<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-138/17 P</NO.CASE><NO.CASE>C-146/17 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0138</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:620">EU:C:2018:620</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>16</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>16</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">N. Wahl</HT> secinājumi – apvienotās lietas C‑138/17 P un C‑146/17 P</HT></P><P><HT TYPE="SC">Eiropas Savienība/<HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Nilsa Vāla</HT> [<HT TYPE="UC"><HT TYPE="ITALIC">Nils</HT> <HT TYPE="ITALIC">Wahl</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Apvienotās lietas C‑138/17 P un C‑146/17 P</HT></P><P>Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa,</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland GmbH</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> (C‑138/17 P),</P><P>un</P><P><HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland GmbH</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT></P><P>pret</P><P>Eiropas Savienību, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa (C‑146/17 P)</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Ārpuslīgumiskā atbildība</KEYWORD><KEYWORD>Saprātīgs tiesvedības ilgums</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums taisīt spriedumu saprātīgā termiņā</KEYWORD><KEYWORD>Mantiskais kaitējums</KEYWORD><KEYWORD>Izdevumi par bankas garantiju</KEYWORD><KEYWORD>Cēloņsakarība</KEYWORD><KEYWORD>Nemantisks kaitējums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Kādi ir kaitējuma veidi, kas Eiropas Savienībai atbilstoši LESD 340. pantam ir jāatlīdzina personām, kuru tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā laikā ir pārkāpusi Eiropas Savienības Tiesa? Konkrētāk, kādos apstākļos ir jāpiešķir atlīdzība par kaitējumu, kas iespējami izraisīts pārmērīgi ilgas kavēšanās dēļ?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Būtībā šie ir galvenie jautājumi, kas uzdoti apelācijas sūdzībā, ko iesniegusi Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Savienības Tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Turpmāk vienkāršības labad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Eiropas Savienība<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>.</P></NOTE>, un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland GmbH</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> par Vispārējās tiesas <DATE ISO="20170110">2017. gada 10. janvāra</DATE> spriedumu lietā T‑577/14 <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT>/Eiropas Savienība (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:1">EU:T:2017:1</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ar kuru pēdējā minētā piešķīra šīm sabiedrībām konkrētas summas kā atlīdzību par mantisku un nemantisku kaitējumu, kas tām radies sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpuma dēļ lietās, kurā pasludināti <DATE ISO="20111116">2011. gada 16. novembra</DATE> spriedumi, proti, T‑72/06<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Nav publicēts, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:671">EU:T:2011:671</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> <HT TYPE="ITALIC">Groupe Gascogne/</HT>Komisija un T‑79/06<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Nav publicēts, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:674">EU:T:2011:674</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> <HT TYPE="ITALIC">Sachsa Verpackung</HT>/Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Ļoti līdzīgi jautājumi izvirzīti arī četrās citās apelācijas sūdzībās – divas no tām ir iesniegusi Eiropas Savienība un divas – citas sabiedrības – par diviem Vispārējās tiesas spriedumiem, kuros šī tiesa piešķīrusi atlīdzību par mantisku un nemantisku kaitējumu, kas šīm sabiedrībām radies sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpuma dēļ. Arī šajās tiesvedībās šodien sniegšu savus secinājumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Lieta C‑150/17 P Eiropas Savienība/<HT TYPE="ITALIC">Kendrion</HT> un apvienotās lietas C‑174/17 P un C‑222/17 P Eiropas Savienība/<HT TYPE="ITALIC">ASPLA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Armando Álvarez</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ASPLA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Armando Álvarez</HT>/Eiropas Savienība.</P></NOTE>. Tādējādi secinājumi šajā lietā ir jālasa kopā ar minētajiem pārējiem secinājumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumiem, kas iesniegti 2006. gada 23. februārī, <HT TYPE="ITALIC">Sachsa Verpackung GmbH</HT>, pašreiz – <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland GmbH</HT>, no vienas puses, un <HT TYPE="ITALIC">Groupe Gascogne SA</HT>, pašreiz – <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT>, no otras puses, pamatojoties uz (pašreizējo) LESD 263. pantu, iesniedza prasību par Komisijas <DATE ISO="20051130">2005. gada 30. novembra</DATE> Lēmumu C(2005) 4634 par [LESD 101.] panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/F/38.354 – Rūpnieciskie maisi) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Lēmums C(2005) 4634<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>6. zemsvītras piezīmē minētās lietas attiecas arī uz procedūrām, ko uzsākuši citi uzņēmumi, kas bija Lēmuma C(2005) 4634 adresāti.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20111116">2011. gada 16. novembra</DATE> spriedumiem Vispārējā tiesa noraidīja šīs prasības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111116">2011. gada 16. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Groupe Gascogne/</HT>Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑72/06</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:671">EU:T:2011:671</NO.ECLI></REF.DOC.ECR> un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sachsa Verpackung</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑79/06</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:674">EU:T:2011:674</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> iesniedza apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas spriedumiem. Tiesa ar <DATE ISO="20131126">2013. gada 26. novembra</DATE> spriedumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131126">2013. gada 26. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑40/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:768">EU:C:2013:768</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Groupe Gascogne</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑58/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:770">EU:C:2013:770</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> noraidīja apelācijas sūdzības. Tomēr savos spriedumos Tiesa konstatēja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>tiesvedības ilgumu Vispārējā tiesā, kas sasniedza gandrīz piecus gadus un deviņus mēnešus, [nevar] attaisnot ne ar vienu no šīs lietas īpašajiem apstākļiem<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. attiecīgi iepriekšējā zemsvītras piezīmē minēto spriedumu 97. un 91. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140804">2014. gada 4. augustā</DATE> iesniegto prasības pieteikumu <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT>, pamatojoties uz LESD 268. pantu, cēla prasību pret Eiropas Savienību par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar iespējamo ciesto kaitējumu, kas radies tiesvedības Vispārējā tiesā, kuras rezultātā <DATE ISO="20111116">2011. gada 16. novembrī</DATE> pasludināti spriedumi lietās T‑72/06 un T‑79/06, ilguma dēļ. Būtībā <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> lūdza Vispārējai tiesai piespriest Eiropas Savienībai samaksāt šādas summas: i) <FT TYPE="NUMBER">1193467</FT> EUR par zaudējumiem, kuri radušies, ilgāk par saprātīgu termiņu maksājot papildu likumīgos procentus, kas piemēroti Komisijas uzliktā naudas soda nominālajai summai; ii) <FT TYPE="NUMBER">187571</FT> EUR par zaudējumiem, kas radušies, ilgāk par saprātīgu termiņu veicot papildu maksājumus par bankas garantiju; iii) <FT TYPE="NUMBER">2000000</FT> EUR par negūto peļņu vai zaudējumiem, kas radušies <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>nenoteiktības<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> dēļ; iv) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>ne mazāk<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> kā <FT TYPE="NUMBER">500000</FT> EUR par ciesto nemantisko kaitējumu. Tāpat <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> lūdza pieskaitīt šīm summām kompensācijas un nokavējuma procentus atbilstoši likmei, kādu Eiropas Centrālā banka (ECB) piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, to palielinot par diviem procentpunktiem, skaitot no prasības celšanas dienas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa piesprieda Eiropas Savienībai maksāt <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> <FT TYPE="DECIMAL">47064,33</FT> EUR, atlīdzinot ciesto mantisko kaitējumu, kas šai sabiedrībai radies sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpuma dēļ lietās T‑72/06 un T‑79/06, kurās pasludināti <DATE ISO="20111116">2011. gada 16. novembra</DATE> spriedumi. Tāpat Vispārējā tiesa nolēma, ka šī zaudējumu atlīdzība jāpārvērtē, pieskaitot kompensācijas procentus, skaitot no <DATE ISO="20140804">2014. gada 4. augusta</DATE> līdz sprieduma pasludināšanai, gada inflācijas līmenī, kādu <HT TYPE="ITALIC">Eurostat</HT> attiecīgajā periodā ir konstatējis dalībvalstī, kurā šīs sabiedrības ir reģistrētas. Tāpat Vispārējā tiesa piesprieda Eiropas Savienībai maksāt <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland GmbH</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> katrai zaudējumu atlīdzību 5000 EUR apmērā par ciesto nemantisko kaitējumu, ko šīs sabiedrības cietušas sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpuma dēļ. Izmaksājamajai atlīdzībai gan par mantisko, gan nemantisko kaitējumu pieskaita nokavējuma procentus, skaitot no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, atbilstoši likmei, kādu ECB noteikusi savām galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinot par diviem procentpunktiem. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem Vispārējā tiesa piesprieda: i) Eiropas Savienībai segt savus un atlīdzināt <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> tiesāšanās izdevumus saistībā ar izvirzīto iebildi par nepieņemamību, attiecībā uz kuru tika pieņemts <DATE ISO="20150202">2015. gada 2. februāra</DATE> rīkojums T‑577/14 <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT>/Eiropas Savienība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Nav publicēts, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:80">EU:T:2015:80</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>; ii) <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT>, no vienas puses, un Eiropas Savienībai, no otras puses, segt katrai savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar prasību, par kuru ir pasludināts spriedums, un iii) Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170317">2017. gada 17. martā</DATE> iesniegtajā apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punktu;</P></ITEM><ITEM><P>noraidīt kā nepamatotu <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> pirmajā instancē izvirzīto prasījumu, ar kuru tiek lūgts atlīdzināt summu <FT TYPE="NUMBER">187571</FT> EUR apmērā par iespējami nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies, ilgāk par saprātīgu termiņu veicot papildu maksājumus par bankas garantiju;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> prasījumi Tiesai savukārt ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170322">2017. gada 22. martā</DATE> iesniegtajā apelācijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu, ar kuru Vispārējā tiesa, lai gan atzīstot, ka ir noticis sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpums lietās T‑72/06 un T‑79/06, kurās tika pasludināti <DATE ISO="20111116">2011. gada 16. novembra</DATE> spriedumi, un prasītājām ir radies mantisks un nemantisks kaitējums sprieduma taisīšanas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>saprātīga termiņa<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> pārkāpuma rezultātā, piesprieda Eiropas Savienībai samaksāt neatbilstošu un nepilnīgu atlīdzību par šādi radušos kaitējumu;</P></ITEM><ITEM><P>taisīt galīgo spriedumu par mantiskā un nemantiskā kaitējuma, kas nodarīts apelācijas sūdzības iesniedzējām, finansiālu atlīdzināšanu, īstenojot savu neierobežoto kompetenci un atbilstoši apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumiem pirmajā instancē;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Eiropas Savienības prasījumi Tiesai savukārt ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Tiesvedībā lietā C‑138/17 P Eiropas Komisijai tika atļauts iestāties lietā Eiropas Savienības prasījumu atbalstam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Ar Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja <DATE ISO="20180417">2018. gada 17. aprīļa</DATE> lēmumu lietas C‑138/17 P un C‑146/17 P tika apvienotas secinājumu sniegšanai un sprieduma taisīšanai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācijas sūdzības pamatu vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada piezīmes</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības pamatošanai lietā C‑138/17 P Eiropas Savienība izvirza trīs pamatus. Ar pirmo un otro pamatu Eiropas Savienība apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sagrozot attiecīgos jēdzienus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>cēloņsakarība<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>kaitējums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>. Ar trešo pamatu Eiropas Savienība apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un sniegusi nepietiekamu pamatojumu, nosakot periodu, kurā tika ciesti mantiskie zaudējumi. Komisija būtībā piekrīt Eiropas Savienībai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apgalvo, ka Eiropas Savienības apelācijas sūdzība ir jānoraida kā daļēji nepieņemama (otrais pamats) un daļēji nepamatota (pirmais un trešais pamats).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības pamatošanai lietā C‑146/17 P <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> izvirza septiņus pamatus. Ar pirmo pamatu tās apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">non ultra petita</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>, atsakoties piešķirt atlīdzinājumu par mantisko kaitējumu, kas radies līdz <DATE ISO="20110530">2011. gada 30. maijam</DATE>. Ar otro pamatu <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pretruna pamatojumā attiecībā uz: i) tā laika perioda aprēķināšanu, kurā tika pārsniegts tiesvedības saprātīgais termiņš, un ii) tā laika perioda aprēķināšanu, par kuru tika piešķirta mantiskā kaitējuma atlīdzība. Ar trešo pamatu <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apgalvo, ka, izmantojot tādu mantiskā kaitējuma aprēķināšanas metodi, kas atšķiras no to piedāvātās metodes, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi to tiesības uz aizstāvību. <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> ceturtais, piektais, sestais un septītais pamats ir vērsti uz Vispārējās tiesas secinājumiem attiecībā uz apgalvoto nemantisko kaitējumu. Būtībā tās apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot to lūgumu piešķirt atlīdzību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>ne mazāk<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> kā <FT TYPE="NUMBER">500000</FT> EUR apmērā, pamatojoties uz to, ka, ja šāda atlīdzība tiktu piešķirta, ar to faktiski tiktu apšaubīta <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> ar Lēmumu C(2005) 4634 uzliktā naudas soda summu. Tās arī kritizē pārsūdzēto spriedumu par to, ka tajā nav sniegts pietiekams pamatojums attiecībā uz atlīdzības 5000 EUR apmērā piešķiršanu par nemantisko kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Eiropas Savienība savukārt uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apelācijas sūdzības pamati ir vai nu nepamatoti (pirmais, otrais, trešais un daļēji septītais pamats), vai neefektīvi (ceturtais, piektais, sestais un daļēji septītais pamats).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Šajos secinājumos es vispirms izskatīšu tos pamatus, kas attiecas uz mantisko kaitējumu, un pēc tam tos, kas attiecas uz nemantisko kaitējumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par mantisko kaitējumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Eiropas Savienības izvirzītie trīs apelācijas sūdzības pamati lietā C‑138/17 P, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> izvirzītais pirmais, otrais un trešais apelācijas sūdzības pamats lietā C‑146/17 P attiecas uz Vispārējās tiesas vērtējumu par <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> iespējami ciesto mantisko kaitējumu. Abas puses uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izskatot <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> prasības saistībā ar kaitējumu, kas radies bankas garantijas izdevumu dēļ, ko šīs sabiedrības maksāja Komisijai, lai uzreiz nemaksātu naudas sodu, kas uzlikts ar Lēmumu C(2005) 4634.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Es uzskatu par piemērotu sākt šo jautājumu juridisko analīzi, aplūkojot prasījumus, kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> maksātajiem izdevumiem par bankas garantiju. Šajā nolūkā es sākšu ar <HT TYPE="ITALIC">pirmo</HT> Eiropas Savienības iesniegto apelācijas sūdzības pamatu. Vēlāk, lai izvērtējums būtu pilnīgs, es pievērsīšos Eiropas Savienības <HT TYPE="ITALIC">otrajam</HT> apelācijas sūdzības pamatam. Pēc tā vairs nebūs vajadzības pārbaudīt atlikušos apelācijas sūdzības pamatus, ko Eiropas Savienība un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> izvirzījušas attiecībā uz izdevumiem par bankas garantiju.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par cēloņsakarības pastāvēšanu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu lietā C‑138/17 P Eiropas Savienība, ko atbalsta Eiropas Komisija, pārmet Vispārējai tiesai tās veikto interpretāciju un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>cēloņsakarības<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> jēdziena piemērošanu. Būtībā Eiropas Savienība uzskata, ka nepastāv tieša cēloņsakarība starp Vispārējās tiesas pienākuma taisīt spriedumu lietās T‑72/06 un T‑79/06 saprātīgā termiņā pārkāpumu un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> kaitējumu, kas radies no bankas garantijas izdevumu maksāšanas. Eiropas Savienība it īpaši uzsver, ka šis kaitējums ir radies <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> veiktas izvēles saglabāt bankas garantiju tiesvedības laikā, nevis maksāt Komisijas uzlikto naudas sodu rezultātā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> savukārt šajā ziņā aizstāv pārsūdzēto spriedumu: tostarp tās uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pareizi nošķīrusi šo lietu no citām lietām, kas iepriekš izskatītas Savienības tiesās. <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apgalvo arī, ka Eiropas Savienības argumenti ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>ļaunprātīga procedūras izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, un būtībā apšauba Tiesas secinājumus <DATE ISO="20131126">2013. gada 26. novembra</DATE> spriedumos C‑40/12 P <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland/</HT>Komisija un C‑58/12 P <HT TYPE="ITALIC">Groupe Gascogne/</HT>Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Tālāk es īsumā attēlošu Vispārējās tiesas argumentāciju un pēc tam paskaidrošu kādēļ, manuprāt, Eiropas Savienības pirmais apelācijas sūdzības pamats ir pamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 79. un 80. punktā Vispārējā tiesa atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kaitējumam, par kuru tiek pieprasīta atlīdzība prasībā par Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību, ir jābūt reālam un droši zināmam un tas jāpierāda prasītājam. Prasītājam ir jāsniedz pierādījumi, ka starp pārmesto rīcību un norādīto kaitējumu pastāv pietiekami tieša cēloņsakarība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 111. un 114.