EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.6.2025
COM(2025) 323 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM,
ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10159/21 INIT; ST 10159/21 ADD 1; ST 10159/21 COR 1) par Austrijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
PIELIKUMS
Saturs
SASTĀVDAĻA: ILGTSPĒJĪGA ATLABŠANA
A. SUBCOMPONENT 1.A Renovācijas vilnis
B. SUBCOMPONENT 1.B Ekoloģiska mobilitāte
C. SUBCOMPONENT 1.C Bioloģiskā daudzveidība un aprites ekonomika
D. SUBCOMPONENT 1.D Pāreja uz klimatneitralitāti
2. SAVIENOJUMS: DIGITĀLĀ ATVESEĻOŠANA
E. SUBCOMPONENT 2.A Platjoslas paplašināšana
F. SUBCOMPONENT 2.B skolu digitalizācija
G. SUBCOMPONENT 2.C Valsts pārvaldes digitalizācija
H. SUBCOMPONENT 2.D Uzņēmumu digitālā un ekoloģiskā pārveide
SASTĀVDAĻA: UZ ZINĀŠANĀM BALSTĪTA ATVESEĻOŠANĀS
I. SUBCOMPONENT 3.A Pētniecība
J. SUBCOMPONENT 3.B Pārkvalifikācija un prasmju pilnveide
K. SUBCOMPONENT 3.C Izglītība
L. SUBCOMPONENT 3.D Stratēģiskā inovācija
KOMPONENTS: TAISNĪGA ATVESEĻOŠANĀS
M. SUBCOMPONENT 4.A Veselība
N.SUBCOMPONENT 4.B Noturīgas pašvaldības
O. SUBCOMPONENT 4.C Māksla un kultūra
P. SUBCOMPONENT 4.D Noturība ar reformu palīdzību
KOMPONENTS: REPowerEU
Q. SUBCOMPONENT 5.A Reformas
R. SUBCOMPONENT 5.B Ieguldījumi
KOMPONENTS: Revīzija un kontrole
S. SUBCOMPONENT 6.A Revīzija un kontrole
1. IEDAĻA. REFORMAS UN INVESTĪCIJAS SASKAŅĀ AR ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNU
Reformu un investīciju apraksts
SASTĀVDAĻA: ILGTSPĒJĪGA ATLABŠANA
A. SUBCOMPONENT 1.A Renovācijas vilnis
Šis Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina šādas problēmas: klimata pārmaiņas, energoefektivitāte, atjaunojamās enerģijas izmantošana, resursu efektivitāte, gaisa piesārņojums, enerģētiskā nabadzība, sociālā nevienlīdzība, darbvietu radīšana.
Apakškomponenta mērķis ir i) veicināt zaļo pārkārtošanos, atbalstot klimatam kaitīgu naftas un gāzes siltumapgādes sistēmu aizstāšanu ar atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju, un ii) stiprināt sociālo noturību, atbalstot kompleksu mājokļu siltumrenovāciju, lai samazinātu enerģijas izmaksas mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Pēc Covid-19 krīzes tā mērķis ir arī veicināt nodarbinātības atveseļošanos, ņemot vērā renovācijas darbu daudzkāršojošo ietekmi uz darbvietu radīšanu.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par ekonomikas uzturēšanu un atveseļošanas atbalstīšanu (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, koncentrējot investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020. gadākonkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku ilgtspējas jomā (2019. gadākonkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3)).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
A.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Ēku fonda dekarbonizācija
Reformas mērķis ir radīt pamatnosacījumus novecojušu apkures sistēmu aizstāšanai. Reforma aizliedz uz fosilo kurināmo balstītu apkures sistēmu uzstādīšanu telpu apkurei un/vai karstā ūdens apgādei jaunās ēkās un stimulē fosilā kurināmā siltumapgādes sistēmu aizstāšanu esošajās ēkās ar atjaunīgo enerģiju vai centralizēto siltumapgādi. Turklāt reforma sadarbībā ar federālajām zemēm un sociālajām organizācijām izveido kopīgu platformu, lai koordinētu papildu pasākumus pret enerģētisko nabadzību, tostarp finansēšanas un konsultāciju pakalpojumus mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.
Reformas pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: 1.A.2. Naftas un gāzes apkures sistēmu apmaiņa
Investīcijas mērķis ir palielināt to siltumapgādes sistēmu īpatsvaru dzīvojamās ēkās, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi, un tādējādi samazināt ar siltumapgādi saistīto enerģijas patēriņu, siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu.
Investīcija ietver atbalsta shēmu privātpersonām, lai aizstātu fosilā kurināmā apkures sistēmu ar biomasas sildītājiem, siltumsūkņiem vai savienotājiem centralizētajai siltumapgādei.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Enerģētiskās nabadzības apkarošana
Investīcijas mērķis ir palīdzēt samazināt enerģijas patēriņu ēkās, vienlaikus atbalstot taisnīgu pārkārtošanos. Investīcija atbalsta tādu sociālo bezpeļņas organizāciju (BPO) izmantoto ēku siltumrenovāciju, kurās ir mājokļi neaizsargātiem cilvēkiem, kuriem draud enerģētiskā nabadzība, un tādējādi ilgtspējīgā veidā samazina enerģijas patēriņu un izmaksas.
Investīcija sastāv no integrētas atbalsta shēmas, kas nodrošina pielāgotu atbalstu un finansējumu sociālo BO ēku renovācijai, piemēram, sienu un jumta siltumizolācijai, logu un sildītāju nomaiņai, kā arī plānošanas atbalstam.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies 2022. gada 31. martā un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
1 |
Ēku fonda dekarbonizācija |
Atskaites punkts |
Atjaunojamo energoresursu siltumapgādes likuma un grozītā Vides subsīdiju likuma stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas norāda uz Atjaunojamo siltumapgādes likuma un grozītā Vides subsīdiju likuma stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Atjaunojamo energoresursu siltumapgādes likuma un grozītā Vides subsīdiju likuma stāšanās spēkā stimulēt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā apkures sistēmām |
|
2 |
Ēku fonda dekarbonizācija |
Atskaites punkts |
Apmācība enerģētikas konsultantiem |
Uzsākt apmācību enerģētikas konsultantiem, lai konsultētu mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un enerģētiski nabadzīgas mājsaimniecības |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
Sadarbībā ar federālajām zemēm un projektā iesaistītajām sociālajām NVO piedāvā apmācību enerģētikas konsultantiem, lai konsultētu mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un enerģētiski nabadzīgas mājsaimniecības. |
|
3 |
1.A.2. Naftas un gāzes apkures sistēmu apmaiņa |
Mērķa |
Apkures sistēmu nomaiņa |
— |
Skaits |
0 |
6 360 |
4. CET. |
2021 |
Ir īstenoti un revidēti vismaz 6360 apkures sistēmu nomaiņas projekti. |
|
5 |
1.A.2.: Naftas un gāzes apkures sistēmu apmaiņa |
Mērķa |
Apkures sistēmu nomaiņa |
— |
Skaits |
6 360 |
31 800 |
4. CET. |
2022 |
Ir īstenoti un revidēti vismaz 31800 apkures sistēmu nomaiņas projekti. |
|
6 |
Enerģētiskās nabadzības apkarošana |
Atskaites punkts |
Finansējuma prioritāšu noteikšana |
Lēmums par finansēšanas pamatnostādnēm, lai nodrošinātu primārās enerģijas vidējo samazinājumu vismaz 30 % apmērā |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Klimata ministrija (BMK) ir pieņēmusi un publicējusi finansēšanas nosacījumus un prioritātes finansēšanas pamatnostādnēs attiecībā uz atbalsta shēmu siltumrenovācijai ēkās, kuras izmanto sociālās BO un kurās ir mājokļi neaizsargātiem cilvēkiem, kuriem draud enerģētiskā nabadzība. Finansēšanas pamatnostādnes nodrošina, ka renovējamo ēku primārās enerģijas patēriņš vidēji samazinās vismaz par 30 %. |
|
7 |
Enerģētiskās nabadzības apkarošana |
Mērķa |
Apstiprinātie termiskās renovācijas projekti |
— |
Skaits |
0 |
480 |
2. CET. |
2024 |
Vismaz 480 mājokļu termiskā renovācija, ko apstiprinājusi BMK saskaņā ar atbalsta shēmu |
|
8 |
Enerģētiskās nabadzības apkarošana |
Mērķa |
Pabeigti termiskās renovācijas projekti |
— |
Skaits |
0 |
1 079 |
2. CET. |
2026 |
1079 mājokļu renovāciju pabeidz, pamatojoties uz līgumā noteiktajiem un plānošanas principiem saskaņā ar būvatļauju. |
B. SUBCOMPONENT 1.B Ekoloģiska mobilitāte
Šis Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina šādas problēmas: transporta nozares dekarbonizācija, ilgtspējīga infrastruktūra, klimatam draudzīga mobilitāte.
Apakškomponenta mērķi ir veicināt videi draudzīgu mobilitāti, attīstot nepieciešamo infrastruktūru un stimulējot ilgtspējīgu transportlīdzekļu izmantošanu.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz ilgtspēju (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
B.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Mobilitātes ģenerālplāns 2030. gadam
Šīs reformas mērķis ir samazināt CO2 emisijas transporta nozarē un nodrošināt saskaņotu pieeju klimatneitralitātes sasniegšanai.
Reforma ietver mobilitātes ģenerālplāna izstrādi, kurā izklāsta ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju līdz 2030. gadam, un paredzēto darbību turpmāku īstenošanu. Tas ietver visaptverošus pasākumus attiecībā uz e-mobilitāti, tostarp infrastruktūras, piemēram, veloceliņu, attīstīšanu. To papildina uzraudzības sistēmas izveide progresa novērtēšanai.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2023. gada 30. septembrim un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. septembrim.
Reforma: 1–2-3 klimata biļetes ieviešana
Šīs reformas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu sabiedrisko transportu starp reģioniem, radot saprātīgu cenu, vienkāršu un konsekventu biļešu pārdošanas piedāvājumu.
Reforma ietver vienotas likmes sezonas biļetes izstrādi, kas būtu derīga visos Austrijas reģionos, lai samazinātu izmaksas un stimulētu sabiedriskā transporta izmantošanu.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies 2021. gada 30. septembrī un tiks pabeigta līdz 2021. gada 31. decembrim attiecībā uz valsts un/vai reģionālo klimata biļešu kategoriju. Paredzams, ka visas 1–2-3 biļetes būs pieejamas pēc 2021. gada.
Ieguldījums: Bezemisiju autobusi
Šīs investīcijas mērķis ir samazināt sabiedriskā transporta sistēmas emisijas, palielinot bezemisiju autobusu izmantošanu.
Investīcija ietver finansējuma nodrošināšanu pārejai uz autobusiem, kas ir aprīkoti ar bezoglekļa tehnoloģijām. To papildina, attīstot infrastruktūru, kas nepieciešama autobusu ekspluatācijai sabiedriskajā transportā, tostarp uzlādes un uzpildes punktus. Tas ir paredzēts, lai atbalstītu pāreju no pašlaik ar fosilo kurināmo darbināmiem autobusiem uz bezemisiju autobusiem, ko ekspluatē ar atjaunīgo enerģiju. Ieguldījumu pārvalda, izmantojot uzaicinājumus izteikt ieinteresētību, lai transporta asociācijas, transporta uzņēmumi un citi potenciālie galasaņēmēji varētu iesniegt savus pieteikumus.
Atbalsttiesīgie projekti ietver bezemisiju autobusus un infrastruktūru autobusu ekspluatācijai. Ja šie iepriekš noteiktie minimālie kritēriji ir izpildīti, projektus sarindo pēc vides, ekonomikas un citiem kvalitātes novērtēšanas kritērijiem, kas ietver īstenošanu visaptverošā transporta koncepcijā.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2022. gada 31. martam un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: 1.B.4. Bezemisijas lietderības transportlīdzekļi
Šīs investīcijas mērķis ir samazināt transporta radītās emisijas, palielinot bezemisiju komerciālo transportlīdzekļu īpatsvaru.
Investīcija ietver finansējuma nodrošināšanu, lai pārietu uz komerciāliem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar bezoglekļa tehnoloģijām un darbojas ar atjaunīgo enerģiju. No 2022. gada esošo finansēšanas shēmu papildina jauna ieguldījumu shēma, ko pārvalda, izmantojot uzaicinājumus izteikt ieinteresētību, lai uzņēmumi un uzņēmējdarbības organizācijas, publiskās iestādes un apvienības varētu iesniegt savus pieteikumus. Atbalsttiesīgie projekti ietver N1 kategorijas bezemisiju komunālos transportlīdzekļus un transportlīdzekļu ekspluatācijas infrastruktūru. Ja ekspluatācijas procedūras to ļauj, atbalstītā uzpildes un uzlādes infrastruktūra ir izmantojama arī citiem transportlīdzekļu veidiem un ir publiski pieejama. Ja šie iepriekš noteiktie minimālie kritēriji ir izpildīti, projektus jaunajā ieguldījumu shēmā sarindo pēc vides, ekonomikas un citiem kvalitātes novērtēšanas kritērijiem.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: 1.B.5. Jaunu dzelzceļu būvniecība un reģionālo dzelzceļu elektrifikācija
Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot Eiropas tīklu gar Baltijas-Adrijas jūras pamattīkla koridoru un reģionālo savienojamību Austrijā, izmantojot sabiedrisko transportu.
Ieguldījumu veido darbi vairākos projektos un projektu segmentos, kuru mērķis ir būvēt jaunu dzelzceļa līniju (Koralmas dzelzceļu) starp Štīrijas un Karintiju, tostarp attiecīgo infrastruktūru.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
B.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
9 |
Mobilitātes ģenerālplāns 2030. gadam |
Atskaites punkts |
Mobilitātes ģenerālplāna īstenošana ir sākusies |
Vairāku mobilitātes ģenerālplāna posmu pabeigšana |
— |
— |
— |
CET. |
2023 |
Mobilitātes ģenerālplāna ietvaros ir publicēti šādi stratēģiskie dokumenti: Paātrināta atjaunojamās enerģijas mobilitātes programma Kopīga mobilitātes stratēģija — Kravas ģenerālplāns — Ģenerālplāns “Digitālā pārveide mobilitātes jomā” — FTI mobilitātes stratēģija 2040. gadam — FTI aviācijas stratēģija Turklāt ir pieņemts tiesību aktu kopums, ar ko ievieš spēkā esošo mobilitātes nozares tiesību aktu klimata pārbaudi, un ir īstenota Alpu konvencija (Transporta protokols). |
|
10 |
Mobilitātes ģenerālplāns 2030. gadam |
Atskaites punkts |
Emisiju samazināšana transporta nozarē |
Noturīgas tendences izmaiņas CO2 emisiju samazināšanā transporta nozarē (pastāvīgs samazinājums zem maksimuma 2019. gadā, tostarp vispārēja lejupejoša tendence) saskaņā ar 2030. gada mobilitātes ģenerālplāna monitoringu |
— |
— |
— |
CET. |
2025 |
Mobilitātes ģenerālplāna 2030. gadam rādītāju izvērtējums, lai parādītu tā ietekmi un pamatcēloņus un parādītu, ka ir panākta ilgtspējīga pāreja uz CO2 emisiju samazināšanu transporta nozarē. Tas tiek darīts saistībā ar Austrijas siltumnīcefekta gāzu emisiju īstermiņa prognozi. Pastāvīgu CO2 emisiju samazinājumu, tostarp vispārēju lejupejošu tendenci zem 2019. gada maksimuma (ņemot vērā jebkādu īpašu Covid-19 ietekmi), pierāda mobilitātes ģenerālplāna 2030. gadam monitoringa ietvaros. |
|
11 |
1–2-3 klimata biļetes ieviešana |
Atskaites punkts |
Likuma stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas norāda, ka stājas spēkā likums par klimata biļetes ieviešanu |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Ir stājies spēkā “Federālais likums par klimata biļetes ieviešanu”. Likumā ir paredzēts vispārējs noteikums maksimālo tarifu noteikšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007. Likumā ir noteikta 1–2-3 klimata biļetes teritoriālā, satiksmes, personiskā un laika darbības joma un cena. |
|
12 |
1–2-3 klimata biļetes ieviešana |
Atskaites punkts |
1–2-3 klimata biļetes ieviešana |
Pirmās 1–2-3 klimata biļetes laiž tirgū. |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Klienti var iegādāties un izmantot 1–2-3 klimata biļetes nacionālās un/vai reģionālās kategorijas. |
|
13 |
Bezemisiju autobusi |
Atskaites punkts |
Bezemisiju autobusu atbalsta programmas uzsākšana |
Uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir izsludināts publiski. |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Ir izsludināts uzaicinājums izteikt ieinteresētību. Uzaicinājums ļauj transporta apvienībām, transporta uzņēmumiem un citiem potenciālajiem saņēmējiem iesniegt savus pieteikumus (izmantojot Norēķinu biroja digitālo iesniegšanas portālu). Atbalsttiesīgie projekti ietver bezemisiju autobusus un infrastruktūru autobusu ekspluatācijai. |
|
14 |
Bezemisiju autobusi |
Atskaites punkts |
Pēdējais uzaicinājums pabeigts |
Pēdējais uzaicinājums izteikt ieinteresētību, ko izsludinājuši potenciālie atbalsta saņēmēji |
— |
— |
— |
4. CET. |
2024 |
Ir pabeigts pēdējais potenciālo saņēmēju uzaicinājums izteikt ieinteresētību. Atbalsttiesīgie projekti ietver bezemisiju autobusus un to darbībai nepieciešamo infrastruktūru. |
|
15 |
Bezemisiju autobusi |
Mērķa |
Autobusi, kas aprīkoti ar bezemisiju tehnoloģijām |
— |
Skaits |
0 |
579 |
2. CET. |
2026 |
Pamatojoties uz dotāciju nolīgumiem, galasaņēmēji ir iegādājušies un saņēmuši vismaz 579 autobusus ar bezemisiju tehnoloģiju. |
|
16 |
Bezemisiju autobusi |
Atskaites punkts |
Ir izveidota infrastruktūra |
Ir uzbūvēta infrastruktūra, kas nepieciešama, lai 579 autobusus Austrijas regulārajos reisos pārveidotu par bezemisiju autobusiem. |
— |
— |
— |
2. CET. |
2026 |
Pamatojoties uz dotāciju nolīgumiem, galasaņēmēji ir uzstādījuši uzlādes infrastruktūru (uz nakti/noguldījumiem un neregulāru iekraušanu pie pieturām), gaisvadu kontakttīklus un ūdeņraža uzpildes punktus, kas nepieciešami vismaz 579 bezemisiju autobusu ekspluatācijai. |
|
17 |
1.B.4. Bezemisijas lietderības transportlīdzekļi |
Atskaites punkts |
Atbalsta programmas uzsākšana |
Tiek uzsākta atbalsta programma bezemisiju komerciālajiem transportlīdzekļiem un to uzlādes infrastruktūrai (“E-Mobilitäts-offensive 2021” uzņēmumiem). |
— |
— |
— |
Q1 |
2021 |
Ir uzsākta atbalsta programma. Tā ļauj uzņēmumiem un citām uzņēmēju organizācijām, valsts iestādēm un apvienībām iepazīties ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem un iesniegt pieteikumus (izmantojot Norēķinu biroja digitālo iesniegšanas portālu). Atbalsttiesīgie projekti ietver bezemisiju komunālos transportlīdzekļus un infrastruktūru šo transportlīdzekļu ekspluatācijai. |
|
18 |
1.B.4. Bezemisijas lietderības transportlīdzekļi |
Atskaites punkts |
Pēdējais uzaicinājums pabeigts |
Pēdējais uzaicinājums izteikt ieinteresētību, ko izsludinājuši potenciālie atbalsta saņēmēji |
— |
— |
— |
4. CET. |
2024 |
Ir pabeigts pēdējais potenciālo saņēmēju uzaicinājums izteikt ieinteresētību. Atbalsttiesīgie projekti ietver bezemisiju komunālos transportlīdzekļus un infrastruktūru šo transportlīdzekļu ekspluatācijai. |
|
19 |
1.B.4. Bezemisijas lietderības transportlīdzekļi |
Mērķa |
Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar bezemisiju tehnoloģijām |
— |
Skaits |
0 |
2 767 |
2. CET. |
2026 |
Pamatojoties uz dotāciju nolīgumiem, saņēmēji ir iegādājušies un saņēmuši vismaz 2767 N1 kategorijas komunālos transportlīdzekļus ar bezemisiju tehnoloģiju. |
|
20 |
1.B.4. Bezemisijas lietderības transportlīdzekļi |
Atskaites punkts |
Ir izveidota infrastruktūra |
Ir uzbūvēta infrastruktūra, kas vajadzīga, lai pārietu no 2767 kravas transportlīdzekļiem uz bezemisiju komerciālajiem transportlīdzekļiem. |
— |
— |
— |
2. CET. |
2026 |
Pamatojoties uz dotāciju nolīgumiem, saņēmēji ir uzstādījuši uzlādes infrastruktūru un ūdeņraža uzpildes punktus, kas nepieciešami vismaz 2767 bezemisiju komunālo transportlīdzekļu ekspluatācijai. |
|
21 |
1.B.5 Jaunu dzelzceļu būvniecība un reģionālo dzelzceļu elektrifikācija |
Atskaites punkts |
Notiekošais būvniecības projekts |
“Lavanttal” dzelzceļa stacijas būvniecības sākums |
— |
— |
— |
Q1 |
2020 |
2020. gada martā tika uzsākta jaunas reģionālās dzelzceļa stacijas “Lavanttal” būvniecība Karintijā gar Koralmbahnu. Stacija nodrošina savienojumu starp Koralmbahn un Lavanttalbahn. |
|
22 |
1.B.5 Jaunu dzelzceļu būvniecība un reģionālo dzelzceļu elektrifikācija |
Atskaites punkts |
Noslēgti līgumi |
Piešķirtie līgumi vai citi juridiski instrumenti |
— |
— |
— |
4. CET. |
2023 |
Līgumiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas par būvdarbiem, kas kopā aptver šādus projektus un projektu segmentus: ·Grāca-Veitendorfa ·Feldkirchen-Weitendorf, tostarp lidostas filiāle (Flughafenast) ·Wettmannstätten-Deutschlandsberg ·Deutschlandsberg-St.Andrä, tostarp Koralmunnels ·St. Andrä-Aich ·Aich-Mittlern, tostarp Jauntāls tilts ·Mittlern-Althofen ·Tehniskās apkopes bāzes gar Koralm dzelzceļu ·Tuneļa durvis gar Koralmas dzelzceļu ·Radiobloku centrs Graz ·Vilces energoapgāde pa Koralmas dzelzceļu (Bahnstromversorgung) |
|
23 |
1.B.5 Jaunu dzelzceļu būvniecība un reģionālo dzelzceļu elektrifikācija |
Atskaites punkts |
Darbu pabeigšana |
Ir pabeigti darbi, kas atbilst attiecīgajiem līgumiem par 22. atskaites punktu |
— |
— |
— |
4. CET. |
2025 |
Schieneninfrastruktur-Dienstleistungsgesellschaft mbH (SCHIG) apstiprinājums, ka darbi, kas atbilst attiecīgajiem līgumiem vai citiem juridiskiem instrumentiem attiecībā uz 22. atskaites punktu, ir pabeigti. |
C. SUBCOMPONENT 1.C Bioloģiskā daudzveidība un aprites ekonomika
Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina šādas problēmas: atkritumu rašanās novēršana, plastmasas atkritumu šķirošana un reciklēšana, pāreja uz aprites ekonomiku un bioloģiskās daudzveidības veicināšana.
Apakškomponenta mērķi ir veicināt pāreju no Austrijas lineārās ekonomikas uz mazoglekļa aprites ekonomiku, uzlabot atpakaļpieņemšanas sistēmas un palielināt atkalizmantojamu dzērienu iepakojuma kvotu, būvēt un modernizēt šķirošanas iekārtas, lai palielinātu šķirošanas izlaidi, kā arī veicināt elektrisko un elektronisko iekārtu remontu un atbalstīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu Austrijā.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz ilgtspēju (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
C.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Tiesiskais regulējums dzērienu iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanai un atkalizmantojamu dzērienu taras piegādei mazumtirdzniecībā
Šīs reformas mērķis ir palielināt dzērienu iepakojuma un taras atkalizmantošanas, savākšanas un reciklēšanas rādītāju.
Reforma ietver juridiskas izmaiņas divās jomās. Ar pirmo elementu izveido tiesisko regulējumu, kas nodrošina efektīvu vienreizlietojama plastmasas un metāla dzērienu iepakojuma atpakaļnodošanas sistēmu un galu galā palielina šo materiālu reciklēšanas rādītāju. To papildina juridiskas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas palielina atkalizmantojamu dzērienu taras piedāvājumu mazumtirdzniecības nozarē.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums: 1.C.2. Bioloģiskās daudzveidības fonds
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu Austrijā.
Investīcija ietver bioloģiskās daudzveidības fonda izveidi, no kura finansē projektus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, degradētu ekosistēmu atjaunošanai, izpratnes veicināšanas pasākumiem un bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanai. Atbalsttiesīgie saņēmēji ir uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, privātas mājsaimniecības un publiskas struktūras.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies 2022. gada 31. martā un tiks pabeigta līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: 1.C.3. Ieguldījumi atpakaļpārdošanas sistēmās un pasākumi dzērienu taras atkalizmantošanas kvotas palielināšanai
Investīcija veicina atpakaļpieņemšanas sistēmas mazumtirdzniecības nozarē, kā arī pasākumus dzērienu taras atkalizmantošanas kvotas palielināšanai.
Investīcija ietver atbalstu atpakaļpieņemšanas sistēmu iegādei un atjaunošanai mazumtirdzniecības nozarē. Tas atvieglos vienreizlietojamo dzērienu taras atgriešanu patērētājiem un novedīs pie atpakaļpieņemšanas procesa automatizācijas. Atbalsta arī ieguldījumus uzpildes un mazgāšanas iekārtu būvniecībā un paplašināšanā, jauna iepakojuma aprīkojuma un atkārtoti lietojamu standarta konteineru un redeļu kastu iegādē.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2024. gada 31. martam un tiks pabeigta līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums: Esošo šķirošanas iekārtu modernizācija un jaunu šķirošanas iekārtu būvniecība
Investīcijas palielina plastmasas atkritumu šķirošanas jaudu un dziļumu Austrijā.
