(1)

Pēc antidempinga procedūras uzsākšanas 2004. gada oktobrī (2) Komisija ar Regulu (EK) Nr. 628/2005 (3) ieviesa pagaidu antidempinga maksājumus saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importam procentuālā nodokļa veidā.

(2)

Komisija 2005. gada 1. jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1010/2005 (4) pagaidu maksājumu veidu nomainīja uz provizoriskajiem maksājumiem par minimālo importa cenu (“MIC”).

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 (5) Padome ieviesa galīgo antidempinga maksājumu Norvēģijas izcelsmes saimniecībā audzētu lašu importam (“sākotnējā izmeklēšana” un “galīgā regula”). Galīgo maksājumu uzlika MIC veidā.

(4)

Pēc starpposma pārskatīšanas, kas aprobežojās ar tiem dempinga aspektiem, kuru mērķis ir novērtēt vajadzību turpināt, atcelt vai grozīt spēkā esošos pasākumus, ar Regulu (EK) Nr. 685/2008 (6) Padome atcēla ar galīgo regulu noteiktos antidempinga pasākumus.

(5)

Komisija daļējo starpposma pārskatīšanu sāka pēc savas iniciatīvas pēc tam, kad Tallinas administratīvā tiesa vērsās Eiropas Kopienu Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par jautājumu, vai saldēti lašu mugurkauli (asakas ar zivju gaļu) ir klasificējami ar kādu no Taric kodiem, uz kuriem attiecas galīgās regulas 1. pants. Galīgās regulas 1. pants nosaka dažāda līmeņa pasākumus atkarībā no attiecīgā ražojuma veida. Viens no ražojuma veidiem ir “citādi (arī izķidāti, bez galvas), svaigi, dzesināti vai saldēti”.

(6)

Tāpēc uzskatīja par lietderīgu pārbaudīt, vai saldēti lašu mugurkauli pēc definīcijas atbilst attiecīgajam ražojumam, un jo īpaši ražojuma veidam “citādi (arī izķidāti, bez galvas), svaigi, dzesināti vai saldēti”; iespējams, atzinumam piešķirs spēku ar atpakaļejošu datumu – no attiecīgo antidempinga pasākumu noteikšanas dienas.

(7)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, Komisija ar paziņojumu (“paziņojums par uzsākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu par antidempinga pasākumiem attiecībā uz saimniecībās audzētiem lašiem, kuru izcelsme ir Norvēģijā, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu par izmeklēšanu tikai attiecībā uz ražojuma klāstu.

(8)

Komisija oficiāli informēja par izmeklēšanas sākšanu Norvēģijas iestādes, Norvēģijas ražotāju asociāciju, zināmos Kopienas importētājus, zināmos Kopienas lietotājus, Kopienas ražotāju asociāciju un citus zināmos Kopienas ražotājus. Ieinteresētajām personām deva iespēju darīt savu viedokli zināmu rakstiski un lūgt tās uzklausīt termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(9)

Komisija izsūtīja aptaujas anketas visām tai zināmajām attiecīgajām pusēm un visām pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(10)

Ņemot vērā daļējās pārbaudes jomu, tās nolūkā netika noteikts izmeklēšanas periods. Anketās iekļautā informācija attiecās uz 2005.–2007. gadu (“attiecīgais periods”). Tika pieprasīta informācija par pirkumu apjomu, pārdevumu apjomu un vērtību attiecīgajā periodā. Turklāt attiecīgajām personām lūdza komentēt jebkuras atšķirības vai līdzības starp lašu mugurkauliem un saimniecībās audzētiem lašiem attiecībā uz to ražošanas fiziskajām, ķīmiskajām un/vai bioloģiskajām īpašībām, galīgo izmantošanu, savstarpējo aizstājamību, konkurenci savā starpā.

(11)

Divi Kopienas importētāji un Norvēģijas ražotāju asociācija sadarbojās šajā izmeklēšanā un iesniedza prasīto pamatinformāciju.

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai definētu esošo antidempinga pasākumu jomu, un veica izmeklēšanu šādu importētāju telpās:

Apmeklēja arī minēto lašu mugurkaulu pārstrādātāju:

(12)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata nonāca pie pašreizējiem secinājumiem. Saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu šīm personām pēc šīs informācijas atklāšanas tika dots laiks iebildumu iesniegšanai. Tika izskatītas personu izteiktās mutiskās un rakstiskās piezīmes, un vajadzības gadījumā konstatējumi tika attiecīgi grozīti.

