(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 16. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes elektrolītisko mangāna dioksīdu (“EMD”) importu. Komisija publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2023. gada 3. janvārī iesniedza AUTLAN EMD SL (“sūdzības iesniedzējs” jeb “Autlan”). Sūdzību atbalstīja Tosoh Hellas Single Member S.A. (“Tosoh”). Komisija konstatēja, ka sūdzību iesniedza Savienības elektrolītisko mangāna dioksīdu (EMD) ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

2023. gada 7. septembrī sūdzības iesniedzējs saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu iesniedza pieprasījumu iekļaut izmeklēšanā iespējamo izejvielu tirgus kropļojumu pārbaudi attiecīgajā valstī attiecībā uz izmeklējamo ražojumu, lai attiecīgā gadījumā novērtētu, vai maksājums, kas ir mazāks par dempinga starpību, būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu. Sūdzības iesniedzējs iesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka attiecīgajā valstī nav pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) atmaksas par mangāna rūdas eksportu. PVN atmaksas samazināšana vai atcelšana 7. panta 2.a punkta otrajā daļā ir tieši minēta kā kropļojums attiecībā uz izejvielām.

(4)

Lai pārbaudītu kropļojumus izejvielu tirgū un novērtētu, vai maksājums, kas ir zemāks par dempinga starpību, būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu galīgajā posmā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu grozīja 2023. gada 16. februāra paziņojumu par procedūras sākšanu, lai pārbaudītu kropļojumus izejvielu tirgū un attiecīgā gadījumā novērtētu, vai maksājums, kas ir zemāks par dempinga starpību, būtu pietiekams kaitējuma novēršanai. Paziņojums, ar ko groza paziņojumu par procedūras sākšanu, tika publicēts 2023. gada 13. septembrī (3) (“paziņojums par grozījumiem”).

(5)

Papildus grozījumam Komisija aicināja ieinteresētās puses sniegt informāciju par neizmantotajām jaudām attiecīgajā valstī, konkurenci par izejvielām un ietekmi uz uzņēmumu piegādes ķēdēm Savienībā un attiecīgā gadījumā nosūtīja tām aptaujas anketas. Komisija arī nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) aptaujas anketu par kropļojumiem izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkta nozīmē.

(6)

Divi lietotāji, kas sadarbojās, (Duracell International Operations Sàrl (“Duracell”) un VARTA Consumer Batteries GmbH & Co. KGaA (“Varta”)) atbildēja uz attiecīgajām anketas daļām. Divi Savienības ražotāji (Tosoh un Autlan), izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji (Guangxi Guiliu New Material Co., Ltd. (“Guiliu”), Xiangtan Electrochemical Scientific Ltd. (“Xiangtan”) un Guangxi Daxin Huiyuan New Energy Technology Co., Ltd. (“Daxin”)) un Ķīnas Metālu, minerālu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības palātas (“CCCMC”) un Guanxi Manganese Industry Association (“GMIA”) iesniedza savas piezīmes. Komisija ņēma vērā ieinteresēto pušu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus pagaidu secinājumus, kā tas minēts attiecīgajās turpmākajās iedaļās.

(7)

Piezīmes nav iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 3.–4. apsvērums.

(8)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2023. gada 15. septembrī sniedza ieinteresētajām pusēm kopsavilkumu par ierosinātajiem maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tiek aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās puses tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Viena izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja un divu Savienības ražotāju piezīmes tika saņemtas 2023. gada 20. septembrī.

(9)

Ražotājs eksportētājs Daxin apgalvoja, ka dempinga starpība jāaprēķina, izmantojot eksporta pārdošanas cenas un normālo vērtību bez PVN. Savienības ražotājs Tosoh izvirzīja jautājumu par mērķa peļņas aprēķinu. Autlan, sūdzības iesniedzējs, pieprasīja pārskatīt un apstiprināt Daxin dempinga starpības aprēķina precizitāti un pieprasīja izpaust triju eksportētāju datus, kas attiecībā uz informācijas izpaušanu atzīmēti kā sensitīvi. Tā kā piezīmes neattiecās uz aprēķinu precizitāti, Komisija secināja, ka pēc pagaidu pasākumu publicēšanas tās izskatīs kopā ar visiem pārējiem iesniegtajiem dokumentiem.

(10)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2120 (4) (“pagaidu regula”) Komisija 2023. gada 13. oktobrī noteica pagaidu antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes EMD importam Savienībā.

(11)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un apvienības CCCMC un GMIA, divi Savienības ražotāji un viens no lietotājiem Duracell pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(12)

Pusēm, kuras to pieprasīja, arī tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Notika šādas uzklausīšanas: ar Duracell2023. gada 23. jūnijā un 28. novembrī; ar Autlan2023. gada 30. jūnijā; ar Varta2023. gada 4. jūlijā; ar Xiangtan2023. gada 25. oktobrī; ar CCCMC2023. gada 16. novembrī; Autlan un Tosoh kopīga uzklausīšana 2023. gada 15. novembrī.

(13)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto pušu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus pagaidu secinājumus.

(14)

Komisija informēja visas ieinteresētās puses par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes EMD importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām pusēm tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgās informācijas izpaušanu. Autlan, Tosoh, CCCMC un GMIA (kopīgi), Xiangtan un Daxin iesniedza piezīmes, ievērojot to iesniegšanas termiņu.

(15)

Piezīmes nav iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 1.–2. apsvērums.

(16)

CCCMC un GMIA iebilda pret noteikto 15 dienu termiņu, kurā visām pusēm jāsniedz piezīmes par Savienības interešu novērtējumu paziņojumā par grozījumiem (5), jo jaunās izmeklēšanas gaitā izvirzītie jautājumi attiecībā uz ekonomiku un piegādes ķēdēm bija sarežģīti un prasīja nopietnu izpēti un informācijas apmaiņu ar attiecīgajiem uzņēmumiem. Abas apvienības pieprasīja Komisijai vēlreiz grozīt paziņojumu par procedūras sākšanu un piešķirt ieinteresētajām pusēm vismaz 30 dienas piezīmju iesniegšanai.

(17)

Komisija atzīmēja, ka visām pusēm, kuras pieprasīja termiņu pagarinājumu un minēja konkrētus iemeslus, šādi pagarinājumi tika piešķirti. Tā arī uzsvēra, ka 2023. gada 16. februāra paziņojums par procedūras sākšanu (6) joprojām dod pusēm iespēju sniegt piezīmes par citu ieinteresēto pušu sniegto informāciju 7 dienu laikā no piezīmju iesniegšanas termiņa, tādējādi visas puses vajadzības gadījumā varēja šo iespēju izmantot. Ievērojot šo apstākli, Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām pusēm atvēlētais laiks, lai izteiktu piezīmes un paustu savu viedokli šajā jautājumā, bija atbilstošs.

(18)

Guiliu apgalvoja, ka jauns iespējams pārkāpums, kuru sūdzības iesniedzējs izvirza septiņus mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas (nevis “procedūras sākšanas brīdī”), ir pretrunā ar ieinteresēto pušu tiesībām uz aizstāvību. Giuliu arī apgalvoja, ka Komisijai jāievēro sava līdzšinējā prakse (7), saskaņā ar kuru sūdzības iesniedzēja apgalvojums par pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanu ticis noraidīts, jo sūdzībā nav sniegti pierādījumi par pamatregulas 7. panta 2.a punkta otrajā daļā uzskaitīto pasākumu esamību procedūras sākšanas brīdī un Komisija arī nav konstatējusi šādus pierādījumus procedūras sākuma stadijā. Turklāt Giuliu minēja, ka sūdzības iesniedzējs kavē izmeklēšanu, iesniedzot jaunos apgalvojumus vēlā procedūras stadijā.

(19)

Komisija vispirms atzīmēja, ka Guiliu minētajā gadījumā pieprasījums tika iesniegts pēc galīgās informācijas izpaušanas. Konkrētajā gadījumā pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem par iespējamiem izejvielu tirgus kropļojumiem tika iesniegts savlaicīgi, pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, tādējādi dodot Komisijai pietiekami daudz laika, lai efektīvi izpētītu šo jautājumu izmeklēšanas gaitā. Turklāt Komisija uzskatīja, ka pušu tiesības uz aizstāvību ir pilnībā ievērotas. Patiešām, paziņojuma par procedūras sākšanu, kas pārveidots ar paziņojumu par grozījumiem, 5.5.1. iedaļā ir sniegta informācija visiem attiecīgajiem uzņēmējiem par viņu procesuālajām tiesībām un pienākumiem un aprakstīts process, kuru Komisija plāno ievērot, lai apkopotu informāciju, kas nepieciešama tās konstatējumiem un nonāktu pie secinājumiem jautājumā par iespējamiem izejvielu tirgus kropļojumiem. Ieinteresētajām pusēm bija iespēja izteikt piezīmes par sūdzības iesniedzēja pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem attiecībā uz iespējamiem izejvielu tirgus kropļojumiem un jebkuriem citiem aspektiem saistībā ar iespējamo izejvielu tirgus kropļojumu izmeklēšanu. Tāpēc Guiliu pieprasījumi tika noraidīti. Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minēto, nav skaidrs, kā sūdzība varētu būt kavējusi izmeklēšanu. Guiliu to nepaskaidroja. Komisija uzskatīja, ka pieprasījums saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu iekļaut pārbaudi par iespējamiem izejvielu kropļojumiem bija savlaicīgs un neliedza Komisijai veikt pienācīgu pārbaudi šajā jautājumā.

(20)

Duracell apgalvoja, ka Komisija nevar ieviest jaunu juridisko pamatu saistībā ar jau notiekošu izmeklēšanu un grozīt šādas izmeklēšanas metodoloģisko tvērumu, jo pamatregulā nav nekā tāda, kas tai dotu tiesības izskatīt papildu pierādījumus, kuru nav bijis procedūras sākšanas laikā. Puse pēc analoģijas atsaucās uz Tiesas nolēmumu lietā T-126/21, Azot v Commission (8), kurā Tiesa uzskatīja, ka nosacījums par Savienības ražotāju vai to vārdā iesniegtā pārskatīšanas pieprasījumā ietverto pierādījumu pietiekamību pamatregulas 11. panta 2. punkta otrās daļas nozīmē ir izpildīts, ja šādi pierādījumi tiek iesniegti noteiktajā termiņā. Turklāt Duracell apgalvoja, ka Komisija savā praksē noraida līdzīgus pieprasījumus un pēc analoģijas jāpiemēro tāda pati argumentācija (9).

(21)

Komisija sāka izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu, lai, pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, iekļautu tajā pārbaudi par iespējamiem kropļojumiem izejvielu tirgū saskaņā ar juridiskajām normām, kas piemērojamas pieprasījumam, ko iesnieguši Savienības ražotāji vai kas iesniegts to vārdā. Sūdzības iesniedzējs saskaņā ar 5. pantu sniedza pietiekamus pierādījumus par kropļojumiem izejvielu tirgū, kā noteikts pamatregulas 7. panta 2.a punktā, un tāpēc Komisija grozīja sākotnējo paziņojumu par procedūras sākšanu, lai atbilstoši pamatregulas prasībām izmeklēšana attiektos arī uz šiem kropļojumiem izejvielu tirgū. Tāpēc, uzsākot izmeklēšanu, Komisija nepārkāpa nevienu no noteiktajām juridiskajām normām. Turklāt attiecībā uz Duracell minēto Tiesas nolēmumu lietā T-126/21 Komisija norādīja, ka šis nolēmums nav galīgs, jo ir pārsūdzības procesā. Jebkurā gadījumā nolēmums attiecas uz termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un tās uzsākšanai nepieciešamo informāciju. Nolēmumā nav aptverts pamatregulas 7. panta 2.a punkts, kurš attiecas uz izmeklēšanas elementu, nevis tā raison d 'être. Turklāt, pat ievērojot lietas T-126/21 argumentāciju, 5. pantā – atšķirībā no 11. panta 2. punkta – nav nekādu īpašu ierobežojumu attiecībā uz to, kad Savienības ražotāji var pieprasīt izmeklēšanas sākšanu. Tādējādi Duracell izvirzītā analoģija ir nevietā. Tāpēc Duracell apgalvojumi tika noraidīti.

(22)

Piezīmes nav iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 8. līdz 15. apsvērums.

(23)

Kā paredzēts pagaidu regulas 16. apsvērumā, Komisija izskatīja pieprasījumu par viena Ķīnas ražotāja eksportētāja atsevišķas pārbaudes veikšanu. Pieprasījumā par atsevišķas pārbaudes veikšanu bija lielas nepilnības. No tā izriet, ka pieprasījuma iesniedzējs “nav sniedzis nepieciešamo informāciju šajā regulā [pamatregulā] noteiktajos termiņos” minētās regulas 17. panta 3. punkta nozīmē. Jebkurā gadījumā sniegtā informācija atklāja, ka būtu jāizmeklē vēl vairāki citi uzņēmumi un “eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka atsevišķas pārbaudes būtu pārmērīgi apgrūtinošas un neļautu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu” (10). Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(24)

Piezīmes nav iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 17.–21. apsvērums.

(25)

Piezīmes nav iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 22. apsvērums.

(26)

Piezīmes nav iesniegtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 23.–36. apsvērumā.

(27)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC, ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un Savienības ražotāji, kas sadarbojās, izteica piezīmes par pagaidu konstatējumiem attiecībā uz dempingu.

(28)

Piezīmes nav iesniegtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 37.–43. apsvērums.

(29)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Daxin, Xiangtan, CCCMC un GMIA iesniedza vairākas piezīmes par nozīmīgu kropļojumu esamību.

(30)

Pirmkārt, Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Ziņojums vairs nav aktuāls, jo īpaši ņemot vērā būtiskās ekonomikas norises gan ES, gan Ķīnā kopš tā publicēšanas, tostarp subsīdiju piešķiršanu ES rūpniecības nozarēm nolūkā veicināt to atbilstību jauniem ES rūpniecības politikas mērķiem vai iejaukšanos uzņēmumu ieguldījumos un lēmumu pieņemšanā. Turklāt Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Komisija aizstāj izmeklēšanu ar ziņojumiem un ka, paļaujoties uz Ziņojumu, Komisija, turpina polemizēt, virzoties pa apli un prasot eksportētājus atspēkot Ziņojumā izteiktos apgalvojumus. Šai saistībā Daxin, CCCMC un GMIA atgādināja, ka pierādīšanas pienākums ir iestādei, kura veic izmeklēšanu.

(31)

Arguments par to, ka ziņojums esot novecojis, tika noraidīts. Komisija atzīmēja, ka Ziņojums ir visaptverošs dokuments, kas balstīts uz plašiem objektīviem pierādījumiem, tostarp tiesību aktiem, noteikumiem un citiem oficiāliem politikas dokumentiem, ko publicējušas Ķīnas iestādes, trešo pušu ziņojumiem no starptautiskām organizācijām, akadēmiskiem pētījumiem un zinātnieku rakstiem, kā arī citiem uzticamiem neatkarīgiem avotiem. Lai gan Ziņojums tika publiskots 2017. gada decembrī, Ziņojumā konstatētais lielā mērā joprojām ir spēkā, un tas jebkurā gadījumā ticis papildināts ar turpmākiem pierādījumiem, kas savākti šajā izmeklēšanā, kā izklāstīts pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā. Turklāt ikvienai ieinteresētajai pusei bija plašas iespējas atspēkot, papildināt vai komentēt Ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus, un neviena puse nav iesniegusi argumentus vai pierādījumus, kas atspēkotu ziņojumā iekļautos avotus un informāciju. Attiecībā uz argumentiem par ES rūpniecības politiku un subsīdijām Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto kropļojošo faktoru iespējamā ietekme tiek analizēta attiecībā uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Izmaksu struktūrai un cenu veidošanas mehānismiem citos tirgos, piemēram, ES, nav nekādas nozīmes saistībā ar normālās vērtības noteikšanu. Tāpēc arī šis arguments tika noraidīts.

(32)

Attiecībā uz argumentu, ka faktiski veiktu izmeklēšanu aizstāj ziņojuma par valsti izdošana, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu Komisija var sākt izmeklēšanu, ja tā uzskata, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami. Tomēr nozīmīgu kropļojumu faktiskās esamības un ietekmes noteikšana un no tās izrietoša pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek izmeklēšanas rezultātā veiktās pagaidu un/vai galīgās informācijas izpaušanas laikā. Šajā izmeklēšanā Ziņojums, tostarp tajā ietvertie pierādījumi, ir daļa no lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, kas pamato pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Komisija atgādināja, ka pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā ir ietverts Komisijas pilnīgs novērtējums par nozīmīgu kropļojumu esamību. Komisija ir izmantojusi būtiskus papildu pierādījumus, kas ir specifiski konkrētajai izmeklēšanai, un pušu apgalvojumus, kas nav iekļauti Ziņojumā. Lai piemērotu pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteikto metodiku, ir jākonstatē, ka attiecīgajā lietā nozīmīgiem kropļojumiem ir būtiska nozīme, un šajā izmeklēšanā tas ir konstatēts (11). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(33)

Otrkārt, Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi Ķīnas sociālistiskās tirgus ekonomikas doktrīnas būtību, neveicot arī visaptverošu analīzi par Ķīnas ekonomikas struktūru, kā arī par attiecībām starp brīvo tirgu un Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) vadību. Daxin, CCCMC un GMIA pamatoja savu argumentu, apgalvojot, ka ĶKP Centrālās komitejas un Valsts padomes 2020. gada maija atzinumā par sociālistiskās tirgus ekonomikas sistēmas uzlabošanas paātrināšanu jaunajā laikmetā cita starpā tika atkārtoti uzsvērts, ka sociālistiskās tirgus ekonomikas reformai būtu augsti jāciena tirgus ekonomikas vispārējā kārtība, līdz minimumam jāsamazina valdības īstenota tieša tirgus resursu sadale, kā arī tieša iejaukšanās mikroekonomiskajās darbībās, pilnībā jāizmanto tirgus noteicošā loma resursu sadalē un jāpalielina valdības loma efektīvā tirgus nepilnību novēršanā.