Investīcija ietver jaunu plastmasas atkritumu šķirošanas iekārtu būvniecību un modernizēšanu, lai palielinātu reciklēto materiālu daudzumu.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2022. gada 30. septembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums: 1.C.5 Elektrisko un elektronisko iekārtu remonta veicināšana (remonta piemaksa)
Investīcija palielina atjaunoto un remontēto elektrisko un elektronisko iekārtu skaitu.
Investīcija ietver atbalsta programmas izveidi, lai stimulētu elektrisko un elektronisko iekārtu remontu. Remonta piemaksu sistēma mājsaimniecībām nodrošina finansējumu kuponu veidā, kas sedz daļu no elektrisko un elektronisko iekārtu remonta vai atjaunošanas izmaksām.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies 2022. gada 31. martā un tiks pabeigta līdz 2026. gada 31. martam.
C.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
24 |
Tiesiskais regulējums dzērienu iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanai un atkalizmantojamu dzērienu taras piegādei mazumtirdzniecībā |
Atskaites punkts |
Grozītā Atkritumu apsaimniekošanas likuma stāšanās spēkā |
Likuma noteikums, kas norāda uz grozītā Atkritumu apsaimniekošanas likuma stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu izveido juridisko pamatu dzērienu plastmasas iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanai un atkalizmantojamu dzērienu taras piegādei mazumtirdzniecības nozarē. Tas ietver kvotas vienreizlietojamu dzērienu pudeļu dalītai savākšanai, prasības skaidri marķēt dzērienu iepakojumu, ko tirdzniecības vietā piedāvā kā vienreizlietojamu vai atkalizmantojamu dzērienu iepakojumu, un konkrētus mērķrādītājus atkārtoti lietojamu dzērienu iepakojuma sistēmu izstrādei; galaizplatītājiem tirdzniecības vietā jāpiedāvā minimālais atkārtoti lietojamā dzērienu iepakojuma skaits. |
|
25 |
Tiesiskais regulējums dzērienu iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanai un atkalizmantojamu dzērienu taras piegādei mazumtirdzniecībā |
Atskaites punkts |
Īstenošanas regulas stāšanās spēkā |
Īstenošanas regulas stāšanās spēkā attiecībā uz dzērienu plastmasas iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanu |
— |
— |
— |
Q1 |
2023 |
Īstenošanas regulā ir noteikts apakšjuridiskais pamats dzērienu plastmasas iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanai. |
|
26 |
Tiesiskais regulējums dzērienu iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanai un atkalizmantojamu dzērienu taras piegādei mazumtirdzniecībā |
Mērķa |
Atkārtoti lietojama kvota |
— |
Procentuālais daudzums |
19 |
25 |
Q1 |
2026 |
Vismaz 25 % no visu 2025. gadā pārdoto dzērienu apjoma tika laisti tirgū atkalizmantojamā tarā salīdzinājumā ar 19 % 2019. gadā. |
|
27 |
1.C.2. Bioloģiskās daudzveidības fonds |
Atskaites punkts |
Bioloģiskās daudzveidības fonda tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz Biodaudzveidības fonda tiesiskā regulējuma un Biodaudzveidības valsts stratēģijas 2030. gadam stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Ar Federālo likumu (grozījumi Vides federācijas likumā) ir izveidots Biodaudzveidības fonds un noteikti tā mērķi un īstenošanas kārtība. |
|
28 |
1.C.2. Bioloģiskās daudzveidības fonds |
Atskaites punkts |
Uzaicinājuma iesniegt projektus pabeigšana, lai atjaunotu prioritārās degradētās ekosistēmas un aizsargātu apdraudētās sugas un dzīvotnes |
Uzaicinājums iesniegt projektus ir pabeigts un projekti ir piešķirti |
— |
— |
— |
Q1 |
2023 |
Pamatojoties uz finansēšanas pamatnostādnēm, kurās precizē atbalsttiesīgo projektu un potenciālo saņēmēju veidu un tvērumu, īstenotāja struktūra ir izsludinājusi uzaicinājumu iesniegt projektus degradētu ekosistēmu atjaunošanai un apdraudēto sugu un dzīvotņu aizsardzībai. Bioloģiskās daudzveidības uzraudzības projektu finansēšana ir piešķirta, pamatojoties uz pastāvošo valsts mēroga pieeju. |
|
29 |
1.C.2. Bioloģiskās daudzveidības fonds |
Mērķa |
Pabeigti bioloģiskās daudzveidības projekti |
— |
Skaits |
0 |
20 |
4. CET. |
2025 |
Saņēmēji ir pabeiguši vismaz 20 apstiprinātus atjaunošanas, sugu un dzīvotņu aizsardzības projektus; ir sagatavots uzraudzības ziņojums par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tendencēm. |
|
30 |
1.C.3. Ieguldījumi atpakaļpārdošanas sistēmās un pasākumi dzērienu taras atkalizmantošanas kvotas palielināšanai |
Mērķa |
Atpakaļpieņemšanas sistēmas |
— |
Skaits |
0 |
5 000 |
Q1 |
2024 |
Mazumtirdzniecības nozares uzņēmumi ir iegādājušies vismaz 5000 jaunu reverso tirdzniecības automātu vai modernizējuši esošos automātus efektīvas atpakaļpieņemšanas un datu savienojamības ziņā. |
|
31 |
1.C.3. Ieguldījumi atpakaļpārdošanas sistēmās un pasākumi dzērienu taras atkalizmantošanas kvotas palielināšanai |
Mērķa |
Lielāks savākšanas rādītājs |
— |
Procentuālais daudzums |
70 |
80 |
Q1 |
2026 |
Vismaz 80 % no visa 2025. gadā tirgū laistā plastmasas dzērienu iepakojuma tika savākti atsevišķi salīdzinājumā ar 70 % 2018. gadā. |
|
32 |
1.C.4.: Esošo šķirošanas iekārtu modernizācija un jaunu šķirošanas iekārtu būvniecība |
Mērķa |
Būvniecības vai modernizācijas atļauju pieteikumi |
— |
Skaits |
0 |
3 |
CET. |
2022 |
Kompetentās iestādes ir saņēmušas vismaz trīs pieteikumus no publiskiem un/vai privātiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, lai saņemtu atļaujas plastmasas atkritumu šķirošanas iekārtu būvniecībai vai modernizēšanai. |
|
33 |
1.C.4.: Esošo šķirošanas iekārtu modernizācija un jaunu šķirošanas iekārtu būvniecība |
Mērķa |
Iekārtu nodošana ekspluatācijā |
— |
Skaits |
0 |
3 |
Q1 |
2025 |
Darbojas vismaz trīs jaunas vai modernizētas plastmasas atkritumu šķirošanas iekārtas; materiālu piegādā un šķiro. |
|
34 |
1.C.4.: Esošo šķirošanas iekārtu modernizācija un jaunu šķirošanas iekārtu būvniecība |
Mērķa |
Šķirošanas dziļums |
— |
Procentuālais daudzums |
33 |
50 |
Q1 |
2026 |
Visā valstī vismaz 50 % no Austrijas plastmasas atkritumiem šķiro turpmākai reciklēšanai salīdzinājumā ar 33 % 2018. gadā. |
|
35 |
1.C.5 Elektrisko un elektronisko iekārtu remonta veicināšana (remonta piemaksa) |
Atskaites punkts |
Remonta piemaksu atbalsta programmas uzsākšana |
Remonta piemaksu atbalsta programma ir pieejama pieteikumiem. |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Ir pabeigti organizatoriskie pasākumi un tehniskās procedūras remonta piemaksu programmas uzsākšanai; finansēšanas programmu publicē un atver pieteikumu iesniegšanai. |
|
36 |
1.C.5 Elektrisko un elektronisko iekārtu remonta veicināšana (remonta piemaksa) |
Mērķa |
Remontētas vai atjaunotas elektriskās vai elektroniskās iekārtas |
— |
Skaits |
0 |
200 000 |
Q1 |
2024 |
Ir remontēti vai atjaunoti vismaz 200000 elektrisko vai elektronisko ierīču; attiecīgo informāciju no saņēmējiem ir apkopojis un nosūtījis finansējuma apstrādes birojs. |
|
37 |
1.C.5 Elektrisko un elektronisko iekārtu remonta veicināšana (remonta piemaksa) |
Mērķa |
Lielāks remontētu vai atjaunotu elektrisko vai elektronisko iekārtu skaits |
— |
Skaits |
200 000 |
400 000 |
Q1 |
2026 |
Ir remontēti vai atjaunoti vismaz 400000 elektrisko vai elektronisko ierīču; attiecīgo informāciju no saņēmējiem ir apkopojis un nosūtījis finansējuma apstrādes birojs. |
D. SUBCOMPONENT 1.D Pāreja uz klimatneitralitāti
Šis Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina šādas problēmas: elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, energosistēmas integrācija, klimata pārmaiņu mazināšana, dekarbonizācija un rūpniecības energointensitātes samazināšana.
Apakškomponenta mērķis ir atbalstīt atjaunīgo energoresursu attīstību un rūpniecības nozaru dekarbonizāciju Austrijā.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par investīciju koncentrēšanu uz zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020. gadākonkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku attiecībā uz ilgtspēju konkrētai valstij 2019. gadā.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
D.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Apakškomponents ir atjaunojamās enerģijas valsts atbalsta sistēmas reforma un investīcijas, kuru mērķis ir rūpniecisko emisiju samazināšana. Abi pasākumi veicina zaļo pārkārtošanos un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Reforma: 1.D.1 Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likums
Reformas mērķis ir palīdzēt līdz 2030. gadam palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru elektroapgādē līdz 100 %, kam līdz 2030. gadam jāpieskaita 27 TWh atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudas. Reforma ir svarīga valdības prioritāte enerģētikas politikā, kurai ir būtiska nozīme Austrijas ceļā uz klimatneitralitāti līdz 2040. gadam. Reforma pārstrādā valsts atbalsta shēmu, kuras pamatā ir tirgus prēmijas un investīcijas vēja enerģijas, hidroenerģijas, saules enerģijas, biomasas, atjaunīgo gāzu, tostarp ūdeņraža, jomā.
Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likums stājas spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim 1 .
Ieguldījums: Rūpniecības pārveide virzībā uz klimatneitralitāti
Investīciju pasākuma mērķis ir paātrināt rūpniecības dekarbonizāciju, atbalstīt darbības pārejai uz atjaunīgo enerģiju, energoefektivitātes darbības, kā arī citas darbības, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Ieguldījumu veido uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, kas vērsts uz liela mēroga pārveidojošiem projektiem nozarēs, uz kurām cita starpā attiecas arī ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2021. gada 30. septembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
D.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
38 |
1.D.1 Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likums |
Atskaites punkts |
Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likuma stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas norāda uz Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likuma stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likums, ar ko nosaka pamatnosacījumus un finansējumu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem |
|
39 |
1.D.1 Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likums |
Mērķa |
Papildu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jauda |
— |
Skaits MW |
0 |
1 300 |
4. CET. |
2024 |
Ir uzstādīta vismaz 1 300 MW liela papildu ražošanas jauda no atjaunojamiem energoresursiem. |
|
40 |
1.D.1 Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likums |
Mērķa |
No jauna uzstādītā ūdeņraža ražošanas jauda |
— |
Skaits MW |
0 |
90 |
2. CET. |
2026 |
Ir uzstādīta vismaz 90 MW liela ūdeņraža ražošanas jauda no atjaunīgajiem energoresursiem. |
|
41 |
Rūpniecības pārveide virzībā uz klimatneitralitāti |
Atskaites punkts |
Regulatīvo kritēriju un finansēšanas pamatnostādņu pieņemšana |
Finansēšanas pamatnostādņu grozīšana, tostarp atbilstības kritēriju noteikšana būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu novērtēšanai |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Grozījumi regulatīvajos kritērijos un finansēšanas pamatnostādnēs Umweltförderungim Inland(pamatojoties uz Umweltförderungsgesetz)attiecībā uz vides atbalstu, kas veicina lielus projektus un pasākumus ETS iekārtām, tostarp atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Grozījumu pieņems un publicēs Klimata ministrija (BMK). |
|
42 |
Rūpniecības pārveide virzībā uz klimatneitralitāti |
Mērķa |
Dekarbonizācijas projektu izvēršana |
— |
Skaits |
0 |
20 |
2. CET. |
2024 |
Vismaz 20 projekti rūpnieciskās ražošanas dekarbonizācijai ir apstiprināti finansējuma saņemšanai saskaņā ar atbalsta shēmu. |
|
43 |
Rūpniecības pārveide virzībā uz klimatneitralitāti |
Mērķa |
Dekarbonizācijas projektu pabeigšana |
— |
Skaits |
0 |
20 |
2. CET. |
2026 |
Saskaņā ar atbalsta shēmu ir pabeigti vismaz 20 projekti rūpnieciskās ražošanas dekarbonizācijai. |
2. SAVIENOJUMS: DIGITĀLĀ ATVESEĻOŠANA
E. SUBCOMPONENT 2.A Platjoslas paplašināšana
Šis Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents ir vērsts uz to, lai novērstu Austrijas neizskatīto situāciju gigabitos spējīgu piekļuves tīklu izvēršanā. Austrijā ir īpaši zems fiksēto ļoti augstas veiktspējas tīklu pārklājums, 2020. gadā sasniedzot 39 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju — 59 % 2 .
Apakškomponenta mērķis ir nodrošināt plašu gigabitu piekļuves tīklu pieejamību un jaunu simetrisku gigabitu savienojumu izveidi teritorijās ar īpašiem sociālekonomiskiem virzītājspēkiem, piemēram, valsts iestādēs un uzņēmumos. Tāpēc apakškomponenta mērķis ir nodrošināt efektīvu un cenas ziņā pieejamu platjoslas savienojamību visā Austrijā, jo īpaši nodrošinot lauku reģionu digitālo iekļaušanu.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par papildu investīcijām infrastruktūrā, tostarp lauku platjoslā (2020. gadā konkrētām valstīm adresēti ieteikumi, 21. apsvērums) un ātrdarbīgas savienojamības nodrošināšanu lauku apvidos (2019. gada konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, 15. apsvērums).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: 2.A.1. Platformas interneta infrastruktūras izveide Austrijā (PIA) 2030
Reforma paredz izveidot platformu, lai koordinētu attiecīgās ieinteresētās personas (piemēram, federālo valdību, federālās zemes, pašvaldības, uzņēmumus un iedzīvotājus) un izstrādātu juridiskus, regulatīvus un tehniskus pasākumus platjoslas izvēršanai. Turklāt platforma īsteno savienojamības rīkkopas ieteikumus. Reforma samazina birokrātiju un vienkāršo platjoslas izvēršanas procedūras.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Gigabitu piekļuves tīklu plaša pieejamība un jaunu simetrisku gigabitu savienojumu izveide
Ieguldījumu veido divas Austrijas Platjoslas programmas 2030. gadam finansēšanas direktīvas — Access un OpenNet. Abu finansēšanas direktīvu mērķis ir uzlabot platjoslas pieejamību tajās Austrijas teritorijās, kurās tirgus nepilnību dēļ privātais sektors nav attīstījies vai nav pietiekami attīstīts. ANP atbalsta rezultātā pasākums palielina gigabitos darbspējīgu piekļuves tīklu pieejamību vismaz 80000 Austrijas mājsaimniecību. Abu direktīvu mērķis ir divkāršot esošo lejupielādes un augšupielādes ātrumu vismaz līdz 100 Mbit/s simetriski. Turklāt finansētie piekļuves tīkli ir modernizējami līdz simetriskam gigabitu ātrumam, neveicot turpmākus ieguldījumus pasīvajā infrastruktūrā. Piekļuves direktīvas mērķis ir vertikāli integrēti telesakaru operatori, savukārt OpenNet direktīvas mērķis ir pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas tikai vairumtirdzniecībā.
No ieguldījuma izslēdz mobilo tīklu izvēršanu.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 31. augustam.
E.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
44 |
2.A.1 Platform Internet-infrastructure Austria (PIA) 2030 izveide |
Atskaites punkts |
Austrijas platformas Internet-infrastructure (PIA 2030) darba programma visu attiecīgo ieinteresēto personu mijiedarbības koordinēšanai |
Darba programmas publicēšana, kurā izklāstīti pasākumi birokrātijas samazināšanai un platjoslas izvēršanas procedūru vienkāršošanai |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
PIN 2030 programmas pieņemšana, lai izveidotu darba grupu visu attiecīgo ieinteresēto personu koordinēšanai. Darba grupas mērķis ir izstrādāt juridiskus, regulatīvus un tehniskus pasākumus platjoslas izvēršanas kontekstā un īstenot savienojamības rīkkopu. |
|
45 |
2.A.1. Platformas interneta infrastruktūras izveide Austrijā (PIA) 2030 |
Atskaites punkts |
Platformas izstrādāto pasākumu īstenošana, lai samazinātu birokrātiju un vienkāršotu platjoslas izvēršanas procedūras |
Ziņojuma publicēšana, kurā apstiprina platformas izstrādāto pasākumu īstenošanu, lai samazinātu birokrātiju un vienkāršotu platjoslas izvēršanas procedūras |
— |
— |
— |
4. CET. |
2023 |
Darba programmas īstenošana platformā “Austrijas interneta infrastruktūra 2030” ar pasākumiem birokrātijas samazināšanai un platjoslas izvēršanas procedūru vienkāršošanai. Novērtējuma ziņojuma publicēšana, kurā aprakstīta darba programmas īstenošana. |
|
46 |
Gigabitu piekļuves tīklu plaša pieejamība un jaunu simetrisku gigabitu savienojumu izveide |
Atskaites punkts |
Pabeigti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, lai nodrošinātu gigabitu piekļuves tīklus |
Izdotie lēmumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu |
— |
— |
— |
CET. |
2022 |
Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, lai nodrošinātu gigabitu spējīgus piekļuves tīklus Broadband Austria 2030, ir pabeigti ar pieņemtiem lēmumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
|
47 |
Gigabitu piekļuves tīklu plaša pieejamība un jaunu simetrisku gigabitu savienojumu izveide |
Atskaites punkts |
Parakstīti līgumi |
Parakstīti līgumi |
— |
— |
— |
CET. |
2023 |
Parakstīt visus līgumus, kas saistīti ar pabeigtajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus projektiem, kuru mērķis ir nodrošināt gigabitu spējīgus piekļuves tīklus Platjoslas Austrijā 2030. gadā. Parakstītie līgumi attiecas uz 150000 Austrijas mājsaimniecību projektiem. |
|
48 |
Gigabitu piekļuves tīklu plaša pieejamība un jaunu simetrisku gigabitu savienojumu izveide |
Mērķa |
Platjoslas piekļuves nodrošināšana vismaz 80000 mājsaimniecību |
— |
Austrijas mājsaimniecību skaits |
0 |
80 000 |
CET. |
2026 |
Pabeidz projektus, kas nodrošina piekļuvi gigabitu tīkliem vismaz 80000 mājsaimniecību. |
F. SUBCOMPONENT 2.B skolu digitalizācija
Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina šādas problēmas: atbalstīt digitālo pārkārtošanos skolās, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgu piekļuvi un vienlīdzīgas iespējas, nodrošinot skolēniem nepieciešamās digitālās ierīces, sākot no pamatskolas līmeņa.
Apakškomponenta mērķis ir IT atbalstītas mācīšanas ilgtspējīga īstenošana visās pamatskolas skolās ar vienādiem pamatnosacījumiem visiem skolēniem. Turklāt saistībā ar izglītības digitālo pārkārtošanos apakškomponenta mērķis ir sniegt uz vajadzībām balstītus pakalpojumus, kā arī radīt vienlīdzīgas iespējas visiem un palielināt skolotāju un skolēnu digitālo kompetenču līmeni, sākot no pamatskolas līmeņa.
Apakškomponentā ir ņemti vērā konkrētai valstij adresētie ieteikumi, galveno uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošu grupu pamatprasmju līmeņa paaugstināšanai (2019. gadākonkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai izglītībā un digitālās mācīšanās palielināšanai (2020. gadākonkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: 2.B.1. Taisnīga un vienlīdzīga skolēnu piekļuve digitālajām pamatprasmēm
Reformas mērķis ir noteikt pamatnosacījumus un nodrošināt atbalsta pasākumus, lai visiem skolēniem pamatskolās nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi digitālajām pamatkompetencēm.
Reforma ietver vairākas atbalsta darbības, kas veicina skolu digitalizāciju visaptverošā veidā. Tas ietver dažādas darbības, lai nodrošinātu, ka skolotājiem tiek nodrošinātas pietiekamas apmācības kursu iespējas darbavietā, lai uzlabotu viņu digitālās prasmes un paplašinātu viņu zināšanas par digitālajiem līdzekļiem un pasākumiem, kas jāpiemēro mācīšanā. Lai nodrošinātu skolēniem piedāvāto digitālo galaierīču optimālu izmantošanu, šī reforma palīdzēs uzlabot infrastruktūru dažādās skolu ēkās. Turklāt reforma nodrošinās digitālus risinājumus pedagoģiskās un administratīvās apmaiņas vienkāršošanai, izmantojot portālu, kurā apkopotas visas būtiskās lietojumprogrammas izglītībai un pārvaldei. Visbeidzot, reforma nodrošinās jau esoša portāla turpmāku attīstību, kas ietver digitālus mācīšanas un mācību materiālus un piedāvā piekļuvi mācību lietojumprogrammām. Reformu izvērtē pēc četriem gadiem, lai to pagarinātu un vēl vairāk uzlabotu.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Digitālo galalietotāju ierīču nodrošināšana skolēniem
Investīcijas mērķis ir nodrošināt, ka skolēniem ir piekļuve digitālajai izglītībai saskaņā ar taisnīgiem un piemērotiem pamatnosacījumiem, neiejaucoties skolēnu sociālajā vidē.
Pasākums ietver digitālo ierīču (klēpjdatoru vai planšetdatoru) pakāpenisku ieviešanu. Digitālās ierīces izplata katru mācību gadu, prioritāti piešķirot skolēniem konkrētā mācību gada piektajā klasē.
Pirmajā īstenošanas gadā (2021/22) digitālo aprīkojumu saņem divas skolēnu grupas (t. i., papildus piektās pakāpes skolēniem arī sestās pakāpes skolēni). Kopumā pamatskolas līmeņa skolēniem nodrošina 400000 digitālās ierīces.
Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. jūnijam.
F.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
49 |
2.B.1. Taisnīga un vienlīdzīga skolēnu piekļuve digitālajām pamatprasmēm |
Atskaites punkts |
Skolu digitalizācijas akta stāšanās spēkā |
Likuma noteikums, kas norāda uz Skolu digitalizācijas akta stāšanos spēkā. |
— |
— |
— |
Q1 |
2021 |
Ir stājies spēkā Likums par skolu digitalizāciju, kas nodrošina satvaru labākai skolotāju apmācībai darbavietā, uzlabotai skolu infrastruktūrai, pedagoģiskā un administratīvā portāla izveidei, kā arī mācību materiālu portāla uzlabošanai. |
|
50 |
2.B.1. Taisnīga un vienlīdzīga skolēnu piekļuve digitālajām pamatprasmēm |
Atskaites punkts |
Īstenošanas regulas stāšanās spēkā |
Skolu digitalizācijas akta īstenošanas regulas publicēšana |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Stājas spēkā Skolu digitalizācijas akta īstenošanas regula. |
|
51 |
2.B.1. Taisnīga un vienlīdzīga skolēnu piekļuve digitālajām pamatprasmēm |
Atskaites punkts |
Skolu digitalizācijas akta izvērtēšana |
Atbildīgā ministrija ir pabeigusi un publicējusi likuma novērtējumu |
— |
— |
— |
2. CET. |
2025 |
Atbildīgā ministrija publicē tiesību aktos noteikto pasākuma novērtējumu. |
|
52 |
Digitālo galalietotāju ierīču nodrošināšana skolēniem |
Atskaites punkts |
Lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz digitālo gala ierīču piedāvājumu |
Ir pabeigts un publicēts piešķiršanas lēmums par publicēto piedāvājumu attiecībā uz digitālajām ierīcēm. . |
— |
— |
— |
2. CET. |
2021 |
Atbildīgā ministrija publicē lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pēc Eiropas mēroga konkursa par skolēnu digitālajām galalietotāju ierīcēm un nodrošina, ka ir piešķirts līgums par digitālo galalietotāju ierīču nodrošināšanu skolēniem. |
|
53 |
Digitālo galalietotāju ierīču nodrošināšana skolēniem |
Mērķa |
Digitālās ierīces vidusskolas pirmajam diviem gadiem |
— |
piektās unsestās klasesskolēnu procentuālā daļa |
0 |
100 |
4. CET. |
2021 |
Pabeidz 5.un 6. klases ierīču piegādi( pirmā un otrā vidusskolas līmeņa pirmais un otrais gads). |
|
54 |
Digitālo galalietotāju ierīču nodrošināšana skolēniem |
Mērķa |
Digitālās ierīces skolēniem pamatskolas līmenī |
— |
Digitālo ierīču skaits |
160 000 |
400 000 |
2. CET. |
2025 |
Skolēniem pamatskolas līmenī nodrošina 240000 digitālās ierīces, prioritāti piešķirot skolēniem konkrētā mācību gada 5.klasē. |
G. SUBCOMPONENT 2.C Valsts pārvaldes digitalizācija
Thir Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents, kas risina problēmu, kura saistīta ar digitālās pārkārtošanās nodrošināšanu valsts pārvaldē un kuras nozīmi vēl vairāk uzsvēra Covid- 19 uzliesmojums.
Apakškomponenta mērķis ir veicināt valsts pārvaldes digitalizāciju, kas, paredzams, veicinās ekonomikas dinamismu un paātrinās atveseļošanu. Šis mērķis attiecas ne tikai uz krīzes tūlītēju pārvaldību, un paredzams, ka tas ilgtermiņā ietekmēs administrācijas attīstību, kā arī konkurētspēju, ekonomiku un sabiedrību.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu samazināt administratīvo un regulatīvo slogu (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
G.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: 2.C.1. Ierosinātie tiesību akti tikai vienreiz: Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likuma grozījumi
Reformas mērķis ir vēl vairāk samazināt birokrātiju uzņēmējiem un iedzīvotājiem, ieviešot pasākumus vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanai, tādējādi samazinot dubultu un daudzkārtēju ziņošanu.
