēmēju samazināt piesārņojumu, ko rada citu uzņēmumu darbība. Pamatnostādnes vides atbalstam balstās uz vispārīgo principu “piesārņotājs maksā”, un katrā pamatnostādņu interpretācijā ir stingri jāievēro šis princips. Šo skaidrojumu apstiprina vides atbalsta pamatnostādņu 18. punkta b) apakšpunkts, kurā noteikts, ka atbalsts “var būt kā pamudinājums uzņēmumiem uzlabot standartus vai uzsākt turpmākus ieguldījumus, kuru mērķis ir samazināt piesārņojumu, ko rada to iekārtas”, un kā tādu šo atbalstu Komisija piemēro arī citos gadījumos attiecībā uz ieguldījumiem papīra otrreizējās pārstrādes jaudas palielināšanai. |
|
(34) |
Shēma var palielināt drukājamā un rakstāmpapīra ražošanas jaudu, kā rezultātā palielinātos izlietotā papīra daudzums, kurš tiktu pārstrādāts tikai daļēji. Jebkurā gadījumā tikai daļa izlietotā papīra, kas tiks izmantota drukājamā un rakstāmpapīra ražošanai, būs papīrs, ko pārdod pats atbalsta saņēmējs. Līdz ar to Komisija uzskata, ka papīra pārstrādes apjoma palielināšana nesamazinās saņēmēju pašu radīto piesārņojumu. Labvēlīgā ietekme uz vidi drīzāk varētu rasties no netiešās ietekmes uz izlietotā papīra pieprasījumu un piedāvājumu, kas ietekmēs visus attiecīgā izlietotā papīra lietotājus un piegādātājus, ne tikai atbalsta saņēmēju. |
|
(35) |
Citādas pamatnostādņu interpretēšanas rezultātā dalībvalstīs varētu sākties lielu ieguldījumu subsidēšana ar augstu intensitāti visās tajās nozarēs, kur izlietotos produktus iespējams izmantot kā ražošanas materiālus vai kur šāda izmantošana konkrētajā nozarē ir vispārpieņemta prakse. Turklāt ar šādu interpretāciju iespējams apiet noteikumus, piešķirot atbalstu nevis piesārņotājiem, kam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nebūtu pienākums rūpēties par citu uzņēmumu radīto piesārņojumu, bet uzņēmumiem, kas rūpējas par piesārņojuma novēršanu. |
|
(36) |
Tomēr, kā tika paskaidrots vēlāk, ir iespējams, ka daļa izvēlēto ieguldījumu projektu varēs saņemt vides atbalstu citu iemeslu dēļ. |
6.3. Ieguldījumu atbalsta papīra pārstrādes palielināšanai saderība ar reģionālajām nostādnēm un citiem Līguma nosacījumiem
|
(37) |
Apvienotā Karaliste nav sniegusi nekādu informāciju, kas ļautu apstiprināt shēmu saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (9). |
|
(38) |
Lai gan shēma bija papildināta ar vides reģionālās intensitātes papildinājumiem, tā tika paziņota vienīgi kā vides atbalsts. Tāpēc Komisija pilnībā ņem vērā shēmas reģionālās intensitātes papildinājumus, bet nevar atzīt shēmu par saderīgu ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm. Tomēr saistībā ar reģionālo atbalstu būtu iespējama citāda analīze, ja Komisija izvērtē individuāli paziņotu atbalstu un saņem informāciju par to saņēmējiem. |
|
(39) |
Komisija uzskata, ka citi noteikumi, kas pamatoti ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, nav piemērojami, un ka shēmai nepiemēro izņēmuma nosacījumus, kas noteikti EK līguma 87. panta 2. un 3. punktā. |
6.4. Atbalsta saderība atbilstoši Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam
|
(40) |
Tā kā vides pamatnostādnes nepiemēro, lietu nevar izskatīt, tieši balstoties uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Būtībā Komisija iepriekš tā ir darījusi, tas ir, divos gadījumos attiecībā uz otrreizēju pārstrādi WRAP ietvaros (10) un divos citos gadījumos papīra rūpniecībā (11). |
|
(41) |
Ieguldījumu atbalstam, kuru izmantojot saņēmēji samazinās citu uzņēmumu radītos atkritumus (atkritumu apsaimniekošana un otrreizēja pārstrāde), Komisija konsekventi ir piemērojusi kritērijus, kuri pastāv papildus tiem nosacījumiem, kas minēti attiecībā uz ieguldījumu atbalstu vides atbalsta pamatnostādnēs:
