Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT]
SECINĀJUMI,
sniegti 2026. gada 2. jūlijā (1)
Lieta C‑383/25
Keritaly
(Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia (Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2010/75/ES – Rūpnieciskās emisijas – Piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole – Būtiskas iekārtas izmaiņas – Pienākums iegūt atļauju – Paziņojums par nodomu veikt nebūtiskas iekārtas izmaiņas – Kompetentās iestādes atbildes nesniegšana paredzētajā termiņā – Tiesiskās sekas – Klusējot dota atļauja – Nepieņemamība
I. Ievads
1. Eiropas Savienība arī vides tiesību jomā kā procedūras paātrināšanas instrumentu arvien vairāk vēlas izmantot klusējot dotu atļauju, kura tiek uzskatīta par piešķirtu, ja iestāde konkrētā termiņā nereaģē uz pieteikumu (2). Tomēr vai dalībvalstis var paredzēt klusējot dotu atļauju pasākumiem, kuriem Savienības tiesību aktos, precīzāk, Rūpniecisko emisiju direktīvā (3), tiešā tekstā prasīta rakstiska atļauja? Šis jautājums rodas izskatāmajā lietā un kļūst arvien nozīmīgāks, ņemot vērā minēto Savienības tiesību attīstības tendenci.
II. Tiesiskais regulējums
A. Savienības tiesības
2. Rūpniecisko emisiju direktīvas 3. panta 7. un 9. punkts jēdzienus “atļauja” un iekārtas “būtiskas izmaiņas” definē šādi:
“Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:
[..]
7) “atļauja” ir rakstisks pilnvarojums, ar kuru tiek dota atļauja ekspluatēt iekārtu vai tās daļu, vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu;
[..]
9) “būtiskas izmaiņas” ir iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņas vai paplašināšana, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi;”.
3. Rūpniecisko emisiju direktīvas 4. panta (“Pienākums iegūt atļauju”) 1. punkts nosaka:
“Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena iekārta vai sadedzināšanas iekārta, atkritumu sadedzināšanas iekārta vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta netiek ekspluatēta, ja nav saņemta atļauja.
[..]”
4. Rūpniecisko emisiju direktīvas 20. pants reglamentē izmaiņas iekārtā:
“1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka operators informē kompetento iestādi par iekārtas parametru vai darbības veida plānotajām izmaiņām vai paplašināšanu, kas var ietekmēt vidi. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atjaunina atļauju.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators plānotās būtiskās izmaiņas veic tikai pēc tam, kad ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo direktīvu.
Pieteikumā atļaujas saņemšanai un kompetentās iestādes lēmumā norāda tās iekārtu daļas un tos 12. pantā minētos aspektus, kurus var skart attiecīgās būtiskās izmaiņas.
3. Visas iekārtas parametru vai darbības izmaiņas vai tās paplašināšanu uzskata par būtisku, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats sasniedz jaudas robežvērtības, kuras noteiktas I pielikumā.”
B. Itālijas tiesības
5. Decreto legislativo (Leģislatīvais dekrēts) Nr. 152/2006 par “vides noteikumiem” 29.nonies pants attiecībā uz paziņojumu par iekārtas izmaiņām reglamentē:
“(1) Operators kompetentajai iestādei paziņo par plānotajām iekārtas izmaiņām 5. panta 1. punkta l) apakšpunkta definīcijas izpratnē. Ja kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu, tā vai nu atjaunina integrēto vides atļauju vai attiecīgos nosacījumus, vai arī – ciktāl tā konstatē, ka plānotās izmaiņas saskaņā ar 5. panta 1. punkta l.bis apakšpunktu ir būtiskas, – 60 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas informē operatoru, lai veiktu procedūras soļus, kas paredzēti šā panta 2. punktā. Beidzoties minētajam termiņam, operators drīkst īstenot paziņotās izmaiņas.
(2) Ja plānotās izmaiņas pēc operatora uzskatiem vai pēc 1. punktā minētā paziņojuma izrādās būtiskas, operators kompetentajai iestādei nosūta jaunu pieteikumu, pievienojot ziņojumu, kurā atjaunināta 29.ter panta 1. un 2. punktā minētā informācija. [..]”
III. Fakti un lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu
6. Keritaly SpA atjaunoja keramikas flīžu ražošanas rūpnīcas darbību Goncāgā [Gonzaga] Mantujas provincē [Provincia di Mantova]. Uz minēto darbību saskaņā ar Leģislatīvā dekrēta Nr. 152/2006 VIII pielikuma 3.5. punktu attiecas Itālijas tiesiskais regulējums, ar ko transponēta Rūpniecisko emisiju direktīva.