–116. punktā Vispārējā tiesa norādīja – ja lietās T‑72/06 un T‑79/06 minētais procesa ilgums nebūtu pārsniedzis sprieduma taisīšanas saprātīgu termiņu, <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> nebūtu bijis jāmaksā izdevumi par bankas garantiju pārsniegšanas periodā. Tas, pēc Vispārējās tiesas domām, nozīmē, ka cēloņsakarība starp sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpumu un kaitējuma rašanos <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> no tā, ka tai bija jāmaksā izdevumi par bankas garantiju pārsniegšanas periodā, patiešām pastāv.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Atsaucoties uz agrāko judikatūru (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/><HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūra<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050421">2005. gada 21. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Holcim (Deutschland)</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑28/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:139">EU:T:2005:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0123">123.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071212">2007. gada 12. decembris</DATE> <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Atlantic Container Line</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑113/04</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:377">EU:T:2007:377</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Es norādītu, ka tiktāl Tiesai nav bijusi iespēja apstiprināt šo judikatūras kursu.</P></NOTE>, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 118. punktā atzina, ka principā bankas garantijas izdevumi, kas radušies sabiedrībai, kurai ar Komisijas lēmumu ir uzlikts sods, ir sekas pašas sabiedrības lēmumam iesniegt bankas garantiju, lai nevajadzētu pildīt pienākumu saistībā ar naudas soda samaksu apstrīdētajā lēmumā noteiktajā periodā. Tādējādi šos izdevumus nevar uzskatīt par <HT TYPE="ITALIC">tiešām</HT> iestādes rīcības sekām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Tomēr pēc tam Vispārējā tiesa – pārsūdzētā sprieduma 119.–121. punktā – nošķīra izskatāmo lietu no lietām, kas bija pamatā <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūrai. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka brīdī, kad <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> cēla prasības lietās T‑72/06 un T‑79/06, un brīdī, kad <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> iesniedza bankas garantiju, nevarēja paredzēt to, ka tiks pārkāpts spriedumu taisīšanas saprātīgs termiņš, un<?PAGE NO="6"?> <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> varēja pamatoti sagaidīt, ka prasības izskatīs saprātīgā termiņā. Tāpat Vispārējā tiesa norādīja, ka sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpšana lietās T‑72/06 un T‑79/06 notika vēlāk, pēc <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> sākotnējās izvēles iesniegt bankas garantiju. Šo iemeslu dēļ tā nosprieda, ka saistību starp faktu, ka lietās T‑72/06 un T‑79/06 sprieduma taisīšanas saprātīgs termiņš tika pārsniegts, un bankas garantijas izdevumu maksāšanu pārsniegšanas periodā nevar uzskatīt par pārtrauktu ar <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> sākotnējo lēmumu nemaksāt naudas sodu uzreiz un iesniegt bankas garantiju. Tādējādi sprieduma 122. punktā tā secināja, ka LESD 340. panta izpratnē cēloņsakarība ir pietiekami tieša.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Vispārējās tiesas argumentācija, manuprāt, ir kļūdaina. Būtībā Vispārējā tiesa pieņem tiesības, kas pārņemtas no <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūras, bet pēc tam nošķir šo lietu no tām lietām, kas ir bijušas šīs judikatūras priekšmets. Līdzīgi kā Vispārējā tiesa, es uzskatu, ka <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūra ir pamatota, bet atšķirībā no Vispārējās tiesas es neuzskatu šo lietu par būtiski atšķirīgu no lietām, kas ir pamatā <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūrai: manuprāt, neviens no abiem Vispārējās tiesas sniegtajiem pamatiem šai nošķiršanai ne atsevišķi, ne kopā nav pārliecinošs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Pirms detalizēta skaidrojuma par to, kāpēc es tā uzskatu, es vēlētos uzsvērt, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, LESD 340. pantu nevar interpretēt kā tādu, kas pieprasītu Eiropas Savienībai atlīdzināt par jebkādām, pat netiešām, nelabvēlīgām sekām, kas rodas saistībā ar tās iestāžu rīcību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19791004">1979. gada 4. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dumortier</HT> u.c./Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>64/76, 113/76, 167/78, 239/78, 27/79, 28/79 un 45/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1979:223">EU:C:1979:223</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. No jaunākiem skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110331">2011. gada 31. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mauerhofer</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑433/10 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:204">EU:C:2011:204</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0127">127.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Tādējādi prasībā par Eiropas Savienības par ārpuslīgumisko atbildību nepietiek ar to, ka pārmestā rīcība ir viens no norādītā kaitējuma iemesliem, bet ir vajadzīgs, lai šī rīcība būtu kaitējuma <HT TYPE="ITALIC">galvenais</HT> iemesls<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110331">2011. gada 31. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mauerhofer</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑433/10 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:204">EU:C:2011:204</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0127">127.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Citiem vārdiem sakot, pietiekama cēloņsakarība pastāv tikai tad, ja kaitējums ir atbildīgās iestādes nelikumīgās rīcības tiešas sekas un tas nav atkarīgs no citu pozitīvu vai negatīvu iemeslu pastāvēšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Šajā ziņā skat. ģenerāladvokāta A. Trabuki [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Trabucchi</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Compagnie continentale France/</HT>Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>169/73</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1974:32">EU:C:1974:32</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0004">4.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prettiesiskas rīcības paredzamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Pirmais Vispārējās tiesas sniegtais pamats šīs lietas nošķiršanai no lietām, kas bija pamatā <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūrai, ir tāds, ka brīdī, kad <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> cēla prasības lietās T‑72/06 un T‑79/06, un brīdī, kad <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> iesniedza bankas garantiju, <HT TYPE="ITALIC">nevarēja paredzēt</HT> to, ka Vispārējā tiesa pārkāps sprieduma taisīšanas saprātīgu termiņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tomēr, pirmkārt, šis apgalvojums ir neprecīzs. Diemžēl vairākas lietas, ko Vispārējā tiesa bija iztiesājusi īsi pirms prasības celšanas lietās T‑72/06 un T‑79/06, bija prasījušas ievērojamu laiku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat., piemēram, spriedumus, 2004. gada 13. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Thermenhotel Stoiser Franz</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑158/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2004:2">EU:T:2004:2</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Saxonia Edelmetalle/</HT>Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑111/01 un T‑133/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:166">EU:T:2005:166</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051019">2005. gada 19. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Freistaat Thüringen</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑318/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:363">EU:T:2005:363</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051214">2005. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Laboratoire du Bain</HT>/Padome un Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑151/00</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:450">EU:T:2005:450</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tas jo īpaši attiecas uz lietām saistībā ar Savienības konkurences noteikumu piemērošanu, konkrēti uz karteļiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. tostarp spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031211">2003. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Marlines</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑56/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2003:333">EU:T:2003:333</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040708">2004. gada 8. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mannesmannröhren-Werke/</HT>Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑44/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2004:218">EU:T:2004:218</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051214">2005. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Honeywell</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑209/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:455">EU:T:2005:455</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060315">2006. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BASF/</HT>Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑15/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2006:74">EU:T:2006:74</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, kas ir ļoti sarežģītas un laikietilpīgas un kurās var būt nepieciešama paralēla vai koordinēta vairāku lietu izskatīšana vienlaicīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT>, tāpat kā jebkurš cits prasītājs, varēja cerēt, ka to lietas tiks izskatītas saprātīgā termiņā. Tomēr, ņemot vērā Vispārējās tiesas praksi un darbību attiecīgajā laikā, bija visai nenoteikti un grūti aprēķināt iespējamo tiesvedības ilgumu, lai izvērtētu potenciālos kopējos izdevumus par bankas garantiju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Otrkārt, kas ir vēl svarīgāk, neatkarīgi no tā, vai lietās T‑72/06 un T‑79/06 bija paredzama pārmērīgi ilga kavēšanās, Vispārējā tiesa pieļāva kļūdu, izmantojot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>paredzamība<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, lai konstatētu pietiekamas cēloņsakarības pastāvēšanu, kas izraisīja Eiropas Savienības atbildību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Galvenais izskatāmās lietas jautājums nav, vai norādīto kaitējumu cietušais spēja paredzēt nelikumīgu rīcību, kas izraisīja apgalvoto kaitējumu. Pirmkārt un galvenokārt, lai konstatētu Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību izskatāmajā lietā, izšķirošs ir tas, vai apgalvotais kaitējums ir iestādes nelikumīgās rīcības <HT TYPE="ITALIC">tiešas</HT> sekas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tas ir jautājums, ko Vispārējā tiesa nav detalizēti pārbaudījusi. Man šķiet, ka šīs pārbaudes kontekstā pārmērīgi ilgās kavēšanās potenciālā neparedzamība varētu būt svarīga tikai divos apstākļos. Tomēr šajā lietā nav piemērojams neviens no šiem apstākļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>No vienas puses, šis elements varētu būt svarīgs, ja <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> vēlāk nebūtu spējušas mainīt savu sākotnējo lēmumu atlikt maksājumu un iesniegt bankas garantiju. Tomēr, kā tas redzams tālāk 48.–52. punktā, tas tā nebija: <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> jebkurā brīdī tiesvedības gaitā drīkstēja samaksāt naudas sodu un atcelt bankas garantiju. Tādējādi, pat ja sākumā tas nebija paredzams, <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> būtu varējušas pielāgot savu rīcību šim jaunajam notikumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>No otras puses, pārmērīgi ilgās kavēšanās potenciālā neparedzamība varētu būt svarīga, ja Eiropas Savienība Vispārējā tiesā būtu apgalvojusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> nav izrādījušas pienācīgu rūpību, lai novērstu vai ierobežotu kaitējuma apmēru, kas varētu rasties, tām izvēloties atlikt naudas soda maksāšanu līdz tiesvedības beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāpatur prātā, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasībā par ārpuslīgumisko atbildību, ir jāpārbauda, vai, riskējot ciest kaitējumu pati, cietusī persona, būdama piesardzīga, ir izrādījusi pienācīgu rūpību, lai novērstu vai ierobežotu kaitējuma apmēru. Cēloņsakarību var pārraut cietušās personas nolaidīga rīcība, ja šī rīcība, kā izrādās, ir noteicošais kaitējuma cēlonis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100318">2010. gada 18. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trubowest Handel un Makarov</HT>/Padome un Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑419/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:147">EU:C:2010:147</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Princips, kā Tiesa atbilstoši atzinusi, ir vispārējs dalībvalstu tiesību sistēmu princips: šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960305">1996. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brasserie du pêcheur</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑46/93 un C‑48/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:79">EU:C:1996:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0085">85.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tomēr tas nav iemesls, kādēļ Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā atsaucās uz šo elementu. Vispārējā tiesa neizmantoja paredzamības kritēriju, lai pārbaudītu, vai <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> nolaidīga rīcība ir pārrāvusi cēloņsakarību starp apgalvoto kaitējumu un Savienības iestādes pārmesto rīcību; tā vietā tā izmantoja šo jēdzienu, pirmkārt, lai noteiktu šādas cēloņsakarības pastāvēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tomēr notikuma, kas izraisīja apgalvoto kaitējumu, potenciālā neparedzamība nepauž neko par apgalvotā kaitējuma <HT TYPE="ITALIC">noteicošo faktoru</HT>. Pat pieņemot, ka pārmērīgi ilgā kavēšanās nebija paredzama, šis fakts nav ne nepieciešams, ne pietiekams, lai izraisītu Eiropas Savienības atbildību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nepareizi interpretēja un piemēroja jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>paredzamība<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> LESD 340. panta izpratnē, lai konstatētu cēloņsakarību starp apgalvoto kaitējumu un pārmesto rīcību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland un Gascogne izvēles trūkums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Vispārējās tiesas minētais otrais pamats šīs lietas nošķiršanai no lietām, kas bija pamatā <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūras kursam, ir tāds, ka sprieduma taisīšanas saprātīgais termiņš lietās T‑72/06 un T‑79/06 tika pārsniegts <HT TYPE="ITALIC">pēc Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> lēmuma iesniegt bankas garantiju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Arī šim apstāklim, manuprāt, nav nozīmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Iesākumā jāatgādina, ka tāds Komisijas lēmums kā Lēmums C(2005) 4634 ir juridiski saistošs un tiek uzskatīts par spēkā esošu, līdz to atceļ Savienības tiesas. Ja uzņēmums, kam Komisija uzlikusi naudas sodu, uzskata Komisijas lēmumu par nelikumīgu un uzskata, ka tā tūlītēja ievērošana var izraisīt neatgriezenisku kaitējumu, šis uzņēmums var iesniegt Savienības tiesās lūgumu par pagaidu noregulējumu atbilstoši LESD 278. un 279. pantam, kamēr tas apstrīd šā lēmuma spēkā esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Ja šāds lūgums nav iesniegts vai Savienības tiesas ir noraidījušas šādu lūgumu, naudas sods jāmaksā lēmumā noteiktajā periodā. Savienības budžeta noteikumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (<DATE ISO="20021223">2002. gada 23. decembris</DATE>), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="357" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 357, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 85. pants. Šī regula, kas bija piemērojama attiecīgajā laikā, tagad ir aizstāta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (<DATE ISO="20121029">2012. gada 29. oktobris</DATE>) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="362" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 362, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> atļauj Komisijai atļaut atlikt naudas soda maksājumu, ja parādnieks apņemas maksāt nokavējuma procentus un iesniedz finansiālu garantiju, kas nosedz gan neatmaksātā parāda pamatsummu, gan procentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tādējādi uzņēmumiem, kuri vēlas apstrīdēt naudas sodu Savienības tiesās, ir iespēja izvēlēties tūlītēju norēķinu (noteikums) vai lūgt iespēju iesniegt bankas garantiju (izņēmums). Uzņēmuma izvēlei jābūt <HT TYPE="ITALIC">finansiāli neitrālai</HT> attiecībā pret Eiropas Savienību: maksājuma atlikšana nedrīkst izraisīt zaudējumus Savienības budžetā. Grāmatvedis, kurš sadarbībā ar atbildīgo kredītrīkotāju pieņem lēmumu par uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu, nav tiesīgs mainīt naudas soda summu, ko nolēmusi Komisija kā iestāde (tas ir, komisāru kolēģija). Vienlaikus uzņēmuma lēmumam uzreiz samaksāt naudas sodu, lai gan ir nolūks apstrīdēt Komisijas lēmumu Savienības tiesās, nevajadzētu izraisīt Eiropas Savienības nepamatotu iedzīvošanos. Tādēļ, no vienas puses, ja Savienības tiesas apstiprina Komisijas lēmumu, naudas sods, kura maksāšana ir atlikta, ir maksājams ar procentiem. No otras puses, apstrīdētā Komisijas lēmuma atcelšana rada pienākumu Eiropas Savienībai atmaksāt samaksātās summas, pieskaitot tām piemērojamo procentu likmi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">IPK International</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑336/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:83">EU:C:2015:83</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>. Attiecībā uz tādu procentu veidu un summu, kas Komisijai jāatmaksā uzņēmumam, kurš bija samaksājis sodu, lai izpildītu atbilstoši LESD 101. pantam pieņemtu lēmumu, ko pēc tam atcēlušas Savienības tiesas, skat. izskatīšanā esošo lietu T‑201/17 <HT TYPE="ITALIC">Printeos</HT>/Komisija.