(13)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, t. i., saimniecībās audzēti (nevis savvaļas) Norvēģijas izcelsmes laši, no kuriem ir vai nav atdalīta fileja, kas ir vai nav svaigi, atdzesēti vai saldēti (“attiecīgais ražojums”). Definīcijā nav ietverti citi līdzīgi saimniecībās audzēti produkti – lielā (jūras) forele, biomasa (dzīvi laši), kā arī savvaļas lasis un tālāk apstrādāti produktu veidi, piemēram, kūpināts lasis.

(14)

Šo ražojumu pašreiz klasificē ar KN kodiem ex 0302 12 00 , ex 0303 11 00 , ex 0303 19 00 , ex 0303 22 00 , ex 0304 19 13 un ex 0304 29 13 , kas atbilst ražojuma dažādiem veidiem (svaigas vai atdzesētas zivis, svaigas vai atdzesētas filejas, saldētas zivis un saldētas filejas).

(15)

Lai novērtētu, vai lašu mugurkauli ietilpst galīgās regulas 1. pantā definētajā ražojuma jomā, Komisija pārbaudīja, vai lašu mugurkauliem un saimniecībās audzētiem lašiem ir vienādas galvenās fiziskās un/vai bioloģiskās īpašības un galīgā izmantošana. Saistībā ar minēto tika novērtēta arī lašu mugurkaulu un saimniecībās audzētu lašu savstarpējā aizstājamība un konkurence savā starpā.

(16)

Lašu mugurkauli, kas parasti sver apmēram 10 % no visas zivs, ir blakusprodukts, kas rodas lašu filejas sagatavošanas procesā. Fileju iegūst, pēc izķidāšanas un galvas nogriešanas sadalot lasi vismaz trīs atsevišķos gabalos: divas filejas un mugurkauls, pie kura vēl palikusi gaļa. Augstāku apstrādes līmeni sasniedz, ja papildus, piemēram, noņem muguras spuras, atslēgas kaulu, sēžas kaulu, vēdera spuras un ādu.

(17)

Galīgās regulas 1. pants attiecas uz dažādiem saimniecībās audzētu lašu sagatavošanas veidiem, iekaitot veselu zivi, veselu izķidātu zivi ar galvu un dažādi sagatavotām filejām (svars, ar ādu/bez ādas).

(18)

Lašu mugurkauli neapstrīdami neietilpst sagatavošanas veidos, kas attiecas uz veselu zivi, izķidātu ar galvu, izķidātu bez galvas vai kādu no sagatavošanas veidiem, kas galīgās regulas 1. pantā minēti attiecībā uz filejām. Tiešām, lašu mugurkauli ir skaidri un viegli atšķirami no minētajiem sagatavošanas veidiem, jo, kā turpmāk norādīts, tiem ir pavisam citas fiziskās īpašības.

(19)

Jāvaicā, vai lašu mugurkauli ietilpst galīgās regulas 1. panta kategorijā “Citi”, kur ietilpst izķidāti laši bez galvas (svaigi, dzesināti vai saldēti), bet kura netiek aprobežota ar šo sagatavošanas veidu.

(20)

Tādējādi tiek uzskatīts, ka galīgajā regulā izšķir tikai divus ražojuma veidus, t. i., filejas veida vai veselu lasi, un ka pēdējais minētais ražojuma veids attiecas uz visu lasi. Tas redzams no sākotnējās izmeklēšanas, kuras laikā informāciju vāca tikai par veselām zivīm un filejām, nevis par citām zivju daļām. Tādējādi piemērojamo MIC aprēķināja, pamatojoties tikai uz šo informāciju. Tādējādi šķiet, ka, kaut gan lašu mugurkauli nav nepārprotami izslēgti, tomēr izmeklēšanas mērķis tobrīd nebija mugurkauli.

(21)

Kā jau minēts, pie mugurkaula paliek mazliet gaļas, un arī tā daļēji paredzēta lietošanai pārtikā. Tomēr mugurkaulos, kā jau norāda nosaukums, galvenokārt ir kauls, bet saimniecībās audzētos lašos, filejas veidā vai veselos, galvenokārt ir gaļa. Tiešām, lašu mugurkauli ir apmēram 10 % no vesela laša svara, un gaļa pie mugurkaula ir 25 % līdz 40 % no mugurkaula svara. Tādējādi pie mugurkaula esošā gaļa ir tikai 2,5 % līdz 4 % no veselas zivs svara, bet laša gaļa ir vairāk nekā 65 % no veselas zivs svara.