7. 2018. gadā Mantujas province, pamatojoties uz iespējamo ietekmi uz gaisa kvalitāti un tādējādi cilvēka veselību, izdeva rīkojumu veikt projekta ietekmes uz vidi novērtējumu. Reaģējot uz minēto, Keritaly ierosināja samazināt maksimālās emisijas un lūdza pārskatīt minēto rīkojumu.
8. 2019. gada 6. februārī province izslēdza ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu ar priekšnosacījumu, ka tiek ievērotas konkrētas prasības un it īpaši emisiju robežvērtība 20 mg/Nm³ gaistošajiem organiskajiem savienojumiem. Ar 2019. gada 12. jūnija lēmumu province izdeva integrēto vides atļauju darbības veikšanai. Minētajā atļaujā tā iekļāva emisiju robežvērtību 20 mg/Nm³ gaistošajiem organiskajiem savienojumiem.
9. 2023. gada 27. februārī kompetentā reģionālā vides aizsardzības iestāde veica kontroli, lai pārbaudītu uz atļauju attiecināto prasību ievērošanu attiecībā uz gaisa vides novērtējuma matricu un 2023. gada 12. jūnijā konstatēja gaistošo organisko savienojumu emisiju 65,12 mg/Nm³ apmērā un tādējādi noteiktās robežvērtības pārsniegšanu.
10. Province uz minēto pārkāpumu norādīja 2023. gada 1. augusta oficiālā paziņojuma vēstulē, kas tika izsniegta 2023. gada 3. augustā. Tā uzlika Keritaly pienākumu izskaidrot šīs pārsniegšanas iemeslus, kā arī norādīt procedūras, kas tika izmantotas minētās robežvērtības ievērošanai. Šajā ziņā tā Keritaly atgādināja, ka jebkādu emisiju īpašību vai uzstādīto piesārņojuma mazināšanas sistēmu izmaiņu gadījumā jāiesniedz paziņojums, lai veiktu izmaiņas atļaujā.
11. 2023. gada 4. augustā Keritaly iesniedza paziņojumu par tādām nebūtiskām izmaiņām atbilstoši Leģislatīvā dekrēta Nr. 152/2006 29.nonies pantam, kuru priekšmets bija gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtības palielināšana no 20 uz 50 mg/nm3. 2023. gada 4. oktobrī – īsi pēc tam, kad bija beidzies 60 dienu termiņš, kura laikā saskaņā ar iepriekš minēto pantu provincei bija jāpaziņo, vai minētā palielināšana ir uzskatāma par būtiskām izmaiņām, – Keritaly provincei paziņoja, ka, ņemot vērā to, ka province nav sniegusi atbildi, Keritaly ieskatā tai ir atļauts īstenot izmaiņas.
12. Tikai pēc tam province 2023. gada 12. oktobra vēstulē norādīja, ka gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtības palielināšanu tā uzskata par neīstenojamu. It īpaši province konstatēja, ka robežvērtības palielināšana izraisītu gaistošo organisko savienojumu masas plūsmas palielināšanos potenciāli par 9119 tonnām gadā un šā iemesla dēļ tā varētu radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi. Tāpēc minēto palielināšanu nevarot atļaut, ja iepriekš nav veikta procedūra, kurā ir pārbaudīta ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamība.
13. 2023. gada 2. novembrī Keritaly provincē vērsās ar iesniegumu, kurā lūdza pārskatīt minēto lēmumu un it īpaši argumentēja, ka, tā kā ir pagājušas 60 dienas kopš Keritaly nosūtītā paziņojuma par nebūtiskajām izmaiņām, ir piešķirta klusējot dota atļauja. Province ar 2023. gada 23. novembri vēstuli apstrīdēja, ka klusējot dota atļauja būtu piešķirta.
14. Keritaly apstrīdēja 2023. gada 12. oktobra un 2023. gada 23. novembra vēstules, ceļot prasību iesniedzējtiesā Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia (Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija).
15. Pēc tam pārskatīšanas procedūra tika turpināta un Agenzia di Tutela della Salute Val Padana (Val Padana veselības aizsardzības iestāde, Itālija) ar 2023. gada 12. decembra vēstuli konstatēja, ka, pirmkārt, Mantujas provincē novērots palielināts spontānu abortu skaits un leikēmijas incidences pieaugums, ko varētu būt radījuši vides riska faktori, otrkārt, emitētie gaistošie organiskie savienojumi varētu ietvert kancerogēnas vielas, un, treškārt, Keritaly 2018. gadā iesniegtais nokrišņu modelis neļauj veikt salīdzinājumu ar atsauces vērtībām, kas literatūrā norādītas attiecībā uz vispārīgo iedzīvotāju kopumu. Tāpēc veselības aizsardzības iestādes ieskatā nepieciešams jauns pētījums.