Reforma ietver grozījumus Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likumā (Uternehmensserviceportalgesetz), kas kalpos par pamatu turpmākiem attiecīgiem likumdošanas pasākumiem. Vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana kļūst obligāta administratīvajā procesā, kas paredzēts jaunajos tiesību aktos. Pamatinfrastruktūras izveidi pārvaldes iestādēm reģionālajās pašvaldībās, lai tās varētu izstrādāt ziņošanas procesus un pakalpojumus saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu, 2021. gadā finansēs no digitalizācijas fonda (sk. 2.C.2. investīciju), savukārt turpmākajos gados to paredzēts finansēt ar Federālā finanšu regulējuma likumu. Pirmkārt, uzņēmēji valsts līmenī gūst labumu no pasākuma. Nākamajā posmā pakalpojumus var piedāvāt arī iedzīvotājiem.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies 2021. gada 30. septembrī un tiks pabeigta līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Digitalizācijas fonds “Valsts pārvalde”
Investīcijas mērķis ir palīdzēt attīstīt uz iedzīvotājiem orientētu un uz pakalpojumiem orientētu pārvaldību ar modernu digitālo infrastruktūru. Mērķis ir paātrināt digitalizāciju federālajā pārvaldē, finansējot projektus ar starpdepartamentu ietekmi. Pašlaik Austrijas federālās pārvaldes IT vidē, kas ir ļoti neviendabīga, pieaug vajadzība pēc konsolidācijas. Departamenti bieži izmanto dažādus datu centrus, programmatūru un aparatūru, kā arī pakalpojumu sniedzējus. Investīcija palīdz risināt šos jautājumus, īstenojot IT konsolidāciju federālajā valdībā, attīstot IT pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem un optimizējot procedūras.
Ieguldījumu veido federālo departamentu iesniegto un īpašās darba grupas atlasīto projektu finansēšana. Vismaz pusi no šiem līdzekļiem izmanto starpdepartamentu projektiem, lai īstenotu IT konsolidāciju federālajā valdībā.
Pārējos līdzekļus izmanto projektiem ar starpdepartamentu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmējdarbības pakalpojumu attīstību un projektiem, kuru mērķis ir paātrināt un uzlabot procedūru efektivitāti. Iespējamo projektu piemēri ir elektroniskā identitāte (e-ID), vienotās digitālās vārtejas ieviešana, uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla izstrāde un vienreizējas iesniegšanas principa īstenošana.
Šo investīciju īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.
G.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
56 |
2.C.1. Ierosinātie tiesību akti tikai vienreiz: Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likuma grozījumi |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā likums, ar ko groza Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likumu; attiecīgās IT infrastruktūras modernizācija. |
Likuma noteikums, kas norāda uz Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likuma grozījumu stāšanos spēkā; ir reglamentēta un modernizēta IT pamatinfrastruktūra. |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Ir stājies spēkā tiesību akta grozījums, ar ko Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likumā ievieš vienreizējas iesniegšanas principu. Informācijas pienākuma datubāzes (IVDB) apsekojuma rīks ir pieejams izmēģinājuma kārtā. Rīks sniedz pārskatu par visiem administrācijā pieejamajiem datiem (datu karti), kas ļauj novērtēt datu pieejamību dažādās nodaļās. Reģistru un sistēmu tīkls (RSV) ir pieejams bāzes versijā kopā ar citiem savienotiem reģistriem, lai nodrošinātu sadarbspēju un datu apmaiņu. |
|
57 |
2.C.1. Ierosinātie tiesību akti tikai vienreiz: Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likuma grozījumi |
Atskaites punkts |
Reģistru sasaiste ar Reģistru un sistēmu tīklu (RSV), vienotās digitālās vārtejas (SDG) sagatavošana, Informācijas pienākuma datubāzes (IVDB) sākums, ko veic ministrijas |
Reģistri ir savienoti vienotās digitālās vārtejas (SDG) vajadzībām. Ministrijām bija jāaizpilda informācijas pienākuma datubāze (IVDB). |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
Ir spēkā Regula par informācijas pienākuma datubāzi (IVDB), kas uzliek ministrijām pienākumu aizpildīt datubāzi ar informācijas sniegšanas pienākumiem, kas izriet no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Reģistri ir savienoti saskaņā ar “tikai vienreiz” koordinācijas komitejas pieņemto reģistrācijas grafiku. |
|
58 |
2.C.1. Ierosinātie tiesību akti tikai vienreiz: Grozījumi Uzņēmumu pakalpojumu portāla likumā |
Atskaites punkts |
Vienreizējas tehniskas sistēmas savienojuma izveide |
Vienotās digitālās vārtejas (SDG) prasības, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1724, ir izpildītas, kā to apstiprina Komisijai nosūtāmais ziņojums. |
— |
— |
— |
4. CET. |
2023 |
Tiklīdz ir izveidots tikai tehniskās sistēmas savienojums, kas atbilst Regulā (ES) 2018/1724 noteiktajām vienotās digitālās vārtejas (SDG) prasībām. |
|
59 |
Digitalizācijas fonds “Valsts pārvalde” |
Atskaites punkts |
Digitalizācijas fonda akta stāšanās spēkā |
Digitalizācijas fonda akta noteikums, kas norāda tā stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
2. CET. |
2021 |
Ir stājies spēkā Digitalizācijas fonda akts. Tā izveido digitalizācijas fondu ar mērķi paātrināt federālās pārvaldes digitalizāciju. |
|
60 |
Digitalizācijas fonds “Valsts pārvalde” |
Atskaites punkts |
Atlasītie projekti |
Projektu atlase mūsdienīgas digitālās infrastruktūras attīstīšanai valsts pārvaldē. |
— |
— |
— |
2. CET. |
2022 |
Vismaz 95 projektus atlasa “starpdepartamentu projektos IT konsolidācijas īstenošanai federālajā valdībā” un vismaz 60 projektos atlasa “projektus ar starpdepartamentu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmējdarbības pakalpojumu attīstību un projektus, kuru mērķis ir paātrināt un uzlabot procedūru efektivitāti”, un paziņo atlases lēmumus. |
|
61 |
Digitalizācijas fonds “Valsts pārvalde” |
Atskaites punkts |
Galīgie ziņojumi par finansētajiem projektiem |
Nobeiguma ziņojumu izdošana par finansētajiem projektiem saistībā ar valsts pārvaldes digitalizāciju |
4. CET. |
2023 |
Nobeiguma ziņojumi par projektiem, ko finansē no Digitalizācijas fonda, ir: ko īstenošanas departamenti izdod Digitalizācijas darba grupas birojam un par ko informē digitalizācijas darba grupa ar Federālās kancelejas, Finanšu ministrijas un Mākslas, kultūras, sabiedrisko pakalpojumu un sporta ministrijas pārstāvjiem. |
|||
H. SUBCOMPONENT 2.D Uzņēmumu digitālā un ekoloģiskā pārveide
Šis Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina problēmas, kas saistītas ar uzņēmumu digitālās un zaļās pārkārtošanās veicināšanu.
Apakškomponenta mērķis ir paātrināt Austrijas uzņēmumu digitalizāciju un ekoloģisko pārveidi, jo īpaši veicinot uzņēmumu investīcijas šajās prioritārajās jomās.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus stimulēt uzņēmumu digitalizāciju (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz inovāciju, ilgtspējīgu transportu, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020.gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: MVU digitalizācija
Investīcijas mērķis ir palīdzēt MVU saņemt konsultācijas par digitalizācijas stāvokli un iespējām savā uzņēmējdarbībā un palīdzēt tiem izstrādāt, īstenot un izvērst digitalizācijas projektus, lai saglabātu konkurētspēju nākotnes digitalizētajā tirgū.
Ieguldījumu veido divas atbalsta programmas KMU.DIGITAL un KMU.E-Commerce. KMU.DIGITAL sniedz gan konsultatīvo atbalstu, gan īstenošanas atbalstu konkrētiem digitalizācijas projektiem. Konsultatīvs atbalsts ietver individualizētas konsultācijas Austrijas MVU, ko sniedz sertificēti konsultanti četros jautājumos: I) uzņēmējdarbības modeļi un procesi (tostarp resursu optimizācija), ii) e-komercija un tiešsaistes tirgvedība, iii) IT un kiberdrošība un iv) digitālā pārvaldība. Īstenošanas atbalsts nodrošina finansējumu to digitalizācijas projektu īstenošanai, kuriem tika sniegts konsultatīvs atbalsts. KMU.E-komercija atbalsta MVU konkrētu e-komercijas projektu īstenošanā un nodrošina finansējumu jauniem ieguldījumiem e-komercijā un saistītos pakalpojumos no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem 20 % apmērā (ne vairāk kā 12 000 EUR vienam saņēmējam).
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Digitālās investīcijas uzņēmumos
Investīcijas mērķis ir veicināt uzņēmumu investīcijas digitalizācijā un novirzīt tos uz tālredzīgām prioritārām jomām.
Ieguldījumu veido 14 % investīciju prēmija, ko piešķir uzņēmumiem par ieguldījumiem digitalizācijas prioritārajās jomās. Atbalstu piešķir jauniem materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem tādu uzņēmumu amortizējamos pamatlīdzekļos, kas ir pastāvīgi iedibināti Austrijā. Nosakot atbalsttiesīgās jomas, kas jāatbalsta ar investīciju piemaksu, pasākums jo īpaši veicina investīcijas uzņēmējdarbības modeļu un procesu digitalizācijā, tostarp “Rūpniecība 4.0” un e-komercijā, kā arī investīcijas IT un kiberdrošības pasākumu ieviešanā vai uzlabošanā.
Investīciju prēmiju likums un attiecīgās finansēšanas pamatnostādnes 3 izslēdz klimatam kaitīgas investīcijas, piemēram, iekārtās vai iekārtās, kurās tieši izmanto fosilo kurināmo, vienlaikus arī nosakot, ka maksājumi ir atkarīgi no tā, vai tiek iesniegti pierādījumi, kas izslēdz negatīvu ietekmi uz vides un klimata mērķiem. Investīciju prēmiju aktu groza, lai palielinātu atbalstam pieejamo budžetu, ņemot vērā ANP līdzekļus.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Zaļās investīcijas uzņēmumos
Investīcijas mērķis ir veicināt uzņēmumu ieguldījumus ekoloģiskajā pārveidē un novirzīt tos uz tālredzīgām prioritārām jomām.
Investīcijas veido 14 % investīciju prēmija, ko uzņēmumiem piešķir par investīcijām zaļās pārkārtošanās prioritārajās jomās, piemēram, ēku siltumrenovācijā, siltumapgādes optimizācijā un citos energotaupības pasākumos, atjaunīgās enerģijas ražošanā, fotoelementu un elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmās, bezemisiju transportlīdzekļos, uzlādes stacijās. Atbalstu piešķir jauniem materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem tādu uzņēmumu amortizējamos pamatlīdzekļos, kas ir pastāvīgi iedibināti Austrijā. Investīciju prēmiju likums un attiecīgās finansēšanas pamatnostādnes 4 izslēdz klimatam kaitīgas investīcijas, piemēram, iekārtās vai iekārtās, kurās tieši izmanto fosilo kurināmo, vienlaikus arī nosakot, ka maksājumi ir atkarīgi no tā, vai tiek iesniegti pierādījumi, kas izslēdz negatīvu ietekmi uz vides un klimata mērķiem.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.
H.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
62 |
MVU digitalizācija |
Atskaites punkts |
Attiecīgo pamatnostādņu un līgumu apstiprināšana un publicēšana attiecībā uz KMU.DIGITAL 3.0 |
Finansēšanas pamatnostādņu apstiprināšana un publicēšana un līgumu slēgšana ar Austrijas Ekonomikas palātu (WKÖ) un Austria Wirtschaftsservice GmbH (AWS) par KMU.DIGITAL 3.0 |
— |
— |
— |
Q1 |
2021 |
Attiecīgie līgumi par KMU.DIGITAL 3.0 ir noslēgti ar WKÖ vai AWS, un attiecīgās finansēšanas pamatnostādnes ir apstiprinātas un publicētas. |
|
63 |
MVU digitalizācija |
Atskaites punkts |
Attiecīgo KMU.E-komercijas pamatnostādņu un līgumu apstiprināšana un publicēšana |
Finansēšanas pamatnostādņu apstiprināšana un publicēšana un līguma ar AWS noslēgšana |
— |
— |
— |
Q1 |
2021 |
Attiecīgais līgums par KMU.E-komerciju ir noslēgts ar AWS, un attiecīgās finansēšanas pamatnostādnes ir apstiprinātas un publicētas. |
|
64 |
MVU digitalizācija |
Mērķa |
MVU digitalizācijas projektu pabeigšana |
— |
Skaits |
0 |
15 300 |
4. CET. |
2023 |
MVU pabeidz vismaz 15300 digitalizācijas projektu, kā reģistrēts WKÖ un AWS īstenotajā ziņošanas sistēmā. |
|
65 |
Digitālās investīcijas uzņēmumos |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā grozījums Likumā par investīciju prēmijām, lai atspoguļotu ANP radīto budžeta palielinājumu |
Likuma noteikums, kas norāda uz Likuma par ieguldījumu piemaksu grozījumu stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
2. CET. |
2021 |
Stājas spēkā grozījums Likumā par investīciju prēmijām, kas paredz budžeta palielinājumu, lai atspoguļotu ANP līdzekļu pieejamību uzņēmumu atbalsttiesīgo digitālo investīciju atbalstam |
|
67 |
Digitālās investīcijas uzņēmumos |
Mērķa |
Investīcijas digitalizācijā vismaz 7000 uzņēmumos saskaņā ar ANP |
— |
Atbalstīto uzņēmumu skaits |
0 |
7 000 |
4. CET. |
2022 |
Atbalsts, kas piešķirts vismaz 7000 uzņēmumiem to digitālajām investīcijām (piemēram, datortehnikā, programmatūrā, digitālajā infrastruktūrā un e-komercijā). |
|
68 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā grozījums Likumā par investīciju prēmijām, lai atspoguļotu ANP radīto budžeta palielinājumu |
Likuma noteikums, kas norāda uz Likuma par ieguldījumu piemaksu grozījumu stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
2. CET. |
2021 |
Stājas spēkā grozījums Likumā par investīciju piemaksām, kas paredz budžeta palielinājumu, lai atspoguļotu ANP līdzekļu pieejamību uzņēmumu zaļo investīciju atbalstam |
|
69 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
Mērķa |
Ieguldījumi e-mobilitātē |
— |
Bezemisiju transportlīdzekļu skaits Uzlādes staciju skaits |
0 0 |
20 000 100 |
4. CET. |
2023 |
Uzņēmumi ir iegādājušies vismaz 20000 bezemisiju transportlīdzekļu un ir uzstādījuši 100 uzlādes stacijas. |
|
70 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
Mērķa |
Investīcijas ēku siltumrenovācijā |
— |
Atbalstīto uzņēmumu skaits |
0 |
500 |
Q1 |
2025 |
Atbalsts, kas piešķirts vismaz 500 uzņēmumiem to investīcijām siltumrenovācijā |
|
71 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
Mērķa |
Investīcijas saules enerģijā |
— |
Atbalstīto uzņēmumu skaits |
0 |
13 476 |
Q1 |
2025 |
Atbalsts, kas piešķirts vismaz 13476 uzņēmumu investīcijām saules enerģijā un elektroenerģijas uzkrāšanā |
|
72 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
Mērķa |
Investīcijas enerģijas ietaupījumā, lai atbalstītu vismaz 800 uzņēmumus saskaņā ar ANP |
— |
Atbalstīto uzņēmumu skaits |
0 |
800 |
Q1 |
2025 |
Atbalsts, kas piešķirts vismaz 800 uzņēmumiem to investīcijām enerģijas taupīšanā |
SASTĀVDAĻA: UZ ZINĀŠANĀM BALSTĪTA ATVESEĻOŠANĀS
I. SUBCOMPONENT 3.A Pētniecība
Šis Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina šādas problēmas: veicināt pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju politiku Austrijā.
Apakškomponenta mērķi ir stiprināt pētniecības, inovācijas un pētniecības politiku Austrijā, izstrādājot Pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju stratēģiju 2030. gadam un ar to saistītās mērķorientētās investīcijas. Turklāt paredzams, ka šie pasākumi uzlabos Austrijas kā inovācijas un pētniecības vietas pozīciju starptautiskā mērogā.
Apakškomponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu saistībā ar investīciju palielināšanu pētniecībā un inovācijā un inovatīvu rezultātu uzlabošanu (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 2019. un 2020. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
I.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: 3.A.1. Pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju stratēģija 2030. gadam (RTI stratēģija 2030. gadam)
Šīs reformas mērķis ir izstrādāt visaptverošu satvaru pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju politikai Austrijā tuvāko desmit gadu laikā. Mērķis ir kļūt par starptautiskās inovācijas līderi un stiprināt Austriju kā pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas vietu, koncentrēties uz efektivitāti un izcilību un koncentrēties uz zināšanām, talantiem un prasmēm. Reformas īstenošana tiek organizēta ar pētniecības finansēšanas aktu un ar trīs gadu pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas paktu īstenošanu. Šajā apakškomponentā iekļautās investīcijas papildina 2020. gadā pieņemto RTI paktu 2021.–2023. gadam, un paredzams, ka uz tām attieksies turpmākie pakti. “RTI stratēģija 2030. gadam” ir jāīsteno līdz 2030. gada beigām.
Atveseļošanas un noturības plānā paredzētās reformas daļas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: 3.A.2 Quantum Austria — Kvantu zinātnes veicināšana
Šīs investīcijas mērķis ir veicināt izcilus uz nākotni orientētus, pārveidojošus un inovatīvus fundamentālos un progresīvos pētījumus un iekļaut Austriju to ES valstu vidū, kuras sekmīgi izmanto kvantu zinātnes inovatīviem produktiem un pakalpojumiem.
Ieguldījumu veido pētniecības infrastruktūru (tostarp programmatūras izstrādes) un pētniecības sadarbības finansēšana ar mērķi paplašināt zināšanu bāzi kvantu datošanas, simulācijas un komunikācijas tehnoloģisko koncepciju (turpmākai) izstrādei, tehnoloģiju izveidei vai izstrādei visā kvantu zinātņu jomā, jo īpaši aparatūrai un programmatūrai kvantu datošanai, simulācijai un saziņai. Paredzams, ka investīcijas arī stiprinās pārrobežu sadarbību (piemēram, starp vāciski runājošām valstīm) un panāks vai paplašinās saskaņotību ar attiecīgajām Eiropas iniciatīvām un projektiem.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums: 3.A.3 Austrijas Precisionmedicīnas institūts
Šā ieguldījuma mērķis ir Vīnes Medicīnas universitātes pilsētiņā izveidot precīzijas medicīnas centru. Tā kā Vīnes lielākā slimnīca, kas ir arī viena no lielākajām slimnīcām pasaulē, proti, AKH (Vīnes galvenā slimnīca), atrodas tiešā tuvumā, institūtam ir nekavējoties jāpārtulko zinātniskie rezultāti pacientu labā.
Ieguldījumu veido jauna ēka, kas jāuzbūvē šim jaunajam pētniecības centram. Investīcijas ietver gan strukturālo, gan nepieciešamo infrastruktūras un digitālo aprīkojumu pētniecībai.
Paredzams, ka investīcijas īstenošana sāksies līdz 2022. gada 30. jūnijam un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: 3.A.4. (digitālā) pētniecības infrastruktūra
Pētniecības infrastruktūru stratēģiskā attīstība ir svarīga Austrijas pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas (RTI) 2030. gadam darbības joma, lai sasniegtu augstāko starptautisko līmeni un stiprinātu Austriju kā vietu pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā.
Ieguldījumu veido (digitālās) pētniecības infrastruktūras projektu finansēšana Austrijas universitātēm. Lai Austrijas universitātēs varētu finansēt augstas kvalitātes un konkurētspējīgu infrastruktūru un dot tām iespēju piedalīties lielās starptautiskās pētniecības infrastruktūrās, izveido uzaicinājumu izteikt ieinteresētību.
Paredzams, ka investīcijas īstenošana sāksies līdz 2022. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 31. augustam.
I.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
73 |
3.A.1 RTI stratēģija 2030. gadam |
Mērķa |
Izpildes un finansēšanas nolīgumu pabeigšana |
_ |
Parakstīts izpildījums/ finansēšanas nolīgumi |
0 |
54 |
4. CET. |
2024 |
54 darbības un finansēšanas nolīgumu parakstīšana ar centrālajām pētniecības iestādēm, pētniecības finansēšanas aģentūrām un valsts universitātēm. |
|
74 |
3.A.1 RTI stratēģija 2030. gadam |
Atskaites punkts |
Trešā RTI pakta apstiprināšana |
Federālā valdība savā tīmekļa vietnē publicē trešo RTI paktu. |
— |
— |
— |
4. CET. |
2025 |
Federālā valdība apstiprina un publicē trešo RTI paktu saskaņā ar 2020. gada Pētniecības finansēšanas likumu, kurā izklāstīta pētniecības finansēšana un sīki izklāstītas pētniecības un inovācijas prioritātes trīs gadu laikposmam. Tādējādi tas palīdz īstenot pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas mērķus un darbības jomas. |
|
75 |
3.A.2 Quantum Austria — Kvantu zinātnes veicināšana |
Atskaites punkts |
Uzaicinājums izteikt ieinteresētību (BMBWF); Izpildītājas iestādes identifikācija |
Ieinteresētības apliecinājumu saņemšana. |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Ir saņemti visi RTI nozares ieinteresēto personu izteikumi, un noregulējuma aģentūra (aģentūras) ir iecelta(-as). |
|
76 |
3.A.2 Quantum Austria — Kvantu zinātnes veicināšana |
Atskaites punkts |
Starpposma ziņojums |
Starpposma ziņojuma sagatavošana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2024 |
Izpildes aģentūras sagatavo starpposma ziņojumu, pamatojoties uz projekta datiem. Starpposma ziņojumā ir atspoguļots progress, kas līdz šim panākts saistībā ar uzaicinājumiem un, ja iespējams, projektiem. |
|
77 |
3.A.2 Quantum Austria — Kvantu zinātnes veicināšana |
Atskaites punkts |
Projektu slēgšana, pārceļot tos uz universitātes darbību |
Tāda projekta statusa slēgšana, kas ļauj pāriet uz pētniecības iestāžu normālu darbību universitātēs |
— |
— |
— |
Q1 |
2026 |
Sagatavojot un apspriežot izpildes līgumus ar pētniecības iestādēm, ministrijas (BMBWF) izpildes līgumos iekļauj gan tehniskās infrastruktūras pielāgošanu, gan darbību nodošanu pētniecības iestādēm. |
|
78 |
3.A.3 Austrijas Precisionmedicīnas institūts |
Atskaites punkts |
Ministrijas plānošanas apstiprinājums (BMBWF un BMF) |
Federālās izglītības, zinātnes un pētniecības ministrijas (BMBWF) ministru apstiprinājums, vienojoties ar Federālo finanšu ministriju, un apstiprinātā plāna publicēšana Austrijas celtniecības programmā |
— |
— |
— |
2. CET. |
2022 |
Projekta apstiprināšana Izglītības, zinātnes un pētniecības ministrijā (BMBWF). Projektu vienlaicīgi iekļauj Austrijas Ēku apsaimniekošanas plānā. Plānā ir izklāstīti un sīki izklāstīti visi universitāšu būvniecības plāni. |
|
79 |
3.A.3 Austrijas Precisionmedicīnas institūts |
Atskaites punkts |
Precīzijas medicīnas institūta būvniecības sākums |
Ministrijas apstiprinājuma publicēšana ministrijas tīmekļa vietnē būvniecības darbību uzsākšanai |
— |
— |
— |
4. CET. |
2023 |
Būvdarbi ir fiziski sākti. Paredzams, ka būvniecības sākumu iezīmēs ceremoniāls vai preses pasākums. |
|
80 |
3.A.3 Austrijas Precisionmedicīnas institūts |
Atskaites punkts |
Pabeigts Precīzijas medicīnas institūts |
Būvdarbi ir pabeigti un nobeiguma ziņojums ir apstiprināts. |
— |
— |
— |
2. CET. |
2026 |
Projektu pabeidz, pamatojoties uz noteiktajiem līgumu un plānošanas principiem saskaņā ar būvatļauju un ievērojot iepirkuma tiesību aktu prasības, kā arī pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principu. |
|
81 |
3.A.4. (digitālā) pētniecības infrastruktūra |
Atskaites punkts |
Dotāciju piešķiršanas lēmumi universitātēm, kas investē digitālajā pētniecības infrastruktūrā |
Piešķīrējas iestādes lēmumu par piešķiršanu paziņošana un atlasīto projektu un universitāšu nosaukumu publicēšana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
Lēmumus par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz digitālās infrastruktūras projektiem, kas jāīsteno universitātēm, paziņo universitātēm. Atlasīto projektu un universitāšu nosaukumus publicē ministrijas tīmekļa vietnē. |
|
82 |
3.A.4. (digitālā) pētniecības infrastruktūra |
Atskaites punkts |
Progresa ziņojums, kurā pabeigti 50 % investīciju |
Piešķīrējas ministrijas (BMBWF) kopsavilkuma ziņojums |
— |
— |
— |
CET. |
2025 |
Par pasākumu atbildīgā ministrija (Federālā Izglītības, zinātnes un pētniecības ministrija (BMBWF)) sagatavo starpposma progresa ziņojumu, kurā norāda, ka visi projekti tiek īstenoti un puse no ieguldījumiem ir pabeigta. Tā pamatā ir obligātie gada progresa ziņojumi, ko iesniedz visi projekti, kuriem piešķirts finansējums un kuros dokumentēts progress un nodrošināta atbilstība piešķiršanas nosacījumiem. |
|
83 |
3.A.4. (digitālā) pētniecības infrastruktūra |
Atskaites punkts |
Galīgais ziņojums par 100 % ieguldījumu ir pabeigts |
Piešķīrējas ministrijas (BMBWF) galīgais ziņojums |
— |
— |
— |
CET. |
2026 |
Par pasākumu atbildīgā ministrija (Federālā Izglītības, zinātnes un pētniecības ministrija (BMBWF)) sniedz Eiropas Komisijai nobeiguma ziņojumu, kurā norāda, ka visi ieguldījumi ir veikti pareizi. Šā ziņojuma pamatā ir obligātie gada un nobeiguma ziņojumi, kas iesniegti par visiem projektiem, kuriem piešķirts finansējums, tostarp sīki izstrādāti projektu tiešie rezultāti un izmantoto līdzekļu sadalījums. |
J. SUBCOMPONENT 3.B Pārkvalifikācija un prasmju pilnveide
Šā Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponenta mērķis ir risināt šādas problēmas: mazkvalificētu personu integrācija darba tirgū, pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana, gatavojoties nākotnes izaicinājumiem darba tirgū.
