|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2024/1782 |
25.6.2024 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/1782
(2024. gada 24. jūnijs),
ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 un pagarina konkrētu tērauda ražojumu importam noteikto aizsardzības pasākumu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (1) un jo īpaši tās 16., 19. un 20. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 16. pantu,
tā kā:
1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
|
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (3) (“Galīgā aizsardzības pasākuma regula”) Eiropas Komisija (“Komisija”) konkrētiem tērauda ražojumiem noteica galīgo aizsardzības pasākumu (“aizsardzības pasākums”), t. i., tarifa kvotas (“TK”) konkrētiem tērauda ražojumiem (“attiecīgais ražojums”), kuras aptver 26 tērauda ražojumu kategorijas un ir noteiktas tādā apmērā, kas saglabā tradicionālās tirdzniecības plūsmas katrā ražojumu kategorijā. Tarifa nodokli 25 % apmērā piemēro tikai tad, ja ir pārsniegtas šo TK kvantitatīvās robežvērtības. Aizsardzības pasākums tika noteikts trīs gadus ilgam sākotnējam periodam, t. i., līdz 2021. gada 30. jūnijam. |
|
(2) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/1029 (4) (“Pirmā pagarināšanas pārskatīšanas regula”) Komisija secināja, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, un ka Savienības ražošanas nozare pielāgojas. Tā arī secināja, ka pasākuma pagarināšana ir Savienības interesēs. Tādēļ tā nolēma aizsardzības pasākumu pagarināt līdz 2024. gada 30. jūnijam. |
|
(3) |
Galīgā aizsardzības pasākuma regulas 161. apsvērumā Komisija apņēmās, ka tā “regulāri veiks stāvokļa novērtējumu un izvērtēs pārskatīšanas iespēju vismaz katra pasākumu ieviešanas gada beigās”. Tādējādi Komisija attiecīgi 2019. (5), 2020. (6) un 2022. (7) gadā veica trīs darbības pārskatīšanas izmeklēšanas. 2023. gada jūnijā (8) tā pārskatīšanas izmeklēšanā arī novērtēja, vai pasākuma priekšlaicīga izbeigšana ir pamatota (9). |
|
(4) |
Komisija 2024. gada 12. janvārī saņēma pamatotu pieprasījumu no četrpadsmit ES dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/478 (10) (“ES aizsardzības pasākumu pamatregula”) 19. pantu un Regulas (ES) 2015/755 16. pantu pārbaudīt, vai spēkā esošais aizsardzības pasākums būtu jāpagarina. Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu pagarināšanas pārskatīšanas izmeklēšanu. |
|
(5) |
Attiecīgi Komisija 2024. gada 9. februārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (11) par aizsardzības pasākuma iespējamu pagarināšanu. Komisija paziņojuma tvērumā iekļāva arī apņemšanos novērtēt, vai būtu nepieciešamas jebkādi tehniski pielāgojumi pasākuma darbībā gadījumā, ja tā secinātu, ka aizsardzības pasākums būtu jāpagarina. |
2. PROCEDŪRA
|
(6) |
Lai pienācīgi novērtētu, vai aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, vai ES tērauda ražošanas nozare pielāgojas un vai šāds pagarinājums atbilst plašākām Savienības interesēm, Komisija, izmantojot anketas, no Savienības ražošanas nozares vāca konkrētus datus (12). Šie dati cita starpā ietvēra attiecīgā ražojuma galveno ekonomisko un finanšu rādītāju dinamiku 2021.–2023. gadā (“attiecīgais periods”), kā arī pierādījumus, ka Savienības ražošanas nozare pielāgojas. |
|
(7) |
Komisija arī lūdza un apkopoja ieinteresēto personu viedokļus par iespējamo pagarināšanu un par iespējamiem nepieciešamiem pielāgojumiem pasākuma darbībā, tādējādi vienlaikus veicot divas dažādas izmeklēšanas. Šajā nolūkā paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas piedalīties izmeklēšanā, rakstiski iesniedzot savus apsvērumus un apstiprinošos pierādījumus, kā arī zināmiem attiecīgā ražojuma Savienības ražotājiem un to apvienībām tika lūgts aizpildīt anketas par kaitējumu. Darbības pārskatīšanas sakarā Komisija lūdza ieinteresētās personas darīt zināmu savu viedokli un rakstiski iesniegt konkrētus pierādījumus par šādiem jautājumiem:
|
|
(8) |
Attiecībā uz pienācīgu procesu pagarināšanas un darbības pārskatīšanas izmeklēšana ietvēra divpakāpju rakstisko procedūru, kurā ieinteresētās personas vispirms iesniedza savus apsvērumus un pēc tam tām tika dota iespēja atspēkot pārējo personu apsvērumus. Kopumā Komisija noteiktajā termiņā no ieinteresētajām personām saņēma vairāk nekā 65 iesniegumus un atspēkojumus. Tā saņēma arī vairāk nekā 100 atsevišķas atbildes uz anketas jautājumiem no Savienības ražotājiem. |
|
(9) |
Novērtējot, vai ir izpildīti nosacījumi aizsardzības pasākuma pagarināšanai, Komisija, pirmkārt, analizēja, vai ir izpildītas tiesību aktos noteiktās prasības, lai pagarinātu aizsardzības pasākuma darbību saskaņā ar ES un PTO noteikumiem, proti, vai pasākums ir nepieciešams, lai novērstu nopietnu kaitējumu (3.2. iedaļa), un vai Savienības ražošanas nozare pielāgojas (3.3. iedaļa). Otrkārt, Komisija novērtēja, vai šāds pagarinājums atbilstu Savienības vispārējām interesēm (3.4. iedaļa). Visbeidzot, Komisija savā novērtējumā pienācīgi ņēma vērā no ieinteresētajām personām saņemtos apsvērumus un pierādījumus, kā arī visu pārējo pieejamo informāciju, kas saistīta ar iepriekš minētajiem jautājumiem. Komisija 4. iedaļā īpaši pievērsās attiecīgajiem ieinteresēto personu apgalvojumiem par pagarināšanu. |
|
(10) |
Pēc tam Komisija novērtēja nepieciešamību veikt dažus tehniskus pasākuma pielāgojumus. To darot, tika ņemtas vērā paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktās jomas (sk. (7). apsvērumu), kā arī iekļauts tehnisks grozījums, kas aizsardzības pasākuma darbības jomā iekļauj importu no Mozambikas. |
3. PAGARINĀŠANAS NOVĒRTĒJUMS
3.1. Tiesību aktos noteiktās prasības
|
(11) |
Saskaņā ar PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 7. panta 1. punktu un ES aizsardzības pasākumu pamatregulas 19. panta 2. punktu aizsardzības pasākuma piemērošanas periodu var pagarināt, ja aizsardzības pasākums vēl joprojām ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu (“nepieciešamības pārbaude”), un ja ir pierādījumi tam, ka ražotāji pielāgojas. Turklāt ES aizsardzības pasākumu pamatregulas 22. pantā ir noteikts, ka pasākumam ir jābūt Savienības interesēs. |