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Lēmums atlikt naudas soda maksāšanu acīmredzami ļauj uzņēmumam turpināt izmantot attiecīgās summas, kamēr lieta tiek izskatīta. Tomēr tas ietver arī zināmas papildu izmaksas (kas saistītas ar bankas garantijas iesniegšanu), kas uzņēmumam jāuzņemas, tostarp gadījumos, kad apstrīdētais lēmums galu galā tiek atcelts. Tādēļ katram uzņēmumam, kam Komisija noteikusi maksāt naudas sodu, ir jāizvērtē, vai finansiāli tā interesēs ir samaksāt naudas sodu norādītajā periodā vai lūgt atlikt maksājumu un iesniegt bankas garantiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ir svarīgi, ka, pretēji Vispārējās tiesas norādītajam, tā nav izvēle, ko var izdarīt tikai vienu reizi. Jebkurš uzņēmums, kas izvēlējies iesniegt garantiju, vienmēr var mainīt sākotnējo lēmumu un maksāt naudas sodu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160512">2016. gada 12. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trioplast Industrier</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑669/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:285">EU:T:2016:285</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0103">103.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tādējādi tam nav jāmaksā pamatsummas papildu procentu pieaugums un tas var atcelt iepriekš iesniegto bankas garantiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Savienības tiesības neliedz uzņēmumam pārtraukt bankas garantiju un samaksāt naudas sodu, ja šis uzņēmums uzskata šādu rīcību par izdevīgāku. Tādējādi var pieņemt, ka, ja uzņēmums tiesvedības gaitā nevienā brīdī nepārskata savu sākotnējo izvēli, tas notiek tādēļ, ka uzņēmums uzskata pastāvīgu bankas garantijas darbību par tādu, kas joprojām vislabāk kalpo tā interesēm. Tas, vai sākotnējais lēmums joprojām ir izdevīgs, vēlāk ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kas, kā norāda Komisija, laika gaitā var ievērojami mainīties (naudas aizņemšanās izdevumi, maksa, ko banka piemēro par garantiju, peļņa, ko rada maksājamā summa, kad to iegulda citā uzņēmējdarbībā un tā tālāk). No ekonomikas perspektīvas tādējādi ir saprātīgi pieņemt, ka uzņēmums var regulāri pārskatīt savu sākotnējo lēmumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tādēļ, kā pareizi argumentējusi Eiropas Savienība, izvēle iesniegt bankas garantiju, nevis samaksāt Komisijas uzlikto naudas sodu netika veikta tikai procedūras sākumā: <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> šo izvēli brīvprātīgi un apzināti <HT TYPE="ITALIC">saglabāja</HT> (jeb <HT TYPE="ITALIC">apstiprināja</HT>) visu laiku, kamēr ilga tiesvedība lietās T‑72/06 un T‑79/06, ietverot laiku, kad šī tiesvedība ievērojami ieilga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> zināmā mērā apstiprina iepriekš minēto. Savā atbildes raksta uz apelācijas sūdzību tās apstiprina, ka zināja, ka jebkurā brīdī tiesvedības gaitā būtu varējušas samaksāt naudas sodu un atcelt bankas garantiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Noslēdzot šo jautājumu, Vispārējās tiesas otrais iemesls nošķirt izskatāmo lietu no lietām, kas bija pamatā <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūrai, tādējādi ir balstīts uz kļūdainu premisu, proti: ka vienīgais lēmums, kas ir nozīmīgs izskatāmajā lietā, bija <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> sākotnējais lēmums atlikt maksāšanu un iesniegt bankas garantiju pirms tiesvedības uzsākšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Šās premisas kļūdaino būtību netieši apstiprina arī pārsūdzētais spriedums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pretruna pārsūdzētajā spriedumā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 130. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka nepastāv pietiekami tieša cēloņsakarība attiecībā uz izdevumiem par bankas garantiju, kas radušies <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> spriedumu pasludināšanas lietās T‑72/06 un T‑79/06. Vispārējā tiesa uzskatīja šādu izmaksu maksāšanu par <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> pieņemtā personīgā un neatkarīgā lēmuma sekām – pēc sprieduma pasludināšanas nemaksāt naudas sodu, nelūgt apturēt Lēmuma C(2005) 4634 izpildi un iesniegt apelācijas sūdzību par iepriekš minēto spriedumu. Šādos apstākļos man nav skaidrs, kādēļ lēmums saglabāt bankas garantiju, pēc Vispārējās tiesas domām, bija izšķirošs, lai izslēgtu Eiropas Savienības atbildību <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> sprieduma pasludināšanas, bet ne <HT TYPE="ITALIC">pirms tās</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Kā argumentējusi Eiropas Savienība, šķietami nepastāv nozīmīga atšķirība starp šiem periodiem, kas varētu būt svarīga LESD 340. panta izpratnē. Arī pirmās instances tiesas procesa laikā <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apzināti izvēlējās nelūgt apstrīdētā lēmuma apturēšanu un turpināt bankas garantijas darbību līdz šīs tiesvedības beigām. Pārsūdzētā sprieduma 130. punktā tādējādi ir apstiprināts, ka elementi, ko Vispārējā tiesa uzskatīja par svarīgiem tā paša sprieduma 119.–121. punktā, lai nošķirtu izskatāmo lietu no <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūras, ir nebūtiski.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">d)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Starpsecinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Starpsecināums ir, ka nevar apstrīdēt, ka fakts, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> bija jāsedz izdevumi saistībā ar bankas garantiju, kas sniegta Komisijai pārsniegšanas periodā, arī ir <HT TYPE="ITALIC">sekas</HT> Vispārējās tiesas nespējai pasludināt lēmumu saprātīgā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tomēr tas nav apgalvotā kaitējuma <HT TYPE="ITALIC">galvenais</HT> iemesls. Izšķirošais faktors ir <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> lēmums turpināt izmantot izņēmumu no pienākuma maksāt naudas sodu, ko tās bija lūgušas izdarīt, labi apzinoties izdevumus un riskus, ko ietver šī izvēle. Tādējādi principi, kas izriet no <HT TYPE="ITALIC">Holcim</HT> judikatūras, ir piemērojami izskatāmajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Visu šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>cēloņsakarība<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> LESD 340. panta izpratnē. Manuprāt, nepastāv pietiekami tieša cēloņsakarība starp Vispārējās tiesas pienākuma lietās T‑72/06 un T‑79/06 taisīt spriedumu saprātīgā termiņā pārkāpumu un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apgalvoto kaitējumu, kas radies no bankas garantijas izdevumu maksāšanas pārsniegšanas periodā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Šis secinājums nekādā ziņā neapšauba Tiesas secinājumus <DATE ISO="20131126">2013. gada 26. novembra</DATE> spriedumos <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT>/Komisija (C‑40/12 P) un <HT TYPE="ITALIC">Groupe Gascogne</HT>/Komisija (C‑58/12 P). Pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT>, šajos spriedumos Tiesa noteica tikai to, ka pastāv Vispārējās tiesas pienākuma taisīt spriedumu saprātīgā termiņā lietās T‑72/06 un T‑79/06 pārkāpums. Tomēr tā nenolēma, ka pastāvētu jebkāds kaitējums, kas izriet no šā pārkāpuma. Tiesa norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Vispārējai tiesai būs [bija] arī jānosaka gan apgalvoto zaudējumu faktiskā pastāvēšana, gan tās cēloņsakarība ar strīdīgās tiesvedības pārmērīgo ilgumu, pārbaudot šajā nolūkā sniegtos pierādījumus<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Lietā C‑58/12 P 88. punkts un lietā C‑40/12 P 94. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Visbeidzot, iesniedzot apelācijas sūdzību Tiesā pret Vispārējās tiesas secinājumiem par atlīdzināma mantiskā kaitējuma pastāvēšanu, Eiropas Savienība nav veikusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>ļaunprātīgu procedūras izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT>. Kā esmu detalizēti skaidrojis secinājumu 19.–36. punktā lietā <HT TYPE="ITALIC">Kendrion</HT>, fakts, ka Eiropas Savienību šajā tiesvedībā pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, nerada interešu konfliktu. <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> argumentā netiek ņemts vērā nošķīrums, kas jāizdara starp Eiropas Savienības Tiesu kā iestādi un tiesas iestādēm, kas ir šīs iestādes daļa (šobrīd – Tiesa un Vispārējā tiesa)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. LES 13. panta 1. punktu un 19. panta 1. punktu.