(34)

Šis arguments bija jānoraida. Sociālistiskās tirgus ekonomikas jēdziens caurvij visu ĶTR likumdošanas un ekonomikas struktūru un faktiski piešķir ĶKP vadošo lomu visos būtiskajos ekonomikas jautājumos, tostarp finanšu sistēmas un kapitāla resursu kontrolē, nosakot ekonomikas nozares pēc to stratēģiskās nozīmes, kontrolējot personāla jautājumus, tostarp visa veida iecelšanu būtiski svarīgos amatos, koordinējot ekonomikas politiku ar oficiāla partijas struktūrvienību/komiteju tīkla starpniecību visās valsts iestādēs un ekonomikā utt. Citāti no izraudzītiem politikas dokumentiem, kas ņemti ārpus konteksta, nevar mainīt secinājumu, ka partija/valsts pilnībā dominē valsts ekonomikā, kā tas ir redzams ne tikai no pierādījumiem, kuri parādīti pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā, bet arī no pašiem politikas dokumentiem, kuri attiecas uz tirgus spēku ievērošanu, vienlaikus pakļaujot tos ĶKP stratēģiskajiem mērķiem (12).

(35)

Treškārt, Daxin, CCCMC un GMIA apstrīdēja Komisijas konstatējumu, ka Ķīnas ekonomika ir pakļauta vispārējai administratīvai kontrolei, izmantojot rūpniecības plānošanas sistēmu. Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka plāni ir tikai pamatnostādnes un tiem nav saistošas ietekmes uz Ķīnas uzņēmumiem. Šajā kontekstā Daxin, CCCMC un GMIA piebilda, ka ES un dalībvalstīs arī ir attīstības iniciatīvas, kas līdzinās Ķīnas piecgažu plāniem, piemēram, jaunas ES iekšējās rūpniecības alianses un milzīgas valsts subsīdiju programmas.

(36)

Atbildot uz argumentu par Ķīnas plānošanas dokumentu būtību, Komisija norādīja, ka Ķīnas ekonomiku patiešām aptver sarežģīts piecgažu plānu tīkls, kas stimulē valsts iestāžu lēmumus visos līmeņos. Pretēji ražotāju eksportētāju izvirzītajam argumentam Komisija uzskata, ka piecgažu plāni ir saistoši. Tas izriet no Ziņojuma 4.3. iedaļā minētajiem tiesību aktiem, kas jāpiemēro, kā arī no pašiem plānošanas dokumentiem. Piemēram, Valsts 14. piecgades plānā ir īpaša sadaļa par plānošanas īstenošanas mehānisma uzlabošanu, kurā norādīts: “Attiecībā uz saistošajiem rādītājiem lielajiem inženiertehniskajiem projektiem un uzdevumiem valsts pakalpojumu, vides aizsardzības, drošības un citās jomās, kas noteiktas šajā plānā, ir jāprecizē atbildīgās personas un ar grafiku saistītās prasības, jāpiešķir valsts resursi, jāvada un jākontrolē sociālie resursi un jānodrošina izpilde saskaņā ar grafiku. Attiecībā uz paredzamajiem rādītājiem un uzdevumiem šajā plānā izklāstītajās rūpniecības attīstības un strukturālo pielāgojumu jomās galvenokārt jāpaļaujas uz tirgus dalībnieku lomu to sasniegšanā. Visu līmeņu valdībām ir jārada labvēlīga politiskā vide, institucionālā vide un tiesiskā vide” (13).

(37)

Attiecībā uz Daxin, CCCMC un GMIA atsaukšanos uz līdzīgām atbalsta shēmām, kas varētu pastāvēt ES un dalībvalstīs, Komisija atzīmēja – arī atbilstoši pagaidu regulas 3.2.1. iedaļas 47. un 121. apsvērumā minētajam –, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto kropļojošo elementu iespējamā ietekme tiek analizēta attiecībā uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī, un izmaksu struktūra un cenu veidošanas mehānismi citos tirgos nav būtiski šīs procedūras kontekstā (14). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Ceturtkārt, Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka ne visi EMD ražotāji ir valsts uzņēmumi (VU) un pat tad, ja daži no tiem ir valstij piederoši uzņēmumi vai uzņēmumi, kuros valsts ir veikusi ieguldījumus, tas nepierāda valdības iejaukšanos šo uzņēmumu darbībā. Turklāt ražotāji eksportētāji, atsaucoties uz Ķīnas darījumdarbības tiesību 11. pantu, piebilda, ka saikne starp ĶTR un attiecīgajiem uzņēmumiem ne vienmēr norāda uz valdības kontroli pār uzņēmuma darbību.

(39)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu viens no elementiem, kura ietekme ir jāņem vērā, novērtējot nozīmīgu kropļojumu esamību, ir tas, ka attiecīgo tirgu lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādījumus. Tajā pašā laikā, pat ja attiecīgajā nozarē nav VU pārsvara, atrašanās valsts īpašumā ir tikai viens no nozīmīgo kropļojumu rādītājiem. Valdības iejaukšanās var izpausties arī citos veidos – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā uzskaitītajiem rādītājiem –, kas aprakstīti pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā. Lai gan Ķīnas darījumdarbības tiesību 11. panta nozīme šajā kontekstā nav pilnībā skaidra, Komisija norādīja, ka pat minēto darījumdarbības tiesību 1. pantā ir minēts mērķis aizsargāt sociālo un ekonomisko kārtību un veicināt sociālistiskās tirgus ekonomikas attīstību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(40)

Piektkārt, Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Komisija ir sniegusi nepietiekamus pierādījumus, lai pamatotu jebkādus konstatējumus par korporatīvo, īpašuma un bankrota tiesību aktu neatbilstošu īstenošanu Ķīnā. Konkrētāk, ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Ķīna ir regulāri pārraudzījusi bankrota tiesību īstenošanu, arī bankrota lietu izskatīšanu un grozījumu ierosināšanu, raugoties, lai tiesību akti tiktu pienācīgi piemēroti un izpildīti. Turklāt Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka nav nosaukti gadījumi, kas pierādītu nelīdztiesīgu piekļuvi kapitālam un ieguldījumiem. Tāpat Daxin, CCCMC un GMIA apstrīdēja Komisijas secinājumu par būtiskiem kropļojumiem attiecībā uz algām. Šajā sakarā šīs puses arī apgalvoja, ka Komisija nav veikusi nozarei specifisku analīzi, kas pierādītu, ka EMD nozares darba ņēmēji tiktu nostādīti neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņemtu kropļotas algas.

(41)

Šiem apgalvojumiem nevar piekrist. Attiecībā uz bankrota tiesību aktu īstenošanu Komisija norādīja, ka pat tad, ja Ķīna varētu būt veikusi konkrētas reformas maksātnespējas procedūrās, pieejamā informācija liecina par pastāvīgu valsts iejaukšanos un citām problēmām, kas norāda uz bankrota tiesību aktu neatbilstīgu piemērošanu. Salīdzinoši mazais maksātnespējas lietu skaits pats par sevi liecina, ka tirgus spēkiem netiek ļauts likvidēt dzīvotnespējīgos ekonomikas dalībniekus, un pašreizējo valsts iejaukšanos īpaši labi ilustrē dažādas Tautas augstākās tiesas veiktas interpretācijas darbības, kurās ekonomiskā nepārtrauktība un sociālā stabilitāte tiek uzsvērta kā prioritāte, kas zemāka līmeņa tiesām būtu jāņem vērā bankrota procedūras kontekstā.

(42)

Attiecībā uz kropļojumiem algās Komisija atgādināja, ka – atbilstoši pagaidu regulas 3.2.1. daļas 105. apsvērumā konstatētajam – algas ĶTR kropļo citstarp mobilitātes ierobežojumi, ko rada mājsaimniecību reģistrācijas sistēma (hukou), kā arī neatkarīgu arodbiedrību un darba koplīguma slēgšanas sarunu trūkums. Lietā nav elementu, kas ļautu pārliecinoši konstatēt, ka šie kropļojumi nav ietekmējuši EMD ražotāju, piemēram, Daxin, kā arī CCCMC vai GMIA pārstāvēto ražotāju iekšzemes algu izmaksas, un Daxin, kā arī CCCMC un GMIA pārstāvētie ražotāji nav snieguši pierādījumus, kas liecinātu, ka pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā minētie kropļojumi neietekmē to darbaspēka izmaksas.

(43)

Līdzīgi novērojumi attiecas arī uz Ķīnas finanšu sistēmu. Kā konstatēts pagaidu regulas 3.2.1 iedaļas 108. apsvērumā, Ķīnas bankas, piešķirot piekļuvi finansējumam, vadās pēc valsts politikas, tostarp vērtējot aizņēmēju risku. Tā kā ne Daxin, ne CCCMC un GMIA nav snieguši papildu informāciju, kas pierādītu, ka pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā aprakstītie kropļojumi neietekmē EMD ražotāju piekļuvi kapitālam, šo argumentu nācās noraidīt.

(44)

Sestkārt, Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Komisijas izmeklēšanas metodikai un argumentācijai jāatbilst normām, kas noteiktas PTO kristalizētajos principos un praksē. Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijai jāuzņemas lielāks pierādīšanas pienākums, nosakot kropļojošu tirgu, konkrēti, attiecībā uz paskaidrojumiem par to, kā valdības vara vai pilnvaras izpaužas faktiskos un pierādāmos ražošanas izmaksu kropļojumos.

(45)

Daxin, CCCMC un GMIA izvirzītie argumenti tika noraidīti. Komisija uzskata, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā metodika pilnībā atbilst Eiropas Savienības saistībām PTO un ražotāji eksportētāji nav pamatojuši, kurus principus un praksi, Komisija varētu nebūt ievērojusi. Jebkurā gadījumā pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā ir sīki izskaidrots, kā dažādi kropļojumu veidi – vai tie būtu transversāli un tādējādi ietekmētu visu Ķīnas ekonomiku, vai arī tie būtu raksturīgi tieši EMD nozarei – ietekmē tirgus darbību un tādējādi arī izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksas.

(46)

Tāpēc Komisija Daxin, CCCMC un GMIA argumentus noraidīja.

(47)

Xiangtan, pirmkārt, apgalvoja, ka Komisija joprojām nav sniegusi papildu skaidrojumu par konkrēto juridisko pamatu savai argumentācijai attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta atbilstību PTO nolīgumiem – tostarp Protokolam par Ķīnas pievienošanos PTO Antidempinga nolīgumam (ADA) –, kā arī Strīdu izšķiršanas padomes (DSB) nolēmumiem, jo īpaši DS473. Xiangtan uzskatīja, ka Komisijas atkārtotā norāde par to, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts pilnībā atbilst ES saistībām atbilstoši PTO tiesību aktiem, nav darījusi šo jautājumu skaidrāku. Turklāt, atsaucoties uz lietu DS473, Xiangtan norādīja, ka Komisijai nav tiesību noraidīt tā izmaksas vai cenas, pamatojoties uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, jo šādu kropļojumu esamība jebkurā gadījumā nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka ražotāja dokumenti pienācīgi neatspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu saistīto izejvielu un pārdošanas izmaksas. Visbeidzot, Xiangtan apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami pamatojusi pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu šajā izmeklēšanā.

(48)

Komisija tam nepiekrita. Attiecībā uz Xiangtan argumentiem par pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamo nesaderību ar PTO tiesību aktiem, jo īpaši ADA 2.2. iedaļas un 2.2.1.1 iedaļas noteikumiem, kā arī konstatējumiem lietā DS473 Komisija atkārtoja pirmajā piezīmē pausto viedokli, ka pamatregulas 2. panta 6.a. punkts pilnībā atbilst ES saistībām saskaņā ar PTO tiesību aktiem, jo īpaši ADA noteikumiem. Turklāt attiecībā uz DS473 Komisija atgādināja, ka šis gadījums nav saistīts ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan ar konkrētu pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikumu. Savukārt Xiangtan arguments par Komisijas pierādīšanas pienākumu ir nepamatots. Komisija atgādināja, ka PTO tiesību akti, kā tos interpretē Apelācijas institūcija lietā DS473, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Komisija atzīmēja, ka tādu nozīmīgu kropļojumu esamība, kuru dēļ jāpiemēro pamatregulas 2. panta 6.a punkts, ir konstatēta visas valsts mērogā un, ja tā ir konstatēta, izmaksas un cenas eksportētājvalstī vairs nav piemērotas normālās vērtības aprēķināšanai. Šajos apstākļos pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, tostarp attiecīgā reprezentatīvā valstī ar eksportētājai valstij līdzīgu attīstības līmeni. Turklāt minētais pamatregulas noteikums ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir pilnībā pierādīts, ka tās neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Šajā izmeklēšanā Komisija pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā pierādīja, ka EMD nozarē ir kropļojumi, savukārt Xiangtan gadījumā nav konstatēts, ka iekšzemes izmaksas būtu neizkropļotas, pamatojoties uz precīziem un atbilstošiem pierādījumiem.

(49)

Otrkārt, Xiangtan apgalvoja, ka EMD nozarē Ķīnā nav būtisku kropļojumu, ņemot vērā, ka: i) kaut arī Xiangtan uzņēmumā ir 40 % liela valsts kapitāla daļa, valdības īpašuma tiesības ne vienmēr nozīmē tās iejaukšanos uzņēmuma komercdarbībā; tas pats attiecas uz faktu, ka uzņēmuma priekšsēdētājs un direktoru padomes sekretārs vienlaikus ieņem amatus ĶKP, ii) uzņēmums ir publiski kotēts biržā un tādējādi tajā jāievēro uz tirgu orientēti mūsdienīgi korporatīvās pārvaldības noteikumi un biržas kotēšanas prasības, iii) Komisija nav pierādījusi, ka Ķīnas valdības iespējamā transversālā iejaukšanās izraisa ievērojamus ražošanas faktoru kropļojumus un līdz ar to ietekmē Xiangtan darbības izmaksas un cenu.

(50)

Šiem apgalvojumiem nevar piekrist. Pirmkārt, attiecībā uz valdības iejaukšanos Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu tas, ka attiecīgo tirgu lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādījumus, ir viens no elementiem, kura ietekme ir jāņem vērā, novērtējot nozīmīgu kropļojumu esamību. Tajā pašā laikā, pat ja attiecīgajā nozarē nav VU pārsvara, atrašanās valsts īpašumā ir tikai viens no nozīmīgo kropļojumu rādītājiem. Valdības iejaukšanās var izpausties arī citos veidos – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā uzskaitītajiem rādītājiem –, kas aprakstīti pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā. Jo īpaši saskaņā ar 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu viens elements, kas ir būtisks, lai novērtētu nozīmīgu kropļojumu esamību valstī, ir valsts klātbūtne uzņēmumos, kas ļauj valstij iejaukties cenu vai izmaksu noteikšanā. Partijas biedru iesaiste Xiangtan vadības struktūrās ir nepārprotams rādītājs, ka uzņēmums nav neatkarīgs no valsts un tas visdrīzāk rīkojas saskaņā ar ĶKP politiku, nevis tirgus spēkiem neatkarīgi no tā, vai valsts tieši nosaka pārdoto preču cenas vai arī saiknes starp uzņēmumu un ĶKP var ietekmēt uzņēmuma izmaksas un cenas netiešākā veidā, piemēram, izmantojot iestāžu labvēlīgāku attieksmi un to atbalstu.

(51)

Otrkārt, Xiangtan argumentiem par nozīmīgo kropļojumu neesamību, neskatoties uz valdības iejaukšanos, nevar piekrist. Xiangtan nav sniedzis nekādu informāciju, kas liktu apšaubīt Komisijas novērojumus (sk. pagaidu regulas 87. līdz 100. apsvērumu) par to, ka EMD tiek uzskatīta par atbalstāmu nozari un tāpēc uz to attiecas kropļojošs valdības atbalsts. Tas pats attiecas uz kropļojumiem saistībā ar izejvielām, kas nepieciešamas izmeklējamā ražojuma ražošanai (sk. jo īpaši pagaidu regulas 83., 85. un 106. apsvērumu). Treškārt, attiecībā uz Xiangtan apgalvojumu, ka tas ir privāts uzņēmums ar modernu korporatīvo pārvaldību, Komisija pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā ir aprakstījusi ievērojamo valdības iejaukšanos ĶTR, kuras rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale saskaņā ar tirgus principiem. Šie kropļojumi ietekmē tirgus dalībniekus neatkarīgi no īpašumtiesību struktūras vai vadības uzbūves.

(52)

Ņemot vērā minēto, Xiangtan argumenti tika noraidīti.