3.2. Vai aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu (nepieciešamības pārbaude)
|
(12) |
Attiecībā uz pirmo tiesību aktos noteikto kritēriju Komisija vispirms pārbaudīja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, pamatojoties uz saņemtajām atbildēm uz anketas jautājumiem (3.2.1. iedaļa). Pēc tam Komisija novērtēja vairākus būtiskus faktorus, lai noteiktu, kā imports, visticamāk, būtu attīstījies un kā šāda attīstība būtu ietekmējusi Savienības ražotājus aizsardzības pasākuma neesamības gadījumā (“hipotētiskā analīze”, sk. 3.2.2. iedaļu). |
3.2.1. Savienības tērauda ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
|
(13) |
Lai novērtētu Savienības tērauda ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, Komisija nosūtīja anketas zināmiem Savienības tērauda ražotājiem, lai vāktu informāciju par kaitējuma rādītājiem saistībā ar attiecīgo ražojumu attiecīgajā periodā. Komisija lūdza zināmām Savienības ražošanas nozares apvienībām (Eiropas Tērauda ražotāju asociācijai (EUROFER), Eiropas Tērauda cauruļu ražotāju asociācijai (ESTA) un Comité Européen de la Tréfilerie (CET)) izplatīt anketas saviem individuālajiem biedriem. Turklāt Komisija informēja zināmos Savienības ražotājus par to, ka anketas jāaizpilda, izmantojot atvērto datņu sistēmu (TRON) (13). Anketas tika darītas pieejamas arī Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (14). Visi attiecīgie norādījumi par anketām tika iekļauti arī paziņojumā par procedūras sākšanu. |
|
(14) |
Komisija no triju zināmo Savienības ražošanas nozares asociāciju biedriem, kā arī no citiem Savienības ražotājiem, kas nav nekādu apvienību biedri, saņēma vairāk nekā 100 individuālas atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt trīs nozares apvienības konsolidēja datus, ko individuāli iesniedza to biedri. |
|
(15) |
Komisija konsolidēja no individuāliem Savienības ražotājiem tieši saņemtos datus un īpašās attālinātas salīdzinošās pārbaudes sesijās pārbaudīja to precizitāti, salīdzinot ar datu kopu, ko iesniedza Savienības ražošanas nozares apvienības. Pēc tam Komisija apvienoja asociācijas biedru atbildes ar atbildēm, kas tika saņemtas no ražotājiem, kuri nav asociācijas biedri, vienotā konsolidētā datu kopā, kas veidoja pamatu Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai. |
|
(16) |
Kaitējuma rādītāju izmaiņas attiecīgajā periodā aplūkotas 1.–4. tabulā turpmāk tekstā. |
a) Ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, krājumi
1. tabula
Ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, krājumi
|
tūkst. t |
2021. g. |
2022. g. |
2023. g. |
||
|
Attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms |
178 257 |
158 704 |
154 158 |
||
|
Indekss (2021. g. = 100) |
100 |
89 |
86 |
||
|
Attiecīgā ražojuma ražošanas jauda |
231 509 |
229 881 |
230 139 |
||
|
Indekss (2021. g. = 100) |
100 |
99 |
99 |
||
|
Jaudas izmantojums |
77,00 % |
69,04 % |
66,98 % |
||
|
Krājumi |
32 082 625 |
30 434 986 |
31 214 413 |
||
|
Indekss (2021. g. = 100) |
100 |
95 |
97 |
||
|
|||||
|
(17) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju ražošanas apjoms stabili samazinājās: salīdzinājumā ar 2021. gadu 2022. gadā samazinājums bija –11 % un 2023. gadā – –14 %. Ražošanas jauda visā periodā saglabājās stabila, un tādējādi jaudas izmantojumam bija tendence samazināties, 2023. gadā sasniedzot ļoti zemu līmeni, proti, 67 %. Visbeidzot, krājumi, salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā samazinājās par –5 % un 2023. gadā – par –3 %. |
b) Patēriņš Savienībā, iekšzemes pārdošanas apjoms un tirgus daļa (15)
2. tabula
Patēriņš Savienībā, iekšzemes pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
|
2021. g. |
2022. g. |
2023. g. |
||
|
Patēriņš (tūkst. t) |
161 072 |
148 065 |
139 207 |
||
|
Indekss (2021. g. = 100) |
100 |
92 |
86 |
||
|
Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū (tūkst. t) |
127 188 |
116 462 |
111 165 |
||
|
Indekss (2021. g. = 100) |
100 |
92 |
87 |
||
|
Tirgus daļa (%) |
79,0 % |
78,7 % |
79,9 % |
||
|
|||||
|
(18) |
Patēriņš Savienības tirgū, salīdzinot ar 2021. gadu, sāka samazināties 2022. gadā (–8 %), un šī tendence turpinājās 2023. gadā (–14 %). Savienības ražotāju pārdošanas apjoma dinamikai iekšzemes tirgū attiecīgajā periodā bija ļoti līdzīga tendence (attiecīgi –8 % 2022. gadā un –13 % 2023. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu). Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare palielināja savu tirgus daļu par vairāk nekā 0,9 procentpunktiem. |
c) Vienības pārdošanas cena, rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldītā kapitāla
3. tabula
Vienības pārdošanas cena, rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldītā kapitāla
|
|
2021. g. |
2022. g. |
2023. g. |
||
|
Vienības pārdošanas cena (EUR/t) |
914 |
1 230 |
1 028 |
||
|
Indekss (2021. g. = 100) |
100 |
135 |
113 |
||
|
Rentabilitāte (% no apgrozījuma) |
9,4 % |
10,3 % |
0,3 % |
||
|
Naudas plūsma (milj. EUR) |
5 024 |
10 696 |
7 881 |
||
|
Indekss (2021. g. = 100) |
100 |
213 |
157 |
||
|
Ienākums no ieguldītā kapitāla (%) |
25,2 % |
22,5 % |
–2,2 % |
||
|
|||||
|
(19) |
Vienības pārdošanas cena, salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā palielinājās par 35 % un 2023. gadā – par 13 %. Naudas plūsma, salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā palielinājās par 113 % un 2023. gadā – par 57 %. Ienākums no ieguldītā kapitāla 2022. gadā nedaudz samazinājās un 2023. gadā sasniedza negatīvu rādītāju (–2,2 %). |
|
(20) |
Pateicoties cenu pieaugumam un straujajam atveseļošanās procesam pēc Covid, Savienības ražošanas nozare 2021. gadā atkal guva peļņu (9,4 %), un 2022. gadā peļņa nedaudz pieauga (10,3 %). 2023. gadā rentabilitāte strauji samazinājās, un peļņa sasniedza tikai 0,3 %. |
d) Nodarbinātība
4. tabula
Nodarbinātība
|
(PLE) |
2021. g. |
2022. g. |
2023. g. |
||
|
Nodarbinātība |
180 958 |
181 913 |
179 867 |
||
|
Indekss (2021. gads = 100) |
100 |
101 |
99 |
||
|
|||||
|
(21) |
Nodarbinātība attiecīgajā periodā saglabājās stabila, 2023. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinoties par 1 %. |
Secinājums
|
(22) |
