<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-542/18 RX</NO.CASE><NO.CASE>C-543/18 RX</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0542</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:232">EU:C:2020:232</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>16</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>16</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 26.3.2020. – Apvienotās Lietas C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II</HT></P><P><HT TYPE="SC">Pārskatīšana <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome un HG/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20200326">2020. gada 26. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu un franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome (T‑646/16 P) un HG/Komisija (T‑693/16 P) pārskatīšana</KEYWORD><KEYWORD>Civildienests</KEYWORD><KEYWORD>Iztiesāšanas sastāva, kas pasludināja spriedumu pirmajā instancē, izveide</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesneša iecelšanas procedūra</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesību aktos noteikta tiesa</KEYWORD><KEYWORD>Tiesiskuma papildu pārbaude</KEYWORD><KEYWORD>Savienības tiesību vienotības un konsekvences apdraudējums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Apvienotajās lietās C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II</P><P>par pārskatīšanu atbilstoši LESD 256. panta 2. punkta otrajai daļai attiecībā uz Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (apelāciju palāta) <DATE ISO="20180719">2018. gada 19. jūlija</DATE> spriedumiem <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑646/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:493">EU:T:2018:493</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑693/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:492">EU:T:2018:492</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kas taisīti tiesvedībās</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Erik Simpson</HT></HT>, Eiropas Savienības Padomes ierēdnis ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija),</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības Padomi</HT> (C‑542/18 RX‑II)</P></DEFENDANTS><P>un</P><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">HG</HT>, Eiropas Komisijas ierēdnis,</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT> (C‑543/18 RX‑II),</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Silva de Lapuerta</HT>], palātu priekšsēdētāji A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Prechal</HT>], M. Vilars [<HT TYPE="ITALIC">M. Vilaras</HT>], J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Safjan</HT>], S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rodin</HT>] un I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Jarukaitis</HT>], tiesneši M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ilešič</HT>] (referents), K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Toader</HT>], D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Šváby</HT>], F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Biltgen</HT>] un N. Pisarra [<HT TYPE="ITALIC">N. Piçarra</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte: E. Šarpstone [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>],</P><P>sekretāre: V. Džakobo‑Peironnela [<HT TYPE="ITALIC">V. Giacobbo‑Peyronnel</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20190521">2019. gada 21. maija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Velardo</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocate</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Savienības Padomes vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Bauer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Meyer</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>HG vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Levi</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocate</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Berscheid</HT>, <HT TYPE="ITALIC">T. S. Bohr</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F. Erlbacher</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Bulgārijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Petranova</HT>, <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Zaharieva</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Mitova</HT>, pārstāves,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas statūtu 62.a pantu un 62.b panta pirmo daļu,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20190912">2019. gada 12. septembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Šajās tiesvedībās tiek pārskatīti Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (apelācijas palāta) <DATE ISO="20180719">2018. gada 19. jūlija</DATE> spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome (T‑646/16 P, nav publicēts, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>pirmais pārskatāmais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:493">EU:T:2018:493</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un HG/Komisija (T‑693/16 P, nav publicēts, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>otrais pārskatāmais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:492">EU:T:2018:492</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) (turpmāk tekstā abi kopā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>pārskatāmie spriedumi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Ar pirmo pārskatāmo spriedumu Vispārējā tiesa atcēla Eiropas Savienības Civildienesta tiesas <DATE ISO="20160624">2016. gada 24. jūnija</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑142/11</NO.CASE> RENV, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:136">EU:F:2016:136</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar ko tā bija noraidījusi <HT TYPE="ITALIC">E. Simpson</HT> prasību, pirmkārt, atcelt Eiropas Savienības Padomes <DATE ISO="20101209">2010. gada 9. decembra</DATE> lēmumu noraidīt viņa pieteikumu par izvirzīšanu AD 9 pakāpē pēc tam, kad viņš bija sekmīgi nokārtojis atklāto konkursu EPSO/AD/113/07, kas tika organizēts, lai pieņemtu darbā nodaļu vadītājus, tostarp ar igauņu valodas zināšanām, AD 9 pakāpē tulkošanas jomā, kā arī Padomes <DATE ISO="20111007">2011. gada 7. oktobra</DATE> lēmumu noraidīt viņa sūdzību par šo pirmo <DATE ISO="20101209">2010. gada 9. decembra</DATE> lēmumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/><DATE ISO="20111007">2011. gada 7. oktobra</DATE> lēmums<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>), un, otrkārt, piespriest Padomei atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Šis rīkojums tika izdots pēc <DATE ISO="20151022">2015. gada 22. oktobrī</DATE> pasludinātā Vispārējās tiesas sprieduma lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑130/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:796">EU:T:2015:796</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru tika atcelts Civildienesta tiesas <DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑142/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2013:201">EU:F:2013:201</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), nosūtot lietu atpakaļ izskatīšanai pēdējai minētajai tiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar otro pārskatāmo spriedumu Vispārējā tiesa atcēla Civildienesta tiesas <DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑149/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:155">EU:F:2016:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar ko tā bija noraidījusi HG prasību, kurā galvenokārt tika lūgts, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas <DATE ISO="20150210">2015. gada 10. februāra</DATE> lēmumu, ar ko viņam ir uzlikts disciplinārsods – izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšana uz 18 mēnešiem – un piespriests atlīdzināt kaitējumu, kas Komisijai nodarīts <FT TYPE="DECIMAL">108596,35</FT> EUR apmērā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/><DATE ISO="20150210">2015. gada 10. februāra</DATE> lēmums<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), kā arī, ciktāl nepieciešams, lēmumu par sūdzības noraidīšanu un, otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt iespējamo nodarīto kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Pārskatīšana attiecas uz jautājumu, vai, ņemot vērā vispārējo tiesiskās drošības principu, ar pārskatāmajiem spriedumiem tiek apdraudēta Savienības tiesību vienotība vai konsekvence tādēļ, ka Vispārējā tiesa kā apelācijas instance ir nospriedusi, ka Civildienesta tiesas iztiesāšanas sastāva, kurš ir izdevis <DATE ISO="20160624">2016. gada 24. jūnija</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑142/11</NO.CASE> RENV, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:136">EU:F:2016:136</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑149/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:155">EU:F:2016:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) (turpmāk tekstā abi kopā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>apstrīdētie nolēmumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>), izveide ir bijusi prettiesiska, jo esot pieļauts pārkāpums procedūrā, ar<?PAGE NO="3"?> kuru ir iecelts viens no šī sastāva locekļiem, tādējādi izraisot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) 47. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteiktā likumīgas tiesas principa pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Tāpat pārskatīšana attiecas uz jautājumu, vai – tāpat kā LESD 277. pantā minētie akti – tiesneša iecelšana var būt tiesiskuma papildu pārbaudes priekšmets vai arī šāda tiesiskuma papildu pārbaude – principā vienmēr vai pēc noteikta laikposma beigām – nav pieļaujama, vai tā ir ierobežoti attiecināma uz konkrēta veida pārkāpumiem, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> spēku.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Harta</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Hartas 47. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> pirmajā un otrajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.</ALINEA><ALINEA>Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lēmums 2004/752/EK, Euratom, un Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikums</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Padomes Lēmuma 2004/752/EK, Euratom (<DATE ISO="20041102">2004. gada 2. novembris</DATE>), ar ko izveido Eiropas Savienības Civildienesta tiesu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="333" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 333, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>), 6. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Tiesas palātas tiesnešu skaitam būtu jāatbilst izskatāmo lietu apjomam. Lai atvieglotu Padomes lēmumu pieņemšanu attiecībā uz tiesnešu iecelšanu, būtu jāparedz, ka Padome izveido neatkarīgu padomdevēju komiteju, kas pārbaudītu, vai saņemtie pieteikumi atbilst attiecīgajiem nosacījumiem.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši Lēmuma 2004/752 2. pantam Tiesas statūtiem pievieno I pielikumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Eiropas Savienības civildienesta tiesa<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>. Šī pielikuma redakcijā, kas bija piemērojama apstrīdēto lēmumu laikā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikums<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>), 2. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Civildienesta tiesā ir septiņi tiesneši. [..]</ALINEA><ALINEA>Tiesnešus ieceļ uz sešiem gadiem. Tiesnešus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti.</ALINEA><ALINEA>Visas brīvās amata vietas aizpilda, uz sešiem gadiem ieceļot jaunu tiesnesi.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 3. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Tiesnešus ieceļ Padome saskaņā ar [LESD] 257. panta ceturto daļu, apspriedusies ar šajā pantā paredzēto komiteju. Ieceļot tiesnešus, Padome nodrošina Civildienesta tiesas sastāva līdzsvarotību, lai tajā būtu pārstāvēti dalībvalstu pilsoņi no ģeogrāfiski pēc iespējas plašākas teritorijas, ņemot vērā arī valstu tiesību sistēmu pārstāvību.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Jebkura persona, kas ir Savienības pilsonis un kas atbilst [LESD] 257. panta ceturtajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu. Padome, pēc [Eiropas Savienības] Tiesas ieteikuma pieņemot lēmumu [..], paredz nosacījumus un procedūras, kas reglamentē šādu pieteikumu iesniegšanu un apstrādi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Izveido komiteju, kurā ir septiņas personas, ko izraugās no bijušiem Tiesas un Vispārējās tiesas locekļiem un juristiem ar atzītu kompetenci. Komitejas locekļus un darbības noteikumus [..] nosaka Padome pēc Tiesas priekšsēdētāja ieteikuma.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Komiteja sniedz atzinumu par pretendentu piemērotību pildīt Civildienesta tiesas tiesnešu pienākumus. Komiteja atzinumam pievieno to pretendentu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze. Sarakstā iekļauj vismaz divas reizes vairāk pretendentu, nekā Padomei jāieceļ tiesnešu.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskais aicinājums pieteikties konkursam</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembrī</DATE> Padome <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> publicēja publisku aicinājumu pieteikties konkursam uz tiesnešu amatu Eiropas Savienības Civildienesta tiesā (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="353" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2013">OV 2013, C 353, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/><DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskais aicinājums pieteikties konkursam<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>), kura 4. punkts bija formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Tā kā <DATE ISO="20140930">2014. gada 30. septembrī</DATE> beigsies pilnvaru laiks diviem tiesnešiem, tiek izsludināts konkurss, lai ieceltu divus jaunus tiesnešus uz sešu gadu laikposmu no <DATE ISO="20141001">2014. gada 1. oktobra</DATE> līdz <DATE ISO="20200930">2020. gada 30. septembrim</DATE>.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lēmums (ES, Euratom) 2016/454</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2016/454 (<DATE ISO="20160322">2016. gada 22. marts</DATE>), ar ko ieceļ trīs Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnešus (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="079" PAGE.FIRST="30" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 79, 30. lpp.</REF.DOC.OJ>), 1.–6. apsvērumā tika noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>(1)</NO.P><TXT>Divu Eiropas Savienības Civildienesta tiesas [..] tiesnešu amata pilnvaru termiņš beidzās <DATE ISO="20140930">2014. gada 30. septembrī</DATE>, un vēl viena tiesneša amata pilnvaru termiņš beidzās <DATE ISO="20150831">2015. gada 31. augustā</DATE>. Tāpēc saskaņā ar [..] Eiropas Savienības Tiesas statūt[u] [..] I pielikuma 2. pantu un 3. panta 1. punktu ir nepieciešams iecelt trīs tiesnešus, lai aizpildītu minētās brīvās amata vietas.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Pēc tam, kad 2013. gada [3. decembrī] tika publicēts publisks aicinājums [..] pieteikties konkursam uz divām tiesnešu amata vietām Civildienesta tiesā, komiteja, kas izveidota saskaņā ar [Eiropas Savienības Tiesas statūtu] I pielikuma 3. panta 3. punktu [..], sniedza atzinumu par pretendentu piemērotību veikt Civildienesta tiesas tiesneša pienākumus. Atlases komiteja savam atzinumam pievienoja to sešu pretendentu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augstos amatos gūtā darba pieredze.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>Pēc tam, kad tika panākta politiska vienošanās par Eiropas Savienības tiesu sistēmas struktūras reformu, kā rezultātā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 [(<DATE ISO="20151216">2015. gada 16. decembris</DATE>), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="341" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 341, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>)], [Eiropas Savienības] Tiesa <DATE ISO="20151117">2015. gada 17. novembrī</DATE> iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, lai nodotu [..] Vispārējai tiesai kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Savienību un tās darbiniekiem, sākot no <DATE ISO="20160901">2016. gada 1. septembra</DATE>.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="5"?><CONSID><NP><NO.P>(4)</NO.P><TXT>Šādos apstākļos laika apsvērumu dēļ nav lietderīgi publicēt jaunu publisku aicinājumu pieteikties konkursam, bet gan izmantot to sešu pretendentu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augstos amatos gūtā darba pieredze, ko atlases komiteja izveidoja pēc [<DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembrī</DATE>] publicētā publiskā aicinājuma pieteikties konkursam.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(5)</NO.P><TXT>Tādēļ ir atbilstīgi par Civildienesta tiesas tiesnešiem iecelt trīs no minētajā sarakstā iekļautajām personām, nodrošinot Civildienesta tiesas sastāva līdzsvarotību, lai tajā būtu pārstāvēti dalībvalstu valstspiederīgie no ģeogrāfiski pēc iespējas plašākas teritorijas, ņemot vērā arī valstu tiesību sistēmu pārstāvību. Trīs minētajā sarakstā esošas personas ar vispiemērotāko augstos amatos gūtu darba pieredzi ir <HT TYPE="ITALIC">Sean Van Raepenbusch</HT> kungs, <HT TYPE="ITALIC">João Sant’Anna</HT> kungs un <HT TYPE="ITALIC">Alexander Kornezov</HT> kungs. <HT TYPE="ITALIC">João Sant’Anna</HT> kungs un <HT TYPE="ITALIC">Alexander Kornezov</HT> kungs būtu jāieceļ amatā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā to, ka <HT TYPE="ITALIC">Sean Van Raepenbusch</HT> kungs jau bija tiesnesis Civildienesta tiesā līdz <DATE ISO="20140930">2014. gada 30. septembrim</DATE> un turpināja būt amatā līdz Padomes lēmumam saskaņā ar [Eiropas Savienības Tiesas statūtu] 5. pantu, ir lietderīgi viņu iecelt amatā uz jaunu pilnvaru termiņu no nākamās dienas pēc viņa iepriekšējā pilnvaru termiņa beigām.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(6)</NO.P><TXT>No [Eiropas Savienības Tiesas statūtu] I pielikuma 2. panta izriet, ka jebkura brīva amata vieta ir jāaizpilda, ieceļot jaunu tiesnesi uz sešu gadu laikposmu. Tomēr, kad tiks piemērota ierosinātā regula par to, lai nodotu Eiropas Savienības Vispārējai tiesai kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Savienību un tās darbiniekiem, Civildienesta tiesa vairs nepastāvēs, un tāpēc ar šo lēmumu iecelto trīs tiesnešu amata pilnvaras <HT TYPE="ITALIC">ipso facto</HT> beigsies dienā pirms dienas, no kuras tiks piemērota minētā regula.