–

Eiropas Komisijas vārdā – J. Vondung un I. Zaloguin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 65, 1. lpp.), 8. un 9. panta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts kriminālprocesā, kurš uzsākts pret IR par darbībām, kas var veidot noziedzīgus nodarījumus nodokļu jomā, par kuriem soda ar brīvības atņemšanu.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

3

Direktīvas 2016/343 33., 35.–39., 47. un 48. apsvērumā ir noteikts:

4

Šīs direktīvas 1. pantā “Priekšmets” ir noteikts:

5

Minētās direktīvas 8. pantā “Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā” ir paredzēts:

6

Šīs direktīvas 9. pants “Tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna” ir formulēts šādi:

Bulgārijas tiesības

7

Nakazatelno‑protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss; 2005. gada 28. oktobra DV Nr. 86) redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “NPK”), 94. panta 1. un 3. punktā ir noteikts:

8

NPK 219. panta 3. punkta 3. apakšpunktā ir paredzēts

9

Saskaņā ar NPK 246. panta 1. punktu:

10

NPK 247.c panta 1. punktā ir noteikts:

11

NPK 269. pantā ir paredzēts:

12

Saskaņā ar NPK 423. panta 1. punktu:

Pamatlietas tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

13

2016. gadā IR tika vainots par to, ka viņš organizētas grupas sastāvā ir piedalījies noziedzīgā organizācijā, lai izdarītu noziedzīgus nodarījumus nodokļu jomā, par kuriem paredzēts brīvības atņemšanas sods.

14

2016. gada 19. aprīlī IR par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika paziņots apsūdzības rīkojums, kas izdots, piemērojot NPK 219. pantu.

15

Pēc šīs apsūdzības celšanas, kas notika izmeklēšanas ietvaros, IR izmantoja viņa pilnvarota advokāta pakalpojumus un norādīja adresi, kurā viņu varētu sazināties.

16

2016. gada 8. jūnijā izmeklēšana tika pabeigta un lieta tika nodota prokuroram.

17

2016. gada 9. decembrī prokurors sagatavoja apsūdzības rakstu, pamatojoties uz NPK 246. pantu, un lietu attiecībā uz IR nodeva Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa, Bulgārija).

18

Lai gan Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) mēģināja personiski izsaukt IR, lai viņš ierastos uz tiesas sēdi, IR nevarēja atrast ne viņa norādītajā adresē, ne citur. Šādos apstākļos nevarēja tikt veiktas NPK 247.c panta 1. punktā paredzētās darbības, tostarp NPK 246. pantā paredzētā apsūdzības raksta kopijas nodošana IR.

19

IR aizstāvībai tiesa izraudzījās advokātu. Tomēr šim advokātam neizdevās ar viņu sazināties, un advokāts atteicās viņu aizstāvēt. Arī citi advokāti, kurus vēlāk tiesa izraudzījās aizstāvībai, nevarēja sazināties ar IR.

20

Tā kā izrādījās, ka apsūdzības rakstā ir pieļauts pārkāpums, šis raksts tika atzīts par spēkā neesošu un līdz ar to process tika izbeigts. Pēc tam, piemērojot NPK 246. pantu, tika sagatavots jauns apsūdzības raksts un tika uzsākts jauns process. Saistībā ar šo IR atkal tika meklēts, tostarp ar viņa ģimenes locekļu, agrāko darba devēju un mobilā telefona operatoru palīdzību, taču atkal nevarēja noteikt viņa atrašanās vietu.

21

Tāpēc ar 2020. gada 27. oktobra lēmumu Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

22

Saistībā ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tika pasludināts 2022. gada 19. maija spriedums Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, EU:C:2022:401), kura rezolutīvā daļa formulēta šādi:

23

Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija), kas pēc Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) likvidēšanas pārņēma attiecībā uz IR uzsākto kriminālprocesu un kas tādējādi ir iesniedzējtiesa, konstatēja, ka pēc 2022. gada 19. maija sprieduma Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, EU:C:2022:401) pasludināšanas Bulgārijas judikatūra attiecībā uz NPK 423. pantu aizvien ir nemainīga. It īpaši Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija), kurai ir ekskluzīva kompetence izskatīt pieteikumus par lietas izskatīšanu no jauna, turpinot piemērot NPK 423. pantu tādējādi, ka ikvienai personai, kas aizbēgusi pēc NPK 219. pantā paredzētā lēmuma par apsūdzību saņemšanas aizmuguriskas notiesāšanas gadījumā ir liegtas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna.

