EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.1.2021
COM(2021) 4 final
2021/0001(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu izveidotajā EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu EEZ līguma 10. protokola par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem II.a nodaļā un I un II pielikumā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā saistībā ar nodomu pieņemt grozījumu Līguma starp Eiropas Kopienu un Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums” jeb “Līgums”) 10. protokolā par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem un par muitas drošības pasākumiem un kura ir piemērojama tikai ES un Norvēģijai.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Grozījumi Protokolā par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem un par muitas drošības pasākumiem
Protokols par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem un par muitas drošības pasākumiem (“Protokols”) atbrīvo tirgotājus no pienākuma iesniegt muitas dienestiem ievešanas kopsavilkuma deklarāciju pirms importa un eksporta veikšanas divpusējās tirdzniecības ietvaros starp ES un Norvēģiju. Savukārt, tirgojoties ar trešām valstīm, Norvēģija piemēro muitas drošības pasākumus, kas ir līdzvērtīgi ES spēkā esošajiem pasākumiem. Protokols stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, un tas ir nodrošinājis netraucētas tirdzniecības plūsmas starp Norvēģiju un ES un augstu drošības līmeni piegādes ķēdē.
Pašlaik katrai pusei ir sava ievešanas kopsavilkuma deklarāciju pārvaldības sistēma (ES tā ir Importa kontroles sistēma (IKS)), bet starp abām sistēmām nav nekādas saiknes.
Komisija kopš 2016. gada ir veikusi sākotnējās pārrunas ar mērķi atjaunināt ar Līgumu saistītos tiesību aktus un atspoguļot tajos Norvēģijas turpmāko dalību ES jaunajā muitas pirmsierašanās drošības un drošuma programmā, proti, Importa kontroles sistēmā 2 (IKS 2), kas ir centralizēta sistēma.
Savienības Muitas kodeksā (SMK) ir paredzēti pasākumi, kas ir iekļauti jaunajā IKS 2 projektā un kas būtiski mainīs iepriekš veicamās kravu muitas operācijas attiecībā uz ES ievestām precēm, kā arī kopējo riska pārvaldības satvaru. Īstenojot jauno programmu, tiks pārveidoti pastāvošie procesi, veicot ar IT, juridiskajiem jautājumiem, muitas riska pārvaldību / kontroli un tirdzniecības darbībām saistītas izmaiņas. Šajā programmā tiks vākti dati par visām precēm, kas tiek ieviestas ES, pirms preču ievešanas. Uzņēmējiem, izmantojot ievešanas kopsavilkuma deklarāciju (ENS), būs jāiesniedz IKS 2 informācija par drošumu un drošību. Uz visiem uzņēmējiem neattieksies vienāds pienākums iesniegt iepriekš minētās deklarācijas. Iepriekš minētais pienākums būs atkarīgs no tā, kāda veida pakalpojumus uzņēmēji sniedz starptautiskās preču pārvietošanas kontekstā, un tas ir saistīts ar trim IKS 2 laidienu datumiem (2021. gada 15. marts, 2023. gada 1. marts un 2024. gada 1. marts). Iepriekš sniegtā kravu informācija un riska analīze ļaus agrīnā posmā noteikt apdraudējumus un palīdzēs muitas dienestiem iejaukties visatbilstošākajā piegādes ķēdes punktā.
Tāpēc IKS 2 ir būtisks ES muitas instruments, ar ko uzlabot ar drošību un drošumu saistītās robežkontroles pārvaldību ievešanas laikā, tādējādi atbalstot ES pirmsierašanās drošības un drošuma muitas programmu. Lai nodrošinātu tāda paša līmeņa drošību pie ārējām robežām, Norvēģija ir piekritusi pievienoties IKS 2 projektam un sākt tā īstenošanu no IKS pirmā laidiena datuma, 2021. gada 15. marta. Šie noteikumi līdzvērtīgā veidā un ar līdzīgiem grozījumiem tiks piemēroti arī starp ES un Šveici noslēgtajam nolīgumam par muitas drošību.
Ierosinātie Līguma grozījumi izriet no ES, Šveices un Norvēģijas sarunām, kas sākās 2019. gada novembrī un noslēdzās 2020. gada oktobrī. Grozījumi Protokola II.a nodaļā ir paredzēti, lai ņemtu vērā attiecīgo ES tiesību aktu izmaiņas arī atzīto uzņēmēju un riska pārvaldības un riska analīzes satvara jomā. Tādējādi pie ārējām robežām tiks nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis un tiks uzlabota drošība un drošums kopējā drošības telpā.
