<TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI>3.Direktīvas 2011/92 11. pantā ir paredzēts:1.Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem:
- a)kuri ir pietiekami ieinteresēti; vai,
- b)ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums – kuru tiesības ir aizskartas;
ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kur[iem] attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
2.Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, darbības vai bezdarbību var apstrīdēt.3.Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi – nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai tiesas pieejamību [plašu iespēju vērsties tiesā]. Tālab šā panta 1. punkta a) apakšpunkta sakarā jebkuras 1. panta 2. punktā minētajām prasībām atbilstošas nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu. Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kas var tikt aizskartas, kā noteikts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā.4.Šā panta noteikumi neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un – ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība – tie neietekmē prasību pirms juridiskās pārskatīšanas procedūras [tiesu pārskatīšanas procedūras] piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā pārskatīšanas procedūrā [visus administratīvos tiesību aizsardzības līdzekļus].Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, laicīgām un ne pārmērīgi dārgām.5.Lai veicinātu šā panta noteikumu efektivitāti, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu pārskatīšanas procedūrām.
4.Direktīvas 2010/75 24. pantā ir noteikts:1.Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai sabiedrības daļai laikus tiek dotas reālas iespējas piedalīties šādās procedūrās:
- a)atļaujas piešķiršana jaunai iekārtai;
- b)atļaujas piešķiršana būtisku izmaiņu veikšanai;
- c)atļaujas piešķiršana vai atjaunināšana iekārtai, attiecībā uz kuru ierosināts piemērot 15. panta 4. punktu;
- d)atļaujas vai atļaujas nosacījumu atjaunināšana iekārtām saskaņā ar 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu.
[..]
2.Pēc lēmuma pieņemšanas par atļaujas piešķiršanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju, tostarp attiecībā uz a), b) un f) punktu – ar interneta starpniecību:
- a)lēmuma saturs, tostarp atļaujas kopija un atļaujas vēlāku atjauninājumu kopija;
- b)iemesli, kas ir šā lēmuma pamatā;
- c)to apspriežu rezultāti, kuras organizē[tas] pirms lēmuma pieņemšanas, un paskaidrojums par to, kā [tas ņemts] vērā minētajā lēmumā;
- d)LPTP atsauces dokumentu nosaukums, kas attiecas uz attiecīgo iekārtu vai darbību;
- e)tas, kā tika noteikti 14. pantā minētie atļaujas nosacījumi, tostarp tajos ietvertās emisiju robežvērtības, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto emisijas līmeni;
- f)ja atkāpi piešķir saskaņā ar 15. panta 4. punktu, šādas atkāpes konkrēt[ie] iemesl[i], pamatojoties uz šajā punktā noteiktajiem kritērijiem, un noteikt[ie] nosacījum[i].
3.Kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju, tostarp vismaz a) apakšpunktā minēto informāciju darot pieejamu arī ar interneta starpniecību:
- a)būtisko informāciju par pasākumiem, ko operators pēc darbību galīgas izbeigšanas veic saskaņā ar 22. pantu;
- b)emisiju monitoringa rezultātus, kuri ir kompetento iestāžu rīcībā un kuri vajadzīgi saskaņā ar atļaujas nosacījumiem.
4.Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 1. un 2. punktā.
5.Direktīvas 2010/75 25. pantā ir noteikts:1.Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā ar likumu izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, lai apstrīdētu tādu lēmumu, aktu vai nolaidību [darbības vai bezdarbību] pēc būtības vai to procesuālo likumību, uz kuru attiecas 24. pants, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:
- a)tie ir pietiekami ieinteresēti;
- b)to tiesības ir aizskartas, ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums.
2.Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, aktus vai nolaidību [darbības vai bezdarbību] var apstrīdēt.3.Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi – nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai tiesas pieejamību [plašu iespēju vērsties tiesā].Tālab 1. punkta a) apakšpunkta sakarā jebkuras valsts tiesību aktos visām noteiktajām prasībām atbilstošas un vides aizsardzību veicinošas nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu.Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā.4.Šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un – ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība – tas neietekmē prasību pirms juridiskās pārskatīšanas procedūras [tiesu pārskatīšanas procedūras] piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā pārskatīšanas procedūrā [visus administratīvos tiesību aizsardzības līdzekļus].Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, savlaicīgām un ne pārmērīgi dārgām.5.Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu izskatīšanas procedūrām.