Apakškomponenta mērķi ir uzlabot prasmju un kompetenču līmeni, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem, un palielināt viņu iespējas darba tirgū, jo īpaši krīzes situācijā un laikā, kad ir vajadzīga jauna kvalifikācija. Paredzams, ka ieguldījumi bezdarbnieku cilvēkkapitālā, jo īpaši tiem, kuriem ir zems kvalifikācijas līmenis, palielinās viņu ilgtermiņa noturību, samazinot bezdarba iespējamību nākotnē.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas saistīti ar mazkvalificēto personu darba tirgus rezultātu uzlabošanu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
J.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: 3.B.1. Izglītības piemaksa
Šīs reformas mērķis ir uzlabot stimulus un materiālos pamatnosacījumus, lai ilgstošie bezdarbnieki varētu piedalīties organizētā apmācībā vai kvalifikācijas sesijās. Paredzams, ka reforma samazinās risku, ka dalībnieki izstāsies no sesijām pirms to pabeigšanas. Reforma ietver bezdarbnieka pabalsta “papildināšanu”. Papildu maksājuma pamatā ir fiksēta dienas likme, un tas ir atkarīgs no dalības pilnā apmācības un kvalifikācijas sesijā, kuras ilgums ir vismaz četri mēneši.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Ieguldījums: Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides veicināšana
Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot bezdarbnieku, jo īpaši mazkvalificētu personu, prasmes un kompetences, sagatavot viņus nākotnes izaicinājumiem darba tirgū un padarīt viņus mazāk neaizsargātus pret nākotnes bezdarba periodiem.
Investīcija ietver finansējumu pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem, kas saistīti ar pamatkvalifikācijām, elektroniku un digitālajām tehnoloģijām, māsas profesijām, sociālajām un aprūpes profesijām, vidi/ilgtspēju, uz projektiem orientētām pārejas darba vietām, kā arī jauniešu apmācību. Finansējums ir vērsts arī uz elastīgu apmācības metožu piedāvāšanu un uz atbalstu sievietēm.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
J.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
84 |
3.B.1. Izglītības piemaksa |
Atskaites punkts |
Bezdarba apdrošināšanas likuma stāšanās spēkā un Finansēšanas pamatnostādņu publicēšana ministriju tīmekļa vietnē |
Likuma noteikums, kas norāda uz Bezdarba apdrošināšanas likuma stāšanos spēkā; finansēšanas pamatnostādņu publicēšana ministriju tīmekļa vietnē |
— |
— |
— |
4. CET. |
2020 |
Ir stājies spēkā izglītības piemaksas juridiskais pamats (Bezdarba apdrošināšanas likuma (AlVG) 20. panta 7. punkts). Ir pieņemtas un publicētas pievienotās finansēšanas pamatnostādnes. |
|
85 |
3.B.1. Izglītības piemaksa |
Mērķa |
Izmaksātās izglītības prēmijas |
— |
Skaits |
0 |
40 000 |
4. CET. |
2021 |
Vismaz 40000 cilvēku ir saņēmuši piemaksu izglītībai |
|
86 |
3.B.1. Izglītības piemaksa |
Atskaites punkts |
Novērtētais izglītības piemaksas pasākums |
Novērtējuma ziņojuma publicēšana |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Pirms izglītības piemaksas termiņa beigām pasākumu novērtē, ņemot vērā iespējamo pagarinājumu, ko finansē no valsts budžeta. Novērtējuma ziņojumu publicē atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē. |
|
87 |
Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides veicināšana |
Atskaites punkts |
Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides priekšnosacījumu nodrošināšana |
Nepieciešamais budžeta nodrošinājums tika izveidots 2020. gada decembrī saskaņā ar 2021. gada budžetu un Federālā budžeta satvara aktu (BFRG). |
— |
— |
— |
4. CET. |
2020 |
Tiesību akts, kas ļauj īstenot pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumus, tika iekļauts 2020. gada decembrī pieņemtajā budžeta sistēmas aktā. |
|
88 |
Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides veicināšana |
Atskaites punkts |
Īstenošanas ziņojums |
Īstenošanas ziņojums, kura pamatā ir ceturkšņa īstenošanas ziņojumi |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Īstenošanas ziņojumu izdod ministrija, pamatojoties uz ceturkšņa īstenošanas ziņojumiem. Ziņojumā sniedz detalizētu informāciju par veiktajiem pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumiem. |
|
89 |
Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides veicināšana |
Mērķa |
Cilvēki, kas gūst labumu no pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides. |
— |
Skaits |
0 |
94 000 |
4. CET. |
2022 |
Austrijas Valsts nodarbinātības dienesta sistēmā vai Sociālo lietu ministrijas dienestā reģistrē vismaz 94000 personu, kas uzņemtas pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumos. |
K. SUBCOMPONENT 3.C Izglītība
Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina šādas problēmas: mērķtiecīga kompensācija par Covid-19 krīzes izraisīto izglītības un mācību deficītu, kvantitatīvs un kvalitatīvs pamatizglītības piedāvājuma uzlabojums.
Apakškomponenta mērķis iruzlabot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, stiprinot agrīno pirmsskolas izglītību, jo īpaši personām, kas jaunākas par 3 gadiem, un sniedzot papildu atbalstu skolēniem, lai kompensētu mācību zudumu pandēmijas laikā saistībā ar reformu, kas paplašina piekļuvi izglītībai.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, galveno uzmanību pievēršot pamatprasmju līmeņa paaugstināšanai nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, tostarp migrantu izcelsmes cilvēkiem (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), bērnu aprūpes iestāžu paplašināšanai (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai izglītībā (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
K.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Uzlabota piekļuve izglītībai
Reformas mērķis ir uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu grupu, tostarp migrantu izcelsmes skolēnu, pamatprasmes, lai garantētu vienlīdzīgas iespējas izglītībā. Reformas mērķis ir papildināt investīcijas, kas ir daļa no tā paša apakškomponenta, lai uzlabotu piekļuvi izglītībai. Reforma sastāv no trim tiesību aktiem: divi tiesību akti, kas uzlabo skolēnu piekļuvi valsts standartizētajiem novērtējumiem, un viens tiesību akts, ar ko nosaka kritērijus skolu sociālekonomiskās bāzes noteikšanai. Kritēriji nosaka cilvēkresursu piešķiršanu skolām un piešķir prioritāti tām skolām, kuru sociālekonomiskais profils ir sarežģītāks.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: 3.C.2. Tiesību aktu kopums tiesiskās izglītības jomā
Investīcijas mērķis ir Covid-19 pandēmijas laikā kompensēt uzkrāto mācību deficītu un iespējamos zaudējumus izglītībā ilgstošajos tālmācības periodos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem, lai izvairītos no jau pastāvošās nevienlīdzības palielināšanās izglītības rezultātos.
Ieguldījumu veido plašs papildu mācību stundu kopums un individuālu atbalsta pasākumu kopums. Šos atbalsta pasākumus var izstrādāt individuāli un elastīgi skolas atrašanās vietā, un tiem būtu jāsniedz labums visiem skolēniem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta skolēniem pēdējā gada klasēs un skolēniem, kuriem vajadzīgs papildu atbalsts.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Ieguldījums: Pamatizglītības paplašināšana
Ieguldījuma mērķis ir paplašināt bērnu aprūpes iespējas, jo īpaši jauniešiem vecumā līdz trim gadiem, un darba laiku trīs līdz sešu gadu vecumam, lai atvieglotu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Turklāt, koncentrējoties uz agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes uzlabošanu pēc iespējas agrākā vecumā, paredzams, ka tiks uzlabota agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu kvalitāte.
Investīcija ietver finansējumu, lai paplašinātu piemērotu pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu nodrošināšanu jauniešiem vecumā līdz trim gadiem, lai sasniegtu Barselonas mērķi attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par trim gadiem (bērnu aprūpes rādītājs 33 %) 5 . Turklāt tas palīdz pagarināt pamatizglītības iestāžu darba laiku vecuma grupā no trim līdz sešiem gadiem. Jāturpina attīstīt bērnu izglītības un aprūpes kvalitāti līdz pamatskolas sākumam, jo īpaši uzlabojot personāla/bērnu attiecību.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.
K.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
90a |
Uzlabota piekļuve izglītībai |
Atskaites punkts |
Grozītā skolu izglītības likuma stāšanās spēkā |
Likuma noteikums, kas norāda uz grozītā Skolu izglītības likuma stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
Q1 |
2023 |
Stājas spēkā akts, ar ko groza Skolu izglītības likumu, ar ko izveido tiesisko regulējumu valsts standartizēto novērtējumu “Individuālās kompetences novērtējums PLUS” (iKMPLUS) papildu moduļu izveidei |
|
90b |
Uzlabota piekļuve izglītībai |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu par valsts standartizēto novērtējumu papildu moduļu ieviešanu stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
2. CET. |
2024 |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko ievieš valsts standartizēto novērtējumu papildu moduļus (iKMPLUS). Papildu moduļi nodrošina mērķtiecīgu atbalstu skolēniem. |
|
91.a |
Uzlabota piekļuve izglītībai |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību akti, ar ko nosaka kritērijus skolu sociālekonomiskās bāzes noteikšanai |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
4. CET. |
2025 |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka kritērijus skolu sociālekonomiskās bāzes noteikšanai. Kritēriju pamatā ir skolēnu sociālekonomiskā izcelsme, un tie ietver skolēnu migrācijas izcelsmi. Kritēriji nosaka cilvēkresursu piešķiršanu skolām un piešķir prioritāti tām skolām, kuru sociālekonomiskais profils ir sarežģītāks. |
|
92 |
3.C.2. Tiesību aktu kopums tiesiskās izglītības jomā |
Atskaites punkts |
Korektīvās izglītības paketes pabeigšana un sākas ar pasākumiem skolās |
Izstrādāt, apstiprināt un sākt īstenot atbalsta pasākumu kopumu (remediālās izglītības paketi) skolu likuma ietvaros. |
— |
— |
— |
2. CET. |
2021 |
Ir pabeigta korektīvās izglītības pakete, tostarp īpašs resursu piešķīrums, un to var īstenot Laender/ reģionālāsizglītības iestādes (Bildungsdirektionen). Plānojums ir vērsts uz skolu atrašanās vietu īpašajām vajadzībām (uz vajadzībām balstītu resursu izmantošanu, jo īpaši tajās skolas vietās, kurās ir lielāka vajadzība pēc atbalsta skolēniem, lielāka vajadzība pēc valodu prasmēm vai īpašām sociālekonomiskām problēmām). |
|
93 |
3.C.2. Tiesību aktu kopums tiesiskās izglītības jomā |
Atskaites punkts |
Mācību gada laikā ir pabeigti atbalsta pasākumi. Papildstundu nodrošināšana, tostarp brīvdienu laikā |
Izglītības ministrijas kopsavilkuma deklarācija (BMBWF) |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Ārpus mācību stundām, tostarp brīvdienās, ir nodrošinātas papildu nodarbības. |
|
94 |
3.C.2. Tiesību aktu kopums tiesiskās izglītības jomā |
Atskaites punkts |
Korektīvās izglītības paketes novērtējums |
Korektīvo stundu paketes novērtējums ir publicēts un ietver pārskatu par to, cik stundas nedēļā ir piedāvātas |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Īsu novērtējuma ziņojumu publicē ministrijas tīmekļa vietnē. Tas ietver koriģējošā izglītības projekta galīgo pārskatu rezultātu pārraudzību un ietver arī sniegto papildu stundu izmantošanu. |
|
95 |
Pamatizglītības paplašināšana |
Mērķa |
Bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, bērnu aprūpes rādītāju palielināšana |
— |
% (procentuālā daļa) |
30.1 |
33 |
CET. |
2025 |
Bērnu aprūpes kvotu jauniešiem vecumā līdz 3 gadiem palielina par 2,9 procentpunktiem. |
|
96 |
Pamatizglītības paplašināšana |
Mērķa |
Palielināt agrīnās pirmsskolas izglītības līmeni bērniem vecumā no trim līdz sešiem gadiem, kas atbilst vecāku pilna laika nodarbinātībai |
— |
% (procentuālā daļa) |
46.8 |
52.8 |
CET. |
2025 |
Pieaug tādu vietu piedāvājums agrīnās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas ir saderīgas ar vecāku pilna laika nodarbinātību, bērniem vecumā no trim līdz sešiem gadiem. Palielinājumu papildina ar ikgadējiem resursu mērķiem un snieguma izvērtēšanu kopā ar pretendentu. Datus par palielināto piedāvājumu dara pieejamus Statistik Austria. |
L. SUBCOMPONENT 3.D Stratēģiskā inovācija
Šā Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponenta mērķis ir risināt šādas problēmas: digitālā pārveide, stratēģiskās vērtības ķēdes un autonomija pusvadītāju ražošanā Eiropā; enerģētikas pārveide, ūdeņraža ekonomikas veidošana Eiropā, energoietilpīgu nozaru dekarbonizācija.
Apakškomponenta mērķis ir i) veicināt Eiropas autonomiju pusvadītāju ražošanā un stiprināt Austrijas pozīciju šajā jomā un ii) veicināt integrētus projektus visā ūdeņraža vērtības ķēdē, lai paātrinātu enerģētikas pārveidi un energoietilpīgu nozaru dekarbonizāciju.
Apakškomponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus stimulēt uzņēmumu digitalizāciju un ilgtspēju (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un koncentrēt investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši uz inovāciju, ilgtspējīgu transportu, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020.gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
L.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: IPCEI mikroelektronika un savienojamība
Ieguldījums plānotajā svarīgajā projektā visas Eiropas interesēs (IPCEI) mikroelektronikas un savienojamības jomā, kas jāīsteno kā daudzvalstu projekts, ir vērsts uz to, lai, no vienas puses, stiprinātu jomas mikroelektronikas nozarē, kurā Eiropa jau darbojas labi (piemēram, elektronika, sensori, procesu tehnoloģijas), un, no otras puses, sasniegtu jomas, kurās Eiropa pašlaik ir atkarīga no importa (piemēram, inovatīvu tīklu/mikroelektronikas tehnoloģiju izstrāde, kuru pamatā ir mazākas struktūras, kā arī funkciju un materiālu kombinācija). Tāpēc viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju. Turklāt paredzams, ka plānotie IPCEI projekti izstrādās energoefektīvākus risinājumus un tādējādi veicinās klimata mērķu sasniegšanu.
Investīcija ietver pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību atlasīto projektu finansēšanu mikroelektronikas un savienojamības jomā.
Paredzams, ka investīcijas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim, un to pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.
Ieguldījums: 3.D.2. IPCEI Ūdeņradis
Plānoto investīciju vispārīgais mērķis ir palīdzēt veidot valsts un Eiropas ūdeņraža ekosistēmu, lai palīdzētu sasniegt Austrijas un ES klimata mērķus. Austrijas mērķis ir stingri nostiprināt atjaunīgā ūdeņraža vērtības ķēdē.
Plānoto investīciju mērķis ir veicināt integrētus projektus visā ūdeņraža vērtības ķēdē, jo īpaši attiecībā uz ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanu. Pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību investīcija nodrošina finansējumu atlasītiem projektiem, īpašu uzmanību pievēršot energoietilpīgām rūpniecības un mobilitātes nozarēm, kuras ir grūti dekarbonizēt, kā arī komponentu pētniecībai un izstrādei/FID.
Plānotās investīcijas ietver atlasīto projektu finansēšanu pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, jo īpaši ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un lietojumu jomās.
Paredzams, ka investīcijas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 30. septembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 31. augustam.
L.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
97 |
IPCEI mikroelektronika un savienojamība |
Atskaites punkts |
Ar klimatu saistītie atbilstības kritēriji, kas noteikti uzaicinājuma dokumentos |
Uzaicinājuma dokumenti ar atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka investīciju darbības rezultātā tiek pierādīts būtisks SEG emisiju aiztaupījums aprites ciklā |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Tiek publicēti dokumenti par uzaicinājuma izteikt ieinteresētību otro posmu, tostarp ar klimatu saistīti atbilstības kritēriji, kas paredz, ka potenciālajiem saņēmējiem ir skaidri jāapņemas samazināt SEG emisijas savos projektu portfeļos un jāaplēš SEG aiztaupījuma apmērs. Turklāt apņemšanās samazināt emisijas ir galvenais faktors projektu atlasē nākamajā žūrijas procesā. |
|
98 |
IPCEI mikroelektronika un savienojamība |
Atskaites punkts |
Valsts projektu atlase inovatīvu mikroelektronikas un savienojamības tehnoloģiju izstrādes atbalstam |
Atlases lēmums tiks paziņots Eiropas Komisijai. |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Austrijas projekti attiecībā uz inovatīvu mikroelektronikas un savienojamības tehnoloģiju izstrādi ir atlasīti, pamatojoties uz neatkarīgas ekspertu grupas ieteikumiem, pēc tam, kad tika izsludināts divpakāpju uzaicinājums izteikt ieinteresētību. |
|
99 |
IPCEI mikroelektronika un savienojamība |
Mērķa |
Uzsākti vismaz 66 % apstiprināto projektu |
— |
procentuālais daudzums |
0 |
66 |
2. CET. |
2024 |
Vismaz 66 % no apstiprinātajiem Austrijas projektiem ir sākti |
|
100 |
IPCEI mikroelektronika un savienojamība |
Mērķa |
Piešķirtie EUR 125000000 un vismaz 80 % no atbalsta, kas izmaksāts apstiprinātajiem projektiem |
— |
EUR (miljoni) |
0 |
125 |
CET. |
2026 |
Pieejamais budžets EUR 125000000 apmērā ir piešķirts apstiprinātajiem projektiem (ieskaitot īstenošanas aģentūras izdevumus). Vismaz 80 % budžeta ir izmaksāti saņēmējiem uzņēmumiem. |
|
101 |
3.D.2. IPCEI Ūdeņradis |
Atskaites punkts |
Valsts projektu atlase ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un lietojumu attīstības atbalstam |
Atlases lēmums tiks paziņots Eiropas Komisijai. |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Austrijas projekti attiecībā uz darbībām ūdeņraža vērtības ķēdē, kas aptver ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un lietojumus, ir atlasīti, pamatojoties uz neatkarīgas ekspertu grupas ieteikumiem pēc divu posmu uzaicinājuma paust ieinteresētību. |
|
102 |
3.D.2. IPCEI Ūdeņradis |
Mērķa |
Uzsākti vismaz 66 % apstiprināto projektu |
— |
procentuālais daudzums |
0 |
66 |
2. CET. |
2024 |
Vismaz 66 % apstiprināto Austrijas projektu ir sākti. |
|
103a |
3.D.2. IPCEI Ūdeņradis
|
Mērķa |
Apstiprinātajiem projektiem ir piešķirti EUR 125000000
|
— |
EUR (miljoni) |
0 |
125 |
4. CET. |
2025 |
Finansēšanas līgumi tika parakstīti starp finansēšanas aģentūrām un galasaņēmējiem. Līdz ar to apstiprinātajiem projektiem ir piešķirts pieejamais budžets EUR 125000000 apmērā (ieskaitot finansēšanas aģentūru izmaksas). |
|
103b |
3.D.2. IPCEI Ūdeņradis |
Mērķa |
Visi apstiprinātie projekti ir uzsākti pirmajā rūpnieciskās izvēršanas posmā. |
— |
procentuālais daudzums |
0 |
100 |
2. CET. |
2026 |
Visi finansēšanai apstiprinātie projekti tiek iekļauti FID (pirmais rūpnieciskās izvēršanas posms). |
KOMPONENTS: TAISNĪGA ATVESEĻOŠANĀS
M. SUBCOMPONENT 4.A Veselība
Šis Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina problēmas, ar kurām saskaras Austrijas veselības aprūpes nozare, jo īpaši resursu neefektīvu izmantošanu sekundārajā aprūpē.
Apakškomponenta mērķis ir veicināt veselības nozares noturību, vienlaikus nodrošinot vispārēju piekļuvi, augstu aprūpes kvalitāti un ilgtspējīgus pakalpojumus.
Reformas mērķis ir uzlabot veselības aprūpes ilgtspēju un noturību, stiprinot sabiedrības veselību un primāro veselības aprūpi. Paredzams, ka šie mērķi tiks sasniegti, palielinot primārās veselības aprūpes vienību nodrošināšanu, novirzot svaru no stacionārās aprūpes (4.A.1. reforma un 4.A.2. investīcija). Turklāt apakškomponents ietver arī investīcijas digitalizācijas pastiprināšanai veselības nozarē (4.A.3. punkts) un sociālā taisnīguma palielināšanai tajā (4.A.4. punkts). Kopumā paredzams, ka ierosinātā Austrijas veselības aprūpes nozares modernizācija nodrošinās zema sliekšņa piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un aprūpes nepārtrauktību, kā arī ilgtermiņā samazinās slogu slimnīcu kapacitātei.
Šā apakškomponenta pamatā ir arī iepriekšējās darbības, kas tiek īstenotas saistībā ar primārās veselības aprūpes vienību stiprināšanu (ko atbalsta tehniskā atbalsta instruments un Eiropas Investīciju banka).
Apakškomponents palīdz īstenot iepriekšējos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas uzlabošanu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 un 2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), jo īpaši ņemot vērā globālo pandēmiju.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
M.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Primārās veselības aprūpes uzlabošana
Austrijas primārās veselības aprūpes platforma ir paredzēta kā informācijas un saziņas centrs starp veselības aprūpes speciālistiem, pacientu organizācijām, izglītību, zinātni, veselības aprūpes sistēmas valsts pārvaldi un citām veselības aprūpē ieinteresētajām personām. Tās mērķis ir arī veicināt sociālo inovāciju primārās veselības aprūpes jomā Austrijā.
Pasākuma vispārējais mērķis ir veicināt darba apstākļu pievilcību ģimenes ārstiem un citām veselības un sociālajām profesijām primārās veselības aprūpes jomā, jo īpaši lauku apvidos. Papildus uzlabotiem veselības aprūpes noteikumiem reformas mērķis ir arī veicināt starpnozaru sadarbības kultūru un savstarpēju izpratni par veselības aprūpes un sociālo profesiju uzdevumiem un kompetenci primārās veselības aprūpes jomā.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana
Pasākuma mērķis ir ātri paplašināt daudzprofesionālās primārās veselības aprūpes vienības Austrijā un nodrošināt iedzīvotājiem, jo īpaši lauku apvidos, decentralizētu piekļuvi pakalpojumiem ar zemu robežvērtību.
Ieguldījumu veido divas galvenās finansējuma daļas: pirmkārt, ieguldīt vismaz 45 jaunās primārās veselības aprūpes vienībās (Primärversorgungseinrichtungen/PVE) salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri un, otrkārt, finansēt dažādus projektus esošajās primārās veselības aprūpes vidēs, galveno uzmanību pievēršot vides un sociālajai ilgtspējai, digitālajai un telpiskajai infrastruktūrai un apmācības iespējām. Paredzams, ka mērķorientēti pasākumi tiks izstrādāti un īstenoti kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, pašvaldību apvienību. Veidojot jaunas primārās veselības aprūpes vienības (centru vai tīklu veidā), ņem vērā arī vides aspektus. Īpašu uzmanību pievērš daudzprofesionālu primārās veselības aprūpes tīklu izveidei lauku apvidos, cieši iesaistot attiecīgās pašvaldības.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: 4.A.3 Elektroniskās vecāku un bērnu caurlaides platformas izveide, tostarp saskarnes ar agrīnās bērnības intervences (Frühe Hilfen) tīkliem
Šā pasākuma mērķis ir īstenot skrīninga programmu veselības riska faktoru, slimību un veselības problēmu agrīnai atklāšanai grūtniecības laikā un agrīnā bērnībā līdz 62 mēnešu vecumam. Tas radīs labākas veselības aprūpes iespējas grūtniecēm/sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un viņu bērniem, jo īpaši sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm.
Investīcija ietver elektroniskas dokumentācijas un saziņas platformas izveidi ar vienkāršotu piekļuvi testu rezultātiem veselības aprūpes speciālistiem un skartajām sievietēm (grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti). Pieejamību padara viegli pieejamu, lai arī sociāli nelabvēlīgā situācijā esošas ģimenes vai mazāk izglītotas sievietes ar ierobežotām vācu valodas prasmēm varētu izmantot vecāku un bērnu pasi kā vienu no galvenajiem preventīvajiem instrumentiem.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Valsts mēroga agrīnās bērnības intervences (Frühe Hilfen) ieviešana sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grūtniecēm, viņu maziem bērniem un ģimenēm
Pasākuma mērķis ir atbalstīt neaizsargātas ģimenes grūtniecības laikā un pēc tam. Tās mērķis ir veicināt vienlīdzību veselības jomā un sociālo taisnīgumu.
Investīcija ietver preventīvus pasākumus visā agrīnās bērnības posmā, uzlabojot un paplašinot jau esošos atbalsta pasākumus, izveidojot reģionālus agrīnās bērnības intervences tīklus un izveidojot sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm un dienestiem agrīnās bērnības jomā rajonos (“Bezirke” — Austrijas apakšreģionāla vienība), kas vēl nav aptverti.
Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.