16. Tajā pašā datumā kompetentā Itālijas reģionālā vides aizsardzības iestāde konstatēja, ka emisiju palielināšanās, visticamāk, izraisa emisiju palielināšanos nokrišņos, ka izskatāmajā teritorijā atrodas vismaz divas viena veida iekārtas, uz ko attiecas robežvērtības palielināšana, un ka kopš 2018. gada Keritaly iekārtās ir ieviestas jaunas ražošanas līnijas. Šajā ziņā Keritaly esot brīvprātīgi samazinājusi emisijas, lai no ietekmes uz vidi novērtējuma izslēgtu attiecīgās procedūras, ar ko veic izmaiņas atļaujā.
17. Ņemot vērā minētos atzinumus, 2024. gada 14. februārī province atstāja negrozītu iepriekšējo 2023. gada 12. oktobra lēmumu. Keritaly attiecīgi paplašināja savu prasību.
18. Saskaņā ar lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu sniegto informāciju līdzšinējā administratīvo tiesu judikatūra Itālijā attiecībā uz Leģislatīvā dekrēta Nr. 152/2006 29.nonies panta 1. punkta pēdējo teikumu ir pieņēmusi, ka kompetentās iestādes 60 dienu klusēšana nav uzskatāma par to, ka izmaiņas ir atļautas. Lai gan 29.nonies pants atļaujot operatoram īstenot izmaiņas pēc termiņa beigām, tas esot atļauts tikai tik ilgi, kamēr iestāde nav pieņēmusi citu lēmumu. Tā it īpaši varot konstatēt, ka nepieciešams veikt atļaujas piešķiršanas procedūru.
19. Iesniedzējtiesa turpretī izskatāmo teikumu saprot tādējādi, ka operatoram “tiek atļauts” īstenot izmaiņas. Ja uz kādu darbību attiecas pienākums saņemt atļauju, atļaujai esot vai nu jāpastāv, vai arī ne. Nekādas trešās iespējas neesot, un it īpaši nepastāvot situācija, kurā darbību pagaidām drīkst veikt, bet vēlāk to var aizliegt.
20. Turklāt iepriekš minētajā Itālijas judikatūrā veiktā interpretācija ievērojamam riskam pakļaujot operatoru, kas pēc tam, kad pagājušas 60 dienas kopš paziņojuma, – atbildi nesaņēmis – īsteno ierosinātās izmaiņas, sedzot attiecīgās izmaksas. Proti, iestāde arī pēc – praktiski neierobežoti – ilga laika minētās izmaiņas varētu klasificēt kā būtiskas.
21. Savukārt, ja 29.nonies panta 1. punkts tiktu interpretēts tādējādi, ka klusēšana nozīmē atļaujas piešķiršanu, operatoram tiktu klusuciešot atļauts ieviest izmaiņas, ja pēc 60 dienām iestāde nav sniegusi atbildi. Ja iestāde izmaiņas novēloti uzskata par būtiskām, tā vienalga tās varot aizliegt un atcelt klusējot doto atļauju pašas iestādes veiktā pārskatīšanas procedūrā. Tomēr tas Likuma Nr. 241/1990 21.nonies panta izpratnē būtu pieļaujams tikai termiņā, kas ir saprātīgs un nekādā gadījumā nepārsniedz vienu gadu. Turklāt, lai veiktu atcelšanu, iestādei esot jāizvērtē konkrētas un aktuālas sabiedrības intereses, operatora tiesiskā paļāvība un iespējamo citu ieinteresēto subjektu intereses. Savukārt, ja operatora paziņojumā ir nepareizi atspoguļoti fakti, kompetentā iestāde varot atcelt klusējot doto atļauju arī pēc viena gada termiņa (Likuma Nr. 241/1990 21.nonies panta 2.bis punkts).
22. Tāpēc iesniedzējtiesa uzdod Tiesai šādu jautājumu:
“Vai Rūpniecisko emisiju direktīvas 20. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu (kā Itālijā piemērojamais tiesiskais regulējums, kas paredzēts Leģislatīvā dekrēta Nr. 152/2006 29.nonies panta 1. punktā), saskaņā ar kuru pēc paziņojuma, ar ko operators informē kompetento iestādi par plānotajām iekārtas izmaiņām, kuras tas kvalificē par nebūtiskām, pēc 60 dienu termiņa beigām, ja kompetentā iestāde klusē, izmaiņas katrā ziņā ir klusuciešot atļautas, pat ja pēc tam izrādās, ka tās ir būtiskas izmaiņas?”
23. Vides organizācija Legambiente Lombardia Onlus, Mantujas province, Itālijas Republika, kā arī Eiropas Komisija ir izteikušās rakstveidā. 2026. gada 24. aprīļa tiesas sēdē līdzās minētajiem lietas dalībniekiem piedalījās ar Keritaly SpA.