Līgumā tiks paredzēta arī finansēšanas kārtība (I pielikums, III sadaļa), kas attiecas uz IKS 2 izstrādes un ekspluatācijas izmaksām, kuras jāsedz Norvēģijai, kā arī IKS 2 funkcionālie jautājumi, kas ir aplūkoti tehniskajos noteikumos (I pielikums, II sadaļa).
2.2.EEZ Apvienotā komiteja
EEZ Apvienotā komiteja ir izveidota ar EEZ līguma 92. pantu. EEZ Apvienoto komiteju veido Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji, un tā var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz vienošanos, kas panākta starp ES, no vienas puses, un EBTA valstīm, kuras pauž vienotu nostāju, no otras puses.
Apvienotā komiteja principā tiekas vismaz reizi mēnesī, un tās pienākums ir nodrošināt Līguma rezultatīvu īstenošanu un darbību. Šajā nolūkā tās locekļi apmainās ar viedokļiem un informāciju un pieņem lēmumus Līgumā paredzētajos gadījumos, citstarp par tā protokoliem. Šajā nolūkā 10. protokolu var grozīt ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumu saskaņā ar Līguma 93. panta 2. punktu un 99., 100., 102. un 103. pantu.
Lai garantētu EEZ juridisko noteiktību un viendabīgumu, EEZ Apvienotajai komitejai būtu jāpieņem lēmums par grozījumu veikšanu Protokolā ar mērķi ņemt vērā Savienības tiesību aktu izmaiņas. Šie grozījumi būtu jāpiemēro vienlaikus ar Savienības tiesību aktos veiktajiem grozījumiem, pienācīgi ņemot vērā Līgumslēdzēju Pušu iekšējās procedūras.
2.3.Paredzētais Apvienotās komitejas akts
Apvienotajai komitejai nākamajā sanāksmē vai vēstuļu apmaiņas ceļā ir jāpieņem lēmums par Protokola grozīšanu (“paredzētais akts”).
Paredzētā akta mērķis ir nodrošināt visaugstāko drošības un kontroles standartu attiecībā uz ES un Norvēģijas muitas teritorijā ievestajām precēm.
Paredzētais akts kļūs saistošs pusēm saskaņā ar Līguma 104. pantu, kurā paredzēts: “EEZ Apvienotās komitejas lēmumi, ja vien tajos nav norādīts citādi, šajā līgumā paredzētajos gadījumos pēc to stāšanās spēkā ir saistoši Līgumslēdzējām Pusēm, kuras veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pilnīgu ieviešanu un piemērošanu.”
Līguma 103. pantā ir noteikts: “Ja šāds paziņojums nav sniegts pēc sešiem mēnešiem no EEZ Apvienotās komitejas lēmuma, EEZ Apvienotās komitejas lēmumu piemēro provizoriski, kamēr nav izpildītas konstitucionālās prasības, ja vien Līgumslēdzēja Puse nepaziņo, ka šāds provizorisks piemērojums nav iespējams. Pēdējā gadījumā vai ja Līgumslēdzēja Puse paziņo par EEZ Apvienotās komitejas lēmuma neratificēšanu, 102. panta 5. punktā paredzētā atcelšana stājas spēkā pēc viena mēneša no šā paziņojuma dienas, bet tas nekādā gadījumā nav agrāk par to datumu, kad attiecīgo EK tiesību aktu ievieš Kopienā.”
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
3.1.Vispārīgs pārskats par 10. protokolu
Protokolā, kas iepriekš ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumu tika grozīts 2009. gadā, ir uzsvērtas īpašās divpusējās tirdzniecības attiecības starp ES un Norvēģiju un spēcīgā abpusējā ieinteresētība līdzvērtīgu muitas drošības pasākumu īstenošanā. Līguma 10. protokols tika grozīts Eiropas Kopienas un EBTA valstu abpusējās interesēs, lai novērstu nevajadzīgus ierobežojumus un nodrošinātu noteikumu kopumu, ar ko izveido līdzvērtīgus muitas drošības pasākumus to preču pārvadājumiem, kuras ieved no trešām valstīm un izved uz tām.
