(1)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēts izkraut visu to sugu nozvejas, kurām noteikti nozvejas limiti, un Vidusjūrā arī dažu tādu sugu nozvejas, kurām noteikts minimālais izmērs (“izkraušanas pienākums”). Minētās regulas 15. panta 1. punkts attiecas uz zvejas darbībām, ko veic Savienības ūdeņos vai ko Savienības zvejas kuģi veic ārpus Savienības ūdeņiem tādos ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)

Vēlākais no 2015. gada 1. janvāra izkraušanas pienākumu piemēro mazo un lielo pelaģisko sugu zvejniecībām, rūpnieciskajām zvejniecībām un laša zvejniecībām Baltijas jūrā.

(3)

Savienība ir līgumslēdzēja puse vairākās reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (“RZPO”), un tāpēc attiecīgo RZPO noteiktie pasākumi tai ir saistoši.

(4)

Daži RZPO pasākumi paredz, ka zvejas kuģiem, kas zvejo to pārziņā esošos ūdeņos, ir jāizmet dažas nozvejas, uz kurām principā attiecas izkraušanas pienākums.

(5)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai Savienības tiesību aktos ieviestu starptautiskās saistības, jo īpaši atkāpes no izkraušanas pienākuma.

(6)

Lai nodrošinātu to, ka Savienība izpilda savas starptautiskās saistības, un radītu juridisko noteiktību zvejniekiem, ir skaidri jānosaka situācijas, kurās izkraušanas pienākumu nepiemēro.

(7)

Saskaņā ar Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Ieteikumu 11-01 par daudzgadu programmu lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs saglabāšanai un pārvaldībai būtu jāaizliedz konkrētiem zvejas kuģiem Atlantijas okeānā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut lielacu tunzivis.

(8)

ICCAT Ieteikumā 13-07 ir noteikts izmešanas pienākums, kuru konkrētās situācijās piemēro kuģiem un zivju krātiņveida lamatām, ar ko iegūst zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā. Konkrēti, minētā ieteikuma 29. punktā ir noteikts, ka jāizmet zilās tunzivis, kas ir mazākas par minimālo references svaru vai izmēru. Minimālais izmērs patlaban ir noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (2). Minētais izmešanas pienākums attiecas uz visām zilās tunzivs zvejniecībām Atlantijas okeāna austrumu daļā, arī uz atpūtas un sporta zveju.

(9)

Turklāt ICCAT Ieteikuma 13-07 31. punktā ir noteikts pienākums izmest zilās tunzivis, kuru svars ir 8–30 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir 75–115 cm, kuras aktīvā zvejā nejauši nozvejotas ar kuģiem un zivju krātiņveida lamatām, un kuru daudzums pārsniedz 5 % kopējās zilo tunzivju nozvejas.

(10)

Svara kategorija, kas attiecībā uz zilo tunzivju nejaušu nozveju ir noteikta Regulas (EK) Nr. 302/2009 9. panta 12. punktā, atšķiras no svara kategorijas, kas noteikta 31. punktā ICCAT Ieteikumā 13-07, kurš tika pieņemts pēc minētās regulas stāšanās spēkā. Kamēr Regula (EK) Nr. 302/2009 nav pārskatīta, minētā ICCAT ieteikuma 31. punkts ar šo regulu būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(11)

ICCAT Ieteikuma 13-07 32. punktā ir noteikts, ka uz kuģiem, kas aktīvi nezvejo zilās tunzivis, nav atļauts paturēt zilās tunzivis, kuru daudzums pārsniedz 5 % šo kuģu kopējās nozvejas svara vai īpatņu skaita izteiksmē.

(12)

ICCAT Ieteikuma 13-07 34. un 41. punktā ir noteikts pienākums atlaist ūdenī zilās tunzivis, kas atpūtas un sporta zvejā nozvejotas dzīvas.

(13)

ICCAT Ieteikumā 13-02 par zobenzivs saglabāšanu Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ir noteikts izmešanas pienākums, kas konkrētās situācijās piemērojams kuģiem, kuri zvejo zobenzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Konkrēti, 9. punktā ir noteikts, ka būtu jāizmet zobenzivis, kas ir mazākas par minimālo references svaru vai izmēru. Minimālais izmērs patlaban ir noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 520/2007 (3).

(14)

Turklāt tajā pašā Ieteikuma 13-02. punktā ir noteikts pienākums izmest zobenzivis, kuru dzīvsvars ir mazāks par 25 kg vai garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 125 cm, kuras iegūtas kā nejauša nozveja, un kuru skaits pārsniedz 15 % kuģa kopējās zobenzivju nozvejas katrā izkrāvumā.

(15)

Lai nodrošinātu konsekvenci starp ICCAT ieteikumiem 11-01, 13-07 un 13-02 un Savienības tiesību aktiem, izkraušanas pienākums nebūtu jāpiemēro Savienības kuģiem, kas piedalās zvejniecībās, uz kurām attiecas minētie ieteikumi.

(16)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumos, konkrēti, to 5. pantā, 6. panta 3. punktā un I.A pielikumā, ir noteikts pienākums izmest moivas nozvejas, kas pārsniedz noteikto kvotu vai atļauto piezveju procentos. I.A pielikumā patlaban ir noteikta moivas kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) nulles apjomā. Turklāt NAFO noteikumos paredzētais izmešanas pienākums konkrētos apstākļos attiecas arī uz moivas piezveju citu sugu zvejniecībās, kurām noteikts izkraušanas pienākums.

(17)

Lai nodrošinātu konsekvenci starp NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumiem un Savienības tiesību aktiem, izkraušanas pienākums nebūtu jāpiemēro zvejniecībās, uz kurām attiecas minētie pasākumi.

(18)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteikto grafiku, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,