–

Deutsche Lufthansa AG vārdā – M. Korcz, radca prawny,

–

AirHelp Germany GmbH vārdā – P. P. Gad un K. Żbikowska, adwokaci,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – J. Hottiaux un S. Noë, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu un 5. punktu.

2

Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Deutsche Lufthansa AG (turpmāk tekstā – “Lufthansa”) un AirHelp Germany GmbH (turpmāk tekstā – “AirHelp”), sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Vācijā, par tādu prasību samaksāt summu, kuru Polijas tiesā pret pirmo sabiedrību cēlusi otrā sabiedrība, kas ir pasažiera prasījuma par kompensāciju lidojuma kavējuma dēļ cesionāre.

Atbilstošās tiesību normas

3

Regulas Nr. 1215/2012 15. un 16. apsvērumā noteikts:

4

Šīs regulas II nodaļa “Jurisdikcija” citastarp ietver 1. iedaļu “Vispārīgi noteikumi” un 2. iedaļu “Īpašā jurisdikcija”. Regulas 4. panta 1. punktā, kas ietilpst minētajā 1. iedaļā, noteikts:

5

Šīs regulas 5. panta 1. punktā, kas ietilpst minētajā 1. iedaļā, paredzēts:

6

Regulas Nr. 1215/2012 7. pantā, kas iekļauts II nodaļas 2. iedaļā, noteikts:

–

preču iegādes gadījumā – vieta dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu preces piegādāja vai tās būtu bijis jāpiegādā,

–

pakalpojumu sniegšanas gadījumā – vieta dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu pakalpojumu sniedza vai tas būtu bijis jāsniedz;

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

7

No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka 2023. gada 4. aprīlī AirHelp cēla Sąd Rejonowy dla Krakowa – Krowodrzy w Krakowie (Krakovas‑Krovodžas rajona tiesa Krakovā, Polija) prasību pret Lufthansa, lai panāktu, ka tai tiek piespriests samaksāt summu 250 EUR kopā ar likumiskajiem procentiem, kas atbilst kompensācijai, kura pasažierim pienākas par lidojuma, ko šī aviosabiedrība veica no Krakovas, kavēšanos.

8

Lufthansa cēla iebildumu pret šīs tiesas izdoto maksājuma rīkojumu un izvirzīja iebildi par to, ka šai tiesai nav starptautiskās jurisdikcijas.

9

Ar 2023. gada 5. decembra rīkojumu šī tiesa noraidīja iebildi par jurisdikcijas neesību, kā arī iebildumus.

10

Lufthansa par šo rīkojumu iesniedza apelācijas sūdzību Sąd Okręgowy w Krakowie (Krakovas apgabaltiesa, Polija), kas ir iesniedzējtiesa. Apelācijas sūdzības pamatojumā Lufthansa apgalvoja, ka Sąd Rejonowy dla Krakowa – Krowodrzy w Krakowie (Krakovas‑Krovodžas rajona tiesa Krakovā) nevar pamatot savu starptautisko jurisdikciju prasības par kompensāciju izskatīšanai nedz ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu, nedz ar 5. punktu, jo pamatlietas pusēm nebija savā starpā noslēgts pārvadājuma līgums. AirHelp prasības pamatā esot prasījuma cesijas līgums, kas noslēgts ar pasažieri, kurš vienīgais ir saistīts ar Lufthansa ar pārvadājuma līgumu.

11

Lufthansa uzskata, ka saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktā paredzēto vispārējās jurisdikcijas noteikumu vienīgi Vācijas tiesām ir kompetence izskatīt šādu prasību.

12

Iesniedzējtiesa precizē, ka tai pat pēc savas ierosmes jebkurā tiesvedības stadijā ir jāizskata jautājums par savu starptautisko jurisdikciju.

13

Šajā nolūkā šī tiesa šaubās par Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma un 5. punkta piemērojamību, nosakot tiesu, kurai ir jurisdikcija izskatīt strīdu par tāda prasījuma piedziņu, kurš izriet no gaisa pārvadājumu līguma un nodots parādu piedziņas sabiedrībai, patērētājam, kas ir šā gaisa pārvadājuma līguma puse, veicot cesiju.