</P></NOTE>. Tiesa kā tiesu iestāde, kura izskata apelācijas sūdzību, atbilst objektīvas un subjektīvas objektivitātes kritērijiem, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, ir jāatceļ pārsūdzētais spriedums, ciktāl tajā ir noteikts Eiropas Savienībai maksāt <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> <FT TYPE="DECIMAL">47064,33</FT> EUR atlīdzību par ciesto mantisko kaitējumu, kas šai sabiedrībai radies sprieduma taisīšanas saprātīgā termiņā pārkāpuma dēļ lietās, kurās taisīti <DATE ISO="20111116">2011. gada 16. novembra</DATE> spriedumi <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Groupe Gascogne</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑72/06</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:671">EU:T:2011:671</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sachsa Verpackung</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑79/06</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:674">EU:T:2011:674</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tas nozīmē – ja Tiesa piekrīt man šajā punktā, nav nepieciešamības pārbaudīt <HT TYPE="ITALIC">otro</HT> un <HT TYPE="ITALIC">trešo</HT> apelācijas sūdzības pamatu, ko Eiropas Savienība izvirzījusi lietā C‑138/17 P, kā arī <HT TYPE="ITALIC">pirmo</HT>, <HT TYPE="ITALIC">otro</HT> un <HT TYPE="ITALIC">trešo</HT> apelācijas sūdzības pamatu, ko izvirzījušas <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> lietā C‑146/17 P. Tomēr, tā kā tas ir svarīgi turpmākām lietām šajā jautājumā, uzskatu, ka varētu būt lietderīgi aplūkot Eiropas Savienības izvirzīto <HT TYPE="ITALIC">otro</HT> apelācijas sūdzības pamatu, lai izvērtējums būtu pilnīgs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Kaitējuma<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> jēdziens</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Ar otro pamatu Eiropas Savienība ar Komisijas atbalstu apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>kaitējums<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>. Tā uzskata, ka pirmās instances tiesai bija jāpārbauda, vai pārsniegšanas periodā <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> maksātie izdevumi par bankas garantiju bija lielāki nekā priekšrocības, kuras tās ieguva no tā, ka to rīcībā bija summa, kas ir vienāda ar naudas soda apmēru. <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> savukārt lūdz Tiesai noraidīt šo apelācijas sūdzības pamatu kā nepieņemamu, jo tas izvirza jaunus argumentus apelācijas tiesvedībā. Pakārtoti tās uzskata Eiropas Savienības otro pamatu par nepamatotu, jo nepastāv saikne starp iespējami gūtajām priekšrocībām un zaudējumiem, ko tās cieta pārsniegšanas periodā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Man šķiet, ka šis apelācijas sūdzības pamats ir pieņemams un pamatots.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Vispirms jau es uzskatu <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> iebildumus pret šā apelācijas sūdzības pamata pieņemamību par nepārliecinošiem. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apelācijas sūdzības iesniedzējam ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, Tiesā izvirzot pamatus, kuri sakņojas pašā pārsūdzētajā spriedumā un kuru mērķis ir apstrīdēt tā juridisko pamatotību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, 2018. gada 28. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Xinyi PV Products (Anhui) Holdings</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑301/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:132">EU:C:2018:132</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Šis pamats ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 111.–131. punktu, kuros, pēc Eiropas Savienības domām, Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>kaitējums<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> LESD 268. un 340. panta izpratnē. Tostarp Eiropas Savienība uzskata spriedumu par pretrunīgu, jo, apsverot, vai apgalvotie zaudējumi, ko veido izdevumu par bankas garantiju maksāšana, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>kaitējumu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> saskaņā ar LESD, tajā tiek piemērots kritērijs, kurš atšķiras no kritērija, kas pielietots, pārbaudot apgalvotos zaudējumus, ko veido naudas soda procentu maksājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tāpat es uzskatu, ka Eiropas Savienības kritika par pārsūdzēto spriedumu šajā jautājumā ir pārliecinoša. Es uzskatu, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, bez kāda konkrēta skaidrojuma vai izmeklēšanas 111. un 114. punktā pielīdzinot <HT TYPE="ITALIC">izdevumus</HT> par bankas garantiju pārsniegšanas periodā <HT TYPE="ITALIC">kaitējumam</HT>, kas jāatlīdzina saskaņā ar LESD 340. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Šie abi jēdzieni ir jānošķir.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Savienības iestādes darbība vai bezdarbība var dažādos veidos ietekmēt tādu uzņēmumu kā <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> finansiālo situāciju. Tā var izraisīt uzņēmumam konkrētas izmaksas, bet vienlaikus arī konkrētus ienākumus. LESD 340. panta izpratnē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>kaitējums<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> pastāv tikai tad, ja izmaksu un ienākumu neto starpība ir negatīva<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19920519">1992. gada 19. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mulder</HT> u.c./Padome un Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑104/89 un C‑37/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1992:217">EU:C:1992:217</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un nākamie punkti.</P></NOTE>. Citiem vārdiem sakot, ir jāpastāv <HT TYPE="ITALIC">kopējiem zaudējumiem</HT>, ko izraisa pārmestā rīcība. Pretējā gadījumā rastos paradoksāla situācija, kurā, lai gan ir finansiāla labuma gūšana Savienības iestādes rīcības rezultātā, uzņēmumam būtu arī tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības papildu summas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Kā skaidrots iepriekš 48. un 50. punktā, uzņēmuma lēmums atlikt maksājumu un iesniegt bankas garantiju, no vienas puses, rada konkrētas izmaksas, bet, no otras puses, tas ļauj uzņēmumam šajā laika periodā izmantot summu, kas var radīt peļņu. Šīs dažādās ietekmes nav nesaistītas, kā kļūdaini argumentējusi <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT>, bet gan nesaraujami saistītas: tās ir vienas monētas divas puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Ekonomiski izvēle atlikt naudas soda maksājumu pēc būtības veido attiecīgā uzņēmuma finansēšanas veidu: šis uzņēmums līdz tiesvedības beigām praktiski aizņemas naudu, ko tas ir parādā Savienībai, no pašas Savienības. Šīs finansēšanas kopējās izmaksas, vienkārši runājot, ir bankas garantijas izdevumu summa un, ja uzņēmums zaudē tiesvedībā, tai pieskaitītie procenti, kas maksājami par pamatsummu. Tomēr pārsūdzētais spriedums ir vērsts tikai uz <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> veiktajām izmaksām, un tajā nekas nav teikts par iespējamiem ienākumiem vai ietaupījumiem, kas šīm sabiedrībām radušies līdz ar maksājuma atlikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Manuprāt, šī ir kļūda, ko pieļāvusi Vispārējā tiesa. Kā minēts iepriekš 50. punktā, uzņēmums vienmēr darbojas tādā veidā, kādu tas uzskata par racionālu no ekonomiskās un finansiālās perspektīvas. Tādēļ varētu būt saprātīgi pieņemt, ka visā tiesvedības lietās T‑72/06 un T‑79/06 laikā <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> uzskatīja par izdevīgāku turpināt aizņemties no Savienības summu, kas atbilst maksājamam naudas sodam, nevis izmantot savu kasi vai aizņemties šo summu no kredītiestādēm.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Ja tā ir, nevar izslēgt, ka pārmērīgi ilga kavēšanās lietu T‑72/06 un T‑79/06 izskatīšanā ne tikai neizraisīja <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> zaudējumus, bet pat radīja šīm sabiedrībām finansiālus ieguvumus. Tomēr to nevar noskaidrot, balstoties uz pārsūdzēto spriedumu, jo Vispārējā tiesa bez turpmākas izmeklēšanas uzskatīja, ka izdevumi par bankas garantiju pārsniegšanas periodā atbilst kaitējumam, ko <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> cieta šajā laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Visbeidzot vēlos piebilst, ka arī šajā jautājumā pārsūdzētais spriedums šķiet pretrunīgs. Nenoliedzami, ka attiecībā uz citu apgalvotā kaitējuma veidu (naudas soda procentu maksājumu) Vispārējā tiesa uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> nav sniegušas informāciju, kas ļautu pierādīt, ka pārsniegšanas periodā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>vēlāk Komisijai samaksātā nokavējuma procentu summa bija lielāka par to, ko tā būtu varējusi iegūt, šo summu izmantojot, [kas] vienāda ar naudas sodu un tam pieskaitītajiem nokavējuma procentiem<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pārsūdzētā sprieduma 108. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Ir grūti saprast, kādēļ Vispārējā tiesa nepiemēroja līdzīgu standartu attiecībā uz apgalvoto kaitējumu, ko veido bankas garantijas izdevumu maksājums tajā pašā periodā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Rezumējot arī <HT TYPE="ITALIC">otrais</HT> Eiropas Savienības izvirzītais apelācijas sūdzības pamats ir pamatots. Kā minēts iepriekš 62. punktā, tādēļ pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punkts ir jāatceļ. Līdz ar to nav vajadzības pārbaudīt Eiropas Savienības izvirzīto trešo pamatu lietā C‑138/17 P un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> izvirzīto pirmo, otro un trešo pamatu lietā C‑146/17 P.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par nemantisko kaitējumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ceturtais</HT>, <HT TYPE="ITALIC">piektais</HT>, <HT TYPE="ITALIC">sestais</HT> un <HT TYPE="ITALIC">septītais</HT> pamats, ko izvirza <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> lietā C‑146/17 P, ir vērsti uz pārsūdzētā sprieduma 151.–165. punktu, kuros Vispārējā tiesa piešķīra <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> 5000 EUR katrai par nemantisko kaitējumu, ko tās cietušas sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpuma dēļ lietās T‑72/06 un T‑79/06. <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, un lūdz Tiesai piešķirt lielāku summu atbilstoši to prasījumam pirmajā instancē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Četri pamati attiecībā uz nemantisko kaitējumu tālāk tiks pārbaudīti kopā. Tālāk minēto iemeslu dēļ es piekrītu Eiropas Savienībai, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> izvirzītie argumenti ir vai nu neefektīvi, vai nepamatoti.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nemantiskā kaitējuma jēdziens un prasības par ārpuslīgumisko atbildību neatkarība</HT> </TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> kritizē Vispārējo tiesu par to, ka pārsūdzētā sprieduma 161.–163. punktā tā uzskata, ka to pieprasītās atlīdzības par nemantisko kaitējumu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>ne mazāk<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> kā <FT TYPE="NUMBER">500000</FT> EUR) apmēra dēļ faktiski tiktu apšaubīta tām ar Lēmumu C(2005) 4634 uzliktā naudas soda summa, lai gan nav konstatēts, ka sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa neievērošana lietās T‑72/06 un T‑79/06 būtu ietekmējusi šā naudas soda apmēru. Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> uzskata, ka Vispārējās tiesas apgalvojumu dēļ pārsūdzētā sprieduma 161.–163. punktā LESD 256. un 340. pants arī zaudē ietekmi. Vispārējā tiesa pēc būtības atsakās piešķirt atlīdzību par visu ciesto kaitējumu, tādējādi pārkāpjot to tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Šie argumenti, manuprāt, ir balstīti uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma izpratni. Faktiski tie ir neefektīvi vai nepamatoti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Iesākumā varētu būt noderīgi skaidri definēt, kas, pēc manām domām, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>nemantisku<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> kaitējumu LESD izpratnē. Šajā ziņā jāatgādina, ka LESD 340. pantā paredzētā atlīdzība paredz, cik vien iespējams, atjaunot cietušā līdzekļus tādā veidā, kādi tie bijuši pirms Savienības iestādes nelikumīgās rīcības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Šajā ziņā skat. ģenerāladvokāta F. Kapotorti [<HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Capotorti</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ireks-Arkady</HT>/EEK</NAME.CASE>, <NO.CASE>238/78</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1979:203">EU:C:1979:203</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 2983. lpp.</P></NOTE>. Tādēļ mantiskais kaitējums, kas ir tiešas šādas rīcības sekas, parasti jāatlīdzina, samaksājot summu, kas atbilst šim kaitējumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Tomēr tas nav iespējams, ja kaitējums ir morāls jeb nemantisks<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Abus terminus bieži lieto pamīšus.</P></NOTE>. Lielākajā daļā tiesību sistēmu jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>nemantisks<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> kaitējums attiecas uz tādu kaitējumu, kas nav mantisks un ko nevar viegli novērtēt ekonomiski, jo, stingri ņemot, tam nav tirgus vērtības. Tipiski šāda kaitējuma piemēri ir sāpes un ciešanas, emocionāls diskomforts, dzīves vai attiecību pasliktināšanās. Būtībā tas ietver dažādus fiziska un/vai psiholoģiska kaitējuma veidus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Visās šajās situācijās iepriekšējo stāvokli acīmredzami nevar atjaunot. Tādējādi jebkurš atlīdzinājuma veids, ko tiesas varētu piešķirt, vienmēr un nenovēršami būtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>otrais labākais<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>. Tādēļ naudas summas maksājums atkarībā no apstākļiem varētu vai nevarētu būt atbilstošākais atlīdzinājuma veids<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, 1990. gada 7. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Culin</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑343/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:49">EU:C:1990:49</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Protams, konkrētās lietās Savienības tiesas ir konstatējušas, ka pietiek ar <HT TYPE="ITALIC">simbolisku</HT> atlīdzību naudā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19790614">1979. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>V.<HT TYPE="ITALIC">/</HT>Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>18/78</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1979:154">EU:C:1979:154</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> vai var tikt sniegts <HT TYPE="ITALIC">atlīdzinājums natūrā</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060510">2006. gada 10. maijs</DATE> <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Galileo International Technology</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑279/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2006:121">EU:T:2006:121</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Citās lietās Savienības tiesas nenoteica kādu konkrētu atlīdzinājuma veidu, jo uzskatīja, ka nelikumīgās rīcības atcelšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. tostarp spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070711">2007. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sison</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑47/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:207">EU:T:2007:207</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, nav publicēts, 241. punkts un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE> vai tikai skaidrs ieraksts spriedumā par nelikumīgo rīcību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. tostarp spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19810709">1981. gada 9. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Krecké</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>59/80 un 129/80</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1981:170">EU:C:1981:170</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19870709">1987. gada 9. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hochbaum</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Rawes</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>44/85, 77/85, 294/85 un 295/85</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:348">EU:C:1987:348</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> vien var sniegt apmierinošu atlīdzinājumu LESD 340. panta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Šajā kontekstā varētu būt vērts atzīmēt, ka arī ECT dažās lietās ir uzskatījusi spriedumu par fakta konstatēšanu un simbolisku atlīdzinājumu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>taisnīgu atlīdzību<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 41. panta izpratnē. Skat. tostarp ECT spriedumus, 1975. gada 21. februāris, <HT TYPE="ITALIC">Golder</HT> pret Apvienoto Karalisti, CE:ECHR:1975:0221JUD000445170, 50. punkts; <DATE ISO="19761123">1976. gada 23. novembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Engel</HT> u.c. pret Nīderlandi, CE:ECHR:1976:1123JUD000510071, 10. un 11. punkts; <DATE ISO="20021017">2002. gada 17. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Agga</HT> pret Grieķiju, CE:ECHR:2002:1017JUD005077699, 65. un 66. punkts; <DATE ISO="20041130">2004. gada 30. novembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Vaney</HT> pret Franciju, CE:ECHR:2004:1130JUD005394600, 55.–57. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Ja atlīdzība naudā (un tāda, kas nav simboliska) tiek uzskatīta par atbilstošāko atlīdzināšanas veidu izskatāmajā lietā, nav viegli noteikt atlīdzināmo summu. Šādā lietā kompetentajiem tiesnešiem ir jānovērtē apjoms, kas pienācīgi atspoguļo cietušajam nodarīto kaitējumu, pārmērīgi nesodot nelikumīgās rīcības veicēju. Ja nepastāv acīmredzami vai vispārpieņemti ekonomiski kritēriji, tiesneši var ievērot vienīgi tādus vispārējus principus kā, piemēram, godīgums, taisnīgums un samērīgums, no vienas puses, un prognozējamība, tiesiskā noteiktība un vienlīdzīga attieksme, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Tādējādi ir nenovēršami, ka, lai noteiktu nemantiska kaitējuma pastāvēšanu, identificētu labākos veidus, kā pienācīgi to atlīdzināt un attiecīgā gadījumā aprēķinātu atlīdzināmo summu, tiesām ir ievērojama rīcības brīvība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> pārsūdzētā sprieduma 161.–163. punkta izpratne ir nepārliecinoša. Šie punkti ir jāuztver pareizajā kontekstā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 144.–154. punktā Vispārējā tiesa analizēja dažādus <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apgalvotos nemantiskā kaitējuma elementus un konstatēja, ka daži no tiem nav pieņemami vai katrā ziņā nav pierādīti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 148., 149. un 153. punktu.</P></NOTE> un daži ir iespējami atlīdzināti, pārsūdzētajā spriedumā precizitātes labad vien konstatējot Vispārējās tiesas pārkāpumu lietās T‑72/06 un T‑79/06<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 154. punktu.</P></NOTE>. Tādēļ tika konstatēts, ka tikai viens nemantiska kaitējuma elements ir juridiski pamatots un par to pienākas finansiāla atlīdzība, kas nav simboliska: kaitējums, ko izraisījusi ilgstoša atrašanās neskaidrā situācijā, kurā <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> atradās pārmērīgi ilgās tiesvedības dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Pārsūdzētā sprieduma 157. un 158. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā un uzskatot, ka nepastāvēja citi pierādījumi, kas pamatotu atlīdzību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>ne mazāk<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> kā <FT TYPE="NUMBER">500000</FT> EUR apmērā – kā norādīts pārsūdzētā sprieduma 160. punktā –, Vispārējā tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> kaitējuma novērtējumu. Nākamajos pārsūdzētā sprieduma punktos – proti, 161.