6.Direktīvas 2011/92 11. pantā un Direktīvas 2010/75 25. pantā ir pārņemtas 1998. gada 25. jūnija Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.; turpmāk tekstā – Orhūsas konvencija)Orhūsas konvencijas 9. panta 2. punktā ir paredzēts:
Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka ieinteresētās sabiedrības pārstāvjiem,
- a)kuriem ir pamatota interese, vai arī
- b)kuri uzskata, ka noticis tiesību aizskārums, ja šādu priekšnosacījumu paredz attiecīgās Puses administratīvā procesa normas, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā un/vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā, lai – pamatojoties uz materiāliem vai procesuāliem aspektiem – apstrīdētu jebkura tāda lēmuma, darbības vai bezdarbības likumību, uz ko attiecas 6. panta noteikumi, ja šāda apstrīdēšana paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos, kā arī neskarot šā panta 3. punktu un citus attiecīgus šīs konvencijas noteikumus.
To, vai interese ir pamatota un vai ir noticis tiesību aizskārums, nosaka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un ar mērķi nodrošināt ieinteresētajai sabiedrībai plašas iespējas griezties tiesu iestādēs saistībā ar šīs konvencijas piemērošanu. [..]
Šā panta 2. punkta noteikumi neizslēdz iespēju pārskatīšanas nolūkā iepriekš griezties administratīvā iestādē, kā arī neiespaido prasību, ka pirms vēršanās tiesā ir jāizmanto visas administratīv[ā]s pārskatīšanas procedūras, ja šāda prasība paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos.
, 9. panta 2. punkta prasības.7.Orhūsas konvenciju Eiropas Kopiena parakstīja 1998. gada 25. jūnijā un ratificēja to 2005. gada 17. februārī. Orhūsas konvencijas 9. panta 2. punktā ir paredzēta tiesas vai citu procedūru pieejamība, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kuriem attiecas šīs konvencijas 6. panta noteikumi par sabiedrības līdzdalību.8.Lai Savienības tiesību aktus saskaņotu ar Orhūsas konvenciju, paredzot šo konvenciju vēlāk ratificēt no Kopienas puses, tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EKOV L 156, 17. lpp.
. Ar to tika grozīta, pirmkārt, Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumuOV L 175, 40. lpp.
, tajā iekļaujot 10.a pantu, un, otrkārt, Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroliOV L 257, 26. lpp.
, tajā iekļaujot 15.a pantu, lai saskaņotu šīs direktīvas ar Orhūsas konvencijas 9. panta 2. punktu.9.Direktīvas 2003/35 6. pantā tika paredzēts, ka dalībvalstīs jāstājas spēkā normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai, vēlākais, līdz 2005. gada 25. jūnijam izpildītu šīs direktīvas prasības.10.Direktīva 85/337 tika atcelta, grozīta un aizstāta ar Direktīvu 2011/92. Direktīva 96/61 tika atcelta, grozīta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroliOV L 24, 8. lpp.
, kas savukārt tika atcelta ar Direktīvu 2010/75. Tomēr iedarbības ziņā Direktīvas 2011/92 11. pantam un Direktīvas 2010/75 25. pantam ir tāds pats saturs kā Direktīvas 85/337 10.a pantam un Direktīvas 96/61 15.a pantam. Direktīvas 2011/92 11. panta un Direktīvas 2010/75 25. panta transponēšanas termiņš saglabājās 2005. gada 25. jūnijs.<TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI>11.Atbilstošie Administratīvo tiesu reglamenta (Verwaltungsgerichtsordnung, turpmāk tekstā – VwGO) noteikumi ir izklāstīti nākamajos punktos.12.VwGO 42. pantā ir paredzēts:1.Pieteikumu tiesā var iesniegt, lai panāktu administratīva akta atcelšanu vai noteiktu iestādei pienākumu izdot aktu, ko tā atteikusies vai atturējusies izdot.2.Ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi, pieteikums ir pieņemams, vienīgi ja pieteicējs pamato, ka konkrētais administratīvais akts vai atteikšanās vai atturēšanās izdot šādu aktu aizskar viņa tiesības.
13.VwGO 113. pantā ir noteikts:1.Ja administratīvais akts ir prettiesisks un tādējādi ir aizskartas pieteicēja tiesības, tiesa administratīvo aktu un varbūtējo lēmumu par iebildumiem atceļ. [..]