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Lēmuma 2016/454 1. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>Ar šo Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnešu amatā ieceļ:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Sean Van Raepenbusch</HT> kungu no <DATE ISO="20141001">2014. gada 1. oktobra</DATE>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">João Sant’Anna</HT> kungu no <DATE ISO="20160401">2016. gada 1. aprīļa</DATE>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Alexander Kornezov</HT> kungu no <DATE ISO="20160401">2016. gada 1. aprīļa</DATE>.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></P></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pārskatāmo lietu priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Konkrētā amatā iecelšanas procedūra</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar Padomes Lēmumu 2009/474/EK, Euratom (<DATE ISO="20090609">2009. gada 9. jūnijs</DATE>), ar ko ieceļ Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnesi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="156" PAGE.FIRST="56" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 156, 56. lpp.</REF.DOC.OJ>), par Civildienesta tiesas tiesnesi uz sešu gadu termiņu no <DATE ISO="20090901">2009. gada 1. septembra</DATE> līdz <DATE ISO="20150831">2015. gada 31. augustam</DATE> tika iecelta <HT TYPE="ITALIC">I. Rofes i Pujol</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Pēc <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, kas tika izsludināts, tuvojoties divu citu Civildienesta tiesas tiesnešu, proti, <HT TYPE="ITALIC">S. Van Raepenbusch</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kreppel</HT>, pilnvaru termiņa beigām <DATE ISO="20140930">2014. gada 30. septembrī</DATE>, Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 3. panta 3. punktā minētā komiteja (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>atlases komiteja<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>) izveidoja sešu kandidātu sarakstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Tā kā Padome pirms šo divu pilnvaru termiņa beigām nebija iecēlusi tiesnešus amatos, ko ieņēma <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Van Raepenbusch</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kreppel</HT>, abi minētie tiesneši turpināja pildīt amata pienākumus pēc <DATE ISO="20140930">2014. gada 30. septembra</DATE> atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 5. panta trešajai daļai, saskaņā ar kuru tiesnesis turpina pildīt amata pienākumus, kamēr pēctecis viņu nomaina. Šī tiesību norma attiecībā uz Civildienesta tiesas tiesnešiem bija piemērojama atbilstoši minēto Statūtu I pielikuma 5. panta pirmajai daļai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Tuvojoties <HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rofes i Pujol</HT> pilnvaru termiņa beigām, publisks aicinājums pieteikties konkursam netika publicēts. Šajā kontekstā un saskaņā ar iepriekšējā punktā minētajām normām viņa turpināja pildīt amata pienākumus pēc <DATE ISO="20150831">2015. gada 31. augusta</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><DATE ISO="20160322">2016. gada 22. martā</DATE> Padome ar Lēmumu 2016/454 iecēla trīs Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnešus, proti, <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Van Raepenbusch</HT> no <DATE ISO="20141001">2014. gada 1. oktobra</DATE>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sant'Anna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kornezov</HT> no <DATE ISO="20160401">2016. gada 1. aprīļa</DATE>. Lai ieceltu amatā šos trīs tiesnešus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>attiecīgā iecelšanas procedūra<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>), Padome izmantoja kandidātu sarakstu, kas tika izveidots pēc <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, tostarp attiecībā uz vakanto amatu, kuru iepriekš ieņēma <HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rofes i Pujol</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>trešā amata vieta<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>), lai gan šis publiskais aicinājums pieteikties konkursam neattiecās uz šo amatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sant’Anna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kornezov</HT> nodeva zvērestu <DATE ISO="20160413">2016. gada 13. aprīlī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160414">2016. gada 14. aprīļa</DATE> lēmumu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="146" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2016">OV 2016, C 146, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>) Civildienesta tiesa norīkoja tiesnešus <HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bradley</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J. Sant’Anna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kornezov</HT> otrajā palātā uz laiku no <DATE ISO="20160414">2016. gada 14. aprīļa</DATE> līdz 31. augustam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑542/18 RX‑II</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesvedības rašanās fakti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>, kas bija palīgdarbinieks Padomes igauņu valodas tulkošanas nodaļā kopš <DATE ISO="20040601">2004. gada 1. jūnija</DATE>, tika pieņemts darbā <DATE ISO="20050101">2005. gada 1. janvārī</DATE> kā pārbaudāmais ierēdnis AD 5 pakāpē pēc tam, kad bija izturējis atklāto konkursu EPSO/LA/3/03, kura mērķis bija izveidot rezerves sarakstu, lai pieņemtu darbā amatā (LA) 8 pakāpes tulkotāju asistentu. <DATE ISO="20080101">2008. gada 1. janvārī</DATE> viņš tika paaugstināts amatā AD 6 pakāpē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>2009. gadā <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> izturēja konkursu EPSO/AD/113/07. Konkursa rezerves saraksts tika publicēts <DATE ISO="20090428">2009. gada 28. aprīlī</DATE>. <DATE ISO="20100625">2010. gada 25. jūnijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>Civildienesta noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>) 90. panta 1. punktu, lūdza viņu paaugstināt AD 9 pakāpē, atsaukdamies uz to, ka viņš ir izturējis konkursu EPSO/AD/113/07, kas atbilst šai pakāpei, un apstākli, ka trīs ierēdņi, kuri, viņaprāt, atrodas situācijā, kas salīdzināma ar viņējo, ir paaugstināti pakāpē pēc tam, kad bija izturējuši konkursu uz augstāku pakāpi, nekā viņiem jau ir.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20101209">2010. gada 9. decembra</DATE> paziņojumu Padome, noraidot šo lūgumu, norādīja – tā kā nav Civildienesta noteikumu normas, ar kuru ierēdņiem tiktu piešķirtas tiesības automātiski tikt paaugstinātiem pakāpē, ja ir sekmīgi nokārtots konkurss ar pakāpi, kas ir augstāka par [attiecīgā ierēdņa] ieņemto pakāpi, šāds lēmums var tikt pieņemts, ņemot vērā tikai dienesta intereses, un ka, ņemot vērā igauņu valodas tulkošanas nodaļas situāciju 2010. gadā, šajā gadījumā šādu interešu nebija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT><DATE ISO="20110308">2011. gada 8. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par šo Padomes lēmumu. Šī sūdzība ar <DATE ISO="20111007">2011. gada 7. oktobra</DATE> lēmumu tika noraidīta.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesvedības Civildienesta tiesā un Vispārējā tiesā pirms pirmā pārskatāmā sprieduma pieņemšanas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT><DATE ISO="20111227">2011. gada 27. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> cēla prasību Civildienesta tiesā par <DATE ISO="20111007">2011. gada 7. oktobra</DATE> lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑142/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2013:201">EU:F:2013:201</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Civildienesta tiesa atcēla <DATE ISO="20111007">2011. gada 7. oktobra</DATE> lēmumu, jo bija pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2014. gada 24. februārī, Padome iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20151022">2015. gada 22. oktobra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑130/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:796">EU:T:2015:796</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Vispārējā tiesa apmierināja šo apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka Civildienesta tiesas argumentācijā ir pieļauta saturiskā neprecizitāte, un nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160624">2016. gada 24. jūnija</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑142/11</NO.CASE> RENV, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:136">EU:F:2016:136</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Civildienesta tiesas otrā palāta noraidīja <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> prasību pilnībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ar procesuālo rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts <DATE ISO="20160906">2016. gada 6. septembrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> iesniedza apelācijas sūdzību par šo rīkojumu. Šī apelācijas sūdzība tika reģistrēta Vispārējās tiesas kancelejā ar numuru T‑646/16 P.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT><DATE ISO="20180321">2018. gada 21. martā</DATE> Vispārējās tiesas apelācijas palātas priekšsēdētājs nolēma atsākt rakstveida procesu šajā lietā pēc, pirmkārt, <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru Vispārējā tiesa (apelācijas palāta) atcēla <DATE ISO="20160628">2016. gada 28. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:137">EU:F:2016:137</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), pamatojoties uz to, ka iztiesāšanas sastāva, kas bija taisījis pēdējo minēto spriedumu, izveidē bija pieļauti pārkāpumi, un, otrkārt, pēc <DATE ISO="20180319">2018. gada 19. marta</DATE> lēmuma lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE>, pārskatīšana (<NO.CASE>C‑141/18 RX</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:218">EU:C:2018:218</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru Tiesa (pārskatīšanas palāta) nolēma, ka šis spriedums nav jāpārskata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT><DATE ISO="20180322">2018. gada 22. martā</DATE> Vispārējā tiesa aicināja lietas dalībniekus iesniegt savus apsvērumus par to, kādi secinājumi ir izdarāmi lietā T‑646/16 P no <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Atbildot uz šo aicinājumu, lietas dalībnieki norādīja, pirmkārt, ka pamats par tādu pieļauto pārkāpumu iztiesāšanas sastāva izveidē, kādu šajā spriedumā ir konstatējusi Vispārējā tiesa, ir absolūts pamats, kas apelācijas tiesai ir jāizvērtē pēc savas ierosmes, un, otrkārt, ka Civildienesta tiesas <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160624">2016. gada 24. jūnija</DATE> rīkojumu <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑142/11</NO.CASE> RENV, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:136">EU:F:2016:136</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) bija parakstījis tas pats iztiesāšanas sastāvs, kura izveide minētajā spriedumā bija atzīta par prettiesisku. Tādējādi lietas dalībnieki uzskata, ka šis Civildienesta tiesas rīkojums ir jāatceļ to pašu iemeslu dēļ, kurus Vispārējā tiesa ir izmantojusi šajā pašā spriedumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Pirmais pārskatāmais spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Ar pirmo pārskatāmo spriedumu Vispārējā tiesa atcēla Civildienesta tiesas <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160624">2016. gada 24. jūnija</DATE> rīkojumu <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑142/11</NO.CASE> RENV, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:136">EU:F:2016:136</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un nodeva lietu citai Vispārējās tiesas palātai nekā tā, kas bija lēmusi par apelācijas sūdzību, lai tā par prasības pieteikumu lemtu pirmajā instancē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Pirmā pārskatāmā sprieduma 38.–46. punkti ir izteikti šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>38</NO.P><TXT>Pirmkārt, jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru pamats par iztiesāšanas sastāva prettiesiskumu ir absolūts pamats, kas ir jāizskata pēc pašas apelācijas tiesas ierosmes pat gadījumos, kad šis pārkāpums nav ticis izvirzīts pirmajā instancē (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080701">2008. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chronopost</HT> un <HT TYPE="ITALIC">La Poste</HT>/<HT TYPE="ITALIC">UFEX</HT> u.c</NAME.CASE>., <NO.CASE>C‑341/06 P un C‑342/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:375">EU:C:2008:375</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Otrkārt, tāpat ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Savienības tiesa principā nevar balstīt savu lēmumu uz tiesību pamatu, ko tā izvirzījusi pēc savas ierosmes, pat ja tas ir absolūts pamats, iepriekš neuzaicinot lietas dalībniekus iesniegt savus apsvērumus par minēto pamatu (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091217">2009. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE>M/<HT TYPE="ITALIC">EMEA</HT></NAME.CASE>, pārskatīšana, <NO.CASE>C‑197/09 RX‑II</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:804">EU:C:2009:804</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="8"?><ITEM><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Treškārt, jānorāda, ka <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), izskatot pamatu par iztiesāšanas sastāva izveides prettiesiskumu, ko prasītāja bija izvirzījusi tādēļ, ka amatā iecelšanas procedūrā attiecībā uz vienu no šajā iztiesāšanas sastāvā esošiem tiesnešiem esot pieļauts pārkāpums, Vispārējā tiesa nosprieda šādi.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Pirmām kārtam, Vispārējā tiesa konstatēja, ka Civildienesta tiesas (otrā palāta) sastāvā – pieņemot <DATE ISO="20160628">2016. gada 28. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:137">EU:F:2016:137</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) – bija tiesneši <HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bradley</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J. Sant’Anna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kornezov</HT>. Tāpat Vispārējā tiesa konstatēja, ka saskaņā ar [Lēmuma 2016/454] rezolutīvo daļu un 5. apsvērumu Padome par Civildienesta tiesas tiesnešiem iecēla, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Van Raepenbusch</HT>, otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sant'Anna</HT> un, treškārt, <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kornezov</HT>. Tādējādi Vispārējā tiesa norādīja, ka tiesnesis <HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bradley</HT> netika iecelts par tiesnesi Civildienesta tiesā ar Lēmumu 2016/454 un līdz ar to nevarēja būt tiesnesis, uz kuru attiecas šā sprieduma 40. punktā minētais pamats, bet ka ar šo lēmumu par Civildienesta tiesas tienešiem tika iecelti tiesneši <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sant'Anna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kornezov</HT>.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Otrām kārtām, Vispārējā tiesa izskatīja pamatu par iecelšanas amatā procedūras prettiesiskumu, jo Padome esot iecēlusi tiesnesi [trešajā amatā] no to kandidātu saraksta, kas izveidots pēc [<DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE>] publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, lai aizpildītu vakantās amata vietas, ko Civildienesta tiesā ieņēma tiesneši <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Van Raepenbusch</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kreppel</HT>, lai gan šis saraksts nebija izveidots [trešā tiesneša] iecelšanai amatā. Šajā nozīmē <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 51. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka, izmantojot sarakstu, kas izveidots pēc <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, lai aizpildītu trešo amata vietu, [..] Padome ir pārkāpusi tiesisko regulējumu, kas bija noteikts ar <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publisko aicinājumu pieteikties konkursam. Tādējādi, no sākuma atgādinājusi, ka saskaņā ar Lēmuma 2016/454 rezolutīvo daļu un 5. apsvērumu Padome par Civildienesta tiesas tiesnešiem ir iecēlusi, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Van Raepenbusch</HT>, otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Sant'Anna</HT> un, treškārt, <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kornezov</HT>, Vispārējā tiesa nosprieda, ka šai iestādei bija tiesības izvēlēties no šī saraksta [kandidātus], lai īstenotu pirmās divas minētās iecelšanas amatā, bet ne trešo iecelšanu amatā.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Trešām kārtām, <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 78. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka, ņemot vērā, cik svarīga tiesību subjektu un sabiedrības paļāvībai uz tiesu neatkarību un objektivitāti ir tiesnešu iecelšanas regulējošo noteikumu ievērošana, attiecīgais tiesnesis nevar tikt uzskatīts par [atbilstošu] likumīgas tiesas [jēdzienam] [Hartas] 47. panta otrās daļas pirmā teikuma izpratnē, un tādēļ atcēla <DATE ISO="20160628">2016. gada 28. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:137">EU:F:2016:137</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pilnībā.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajā lietā pietiek konstatēt, ka Civildienesta tiesa (otrā palāta), kuru veidoja tiesneši <HT TYPE="ITALIC">K. Bradley</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J. Sant’Anna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Kornezov</HT>, – proti, tas pats iztiesāšanas sastāvs, kurš taisīja <DATE ISO="20160628">2016. gada 28. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑40/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:137">EU:F:2016:137</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un kura izveide tika uzskatīta par prettiesisku <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) – ir pieņēmusi [<DATE ISO="20160624">2016. gada 24. jūnija</DATE>] rīkojumu [<REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑142/11 RENV</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:136">EU:F:2016:136</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)].