EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.9.2022

COM(2022) 557 final

2022/0281(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko sniedz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, pastiprina kopējo uzkrājumu fondu ar dalībvalstu garantijām un ar īpašiem uzkrājumiem dažām finanšu saistībām, kuras saistītas ar Ukrainu un kuras garantētas saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES, un ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/1201

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.    PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir ļaut ES sniegt Ukrainai turpmāku ārkārtas makrofinansiālo palīdzību (MFP) 5 miljardu EUR apmērā aizdevumos, vienlaikus nodrošinot ES budžetu ar līdzekļiem, lai absorbētu zaudējumu risku saistībā ar šiem papildu aizdevumiem un 2022. gada 12. jūlijā pieņemto MFP aizdevumu 1 miljarda EUR apmērā. Turklāt tā mērķis ir arī attiecināt tādu pašu budžeta aizsardzību arī uz jau parakstīto ārējo aizdevumu pilnvaru (ĀAP) aizdevumu izmaksu Ukrainas iestādēm un Ukrainas valstij piederošām vienībām pēc 2022. gada 15. jūlija.

·Vispārīgais konteksts

ES atbalsts Ukrainai pamatojas uz stiprām ilgtermiņa attiecībām. Ukraina kopš 2014. gada ir veidojusi spēcīgu partnerību ar ES, kas neaprobežojas tikai ar divpusēju sadarbību, lai virzītos uz pakāpenisku politisku asociāciju un ekonomisko integrāciju. ES un Ukrainas Asociācijas nolīgums (AN), kas stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī un ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), ir bijis galvenais instruments Ukrainas un ES tuvināšanai. Papildus tam, ka tiek veicinātas ciešākas politiskās saites, stiprāka ekonomiskā saikne un kopīgo vērtību ievērošana, nolīgums nodrošina stabilu pamatu vērienīgai reformu programmai, kas vērsta uz korupcijas apkarošanu, neatkarīgu tiesu sistēmu, tiesiskumu un labāku darījumdarbības vidi. ES ir apliecinājusi pastāvīgu atbalstu Ukrainas nozīmīgajām strukturālajām reformām, kurām ir izšķiroša nozīme ieguldījumu piesaistīšanai, ražīguma palielināšanai un dzīves līmeņa celšanai vidējā un ilgākā termiņā. Pēc tam, kad valsts iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss, paredzams, ka sadarbība ar Ukrainu padziļināsies, tai virzoties uz priekšu ceļā uz Eiropu 1 .

Ukrainas ilgtermiņa ekonomikas attīstība un reformu ievirze saskaras ar ļoti būtiskiem izaicinājumiem, kopš Krievija 2022. gada 24. februārī, veicot bezprecedenta nepamatotas un neprovocētas agresijas aktu, iebruka valstī. Papildus cilvēku ciešanām notiekošais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis ārkārtīgi ievērojamus postījumus fiziskajai infrastruktūrai (ceļiem, tiltiem, rūpnīcām u.t.t.) un dzīvojamajām un komunālajām ēkām (mājokļiem, skolām, slimnīcām u.t.t.). Karadarbības rezultātā notiek arī cilvēku masveida izceļošana, proti, ir vairāk nekā 8 miljoni iekšzemē pārvietotu personu un vairāk nekā 6 miljoni bēgļu. Aplēses par vispārējo ietekmi uz ekonomiku, kas izpaužas kā izlaides zudums 2022. gadā un negūtā turpmākā ražošana kapitāla iznīcināšanas un darbaspēka migrācijas dēļ, sasniedz simtiem miljardu. Paredzams, ka tikai 2022. gadā vien Ukrainas IKP samazināsies par 30–50 %, kas papildus fiziskā kapitāla iznīcināšanai nozīmētu papildu zaudējumus vairāk nekā 100 miljardu EUR apmērā.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis ne tikai milzīgu kaitējumu ekonomikai, bet arī to, ka valsts zaudē piekļuvi starptautiskajiem kapitāla tirgiem. Saskaņā ar iestāžu un Starptautiskais Valūtas fonda (SVF) aplēsēm 2022. gada jūnijā maksājumu bilances finansējuma deficīts 2022. gadā sasniegs aptuveni 39 miljardus USD. Saskaņā ar SVF sākotnējo novērtējumu Ukraina no šā deficīta varētu finansēt 9 miljardus USD, drošā veidā izmantojot savas oficiālās starptautiskās rezerves, kas neapdraudētu tās makrofinansiālo stabilitāti 2 .

G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē Petersbergā 18.–20. maijā Ukrainai solītās divpusējās un daudzpusējās finansiālā atbalsta saistības ir sasniegušas gandrīz 20 miljardus ASV dolāru. Lai gan šīs saistības ir būtiskas, lai atbalstītu Ukrainas valsts darbību, pat to pilnīga un ātra izmaksa nesegtu atlikušo iztrūkumu aptuveni 10 miljardu ASV dolāru apmērā no SVF aplēstajām finansējuma vajadzībām. Atlikušās ārkārtas MFP ievērojamas daļas atbrīvošana sniegtu būtisku papildu palīdzību, kas segtu daļu no šā iztrūkuma.

Atspoguļojot ievērojamo starpību starp saistībām un izmaksām, cita starpā valsts starptautiskās rezerves samazinājās par 8,5 miljardiem ASV dolāru 2022. gada pirmajos septiņos mēnešos un jūlija beigās sasniedza aptuveni 22,3 miljardus ASV dolāru (kas sedz aptuveni 3,5 mēnešus ilgu importu nākotnē), tādējādi atstājot tikai ļoti ierobežotus resursus rezervju veidošanai atlikušajā gada laikā (20 miljardi ASV dolāru bieži tiek uzskatīti par kritiski svarīgu rezervju līmeni, kas nepieciešams, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti valstī). Šajā arvien sarežģītākajā situācijā Ukrainas centrālā banka (NBU) 21. jūlijā devalvēja grivnu par 25 % attiecībā pret ASV dolāru, vienlaikus saglabājot nemainīga valūtas kursa režīmu. Šo soli papildināja papildu pasākumi, lai mazinātu pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas 3 .

Ukraina 21. jūlijā arī uzsāka oficiālu koncesijas pieprasījumu par tās komerciālo parādu apkalpošanas apturēšanu vismaz līdz 2023. gada beigām. Šo parādu apkalpošanas apturēšanas iniciatīvu atzinīgi novērtēja galveno divpusējo oficiālo kreditoru, jo īpaši Ukrainas kreditoru grupa 4 , kas to atbalstīja, paužot nodomu rīkoties tāpat. Tas sniedz būtisku ieguldījumu, lai palīdzētu Ukrainai pārvaldīt tās likviditāti, un paredzams, ka tas sniegs papildu atbalstu budžetam.

No ES puses daudzas dalībvalstis ir piešķīrušas dotācijas un apsolījušas turpmākus aizdevumus un garantijas vai nu divpusēji, vai ar starptautisku finanšu iestāžu starpniecību. Divpusējiem aizdevumiem, ko līdz šim piešķīrušas ES dalībvalstis, ir koncesionāls raksturs, un tie ietver ievērojamu dotācijas elementu, piemērojot ESAO izstrādāto metodiku oficiālās attīstības palīdzības dotācijas elementa aprēķināšanai.

Pati ES 2022. gadā Ukrainai piešķīra 2,2 miljardus EUR MFP aizdevumu veidā. Martā un maijā ārkārtas MFP ietvaros tika izmaksāti 1,2 miljardi EUR, un 1. un 2. augustā ārkārtas MFP ietvaros tika izmaksāts vēl 1 miljards EUR 5 . Šis pēdējais maksājums ir pirmā daļa no ārkārtas MFP atbalsta, kas sasniedz 9 miljardus EUR un kas tika izziņots Komisijas 18. maija paziņojumā “Palīdzība Ukrainai un Ukrainas atjaunošana”, un ko Eiropadome apstiprināja 2022. gada 23.–24. jūnijā. Ņemot vērā lielo kopējo finansējuma iztrūkumu, ES ir paziņojusi par savu apņemšanos sniegt ievērojamu ieguldījumu, lai finansētu Ukrainas atlikušās finansējuma vajadzības visam 2022. gadam. To, ka ir steidzami jāatbrīvo ievērojami līdzekļi līdz gada beigām, vēl vairāk parāda ierobežotā starptautiskā finansiālā atbalsta plūsma, kas apsolīta attiecībā uz ceturto ceturksni 6 .

Pēc Eiropadomes 23. un 24. jūnija aicinājuma un ņemot vērā Ukrainas steidzamās īstermiņa finansējuma vajadzības, Eiropas Komisija nāca klajā ar pirmo priekšlikumu ārkārtas MFP līdz 1 miljarda EUR apmērā, kas tika pilnībā izmaksāta divās daļās 2022. gada 1. un 2. augustā. Lai virzītos uz priekšu minētās ārkārtas atbalsta paketes īstenošanā, Eiropas Komisija iesniedz šo priekšlikumu par papildu ārkārtas MFP 5 miljardu EUR apmērā aizdevumos Ukrainai. Pēc iespējas drīz tiks piešķirti atlikušie 3 miljardi EUR no paziņotās ārkārtas MFP līdz 9 miljardu EUR apmērā.

Papildus tiešā atbalsta sniegšanai Eiropas Komisija 2022. gada jūlijā vienojās pārprofilēt 1,59 miljardus EUR neizmaksātajos aizdevumos, kas piešķirti saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām (ĀAP), no kuriem 1,05 miljardus EUR EIB var izmaksāt 2022. gada trešajā ceturksnī kā atbalstu Ukrainas iestādēm un 536 miljonus EUR EIB aizdevumus, kas jāizmaksā vēlākā posmā, lai atsāktu atlasītos projektus. Tas papildina 668 miljonus EUR, kurus Komisija un EIB jau bija piekritušas pārprofilēt 2022. gada martā un kuri tika izmaksāti viena mēneša laikā pēc Krievijas agresijas kara sākuma.

MFP aizdevumi un pārprofilētie ĀAP aizdevumi tika piešķirti papildus daudziem citiem ES atbalsta veidiem, jo īpaši humānajai palīdzībai, attīstības un aizsardzības atbalstam, visu ievedmuitas nodokļu atcelšanai uz vienu gadu Ukrainas eksportam, un citām solidaritātes iniciatīvām, piemēram, transporta caurlaidības problēmu novēršanai, lai varētu nodrošināt eksportu, jo īpaši graudu eksportu 7 .

Turklāt šī plašā ES atbalsta programma ir daļa no divpusēju līdzekļu devēju un starptautisko finanšu iestāžu unikālajiem starptautiskajiem centieniem atbalstīt Ukrainu šajos kritiskajos apstākļos un tās virzībā uz ilgtermiņa atjaunošanu.

Visbeidzot, ņemot vērā paaugstināto risku saistībā ar finanšu riska darījumiem ar Ukrainu, šajā priekšlikumā ir precizēti budžeta līdzekļi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu papildu ārkārtas MFP aizdevumus 5 miljardu EUR apmērā un pārprofilētu ĀAP aizdevumu izmaksu.

·Šī priekšlikuma galvenie elementi

(1)Šīs MFP darbības ārkārtējais raksturs

Ņemot vērā nepieredzētos Krievijas agresijas kara pret Ukrainu apstākļus, šī ārkārtas MFP atšķiras no parastas MFP darbības, piedāvājot lielāku elastību vairākos aspektos. Palīdzības koncesionālais raksturs tiek stiprināts, nosakot augstāku aizdevumu vidējo atmaksas termiņu līdz 25 gadiem un iespēju ES budžetam segt procentu likmes un administratīvo maksu maksājumus. Turklāt pašreizējā situācijā un atšķirībā no parastajām MFP darbībām ierosinātā ārkārtas MFP līdz 5 miljardu EUR apmērā formāli nav saistīta ar SVF izmaksu programmu.