14.Konkrētajā gadījumā nozīmīgās Administratīvā procesa likuma (Verwaltungsverfahrensgesetz, turpmāk tekstā – VwVfG) normas ir izklāstītas nākamajos punktos:15.VwVfG 44. pants ir šāds:1.Administratīvais akts ir spēkā neesošs, ja tajā ir pieļauta sevišķi smaga kļūda un ja tā ir acīmredzama, saprātīgi izvērtējot visus vērā ņemamos apstākļus.2.Nepastāvot visiem 1. punktā minētajiem nosacījumiem, par spēkā neesošu ir uzskatāms administratīvais akts:
- 1)kas ir izdots rakstveidā vai elektroniski, bet kuru to izdevusī iestāde par tādu nav saprotami apzīmējusi;
- 2)kas saskaņā ar tiesību normām var tikt izdots vienīgi dokumenta veidā, bet kas neatbilst šai formālajai prasībai;
- 3)kuru iestāde ir izdevusi, pārsniedzot savu kompetenci, kas noteikta 3. panta 1. punkta pirmajā daļā, un ja tā nebija tiesīga šādi rīkoties;
- 4)kuru persona nevar izpildīt materiālu iemeslu dēļ;
- 5)kurā pieprasīts veikt prettiesisku rīcību, kas veido deliktu vai par ko pienākas naudas sods;
- 6)kas ir pretējs labiem tikumiem.
[..]
16.VwVfG 46. pantā ir noteikts:Prasīt atcelt administratīvu aktu, kura spēkā neesamība nav paredzēta 44. pantā, nevar tikai tādēļ, ka tas izdots, neievērojot procesuālos noteikumus, formas prasības vai [teritoriālo] jurisdikciju, ja ir acīmredzams, ka pārkāpums nav ietekmējis lēmuma pieņemšanu pēc būtības.
17.VwVfG 73. pantā ir paredzēts:1.Par projektu atbildīgajai personai plāns jāiesniedz attiecīgajai izvērtēšanas iestādei izvērtēšanas procedūras veikšanai. [..]2.Mēneša laikā pēc visa plāna saņemšanas attiecīgā izskatīšanas iestāde uzaicina iestādes, kuru kompetences jomas projekts skar, iesniegt savu viedokli un nodrošina, lai plāns tiktu nodots apspriešanai pašvaldībās, kuras tas ietekmēs.3.Pašvaldībām, kas minētas 2. punktā, trīs nedēļu laikā pēc plāna saņemšanas tas jānodod apspriešanai uz vienu mēnesi. Plānu var nenodot apspriešanai, ja ir zināms skarto personu loks un ja tām tiek dota iespēja iepazīties ar plānu saprātīgā laikā.[..]4.Divu nedēļu laikā pēc nodošanas apspriešanai termiņa beigām ikviena persona, kuras intereses skar projekts, rakstveidā vai ar ierakstu protokolā var izteikt iebildumus pret plānu pašvaldībā vai kompetentajā izskatīšanas iestādē. 3. punkta otrajā teikumā minētajā gadījumā kompetentā izskatīšanas iestāde nosaka termiņu iebildumu izteikšanai. Pēc iebildumu izteikšanai noteiktā termiņa beigām nav pieņemami nekādi iebildumi, kas nav balstīti uz īpašiem privāto tiesību pamatiem. Par tiem tiek ietverta norāde sabiedriskās apspriešanas ziņojumā vai paziņojumā par termiņu iebildumu iesniegšanai.[..]
18.2006. gada 7. decembra Likuma par prasību celšanu vides lietās (Umwelt-Rechtsbehelfsgesetz), kas pēdējo reizi grozīts ar 2013. gada 21. janvāra Likuma par papildu aizsardzības līdzekļiem vides lietās un citiem vides tiesību noteikumiem (Gesetz zur Änderung des Umwelt-Rechtsbehelfsgesetzes und anderer umweltrechtlicher Vorschriften, turpmāk tekstā – UmwRG) 1. pantu, 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir paredzēts, ka tas ir piemērojams pieteikumiem, kas iesniegti par lēmumiem Likuma par ietekmes uz vidi novērtējumu (Gesetz über die Umweltverträglichkeitsprüfung, turpmāk tekstā – UVPG) 2. panta 3. punkta izpratnē, kas attiecas uz to projektu tiesiskumu, kuriem saskaņā ar UVPG pastāv prasība veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.19.Būtiskās minētā likuma normas ir izklāstītas nākamajos punktos.20.UmwRG 2. pantā ir noteikts:1.Atzīta valsts vai ārvalsts apvienība var iesniegt pieteikumu atbilstoši [VwGO], lai pārsūdzētu lēmumu 1. panta 1. punkta pirmā teikuma izpratnē vai šāda lēmuma nepieņemšanu, neatkarīgi no tā, vai ir aizskartas tās tiesības, ja šī apvienība:
- 1)pamato, ka 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētais lēmums vai lēmuma neesamība ir pretrunā tiesību normām par vides aizsardzību un tam var būt nozīme lēmuma pieņemšanā;
- 2)pamato, ka 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētais lēmums vai lēmuma nepieņemšana to aizskar saistībā ar tās statūtos paredzēto vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, un
- 3)bija tiesīga piedalīties 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētajā procedūrā un tajā tā ir izteikusies pēc būtības atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām vai ja pretrunā spēkā esošajām tiesību normām tai nebija dota iespēja izteikties.