|
a) Ieguldījums netieši neatbrīvo piesārņotājus no ES tiesību aktu uzliktajiem pienākumiem
|
(42) |
Lai gan pastāv Komisijas mērķi attiecībā uz izlietotā papīra otrreizēju pārstrādi, kurus piemēro ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (12), saskaņā ar ES tiesību aktiem papīra ražotnēm nav pienākuma savākt vai pārstrādāt papīru, ko tās ir pārdevušas. Bez tam saskaņā ar ES tiesību aktiem birojiem un citiem drukājamā un rakstāmpapīra lietotājiem privātajā sektorā nav pienākuma nodrošināt papīra, ko tie izmanto, savākšanu un otrreizēju pārstrādi. Tāpēc Komisija uzskata, ka Apvienotās Karalistes piedāvātā shēma neatbrīvo atbalsta saņēmējus vai izlietotā papīra piegādātājus no ES tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem. |
b) Ieguldījums pārsniedz jaunākos sasniegumus vai izmanto standarta tehnoloģijas novatoriskā, videi draudzīgā veidā
|
(43) |
Komisijas pašreizējā praksē “jaunāko sasniegumu pārsniegšanu” skaidro kā procesu, kurā izlietotā produkta izmantošana galaprodukta ražošanai ir ekonomiski rentabla parastā prakse. Vajadzības gadījumā “jaunāko sasniegumu pārsniegšanas” koncepcija skaidrojama no Eiropas tehnoloģiskā un kopējā tirgus viedokļa. |
|
(44) |
Kopumā izlietotā papīra izmantošana papīra ražošanā ir rentabla un pieaugoša darbība (13). Iepriekšējos gadījumos Komisija ir uzskatījusi, ka noteiktiem papīra veidiem izlietotā papīra izmantošana nav uzskatāma par jaunāko sasniegumu pārsniegšanu Kopienā (14). |
|
(45) |
Tomēr Apvienotās Karalistes ierosinātā shēma aprobežojas ar jaudas palielināšanu drukājamā un rakstāmpapīra ražošanai no izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra. Statistika, ko komentē Apvienotā Karaliste, rāda, ka izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra pārstrādes apjoms ES ir īpaši zems salīdzinājumā ar pārējiem papīra veidiem. Vēl svarīgāk ir tas, ka pastāv tehnoloģiski šķēršļi, kas kavē drukājamā un rakstāmpapīra ražošanu no izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra, jo īpaši attiecībā uz grūtībām balināt dažas tintes, ko izmanto drukājamā un rakstāmpapīra apdrukāšanai. Turklāt (ko nodrošinās Apvienotā Karaliste) atbalstu nepiešķirs saistībā ar tehnoloģiju, kas jau ir izstrādāta un tiek izmantota, tas ir, tehnoloģiju, kura jau ir ekonomiski rentabla un tāpēc atzīstama par parasto praksi. |
|
(46) |
Tāpēc Komisija piekrīt, ka shēmas attiecināmie ieguldījumi, kā raksturots iepriekš, izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra balināšanai pārsniedz pašreizējo situāciju Kopienā. Tomēr Komisijai būs sīkāk jāizvērtē atbilstība šim kritērijam, ja Apvienotā Karaliste paziņos par lielām individuālām dotācijām, ko tā piešķir shēmas ietvaros saskaņā ar tās saistībām, kas minētas iepriekš 16. punktā. |
c) Pārstrādātie materiāli pretējā gadījumā tiktu izmesti vai izmantoti videi mazāk draudzīgā veidā, un d) ieguldījumi ne tikai palielinās pieprasījumu pēc pārstrādājamiem materiāliem, bet arī palielinās šo materiālu savākšanu
|
(47) |
Tā kā Apvienotā Karaliste piemēro attiecīgus nosacījumus attiecībā uz izmantotā papīra minimālo īpatsvaru, kas citādi netiktu savākts un tiktu izmests atkritumu izgāztuvē, Komisija ir pārliecināta, ka shēma radīs būtisku un patiesu labumu videi. Jaunu tehnoloģiju izstrādes un palielināta pieprasījuma pēc izmantotā drukājamā un rakstāmpapīra sekundārā ietekme var turpmāk palielināt shēmas labvēlīgo ietekmi uz vidi. |