24

Iesniedzējtiesa no tā secina, ka IR aizmuguriskas notiesāšanas gadījumā viņa iespējamais turpmākais lūgums par lietas izskatīšanu no jauna būtu lemts neveiksmei.

25

Taču šīs tiesas ieskatā IR saskaņā ar viņa pamattiesībām uz taisnīgu tiesas procesu, kas atzītas Hartas 47. pantā un atspoguļotas Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punktā un 9. pantā, būtu jābūt tiesībām uz jaunu lietas izskatīšanu tiesā.

26

Šajā ziņā minētā tiesa vērš uzmanību uz faktu, ka rīkojums par saukšanu pie kriminālatbildības, ko IR personīgi saņēma 2016. gada 19. aprīlī, ietilpa izmeklēšanas posmā, kas notiek pirms lietas nodošanas prokuroram. Šajā apsūdzības rakstā esot ietverts tikai īss faktisko un tiesisko apstākļu izklāsts, lai informētu aizdomās turēto, ka viņš tiek vainots konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un dotu viņam iespēju šajā ziņā sniegt paskaidrojumus.

27

Iesniedzējtiesa uzsver, ka brīdī, kad attiecīgā persona saņem sākotnējo apsūdzības rakstu, visi apsūdzošie un attaisnojošie pierādījumi vēl nav zināmi. Izmeklēšanas laikā nav zināms arī prokurora lēmums sagatavot NPK 246. pantā minēto apsūdzības rakstu un tādējādi nodot lietu kompetentajai tiesai.

28

Tātad tikai brīdī, kad attiecīgā persona saņem atbilstoši NPK 246. pantam sagatavotu apsūdzības rakstu, tā pirmoreiz saprot, ka notiks lietas izskatīšana tiesā. Tikai šajā stadijā šī persona tiekot informēta arī par iespēju, ka lieta varētu tikt izskatīta bez viņas klātbūtnes.

29

Iesniedzējtiesa uzskata, ka ne NPK 423. panta 1. punkts, ne Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) judikatūra par šo tiesību normu nav saderīga ar Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punktu un 9. pantu, jo ar tiem personām, attiecībā uz kurām notikusi aizmuguriska lietas izskatīšana tiesā, tiek liegtas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, lai gan nav īstenojušies šīs direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

30

Šādos apstākļos iesniedzējtiesa, pirms tiek sākta IR aizmuguriska notiesāšana, vēlas saņemt papildu precizējumus no Tiesas par tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna piemērojamību personām. Ja no šiem precizējumiem patiešām izrietētu, ka NPK 423. panta 1. punkts ir pretrunā Savienības tiesībām, būtu arī jānosaka, vai iesniedzējtiesa var atteikties vai tai pat ir jāatsakās lemt aizmuguriskā tiesvedībā pret IR, lai nepieļautu to, ka vēlāk tiek pārkāptas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu.

31

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka tās rīcībā ir droša informācija, no kuras izriet, ka Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) esot atteikusies atzīt IR tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna. Šī informācija esot saistīta ar faktu, ka šī augstākā tiesa pēc 2022. gada 19. maija sprieduma Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, EU:C:2022:401) nav pielāgojusi savu judikatūru un pastāvīgi atsakās ņemt vērā Direktīvu 2016/343.

32

Šādos apstākļos Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

33

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2016/343 8. un 9. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru personai, kas aizbēgusi pēc kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā pret viņu vērstā apsūdzības raksta saņemšanas – un tādējādi tas liedz iestādēm viņu personiski informēt par galīgo apsūdzības rakstu, kā arī par lietas izskatīšanas tiesā laiku un vietu – un ko šajā tiesvedībā aizstāv tiesas izraudzīts advokāts, kuram nav saziņas ar viņu, un kas šādos apstākļos ir notiesāta aizmuguriski, nav tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna, ja viņa tiek atrasta un apcietināta soda izpildei.

34

Jāatgādina, ka Direktīva 2016/343 atbilstoši tās 1. pantam paredz kopējus minimālos noteikumus, kas attiecas uz konkrētiem kriminālprocesa aspektiem, tostarp “tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā”. Kā nepārprotami liecina šīs direktīvas 33. apsvēruma formulējums, šīs tiesības ir neatņemama pamattiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa (spriedums, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana), C‑569/20, EU:C:2022:401, 25. punkts).