Protokola pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, un šādi īstenošanas un deleģētie akti:
–Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, tostarp attiecīgā sleja B pielikumā,
–Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2089, kurā cita starpā ir noteikti pušu pienākumi attiecībā uz datu aizsardzību un pārziņu,
–Komisijas īstenošanas lēmums par darba programmu,
–Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446, tostarp attiecīgās slejas B pielikumā.
Lai uzlabotu preču starptautiskās tirdzniecības drošību, ES 2006. gadā ieviesa jaunus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt augstākus standartus muitas kontroles jomā (IP/06/1821). Šie pasākumi cita starpā ietver tirgotājiem piemērojamus noteikumus un termiņus attiecībā uz informācijas iesniegšanu par precēm pirms to importēšanas ES vai eksportēšanas no ES (elektroniskās ievešanas un izvešanas deklarācijas), ES riska analīzes un pārvaldības sistēmu, kā arī sistēmu ES atzīto uzņēmēju atbalstam. ES un Norvēģija arī vienojās strādāt, lai izveidotu kopēju riska pārvaldības satvaru, kas dotu iespēju attiecīgos gadījumos arī apmainīties ar informāciju, kura saistīta ar risku.
Līguma grozījumi ir veikti saistībā ar iepriekš minētā kopējā satvara izstrādi uzlabotas muitas kontroles nodrošināšanai un ņemot vērā muitas savienības un ar to saistīto tiesību aktu modernizāciju. Tiem būtu jānodrošina visaugstākie drošības un kontroles standarti attiecībā uz ES un Norvēģijas Karalistes muitas teritorijā ievestām precēm.
3.2.Ierosinātie Protokola grozījumi saistībā ar Norvēģijas dalību IKS 2 programmā
IKS 2 ir iekšējā tirgus un ES iedzīvotāju pirmā aizsardzības līnija. Izmantojot uzlabotus, datos balstītus muitas drošības procesus, tā palīdz veikt rezultatīvu uz risku balstītu muitas kontroli, tajā pašā laikā atvieglojot brīvu likumīgas tirdzniecības plūsmu pār ES ārējām robežām.
Programma palīdzēs izveidot integrētu ES pieeju muitas riska pārvaldības satvara stiprināšanai. Tas ir viens no galvenajiem Savienības Muitas kodeksa un muitas riska pārvaldības stratēģijas rezultātiem, kas nodrošināts atbilstīgi Padomes 2014. gadā pieņemtajam rīcības plānam un fon der Leienas vadītās Komisijas mērķim par muitas savienības pāreju uz nākamo līmeni.
IKS 2 kā iepriekš sniegtās kravu informācijas sistēma vāks datus par visām precēm, kas tiek ievestas ES, pirms preču ievešanas. Uzņēmējiem, izmantojot tā dēvēto ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, būs jāiesniedz IKS 2 informācija par drošumu un drošību. Uz visiem uzņēmējiem neattieksies vienāds pienākums iesniegt iepriekš minētās deklarācijas. Iepriekš minētais pienākums būs atkarīgs no tā, kāda veida pakalpojumus uzņēmēji sniedz starptautiskās preču pārvietošanas kontekstā, un tas ir saistīts ar trim IKS 2 laidienu datumiem (2021. gada 15. marts, 2023. gada 1. marts un 2024. gada 1. marts).
Norvēģija 2020. gada 7. oktobrī apstiprināja dalību Importa kontroles sistēmā 2 (IKS 2), kas partnervalstij sniedz iespēju piedalīties kopējā IKS 2 satvarā, kurš sāks darboties 2021. gada 15. martā.
Pievienošanās IKS 2 programmai nozīmē, ka ir jāveic ar Līgumu saistīti tehniski un finansiāli pielāgojumi, jo īpaši grozījumi, kuri atspoguļo muitas savienības un ar to saistīto tiesību aktu modernizāciju.
3.3.Ierosinātie Protokola tiesību normu grozījumi Savienības Muitas kodeksa modernizācijas kontekstā
Grozītā Protokola projektā veikto svarīgāko izmaiņu pamatā galvenokārt ir Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, un tās Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 un Deleģētā regula (ES) 2015/2446. Šo izmaiņu rezultātā grozītais Protokols ir saskaņots ar visjaunākajiem ES tiesību aktiem, kas attiecas uz muitas drošības pasākumiem, ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, atbilstīgu elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu, atzītajiem uzņēmējiem, kopējo riska analīzes procesu un riska pārvaldības satvaru, atbilstīgi visjaunākajiem tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.