|
(48) |
Jebkurā gadījumā atbalsts ne tikai ietekmē to, kas izmantos papīru, bet arī efektīvi palielina šāda papīra savākšanu. |
|
(49) |
Nosacījums, ka jābūt vismaz 50 % papīra, kas agrāk nav vākts otrreizējai pārstrādei, ir svarīgs, lai samazinātu potenciālo konkurences kropļošanu attiecībā uz konkurentiem, kuri arī izmanto izmantoto drukājamo un rakstāmpapīru, piemēram, salvešu ražotājiem un pārstrādātas celulozes pārdevējiem. |
|
(50) |
Komisija sīkāk pētīs iespējamo konkurences kropļojumu un to atsevišķo gadījumu labvēlīgo ietekmi uz vidi, ko Apvienotā Karaliste varētu paziņot saskaņā ar tās saistībām, kas minētas 17. punktā, lai izvērtētu no birojiem un izņēmumiem savāktā papīra apjomu, jauno papildu savākšanas vietu apjomu un apjomu, ko savāc no MVU. |
Atbalsta intensitāte
|
(51) |
Paziņotā atbalsta intensitāte ir saskaņā ar vides pamatnostādņu 34. un 35. punktu. |
Attiecināmās izmaksas
|
(52) |
Iepriekšējos gadījumos, kad tika paredzēts palielināt papīra pārstrādes jaudas, Komisija tos salīdzināja ar vides pamatnostādnēm (15). Vides pamatnostādņu 37. punktā noteikts, ka attiecināmās izmaksas ir precīzi jānosaka kā vienīgi papildu ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai atbilstu vides aizsardzības mērķiem. Kā iepriekš aprakstīts 9. un 11. punktā, Apvienotā Karaliste ir apņēmusies ievērot šo punktu. Komisija norāda, ka atbalsts var attiekties uz daudz un dažādām situācijām, piemēram, ieguldījumiem jaunā papīra ražošanas jaudā ar iekārtu aizstāšanu vai bez tās, ieguldījumiem pārveidē vai citās esošās drukājamā un rakstāmpapīra ražošanas jaudas izmaiņās, ieguldījumiem jaunās celulozes ražošanas iekārtās, investīcijām esošo celulozes ražošanas iekārtu pārveidē vai citām izmaiņām, ieguldījumiem jaunās balināšanas iekārtās, ieguldījumiem esošo balināšanas iekārtu pārveidē vai citām izmaiņām. Šajā jautājumā Apvienotā Karaliste ir apņēmusies visos gadījumos aprēķināt attiecināmās izmaksas, samazinot tās par salīdzinoša rādītāja ieguldījumu izmaksām (16). Komisija apzinās, ka atbilstīga salīdzinoša rādītāja noteikšana var ietvert tehniski sarežģītu izvērtējumu. Tomēr Apvienotās Karalistes iestādes ir apņēmušās Komisijai iesniegt ikgadēju ziņojumu, kurā ietvers aprakstu par katram atbalsta saņēmējām katrā reizē piemēroto salīdzinošo rādītāju. Komisija uzskata, ka Apvienotās Karalistes izteiktā apņemšanās ierobežo attiecināmās izmaksas līdz papildu ieguldījumu izmaksām, kas nepieciešamas vides aizsardzības mērķu sasniegšanai un kas visos gadījumos ņem vērā tādas pašas jaudas salīdzināmos ieguldījumus, kas nenodrošina tāda paša mēroga vides aizsardzību. Apvienotā Karaliste ir apņēmusies ievērot vides pamatnostādņu 76. punkta nosacījumus, kas paredz pienākumu paziņot par ikvienu atsevišķo atbalstu, kas pārsniedz 25 miljonus euro un ja atbalsts pārsniedz dotācijas bruto ekvivalentu 5 miljoni euro. Šīs apņemšanās rezultātā Komisija varēs pārbaudīt atsevišķo paziņojumu par lielām atbalsta summām attaisnoto izmaksu aprēķinus. |
7. SECINĀJUMS
|
(53) |
Uz paziņoto pasākumu attiecas Līguma 87. panta 1. punktā noteiktā valsts atbalsta definīcija, un Apvienotā Karaliste ir izpildījusi savu pienākumu paziņot par atbalstu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu. |
|
(54) |