Saprašanās memorandā (SM), par ko jāvienojas ar Ukrainas iestādēm, ir sniegta sīkāka informācija par aizdevuma daļu atbrīvošanu. Papildus politikas nosacījumiem, ar kuriem tiks saistīti maksājumi saskaņā ar šo ārkārtas MFP otro daļu Ukrainai, šajā saprašanās memorandā būs jāizmanto arī ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saistībā ar ārkārtas MFP pirmo daļu. Izvēlētie politikas pasākumi, ar kuriem ir saistīta palīdzības izmaksa, gan attieksies uz vissvarīgākajiem jautājumiem, gan būs samērīgi ar to, ko varētu sasniegt pašreizējos apstākļos, ņemot vērā notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ar ziņošanas sistēmas palīdzību nākamajā saprašanās memorandā tiktu uzsvērta lielāka pārredzamība un pārskatatbildība attiecībā uz budžeta līdzekļu (tostarp saskaņā ar šo palīdzību saņemto līdzekļu) izmantojumu. Tajā varētu iekļaut arī risināmo vajadzību novērtējumus, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru, piemēram, autoceļiem, dzelzceļu, slimnīcām, skolām un mājokļiem. Attiecīgā gadījumā varētu tikt apsvērti arī nepārvaramas varas dēļ nepabeigtie politikas pasākumi 8 , lai uzlabotu valsts noturību un stabilitāti pārvaldības un tiesiskuma jomā, kā arī enerģijas nozarē no 2022. gada martā un maijā izmaksātajiem 1,2 miljardiem EUR ārkārtas MFP ietvaros.

(2)Budžeta un riska pārvaldības apsvērumi

Šajā ārkārtas MFP aizdevumu paketē ir jāņem vērā ES riska darījumu ar Ukrainu apmērs un paaugstināts riska profils, kā arī īpašie ierobežojumi, ar kuriem pašreizējos apstākļos saskaras ES budžets. Tomēr ir arī paredzēts, ka aizdevumi tiks izsniegti ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem (ar vidējo atmaksas termiņu līdz 25 gadiem), vienlaikus piedāvājot arī īstermiņa atvieglojumus Ukrainas valstij, atbrīvojot to no sloga veikt procentu likmju atmaksu — vismaz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības laikā. Ņemot vērā šos dažādos apsvērumus, šajā priekšlikumā ir atspoguļotas šādas iezīmes.

a.Lielāka zaudējumu absorbcijas spēja, kas atbilst augstākam kredītriskam

Līdzīgi kā nesenajā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā, ar ko pieņēma ārkārtas MFP, kuras apmērs sasniedz 1 miljardu EUR 9 , ierosinātā aizdevumu pakete Ukrainai pašreizējos apstākļos rada paaugstinātu iespējamas neatmaksāšanas risku salīdzinājumā ar standarta MFP aizdevumiem. Uzkrājuma likme 9 % apmērā, ko parasti piemēro valstīm, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzi, nav adekvāta pēc Krievijas agresijas kara. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaras Ukraina, un iespējamos zaudējumus, šajā priekšlikumā paredzēts, ka ir vajadzīgs budžeta segums 70 % apmērā, lai apdrošinātu ES budžetu pret neparedzētiem izdevumiem nākotnē. Šo augsto nodrošinājuma līmeni pašlaik uzskata par nepieciešamu, lai ierobežotu risku, kas izriet no šīs papildu ārkārtas MFP Ukrainai, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Uz šā pamata 70 % segums ir piesardzīga un konservatīva riska mazināšanas politika, kura ir vajadzīga, lai pārliecinātu ieguldītājus, ka summas, kas ieguldītas ES obligācijās, no kurām finansē ārkārtas MFP aizdevumus Ukrainai, tiks atmaksātas pilnībā un savlaicīgi.

b.Nepieciešamība noteikt nepieciešamo budžeta segumu, izmantojot dalībvalstu garantijas

Ārējās darbības garantija Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” ietvaros ir izstrādāta tā, lai garantētu MFP darbības kopumā aptuveni 11 miljardu EUR apmērā, kas nodrošināta ar 9 % likmi, ņemot vērā to, ka MFP aizdevumi ir saistīti ar valsts risku. Pamatojoties uz to, no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punkta trešajā daļā paredzētajiem līdzekļiem finanšu plānojumā MFP darbībām trešām valstīm ir paredzēts uzkrājums 1 miljarda EUR apmērā.

Lielākā daļa no šiem uzkrājumiem jau ir paredzēti MFP aizdevumiem Ukrainai, tostarp ārkārtas MFP aizdevumiem 1,2 miljardu EUR apmērā ar uzkrājumu 9 % apmērā (108 miljoni EUR uzkrājumos) un nesenajam ārkārtas MFP aizdevumam 1 miljarda EUR apmērā ar uzkrājumu 70 % apmērā (700 miljoni EUR uzkrājumos). Tādējādi atlikušie ES budžeta resursi nav pietiekami, lai nodrošinātu budžeta segumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu papildu aizdevumus 5 miljardu EUR apmērā par 70 % no to nosacītās vērtības.

Tāpēc ierosinātos jaunos MFP aizdevumus var īstenot finansiāli stabilā veidā tikai tad, ja dalībvalstis piekrīt nodrošināt nepieciešamo papildu budžeta segumu. Tiek ierosināts, ka šis segums ir garantiju veidā, katras dalībvalsts apsolītās summas aprēķinot proporcionāli NKI. Izmantojot šīs garantijas, ES var pieprasīt no obligāciju turētājiem summas, kas vajadzīgas, lai izpildītu atmaksas saistības, ja un ciktāl tas nepieciešams, lai segtu iespējamas Ukrainas maksājumu neizpildes izraisītu kopējā uzkrājumu fonda (CPF) iztrūkumu. Dalībvalstīm nebūtu jānodrošina avansa uzkrājums skaidrā naudā, un garantiju pieprasījums notiktu tikai tad, ja Ukrainas maksājumu neizpilde būtu iztukšojusi īpašo uzkrājumu, kas ir pieejams CPF. Garantijas ir arī piemērota reakcija, ņemot vērā potenciālo zaudējumu iespējamo un nenoteikto raksturu. Kā norādīts iepriekš, aizdevumi tiktu strukturēti tā, lai maksimāli palielinātu iespējas, ka Ukraina ir pietiekami atguvusies, lai varētu pilnībā veikt atmaksu.

Dalībvalstu garantiju nodrošināšana ir paņēmiens, kas ticis izmantots saistībā ar Regulu par atbalstu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) 10 kā pamatu, lai nodrošinātu, ka ES ir pietiekama budžeta kapacitāte, lai absorbētu paredzamos zaudējumus no aizdevumiem dalībvalstīm. Tomēr atšķirībā no SURE, kur bija nepieciešama visu garantiju stāšanās spēkā, ņemot vērā Ukrainas finansējuma vajadzību ārkārtējo steidzamību, ārkārtas MFP aizdevumi Ukrainai varētu kļūt pieejami, pirms stāsies spēkā atsevišķie valstu garantijas nolīgumi starp Komisiju un dalībvalstīm, ja dalībvalstis stingri apņemsies tos īstenot pēc iespējas ātrāk.

c.Maksimāla sinerģijas palielināšana starp ES finansējumu un dalībvalstu garantijām

Lai optimāli pārvaldītu situācijas, kad ES budžeta uzkrājumus un dalībvalstu garantijas var pieprasīt, lai nodrošinātu atmaksu ES obligāciju ieguldītājiem, tiek ierosināts pārvaldīt neseno ārkārtas MFP aizdevumu 1 miljarda EUR apmērā, kas tika izmaksāts 2022. gada 1. un 2. augustā, un papildu aizdevumus 5 miljardu EUR apmērā saskaņā ar šo iniciatīvu kā riska darījumu integrētu kopumu 6 miljardu EUR apmērā. Izmantojot šo pieeju, ES budžets nodrošinās pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību 9 % apmērā no pilnās aizdevumu paketes 6 miljardu EUR apmērā. To pastiprinātu dalībvalstu garantijas vēl 61 % apmērā no aizdevumu vērtības.

Šādai divu ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumu kopumu kopīgai pārvaldībai ir turpmāk minētās sekas.

·Plānotie uzkrājumi no ES budžeta, ko paredzēts izmantot tikai, lai apmierinātu iespējamās prasības 6 miljardu EUR apmērā, kuras izriet no jauniem riska darījumiem saistībā ar Ukrainu, sasniegs 540 miljonus EUR. Šī apjomīgā summa (ko vēl vairāk palielinās ar uzkrājumiem pārprofilētiem ĀAP aizdevumiem — sk. turpmāk) nodrošinās ievērojamu rezervi atmaksas vajadzību pārvaldībai gadījumā, ja Ukraina uz laiku vai citādi nespēs izpildīt savas maksājumu saistības pret ES. Šāda apmēra rezerve var kalpot kā efektīvs pirmais aizsardzības līmenis gadījumā, ja Ukraina neveiktu maksājumus ES, un var aizkavēt nepieciešamību pieprasīt dalībvalstu garantijas. Šos uzkrājumus 540 miljonu EUR apmērā var glabāt īpašā CPF nodalījumā. Tas ļautu atbrīvot uzkrājumus 160 miljonu EUR apmērā no 700 miljoniem EUR, kas jau bija paredzēti 1 miljarda EUR aizdevumam ārkārtas MFP paketes pirmajā daļā.

·Lai nodrošinātu nepieciešamo budžeta segumu 70 % apmērā, dalībvalstīm būtu jāsniedz budžeta garantijas atlikušajam 61 % no kopējās ārkārtas MFP aizdevumu paketes 6 miljardu EUR apmērā. Kopējais apjoms, ko garantēs dalībvalstis, būtu 3,66 miljardi EUR. Šīs garantijas tiktu pieprasītas tikai tad, ja būtu izsmeltas summas, kas tiek turētas kā uzkrājumi īpašā CPF nodalījumā, kurš paredzēts MFP Ukrainai. Dalībvalstis apņemas nodrošināt resursus bez nosacījumiem un nekavējoties, atbildot uz Komisijas pieprasījumu, kas izriet no Ukrainas iespējamās maksājumu saistību neizpildes. Tā kā dalībvalstis nesniedz skaidru naudu avansā, budžeta garantijas, par kurām vienojušās dalībvalstis, ir iespējamās saistības. Garantijas ir otrais aizsardzības līmenis ieguldītājiem ES obligācijās, kas finansē ārkārtas MFP aizdevumus.

Šī pieeja prasa dažas nelielas izmaiņas Lēmuma (ES) 2022/1201 11 tekstā par ārkārtas MFP aizdevumiem 1 miljarda EUR apmērā. Šajā priekšlikumā ir izklāstītas šīs izmaiņas.

d.Procentu likmju izmaksu segšana no ES budžeta

ES budžets var segt procentu likmju izmaksas, kas rodas no jūlija aizdevuma 1 miljarda EUR apmērā pašreizējās DFS laikā, ja to pieprasa Ukraina un ja ir pieejami budžeta līdzekļi. Uzņemoties procentu likmju izmaksas, ES sniegtu papildu finansiālu atbalstu Ukrainai, kā arī ierobežotu un atliktu iespējamas pamatsummas neatmaksāšanas risku līdz aizdevuma termiņa beigām vai iespējamai saistību neizpildei. Komisija varētu organizēt aizdevumu ar ilgu atmaksas termiņu (vidējais atmaksas termiņš būtu 25 gadi), lai Ukrainai nodrošinātu pēc iespējas ilgāku laiku izaugsmes atsākšanai un tās ekonomikas atjaunošanai saskaņā ar tās virzību uz Eiropu, kā arī maksimāli palielinātu pilnīgas atmaksas iespējas. Šādi strukturējot saistības, Eiropas Komisija var arī mēģināt mazināt risku, ka tiek daļēji vai pilnībā pieprasītas dalībvalstu garantijas. Lai šo pašu režīmu attiecinātu arī uz procentu likmju izmaksām, kas izriet no papildu 5 miljardu EUR ārkārtas MFP aizdevumiem, ir jāmobilizē papildu līdzekļi.

e.Augstākas uzkrājumu likmes piemērošana pārprofilētajiem ĀAP aizdevumiem, kas izmaksāti 2022. gada 3. ceturksnī, un ĀAP aizdevumiem, kas vēl jāizmaksā

Ņemot vērā Ukrainas steidzamās finansējuma vajadzības, Eiropas Komisija 2022. gada jūlijā piekrita pārprofilēt 1,59 miljardus EUR EIB ĀAP aizdevumos Ukrainai. 2022. gada trešajā ceturksnī EIB izmaksās 1,05 miljardus EUR. EIB plāno 2022.–23. gadā izsniegt vēl 536 miljonus EUR aizdevumos, lai palīdzētu finansēt atlasītu ieguldījumu projektu atsākšanu. Tomēr, tā kā tie ir aizdevumi Ukrainas valstij (vai ko tā garantē), tie ietver tādu pašu riska līmeni kā ārkārtas MFP aizdevumi. Saskaņā ar ĀAP garantiju nolīgumiem EIB ir tiesības pieprasīt ES budžeta izmantojumu līdz zaudējumu summai pilnā apmērā, kas tai rodas saistībā ar šiem aizdevumiem saskaņā ar ĀAP garantiju. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati piesardzības pieeja un ka attiecīgie papildu uzkrājumi būtu jāiekļauj kopējā CPF nodalījumā, kas paredzēts Ukrainai. Tāpēc šis priekšlikums paredz 70 % uzkrājumu likmi attiecināt arī uz šiem papildu riska darījumiem, kas izriet no pārprofilētiem aizdevumiem, 1,59 miljardu EUR apmērā. Jebkādai turpmākai pārprofilētu ĀAP aizdevumu izmaksai Ukrainai tiktu piemērota tā pati uzkrājumu likme (kuru periodiski pārskata), ar nosacījumu, ka šādam nodrošinājumam tiek atrasti budžeta resursi.

