<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-148/19 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CJ0148</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:354">EU:C:2020:354</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20200507">7.5.2020</DATE>. – Lieta C‑148/19 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">BTB Holding Investments</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Duferco Participations Holding</HT>/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (septītā palāta)</P><P><DATE ISO="20200507">2020. gada 7. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Reģionālais atbalsts metalurģijas nozarei</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru ir atzīts, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>valsts atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Priekšrocība</KEYWORD><KEYWORD>Privātā komersanta kritērijs</KEYWORD><KEYWORD>Acīmredzama kļūda</KEYWORD><KEYWORD>Pierādīšanas pienākums</KEYWORD><KEYWORD>Pārbaudes tiesā robežas</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑148/19 P</P><P>par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2019. gada 19. februārī iesniedza</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">BTB Holding Investments SA</HT></HT>, Luksemburga (Luksemburga),</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Duferco Participations Holding SA</HT></HT>, Luksemburga,</P><P>ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">J.‑F. Bellis</HT>, <HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Luff</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Favart</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Q</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Declève</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocats</HT>,</P><PARTY.STATUS>apelācijas sūdzības iesniedzējas,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pārējie lietas dalībnieki:</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">V</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bottka</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Luengo</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja pirmajā instancē,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><INTERVENERS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Foreign Strategic Investments Holding</HT></HT> <HT TYPE="BOLD">(<HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT>)</HT>,</P><PARTY.STATUS>persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē,</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (septītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Dž. Švīrebs [<HT TYPE="ITALIC">P. G. Xuereb</HT>], tiesneši A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Arabadjiev</HT>] (referents) un A. Kumins [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kumin</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [<HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procedūru,</VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar savu apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">BTB Holding Investments SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">BTB</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Duferco Participations Holding SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">DPH</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20181211">2018. gada 11. decembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">BTB Holding Investments</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Duferco Participations Holding</HT>/Komisija (T‑100/17, nav publicēts, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:900">EU:T:2018:900</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru tā noraidījusi to prasību daļēji atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2016/2041 (2016. gada 20. janvāris) par valsts atbalstu SA.33926 2013/C (ex 2013/NN, 2011/CP), ko Beļģija sniegusi <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="314" PAGE.FIRST="22" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 314, 22. lpp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>strīdīgais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Tiesvedības priekšvēsturi Vispārējā tiesa ir izklāstījusi pārsūdzētā sprieduma 1.–21. punktā, un šīs tiesvedības vajadzībām to var rezumēt šādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerns ražo un pārdod tēraudu. Tas ir pārstāvēts piecdesmit valstīs visā pasaulē. Minētais koncerns 2009. gadā Eiropā savu darbību veica galvenokārt Beļģijā un Itālijā. Šis koncerns darbojās arī citviet, piemēram, Šveicē, Luksemburgā un Francijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerns 1997. gadā uzsāka darbību Beļģijā, kur līdz 2002. gadam iegādājās vairākas metalurģijas ražotnes. Pēc šīs iegādes darījumu virknes minētā koncerna trīs galvenās meitassabiedrības Beļģijā bija <HT TYPE="ITALIC">Duferco Clabecq</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Duferco La Louvière</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Carsid</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerna tirdzniecības darbība tika konsolidēta sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Duferco Industrial Investment</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/><HT TYPE="ITALIC">DII</HT><QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) ietvaros, kuras tiesību pārņēmēja ir <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerna priekšgalā atrodas koncerna valdošais uzņēmums <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT>, kas ir sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Bolmat Holding Ltd</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/><HT TYPE="ITALIC">Bolmat</HT><QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), kā arī sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Ultima Holding Ltd</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ultima Partners Ltd</HT> (turpmāk tekstā abas kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/><HT TYPE="ITALIC">Ultima</HT><QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) tiesību pārņēmēja; nupat minētās agrāk bija <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> mātessabiedrības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerns 2006. gadā iesaistījās stratēģiskā partnerībā ar Novoļipeckas koncernu Krievijā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/><HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncerns<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>). Ar šo partnerību bija paredzēts izmantot apstākli, ka <HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncerns bija pārstāvēts tērauda ražošanas piegādes ķēdes augšupējos posmos (izejvielu piegādē un pusfabrikātu ražošanā). Tā tika noformēta kā <HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncerna mātessabiedrības līdzdalība vienā no <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerna ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, proti, <HT TYPE="ITALIC">Steel Invest &amp; Finance</HT> <HT TYPE="ITALIC">(Luxembourg) SA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">SIF</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>). <HT TYPE="ITALIC">SIF</HT> aptvēra vairākus <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerna aktīvus, tostarp <HT TYPE="ITALIC">Duferco Clabecq</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Duferco La Louvière</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Carsid</HT>. 2006. gada beigās <HT TYPE="ITALIC">SIF</HT> ietvaros tika integrēts arī viens <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerna atzars ASV, proti, <HT TYPE="ITALIC">Duferco US Investment Corp</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/><HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT><QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) un tās meitassabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Duferco Farrell Corp</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/><HT TYPE="ITALIC">Farrell</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>). <DATE ISO="20061218">2006. gada 18. decembrī</DATE> tika apstiprināta vienošanās starp <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> un <HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncerniem, un <HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncerna mātessabiedrība iegādājās 50 % no <HT TYPE="ITALIC">SIF</HT> akcijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>2011. gada vasarā stratēģiskā partnerība starp <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncernu un <HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncernu tika izbeigta. Abi koncerni izmantoja <HT TYPE="ITALIC">SIF</HT> aktīvus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>2011. gada novembrī kādā beļģu dienas laikrakstā tika publicēta rakstu sērija, kurā bija teikts, ka Valonijas reģions (Beļģija) kopš 2003. gada bija piešķīris finansiālu atbalstu <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncernam, taču nebija par to informējis Eiropas Komisiju. Minētais laikraksts informēja, ka Valonijas reģions 2003. gada martā bija izveidojis jaunu finanšu pārvaldītājsabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Foreign Strategic Investments<?PAGE NO="3"?> Holding SA</HT> (<HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT>), kas bija <HT TYPE="ITALIC">Société wallonne de gestion et de participations</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Sogepa</HT>) meitassabiedrība, nolūkā ieguldīt minētā koncerna sabiedrībās ar juridisko adresi ārpus Beļģijas vai pat Eiropas Savienības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Pēc šīm publikācijām Komisija savā <DATE ISO="20111129">2011. gada 29. novembra</DATE> vēstulē lūdza Beļģijas Karalisti sniegt papildu informāciju par laikā no 2003. līdz 2011. gadam <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncernam piešķirtā Valonijas reģiona finansiālā atbalsta būtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131016">2013. gada 16. oktobra</DATE> vēstuli Komisija informēja Beļģijas Karalisti par savu lēmumu attiecībā uz šiem finansiālā atbalsta pasākumiem uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par minētajiem aplūkojamajiem pasākumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>No informācijas, ko Beļģijas Karaliste iesniedza Komisijai, izriet, ka laikā no 2003. līdz 2011. gadam <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> vairākkārt ir iesaistījusies, atbalstot <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncernu – kopumā 517 miljonu EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Pirmā šāda iesaistīšanās, saukta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>pirmais pasākums<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> jeb <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>pasākums Nr. 1<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, izpaudās tā, ka 2006. gadā <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> atsavināja savu 49,9 % līdzdalību sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT>, kas tai bija piederējusi kopš 2003. gada, to nododot <HT TYPE="ITALIC">DII</HT>. Šī līdzdalības atsavināšana notika laikā, kad norisinājās ievadsarunas par <HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncerna līdzdalības iegūšanu <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncernā, proti, caur <HT TYPE="ITALIC">SIF</HT>, un <HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncerns bija formulējis vēlmi, lai visas <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT> akcijas kontrolētu <HT