|
13.12.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 324/5 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/2137
(2019. gada 5. decembris),
ar ko konstatē, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies pēc Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikuma
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijis) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 10. panta 2. punkta ceturto daļu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2017. gada jūnijā un 2018. gada jūnijā saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu konstatēja, ka attiecīgi 2016. un 2017. gadā tika novērota būtiska novirze no Rumānijas vidēja termiņa budžeta mērķa vai tā sasniegšanai vajadzīgās korekcijas gaitas. Ņemot vērā minētās konstatētās būtiskās novirzes, Padome sniedza 2017. gada 16. jūnija (2) un 2018. gada 22. jūnija (3) ieteikumus, iesakot Rumānijai veikt pasākumus, kas nepieciešami minēto noviržu novēršanai. Pēcāk Padome konstatēja, ka Rumānija pēc minētajiem ieteikumiem nav efektīvi rīkojusies, un izdeva pārskatītus ieteikumus attiecīgi 2017. gada 5. decembrī (4) un 2018. gada 4. decembrī (5). Pēcāk Padome konstatēja, ka Rumānija pēc šiem minētajiem pārskatītajiem ieteikumiem nav efektīvi rīkojusies. |
|
(2) |
Padome 2019. gada 14. jūnijā konstatēja, ka 2018. gadā Rumānijā atkal bija vērojama būtiska novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Pamatojoties uz to, Padome izdeva ieteikumu (6) Rumānijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu (7) nominālais pieaugums nepārsniedz 4,5 % 2019. gadā un 5,1 % 2020. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1,0 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2019. gadā un 0,75 % apmērā no IKP 2020. gadā. Padome arī ieteica Rumānijai izmantot visus neparedzētos ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai, un to, ka budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina stabili uzlabojumi vispārējās valdības strukturālā budžeta bilancē tādā veidā, kas veicina izaugsmi. Padome noteica, ka Rumānijai līdz 2019. gada 15. oktobrim ir jāziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz 2019. gada 14. jūnija ieteikumu. |
|
(3) |
Komisija 2019. gada 25. septembrī Rumānijā veica pastiprinātas uzraudzības misiju ar mērķi veikt uzraudzību uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 11. panta 2. punktu. Pēc tam, kad Komisija bija nosūtījusi savus pagaidu konstatējumus Rumānijas iestādēm, aicinot tās sniegt piezīmes, Komisija 2019. gada 20. novembrī par saviem konstatējumiem ziņoja Padomei. Minētie konstatējumi tika nodoti atklātībai. Komisijas ziņojumā ir konstatēts, ka Rumānijas iestādes plāno sākt strukturālu korekciju tikai no 2022. gada, un tādējādi neplāno rīkoties atbilstoši Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumam. |
|
(4) |
Rumānijas iestādes 2019. gada 15. oktobrī iesniedza ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumu. Šajā ziņojumā nav ietverta ne visaptveroša prognoze par atsevišķām budžeta kategorijām, ne arī katra minētā pasākuma ietekme uz budžetu. Tādēļ šis ziņojums neatbilst Padomes ieteiktajām ziņošanas prasībām. Ziņojumā Rumānijas iestādes atkārtoja, ka 2019. gada mērķis tām ir nominālais deficīts 2,8 % apmērā no IKP, kas ir tas pats mērķis, kas noteikts 2019. gada konverģences programmā. Ja šis mērķa nominālais deficīts tiktu sasniegts, tas veidotu tikai nelielu vispārējās valdības budžeta deficīta samazinājumu salīdzinājumā ar 2018. gadu, neraugoties uz to, ka Rumānijā ir vērojama augsta ekonomikas izaugsme. Rumānijas iestāžu noteiktais mērķis 2020. gadam ir sasniegt nominālo deficītu 2,9 % apmērā no IKP, kas ir augstāks nekā 2019. gada konverģences programmā noteiktais mērķis – 2,7 % no IKP. Visumā paziņoto pasākumu fiskālā ietekme neatbilst prasībai, kas minēta Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumā. |
|
(5) |
Pamatojoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi, 2019. gadā valdības neto primāro izdevumu pieaugums tiek prognozēts 12,8 % apmērā, kas ievērojami pārsniedz ieteiktos 4,5 % (novirze 2,5 % apmērā no IKP). Paredzams, ka strukturālā bilance pasliktināsies par 0,8 % no IKP salīdzinājumā ar ieteikto uzlabojumu 1,0 % apmērā no IKP (novirze 1,8 % apmērā no IKP). Tādējādi abi pīlāri norāda uz novirzi no ieteiktās korekcijas. Vispārējais novērtējums apstiprina novirzi no ieteiktās korekcijas 2019. gadā. |
|
(6) |
Pamatojoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi, 2020. gadā valdības neto primāro izdevumu pieaugums tiek prognozēts 11,1 % apmērā, kas ievērojami pārsniedz ieteikto 5,1 % (novirze 1,8 % apmērā no IKP). Paredzams, ka strukturālā bilance pasliktināsies par 0,8 % no IKP salīdzinājumā ar ieteikto uzlabojumu 0,75 % apmērā no IKP (novirze 1,6 % apmērā no IKP). Tādējādi abi pīlāri norāda uz risku novirzīties no ieteiktās korekcijas līdzīgā apmērā. Vispārējais novērtējums apstiprina novirzi no ieteiktās korekcijas 2020. gadā. |
|
(7) |
Turklāt Komisijas 2019. gada rudens prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā būs 3,6 %, bet 2020. gadā –4,4 %, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP. |
|
(8) |
Minētie konstatējumi liek secināt, ka Rumānijas veiktie pasākumi, reaģējot uz Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumu, ir bijuši nepietiekami, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Rumānija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.
Briselē, 2019. gada 5. decembrī
Padomes vārdā –
Priekšsēdētājs
M. LINTILÄ
(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.
(2) Padomes Ieteikums (2017. gada 16. jūnijs) ar mērķi koriģēt būtisku novēroto novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai Rumānijā (OV C 216, 6.7.2017., 1. lpp.).
(3) Padomes Ieteikums (2018. gada 22. jūnijs) ar mērķi koriģēt būtisku novēroto novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai Rumānijā (OV C 223, 27.6.2018., 3. lpp.).
(4) Padomes Ieteikums (2017. gada 5. decembris) ar mērķi koriģēt būtisku novēroto novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai Rumānijā (OV C 439, 20.12.2017., 1. lpp.).
(5) Padomes Ieteikums (2018. gada 4. decembris) ar mērķi koriģēt būtisku novēroto novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai Rumānijā (OV C 460, 21.12.2018., 1. lpp.).
(6) Padomes Ieteikums (2019. gada 14. jūnijs) ar mērķi koriģēt novēroto būtisko novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai Rumānijā (OV C 210, 21.6.2019., 1. lpp.).
(7) Valdības neto primāros izdevumus veido valdības izdevumu kopsumma bez procentu izdevumiem, izdevumiem Savienības programmās, kurus pilnībā nosedz Savienības fondu ieņēmumi, un nediskrecionārām izmaiņām bezdarbnieku pabalstu izdevumos. Valdības finansētie bruto ieguldījumi pamatkapitālā ir izlīdzināti četru gadu laikposmā. Ir ierēķināti diskrecionārie ieņēmumu pasākumi vai tiesību aktos paredzētie ieņēmumu palielinājumi. Vienreizēji pasākumi gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā ir atskaitīti.