70 % uzkrājums ĀAP aizdevumiem 1,59 miljardu EUR apmērā tiks nodrošināts no ES budžeta, tos reglamentēs Finanšu regulas noteikumi par uzkrājumu veidošanu, nevis Garantiju fonds ārējai darbībai, un tie tiks glabāti atsevišķā CPF nodalījumā.

Tiek ierosināts, ka, ja vien netiek mainīts saistīto risku novērtējums, jebkādas turpmākas ĀAP aizdevumu izmaksas Ukrainai būs atkarīgas no tā, vai ir atrasti budžeta līdzekļi, lai nodrošinātu riska darījumus 70 % apmērā no to nosacītās vērtības, ņemot vērā NDICI instrumenta “Eiropa pasaulē” prioritātes.

f.MFP un ĀAP aizdevumu nodrošinājuma vajadzību pārskatīšana

Augstais uzkrājuma līmenis šajā priekšlikumā ir pamatots ar to, ka Ukraina pašlaik saskaras ar liela bruņota konflikta izraisītām militārām, ekonomiskām un sociālām sekām. Ja Ukrainas militārais un ekonomiskais stāvoklis stabilizēsies vai uzlabosies, iespējams, šāds nodrošinājuma līmenis vairs nebūs vajadzīgs. Tāpēc šis priekšlikums paredz regulāru (reizi 6 mēnešos) šīs uzkrājumu likmes pārskatīšanu, sākot no 2023. gada vidus vai attiecīgā gadījumā agrāk. Šī pārskatīšana attieksies arī uz 1 miljarda EUR aizdevuma nodrošinājumu, kas piešķirts, pamatojoties uz Lēmumu (ES) 2022/1201 12 , un uz ārkārtas uzkrājumiem 70 % apmērā, kuri tiek turēti attiecībā pret 1,59 miljardu EUR pārprofilētajiem aizdevumiem (sk. turpmāk). Papildus šai regulārajai pārskatīšanai Komisija varētu pārvērtēt uzkrājumu likmi uz ad hoc pamata, īpaši, ja to pamato kāds būtisks notikums.

(1)MFP aizdevumu īstenošana

Pēc šā priekšlikuma pieņemšanas un visu formalitāšu nokārtošanas Komisija rīkosies steidzami, lai izmaksātu ārkārtas MFP aizdevumu daļas. Tas jo īpaši ietver i) visu dalībvalstu nepārprotamu un vienprātīgu apņemšanos noslēgt garantijas nolīgumus, tiklīdz to pieļauj attiecīgās valsts procedūras, un ii) saprašanās memoranda parakstīšanu un aizdevuma līguma stāšanos spēkā.

Šajā priekšlikumā paredzēts, ka Eiropas Komisija tūlīt pēc šā lēmuma stāšanās spēkā rīkosies, lai organizētu aizdevumus, ja visas dalībvalstis skaidri un nepārprotami apņemsies, ka garantijas tiks sniegtas tik ātri, cik to pieļauj valstu procedūras. Iepriekšējā pieredze liecina, ka, lai gan daudzas dalībvalstis var sniegt garantijas 2–3 mēnešu laikā, garantiju pilna kopuma saņemšanai var būt vajadzīgi 4–5 mēneši. Tas nebūtu savienojams ar mērķi sniegt steidzamu atbalstu Ukrainai. Tādēļ Komisija paredz izņēmuma kārtā, ņemot vērā situācijas ārkārtējo raksturu, sniegt aizdevumus paralēli garantiju saņemšanai. Šajā konkrētajā gadījumā risks ES budžetam tiek mazināts, ņemot vērā to, ka ilgākā laikposmā nav neviena maksājuma termiņa (procentu maksājums). Jo īpaši nevienam veicamajam maksājumam nepienāks termiņš starpposma periodā (4-5 mēneši) pirms nebūs saņemtas visas garantijas. Teorētiski, ja šajā starpposma periodā notiktu nemaksāšanas gadījumi, CPF atliktos uzkrājumus (un, ja nepieciešams, citu CPF nodalījumu pagaidu izmantojumu) var mobilizēt, lai novērstu jebkādus īslaicīgus iztrūkumus. CPF uzkrājumu pieejamība nozīmē, ka ir pieejami naudas līdzekļi, lai nodrošinātu visus maksājumus, kas pienākas ES obligāciju ieguldītājiem, pat ja garantijas vēl nav pilnībā ieviestas.

Tāpēc Eiropas Komisija ierosina pēc iespējas ātrāk pēc šā lēmuma stāšanās spēkā un attiecīgā aizdevuma līguma pabeigšanas organizēt jaunos MFP aizdevumus nelielā skaitā daļu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas dalībvalstis pēc iespējas ātrāk sniegtu vajadzīgās budžeta garantijas un lai pastāvētu kopīga apņemšanās šo procesu pabeigt ātri.

Lai nodrošinātu ārkārtas MFP pilno summu līdz 9 miljardu EUR apmērā, kā izziņots 2022. gada 18. maija paziņojumā par palīdzību Ukrainai un Ukrainas atjaunošanu, Eiropas Komisija kopā ar ES dalībvalstīm strādā pie stabila un taisnīga mehānisma, ar kuru izmaksāt atlikušo summu līdz 3 miljardu EUR apmērā. Kad tā izstrāde būs pabeigta, Eiropas Komisija ātri virzīs uz priekšu priekšlikumu par atlikušo atbalsta summu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 212. pants ir atbilstīgs juridiskais pamats finansiālajai palīdzībai, ko Savienība piešķir trešām valstīm. Krievijas neprovocētās un nepamatotās militārās agresijas dēļ Ukrainai ir jāpiešķir papildu finanšu palīdzība. Lai stiprinātu šo pasākumu fiskālo ilgtspēju, ir jāparedz arī dalībvalstu garantiju mehānisms, kas būs finansiālās palīdzības pamatā. Pašreizējos apstākļos šīs garantijas ir neatņemama finansiālās palīdzības sastāvdaļa.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekamā mērā sasniegt mērķi atjaunot Ukrainā makrofinansiālo stabilitāti īstermiņā un to labāk spēj izdarīt ES. Galvenie iemesli ir budžeta ierobežojumi valsts līmenī un vajadzība pēc spēcīgas līdzekļu devēju koordinācijas, lai palielinātu palīdzības apjomu un efektivitāti, vienlaikus ierobežojot slogu Ukrainas iestāžu administratīvajai spējai, kas pašreizējos apstākļos ir ļoti noslogota.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

Projekta finansējums vai tehniskā palīdzība nebūtu ne piemērota, ne pietiekama, lai sasniegtu šīs ārkārtas MFP plašākos makrofinansiālos mērķus. Ārkārtas makrofinansiālās palīdzības galvenā pievienotā vērtība salīdzinājumā ar citiem ES instrumentiem ir ārējo finansiālo ierobežoju mazināšana ātri un vajadzīgajā apmērā. Tas palīdz nodrošināt stabilu makrofinansiālo sistēmu, tostarp veicinot stabilu un ilgtspējīgāku maksājumu bilanci un budžeta situāciju, ievērojot atbilstošu ziņošanas prasību un politikas nosacījumu sistēmu. Palīdzot nodrošināt pienācīgu vispārējo politikas satvaru, MFP var palielināt to pasākumu efektivitāti, kuri Ukrainā finansēti ar citiem, specifiskākiem ES finanšu instrumentiem. Ietekmi uz valsts parāda atmaksājamību mazina darbības noteikšana ļoti izdevīgā veidā ar garākiem termiņiem un ar subsīdiju procentu izmaksu segšanai. Tik ļoti vajadzīgo un apjomīgo finansiālās palīdzības summu ātra nodrošināšana, izmantojot MFP ļoti izdevīgo režīmu aizdevumiem, šķiet pamatota, jo īpaši, ņemot vērā ierobežojumus, ar ko saskaras starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, lai nodrošinātu būtisku dotāciju finansēšanu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Agrākie ex post izvērtējumi par iepriekšējām Ukrainai sniegtās MFP darbībām ir parādījuši, ka kopumā tās bijušas ļoti būtiskas šīs palīdzības mērķu, finansējuma apjoma un politikas nosacījumu ziņā.

Tās izrādījās izšķiroši svarīgas, palīdzot Ukrainai risināt maksājumu bilances problēmas un īstenot galvenās strukturālās reformas, kuru mērķis ir stabilizēt ekonomiku un palielināt tās ārējās pozīcijas ilgtspēju. Tās palīdzēja radīt fiskālos ietaupījumus un finansiālus ieguvumus un darbojās kā katalizators papildu finansiālā atbalsta saņemšanai un ieguldītāju uzticības palielināšanai. MFP nosacījumu kopums papildināja attiecīgo SVF programmu un radīja politiski pastiprinošu ietekmi, kas veicināja Ukrainas iestāžu pievēršanos būtiskajām reformām, īpaši jomās, uz kurām neattiecās citas starptautisko līdzekļu devēju programmas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šī ārkārtas MFP tiek sniegta kā neatņemama daļa no starptautiskā atbalsta Ukrainai. Gatavojot šo priekšlikumu, Komisijas dienesti ir apspriedušies ar SVF, Pasaules Banku un citiem divpusējiem (tostarp dalībvalstīm) un daudzpusējiem līdzekļu devējiem ar ievērojamām speciālām zināšanām, tostarp par Ukrainas ekonomiku. Komisija ir arī regulāri sazinājusies ar Ukrainas iestādēm.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisijas dienesti šo priekšlikumu ir balstījuši uz rūpīgu analīzi, kas veikta sadarbībā ar SVF un kompetentajām starptautiskajām iestādēm, par Ukrainas finansiālajām vajadzībām un plašāku makrofinansiālo stāvokli. Tas ietver regulāras diskusijas, pamatojoties uz jaunākajām Ukrainas finansējuma vajadzību prognozēm starptautiskos forumos, piemēram, G7.

Komisijas dienesti ir iesaistījušies arī apspriešanā ar to iestāžu partneriem starptautisko finanšu iestāžu riska departamentos, kurām ir apjomīgi riska darījumi Ukrainā. Šīs apspriešanās mērķis bija saprast, kā šīs iestādes veidos uzkrājumus un pārvaldīs savus riska darījumus attiecībā uz Ukrainu. Apspriešanās ir atklājusi pakāpi, līdz kurai katras iestādes institucionālā pieeja ir atkarīga no tā, kā tās bilance ir pakļauta ar Ukrainas riska darījumiem saistīto zaudējumu ietekmei. Dažas iestādes gūst labumu no pilnīgām garantijām vai pretgalvojumiem saviem riska darījumiem, vai gūst labumu no citiem aizsardzības veidiem (rezerves, ko Ukraina turēja SVF). Situācija, kādā atrodas ES, kas ir finansējusi MFP aizdevumus, izmantojot kompensējošos aizdevumus, nozīmē, ka tā ir unikālā situācijā, kad tai jānodrošina vienmērīga un paredzama maksājumu plūsma tās obligāciju ieguldītājiem atbilstoši fiksētam un regulāram maksājumu grafikam neizpildīto saistību maksājumu plūsmu gadījumā no aizdevuma saņēmējiem. Lai pašreizējos apstākļos un arī turpmāk varētu nodrošināt ātru ārkārtēja apmēra MFP vienam saņēmējam, vienlaikus saglabājot savu finansēšanas modeli, Savienībai ir jāstiprina kopējais uzkrājumu fonds ar dalībvalstu papildu garantijām, kas darbotos kā atbalsta mehānisms riska darījumiem ar Ukrainu.