(53)

Pagaidu regulā Komisija izvēlējās Kolumbiju par reprezentatīvo valsti un izmantoja uzņēmuma Quimpac de Colombia finanšu datus, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Sīkāka informācija par atlasei izmantoto metodiku tika izklāstīta pirmajā un otrajā paziņojumā, kurus pusēm darīja pieejamus atklātajos lietas materiālos 2023. gada 12. jūnijā un 2023. gada 4. jūlijā (“pirmais paziņojums” un “otrais paziņojums”).

(54)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Xiangtan atkārtoti apgalvoja, ka Kolumbija nav piemērota reprezentatīva valsts, pamatojoties uz tiem pašiem argumentiem, kas jau izklāstīti pagaidu regulas 144. un 145. apsvērumā.

(55)

Komisija jau ir atbildējusi uz piezīmēm pagaidu regulas 147. un 148. apsvērumā. Turklāt Xiangtan nav sniedzis jaunu informāciju. nedz arī rosinājis alternatīvu reprezentatīvu valsti. Tāpēc apgalvojumi tika noraidīta.

(56)

Daxin, CCCMC un GMIA vēlreiz apgalvoja, ka enerģijas cenu Kolumbijā ietekmē vairāki faktori un pat starp dažādām valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnā ir ievērojamas atšķirības. CCCMC, GMIA un Daxin apgalvoja, ka alternatīvā gadījumā Komisijai būtu jāizmanto pašu Ķīnas eksportētāju dati. Apgalvojums jau tika izskatīts un noraidīts pagaidu regulas 151. un 152. apsvērumā.

(57)

Xiangtan apgalvoja, ka Komisijai atsauces cenu piemērošanas vietā būtu jāizmanto gan pašu iegūtās, gan importētās mangāna rūdas faktiskās izmaksas. Xiangtan pamatoja šo apgalvojumu ar zemāku mangāna saturu iekšzemē iegūtajās rūdās, kas varētu nozīmēt, ka kropļojumi nav attiecināmi uz rūdām, ko iegūst uz vietas. Attiecībā uz importētajām rūdām Xiangtan apgalvoja, ka, tā kā dati par mangāna koncentrāciju, pārbaudes ziņojumi un ziņas par izcelsmi ir pieejamas, atsauces cenu nedrīkstēja piemērot.

(58)

Komisija noraidīja abus apgalvojumus. Xiangtan nepaskaidroja, kāpēc kropļojumus nevajadzētu attiecināt arī uz zemākas koncentrācijas iekšzemē iegūtajām mangāna rūdām, ko EMD ražošanas procesā izmanto kopā ar augstākas koncentrācijas importētajām rūdām.

(59)

Iemesls, kāpēc Komisija piemēroja atsauces cenas importētajām rūdām, bija tas, ka neviens no ražotājiem nesniedza precīzus un pienācīgus pierādījumus kropļojumu neesamībai. Tas galvenokārt bija tāpēc, ka visi rūdas pirkumi tika veikti caur Ķīnas starpnieku, neatkarīgi no tā, vai rūda atradās Ķīnā vai citur.

(60)

Xiangtan atkārtoti apgalvoja, ka Komisijas izmantotā metodika mangāna rūdas atsauces cenu aprēķināšanai nav piemērota, un ierosināja vēlreiz izmantot vienu no divām alternatīvām metodikām, kas sniegtas tās komentāros par otro FOP piezīmi. Komisija jau ir iztirzājusi šo apgalvojumu pagaidu regulas 170. un 171. apsvērumā. Xiangtan nav sniedzis nedz jaunus faktus, argumentus, nedz arī pamatotu alternatīvu metodiku, kā ticami noteikt cenu starpību, kas izriet no atšķirībām mangāna rūdas koncentrācijā.

(61)

Turklāt Daxin, CCCMC un GMIA vēlreiz izvirzīja argumentu, ka Komisijas pieņemtā atsauces vērtība attiecas uz rūdu ar ievērojami augstāku mangāna koncentrāciju salīdzinājumā ar vietēji iegūto mangāna rūdu un Komisijai būtu jākoriģē atsauces vērtība, lai atspoguļotu Ķīnas eksportētāju izmaksas.

(62)

Komisija rūpīgi analizēja visus ieinteresēto pušu nodrošinātos avotus, tostarp datus no Ķīnas platformām Asian Metal un ferroalloynet.com. Šī analīze atklāja, ka nevar noteikt stabilu atšķirību cenās, pamatojoties uz mangāna saturu. Gluži pretēji, dati no fastmarkets.com parādīja, ka cenu atšķirības starp divām rūdas koncentrācijām 37 % un 44 % ir nestabilas, jo dažos mēnešos cena par tonnas vienību augstākas koncentrācijas rūdai bija pat zemāka nekā zemākas koncentrācijas rūdai. Tas pats attiecās uz Asian Metal datiem, kas parādīja, ka metriskās tonnas vienības cena rūdai ar 13 % koncentrāciju dažos mēnešos bija augstāka nekā rūdai ar 37 % koncentrāciju. Konstatētais skaidri parādīja, ka nav stabilas korelācijas starp mangāna saturu un cenām. Līdz ar to pagaidu atsauces cena mangāna rūdai tika apstiprināta, un apgalvojums tika noraidīts.

(63)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xiangtan atkārtoti pauda divus savus apgalvojumus par mangāna rūdu. Pirmkārt, uzņēmums apgalvoja, ka atsauces cenas vietā bija jāizmanto pašu iegūtās mangāna rūdas faktiskās izmaksas. Otrkārt, tas atkārtoja, ka Komisija ir nepareizi aprēķinājusi mangāna rūdas atsauces cenas.

(64)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija jau pagaidu regulā paskaidroja iemeslus, kāpēc tā aizstāja Ķīnas izcelsmes mangāna rūdas faktiskās izmaksas ar atsauces izmaksām. Jaunu faktu trūkuma dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(65)

Otrajā apgalvojumā par mangāna rūdas atsauces vērtību Xiangtan apgalvoja, ka ir konsekventa un sistemātiska starpība starp metriskās tonnas vienības cenu rūdai ar augstāku un rūdai ar zemāku rūdas koncentrācijas līmeni, nesniedzot nekādu informāciju vai pierādījumus par to, kāda šī it kā konsekventā cenu starpība būtu, nedz arī par to, kā šī cenu starpība būtu piemērojama citām (zemākas) koncentrācijas mangāna rūdām, ko izmanto Ķīnas ražotāji. Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(66)

Xiangtan arī norādīja, ka Komisijas izklāsts par to, ka dažos gadījumos augstākas koncentrācijas rūdai cena par tonnas vienību ir zemāka nekā zemākas koncentrācijas rūdai, neatbilst faktiem. Komisija nepiekrita šim apgalvojumam, jo, piemēram, gandrīz visā 2020. gada maija periodā cena ASV dolāros par metriskās tonnas vienību MB-MNO-0003 37 % CIF Tiaņdzjiņa bija augstāka nekā par MB-MNO-0001 44 % CIF Tiaņdzjiņa (15). Kā jau paskaidrots 62. apsvērumā, nav konsekventas cenu starpības starp mangāna rūdas cenu un tās mangāna koncentrāciju Jebkurā gadījumā, pat ja konsekventa starpība tiktu konstatēta, starpību starp 37 % un 44 % koncentrāciju nevarētu piemērot Ķīnas iekšzemes rūdām, kurām koncentrācija ir ievērojami zemāka un nav pieejama atsauces cena. Tāpēc Komisija apstiprināja pieeju mangāna atsauces vērtību aprēķināšanai un noraidīja šo apgalvojumu. Xiangtan konstatēja pārrakstīšanās kļūdu formulā, kas izmantota, lai aprēķinātu cenu vienai no izmantotajām mangāna rūdām. Mangāna koncentrācija rūdā, kurai piemēroja atsauces cenu, bija norādīta kļūdaini. Komisija tam piekrita un kļūdu laboja.

(67)

Xiangtan apgalvoja, ka Komisijas izmantotais korekcijas koeficients attiecībā uz mangāna valences 2+ saturu tiek piemērots nepareizi. Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecīgi laboja korekciju.

(68)

Xiangtan apstrīdēja korekciju, kuru Komisija piemēroja viena veida mangāna pulverim. Komisija tam piekrita un attiecīgi laboja korekcijas lielumu.

(69)

Tosoh apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja izmantot Malaiziju, nevis Turciju kā importa cenu avotu pieciem ražošanas faktoriem, kas nav mangāna rūda, jo ogļu produktu importa cenas Turcijā izmeklēšanas periodā bija nesamērīgi zemas no Krievijas importētā būtiskā apjoma dēļ. Komisija pagaidu regulas 143. apsvērumā jau izskatīja šo apgalvojumu un izvēlējās Brazīliju, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas bitumenoglēm un antracīta oglēm.

(70)

Autlan pieprasīja izmantot Malaizijas importa cenu datus, lai aprēķinātu neizkropļotās atsauces cenas pieciem ražošanas faktoriem. Komisija norādīja, ka tikai vienam no pieciem ražošanas faktoriem – brūnoglēm – vidējie importa kopapjomi tur bija lielāki nekā Turcijā vai Brazīlijā, tāpēc Malaizijas izvēle nav pamatota. Pieprasījums tika noraidīta.

(71)

Xiangtan apstrīdēja metodi, kas tika izmantota, lai noteiktu cenas diviem ogļu veidiem. Tas mudināja Komisiju izmantot Kolumbijas eksporta statistiku bitumenoglēm. Izvēršot savu argumentāciju, Xiangtan sprieda, ka zemā importa iemesls Kolumbijā varētu būt bagātīgais piedāvājums valstī. Tas arī lūdza Komisiju izmantot Turcijas importa statistiku, neizslēdzot no tā importu no Krievijas, pamatojoties uz to, ka Komisija nav pietiekami pierādījusi kropļojumus Krievijā, kuri varētu radīt neparasti zemās cenas, un arī minēja dažu ražojumu piemērus, kas no dažādām valstīm tiek importēti par zemākām cenām nekā no Krievijas.

(72)

Komisija paskaidroja pieeju, kas izmantota pagaidu regulas 142. un 143. apsvērumā. Nosakot kritērijus, Komisija nepaļaujas uz eksporta cenām, jo tās pats par sevi saprotams ir mazāk ticamas nekā importa statistika. Tas ir vispārpieņemts viedoklis, kas pamatojas uz dažādiem iemesliem, piemēram, muitas iestādēm parasti ir vairāk resursu un metožu importa datu novērtēšanai un kontrolei, salīdzinot ar eksporta datiem. Nepieciešamā importa dokumentācija parasti ir rūpīgāk izstrādāta, un preces importēšanas laikā tiek pakļautas muitas pārbaudēm un verifikācijai. Arī eksporta dati parasti tiek ziņoti FOB līmenī (pretstatā CIF līmenim importam), ko Komisija izmanto kā reprezentatīvu līmeni izmantošanai atsaucēm. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(73)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xiangtan atkārtoja pagaidu posmā izteikto apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāizmanto Kolumbijas eksporta statistika bitumenogļu atsauces cenas noteikšanai. Jauni argumenti netika sniegti. Komisija jau iepriekšējā apsvērumā ir paskaidrojusi, kāpēc tā uzskata, ka uz importa cenām var paļauties vairāk nekā uz eksporta cenām, un tāpēc noraidīja šo apgalvojumu.

(74)

Attiecībā uz kropļojumiem Krievijā Komisija atzīmēja, ka pierādījumi, kas dokumentē, ka Krievijas ogļu ražotāji pēc Savienības pret importu vērstajām sankcijām, kas stājās spēkā 2022. gada augustā, piemēro lielas atlaides, ir viegli atrodami atklātajos lietas materiālos, un Xiangtan to neapstrīdēja. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu un apstiprināja ogļu cenu noteikšanas metodi.

(75)

Guiliu pieprasīja Komisijai mainīt HS kodu vienam no šī uzņēmuma ražošanas faktoriem – aizstāt HS kodu 2701 12 (bitumenogles) ar HS kodu 2702 10 (lignīts) – un attiecīgi mainīt atsauces vērtību. Guiliu apgalvoja, ka saskaņā ar Harmonizētās sistēmas nomenklatūru HS kodam 2701 12, kas attiecas uz bitumenoglēm, ir jābūt ar siltumspēju, kas ir vienāda ar vai lielāka par 5 833 kcal/kg, savukārt izmantotās ogles ir zemākas par šo robežvērtību. Savu pieprasījuma pamatošanai Guiliu iesniedza testēšanas rezultātus ogļu partijām, kuru siltumspēja bija zemāka par iepriekš norādīto robežvērtību. Klasifikāciju saskaņā ar HS kodu 2701 12 sniedza Guiliu atbildēs uz anketas jautājumiem, un pārbaudes procesā tā netika apšaubīta. Komisija uzskatīja, ka pieprasījums nav pieņemams, jo tas tika iesniegts tikai pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, un Komisija nevar pārbaudīt jaunos pierādījumus, kas iesniegti par siltumspēju oglēm, kuras varētu būt izmantojis Guiliu.

(76)

Pirmajā un otrajā piezīmē un pagaidu regulā viens no ražošanas faktoriem – dzelzs pirīts – bija norādīts ar HS kodu 2601 11. Pēc papildu izmeklēšanas Komisija pārliecinājās, ka dzelzs pirīts, ko izmanto ražotāji eksportētāji, ir neapdedzināts dzelzs pirīts un tas jāklasificē ar citu kodu – HS kodu 2502 00. Komisija guva ražotāju eksportētāju apstiprinājumu par izmantotās izejvielas veidu – gan apdedzinātu, gan neapdedzinātu dzelzs pirītu – un par izmantojamo klasifikācijas kodu. Komisija attiecīgi grozīja atsauces vērtību, lai konstatētu, kāda ir dzelzs pirīta cena bez kropļojumiem. Tā kā nevienā no valstīm, ko šajā gadījumā izmantoja citu faktoru vajadzībām (Kolumbija, Turcija un Brazīlija), nebija reprezentatīvs pirīta importa apjoms (kopējais imports šajās valstīs svārstās no 0 līdz 3 % no izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju pirīta patēriņa), Komisija meklēja alternatīvu valsti to valstu sarakstā, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs Ķīnai, un secināja, ka Taizeme ir piemērota alternatīva neapdedzināta pirīta importa cenām, jo importa apjomi tur ir ievērojami lielāki (tie veido 23 % no izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju kopējā pirīta patēriņa).

(77)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xiangtan apgalvoja, ka atsauces vērtības noteikšanai Komisijai būtu jāizmanto neapdedzināta pirīta Turcijas eksporta cena, jo Turcija ir lielākā šīs izejvielas eksportētājvalsts. Komisija noraidīja apgalvojumus šīs regulas 72. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ.

(78)

Daxin apgalvoja, ka tvaika atsauces vērtības noteikšana, pamatojoties uz citiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, būtu novirze no iepriekšējās prakses un Komisijai tā vietā būtu jāizmanto ūdens atsauces vērtība. Komisija uzskatīja, ka nebūtu pareizi izmantot ūdens atsauces vērtību, jo tvaika ražošanai ir vajadzīgi citi faktori, kuriem ir ievērojami lielāka ietekme uz galīgo cenu, piemēram, enerģijas un darbaspēka izmaksas. Tvaika cenas noteikšanai Komisija ir aprēķinājusi citu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas paši ražo tvaiku, izmantoto izejvielu vidējo patēriņu un piemērojusi atsauces vērtību katra resursa vidējam patēriņam. Daxin nav sniedzis alternatīvu tvaika cenas aprēķināšanas metodiku, tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(79)

Daxin arī apgalvoja, ka Komisijas lēmums izmantot citu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju smalcināšanas/malšanas izmaksas, lai koriģētu mangāna rūdas atsauces vērtību, nav pamatots, jo šīs izmaksas ir nepamatoti augstas. Daxin nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu, kā arī nav piedāvājis alternatīvu risinājumu. Tādēļ šis pieprasījums tika noraidīts.

(80)

Xiangtan apstrīdēja Komisijas lēmumu mainīt datu avotu elektroenerģijas atsauces vērtības noteikšanai, aizstājot ENEL S.A., kā sākotnēji tika ierosināts pirmajā un otrajā piezīmē, ar EMCALI, enerģijas piegādātāju Kali reģionā, kur atrodas uzņēmums Quimpac. Pirmkārt, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, tā kā Quimpac nav EMD ražotājs, tā atrašanās vietai nav nozīmes. Otrkārt, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka EMCALI tarifi neietver tarifu, kuru var piemērot rūpnieciskai izmantošanai. Komisija noraidīja abus argumentus. Quimpac tika izvēlēts kā atsauces uzņēmums, jo tajā izmanto tādu pašu elektrolīzes procesu kā EMD ražotājā, darot to piemērotu EMD ražotāja izmaksu struktūru izpratnei energoapgādes ziņā. Enerģijas tarifu ziņā EMCALI cenrādī publicētās cenas, kas pieejamas visām ieinteresētajām pusēm, var piemērot gan komerciāliem, gan rūpnieciskiem lietotājiem. Par labu šai pieejai liecina arī ļoti augstu sprieguma līmeņu izmantošana (3. kategorija), kas nav raksturīga tipiskai darbībai dzīvojamā sektorā vai komercdarbībā kopumā un liecina par ievērojamu elektroenerģijas patēriņu rūpniecībā. Komisijas lēmumu piemērot augstākā pieejamā sprieguma līmeņa kategoriju pamato tas, ka šādi var panākt precīzu atbilstību rūpnieciskam ražotājam, kurš savos ražošanas procesos patērē lielu elektroenerģijas daudzumu.