Kaitējuma rādītāji liecina, ka 2021. gadā Savienības ražošanas nozare sasniedza veselīgu rentabilitātes līmeni, ko lielā mērā noteica augstas cenas un spēcīga pieprasījuma atveseļošanās pēc Covid-19. Tomēr, sākot ar 2022. gada otro pusi, Savienības ražošanas nozarē sāka parādīties situācijas pasliktināšanās pazīmes. Dažiem būtiskiem rādītājiem, piemēram, ražošanas apjomam, pārdošanas apjomam un jaudas izmantojumam, bija negatīva tendence (16), un ievērojami pieauga enerģijas izmaksas (17). Lielākā daļa ekonomisko rādītāju vēl vairāk pasliktinājās 2023. gadā, kad, enerģijas izmaksām pārsniedzot līdzšinējo vidējo līmeni, samazinājās cenas un, kā arī strauji saruka pārdošanas apjoms un ražošanas apjoms Savienības iekšzemes tirgū. Tā rezultātā jaudas izmantojums sasniedza pēdējā desmitgadē zemāko līmeni un krasi pazeminājās rentabilitāte (sasniedzot peļņas slieksni). Lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2023. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu uz rentabilitātes samazinājuma rēķina palielinājās par gandrīz vienu procentpunktu, šī tendence būtu jāskata kontekstā ar pastāvīgi lielo importa spiedienu (18), proti, importa tirgus daļa attiecīgajā periodā veidoja lielāku tirgus daļu nekā iepriekšējos periodos (19),kā paskaidrots 3.2.2. iedaļā turpmāk tekstā. |
|
(23) |
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem rādītājiem (1.–4. tabula), Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam ir pasliktinājies un ka attiecīgā perioda beigās situācija tajā bija nestabila. |
Papildu analīze katrai ražojumu saimei
|
(24) |
Ievērojot sākotnējās izmeklēšanas pieeju (20), Komisija novērtēja arī kaitējuma rādītāju izmaiņas katrai ražojumu saimei. (21) Ražojumu saimes, uz kurām attiecas tērauda aizsardzības pasākums, ir plakanie ražojumi, garie ražojumi un caurules. |
|
(25) |
Šīs regulas 5.–8. tabulā parādīta kaitējuma rādītāju dinamika katrā ražojumu saimē. 5. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, krājumi
6. tabula Patēriņš Savienībā, iekšzemes pārdošanas apjoms un tirgus daļa
7. tabula Vienības pārdošanas cena, rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldītā kapitāla
8. tabula Nodarbinātība
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(26) |
Balstoties uz iepriekš minētajiem rādītājiem, katras ražojumu saimes analīze apstiprina konstatējumus par attiecīgo ražojumu: Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās, un patlaban tās stāvoklis ir nestabils. Pat ražojumu saimei, kurai bija labāki rentabilitātes un tirgus daļas dinamikas rādītāji (caurules), attiecīgajā periodā tomēr pasliktinājās citi galvenie rādītāji, piemēram, jaudas izmantojums, ražošanas līmenis un pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. |
3.2.2. Hipotētiskā analīze
a)
|
(27) |
Komisija novērtēja importa izmaiņas gan vispārējā izteiksmē, gan attiecībā pret patēriņu, lai noteiktu, cik lielā mērā tas attiecīgajā periodā varēja izdarīt spiedienu uz Savienības tirgu. Komisija novērtēja arī izmantoto TK dinamiku (sk. 3.2.2. iedaļas b) punktu). |
|
(28) |
Imports Savienībā 2023. gadā samazinājās par –17 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tas bija sasniedzis otro augstāko līmeni kopš 2013. gada (22). 9. tabula Importa dinamika
|
||||||||||||||||||
|
(29) |
Analīze ražojumu saimes līmenī apstiprināja šo vispārējo tendenci, kā redzams turpmāk 10. tabulā. 10. tabula Importa tirgus daļa katrā ražojumu saimē
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(30) |
Komisija novērtēja importa dinamiku salīdzinājumā ar patēriņa dinamiku tajā pašā periodā. Turpmākajā diagrammā redzams, ka patēriņš sasniedza maksimumu 2017.–2018. gadā. Tomēr 2023. gadā bija vērojams patēriņa krass samazinājums, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2013. gada (23). Savukārt importa daļa strauji un nepārtraukti palielinājās līdz 2018. gadam, kad jūlijā tika provizoriski ieviests aizsardzības pasākums, un nākamajos divos gados tā mēreni samazinājās. Tomēr kopš 2021. gada importa daļa atkal palielinājās, un tā joprojām ir līmenī, kas būtiski pārsniedz līmeni pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas. Tādējādi izmeklēšanā tika secināts, ka importa radītais spiediens tirgus daļas izteiksmē ir pat lielāks nekā pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas (24), kā arī lielāks par to, kas noteikts saskaņā ar Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulu (25).
|
b)
|
(31) |
Komisija novērtēja arī importa spiedienu, ņemot vērā TK izmantošanas dinamiku. (26) Pirmkārt, Komisija novērtēja TK dinamiku kopš Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas pieņemšanas. Turpmāk diagrammā sniegtie dati parāda TK apjomus, kas pieejami katra no pēdējiem diviem aizsardzības gadiem beigās (27), liecinot, ka aizsardzības gada pēdējā ceturkšņa (aprīlis–jūnijs) beigās vidējais TK izmantojuma līmenis ir aptuveni 46 % un ceturtajā un piektajā gadā nav izmantotas TK attiecīgi 7–8,5 milj. tonnu apmērā. Pašreizējā aizsardzības gadā (28) (dati pieejami par laiku līdz 2024. gada 21. maijam) pieejamo TK tendences šķiet salīdzināmas. Tādējādi Komisija, aplūkojot kopējo TK izmantojumu pēdējo divu aizsardzības pasākumu gadu beigās, tostarp kārtējā gadā, nekonstatēja būtiskas izmaiņas.
|
|
(32) |
Otrkārt, Komisija novērtēja jaunākās norises, aplūkojot līdzšinējo TK ceturkšņa izmantojumu pašreizējā aizsardzības gadā (29). |
|
(33) |
TK izmantojuma analīze apstiprināja ievērojamu un pieaugošu neizmantotu TK apjomu, 2024. gada janvāra–marta ceturkšņa beigās tam sasniedzot aptuveni 7 miljonus tonnu. Rezultātā, kā redzams turpmākajā diagrammā, TK izmantojuma līmenis pēc trim ceturkšņiem bija 47 %. Tomēr, novērtējot importa spiedienu, TK izmantošanas rādītājs ir jāanalizē kopā ar importa daļas dinamiku, kas aplūkota 3.2.2. iedaļas a) punktā un liecina par vidēju pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, un ar sīkāk veiktu novērtējumu, kā to, kas veikts turpmāk šajā iedaļā. Jo īpaši tas jādara, ņemot vērā to, ka TK apjomi kopš 2019. gada ir palielinājušies par aptuveni 25 % liberalizācijas un sākotnējā papildinājuma dēļ un ka patēriņš ir ievērojami samazinājies, un nav paredzams, ka tuvākajā nākotnē tas būtiski pieaugs.
|
|
(34) |
Šo datu sīkāka analīze faktiski atklāja, ka trīs novērtētajos ceturkšņos vidēji bija apgūta 21 atsevišķa TK (konkrētai valstij noteiktās vai atlikušās kvotas) vairākās ražojumu kategorijās. To kopējie vidējie apjomi veidoja 32 % (gandrīz 2 miljoni tonnu ceturksnī) no vidējā importa kopapjoma tajā pašā periodā. |
|
(35) |
Attiecībā uz izcelsmi izmeklēšanā tika apstiprināts arī tas, ka ievērojamu skaitu šo TK apguva dažas valsts, kas eksportē visvairāk tērauda uz Savienību (30), un ka tās attiecīgajā ceturksnī izlietoja 1–8 no konkrētām valstīm noteiktajām kvotām (31). Līdzīgas eksporta tendences Komisija konstatēja jau Pirmajā pagarināšanas pārskatīšanas regulā. (32) Turklāt pasākuma lielākā TK (atlikusī TK 1. kategorijā) pēdējos trijos secīgos ceturkšņos tika konsekventi apgūta gandrīz nekavējoties, liecinot par noteiktu trešo valstu pastāvīgu oportūnistisku rīcību. (33) |
|
(36) |
TK apgūšana un to apgūšanas ātrums dažos gadījumos norāda uz tām TK, kuru gadījumā bez aizsardzības pasākuma Savienības tirgū, visticamāk, būtu nonācis lielāks ražojuma apjoms. Šajā ziņā aizsardzības pasākums tādējādi novērsa papildu importa spiedienu. Tādēļ, ņemot vērā šos datus, Komisija secināja, ka šādas TK izsmelšanas tendences, kas dažādā mērā bija vērojamas visās ražojumu saimēs, vēl vairāk apstiprina lielā importa spiediena esamību Savienības tērauda tirgū. |
c)
|
(37) |
Imports Savienībā 2023. gadā samazinājās par –17 % salīdzinājumā ar 2021. gadu (34). Vienlaikus, kā redzams 11. tabulā, tajā pašā periodā imports ASV tirgū arī samazinājās par –8 % un saglabājās ievērojami zem maksimālā līmeņa, kas tika sasniegts 2017. gadā pirms ASV 232. panta pasākuma piemērošanas. 2023. gadā, proti, pēdējā gadā pirms 232. panta piemērošanas, imports bija samazinājies par gandrīz 6 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 2017. gadu. 11. tabula Imports Amerikas Savienotajās Valstīs (t)
|
|||||||||||||||||
|
(38) |
Pēc tam, kad Komisija bija apzinājusi importa apjoma dinamiku divos lielākajos tērauda importa tirgos (Savienībā un ASV) (36), tā analizēja Savienības galveno tērauda piegādātājvalstu (37) eksporta rādītājus attiecībā uz trešām valstīm (izņemot ES un ASV). |
|
(39) |
Turpmāk 12. tabulā redzams, ka kopumā galvenās attiecīgā ražojuma eksportētājvalstis uz Savienību attiecīgajā periodā ievērojami samazināja eksporta apjomu uz citu trešo valstu tirgiem. Šo valstu eksporta rādītāju individuālais novērtējums arī apstiprināja plaši izplatītu negatīvu tendenci eksporta attīstībā uz tirgiem, kas nav Savienība un ASV (38). 12. tabula Attiecīgā ražojuma eksporta dinamika uz trešo valstu tirgiem (izņemot ES un ASV) no valstīm, kas ir galvenās tērauda piegādātājas ES (izņemot Ķīnu)
|
||||||||||||||||||||
|
(40) |
Ņemot vērā šos rādītājus, Komisija secināja – papildus tam, ka samazinājās eksporta apjoms uz Savienības tirgu (9. tabula) un ASV tirgu (11. tabula), šīs valstis kopumā nespēja divos lielākajos importējošajos tirgos zaudēto eksporta apjomu aizstāt ar eksporta apjomu uz citiem tirgiem. Tādējādi kopumā galvenās tērauda eksportētājvalstis uz Savienību bija zaudējušas ievērojamu eksporta apjomu visā pasaulē. |
|
(41) |
Komisija savu novērtējumu papildināja arī ar ESAO veikto analīzi par plašāku ražojumu klāstu. ESAO dati apstiprināja Komisijas novērtējumu, ka galveno tērauda eksportētājvalstu eksporta rādītāji attiecīgajā periodā kopumā pastāvīgi samazinājās (39). |
|
(42) |
Vienīgais vērā ņemamais izņēmums no šīs citādi nemainīgās tendences bija saistīts ar Ķīnas eksporta rādītājiem, kas 2023. gadā būtiski pieauga, sasniedzot aptuveni 95 milj. tonnu. Tādējādi eksports palielinājās par 24 miljoniem tonnu (40 %). (40) Ķīnas eksporta pieaugums, ņemot vērā tā lielo apjomu, neļautu saskatīt gandrīz visām pārējām lielajām eksportētājvalstīm konstatēto eksporta samazinājumu. Šā iemesla dēļ Ķīna nav iekļauta 12. tabulā sniegtajā kopējā analīzē. |
|
(43) |
Faktiski Ķīnas eksporta radītais papildu spiediens būtiski palielināja konkurenci citu trešo valstu tirgos (41). Tas ir vēl vairāk samazinājis eksporta tirgu pieejamību un apjomu visā pasaulē (42) un veicinājis citu valstu eksporta samazināšanos. |
|
(44) |
Šajā sakarā ESAO dati atklāja, ka, neraugoties uz to, ka vairākums lielāko tērauda eksportētāju samazināja eksportu, importam daudzos lielajos importa tirgos, izņemot ES un ASV, bija augšupejoša tendence (43). Šķiet, ka vismaz dažos no šiem tirgiem (piemēram, ASEAN (44), Korejas, Turcijas (45) un Brazīlijas (46) tirgū) to tieši veicināja Ķīnas eksporta lielais pieaugums (47). Turklāt dati par 2024. gada pirmajiem mēnešiem neliecina par to, ka šī Ķīnas eksporta tendence mainītos (48). |
|
(45) |
Saistībā ar šo Ķīnas eksporta dinamiku Komisija novērtēja arī korelāciju un ietekmi, kāda šādam krasam Ķīnas eksporta pieaugumam uz trešām valstīm bija uz Savienības tirgu importa plūsmu ziņā. |
|
(46) |
Komisija apstiprināja, ka imports no dažām izcelsmes valstīm, kurās Ķīna 2023. gadā bija būtiski palielinājusi savu eksporta klātbūtni (tai skaitā no Vjetnamas, Indonēzijas un Malaizijas) (49), kā arī no citām valstīm, kas šajos Āzijas tirgos parasti konkurē ar Ķīnu (Japāna (50)), 2023. gadā Savienības tirgū bija strauji pieaudzis (51). Pieaugums bija vēl krasāks salīdzinājumā ar periodu pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas. Tādējādi analizētie dati nepārprotami liecina, ka patēriņa vispārējas samazināšanās kontekstā šis spēcīgais un pieaugošais Ķīnas importa spiediens konkrētos trešo valstu tirgos lika dažu valstu ražotājiem daļai savas produkcijas atrast citus eksporta tirgus, tostarp Savienības tirgu (52). |
|
(47) |
Pēc tam Komisija novērtēja iekšzemes patēriņa dinamiku galvenajās tērauda eksportētājvalstīs (53) attiecīgajā periodā. 13. tabula Patēriņa dinamika galvenajos tērauda ražošanas tirgos (ieskaitot galvenās eksportētājvalstīs uz ES)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(48) |
Iepriekš sniegtajā 13. tabulā (54) redzams, ka kopumā galveno tērauda eksportētāju patēriņš iekšzemes tirgos 2022. gadā (55) samazinājās par 61 miljonu tonnu (–4 %) salīdzinājumā ar 2021. gadu (56). Tostarp Ķīnas patēriņa kopapjoma samazinājums (–34 miljoni tonnu) bija visstraujākais. 2023. gadā kopējais samazinājums salīdzinājumā ar 2021. gadu bija –2 % (–29,2 miljoni tonnu). |
|
(49) |
Šajā iedaļā veiktā analīze apstiprināja, ka galvenie tērauda eksportētāji saskaras ar pieaugošām grūtībām eksportēt daļu no savas produkcijas uz trešo valstu tirgiem (sk. arī 3.2.2. iedaļas e) un f) punktu). Turklāt dati liecināja, ka, ņemot vērā patēriņa dinamiku, visticamāk, nebūtu bijis iespējams zaudēto eksporta apjomu novirzīt uz iekšzemes tirgiem. Tā rezultātā daudziem lielākajiem tērauda piegādātājiem uz Savienību ievērojami samazinājās gan iekšzemē, gan trešās valstīs pārdotais apjoms. |
d)
|
(50) |
Globālā jaudas pārpalikuma dinamika bija būtisks elements Komisijas lēmumā, kas pamatoja galīgā aizsardzības pasākuma noteikšanu 2019. gada februārī (57) un tā pagarināšanu 2021. gada jūnijā (58). Šajā izmeklēšanā Komisija novērtēja jaunākās tendences saistībā ar tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu, pamatojoties uz tādiem avotiem kā ESAO Tērauda komiteja un Pasaules forums par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (GFSEC), kuru jaunākajos ziņojumos apstiprināts, ka jaudas pārpalikums saglabājas ļoti augstā līmenī (59). |
|
(51) |
Saskaņā ar šiem avotiem tika lēsts, ka 2023. gadā tērauda ražošanas jauda pasaulē pārsniedza ražošanas apjomu par vairāk nekā 550 miljoniem tonnu. Šis apjoms atbilst Indijas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, ES, Japānas un Turcijas kopējam saražotā tērauda apjomam 2023. gadā (60) un četras reizes pārsniedz patēriņu Savienības tirgū 2023. gadā. |
|
(52) |
Tādējādi šie dati liecināja, ka situācija saistībā ar jaudas pārpalikumu kopš tērauda aizsardzības pasākuma noteikšanas 2019. gadā nav uzlabojusies. Gluži otrādi – tā joprojām ir nopietna problēma tērauda nozarē, un nav paredzams, ka tuvākajā nākotnē situācija uzlabosies. Faktiski, novērtējot globālā jaudas pārpalikuma iespējamo dinamiku, Komisija apstiprināja arī, ka situācija turpinās pasliktināties. ESAO ziņoja, ka laikposmā no 2024. līdz 2026. gadam (61) ir plānots uzstādīt jaunas iekārtas ar aptuveni 160 miljonu tonnu lielu jaudu. Šāda jauna jauda, kas ir lielāka par Savienības gada patēriņu, tiktu pievienota periodā, kad tiek prognozēts pieticīgs tērauda pieprasījuma pieaugums pasaulē, radot risku vēl vairāk palielināt atšķirību starp jaudu un pieprasījumu un pasliktinot jaudas pārpalikuma situāciju. |
|
(53) |
Turklāt, analizējot informāciju, tika gūts apstiprinājums tam, ka Savienība ir praktiski vienīgais lielais tērauda ražošanas reģions, kurā uzstādītā jauda 2018.–2023. gada periodā bija samazinājusies un kura tādējādi neveicināja pašreizējās jaudas pārpalikuma tendences pasaulē (62). |
|
(54) |
Komisija apstiprināja šo informāciju par jaudas pārpalikumu, arī novērtējot CRU datubāzē iegūtos datus (63) par galvenajām tērauda ražotājvalstīm visā pasaulē, kas ietver galvenās tērauda eksportētājvalstis Savienības tirgū. |
|
(55) |
Tādēļ Komisija secināja, ka jaudas pārpalikums joprojām ir ļoti liels un, visticamāk, turpinās palielināties. |
|
(56) |
Papildus globālā jaudas pārpalikuma jaunāko tendenču novērtējumam Komisija analizēja saikni starp pieaugošo jaudas pārpalikumu dažās valstīs un reģionos un Savienības importa no šīm izcelsmes valstīm dinamiku. Šā novērtējuma pamatā bija importa statistika, kā arī ESAO Tērauda komitejas (64) un GFSEC (65) veiktais īpašais pētījums par jaudas pārpalikuma tendencēm. |
|
(57) |
Saskaņā ar GFSEC“pēdējos gados pārmērīgu ieguldījumu risks ir kļuvis arvien pamanāmāks Dienvidaustrumāzijā, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionos, kur šāds jaudas pieaugums ļoti būtiski pārsniedz vietējo pieprasījumu pēc tērauda”. Dokumentā norādīts arī, ka “Vjetnamā, Indonēzijā un Malaizijā jaudas pieauguma temps pārsniedz 35 % līdz 95 %, savukārt pieprasījums pēc tērauda ir samazinājies vai nedaudz palielinājies (..), un dažās citās Tuvo Austrumu, Dienvidāzijas un Ziemeļāfrikas ekonomikās (piemēram, Irānā, Pakistānā un Alžīrijā) arī ir vērojams nelīdzsvarots pieaugums” (66). |
|
(58) |
Tādējādi šī informācija atbilda arī ESAO sniegtajai informācijai valstu līmenī, kas liecināja par ievērojamu jaudas pieaugumu šajās (kā arī citās) izcelsmes valstīs (67). Šajā sakarā izmeklēšanā arī atklājās, ka daļu no šā jaudas pieauguma veicināja Ķīnas ieguldījumi ārvalstīs, jo īpaši, bet ne tikai, ASEAN reģionā (68). |
|
(59) |
Novērtējot importa Savienībā dinamiku izcelsmes valstu dalījumā, Komisija konstatēja, ka 2022.–2023. gada periodā, neraugoties uz aizsardzības pasākuma piemērošanu, imports no noteiktām izcelsmes valstīm (69) pieauga (70). Šīs izcelsmes valstis nebija Savienības tradicionālās piegādātājas, un dažos gadījumos pirms aizsardzības pasākuma piemērošanas un pirmajos tā piemērošanas gados imports no tām bija gandrīz nulles līmenī. Tādējādi imports no šīm valstīm neatbilda konkrētai valstij noteikto kvotu (KVNK) prasībām, un tādēļ šīs valstis izsmēla pieejamās atlikušās TK, lai ļoti ātri un ar lieliem apjomiem ienāktu Savienības tirgū. Šāda pēkšņa klātbūtne tirgū radīja būtiskus traucējumus un dažos gadījumos apdraudēja pasākuma efektivitāti (sk. 7.3. iedaļu turpmāk). Turpmākajā diagrammā ir redzama dažu šo izcelsmes valstu importa Savienībā dinamika.
|
|
(60) |
Diagrammā redzams, ka imports no šīm izcelsmes valstīm 2023. gadā palielinājās gandrīz par 4 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad aizsardzības pasākums vēl nebija noteikts. |
|
(61) |
Tādējādi pieejamo datu analīze liecināja par tiešu korelāciju starp konkrētu izcelsmes valstu importa dinamiku Savienības tirgū un jaudas pārpalikuma dinamiku un stāvokli šajās izcelsmes valstīs, kā arī par Ķīnas eksporta pieaugumu dažās no tām. Kā izklāstīts turpmāk 7.3. iedaļā, izmeklēšanā apstiprinājās, ka šādai agresīvai iekļūšanai tirgū, uz kuru attiecas aizsardzības pasākums, jau bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, tādēļ bija nepieciešama turpmāka rīcība attiecībā uz pasākuma darbību, lai kompensētu šādu ietekmi. |
e)
|
(62) |
Galīgā aizsardzības pasākuma regulā Komisija konstatēja, ka gadījumā, ja Savienība neveiktu nekādus korektīvus pasākumus, konkrētiem tērauda ražojumiem noteikto ASV 232. panta pasākumu dēļ sākotnēji ASV tirgum paredzētās eksporta tirdzniecības plūsmas ievērojamā apmērā varētu tikt novirzītas uz Savienības tirgu. Galīgā aizsardzības pasākuma regulā Komisija secināja, ka ir pierādījumi, kas liecina, ka pirmās tirdzniecības plūsmu novirzīšanas pazīmes bija vērojamas jau 2018. gadā (71). Pirmajā pagarināšanas pārskatīšanas regulā Komisija apstiprināja, ka joprojām pastāv no šā pasākuma izrietošs tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risks (72). Turklāt saistībā ar Trešo darbības pārskatīšanas regulu Komisija veica īpašu detalizētu novērtējumu par šā pasākuma ietekmi uz iespējamām tirdzniecības plūsmām uz Savienības tirgu. Minētajā novērtējumā Komisija secināja, ka tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risks saglabājās, neraugoties uz izmaiņām ASV 232. pantā (73). |
|
(63) |
Šajā izmeklēšanā Komisija novērtēja ASV pasākuma jaunāko statusu, lai noteiktu, vai iepriekšējie konstatējumi joprojām ir spēkā. Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pasākums joprojām ir spēkā un ka kopš pēdējās reizes, kad Komisija to novērtēja 2023. gadā, tas nav būtiski mainījies ne tvēruma, ne arī darbības ziņā (74). Turklāt, pamatojoties uz pieejamo informāciju (75), šķita pamatoti pieņemt, ka ASV 232. panta pasākums tuvākajā nākotnē netiks ne atcelts, ne arī būtiski grozīts. |
|
(64) |
Komisija 11. tabulā (imports ASV) parādīja, ka importa līmenis ASV tirgū saglabājās ievērojami zemāks nekā periodā pirms 232. panta piemērošanas. Turklāt, kā norādīts 3.2.2. iedaļas c) punktā (eksports uz citiem tirgiem un iekšzemes patēriņš), Savienības lielākie piegādātāji kopumā nav atraduši citus tirgus, kas aizstātu to iepriekš eksportētos apjomus, tostarp uz ASV tirgu. |
|
(65) |
Attiecīgi, ja Savienības aizsardzības pasākums zaudētu spēku, pilnībā saglabājas risks, ka ASV 232. panta pasākumu piemērošanas rezultātā tirdzniecības plūsmas varētu tikt novirzītas uz Savienības tirgu. |
|
(66) |
ASV arī norādīja, ka papildus ASV 232. panta pasākumam tā palielinās nodevas noteiktu tērauda ražojumu importam no Ķīnas saskaņā ar 301. pantu (76). Šis pasākums apgrūtinātu Ķīnas eksportu uz ASV tirgu, radot vēl lielāku tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku vai nu papildu tērauda apjoma ziņā, kas tiktu tieši eksportēts no Ķīnas uz Savienību, vai arī netieši, izspiežot citas izcelsmes ražojumus no trešo valstu tirgiem Ķīnas klātbūtnes palielināšanās dēļ, kā jau minēts 3.2.2. iedaļas d) punktā. Šādi apjomi vismaz daļēji varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu. |
|
(67) |
Papildus ASV pasākumiem Komisija apzināja arī jaunus pasākumus, kas nav tirdzniecības aizsardzības instrumenti (“TAI”) (77) un ko ir pieņēmušas citas jurisdikcijas. Piemēram, 2023. gada augustā Meksika dažiem tērauda ražojumiem palielināja ievedmuitas nodokli no 15 % līdz 25 % (78). Brazīlija 2024. gada februārī paaugstināja ievedmuitas nodokli vairākiem tērauda ražojumiem. (79) 2024. gada aprīlī Turcija ierobežoja konkrētu tērauda ražojumu eksportu uz Izraēlu (80). |
|
(68) |
Tādējādi izmeklēšanā apstiprinājās, ka trešo valstu pieņemto pasākumu skaits un tvērums ir turpinājis palielināties, saasinot tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku, jo eksportētājiem pieejamie tirgi ir vēl vairāk samazinājušies. |
f)
|
(69) |
TAI pasākumu dinamika un stāvoklis attiecībā uz tērauda ražojumiem trešās valstīs (81) tika novērtēti iepriekšējās izmeklēšanās (82). Šajā izmeklēšanā Komisija aplūkoja jaunākās norises un apstiprināja, ka spēkā esošo TAI pasākumu skaits turpina palielināties un joprojām ir liels, kā parādīts turpmākajā diagrammā.