Saskaņā ar Finanšu regulas prasībām Komisijas dienesti palīdzības īstenošanas laikā veiks Ukrainas finanšu plūsmu un administratīvo procedūru darbības novērtējumus (DN), lai pārliecinātos, ka palīdzības programmas, tostarp MFP, pārvaldības procedūras nodrošina atbilstošas garantijas, ņemot vērā arī Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu ārkārtas apstākļus. Tas dos iespēju atjaunināt iepriekšējo novērtējumu, kurā secināts, ka finanšu plūsmas un procedūras Ukrainā balstās un darbojas uz saprātīgu principu pamata, tādēļ uzskatāmas par atbilstīgām MFP mērķiem.

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Līdzekļi šai 5 miljardu EUR vērtajai ārkārtas MFP Ukrainai tiks aizņemti kapitāla tirgos un aizdoti Ukrainai. Tas papildinās ārkārtas MFP Ukrainai 1 miljarda EUR apmērā, kas piešķirta saskaņā ar Lēmumu (ES) 2022/1201.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Eiropas Savienība Ukrainai piešķir šo ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, kuras kopējais apmērs ir 5 miljardi EUR, ilgtermiņa aizdevumu veidā. Šī palīdzība, ko plānots izmaksāt vairākos maksājumos, palīdzēs segt atlikušo ārējā finansējuma deficītu Ukrainai 2022. gadā. Pirmo daļu izmaksās pēc šā priekšlikuma apstiprināšanas un attiecīgā SM stāšanās spēkā, un tiklīdz dalībvalstis vienprātīgi paziņos par savu piekrišanu steidzami pabeigt savas valsts procedūras valsts garantiju sniegšanai.

Izmaksāšana būtu atkarīga arī no ziņošanas prasību izpildes, par kurām panākta vienošanās saprašanās memorandā. Komisija cieši sadarbosies ar starptautiskajām finanšu iestādēm un valsts iestādēm, lai uzraudzītu attiecīgās norises un saprašanās memorandā saskaņoto prasību un nosacījumu ievērošanu.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

11. pantā ir aprakstīti uzkrājumi attiecībā uz aptvertajām MFP.

12. pantā paredzēts stiprināt uzkrājumus attiecībā uz dažām finanšu saistībām Ukrainā, kas garantētas saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES.

13. pantā ir paredzēta uzkrājumu pietiekamības novērtēšana un pārskatīšanas procedūra.

14. pantā ietverta informācija par uzskaiti uzkrājumu veidošanai kopējā uzkrājumu fondā.

15. pants nosaka, ka Komiteja palīdz Komisijai atbilstoši komitoloģijas procedūrām.

16. pantā ir sniegta sīkāka informācija par deleģēto pilnvaru īstenošanu.

17. pants apraksta Komisijas ziņošanas pienākumus Eiropas Parlamentam un Padomei šīs ārkārtas makrofinansiālās palīdzības Ukrainai īstenošanas laikā

18. pantā ir ietverti grozījumi Lēmumā (ES) 2022/1201.

19. pantā ir noteikta šā lēmuma spēkā stāšanās diena.

2022/0281 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko sniedz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, pastiprina kopējo uzkrājumu fondu ar dalībvalstu garantijām un ar īpašiem uzkrājumiem dažām finanšu saistībām, kuras saistītas ar Ukrainu un kuras garantētas saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES, un ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/1201

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 15 ,

tā kā:

(1)Asociācijas nolīgums starp Savienību un Ukrainu 16 (“Asociācijas nolīgums”), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(2)Ukraina 2014. gada pavasarī uzsāka vērienīgu reformu programmu ar mērķi stabilizēt valsts ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Starp darba kārtības galvenajām prioritātēm ir korupcijas apkarošana, kā arī konstitucionālā, vēlēšanu un tiesu reforma. Šo reformu īstenošana tika atbalstīta ar secīgām makrofinansiālās palīdzības programmām, kuru ietvaros Ukraina ir saņēmusi palīdzību aizdevumu veidā par kopējo summu 6,6 miljardi EUR. Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība, kas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam (ES) 2022/313 17 tika darīta pieejama saistībā ar pieaugošo spriedzi pie robežas ar Krieviju, nodrošināja aizdevumus Ukrainai 1,2 miljardu EUR apmērā, kuri tika izmaksāti divos maksājumos 600 miljonu EUR apmērā 2022. gada martā un maijā. Ārkārtas MFP līdz 1 miljardam EUR saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/1201 18 sniedza ātru un steidzamu atbalstu Ukrainas budžetam, un tika pilnībā izmaksāta 2022. gada 1. un 2. augustā. Tā bija pirmā daļa no ārkārtas MFP paketes Ukrainai, ko Komisija izziņoja savā 2022. gada 18. maija paziņojumā “Palīdzība Ukrainai un Ukrainas atjaunošana” un ko Eiropadome apstiprināja 2022. gada 23.–24. jūnijā. Šis lēmums ir otrais posms, izpildot apņemšanos nodrošināt Ukrainai MFP līdz 9 miljardu EUR apmērā. Tas veido pamatu papildu 5 miljardu EUR piešķiršanai MFP aizdevumos ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Pēc tam, kad būs noteikta atbilstoša kārtība, būtu ātri jāpieņem trešā finansiālās palīdzības pakete vēl līdz 3 miljardu EUR apmērā.

(3)Neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada 24. februārī, un kopš tā laika notiekošais karš ir izraisījuši tirgus piekļuves zudumu un publisko ieņēmumu krasu samazināšanos, savukārt publiskie izdevumi humanitārās situācijas risināšanai un valsts pakalpojumu nepārtrauktības saglabāšanai ir ievērojami palielinājušies. Šajā ļoti nenoteiktajā un nestabilajā situācijā Starptautiskā Valūtas fonda veiktās labākās aplēses par Ukrainas finansējuma vajadzībām norāda uz ārkārtas finansējuma iztrūkumu aptuveni 39 miljardu ASV dolāru apmērā 2022. gadā, no kā aptuveni pusi varētu segt, ja tiktu pilnībā izmaksāts līdz šim solītais starptautiskais atbalsts. Šā Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības paketes otrā posma ātra sniegšana Ukrainai pašreizējos ārkārtas apstākļos tiek uzskatīta par piemērotu īstermiņa reakciju uz būtiskajiem riskiem valsts makrofinansiālajai stabilitātei. Šī ārkārtas makrofinansiālā palīdzība vēl 5 miljardu EUR apmērā atbalstītu Ukrainas makrofinansiālo stabilizāciju, stiprinātu valsts tūlītējo noturību un saglabātu tās spēju atgūties, tādējādi veicinot Ukrainas valsts parāda atmaksājamību un tās spēju galu galā atmaksāt savas finansiālās saistības.

(4)Šī jaunā ārkārtas makrofinansiālās palīdzības kārta sniegs būtisku ieguldījumu Ukrainas finansējuma vajadzību segšanā saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citu starptautisko finanšu iestāžu aplēsēm, ņemot vērā tās spēju finansēt sevi ar saviem resursiem. Palīdzības apmēra noteikšanā ņemtas vērā arī gaidāmās finanšu iemaksas, ko sniedz divpusējie un daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējā izmantošana Ukrainā un Savienības vispārējās iesaistes pievienotā vērtība. Būtu jāņem vērā arī Ukrainas iestāžu apņemšanās cieši sadarboties ar SVF, izstrādājot un īstenojot īstermiņa ārkārtas pasākumus, un to nodoms strādāt kopā ar SVF pie atbilstīgas ekonomikas programmas, kad apstākļi to ļaus. Šāda programma tika oficiāli pieprasīta 2022. gada augustā. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības mērķim vajadzētu būt šādam – saglabāt makrofinansiālo stabilitāti un noturību Krievijas agresijas kara apstākļos. Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst to pasākumu pamatprincipiem un mērķiem, kuri veikti dažādās jomās ārējā darbībā, un citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem.

(5)Ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ukrainu. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visā makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(6)Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu saistītajiem pašreizējiem apstākļiem un jo īpaši patlaban izsludinātajam karastāvoklim nebūtu jāietekmē šo principu ievērošana, neraugoties uz varas koncentrēšanos izpildvaras zarā.

(7)Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ukrainai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt būtu jāparedz, ka Komisija veic pārbaudes, ka Revīzijas palāta veic revīzijas un ka Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences.

(8)Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība būtu jāsaista ar ziņošanas prasībām un politikas nosacījumiem, kas izklāstāmi saprašanās memorandā (SM). Pamatīgo ziņošanas prasību mērķis pašreizējos Krievijas agresijas kara pret Ukrainu apstākļos ir nodrošināt līdzekļu izmantošanas efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Politikas nosacījumu mērķis ir stiprināt valsts tūlītējo noturību un tās parāda atmaksājamību ilgtermiņā, tādējādi samazinot riskus, kas saistīti ar tās nenokārtoto un turpmāko finansiālo saistību atmaksu.

(9)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 19 .

(10)Maksimālajam vidējam aizdevumu termiņam saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 vajadzētu būt 25 gadiem.

(11)Ņemot vērā to, ka aizdevumi saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 ietver vienādus riskus ES budžetam un ka to kopīgajam maksimālajam vidējam atmaksas termiņam vajadzētu būt 25 gadiem, uz šajā lēmumā un Lēmumā (ES) 2022/1201 paredzētās makrofinansiālās palīdzības Ukrainai kopējo summu 6 miljardu EUR apmērā būtu jāattiecina vienota metodika, kā pārvaldīt ietekmi uz finansēm un budžetu. Jo īpaši būtu jānosaka vienāds budžeta seguma līmenis kā pienācīga aizsardzība pret iespēju, ka Ukraina, iespējams, paredzētajā laikā neatmaksās daļu aizdevumu vai visus aizdevumus. Uzkrājumi, kas no ES budžeta darīti pieejami abiem ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumu kopumiem, būtu jāpārvalda kā integrēts uzkrājumu kopums. Tas uzlabos ES budžeta noturību un elastību, reaģējot uz jebkādu nemaksāšanas gadījumu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma (ES) 2022/1201 7. panta 2. punkts.

(12)Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 veido Savienības finanšu saistības Ārējās darbības garantijas kopējā apjoma ietvaros. Uz ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumu Ukrainai kopējo summu līdz 6 miljardiem EUR būtu jāattiecina 9 % no iemaksātā uzkrājuma, kas pieejams makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem saskaņā ar Ārējās darbības garantiju. Uzkrājumu summa būtu jāņem no finansējuma, kas paredzēts makrofinansiālajai palīdzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 20 , ar uzkrājuma kopējo summu 540 miljonu EUR apmērā. Par šo summu būtu jāuzņemas saistības, un tā būtu jāiemaksā kopējā uzkrājumu fondā saskaņā ar 2021.–2027. gada DFS.

(13)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) 210. panta 3. punktu iespējamās saistības, kuras izriet no budžeta garantijām vai finansiālās palīdzības, ko sedz no budžeta, tiek uzskatītas par ilgtspējīgām, ja to prognozētā daudzgadu attīstība ir savienojama ar Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 21 , ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, kā paredzēts LESD 312. panta 2. punktā, noteiktajām robežām un ar gada maksājumu apropriāciju maksimālo robežu, kas paredzēta Padomes Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 22 3. panta 1. punktā. Lai Savienība finansiāli drošā veidā varētu sniegt Ukrainai būtisku atbalstu, izmantojot makrofinansiālo palīdzību vēl nepieredzētā apmērā, vienlaikus saglabājot Savienības augsto kredītspēju un līdz ar to tās spēju nodrošināt efektīvu finansējumu gan saistībā ar tās iekšpolitiku, gan ārpolitiku, ir būtiski pienācīgi aizsargāt Savienības budžetu no minēto iespējamo saistību realizēšanās un nodrošināt, ka tās ir finansiāli ilgtspējīgas Finanšu regulas 210. panta 3. punkta nozīmē.