(81)

Xiangtan apstrīdēja Quimpac de Colombia TVA un peļņas izmantošanu normālās vērtības aprēķināšanai, pamatojoties uz trim iemesliem. Pirmkārt, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Quimpac finanšu rezultāts nav labs tuvinājums EMD ražošanai. Otrkārt, tas apgalvoja, ka peļņas līmenis ir augstāks nekā tas, ko parasti varētu sasniegt EMD ražotājs, un ierosināja izmantot Savienības ražotāju vai arī Tosoh Japan peļņu. Treškārt, tas apgalvoja, ka par uzņēmumu nav pieejami detalizēti finanšu dati un tāpēc tādus posteņus kā pārvadājumu izmaksas, iesaiņošanas izmaksas, citas izmaksas vai pētniecības un izstrādes izmaksas nevar pārbaudīt, līdz ar to nav iespējams nodrošināt, ka, veicot cenu salīdzināšanu, nenotiek dubulta uzskaite.

(82)

Komisija noraida sniegtos argumentus šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Xiangtan nav pierādījis, kāpēc Quimpac ražojumi (hlora-nātrija produkti) nevarētu ļaut uzskatīt šo uzņēmumu par labu tuvinājumu EMD ražotājiem. Xiangtan neapstrīd to, ka Quimpac izmanto salīdzināmus pamatlīdzekļus (elektrolīzes iekārtu) un tam ir augsts elektroenerģijas patēriņš. Otrkārt, Quimpac izvēles pamatojums kopā ar procesa aprakstu tika rūpīgi izklāstīts pagaidu regulā (3.2.2.4. iedaļa). Tāpēc Komisija nevar izmantot Savienības ražošanas nozares un Japānas uzņēmuma finanšu rezultātus ne normālās vērtības aprēķināšanai, ne salīdzināšanai ar izvēlēto uzņēmumu finanšu rezultātiem. Treškārt, neskatoties uz to, ka no Quimpac pieejamie dati ir ierobežoti, Komisija uzskata, ka, neesot detalizētākiem finanšu pārskatiem, šie dati pietiekami precīzi atspoguļo uzņēmuma TVA izmaksas un peļņu. Visbeidzot, Xiangtan nav nodrošinājis alternatīvu. Šie apgalvojumi tādējādi tiek noraidīti.

(83)

Xiangtan, Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka dempinga starpība jāaprēķina, izmantojot eksporta pārdošanas cenu un normālo vērtību bez PVN. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka, pamatojoties uz Ķīnas PVN eksporta atmaksas politiku, ražotāji eksportētāji, kas eksportē EMD, nav tiesīgi saņemt PVN atmaksu. Tas nozīmē, ka EMD ražotājiem eksportējot rodas papildu izmaksas. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu normālā vērtība tika koriģēta, lai atspoguļotu kopējās izmaksas, kas rodas pieņemtās PVN shēmas izmantošanas rezultātā.

(84)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Daxin atkārtoja pagaidu posmā izteikto apgalvojumu, ka nav nepieciešams koriģēt normālo vērtību, lai ņemtu vērā PVN, jo Daxin pārdošanas darījumi, eksportējot uz Savienību, tiek veikti ar iekšzemes tirgotāju starpniecību un tādēļ tam eksportējot nerodas papildu izmaksas. Komisija norādīja, ka, 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta piemērošanai nav būtiski, vai Daxin eksports uz Savienību notiek nepastarpināti vai ar Ķīnā esoša tirgotāja starpniecību. Normālās vērtības korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu joprojām ir pamatota, jo PVN atmaksu par EMD eksportu nepiemēro. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. Xiangtan nepiekrita Komisijas izmantotajai metodikai ekstrapolēt palīgmateriālu un ražošanas pieskaitāmās izmaksas kā attiecīgi izejvielu izmaksu un tiešo izmaksu procentos izteiktu daļu. Tāda pati piezīme tika sniegta attiecībā uz transporta izmaksu ekstrapolāciju procentos no izejvielu izmaksām. Xiangtan apgalvoja, ka tās ir atsevišķas izmaksu pozīcijas, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izejvielu vērtību, un ka Komisijai būtu vai nu jānosaka pienācīgas atsauces vērtības atsevišķi no citiem resursiem, vai jāpiemēro ražotāju eksportētāju faktiskās izmaksas.

(85)

Komisija norādīja, ka pēc tam, kad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu tika konstatēts būtisks kropļojums, izmantot faktiskās izmaksas nebūtu atbilstoši, ja vien netiktu konstatēts, ka tās nav kropļotas, pamatojoties uz precīziem un pienācīgiem pierādījumiem. Šai gadījumā tā nebija, jo šādi pierādījumi netika iesniegti. Tā kā Komisija faktiskās izmaksas uzskatīja par kropļotām, bija jāatrod piemērotas atsauces vērtības. Ja izmaksām nevar atrast atbilstošas atsauces vērtības, Komisija tās nosaka kā attiecīgās izmaksu grupas procentos izteiktu daļu (neatkarīgi no tā, vai tās ir izejvielu izmaksas vai ražošanas izmaksas). Kad neizkropļotās izejmateriālu izmaksas vai ražošanas izmaksas ir noteiktas, Komisija piemēro šo atsauces vērtību, lai aplēstu attiecīgās neizkropļotās izmaksas, tādējādi saglabājot ražotāja eksportētāja izmaksu struktūru. Xiangtan nespēja nodrošināt saprātīgāku alternatīvu šai metodei.

(86)

Xiangtan iebilda pret to, ka Komisija dempinga starpības aprēķināšanai izmanto COM PCN (ražošanas izmaksas katram ražojuma veidam) tabulu, kas balstīta uz gada vidējo rādītāju, nevis sākotnēji iesniegto COM PCN tabulu, kas balstīta uz ikmēneša izmaksu uzskaites ierakstiem, nepaskaidrojot sava lēmuma iemeslu. Xiangtan uzskatīja, ka tas neatbilst pamatregulas 2. panta 5. punktam, saskaņā ar kuru izmaksas parasti būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmeklējamās puses dokumentāciju. Tā kā Komisija izmeklēšanā izmanto gada vidējo normālo vērtību, tā uzskatīja par lietderīgu izmantot gada izmaksas, kuras ļauj tieši pārbaudīt uzņēmuma ik gadu revidētos finanšu pārskatus, uzlabojot izmantoto datu ticamību un pārredzamību. Turklāt gada vidējā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz Xiangtan uzskaiti, un tāpēc 2. panta 5. punkts netika pārkāpts. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(87)

Autlan pieprasīja, lai Komisija galīgajā lēmumā apstiprinātu atbilstošus pasākumus attiecībā uz EMD ražotāju, kura īpašnieks ir South Manganese Group, tā pati grupa, kurai piederēja Daxin, lai novērstu iespējamo uzņēmumu novirzīšanu. Komisija atzīmēja, ka šīs regulas rezolutīvajā daļā ir uzskaitīti tikai tie ražotāji, kuri ir eksportējuši izmeklēšanas periodā, ja tie ir pieteikušies izmeklēšanas laikā. Attiecīgais uzņēmums izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību, tāpēc to nevar uzskaitīt regulā. Līdz ar to pieprasījums tika noraidīts.

(88)

Xiangtan nepiekrita Komisijas izmantotajai metodei, kas paredz jūras pārvadājumu izmaksu koriģēšanu CIF līmeņa vērtības aprēķināšanai. Komisija izmantoja piecu mēnešu likmes tajos mēnešos, kad Xiangtan faktiski samaksāja kravas pārvadāšanas izmaksas par CIF un DAP pārdošanas kontraktiem, un citu izlasē iekļauto eksportētāju kotējumus atlikušajos septiņos mēnešos. Pēc tam Komisija aplēsa gada vidējo likmi, lai aprēķinātu pārdošanas vērtību CIF līmenī, kad jūras pārvadājumi netika veikti. Xiangtan apgalvoja, ka nav atbilstīgi izmantot gada vidējās jūras pārvadājumu likmes, jo tajās nav ņemtas vērā ievērojamās svārstības jūras pārvadājumos 2022. gadā, kuras būtiski ietekmēja CIF vērtību dažādos mēnešos. Komisija piekrita apgalvojumam un, aprēķinot CIF līmeņa vērtību, piemēroja ikmēneša jūras pārvadājumu likmes.

(89)

Xiangtan arī apgalvoja, ka Komisija aprēķina jūras pārvadājuma apdrošināšanu kā rēķinā norādītās vērtības procentos izteiktu daļu, lai gan tā būtu jāaprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma faktiski apmaksātajām apdrošināšanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecīgi laboja aprēķinu.

(90)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xiangtan atzīmēja, ka Komisija, piekrītot aprēķināt jūras pārvadājuma apdrošināšanas prēmiju, pamatojoties uz uzņēmuma faktiski samaksātajām apdrošināšanas izmaksām, aprēķinā ir izmantojusi nepareizu formulu, jo tajā nav iekļauts tipiskais 1.1 uzcenojums, ko apdrošināšanas sabiedrības izmanto jūras pārvadājumu apdrošināšanas maksas noteikšanai. Komisija secināja, ka šīs nebūtiskās korekcijas veikšana neietekmētu nedz kaitējumu, nedz arī dempinga starpību. Rezultātā šis pieprasījums tika noraidīts.

(91)

Pēc pagaidu pasākumu publiskošanas Daxin iesniedza papildu informāciju par nesaistīta tirgotāja, kas pārdod EMD savam pircējam Savienībā, eksporta cenām un pieprasīja Komisijai izmantot šos eksporta datus CIF līmeņa cenu aprēķināšanai līdz Savienības robežai.

(92)

Autlan reaģēja uz anketu, ko iesniedza ar Daxin nesaistītais tirgotājs, norādot, ka tā tika saņemta vairākus mēnešus pēc paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3. iedaļā daļā noteiktā termiņa.

(93)

Daxin to atspēkoja, norādot, ka saskaņā ar paziņojumu par procedūras sākšanu ieinteresētās puses var iesniegt jaunu informāciju par faktiem, pirms beidzas termiņš, kas paredzēts piezīmēm par izpaustajiem pagaidu konstatējumiem, un tāpēc uzskatīja šos jaunos pierādījumus par pieņemamiem.

(94)

Komisija norādīja, ka nesaistītais tirgotājs izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc Komisija izmeklēšanas termiņā tā datus pārbaudīt nevarēja. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(95)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Daxin atkārtoja savu pagaidu posmā izteikto apgalvojumu, ka, aprēķinot kaitējuma starpību, Komisijai būtu jāizmanto nesaistītā tirgotāja eksporta cena, nesniedzot nekādus papildu argumentus. Apgalvojums tika noraidīts šī dokumenta 94. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ.

(96)

Autlan apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji veic mērķtiecīgu dempingu, un pieprasīja, lai Komisija risinātu šo jautājumu. Komisija analizēja situāciju un secināja, ka lietā nav pierādījumu par mērķtiecīgu dempingu. Cenu izmaiņas izmeklēšanas periodā atbilda tirgus tendencēm un izmaiņām izejvielu cenās un cenās. Konkrētu ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoma analīze dažādos reģionos arī neliecināja par būtiskām cenu atšķirībām un tāpēc nenorādīja uz mērķtiecīgu dempinga praksi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(97)

Pēc tam, kad ieinteresētās puses bija iesniegušas iepriekš aprakstītos apgalvojumus, Komisija pārskatīja dempinga starpības.

(98)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksām, apdrošināšanas un pārvadājuma (CIF līmeņa) cenām ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(99)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšanu netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 204.–206. apsvērumā.

(100)

Tā kā piezīmes par patēriņu Savienībā netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 207.–209. apsvērumā.

(101)

Tā kā piezīmes par importu no attiecīgās valsts netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 210.–214. apsvērumā.

(102)

Tā kā piezīmes par importa no attiecīgās valsts cenu, cenu samazinājumu un cenu apspiešanu netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 215.–221. apsvērumā.

(103)

Piezīmes nav iesniegtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 222.–225. apsvērumā.

(104)

Tā kā piezīmes par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un tās izmantojumu netika saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 226.–228. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(105)

Tā kā piezīmes par pārdošanas apjomu un tirgus daļu netika saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 229.–231. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(106)

Tā kā piezīmes par izaugsmi netika saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 232. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(107)

Tā kā piezīmes par nodarbinātību un ražīgums netika saņemtas, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 233.–235. apsvērumā.

(108)

Tā kā piezīmes par dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga netika saņemtas, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 236.–237. apsvērumā.

(109)

Tā kā piezīmes par cenām un faktoriem, kuri tās ietekmē, netika saņemtas, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 238.–241. apsvērumā.

(110)

Tā kā piezīmes par darbaspēka izmaksām netika saņemtas, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 242.–243. apsvērumā.

(111)

Tā kā piezīmes par krājumiem netika saņemtas, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 244.–245. apsvērumā.

(112)

Tā kā piezīmes par rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu netika saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 246.–251. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(113)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas izlasē iekļautie Ķīnas eksportētāji, kā arī CCCMC un GMIA apstrīdēja secinājumu par Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, par ko liecina cenu apspiešana, kuru izraisīja ievērojamais importētās produkcijas apjoms no Ķīnas par zemām cenām, jo īpaši attiecīgā perioda otrajā pusē (no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam), šādu iemeslu dēļ:

(114)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par [7–8,5] miljoniem kg. Šie zaudētie pārdošanas apjomi kopā ar apspiestajām cenām nāca par sliktu kapitālietilpīgajai EMD nozarei ar tās augstajām pastāvīgajām izmaksām. Starpībai starp vidējo importa cenu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares cenu, kaut arī 2019. gadā tā bija augstāka, bija daudz mazāka ietekme uz rentabilitāti, jo Savienības ražošanas nozare 2019. gadā pārdeva par [7–8,5] miljoniem kg vairāk EMD nekā izmeklēšanas periodā.

(115)

Kā norādīts pagaidu regulā, samazinoties pārdošanas apjomiem par apspiestām cenām, pasliktinājās visi Savienības ražošanas nozares finansiālās darbības rādītāji. Neliels peļņas līmenis, kas izmeklēšanas periodā tika panākts Savienības ražošanas nozarē, bija saistīts ar negatīvu naudas plūsmu, tāpēc tas nebija ilgtspējīgs.

(116)

Kā turpmāk atzīts pagaidu konstatējumos, ražošanas izmaksu pieaugumu izraisīja straujš enerģijas un dažu izejvielu cenu kāpums attiecīgā perioda otrajā pusē. Tomēr Savienības ražotāju nespēja paaugstināt savas pārdošanas cenas apvienojumā ar ievērojamiem pārdošanas apjomu zaudējumiem bija rezultāts cenu apspiešanai, kuru radīja maksimumu sasniegušais imports no Ķīnas. Turklāt cenu spiediens uz Savienības ražošanas nozares izmaksām bija visvairāk izteikts attiecīgā perioda otrajā daļā (18).

(117)

Visbeidzot, Covid-19 ierobežojumi neietekmēja Savienības ražošanas nozares ražošanas līmeni, tā kā 2020. un 2021. gadā Savienības ražošanas apjoms pieauga un ražotnes netika slēgtas uz laiku. Tāpēc šie ierobežojumi nevarēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares finanšu rezultātus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(118)

Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka nav faktu, kas apstiprinātu pagaidu regulas 220. apsvērumu, kurā norādīts – “neraugoties uz to, ka cenu samazinājums netika konstatēts katram darījumam atsevišķi diviem no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kopējā Ķīnas importa Savienības tirgū vidējā cena attiecīgajā periodā bija aptuveni par [5 %–9 %] zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena”. Šīs puses uzsvēra, ka trīs izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā veidoja gandrīz 99 % no kopējā Ķīnas EMD eksporta apjoma uz Savienību, ieskaitot visus eksportētājus, kas sadarbojās, un citus ražotājus eksportētājus. Tāpēc gandrīz 99 % no kopējā no Ķīnas eksportētā EMD apjoma nesamazināja vai tikai mazliet samazināja Savienības ražotāju cenas izmeklēšanas periodā.

(119)

Komisija uzsver pagaidu regulas 202. apsvērumā pausto secinājumu, kurā norādīts, ka ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports veidoja aptuveni 65 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tāpēc jānorāda, ka cenu samazinājuma nekonstatēšana katram darījumam atsevišķi diviem no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecās uz mazāk nekā pusi no kopējā importa no Ķīnas. Kā norādīts pagaidu regulas 215. apsvērumā, importa cenas tika aplēstas, pamatojoties uz Eurostat datiem, importa no Ķīnas kopējo vērtību dalot ar šā importa kopējo apjomu. Tādējādi kopējā importa no Ķīnas vidējā cena Savienības tirgū visā attiecīgajā periodā bija aptuveni par [5–9 %] zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena. Tāpēc pušu apgalvojumi tika noraidīti.

(120)

Daxin, CCCMC un GMIA arī apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi cenu atšķirības starp dažādām EMD kategorijām, proti, ka kaitējuma pagaidu analīzes pamatā bija piesauktā Savienības cenu apspiešana, ko izraisījis imports par zemākām cenām no Ķīnas, galvenokārt, saistībā ar zemāku EMD kategoriju eksportu no Ķīnas, ko parasti pārdod par zemākām cenām.

(121)

Kā teikts pagaidu regulas 221. apsvērumā, cenu apspiešana tika noteikta, pamatojoties uz vidējo importa cenu importam no Ķīnas kopumā, tādējādi tika ņemtas vērā visas EMD kvalitātes kategorijas. Tāpēc pušu apgalvojums tika noraidīts.