IV. Juridiskā analīze
24. Pamatlietā Keritaly Mantujas provincei paziņoja par gaistošo organisko savienojumu emisijas robežvērtības pieaugumu no 20 mg/Nm3 uz 50 mg/Nm3 kā nebūtiskas tās keramikas flīžu ražošanas iekārtas izmaiņas. Minēto pieteikumu province noraidīja tikai pēc tam, kad bija pagājis Itālijas tiesību aktos paredzētais 60 dienu termiņš. Runa esot par būtiskām izmaiņām, ko nevar atļaut bez turpmākām darbībām. Keritaly argumentēja, ka līdz ar termiņa nokavēšanu province jau ir klusējot devusi atļauju izmaiņām.
25. Tādējādi lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu mērķis ir noskaidrot, vai Rūpniecisko emisiju direktīvas 20. panta 2. punktam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kas paredz klusējot dotu atļauju attiecībā uz iekārtas izmaiņām, kuras operators ir paziņojis kā nebūtiskas, [pat] ja izmaiņas vēlāk izrādās būtiskas.
26. Tāpēc, pamatojoties uz attiecināmo Rūpniecisko emisiju direktīvas noteikumu formulējumu, to sistemātisko kopsakaru un tiesiskā regulējuma mērķiem, vispirms izklāstīšu, ka attiecībā uz būtiskām izmaiņām klusējot dota atļauja ir izslēgta. Pēc tam jautājumu aplūkošu plašākā kontekstā, veicot salīdzinājumu ar Savienības tiesībās reglamentētiem klusējot pieņemtiem lēmumiem, kā arī – visbeidzot – pievērsīšos operatoru un it īpaši Keritaly interesēm.
A. Formulējums
27. Saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvas 4. panta 1. punkta pirmo ievilkumu dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena iekārta, it īpaši 3. panta 3. punkta un I pielikuma izpratnē, netiek ekspluatēta, ja nav saņemta atļauja. Attiecīgi province lietā izskatāmajai ražotnei 2019. gadā piešķīra atļauju kā iekārtai, kas paredzēta keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, I pielikuma 3.5. punkta izpratnē.
28. Turklāt saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvas 20. panta 2. punkta pirmo ievilkumu dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators plānotas būtiskas (šādu iekārtu) izmaiņas veic tikai pēc tam, kad ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo direktīvu. Turpretī par citām izmaiņām operatoram saskaņā ar minētās direktīvas 20. pantu ir tikai jāpaziņo kompetentajai iestādei (4).
29. Saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvas 3. panta 7. punktu atļauju piešķir rakstveidā. Tā kā klusējot dota atļauja, ņemot vērā tās būtību, netiek piešķirta rakstveidā, būtisku izmaiņu gadījumā tā ir pretrunā jau Rūpniecisko emisiju direktīvas 20. panta 2. punkta pirmajam ievilkumam un 3. panta 7. punktam.
30. Lai gan Rūpniecisko emisiju direktīvas 4. panta 1. punkta otrais un trešais ievilkums paredz izņēmumu no pienākuma iegūt atļauju, tas, kā norāda Komisija, izskatāmajā gadījumā nav piemērojams.
31. Minētais izņēmums attiecas uz iekārtām, kas ietilpst vienīgi Rūpniecisko emisiju direktīvas V nodaļas tvērumā. Šajā ziņā runa ir par konkrētām iekārtām un darbībām, kurās vai saistībā ar kurām izmanto organiskos šķīdinātājus. Tās ir norādītas VII pielikuma 1. daļā. Attiecībā uz minētajām iekārtām valsts var paredzēt reģistrācijas procedūru. Šajā ziņā pietiek ar to, ka operators kompetento iestādi informē par savu nodomu ekspluatēt iekārtu. Uz būtiskām šādu iekārtu izmaiņām saskaņā ar minētās direktīvas 63. pantu attiecas īpaši noteikumi, un tām nav obligāti nepieciešama atļauja.
32. Lietā izskatāmā robežvērtība attiecas uz gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, kas ietver arī šķīdinātājus. Taču nav tā, ka lietā aplūkojamā iekārta, proti, keramikas flīžu ražotne, ietilptu vienīgi Rūpniecisko emisiju direktīvas V nodaļas darbības jomā un tāpēc tā arī nav norādīta šīs direktīvas VII pielikuma 1. daļā.
B. Sistemātisks kopsakars ar sabiedrības līdzdalību un attiecīgās sabiedrības locekļu tiesību efektīvu aizsardzību
33. Rakstveida atļaujas prasība ir ciešā kopsakarā ar Rūpniecisko emisiju direktīvā paredzēto sabiedrības līdzdalību un trešo personu tiesību efektīvu aizsardzību.