–163. punktā – ir norādīts, kā pareizi argumentējusi Eiropas Savienība, lai izvērtējums būtu pilnīgs, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> pieprasīto atlīdzību nepamato arī tām uzliktā naudas soda ievērojamais apmērs. Protams, tādā lietā kā šī prasība par ārpuslīgumisko atbildību nevar ne aizvietot, nedz arī būt pakārtota prasībām par atcelšanu, ko <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> bija iepriekš neveiksmīgi cēlušas Savienības tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem sakot, šajos punktos Vispārējā tiesa būtībā saka, ka viens no kritērijiem vai parametriem, kas jāizmanto, lai noteiktu nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru, nevar būt naudas soda apmērs, kas <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> uzlikts ar Lēmumu C(2005) 4634. Iemesls tam ir tāds, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Skat. judikatūru, kas minēta pārsūdzētā sprieduma 161. un 162. punktā.</P></NOTE> summa, ko piešķir kā atlīdzību, nevar tiešā vai netiešā veidā apšaubīt naudas soda apmēru. Tādējādi Vispārējā tiesa uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> pieprasītās atlīdzības piešķiršana, ņemot vērā tās ievērojamo apmēru, nozīmētu naudas soda apmēra samazināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Visbeidzot jānorāda, ka tikai pats fakts vien, ka Vispārējā tiesa uzskatīja <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> pieprasītās atlīdzības apmēru par nepamatotu un tādējādi piešķīra šīm sabiedrībām mazāku summu, nenozīmē, ka Vispārējā tiesa neatlīdzināja kaitējumu pilnā apmērā. Tas nozīmē tikai to, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> nesniedza pietiekamus pierādījumus, kas apstiprinātu visus to apgalvotā kaitējuma elementus. Tā paša iemesla dēļ Vispārējās tiesas un prasītāju nesaskaņas par piešķiramās atlīdzības apmēru nevar uzskatīt par tādām, kas saskaņā ar LESD 256. un 340. pantu celtai prasībai faktiski liek zaudēt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par apgalvotajām pretrunām un nepietiekamu pamatojumu pārsūdzētajā spriedumā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> uzskata, ka pamatojums pārsūdzētajā spriedumā ir pretrunīgs: no vienas puses, Vispārējā tiesa norāda, ka par nemantisko kaitējumu piešķiramā atlīdzība nevar apšaubīt Komisijas uzliktā naudas soda apmēru (161.–163. punkts), turpretim, no otras puses, tā norāda, ka atlīdzināmais nemantiskā kaitējuma apmērs ir jāaprēķina, tostarp ņemot vērā sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa neievērošanas apjomu un nepieciešamību nodrošināt, lai prasība, kas celta saskaņā ar LESD 256. un 340. pantu, būtu efektīva (165. punkts). Ceturtkārt, <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pietiekami izskaidrojusi kritērijus, ko tā izmantoja, lai noteiktu 5000 EUR atlīdzības apmēru katrai no tām par nemantisko kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Vispirms jau es neuzskatu pamatojumu šajā pārsūdzētā sprieduma jautājumā par pretrunīgu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Kā paskaidrots iepriekš 89. un 90. punktā, pārsūdzētā sprieduma 161.–163. punktā Vispārējā tiesa izskaidroja, kādēļ <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> ar Lēmumu C(2005) 4634 uzliktā naudas soda apmēru nevar iekļaut starp kritērijiem, kas jāņem vērā, lai noteiktu par nemantisko kaitējumu piešķiramās atlīdzības apmēru. Turpretim pārsūdzētā sprieduma 165. punktā Vispārējā tiesa norādīja kritēriju, ko tā ņēma vērā šajā nolūkā. Pēdējais minētais kritērijs ne tikai atšķīrās no iepriekšējā, bet, vēlos piebilst, bija pilnīgi pamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Jo īpaši man šķiet, ka, lai izvērtētu piešķiramo atlīdzību, ir atbilstīgi ņemt vērā sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa neievērošanas, ko Vispārējā tiesa pieļāvusi lietās T‑72/06 un T‑79/06, apjomu: jo ilgāks ir periods, par kuru tika pārsniegts saprātīgs tiesvedības ilgums, jo ilgāks ir neskaidrības periods, kas ietekmēja sabiedrību plānošanu saistībā ar pieņemamiem lēmumiem un to pārvaldību, un jo lielāka ir piešķiramā atlīdzība un otrādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Visbeidzot attiecībā uz faktu, uz kuru atsaucas Vispārējā tiesa, ka starp kritērijiem, ko tā ņēmusi vērā, ir arī nepieciešamība nodrošināt, lai prasība, kas celta saskaņā ar LESD 256. un 340. pantu, būtu efektīva, es norādīšu turpmāko. Kā minēts iepriekš 84. punktā, ņemot vērā nemantiskā kaitējuma īpašo būtību, nav <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> izslēgts, ka simboliska atlīdzība var būt pietiekama, lai atlīdzinātu cietušajam nodarīto kaitējumu. Tomēr izskatāmajā lietā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 155.–158. punktā skaidroja, kādēļ tā uzskatīja, ka atsevišķiem <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apgalvotiem kaitējuma elementiem nepietiek ar simbolisku atlīdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Tādējādi tas atbilst iepriekš minētajam secinājumam, ka, izvērtējot piešķiramās atlīdzības apmēru, Vispārējā tiesa pārliecinājās, ka piešķirtās summas dēļ, kas ir tikai simboliska, prasība nezaudē savu iedarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Turklāt es uzskatu, ka pārsūdzētajā spriedumā ir sniegts pietiekams pamatojums par to, kādēļ Vispārējā tiesa nolēma piešķirt <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> katrai atlīdzību 5000 EUR apmērā par ciesto nemantisko kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka ir nodarīts kaitējums, tikai tās kompetencē ir prasības robežās noteikt šī kaitējuma atlīdzinājuma veidu un apmēru. Tomēr, lai Tiesa varētu pārbaudīt Vispārējās tiesas spriedumus, šiem spriedumiem ir jābūt pietiekami pamatotiem un attiecībā uz kaitējuma novērtējumu tajos ir jānorāda kritēriji, kas tiek ņemti vērā, nosakot summas apmēru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170530">2017. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Safa Nicu Sepahan</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑45/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:402">EU:C:2017:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā jānorāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir, pirmkārt, īsi, bet skaidri norādījusi iemeslus secinājumam, ka noteikts <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> norādītā nemantiskā kaitējuma veids ir pienācīgi pierādīts, bet citi nav pierādīti. Otrkārt, Vispārējā tiesa izskaidroja, kādēļ finansiāla atlīdzinājuma piešķiršana tika uzskatīta par nepieciešamu par vienu kaitējuma elementu, un, treškārt, tā norādīja vērā ņemtos kritērijus konstatētā atlīdzinājuma apmēra noteikšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Manuprāt, tas veido pietiekamu skaidrojumu par atlīdzību, kas katrā ziņā noteikta <HT TYPE="ITALIC">ex aequo et bono</HT>. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> argumenti nevar apšaubīt Tiesā Vispārējās tiesas piešķirtā kaitējuma apmēra noteikšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170530">2017. gada 30. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Safa Nicu Sepahan</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑45/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:402">EU:C:2017:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējuma tiesiskās sekas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Ja Tiesa piekristu manam vērtējumam, Eiropas Savienības iesniegtā apelācijas sūdzība būtu jāapmierina un pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punkts attiecīgi jāatceļ.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Tā kā, ņemot vērā pieejamos faktus un viedokļu apmaiņu Tiesā, ir iespējams pasludināt galīgo spriedumu par šo jautājumu, Tiesai ir jānoraida <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> prasība atlīdzināt mantisko kaitējumu, ko veido izdevumi par bankas garantiju attiecībā uz periodu, kurā tika pārsniegts saprātīgs termiņš sprieduma taisīšanai lietās T‑72/06 un T‑79/06.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Ja Tiesa piekrīt manam apelācijas sūdzību vērtējumam, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 137., 138. un 184. pantu <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> ir jāatlīdzina šie tiesāšanās izdevumi. Pirmās instances tiesāšanās izdevumiem, manuprāt, jāpaliek tādiem, kādus ir noteikusi Vispārējā tiesa. Eiropas Komisijai jāsedz savi tiesāšanās izdevumi abās tiesu instancēs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt Vispārējās tiesas <DATE ISO="20170110">2017. gada 10. janvāra</DATE> sprieduma lietā T‑577/14 <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne/</HT>Eiropas Savienība rezolutīvās daļas 1) punktu;</P></ITEM><ITEM><P>noraidīt <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> prasību atlīdzināt mantisko kaitējumu, ko veido izdevumi par bankas garantiju attiecībā uz periodu, kurā tika pārsniegts saprātīgs termiņš sprieduma taisīšanas lietās T‑72/06 <HT TYPE="ITALIC">Groupe Gascogne/</HT>Komisija un T‑79/06 <HT TYPE="ITALIC">Sachsa Verpackung/</HT>Komisija;</P></ITEM><ITEM><P>noraidīt <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> iesniegto apelācijas sūdzību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">Gascogne Sack Deutschland</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gascogne</HT> segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Eiropas Savienības, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību un segt savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Eiropas Savienībai, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, segt savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus abās tiesu instancēs.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>