(122)

Tā kā piezīmes par ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām, netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 257.–263. apsvērumā.

(123)

Tā kā piezīmes par importu no trešām valstīm netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 264.–266. apsvērumā.

(124)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozare eksporta rādītājiem netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 267.–269. apsvērumā.

(125)

Pēc tam, kad bija izpausta pagaidu informācija, Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas zudumus izraisīja citi faktori, proti, Savienības ražošanas nozares nespēja Savienības lietotājus apgādāt ar augstas kvalitātes EMD (19) pietiekamos apjomos, jo īpaši attiecīgā perioda otrajā pusē, un tāpēc lietotājiem nācās importēt no Ķīnas. Minētās puses apgalvoja, ka viens no diviem Savienības ražotājiem (Autlan) neražo augstas kvalitātes EMD un neizrāda nodomu tos ražot nākotnē. Tāpēc sertifikācijas trūkums varētu būt iemesls, kāpēc Savienības ražošanas nozare vai nu zaudēja augstas kvalitātes EMD pārdošanas apjomus, vai arī/un ar jaudu saistītu iemeslu dēļ nevarēja pilnībā izmantot jauno un pieaugošo pieprasījumu pēc augstas kvalitātes EMD savā labā.

(126)

Abi lietotāji, kas sadarbojās (Duracell un Varta), pievienojās iepriekš minētajam apgalvojumam, piebilstot, ka Savienības ražošanas nozare nespēja apmierināt Savienības pieprasījumu pēc EMD, savukārt imports no citām trešām valstīm bija ārkārtīgi ierobežots un nebija tehniski pamatota alternatīva. Pakārtotajiem lietotājiem nebija citas iespējas kā paļauties uz importu no Ķīnas.

(127)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Savienības lietotājiem (bateriju ražotājiem) sauso elementu bateriju ražošanai bija vajadzīgi atšķirīgas kvalitātes EMD (20) saskaņā ar katram lietotājam specifiskajiem parametriem. Kā noteikts pagaidu regulas 316. apsvērumā, visām EMD kvalitātes kategorijām ir viens un tas pats ražošanas process, savukārt, kā konstatēts pagaidu regulas 25. apsvērumā, gan oglekļa-cinka, gan sārmu EMD ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem (sauso elementu bateriju ražošanai). Tas pats attiecas uz sārmu EMD neatkarīgi no to deklarētās kvalitātes. Turklāt izmeklēšanas periodā neviens no izlasē iekļautajiem Ķīnas vai Savienības ražotājiem nav ziņojis vai sniedzis pierādījumus par jebkādām atšķirībām starp ražošanas faktoru patēriņa rādītājiem it kā atšķirīgajām EMD kvalitātes kategorijām. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt universālu robežšķirtni starp “augstas” un “standarta” kvalitātes sārmu EMD, bet šī atšķirība drīzāk ir specifiska katram lietotājam. Tāpēc savā analīzē Komisija atsaucas uz “standarta” un “augstas kvalitātes” EMD tajos gadījumos, kad kāds no lietotājiem, kas sadarbojās, uzskata, ka tā iepirktie EMD ir augstas kvalitātes vai tādi nav.

(128)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Savienības ražošanas nozare lietotājiem nodrošināja visus trīs atšķirīgos EMD kvalitātes veidus attiecīgajā periodā. Abi lietotāji, kas sadarbojās, ražošanā izmantoja tikai sārmu EMD – gan standarta, gan arī augstas kvalitātes. EMD daļa, ko lietotāji, kas sadarbojās, iepirka no Savienības ražošanas nozares (kopumā), bija aptuveni [55–65] % no kopējā EMD apjoma, ko tie iepirka izmeklēšanas periodā, tostarp augstas kvalitātes EMD veidoja aptuveni [25–35] % no to kopējā iepirktā apjoma izmeklēšanas periods laikā. Autlan attiecīgajā periodā nodrošināja divus no trim lielākajiem Savienības lietotājiem ar standarta kvalitātes EMD (21), un tam bija pastāvīga sertifikācija piegādēm trešajam lietotājam. Otrs Savienības ražotājs (Tosoh) tajā pašā periodā visiem trim lielākajiem Savienības lietotājiem (ieskaitot tos divus, kas sadarbojās) piegādāja standarta kvalitātes EMD un diviem no tiem – augstas kvalitātes EMD. Tosoh bija pastāvīga sertifikācija augstas kvalitātes EMD piegādei trešajam lietotājam.

(129)

Savienības ražošanas nozare no 2019. gada palielināja savus augstas kvalitātes kategorijas EMD apjomus par [0,8–1,8] miljoniem kg, bet no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam zaudēja savus augstas kvalitātes kategorijas EMD apjomus par [11–16%] par labu importam no Ķīnas, kas apstiprina, ka nedz ar sertifikāciju, nedz jaudu saistītie iemesli netraucēja Savienības ražošanas nozarei piegādāt augstas kvalitātes EMD. Jāatzīmē arī, ka Savienības ražošanas nozare samazināja ieguldījumus uz pusi, kā rezultātā attiecīgajā periodā bija 45 %, liels kritums, tāpēc nekādi potenciāli ieguldījumi kvalitātes paaugstināšanā vai jaudas palielināšanā nebija iespējami. Nosakot galīgos antidempinga pasākumus no Ķīnas importētajiem EMD, Savienības ražošanas nozare varētu veikt ieguldījumus augstas kvalitātes EMD, ko pašlaik kavē imports par dempinga cenām, tirgus daļas zaudēšana un zema rentabilitāte. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(130)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC un GMIA nepiekrita Komisijai, atkārtojot, ka iespējamo kaitējumu nav vis izraisījis EMD imports no Ķīnas, bet gan Savienības ražošanas nozares nespēja piegādāt vai pietiekamā daudzumā piegādāt augstās kvalitātes sārmu kategorijas EMD, un apgalvoja, ka Komisijas novērtējums ir nepilnīgs, kā izklāstīts turpmāk.

(131)

CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Komisija pietiekami nenošķir, kuri EMD ražotāji spēj ražot augstas kvalitātes EMD, ko tie savā iesniegumā dēvē par EMD “ar augstu noplūdes veiktspēju”, un paziņoja, ka kvalitātes kategoriju nosaka lietotāji, nevis ražotāji. Šajā sakarā Komisija atkārtoja savu 127. apsvērumā sniegto paskaidrojumu, kurā norādīts, ka nošķiršanas pamatā ir tieši lietotāju, nevis ražotāju definētā EMD kvalitāte. Proti, Komisija uzskatīja par “augstas kvalitātes” EMD tikai tādu sārmu EMD, ko kāds no lietotājiem bija raksturojis kā EMD ar “augstu noplūdi”. Vienkāršības labad visi pārējie sārmu EMD tika uzskatīti un dēvēti par “standarta” kvalitātes EMD.

(132)

CCCMC un GMIA arī pieprasīja identificēt to, kādas ir augstas un standarta kvalitātes EMD ķīmiskās, tehniskās, fizikālās un apstrādājamības īpašības, kā arī identificēt, kurām īpašībām ir izšķiroša nozīme bateriju ražošanā, atzīmējot, ka šīs īpašības nav vienas un tās pašas un tirgū nepārprotami tiek izdalītas sārmu baterijas, kas marķētas kā premium (ilgstošas darbības). Komisija paskaidroja, ka atbilstoši 127. apsvērumā norādītajam oglekļa-cinka un dažādas kvalitātes sārmu EMD ir “kopīgas” fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem (sauso elementu bateriju ražošanai). Tas nenozīmē, ka katra fizikālā, ķīmiskā un tehniskā raksturojuma parametri ir identiski, bet, kā norādīts tajā pašā apsvērumā, katram lietotājam tie ir specifiski. Tāpēc šo parametru specifika ir konfidenciāla un īpatnēja katram uzņēmum. Šā iemesla dēļ šo informāciju nevar izpaust. Komisija arī norādīja, ka dažu tirgū pieejamo sārmu bateriju marķējums “premium” (ilgstošas darbības) nenozīmē, ka to ražošanā ir izmantoti tikai augstās kvalitātes EMD, savukārt puses nesniedza pierādījumus par pretējo.

(133)

CCCMC un GMIA kritizēja Komisiju par to, ka tā neatzīst, ka Autlan konsekventi nenodrošina atbilstību lietotāju prasītajai sertifikācijai augstās kvalitātes EMD piegādēm. Komisija atsaucās uz 127. apsvērumu, kurā norādīts, ka Autlan attiecīgajā periodā nodrošināja divus no trim lielākajiem Savienības lietotājiem ar standarta kvalitātes EMD (22) un tam bija pastāvīga sertifikācija piegādēm trešajam lietotājam. Tas patiešām atbilst atzinumam, ka Autlan attiecīgajā periodā nepiegādāja augstas kvalitātes EMD, tomēr, kā norādīts turpmākajā 128. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare (kopumā) attiecīgajā periodā lietotājiem nodrošināja visus trīs atšķirīgos EMD kvalitātes veidus.

(134)

Visbeidzot, CCCMC un GMIA piebilda, ka tām nav izpausta pienācīga informāciju, kas ļautu pārbaudīt datus par Savienības ražošanas nozares augstas kvalitātes sārmu kategorijas EMD. Komisija norādīja, ka dati par katru saražotā un pārdotā ražojuma veidu ir konfidenciāli un specifiski katram uzņēmumam, jo tajos ietverti Savienības ražotāju (vai Ķīnas ražotāju eksportētāju) individuālie apjomi un vērtības. Tāpēc šos datus nevar izpaust. Tāpēc pušu prasījumi tika noraidīti.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un ņemot vērā to, ka citas piezīmes nav saņemtas, Komisija secināja, ka nevienam no pārējiem faktoriem, kas izvērtēti pagaidu posmā, kā arī galīgajā posmā, nevarēja būt būtiskas ietekmes uz situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts kaitējums. Tādējādi neviens no faktoriem, kas analizēti atsevišķi vai kopumā, nevājināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu tādā mērā, lai šāda cēloņsakarība vairs nebūtu patiesa un būtiska, un tas apstiprina pagaidu regulas 277.–279. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(136)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(137)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu piemērots, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam tā pārbaudīja, vai dempinga starpība tiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem tika konstatēti kropļojumi attiecībā uz galvenajām izejvielām, būtu lielāka par to mērķa cenu samazinājuma starpību.

(138)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai un tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā, tā analizēja importa apjomu dinamiku, lai noteiktu, vai minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, un tādējādi samazinājuma starpības noteikšanā ņemtu vērā šāda pieauguma radīto papildu kaitējumu.

(139)

Pamatojoties uz datiem no Surveillance 3datubāzes (23), importa apjomi no Ķīnas četru nedēļu ilgajā iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija par 45 % zemāki nekā vidējie importa apjomi izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz četru nedēļu datiem. Uz to balstoties, Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā imports, uz kuru attiecas izmeklēšana, nav būtiski pieaudzis.

(140)

Līdz ar to Komisija šajā saistībā nekoriģēja mērķa cenu samazinājuma starpību.

(141)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Savienības ražotāji apstrīdēja pamatpeļņas līmeni [6–8] %, kas tika izmantots, lai aprēķinātu cenu, kas nerada kaitējumu (24), apgalvojot, ka:

(142)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka pagaidu regulā jau tika noraidītas Savienības ražošanas nozares atkārtoti izteiktās prasības izmantot ķīmiskajai rūpniecībai piemērojamo 15 % peļņas līmeni, kā arī peļņas līmeņus, kas tika sasniegti 1997–2001. gadā (pirms antidempinga maksājumu noteikšanas EMD importam no Dienvidāfrikas (25)), un nekādi jauni pierādījumi tam pretim nerunā. Otrkārt, Savienības ražotāji nav pierādījuši, ka Tosoh Japan sasniedzamais peļņas līmenis Japānas tirgū Savienības ražošanas nozarei būtu sasniedzams Savienības tirgū. Treškārt, Komisija uzskatīja, ka Tosoh atklātie apstākļi 2020. gadā bija lēmumi par uzņēmuma darbību un neliek apšaubīt attiecīgajā gadā sasniegto peļņas līmeni.

(143)

Komisija apstiprināja, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu tā noteica pamatpeļņu, ņemot vērā tādus faktorus kā rentabilitātes līmenis, pirms pieaudzis imports no attiecīgās, rentabilitātes līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību un izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmenis, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozares 2019. gadā gūtā peļņa bija vairāk piemērota nekā 2020. gadā gūtā peļņa, kas tika noteikta pagaidu posmā. Faktiski 2019. gadā importa no Ķīnas cena bija augstāka nekā 2020. gadā, un tā apjomi joprojām bija ievērojami zemāki nekā IP, un Savienības ražošanas nozare veica daudz lielākus ieguldījumus nekā turpmākajos gados, kad gan ieguldījumu līmenis, gan Savienības ražošanas nozares rentabilitātes līmenis sāka samazināties. Tāpēc Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozares 2019. gadā gūtā peļņa atspoguļo rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos, un tādējādi izmantoja šo pamatpeļņas līmeni [7–9%], lai aprēķinātu cenu, kas nerada kaitējumu, turpretim pušu izteiktie apgalvojumi tika noraidīti.

(144)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas abi Savienības ražotāji apstrīdēja Komisijas secinājumus par pamatpeļņu, kas tika izmantota mērķa cenu samazinājuma starpības aprēķināšanai, apgalvojot, ka EMD ražošanas nozarei tā nav pietiekama. Autlan un Tosoh apgalvoja, ka Komisijai bija pietiekami pierādījumi, lai secinātu, ka Tosoh laikā no 2018. līdz 2020. gadam ietekmēja ārkārtas apstākļi un tā peļņu nebūtu vajadzējis izmantot pamatpeļņas aprēķināšanai (26). Autlan arī apgalvoja, ka Komisija nebūtu varējusi konstatēt pamata peļņu [7–9] % apmērā Savienības ražošanas nozarē, ja tā būtu pienācīgi ņēmusi vērā rentabilitātes līmeni, kas nepieciešams, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību un izstrādi, šajā sakarā norādot uz uzņēmuma paša finanšu rādītājiem. Tosoh arī piebilda, ka Komisijai drīzāk vajadzēja izmantot rentabilitāti 1997–2001. gadā, jo tas bija pēdējais periods bez dempinga prakses ietekmes, ņemot vērā, ka laikā no 2002. līdz 2019. gadam Savienības EMD ražošanas nozares rentabilitāti samazināja EMD imports par dempinga cenām no Dienvidāfrikas, kuru pēc tam nomainīja imports par dempinga cenām no Ķīnas. Visbeidzot, Autlan nepiekrita Komisijas konstatētajam, ka Savienības ražotāji nav pierādījuši, ka Tosoh Japan sasniedzamais peļņas līmenis Japānas tirgū Savienības ražošanas nozarei būtu sasniedzams Savienības tirgū.

(145)

Pirmkārt, Komisija atgādināja, ka pamata peļņas līmeni nosaka Savienības ražošanas nozares līmenī kopumā, t. i., ņemot vērā visu Savienības ražotāju peļņas līmeņus, ja vien attiecībā uz konkrētu ražotāju nevar pierādīt ārkārtas apstākļus, kas ietekmē tā peļņas normu. Komisija pārbaudīja Tosoh iesniegtos pierādījumus un secināja, ka Tosoh izpaustie apstākļi, kas ietekmēja uzņēmuma darbību laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam, bija lēmumi par uzņēmuma darbību, un ik gadu sasniegtais peļņas līmenis bija šo lēmumu rezultāts. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu uzsāka darbu, lai noteiktu pamatpeļņas līmeni Savienības ražošanas nozarei kopumā. Tā kā pamata peļņa tika noteikta Savienības ražošanas nozarei kopumā, Autlan peļņas līmenis tika pienācīgi ņemts vērā. Turklāt, kā norādīts 154. un 155. apsvērumā, ieguldījumi, izdevumi par pētniecību un izstrādi un inovācijām, kas rodas normālos konkurences apstākļos, kā noteikts pagaidu regulas 289. apsvērumā, tika pieskaitīti pamata peļņai, rezultātā nonākot pie mērķa peļņas [8–11] %.

(146)

Kā norādīts judikatūrā, ko savās piezīmēs uzsvēris Autlan, “Komisijai ir plaša rīcības brīvība [kaitējuma starpības] aprēķina metodes izvēlē. Taču Komisijai ir pienākums īstenot šādu rīcības brīvību, ievērojot Savienības tiesību sistēmā nostiprinātās garantijas attiecībā uz administratīvajiem procesiem un nodrošināt, ka tās izvēle noved pie prognozējamiem rezultātiem” (27). Tiesa turpmāk precizē, ka “Komisijai ir arī rīcības brīvība, nosakot [mērķa peļņu].” (28) Tieši šīs rīcības brīvības ietvaros Komisija jau ir secinājusi, ka peļņas līmeņus, kas sasniegti 1997–2001. gadā, nevar uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares stāvokli pašlaik, vairāk nekā 20 gadus vēlāk, un tāpēc tie netika uzskatīti par atbilstošiem. Jaunu pierādījumu, kas liktu šo secinājumu apstrīdēt, nebija, tāpēc apgalvojumi tika noraidīti.