14

Minētā tiesa norāda, ka Polijas tiesu prakse liecina par diviem virzieniem attiecībā uz šo tiesību normu interpretāciju. Daļā judikatūras tiek uzskatīts, ka neatkarīgi no līguma par prasījuma cesiju rakstura Polijas tiesībās minētās tiesību normas ļauj pamatot Polijas tiesu jurisdikciju šāda strīda izskatīšanā. Vēl viena judikatūras daļa esot balstīta uz šā līguma īpatnībām Polijas tiesībās, un tajā pausts uzskats, ka šīs pašas tiesību normas izslēdz šo tiesu jurisdikciju.

15

Iesniedzējtiesa norāda, ka judikatūrā par labu Polijas tiesu jurisdikcijai uzsvars tiek likts uz ciešo saikni starp līgumu un tiesu, kurā celta prasība. Tāpēc šo tiesu jurisdikcija ir balstīta nevis uz subjektīviem apsvērumiem saistībā ar strīdā iesaistīto pušu statusu, bet gan uz strīda priekšmetu, proti, prasību par tā prasījuma piedziņu, kurš izriet no līguma par pakalpojumu sniegšanu vai kurš saistīts ar filiāles, pārstāvniecības vai citas struktūrvienības darbību.

16

Minētā tiesa arī precizē, ka no Tiesas judikatūras izriet – lai piedzītu prasījumu, kurš izriet no gaisa pārvadājuma līguma izpildes, prasītājs var vērsties vai nu atbildētāja domicila tiesā – saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 4. panta 1. punktu, vai arī tās vietas tiesā, kur pakalpojums sniegts vai būtu bijis jāsniedz, proti, attiecīgā lidojuma izlidošanas vai ielidošanas vietas kompetentajā tiesā – saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu. Ja vien ir izpildīti minētās regulas II nodaļas 2. iedaļā, kurā ietilpst 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums un 5. punkts, paredzētie īpašās jurisdikcijas noteikumu piemērošanas nosacījumi, šie noteikumi ir piemērojami pat tad, ja strīds ir starp komersantiem.

17

Tomēr minētā tiesa uzskata, ka ir nepieciešama šīs atrunas interpretācija, un šajā ziņā norāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punktu tiesa, kurai ir jurisdikcija izskatīt strīdu lietās, kas attiecas uz līgumiem, ir prasības pamatā esošās saistības izpildes vietas tiesa. Taču prasījuma cesijas gadījumā rodas jautājums, vai strīds attiecas uz tāda prasījuma piedziņu, kurš izriet no cesijas līguma, vai tāda, kurš izriet no pakalpojumu sniegšanas līguma, šajā gadījumā – gaisa pārvadājuma līguma.

18

Iesniedzējtiesa norāda, ka atbilstoši valsts tiesībām kreditors bez parādnieka piekrišanas var nodot prasījumu trešai personai, ja vien tas nav pret likumu, līgumu vai attiecīgās saistības būtību. Šādas cesijas priekšmets esot kreditora subjektīvās tiesības prasīt parādniekam izpildīt savu saistību, bet tas neietverot kreditora procesuālās tiesības, it īpaši iespēju izvirzīt iebildes par jurisdikcijas neesību, noilgumu un atlīdzinājumu, ja vien nav tā, ka tas nav paredzēts cesijas līgumā.

19

Šī tiesa precizē, ka no pamatlietā aplūkotā prasījuma cesijas līguma izriet – AirHelp ieguva locus standi, tikai lai panāktu, ka tiek izpildīts pienākums izmaksāt cedenta kompensāciju. Tādēļ nevar uzskatīt, ka saskaņā ar šo līgumu AirHelp būtu ieguvusi visas no gaisa pārvadājuma līguma izrietošās tiesības, tostarp procesuālās tiesības, kas ir cedentam kā patērētājam.

20

Tādējādi varētu apgalvot, ka komersants, kurš iegādājas no gaisa pārvadājuma līguma izrietošu prasījumu, kā pamatu savai prasībai par kompensāciju, kas celta pret gaisa pārvadātāju, nevar likumīgi atsaukties tikai uz pārvadājuma līgumu, kurš saista cedentu ar šo pārvadātāju, ņemot vērā, ka šīs prasības pamatā ir prasījuma cesijas līgums, no kura izriet šā komersanta locus standi. Tā kā cesionārs nav gaisa pārvadājuma līguma puse, līgumiskās attiecības saista cedentu un cesionāru, nevis cesionāru un gaisa pārvadātāju, kuram ir jāsamaksā no pārvadājuma līguma izrietošā prasījuma summa.

21

Šādā gadījumā AirHelp nevar atsaukties uz judikatūru par jurisdikciju gaisa pārvadājumu līguma jomā, norādot uz Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu, kā tas interpretēts 2009. gada 9. jūlija spriedumā Rehder (C‑204/08, EU:C:2009:439), jo pamatlietas puses nesaista pārvadājuma līgums.

22

Tomēr iesniedzējtiesa norāda, ka no Tiesas judikatūras, it īpaši no 2021. gada 20. maija sprieduma CNP (C‑913/19, EU:C:2021:399) un 2021. gada 21. oktobra sprieduma T.B. un D. (Jurisdikcija apdrošināšanas jomā) (C‑393/20, EU:C:2021:871), izriet, ka subjekts, kas, rīkojoties kā komersants, ir iegādājies prasījumu no vājākās puses, varētu atsaukties uz Regulas Nr. 1215/2012 7. pantu. Ņemot vērā šo judikatūru, ir iespējams pieņemt Polijas tiesu jurisdikciju izskatīt prasību par tāda patērētāja prasījuma piedziņu, ko iegādājies komersants un kas izriet no gaisa pārvadājuma līguma.

23

Šajos apstākļos Sąd Okręgowy w Krakowie (Krakovas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

Par prejudiciālo jautājumu

Par jautājuma pieņemamību, ciktāl tas attiecas uz Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 5. punkta interpretāciju

24

Lufthansa izvirzīja iebildi par uzdotā jautājuma nepieņemamību, ciktāl tas attiecas uz Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 5. punkta interpretāciju, ņemot vērā šā jautājuma hipotētisko raksturu, jo pamatlietā netika apgalvots, ka tās nodibinājums Polijā kādā veidā būtu iesaistīts tā pārvadājuma līguma noslēgšanā, kas ir AirHelp prasītā prasījuma pamatā.

25

Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka vajadzība sniegt valsts tiesai noderīgu Savienības tiesību interpretāciju prasa, lai valsts tiesa izklāstītu faktiskos un tiesiskos apstākļus, uz ko attiecas tās uzdotie jautājumi, vai vismaz paskaidrotu šo jautājumu pamatā esošās faktiskās situācijas. Minētajai tiesai turklāt jānorāda konkrēti iemesli, kuri tai likuši šaubīties par Savienības tiesību interpretāciju un uzskatīt par nepieciešamu uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu (skat. spriedumus, 1993. gada 26. janvāris, Telemarsicabruzzo u.c., no C‑320/90 līdz C‑322/90, EU:C:1993:26, 6. punkts; 2009. gada 8. septembris, Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, C‑42/07, EU:C:2009:519, 40. punkts, kā arī 2024. gada 29. jūlijs, LivaNova, C‑713/22, EU:C:2024:642, 54. punkts).

26

Kā noteikts Tiesas Reglamenta 94. panta a) un c) punktā, lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu tostarp jāietver kopsavilkums par atbilstošajiem faktiem vai vismaz to faktu izklāsts, uz kuriem balstīti jautājumi, kā arī to iemeslu izklāsts, kas likuši iesniedzējtiesai šaubīties par noteiktu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esību, un saikne, ko tā konstatējusi starp šīm tiesību normām un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

27

Šajā gadījumā jāatgādina, ka Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 5. punktā attiecībā uz strīdiem, kas saistīti ar filiāles, pārstāvniecības vai jebkura cita nodibinājuma darbību, ir noteikts, ka īpašā jurisdikcija ir atrašanās vietas tiesai.

28

Jānorāda – lai gan iesniedzējtiesa atsaucas uz 7. panta 5. punktu gan lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojumā, gan Tiesai uzdotajā jautājumā, šī tiesa nemin nekādus faktus par darbībām, kas saistītas ar Lufthansa filiāles, aģentūras vai cita nodibinājuma darbību Polijā, vai saistībām, kuras tās Lufthansa vārdā būtu uzņēmušās, piemēram, šo vienību iespējamo iesaistīšanos pamatlietā aplūkotā gaisa pārvadājumu līguma noslēgšanā. Lai gan minētā tiesa plaši izteikusies par jautājumu, vai līgums, atbilstoši kuram radusies prasības pamatā esošā saistība, šīs regulas 7. panta 1. punkta izpratnē ir prasījuma cesijas līgums vai pārvadājuma līgums, tā nav norādījusi iemeslus, kas tai likuši šaubīties arī par minētās regulas 7. panta 5. punkta interpretāciju.

29

Iesniedzējtiesa vienīgi precizē, ka tai pēc savas ierosmes ir jāpārbauda sava starptautiskā jurisdikcija izskatīt tajā celto prasību. Lai gan nevar izslēgt, ka šāda pārbaude var tai likt izvērtēt Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 5. punktā paredzēto jurisdikcijas pamatu, tomēr Tiesas rīcībā būtu jābūt pietiekamai informācijai, lai pārliecinātos, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai ir saikne ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu.

30

Taču šajā lietā šādas informācijas trūkst. Tādēļ, ciktāl prejudiciālais jautājums attiecas uz Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 5. punkta interpretāciju, tas ir nepieņemams.

Par lietas būtību

31

Iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalsts tiesas jurisdikcijā ir izskatīt strīdu par prasību par kompensāciju, ko pret gaisa pārvadātāju, kurš iedibināts citas dalībvalsts teritorijā, ir cēlusi sabiedrība, kas ir tāda pasažiera prasījuma cesionāre, kurš izriet no pārvadājuma līguma, kas noslēgts ar šo pārvadātāju, izpildes.

32

Ievadam jāatgādina, pirmkārt, ka Regulas Nr. 1215/2012 mērķis ir jurisdikciju kolīziju normu vienādošana civillietās un komerclietās ar ļoti paredzamu jurisdikcijas noteikumu palīdzību. Šīs regulas mērķis tātad ir tiesiskās drošības nodrošināšana, kas nozīmē personu, kuru iedibinājuma vieta ir Eiropas Savienībā, tiesiskās aizsardzības pastiprināšanu, vienlaikus ļaujot prasītājam viegli noteikt tiesu, kurā tas var vērsties, un atbildētājam – saprātīgi paredzēt tiesu, kurā tas var tikt iesūdzēts (spriedums, 2024. gada 11. aprīlis, Credit Agricole Bank Polska, C‑183/23, EU:C:2024:297, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

33

Otrkārt, Regulas Nr. 1215/2012 II nodaļā paredzētā vispārējā jurisdikcijas noteikšanas sistēma ir balstīta uz tās 4. panta 1. punktā noteikto vispārīgo noteikumu, saskaņā ar kuru personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt attiecīgās dalībvalsts tiesā neatkarīgi no lietas dalībnieku pilsonības. Tikai kā atkāpe no šīs vispārīgās normas par atbildētāja domicila tiesu jurisdikciju šīs regulas II nodaļas 2. iedaļā ir paredzēti vairāki īpašās jurisdikcijas noteikumi, tostarp 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā iekļautais noteikums (spriedums, 2023. gada 14. septembris, EXTÉRIA, C‑393/22, EU:C:2023:675, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Saskaņā ar pēdējā minētajā tiesību normā paredzēto īpašās jurisdikcijas noteikumu tiesa, kurai ir jurisdikcija izskatīt prasību, kas balstīta uz pakalpojumu sniegšanas līgumu, ir tās dalībvalsts tiesa, kurā saskaņā ar līgumu pakalpojums sniegts vai tas būtu bijis jāsniedz.

35

No judikatūras arī izriet, ka Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētais īpašās jurisdikcijas noteikums atbilst tuvumā esamības apsvērumiem, un to pamato ciešas saiknes esība starp attiecīgo līgumu un tiesu, kurai par to jāspriež (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 14. septembris, EXTÉRIA, C‑393/22, EU:C:2023:675, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānosaka, vai apstāklis, ka prasījumu, kas radies starp patērētāju un komersantu noslēgta gaisa pārvadājuma līguma izpildes rezultātā, patērētājs nodevis sabiedrībai, kura specializējusies aviopasažieru prasījumu piedziņā, var liegt piemērot Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu, nosakot tiesu, kuras jurisdikcijā ir izskatīt prasību par kompensāciju, ko cesionāre cēlusi pret gaisa pārvadātāju.

37

Šajā ziņā, kā izriet no šā sprieduma 35. punkta, 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētais īpašās jurisdikcijas noteikums ir vērsts nevis uz to, lai aizsargātu vājāko līgumisko attiecību pusi, jo šis noteikums nav radīts saistībā ar līgumslēdzēju pušu statusu, bet gan tas ir balstīts uz ciešas saiknes esību starp tiesu, kurā celta prasība, un attiecīgo līgumu. Šādos apstākļos tas, ka patērētāja prasījums par kompensāciju ir nodots komersantam, neietekmē minētā noteikuma piemērošanu.