|
|
(70) |
Turklāt šajā diagramma arī redzams, ka ievērojama daļa pasākumu ir noteikti galvenajiem tērauda eksportētājiem uz Savienību (83). Tas nozīmē, ka šīm valstīm ir arvien lielākas grūtības eksportēt savu produkciju uz trešām valstīm arī tādēļ, ka pieaug pret tām vērsto TAI pasākumu skaits. |
|
(71) |
Turklāt Komisija arī novēroja, ka citas jurisdikcijas, piemēram, Apvienotā Karaliste (84), ierosina pagarināt to spēkā esošos aizsardzības pasākumus, vai sāk jaunas izmeklēšanas par aizsardzības pasākumiem, piemēram, Dienvidāfrika (85). Pieaugošais tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaits dažādās jurisdikcijās rada arvien lielākas grūtības eksportētājvalstīm atrast noieta tirgus to produkcijai, ņemot vērā pieaugošo jaudas pārpalikumu (86), kas veicinās jau esošās spriedzes palielināšanos tirgū. Turklāt novērotās norises tirgū, jo īpaši Ķīnas eksporta pieaugums vāja tirgus apstākļos, var būt iemesls vēl citu TAI pasākumu noteikšanai (87). |
g)
|
(72) |
Patlaban Savienība apjoma ziņā ir lielākais tērauda importa tirgus pasaulē. (88) Cenu līmeņu ziņā cena importam Savienībā no tās galvenajām piegādātājvalstīm pastāvīgi ir augstāka nekā eksporta cenas lielākajai daļai to tērauda eksporta uz citu trešo valstu tirgiem. Pamatojoties uz Komisijas veikto cenu novērtējumu, 57–93 % analizēto ražojumu kodu katrā valstī bija augstākas cenas, eksportējot uz Savienību, salīdzinājumā ar eksporta cenām uz citiem trešo valstu tirgiem (89). |
|
(73) |
Tas skaidri parāda, ka eksportētāji ir ļoti ieinteresēti ienākt Savienības tirgū un dažkārt izmantot negodīgas cenu noteikšanas praksi. Faktiski pēdējos gados Komisija tērauda importam, tai skaitā ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums, ir noteikusi virkni antidempinga un kompensācijas pasākumu (90). Par šo lielo interesi iekļūt Savienības tirgū liecina arī tas, ka dažas valstis cenšas apiet esošos TAI pasākumus (91). Importam Eiropas Savienībā raksturīgās statistikas tendences apstiprina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs eksportētājiem. Situācijā, kad samazinājās patēriņš, un neskatoties uz ieviesto aizsardzības pasākumu, attiecīgajā periodā imports Savienībā vidēji ir pat ieguvis lielāku tirgus daļu nekā periodā pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas. Turklāt dažos gadījumos pieejamās TK konkrētā ceturksnī tiek ļoti ātri apgūtas, kas liecina par nepārtrauktu oportūnistisku rīcību. |
|
(74) |
Ņemot vērā šos elementus, Komisija secināja, ka Savienības tērauda tirgus joprojām ir pievilcīgs gan lieluma, gan arī cenu ziņā. |
h)
|
(75) |
Lai papildinātu 3.2.2. iedaļas a) līdz g) punktā aprakstīto faktoru novērtējumu, Komisija analizēja arī jaunākās pieejamās tirgus prognozes. Prognozes liecināja par samērā lēnu patēriņa atjaunošanos 2024. un 2025. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu, taču joprojām zem 2021. gada apjoma. |
|
(76) |
Worldsteel savā 2024. gada aprīļa izdevumā Short Range Outlook (SRO) prognozēja, ka tērauda pieprasījums pasaulē palielināsies par 1,7 % līdz 1793 mmt 2024. gadā un par 1,2 % 2025. gadā, sasniedzot 1815 mmt. Šāda pieticīga atveseļošanās 2024. gadā (tikko sasniedzot 2022. gada rādītājus) un 2025. gadā joprojām neļautu sasniegt 2021. gada pieprasījuma apjomu. Ziņojumā norādīts, ka “pasaules ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, jo stingrāka monetārā politika ietekmē patēriņu un ieguldījumus. Būvniecības nozari, jo īpaši dzīvojamo ēku sektoru, negatīvi ietekmē augstās procentu likmes un izmaksas, taču saistībā ar ieguldījumiem infrastruktūrā situācija ir labāka. Vājāka pieprasījuma dēļ apstrādes rūpniecības izaugsme palēninās, kas vissmagāk skar ilglietojuma patēriņa preces” (92). |
|
(77) |
Savukārt ESAO Tērauda komitejas priekšsēdētāja 2024. gada marta paziņojumā minēts, ka jaunākās prognozes par 2024. un 2025. gadu liecina, ka tērauda pieprasījuma pieaugums pasaulē arī turpmāk būs ļoti lēns (93). |
|
(78) |
Visbeidzot, EUROFER ekonomikas prognoze atbilda citām novērtētajām prognozēm, un tajā bija noteikts, ka pašreizējā ekonomiskā nenoteiktība turpmākajos ceturkšņos turpinās ietekmēt tērauda tirgus izaugsmi un ka tiek prognozēts, ka 2024. gadā tēraudu izmantojošo nozaru izaugsmes temps turpinās samazināties (0,2 %, prognoze samazināta no 0,4 %) galvenokārt tāpēc, ka būvniecības nozarē būs vērojams otrais pēc kārtas recesijas periods, bet pēc tam 2025. gadā tas mēreni pieaugs (1,5 %) (94). |
|
(79) |
Tāpēc Komisija secināja, ka situācija pasaules tērauda tirgū kopumā un jo īpaši Savienībā pieprasījuma ziņā joprojām būs sarežģīta. |
3.2.3. Secinājumi par nepieciešamības prasību
|
(80) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem pierādījumiem un apsvērumiem, Komisija konstatēja, ka Savienības tērauda ražošanas nozares stāvoklis ir nestabils. |
|
(81) |
Komisija arī konstatēja, ka imports no galvenajām tērauda eksportētājvalstīm ir radījis un joprojām rada ļoti lielu un pieaugošu importa spiedienu uz Savienības tērauda tirgu. Importa spiedienu ir pastiprinājusi dažādu izcelsmes valstu importa pēkšņā un ātrā ienākšana, kuras iepriekš attiecīgajos apjomos Savienības tirgū nebija pārstāvētas. Tas palielināja iepriekšējās izmeklēšanās konstatēto importa spiedienu. |
|
(82) |
Komisija guva apstiprinājumu arī par augstu jaudas pārpalikuma līmeni un gaidāmu jaudas pieaugumu turpmākajos gados apstākļos, kad paredzams lēns pieprasījuma pieaugums. Tas liecina, ka situācija saistībā ar jaudas pārpalikumu, visticamāk, neuzlabosies. |
|
(83) |
Eksportētājvalstis ir zaudējušas piekļuvi ne tikai lielākajiem importa tirgiem (Savienībai un ASV), bet arī citiem trešo valstu tirgiem. Turklāt arī to iekšzemes patēriņš kopumā ir samazinājies. Spēcīgs Ķīnas eksporta pieaugums radīja papildu spiedienu uz konkurenci trešo valstu tirgos, izspiežot citu eksportētājvalstu eksporta apjomus, un pazīmes neliecina, ka tuvākajā nākotnē šī tendence mainīsies. |
|
(84) |
Tirdzniecību ierobežojošu un TAI pasākumu skaits pieauga un saglabājās augstā līmenī, tādējādi radot papildu grūtības eksportētājvalstīm atrast noieta tirgus to produkcijai. Visbeidzot, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs gan lieluma, gan arī cenu ziņā. |
|
(85) |
Ņemot vērā jaudas pārpalikuma līmeni pasaulē, lielo tirdzniecības šķēršļu skaitu vairākās jurisdikcijās un esošās tirgus prognozes, Komisija secināja, ka, ja aizsardzības pasākums zaudētu spēku, imports Savienībā, visticamāk, palielinātos. Šāds pieaugums radītu papildu importa spiedienu uz nestabilo Savienības ražošanas nozari un tādējādi varētu radīt nopietnu kaitējumu. Tādēļ, ņemot vērā 3.1. un 3.2. iedaļā analizētos elementus, Komisija secināja, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