Būtiskākie grozījumi Protokolā ir izdarīti, pamatojoties uz šādiem juridiskajiem tekstiem:
–Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu:
·46. pants par riska pārvaldību un muitas kontrolēm;
·127. pants par attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu: forma un saturs, elektronisko sistēmu izmantošana, iesniegšana un atbrīvošana no šā pienākuma, termiņi, reģistrācija, personas, kuras iesniedz deklarācijas, ar drošību un drošumu saistītu risku analīze, vairākkārtēja iesniegšana;
·128. pants par riska analīzi;
·6. panta 1. punkts, 12., 16., 46., 47. pants, kā arī 127.–133. pants paredz IKS 2 izstrādes un ieviešanas tiesisko pamatojumu,
–Komisijas 2019. gada 13. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu,
–Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (piemērojama no 2020. gada 16. jūlija):
·104., 106., 112., 113., 113.a pants par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju;
·B pielikums par datu prasībām,
–Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (piemērojama no 2020. gada 20. jūlija):
·24. pants par atzīto uzņēmēju atbilstību, ar ko aizstāj spēkā esošo Līguma II pielikuma 2. pantu;
·182., 183., 184., 185., 186., 188., 189. pants par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju;
·B pielikums par datu struktūru un formātu.
Jaunākie grozījumi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B pielikumā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 B pielikumā vēl ir oficiāli jāpieņem. Tāpēc ierosinātajos šā līguma grozījumos ir atstāts vietturis, lai varētu atjaunināt zemsvītras piezīmes, tiklīdz būs publicēti grozījumi (sk. grozītā Protokola I pielikuma 2. pantu).
Eiropas Komisijas Muitas kodeksa komiteja 2020. gada 28. septembrī pieņēma Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 24. panta grozījumu. Grozījuma publicēšanas datums vēl nav noteikts.
3.4.Ierosinātie grozījumi attiecībā uz Protokola struktūru
Saistībā ar grozītā Protokola struktūru jānorāda, ka galvenokārt tāpēc, ka ir sīkāk izstrādāti noteikumi par ievešanas kopsavilkuma deklarācijām un IKS 2, I pielikumā par ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām iedaļas par preču ievešanu (I sadaļa) un izvešanu (IV sadaļa) ir bijis nepieciešams sadalīt divās atšķirīgās sadaļās.
Saskaņā ar šo I pielikuma struktūras pārskatīšanas loģisko pamatojumu ir izveidotas divas jaunas sadaļas, kas aptver šādus tematus:
–II sadaļa: tehniskie noteikumi par Importa kontroles sistēmu 2,
–III sadaļa: finansiālie noteikumi par Importa kontroles sistēmu 2.
3.5.Savienības ieņemamā nostāja
Līguma 92. pantā ir noteikts, ka Līgumslēdzējas Puses apspriežas EEZ Apvienotajā komitejā par visiem ar Līgumu saistītajiem jautājumiem. Līgumslēdzējām Pusēm labticīgi jāsadarbojas, lai procesa noslēgumā sekmētu lēmumu pieņemšanu EEZ Apvienotajā komitejā. Šajā nolūkā ar EEZ līgumu izveidotajai EEZ Apvienotajai komitejai būtu jāpieņem lēmums, ar kuru tā apstiprina grozījumu veikšanu 10. protokola II.a nodaļā, kā arī I un II pielikumā. To dara, EEZ Apvienotajai komitejai pieņemot lēmumu EEZ Apvienotās komitejas sanāksmē, kurā ir pārstāvēta ES.
Nostāja, kas EEZ Apvienotajā komitejā jāpauž ES, būtu jānosaka ar Padomes lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums.
Tad Līgumslēdzējas Puses, savstarpēji vienojoties, īsteno grozīto Protokolu.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
EEZ Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar līgumu, proti, ar EEZ līgumu.
Akts, ko EEZ Apvienotā komiteja tiek aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām.