34. Rūpniecisko emisiju direktīvas 24. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka attiecībā uz atļaujas piešķiršanu būtisku izmaiņu veikšanai ievēro IV pielikumā paredzēto procedūru sabiedrības līdzdalībai. Pēc tam sabiedrībai dara pieejamu noteiktu informāciju un tā saņem iespēju izteikties pirms lēmuma.
35. Turklāt lēmumi, akti vai bezdarbība, uz kuriem attiecas Rūpniecisko emisiju direktīvas 24. pants, atbilstīgi 25. pantam ir pakļauti tiesas kontrolei, kas notiek pēc attiecīgās sabiedrības daļas locekļu iniciatīvas. Saskaņā ar to prasību var celt it īpaši vides aizsardzības apvienības (5).
36. Turpretī pieņēmums par klusējot dotu atļauju izslēgtu jebkādu sabiedrības līdzdalību un vismaz ievērojami apgrūtinātu tiesas kontroli. Tas tā ir, tāpēc ka sabiedrības informēšana šajā ziņā jau pēc sava rakstura būtu apšaubāma.
37. Savukārt sabiedrības locekļu tiesību efektīva aizsardzība varētu radīt smagus riskus iekārtas operatoram. Tā kā klusējot dota atļauja netiek izziņota, ir arī grūti iedomāties, ka varētu sākties prasības celšanas termiņi (6), un tādējādi jebkādas prasības varētu celt arī pēc ilgāka laika. Turklāt klusējot dotā atļaujā netiek izklāstīts pamatojums. Iespējamai prasībai jau minētā iemesla dēļ vien būtu labas izredzes uz labvēlīgu iznākumu.
38. Attiecībā uz būtiskām izmaiņām klusējot dotas atļaujas pieņēmums tādējādi nebūtu saderīgs ar sabiedrības līdzdalību un attiecīgās sabiedrības locekļu efektīvu tiesību aizsardzību, kas ir paredzētas Rūpniecisko emisiju direktīvā.
C. Tiesiskā regulējuma mērķi
39. Klusējot dotas atļaujas izslēgšana attiecībā uz būtiskām izmaiņām atbilst Rūpniecisko emisiju direktīvas un Savienības vides politikas mērķiem.
40. Rūpniecisko emisiju direktīvas mērķis saskaņā ar tās 1. panta pirmo ievilkumu ir tāda piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole [vācu valodas versijā – “samazināšana”], kuru rada rūpnieciskās darbības. Saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta otro daļu kopsakarā ar 12. apsvērumu tās mērķis ir arī novērst vai – gadījumos, kad novēršana nav iespējama, – samazināt emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī nepieļaut atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni “kopumā” (7). Šīs direktīvas 18. apsvērums konstatē, ka būtiskas iekārtu izmaiņas, kuras varētu izraisīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi, nebūtu jāveic bez atļaujas, kas piešķirta saskaņā ar šo direktīvu.
41. Minētie mērķi konkretizē Savienības vispārīgos mērķus.
42. Rūpniecisko emisiju direktīvu Savienība pieņēma, balstoties uz LESD 192. panta 1. punktu, kurš attiecas uz darbībām, kādas tai jāveic vides jomā, lai īstenotu LESD 191. pantā minētos mērķus. LESD 191. panta 1. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā ir noteikts, ka Savienības politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt mērķus saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā arī aizsargāt cilvēku veselību. LESD 191. panta 2. punkts paredz, ka Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību (8).
43. Turklāt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 35. pantā un LESD 9. pantā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, nodrošina augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Tāpat saskaņā ar Hartas 37. pantu un LES 3. pantu augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātes uzlabošanai jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principam (9).
44. Pienākums iegūt rakstveida atļauju ekspluatācijai un būtiskām iekārtu izmaiņām ievērojami veicina minēto mērķu sasniegšanu. Tas liek iekārtas operatoram un atļaujas izsniedzējai iestādei pārbaudīt, vai Rūpniecisko emisiju direktīvā paredzētie iekārtas ekspluatācijas priekšnosacījumi ir izpildīti, kā arī to izklāstīt.
45. Eksplicīti veikta pārbaude, vai piemērojamās Rūpniecisko emisiju direktīvas normas ir ievērotas, it īpaši jēgpilna ir attiecībā uz būtiskām iekārtas izmaiņām. Šajā ziņā saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 9. punktu runa ir par iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņām vai paplašināšanu, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi. Piemērojot direktīvu, šāda ietekme ir tieši jānovērš vai vismaz jāsamazina.
46. Ir acīmredzams, ka lietā aplūkojamās izmaiņas, proti, gaistošo organisko savienojumu robežvērtības pieaugums par 150 %, var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi. Minētie savienojumi ir definēti Rūpniecisko emisiju direktīvas 3. panta 45. punktā, tie ir V nodaļas īpašā tiesiskā regulējuma priekšmets un saskaņā ar II pielikumu – gaisa piesārņotājvielas, kurām saskaņā ar minētās direktīvas 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu jānosaka robežvērtības.