(147)

Līdzīgā kārtā ne Autlan, ne Tosoh nav izklāstījis jaunus argumentus, kas mainītu Komisijas secinājumu, ka Savienības ražotāji nav pierādījuši, ka Tosoh Japan sasniedzamais peļņas līmenis Japānas tirgū būtu sasniedzams arī Savienības ražošanas nozarei kopumā Savienības tirgū.

(148)

Visbeidzot, Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka 1997–2001. gada periods bija pēdējais periods bez dempinga prakses ietekmes, jo antidempinga pasākumi pret EMD importu no Dienvidāfrikas bija pastāvīgi spēkā no 2002. līdz 2019. gadam, atjaunojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Tajā pašā laikā no sūdzības iesniedzēju iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka Savienības ražošanas nozare sasniedza augstāko rentabilitātes līmeni 2019. gadā.

(149)

No otras puses, Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja izmantot 2020. gadu kā vispiemērotāko gadu pamata peļņas noteikšanai, jo vairāki finanšu rādītāji šajā gadā bija labāki, un īpaši tika atzīmēts, ka nebija importa apjoma un cenu radīta spiediena. Komisija jau ir atzinusi šos faktorus 143. apsvērumā. Tomēr tas neietekmē faktu, ka Savienības ražošanas nozare 2019. gadā sasniedza augstāku rentabilitāti nekā 2020. gadā, vēl pirms tirgus apstākļi strauji pasliktinājās. Tā kā šis bija rentabilitātes līmenis, kas reāli tika sasniegts, tas tika uzskatīts par “rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos”.

(150)

Tāpēc Komisija ir paturējusi spēkā secinājumu, ka peļņas līmenis, ko Savienības ražošanas nozare sasniedza 2019. gadā, ir vispiemērotākais līmenis, ko izmantot mērķa peļņai.

(151)

Xiangtaniebilda pret to, kā aprēķināta starpību starp investīcijām, pētniecības un izstrādes un inovāciju izmaksām, jo saskaņā ar Autlan grupas līmenī sniegtajiem apgalvojumiem (29) gada laikā tika pabeigts 93 investīciju projektu rekordliels skaits un uzņēmums efektīvi izpildīja visas finanšu saistības un apmierināja ar darbību un investīcijām saistītās vajadzības. Xiangtan arī piebilda, ka Autlan 2020. gada februārī iegādājās Cegasa Portable Energy un tā elektrolītisko mangāna dioksīdu rūpnīcu, kas kļuva par Autlan EMD, un tik lieli kapitālieguldījumi ietekmēja grupas spēju veikt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē. Tāpat Xiangtan apgalvoja, ka Tosoh finanšu pārskatos (30) ir reģistrēts ikgadējs pētniecības un izstrādes izdevumu pieaugums no 2021. gada 31. marta līdz 2023. gada 31. martam. Tāpēc Tosoh spēj veikt ieguldījumus arī iekārtu maiņā un pētniecībā un izstrādē.

(152)

Autlan atbildēja uz piezīmi, norādot, ka tajā pašā gada pārskatā norādīts, ka Autlan ir četras struktūrvienības: Autlan Manganese, Autlan EMD, Autlan Energy un Autlán Metallorum. Šādā kārtā 93 ieguldījumu projekti attiecās nevis uz EMD struktūrvienību, bet gan uz Autlán Manganese struktūrvienību, kā norādīts tajā pašā pārskatā. EMD struktūrvienība arī veidoja 3,63 % no kopējā grupas pārdošanas apgrozījuma.

(153)

Patiešām, kā norādīts pagaidu regulas 289. apsvērumā, Komisija pārbaudīja abu Savienības ražotāju ieguldījumu plānus, atteiktos un atliktos projektus, pirkšanas pasūtījumus, kas galu galā netika veikti, pierādot, ka šie ieguldījumi patiešām bija plānoti. Pārbaudītā informācija attiecās tikai uz Autlan EMD, S.L., kas atrodas Oñati (Guipuzcoa), Spānijā, un Tosoh Hellas Single Member S.A., kas atrodas Sindos, Grieķijā. Puses apgalvojums nebija pamatots ar jebkādiem būtiskiem pierādījumiem un tāpēc tika noraidīts.

(154)

Tādējādi Komisija saglabāja aprēķināto starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumiem, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kā noteikts pagaidu regulas 289. apsvērumā. Šāda starpība, kas izteikta procentos no apgrozījuma, bija [1–2] %.

(155)

Šī procentos izteiktā daļa tika pieskaitīta pamatpeļņai [7–9] % apmērā, kas minēta 143. apsvērumā, un tā rezultātā mērķa peļņu noteica [8–11] % apmērā.

(156)

Xiangtan, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka turpmākās ar vides aizsardzību saistītās izmaksas nav jāpieskaita mērķa cenas aprēķinam šādu iemeslu dēļ:

(157)

Kā norādīts piezīmē par turpmāko vides aizsardzības izmaksu aprēķinu (31), šajā lietā netika noteiktas tiešas ETS piesaistītas turpmākās izmaksas, kas būtu saistītas ar emisiju atļauju iegādi. Vienīgās ETS piesaistītās turpmākās izmaksas, ko noteica, bija saistītas ar elektroenerģijas iegādes izmaksām. Tāpēc ETS kvotas, ko tieši saņēma Savienības ražotāji, neietekmēja mērķa cenas turpmāko aprēķinu. Ķīnas ar oglekļa izmaksas nav būtiskas, jo kaitējuma starpības aprēķināšanai tika salīdzināta izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējā svērtā importa cena IP laikā ar Savienības ražošanas nozares vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Visbeidzot, nebija pierādījumu, ka CBAM attiektos uz EMD importu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(158)

Daxin, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Komisijas piezīme lietas materiālos (32) par netiešajām turpmākajām atbilstības izmaksām nesniedz būtisku skaidrojumu un pierādījumus korekcijas veikšanai (piemēram, tā neprecizē, vai Savienības ražotājiem izmeklēšanas periodā bija bezmaksas vai par maksu saņemtas emisijas kvotas un arī to, vai šī situācija mainīsies nākamajā 2024.–2028. gada periodā) un tajā nav attiecīgo faktisko aprēķinu (piemēram, ar elektroenerģiju saistītā CO2 koeficienta aprēķina). Tāpēc ieinteresētajām pusēm nebija uz ko balstīties, lai pārbaudītu lietai pievienotās piezīmes 2.2. iedaļas aprēķinus/secinājumus un pārliecinātos par to pareizību. Visa šī informācija ir jāizpauž.

(159)

Komisija atzīmēja, ka, kā paskaidrots iepriekš minētajā lietas materiālam pievienotajā piezīmē, netiešās turpmākās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas piesaistītas ETS, ir saistītas ar elektroenerģijas iegādes izmaksām, tāpēc tās nav saistītas ar bezmaksas vai apmaksātām emisijas kvotām. Netiešo turpmākās atbilstības izmaksu aprēķina metode, ieskaitot tās trīs posmus, tika izskaidrota lietas piezīmē, un rezultāts katrā posmā norādīts noteiktā diapazonā. Savienības ražotāju individuālie dati ir konfidenciāli un attiecās uz konkrētu uzņēmumu, jo tajos ir individuālā elektroenerģijas patēriņa rādītāji un izmaksas. Tāpēc šos datus nevarēja izpaust, un pušu prasība tika noraidīta.

(160)

Daxin, CCCMC un GMIA pieprasīja Komisijai pamatot Bloomberg publicēto skaitļu izmantošanu kvotu prognozes cenai EUR/tCO2, ko izmanto turpmāko vides aizsardzības izmaksu aprēķinam, un ieteica citu avotu – Statista, nepamatojot, kāpēc Bloomberg dati ir mazāk ticami.

(161)

Komisija atzīmēja, ka pušu ieteiktajā avotā vidējās oglekļa cenas prognozes pamatojās uz ziņojumu GHG Market Sentiment Survey, ko PwC gatavo Starptautiskajai Emisiju tirdzniecības asociācijai (IETA). Šajā ziņojumā ir informācija, kas iegūta no dažādiem avotiem, un PwC un IETA nebija centušās noteikt šo avotu uzticamību vai pārbaudīt sniegto informāciju, kā norādīts ziņojumā (33). Komisijas izmantotais avots bija balstīts uz Bloomberg (Bloomberg New Energy Finance)), un tajā bija vidējās prognozes no vairākām struktūrām (34), ko Bloomberg dienests pārbauda un pastāvīgi atjaunina. Šī iemesla dēļ vidējā cena no vairākiem avotiem tika uzskatīta par ticamāku nekā no pušu ieteiktā avota. Tāpēc Komisija saglabāja iepriekšējo avotu un atjaunināja aprēķinu, izmantojot jaunākos pieejamos skaitļus.

(162)

Tosoh apgalvoja, ka CO2 emisiju kvotu iegādes turpmākās izmaksas pagaidu aprēķinos nav atspoguļotas, tā kā Tosoh attiecīgajā periodā veica ieguldījumus, lai samazinātu turpmāko vajadzību pēc ETS kvotām.

(163)

Komisija apstiprināja, ka saskaņā ar individuāli izpausto informāciju, kas sniegta Tosoh, un lietai pievienoto piezīmi (35) par turpmākajiem vides aizsardzības izmaksu aprēķiniem Komisija pārbaudīja ETS izmaksas, kas radušās izmeklēšanas periodā, kā arī ETS kvotas apjomu, kas būs jāiegādājas 2024–2028. gadā un par kuru attiecīgā gadījumā būs jāziņo abiem Savienības ražotājiem. Komisija cita starpā ņēma vērā izmeklēšanas periodā saņemtās bezmaksas ETS kvotas un ETS kvotas, kas pārnestas no iepriekšējiem gadiem, kā arī ETS kvotu paredzamo nepieciešamību. Komisija aprēķināja tiešās turpmākās izmaksas, kas saistītas ar ETS (iegādājamās kvotas, reizinātas ar to cenu) Pēc prognozēto ETS kvotu cenu noteikšanas Komisija salīdzināja vidējās izmaksas 2024–2028. gada periodā ar izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā pozitīva atšķirība starp abām vērtībām netika konstatēta, netika konstatētas ari tiešas turpmākās izmaksas. Komisija arī norādīja, ka, nosakot ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā, tika ņemti vērā visi ieguldījumi, kas attiecīgajā periodā veikti, lai samazinātu vajadzību pēc ETS kvotām, un šīs ražošanas izmaksas tika izmantotas mērķa cenas noteikšanai. Tāpēc puses pieprasījums tika noraidīts.

(164)

Daxin pieprasīja korekciju starp A ražojumu veidu (sārms) un C ražojumu veidu (ogleklis-cinks) kaitējuma apmēra aprēķinos, jo A tipam bija nepieciešams vairāk elektrības, tvaika, skalošanas līdzekļa un darbaspēka. Tomēr, kā norādīts iepriekš 127. apsvērumā, ne Daxin, ne kāds cits izlasē iekļautais Ķīnas ražotājs nav ziņojis par atšķirībām ražošanas faktoru patēriņā starp šiem diviem ražojuma veidiem. Tāpēc nebija pamata veikt korekciju.

(165)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Daxin apgalvoja, ka atteikšanās no korekcijas attiecībā uz A un C ražojuma veidiem nav pamatota un Ķīnas ražotājiem nav pienākuma pierādīt, ka šie divi ražojuma veidi ir atšķirīgi. Daxin atkārtoti apgalvoja, ka kaitējuma starpība jānovērtē un jāaprēķina, pamatojoties uz viena un tā paša veida ražojumiem, un tāpēc uzskata, ka ir negodīgi izmantot A veida ražojumu C veida ražojumu salīdzināšanai, aprēķinot kaitējuma starpību.

(166)

Komisija uzskatīja, ka, tā kā neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nav sniedzis datus par abu ražojumu veidu ražošanas atšķirībām, Komisija šādu korekciju nevarēja piemērot. Šā iemesla dēļ un, neesot pierādījumu par pretējo, Komisija secināja, ka korekcija nav pamatota.

(167)

Ņemot vērā iepriekšminētās izmaiņas mērķa cenu samazinājuma aprēķinos un izmaiņas dempinga starpībās, kas paskaidrotas iepriekšminētajā 3.5. iedaļā, pagaidu regulas 297. apsvēruma tabulu atjaunina šādi:

(168)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ir jānovērtē, vai pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē attiecībā uz izmeklējamo ražojumu ir kropļojumi, kuru dēļ maksājums, kas ir mazāks par dempinga starpību, nebūtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko rada izmeklējamā ražojuma imports par dempinga cenām.

(169)

Kā paskaidrots paziņojumā par grozījumiem, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus tam, ka Ķīnā ir izejvielu kropļojumi attiecībā uz izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija pārbaudīja iespējamos kropļojumus, lai novērtētu, vai maksājums, kas ir zemāks par dempinga starpību, būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(170)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka attiecīgajā valstī netiek veikta PVN atmaksa par mangāna rūdas eksportu. Tas apstiprinājās pārbaudes apmeklējumu laikā Ķīnā un to vēlreiz pārbaudīja pēc valdības oficiālo nodokļu saraksta. PVN atmaksas samazināšana vai atcelšana pamatregulas 7. panta 2.a punkta otrajā daļā ir minēta kā viens no attiecīgajiem kropļojumiem izejvielu tirgū.

(171)

Izmeklēšanā arī konstatēja, ka izmaksas par mangāna rūda veido vairāk nekā 17 % no izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām attiecīgajā valstī, kā prasīts pamatregulas 7. panta 2.a punkta piektajā daļā, gan valsts līmenī, gan katram atsevišķajam atlasītajam uzņēmumam.

(172)

Iekšzemē iegūto rūdu analīze parādīja, ka ražotāju sadarbībā iesaistīto eksportētāju cenas bija zemākas, salīdzinot ar atsauces vērtību, un piešķirtās atlaides bija no 10 % līdz 63 %.

(173)

Tāpēc Komisija secināja, ka uz mangāna rūda attiecas būtiski kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(174)

Xiangtan, CCCMC un GMIA apgalvoja, ka kropļojumiem, ko izraisīja neatmaksātais PVN par mangāna rūdas eksportu, nav pamatojuma, jo šāda situācija bija spēkā kopš 2004. gada, un tāpēc pēdējo 20 gadu laikā tirgū būtu bijis jāatjaunojas līdzsvaram. Komisija uzskatīja, ka kropļojuma pastāvēšanas ilgums šā kropļojuma ietekmi nemazina. Tā kā ir objektīvi pierādījumi, ka šāds kropļojums bija, šis apgalvojums tika noraidīts.

(175)

Xiangtan arī apgalvoja, ka Ķīna ir mangāna rūdas neto importētāja, jo tās vietējai rūdai ir slikta kvalitāte, un tāpēc tai nav starptautiskas atsauces vērtības. Xiangtan arī apgalvoja, ka Ķīnā iegūtai zemas koncentrācijas rūdai mangāna koncentrācija ir zemāka par 20 % un tāpēc uz to neattiecās tāds pats HS kods 2602 00 kā uz atsauces vērtībai izmantoto mangāna rūdu. Komisija norādīja, ka Xiangtan nesniedza nekādus pierādījumus, kas pierādītu, ka ārpus Ķīnas nav zemākas koncentrācijas rūdas tirgus. Tā kā Ķīnas EMD ražotāji rūdu, ko ieguva vietējā tirgū, kaut arī tā neatbilda tam pašam KN kodam, izmantoja kopā ar importētajām augstākas koncentrācijas rūdām, Komisija uzskatīja, ka kropļojumam ir ietekme uz visu veidu mangāna rūdām Ķīnas tirgū, un tāpēc Xiangtan apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Xiangtan, CCCMC, GMIA un Guiliu apstrīdēja to, ka mangāna rūda būtu sasniegusi pamatregulā noteikto 17 % slieksni, apgalvojot, ka dažādu veidu mangāna rūdas jāvērtē atsevišķi. Tomēr Komisija šo pieprasījumu noraidīja. Tā noteica, ka rūdas sastāva mainīguma dēļ primārais faktors ir mangāna saturs rūdā. Tādējādi tā secināja, ka visas mangāna rūdas jāuzskata par vienu vienotu izejvielu.

(177)

Guiliu apgalvoja, ka tā importē lielāko daļu savu rūdu un tāpēc cenu salīdzināšanai ar starptautiskajām cenām būtu pareizāk izmantot vidējās svērtās cenas. Komisija uzskatīja, ka Guiliu joprojām gūst labumu no kropļojumiem cenās, ko rada iekšzemē iepirktā rūda, kas iegūta par cenām zem atsauces vērtības, un tāpēc vidējo svērto cenu pieeja nav piemērota. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(178)

Autlan un Tosoh apgalvoja, ka izejvielu tirgus kropļojumi attiecas ne tikai uz mangāna rūdu, bet arī Ķīnas ražotāju eksportētāju izmantotajiem enerģijas resursiem, un lūdza Komisiju paplašināt izmeklēšanas tvērumu. Kā paskaidrots 170. apsvērumā, Komisija konstatēja uz visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecināmus izejvielu tirgus kropļojumus pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē saistībā ar mangāna rūdu. Tāpēc tā neuzskatīja par nepieciešamu turpināt izmeklēt citu izejvielu tirgus kropļojumu esamību. Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(179)

Secinājusi, ka Ķīnā ir izejvielu tirgus izkropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē, Komisija pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka saskaņā ar 7. panta 2.b punktu galīgo maksājumu summas noteikšana ir Savienības interesēs. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot visu informāciju, kura attiecas uz šo izmeklēšanu, tostarp neizmantotajām jaudām Ķīnas konkurencē izejvielu ziņā un ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu. Lai veiktu šo izvērtējumu, Komisija visām ieinteresētajām pusēm nosūtītajās anketās iekļāva konkrētus jautājumus. Abi Savienības ražotāji un divi lietotāji, kas sadarbojās, sniedza atbildes uz šiem jautājumiem.