2.Apvienībai, kas nav atzīta [..], ir tiesības iesniegt pieteikumu saskaņā ar 1. punktu, vienīgi ja:
- 1)pieteikuma iesniegšanas brīdī tā atbilst akreditācijas nosacījumiem;
- 2)tā ir iesniegusi akreditēšanas lūgumu,
no tās neatkarīgu iemeslu dēļ vēl nav pieņemts lēmums par tās akreditēšanu.
[..]3.Ja apvienībai ir bijusi iespēja izteikties 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētajā procedūrā, pieteikuma tiesai ietvaros tai nav tiesību iesniegt nekādus iebildumus, uz kuriem tā nav atsaukusies vai uz kuriem tā nav atsaukusies saprātīgā laikā atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām, bet uz kuriem tai bija iespējams atsaukties 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētajā procedūrā.4.Ja 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētais lēmums nav ticis publiskots vai nav paziņots apvienībai atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām, iebildumi vai pieteikums ir jāiesniedz gada laikā no brīža, kad apvienība uzzināja par lēmumu vai kad tai par to būtu bijis jāuzzina. [..]5.Pieteikumi, kas iesniegti atbilstoši 1. punktam, ir atzīstami par pamatotiem,ja 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētais lēmums vai lēmuma nepieņemšana ir pretrunā tiesību normām par vides aizsardzību, kurām ir nozīme lēmuma pieņemšanā,pieteikumu par būvniecības iecerēm gadījumā – ciktāl būvniecības ieceres apsvērumi, kas pamato pienākumam [veikt ietekmes uz vidi novērtējumu] pakļauta projekta tiesiskumu, ir pretrunā tiesību normām par vides aizsardzībuun ja pārkāpums skar vides aizsardzības intereses, kas saskaņā ar apvienības statūtiem norādītas tās sasniedzamo mērķu skaitā. Attiecībā uz lēmumiem, kas paredzēti 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā, turklāt jāpastāv pienākumam veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.
21.UmwRG 4. pantā ir noteikts:1.Lūgt atcelt lēmumu par projekta atbilstību tiesību normām 1. panta 1. punkta pirmā teikuma pirmās daļas izpratnē var tad, ja atbilstoši [UVPG] noteikumiem:
vajadzīgais ietekmes uz vidi novērtējums vai
vajadzīgais sākotnējais izvērtējums konkrētajā gadījumā par nepieciešamību veikt ietekmes uz vidi novērtējumu
nav veikts un ja šis trūkums vēlāk nav novērsts. [..]
[..]
3.1. un 2. punktu pēc analoģijas piemēro attiecībā uz lietas dalībnieku tiesību aizsardzības līdzekļiem [VwGO] 61. panta 1. un 2. punkta izpratnē.
22.UmwRG 5. pants ir šāds:1.Šis likums ir piemērojams tādām procedūrām saskaņā ar iepriekš minētā 1. panta 1. punkta pirmo teikumu, kas ir uzsāktas vai bija jāuzsāk pēc 2005. gada 25. jūnija. Šā teikuma pirmā daļa nav piemērojama attiecībā uz 1. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētajiem lēmumiem, kas kļuvuši izpildāmi pirms 2006. gada 15. decembra.[..]3.Akreditācijas procedūras, kas jau ir uzsāktas saskaņā ar šo likumu, [Umweltbundesamt] [Federālā vides aģentūra] pabeidz, piemērojot tiesību normas, kas bija spēkā līdz 2010. gada 28. februārim.4.1. panta 1. punkta pirmā teikuma pirmajā daļā minētās lēmumu pieņemšanas procedūras, 1. panta 1. punkta pirmā teikuma otrajā daļā minētās atļauju izdošanas procedūras un 2. pantā minētās tiesu procedūras, kas bija izskatīšanā 2011. gada 12. maijā vai kas tika uzsāktas pēc šā datuma un vēl nebija kļuvušas izpildāmas 2013. gada 29. janvārī, tiek pabeigtas saskaņā ar šā likuma noteikumiem redakcijā, kas ir spēkā no 2013. gada 29. janvāra. Kā izņēmums no pirmā teikuma 4. panta 1. punkts ir piemērojams vienīgi tiesu procedūrām, kuras uzsāktas, sākot no 2013. gada 29. janvāra.