(14)Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu kopējais uzkrājumu fonds būtu jāstiprina ar līdzekļiem, kas ir samērīgi ar riskiem, kuri izriet no iespējamām saistībām, kas saistītas ar šo nepieredzēti lielo makrofinansiālo palīdzību vienam saņēmējam. Bez šāda pastiprinājuma Savienības budžets nebūtu spējīgs finansiāli droši sniegt vēl nepieredzēti lielu palīdzību, kas Ukrainai vajadzīga saistībā ar karu. Lai aizsargātu Savienības budžetu, uz ārkārtas MFP aizdevumiem Ukrainai līdz 6 miljardu EUR apmērā būtu jāattiecina 70 % segums, izmantojot iemaksātus uzkrājumus (9 % līmenī), ko papildina valstu garantijas, lai nodrošinātu budžeta segumu zaudējumiem vēl 61 % apmērā no aizdevumu vērtības.

(15)Resursi saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 ir pakļauti lielam spiedienam, ņemot vērā Savienības vispārējās izdevumu prioritātes. Tāpēc ir lietderīgi meklēt alternatīvu risinājumu papildu resursiem, kas neietekmē 2021.–2027. gada DFS finanšu plānojumā paredzētos parastos izdevumus.

(16)Ir konstatēts, ka dalībvalstu iemaksas garantiju veidā ir piemērots instruments, lai nodrošinātu aizsardzību papildus sākotnēji iemaksātajiem uzkrājumiem. Dalībvalstīm garantijas būtu jāsniedz brīvprātīgi, un tām būtu jābūt piemērotam Savienības budžeta atbalsta mehānismam gadījumā, ja kopējā uzkrājumu fonda līdzekļi iepretim finanšu saistībām atbilstīgi šim lēmumam un Lēmumam (ES) 2022/1201 tiktu izsmelti.   Iemaksas saskaņā ar šīm garantijām būtu jāiekļauj atļauto finansiālo saistību summā, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta pirmās daļas. Šīs summas būtu jāņem vērā, aprēķinot uzkrājumus, kas izriet no Finanšu regulas 211. panta 1. punktā minētās uzkrājumu likmes, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta otrās daļas. 

(17)Dalībvalstu sniegtajām garantijām būtu jāsedz ārkārtas MFP aizdevums saskaņā ar šo lēmumu un ārkārtas MFP aizdevums 1 miljarda EUR apmērā saskaņā ar Lēmumu (ES) 2022/1201. Tām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu un pēc pieprasījuma. Šīm garantijām būtu jānodrošina Savienības spēja atmaksāt līdzekļus, kas aizņemti kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm. Tās būtu jāpieprasa tikai tad, ja ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz pieejamo uzkrājumu atbilstību un ja Savienība no Ukrainas nesaņem maksājumu par makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201, lai laikus izpildītu Savienības finansiālās saistības, kuras saistītas ar obligācijām, vai ja būtu jāgroza saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 piešķirto aizdevumu maksājumu grafiks. Dalībvalstu garantijas būtu jāpieprasa tādā apjomā, kas atbilst summai, kura rodas no zaudējumiem no Ukrainai sniegtās finansiālās palīdzības saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201, lai papildinātu kopējo uzkrājumu fondu līdz nepieciešamajam iemaksāto uzkrājumu līmenim. Dalībvalstu garantiju pieprasījumi būtu jāveic tikai pēc tam, kad būtu izsmelta vai drīzumā tiktu izsmelta sākotnējā uzkrājumu summa, kas rezervēta attiecībā uz MFP saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201. Summas, kas atgūtas atbilstoši aizdevuma līgumiem saistībā ar finansiālo palīdzību Ukrainai saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201, būtu jāatmaksā tām dalībvalstīm, kuras ir izpildījušas garantijas pieprasījumus, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta c) apakšpunkta.

(18)Ja Savienības finansiālo saistību maksājums, kas izriet no obligācijām, makrofinansiālai palīdzībai Ukrainai atbilstīgi šim lēmumam un Lēmumam (ES) 2022/1201 pagaidu kārtā tiek veikts no uzkrājumiem, kuri kopējā uzkrājumu fondā rezervēti citu Savienības finanšu saistību segšanai, dalībvalstu garantiju pieprasījumu varētu izmantot, lai papildinātu uzkrājumus minēto finanšu saistību nodrošināšanai.

(19)Ņemot vērā ar garantijām nodrošinātās makrofinansiālās palīdzības ārkārtas raksturu, ir lietderīgi atsevišķi no citām finanšu saistībām saskaņā ar Ārējās darbības garantiju un Garantiju fondu ārējai darbībai pārvaldīt uzkrājumus, kas tiek turēti attiecībā uz finanšu saistībām, kuras izriet no makrofinansiālās palīdzības saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201, un jebkādām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES 23 garantēto aizdevumu izmaksām pēc 2022. gada 15. jūlija. Tādēļ tiek ierosināts izmantot kopējā uzkrājumu fondā rezervētos uzkrājumus tikai finanšu saistībām attiecībā uz makrofinansiālo palīdzību, ko aptver šis lēmums un Lēmums (ES) 2022/1201, nevis saskaņā ar NDICI–“Eiropa pasaulē” regulas 31. panta 6. punktā izklāstīto vispārīgo noteikumu 24 . Tiek arī ierosināts izmantot kopējā uzkrājumu fondā rezervētos uzkrājumus aizdevumiem, kas garantēti saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES un kas izmaksāti pēc 2022. gada 15. jūlija, tikai finanšu saistībām attiecībā uz šiem aizdevumiem un piemērot uzkrājumiem Finanšu regulas noteikumus, nevis NDICI–“Eiropa pasaulē” regulas 31. panta 8. punktā paredzēto vispārīgo noteikumu. Tāpat uzkrājumi, kas rezervēti šai makrofinansiālajai palīdzībai, būtu jāizslēdz no faktiskās uzkrājumu likmes piemērošanas, atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta.

(20)Katras dalībvalsts iemaksu relatīvajai daļai (iemaksu sadalījumam) kopējā garantētajā summā būtu jāatbilst dalībvalstu relatīvajai daļai no Savienības kopējā nacionālā kopienākuma. Garantijas pieprasījumiem vajadzētu būt proporcionāliem un balstītiem uz šo iemaksu sadalījumu.

(21)Dalībvalstīm būtu jānosaka par augstāko prioritāti to savu valsts procedūru pabeigšana, kuras nepieciešamas, lai garantijas stātos spēkā. Ņemot vērā situācijas steidzamību, laikam, kas vajadzīgs minēto procedūru pabeigšanai, nebūtu jākavē steidzami nepieciešamās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana Ukrainai saskaņā ar šo lēmumu. Papildu MFP aizdevumi saskaņā ar šo lēmumu tiks organizēti ātri pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, saprašanās memoranda pieņemšanas un aizdevuma nolīguma parakstīšanas.

(22)Ņemot vērā Ukrainas sarežģīto situāciju, ko izraisījis Krievijas agresijas karš, un nepieciešamību atbalstīt tās ilgtermiņa stabilitāti, ir lietderīgi atkāpties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta un atļaut Savienībai iespēju segt procentu likmju izmaksas, kā arī nelikt Ukrainai segt administratīvās izmaksas. Procentu likmes subsīdija būtu jāpiešķir kā instruments, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai Finanšu regulas 220. panta 1. punkta nozīmē, un tā vismaz šajā DFS ciklā būtu jāsedz no Savienības budžeta. No 2021. līdz 2027. gadam tā būtu jāsedz no finansējuma, kas minēts Regulas (ES) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

(23)Ukraina katru gadu līdz marta beigām varētu pieprasīt procentu likmes subsīdiju un atbrīvojumu no administratīvajām izmaksām. Lai nodrošinātu elastību pamatsummas atmaksāšanā, vajadzētu būt arī iespējai, atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 2. punkta, refinansēt saistītos aizņēmumus, par kuriem noslēgti līgumi Savienības vārdā.

(24)Ņemot vērā Ukrainas steidzamās finansējuma vajadzības, Eiropas Komisija 2022. gada jūlijā vienojās pārprofilēt un izmaksāt vēl 1,59 miljardus EUR EIB aizdevumos Ukrainai, kas garantēti saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām 2014.–2020. gadam (ĀAP). Tomēr, tā kā tie ir aizdevumi Ukrainas valstij un valstij piederošām vienībām, tie ietver tādu pašu riska līmeni ES budžetam kā MFP aizdevumi. Tāpēc ES budžetā šiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati piesardzības pieeja kā jaunajiem MFP aizdevumiem. Tādēļ ar šo lēmumu piemēro 70 % uzkrājumu likmi pārprofilētajiem ĀAP aizdevumiem 1,59 miljardu EUR apmērā, kā arī jebkurai turpmākai ĀAP aizdevumu izmaksai Ukrainai. Būtu jāpiemēro minētā uzkrājumu likme nevis tā uzkrājumu likme, kas izriet no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punkta trešā teikuma. 70 % uzkrājumu likmi 1,59 miljardu EUR ĀAP aizdevumu izmaksai Ukrainai finansēs no ES budžeta.

(25)Ik pēc sešiem mēnešiem no 2023. gada vidus vai attiecīgā gadījumā no agrāka datuma būtu regulāri jāpārskata attiecīgajiem MFP un ĀAP aizdevumiem paredzētie uzkrājumi. Šajā pārskatīšanā jo īpaši būtu jānovērtē, vai situācija Ukrainā ir attīstījusies tā, ka ir pamatoti palielināt vai samazināt uzkrājumu likmi. Komisija var atkārtoti izvērtēt uzkrājumu likmi uz ad hoc pamata, īpaši, ja to pamato kāds būtisks notikums. Lai nodrošinātu, ka uzkrājumu likme saglabājas samērīga ar finanšu riskiem, saistībā ar uzkrājumu likmi būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ja ir pamatota uzkrājumu likmes palielināšana vai samazināšana. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(26)Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, piešķirt ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai ar mērķi jo īpaši atbalstīt tās ekonomisko noturību un stabilitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētā panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(27)Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši Krievijas neprovocētās un nepamatotās militārās agresijas izraisītie ārkārtas apstākļi, tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(28)Ņemot vērā ārkārtas situāciju Ukrainā, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I nodaļa Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība

1. pants

Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības pieejamība

1.Savienība dara pieejamu Ukrainai ārkārtas makrofinansiālo palīdzību ne vairāk kā 5 000 000 000 EUR apmērā (“Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība”), lai atbalstītu Ukrainas makrofinansiālo stabilitāti. Savienības makrofinansiālo palīdzību Ukrainai piešķir aizdevumu veidā. Palīdzība dod ieguldījumu Ukrainas finansējuma iztrūkuma segšanā, kas konstatēts sadarbībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm.

2.Lai finansētu Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā vajadzīgos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm un aizdot tos Ukrainai. Aizdevumiem saskaņā ar 1. punktu un saskaņā ar Lēmumu (ES) 2022/1201 kopā maksimālais vidējais termiņš ir 25 gadi.

3.Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu no pirmās dienas pēc 3. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā un tajā noteiktajā pieejamības laikposmā, pat ja šā lēmuma II nodaļas 1. iedaļā noteiktās garantijas vēl nav sniegtas.

4.Ja Ukrainas finanšu vajadzības Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanas laikā salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm būtiski samazinās, tad Komisija samazina palīdzības apjomu vai arī to aptur vai atceļ.

2. pants

Makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikums

1.Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikums ir tāds, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

2.Komisija uzrauga 1. punktā izklāstītā priekšnoteikuma izpildi visā Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, jo īpaši pirms izmaksu veikšanas, ņemot vērā arī apstākļus uz vietas un karastāvokļa piemērošanas sekas.

3.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES 25 .

3. pants

Saprašanās memorands

1.Komisija vienojas ar Ukrainu par politikas nosacījumiem, ar ko Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība jāsaista. Politikas nosacījumus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā. Šos politikas nosacījumus izklāsta saprašanās memorandā.