Paredzētais akts nepapildina un negroza Līgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts, un lēmumu pieņem, arī ņemot vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 2894/94 par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību 1. panta 2. punktu, kurā ir noteikts, ka Kopienas nostāju attiecībā uz EEZ Apvienotās komitejas lēmumiem, kuru mērķis ir vienkārša Kopienas tiesību aktu attiecināšana uz EEZ, vajadzības gadījumā tos tehniski pielāgojot, pieņem Komisija.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 2894/94 1. panta 2. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai kopā ar LESD 218. panta 9. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 2894/94 1. panta 2. punktu.
5.Ietekme uz budžetu
Ar muitas drošības pasākumiem saistīto ierosināto Līguma grozījumu pamatā ir princips, ka Norvēģija pievienosies IKT 2 programmai, sākot ar tās pirmo laidienu 2021. gada 15. martā. Turpmākie laidieni sekos 2023. un 2024. gadā.
Iepriekš minētais ietekmēs Norvēģijas budžetu. Izmaksu sadalījums ir atspoguļots I pielikuma 17. pantā, un Norvēģija par to ir informēta ar neoficiālu dokumentu.
Norvēģija veiks maksājumus saistībā ar katru IKT 2 laidienu, maksājot fiksētu maksu par Eiropas Komisijas segtajām izstrādes izmaksām. Saistībā ar 1. laidienu šīs izmaksas sasniedz 520 000 EUR, saistībā ar 2. laidienu — 550 000 EUR, un saistībā ar 3. laidienu — 550 000 EUR, un izmaksu pamatā ir 4 % piešķīruma formula.
Norvēģija veiks maksājumus arī saistībā ar Eiropas Komisijas segtajām darbības izmaksām, lai apmaksātu ikgadējos izdevumus par atbilstības pārbaudi un par infrastruktūras (aparatūras, programmatūras, mitināšanas, licenču u. c.), IKS 2 galveno elementu un to darbībai un savstarpējam savienojumam nepieciešamo saistīto lietojumprogrammu un pakalpojumu (kvalitātes nodrošināšanas, palīdzības dienesta un IT pakalpojumu pārvaldības dienesta) uzturēšanu. Šo darbības izmaksu pamatā ir 4 % piešķīruma formula, bet tām nav noteikta fiksēta gada likme. Tāpēc ikgadējo darbības izmaksu maksimums ir 450 000 EUR.
6.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā ar EEZ Apvienotās komitejas aktu tiks veikti grozījumi EEZ līguma 10. protokolā par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem, ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ sadaļā.
2021/0001 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu izveidotajā EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu EEZ līguma 10. protokola par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem II.a nodaļā un I un II pielikumā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši LESD 207. panta 4. punktu kopā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)EEZ līguma 10. protokolā par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem un par muitas drošības pasākumiem (“Protokols”) EEZ ar Apvienotās komitejas lēmumu izdarīja grozījumus, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā.
(2)Saskaņā ar Līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja savā nākamajā sanāksmē vai vēstuļu apmaiņas ceļā var pieņemt lēmumu, ar ko groza 10. protokola II.a nodaļu un pielikumus.
(3)Piemērojot Protokola 9.h panta 3. punktu, 10. protokola II.a nodaļā un I un II pielikumā ir jāizdara grozījumi, lai ņemtu vērā izmaiņas Savienības tiesību aktos, kas ir saistīti ar iepriekš minētajā nodaļā un I un II pielikumā aplūkotajiem jautājumiem. Saskaņā ar 9.h panta 3. punktu, ja lēmumu nav iespējams pieņemt tā, lai nodrošinātu vienlaicīgu īstenošanu, grozījumus, kas paredzēti lēmuma projektā, kurš iesniegts Līgumslēdzējām Pusēm apstiprināšanai, piemēro no 2021. gada 15. marta, ievērojot Līgumslēdzēju Pušu iekšējās procedūras. Šis izvēlētais datums sakrīt ar Importa kontroles sistēmas 2, kurā ir piekritusi piedalīties Norvēģija, pirmā laidiena datumu.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā, jo grozījumi Savienībai būs saistoši,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nākamajā EEZ Apvienotās komitejas sanāksmē vai vēstuļu apmaiņā Savienības vārdā ieņemamās nostājas pamatā ir šim lēmumam pievienotais EEZ Apvienotās komitejas akta projekts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs