<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2006LVA.0600512301.case.xml"><NO.CASE>C-106/05</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62005C0106</NO.CELEX><NO.SEQ>0009.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>5126</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>5138</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT><HT TYPE="ITALIC">M. POIARES MADURO</HT> SECINĀJUMI — LIETA C-106/05</LEFT><RIGHT>L U. P.</RIGHT></CURR.TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru</HT></P><P><HT TYPE="UC">[M. Poiares Maduro] secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20060307">2006. gada 7. martā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Oriģinālvaloda — portugāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Bundersfinanzhof</HT> (Vācija) uzdod jautājumu Tiesai par Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>Sestā direktīva<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>)<NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" DATE.PUB="1977" PAGE.FIRST="1">OV L 145, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Precīzāk jautājums attiecas uz Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 2. punkta interpretāciju, lai noteiktu, kādus nosacījumus dalībvalstis var paredzēt medicīnisko analīžu, kas veiktas privātā laboratorijā ārpus aprūpes iestādes pēc ārsta nozīmējuma, atbrīvošanai no PVN.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I —</NO.P><TXT>Fakti, atbilstošās tiesību normas un Tiesai uzdotais jautājums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">L.u.P. GmbH</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>L.u.P.<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>)</HT> ir Vācijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras vienīgais dalībnieks ir doktors Ingo Šarmans <HT TYPE="ITALIC">[Ingo Scharmann],</HT> laboratorijas ārsts. <HT TYPE="ITALIC">L.u.P.</HT> veica medicīniskās analīzes divu laboratoriju apvienību uzdevumā, kurās ir apvienojušies ģimenes ārsti. Tie nozīmēja šīs analīzes to sniegtās aprūpes ietvaros.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Finanzamt</HT> [Finanšu pārvalde] <HT TYPE="ITALIC">Bochum-Mitte</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt)</HT> uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">L.u.P.</HT> pakalpojumiem laboratoriju apvienībām ir uzliekams apgrozījuma nodoklis (turpmāk tekstā — PVN). Lēmumu par atteikumu atbrīvot no PVN <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht</HT> [Finanšu tiesa] apstiprināja ar pamatojumu, ka <HT TYPE="ITALIC">L.u.P.</HT> gan ir <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>cita medicīnisku pārbaužu iestāde<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/> <HT TYPE="ITALIC">Umsatzsteuergesetz 1980/1993</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>UStG<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/>)</HT> 4. panta 16. punkta nozīmē, taču tās pakalpojumi nav sniegti vajadzīgajā pakāpē <QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>ārsta uzraudzībā<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/>. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">L.u.P.</HT> nav pierādījusi, ka<?PAGE NO="I-5127"?> katrā no attiecīgi iepriekšējiem kalendārajiem gadiem vismaz 40 % tās pakalpojumu ir sniegti personām, kas nosauktas UStG 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā.</TXT></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 16. punkta c) apakšpunkts nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>No darījumiem, kas minēti 1. panta 1. punkta 1.-3. apakšpunktā, atbrīvojums attiecas uz:</P><P>[..]</P><P>darbībām, kas cieši saistītas ar slimnīcu, diagnostikas centru un citu ārstēšanas, diagnostikas vai medicīnisku pārbaužu iestāžu darbību, [..] ja</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>diagnostikas centros un citās medicīniskās aprūpes, diagnostikas vai medicīnisku analīžu iestādēs pakalpojumi tiek sniegti ārstu uzraudzībā, un iepriekšējā kalendārajā gadā vismaz 40 % pakalpojumu ir sniegti 15. punkta b) apakšpunktā nosauktajām personām.<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šajā normā minētās personas ir sociāli apdrošinātie, sociālās palīdzības saņēmēji un vecuma pensijas, ko maksā sociālās apdrošināšanas iestāde, saņēmēji (vai kara upuri).</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 14. punkta pirmajam teikumam no nodokļa ir paredzēts atbrīvot <QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>ārsta, zobārsta, fizioterapeita, kustību terapeita, vecmātes profesionālo darbību vai citas līdzīgas medicīniskas darbības Likuma par ienākumu nodokli <HT TYPE="ITALIC">(Einkommensteurgesetz)</HT> 18. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē un klīnikas ķīmiķa profesionālo darbību<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> uzskata, ka medicīniska laboratorija, kas darbojas kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, arī var tikt atbrīvota atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 14. punktam. Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Bundesverfassungsgericht</HT> vienlīdzīgas attieksmes principam ir pretēja jebkura atšķirīga attieksme, atbrīvojot no PVN, pamatojoties uz uzņēmuma juridisko formu.</TXT></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">L.u.P.</HT> iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> [Federālā Finanšu tiesa] <QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>Revision<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/> [kasācijas]<?PAGE NO="I-5128"?> sūdzību par <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht</HT> lēmumu, kas savukārt nolēma uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>Vai Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā paredzētie nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz laboratorijā veikto medicīnisko analīžu, ko nozīmējis ģimenes ārsts, atbrīvošanu no nodokļa arī tad, ja šo ārstu sniegtā aprūpe vienmēr ir atbrīvota no nodokļa?<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Ar šo jautājumu Tiesai tiek lūgts interpretēt Sesto direktīvu, it īpaši tās 13. panta A daļas 1. punktu, kas nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>1. Ciktāl tas nav pretrunā ar citiem Kopienas noteikumiem, dalībvalstis atbrīvo turpmāk minētās darbības atbilstīgi noteikumiem, ko tās pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>slimnīcas un medicīnisko aprūpi, kā arī ar tām cieši saistītas darbības, ko veic publisko tiesību subjekti, vai sociālos apstākļos, kas līdzinās apstākļiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem, — slimnīcas, medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centri vai arī citas pienācīgā kārtā atzītas līdzīgas iestādes;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>medicīniskās aprūpes sniegšanu, darbojoties medicīniskās vai paramedicīniskās profesijās, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Atbilstoši Sestās direktīvas 13. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunktam dalībvalstis var piešķirt šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos atbrīvojumus organizācijām, kas nav publisko tiesību subjekti, katrā atsevišķā gadījumā pakļaujot<?PAGE NO="I-5129"?> to vienam vai vairākiem no šajā pantā nosauktajiem nosacījumiem<NOTE NOTE.ID="E0003" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Runa ir par šādiem nosacijumiem: <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>— iestādēm nedrīkst būt mērķis sistemātiski gūt peļņu, jebkura peļņa nedrīkst tikt sadalīta, bet gan to novirza sniegto pakalpojumu turpināšanai vai uzlabošanai, — tās pamatā brīvprātīgi pārvalda un vada personas, kuras pašas vai caur starpniekiem nav tieši vai netieši ieinteresētas attiecīgo darbību iznākumā, — tās piemēro cenas, ko apstiprinājušas valsts iestādes vai kas nav augstākas par šādām apstiprinātām cenām, vai attiecībā uz pakalpojumiem, kas nav jāapstiprina, — zemākas cenas par tām, ko līdzīgiem pakalpojumiem nosaka komercuzņēmumi, kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, — attiecīgo pakalpojumu atbrīvojums nedrīkst radīt konkurences traucējumus, piemēram, nostādot neizdevīgā stāvokli komercuzņēmumus, Kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II —</NO.P><TXT>Analīze</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Tiesai jau ir bijusi iespēja interpretēt Sestās direktīvas normas, kas ir pamatā Bundesfinanzhof lēmumam par prejudiciala jautājuma uzdošanu. Tomēr to, kā tieši saskaņā ar Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punktu ir jākvalificē pakalpojumi, ko veido medicīniskās analīzes, un ar kādiem nosacījumiem dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa analīzes, kas veiktas tādos apstākļos kā šajā lietā, Tiesa katrā ziņā vēl nav īpaši pārbaudījusi.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Vispirms ir jāpārbauda, vai šādas analīzes var atbrīvot no PVN, tādēļ ir jākonstatē, vai tās atbilst vienai no Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>b) apakšpunkts<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/>) vai 13. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunktā (turpmāk tekstā — c) apakšpunkts) paredzētajām kategorijām. Tālāk, pieņemot, ka uz analīžu pakalpojumiem attiecas viens no abiem apakšpunktiem, es aplūkošu nosacījumu, ko dalībvalstis var paredzēt šiem atbrīvojumiem, noteikšanas problēmu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A—</NO.P><TXT>Par L.u.P. sniegto pakalpojumu, ko veido medicīniskās analīzes, raksturu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānoskaidro, vai tādas medicīniskās analīzes kā šajā lietā aplūkotās var uzskatīt par <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>medicīnisko aprūpi<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/> vai arī par ar medicīnisko aprūpi <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>cieši saistītām darbībām<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/>, kas ir paredzētas b) apakšpunktā.</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru b) un c) apakšpunktos paredzētie atbrīvojumi no nodokļa ir autonomi Kopienu tiesību jēdzieni, kuru mērķis ir novērst atšķirīgu PVN režīmu piemērošanu<NOTE NOTE.ID="E0004" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. kā jaunāko <DATE ISO="20051201">2005. gada 1. decembra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-394/04+C-395/04" YEAR="2005" PAGE.ECR="I-10373">C-394/04 un C-395/04 Ygeia (Krājums, I-10373. lpp., 15. punkts)</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-349/96" YEAR="1999" PAGE.ECR="I-973">C-349/96 CPP (Recueil, I-973. lpp., 15. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="19890615">1989. gada 15. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="348/87" YEAR="1989" PAGE.ECR="1737">348/87 Stichting Uitvoering Financiële Acties (Recueil, 1737. 1pp., 11. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Turklāt <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>Sestās direktīvas<?PAGE NO="I-5130"?> 13. pantā paredzētie atbrīvojumi ir jāinterpretē šauri, pieņemot, ka tie ir izņēmumi no vispārēja principa, atbilstoši kuram PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko nodokļu maksātājs ir sniedzis pret atlīdzību<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0005" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Ygeia (15. punkts) un iepriekš minētais spriedums lietā Stichting Uitvoering (13. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Tātad ir jāpārbauda iemesls b) un c) apakšpunktos paredzētā atbrīvojuma no PVN regulējumam, lai noteiktu, kādus pakalpojumus var atbrīvot saskaņā ar šīm tiesību normām. Turklāt ir skaidrs, ka gan b), gan c) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu kopējais mērķis ir samazināt medicīniskās aprūpes izmaksas un padarīt šo aprūpi pieejamāku indivīdam<NOTE NOTE.ID="E0006" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20031106">2003. gada 6. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-45/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-12911">C-45/01 Dornier (Recueil, I-12911. lpp., 43. punkts)</REF.DOC.ECR>; <DATE ISO="20010111">2001. gada 11. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-76/99" YEAR="2001" PAGE.ECR="I-249">C-76/99 Komisija/Francija (Recueil, I-249. lpp., 23. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20020910">2002. gada 10. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-141/00" YEAR="2002" PAGE.ECR="I-6833">C-141/00 Kugler (Recueil, I-6833. lpp., 29. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Ņemot vērā šo iemeslu, problēma nav tik daudz tā, vai medicīniskās analīzes vispār var atbrīvot no nodokļa saskaņā ar vienu no šiem apakšpunktiem, bet gan drīzāk tā, kurš tieši atbrīvojuma režīms uz to attiecas.</TXT></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tātad ir jānosaka, vai pakalpojumi, ko veido medicīniskās analīzes, ietilpst b) apakšpunkta vai c) apakšpunktā noteiktajās kategorijās. Patiesībā ne tikai c) apakšpunkts neattiecas uz darījumiem, kas cieši saistīti ar medicīnisko aprūpi, bet arī b) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma piešķiršanai, atšķirībā no c) apakšpunktā noteiktā atbrīvojuma, dalībvalstis var brīvi paredzēt noteiktus nosacījumus, kas paredzēti 13. panta A daļas 2. punktā, ja attiecīgie pakalpojumu sniedzēji nav publisko tiesību subjekti.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Specifiskā problēma, vai pakalpojumi, ko veido medicīniskas analīzes, pieder pie b) vai c) apakšpunkta, nav atrisināma, pārbaudot vienīgi abu apakšpunktu pamatā esošo vispārīgo mērķi. Tādā veidā var tikai noteikt, kā Tiesa jau ir konstatējusi, ka minētajos b) un c) apakšpunktos izmantotie jēdzieni nav interpretējami <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>īpaši šauri<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0007" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Francija (23. punkts) un iepriekš minētais spriedums lietā Dornier (48. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Attiecībā uz iespējamo b) apakšpunkta piemērošanu vispirms ir jānosaka, vai aplūkotie pakalpojumi, ko veido medicīniskās analīzes, ietilpst jēdzienā <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>medicīniskā aprūpe<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/> šīs tiesību normas nozīmē. Tālāk ir jākonstatē, vai b) apakšpunktā ietilpst tādas<?PAGE NO="I-5131"?> medicīnisko analīžu laboratorijas kā <HT TYPE="ITALIC">L.U.P.,</HT> jo tajā ir runa par <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>slimnīcām, medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centriem, vai arī citām pienācīgā kārtā atzītām līdzīgām iestādēm<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo aspektu Tiesai jau ir bijusi iespēja spriest par līdzīgu jautājumu iepriekš minētajā spriedumā lietā Komisija/Francija. Šajā lietā bija jānosaka, vai paraugu nosūtīšanai laboratorijai, kas pēc tam veiks medicīniskās analīzes, ir piemērojams atbrīvojums saskaņā ar b) apakšpunktu. Tiesa nolēma, ka <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>paraugu ņemšana un paraugu nodošana specializētai laboratorijai ir pakalpojumi, kas ir cieši saistīti ar analīzi, tāpēc tiem ir jābūt pakļautiem tam pašam nodokļu režīmam un tādējādi tiem nedrīkst uzlikt PVN<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0008" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minėtais spriedums lietā Komisija/Francija (30. punkts).</P></NOTE> kā darījumiem, kas cieši saistīti ar medicīnisko aprūpi b) apakšpunkta nozīmē. Tātad Tiesa uzskata, ka pakalpojumi, ko veido medicīniskās analīzes, ietilpst b) apakšpunktā.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Kā izriet no sprieduma lietā Komisija/Francija, piemērojot b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ir jāņem vērā darbības mērķis<NOTE NOTE.ID="E0009" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Francija (24. punkts), kurā tiek izcelta nepieciešamība ņemt vērā, <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>kādiem nolūkiem tiek ņemti šie paraugi<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/> un iepriekš minēto spriedumu lietā Ygeia (22. punkts).</P></NOTE>. Turklāt Tiesa ir līdzīgi konstatējusi attiecībā uz c) apakšpunktu, ka <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>medicīniskā pakalpojuma mērķis ir noteicošs, nosakot, vai tas ir atbrīvojams no PVN<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0010" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20031120">2003. gada 20. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-212/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-13859">C-212/01 Unterpertiger (Recueil, I-13859. lpp., 42. punkts)</REF.DOC.ECR> un ģenerāladvo-kātes Štiksas-Haklas [Stix-Hackl] secinājumi šajā lietā (66-68. punkts, uz kuriem ir tieša norāde spriedumā).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tā kā Tiesa uzskata, ka <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>medicīniskās aprūpes<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/> pakalpojumu, uz ko attiecas b) apakšpunkts, tāpat kā <QUOT.START ID="QS0023" REF.END="QE0023" CODE="201C"/>medicīniskās aprūpes sniegšanas, darbojoties medicīniskās profesijās<QUOT.END ID="QE0023" REF.START="QS0023" CODE="201D"/>, kas minētas c) apakšpunktā, mērķis ir <QUOT.START ID="QS0024" REF.END="QE0024" CODE="201C"/>diagnosticēt, aprūpēt un, cik vien iespējams, izārstēt slimības vai veselības traucējumus<QUOT.END ID="QE0024" REF.START="QS0024" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0011" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Dornier (48. punkts),<DATE ISO="20000914">2000. gada 14. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-384/98" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-6795">C-384/98 D [Recueil, I-6795. lpp., 8. punkts</REF.DOC.ECR>), iepriekš minētais spriedums lietā Kugler (38. punkts) un pēdējais iepriekš minētais spriedums lietā Ygeia (24. punkts).</P></NOTE>. Citiem vārdiem sakot, ka attiecīgo pakalpojumu var atbrīvot no nodokļa gan saskaņā ar b) apakšpunktu, gan ari ar c) apakšpunktu tikai tad, ja tam ir terapeitisks mērķis<NOTE NOTE.ID="E0012" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā D (19. punkts), iepriekš minētais spriedums lietā Kugler (39. punkts), iepriekš minētais spriedums lietā Unterpertiger (40. punkts) un <DATE ISO="20031120">2003. gada 20. novembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-307/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-13989">C-307/01 D'Ambrumenil un Dispute Resolution Services ( Recueil, I-13989. lpp., 58. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Vēl ir jāuzsver, ka nesen Tiesa īpaši spriedumos lietā <HT TYPE="ITALIC">Unterpertinger</HT> un lietā <HT TYPE="ITALIC">D 'Ambrumenil</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Dispute Resolution Services</HT> ir precizējusi attiecībā uz c) apakšpunkta piemērošanu, ka terapeitiskais mērķis nav jāsaprot pārāk šauri, no nodokļa var atbrīvot<?PAGE NO="I-5132"?> arī profilaktīvus medicīniskos pakalpojumus<NOTE NOTE.ID="E0013" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Unterpertinger (40. punkts), iepriekš minētais spriedums lietā D'Ambrumenil un Dispute Resolution Services (58. punkts). Skat. ģenerāladvokātes Kristīnes Stiksas-Haklas secinājumus šajās lietās (72-75. punkts), kuros viņa ir lūgusi paplašināt darbību ar terapeitisku mērķi jēdzienu, tajā iekļaujot ari <QUOT.START ID="QS0025" REF.END="QE0025" CODE="201C"/>darbības, kuru tiešais mērķis nav aprūpe, bet kas attiecas tikai uz profilaksi<QUOT.END ID="QE0025" REF.START="QS0025" CODE="201D"/> (72. punkts). Skat šajā sakarā zināmā mērā iepriekš minēto spriedumu lietā Kügler (40. punkts).</P></NOTE>. <QUOT.START ID="QS0026" REF.END="QE0026" CODE="201C"/>Pat ja personām, kurām tiek veiktas pārbaudes vai citas medicīniskas iejaukšanās ar profilaktisku raksturu, netiek konstatētas nekādas slimības vai veselības anomālijas, šo pakalpojumu ietveršana <QUOT.START ID="QS0027" REF.END="QE0027" CODE="201C"/>medicīniskās aprūpes sniegšanas<QUOT.END ID="QE0027" REF.START="QS0027" CODE="201D"/> jēdzienā atbilst veselības aprūpes cenu samazināšanas mērķim, kas ir kopīgs gan Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā, gan šī paša punkta c) apakšpunktā noteiktajam atbrīvojumam no nodokļa.<QUOT.END ID="QE0026" REF.START="QS0026" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0014" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Unterpertinger (40. punkts) un iepriekš minētais spriedums lietā D'Ambrumenil un Dispute Resolution Services (58. punkts).</P></NOTE></TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Manuprāt, nav nekāda pamata pārtraukt Tiesas radīto vienoto un saskanīgo šo apakšpunktu interpretāciju attiecībā uz darbību, kas ietvertas šajos apakšpunktos, raksturu. Tādējādi Tiesas izdarītā <QUOT.START ID="QS0028" REF.END="QE0028" CODE="201C"/>medicīniskās aprūpes sniegšanas, darbojoties medicīniskās [..] profesijās<QUOT.END ID="QE0028" REF.START="QS0028" CODE="201D"/> jēdziena, kas noteikts c) apakšpunktā, interpretācijai jāatbilst <QUOT.START ID="QS0029" REF.END="QE0029" CODE="201C"/>medicīniskās aprūpes<QUOT.END ID="QE0029" REF.START="QS0029" CODE="201D"/> jēdziena, kas noteikts b) apakšpunktā, interpretācijai. Šajā sakarā es, pirmkārt, norādu, ka Tiesa ir nepārprotami konstatējusi, ka jēdziens medicīniskā aprūpe 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā ietver jebkuras aprūpes sniegšanu, darbojoties medicīniskās profesijās 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē<NOTE NOTE.ID="E0015" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Dornier (50. punkts).</P></NOTE>. Otrkārt, abu apakšpunktu mērķis ir <QUOT.START ID="QS0030" REF.END="QE0030" CODE="201C"/>regulēt medicīniskās aprūpes pakalpojumu atbrīvojumu no nodokļa kopumu šaurā nozīmē<QUOT.END ID="QE0030" REF.START="QS0030" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0016" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā lietā Kügler (36. punkts). Skat ģenerāladvokātes Stiksas-Haklas iepriekš minētos secinājumus lietā Unterpertiger (71. punkts), kuros ir teikts: <QUOT.START ID="QS0031" REF.END="QE0031" CODE="201C"/>Abi atbrīvojumi kopā [..] atbilst mērķim kopumā atvieglot piekļuvi medicīniskajai aprūpei.<QUOT.END ID="QE0031" REF.START="QS0031" CODE="201D"/></P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Patiesībā šiem apakšpunktiem ir dažādi mērķi. Bet <QUOT.START ID="QS0032" REF.END="QE0032" CODE="201C"/>kritērijs abu šo 13. panta A daļas 1. punkta b) un c) apakšpunktos iekļauto atbrīvojumu no nodokļa piemērošanas jomas noteikšanai ir mazāk saistīts ar pakalpojumu raksturu, nekā ar to sniegšanas vietu<QUOT.END ID="QE0032" REF.START="QS0032" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0017" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Dornier (47. punkts) pielikumā <DATE ISO="19880223">1988. gada 23. februāra</DATE> spriedumam lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="353/85" YEAR="1987" PAGE.ECR="817">353/85 Komisija/Apvienotā Karaliste (Recueil, 817. lpp., 32. un 33. punkts)</REF.DOC.ECR>. Par to pašu skat. arī iepriekš minēto spriedumu lietā Kiigler (35. punkts).</P></NOTE>. Tas nozīmē, ka atbilstoši b) apakšpunktam <QUOT.START ID="QS0033" REF.END="QE0033" CODE="201C"/>ir atbrīvojami no nodokļa tādi pakalpojumi, ko veido medicīniskās aprūpes kopums iestādēs, kam ir tāds sociāls mērķis kā cilvēku veselības aizsardzība, bet šī punkta c) apakšpunkts ir piemērojams pakalpojumiem, ko sniedz ārpus slimnīcām, pamatojoties uz uzticību starp pacientu un aprūpētāju<QUOT.END ID="QE0033" REF.START="QS0033" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0018" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Dornier (47. punkts), iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Apvienotā Karaliste (33. punkts) un iepriekš minētais spriedums lietā Kügler (35. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5133"?><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tādējādi jēdziens <QUOT.START ID="QS0034" REF.END="QE0034" CODE="201C"/>medicīniskā aprūpe<QUOT.END ID="QE0034" REF.START="QS0034" CODE="201D"/>, kas ir paredzēts minētajā b) apakšpunktā, tāpat kā šī punkta c) apakšpunkts ietver <QUOT.START ID="QS0035" REF.END="QE0035" CODE="201C"/>medicīniskos pakalpojumus, kas ir sniegti ar mērķi [..] aizsargāt cilvēka veselību, tajā skaitā to saglabāt vai atjaunot<QUOT.END ID="QE0035" REF.START="QS0035" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0019" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Unterpertinger (41. punkts) un iepriekš minētais spriedums lietā D'Ambrumeml un Dispute Resolution Services (59. punkts).</P></NOTE>. Citiem vārdiem sakot, šis jēdziens aptver gan ārstējošo, gan profilaktisko medicīnisko aprūpi.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Preventīvās medicīniskās aprūpes jomā nav jādiagnosticē slimības, kā arī jāveic terapeitiskas darbības šaurā nozīmē<NOTE NOTE.ID="E0020" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Proti, diagnosticēšana ir darbība, ar ko ārsts konstatē slimību, ja pastāv tai raksturīgās pazīmes.</P></NOTE>. Centrālais elements ir pacienta novērošana un izmeklēšana, lai tieši novērstu nepieciešamību nākotnē diagnosticēt un ārstēt iespējamās slimības.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Ārsta nozīmētu medicīnisku analīžu veikšana ir ārsta novērošanas būtiska daļa<NOTE NOTE.ID="E0021" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Tas ir spėka neatkarīgi no tā, vai ārsts veic šos izmeklējumus vai analīzes pats novērošanas ietvaros vai prasa to veikt trešajai personai, it īpaši ņemot vērā šo analīžu specializēto raksturu.</P></NOTE>, bez kuras acīmredzami nevarētu pastāvēt cilvēka veselības aizsardzība, tajā skaitā arī veselības saglabāšana un atjaunošana. Citiem vārdiem sakot, medicīniskā aprūpe kā darbību kopums, kas atbilstoši to funkcijām ir paredzētas, lai saglabātu vai atjaunotu veselību, ir process, ko veido darbības, kuru mērķis ir saglabāt vai atjaunot veselību un kurās noteikti ietilpst novērošanas un izmeklēšanas pasākumi un vajadzības gadījumā arī diagnostikas un aprūpes pasākumi. Šajā nozīmē medicīniskās analīzes, ja tās ir nozīmējis ārsts, ir medicīniskās aprūpes pakalpojumi.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tātad tādas medicīniskās analīzes kā <HT TYPE="ITALIC">L.u.P.</HT> veiktās, ņemot vērā to mērķi, ietilpst medicīniskās aprūpes jēdzienā Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta b) un c) apakšpunkta nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Cits jautājums ir par to, vai šīs medicīniskās aprūpes darbības, ko veic cita analīžu laboratorija, tuvāk aplūkotas, ietilpst b) vai c) apakšpunkta piemērošanas jomā. Atbilde uz šo jautājumu, kā jau minēts, ir atkarīga no tā, vai attiecīgie pakalpojumi tiek sniegti ārpus slimnīcām vai līdzīgām iestādēm, pamatojoties uz uzticību starp pacientu un aprūpētāju, tā prakses vietā vai mājās<NOTE NOTE.ID="E0022" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iepriekš, 25. punkts.</P></NOTE>. Tātad atbilde ir vairāk atkarīga no vietas, kurā tiek veikta darbība, nekā no pašas darbības rakstura.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šajā sakarā es pretēji tam, ko Komisija pauž rakstveida paskaidrojumos, uzskatu, ka šis pants attiecas uz laboratoriju, kas veic<?PAGE NO="I-5134"?> ārstu nozīmētas medicīniskās analīzes — un tādējādi sniedz manis aprakstītajā nozīmē <QUOT.START ID="QS0036" REF.END="QE0036" CODE="201C"/>medicīniskās aprūpes<QUOT.END ID="QE0036" REF.START="QS0036" CODE="201D"/> pakalpojumus atbilstoši šī jēdziena nozīmei b) apakšpunktā, jo pantā ir runa par <QUOT.START ID="QS0037" REF.END="QE0037" CODE="201C"/>medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centriem vai arī citām pienācīgā kārtā atzītām līdzīgām iestādēm<QUOT.END ID="QE0037" REF.START="QS0037" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Pamats b) vai attiecīgi c) apakšpunktā paredzētajiem atbrīvojumiem no nodokļa ir vienāds neatkarīgi no tā, vai analīzes tiek veiktas slimnieku aprūpes iestāde vai tās veic ārsts savā prakses vietā (ja viņam ir atbilstoša kvalifikācija un tehniskie līdzekļi), vai, tieši pretēji, tās tiek nodotas medicīnisko analīžu izdarīšanai tam īpaši paredzētās iestādēs. Ņemot vērā mērķi samazināt medicīniskās aprūpes izmaksas, šāda atšķirīga pieeja nebūtu saprotama. Šeit atbalstītā interpretācija visdrīzāk atbilst nodokļa neitralitātes principam, ka uzņēmēji, kas veic līdzīgus darījumus, uzliekot PVN, nedrīkst tikt aplūkoti atšķirīgi<NOTE NOTE.ID="E0023" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Kügler, 30. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Jāmin arī, ka pakalpojumam, ko veido medicīniskās analīzes, var būt jāpiemēro c), nevis b) apakšpunkts, ja šis pakalpojums tiešām ir sniegts, pamatojoties uz uzticību starp aprūpētāju un pacientu. Kā, šķiet, izriet no prejudicială jautājuma, šajā gadījumā analīzes tomēr nevar uzskatīt par izdarītām, pamatojoties uz uzticību starp pacientu un aprūpētāju, kas Tiesas judikatūras nozīmē ļauj tās uzskatīt par ietilpstošām c) apakšpunkta piemērošanas jomā<NOTE NOTE.ID="E0024" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iepriekš 25. punktā minēto judikatūru.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Turklāt rakstveida apsvērumos un tiesas sēdē Komisija apgalvoja, ka ir nepieciešams nošķirt medicīnisko analīžu laboratorijas, kam ir tiešas līgumsaistības ar pacientu, un laboratorijas, kas uztur attiecības tikai ar ārstu, kas ir prasījis analīzi. Tikai pirmajā gadījumā pakalpojumi, ko veido medicīniskās analīzes, varētu ietilpt atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas jomā, jo tie ir vērsti pret šī pakalpojuma gala patērētāju. Otrajā gadījumā ir runa tikai par pakalpojumiem, kas tiek sniegti pakārtoti medicīniskās aprūpes pakalpojumiem. To adresāts tātad ir medicīniskās aprūpes pakalpojumu sniedzējs un nevis šo pakalpojumu gala adresāts un tāpēc uz to neattiecas atbrīvojums no PVN. Komisija pamato savu apgalvojumu ar Tiesas<?PAGE NO="I-5135"?> spriedumiem lietā Komisija/Vācija<NOTE NOTE.ID="E0025" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19850711">1985. gada 11. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="107/84" YEAR="1985" PAGE.ECR="2655">107/84 Komisija/Vācija (Recueil, 2655. Ipp., 20. punkts)</REF.DOC.ECR>, kurā ir konstatēts, ka Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts attiecas tikai uz Deutsche Bundespost sniegtajiem pakalpojumiem un tas neattiecas uz pakalpojumiem, ko iepriekš pret atlīdzību Deutsche Bundespost sniedz pārvadātāji uzņēmumi.</P></NOTE>, lietā Skandia<NOTE NOTE.ID="E0026" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20010308">2001. gada 8. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-240/99" YEAR="2001" PAGE.ECR="I-1951">C-240/99 Skandia (Recueil, I-1951. Ipp., 40. un 41. punkts)</REF.DOC.ECR>, kurā ir pasludināts, ka apdrošināšanas līgumu pārvalde, ko veic juridiska persona, kas darbojas apdrošināšanas sabiedrības vārdā, nav atbrīvota no nodokļa kā <QUOT.START ID="QS0038" REF.END="QE0038" CODE="201C"/>apdrošināšanas pakalpojums<QUOT.END ID="QE0038" REF.START="QS0038" CODE="201D"/> Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) apakšpunkta nozīmē, jo šai sabiedrībai nav līgumsaistību ar apdrošināto un tā neuzņemas nekādus risku saistībā ar apdrošināšanu.</P></NOTE>, lietā <HT TYPE="ITALIC">CSC Financial Services<NOTE NOTE.ID="E0027" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20011213">2001. gada 13. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-235/00" YEAR="2001" PAGE.ECR="I-10237">C-235/00 CSC Financial Services (Recueil, I-10237. Ipp., 39. un 40. punkts)</REF.DOC.ECR>. Tiesa ir apstiprinājusi, ka attiecībā uz jēdziena <QUOT.START ID="QS0039" REF.END="QE0039" CODE="201C"/>starpniecība<QUOT.END ID="QE0039" REF.START="QS0039" CODE="201D"/> interpretāciju Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) apakšpunkta 5. punkta nozīmē, ka starpnieks saņem atbrīvojumus no nodokļa tikai tad, ja tas <QUOT.START ID="QS0040" REF.END="QE0040" CODE="201C"/>ieņem vienas līguma par finanšu produktu puses vietu<QUOT.END ID="QE0040" REF.START="QS0040" CODE="201D"/>. Tādējādi <QUOT.START ID="QS0041" REF.END="QE0041" CODE="201C"/>runa nav par starpniecību, ja viena no līgumslēdzējām pusēm uztic apakšuzņēmējam daļu no tādām faktiskajām darbībām, kas saistītas ar līgumu, kā otras puses informēšana, pieteikumu par parakstīšanos uz vērtspapīriem pieņemšana un apstrāde, kas ir līguma priekšmets. Šādā gadījumā apakšuzņēmējs ieņem finanšu produkta piedāvātāja vietu un tāpēc nav starpnieks, kas neieņem līgumslēdzēja vietu minētās tiesību normas nozīmē<QUOT.END ID="QE0041" REF.START="QS0041" CODE="201D"/>.</P></NOTE></HT> un lietā <HT TYPE="ITALIC">Arthur Andersen Consulting<NOTE NOTE.ID="E0028" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20050303">2005. gada 3. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-472/03" YEAR="2005" PAGE.ECR="I-171">C-472/03 Arthur Andersen (Krājums, I-171. Ipp.)</REF.DOC.ECR>, kurā ir pieņemts, ka noteiktas back-office darbības, ko parasti veic apdrošinātājs un kas ir nodotas ārējam apakšuzņēmējam, kurš nepārņem apdrošināšanas risku un arī nedarbojas kā apdrošināšanas aģents vai starpnieks, nevar atbrīvot no nodokļa atbilstoši Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) apakšpunktam.</P></NOTE>,</HT> kurās apakšuzņēmēju veiktās darbības, kas saistītas ar pakalpojumiem, kas ir atbrīvoti no nodokļa, tika uzskatītas par apliekamām ar nodokli. Es nepiekritu šim Komisijas apgalvojumam.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Runa ir par apgalvojumu, kas ir pretējs uzskatam, ko Tiesa ir paudusi iepriekš minētajā spriedumā lietā Komisija/Francija. Tajā nepārprotami ir konstatēts, ka, lai piemērotu b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa, nav svarīgi, vai <QUOT.START ID="QS0042" REF.END="QE0042" CODE="201C"/>laboratorija, kas noņem paraugus, veic analīzi pati vai arī uztic to citai laboratorijai, paliekot atbildīga pacientam, vai arī izdarāmās analīzes rakstura dēļ tai paraugs ir jānodod specializētai laboratorijai<QUOT.END ID="QE0042" REF.START="QS0042" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0029" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Francija (28. punkts). Iepriekš minētajā spriedumā lietā D'Ambrumenil un Dispute resolution services (67. pukts) ir līdzīgi pateikts, ka apstāklis, ka trešās personas, proti, uzdevuma devēji, kontrolē un pieprasa ārsta izmeklēšanas veikšanu, neizslēdz to, ka šo izmeklējumu mērķis ir veselības aizsardzība, un līdz ar to tie ir ari atbrīvoti no nodokļa.</P></NOTE>. Citiem vārdiem sakot, tas, ka laboratorija uztic medicīniskās analīzes veikšanu citai laboratorijai, nenozīmē, ka uz šo analīzi, ko veic laboratorija, kam tā uzticēta, vairs neattiecas b) apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Komisijas minētā judikatūra attiecas uz atbrīvojumiem no PVN, kas neattiecas uz darbībām vispārējās interesēs. Turklāt šajā judikatūra ir runa par atbrīvojumiem no nodokļa, kas pieņemti citu iemeslu dēļ nekā tie, kas ir pamatā atbrīvojumiem, kas ir paredzēti b) un c) apakšpunktos attiecībā uz medicīniskās aprūpes darbībām<NOTE NOTE.ID="E0030" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. it īpaši par apdrošināšanas darbību un darījumu, ko veic apdrošināšanas aģenti un starpnieki, atbrīvošanas no nodokļa mērķi iepriekš minēto spriedumu lietā CPP (23. punkts), ģenerāladvokāta A. Sadžo [A. Saggio] secinājumus iepriekš minētajā lietā Skandia (23. punkts) un manus secinājumus lietā Arthur Andersen (13. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tādēļ es uzskatu, ka interpretāciju, kas līdz šim ir veikta attiecībā uz atbrīvojumu no<?PAGE NO="I-5136"?> nodokļa regulējumu b) un c) apakšpunktos — un kas vienlaikus ir acīmredzama jau minētajā spriedumā lietā Komisija/Francija — nevajag tālāk ierobežot, lai panāktu tās atbilstību hipotētiskai lielākas saderības un vienotības ar judikatūru vajadzībai, ko min Komisija un kas attiecas uz noteiktu pakalpojumu, kas atbrīvoti no nodokļa, nodošanu apakšuzņēmējiem. Ja pakalpojumi, ko veido medicīniskās analīzes, kā šajā gadījumā, paši ir <QUOT.START ID="QS0043" REF.END="QE0043" CODE="201C"/>medicīniskā aprūpe<QUOT.END ID="QE0043" REF.START="QS0043" CODE="201D"/> iepriekš minētajā nozīmē, ko sniedz <QUOT.START ID="QS0044" REF.END="QE0044" CODE="201C"/>citas [..] līdzīgas iestādes<QUOT.END ID="QE0044" REF.START="QS0044" CODE="201D"/> b) apakšpunkta nozīmē, ne šīs tiesību normas tekstā, ne jēgā es nesaskatu pamatu paredzēt šo pakalpojumu atbrīvošanai no nodokļa papildu nosacījumu, kā to piedāvā Komisija. Piemērojamie nosacījumi izriet no 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT>Par atbrīvošanas no nodokļa nosacījumu, ko dalībvalsts fakultatīvi nosaka pakalpojumiem, ko sniedz juridiskas personas, kas nav publisko tiesību subjekti, atbilstību 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktam un 2. punktam</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Dalībvalstīm ir tiesības paredzēt vienu vai vairākus 13. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunktā minētos nosacījumus pakalpojumiem, ko sniedz juridiskas personas, kas nav publisko tiesību subjekti. Kā tas nepārprotami izriet no 13. panta A daļas 2. punkta, šos fakultatīvos nosacījumus var noteikt tikai pakalpojumiem, kas paredzēti b)apakšpunktā, bet nevar noteikt c) apakšpunktā paredzētajiem. Tātad Sestajā direktīvā nav vienādi regulēti b) un c) apakšpunktā paredzētie dažādie atbrīvojumi, attiecinot uz b) apakšpunktā ietvertajiem pakalpojumiem tādu atbrīvojuma no nodokļa regulējumu, kas <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> ir neizdevīgāks nekā regulējums, kas paredzēts pakalpojumiem, uz ko attiecas c) apakšpunkts. Tādējādi privātu laboratoriju sniegtajiem medicīnisko analīžu pakalpojumiem, uz ko attiecas b) apakšpunkts, dalībvalstis kā priekšnoteikumu atbrīvojumam no nodokļa var paredzēt vienu vai vairākus 13. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunktā minētos nosacījumus, kas neattiecas uz ārstiem, kas analīzi nozīmē atbilstoši c) apakšpunktam.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Jānorāda arī, ka — tā kā, manuprāt, runa ir par šaubām, kam pamatā ir <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> prejudiciālais jautājums — attiecībā uz b) apakšpunktā paredzētajiem pakalpojumiem dalībvalstu tiesības noteikt nosacījumus atbrīvojumam no nodokļa neliek tām vienādi aplūkot <QUOT.START ID="QS0045" REF.END="QE0045" CODE="201C"/>medicīniskās aprūpes<QUOT.END ID="QE0045" REF.START="QS0045" CODE="201D"/> un <QUOT.START ID="QS0046" REF.END="QE0046" CODE="201C"/>ar to cieši saistītos<QUOT.END ID="QE0046" REF.START="QS0046" CODE="201D"/> pakalpojumus, ko sniedz juridiskas personas, kas nav publisko tiesību subjekti. Dalībvalstīm ir <HT TYPE="ITALIC">tiesības katrā atsevišķā</HT> gadījumā piešķirt b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu juridiskajām personām, kas nav publisko tiesību subjekti, pakļaujot tās noteiktiem nosacījumiem, turklāt, protams, ir jāievēro vispārīgais diskriminācijas aizlieguma princips. Šajā nozīmē, manuprāt, tām nav pienākuma noteikt vienādus nosacījumus<?PAGE NO="I-5137"?> abiem pakalpojumu veidiem. Pirmām kārtām jau dalībvalsts var izlemt vienkārši b) apakšpunktā minētajai medicīniskā pakalpojuma, ko sniedz juridiskas personas, kas nav publisko tiesību subjekti, atbrīvošanai no nodokļa nenoteikt nevienu no 13. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem. Tad tai ir jābūt tiesīgai arī paredzēt nosacījumus <HT TYPE="ITALIC">tikai</HT> privātu tirgus dalībnieku sniegtiem medicīniskiem pakalpojumiem, kas <HT TYPE="ITALIC">ir cieši saistīti</HT> ar slimnīcu aprūpi un medicīnisko aprūpi. Šajā nozīmē es domāju, ka šaubas par iespējamo <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 16. punktā paredzētā regulējuma nesaderību ar Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktu nav pamatotas, jo šis valsts tiesiskais regulējums nepārprotami nosaka nosacījumus tikai darbību, kas <QUOT.START ID="QS0047" REF.END="QE0047" CODE="201C"/>cieši saistītas<QUOT.END ID="QE0047" REF.START="QS0047" CODE="201D"/> ar slimnīcu aprūpi vai medicīnisko aprūpi, atbrīvojumam no PVN.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tā kā piemērojamās Vācijas tiesības <QUOT.START ID="QS0048" REF.END="QE0048" CODE="201C"/>medicīniskās aprūpes<QUOT.END ID="QE0048" REF.START="QS0048" CODE="201D"/> pakalpojuma, ko sniedz <QUOT.START ID="QS0049" REF.END="QE0049" CODE="201C"/>citas [..] līdzīgas iestādes<QUOT.END ID="QE0049" REF.START="QS0049" CODE="201D"/> Sestās direktīvas b) apakšpunkta nozīmē, atbrīvošanai no nodokļa <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 16. punkta c) apakšpunktā ir paredzēti nosacījumi, ir jāpārbauda, vai abi nosacījumi, kas atbrīvojumam ir paredzēti Vācijas tiesību normās, ir saderīgi ar Kopienu tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 16. punkta c) apakšpunktā paredzētais nosacījums, ka <QUOT.START ID="QS0050" REF.END="QE0050" CODE="201C"/>pakalpojumi tiek sniegti ārstu uzraudzībā<QUOT.END ID="QE0050" REF.START="QS0050" CODE="201D"/>, ir pretrunā Kopienu tiesībām. Nevienu no 13. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem nevar interpretēt tā, ka dalībvalstis varētu noteikt 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu no nodokļa piešķiršanai juridiskajām personām, kas nav publisko tiesību subjekti, nosacījumu par ārsta uzraudzību, kā tas ir noteikts Vācijas tiesību normās.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šo nosacījumu ir jānorāda, ka Tiesa spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Dornier</HT> ir skaidri konstatējusi, ka nosacījums par to, ka pakalpojumi jāsniedz ārstu uzraudzībā, pārsniedz rīcības brīvību, kas dalībvalstīm ir piešķirta Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā, jo tā rezultātā netiek atbrīvoti no nodokļa pakalpojumi, ko uz pašu atbildību veic ārstiem radniecīgo profesiju pārstāvji. Jēdziens <QUOT.START ID="QS0051" REF.END="QE0051" CODE="201C"/>medicīniskā aprūpe šajā tiesību normā aptver ne tikai pakalpojumus, ko sniedz tieši ārsti vai citi mediķi ārstu uzraudzībā, bet ari līdzīgus pakalpojumus, ko slimnīcās uz pašu atbildību sniedz personas, kas nav ārsti<QUOT.END ID="QE0051" REF.START="QS0051" CODE="201D"/><NOTE NOTE.ID="E0031" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā Dornier (70. un 71. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-5138"?><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Attiecībā uz otru <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 16. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, ka iepriekšējā kalendārajā gadā vismaz 40 % pakalpojumu ir sniegti (sociāli) apdrošinātajiem, sociālās palīdzības saņēmējiem un vecuma pensijas saņēmējiem (vai kara upuriem), es uzskatu, ka, lai gan Sestajā direktīvā šāds nosacījums nav tieši paredzēts, tomēr var uzskatīt, ka ar to ir transponēts 13. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā noteiktais fakultatīvais nosacījums, kurā tiek prasīts, lai juridiskās personas, kas nav publisko tiesību subjekti, kā priekšnoteikumu atbrīvojuma no nodokļa saņemšanai <QUOT.START ID="QS0052" REF.END="QE0052" CODE="201C"/>nosaka cenas, ko apstiprinājušas valsts iestādes vai kas nav augstākas par šādām apstiprinātām cenām<QUOT.END ID="QE0052" REF.START="QS0052" CODE="201D"/>. Bet, ja šīs iestādes pakalpojumu izmantotāju daļa ir sociāli apdrošinātas personas, tas, iespējams, nodrošina to, ka šīs iestādes piemērotās cenas atbilst kompetento iestāžu noteiktajām cenām. Kaut arī, manuprāt, nav skaidrs, kāda iemesla dēļ 40 % pakalpojumu ir jāsniedz sociāli apdrošinātajiem, es uzskatu, ka šāds nosacījums atbilst Kopienu tiesībām, ja vien tas tiešām ir pamats iestādēm piemērot cenas, kas atbilst kompetento iestāžu apstiprinātajām cenām. Valsts tiesai ir jālemj, vai šis nosacījums ir piemērots pamats <HT TYPE="ITALIC">L.u.P</HT> piemērot cenas, kas atbilst kompetento iestāžu noteiktajām cenām.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III —</NO.P><TXT>Secinājumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ierosinu Tiesai atbildēt uz <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> uzdoto prejudiciālo jautājumu šādi:</TXT><P>13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkts Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ir jāinterpretē tā, ka tādi pakalpojumi, ko veido medicīniskās analīzes, kā šajā lietā, ir <QUOT.START ID="QS0053" REF.END="QE0053" CODE="201C"/>medicīniska aprūpe<QUOT.END ID="QE0053" REF.START="QS0053" CODE="201D"/>, ko sniedz <QUOT.START ID="QS0054" REF.END="QE0054" CODE="201C"/>citas [..] līdzīgas iestādes<QUOT.END ID="QE0054" REF.START="QS0054" CODE="201D"/> iepriekš minētā 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.</P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>