38

Kā Tiesa precizējusi strīdā par prasījumiem lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu, sākotnējā kreditora veikta prasījumu nodošana pati par sevi nevar ietekmēt tiesas jurisdikcijas noteikšanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, ÖFAB, C‑147/12, EU:C:2013:490, 58. punkts, un 2015. gada 21. maijs, CDC Hydrogen Peroxide, C‑352/13, EU:C:2015:335, 35. punkts).

39

Pēc analoģijas strīdam par tāda prasījuma piedziņu, kas izriet no pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes, joprojām ir cieša saikne ar prasības pamatā esošo saistību izpildes vietu, proti, tās dalībvalsts vietu, kurā saskaņā ar šo līgumu pakalpojums sniegts vai būtu bijis jāsniedz, minētā 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē, pat ja šis prasījums ir cedēts trešai personai.

40

Šī interpretācija ļauj nodrošināt tiesisko drošību un paredzamību jurisdikcijas jomā, it īpaši atbildētājam, kas ir Regulas Nr. 1215/2012 mērķi, kā izriet no tās 15. un 16. apsvēruma, jo tiesa, kurai ir jurisdikcija izskatīt šādu prasību, vienmēr būs tās vietas tiesa, kur saskaņā ar līgumu pakalpojums sniegts vai būtu bijis jāsniedz, neatkarīgi no tā, vai no šā līguma izrietošais prasījums ir cedēts.

41

Šajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka AirHelp ir ieguvusi prasījumu, kas izriet no tāda gaisa pārvadājuma līguma izpildes, kurš noslēgts starp patērētāju un Lufthansa, un prasījuma pamatā ir tā lidojuma no Krakovas uz Nicu (Francija) ar pārsēšanos Minhenē (Vācija) kavējums, ko nodrošinājusi šī aviosabiedrība, taču tas jāpārbauda iesniedzējtiesai.

42

Tā kā izlidošanas vieta atbilst vienai no galvenajām vietām, kur sniegts pakalpojums, uz kuru attiecas šis līgums, un kas līdz ar to nodrošina ciešu saikni, kāda prasīta Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punktā, starp minēto līgumu un tiesu, kuras tiesas apgabalā atrodas šī vieta, šķiet, ka Polijas tiesām ir jurisdikcija izskatīt prasību pamatlietā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 3. februāris, LOT Polish Airlines, C‑20/21, EU:C:2022:71, 20. punkts).

43

Nedz pamatlietā aplūkotā prasījumu cesijas līguma īpatnības, nedz arī tas, ka starp strīda pusēm nav līgumiskas saiknes, neliek apšaubīt šo jurisdikciju.

44

Pirmkārt, apstāklim, ka saskaņā ar attiecīgo prasījuma cesijas līgumu patērētājs cedents – kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu – atbilstoši Polijas tiesībām nenodod savas procesuālās tiesības komersantam cesionāram, nav nozīmes, piemērojot Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzēto jurisdikcijas noteikumu. Proti, šis noteikums ir balstīts uz saistību, kas ir prasījuma pamats, t.i., strīda priekšmetu, ko nosaka attiecīgā līguma priekšmets, proti, prasījuma cesijas līgums, ar kuru cesionāram tiek piešķirts tikai locus standi.

45

Otrkārt, attiecībā uz apstākli, ka pamatlietas puses nav tieši saistītas ar līgumu, uz ko rakstveida apsvērumos atsaucas gan iesniedzējtiesa, gan Lufthansa, jānorāda, ka, tā kā cesijas līgumā cesionāram ir piešķirtas tiesības, kas cedentam ir attiecībā pret pārvadātāju, un tātad tiesības uzsākt no gaisa pārvadājuma līguma izrietošā prasījuma piedziņas procedūru, arī šis apstāklis neliedz piemērot šajā tiesību normā paredzēto jurisdikcijas noteikumu.

46

Ņemot vērā visus izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalsts tiesai ir jurisdikcija izskatīt strīdu par prasību par kompensāciju, ko pret gaisa pārvadātāju, kurš iedibināts citas dalībvalsts teritorijā, cēlusi sabiedrība, kas ir tāda pasažiera prasījuma cesionāre, kurš izriet no pārvadājuma līguma, kas noslēgts ar šo pārvadātāju, izpildes, ja vien šī ir tās vietas tiesa, kurā saskaņā ar šo līgumu pakalpojums sniegts vai būtu bijis jāsniedz.

Par tiesāšanās izdevumiem

47

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.