35

Tomēr atbilstoši Direktīvas 2016/343 8. pantam dalībvalstis ar zināmiem nosacījumiem var paredzēt aizmugurisku lietas izskatīšanu, ņemot vērā, ka tad, ja šāda lietas izskatīšana notiek, lai gan nav izpildīti šīs direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, attiecīgajai personai saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punktu un 9. pantu, kuriem ir tieša iedarbība, ir tiesības uz “lietas izskatīšanu tiesā no jauna vai uz citu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš dod iespēju no jauna noskaidrot lietas faktus [..] un kura rezultātā sākotnējo nolēmumu varētu atcelt” (turpmāk tekstā – “tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna”) (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana), C‑569/20, EU:C:2022:401, 26.–28. punkts).

36

No tā izriet, ka aizmuguriski notiesātai personai tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir izpildīti Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā minētie nosacījumi (spriedums, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana), C‑569/20, EU:C:2022:401, 31. punkts).

37

Tātad, ja attiecīgā persona laikus nav tikusi informēta par lietas izskatīšanu tiesā vai ja, lai gan šī persona ir tikusi informēta par lietas izskatīšanu tiesā, tā nav tikusi informēta par neierašanās sekām un viņu arī nav pārstāvējis šajā tiesvedībā pilnvarots advokāts, minētajai personai, sākot no brīža, kad tā ir uzzinājusi par aizmuguriski pieņemto nolēmumu, principā ir tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna. Tādējādi Direktīva 2016/343 nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru šīs tiesības tiek liegtas tikai tādēļ, ka attiecīgā persona ir aizbēgusi un iestādēm nav izdevies viņu atrast (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana), C‑569/20, EU:C:2022:401, 41.–47. punkts).

38

Kā izriet no šīs direktīvas 38. apsvēruma, lai noteiktu, vai attiecīgā persona ir tikusi informēta par savas lietas izskatīšanu tiesā, īpaša uzmanība jāpievērš, pirmkārt, rūpībai, ar kādu publiskās iestādes centušās informēt attiecīgo personu par šīs lietas izskatīšanu tiesā, un, otrkārt, rūpībai, ar kādu šī persona centusies saņemt ar to saistīto informāciju. Līdz ar to ir jāuzskata, ka minētajai personai nav tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna, ja no precīzām un objektīvām norādēm izriet, ka šī persona, lai gan tā oficiāli ir tikusi informēta par to, ka viņa tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un tādējādi, zinot, ka attiecībā uz viņu lieta tiks izskatīta tiesā, apzināti cenšas izvairīties no oficiālas informācijas saņemšanas par šīs lietas izskatīšanas tiesā laiku un vietu. Šādas precīzas un objektīvas norādes var tikt konstatētas, piemēram, tad, kad minētā persona valsts kompetentajām krimināllietu iestādēm brīvprātīgi ir darījusi zināmu kļūdainu adresi vai vairs neuzturas adresē, kuru viņa darījusi zināmu (spriedums, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana), C‑569/20, EU:C:2022:401, 48.–50. punkts).

39

Izskatāmajā lietā, ja tiek konstatēts, ka galīgais apsūdzības raksts, kas sagatavots, pamatojoties uz NPK 246. pantu, kā arī dokuments, kurā norādīts paredzētās lietas izskatīšanas tiesā datums un vieta, ir nosūtīti un faktiski nogādāti adresē, ko IR bija paziņojis par izmeklēšanu atbildīgajām iestādēm pēc NPK 219. pantā paredzētā sākotnējā apsūdzības raksta saņemšanas, šādi apstākļi – ja galīgā apsūdzības akta saturs attiecībā uz pārmestajiem faktiem un to juridisko kvalifikāciju atbilst sākotnējā apsūdzības raksta saturam – varētu būt precīzas un objektīvas norādes, kas ļauj uzskatīt, ka IR, būdams informēts par viņam celto apsūdzību un attiecīgi būdams pietiekami informēts, lai zinātu, ka attiecībā uz viņu tiks organizēts tiesas process, dodoties projām no adreses, kuru tas bija paziņojis kompetentajām iestādēm, lai izvairītos no tiesas sēdes, ir traucējis šīm iestādēm viņu oficiāli informēt par lietas izskatīšanu tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana), C‑569/20, EU:C:2022:401, 58. punkts).