47. Ja Keritaly iekārta būtu iekārta, kurai jāpiemēro Rūpniecisko emisiju direktīvas V nodaļa, gaistošo organisko savienojumu emisiju pieaugums jau par 10 % saskaņā ar minētās direktīvas 63. panta 1. punkta b) apakšpunktu būtu uzskatāms par būtiskām izmaiņām.
48. Tā kā Rūpniecisko emisiju direktīvas 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir prasītas emisiju robežvērtības gaistošiem organiskiem savienojumiem, attiecīgās robežvērtības izmaiņas tostarp ir uzskatāmas arī par iekārtas darbības veida izmaiņām (10).
49. Tādējādi lietā izskatāmā Keritaly paziņojuma priekšmets ir būtiskas tās ekspluatētās iekārtas izmaiņas, kurām nepieciešama rakstveida atļauja arī atbilstoši Rūpniecisko emisiju direktīvas jēgai un mērķim.
D. Paplašināts konteksts – klusējot pieņemti lēmumi pārējās Savienības tiesībās
50. Lai gan Savienības tiesībās nav svešs koncepts, ka, beidzoties kādam termiņam, klusējot tiek pieņemts lēmums, Savienības tiesiskais regulējums tomēr liecina par to, ka, interpretējot Rūpniecisko emisiju direktīvas 20. panta 2. punktu, attiecībā uz būtiskām izmaiņām klusējot dotas atļaujas izslēgšana ir tiesiskās drošības prasība. Ciktāl klusējot pieņemti lēmumi ir paredzēti, precīzi reglamentēti ir gan paši lēmumi, gan to tiesiskās sekas.
51. Ir taisnība, ka valsts atbalsta tiesību jomā Tiesa, pamatojoties uz dalībvalstu leģitīmajām interesēm, Komisijai noteica – analogi prasību celšanas termiņiem Savienības tiesās – divu mēnešu termiņu pēc atbalsta paziņošanas, kurā tai ir jāpauž nostāja par tā saderību ar Savienības tiesībām. Situācijā, kad Komisija šo nerakstīto termiņu bija nokavējusi, aizliegums īstenot atbalstu nebija spēkā. Minētais tagad ir ietverts LESD 108. panta 3. punkta trešajā teikumā. Šīs tiesiskās sekas gan nebija galīgas, jo Komisija jebkādus iebildumus pret pasākumu varēja arī turpmāk celt pastāvoša atbalsta izskatīšanas procedūrā (11).
52. Šajā ziņā iesniedzējtiesas rosinātā Rūpniecisko emisiju direktīvas interpretācija būtu kvalitatīvi līdzīga, tāpēc ka attiecībā uz būtiskām izmaiņām klusējot dota atļauja direktīvā tieši nav paredzēta. Tā kā no šādas interpretācijas būtu jāizriet tam, ka atļauja tiek piešķirta, tās iedarbība būtu tālejošāka nekā minētajam Tiesas spriedumam, ar kuru par spēkā neesošu tika atzīts tikai īstenošanas aizliegums.
53. Termiņš, ko Tiesa pēc analoģijas izsecināja valsts atbalsta tiesību jomā, pašlaik tiešā tekstā ir ietverts Valsts atbalsta regulas (12) 4. panta 6. punktā. Ar šo tiesisko regulējumu likumdevējs spēra vienu soli tālāk un paredzēja klusējot dotu atļauju atbalstam. Līdzīgi no Apvienošanās kontroles regulas (13) 10. panta 6. punkta izriet, ka paziņota koncentrācija tiek uzskatīta par apstiprinātu, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu relatīvi īsā termiņā. Abas klusējot dotās atļaujas balstās uz attiecīgi skarto ekonomikas dalībnieku interesēm.
54. Komisijas minētais Pakalpojumu direktīvas (14) 13. panta 4. punkts paredz klusējot dotu atļauju attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai to veikšanu. Minētais tiesiskais regulējums ir paredzēts tāda tiesiskā stāvokļa īstenošanai, kas izriet jau no pamatbrīvībām, un konkretizē tikai robežas, ciktāl dalībvalstis šīs brīvības var ierobežot.
55. Turpretī Savienības tiesībās civildienesta jomā (15) un attiecībā uz piekļuvi dokumentiem (16) ir nepārprotami paredzēts, ka pieteikums tiek uzskatīts par noraidītu, ja kompetentā iestāde nepieņem lēmumu konkrētos termiņos. Klusējot izteikts atteikums nepamato noteiktu tiesisku stāvokli, bet gan sniedz pieteicējam iespēju panākt tiesisku aizsardzību, ceļot prasību (17).