(22)

Tāpēc secināja, ka lašu mugurkauliem un saimniecībās audzētiem lašiem, kā tie definēti galīgajā regulā, nav vienādu galveno fizisko īpašību.

(23)

Tālāka izmeklēšana atklāja, ka saimniecībās audzētiem lašiem, kā tie definēti galīgajā regulā, ir vairāki galaizmantojumi. Šos ražojumus pārdod sagatavotus ar galvu vai bez galvas, filejas vai steika veidā vai arī pirms žāvēšanas vai marinēšanas sagatavo fileju. Parasti šos ražojumus pārdod lielveikalos vai tālāk apstrādā un piedāvā restorānos vai specializētos veikalos. Ņemot vērā to cenu, tos reklamē kā augstākā segmenta ražojumus un gandrīz var uzskatīt par luksusa precēm.

(24)

Bieži lašu mugurkaulus uzskata par atkritumiem un fileju ieguves procesā tos iznīcina. Ja lašu mugurkaulus neiznīcina iepakošanas punktā, kur notiek fileju ieguve, tad tos visbiežāk pārdod kā zemākā segmenta ražojumus un galvenokārt izmanto dzīvnieku barībai, bet arī kā sastāvdaļas zupām, hamburgeru masai un pastētēm. Tikai atsevišķos gadījumos arī lašu mugurkaulus žāvē un tādus pārdod izmantošanai pārtikā (t. i., vispirms nenoskrāpējot nost gaļu). Tomēr žāvētā gaļa uz mugurkaula būs vēl ierobežotāka svara.

(25)

Iegūtā informācija rāda, ka lašu mugurkaulu cenas ir ievērojami zemākas nekā saimniecībās audzētu lašu cenas. Laikposmā no 2006. gada janvāra līdz 2008. gada jūlijam saimniecībās audzētus lašus ne reizi neimportēja par zemāku cenu kā 2,88 EUR/kg, bet tajā pašā laikā lašu mugurkaulus importēja vidēji par 0,50 EUR/kg. Jāatzīmē, ka minētajā laikposmā saimniecībās audzētu lašu cenas bija ievērojami atšķirīgas, bet lašu mugurkaulu cenu attīstība bija vienmērīga.

(26)

Ņemot vērā minēto, Komisija secināja, ka abiem ražojumiem nav vienāda galaizmantojuma un tiem ir atšķirīgs mērķa tirgus. Saimniecībās audzēti laši ir augstākā segmenta ražojumi, bet lašu mugurkauli ir lašu blakusprodukti, kas paredzēti zemākā segmenta tirgum un ko galvenokārt izmanto kā dzīvnieku barības sastāvdaļu vai pārtikas ražošanā.

(27)

No minētā var secināt, ka saimniecībās audzētiem lašiem un lašu mugurkauliem nav vienāda galaizmantojuma un tie nav savstarpēji aizvietojami.

(28)

Minētie konstatējumi pierāda, ka lašu mugurkauliem un saimniecībās audzētiem lašiem, kā tie definēti galīgajā regulā, nav vienādu galveno fizisko īpašību un nav vienāda galvenā galaizmantojuma. Tie nav savstarpēji aizvietojami un nekonkurē viens ar otru Kopienas tirgū. Uz šo pamatojoties, Komisija secināja, ka lašu mugurkauli un saimniecībās audzēti laši, kā tie definēti galīgās regulas 1. pantā, ir divi dažādi ražojumi. Tā kā lašu mugurkauli neietilpa sākotnējās izmeklēšanas jomā, tad antidempinga maksājums nav piemērojams lašu mugurkaulu importam.

(29)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, pašreizējo pasākumu piemērošanas joma ar atpakaļejošu datumu jāprecizē galīgās regulas grozījumos.

(30)

Tā kā šī atkārtotā izmeklēšana aprobežojas ar izstrādājuma jomas precizēšanu un tā kā uz lašu mugurkauliem neattiecās sākotnējā izmeklēšana un sekojošais antidempinga pasākums, uzskata par lietderīgu atzinumus piemērot no galīgās regulas spēkā stāšanās dienas, tostarp jebkuram importam, uz ko attiecas pagaidu maksājumi.

(31)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 85/2006 galīgi iekasētie pagaidu maksājumi un galīgie antidempinga maksājumi par lašu mugurkaulu importu Kopienā jāatmaksā vai no tiem jāatbrīvo. Atmaksājumi un atbrīvojumi ir jāpieprasa no valsts muitas iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts muitas tiesību aktiem,