40

Šo secinājumu neatspēko tas, ka kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā vēl nav droši zināms, ka pēc sākotnējā apsūdzības raksta, ar kuru attiecīgā persona ir iepazinusies, tiks sagatavots galīgais apsūdzības raksts un tātad lieta tiks izskatīta tiesā. Proti, pirmkārt, no paša Direktīvas 2016/343 8. un 9. panta formulējuma izriet, ka šajos pantos paredzētie kopējie minimālie noteikumi ir piemērojami gan “aizdomās turētajiem”, gan “apsūdzētajiem”. Tādēļ šīs normas attiecas uz personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, pat ja tās vēl nav formāli apsūdzētas.

41

Otrkārt, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kura, kā tas izriet no Direktīvas 2016/343 47. un 48. apsvēruma, ir jāņem vērā tās interpretācijā, lai secinātu, ka attiecīgā persona aizbēgot apzināti ir izvairījusies no tiesas sēdes, lai gan tās rīcībā ir informācija, kas tai ļauj zināt, ka attiecībā uz viņu tiks organizēta tiesas sēde, pietiek ar to, ka no izskatāmās lietas apstākļiem izriet, ka attiecīgā persona ir aizbēgusi pēc tam, kad sapratusi, ka tās lieta, ļoti iespējams, tiks nodota tiesai (ECT spriedums, 2017. gada 26. janvāris, Lena Atanasova pret Bulgāriju, CE:ECHR:2017:0126JUD005200907, 48. punkts).

42

Līdz ar to šādos apstākļos dalībvalstīm ir atļauts uzskatīt: tas, ka kompetentās iestādes laikus nosūtījušas oficiālu dokumentu, kurā norādīts tiesas sēdes datums un vieta, uz adresi, kuru attiecīgā persona šīm iestādēm paziņojusi lietas izmeklēšanas laikā, un ir sniegts pierādījums, ka šis dokuments patiešām ir nogādāts uz šo adresi, ir pielīdzināms aizbēgušās personas informēšanai attiecībā uz tiesas datumu un vietu atbilstoši Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktam. Tomēr tas tā var būt tikai ar nosacījumu, ka minētās iestādes ir veltījušas saprātīgas pūles, lai atrastu šo personu un personiski to uzaicinātu [uz tiesas sēdi] vai, izmantojot citus līdzekļus, to oficiāli informētu par tiesas sēdes datumu un vietu, kā paredzēts šīs direktīvas 36. apsvērumā. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka attiecīgā persona ir informēta par minētās lietas izskatīšanu un ir brīvprātīgi un nepārprotami atteikusies izmantot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana), C‑569/20, EU:C:2022:401, 48. punkts).

43

Turklāt jāprecizē, ka pat tad, kad attiecīgā persona ir uzskatāma par informētu par lietas izskatīšanu tiesā un brīvprātīgi un acīmredzami ir atteikusies īstenot savas tiesības klātienē tajā piedalīties, lai būtu īstenojušies Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, vēl ir nepieciešams, lai attiecīgā persona atbilstoši 8. panta 2. punkta a) apakšpunktam laikus būtu informēta par neierašanās sekām vai to atbilstoši minētā 8. panta 2. punkta b) apakšpunktam būtu pārstāvējis pilnvarots advokāts.

44

Šajā gadījumā – ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa to pārbauda, – šķiet, ka NPK 423. panta 1. punkta iedarbība ir tāda, ka tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna tiek liegtas personām, kuras aizbēgušas pēc sākotnējā apsūdzības raksta saņemšanas, kas sagatavots saskaņā ar NPK 219. pantu, un 423. panta 1. punktā nav prasīts, lai tiktu pārbaudīts, pirmkārt, vai, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, it īpaši šī sprieduma 39. un 42. punktā minētos, var uzskatīt, ka kompetentās iestādes attiecīgo personu ir informējušas par lietas izskatīšanu tiesā, un, otrkārt, ja šīs iestādes viņu ir informējušas par neierašanās sekām, vai šajā tiesvedībā viņu ir pārstāvējis pilnvarots advokāts.

45

Valsts tiesām ir jāpārbauda, vai NPK 423. panta 1. punkts tomēr var tikt interpretēts tādējādi, ka tas ļauj tajā paredzēto izslēgšanu no tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna attiecināt tikai uz gadījumiem, kad ir īstenojušies visi Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi. Ja nav iespējams veikt tādu Bulgārijas tiesību aktu interpretāciju, kas atbilstu Savienības tiesību prasībām, un ja, kā atgādināts šī sprieduma 35. punktā, šīs direktīvas 8. panta 4. punktam un 9. pantam ir tieša iedarbība, šīm tiesām ir pienākums nepiemērot nevienu valsts tiesību normu, kas ir pretrunā šīm Savienības tiesību normām, un tām nav jālūdz vai jāgaida, līdz vispirms tiks atcelta ar minētajām Savienības tiesību normām nesaderīga valsts tiesību norma (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 21. oktobris, ZX (Apsūdzības raksta koriģēšana), C‑282/20, EU:C:2021:874, 40. un 41. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