56. Attiecībā uz vides tiesībām klāt nāk vēl papildu aspekts: principiāli runa ir par vides un/vai veselības aizsardzību no konkrētu darbību nelabvēlīgas ietekmes. Tāpēc – ciktāl Savienības tiesībās vides jomā ir paredzēti klusējot pieņemti lēmumi – parasti pastāv aizsargmehānismi, kuriem jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana.
57. Šajā nozīmē Atkritumu sūtījumu regulas (18) 9. panta 1. punkta otrais ievilkums attiecībā uz katru atkritumu sūtījumu Savienībā paredz kompetentās tranzīta iestādes klusējot dotu atļauju, un citi noteikumi ļauj pieņemt tranzīta iestāžu klusējot dotu atļauju trešās valstīs. Turpretī kompetentajām galamērķa un nosūtīšanas iestādēm lēmums jāpieņem rakstveidā un jāsniedz tā pamatojums, šajā ziņā pārbaudot attiecīgo tiesisko regulējumu.
58. Nesen Savienība, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanu, Direktīvas 2018/2001 (19) 16.a panta 6. punktā klusējot dotu atļauju ieviesa attiecībā uz administratīviem starpposma pasākumiem atļauju piešķiršanas procedūrā. Ar Priekšlikumu regulai par vidiskās novērtēšanas paātrināšanu Komisija vēlas izvērst minētā tiesiskā regulējuma modeļa izmantošanu attiecībā uz citiem stratēģiskiem plāniem (20). Tomēr minētajā tiesiskā regulējuma modelī galīgie lēmumi par atļauju piešķiršanas procedūras iznākumu arī turpmāk vienalga jāpieņem kā tieši izteikti lēmumi. Nolūks ir arī nodrošināt, ka tiek ievērots attiecīgais aizsargājošais regulējums.
59. Iesniedzējtiesas apsvērtajā Itālijas tiesību aktu interpretācijā trūktu šādu aizsargmehānismu. Arī šā iemesla dēļ Rūpniecisko emisiju direktīva nebūtu jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecībā uz būtiskām iekārtas izmaiņām pieļauj klusējot dotu atļauju.
60. Papildus jānorāda, ka Tiesa pašlaik izskata vēl vienu lietu, kurā jālemj par jautājumu, vai piemērojamās Savienības tiesību normas pieļauj klusējot dotu atļauju, lai gan tā tiešā tekstā šajās normās nav paredzēta. Minētajā lietā runa ir par trešo valstu preču kontroli veselības aizsardzības apsvērumu dēļ (21).
61. Tāpēc rezumējot jāsecina – lai varētu konstatēt, ka lēmuma par būtiskām izmaiņām pieņemšanai piemērojamā termiņa pārsniegšana rada tādas sekas, ka klusējot tiek piešķirta atļauja, Rūpniecisko emisiju direktīvā jābūt tiešā tekstā formulētai tiesību normai, kurā ideālā gadījumā būtu paredzēts arī mehānisms minētajā direktīvā ietvertā aizsargājošā regulējuma ievērošanai, it īpaši adekvāti regulējot sasaisti ar efektīvu sabiedrības līdzdalību un tiesību efektīvu aizsardzību.
E. Operatora leģitīmās intereses
62. Tādējādi iesniedzējas izceltās iekārtas operatora intereses saņemt lēmumu par tā pieteikumu paredzētajā termiņā neattaisno iesniedzējtiesas rosināto Rūpniecisko emisiju direktīvas interpretāciju. Ja ņem vērā minēto prasības celšanas risku (22), rodas pat bažas, ka minētā interpretācija var pat apdraudēt šīs intereses. Drīzāk, ja valsts tiesību akti paredz atbilstošus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, prasību sakarā ar bezdarbību vai tiesības uz kaitējuma atlīdzināšanu, operatoram ir jāizmanto tie.
63. Tomēr attiecībā uz izskatāmo lietu rodas šaubas, vai šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi varētu būt sekmīgi, jo strīdīgais Keritaly paziņojums – ciktāl iesniedzējtiesa to nav izvērtējusi sīkāk – šķiet esam tiesību ļaunprātīga izmantošana.
64. Lai gan lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Keritaly darbības nav tiešā tekstā kvalificētas kā ļaunprātīgas, tajā tomēr atspoguļots iesniedzējtiesas uzskats, ka gadījumā, ja būtiskas izmaiņas ļaunprātīgi tiktu paziņotas kā nebūtiskas izmaiņas, tas varētu novest pie klusējot piešķirtas atļaujas.