TYPE="ITALIC">SIF</HT>. Līdz ar to un nolūkā izbeigt savu līdzdalību <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT> <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> <DATE ISO="20060614">2006. gada 14. jūnijā</DATE> vienojās ar <HT TYPE="ITALIC">DII</HT> par tai piederošo <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT> akciju pirkuma opciju, un šī opcija pēc tam tika nodota <HT TYPE="ITALIC">Ultima</HT>, kas to izmantoja un par 125,85 miljoniem ASV dolāru (USD) (apmēram 95 miljoni EUR) atpirka visu <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> līdzdalību sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerns <DATE ISO="20061212">2006. gada 12. decembrī</DATE> – tikai dažas dienas pirms savas stratēģiskās partnerības ar <HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncernu noformēšanas – bija iegādājies visu līdzdalību sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Otrā <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> iesaistīšanās, atbalstot <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncernu, saukta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>otrais pasākums<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> jeb <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>pasākums Nr. 2<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, izpaudās tā, ka <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> 2006. gadā atsavināja apmēram 25 % līdzdalību sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>, kas tai bija piederējusi kopš 2003. gada, to nododot <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerna iepriekšējai mātessabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Bolmat</HT>, kuras tiesību pārņēmēja ir <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT>. Šī līdzdalības atsavināšana izrietēja no <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> vēlmes izbeigt savu līdzdalību sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>. Tātad <DATE ISO="20060614">2006. gada 14. jūnijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> atsavināja visu savu līdzdalību sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>, par 105,42 miljoniem USD (apmēram 84 miljoni EUR) to nododot <HT TYPE="ITALIC">Bolmat</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Trešā šāda iesaistīšanās, saukta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>ceturtais pasākums<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> jeb <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>pasākums Nr. 4<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, būtībā izpaudās kā 100 miljonu EUR aizdevuma piešķiršana <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerna iepriekšējai mātessabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Ultima</HT>, kuras tiesību pārņēmēja ir <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT>, uz divu 2009. gada septembrī un decembrī parakstītu līgumu pamata. Šis aizdevums tika izsniegts divās daļās – 2009. gada septembrī pirmā daļa 30 miljonu EUR apmērā un 2009. gada decembrī otrā daļa 70 miljonu EUR apmērā. Aizdevumam piemērojamā likme tika noteikta kā 12 mēnešu <HT TYPE="ITALIC">EURIBOR</HT> likme plus 75 bāzespunkti, proti, šo līgumu noslēgšanas brīdī <FT TYPE="DECIMAL">–2,052</FT> %. Kā liecina Beļģijas Karalistes sniegtā informācija, faktiski izmantotā likme bija 2,04 % aizdevuma pirmās daļas izsniegšanas brīdī un 1,99 % otrās daļas izsniegšanas brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Duferco</HT> koncerna un <HT TYPE="ITALIC">NLMK</HT> koncerna stratēģiskās partnerības izbeigšanu 2011. gadā un atbilstoši tam, kā tie bija vienojušies, aizdevums pilnā apmērā un paredzētajā veidā tika atmaksāts <DATE ISO="20110630">2011. gada 30. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Komisija <DATE ISO="20160120">2016. gada 20. janvārī</DATE> pieņēma strīdīgo lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Vispirms – attiecībā uz pasākumu Nr. 1 Komisija atzina, ka apstākļos, kādos tika pārdota <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> līdzdalība sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT>, <HT TYPE="ITALIC">DII</HT> bija nostādīta izdevīgākā situācijā nekā tās konkurenti, jo neviens privātais ieguldītājs nebūtu piekritis pārdot savu līdzdalību <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT> ar tādiem pašiem noteikumiem, un ka šī priekšrocība bija uzskatāma par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Komisija atzina, ka <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> līdzdalība <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT> būtu bijusi jānovērtē 141,09 miljonu USD apmērā un ka, ņemot vērā atsavināšanu par 125,85 miljoniem USD, atbalsts <HT TYPE="ITALIC">DII</HT> ir sasniedzis 15,24 miljonus USD (apmēram 11,58 miljoni EUR).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Turpinājumā – attiecībā uz pasākumu Nr. 2 Komisija atzina, ka apstākļos, kādos tika pārdota <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> līdzdalība sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Bolmat</HT> bija nostādīta izdevīgākā situācijā nekā tās konkurenti, jo neviens privātais ieguldītājs nebūtu piekritis pārdot savu līdzdalību sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> ar tādiem pašiem noteikumiem, un ka šī priekšrocība bija uzskatāma par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Komisija atzina, ka <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> līdzdalība sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> būtu bijusi jānovērtē vismaz 131 miljona USD apmērā un ka, ņemot vērā atsavināšanu par 105,42 miljoniem USD, atbalsts <HT TYPE="ITALIC">Bolmat</HT> ir sasniedzis 25,58 miljonus USD (apmēram 20,36 miljoni EUR).