M.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem) |
Kvantitatīvie rādītāji |
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
104 |
Primārās veselības aprūpes uzlabošana |
Atskaites punkts |
Primārās veselības aprūpes un saistīto pasākumu platforma |
Platformas/inkubatora/akseleratora sākums |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
oficiāli izveido primārās veselības aprūpes platformu un sāk tās darbību, un ir sākta inkubatora un primārās veselības aprūpes vienības paātrinātāja programma. |
|
105 |
Primārās veselības aprūpes uzlabošana |
Mērķa |
Reklāmas pasākumi saistībā ar platformu/inkubatoru programmu |
— |
Pasākumu dalībnieku skaits |
0 |
100 |
4. CET. |
2023 |
Vismaz 100 gados jauni speciālisti (piemēram, studenti, veselības aprūpes un sociālās jomas speciālisti) piedalās pasākumos, kas veicina primāro veselības aprūpi un tiek organizēti platformas/inkubatora programmas ietvaros. |
|
106 |
Primārās veselības aprūpes uzlabošana |
Mērķa |
Dalība primārās veselības aprūpes platformā. |
— |
Platformas dalībnieku skaits |
0 |
150 |
2. CET. |
2026 |
Primārās veselības aprūpes platformā ir vismaz 150 reģistrētu dalībnieku. |
|
107 |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
Atskaites punkts |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšanas pamatnostādņu pieņemšana un publicēšana |
Pieņemtas un publicētas finansēšanas pamatnostādnes |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Pieņem un publicē finansēšanas pamatnostādnes gan attiecībā uz jaunu primārās veselības aprūpes vienību izveidi, gan projektiem attiecībā uz esošo primāro veselības aprūpi. |
|
108 |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
Mērķa |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
— |
Finansēto projektu skaits |
0 |
45 |
4. CET. |
2023 |
Finansē vismaz 45 projektus, kas saistīti ar primāro veselības aprūpi, no kuriem vismaz 15 ir jaunu primārās veselības aprūpes vienību iestādes (centri un tīkli — arī lauku apvidos). |
|
109 |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
Mērķa |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
— |
Finansēto projektu skaits |
45 |
90 |
2. CET. |
2025 |
Finansē vismaz 90 projektus, kas saistīti ar primāro veselības aprūpi, no kuriem vismaz 25 ir jaunu primārās veselības aprūpes vienību iestādes (centri un tīkli — arī lauku apvidos). |
|
110 |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
Mērķa |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
— |
Finansēto projektu skaits |
90 |
155 |
2. CET. |
2026 |
Finansē vismaz 155 projektus, kas saistīti ar primāro veselības aprūpi, no kuriem vismaz 45 ir jaunu primārās veselības aprūpes vienību iestādes (centri un tīkli — arī lauku apvidos). |
|
111 |
4.A.3 Elektroniskās “vecāka-bērna caurlaides” platformas izstrāde, tostarp saskarnes ar agrīnās bērnības intervences (Frihe Hilfen) tīkliem |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka regulējumu elektroniskajai “vecāka un bērna apliecībai” |
Likuma norma, kas norāda, ka ir stājies spēkā likums, ar kuru nosaka elektroniskās “vecāka un bērna apliecības” sistēmu |
— |
— |
— |
2. CET. |
2023 |
Pamatojoties uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām, ir stājies spēkā tiesiskais regulējums “vecāka-bērna apliecības” elektroniskai īstenošanai. |
|
112 |
4.A.3 Elektroniskās “vecāka-bērna caurlaides” platformas izstrāde, tostarp saskarnes ar agrīnās bērnības intervences (Frihe Hilfen) tīkliem |
Atskaites punkts |
Elektroniskās “vecāku un bērna caurlaides” platformas programmēšanas līguma piešķiršana |
Elektroniskās “vecāku un bērna caurlaides” platformas programmēšanas līguma piešķiršanas publicēšana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2023 |
Piešķiršana notiek pēc konkursa par elektroniskās “vecāka un bērna caurlaides” programmēšanu |
|
113 |
4.A.3 Elektroniskās “vecāku un bērnu caurlaides” platformas izstrāde, tostarp saskarnes ar agrīnās bērnības intervences (Frihe Hilfen) tīkliem |
Mērķa |
Ārsti un attiecīgās sievietes, kas izmanto elektronisko “vecāku-bērna caurlaidi” |
— |
aprūpes ārstu procentuālā daļa |
0 |
90 |
2. CET. |
2026 |
Vismaz 90 % no aprūpētājiem ārstiem un attiecīgajām sievietēm izmanto elektronisko “vecāku un bērna apliecību” |
|
114 |
Valsts mēroga agrīnās bērnības intervences pasākumu (Fühe Hilfen) ieviešanasociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grūtniecēm, viņu maziem bērniem un ģimenēm |
Atskaites punkts |
Īstenošanas struktūru noteikšana un pilnvarošana |
Akts(-i), ar kuru(-iem) uztic īstenošanas struktūras |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
Nosaka un norīko īstenošanas struktūras agrīnās bērnības intervences pasākumu(FrīheHilfena) izveidei sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grūtniecēm, viņu mazajiem bērniem un ģimenēm. |
|
115 |
Valsts mēroga agrīnās bērnības intervences pasākumu (Fühe Hilfen) ieviešanasociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grūtniecēm, viņu maziem bērniem un ģimenēm |
Mērķa |
Agrīnās bērnības intervences pasākumu ieviešana valsts līmenī |
— |
plānotas izvēršanas procentuālā daļa valstī |
0 |
75 % |
CET. |
2023 |
Pabeidz vismaz 75 % no paredzētās ieviešanas valstī. |
|
116 |
Valsts mēroga agrīnās bērnības intervences pasākumu (Fühe Hilfen) ieviešanasociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grūtniecēm, viņu maziem bērniem un ģimenēm |
Mērķa |
Agrīnās bērnības intervences pasākumu ieviešana valsts līmenī |
— |
plānotas izvēršanas procentuālā daļa valstī |
0 |
100 % |
CET. |
2024 |
Valstu agrīnās bērnības intervences pasākumu ieviešana sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grūtniecēm, viņu maziem bērniem un ģimenēm ir pabeigta un pilnībā darbojas. Ir aptverti visi rajoni. |
N.SUBCOMPONENT 4.B Noturīgas pašvaldības
Šis Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina šādas problēmas: i) pilsētu centru darbības atjaunošana, jo īpaši lauku apvidos, ii) investīcijas zaļās pārkārtošanās atbalstam, iii) uz vajadzībām balstītu profesionālo aprūpes pakalpojumu sniegšana un paplašināšana.
Apakškomponenta mērķi ir šādi: padarīt pilsētu centrus pievilcīgākus un samazināt mobilitātes ierobežojumus, pārmitinot uzņēmumus; II) finansēt uzņēmumu un pašvaldību ēku siltumrenovāciju un nodrošināt papildu stimulus vietējām un centralizētās siltumapgādes sistēmām pilsētu centros/apgabalos, kas iepriekš bija fosilie kurināmie; un iii) uzlabot spēju sniegt mērķtiecīgus pakalpojumus un ilgtermiņa aprūpes sistēmas noturību Austrijā.
Apakškomponentu veido divi reformu pasākumi: I) jaunu augsnes aizsardzības stratēģiju un ii) reformu, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu. Tas ietver arī divus ieguldījumus: atbalsts klimata pārmaiņām pilsētu centros un ii) izmēģinājuma projekts par kopienas medmāsām.
Apakškomponentā ir ņemti vērā konkrētai valstij adresētie ieteikumi par ilgtspējas uzlabošanu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un ilgtermiņa aprūpes sistēmas nodrošināšanas un ilgtspējas uzlabošanu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
N.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: 4.B.1. Augsnes aizsardzības stratēģija
Augsnes aizsardzības stratēģijas izstrādes mērķis ir izveidot satvaru vienprātības konstatēšanas un koordinācijas procesiem ar visām attiecīgajām plānošanas struktūrām (federālo līmeni, Laenderu un pašvaldībām), lai vienotos par stratēģiskiem norādījumiem zemes izmantošanas ierobežošanai. Augsnes aizsardzības stratēģijas galīgais mērķis ir līdz 2030. gadam pakāpeniski samazināt zemes izmantojumu Austrijā līdz 2,5 hektāriem dienā.
Pirmais reformas posms ir Austrijas augsnes aizsardzības stratēģijas un tās īstenošanas ceļveža izstrāde un vienošanās par tiem. Tos izstrādā visi attiecīgie institucionālie dalībnieki (federālais līmenis, Laenders, pašvaldības), un par tiem vienojas Austrijas Konferencē par teritoriālo plānošanu (Oesterreichische Raumordnungskonferenz). Īstenošanas stratēģijas izstrādes galvenie elementi ir konkrētu starpposma mērķu noteikšana un vienošanās par uz rādītājiem balstītu uzraudzības sistēmu. Papildus vispārējam mērķim (zemes izmantojuma samazināšana līdz 2,5 hektāriem dienā) tiks noteikti papildu kvantitatīvi nosakāmi mērķrādītāji un atskaites punkti, pamatojoties uz sarunām starp Laenderi Austrijas Telpiskās plānošanas konferencē. Reformas īstenošanas beigās pieņem Austrijas augsnes aizsardzības kvantitatīvo stratēģiju, tostarp vispārējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt zemes izmantojumu Austrijā līdz 2,5 hektāriem dienā.
Pasākums stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.
Reforma: Reforma, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu
Reformas mērķis ir risināt problēmas ilgtermiņa aprūpes nozarē. Ņemot vērā pieaugošās problēmas ilgtermiņa aprūpes jomā, federālā valdība ir izvirzījusi mērķi īstenot fundamentālu reformu, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu. Sadarbībā ar Laenderu galvenā uzmanība ir jāpievērš cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe, un viņu radiniekiem un aprūpētājiem.
Reforma sastāv no vairākiem sagatavošanās pasākumiem ilgtermiņa aprūpes reformai, kas sāksies 2024. gadā, nākamajā Starpvaldību fiskālo attiecību likuma periodā. Ziņojumā, ko sagatavojusi darba grupa, kuras sastāvā ir eksperti no visiem valdības līmeņiem un ārējām ieinteresētajām personām, ir noteikti pašreizējās aprūpes sistēmas attīstības mērķi. Pamatojoties uz šo ziņojumu, sarunās starp federālo valdību, pavalstīm, pilsētām un pašvaldībām tiks izstrādātas kopīgas pieejas un reformu projekti uz ilgtermiņa aprūpes mērķi balstītas pārvaldības (“ZielsteuerungPflege”) ietvaros, gatavojoties ilgtermiņa aprūpes sniegšanas reformai saistībā ar sarunām par fiskālo sistēmu. Ilgtermiņa aprūpes reformas un pienākumu sadalījuma starp federālo līmeni, Laenderi un pašvaldībām galvenos principus atspoguļo Starpvaldību fiskālo attiecību likumā nākamajam periodam (sākot no 2024. gada).
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies 2021. gada 30. septembrī un tiks pabeigta līdz 2024. gada 31. martam. Izmaiņas ilgtermiņa aprūpes sniegšanā uz vietas var ieviest pēc 2024. gada.
Ieguldījums: 4.B.3. Ieguldījumi klimatam labvēlīgos pilsētu centros
Investīcijas mērķis ir palielināt pilsētu centru pievilcību, jo īpaši lauku apvidos, atbalstot bieži vien dārgus ieguldījumus pasākumos, kas nepieciešami, lai ēkas pielāgotu zaļās pārkārtošanās procesam, tādējādi novēršot jaunas zemes izmantošanu ārpus pilsētu centriem un sniedzot pozitīvu ieguldījumu mobilitātes samazināšanā.
Ieguldījumu veido vairāki elementi, kuru mērķis ir palīdzēt uzņēmējiem izveidot uzņēmējdarbību pilsētu centros un atjaunot publiskās ēkas pilsētu centros. Ieguldījumu jomas ir komerciālo un komunālo ēku siltumrenovācija pilsētu centros un pasākumi fasāžu zaļināšanai. Turklāt finansē pieslēgumu augstas efektivitātes centralizētajai siltumapgādei, kā arī degradētu teritoriju pārstrādi.
Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: 4.B.4. Ieguldījumi kopienas medmāsu ieviešanā
Mērķis izveidot aprūpi kopienās Austrijā ir sniegt būtisku ieguldījumu vietējā, zema sliekšņa un uz vajadzībām balstītā aprūpē; kopienas medmāsas ir galvenās kontaktpersonas, kas koordinē dažādus dienestus (piemēram, terapiju un sociālos dienestus) un kam ir galvenā loma profilakses jomā.
Ieguldījumu veido kopienas medmāsu tīkla izveide pacientu tuvumā. Kopienas medmāsas ir kvalificētas māsas ar vismaz divu gadu profesionālo pieredzi. Vēlams nodarbināt Kopienas medmāsas, kurām ir attiecīga papildu kvalifikācija (piemēram, kursi par aprūpi kopienā, ģimenes veselības aprūpi, sabiedrības veselības aprūpi). Projekta gaitā 150 kopienas medmāsas visā valstī tiek norīkotas kā daļa no izmēģinājuma projekta saskaņā ar darba līgumiem uz noteiktu laiku.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
N.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
117 |
4.B.1. Augsnes aizsardzības stratēģija |
Atskaites punkts |
Austrijas augsnes aizsardzības stratēģijas ceļveža pieņemšana |
Pieņemtā ceļveža publicēšana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Pieņem augsnes aizsardzības stratēģijas galvenos elementus un ceļvedi. Īstenošanas stratēģijas izstrādes galvenie elementi ir konkrētu starpposma mērķu noteikšana, vienošanās par uzraudzības sistēmu, kas balstīta uz rādītājiem. Papildus vispārējam mērķim (zemes izmantojuma samazināšana līdz 2,5 hektāriem dienā) nosaka papildu kvantificējamus mērķus un atskaites punktus, pamatojoties uz sarunām starp Laenderu Austrijas politiskajā konferencē par teritoriālo plānošanu (Oesterreichische Raumordnungskonferenz). |
|
118 |
4.B.1. Augsnes aizsardzības stratēģija |
Atskaites punkts |
Austrijas augsnes aizsardzības kvantitatīvās stratēģijas pieņemšana |
Pieņemtās augsnes stratēģijas publicēšana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
Pieņem augsnes aizsardzības kvantitatīvo stratēģiju. Tajā iekļauj vispārējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt zemes izmantojumu Austrijā līdz 2,5 hektāriem dienā. |
|
119 |
Reforma, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu |
Atskaites punkts |
Izmēģinājuma projekti par sabiedriskajām medmāsām kā aprūpes nodrošināšanas reformas elementu, |
Aprūpes sistēmas ieviešana aprūpes sistēmas reformas ietvaros |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Reformu procesa sākumā izmēģinājuma projektu “Kopienu medmāsas” īsteno kā reformas izmēģinājuma projektu. Pamatojoties uz šo izmēģinājuma projektu, reformas ietvaros izstrādā kopēju modeli šā pasākuma ieviešanai dalībvalstīs, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu. |
|
120 |
Reforma, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu |
Atskaites punkts |
Ir noteikti uz ilgtermiņa aprūpes mērķiem balstītas pārvaldības īstenošanas principi(Ziel-steuerung Pflege) |
Principu publicēšana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
Fiskālās sistēmas sarunu partneri (federālais līmenis, jaunākais līmenis un pašvaldības) ir pieņēmuši uz ilgtermiņa aprūpes mērķiem balstītas pārvaldības principus un tos ir publicējuši. |
|
121 |
Reforma, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu |
Atskaites punkts |
Sākt īstenot ilgtermiņa aprūpes sniegšanas reformas pamatelementus |
Starpvaldību fiskālo attiecību likums laikposmam, kas sākas 2024. gadā, ir publicēts Austrijas juridiskās informācijas sistēmā. |
— |
— |
— |
Q1 |
2024 |
Ilgtermiņa aprūpes reformas galvenos elementus atspoguļo Starpvaldību fiskālo attiecību likumā (Finanzausgleichsgeset z), kas ir stājies spēkā. |
|
122 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
Atskaites punkts |
Finansēšanas pamatnostādņu pieņemšana četrām intervences jomām |
Publicētas finansēšanas pamatnostādnes |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Ir pieņemtas finansēšanas pamatnostādnes ēku renovācijai pilsētu centros. Atbilstīgie projekti ir: I) komerciālo un komunālo ēku siltumrenovācija, ii) fasādes zaļināšanas projekti, iii) ēku savienošana ar augstas efektivitātes centralizēto siltumapgādi un iv) degradētu teritoriju pārstrāde. |
|
123 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
Mērķa |
Pabeigti termiskās atjaunošanas projekti |
— |
Termiskās atjaunošanas projektu skaits |
0 |
34 |
4. CET. |
2023 |
Ir pabeigti vismaz 34 pilsētu centru uzņēmumu un/vai pašvaldību siltumrenovācijas projekti. |
|
126 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
Mērķa |
Pabeigti zaļo fasāžu projekti |
— |
Zaļo fasāžu skaits |
0 |
15 |
2. CET. |
2026 |
Ir pabeigti vismaz 15 jumta un fasādes zaļināšanas projekti. |
|
127 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
Mērķa |
Pabeigti projekti pieslēgšanai augstas efektivitātes centralizētajai siltumapgādei |
— |
Projektu skaits pieslēgšanai augstas efektivitātes centralizētajai siltumapgādei |
0 |
375 |
4. CET. |
2023 |
Ir pabeigti vismaz 375 projekti pieslēgšanai augstas efektivitātes centralizētajai siltumapgādei. |
|
129 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
Mērķa |
Pabeigti degradētu teritoriju projekti |
— |
Degradētu teritoriju projektu reciklēšanas skaits |
0 |
30 |
4. CET. |
2023 |
Ir pabeigti vismaz 30 degradētu teritoriju pārstrādes projekti. |
|
130 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
Mērķa |
Pabeigti degradētu teritoriju projekti |
— |
Degradētu teritoriju projektu reciklēšanas skaits |
30 |
60 |
2. CET. |
2026 |
Ir pabeigti vismaz 60 degradētu teritoriju pārstrādes projekti. |
|
131 |
4.B.4. Ieguldījumi Kopienas māsu ieviešanā |
Mērķa |
Kopienas medmāsu darba sākums |
— |
Jaunu kopienas medmāsu skaits, kas sākušas strādāt |
0 |
50 |
CET. |
2021 |
Vismaz 50 kopienas medmāsu ir sākušas strādāt. |
|
132 |
4.B.4. Ieguldījumi Kopienas māsu ieviešanā |
Atskaites punkts |
Starpposma izvērtēšana |
Starpposma novērtējuma ziņojums iesniegts |
4. CET. |
2022 |
Starpposma novērtējuma ziņojums un ieteikumi turpmākai pieejai ārējiem vērtētājiem |
|||
|
133 |
4.B.4. Ieguldījumi Kopienas māsu ieviešanā |
Mērķa |
150 kopienas medmāsas, kas darbojas valsts līmenī |
— |
Jaunu kopienas medmāsu skaits, kas darbojas valsts līmenī. |
50 |
150 |
4. CET. |
2024 |
Valsts līmenī aktīvi darbojas vismaz 150 kopienas medmāsu. Galīgais novērtējums attiecas uz visu 150 KN sniegumu |
O. SUBCOMPONENT 4.C Māksla un kultūra
Šis Austrijas atveseļošanas un noturības plāna apakškomponents risina šādas problēmas: atbalsts zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam mākslā un kultūrā.
Apakškomponenta mērķi ir noteikt stimulus ekoloģiski ilgtspējīgākai kultūras nozarei un paātrināt nozares digitālās strukturālās pārmaiņas, īpašu uzmanību pievēršot kultūras mantojuma digitalizācijai.
Apakškomponents pievēršas konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kas saistīti ar ekonomikas ekoloģisko ilgtspēju (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un investīcijām digitālajā pārkārtošanā (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
O.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: 4.C.1. Ēku kultūras programmas izstrāde
Reformas mērķis ir izveidot satvarubūvkultūrai, kas apvieno augstas kvalitātes arhitektūru un būvēto vidi, ņemot vērā sociālos, ekoloģiskos, ekonomiskos un kultūras aspektus. Mērķis ir palielināt informētību par kultūras veidošanu un integrēt zaļās pārkārtošanās aspektus šajā jomā.
Reforma sastāv galvenokārt no “ceturtā Austrijas būvkultūras ziņojuma”, kas paredzēts, lai izveidotu pamatu kultūras celtniecības reformai Austrijā turpmākajos gados un izklāstītu konkrētus pasākumus kultūras celtniecības programmai. Reforma radīs labākus tiesiskos, finansiālos un strukturālos pamatnosacījumus augstas kvalitātes ēkām. Būtiska nozīme ir spējai pieslēgties Eiropas prasībām.
Paredzams, ka īstenošanas reforma tiks pabeigta līdz 2021. gada 30. septembrim.
Reforma: 4.C.2. Valsts kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģijas izstrāde
Reformas mērķis ir paplašināt digitalizāciju mākslas un kultūras jomā un veicināt mākslas un kultūras nozares digitālo pārveidi. Tās mērķis ir kultūras priekšmetu labāka pamanāmība un tīklu veidošana starp kultūras iestādēm.
Reforma ietver valsts kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģijas izstrādi un publicēšanu. Šīs stratēģijas mērķis ir veicināt turpmāku digitālo pārveidi mākslas un kultūras nozarē Austrijā. Tā veicina kultūras mantojuma, piemēram, kultūras iestāžu kolekciju un inventarizācijas, digitalizāciju. Stratēģijas process ietver publisku atklāšanas pasākumu, darbseminārus un tīmekļa atbalstu Laender. Procesa rezultāts ir stratēģijas dokumenta publicēšana. Stratēģija ir arī satvars investīcijām digitalizācijā, kas iekļautas šajā apakškomponentā.
Paredzams, ka reformas īstenošana tiks pabeigta līdz 2023. gada 31. martam.
Ieguldījums: Volkskundemuseum Wien un Prater Ateliers renovācija
Investīcijas mērķis ir ar atsevišķiem renovācijas projektiem parādīt, kā tie var kļūt par modeļiem, kā apvienot dzīvo ēku kultūru ar mērķi aizsargāt vidi saudzējošus pieminekļus. Turklāt “Federālo būvniecības kultūras pamatnostādņu” īstenošanai vajadzētu būt redzamai.
Investīcija ietver divu vēsturisku ēku renovāciju, kur tiek izmantoti holistiski kvalitātes kritēriji, kā arī atjauninātas dalības un plānošanas procedūras, ņemot vērā “Federālās ēku kultūras pamatnostādnes”. Renovācijas pasākumi palīdz būtiski palielināt abu ēku energoefektivitāti.
Paredzams, ka investīcijas īstenošana tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Digitalizācijas viļņa kultūras mantojums
Investīcijas mērķis ir kultūras iestādēs sākt plašu digitalizācijas vilni. Dažādu mākslas un kultūras nodaļu arhīvi būtu arvien vairāk jāpārtulko digitālā formātā un tādējādi tiem būtu jākļūst pieejamiem plašākai sabiedrībai. Covid-19 pandēmijas laikā ir palielinājusies izpratne par nepieciešamību uzlabot Austrijas muzeju, Austrijas kultūras mantojuma institūtu un kultūras iestāžu digitālo aktivitāti.
Investīcija ietver esošās platformas “Kulturpool” atjaunināšanu uz“KulturpoolNEU”un līdz ar to arī modernāko centrālo digitālo platformu. Tajā būtu jāiekļauj arī inovatīvi instrumenti, lai sazinātos ar cilvēkiem, kuri līdz šim nav saskārušies ar kultūras mantojumu, piemēram, ar jauniešiem. Lai to paveiktu, kultūras iestādēm ir jāsniedz atbilstošie dati. Kultūras institūts var patstāvīgi izlemt, kurus kolekcijas objektus tas vēlētos digitalizēt. “Kulturpool” darbojas kā centrāla platforma, kas apvieno datus no dažādām kultūras mantojuma iestādēm, dara tos digitāli pieejamus un nodrošina arī šo datu apvienotu nosūtīšanu.
Paredzams, ka investīcijas īstenošana tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija 4.C.5. Ieguldījumu fonds klimatam draudzīgiem kultūras uzņēmumiem
Ieguldījuma mērķis ir atbalstīt kultūras iestādes, kurām bieži vien ir mazas iespējas ieguldīt savu darbības struktūru ekoloģiskākā dizainā. Pasākums palielina iespēju īstenot šādus ieguldījumus, kā arī palielina informētību par vidēja termiņa un ilgtermiņa izmaksu ietaupījumiem, ja šādi ieguldījumi tiek veikti.
Ieguldījumu veido finansējums šādām jomām: atjaunojamie energoresursi (piemēram, fotoelementu enerģija, siltumsūkņi vai biomasa); energotaupības pasākumi (piemēram, apkures optimizācija vai apgaismojuma optimizācija); aprites ekonomika (piemēram, izejvielu patēriņa samazināšana); pielāgošanās pasākumi klimata pārmaiņām (piemēram, zaļās fasādes aukstumapgādei).
Paredzams, ka pasākuma īstenošana tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. septembrim.