2.Ziņošanas prasības, kas tika pieņemtas saistībā ar šīs ārkārtas MFP pirmo daļu, tiek iekļautas saprašanās memorandā un jo īpaši nodrošina Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izmantošanas efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību.

3.Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības detalizētus finanšu noteikumus paredz aizdevuma nolīgumā, ko noslēdz Komisija un Ukraina.

4.Komisija regulāri pārbauda, kā tiek īstenotas ziņošanas prasības, un progresu to politikas nosacījumu īstenošanā, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā. Komisija par šīs pārbaudes rezultātiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

4. pants

Ārkārtas makrofinansiālās palīdzības atbrīvošana izmaksai

1.Ievērojot 3. punktā minētās prasības, Komisija Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu pa daļām, no kurām katra ir aizdevums. Komisija lemj par katras daļas izmaksas grafiku. Daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.

2.Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības atbrīvošanu izmaksai pārvalda Komisija saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanās, kas panāktas starp Komisiju un Ukrainu 3. panta 1. punktā minētajā saprašanās memorandā.

3.Komisija pieņem lēmumu par maksājumu daļu atbrīvošanu izmaksai, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

(a)ir ievērots 2. panta 1. punktā izklāstītais priekšnoteikums;

(b)tiek sekmīgi īstenotas ziņošanas prasības, par kurām panākta vienošanās saprašanās memorandā;

(c)attiecībā uz otro un turpmākajām daļām – vērojams apmierinošs progress ceļā uz to politikas nosacījumu īstenošanu, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā.

Pirms makrofinansiālās palīdzības maksimālās summas izmaksāšanas Komisija pārbauda, vai ir izpildīti visi politikas nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā.

4.Ja 3. punktā minētās prasības netiek izpildītas, Komisija uz laiku aptur vai atceļ Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu. Šādos gadījumos tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

5.Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību parasti izmaksā Ukrainas Valsts bankai. Ievērojot noteikumus, kas jāparedz saprašanās memorandā, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansēšanas vajadzībām, Savienības līdzekļus var izmaksāt Ukrainas Finanšu ministrijai kā galīgajam saņēmējam.

5. pants

Aizņēmumu un aizdevumu darbības 

1.Aizņēmumu un aizdevumu darbības veic saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu.

2.Vajadzības gadījumā, atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 2. punkta, Komisija var refinansēt saistītos aizņēmumus, par kuriem noslēgti līgumi Savienības vārdā.

6. pants

Procentu likmes subsīdija

1.Atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta, Savienība var segt procentus, piešķirot procentu likmes subsīdiju un administratīvās izmaksas saistībā ar aizņēmumiem un aizdevumiem, izņemot izmaksas, kas saistītas ar aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, attiecībā uz aizdevumiem saskaņā ar šo lēmumu.

2.Ukraina līdz katra gada marta beigām var pieprasīt Savienībai procentu likmes subsīdiju un administratīvo izmaksu segšanu.

3.Regulas (ES) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minēto finansējumu izmanto, lai segtu ar makrofinansiālo palīdzību saistīto procentu maksājumu izmaksas 2021.–2027. gadā kā procentu likmes subsīdiju.

7. pants

Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par norisēm saistībā ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, tostarp par tās izmaksāšanu un notikumu attīstību saistībā ar 5. panta 2. un 3. punktā minētajām darbībām, un laikus iesniedz minētajām iestādēm attiecīgos dokumentus.

8. pants

Ārkārtas makrofinansiālās palīdzības īstenošanas novērtējums

Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija, veicot operatīvu novērtējumu, atkārtoti novērtē, vai pareizi darbojas ar šo palīdzību saistītie Ukrainas finanšu mehānismi, administratīvās procedūras un iekšējās un ārējās kontroles mehānismi. Šo operatīvo novērtējumu var veikt kopā ar Lēmumā (ES) 2022/1201 paredzēto novērtējumu.

II nodaļa Kopējā uzkrājumu fonda pastiprināšana

1. iedaļa

Dalībvalstu garantijas Savienības ārkārtas makrofinansiālajai palīdzībai saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2021/1201

9. pants

Dalībvalstu iemaksas garantiju veidā

1.Dalībvalstis var papildināt uzkrājumus makrofinansiālajai palīdzībai kopējā uzkrājumu fondā, sniedzot garantijas līdz 3 660 000 000 EUR apmērā saistībā ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai atbilstīgi šā lēmuma 1. pantam un atbilstīgi Lēmumam (ES) 2022/1201 (“segtā MFP”).

2.Ja dalībvalstis veic iemaksas, tās sniedz tādu garantiju veidā, kuras ir neatsaucamas, beznosacījumu un pēc pieprasījuma, izmantojot ar Komisiju noslēgtu garantijas nolīgumu saskaņā ar 10. pantu. 

3.Relatīvā daļa attiecīgās dalībvalsts iemaksai 1. punktā minētajā summā atbilst minētās dalībvalsts relatīvajai daļai Savienības kopējā nacionālajā kopienākumā, kas izriet no 2021. gada 24. novembrī pieņemtajā Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžetā iekļautās pozīcijas “Kopējie ieņēmumi” 2022. gadam A daļas (“Savienības gada budžeta finansējums, ievads”) 4. tabulas 1. slejas.

4.Garantijas attiecībā uz katru dalībvalsti stājas spēkā no dienas, kad stājas spēkā 10. pantā minētais garantijas nolīgums starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti.

10. pants

Garantijas nolīgumi

Komisija noslēdz garantijas nolīgumu ar katru dalībvalsti, kas sniedz garantiju saskaņā ar 9. pantu. Minētajā nolīgumā paredz noteikumus, kas reglamentē garantiju un ir vienādi visām dalībvalstīm, ietverot konkrēti:

(b)noteikumus, kas paredz pienākumu dalībvalstīm izpildīt garantijas pieprasījumus, kurus Komisija izsaka attiecībā uz segto MFP, tiklīdz jau ir izsmeltas vai drīz tiks izsmeltas kopējā uzkrājumu fonda sākotnējās summas, kas paredzētas finanšu saistībām attiecībā uz segto MFP;

(c)noteikumus, lai nodrošinātu, ka garantijas pieprasījumi tiek veikti proporcionāli un pamatojas uz 9. panta 3. punktā minēto iemaksu sadalījumu;

(d)noteikumus, lai paredzētu, ka garantijas pieprasījumi nodrošina Savienības spēju atmaksāt līdzekļus, kas saskaņā ar 1. panta 2. punktu aizņemti kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm, pēc tam, kad Ukraina nav veikusi maksājumus, pat ja šāda maksājumu neveikšana ir sagaidāma, un tas ietver maksājumu grafika maiņu jebkāda iemesla dēļ;

(e)noteikumus, lai nodrošinātu, ka garantijas pieprasījumus var izmantot, lai papildinātu kopējā uzkrājumu fonda uzkrājumus, kas izlietoti saistībā ar segto MFP;

(f)noteikumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstij, kas nav izpildījusi pieprasījumu, joprojām ir pienākums to izpildīt;

(g)noteikumus par maksājumu nosacījumiem.

2. iedaļa

Uzkrājumi segtajai MFP un dažām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā

11. pants

Uzkrājumi segtajai MFP

1.Segtajai MFP piemēro uzkrājumu likmi 70 % apmērā, nevis Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punkta trešajā daļā paredzēto vispārīgo noteikumu.
Tomēr kopējā uzkrājumu fondā iemaksāto uzkrājumu līmeni saglabā 9 % apmērā (un izmantošanas gadījumā atjauno 9 % apmērā) no segtās MFP nolūkos neizpildītajām saistībām, līdz tiek pilnībā izmantotas 9. pantā minētās garantijas.

2.Summas, kas izriet no 10. pantā minētajiem garantiju pieprasījumiem, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi ar segto MFP saistīto finanšu saistību atmaksāšanai un iemaksām kopējā uzkrājumu fondā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

3.Atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta pirmās daļas otrā teikuma, 9. panta 1. punktā minēto garantiju summu iekļauj atļauto finanšu saistību summā. Atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta otrās daļas, šā panta 2. punktā minētās uzkrājumu summas ņem vērā, aprēķinot uzkrājumus, kas izriet no segtajai MFP piemērojamās uzkrājumu likmes.

4.Atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta c) apakšpunkta, summas, kas atgūtas no Ukrainas saistībā ar segto MFP, netiek ieskaitītas uzkrājumos līdz garantijas pieprasījumu summai, ko dalībvalstis izpildījušas saskaņā ar 10. panta a) punktu. Minētās summas šīm dalībvalstīm atmaksā.

12. pants

Uzkrājumu pastiprināšana attiecībā uz dažām finanšu saistībām Ukrainā, kas garantētas saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punkta trešā teikuma, 70 % uzkrājumu likmi piemēro aizdevumu summām, kas izmaksātas pēc 2022. gada 15. jūlija saistībā ar Eiropas Investīciju bankas finansēšanas operācijām Ukrainā, kuras Eiropas Investīciju banka parakstījusi pirms 2021. gada 31. decembra un ES garantējusi saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES (“segtās ĀAP finanšu saistības Ukrainā”), un piemēro Finanšu regulas 211., 212. un 213. pantu, ievērojot šā lēmuma 13. un 14. pantu. Finanšu regulas 211. panta 1. punkta otrās daļas nolūkos uzkrājumi līdz 2027. gada 31. decembrim sasniedz līmeni, kas atbilst uzkrājumu likmei, kuru piemēro no segtajām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā neizpildīto saistību kopsummai.

13. pants

Uzkrājumu likmes pietiekamības novērtējums un pārskatīšanas procedūra

1.Reizi sešos mēnešos no 2023. gada 30. jūnija un ikreiz, kad Komisija secina, ka citi iemesli vai notikumi norāda uz nepieciešamību to darīt, Komisija novērtē, vai ir jaunas norises, kas varētu ilgtermiņā un nozīmīgi ietekmēt 11. un 12. pantā minētās uzkrājumu likmes, arī iemaksātā nodrošinājuma likmes, pietiekamību. Komisija jo īpaši nosaka, vai pastāv ilgstošas un būtiskas izmaiņas šo riska darījumu kredītriska profilā, izmantojot datus par vismaz divu gadu ilgu laikposmu.

2.Komisija ir pilnvarota grozīt 11. un 12. pantu, lai koriģētu uzkrājumu likmi ar deleģēto aktu saskaņā ar 16. pantu, jo īpaši, lai atspoguļotu 1. punktā minētās izmaiņas.

14. pants

Kopējā uzkrājumu fondā turētie uzkrājumi

1.Regulas (ES) 2021/947 31. panta 6. punktā paredzētā vispārējā noteikuma vietā ar segto MFP saistītās finanšu saistības sedz atsevišķi no citām finanšu saistībām atbilstīgi Ārējās darbības garantijai, un kopējā uzkrājumu fondā rezervēto uzkrājumu attiecībā uz segto MFP izmanto tikai finanšu saistībām saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201.

Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punktā paredzētā vispārējā noteikuma vietā ar segtajām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā saistītās finanšu saistības sedz atsevišķi no citām finanšu saistībām, uz kurām attiecas Garantiju fonds ārējai darbībai, un kopējā uzkrājumu fondā rezervēto uzkrājumu attiecībā uz segtajām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā izmanto tikai finanšu saistībām saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201.

2.Atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta, faktisko uzkrājumu likmi nepiemēro uzkrājumiem, kas ir rezervēti kopīgajā uzkrājumu fondā attiecībā uz segto MFP un segtajām ĀAP finanšu saistībām Ukrainā.

3.Atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, 12. pantā minēto uzkrājumu pārpalikums veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē ārējās palīdzības programmai, kura attiecas uz Ukrainu.

III nodaļa Kopīgi noteikumi

15. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 13. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 13. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Gada ziņojums

1.Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija savā gada ziņojumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējumu par šā lēmuma I nodaļas īstenošanu iepriekšējā gadā, ietverot minētās īstenošanas izvērtējumu. Minētajā ziņojumā:

(a)izvērtē Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

(b)novērtē Ukrainas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minēto prasību un nosacījumu īstenošanu;

(c)norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajām prasībām un nosacījumiem, Ukrainas tābrīža makrofinansiālo situāciju un Komisijas lēmumiem atbrīvot izmaksai Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības maksājumu daļas.

2.Ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post izvērtējuma ziņojumu, kurā novērtēti izmaksātās Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības rezultāti un efektivitāte un tas, kādā mērā tā ir veicinājusi palīdzības mērķu sasniegšanu.

IV nodaļa Grozījums Lēmumā (ES) 2022/1201 un nobeiguma noteikums

18. pants

Lēmumu (ES) 2022/1201 groza šādi:

1.lēmuma 1. panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Aizdevumiem saskaņā ar 1. punktu un Lēmumu [COM(2022)XXX-šis priekšlikums] kopā vidējais atmaksas termiņš ir 25 gadi.”;

2.lēmuma 7. pantu svītro.

19. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 26

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 27  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

“Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem – labklājības veicināšana ārpus ES”

1.4.2.Konkrētie mērķi

“Labklājības veicināšana ārpus ES”

Ar ECFIN ģenerāldirektorātu saistītās darbības jomas attiecas uz:

a)    atbalstu makroekonomiskajai stabilitātei un izaugsmi veicinošām reformām ārpus ES, tostarp uzturot regulāru dialogu par ekonomikas jautājumiem ar galvenajiem partneriem un sniedzot makrofinansiālu palīdzību, un

b)    partneriem sniegtu atbalstu paplašināšanās procesā un ES paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas un citu ES prioritāšu īstenošanā, veicot ekonomisko analīzi un sniedzot politikas novērtējumus un konsultācijas.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

·Sniegt makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, lai atbalstītu tās ekonomikas noturību un stabilitāti kara apstākļos.

·Palīdzēt segt Ukrainas ārējā finansējuma vajadzības 2022. gadam, ņemot vērā tās maksājumu bilances būtisku pasliktināšanos, ko izraisīja neprovocētais un nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā.

·Palīdzēt segt partnera budžeta finansējuma vajadzības, turpinot jau sniegto ārkārtas palīdzību.

·Atbalstīt strukturālās reformas, kuru mērķis ir uzlabot vispārējo makroekonomikas vadību, stiprināt ekonomikas pārvaldību un pārredzamību un uzlabot ilgtspējīgas izaugsmes apstākļus.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Palīdzības izmaksa būs atkarīga no tā, vai ir izpildīti politiskie priekšnosacījumi, kas uzskaitīti saprašanās memorandā starp Komisiju un Ukrainas iestādēm. Palīdzību plānots izmaksāt vairākās daļās. Daļu atbrīvošana izmaksāšanai notiktu tūlīt pēc šā priekšlikuma apstiprināšanas un attiecīgā saprašanās memoranda stāšanās spēkā un tās kļūtu pieejamas pēc tam.

Palīdzību pārvaldīs Komisija. Tiek piemēroti īpaši noteikumi par krāpšanas un citu nelikumību novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu.

Komisija un Ukrainas iestādes vienotos par saprašanās memorandu, kurā izklāstītas ziņošanas prasības. Komisija cieši sadarbosies ar starptautiskajām finanšu iestādēm un valsts iestādēm, lai uzraudzītu attiecīgās norises un saprašanās memorandā saskaņoto prasību un nosacījumu ievērošanu.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Projekta finansējums vai tehniskā palīdzība nebūtu ne piemērota, ne pietiekama, lai sasniegtu šīs ārkārtas MFP plašākos makrofinansiālos mērķus. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība ir ārējā finansējuma iegūšanas ātra atvieglošana, kā arī palīdzība stabila makrofinansiālā satvara nodrošināšanai, tostarp veicinot maksājumu bilances un budžeta noturību un ilgtspēju pienācīgā ziņošanas prasību un politikas nosacījumu satvarā. Palīdzot nodrošināt pienācīgu vispārējo politikas satvaru, MFP var palielināt to pasākumu efektivitāti, kuri Ukrainā finansēti ar citiem, specifiskākiem ES finanšu instrumentiem.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Makrofinansiālās palīdzības darbībām, kas sniegtas partneriem, ir jāveic ex post izvērtējums. Agrākie ex post izvērtējumi par iepriekšējām MFP darbībām Ukrainai ir parādījuši, ka kopumā tās bijušas ļoti būtiskas šīs palīdzības mērķu, finansējuma apjoma un politikas mērķu ziņā.

Tās izrādījās izšķiroši svarīgas, palīdzot Ukrainai risināt maksājumu bilances problēmas un īstenot galvenās strukturālās reformas, kuru mērķis ir stabilizēt ekonomiku un palielināt tās ārējās pozīcijas ilgtspēju. Tās palīdzēja radīt fiskālos ietaupījumus un finansiālus ieguvumus un darbojās kā katalizators papildu finansiālā atbalsta saņemšanai un ieguldītāju uzticības palielināšanai. MFP nosacījumu kopums bija pilnībā saskaņots ar attiecīgo SVF programmu un radīja politiski pastiprinošu ietekmi, kas veicināja Ukrainas iestāžu pievēršanos būtiskajām reformām, īpaši jomās, uz kurām neattiecās citas starptautisko līdzekļu devēju programmas.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Principā nodrošinājums makrofinansiālajai palīdzībai DFS 2021.–2027. gadam tiek veidots 9 % apmērā no kopējā uzkrājumu fonda, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 212. pantu.

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ņemot vērā pašlaik aplēsto risku, šiem papildu riska darījumiem saistībā ar situāciju Ukrainā ir jānodrošina segums 70 % apmērā. No ES budžeta tiks nodrošināta pirmās kārtas zaudējumu aizsardzība attiecībā uz 9 % no visas aizdevumu paketes 6 miljardu EUR apmērā. To pastiprinātu dalībvalstu garantijas par vēl 61 % no aizdevumu vērtības.   

Turklāt, ņemot vērā sarežģīto situāciju Ukrainā un tās atbalstīšanu valsts ilgtermiņa stabilitātes jomā, Savienībai vajadzētu būt iespējai ārkārtas veidā segt procentu likmju izmaksas un atbrīvot Ukrainu no administratīvo izmaksu segšanas. Procentu likmes subsīdija DFS 2021.–2027. gada laikposmā būtu jāsedz no finansējuma, kas minēts Regulas (ES) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

Papildus tiešā atbalsta sniegšanai Eiropas Komisija 2022. gada jūlijā piekrita Eiropas Investīciju bankas (EIB) ārējo aizdevumu pilnvaras (ĀAP) ietvaros pārdalīt 1,59 miljardus EUR aizdevumiem Ukrainai, ko atbalsta ar garantijām no ES budžeta. 2022. gada trešajā ceturksnī EIB ir jāizmaksā 1,05 miljardi. Ir plānots, ka EIB 2022.–2023. gadā izmaksās vēl 536 miljonus EUR aizdevumos, lai palīdzētu finansēt izraudzītu investīciju projektu atsākšanu. Tomēr, tā kā tie ir aizdevumi Ukrainas valstij (vai aizdevumi, ko tā garantē), tie nozīmē tādu pašu riska līmeni kā ārkārtas MFP aizdevumi. Saskaņā ar ĀAP garantiju nolīgumiem EIB ir tiesības pieprasīt no ES budžeta līdz pat pilnai zaudējumu summai, kas tai rodas saistībā ar šiem aizdevumiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati piesardzīga pieeja un ka attiecīgie papildu uzkrājumi būtu jāiekļauj īpašā kopējā uzkrājumu fonda nodalījumā, kas paredzēts Ukrainai. Tāpēc šis priekšlikums paredz 70 % uzkrājumu likmi attiecināt uz šiem 1,59 miljardiem euro vērtajiem papildu riska darījumiem, kas izriet no EIB pārdalītajiem aizdevumiem.

Iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Izmantojot aizdevumu, šī MFP darbība palielina ES budžeta efektivitāti, radot sviras efektu, un nodrošina izmaksu ziņā visefektīvāko risinājumu.

Komisija ir pilnvarota Eiropas Savienības un Euratom vārdā aizņemties līdzekļus no kapitāla tirgiem, izmantojot ES galvojumu. Mērķis ir iegūt no tirgus līdzekļus ar vislabākajām pieejamajām likmēm, ņemot vērā ES/Euratom augsto kredītstatusu (AAA reitings: Fitch, Moody’s un DBRS, AA reitings: S&P, visi ar stabilu perspektīvu), un tad aizdot tos atbalsttiesīgiem aizņēmējiem saistībā ar aizdevumiem Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma, maksājumu bilances mehānisma, MFP un Euratom projektu ietvaros. Aizņemšanās un aizdošana tiek veiktas kā kompensējoši darījumi, nodrošinot, ka ES budžets neuzņemas nekādu procentu likmju vai ārvalstu valūtas risku. Mērķis aizņēmumu un aizdevumu darbībām iegūt līdzekļus ar vislabākajām pieejamajām likmēm ir sasniegts, jo šīs likmes ir tādas pašas kā salīdzināmām iestādēm (EIB, EFSM un ESM).

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no 2021. līdz 2027. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no 2022. līdz 2027. gadam.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuriem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Saskaņā ar šo lēmumu finansējamās darbības no galvenās mītnes tiešā pārvaldībā īstenos Komisija.

Šai palīdzībai ir makroekonomisks raksturs. Komisijas dienesti veiks minētās darbības uzraudzību, pamatojoties uz konkrētajiem pasākumiem, par kuriem jāvienojas ar Ukrainas iestādēm Saprašanās memorandā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Saskaņā ar šo lēmumu finansējamās darbības no galvenās mītnes tiešā pārvaldībā īstenos Komisija.

MFP izmaksu veikšanas priekšnosacījums ir sekmīga pārskatīšana un uz darbību attiecināto politisko priekšnosacījumu izpilde. Komisija cieši uzrauga šo nosacījumu ievērošanu.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Lai mazinātu krāpnieciskas izmantošanas riskus, ir un tiks veikti vairāki pasākumi.

Pirmkārt, aizdevuma nolīgumā tiks paredzēti vairāki noteikumi par pārbaudēm, krāpšanas novēršanu, revīzijām un līdzekļu atgūšanu krāpšanas vai korupcijas gadījumā. Turklāt ir paredzēts, ka vairākas ziņošanas prasības būs saistītas ar palīdzību, lai stiprinātu pārredzamību un pārskatatbildību par līdzekļu izlietojumu. Palīdzība tiks iemaksāta īpašā kontā Ukrainas Valsts bankā.

Papildus tam saskaņā ar Finanšu regulas prasībām Komisijas dienesti veiks operatīvo novērtējumu par Ukrainas finanšu un administratīvo apriti, lai pārliecinātos, ka esošās procedūras programmu palīdzības, tostarp MFP, pārvaldībai nodrošina pienācīgas garantijas. Iepriekšējais novērtējums tika veikts 2020. gada jūnijā un ietvēra tādas jomas kā budžeta sagatavošana un izpilde, publisko iekšējo finanšu kontrole, iekšējā un ārējā revīzija, publiskā iepirkuma, naudas un publiskā parāda pārvaldība, kā arī centrālās bankas neatkarība. Ierosinātās ārkārtas MFP darbības īstenošanas laikā Komisija veiks otru operatīvo novērtējumu.

Visbeidzot, palīdzībai piemēros pārbaudes, kontroles un revīzijas procedūras, par kurām atbild Komisija, tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta, kā paredzēts Finanšu regulas 129. pantā.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif. 29	no EBTA valstīm 30	no kandidātvalstīm 31	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
6.	14 02 01 11 „Austrumu kaimiņreģions”	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
6.	14 02 01 70 “NDICI — Globālā Eiropa — Kopējā uzkrājumu fonda finansējums”	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas — nepiemēro

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu   kategorija

6.