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Visbeidzot – attiecībā uz pasākumu Nr. 4 Komisija atzina, ka apstākļos, kādos <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> bija piekritusi aizdevumam 100 miljonu EUR apmērā sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Ultima</HT>, nupat minētā bija nostādīta izdevīgākā situācijā nekā tās konkurenti, jo neviens privātais aizdevējs nebūtu piekritis tai piešķirt aizdevumu ar tādiem pašiem noteikumiem, un ka šī priekšrocība bija uzskatāma par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Tā norādīja, ka aizdevumam piemērojamā likme būtu bijusi jānosaka kā 12 mēnešu <HT TYPE="ITALIC">EURIBOR</HT> likme plus 220 bāzespunkti, proti, 3,502 %.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Ņemot vērā vienošanos par aizdevuma atmaksu 2011. gada jūnijā, Komisija, balstoties uz vienkāršotu diskontēšanas aprēķinu, atzina, ka ar šo aizdevumu saistītais atbalsts sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Ultima</HT> ir sasniedzis apmēram 2,08 miljonus EUR.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Strīdīgais lēmums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Strīdīgā lēmuma rezolutīvā daļa ir šāda:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><ARTICLE IDENTIFIER="001"><TI.ART><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1. pants</HT></TI.ART><ALINEA><P>Turpmāk minētie pasākumi, ko nelikumīgi īstenojusi Beļģija[s] [Karaliste], pārkāpjot [LESD] 108. panta 3. punktu, ir valsts atbalsts, kas ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>[<HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT>] daļas pārdošana [<HT TYPE="ITALIC">DII</HT>] par summu [..] <FT TYPE="NUMBER">11581700</FT> [EUR];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>[<HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>] daļas pārdošana [<HT TYPE="ITALIC">Bolmat</HT>] par summu [..] <FT TYPE="NUMBER">20362464</FT> [EUR];</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>aizdevums [<HT TYPE="ITALIC">Ultima</HT>] par summu [..] <FT TYPE="NUMBER">2082723</FT> [EUR] kā pamatsummu, ciktāl šim aizdevumam piemērotā procentu likme ir mazāka par 3,502 %;</TXT><P>[..].</P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="002"><TI.ART><HT TYPE="ITALIC">2. pants</HT></TI.ART><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA>Beļģija[s] [Karalistei] ir pienākums nodrošināt, lai tiešie saņēmēji vai to tiesību pārņēmēji atmaksā piešķirto nesaderīgo atbalstu, kas minēts 1. pantā.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></ARTICLE></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 14. februārī, <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> cēla prasību par strīdīgā lēmuma atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20170612">2017. gada 12. jūnijā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> lūdza atļaut tai iestāties lietā <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> prasījumu atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Minētās prasības pamatošanai <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> izmantoja astoņus pamatus. Trīs no šiem pamatiem attiecās uz pasākumu Nr. 1, trīs – uz pasākumu Nr. 2 un divi pēdējie – uz pasākumu Nr. 4.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Attiecībā uz pasākumu Nr. 1 ar pirmajiem diviem izvirzītajiem pamatiem būtībā tika apgalvots, ka apstākļi, kādos <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> atsavināja un nodeva <HT TYPE="ITALIC">DII</HT> savu līdzdalību <HT TYPE="ITALIC">Duferco US</HT>, neliecina par priekšrocības esamību. Ar trešo izvirzīto pamatu būtībā tika apgalvotas dažādas kļūdas saistībā ar aplūkojamā atbalsta apmēra noteikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Arī attiecībā uz pasākumu Nr. 2 ar pirmajiem diviem izvirzītajiem pamatiem būtībā tika apgalvots, ka apstākļi, kādos <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> atsavināja un nodeva <HT TYPE="ITALIC">Bolmat</HT> savu līdzdalību <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>, neliecina par priekšrocības esamību. Ar trešo izvirzīto pamatu būtībā tika apgalvotas dažādas kļūdas saistībā ar aplūkojamā atbalsta apmēra noteikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Attiecībā uz pasākumu Nr. 4 ar abiem izvirzītajiem pamatiem būtībā tika apgalvots, ka apstākļi, kādos <HT TYPE="ITALIC">FSIH</HT> piešķīra aizdevumu <HT TYPE="ITALIC">Ultima</HT>, neliecina par priekšrocības esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa ar pārsūdzēto spriedumu <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> prasību noraidīja.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi Tiesai</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, kā arī</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>primāri – noraidīt apelācijas sūdzību kā nepamatotu,</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti – noraidīt prasību par strīdīgā lēmuma atcelšanu un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Tiesā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzību</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka apelācijas sūdzība kopumā ir nepieņemama, tādēļ ka tā esot pārāk abstrakta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas, kā arī no Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 169. panta 2. punkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda sprieduma, kuru tiek lūgts atcelt, apstrīdētie elementi, kā arī juridiskie argumenti, ar ko šis prasījums tiek konkrēti pamatots (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130411">2013. gada 11. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mindo</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑652/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:229">EU:C:2013:229</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> ir skaidri izklāstījušas, kādēļ tās uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas. Šie divi uzņēmumi ir pietiekami precīzi norādījuši pārsūdzētā sprieduma punktus, kuros tie saskata tiesību kļūdas un kuru dēļ Vispārējā tiesa šajā lietā ir atzinusi, ka Komisija ir pareizi secinājusi valsts atbalsta esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Komisijas izvirzītā iebilde par nepieņemamību ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> apelācijas sūdzība ir pieņemama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas balstās uz vienu vienīgu pamatu, kas sastāv no divām daļām; ar pirmo tiek apgalvots, ka nav ievēroti noteikumi par pierādīšanas pienākumu, bet otra attiecas uz pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu un tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā pamata pirmo daļu</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ar vienīgā pamata pirmo daļu <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>, pirmām kārtām, apgalvo, ka ar frāzi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>lai konstatētu, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, vērtējot faktus, uz kuriem varētu balstīt strīdīgā lēmuma atcelšanu, prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu lēmumā ietvertā faktu vērtējuma ticamību<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, kas ietverta pārsūdzētā sprieduma 90. un 142. punktā, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu valsts atbalsta jomā. Uzsvērdama, ka prasītājām ir jāsniedz pietiekami pārliecinoši pierādījumi, lai atspēkotu strīdīgajā lēmumā izmantotā sarežģītā ekonomiskā faktu vērtējuma ticamību, Vispārējā tiesa esot apvērsusi pierādīšanas pienākumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šie uzņēmumi norāda, ka, pirmkārt, Vispārējā tiesa esot atzinusi Komisijas tiesības nepierādīt, kādēļ aplūkojamie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, un balstīt savu faktu vērtējumu uz vienkāršiem apgalvojumiem vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>ticamu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> informāciju, kuru patiesums tai neesot jāpierāda. Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieprasījusi, lai apelācijas sūdzības iesniedzējas pierādītu, ka aplūkojamie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Otrām kārtām, <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> uzskata, ka no pārsūdzētā sprieduma 90. un 142. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa netieši ir atzinusi – ja pēc Komisijas veiktas pārbaudes par attiecīgajiem pasākumiem joprojām pastāvētu šaubas, nupat minētā šīs šaubas varot izmantot sev labvēlīgi, jo tā savu vērtējumu var balstīt uz vienkārši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>ticamu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> informāciju, kuras patiesums tai neesot jāpierāda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Komisija šo <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> argumentāciju apstrīd.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru pasākuma kvalificēšana par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē ir atkarīga no visu šajā noteikumā paredzēto nosacījumu izpildes. Pirmkārt, ir jābūt valsts intervencei vai valsts līdzekļu izmantošanai. Otrkārt, šādi iejaucoties, ir jābūt iespējamībai, ka tiks iespaidota tirdzniecība starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to ir jāsniedz selektīva priekšrocība tā saņēmējam. Ceturtkārt, tai ir jārada konkurences izkropļojumi vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Arriva Italia</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑385/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1121">EU:C:2019:1121</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Ir jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru par valsts atbalstu tiek uzskatīti tādi iesaistīšanās pasākumi, kuri jebkādā to formā var tieši vai netieši piešķirt priekšrocības uzņēmumiem vai kuri ir jāuzskata par ekonomisku priekšrocību, kādu uzņēmums atbalsta saņēmējs nebūtu varējis iegūt parastos tirgus apstākļos (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">FIH Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FIH Erhvervsbank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑579/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:159">EU:C:2018:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tādēļ, ņemot vērā LESD 107. panta 1. punkta mērķi nodrošināt neizkropļotu konkurenci, arī starp valsts un privātiem uzņēmumiem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>atbalsta<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> jēdziens šīs normas izpratnē neietver pasākumu par labu uzņēmumam, izmantojot valsts līdzekļus, ja tas šādu pašu priekšrocību būtu varējis gūt apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus apstākļiem. Tātad šīs priekšrocības piešķiršanas apstākļu izvērtējums ir jāveic, piemērojot privātā tirgus dalībnieka principu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">FIH Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FIH Erhvervsbank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑579/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:159">EU:C:2018:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Turklāt privātā komersanta princips ir viens no faktoriem, kas Komisijai ir jāņem vērā, lai konstatētu atbalsta esamību, un tādējādi tas nav izņēmums, kas būtu piemērojams tikai pēc dalībvalsts lūguma, ja tiktu konstatēts, ka ir izpildīti valsts atbalsta jēdziena elementi, kas paredzēti LESD 107. panta 1. punktā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">FIH Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FIH Erhvervsbank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑579/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:159">EU:C:2018:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā kontekstā ir jāatgādina – Tiesa jau ir nospriedusi, ka Komisija nedrīkst pieņemt, ka uzņēmums ir guvis no valsts atbalsta izrietošu priekšrocību, pamatojoties vienīgi uz negatīvu pieņēmumu, kas sakņojas tādas informācijas trūkumā, kura ļautu izdarīt pretēju secinājumu, ja trūkst citu pierādījumu, kas ļautu pozitīvi pierādīt šādas priekšrocības esamību (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090917">2009. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">MTU Friedrichshafen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑520/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:557">EU:C:2009:557</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Tātad, ja Komisijai piemēro privātā komersanta principu, tai vismaz ir jānodrošina, ka tai pieejamā informācija, kaut arī tā būtu nepilnīga un fragmentāra, ir pietiekams pamats, lai secinātu, ka uzņēmums ir saņēmis no piešķirta valsts atbalsta izrietošu priekšrocību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090917">2009. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">MTU Friedrichshafen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑520/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:557">EU:C:2009:557</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Proti, Komisijai ir pienākums savus lēmumus pamatot ar zināmā mērā drošiem un saskanīgiem pierādījumiem, no kuriem ir iespējams secināt tās izdarītos slēdzienus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090917">2009. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">MTU Friedrichshafen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑520/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:557">EU:C:2009:557</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Turklāt, kā Vispārējā tiesa būtībā ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 82. punktā, Komisijai attiecīgo pasākumu izmeklēšanas procedūra ir jāveic rūpīgi un objektīvi, lai galīgā lēmuma, ar kuru tiek konstatēta atbalsta esamība un attiecīgā gadījumā – atbalsta nesaderība vai nelikumība, pieņemšanas brīdī tās rīcībā būtu cik vien iespējams vispilnīgākie un visticamākie pierādījumi (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100902">2010. gada 2. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scott</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑290/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:480">EU:C:2010:480</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140403">2014. gada 3. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Francija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑559/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:217">EU:C:2014:217</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā lietā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 81. punktā ir uzsvērusi, ka pierādīšanas pienākums attiecībā uz privātā komersanta kritērija piemērošanas nosacījumu izpildi gulstas uz Komisiju, vēl jo vairāk tad, ja strīdīgais lēmums ir balstīts nevis uz tādas informācijas neiesniegšanu, ko Komisija<?PAGE NO="8"?> pieprasījusi no attiecīgās dalībvalsts, bet uz konstatējumu, ka privātais komersants nebūtu tādā pašā veidā kā minētās dalībvalsts iestādes nonācis pie konstatējuma, ar ko var pieņemt, ka Komisijas rīcībā esot bijusi visa nozīmīgā informācija, kas nepieciešama tās lēmuma sagatavošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tādējādi pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>, no pārsūdzētā sprieduma neizriet, ka Vispārējā tiesa būtu atzinusi, ka Komisijai pietiek savu ekonomisko vērtējumu balstīt uz vienkāršiem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>ticamiem<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> apgalvojumiem, kuru patiesums tai neesot jāpierāda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> argumentāciju, ka pārsūdzētā sprieduma 90. un 142. punktā Vispārējā tiesa esot atzinusi, ka tām bija pienākums sniegt pierādījumus, lai pierādītu, ka aplūkojamie pasākumi nebija uzskatāmi par valsts atbalstu, ir konstatējams, ka šāda argumentācija ir izrietējusi no pārsūdzētā sprieduma kļūdainas interpretācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Proti, no pārsūdzētā sprieduma 90. un 142. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa būtībā atzīst, ka tad, ja Komisija ir izmantojusi privātā komersanta kritēriju, ir veikusi savu izvērtējumu un savā lēmumā ir nonākusi pie konstatējuma, ka attiecīgie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, prasītājai ir jāpierāda acīmredzama kļūda Komisijas veiktajā faktu vērtējumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tomēr šis apsvērums tikai izriet no Tiesas pastāvīgajā judikatūrā nostiprinātā principa, ka pārbaude, kuru Savienības tiesas veic attiecībā uz Komisijas sniegto vērtējumu par sarežģītiem ekonomiskiem faktiem, aprobežojas vienīgi ar to, vai ir ievērotas procesuālās normas un izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, vai fakti ir pēc būtības precīzi, kā arī vai nepastāv acīmredzama kļūda vērtējumā vai pilnvaru nepareiza izmantošana (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100902">2010. gada 2. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scott</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑290/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:480">EU:C:2010:480</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0066">66.