(180)

Pamatojoties uz Tosoh (36), sniegto informāciju, tika lēsts, ka neizmantotā EMD ražošanas jauda Ķīnā ir aptuveni [190 000 000–205 000 000 kilogrami] (37). Turpretim Savienības tirgus bija [36 000 000–38 000 000] kilogrami. Relatīvā izteiksmē neizmantotās jaudas Ķīnā ir milzīgas.

(181)

Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda un tās izmantošanas gadījumā šī neizmantotā jauda potenciāli var palielināt izmeklējamā ražojuma piedāvājumu pasaulē, apspiest cenas un tādējādi mazināt pasākuma efektivitāti, ja to nenosaka dempinga līmenī.

(182)

Attiecībā uz konkurenci izejvielu jomā Komisija konstatēja, ka attiecīgajā valstī netiek atmaksāts pievienotās vērtības nodoklis par mangāna rūdas eksportu un mangāna rūdas cena Ķīnā ir ievērojami zemāka nekā tās cena reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos (sk. 169. un 171. apsvērumu). Kā izklāstīts 172. apsvērumā, Ķīnas mangāna rūdas izejvielu tirgus tika uzskatīts par kropļotu.

(183)

Tā rezultātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas atcelšana par mangāna rūdas eksportu Ķīnā ierobežo Ķīnā iegūtās mangāna rūdas eksportu. Mākslīgi palielinot izejvielu piegādi, ĶV izdara lejupvērstu spiedienu uz iekšzemes mangāna rūdas cenām. Ķīnas EMD ražotāji par iekšzemes mangāna rūdu maksā mazāk nekā tad, ja nebūtu eksporta ierobežojuma. Tas Savienības ražošanas nozarei rada salīdzinoši neizdevīgus apstākļus salīdzinājumā ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(184)

Turklāt, pamatojoties uz Autlan (38) nodrošināto avotu, Ķīnā ir ceturtā lielākā mangāna rūdas ieguve pasaulē pēc Dienvidāfrikas, Gabonas un Austrālijas, un tā joprojām var paļauties uz milzīgām rūdas rezervēm; diviem no izlasē iekļautajiem EMD ražotājiem eksportētājiem Ķīnā pieder mangāna rūdas raktuves, t. i., tie ir vertikāli integrēti (39) ,, un izmeklējamā ražojuma ražošanai tie izmanto iekšzemes mangāna rūdas. Tajā pašā laikā Savienības EMD ražotāji ir atkarīgi no mangāna rūdas piegādēm no trešo valstu tirgiem. Tāpēc Komisija secināja, ka, lai gan Savienības ražošanas nozarei mangāna rūda ir pieejama, tā ir pieejama par augstāku cenu nekā tās konkurentiem Ķīnā. Līdz ar to Savienības ražošanas nozare atrodas neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(185)

Guiliu apgalvoja, ka saskaņā ar sniegto avotu (40) Ķīnas mangāna rūdas tirgū imports veido vairāk nekā 80–95 %, tāpēc mangāna rūdas tirgus Ķīnā nav izkropļots. Turklāt Ķīnā iekšzemē ražotās un iegūtās mangāna rūdas galvenokārt ir zema līmeņa mangāna rūdas, savukārt lielāko daļu patēriņa un pieprasījuma veido augstas kvalitātes mangāna rūdas.

(186)

Kā noteikts 183. apsvērumā, EMD ražotāji Ķīnā, tostarp divi no izlasē iekļautajiem ražotājiem, izmanto iekšzemes mangāna rūdas izmeklējamā ražojuma izlaidei, neraugoties uz apgalvojumu par zemo mangāna saturu. Ražotājiem eksportētājiem Ķīnā ir negodīgas priekšrocības, jo tie var izmantot iekšzemē iegūtās mangāna rūdas mākslīgi zemās cenas 170–173. apsvērumā izskaidroto iekšzemes noteikumu dēļ. Tāpēc puses pieprasījums tika noraidīts.

(187)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 306. apsvērumā, EMD galvenokārt izmanto oglekļa-cinka un sārma sauso elementu bateriju ražošanai, un šāda izmantojuma daļa ir 90 %. Galvenie (bet ne vienīgie) lietotāji ir trīs lielākie bateriju ražotāji Savienībā. Divi no šiem bateriju ražotājiem – Varta un Duracell – sadarbojās izmeklēšanā, pārstāvot [67–73] % no EMD patēriņa Savienībā. Kā norādīts 179. apsvērumā, abi lietotāji, kas sadarbojās, sniedza atbildes uz jautājumiem par Savienības interesēm saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu.

(188)

Abi lietotāji, kas sadarbojās, iebilda pret paaugstinātās ietekmes pasākumiem, apgalvojot, ka tie nesamērīgi ietekmētu viņu plašam patēriņam paredzēto sauso elementu baterijas ražošanu, kas ir ļoti atkarīga no importa no attiecīgās valsts, jo īpaši attiecībā uz augstas kvalitātes EMD, kā aprakstīts 127. apsvērumā, un importam nav pamērotas alternatīvas. Duracell apgalvoja, ka lietotāju spēja mainīt piegādātājus un dažādot to piegādes avotus ir būtisks apsvērums, vērtējot, vai antidempinga pasākumus var piemērot augstākajai dempinga starpībai: i) tas atkārtoja, ka Savienības ražošanas nozare pašlaik nespēj piedāvāt Savienības lietotājiem pamatotu alternatīvu, ii) EMD piegādes no trešām valstīm ir ļoti ierobežotas pieejamo daudzumu ziņā, dārgas un nav sertificētas abu lietotāju, kas sadarbojās, vajadzībām. Jāatgādina, ka, ņemot vērā apstrādājamības prasības, lai Savienības lietotāji varētu izmantot EMD bateriju ražošanā, pirms sertifikācijas iegūšanas rūpnieciskai lietošanai jāveic stingra EMD testēšanas un jāievēro iekšējās apstiprināšanas procedūras. Tāpēc jauna EMD piegādes avota sertifikācija ir ilgstošs process bez jebkādām panākumu garantijām.

(189)

Abi lietotāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana augstākās dempinga starpība līmenī liktu Savienības lietotājiem strādāt ar zaudējumiem. Tie piebilda, ka Savienības bateriju ražošanas nozare kopumā jau saskaras ar pieaugošu spiedienu saglabāt rentabilitāti, jo pieaug citu ražošanā izmantoto izejvielu izmaksas, piemēram, enerģijas izmaksas, un tai ir ļoti ierobežotas iespējas novirzīt ievērojamo izmaksu pieaugumu uz saviem galapatērētājiem, jo bateriju tirgus ir ļoti atkarīgs no cenas un dažādo zīmolu baterijas var savstarpēji aizstāt, neraugoties uz zīmola atpazīstamību. Spiedienu uz rentabilitāti paaugstināto ražošanas izmaksu dēļ vēl vairāk pastiprina vienlaicīga konkurences palielināšanās ES un pasaules bateriju tirgos, ko izraisīja konkurenti no valstīm ārpus ES un jo īpaši Ķīnas. Visbeidzot, ārkārtīgi kaitīgā ietekme uz lietotājiem, ko rada zemākā maksājuma noteikuma nepiemērošana, ir nopietnāka nekā zemāku antidempinga maksājumu potenciālā negatīvā ietekme uz visu Savienības ražošanas nozari. Turklāt nekas neliecina, ka antidempinga pasākumi stimulētu Savienības ražošanas nozari veikt vajadzīgos ieguldījumus kvalitātes uzlabošanā, un tie drīzāk pastiprinātu Savienības EMD ražotāju pašreizējo duopolu, ļaujot tiem noteikt cenas, neveicot ieguldījumus inovācijā.

(190)

Pirmkārt, Komisija veica abu lietotāju, kas sadarbojās, rentabilitātes simulāciju, pamatojoties uz galīgajām dempinga un kaitējuma starpībām, pieņemot, ka pakārtoto ražojumu EMD iepirkumu avoti un apjomi un panāktais apgrozījums saglabājas tādi paši kā izmeklēšanas periodā. Izejvielu, elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, ja tādas bija pieejamas, tika koriģētas, lai atspoguļotu izmaiņas pēc IP. Simulāciju rezultāti liecināja par ievērojamu ietekmi uz viena lietotāja gada kopējo peļņu (lietotājs strādātu ar zaudējumiem), ja importam no Ķīnas tiktu noteikti maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Šis lietotājs nespētu iekļaut augstāka līmeņa antidempinga maksājuma izmaksas citās darbībās, ko tas veic grupas līmenī. Ietekme, kaut arī mazāka, būtu arī uz otra lietotāja kopējo gada peļņu. Tajā pašā laikā, pat paredzot, ka augstākas ietekmes pasākumu piedāvātā atspaida dēļ Savienības ražošanas nozare par konkurētspējīgām cenām spētu lietotājiem pārdot lielākus apjomus, Savienības EMD ražotāji tieši zaudētu vairāk nekā trešdaļu no sava pārdošanas apjoma, ja kāds no lietotājiem pārtrauktu uzņēmējdarbību Savienībā. Tas ļoti kaitētu Savienības ražošanas nozarei, ņemot vērā to, cik nozīmīgi ir apjomi, kas pārdoti šiem lietotājiem, kuri, kā paskaidrots pagaidu regulas 306. apsvērumā, ir to galvenie klienti.

(191)

Otrkārt, Komisija veica dinamisku abu lietotāju, kas sadarbojās, rentabilitātes simulāciju, pamatojoties uz galīgajām dempinga starpībām, pieņemot, ka lietotāji palielina sārma bateriju pārdošanas cenu par 3 % (41). Šīs simulācijas rezultāts noteica, ka viens lietotājs joprojām strādātu ar zaudējumiem. Ietekme, kaut arī daudz mazāka, būtu arī uz otra lietotāja kopējo gada peļņu. Tomēr Duracell apgalvoja, ka saspringtās konkurences dēļ lietotāji nevar pilnībā novirzīt izmaksu pieaugumu uz saviem galapatērētājiem. Jebkuru iepriekš veiktu cenu paaugstinājumu pamatoja uzlabojumi bateriju veiktspējā. Turklāt salīdzināmas kvalitātes Ķīnas bateriju importa dēļ lietotāji nekad nevarētu pilnībā pārnest savas strauji augošās izejvielu izmaksas. Antidempinga pasākumu piemērošana augstākas dempinga starpības līmeni vēl vairāk sarežģītu cenu konkurenci starp Savienības un Ķīnas plaša patēriņa bateriju ražotājiem, ņemot vērā neizdevīgo stāvokli, kādā būtu Savienības lietotāji salīdzinājumā ar konkurentiem Ķīnā, kuri iepērk EMD izejmateriālus no piegādātājiem bez jebkādiem nodokļu maksājumiem.

(192)

Treškārt, Komisija arī veica dinamisku abu lietotāju, kas sadarbojās, rentabilitātes simulāciju, pamatojoties uz galīgajām dempinga starpībām, pieņemot, ka lietotājs, kas potenciāli strādā ar zaudējumiem, visas savas EMD piegādes no Ķīnas novirzītu savam sertificētajam un izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kuram ir noteikts zemāks antidempinga maksājums. Šīs simulācijas rezultāts noteica, ka šis lietotājs joprojām strādātu ar zaudējumiem.

(193)

Ceturtkārt, Komisija apsvēra hipotētisku simulāciju, kurā lietotāji visu EMD importu no Ķīnas aizstāj ar importu no Kolumbijas un Japānas par vidējām importa cenām no šīm valstīm Savienībā izmeklēšanas periodā. Faktiski Tosoh apgalvoja, ka Japāna, Dienvidkoreja un Krievija arī ir nozīmīgas eksportētājvalstis, un Autlan apgalvoja, ka viena no lietotāju ārvalstu rūpnīcām jau importē EMD no Kolumbijas. Kā konstatēts pagaidu regulas 4.3.1. un 5.2.1. iedaļā, no minētajām valstīm tikai Kolumbija un Japāna eksportē EMD uz ES, un tāpēc tās bija vienīgās valstis, ko ņēma vērā šajā simulācijā. Tomēr Komisija uzskatīja, ka šāda situācija, kad lietotāji pāriet uz EMD importu no trešām valstīm, diez vai iestātos, jo i) šajās trešajās valstīs nav neizmantotas jaudas un tās vēsturiski apkalpo savus vai tuvējos tirgus, ii) Savienības lietotājiem nekad nav bijis rentabli importēt no citiem trešo valstu tirgiem, izņemot Kolumbiju, un statistika liecina, ka šis imports vēsturiski ir bijis ļoti zems, iii) abi Savienības lietotāji, kas sadarbojās, neapliecināja no šiem avotiem saņemto EMD kvalitāti, padarot šo labākajā gadījumā par ilgtermiņa risinājumu, ja tas vispār ir iespējams.

(194)

Piektkārt, Komisija apsvēra hipotētisku simulāciju, kurā Savienības EMD ražotāji palielina savu ražošanas jaudu pēc antidempinga pasākumu noteikšanas. Tomēr to neļautu tūlītējā ietekme, ko dempinga starpības līmeņa maksājums radītu vienam konkrētam lietotājam, jo Savienības EMD ražošanas nozare varētu zaudēt vairāk nekā vienu trešdaļu no pārdošanas apjoma, ja šis lietotājs sāktu strādāt ar zaudējumiem un zaudētu uzņēmējdarbību. Tādējādi Savienības EMD ražošanas nozarē ražošanas jaudu palielināšana nebūtu iespējama, ja maksājums tiktu noteikts dempinga starpības līmenī.

(195)

Visbeidzot, pakārtotajā nozarē (plaša patēriņa bateriju ražošanas) nozarē IP laikā bija aptuveni 1 850 darbinieki, kas ievērojami pārsniedza [130–142] darbinieku skaitu Savienības EMD ražošanas nozarē. Tāpēc, ja antidempinga maksājums tiktu noteikts dempinga starpību līmenī, pakārtoto lietotāju potenciālie negatīvie finanšu rezultāti apdraudētu ievērojamu darbavietu skaitu.

(196)

Tosoh apgalvoja, ka, ņemot vērā Ķīnas ekonomikas būtību un Ķīnas valdības spēju virzīt un vadīt eksportu ar konkrētu tirgus dalībnieku starpniecību, antidempinga pasākumu piemērošana radītu ievērojamu risku, ka eksports varētu tikt novirzīts caur eksportētāju ar nulles maksājumu. Turpretim noteiktie maksājumi būtu daudz vienveidīgāki, ja netiktu ņemta vērā kaitējuma starpība, samazinoties maksājumu apiešanas riskam.

(197)

Komisija atzīmēja, ka nulles maksājuma likme diez vai var radīt eksporta novirzīšanas risku, ņemot vērā ļoti mazo tirgus dalībnieku skaitu un to, ka lietotājiem ir vajadzīgs sertificēts izejmateriāls. Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots 228. apsvērumā turpmāk, Komisija ir arī paredzējusi īpašus pasākumus, lai nodrošinātu individuālo maksājumu pareizu piemērošanu. Tādējādi Komisijas dienesti varēs viegli identificēt jebkādas izmaiņas tirdzniecības modeļos un risināt attiecīgos jautājumus.

(198)

Tosoh arī norādīja, ka izmeklējamā ražojuma importam būtu priekšrocības konkurences ziņā, jo starp Ķīnu un Savienību ir atšķirības siltumnīcefekta gāzu emisiju regulējumā un izmeklējamais ražojums nav iekļauts oglekļa emisiju robežu korekcijas mehānisma (CBAM) pagaidu sarakstā. Turpretī pasākumu piemērošana izmeklējamajam ražojumam veicinātu taisnīgu attieksmi un vienlīdzīgus tirdzniecības nosacījumus.

(199)

Komisija norādīja, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgu tirdzniecību starp Savienību un tās tirdzniecības partneriem, savukārt CBAM ietekme nav šīs izmeklēšanas tvērumā.

(200)

Tas pats Savienības ražotājs arī apgalvoja, ka antidempinga maksājumi, kas noteikti dempinga starpības līmenī, nodrošinātu Savienības EMD ražošanas nozares pastāvēšanu, garantētu EMD piegādes drošību un tādējādi sauso elementu bateriju ražošanu Savienībā. Antidempinga maksājums importam no Ķīnas diapazonā no 18 līdz 50 % ietekmētu Savienības sauso elementu bateriju ražotāju ražošanas izmaksas mazāk nekā par 3–7,5 %. Turklāt, ņemot vērā kaitējuma līmeni un citu EMD piegādes avotu radīto konkurences spiedienu, būtu nepareizi pieņemt, ka ES izcelsmes EMD cenas palielinātos gandrīz par pilnu noteikto dempinga maksājumu ekvivalentu.

(201)

Pēc galīgo antidempinga maksājumu pārrēķināšanas (šī dokumenta 98. apsvērums) un analīzes par ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm (šī dokumenta 190.–195. apsvērums) antidempinga maksājumi, kas noteikti saskaņā ar augstāko dempinga starpības līmeni, tieši apdraudētu Savienības EMD ražošanas nozari, tai potenciāli zaudējot [35 %–40 %] no tās pārdošanas apjoma. Tāpēc puses pieprasījums tika noraidīts.