6. izdevumu kategorija “Kaimiņattiecības un pasaule”

ĢD: NEAR				2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ
□ Darbības apropriācijas – MFP I 32
Budžeta pozīcija 33   14 02 01 11 “Austrumu kaimiņreģions”  34	Saistības		a)			20,0	20,0	20,0	20,0	20,0	100,0
	Maksājumi		b)			20,0	20,0	20,0	20,0	20,0	100,0
□ Darbības apropriācijas – MFP II
Budžeta pozīcija 14 02 01 11 „Austrumu kaimiņreģions”  35	Saistības		a)			150,0	150,0	150,0	150,0	150,0	750,0
	Maksājumi		b)			150,0	150,0	150,0	150,0	150,0	750,0
□ Uzkrājumi EIB aizdevumu izmaksai 1,586 miljardu EUR apmērā saskaņā ar Paplašinātajām aizdevumu pilnvarām
Budžeta pozīcija 14 02 01 70 05 “NDICI — Kopējā uzkrājumu fonda finansējums” (9 % nodrošinājums)	Saistības		a)					47,58	47,58	47,58	142,74
	Maksājumi		b)					47,58	47,58	47,58	142,74
Budžeta pozīcija 14 02 01 70 05 “NDICI — Kopējā uzkrājumu fonda finansējums”  36 (61 % nodrošinājums)	Saistības		a)					322,48	322,48	322,48	967,46
	Maksājumi		b)					322,48	322,48	322,48	967,46
KOPĀ ĢD NEAR apropriācijas	Saistības		Kopā (a)			170,0	170,0	540,06	540,06	540,06	1960,2
	Maksājumi		Kopā (b)			170,0	170,0	540,06	540,06	540,06	1960,2
ĢD: ECFIN				2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ
□ MFP I8
Budžeta pozīcija 14 02 01 70 06 “NDICI — Kopējā uzkrājumu fonda finansējums”  37	Saistības		c)	27,3	62,7						90,0
	Maksājumi		d)				81,2	8,8			90,0
□ MFP II
Budžeta pozīcija 14 02 01 70 06 “NDICI — Kopējā uzkrājumu fonda finansējums”  38	Saistības		c)		62,4	162,6	32,5	143,4	49,1		450,0
	Maksājumi		d)					91,2	300,0	58,8	450,0
□ Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 39
Budžeta pozīcija 14 20 03. 01 MFP dotācijas	Saistības		c)		0,15			0,15			0,3
	Maksājumi		d)		0,15			0,15			0,3
KOPĀ ĢD ECFIN apropriācijas	Saistības		Kopā (c)	27,3	125,2	162,6	32,5	143,55	49,1		540,3
	Maksājumi		Kopā (d)		0,15		81,2	100,15	300,0	58,8	540,3

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 6. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	= a+c	27,3	125,2	332,6	202,5	683,6	589,19	540,06	2500,5
	Maksājumi	= b+d		0,15	170,0	251,2	640,22	840,06	598,87	2500,5

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

				2022. gads	2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads		KOPĀ
ĢD: ECFIN
□ Cilvēkresursi				0,848	0,424	0,424	0,072	0,072	0,072	1,912
□ Citi administratīvie izdevumi				-	0,06	-	-	-	-	0,06
KOPĀ ĢD ECFIN	Apropriācijas			0,848	0,484	0,424	0,072	0,072	0,072	1,972

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,848

0,484

0,424

0,072

0,072

0,072

1,972

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

			2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads		KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības		27,3	126,098	333,084	202,924	683,672	589,262	540,132	2502,472
	Maksājumi			0,998	170,484	251,624	640,292	840,132	598,942	2502,472

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus 		2021. gads		2022. gads			2023. gads			2024. gads		2025. gads		2026. gads		2027. gads			KOPĀ
	Iznākumi
	Veids 40	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums		Izmaksas	Daudzums		Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas		Daudzums	Izmaksas		Kopējais daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 41 …
– Iznākums	Dotāciju piešķīrumi							170,0			170,0		170,0		170,0			170,0			850
– Iznākums	Ārējās darbības garantijas nodrošinājums		27,3		125,2			162,6			32,5		513,46		419,16			370,06			1650,2
– Iznākums	Darbības novērtējums			1	0,15															1	0,15
– Iznākums	Ex post izvērtējums								1		0,15									1	0,15
KOPĀ			27,3	1	125,2			332,6	1		202,65		683,46		589,16			540,06			2500,5

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

KOPĀ

daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,848	0,424	0,424	0,072	0,072	0,072	1,912
Citi administratīvie izdevumi	-	0,06	-	-	-	-	0,06
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,848	0,484	0,424	0,072	0,072	0,072	1,972

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7.  42   IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,848

0,484

0,424

0,072

0,072

0,072

1,972

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

					2022. gads	2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ
		□ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)					5,4	2,7	2,7	0,45	0,45	0,45	12,15
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01  (Netiešā pētniecība)
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
					□ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 43
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 xx yy zz   44			– galvenajā mītnē
			– delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ					5,4	2,7	2,7	0,45	0,45	0,45	12,15

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

D direkcijas direktors: uzraudzīt un pārvaldīt darbību, sazināties ar Padomi un Parlamentu par šā lēmuma pieņemšanu un saprašanās memoranda apstiprināšanu, risināt sarunas par saprašanās memorandu ar Ukrainas iestādēm, pārskatīt ziņojumus, vadīt pārbaudes komandējumus un novērtēt nosacījumu izpildē gūtos panākumus. Nodaļas vadītājs/Nodaļas vadītāja vietnieks D direkcijā: palīdzēt direktoram darbības pārvaldībā, sazināties ar Padomi un Parlamentu par šā lēmuma pieņemšanu un saprašanās memoranda apstiprināšanu, risināt sarunas ar Ukrainas iestādēm par saprašanās memorandu un aizdevuma līgumu (kopā ar Budžeta ĢD), pārskatīt ziņojumus un nosacījumu izpildē gūtos panākumus. Ekonomisti, MFP sektors (D direkcija): sagatavot lēmumu un SM, sazināties ar iestādēm un starptautiskām finanšu iestādēm, doties pārbaudes komandējumos, sagatavot Komisijas dienestu ziņojumus un Komisijas procedūras saistībā ar palīdzības pārvaldību, sazināties ar neatkarīgiem ekspertiem par operatīvo novērtējumu un ex post izvērtējumu. Budžeta ĢD (E1 un E3 nodaļa direktora uzraudzībā): sagatavot aizdevuma līgumu, risināt sarunas ar Ukrainas iestādēm un gādāt par to, lai līgumu apstiprinātu atbildīgie Komisijas dienesti un abas puses to parakstītu. Pārraudzīt procesus pēc aizdevuma līguma stāšanās spēkā. Sagatavot Komisijas lēmumus par aizņēmuma darījumiem, pārraudzīt līdzekļu pieprasījumu iesniegšanu, izvēlēties bankas, sagatavot un izpildīt finansēšanas darījumus un izmaksāt līdzekļus Ukrainai. Veikt administratīvus uzdevumus saistībā ar aizdevuma atmaksas pārraudzību. Sagatavot attiecīgos ziņojumus par iepriekš minētajām darbībām.

Ārštata darbinieki

-

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikumā ir paredzētas dalībvalstu iemaksas garantiju veidā kā piemērots instruments, lai nodrošinātu aizsardzību papildus ES budžeta nodrošinājumam 9 % apmērā. Iemaksas saskaņā ar šīm garantijām būtu jāiekļauj atļauto finansiālo saistību summā, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta pirmās daļas. Garantiju pieprasījumu summas būtu jāizmanto, lai izpildītu Savienības finanšu saistības, kas izriet no aizņēmumiem, un lai papildinātu kopējo uzkrājumu fondu.

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

(1)    Ukraina oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai ES 2022. gada 28. februārī, proti, četras dienas pēc Krievijas iebrukuma, un 2022. gada 23. jūnijā Eiropadome tai piešķīra kandidātvalsts statusu.

(2)    Kā SVF apstiprināja Eiropas Komisijai novērtējuma vēstulē, kas saņemta 2022. gada 3. jūnijā.

(3)    Pirmkārt, NBU atļāva bankām pārdot bezskaidras naudas valūtu, lai deponētu summu vismaz trīs mēnešus bez tiesībām uz pirmstermiņa izbeigšanu. Otrkārt, ir noteikti stingrāki ierobežojumi kartēm piesaistītas skaidras naudas izņemšanai ārvalstu valūtā, kā arī pārvedumiem un maksājumiem ārvalstīs. Treškārt, tika pielāgots algoritms banku atvērto ārvalstu valūtas pozīciju aprēķināšanai, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. augustā.

(4)    Ukrainas kreditoru grupā ietilpst Kanāda, Francija, Vācija, Japāna, Apvienotā Karaliste un    Amerikas Savienotās Valstis. Grupas novērotāju vidū ir Austrālija, Austrija, Beļģija, Brazīlija,    Dānija, Somija, Īrija, Izraēla, Itālija, Koreja, Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Zviedrija un    Šveice.

(5)    Ārkārtas MFP ietvaros piešķirtais maksājums 1 miljarda EUR apmērā tika izmaksāts divās daļās divu secīgu dienu laikā, lai optimizētu vidējo procentu likmi aizņemtajiem līdzekļiem.

(6)    Ukrainas Finanšu ministrija sadarbībā ar SVF sagaida, ka budžeta atbalsts 4. ceturksnī būs pietiekami nodrošināts ar stingrām līdzekļu devēju saistībām, kas nedaudz pārsniegs 2 miljardus dolāru.

(7)    Tīmekļa vietnē https://eu-solidarity-ukraine.ec.europa.eu/eu-assistance-ukraine_en ir sniegts pārskats par ES pastiprinātajiem centieniem.

(8)    Lai gan ar ārkārtas MFP saistīto politikas nosacījumu izpildi kavēja kara apstākļi, Ukrainas iestādes šajā laikā tik un tā ir guvušas panākumus politikas nosacījumu īstenošanā saistībā ar ārkārtas MFP, piemēram, nesen 28. jūlijā tika iecelts jauns Specializētās korupcijas apkarošanas prokuratūras (SAPO) vadītājs.

(9)     Lēmums (ES) 2022/1201

(10)

   Padomes Regula (ES) 2020/672 (2020. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/1201 (otrdiena, 2022. gada 12. jūlijā), ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 186, 13.7.2022., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/1201 (otrdiena, 2022. gada 12. jūlijā), ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 186, 13.7.2022., 1. lpp.).

(13)    Kā SVF apstiprināja Eiropas Komisijai novērtējuma vēstulē, kas saņemta 2022. gada jūnijā.

(14)    Ārējās darbības garantija atbalsta EFIA+ darbības, uz kurām attiecas budžeta garantijas, makrofinansiālais atbalsts un aizdevumi trešām valstīm, kas minētas Regulas (Euratom)2021/948 10. panta 2. punktā. NDICI-GE regulas 31. panta 4. punktā ir noteikts, ka ar Ārējās darbības garantiju var garantēt operācijas kopsummā līdz 53 448 800 000 EUR un maksimālā uzkrājumu summa ir 10 000 000 EUR.

(15)    Eiropas Parlamenta 2022. gada 16. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 21. februāra lēmums.

(16)    Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses ( OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp. ).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/313 (2022. gada 24. marts), ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Ukrainai ( OV L 55, 28.2.2022., 4. lpp. ).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/1201 (2022. gada 12. jūlijs), ar ko piešķir ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 186, 13.7.2022., 1. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).

(21)    Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(22)    Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 466/2014/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar finansēšanas operācijām, ar kurām atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības (OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp).

(25)    Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(26)    ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(27)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(28)    Kā izklāstīts Komisijas 18. maija paziņojumā https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/ukraine-relief-reconstruction_en.pdf .

(29)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(30)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(31)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(32)    Lēmums (ES) 2022/1201

(33)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(34)    Paredzēts pastiprināt no NDICI rezerves jaunām problēmām un prioritātēm, budžeta pozīcija 14 02 04.

(35)    Paredzēts pastiprināt no NDICI rezerves jaunām problēmām un prioritātēm, budžeta pozīcija 14 02 04.

(36)    Paredzēts pastiprināt no NDICI rezerves jaunām problēmām un prioritātēm, budžeta pozīcija 14 02 04.

(37)    Uzkrājumu summa MFP aizdevumiem (9 %), kas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam jāpiešķir un jāiemaksā kopējā uzkrājumu fondā, ņemot vērā gada budžetu pieņemšanu.

(38)    Uzkrājumu summa MFP aizdevumiem (9 %), kas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam jāpiešķir un jāiemaksā kopējā uzkrājumu fondā, ņemot vērā gada budžetu pieņemšanu.

(39)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(40)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(41)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(42)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(43)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(44)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).