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Ņemot vērā Komisijas plašo rīcības brīvību saistībā ar privātā komersanta kritērija piemērošanu, Vispārējā tiesa pamatoti ir ierobežojusi savu pārbaudi ar pārliecināšanos par to, ka Komisijas argumentācijā nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ja tā ir izmantojusi privātā komersanta kritēriju, lai konstatētu, ka attiecīgie pasākumi bija uzskatāmi par valsts atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Kā Vispārējā tiesa pamatoti ir atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 87. punktā, tiesas pārbaude attiecībā uz jautājumu, vai pasākums ietilpst LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomā, ir ierobežota, ja Komisijas sniegtajam vērtējumam ir tehnisks vai sarežģīts raksturs (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161130">2016. gada 30. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija un <HT TYPE="ITALIC">Orange</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑486/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:912">EU:C:2016:912</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 88. punktā pareizi ir atgādinājusi, ka tad, kad, pārbaudot, vai pasākums ietilpst LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomā, Komisijai ir jāpiemēro privātā komersanta kritērijs, šī kritērija piemērošana vispārīgi nozīmē, ka Komisijai ir jāveic sarežģīts ekonomisks vērtējums (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161130">2016. gada 30. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Francija un <HT TYPE="ITALIC">Orange</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑486/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:912">EU:C:2016:912</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Kā izriet no pastāvīgās judikatūras, Komisijas veikta pārbaude par to, vai attiecīgie pasākumi var tikt atzīti par valsts atbalstu tādēļ, ka valsts iestādes nav rīkojušās tā, kā būtu rīkojies privātais komersants, ir saistīta ar sarežģītu ekonomisko vērtējumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170920">2017. gada 20. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Frucona Košice</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:706">EU:C:2017:706</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 89. un 141. punktā Vispārējā tiesa pamatoti ir piebildusi, ka tai ar savu ekonomisko vērtējumu nav jāaizstāj tā lēmuma pieņēmēja vērtējums, kura tiesiskumu tai ir lūgts pārbaudīt (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170920">2017. gada 20. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Frucona Košice</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑300/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:706">EU:C:2017:706</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Tādējādi Vispārējā tiesa ir veikusi strīdīgā lēmuma pārbaudi, pilnā mērā ievērojot principus un kritērijus, kas atgādināti šā sprieduma 56. un 58.–61. punktā minētajā judikatūrā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir konstatējams, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 90. un 142. punktā atzīdama, ka <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> bija pienākums pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi tādu acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, kas attaisnotu strīdīgā lēmuma atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka vienīgā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par vienīgā pamata otro daļu</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Ar vienīgā pamata otro daļu <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> apgalvo, ka, pārsūdzētā sprieduma 90. un 142. punktā izmantodama frāzi, kas atgādināta šā sprieduma 40. punktā, Vispārējā tiesa nav ievērojusi pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu un tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Šie uzņēmumi uzskata, ka šis princips liecina par pienākumu dot katrai pusei saprātīgu iespēju paust savu nostāju, tajā skaitā savus pierādījumus, apstākļos, kuri to nenostāda situācijā, kas kopumā būtu nelabvēlīgāka par otras puses situāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Taču Vispārējā tiesa, šajā lietā uzskatīdama, ka <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> bija pienākums sniegt pietiekamus pierādījumus, lai atspēkotu Komisijas izmantotā aplūkojamo pasākumu vērtējuma ticamību, minēto principu neesot ievērojusi un esot nostādījusi Komisiju privileģētā situācijā – salīdzinājumā ar minētajiem uzņēmumiem. Proti, gadījumā, kad Komisija un apelācijas sūdzības iesniedzējas sniedz pretrunīgus, tomēr, katru atsevišķi skatot, ticamus faktu vērtējumus, Komisijas paskaidrojumi automātiski tika atzīti par svarīgākiem nekā apelācijas sūdzības iesniedzēju sniegtie paskaidrojumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieprasījusi, lai tās sniegtu pierādījumus, kuri būtu pārliecinošāki nekā pierādījumi, uz kuriem Komisija bija balstījusi savu faktu vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Šāda pierādīšanas pienākuma pārdale esot pretrunā judikatūrai, proti, <DATE ISO="19840328">1984. gada 28. marta</DATE> spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Compagnie royale asturienne des mines</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Rheinzink</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>29/83 un 30/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:130">EU:C:1984:130</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <DATE ISO="19930331">1993. gada 31. marta</DATE> spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ahlström Osakeyhtiö</HT>°u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑89/85, C‑104/85, C‑114/85, C‑116/85, C‑117/85 un no C‑125/85 līdz C‑129/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:120">EU:C:1993:120</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0126">126.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0127">127.