46

Šajā gadījumā iesniedzējtiesai, kā izriet no šodien pasludinātā sprieduma lietā C‑400/23 VB II 82.–85. punkta, pašai varētu nākties pārbaudīt, vai šajā situācijā ir vai nav īstenojušies Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

47

Šajā ziņā attiecībā uz to, vai var uzskatīt, ka IR ir informēts par lietas izskatīšanu tiesā un brīvprātīgi un nepārprotami atteicies no savām tiesībām klātienē tajā piedalīties, iesniedzējtiesai jābalstās uz norādēm, kas sniegtas 2022. gada 19. maija sprieduma Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, EU:C:2022:401) 58. punktā un kas atgādinātas un precizētas šī sprieduma 39. un 42. punktā.

48

Attiecībā uz pārējo – no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertās informācijas izriet, ka IR aizmuguriski notikušajā tiesas sēdē pārstāvēja tiesas iecelts advokāts, kuram ar viņu nav nekāda kontakta. Šādos apstākļos, kā norādīts 2022. gada 19. maija sprieduma Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, EU:C:2022:401) 56. punktā, šķiet, ka IR nepārstāv “pilnvarots advokāts” Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, bet tas jāpārbauda iesniedzējtiesai. Tādējādi tas, vai ir īstenojušies šīs direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, izskatāmajā lietā jāizvērtē, ņemot vērā 8. panta 2. punkt a) apakšpunktu.

49

Atbilstoši pēdējai minētajai tiesību normai iesniedzējtiesai būs jāpārbauda, vai IR laikus tika informēts par neierašanās sekām.

50

Šajā ziņā šķiet – bet tas jāpārbauda šai tiesai –, ka tad, ja no NPK 247.c panta 1. punkta izriet, ka NPK 246. pantā minētā apsūdzības raksta izsniegšana tostarp ir paredzēta, lai apsūdzētais tiktu informēts, ka lieta var tikt izskatīta viņa prombūtnē, it īpaši, ja viņa nav adresē, kuru tas ir norādījis, vai arī viņš to ir mainījis, neinformējot kompetentās iestādes, līdzīgs pienākums nav paredzēts attiecībā uz NPK 219. pantā minēto sākotnējo apsūdzības rakstu.

51

Ja būtu jākonstatē, ka IR netika informēts par to, ka gadījumā, ja viņš izvairās no izmeklēšanu veicošajām iestādēm vai šīm iestādēm paziņo nepareizu adresi NPK 246. pantā paredzētā iespējamā apsūdzības raksta paziņošanai, tiesas sēde notiks viņa prombūtnē, iesniedzējtiesai būtu jāsecina, ka izskatāmajā lietā nav īstenojušies Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

52

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2016/343 8. un 9. pants jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru personai, kas pēc kriminālprocesa izmeklēšanas posmā attiecībā uz viņu sagatavotā sākotnējā apsūdzības raksta saņemšanas ir aizbēgusi – un tādējādi tas liedz kompetentajām iestādēm viņu personiski informēt par galīgo apsūdzības rakstu, kā arī par lietas izskatīšanas tiesā laiku un vietu – un kas šādos apstākļos tiek notiesāta aizmuguriski, nav tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna, ja tiek noteikta tās atrašanās vieta un viņa tiek apcietināta soda izpildei, ar nosacījumu, ka šajā tiesiskajā regulējumā tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna izslēgšana attiecināma tikai uz personām, kuras, pirmkārt, ņemot vērā visus apstākļus, kam ir nozīme lietā, var tikt uzskatītas par informētām par lietas izskatīšanu tiesā un kuras, otrkārt, aizmuguriskas tiesvedības laikā pārstāvējis viņu pilnvarots advokāts vai, ja šādas pārstāvības nav bijis, laikus tikušas informētas par to, ka tad, ja tās izvairīsies no tiesvedības, tiesas sēde notiks bez viņu klātbūtnes.