65. Faktiski Keritaly bija jāzina, ka lietā aplūkotās robežvērtības pieaugums nebija iespējams bez turpmākām darbībām un to nevarēja apstiprināt kā nebūtiskas izmaiņas. Pēc lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas uzņēmums sākotnējā atļaujas piešķiršanas procedūrā pats ierosināja samazināt robežvērtību līdz noteiktajai vērtībai, lai izvairītos no ietekmes uz vidi novērtējuma. Tātad tas zināja, ka augstāka robežvērtība provinces ieskatā bija saistīta ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
66. Šajā situācijā ļaunprātīgi šķiet jau iesniegt pieteikumu par robežvērtības palielināšanu paziņojuma par nebūtiskām izmaiņām veidā (venire contra factum proprium).
67. Minēto vēl jo vairāk pastiprina tas, ka, ņemot vērā 2023. gada 27. februāra mērījumu rezultātus un pieteikumu par robežvērtības palielināšanu, iekārta nešķiet izstrādāta tā, lai to varētu ekspluatēt, ievērojot noteikto robežvērtību. Šajā situācijā Keritaly saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvas 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Leģislatīvā dekrēta Nr. 152/2006 29.decies pantu būtu bijis pienākums nodrošināt robežvērtības ievērošanu iespējami īsā laikā (23). Ja robežvērtības pārsniegšana radītu tiešus draudus cilvēku veselībai vai tūlītēju būtisku kaitīgu ietekmi uz vidi, iekārtas darbība pat būtu bijis jāaptur (24).
V. Secinājumi
68. Tāpēc ierosinu Tiesai uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbildēt šādi:
Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) 20. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir klusējot dota atļauja būtiskām iekārtas izmaiņām, kurām saskaņā ar minēto direktīvu nepieciešama atļauja.
1 Oriģinālvaloda – vācu.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV 2018, L 328, 82. lpp.) – redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvu (ES) 2023/2413 (OV L , 2023/2413), – 16.a panta 6. punkts, kā arī Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vidiskās novērtēšanas paātrināšanu (COM(2025) 984 final) pielikuma II iedaļa.
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV 2010, L 334, 17. lpp.).
4 Skat. spriedumu, 2022. gada 2. jūnijs, FCC Česká republika (C‑43/21, EU:C:2022:425, 44. punkts).
5 Par līdzīgi formulēto 10.a pantu Padomes Direktīvā 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 1985, L 175, 40. lpp.) – redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK (OV 2003, L 156, 17. lpp.), – skat. spriedumu, 2011. gada 12. maijs, Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland, Landesverband Nordrhein‑Westfalen (C‑115/09, EU:C:2011:289, 42. punkts).
6 Sal. ar spriedumiem, 2019. gada 7. novembris, Flausch u.c. (C‑280/18, EU:C:2019:928, 54.–59. punkts), un 2026. gada 16. aprīlis, Drumakilla (C‑58/24, EU:C:2026:300, 45. un 46. punkts), kā arī Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas 2021. gada 22. septembra konstatējumiem un ieteikumiem, Breakell/Apvienotā Karaliste (Nelson Hospital site) (ACCC/C/2015/131 (Nr. 129).
7 Spriedums, 2024. gada 25. jūnijs, Ilva u.c. (C‑626/22, EU:C:2024:542, 69. punkts).
8 Spriedums, 2024. gada 25. jūnijs, Ilva u.c. (C‑626/22, EU:C:2024:542, 67. punkts).
9 Spriedums, 2024. gada 25. jūnijs, Ilva u.c. (C‑626/22, EU:C:2024:542, 71. punkts).
10 Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 2. jūnijs, FCC Česká republika (C‑43/21, EU:C:2022:425, 40. un 41. punkts).
11 Spriedums, 1973. gada 11. decembris, Lorenz (120/73, EU:C:1973:152, 4. un 5. punkts).
12 Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).
13 Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.).
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).
15 Regulas Nr. 31/EEK, Nr. 11/EAEK, ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 1962, P 045, 1385. lpp.), redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Atjauninājumu, ar ko no 2025. gada 1. jūlija pielāgo iemaksu likmi Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā (OV 2025, C/2025/6569), 90. pants.
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) 7. panta 4. punkts un 8. panta 3. punkts.
17 Skat. manus secinājumus lietā Housieaux (C‑186/04, EU:C:2005:70, 31.–37. punkts).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV 2006, L 190, 1. lpp.).
19 Minēta 2. zemsvītras piezīmē.
20 Minēts 2. zemsvītras piezīmē.
21 Lieta C‑596/25 Sonifer.
22 Skat. šo secinājumu 37. punktu.
23 Spriedums, 2024. gada 25. jūnijs, Ilva u.c. (C‑626/22, EU:C:2024:542, 127. punkts).
24 Spriedums, 2024. gada 25. jūnijs, Ilva u.c. (C‑626/22, EU:C:2024:542, 128. punkts).