Kopējā Nostāja

(1999. gada 29. marts),

ko pieņēmusi Padome, pamatojoties uz līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosināto Konvenciju pret organizēto noziedzību

(1999/235/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā K.3 panta 2. punktu un K.5 pantu,

atzīstot juridiskās sadarbības nozīmīgumu krimināllietās un policijas sadarbībā, lai novērstu un apkarotu visas nopietnos starptautisko noziegumu veidus, kā paredzēts līguma K.1 pantā,

tā kā dalībvalstis uzskata, ka organizētās noziedzības apkarošana ir vispārsvarīgs jautājums;

tā kā Eiropadome 1997. gada jūnija Amsterdamas sanāksmē apstiprināja Augstākā līmeņa darba grupas rīcības plānu cīņai pret organizēto noziedzību, kas ietver daudzus priekšlikumus, lai pastiprinātu cīņu pret organizēto noziedzību;

tā kā jāņem vērā pasākumi, kurus jau ir pieņēmusi Eiropas Savienība vai kuri ir sagatavošanā vai nodoti pieņemšanai, lai īstenotu minēto rīcības plānu, jo īpaši Vienotā rīcība 98/733/TI (1998. gada 21. decembris) par dalības kriminālās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu [1];

tā kā ir ieviesti pasākumi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par organizētās noziedzības apkarošanu attīstīšanai un apspriešanai;

tā kā Padome savos 1998. gada 5. oktobra secinājumos pieprasīja, lai prezidentvalsts piedāvā vienu vai vairākas kopējas nostājas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas projektu un tā protokoliem;

tā kā ir vēlams pēc iespējas pilnīgāk veicināt ierosinātās konvencijas apspriešanu un izvairīties no ierosinātās konvencijas nesavienojamības ar tiesību aktiem, kas izstrādāti Savienībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

1. Dalībvalstis atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas iecerētās konvencijas un iespējamos protokolus par organizētās noziedzības apkarošanu izstrādāšanu. Dalībvalstis aizstāv tādu noteikumu iekļaušanu konvencijas projektā, kas iespējami lielākā apjomā veicina efektīvu organizētās noziedzības novēršanu, kriminālvajāšanu un izmeklēšanu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka konvencijas projekta noteikumi, kas attiecas uz saistībām par noteiktu darbību uzskatīšanu par kriminālām, jo īpaši ir atbilstoši Vienotās Rīcības 98/733/TI 1. un 2. pantam.

3. Attiecībā uz citiem noteikumiem konvencijas projektā, tie pēc iespējas plašāk attiecas uz kriminālu organizāciju darbībām un starptautisku sadarbību šādu organizāciju apkarošanai. Principā, konvencijas projekta atbilstošajos noteikumos jāietver tādu personu darbības, kuras rīkojas saskaņoti, ar mērķi izdarīt smagu noziegumu, ir iesaistītas jebkādā kriminālā organizācijā, kurai ir struktūra un kura ir vai ir pastāvējusi noteiktu laika periodu. Tās netiek ierobežotas attiecībā uz grupām ar augsti attīstītu struktūru vai ilgstošu darbību, piemēram, mafijas tipa organizācijām; un organizācijās nav obligāti jābūt formāli noteiktām lomām to dalībniekiem vai darbības nepārtrauktībai.

4. Noteikumos, kurus jāiekļauj konvencijas projektā par starptautisko sadarbību, jāparedz atbilstoši drošības pasākumi, lai aizsargātu cilvēktiesības un veicinātu šādu sadarbību. Tos piemēro situācijā, ja tāpēc, ka izmeklēšana atrodas sākuma posmā, attiecīgā valsts nevar droši noteikt, ka konkrēts nodarījums ir saistīts ar organizēto noziedzību. Iespējams būtu lietderīgi precizēt dažus kritērijus, lai norādītu saistību ar organizēto noziedzību.

5. Ciktāl tas attiecas uz pasākumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, konvencija jāpaplašina uz plaša spektra nodarījumiem, jo īpaši, tā jāsaskaņo ar finanšu darba grupas 40 ieteikumiem.

6. Visi konvencijas projekta noteikumi, kas attiecas uz krimināliem aktīviem, nedrīkst būt nesaskaņoti ar Padomes Vienoto rīcību 98/699/TI (1998. gada 3. decembris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un nelikumīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestu un konfiskāciju [2], un tajos jāņem vērā minētā vienotā rīcība.

7. Atbilstošos noteikumus konvencijas projektā, ja nepieciešams, var izstrādāt pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par narkotisko un psihotropo vielu nelegālu tirdzniecību. Papildus, tajos pilnībā jāņem vērā 1990. gada Eiropas Konvencija par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu, meklēšanu, arestu un konfiskāciju.

2. pants

Sarunās par Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosināto konvenciju un visiem iespējamiem protokoliem, dalībvalstis, ciktāl tas ir īstenojams, saskaņo savas nostājas pēc prezidentvalsts iniciatīvas un mēģina panākt kopīgus viedokļus visos jautājumos, kuri ir nozīmīgi saistībā ar Kopienas interesēm. Komisija ir pilnībā iesaistīta šajā darbā. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā sarunu norisi, jāizvērtē kādi turpmāki pasākumi ir jāveic.

3. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosinātā konvencija un visi iespējamie protokoli nav pretrunā ar tiesību aktiem, kas izstrādāti pirms tam.

4. pants

Padome cenšas panākt turpmākas kopējas nostājas, ja nepieciešams, attiecībā uz konvencijas projektu, un jo īpaši saistībā ar jebkādiem iespējamiem protokoliem.

5. pants

Šo Kopējo nostāju publicē Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 1999. gada 29. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

F. Müntefering

[1] OV L 351, 2 9.12.1998., 1. lpp.

[2] OV L 333, 9.12.1998., 1. lpp.

--------------------------------------------------