</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Tādējādi pēc savas ierosmes ir jānorāda pamats par iztiesāšanas sastāva prettiesiskumu, kurš saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, kas atgādināta šā sprieduma 38. punktā, ir absolūts pamats un kas ir jāizskata pēc pašas apelācijas tiesas ierosmes pat gadījumos, kad šis pārkāpums nav ticis izvirzīts pirmajā instancē (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080701">2008. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chronopost</HT> un <HT TYPE="ITALIC">La Poste</HT>/<HT TYPE="ITALIC">UFEX</HT> u.c</NAME.CASE>., <NO.CASE>C‑341/06 P un C‑342/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:375">EU:C:2008:375</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra), un pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas šajā lietā jāpiemēro Vispārējās tiesas <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) atgādinātie principi.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Līdz ar to apstrīdētais rīkojums ir jāatceļ pilnībā likumīgas tiesas principa, kas nostiprināts [Hartas] 47. panta otrajā daļā, pārkāpuma dēļ un nav nepieciešams pārbaudīt prasītāja izvirzītos pamatus.<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑543/18 RX‑II</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesvedības rašanās fakti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>No <DATE ISO="20070516">2007. gada 16. maija</DATE> līdz <DATE ISO="20130831">2013. gada 31. augustam</DATE> HG, Komisijas ierēdnis, bija norīkots amatā Komisijas delegācijā [ANO] Ņujorkā (Savienotās Valstis).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT><DATE ISO="20080915">2008. gada 15. septembrī</DATE> Komisija un HG parakstīja vienošanos par viņa ģimenes vajadzībām atbilstoša dienesta mājokļa nodošanu lietošanā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>dienesta mājoklis<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>) atbilstoši Civildienesta noteikumu X pielikuma 5. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>2008. gada oktobrī HG informēja Komisijas delegācijas [ANO] Ņujorkā administrācijas vadītāju A, pirmkārt, par to, ka viņš nav varējis pārcelties uz dienesta mājokli savas meitas, kas dzimusi tā paša gada jūnijā, veselības problēmu dēļ un, otrkārt, ka viņš aizņems dienesta mājokli, bet arī regulāri dzīvos savas laulātās dzīvoklī, lai būtu kopā ar savu ģimeni. HG arī apgalvo, ka viņš nenoteiktā datumā esot informējis A par to, ka viens no viņa draugiem, B, aizņems dienesta mājokli uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>dažām stundām<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>divas dienas ik pa divām nedēļām<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> kā šī mājokļa <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>uzraugs<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. Šajā ziņā HG norāda, pirmkārt, ka 2008. gada septembrī viņš esot lūdzis B nokārtot formalitātes ar dienesta mājokļa elektroenerģijas piegādātāju un, otrkārt, 2008. gada decembrī tam esot iedevis šī mājokļa atslēgas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150210">2015. gada 10. februāra</DATE> lēmumu trīspusējā iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>trīspusējā iecēlējinstitūcija<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>) uzskatīja, ka, pirmkārt, atturoties dzīvot kopā ar savu ģimeni dienesta mājoklī, HG esot pārkāpis Civildienesta noteikumu X pielikuma 5. pantu, otrkārt, pats neparakstot elektroenerģijas piegādes līgumu, esot pārkāpis savus pienākumus, kas izriet no Ārējo sakaru ģenerāldirektorāta (ĢD) rokasgrāmatas 22.10.11.4. punkta un kas ir noteikti delegācijās nodarbinātajam personālam, un, treškārt, HG prettiesiskas rīcības dēļ esot radušies zaudējumi, kas izrietējuši no tā, ka iestādei bija jāsedz nepamatoti dienesta mājokļa īres izdevumi. Līdz ar to trīspusējā iecēlējinstitūcija piemēroja HG disciplinārsodu – izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšanu uz 18 mēnešiem – un nolēma, ka viņam ir jāatlīdzina minētie zaudējumi <FT TYPE="DECIMAL">108596,35</FT> EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT><DATE ISO="20150509">2015. gada 9. maijā</DATE> HG saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par <DATE ISO="20150210">2015. gada 10. februāra</DATE> lēmumu. Trīspusējā iecēlējinstitūcija šo sūdzību noraidīja ar <DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembra</DATE> lēmumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesvedības Civildienesta tiesā un Vispārējā tiesā pirms otrā pārskatāmā sprieduma pieņemšanas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kurš saņemts Civildienesta tiesas kancelejā <DATE ISO="20151221">2015. gada 21. decembrī</DATE>, HG iesniedza prasību, galvenokārt, pirmām kārtām, atcelt <DATE ISO="20150210">2015. gada 10. februāra</DATE> lēmumu, kā arī, ciktāl vajadzīgs, lēmumu par sūdzības noraidīšanu un, otrām kārtām, piespriest Komisijai atlīdzināt apgalvoti nodarīto kaitējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Civildienesta tiesas otrā palāta noraidīja šo prasību ar <DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑149/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:155">EU:F:2016:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un piesprieda HG segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Ar procesuālo rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20160928">2016. gada 28. septembrī</DATE>, HG iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu. Šī apelācijas sūdzība tika reģistrēta Vispārējās tiesas kancelejā ar numuru T‑693/16 P.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Pēc <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) – kura satura kopsavilkums ir sniegts šā sprieduma 30. punktā – pasludināšanas HG ar procesuālu dokumentu, kas iesniegts <DATE ISO="20180131">2018. gada 31. janvārī</DATE>, uzdeva jautājumu Vispārējai tiesai, vai tā paredz prasīt lietas dalībnieku apsvērumus par šā sprieduma sekām attiecībā uz šajā tiesā apelācijā esošo tiesvedību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180323">2018. gada 23. marta</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas apelācijas palātas priekšsēdētājs atkārtoti uzsāka tiesvedības mutvārdu daļu. <DATE ISO="20180326">2018. gada 26. martā</DATE> Vispārējā tiesa aicināja lietas dalībniekus iesniegt savus apsvērumus par to, kādi secinājumi šajā gadījumā izdarāmi no minētā sprieduma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Atbildot uz šo aicinājumu, lietas dalībnieki norādīja, ka Civildienesta tiesas <DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑149/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:155">EU:F:2016:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) ir pieņēmis tas pats iztiesāšanas sastāvs, kurš ar <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) tika atzīts par prettiesiski izveidotu. HG arī norādīja, ka pamats par iztiesāšanas sastāva izveides prettiesiskumu, kādu Vispārējā tiesa ir konstatējusi pēdējā minētajā spriedumā, esot absolūts pamats, un secināja, ka Civildienesta tiesas <DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑149/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:155">EU:F:2016:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) esot jāatceļ šo pašu iemeslu dēļ, kurus Vispārējā tiesa bija norādījusi <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Savukārt Komisija ir atzinusi, ka ar pamatiem, uz kuriem balstoties Vispārējā tiesa ir pasludinājusi šo pēdējo minēto spriedumu, varētu attaisnot Civildienesta tiesas <DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑149/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:155">EU:F:2016:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) atcelšanu un lietas nosūtīšanu citai Vispārējās tiesas palātai, kurai nav jālemj par HG iesniegto apelācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Otrais pārskatāmais spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Ar otro pārskatāmo spriedumu Vispārējā tiesa atcēla Civildienesta tiesas <DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑149/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:155">EU:F:2016:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un nodeva lietu citai Vispārējās tiesas palātai nekā tā, kas bija lēmusi par apelācijas sūdzību, lai tā par prasību lemtu pirmajā instancē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Otrā pārskatāmā sprieduma 39.–47. punktā šis lēmums tiek balstīts uz iemesliem, kuri būtībā ir tādi paši kā šā sprieduma 33. punktā norādītie.