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kuros teikts, ka tad, ja Komisija, pamatojoties uz pieņēmumu, ka konstatētie fakti nevar būt izskaidrojami citādi kā vien ar to, ka pastāv pret konkurenci vērsta rīcība, konstatē konkurences tiesību normu pārkāpumu, Savienības tiesai attiecīgais lēmums ir jāatceļ, ja attiecīgie uzņēmumi izvirza argumentāciju, kas sniedz Komisijas konstatēto faktu atšķirīgu skaidrojumu un kas tādējādi ļauj faktu izskaidrojumu, kuru Komisija izmantojusi, lai izdarītu secinājumu par pārkāpuma esamību, aizstāt ar citu ticamu izskaidrojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Komisija šo <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> argumentāciju apstrīd.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Attiecībā uz pierādījumu līmeni, kas nepieciešams, lai pierādītu acīmredzamu kļūdu privātā komersanta principa piemērošanā, vispirms ir jānorāda, ka no frāzes, ko Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētā sprieduma 90. un 142. punktā, izriet, ka tā apelācijas sūdzības iesniedzējām ir pieprasījusi pierādīt pietiekami nopietnas kļūdas esamību, lai liktu apšaubīt Komisijas veikto sarežģīto ekonomisko vērtējumu. Turpretī no tā neizriet nedz tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzējām būtu bijis jāpierāda valsts atbalsta neesamība, nedz tas, ka Komisija būtu varējusi balstīties uz vienkāršiem, ticamiem apgalvojumiem, lai pierādītu valsts atbalsta esamību, nedz tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzējām bija pilnā mērā jāatspēko Komisijas sagatavotais ekonomiskais vērtējums.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Tomēr, kā pamatoti uzskata Vispārējā tiesa, acīmredzamu kļūdu iespējams pierādīt, balstoties uz pierādījumiem, kas atspēko Komisijas lēmumā izmantotā faktu vērtējuma ticamību. Savukārt pamats, ar ko tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas, ir jānoraida, ja neatkarīgi no prasītāju iesniegtās informācijas nešķiet, ka apšaubītajā vērtējumā būtu pieļauta šāda kļūda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Tātad iespēja apšaubīt tā faktu vērtējuma ticamību, ko Komisija izmantojusi savā lēmumā, ir radīta par labu prasītājām, un – pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT>, – frāze, ko Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētajā spriedumā, nekādā ziņā neliecina par to, ka šajā lietā apelācijas sūdzības iesniedzējām būtu bijis pienākums sniegt pierādījumus, kuri būtu pārliecinošāki nekā pierādījumi, uz kuriem Komisija balstījusi tās veikto faktu vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 121., 124., 127., 180., 221., 248., 253., 276. un 285. punktā ir vērtējusi, vai <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> apgalvojumi ir pietiekami, lai atspēkotu to faktu vērtējumu ticamību, kurus Komisija izmantojusi strīdīgajā lēmumā, un ir atzinusi, ka tas tā nav.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> argumentāciju, kas ietver atsauci uz <DATE ISO="19840328">1984. gada 28. marta</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Compagnie royale asturienne des mines</HT> un Rheinzink/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>29/83 un 30/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:130">EU:C:1984:130</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <DATE ISO="19930331">1993. gada 31. marta</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ahlström Osakeyhtiö</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑89/85, C‑104/85, C‑114/85, C‑116/85, C‑117/85 un no C‑125/85 līdz C‑129/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:120">EU:C:1993:120</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0126">126.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0127">127.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), pietiek norādīt, ka tad, ja Komisija piemēro privātā komersanta principu, tā nebalstās uz pieņēmumu, ka konstatētos faktus nevar izskaidrot citādi kā vien ar pretkonkurences rīcību, bet principā veic sarežģītu ekonomisku vērtējumu, lai konstatētu, vai konkrētais uzņēmums ir guvis priekšrocību, kas uzskatāma par valsts atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir konstatējams, ka šajā lietā nav tā, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 90. un 142. punktā atzīdama, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>lai konstatētu, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, vērtējot faktus, uz kuriem varētu balstīt strīdīgā lēmuma atcelšanu, prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu lēmumā ietvertā faktu vērtējuma ticamību<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, nebūtu ievērojusi pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu vai tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, vienīgā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>No tā izriet, ka apelācijas sūdzība kopumā ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Saskaņā ar Reglamenta 137. pantu, kas, pamatojoties uz šā reglamenta 184. panta 1. punktu, ir piemērojams arī apelācijas tiesvedībā, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver spriedumā par tiesvedības izbeigšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētā reglamenta 138. panta 1. punktu, kas, pamatojoties uz šā reglamenta 184. panta 1. punktu, ir piemērojams arī apelācijas tiesvedībā, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest <HT TYPE="ITALIC">BTB</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DPH</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tām šis spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež tām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācijas sūdzību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">BTB Holding Investments SA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Duferco Participations Holding SA</HT> atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><?PAGE NO="11"?><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>