(202)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Autlan un Tosoh apstrīdēja šī dokumenta 6.2.1.3. iedaļā izklāstīto Komisijas analīzi.

(203)

Tosoh norādīja, ka viens no trim lielākajiem lietotājiem, Advanced Power Solutions NV (“APS”) izmeklēšanā nesadarbojās. Tosoh pēc tam citēja pamatregulas 7. panta 2.b punktu, kurā noteikts – “ja sadarbība nenotiek, Komisija var secināt, ka Savienības interesēs ir piemērot šā panta 2.a punktu” , un apgalvoja, ka Komisijai no šī atteikuma sadarboties būtu bijis jāsecina, ka maksājumu noteikšana augstākās (dempinga starpības) līmenī nebūtu pretrunā ar attiecīgā uzņēmuma interesēm, vai, veicot analīzi, būtu vismaz jāanalizē APS publiski pieejamie finanšu pārskati.

(204)

Komisija norāda, ka tās secinājums 214. apsvērumā par augstākā līmeņa dempinga maksājuma iespējamo nesamērīgi negatīvo ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm bija balstīts uz pieejamo informāciju par tiem diviem lietotājiem, kas sadarbojās un pārstāvēja [67–73] % no EMD patēriņa Savienībā, kā arī par pašu Savienības EMD ražošanas nozari. Tā lietotāja, kas nesadarbojās, īpatsvars Savienības patēriņā bija mazāks par vienu trešdaļu, un lietas materiālos nebija pamatotas informācijas, kas atspēkotu 214. apsvērumā norādīto Komisijas secinājumu. Tāpēc puses apgalvojums tika noraidīts.

(205)

Tosoh un Autlan arī apgalvoja, ka Komisijas veiktās simulācijas rentabilitātes noteikšanai bija kļūdainas, jo tajās tika ņemta vērā ietekme, ko radīja krasais (dažu) izmaksu palielinājums bateriju ražošanā pēc IP, vienlaikus neatspoguļojot bateriju cenu reālo pieaugumu, jo īpaši ņemot vērā patēriņa preču cenu pieaugumu Savienībā. Tosoh arī apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi konkrētu informāciju par to, kāpēc, veicot savu “dinamisko” simulāciju, tā aprobežojās ar pieaugumu līdz 3 % 2022. gadā. Turklāt Tosoh norādīja, ka Komisija nav precizējusi, kāpēc dati, kas raksturo stāvokli pēc IP, darītu slēdzienu “acīmredzami [sic] nepamatotu”, nedz arī to, vai pēc IP iegūtie dati ir “nepārprotami, neapstrīdami un ilglaicīgi, ar tiem nevar manipulēt un tie neizriet no ieinteresēto pušu apzinātas darbības”, atsaucoties uz Komisijas secinājumiem iepriekšējās lietās (42).

(206)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka, lai rentabilitātes simulācijas padarītu pēc iespējas atbilstošākas pašreizējai tirgus realitātei, tā patiešām koriģēja tikai Savienības lietotāju paziņotās izejmateriālu (43), elektroenerģijas (44), un darbaspēka (45) izmaksas, jo šādas korekcijas varēja veikt, pamatojoties vai nu uz pušu iesniegto pārbaudīto informāciju, vai publiski pieejamiem datiem, šādi nodrošinot, ka izmantotie dati ir ticami. Komisija arī norādīja, ka puses nav pamatojušas, kāpēc 191. apsvērumā minētajā simulācijā iekļautais bateriju cenu pieaugums par 3 % nebalstās realitātē. Kā norādīts 191. apsvērumā, šāds pieaugums ir bijis arī agrāk, un to pamato pārbaudīti dati par lietotājiem, kuri sadarbojās, un tas attiecās konkrēti uz plaša patēriņa baterijām pretēji patēriņa cenu indeksam, kas ietver dažādu patēriņa preču un pakalpojumu tirgus grozu. Tāpēc pušu apgalvojums tika noraidīts.

(207)

Gan Autlan, gan Tosoh apgalvoja, ka Komisijas secinājums 194. apsvērumā nozīmē, ka tūlītējā ietekme, ko izraisītu dempinga starpības līmenī noteikti maksājumi, būtu viena lietotāja ražošanas apturēšana. Komisija paskaidroja, ka tā nav pareiza minētajā apsvērumā izklāstītā secinājuma interpretācija. Tūlītējais efekts, ko lietotājam radītu šādi augstāki antidempinga maksājumi, būtu ražošanas izmaksu pieaugums, kas, savukārt, kā teikts 194. apsvērumā, “varētu” izraisīt šīs uzņēmējdarbības zaudēšanu.

(208)

Tosoh arī apšaubīja Komisijas secinājumu, ka lietotāju ražošanas izmaksu pieaugumu, ja maksājumi tiktu noteikti dempinga starpības līmenī, nevarētu novirzīt uz patērētājiem, jo īpaši tāpēc, ka Komisija pagaidu regulas 311. apsvērumā norādīja, ka pastāv iespēja “daļu no šī izmaksu pieauguma nodot patērētājiem”. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka tā šeit mēģina uztaustīt līdzsvaru, lai noteiktu, kādu izmaksu pieauguma līmeni varētu novirzīt uz patērētājiem un līdz ar to kāds izmaksu pieauguma līmenis varētu tikt piemērots lietotājiem, kas sadarbojās. Kā jau noteikts pagaidu regulas 311. apsvērumā, tikai daļu no izmaksu pieauguma, ko rada antidempinga maksājumu noteikšana zemākās – mērķa cenu samazinājuma – starpības līmenī, var novirzīt patērētājiem. Ja maksājumi tiktu piemēroti augstākajā – dempinga starpības – līmenī, izmaksas palielinātos vēl vairāk, protams, vēl vairāk apgrūtinot šāda lielāka izmaksu pieauguma novirzīšanu patērētājiem. Tāpēc puses apgalvojums tika noraidīts.

(209)

Autlan arī izklāstīja Varta paustos apgalvojumus tās 2023. gada 14. novembra paziņojumā presei, kurā Varta paziņo par uzlabojumiem savā uzņēmējdarbībā (46), tam esot pretrunā ar Komisijas secinājumiem par lietotāju negatīvo rentabilitāti. Komisija šajā sakarā norādīja, ka, lai gan šādi apgalvojumi sniedz pozitīvu ainu, tie neuzrāda skaitļos izsakāmu finanšu stāvokli, kas būtu būtisks lietotāja rentabilitātes novērtējumam. No otras puses, Komisija savos hipotētiskajos scenārijos paļaujas uz pārbaudītiem detalizētiem datiem, ko izmeklēšanas gaitā sniedza lietotāji, kas sadarbojās. Tāpēc puses apgalvojums tika noraidīts kā nepamatots.

(210)

Autlan arī apgalvoja, ka Savienības lietotāju nedrošās situācijas pamatcēlonis ir sauso elementu plaša patēriņa bateriju imports par dempinga cenām no Ķīnas, nevis EMD iepirkuma izmaksas. Tosoh, gluži pretēji tam, apgalvoja, ka 191. apsvērumā minētajā analīzē kā vienu no faktoriem ņemt vērā Ķīnā ražoto sauso elementu plaša patēriņa bateriju importu nozīmē izvirzīt jautājumu par iespējamo dempinga praksi attiecībā uz ražojumiem (sauso elementu plaša patēriņa baterijām), kas nav saistīti ar pašreizējo izmeklēšanu. Komisija norādīja, ka iespējamās dempinga prakses izvērtēšana attiecībā uz sauso elementu plaša patēriņa baterijām tiešām ir ārpus šīs procedūras ietvariem. Tāpēc Autlan piezīme bija jānoraida. Tajā pašā laikā, pretēji Tosoh apgalvojumam, Komisija neizvirzīja jautājumu par dempinga praksi attiecībā uz sauso elementu plaša patēriņa bateriju importu no Ķīnas, bet tikai atzina realitāti, ka šādi importa ražojumi, kas konkurē ar Savienības lietotāju ražotajām baterijām, ir atrodami Savienības tirgū. Tāpēc puses apgalvojums tika noraidīts.

(211)

Autlan apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami analizējusi ietekmi uz lietotāju piegādes ķēdēm, būtībā apgalvojot, ka tad, ja maksājumi tiks noteikti mērķa cenu samazinājuma starpības līmenī, Savienības ražošanas nozare nebūs pietiekami aizsargāta un joprojām nespēs atgūties no kaitējumu radošā dempinga. Turklāt tas būtu pretrunā Savienības interesēm, ņemot vērā Komisijas Kritiski svarīgo izejvielu iniciatīvu (47), kurā bateriju ražošanai piemērotā mangāna kategorija ir uzskaitīta kā viena no stratēģiskajām izejvielām. Komisija atgādināja, ka antidempinga pasākumi kalpo godīgas tirdzniecības atjaunošanai un novērtējumam par to, kāds maksājumu līmenis būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kā norādīts pagaidu regulas 282. apsvērumā un secināts tās 295.–297. apsvērumā. Vienlaikus, kā norādīts 179. apsvērumā, analīze par to, kāda būtu atšķirīgu antidempinga maksājumu ietekme uz Savienību kopumā, tiek veikta saistībā ar Savienības interešu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu, ņemot vērā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, kā arī izmeklējamā ražojuma lietotājiem. Tāpēc puses apgalvojums tika noraidīts.

(212)

Tosoh un Autlan turpināja apstrīdēt hipotētiskās simulācijas, ko Komisija ir iztirzājusi 192. un 193. apsvērumā, apgalvojot, ka patiesībā lietotāji, cik vien iespējams, gribētu dažādot savas piegādes, tostarp palielinot iepirkumus no Savienības ražošanas nozares. Komisija šajā sakarā norādīja, ka abās simulācijās Komisija ir ņēmusi vērā visoptimistiskākos scenārijus, saskaņā ar kuriem piegādes, ko ietekmē visaugstākās dempinga starpības, tiek aizstātas ar visizdevīgākajām alternatīvām (vai nu no Ķīnas – 192. apsvērumā, vai pilnībā no citiem trešo valstu tirgiem – 193. apsvērumā). Tāpēc šajos scenārijos jau ir ņemti vērā labākie iznākumi, ko lietotāji teorētiski varētu sasniegt. Šajā sakarā Komisija arī piebilda, ka, veicot 190–194. apsvērumā minētās piecas simulācijas, Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, novērtēja to, ar cik lielu iespējamību lietotāji, kas sadarbojās, īstenos dažādus rīcības veidus, situācijā, kad izmaksas par EMD, kurus tie pašlaik iepērk no piegādātājiem Ķīnā, paaugstināsies, un iespējamo ietekmi uz attiecīgā lietotāja rentabilitāti. Tādējādi analīze, kas veikta saskaņā ar šīm simulācijām, jāaplūko kopumā tai vietā, lai aplūkotu katru simulāciju atsevišķi. Tā kā gandrīz neviena no simulācijām neuzrādīja pozitīvus rezultātus lietotājiem, kas sadarbojās, Komisija secināja, ka, nosakot maksājumus dempinga starpības līmenī, ietekme uz lietotājiem kopumā, visticamāk, būtu negatīva, un viņu manevra iespējas – ierobežotas. Tāpēc pušu apgalvojumi tika noraidīti.

(213)

Visbeidzot, Tosoh apgalvoja, ka [informācijas] izpaušanas aizlieguma dēļ tam visā izmeklēšanas laikā bija liegtas procesuālās tiesības, un tā rezultātā Komisijas novērtējumā par dempinga maksājumu ietekmi uz lietotāju nozari izmantoto datu izcelsmes un metodoloģijas pārbaude bija ierobežota. Komisija norādīja, ka lietotāju, kas sadarbojās, iesniegtā informācija, uz kuru – pēc šīs informnācijas pārbaudes – tā balstīja savus secinājumus, bija pieejama lietas materiālos visā izmeklēšanas laikā. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(214)

Uz šī pamata Komisija rūpīgi izvērtēja visus elementus un nevarēja secināt, ka Savienības interesēs ir noteikt maksājumu summu saskaņā ar 7. panta 2.a punktu, proti, Savienības interesēs nav noteikt pasākumu līmeni dempinga līmenī, ņemot vērā nesamērīgi negatīvo ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm, ko tas varētu radīt. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka pasākumi jānosaka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, pamatojoties uz mērķa cenu samazinājuma starpībām.

(215)

Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:

(216)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CCCMC un GMIA apgalvoja, ka Savienības EMD tirgū pirms 2020. gada nebija konkurences (eksistēja duopols), jo tajā bija tikai divi ražotāji, kuru jauda vēsturiski varēja apmierināt Savienības pieprasījumu un kuri bija rentabli, jo varēja novirzīt visu izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem. Tāpēc nedz Savienības ražotāja pārmērīgajām cenām, nedz mērķa peļņas/kaitējuma starpības rādītājiem, nedz Savienības ražotāja cenu kritumam nevar būt pamatojuma pēc tam, kad, sākoties importam no Ķīnas, attiecīgā perioda otrajā pusē tika atjaunota faktiskā konkurence Savienības EMD tirgū. Ja duopols tiktu atjaunots ar antidempinga pasākumu starpniecību, tiktu nodarīts kaitējums konkurencei Savienības tirgū un ilgtermiņā rastos negatīva ietekme uz pakārtotajiem ražotājiem.

(217)

Kā Komisija norādīja pagaidu regulas 286. apsvērumā, EMD ražošanas procesā ir iesaistīts tikai ierobežots ķīmisko vielu ražotāju skaits pasaulē. Tas, ka tikai diviem Savienības ražotājiem bija izdevies gūt peļņu attiecīgā perioda pirmajā pusē, nerada situāciju, kurā nav konkurences Savienības tirgū, jo patēriņu Savienības tirgū nodrošina Savienības ražotāji, kā arī visas pieejamās importētājvalstis, kas ražo EMD, tostarp Ķīna. Turklāt antidempinga maksājumi nerada situāciju, kurā Savienības tirgū nav konkurences, bet gan nodrošina godīgu konkurenci starp Savienību un attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc puses apgalvojums tika noraidīts.

(218)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 301.–303. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(219)

Piezīmes nav iesniegtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 304.–305. apsvērumā.

(220)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Duracell apgalvoja, ka pagaidu konstatējumos nav pietiekami novērtēta antidempinga pasākumu ietekme uz Savienības lietotāju izmaksām, savukārt Savienības lietotāju rentabilitāte nav pamatota ar pierādījumiem. Visbeidzot, abi lietotāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošanas gadījumā Savienības lietotāji kļūtu nerentabli, riskējot ar savas darbības turpināšanos Savienībā.

(221)

Kā norādīts pagaidu konstatējumos, lietotāju datu analīze tika balstīta uz šo lietotāju sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras tika pārbaudītas, ņemot vērā datus par avotiem, apjomiem un cenām pirms maksājumu veikšanas par pirkumiem un panākto pakārtoto ražojumu apgrozījumu, tostarp 2021–2022. gadā sniegto rentabilitātes līmeni. Šajos gados patiešām tika novērota lietotāju rentabilitātes samazināšanās tendence. Tomēr Komisija lēsa, ka galīgajiem antidempinga pasākumiem saglabājoties kaitējuma starpības līmenī, lietotāji joprojām saglabātu pozitīvu rentabilitāti, pat ņemot vērā antidempinga maksājumu līmeni un pieņemot, ka palielinātās izmaksas netiks novirzītas uz to klientiem.

(222)

Tā kā citas piezīmes par lietotāju interesēm nav saņemtas, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 319. apsvērumā. Piezīmes, kas attiecas uz lietotāju interesēm saistībā ar ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm pamatregulas 7. panta 2.b punkta nozīmē, ir aplūkotas šīs regulas 6.2.1.3. iedaļā.

(223)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika apstiprināti pagaidu regulas 320. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(224)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma, kas importēts par dempinga cenām, turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(225)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas CIF līmenī ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, jābūt šādām:

(226)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās ataino izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tādu izmeklējamo ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojušas minētās juridiskās personas. Šīs maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam nevar izmantot neviens uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī tās struktūras ne, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, un tiem būtu jāpiemēro maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(227)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (48). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar kuru var pierādīt, ka šādas izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(228)

Lai mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(229)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, jāveic ierastās pārbaudes, un tāpat kā citos gadījumos tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(230)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālā maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielina eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par izmaiņām tirdzniecības modelī pasākumu noteikšanas rezultātā pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās(-o) maksājuma likmju(-es) atcelšanas un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(231)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(232)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas perioda laikā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, jāparedz iespēja lūgt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam jāpierāda, ka: i) izmeklēšanas periodā tas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kurš to darījis, un iii) pēc tam tas ir attiecīgo ražojumu eksportējis vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(233)

Eksportētājs vai ražotājs, kas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā, kurš tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam pašlaik piemērojamā maksājuma apmēru, var lūgt, lai Komisija tam piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas paredzēta izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas. Komisijai jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam jāpierāda, ka: i) laikposmā, kuru izmantoja, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, tas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, ii) tas nav saistīts ar uzņēmumu, kurš to ir darījis un kuram tāpēc jāveic antidempinga maksājumi, un iii) pēc tam tas ir attiecīgo ražojumu eksportējis vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(234)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, galīgi jāiekasē par konkrētiem ievedumiem, nepārsniedzot šajā regulā noteikto apjomu.

(235)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 109. pantu (49), ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(236)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,