Minētā atbalsta mērķis ir samazināt citu uzņēmumu radīto piesārņojumu, bet tas netieši neatbrīvo šos piesārņotājus no ES tiesību aktu uzliktajiem pienākumiem. Atbalsts attiecas uz ieguldījumiem, kas pārsniedz jaunākos sasniegumus, un tiek plānots, ka tas radīs patiesi labvēlīgu ietekmi uz vidi, jo tas saistīts ar materiāliem, kas citādi tiktu izmesti atkritumu izgāztuvē vai izlietoti videi mazāk draudzīgā veidā. Atbalsts ne tikai palielinās pieprasījumu pēc pārstrādājamiem materiāliem, bet arī palielinās šo materiālu vākumu. |
|
(55) |
Shēmas attiecināmās izmaksas tiks aprēķinātas saskaņā ar vides pamatnostādņu 37. punktu. |
|
(56) |
Saskaņā ar vides pamatnostādņu 76. punktu Apvienotā Karaliste paziņos Komisijai par ikvienu atsevišķu gadījumu, kad shēmas ietvaros tiks piešķirts ieguldījumu atbalsts, ja attiecināmās izmaksas pārsniedz 25 miljonus euro un ja atbalsts pārsniedz dotācijas bruto ekvivalentu 5 miljoni euro. |
|
(57) |
Tāpēc tiek secināts, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu atbilstoši EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Paziņotais valsts atbalsts WRAP drukājamā un rakstāmpapīra shēmas ietvaros, kuram Apvienotā Karaliste plāno izsludināt konkursu un kura maksimālais budžets ir 20 miljoni GBP (aptuveni 28,6 miljoni euro), un kurš būs spēkā līdz 2011. gada 31. martam, ir saderīgs ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
Pasākuma īstenošana ir attiecīgi saskaņota.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Apvienotajai Karalistei.
Briselē, 2007. gada 28. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Neelie KROES
(1) OV C 9, 14.1.2006., 6. lpp.
(2) http://www.paper.org.uk/info/reports/fact2006colour0707.pdf
(3) OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp.
(*1) Carré, B. & Magin, L. 7. zinātniskais forums par otrreizējo pārstrādi, 2004. gads.
(4) Mainīgā drukas tirgus izvērtējums un tā iespējamās sekas balināšanas nozarē. Pira International (http://www.piranet.com/).
(5) Digitālā druka: apsekojums par dažādām balināšanas iespējām. Carré, B., Magnin, L., & Ayala C. Centre Technique du Papier Grenoble.
(6) Eiropas apaļā galda diskusija “Digitālās drukas balināšana”. Minhene. 31.1.2007. Axel Fischer. INGEDE.
(7) Skatīt, piemēram, dokumentus, ko sagatavojusi Starptautiskā Balināšanas nozares asociācija (INGEDE). Daudzi no tiem pieejami vietnē http://www.ingede.com/ingindxe/publications.html
(8) CEPI, Īpašā statistika par pārstrādi, 2004. gads. 5. lpp., pieejama vietnē http://www.cepi.org/files/Sp%20Rec%202005-135002A.pdf
(9) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.
(10) OV L 102, 7.4.2004., 59. lpp., un N 412/05.
(11) OV L 314, 28.11.2003., 26. lpp., un OV L 53, 26.2.2005., 66. lpp. Šajos gadījumos izmantotie kritēriji ir apskatīti arī 2004. gada ikgadējā konkurences ziņojumā.
(12) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.
(13) CEPI, Īpašā statistika par pārstrādi, 2004. gads. 5. lpp., pieejama vietnē http://www.cepi.org/files/Sp%20Rec%202005-135002A.pdf; skatīt arī Komisijas lēmumu attiecībā uz Hamburger AG (C 72/01), 2002. gada 9. aprīlis, OV L 296, 20.10.2002., 50. lpp., un Kartogroup (N 184/2000), 2001. gada 18. jūlijs, OV C 5, 8.1.2002., 2. lpp.
(14) C73/2003 Stora Enso LangerBrugge, OV L 53, 26.2.2005., 66. lpp. Šajā gadījumā Komisija izdarīja secinājumu, ka rūpnīca, kas avīžu papīra ražošanai izmanto 100 % otrreizēji pārstrādātu avīžu papīru, nav jauninājums pastāvošajā ES sistēmā.
(15) C 73/2003 Stora Enso Langerbrugge, OV L 53, 26.2.2005., 66. lpp.
(16) Ja nepastāv noteikti standarti, attaisnotās izmaksas veido ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas augstāka līmeņa vides aizsardzības sasniegšanai nekā attiecīgie uzņēmumi sasniegtu, ja nebūtu pieejams vides atbalsts.