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Pēc pirmā ģenerāladvokāta ierosinājuma pārskatīšanas palāta ar <DATE ISO="20180917">2018. gada 17. septembra</DATE> lēmumiem <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome, pārskatīšana (C‑542/18 RX), un HG/Komisija, pārskatīšana (C‑543/18 RX), kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 62. panta otro daļu un tās Reglamenta 193. panta 4. punktu, uzskatīja, ka attiecīgie spriedumi ir jāpārskata, lai noteiktu, vai tie var apdraudēt Savienības tiesību vienotību vai konsekvenci. Turklāt, piemērojot Reglamenta 195. panta 5. punktu, pārskatīšanas palāta 2019. gada 14. februārī nolēma lūgt Tiesai nodot abas pārskatāmās lietas virspalātai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Ievērojot lietu C‑542/18 RX–II un C‑543/18 RX‑II savstarpējo saistību, tās ir jāapvieno sprieduma taisīšanai, jo lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja izteikties par šādas apvienošanas pamatotību tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par pārskatīšanu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka atbilde uz jautājumu, kas ir pārskatīšanas priekšmets un kas atkārtots šā spriedums 4. un 5. punktā, nav secināma tikai no fakta, ka Tiesa ar <DATE ISO="20180319">2018. gada 19. marta</DATE> lēmumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE>, pārskatīšana (<NO.CASE>C‑141/18 RX</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:218">EU:C:2018:218</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ir nolēmusi, ka nav jāpārskata <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), uz kuru Vispārējā tiesa ir balstījusi savus pārskatāmos spriedumus. Proti, kā izriet no šī Tiesas lēmuma 4. un 5. punkta, to pamatoja apstāklis, ka savā priekšlikumā pārskatīt <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pirmais ģenerāladvokāts, vienlaikus izklāstot īpašos iemeslus, kuru dēļ viņš vērsās pārskatīšanas palātā, norādīja, ka, viņaprāt, šis spriedums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>tajā ietvertajā juridiskajā argumentācijā nerada būtisku apdraudējuma risku Savienības tiesību vienotībai vai konsekvencei<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>. Tādējādi no šī pārskatīšanas priekšlikuma izriet, ka nebija izpildīti Eiropas Savienības Tiesas statūtu 62. panta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi, lai pārskatītu Vispārējās tiesas nolēmumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Runājot par atbildi uz jautājumu – šīs pārskatīšanas priekšmetu, vispirms jāpārbauda, vai, it īpaši ņemot vērā vispārējo tiesiskās drošības principu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas, atceļot apstrīdētos lēmumus tādēļ, ka Civildienesta tiesas iztiesāšanas sastāvs, kas pieņēmis šos lēmumus, ir ticis izveidots prettiesiskā veidā, jo tika izdarīts pārkāpums, kurš ietekmējis viena no šī sastāva locekļu amatā iecelšanas procedūru, un tas izraisījis Hartas 47. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteiktā likumīgas tiesas principa pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šajā pārbaudē ir svarīgi noteikt, pirmkārt, kādos apstākļos tiesneša iecelšana var būt – tāpat kā LESD 277. pantā minēto aktu gadījumā – tiesiskuma papildu pārbaudes priekšmets. Otrkārt, ir jāpārbauda, vai, ciktāl tiek pierādīts iecelšanas procedūras prettiesiskums, ko konstatējusi Vispārējā tiesa, tas ir faktiski izraisījis Hartas 47. panta otrās daļas pirmā teikuma pārkāpumu, tādējādi attaisnojot šo lēmumu atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Gadījumā, ja minētās pārbaudes rezultātā izrādītos, ka pārskatāmajos spriedumos faktiski bijušas tiesību kļūdas, pēc tam ir jānovērtē, vai šie spriedumi apdraud Savienības tiesību vienotību vai konsekvenci.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par konkrētās iecelšanas procedūras tiesiskuma papildu pārbaudi</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Pārskatāmajos spriedumos Vispārējā tiesa nosprieda, ka pēc savas ierosmes jāizvirza pamats par pārkāpumu tā iztiesāšanas sastāva izveidē, kurš ir pieņēmis apstrīdētos lēmumus. Pamatojoties uz Tiesas <DATE ISO="20080701">2008. gada 1. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chronopost</HT> un <HT TYPE="ITALIC">La Poste</HT>/<HT TYPE="ITALIC">UFEX</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑341/06 P un C‑342/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:375">EU:C:2008:375</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kā arī uz Vispārējās tiesas <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), tā šajā ziņā uzskatīja, ka runa ir par absolūtu pamatu, kurš tādēļ apelācijas tiesai būtu jāizskata pēc savas ierosmes, pat gadījumā, kad šis pārkāpums nav ticis norādīts pirmajā instancē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Vispirms ir jākonstatē, ka Lēmums 2016/454, ar kuru tika iecelts pēctecis Civildienesta tiesas tiesneša trešajā amatā, nav – kā ģenerāladvokāte tostarp ir norādījusi secinājumu 118.–124. punktā – vispārpiemērojams akts LESD 277. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Tomēr no pamattiesībām uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā – ko garantē Hartas 47. pants – izriet, ka ikvienam principā jābūt iespējai atsaukties uz šo tiesību pārkāpumu. No tā izriet, ka Savienības tiesai ir jāvar pārbaudīt, vai pārkāpums, kas pieļauts konkrētajā amata iecelšanas procedūrā, varēja izraisīt šo pamattiesību pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Vēl ir jāpārbauda, vai apstāklis, ka neviens no lietas dalībniekiem šajās lietās nav apstrīdējis iztiesāšanas sastāva, kurš pieņēmis apstrīdētos lēmumus, izveides tiesiskumu, liedz Vispārējai tiesai pēc savas ierosmes pārbaudīt šo tiesiskumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāuzsver, ka garantijas lietas izskatīšanai neatkarīgā, objektīvā un tiesību aktos noteiktā tiesā, un it īpaši tās, kuras definē gan tiesas, gan tās iztiesāšanas sastāva jēdzienu, ir tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu stūrakmens. Tas nozīmē, ka ikvienai tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai, ņemot vērā lietas iztiesāšanas sastāvu, tā ir uzskatāma par šādu tiesu, ja par šo jautājumu tiek izteiktas būtiskas šaubas. Šādas pārbaudes nepieciešamība ir saistīta ar paļāvības, kāda demokrātiskā sabiedrībā ir jānodrošina tiesām, radīšanu tiesu sistēmai pakļautajām personām. Šajā nozīmē šāda pārbaude ir būtiska procesuāla prasība, kuras ievērošana ir absolūta un kura ir jāpārbauda pēc savas ierosmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080701">2008. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chronopost</HT> un <HT TYPE="ITALIC">La Poste</HT>/<HT TYPE="ITALIC">UFEX</HT> u.c</NAME.CASE>., <NO.CASE>C‑341/06 P un C‑342/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:375">EU:C:2008:375</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Tātad Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu, pārskatāmajos spriedumos nolemdama pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai iztiesāšanas sastāvs, kurš bija pieņēmis apstrīdētos lēmumus, ir izveidots bez pārkāpumiem, jo <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) tika konstatēts pārkāpums šī paša iztiesāšanas sastāva izveidē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pārkāpumu konkrētajā iecelšanas amatā procedūrā un tā ietekmi uz lietas dalībnieku tiesībām uz tiesību aktos noteiktu tiesu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Pārkāpums konkrētajā amatā iecelšanas procedūrā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Pārskatāmajos spriedumos Vispārējā tiesa, atsaukdamās uz <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), secināja, ka, izmantojot sarakstu, kas izveidots pēc <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, Padome ir pārkāpusi tiesisko regulējumu, kas bija noteikts šajā publiskajā aicinājumā pieteikties konkursam, lai aizpildītu trešo amata vietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajā secinājumā tiesību kļūdas nav.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Proti, tā kā saskaņā ar <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskā aicinājuma pieteikties konkursam 4. punktu tas skaidri tika izsludināts, vienīgi lai aizpildītu to divu tiesnešu amata vietas, kuru pilnvaru termiņš beidzās <DATE ISO="20140930">2014. gada 30. septembrī</DATE>, proti, amata vietas, kuras ieņēma tiesneši <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Van Raepenbusch</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kreppel</HT>, nevis lai aizpildītu arī trešo amatu, ko iepriekš bija ieņēmusi tiesnese <HT TYPE="ITALIC">I</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Rofes i Pujol</HT>, kuras pilnvaru termiņš beidzās <DATE ISO="20150831">2015. gada 31. augustā</DATE>, Padome, iecelšanai šajā amatā izmantojot to kandidātu sarakstu, kas ir izveidots pēc šī publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, bija pārkāpusi tiesisko regulējumu, kuru tā pati bija noteikusi, publicēdama šo publisko aicinājumu pieteikties konkursam, un kurš tai bija jāievēro. Ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>laika apsvērumiem<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, uz kuriem ir atsauce Lēmuma 2016/454 4. apsvērumā saistībā ar Eiropas Savienības tiesu sistēmas struktūras reformu, nevar attaisnot paša publiskā aicinājuma pieteikties konkursam neievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Savukārt pretēji tam, kā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 52.