O.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
134 |
4.C.1. Ēku kultūras programmas izstrāde |
Atskaites punkts |
Ceturtais ziņojums par ēku kultūru |
Ir publicēts ziņojums par ēku kultūru |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Ir publicēts ceturtais ziņojums par ēku kultūru. Tā izstrādā darba kārtību kultūras veidošanas reformai Austrijā turpmākajiem gadiem un izklāsta konkrētus pasākumus kultūras celtniecības programmai. |
|
135 |
4.C.2. Valsts kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģijas izstrāde |
Atskaites punkts |
Uzsākts apspriešanās process par kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģiju |
Apspriešanas procesa publicēšana, tostarp tiešsaistes aptaujas sākšana |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Ir uzsākts apspriešanās process. Apspriešanās notiek, izmantojot tiešsaistes aptauju un īpašus darbseminārus ar attiecīgajām ieinteresētajām personām (piemēram, muzejiem, izglītības iestādēm, bibliotēkām). |
|
136 |
4.C.2. Valsts kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģijas izstrāde |
Atskaites punkts |
Kultūras ministrijas (BMKOES) publikācija par kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģiju |
Stratēģija ir publicēta |
— |
— |
— |
Q1 |
2023 |
Ņemot vērā apspriešanās procesa rezultātus, digitalizācijas stratēģija ir publicēta. |
|
137 |
Volkskundemuseum Wien un Prater Ateliers renovācija |
Atskaites punkts |
Volkskundemuseum Wien un Prater Ateliers priekšizpēte |
Publicēti priekšizpēti |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Abu renovācijas projektu priekšizpēte ir pabeigta un ir pieejama. Tie ietver ģeogrāfisko atsauces datu vākšanu, īpašuma un ēku mērīšanu, pamatziņojumu sagatavošanu, ņemot vērā pieminekļu aizsardzību un energoefektivitāti, kā arī plānošanas konsultatīvās padomes iecelšanu ēku kultūras atbalstam renovācijas projektiem. |
|
138 |
Volkskundemuseum Wien un Prater Ateliers renovācija |
Atskaites punkts |
Prater Ateliers darbības atsākšana |
“Ateliers” nodošana māksliniekiem |
— |
— |
— |
2. CET. |
2025 |
Prater Ateliers renovācija ir pabeigta, un mākslinieki var izmantot ēku. |
|
139 |
Volkskundemuseum Wien un Prater Ateliers renovācija |
Atskaites punkts |
Volkskundemuseum rehabilitācijas pabeigšana |
Nodošana īpašniekam |
— |
— |
— |
2. CET. |
2026 |
Volkskundemuseum būvniecības projekts ir pabeigts, un muzejs ir atkal atvērts sabiedrībai, tostarp publiski pieejams pētniecības un izstāžu saturs. |
|
140 |
Digitalizācijas viļņa kultūras mantojums |
Atskaites punkts |
“Kulturpool Neu” — tīmekļa datu apkopošanas platforma no dažādām kultūras mantojuma iestādēm |
“KulturpoolNeu” platformas publicēšana un atklāšana |
— |
— |
— |
Q1 |
2023 |
“Kulturpool Neu” platforma ir izveidota ar jaunu, laikmetīgu dizainu. Tā darbojas kā centrāla platforma, kas apvieno datus no dažādām kultūras mantojuma iestādēm un dara tos digitāli pieejamus sabiedrībai. |
|
141 |
4.C.4. Digitalizācijas viļņu kultūras mantojums |
Mērķa |
Kultūras un mākslas priekšmetu digitalizācijas programma |
— |
Skaits |
0 |
400 000 |
4. CET. |
2024 |
Ir digitalizēti vismaz 400000 kultūras un mākslas priekšmetu (tostarp 300 analogās filmas un 15 000 3D objekti) |
|
142 |
Digitalizācijas viļņa kultūras mantojums |
Mērķa |
Kultūras un mākslas priekšmetu digitalizācijas programma |
— |
Skaits |
400 000 |
600 000 |
2. CET. |
2026 |
Ir digitalizēti vismaz 600000 kultūras un mākslas priekšmetu. (ieskaitot 500 analogās filmas un 25 000 3D objektus) |
|
143 |
4.C.5. Ieguldījumu fonds klimatam labvēlīgiem kultūras uzņēmumiem |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā finansēšanas pamatnostādnes, ar ko izveido ieguldījumu fondu |
Stājas spēkā finansēšanas pamatnostādnes, ar ko izveido ieguldījumu fondu. |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Stājoties spēkā finansēšanas pamatnostādnēm, ar ko izveido ieguldījumu fondu klimatam labvēlīgiem kultūras uzņēmumiem, ir izveidots juridiskais pamats ieinteresētības izteikšanas uzsākšanai. Fonds ir pilnvarots ieguldīt šādās jomās: atjaunojamie energoresursi (piemēram, fotoelementu enerģija, siltumsūkņi vai biomasa); energotaupības pasākumi (piemēram, apkures optimizācija vai apgaismojuma optimizācija); aprites ekonomika (piemēram, izejvielu patēriņa samazināšana); pielāgošanās pasākumi klimata pārmaiņām (piemēram, zaļās fasādes aukstumapgādei) |
|
144 |
4.C.5. Ieguldījumu fonds klimatam labvēlīgiem kultūras uzņēmumiem |
Atskaites punkts |
Pirmais uzaicinājums izteikt ieinteresētību |
Publicēts pirmais uzaicinājums izteikt ieinteresētību |
— |
— |
— |
2. CET. |
2022 |
Uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir publicēts. Potenciālie pieteikuma iesniedzēji var piekļūt visiem nepieciešamajiem dokumentiem un informācijai. Pieteikumus var iesniegt tiešsaistē. |
|
145 |
4.C.5. Ieguldījumu fonds klimatam labvēlīgiem kultūras uzņēmumiem |
Atskaites punkts |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana klimatam labvēlīgu kultūras uzņēmumu projektiem |
Atlasīto projektu publicēšana |
— |
— |
— |
CET. |
2025 |
Ieguldījumu fonda finansējums klimatam labvēlīgiem kultūras uzņēmumiem ir pilnībā atvēlēts atbilstīgiem projektiem šādās jomās: atjaunojamie energoresursi; energotaupības pasākumi; aprites ekonomika; un pielāgošanās pasākumi klimata pārmaiņām. Līdzekļus izmaksā katram projektam atsevišķi atkarībā no projekta apjoma un grafika. |
P. SUBCOMPONENT 4.D Noturība ar reformu palīdzību
Šis apakškomponents ietver centrālās reformas, kas turpmākajos gados palielinās Austrijas noturību. Reformu pasākumi papildina dažādos apakškomponentos iekļautos reformu un investīciju pasākumus un ietver arī papildu reformas, lai risinātu strukturālas problēmas un nodrošinātu pamatnosacījumus konkrētām jomām.
Par katru reformu pasākumu turpmāk ir izklāstīts, kā risināt problēmas, kas saistītas ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, un reformu mērķi.
4.D.1: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar fiskālo attiecību un pienākumu vienkāršošanu un racionalizēšanu dažādos valdības līmeņos un finansēšanas un izdevumu atbildības saskaņošanu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
4.D.2.: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar pensiju sistēmas ilgtspējas jautājuma risināšanu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
4.D.3: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar pensiju sistēmas ilgtspējas jautājuma risināšanu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
4.D.4.: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar klimata mērķrādītāju sasniegšanu un Austrijas pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
4.D.5: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar to, lai nodokļu struktūru padarītu efektīvāku un atbalstītu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
4.D.6: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu saistībā ar vajadzību pēc apjomīgām privātām investīcijām, kas vajadzīgas, lai Austrija 2020. gadā pārietu uz klimatneitrālu ekonomiku (3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).
4.D.7: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar izglītības rezultātu uzlabošanu Austrijā (2. konkrētai valstij adresētais ieteikums 2020. gadā).
4.D.8: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar uzņēmumu izaugsmes stimulēšanu un regulatīvo šķēršļu mazināšanu pakalpojumu nozarē (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
4.D.9: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar uzņēmumu izaugsmes stimulēšanu un regulatīvo šķēršļu mazināšanu pakalpojumu nozarē (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
4.D.10: Reforma palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar mazkvalificētu personu darba tirgus rezultātu uzlabošanu ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).
4.D.11: Reformas palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas saistīti ar regulatīvo šķēršļu mazināšanu pakalpojumu nozarē (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un administratīvā un regulatīvā sloga samazināšanu (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā apakškomponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
P.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi
Reformas mērķis ir pārskatīt ar zaļo un digitālo pārkārtošanos saistīto publisko izdevumu izdevumus. Izdevumu pārskatīšana kā tematiski saistīti budžeta analīzes punkti papildina parasto budžeta plānošanas procesu un var sniegt būtisku ieguldījumu, lai uzlabotu federālā budžeta orientēšanos uz ietekmi. To mērķis ir palīdzēt analizētajās politikas jomās novērtēt, vai paredzētie mērķi tiek sasniegti un/vai cik lielā mērā šie mērķi tiek sasniegti efektīvi un lietderīgi.
Reforma sastāv no vairākiem īstenošanas posmiem. Lai koncentrētos uz zaļo pārkārtošanos, izdevumu pārskatīšanu ir plānots veikt moduļos, kas balstās viens uz otru. Izdevumu pārskatīšana saistībā ar digitālo pārkārtošanos ir plānota pēc digitalizācijas fonda pasākumu ieviešanas (sk. 2.C.2. Digitalizācijas fonda publiskās pārvaldes pasākumus).
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies 2022. gada 30. septembrī, un tā būs pabeigts līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma: Faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšana
Reformas mērķis ir palielināt faktisko pensionēšanās vecumu, samazinot priekšlaicīgas pensionēšanās stimulus, tādējādi palīdzot ierobežot valsts pensiju izdevumu pieaugumu, lai gan ierobežotā mērā. “Agrīnās vecuma pensijas” (abschlagsfreie vorzeitigeAlterspension) aizstāšana artā saukto “agrīnā starta bonusu” (FühstarterInnenbonus) saistībā ar 2020. gada Sociālās apdrošināšanas grozījumu likumu palielina faktisko pensionēšanās vecumu, vienlaikus arī samazinot pensiju atšķirību un palīdzot samazināt nabadzību vecumdienās. Likums tika pieņemts 2020. gada novembrī un stāsies spēkā 2022. gada janvārī.
“Priekšlaicīga vecuma pensija bez atskaitījumiem” (abschlagsfreie vorzeitige Alterspension) paredzēja iespēju pensionēties bez jebkādiem atskaitījumiem pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma (65 gadi, sievietes, 60 gadi) pēc 45 iemaksu gadiem. Tikai nedaudzi cilvēki, lielākoties ar pensijām, kas ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju, guva labumu no šā noteikuma. Gluži pretēji, ar jauno “agrīno piemaksu” (FruehstarterInnenbonus)cilvēki saņem vienu euro papildus pensijai par katru mēnesi, kad viņi strādājuši no 15 līdz 20 gadu vecumam. Par pieciem gadiem līdz 20 gadu vecumam prēmija nepārsniedz EUR 60 mēnesī (EUR 840 gadā) papildus noteiktajai pensijas summai. Priekšnoteikums agrīnas starta prēmijas saņemšanai ir vismaz 25 gadu apdrošināšanas pabeigšana. Līdz ar to prēmija arī stimulē atgriešanos darbā pēc bērnu aprūpes perioda.
Pirmreizējā pensijas korekcija kalendārajā gadā pēc pensionēšanās ir 50 % no korekcijas summas (“ 50 % Aliquotierung”).
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Reforma: Nabadzības samazināšana vecumdienās, stimulējot cilvēkus strādāt ilgāk
Reformas mērķis ir samazināt nabadzību vecumdienās, stimulējot cilvēkus strādāt ilgāk. Reforma sastāv no divām daļām.
Pirmās daļas mērķis ir palielināt pensijas atlikšanas prēmiju, lai stimulētu personas strādāt ilgāk par likumā noteikto pensionēšanās vecumu. Austrijā sievietes parasti ir pārtraukušas nodarbinātības vēsturi un bērnu aprūpes pienākumu dēļ ir saīsinājušas pensiju iemaksu periodus. Ņemot vērā to, ka pensiju atlikšanas prēmiju parasti izmanto galvenokārt sievietes, kuru likumā noteiktais pensionēšanās vecums joprojām ir zemāks nekā vīriešiem, paredzams, ka tā palīdzēs samazināt arī pensiju atšķirību starp dzimumiem.
Otrās daļas mērķis ir pastiprināt atbilstības nosacījumus Korridorpension, paaugstinot minimālo priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu un iemaksu gadus. Paredzams, ka šī pasākuma daļa veicinās pensiju sistēmas fiskālo stabilitāti.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Reforma: 4.D.4. Klimatrīcības pārvaldības satvars
Reformas mērķis ir izveidot stabilu tiesisko regulējumu klimata mērķrādītāju īstenošanai.
Jautājumu par pārrobežu pārvaldības trūkumu jo īpaši risina ar šādiem pasākumiem, kas atspoguļoti arī starpposma mērķos: pilsoņu klimata padomes (Klimarat)izveide, kas izveidota, lai apspriestu un izstrādātu priekšlikumus par klimata aizsardzības pasākumiem, kas vajadzīgi Austrijas klimata mērķu sasniegšanai. Zaļā budžeta izstrādes kontaktpunkta ieviešana Austrijas Finanšu ministrijā, kas atbild par zaļās budžeta plānošanas standartu īstenošanu Austrijas budžeta procesā, un grozījums Austrijas federālajā budžeta likumā (BHG 2013), ar ko ievieš obligātu papildinājumu Austrijas gada federālajam budžetam un klimata pārbaudi attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem, izmantojot jaunu saistošu ietekmes dimensiju regulatīvās ietekmes novērtējumā. Obligātā papildinājuma (“Zaļā budžeta plānošanas ziņojums”) mērķis ir apzināt un analizēt budžeta un nodokļu politikas pasākumu, kā arī attiecīgo regulatīvo pasākumu ietekmi uz klimatu un vidi.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2025. gada 31. decembrim, attiecīgos noteikumus efektīvi piemērojot ne vēlāk kā 2026. gada 1. janvārī.
Reforma: 4.D.5 Ekosociālā nodokļu reforma
Ekosociālās nodokļu reformas galvenais mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un veicināt Eiropas un valstu klimata mērķu sasniegšanu. Pēc nodokļu reformas pirmā posma nesenās īstenošanas ir vajadzīgi papildu stimuli klimatam draudzīgai patērētāju rīcībai, lai Austrija varētu sasniegt savus 2030. gada klimata mērķrādītājus. Paredzams, ka gaidāmais ekosociālo nodokļu reformas otrais posms būtiski papildinās investīciju stimulus klimatam draudzīgām tehnoloģijām (kas jo īpaši ietverti Austrijas atveseļošanas un noturības plāna 1. komponentā “Zaļā atveseļošana”) un atbalstu aprites ekonomikas paplašināšanai, nodrošinot preferenciālu nodokļu režīmu mazemisiju vai bezemisiju tehnoloģijām un produktiem. Paredzams, ka nodokļu reforma neietekmēs ieņēmumus, nodrošinot nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem un privātām mājsaimniecībām, izmantojot kompensācijas pasākumus, kuriem ir papildu pozitīva sociālā un ekonomiskā ietekme, piemēram, samazināti darbaspēka nodokļi vai mērķtiecīgas uz patēriņu balstītas prēmijas.
Ar pasākumu ievieš cenu noteikšanu par CO2 emisijām, piemēram, nosakot CO2 cenas, izmantojot esošos nodokļus saskaņā ar nodokļu tiesību aktiem vai valsts emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kurā cenas ir noteiktas sākumā. Šie pasākumi ir saskaņoti ar instrumentiem Eiropas līmenī, lai novērstu dubultu cenu noteikšanu. Cenu summa ir balstīta, no vienas puses, uz patieso izmaksu mērķi, par ko panākta vienošanās valdības programmā, un, no otras puses, uz emisiju samazinājumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu klimata mērķrādītājus. Paredzams, ka reforma palīdzēs līdz 2030. gadam ietaupīt 2,6 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies 2021. gada 30. jūnijā un tiks pabeigta līdz 2022. gada 31. martam.
Reforma: 4.D.6 Zaļais finansējums (programma)
Zaļā finansējuma programmas mērķis ir izveidot politisku un uzraudzības satvaru, kas mobilizē privāto kapitālu nepieciešamajām investīcijām, lai sasniegtu 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus.
Zaļā finansējuma programmas darbības ir vērstas uz šādiem trim aspektiem, lai aktīvi apkarotu zaļmaldināšanu: kapitāla mobilizēšana klimata aizsardzībai un ilgtspējīgiem ieguldījumiem, ii) ar klimatu saistītu risku nostiprināšana un pārvaldība pienācīgas rūpības pienākumos un iii) vienotu stratēģiju un metožu, kā arī norādījumu izstrāde.
Konkrēti pasākumi, kas iekļauti Zaļā finansējuma programmā, ir šādi: veicināt vienošanos par “zaļā atbalsta faktoru” ES līmenī un, pamatojoties uz ES nolīgumu, “zaļā atbalsta faktora” īstenošanu valstīs, lai atvieglotu “zaļo aizdevumu” piešķiršanu; stratēģiju un metožu izstrāde labākai riska pārvaldībai saistībā ar zaļo finansējumu, piemēram, sistemātiski novērtējot un samazinot pakļautību klimata un vides riskam; un turpmāku piemērotu metožu un ar tām saistītu norādījumu izstrādi.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Reforma: 4.D.7 Valsts finanšu izglītības stratēģija
Mērķis ir izveidot valsts finanšu izglītības stratēģiju, kas līdz šim nepastāv. Tajā nosaka kopīgus mērķus un ilgtermiņa redzējumu, kas palielina izglītību finanšu jomā Austrijā un uz ko ieinteresētās personas no finanšu izglītības nozares var balstīt savas programmas un pasākumus.
Reforma ietver stratēģijas koncepcijas izveidi un kompetenču sistēmas izveidi. Temati, kas jo īpaši būtu jāiekļauj finanšu izglītības stratēģijā, ir pamatizglītība finanšu jomā skolās un jauniešiem, iedzīvotāju informētības palielināšana par kapitāla tirgu un lielāka informētība par nākotnes un vecuma nodrošināšanas nozīmi. Sievietes tika identificētas kā viena no konkrētajām mērķgrupām.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies 2021. gada 30. septembrī un tiks pabeigta līdz 2022. gada 31. decembrim.
Reforma: 4.D.8 Jaunuzņēmumu pakete
Mērķis ir sniegt ilgtspējīgu atbalstu uz izaugsmi orientētiem jaunuzņēmumiem un palielināt uzņēmējdarbības atrašanās vietas pievilcību starptautiskā mērogā.
Reforma ietver jaunas juridiskās formas ieviešanu (pagaidu nosaukums “Austrian Limited”). Šo jauno juridisko formu pielāgo jaunuzņēmumu un inovatīvu MVU vajadzībām un sociālās uzņēmējdarbības jomai. Lai stiprinātu izaugsmes finansēšanu, jāizskata turpmāki nodokļu atvieglojumi. Turklāt reforma jāskata kopā ar citiem vienkāršošanas pasākumiem, piemēram, vienreizējas iesniegšanas principu un labvēlības perioda īstenošanu (sk. turpmāk).
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Reforma: 4.D.9. Pašu kapitāla stiprināšana
Pasākuma mērķis ir stiprināt Austrijas uzņēmumu pašu kapitāla pozīciju, veicinot privātā kapitāla mobilizāciju uzņēmumos pašu kapitāla veidā. Šajā nolūkā pirmais mērķis ir novērtēt Austrijas sabiedrību pašu kapitāla stāvokli. Jo īpaši jāprecizē, kurās nozarēs pašu kapitāla pozīcija ir īpaši zema, kā arī jānosaka uzņēmuma lieluma nozīme.
Reformas pasākums ietver valdības garantēto aizdevumu, kas tika izmantoti, lai novērstu likviditātes nepilnības Covid-19 krīzes laikā, konvertēšanu pašu kapitāla vai pašu kapitālam līdzīgos instrumentos. Turklāt sabiedrības forma ieguldījumiem uzņēmumu kapitālā SICAV (société d’investissement à capital variable), kas ir kolektīvo ieguldījumu shēma, kura jau ir iedibināta citās Eiropas valstīs, ir nostiprināta Austrijas uzņēmējdarbības tiesībās. Tā mērķis ir padarīt fondu akcijas vērtspapīrojamas un tirgojamas. Plānojumā ņem vērā augstus pārredzamības standartus, ieguldītāju aizsardzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un nodokļu strukturēšanas modeļu izslēgšanu.
Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies 2021. gada 30. septembrī un tiks pabeigta līdz 2022. gada 31. martam.
Reforma: 4.D.10 Darba tirgus: vienas pieturas aģentūra
Pasākuma mērķis ir sniegt mērķtiecīgu atbalstu, lai ilgtermiņa bezdarbniekus, kas saskaras ar vairākiem šķēršļiem, atgrieztu darba tirgū. Paredzams, ka šāds koordinēts atbalsts palīdzēs novērst šos daudzos šķēršļus un atvieglos piekļuvi kvalifikācijas iegūšanai un apmācībai. Nepieciešamība pēc šā mērķtiecīgā atbalsta ir palielinājusies arī Covid-19 pandēmijas laikā.
Pasākums ietver vienas pieturas aģentūras izveidi ilgstošiem bezdarbniekiem, kuri saskaras ar vairākiem šķēršļiem, kas kavē iekārtošanos un iekļaušanu darba tirgū. Vienas pieturasaģentūras izveidi un izveidi veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un federālajām zemēm. Šai vienas pieturas aģentūrai būtu jākoordinē un jāatvieglo piekļuve dažādu atbalsta iestāžu attiecīgajiem pakalpojumiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.
Reforma: Uzņēmējdarbības noteikumu liberalizācija
Trīs mērķorientētu pasākumu mērķis ir veicināt tirdzniecības pamatnosacījumu liberalizāciju un uz uzņēmējdarbību orientētu pakalpojumu sniegšanas veicināšanu, kas arī veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Reformu pakete sastāv no trim pasākumiem: Šķēršļu likvidēšana uzņēmumu nodošanai (Likumā par labvēlības periodu) ietver vairākas darbības, kas atvieglo uzņēmumu nodošanu jauniem īpašniekiem (piemēram, nākamajai paaudzei ģimenes uzņēmumā). Ar grozījumiem Likumā par neregulāru satiksmi tiek saskaņoti nosacījumi taksometriem un citiem braucienu nomas uzņēmumiem, tādējādi ļaujot darboties inovatīviem braucienu pasūtīšanas pakalpojumiem. Pēdējais reformas pasākums šajā paketē atvieglo atļauju piešķiršanas procesu attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem un fotoelementu sistēmām, kas ir daļa no komerciālām iekārtām.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam. Neregulāras satiksmes likumam bija jāstājas spēkā līdz 2021. gada 31. martam. Atbrīvojumam no atļaujas uzstādīt e-transportlīdzekļu uzlādes punktus un fotoelementu sistēmas bija jāstājas spēkā līdz 2021. gada 31. martam.