Par otro jautājumu

53

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai, ievērojot Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) atteikumu ņemt vērā Direktīvu 2016/343, šīs direktīvas 8. pants un Hartas 47. pants jāinterpretē tādējādi, ka krimināltiesa var atturēties vai tai pat ir jāatturas lemt pēc būtības par apsūdzību, kas izvirzīta apsūdzētajai personai, un aizmuguriski pasludināt tai notiesājošu spriedumu, lai nepieļautu to, ka attiecīgā augstākā kasācijas tiesa, kurai ir ekskluzīva kompetence izskatīt pieteikumus par lietas jaunu izskatīšanu tādos gadījumos, kādi ir pamatlietā, nepamatoti noraidītu šīs personas pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu.

54

Kā izriet no šī sprieduma 45. punktā atgādinātās judikatūras, ja nav iespējams veikt tāda valsts tiesiskā regulējuma interpretāciju, kas atbilst Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punktam un 9. pantam, valsts tiesām nav jāpiemēro neviena valsts tiesību norma, kas ir pretēja šīm Savienības tiesību normām, un tām nav jālūdz vai jāgaida, līdz vispirms tiks atcelta attiecīgā valsts tiesību norma.

55

Tātad šādā gadījumā valsts tiesām, tostarp augstākajai kasācijas instances tiesai, saņemot pieteikumu par jaunu tiesas sēdi, jābalstās uz Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punktā un 9. pantā izklāstītajiem minimālajiem noteikumiem, kuriem, kā atgādināts šī sprieduma 35. punktā, ir tieša iedarbība.

56

Tā kā iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norāda, ka no Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) judikatūras skaidri izriet, ka šī tiesa atsakās ņemt vērā Direktīvu 2016/343, jākonstatē, ka iesniedzējtiesa, ievērojot šāda konstatējuma centrālo lomu otrajā prejudiciālajā jautājumā, balstās uz pieņēmumu, kurš arī izklāstīts lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu un saskaņā ar kuru no 2022. gada 19. maija sprieduma Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, EU:C:2022:401) izriet, ka NPK 423. panta 1. punkts ir pretrunā Direktīvai 2016/343.

57

Saskaņā ar iesniedzējtiesas izklāstīto argumentāciju Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) atteikumu ņemt vērā šo direktīvu pierādot tas, ka pēdējā minētā savu judikatūru kopš minētā Tiesas sprieduma pasludināšanas nav pielāgojusi un turpina piemērot NPK 423. panta 1. punktu, neatkāpjoties no šīs tiesību normas formulējuma, pamatojoties uz minētajā direktīvā paredzētajiem kopējiem minimālajiem noteikumiem.

58

Taču 2022. gada 19. maija spriedumā Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, EU:C:2022:401) Tiesa nav lēmusi par jautājumu, vai Direktīva 2016/343 jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā NPK 423. panta 1. punkts, kuru piemērojot tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna tiekot liegtas personām, kas aizbēgušas pēc sākotnējā apsūdzības raksta saņemšanas. Tikai šajā spriedumā, kurā ir ietverti papildu interpretācijas elementi salīdzinājumā ar tiem, kas sniegti 2022. gada 19. maija spriedumā Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, EU:C:2022:401), Tiesa tālāk sniedz norādes, lai palīdzētu Bulgārijas tiesām noteikt, vai NPK paredzētā procesuālā regulējuma īpašie noteikumi atbilst šai direktīvai.

59

Šādos apstākļos tas, ka Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) līdz šai dienai ir turpinājusi piemērot NPK 423. panta 1. punktu, neatkāpjoties no šīs NPK tiesību normas formulējuma, lai nodrošinātu, ka priekšroka tiek dota Direktīvā 2016/343 ietvertajiem kopējiem minimālajiem noteikumiem, noteikti neliecina par atteikumu ņemt vērā šo direktīvu, bet var atspoguļot šīs augstākās tiesas pārliecību, kas ir jāizvērtē, ievērojot šajā Tiesas spriedumā sniegtās norādes, ka ar minēto NPK tiesību normu tiek korekti īstenota šī direktīva.

60

Tādējādi 2022. gada 19. maija sprieduma Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, EU:C:2022:401) interpretācija, ko veikusi iesniedzējtiesa un uz ko balstīts tās konstatējums, saskaņā ar kuru Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) atsakās ņemt vērā Direktīvu 2016/343, ir kļūdains. Attiecīgi, tā kā šis minētās tiesas konstatējums ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, otrais prejudiciālais jautājums ir hipotētisks un līdz ar to ir nepieņemams (pēc analoģijas skat. it īpaši spriedumu, 2023. gada 24. jūlijs, Lin, C‑107/23 PPU, EU:C:2023:606, 69. punkts).

Par tiesāšanās izdevumiem

61

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav pamatlietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.