–58. punktā, apsvērumi, kas turklāt nav tieši pārņemti pārskatāmajos spriedumos, šī saraksta izmantošanai iecelšanai trešajā amatā, pārējā daļā, šķiet, atbilst noteikumiem, kas reglamentē Civildienesta tiesas tiesnešu iecelšanas procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Proti, atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 3. panta 4. punkta trešajam teikumam kandidātu sarakstā bija jāiekļauj vismaz divas reizes vairāk pretendentu, nekā Padomei ir jāieceļ tiesnešu. Sarakstā, kas tika izveidots pēc <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, bija seši kandidāti, kas atbilst divkāršam to tiesnešu skaitam, kuri tika iecelti, pamatojoties uz šo sarakstu. Tādējādi šajā lietā šī norma ir tikusi pilnībā ievērota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Turklāt neviens apstāklis neļauj apšaubīt, ka ir ievērots gan LESD 257. panta ceturtās daļas pirmais teikums, ar ko ir noteikts, ka specializēto tiesu locekļi jāizraugās no personām, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasītajām spējām attiecībā uz tiesnešu amatiem, gan Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 3. panta 2. punkta pirmais teikums, kurā ir paredzēts, ka jebkura persona, kas atbilst šiem nosacījumiem un kas ir Savienības pilsonis, var iesniegt savu pieteikumu ar kandidatūru Civildienesta tiesas tiesneša amatam, kā arī šī pielikuma 3. panta 4. punkta otrais teikums, saskaņā ar kuru atlases komisijas izveidotajā sarakstā ir jānorāda kandidāti, kam ir vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Tādējādi nekādā veidā netiek apšaubīts, ka <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskais aicinājums pieteikties konkursam bija atvērts visiem Savienības pilsoņiem, kuri atbilst LESD 257. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā paredzētajiem nosacījumiem, un ka visiem sešiem kandidātiem sarakstā, kas tika izveidots pēc šī publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, bija Savienības pilsonība un atlases komisija tos bija atzinusi par piemērotiem pildīt Civildienesta tiesnešu pienākumus, un ka šajā sarakstā faktiski tika norādīti tie kandidāti, kuriem bija vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 3. panta 1. punkta otrā teikuma noteikumu, saskaņā ar kuru Padome, ieceļot Civildienesta tiesas tiesnešus, nodrošina tiesas sastāva līdzsvarotību, lai tajā būtu pārstāvēti dalībvalstu valstspiederīgie no ģeogrāfiski pēc iespējas plašākas teritorijas, un ņemot<?PAGE NO="13"?> vērā arī valstu tiesību sistēmu pārstāvību, Vispārējā tiesa <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 56. punktā noteikti ir uzskatījusi, ka, izmantojot pēc <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskā aicinājuma pieteikties konkursam izveidoto kandidātu sarakstu, lai ieceltu amatā trešo tiesnesi, ir tikusi izslēgta daļa šī amata potenciālo kandidātu, tostarp Spānijas valstspiederīgie, kuri, ievērojot šajā normā noteikto prasību, iespējams, var tikt atturēti nākotnē no dalības šajā publiskajā aicinājumā, jo publiskā aicinājuma pieteikties konkursam brīdī Civildienesta tiesā jau bija tiesnesis ar Spānijas pilsonību un šī tiesneša amatu šis aicinājums neskar.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Tomēr šāds konstatējums nekādā veidā neļauj uzskatīt, ka tiesneša iecelšana trešajā amatā varētu novest pie nelīdzsvarota sastāva no ģeogrāfiskās sadales vai valstu tiesību sistēmu pārstāvības Civildienesta tiesā viedokļa un ka Padome līdz ar to ir veikusi šo iecelšanu amatā, pārkāpjot Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 3. panta 1. punkta otro teikumu. Turklāt tas, ka konkrēti potenciālie kandidāti ir tikuši atturēti no dalības <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskajā aicinājumā pieteikties konkursam – kā Vispārējā tiesa ir norādījusi <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 56. punktā –, ir tieši izrietējis vienīgi no apstākļa, ka šis publiskais aicinājums nebija paredzēts trešā amata aizpildīšanai, tādējādi šo faktu nevar uzskatīt par atšķirīgu pārkāpumu no šā sprieduma 61. punktā identificētā pārkāpuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pārkāpums konkrētajā amatā iecelšanas procedūrā ir radies tikai tādēļ, ka Padome bija pārkāpusi <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publisko aicinājumu pieteikties konkursam, nevis tādēļ, ka būtu pārkāptas LESD 257. panta ceturtajā daļā vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 3. pantā noteiktās prasības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Pārkāpuma, kas pieļauts konkrētajā amatā iecelšanas procedūrā, ietekme uz lietas dalībnieku tiesībām uz tiesību aktos noteiktu tiesu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Pārskatāmajos spriedumos Vispārējā tiesa, vēlreiz pamatodamās uz <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), nosprieda, ka, ņemot vērā, cik svarīga nozīme tiesību subjektu un sabiedrības paļāvībai uz tiesu neatkarību un objektivitāti ir tiesneša iecelšanas regulējošo noteikumu ievērošana, trešajā amatā ieceltais tiesnesis nevar tikt uzskatīts par [atbilstošu] likumīgas tiesas [jēdzienam] Hartas 47. panta otrās daļas pirmā teikuma izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo normu jebkurai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa nosprieda, ka tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pamattiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu – proti, tiesību, kam ir kardināla nozīme kā garantijai visu to tiesību aizsardzībā, kuras indivīdiem izriet no Savienības tiesībām, un LES 2. pantā izklāstīto dalībvalstu kopējo vērtību, tostarp tiesiskuma, saglabāšanā, – galveno būtību veido prasības nodrošināt neatkarību un objektivitāti. Saskaņā ar minētajā prasībām ir nepieciešamas, lai būtu tiesību normas, it īpaši attiecībā uz tiesas sastāvu, [tiesnešu] iecelšanu, pilnvaru ilgumu, kā arī tiesnešu atstatīšanas, noraidīšanas un atsaukšanas iemesliem, kas ļauj indivīdiem kliedēt jebkādas pamatotas šaubas par minētās tiesas ārēju ietekmējamību un tās neitralitāti attiecībā uz interesēm, ar ko tā saskaras. It īpaši runājot par lēmumiem par iecelšanu amatā – šo lēmumu pieņemšanu regulējošiem materiāltiesiskiem nosacījumiem un procesuālai kārtībai jābūt tādiem, kas attiecīgajām personām nevar radīt nekādas pamatotas šaubas par ieceltajiem tiesnešiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0120">120.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0123">123.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0134">134.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Hartas 47. panta otrās daļas pirmais teikums atbilst <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>ECPAK<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>) 6. panta 1. punkta pirmajam teikumam, kura nozīme un tvērums atbilstoši Hartas 52. panta 3. punktam ir tāds pats kā minētajā konvencijā. Tādējādi Tiesai ir jāuzrauga, lai tās veiktā Hartas 47. panta otrās daļas<?PAGE NO="14"?> interpretācija nodrošinātu aizsardzības līmeni, kas atbilst ECPAK 6. pantā garantētajam, kā to ir interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0118">118.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas pastāvīgo judikatūru mērķis jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>noteikts tiesību aktos<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> iekļaušanai ECPAK 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir novērst, ka tiesu sistēmas organizācija tiek atstāta izpildvaras ziņā, un nodrošināt, ka šo jomu reglamentē tiesību akts, kuru ir pieņēmusi likumdošanas vara atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē tās kompetences īstenošanu. Šis formulējums it īpaši atspoguļo tiesiskuma principu un attiecas ne tikai uz pašas tiesas pastāvēšanas juridisko pamatu, bet arī uz katras lietas iztiesāšanas sastāvu, kā arī uz jebkuru citu valsts tiesību normu, kuras neievērošana padara prettiesisku viena vai vairāku tiesnešu piedalīšanos lietas izskatīšanā, kas it īpaši ietver noteikumus par attiecīgās tiesas locekļu neatkarību un objektivitāti (šajā nozīmē skat. ECT, <DATE ISO="20140708">2014. gada 8. jūlijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Biagioli</HT> pret Sanmarīno, CE:ECHR:2014:0708DEC000816213, 72.–74. punkts, un ECT, <DATE ISO="20190502">2019. gada 2. maijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Pasquini</HT> pret Sanmarīno, CE:ECHR:2019:0502JUD005095616, 100. un 101. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesai jau ir bijusi iespēja norādīt, ka tiesības tikt tiesātam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>tiesību aktos noteiktā tiesā<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ECPAK 6. panta 1. punkta izpratnē pēc sava rakstura ietver tiesnešu iecelšanas amatā procesu (ECT, <DATE ISO="20190312">2019. gada 12. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Ástráðsson</HT> pret Islandi, CE:ECHR:2019:0312JUD002637418, nav stājies spēkā, 98. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>No šā sprieduma 71. un 73. punktā minētās judikatūras izriet, ka pārkāpums, kas pieļauts, ieceļot tiesnešus attiecīgajā tiesu sistēmā, ir uzskatāms par Hartas 47. panta otrās daļas pirmā teikuma pārkāpumu tostarp tad, ja šī pārkāpuma dabas un nopietnības dēļ rodas risks, ka citi varas atzari, it īpaši izpildvara, var īstenot nepamatotu rīcības brīvību, apdraudot iecelšanas procesā panāktā rezultāta integritāti un tādējādi indivīdiem radot pamatotas šaubas par attiecīgo tiesnešu neatkarību un objektivitāti, kā tas ir gadījumā, kad tiek skarti tiesu sistēmas izveides un funkcionēšanas pamatā esošie pamatnoteikumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos principus, ir jāpārbauda, vai konkrētajā amatā iecelšanas procedūrā pieļautais pārkāpums šajā lietā ir novedis pie tā, ka ir tikušas pārkāptas lietas dalībnieku tiesības, lai viņu lietu iztiesātu tiesību aktos noteikta tiesa, kā tas ir garantēts Hartas 47. panta otrās daļas pirmajā teikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina – kā tas tika norādīts šā sprieduma 68. punktā –, ka šis pārkāpums izriet tikai no tā, ka Padome nebija ievērojusi <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publisko aicinājumu pieteikties konkursam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Tādējādi ir svarīgi konstatēt, ka tiesneša iecelšana trešajā amatā tika veikta, ievērojot pamatnoteikumus, ar kuriem tiek regulēta tiesnešu iecelšana Civildienesta tiesā, proti, LESD 257. panta ceturto daļu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 3. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Šajā kontekstā ar to vien, ka Padome ir izmantojusi sarakstu, kas tika izveidots pēc <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, lai aizpildītu trešo amata vietu, nepietiek, lai pierādītu, ka ir ticis pieļauts tāds Civildienesta tiesas tiesnešu iecelšanas procedūras pamatnormas pārkāpums, kura daba un nopietnība varētu radīt reālu risku, ka Padome ir nepamatoti izmantojusi savas pilnvaras, apdraudot iecelšanas procesā panāktā rezultāta integritāti un tādējādi indivīdiem radot pamatotas šaubas par trešajā amatā ieceltā tiesneša – vai pat palātas, kurā tas ir norīkots, – neatkarību un objektivitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Šajā ziņā aplūkojamajā amatā iecelšanas procedūrā pieļautais pārkāpums atšķiras no tā, par kuru ir EBTA tiesas <DATE ISO="20170214">2017. gada 14. februāra</DATE> lēmums <HT TYPE="ITALIC">Pascal Nobile</HT>/<HT TYPE="ITALIC">DAS Rechtsschutz‑Versicherungs</HT> (E‑21/16) un kurš tiek pieminēts <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>FV/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑639/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:22">EU:T:2018:22</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 75. punktā. Proti, šis pēdējais minētais pārkāpums izpaudās kā tiesneša iecelšana EBTA<?PAGE NO="15"?> tiesā uz pilnvaru termiņu, kura ilgums izņēmuma kārtā bija trīs gadi, nevis seši gadi, un tādējādi – atšķirībā no šajās lietās izskatītā pārkāpuma – skāra tādas pamatnormas neievērošanu, kas attiecas uz tiesneša pilnvaru ilgumu šajā tiesā [un] kuras mērķis ir aizsargāt viņu neatkarību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītā izriet, ka tas, ka Padome nav ievērojusi <DATE ISO="20131203">2013. gada 3. decembra</DATE> publisko aicinājumu pieteikties konkursam, nav uzskatāms par tādu Civildienesta tiesas tiesnešu iecelšanai piemērojamo Savienības pamatnoteikumu pārkāpumu, kurš izraisītu prasītāju tiesību uz tiesību aktos noteiktu tiesu – ko garantē Hartas 47. panta otrās daļas pirmais teikums – pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Līdz ar to, ievērojot, ka pārskatāmajos spriedumos nav ietverti citi elementi, kas var likt apšaubīt Hartas 47. panta otrās daļas pirmā teikuma ievērošanu, ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, šajos spriedumos nospriezdama, ka šī norma ir pārkāpta. Tādējādi tikai iepriekšējā punktā minētais pārkāpums vien nevar būt pamats, lai tiktu atcelts tiesas nolēmums, ko ir pieņēmis iztiesāšanas sastāvs, kurā tika norīkots trešajā amatā ieceltais tiesnesis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>No visa iepriekš minētā izriet, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atceldama apstrīdētos lēmumus tikai konkrētās iecelšanas amatā procedūras pārkāpuma dēļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par Savienības tiesību vienotības un konsekvences aizskāruma esamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Pārskatāmajos spriedumos pieļautā kļūda rada aizskārumu Savienības tiesību vienotībai un konsekvencei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Proti, pārskatāmie spriedumi var būt precedents turpmākām lietām, jo Vispārējās tiesas veiktā Hartas 47. panta otrās daļas pirmā teikuma kļūdaina interpretācija un piemērošana var ietekmēt citas lietas, kurās tiek apstrīdēta iztiesāšanas sastāva locekļa iecelšana, un, vispārīgāk, tiesības uz neatkarīgu, objektīvu un tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Turklāt šīm tiesībām ir fundamentāls un transversāls raksturs Savienības tiesību sistēmā, kuru interpretācija, kā arī saskaņotība ir jānodrošina Tiesai, un tas tā it īpaši ir tad, ja jautājumi šajā ziņā rodas specifiskā kontekstā, par kuru vēl nav iedibināta Tiesas pastāvīgā judikatūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Šajos apstākļos jākonstatē, ka ar pārskatāmajiem spriedumiem tiek apdraudēta Savienības tiesību vienotība un konsekvence tādēļ, ka Vispārējā tiesa kā apelācijas instance ir nospriedusi, ka Civildienesta tiesas iztiesāšanas sastāvs, kas ir pieņēmis apstrīdētos nolēmumus, ir bijis izveidots prettiesiski, jo procedūrā, ar kuru ir iecelts viens no šī sastāva locekļiem, ir pieļauts pārkāpums, tādējādi pārkāpjot Hartas 47. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteikto likumīgas tiesas principu, un ir atcēlusi minētos nolēmumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par pārskatīšanas sekām</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Tiesas statūtu 62.b panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka tad, ja Tiesa konstatē, ka Vispārējās tiesas lēmums apdraud Savienības tiesību vienotību un konsekvenci, tā lietu nodod atkārtotai izskatīšanai Vispārējai tiesai, kam ir saistoši Tiesas konstatētie tiesību jautājumi. Nododot lietu, Tiesa var norādīt tās Vispārējās tiesas lēmuma sekas, kuras attiecībā uz tiesvedībā iesaistītām pusēm jāuzskata par galīgām. Izņēmuma gadījumā pati Tiesa var pieņemt galīgo lēmumu, ja, ņemot vērā pārskatīšanas rezultātu, lietas iznākuma pamatā ir konstatētie fakti, ar kuriem pamatots Vispārējās tiesas lēmums.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Tiesa nevar tikai konstatēt, ka ir apdraudēta Savienības tiesību vienotība vai konsekvence, neņemot vērā šī konstatējuma sekas attiecībā uz divām izskatāmajām lietām (skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150910">2015. gada 10. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Missir Mamachi di Lusignano</HT>/Komisija, pārskatīšana</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑417/14 RX‑II</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:588">EU:C:2015:588</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Tā kā ar pārskatāmajiem spriedumiem Vispārējā tiesa ir atcēlusi apstrīdētos lēmumus Hartas 47. panta otrās daļas pirmā teikuma pārkāpuma dēļ, neizskatot apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzītos pamatus, uz kuriem tika balstītas attiecīgās apelācijas sūdzības, pārskatāmie spriedumi ir jāatceļ un lietas ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā varētu lemt par šiem pamatiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 195. panta 6. punktu, ja pārskatāmais Vispārējās tiesas nolēmums bija pieņemts atbilstoši LESD 256. panta 2. punktam, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Tā kā nav īpašu noteikumu, kas reglamentētu tiesāšanās izdevumu sadali pārskatīšanas procesā, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II apvienot sprieduma taisīšanai.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (apelācijas palāta) <DATE ISO="20180719">2018. gada 19. jūlija</DATE> spriedumiem <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑646/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:493">EU:T:2018:493</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑693/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:492">EU:T:2018:492</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) tiek apdraudēta Savienības tiesību vienotība un konsekvence, tādēļ ka Vispārējā tiesa kā apelācijas instances tiesa ir nospriedusi, ka iztiesāšanas sastāvs, kas ir pieņēmis attiecīgi Eiropas Savienības Civildienesta tiesas <DATE ISO="20160624">2016. gada 24. jūnija</DATE> rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑142/11</NO.CASE> RENV, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:136">EU:F:2016:136</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20160719">2016. gada 19. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>F‑149/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2016:155">EU:F:2016:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ir bijis izveidots prettiesiski, jo procedūrā, ar kuru tika iecelts viens no šī sastāva locekļiem, ir pieļauts pārkāpums, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteikto likumīgas tiesas principu, un ir atcēlusi minētos nolēmumus.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atcelt minētos spriedumus.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">4)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Nosūtīt lietas Eiropas Savienības Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">5)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Erik Simpson</HT>, Eiropas Savienības Padome, HG, Eiropas Komisija un Bulgārijas valdība sedz paši savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pārskatīšanas procedūrām.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>