P.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
146 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
Atskaites punkts |
Izdevumu pārskats par klimata un enerģētikas politikas atbalsta un stimulu vides analīzi. |
Ziņojuma izplatīšana |
— |
— |
— |
CET. |
2022 |
Ziņojumu izplata iekšēji. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta klimata un enerģētikas politikas atbalsta un stimulu vides analīzei. Pamatojoties uz to, var tikt izvērtēts papildu finansējums un stimuli, kas saistīti ar to ietekmi uz klimata un enerģētikas politiku. Tās mērķis ir iekļaut klimata atbildības mehānismus ministrijām un noteikt konkrētus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķus ar noteiktiem budžeta griestiem. |
|
147 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
Atskaites punkts |
Izdevumu pārskats “Sinerģijas noteikšana ar federālo zemju finansēšanas vidi” |
Ziņojuma izplatīšana |
— |
— |
— |
2. CET. |
2023 |
Ziņojumu izplata iekšēji. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta sinerģijas apzināšanai federālo zemju finansēšanas vidē, tostarp klimata atbildības mehānismiem starp federālo līmeni un federālajām zemēm 2017. gada Starpvaldību fiskālo attiecību likuma (Finanzausgleichsgesetz 2017) ietvaros, lai tas varētu kalpot par pamatu nākamajam Starpvaldību fiskālo attiecību likuma periodam. |
|
148 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
Atskaites punkts |
Izdevumu pārskats “ES taksonomijas īstenošana valsts līmenī” |
Ziņojuma izplatīšana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2024 |
Ziņojumu izplata iekšēji. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta to problēmu apzināšanai, kas saistītas ar finanšu plūsmu novirzīšanu klimatam draudzīgām un ilgtspējīgām investīcijām, un tiek apzinātas publiskā sektora sviras fiskālās, regulatīvās un nodokļu politikas jomā. |
|
149 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
Atskaites punkts |
Izdevumu pārskats “Publiskā sektora līdzdalība” |
Ziņojuma izplatīšana |
— |
— |
— |
2. CET. |
2025 |
Ziņojumu izplata iekšēji. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta publiskā sektora politikas pārskatīšanai attiecībā uz uzņēmumu līdzdalību saskaņā ar Austrijas Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā (NEKP) izklāstīto procesu. |
|
150 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
Atskaites punkts |
Izdevumu pārskatīšana “Publiskā iepirkuma ilgtspēja” |
Ziņojuma izplatīšana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2025 |
Ziņojumu izplata iekšēji. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta pašreizējā stāvokļa novērtēšanai attiecībā uz ilgtspējīgu iepirkumu, ņemot vērā līdzekļu efektīvu izmantošanu. Turklāt tajā uzsver ilgtspējīga publiskā iepirkuma optimizācijas potenciāla attīstību. |
|
151 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
Atskaites punkts |
Izdevumu pārskats “Turpmāka digitalizācijas attīstība valsts pārvaldē” |
Ziņojuma izplatīšana |
— |
— |
— |
CET. |
2023 |
Ziņojumu izplata iekšēji. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta digitalizācijas fonda ietekmes novērtēšanai. |
|
152 |
Faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšana |
Atskaites punkts |
Juridiskā pamata izveide priekšlaicīgas pensionēšanās pensijas atcelšanai bez atskaitījumiem, kā arī priekšlaicīga starta bonusa ieviešanai |
2020. gada Sociālās apdrošināšanas grozījumu likuma publicēšana Austrijas juridiskās informācijas sistēmā |
— |
— |
— |
4. CET. |
2020 |
“Priekšlaicīgas vecuma pensijas” aizstāšana ar tā dēvēto “agrīno starta prēmiju” tika pieņemta 2020. gada novembrī saistībā ar 2020. gada Sociālās apdrošināšanas grozījumu likumu, un tā stāsies spēkā 2022. gada janvārī. |
|
153 |
Faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšana |
Atskaites punkts |
Pirmā pensiju palielinājuma 50 % Aliquotierung ieviešana |
Likuma, ar ko groza Sociālās apdrošināšanas likumu, stāšanās spēkā |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Pirmreizējā pensijas korekcija kalendārajā gadā pēc pensionēšanās ir 50 % no korekcijas summas. |
|
154.a |
Nabadzības samazināšana vecumdienās, stimulējot cilvēkus strādāt ilgāk |
Atskaites punkts |
Likuma, ar ko ievieš pensijas atlikšanas prēmijas palielinājumu, stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
2. CET. |
2022 |
Stājas spēkā likums, ar ko palielina pensijas atlikšanas prēmiju. |
|
155.a |
Nabadzības samazināšana vecumdienās, stimulējot cilvēkus strādāt ilgāk |
Atskaites punkts |
Likuma, ar ko groza Korridorpension, stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda, ka stājas spēkā likums, ar ko groza Korridorpension |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
Likums, ar ko groza Korridorpension, stājas spēkā ar pakāpenisku piemērošanu no 2026. gada 1. janvāra. |
|
156 |
4.D.4. Klimatrīcības pārvaldības satvars |
Atskaites punkts |
Iedzīvotāju klimata padome (Klimarat)un kontaktpunkts zaļās budžeta plānošanas jautājumos |
Publiska ziņošana par to, ka tiek izveidota Pilsoņu klimata padome un kontaktpunkts zaļās budžeta plānošanas jautājumos. |
— |
— |
— |
4. CET. |
2021 |
Tiek izveidota Pilsoņu klimata padome (Klimarat), par ko liecina publiski ziņojumi vismaz par tās konstitutīvo sanāksmi. Finanšu ministrijā izveido un publiski paziņo zaļās budžeta plānošanas kontaktpunktu, lai koordinētu zaļās budžeta plānošanas standartu īstenošanu Austrijā. |
|
157 |
4.D.4. Klimatrīcības pārvaldības satvars |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko ievieš obligātu klimata pārbaudi jauniem tiesību aktu priekšlikumiem |
Likuma noteikums, kas norāda uz Austrijas Federālā budžeta likuma (BHG 2013) grozījumu stāšanos spēkā un attiecīgo noteikumu efektīvu piemērošanu ne vēlāk kā 2026. gada 1. janvārī. |
— |
— |
— |
2. CET. |
2022 |
Ar grozījumu Austrijas Federālā budžeta likumā (BHG 2013) ievieš obligātu papildinājumu Austrijas gada federālajam budžetam un tiesību aktu priekšlikumu klimata pārbaudi, iekļaujot jaunu saistošu ietekmes dimensiju regulējuma ietekmes novērtējumā. |
|
158 |
4.D.5 Ekosociālā nodokļu reforma |
Atskaites punkts |
Darba grupas darba otrā posma uzsākšana |
Vides sociālā nodokļa reformas darba grupa sāk darbu pie ekosociālā nodokļu reformas otrā posma. |
— |
— |
— |
2. CET. |
2021 |
Darba grupa sāk darbu pie ekosociālā nodokļu reformas otrā posma. |
|
159 |
4.D.5 Ekosociālā nodokļu reforma |
Atskaites punkts |
Ekosociālo nodokļu reformas stāšanās spēkā |
Likuma noteikums, kas norāda uz ekosociālā nodokļa reformas stāšanos spēkā. |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Stājas spēkā ekosociālā nodokļu reforma, tostarp CO2 emisiju cena, kas, paredzams, līdz 2030. gadam samazinās gada CO2 emisijas vismaz par 2,6 miljoniem tonnu (salīdzinājumā ar 2019. gadu). |
|
160 |
4.D.6 Zaļais finansējums (programma) |
Atskaites punkts |
Zaļā finansējuma programma |
Zaļā finansējuma programmas publicēšana |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Publicē zaļā finansējuma programmu. Tajā iekļauj konkrētu atsauci uz plānotajām darbībām, piemēram: atvieglot “zaļo aizdevumu” piešķiršanu un stratēģiju un metožu izstrādi labākai riska pārvaldībai zaļā finansējuma kontekstā (piemēram, sistemātiski mērīt un samazināt pakļautību klimata un vides riskam). |
|
161 |
4.D.6 Zaļais finansējums (programma) |
Atskaites punkts |
Kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju izmantošana, lai novērtētu īstenošanas sasniegumus |
Uz rādītājiem balstīta ziņojuma par zaļā finansējuma programmas īstenošanu publicēšana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
Ziņojumā izklāsta metodiku, kas balstīta uz kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, lai vadītu zaļā finansējuma darbību panākumu novērtēšanu. |
|
162 |
4.D.7 Valsts finanšu izglītības stratēģija |
Atskaites punkts |
Stratēģisks dokuments |
Stratēģijas dokumenta, tostarp rīcības plāna, publicēšana |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Stratēģisko dokumentu pabeidz. Tajā nosaka kopīgus mērķus un ilgtermiņa redzējumus, kuru rezultātā Austrijā palielinās izglītība finanšu jomā un uz kuriem ieinteresētās personas finanšu izglītības jomā var balstīt savas programmas un pasākumus. Paredzams, ka tiks iekļauta arī sistēma sadarbībai un koordinācijai starp publiskās un nepubliskās izglītības dalībniekiem finanšu jomā. Dokumentā iekļauj rīcības plānu stratēģijas īstenošanai praksē. |
|
163 |
4.D.7 Valsts finanšu izglītības stratēģija |
Atskaites punkts |
Kompetences satvara finanšu izglītībai pabeigšana |
Kompetenču sistēma izglītībai finanšu jomā tiek nosūtīta Eiropas Komisijai. |
— |
— |
— |
4. CET. |
2022 |
Kompetenču sistēma ir vērsta uz to, lai skolās un jauniešiem uzlabotu pamatizglītību finanšu jomā, palielinātu iedzīvotāju zināšanas par kapitāla tirgu un palielinātu informētību par to, cik svarīgi ir nodrošināt nākotnes un vecumdienas. Ir gaidāma arī sinerģija ar zaļā finansējuma programmu (piemēram, “Zaļā finanšu pratība”). |
|
164 |
4.D.8 Jaunuzņēmumu pakete |
Atskaites punkts |
Jaunuzņēmumu paketes stāšanās spēkā |
Likuma noteikums, kas norāda uz jaunuzņēmumu paketes stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Stājas spēkā likums, ar ko ievieš jaunu uzņēmuma veidlapu (pagaidu nosaukums: “Austrian Limited”), kas atvieglo jaunuzņēmumu darbības sākumposmu. Tajā jo īpaši ņem vērā jaunuzņēmumu un inovatīvu MVU vajadzības. Tas ietver elastīgu akciju piešķiršanu ieguldītājiem un darbiniekiem. |
|
165 |
4.D.9. Pašu kapitāla stiprināšana |
Atskaites punkts |
Dekrēts par valsts garantēto aizdevumu konvertēšanu pašu kapitālā |
Dekrēta publicēšana |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Dekrēts, ar ko atver iespēju konvertēt valsts garantētos aizdevumus pašu kapitālā, ir spēkā. |
|
166 |
4.D.9. Pašu kapitāla stiprināšana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā uzņēmuma veidlapa ieguldījumiem akcijās (SICAV) |
Likuma noteikums, kas norāda uz sabiedrības formas stāšanos spēkā attiecībā uz ieguldījumiem akcijās (SICAV) |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Stājas spēkā Austrijas uzņēmējdarbības likuma grozījums, ar ko ievieš SICAV juridisko formu, lai veicinātu kapitālieguldījumus sabiedrībās. |
|
167 |
4.D.10 Darba tirgus: vienas pieturas aģentūra |
Atskaites punkts |
Konceptuālā attīstība |
Vienas pieturas aģentūras koncepcija ir izstrādāta un nosūtīta Eiropas Komisijai. |
— |
— |
— |
CET. |
2021 |
Ir pieejama iekšējā koncepcija, kas jāizstrādā, iesaistot Laender un sociālos partnerus, vienas pieturas aģentūras izveidei. Tā nodrošina vienas pieturas aģentūras ieviešanu. |
|
168 |
4.D.10 Darba tirgus: vienas pieturas aģentūra |
Atskaites punkts |
Darbības sākums |
Darbojas vienas pieturas aģentūra |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Vienas pieturas aģentūra darbojas un ir sākusi piedāvāt pakalpojumus bezdarbniekiem. |
|
169 |
Uzņēmējdarbības noteikumu liberalizācija |
Atskaites punkts |
Neregulāro pārvadājumu likuma stāšanās spēkā |
Likuma noteikums, kas norāda uz neregulāro pārvadājumu likuma stāšanos spēkā. |
— |
— |
— |
Q1 |
2021 |
Stājas spēkā Likums par gadījuma rakstura transportu, ar ko atceļ saistošu tarifu neregulāriem pārvadājumiem (taksometra pienākums). |
|
170 |
Uzņēmējdarbības noteikumu liberalizācija |
Atskaites punkts |
Atbrīvojums no atļaujas saņemšanas prasībām attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem un fotoelementu sistēmām komerciālās iekārtās. |
Dekrēta publicēšana, ar ko no atļaujas atbrīvo elektrotransportlīdzekļu un fotoelementu sistēmu uzlādes punktus komerciālās iekārtās |
— |
— |
— |
Q1 |
2021 |
Stājas spēkā dekrēts, ar ko nosaka, ka elektromehānisko transportlīdzekļu un fotoelementu sistēmu uzlādes punkti komerciālās iekārtās principā ir atbrīvoti no atļaujas saņemšanas. |
|
171 |
Uzņēmējdarbības noteikumu liberalizācija |
Atskaites punkts |
Papildperioda likuma stāšanās spēkā |
Likuma noteikums, kas norāda uz Likuma par papildperiodu stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
Q1 |
2022 |
Stājas spēkā likums par šķēršļu novēršanu uzņēmumu nodošanai (Galvenā termiņa likums). |
KOMPONENTS: REPowerEU
Austrijas REPowerEU komponents risina problēmas, ar kurām Austrija saskaras enerģētiskās atkarības no fosilā kurināmā un zaļās pārkārtošanās dēļ. Četri ierosinātie pasākumi ietver divas jaunas reformas (par atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanu atjaunīgajiem energoresursiem un ūdeņraža kā klimatneitralitātes tehnoloģijas atslēgas veicināšanu), vienu jaunu investīciju (fotoelementu sistēmas ar elektroenerģijas uzkrāšanu vai bez tās), kā arī vienas esošās investīcijas, kas saistītas ar bezemisiju komerciālajiem transportlīdzekļiem, palielināšanu.
Reformas jo īpaši palīdz palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu, kā arī palielināt atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un ūdeņraža izmantošanu grūti dekarbonizējamās nozarēs. Investīcijas palīdz paātrināt atjaunīgās enerģijas izvēršanu un atbalstīt bezemisiju transportu un tā infrastruktūru.
Gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana samazinās atkarību no fosilā kurināmā saskaņā ar konkrētai valstij adresēto ieteikumu par enerģētiku (4. KVAI 2022. gadā). Lielākajai daļai jauno REPowerEU nodaļā paredzēto pasākumu ir pārrobežu ietekme, jo tie palīdz nodrošināt energoapgādi visā ES.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
5.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Q. SUBCOMPONENT 5.A Reformas
Reforma: 5.A.1. Atjaunojamo energoresursu atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšana
Pasākuma mērķis ir racionalizēt atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem, grozot Valsts Ietekmes uz vidi novērtējuma aktu (“IVN akts”). Grozījuma mērķis ir ieviest vairākus procedūras vienkāršojumus, piemēram, atvieglot izmaiņas atļaujā tehnoloģiju attīstības gadījumā, samazināt atļauju piešķiršanas procedūru ilgumu administratīvā un tiesu līmenī, nosakot konkrētus termiņus iebildumu iesniegšanai procedūras sākumā, atcelt pārsūdzības apturošo iedarbību nepietiekami pamatotu sūdzību gadījumā un palielināt digitalizācijas izmantošanu.
Reformas ietekmi novērtē ziņojumā Austrijas parlamentam, sniedzot ieteikumus par to, kā vēl vairāk paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem, un skaitliskus skaitļus, kas izsaka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru ilgumu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.
Reforma: 5.A.2. Ūdeņradis kā svarīga tehnoloģija klimatneitralitātes panākšanai
Šīs reformas mērķis ir izveidot jaunu politiku un koordinēt iniciatīvas atjaunīgā ūdeņraža jomā Austrijā, izmantojot valsts ūdeņraža stratēģiju. Ūdeņraža stratēģijas mērķis ir i) palielināt atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, ii) izveidot satvaru ūdeņradim gatavas infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu atjaunīgā ūdeņraža importu un transportēšanu, kā arī iii) izvirzīt mērķi līdz 2030. gadam uzstādīt 1 GW elektrolīzeru jaudu, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā tādās nozarēs kā rūpniecība un transports, kuras ir grūti dekarbonizēt.
Pasākums ietver valsts Ūdeņraža stratēģijas publicēšanu un valsts ūdeņraža platformas izveidi.
Ūdeņraža stratēģija paredz konkrētas darbības astoņās politikas jomās (pamatprojekti par ūdeņraža tehnoloģiju mērķtiecīgu ieviešanu, finansējums atjaunīgā ūdeņraža ražošanai, stimuli ar ūdeņradi iespējotiem uzņēmējdarbības modeļiem, ūdeņradim gatava infrastruktūra, zaļā mobilitāte, kuras pamatā ir ūdeņradis, pētniecība un izstrāde ūdeņraža jomā, ieinteresēto personu dialogs par ūdeņraža jautājumiem un sadarbība ES un starptautiskā līmenī ūdeņraža regulējuma un infrastruktūras jomā).
Pasākums ietver arī i) pirmā novērtējuma ziņojuma publicēšanu, kurā sniedz informāciju par pašreizējo stāvokli un izvērtē progresu Ūdeņraža stratēģijas īstenošanā, ii) integrētā nacionālā energoinfrastruktūras plāna publicēšanu un iii) tiesiskā regulējuma pieņemšanu par valsts ūdeņraža sertifikācijas shēmas īstenošanu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
R. SUBCOMPONENT 5.B Ieguldījumi
Ieguldījums: 5.B.1. Fotoelementu sistēmas
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt fotoelementu sistēmu paplašināšanu ar elektroenerģijas uzkrāšanu vai bez tās. Investīciju mērķis ir paātrināt atjaunīgās enerģijas plašāku izmantošanu un palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Subsīdiju shēma atbalsta fotoelementu sistēmas ar elektroenerģijas uzkrāšanu vai bez tās tikai ēkās un veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu. Finansējumu var saņemt tikai privātpersonas un bezpeļņas apvienības.
Subsīdiju shēma atbalsta fotoelementu sistēmu uzstādīšanu vai paplašināšanu ar jaudu ≤ 20 kWp ar elektroenerģijas uzkrāšanu vai bez tās. Sistēmas sadala pēc to lieluma. Sistēmas līdz 10 kWpek un sistēmas ar jaudu no 10 līdz 20 kWpek subsidē ar dažādām vienotām likmēm.
Subsīdiju shēma var atbalstīt arī elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas, kuru jauda nepārsniedz 50 kWh, ja tās ir uzstādītas kopā ar atjaunīgās enerģijas ražošanas sistēmu. Vienotas likmes par kWh piešķir elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmām.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: 5.B.2. Palielinātais pasākums: Bezemisiju komerciālo transportlīdzekļu un infrastruktūras finansēšana
Šīs investīcijas mērķis ir palielināt 1. komponenta “Ilgtspējīga atveseļošana” 1.B.4. Neemisijas lietderības transportlīdzekļu investīciju. Minētās investīcijas palielinātā daļa palielina sākotnējā pasākuma vērienīgumu, nodrošinot finansējumu pārejai no lielas noslodzes komerciālajiem transportlīdzekļiem (N2 un N3 kategorija) uz lielas noslodzes bezemisiju komerciālajiem transportlīdzekļiem (N2 un N3 kategorija un speciālie transportlīdzekļi) 6 uz lielas noslodzes komerciālajiem transportlīdzekļiem (N2 un N3 kategorija) un speciāliem transportlīdzekļiem.
Uz finansējumu var pretendēt tikai N2, N3 kategorijas vilcēji un speciālie transportlīdzekļi, kā arī to darbībai nepieciešamā infrastruktūra.
Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
5.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
172 |
5.A.1. Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšana |
Atskaites punkts |
Grozītā IVN likuma stāšanās spēkā |
Likuma noteikums, kas norāda uz grozītā IVN likuma stāšanos spēkā |
— |
— |
— |
Q1 |
2023 |
Stājas spēkā grozījumi Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) aktā. |
|
173 |
5.A.1. Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšana |
Atskaites punkts |
Parlamentam iesniegtais 9. IVN ziņojums |
9.IVN ziņojuma nosūtīšana Parlamentam |
— |
— |
— |
CET. |
2024 |
Devīto IVN ziņojumu nosūta Parlamentam. Tajā iekļauj skaitļus par IVN procedūru ilgumu, kā arī ieteikumus par darbībām, kas vajadzīgas, lai vēl vairāk paātrinātu atļauju piešķiršanu atjaunīgajiem energoresursiem Austrijā. |
|
174 |
5.A.2. Ūdeņradis kā svarīga tehnoloģija klimatneitralitātes panākšanai |
Atskaites punkts |
Ūdeņraža stratēģija ir publicēta un ir izveidota valsts ūdeņraža platforma |
Ūdeņraža stratēģijas publicēšana un valsts ūdeņraža platformas izveide. |
— |
— |
— |
2. CET. |
2023 |
Ūdeņraža stratēģiju publicē. Izveido valsts ūdeņraža platformu. Platformā ir pētniecības, rūpniecības, enerģētikas nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. |
|
175 |
5.A.2. Ūdeņradis kā svarīga tehnoloģija klimatneitralitātes panākšanai |
Atskaites punkts |
Novērtējuma ziņojuma publicēšana |
Novērtējuma ziņojuma par Ūdeņraža stratēģijas īstenošanu publicēšana tiešsaistē |
— |
— |
— |
Q1 |
2024 |
Publicē pirmo novērtējuma ziņojumu par Ūdeņraža stratēģijas īstenošanu. Tajā iekļauj pašreizējo stāvokli un novērtējumu par progresu, kas panākts Ūdeņraža stratēģijā iekļauto mērķu sasniegšanā. |
|
176 |
5.A.2. Ūdeņradis kā svarīga tehnoloģija klimatneitralitātes panākšanai |
Atskaites punkts |
Divu Ūdeņraža stratēģijas galveno pasākumu īstenošana |
Integrētā nacionālā energoinfrastruktūras plāna (NIP) publicēšana; un tiesiskais regulējums par valsts ūdeņraža sertifikācijas sistēmas īstenošanu |
— |
— |
— |
Q1 |
2026 |
Divu Ūdeņraža stratēģijas galveno mērķu īstenošana: I) publicē galīgo integrēto nacionālo energoinfrastruktūras plānu (NIP); un ii) pieņem tiesisko regulējumu valsts ūdeņraža sertifikācijas sistēmas īstenošanai. |
|
177 |
5.B.1. Fotoelementu sistēmas |
Atskaites punkts |
Pamatnostādņu publicēšana |
Vadlīniju publicēšana tiešsaistē |
— |
— |
— |
4. CET. |
2023 |
Publicē subsīdiju shēmas pamatnostādnes. |
|
178 |
5.B.1. Fotoelementu sistēmas |
Mērķa |
Fotoelementu sistēmu uzstādīšana |
— |
Skaits |
0 |
17 500 |
4. CET. |
2024 |
Uzstāda 17500 projektus, kas sastāv no fotoelementu sistēmām ar jaudu līdz 20 kWp, ar elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmām līdz 50 kWh vai bez tām. |
|
179 |
5.B.1. Fotoelementu sistēmas |
Mērķa |
Fotoelementu sistēmu uzstādīšana |
— |
Skaits |
17 500 |
35 300 |
4. CET. |
2025 |
Uzstāda 35300 projektus, kas sastāv no fotoelementu sistēmām ar jaudu līdz 20 kWp, ar elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmām līdz 50 kWh vai bez tām. |
|
180 |
5.B.2. Bezemisiju komerciālo transportlīdzekļu un infrastruktūras finansēšana |
Atskaites punkts |
Uzaicinājuma iesniegt finansējumu izsludināšana |
Izsludināts uzaicinājums finansēt lielas noslodzes komerciālo transportlīdzekļu projektus |
— |
— |
— |
Q1 |
2023 |
Izsludina uzaicinājumu finansēt projektus lielas noslodzes komerciālajiem transportlīdzekļiem (N2 un N3 kategorijas traktoriem un speciālajiem transportlīdzekļiem) “bezemisijas komerciālie transportlīdzekļi un infrastruktūra (ENIN)”. |
|
181 |
5.B.2. Bezemisiju komerciālo transportlīdzekļu un infrastruktūras finansēšana |
Mērķa |
Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar bezemisiju tehnoloģijām |
— |
Skaits |
0 |
167 |
2. CET. |
2026 |
Pamatojoties uz dotāciju nolīgumiem, galasaņēmēji iepērk un saņem vismaz 167 lielas noslodzes bezemisiju komerciālos transportlīdzekļus (N2 un N3 kategorijas vilcējus un speciālos transportlīdzekļus) un to darbībai nepieciešamo infrastruktūru. |
KOMPONENTS: Revīzija un kontrole
S. SUBCOMPONENT 6.A Revīzija un kontrole
S.1. Reformu un investīciju apraksts
Reforma: 6.A.1. Atveseļošanas un noturības kontroles sistēmas kārtība Plāns
Pasākuma mērķis ir uzlabot Austrijas atveseļošanas un noturības plāna kontroles sistēmu. Lai nodrošinātu samērīgu pasākumu efektīvu īstenošanu Savienības finanšu interešu aizsardzībai (PFIU) saskaņā ar ANM regulas 22. pantu, Austrija nodrošina, ka starp atbildīgajām struktūrām federālajā līmenī un īstenošanas struktūrām, kas pilnībā vai daļēji atbild par ANM īstenošanu, tiek parakstīti juridiski saistoši nolīgumi. Šādos nolīgumos šīm īstenošanas struktūrām nosaka pienākumu a) vākt un nodrošināt piekļuvi datiem, kas prasīti ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā, un b) veikt pienācīgas dubultas finansēšanas kontroles starp ANM un citām Savienības programmām un dokumentēt šīs kontroles. Ja iepriekš minētās saistības jau ir juridiskas prasības, juridiski saistoša vienošanās nav vajadzīga.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
S.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturkšņa laikā |
Gadu |
||||||
|
182 |
Atveseļošanas un noturības plāna kontroles sistēmas kārtība |
Atskaites punkts |
Atveseļošanas un noturības plāna kontroles sistēmas kārtība |
Juridiski saistošu nolīgumu parakstīšana |
— |
— |
— |
4. CET. |
2023 |
Juridiski saistošus nolīgumus paraksta starp atbildīgajām struktūrām federālajā līmenī un īstenošanas struktūrām, kas pilnībā vai daļēji atbild par ANM īstenošanu. Šādos nolīgumos šīm īstenošanas struktūrām nosaka pienākumu a) vākt un nodrošināt piekļuvi datiem, kas prasīti ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā, un b) veikt pienācīgas dubultas finansēšanas kontroles starp ANM un citām Savienības programmām un dokumentēt šīs kontroles. Ja iepriekš minētās saistības jau ir juridiskas prasības, juridiski saistoša vienošanās nav vajadzīga. |
Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas
Austrijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 4 187 412 730 EUR. REPowerEU nodaļas aplēstās kopējās izmaksas ir 210 304 520 EUR.
2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS
Finanšu ieguldījums
Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:
Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
21 |
1.B.5 Jaunu dzelzceļu būvniecība un reģionālo dzelzceļu elektrifikācija |
M |
Notiekošais būvniecības projekts |
|
84 |
3.B.1. Izglītības piemaksa |
M |
Bezdarba apdrošināšanas likuma stāšanās spēkā un Finansēšanas pamatnostādņu publicēšana ministriju tīmekļa vietnē |
|
87 |
Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides veicināšana |
M |
Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides priekšnosacījumu nodrošināšana |
|
152 |
Faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšana |
M |
Juridiskā pamata izveide priekšlaicīgas pensionēšanās pensijas atcelšanai bez atskaitījumiem, kā arī priekšlaicīga starta bonusa ieviešanai |
|
17 |
1.B.4. Bezemisijas lietderības transportlīdzekļi |
M |
Atbalsta programmas uzsākšana |
|
49 |
2.B.1. Taisnīga un vienlīdzīga skolēnu piekļuve digitālajām pamatprasmēm |
M |
Skolu digitalizācijas akta stāšanās spēkā |
|
62 |
MVU digitalizācija |
M |
Attiecīgo pamatnostādņu un līgumu apstiprināšana un publicēšana attiecībā uz KMU.DIGITAL 3.0 |
|
63 |
MVU digitalizācija |
M |
Attiecīgo KMU.E-komercijas pamatnostādņu un līgumu apstiprināšana un publicēšana |
|
169 |
Uzņēmējdarbības noteikumu liberalizācija |
M |
Neregulāro pārvadājumu likuma stāšanās spēkā |
|
170 |
Uzņēmējdarbības noteikumu liberalizācija |
M |
Atbrīvojums no atļaujas saņemšanas prasībām attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu un fotoelementu sistēmu uzlādes punktiem komerciālās iekārtās |
|
52 |
Digitālo galalietotāju ierīču nodrošināšana skolēniem |
T |
Digitālās ierīces vidusskolas pirmajam diviem gadiem |
|
59 |
Digitalizācijas fonds “Valsts pārvalde” |
M |
Digitalizācijas fonda akta stāšanās spēkā |
|
65 |
Digitālās investīcijas uzņēmumos |
M |
Stājas spēkā grozījums Likumā par investīciju prēmijām, lai atspoguļotu ANP radīto budžeta palielinājumu |
|
68 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
M |
Stājas spēkā grozījums Likumā par investīciju prēmijām, lai atspoguļotu ANP radīto budžeta palielinājumu |
|
92 |
3.C.2. Tiesību aktu kopums tiesiskās izglītības jomā |
M |
Korektīvās izglītības paketes pabeigšana un sākas ar pasākumiem skolās |
|
158 |
4.D.5 Ekosociālā nodokļu reforma |
M |
Darba grupas darba otrā posma uzsākšana |
|
119 |
Reforma, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu |
M |
Izmēģinājuma projekti par kopienas medmāsām kā aprūpes nodrošināšanas reformas elementu |
|
11 |
1–2-3 klimata biļetes ieviešana |
M |
Likuma stāšanās spēkā |
|
41 |
Rūpniecības pārveide virzībā uz klimatneitralitāti |
M |
Regulatīvo kritēriju un finansēšanas pamatnostādņu pieņemšana |
|
50 |
2.B.1. Taisnīga un vienlīdzīga skolēnu piekļuve digitālajām pamatprasmēm |
M |
Īstenošanas regulas stāšanās spēkā, |
|
56 |
2.C.1. Ierosinātie tiesību akti tikai vienreiz: Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likuma grozījumi |
M |
Stājas spēkā likums, ar ko groza Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likumu; attiecīgās IT infrastruktūras modernizācija |
|
101 |
3.D.2. IPCEI Ūdeņradis |
M |
Valsts projektu atlase ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un lietojumu attīstības atbalstam |
|
122 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
M |
Finansēšanas pamatnostādņu pieņemšana četrām intervences jomām |
|
131 |
4.B.4. Ieguldījumi Kopienas māsu ieviešanā |
M |
Kopienas medmāsu darba sākums |
|
134 |
4.C.1. Ēku kultūras programmas izstrāde |
M |
Ceturtais ziņojums par ēku kultūru |
|
167 |
4.D.10 Darba tirgus: vienas pieturas aģentūra |
M |
Konceptuālā attīstība |
|
162 |
4.D.7 Valsts finanšu izglītības stratēģija |
M |
Stratēģisks dokuments |
|
165 |
4.D.9. Pašu kapitāla stiprināšana |
M |
Dekrēts par valsts garantēto aizdevumu konvertēšanu pašu kapitālā |
|
3 |
1.A.2. Naftas un gāzes apkures sistēmu apmaiņa |
T |
Apkures sistēmu nomaiņa |
|
12 |
1–2-3 klimata biļetes ieviešana |
M |
1–2-3 klimata biļetes ieviešana |
|
24 |
Tiesiskais regulējums dzērienu iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanai un atkalizmantojamu dzērienu taras piegādei mazumtirdzniecībā |
M |
Grozītā Atkritumu apsaimniekošanas likuma stāšanās spēkā |
|
38 |
1.D.1 Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likums |
M |
Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likuma stāšanās spēkā |
|
44 |
2.A.1 Platform Internet-infrastructure Austria (PIA) 2030 izveide |
M |
Austrijas platformas Internet-infrastructure (PIA 2030) darba programma visu attiecīgo ieinteresēto personu mijiedarbības koordinēšanai |
|
53 |
Digitālo galalietotāju ierīču nodrošināšana skolēniem |
T |
Digitālās ierīces vidusskolas pirmajam diviem gadiem |
|
75 |
3.A.2 Quantum Austria — Kvantu zinātnes veicināšana |
M |
Uzaicinājums izteikt ieinteresētību (BMBWF); Izpildītājas iestādes identifikācija |
|
85 |
3.B.1. Izglītības piemaksa |
T |
Izmaksātās izglītības prēmijas |
|
93 |
3.C.2. Tiesību aktu kopums tiesiskās izglītības jomā |
M |
Mācību gada laikā ir pabeigti atbalsta pasākumi. Papildstundu nodrošināšana, tostarp brīvdienu laikā |
|
97 |
IPCEI mikroelektronika un savienojamība |
M |
Ar klimatu saistītie atbilstības kritēriji, kas noteikti uzaicinājuma dokumentos |
|
98 |
IPCEI mikroelektronika un savienojamība |
M |
Valsts projektu atlase inovatīvu mikroelektronikas un savienojamības tehnoloģiju izstrādes atbalstam |
|
107 |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
M |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšanas pamatnostādņu pieņemšana un publicēšana |
|
117 |
4.B.1. Augsnes aizsardzības stratēģija |
M |
Austrijas augsnes aizsardzības stratēģijas ceļveža pieņemšana |
|
137 |
Volkskundemuseum Wien un Prater Ateliers renovācija |
M |
Volkskundemuseum Wien un Prater Ateliers priekšizpēte |
|
143 |
4.C.5. Ieguldījumu fonds klimatam labvēlīgiem kultūras uzņēmumiem |
M |
Stājas spēkā finansēšanas pamatnostādnes, ar ko izveido ieguldījumu fondu |
|
156 |
4.D.4. Klimatrīcības pārvaldības satvars |
M |
Iedzīvotāju klimata padome (Klimarat)un kontaktpunkts zaļās budžeta plānošanas jautājumos |
|
Maksājuma summa |
EUR 804597701 |
||
Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
1 |
Ēku fonda dekarbonizācija |
M |
Atjaunojamo energoresursu siltumapgādes likuma un grozītā Vides subsīdiju likuma stāšanās spēkā |
|
5 |
1.A.2. Naftas un gāzes apkures sistēmu apmaiņa |
T |
Apkures sistēmu nomaiņa |
|
6 |
Enerģētiskās nabadzības apkarošana |
M |
Finansējuma prioritāšu noteikšana |
|
13 |
Bezemisiju autobusi |
M |
Bezemisiju autobusu atbalsta programmas uzsākšana |
|
27 |
1.C.2. Bioloģiskās daudzveidības fonds |
M |
Bioloģiskās daudzveidības fonda tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā |
|
35 |
1.C.5 Elektrisko un elektronisko iekārtu remonta veicināšana (remonta piemaksa) |
M |
Remonta piemaksu atbalsta programmas uzsākšana |
|
86 |
3.B.1. Izglītības piemaksa |
M |
Novērtētais izglītības piemaksas pasākums |
|
88 |
Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides veicināšana |
M |
Īstenošanas ziņojums |
|
94 |
3.C.2. Tiesību aktu kopums tiesiskās izglītības jomā |
M |
Korektīvās izglītības paketes novērtējums |
|
135 |
4.C.2. Valsts kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģijas izstrāde |
M |
Uzsākts apspriešanās process par kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģiju |
|
153 |
Faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšana |
M |
Pirmā pensiju palielinājuma 50 % Aliquotierung ieviešana |
|
159 |
4.D.5 Ekosociālā nodokļu reforma |
M |
Ekosociālo nodokļu reformas stāšanās spēkā |
|
160 |
4.D.6 Zaļais finansējums (programma) |
M |
Zaļā finansējuma programma |
|
164 |
4.D.8 Jaunuzņēmumu pakete |
M |
Jaunuzņēmumu paketes stāšanās spēkā |
|
166 |
4.D.9. Pašu kapitāla stiprināšana |
M |
Stājas spēkā uzņēmuma veidlapa ieguldījumiem akcijās (SICAV) |
|
168 |
4.D.10 Darba tirgus: vienas pieturas aģentūra |
M |
Darbības sākums |
|
171 |
Uzņēmējdarbības noteikumu liberalizācija |
M |
Papildperioda likuma stāšanās spēkā |
|
60 |
Digitalizācijas fonds “Valsts pārvalde” |
M |
Atlasītie projekti |
|
78 |
3.A.3 Austrijas Precisionmedicīnas institūts |
M |
Ministrijas plānošanas apstiprinājums (BMBWF un BMF) |
|
144 |
4.C.5. Ieguldījumu fonds klimatam labvēlīgiem kultūras uzņēmumiem |
M |
Pirmais uzaicinājums izteikt ieinteresētību |
|
154 |
Nabadzības samazināšana vecumdienās, stimulējot cilvēkus strādāt ilgāk |
M |
Likuma, ar ko ievieš pensijas atlikšanas prēmijas palielinājumu, stāšanās spēkā |
|
157 |
4.D.4. Klimatrīcības pārvaldības satvars |
M |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko ievieš obligātu klimata pārbaudi jauniem tiesību aktu priekšlikumiem |
|
32 |
Esošo šķirošanas iekārtu modernizācija un jaunu šķirošanas iekārtu būvniecība |
T |
Būvniecības vai modernizācijas atļauju pieteikumi |
|
46 |
Gigabitu piekļuves tīklu plaša pieejamība un jaunu simetrisku gigabitu savienojumu izveide |
M |
Pabeigti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, lai nodrošinātu gigabitu piekļuves tīklus |
|
146 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
M |
Izdevumu pārskats par klimata un enerģētikas politikas atbalsta un stimulu vides analīzi |
|
2 |
Ēku fonda dekarbonizācija |
M |
Apmācība enerģētikas konsultantiem |
|
57 |
2.C.1. Ierosinātie tiesību akti tikai vienreiz: Uzņēmējdarbības pakalpojumu portāla likuma grozījumi |
M |
Reģistru sasaiste ar Reģistru un sistēmu tīklu (RSV), vienotās digitālās vārtejas (SDG) sagatavošana, Informācijas pienākuma datubāzes (IVDB) sākums, ko veic ministrijas |
|
81 |
3.A.4. (digitālā) pētniecības infrastruktūra |
M |
Dotāciju piešķiršanas lēmumi universitātēm, kas investē digitālajā pētniecības infrastruktūrā |
|
104 |
Primārās veselības aprūpes uzlabošana |
M |
Primārās veselības aprūpes un saistīto pasākumu platforma |
|
114 |
Valsts mēroga agrīnās bērnības intervences pasākumu (Fühe Hilfen) ieviešanasociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grūtniecēm, viņu maziem bērniem un ģimenēm |
M |
Īstenošanas struktūru noteikšana un pilnvarošana |
|
118 |
4.B.1. Augsnes aizsardzības stratēģija |
M |
Austrijas augsnes aizsardzības kvantitatīvās stratēģijas pieņemšana |
|
120 |
Reforma, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu |
M |
Ir noteikti uz ilgtermiņa aprūpes mērķiem balstītas pārvaldības (Zielsteuerung Pflege) īstenošanas principi |
|
132 |
4.B.4. Ieguldījumi Kopienas māsu ieviešanā |
M |
Starpposma izvērtēšana |
|
155 |
Nabadzības samazināšana vecumdienās, stimulējot cilvēkus strādāt ilgāk |
M |
Likuma, ar ko groza Korridorpension, stāšanās spēkā |
|
161 |
4.D.6 Zaļais finansējums (programma) |
M |
Kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju izmantošana, lai novērtētu īstenošanas sasniegumus |
|
163 |
4.D.7 Valsts finanšu izglītības stratēģija |
M |
Kompetences satvara finanšu izglītībai pabeigšana |
|
182 |
6.A.1. Atveseļošanas un noturības plāna kontroles sistēmas kārtība |
M |
Atveseļošanas un noturības plāna kontroles sistēmas kārtība |
|
67 |
Digitālās investīcijas uzņēmumos |
T |
Investīcijas digitalizācijā vismaz 7000 uzņēmumos saskaņā ar ANP |
|
89 |
Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides veicināšana |
T |
Cilvēki, kas gūst labumu no pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides. |
|
Maksājuma summa |
EUR 1051832796 |
||
Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
25 |
Tiesiskais regulējums dzērienu iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanai un atkalizmantojamu dzērienu taras piegādei mazumtirdzniecībā |
M |
Īstenošanas regulas stāšanās spēkā |
|
28 |
1.C.2. Bioloģiskās daudzveidības fonds |
M |
Uzaicinājuma iesniegt projektus pabeigšana, lai atjaunotu prioritārās degradētās ekosistēmas un aizsargātu apdraudētās sugas un dzīvotnes |
|
136 |
4.C.2. Valsts kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģijas izstrāde |
M |
Kultūras ministrijas (BMKOES) publikācija par kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģiju |
|
140 |
Digitalizācijas viļņa kultūras mantojums |
M |
Kulturpool Neu— tīmekļa datu apkopošanas platforma no dažādām kultūras mantojuma iestādēm |
|
111 |
4.A.3 Elektroniskās “vecāku un bērnu caurlaides” platformas izstrāde, tostarp saskarnes ar agrīnās bērnības intervences (Frihe Hilfen) tīkliem |
M |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka regulējumu elektroniskajai “vecāka un bērna apliecībai” |
|
147 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
M |
Izdevumu pārskats “Sinerģijas noteikšana ar federālo zemju finansēšanas vidi” |
|
9 |
Mobilitātes ģenerālplāns 2030. gadam |
M |
Mobilitātes ģenerālplāna īstenošana ir sākusies |
|
115 |
Valsts mēroga agrīnās bērnības intervences pasākumu (Fühe Hilfen) ieviešanasociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grūtniecēm, viņu maziem bērniem un ģimenēm |
T |
Agrīnās bērnības intervences pasākumu ieviešana valsts līmenī |
|
151 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
M |
Izdevumu pārskats “Turpmāka digitalizācijas attīstība valsts pārvaldē” |
|
22 |
1.B.5 Jaunu dzelzceļu būvniecība un reģionālo dzelzceļu elektrifikācija |
M |
Noslēgti līgumi |
|
45 |
2.A.1. Platformas interneta infrastruktūras izveide Austrijā (PIA) 2030 |
M |
Platformas izstrādāto pasākumu īstenošana, lai samazinātu birokrātiju un vienkāršotu platjoslas izvēršanas procedūras |
|
58 |
2.C.1. Ierosinātie tiesību akti tikai vienreiz: Grozījumi Uzņēmumu pakalpojumu portāla likumā |
M |
Vienreizējas tehniskas sistēmas savienojuma izveide |
|
61 |
Digitalizācijas fonds “Valsts pārvalde” |
M |
Galīgie ziņojumi par finansētajiem projektiem |
|
64 |
MVU digitalizācija |
T |
MVU digitalizācijas projektu pabeigšana |
|
69 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
T |
Ieguldījumi e-mobilitātē |
|
79 |
3.A.3 Austrijas Precisionmedicīnas institūts |
M |
Precīzijas medicīnas institūta būvniecības sākums |
|
90a |
Uzlabota piekļuve izglītībai |
M |
Grozītā skolu izglītības likuma stāšanās spēkā |
|
105 |
Primārās veselības aprūpes uzlabošana |
T |
Reklāmas pasākumi saistībā ar platformu/inkubatoru programmu |
|
108 |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
T |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
|
112 |
4.A.3 Elektroniskās “vecāku un bērnu caurlaides” platformas izstrāde, tostarp saskarnes ar agrīnās bērnības intervences (Frihe Hilfen) tīkliem |
M |
Elektroniskās “vecāku un bērna caurlaides” platformas programmēšanas līguma piešķiršana |
|
123 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
T |
Pabeigti termiskās atjaunošanas projekti |
|
127 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
T |
Pabeigti projekti pieslēgšanai augstas efektivitātes centralizētajai siltumapgādei |
|
129 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
T |
Pabeigti degradētu teritoriju projekti |
|
47 |
Gigabitu piekļuves tīklu plaša pieejamība un jaunu simetrisku gigabitu savienojumu izveide |
M |
Parakstīti līgumi |
|
172 |
5.A.1. Atjaunojamo energoresursu atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšana |
M |
Grozītā IVN likuma stāšanās spēkā |
|
174 |
5.A.2. Ūdeņradis kā svarīga tehnoloģija klimatneitralitātes panākšanai |
M |
Tiek publicēta valsts ūdeņraža stratēģija un izveidota valsts ūdeņraža platforma |
|
177 |
5.B.1. Fotoelementu sistēmas |
M |
Pamatnostādņu publicēšana |
|
180 |
5.B.2. Bezemisiju komerciālo transportlīdzekļu un infrastruktūras finansēšana |
M |
Uzaicinājuma iesniegt finansējumu izsludināšana |
|
Maksājuma summa |
EUR 798173595 |
||
Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
7 |
Enerģētiskās nabadzības apkarošana |
T |
Apstiprinātie termiskās renovācijas projekti |
|
30 |
1.C.3. Ieguldījumi atpakaļpārdošanas sistēmās un pasākumi dzērienu taras atkalizmantošanas kvotas palielināšanai |
T |
Atpakaļpieņemšanas sistēmas |
|
36 |
1.C.5 Elektrisko un elektronisko iekārtu remonta veicināšana (remonta piemaksa) |
T |
Remontētas vai atjaunotas elektriskās vai elektroniskās iekārtas |
|
39 |
1.D.1 Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likums |
T |
Papildu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jauda |
|
121 |
Reforma, lai turpinātu attīstīt aprūpes sniegšanu |
M |
Sākt īstenot ilgtermiņa aprūpes sniegšanas reformas pamatelementus |
|
99 |
IPCEI mikroelektronika un savienojamība |
T |
Uzsākti vismaz 66 % apstiprināto projektu |
|
102 |
3.D.2. IPCEI Ūdeņradis |
T |
Uzsākti vismaz 66 % apstiprināto projektu |
|
116 |
Valsts mēroga agrīnās bērnības intervences pasākumu (Fühe Hilfen) ieviešanasociāli nelabvēlīgā situācijā esošām grūtniecēm, viņu maziem bērniem un ģimenēm |
T |
“Agrās bērnības intervences pasākumu ieviešana valstīs |
|
14 |
Bezemisiju autobusi |
M |
Pēdējais uzaicinājums pabeigts |
|
18 |
1.B.4. Bezemisijas lietderības transportlīdzekļi |
M |
Pēdējais uzaicinājums pabeigts |
|
42 |
Rūpniecības pārveide virzībā uz klimatneitralitāti |
T |
Dekarbonizācijas projektu izvēršana |
|
73 |
3.A.1 RTI stratēģija 2030. gadam |
T |
Izpildes un finansēšanas nolīgumu pabeigšana |
|
76 |
3.A.2 Quantum Austria — Kvantu zinātnes veicināšana |
M |
Starpposma ziņojums |
|
90b |
Uzlabota piekļuve izglītībai |
M |
Tiesību aktu par valsts standartizēto novērtējumu papildu moduļu ieviešanu stāšanās spēkā |
|
133 |
4.B.4. Ieguldījumi Kopienas māsu ieviešanā |
T |
150 kopienas medmāsas, kas darbojas valsts līmenī |
|
141 |
4.C.4. Digitalizācijas viļņu kultūras mantojums |
T |
Kultūras un mākslas priekšmetu digitalizācijas programma |
|
148 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
M |
Izdevumu pārskats “ES taksonomijas īstenošana valsts līmenī” |
|
173 |
5.A.1. Atjaunojamo energoresursu atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšana |
M |
Parlamentam iesniegtais 9. IVN ziņojums |
|
175 |
5.A.2. Ūdeņradis kā svarīga tehnoloģija klimatneitralitātes panākšanai |
M |
Novērtējuma ziņojuma publicēšana |
|
178 |
5.B.1. Fotoelementu sistēmas |
T |
Fotoelementu sistēmu uzstādīšana |
|
Maksājuma summa |
EUR 587622536 |
||
Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
33 |
Esošo šķirošanas iekārtu modernizācija un jaunu šķirošanas iekārtu būvniecība |
T |
Iekārtu nodošana ekspluatācijā |
|
70 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
T |
Investīcijas ēku siltumrenovācijā |
|
71 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
T |
Investīcijas saules enerģijā |
|
72 |
Zaļās investīcijas uzņēmumos |
T |
Investīcijas enerģijas ietaupījumā, lai atbalstītu vismaz 1300 uzņēmumu saskaņā ar ANP |
|
51 |
2.B.1. Taisnīga un vienlīdzīga skolēnu piekļuve digitālajām pamatprasmēm |
M |
Skolu digitalizācijas akta izvērtēšana |
|
54 |
Digitālo galalietotāju ierīču nodrošināšana skolēniem |
T |
Digitālās ierīces skolēniem pamatskolas līmenī |
|
109 |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
T |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
|
149 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
M |
Izdevumu pārskats “Publiskā sektora akcijas” |
|
10 |
Mobilitātes ģenerālplāns 2030. gadam |
M |
Emisiju samazināšana transporta nozarē |
|
82 |
3.A.4. (digitālā) pētniecības infrastruktūra |
M |
Progresa ziņojums, kurā pabeigti 50 % investīciju |
|
145 |
4.C.5. Ieguldījumu fonds klimatam labvēlīgiem kultūras uzņēmumiem |
M |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana klimatam labvēlīgu kultūras uzņēmumu projektiem |
|
23 |
1.B.5 Jaunu dzelzceļu būvniecība un reģionālo dzelzceļu elektrifikācija |
M |
Darbu pabeigšana |
|
29 |
1.C.2. Bioloģiskās daudzveidības fonds |
T |
Pabeigti bioloģiskās daudzveidības projekti |
|
74 |
3.A.1 RTI stratēģija 2030. gadam |
M |
Trešā RTI pakta apstiprināšana |
|
91.a |
Uzlabota piekļuve izglītībai |
M |
Stājas spēkā tiesību akti, ar ko nosaka kritērijus skolu sociālekonomiskās bāzes noteikšanai |
|
95 |
Pamatizglītības paplašināšana |
T |
Bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, bērnu aprūpes rādītāju palielināšana |
|
96 |
Pamatizglītības paplašināšana |
T |
Palielināt agrīnās pirmsskolas izglītības līmeni bērniem vecumā no trim līdz sešiem gadiem, kas atbilst vecāku pilna laika nodarbinātībai |
|
103a |
3.D.2. IPCEI Ūdeņradis |
T |
Apstiprinātajiem projektiem ir piešķirti EUR 125000000. |
|
150 |
Izdevumu pārskatīšana, koncentrējoties uz zaļo un digitālo pārveidi |
M |
Izdevumu pārskatīšana “Publiskā iepirkuma ilgtspēja” |
|
138 |
Volkskundemuseum Wien un Prater Ateliers renovācija |
M |
Prater Ateliers darbības atsākšana |
|
179 |
5.B.1. Fotoelementu sistēmas |
T |
Fotoelementu sistēmu uzstādīšana |
|
Maksājuma summa |
EUR 370449901 |
||
Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
8 |
Enerģētiskās nabadzības apkarošana |
T |
Pabeigti termiskās renovācijas projekti |
|
26 |
Tiesiskais regulējums dzērienu iepakojuma savākšanas rādītāju palielināšanai un atkalizmantojamu dzērienu taras piegādei mazumtirdzniecībā |
T |
Atkārtoti lietojama kvota |
|
31 |
1.C.3. Ieguldījumi atpakaļpārdošanas sistēmās un pasākumi dzērienu taras atkalizmantošanas kvotas palielināšanai |
T |
Lielāks savākšanas rādītājs |
|
34 |
1.C.4.: Esošo šķirošanas iekārtu modernizācija un jaunu šķirošanas iekārtu būvniecība |
T |
Šķirošanas dziļums |
|
37 |
1.C.5 Elektrisko un elektronisko iekārtu remonta veicināšana (remonta piemaksa) |
T |
Lielāks remontētu vai atjaunotu elektrisko vai elektronisko iekārtu skaits |
|
40 |
1.D.1 Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likums |
T |
No jauna uzstādītā ūdeņraža ražošanas jauda |
|
77 |
3.A.2 Quantum Austria — Kvantu zinātnes veicināšana |
M |
Projektu slēgšana, pārceļot tos uz universitātes darbību |
|
15 |
Bezemisiju autobusi |
T |
Autobusi, kas aprīkoti ar bezemisiju tehnoloģijām |
|
16 |
Bezemisiju autobusi |
M |
Ir izveidota infrastruktūra |
|
19 |
1.B.4. Bezemisijas lietderības transportlīdzekļi |
T |
Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar bezemisiju tehnoloģijām |
|
20 |
1.B.4. Bezemisijas lietderības transportlīdzekļi |
M |
Ir izveidota infrastruktūra |
|
43 |
Rūpniecības pārveide virzībā uz klimatneitralitāti |
T |
Dekarbonizācijas projektu pabeigšana |
|
80 |
3.A.3 Austrijas Precisionmedicīnas institūts |
M |
Pabeigts Precīzijas medicīnas institūts |
|
106 |
Primārās veselības aprūpes uzlabošana |
T |
Dalība primārās veselības aprūpes platformā |
|
110 |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
T |
Primārās veselības aprūpes projektu finansēšana |
|
113 |
4.A.3 Elektroniskās “vecāku caurlaides” platformas izstrāde, tostarp saskarnes ar agrīnās bērnības intervences (Frihe Hilfen) tīkliem |
T |
Ārsti un attiecīgās sievietes, kas izmanto elektronisko izcelšanās caurlaidi |
|
126 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
T |
Pabeigti zaļo fasāžu projekti |
|
130 |
Klimatam labvēlīgi pilsētu centri |
T |
Pabeigti degradētu teritoriju projekti |
|
139 |
4.C.3. Renovācija Volkskundemuseum Wien un Prater Ateliers |
M |
Volkskundemuseum rehabilitācijas pabeigšana |
|
142 |
Digitalizācijas viļņa kultūras mantojums |
T |
Kultūras un mākslas priekšmetu digitalizācijas programma |
|
48 |
Gigabitu piekļuves tīklu plaša pieejamība un jaunu simetrisku gigabitu savienojumu izveide |
T |
Platjoslas piekļuves nodrošināšana vismaz 80000 Austrijas mājsaimniecību ir pabeigta. |
|
83 |
3.A.4. (digitālā) pētniecības infrastruktūra |
M |
Galīgais ziņojums par 100 % ieguldījumu ir pabeigts |
|
100 |
IPCEI mikroelektronika un savienojamība |
T |
Piešķirtie EUR 125000000 un vismaz 80 % no atbalsta, kas izmaksāts apstiprinātajiem projektiem |
|
103b |
3.D.2. IPCEI Ūdeņradis |
T |
Visi apstiprinātie projekti ir sākuši pirmo rūpnieciskās izvēršanas posmu |
|
176 |
5.A.2. Ūdeņradis kā svarīga tehnoloģija klimatneitralitātes panākšanai |
M |
Ūdeņraža stratēģijas divu galveno pasākumu īstenošana |
|
181 |
5.B.2. Bezemisiju komerciālo transportlīdzekļu un infrastruktūras finansēšana |
T |
Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar bezemisiju tehnoloģijām |
|
Maksājuma summa |
EUR 348481021 |
||
3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI
1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība
Austrijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek saskaņā ar šādu kārtību:
-Finanšu ministrija nodrošina īstenošanas un uzraudzības un kontroles sistēmas vispārējo koordināciju. Uzdevumu sadalījums un attiecības starp uzraudzības un revīzijas un kontroles sistēmām plānā ir visaptveroši aprakstītas. Lai gan pasākumu īstenošanas un uzraudzības un kontroles uzdevumi ir deleģēti atsevišķām ministrijām, ir skaidrs, ka Finanšu ministrija uzņemas pilnu atbildību nodrošināt, ka tiek izpildītas visas prasības, kas saistītas ar īstenošanu un uzraudzības un kontroles sistēmu.
-Finanšu ministrijas koordinējošā funkcija balstās uz izveidotiem valsts mehānismiem un noteikumiem. Piemēro attiecīgās valsts tiesību normas un valsts uzraudzības un kontroles mehānismu, tostarp attiecīgos ziņošanas pienākumus. Plānā iekļauto pasākumu finansējuma izmaksu galasaņēmējiem attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar vispārējo finansēšanas pamatnostādņu juridisko pamatu(Förderrichtlinien) 7 .
Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem
Finanšu ministrija ir atbildīga par plāna un tā īstenošanas vispārējo koordināciju un uzraudzību. Tā var paļauties uz īstenošanas ministrijām, lai pārbaudītu pasākumu pareizu īstenošanu savās atbildības jomās. Īstenošanas ministrijām ir specializēti iekšējās kontroles departamenti. Finanšu ministrija darbojas kā centrālā koordinējošā struktūra, kas uzrauga progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā, uzrauga un attiecīgā gadījumā īsteno kontroles un revīzijas darbības, kā arī sniedz ziņojumus un maksājumu pieprasījumus. Tā koordinē ziņošanu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem, attiecīgajiem rādītājiem un kvalitatīvo finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Dažādas ministrijas vai attiecīgā gadījumā tām pakārtotās īstenošanas struktūras kodē attiecīgos datus un iesniedz nepieciešamos datus Finanšu ministrijai.
Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, Austrijai ir šāda kārtība:
Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, Austrija pēc attiecīgo saskaņoto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas, kas noteikti šā pielikuma 2.1. iedaļā, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Austrija nodrošina, ka pēc pieprasījuma Komisijai ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.