3.3. Vai ir pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozare pielāgojas?
|
(86) |
Viens no aizsardzības instrumenta mērķiem ir ļaut vietējiem ražotājiem pielāgoties, kamēr tiek īstenoti pasākumi. Tādēļ pierādījumi par nozares pielāgošanos ir nepieciešams nosacījums aizsardzības pasākuma pagarināšanai. |
|
(87) |
Šajā sakarā Komisija jau 2021. gadā apstiprināja (95), ka Savienības nozare pielāgojas. Faktiski, kad Komisija 2018. gadā ieviesa aizsardzības pasākumu tērauda nozarē, Savienības ražošanas nozare jau bija sākusi pielāgošanās procesu, reaģējot uz nopietno krīzi, ko tērauda nozare piedzīvoja kopš 2010. gada vidus, kad pieprasījums pēc tērauda pasaulē samazinājās, bet jauda visā pasaulē turpināja palielināties (96). |
|
(88) |
Šajā izmeklēšanā Komisija, izmantojot atbildes uz anketas jautājumiem (97), rakstiskus iesniegumus un savus pētījumus (pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju, piemēram, publikācijām par nozares pielāgošanos visās turpmāk minētajās kategorijās), apkopoja pierādījumus par daudziem Savienības ražošanas nozares veiktajiem pielāgošanās pasākumiem. |
|
(89) |
Savienības ražošanas nozare aprakstīja daudzus pasākumus konkurētspējas uzlabošanai pašreizējos sarežģītajos tirgus apstākļos. Kopš Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas pieņemšanas 2021. gadā Savienības ražošanas nozare turpināja īstenot vairākus pārstrukturēšanas pasākumus, piemēram, slēdza mazāk efektīvas vai nepietiekami izmantotas ražotnes (98). To apstiprināja dati par jaudu, kas sniegti atbildēs uz anketas jautājumiem un kas liecina par nelielu ražošanas jaudas samazinājumu (99). Arī ESAO Tērauda komitejas dati atbilda šai informācijai un norādīja uz to, ka 2018.–2023. gadā jauda Savienībā bija samazinājusies par 5,2 miljoniem tonnu (100). Saistībā ar šā veida pielāgošanos viens no lielākajiem Savienības ražotājiem (thyssenkrupp) 2024. gada aprīlī paziņoja, ka plāno nozīmīgu jaudas samazinājumu par aptuveni 2,5 miljoniem tonnu savā lielākajā ražotnē. Tādējādi Savienības ražošanas nozare īstenoja pastāvīgus un nozīmīgus pasākumus, lai pielāgotos tirgus apstākļiem (101). |
|
(90) |
Turklāt Savienības ražotāji ir dokumentējuši arī dažādus citus pielāgošanās pasākumus konkurētspējas uzlabošanai, piemēram, ražojumu portfeļa paplašināšanu, bieži vien iekļaujot tajā ražojumus ar augstāku pievienoto vērtību (102), kā arī procesu efektivitātes uzlabošanu un ražotņu modernizāciju (103). Šajā sakarā Savienības tērauda ražošanas nozares centieni ir bijuši vērsti uz to, lai uzlabotu energoefektivitāti (104), lai nodrošinātu arī atbilstību ES prasībām attiecībā uz emisijām. |
|
(91) |
Veiktie pielāgošanās pasākumi skar visas ražojumu saimes, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. |
|
(92) |
Tādēļ Komisija secināja, ka pierādījumi norāda uz to, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir turpinājusi pielāgoties. |
3.4. Savienības intereses
|
(93) |
Komisija arī pārbaudīja, vai pastāv nepārvarami ekonomiski iemesli, kas ļautu secināt, ka spēkā esošā aizsardzības pasākuma pagarināšana nav Savienības interesēs. |
|
(94) |
Tālab Komisija novērtēja iespējamo pasākumu ietekmi uz Savienības ražotājiem, importētājiem un lietotājiem. Pieejamo pierādījumu novērtējums ir strukturēts šādi: i) Savienības tērauda ražotāju ekonomiskais stāvoklis un pasākuma atcelšanas iespējamā ietekme; ii) Savienības lietotāju un importētāju intereses, cita starpā novērtējot TK izmantošanas dinamiku aizsardzības pasākuma ietvaros un importa vispārējo pieejamību Savienības tirgū, ņemot vērā esošās tirgus prognozes. |
3.4.1. Savienības ražotāju intereses
|
(95) |
Kā minēts Pirmajā pagarināšanas pārskatīšanas regulā, Savienības tērauda ražošanas nozarē ir vairāk nekā 500 ražotņu, kas darbojas 23 ES dalībvalstīs. Nozarē tieši nodarbināti vairāk nekā 300 000 cilvēku, un, iekļaujot netiešās un inducētās darbvietas citās nozarēs, tiek lēsts, ka visā Savienībā tā atbalsta 2,6 miljonus darbvietu. Turklāt dažādas Komisijas dienestu veiktās analīzes liecināja, ka tērauda ražošanas nozare ir nozīmīga Savienības ekonomikai (105). Pašreizējā izmeklēšana apstiprināja, ka šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav notikušas. |
|
(96) |
Arī šajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu nopietnu kaitējumu, kas varētu rasties, ja aizsardzības pasākums zaudētu spēku. Nopietna kaitējuma situācija būtiski apdraudētu Savienības ražošanas nozares pielāgošanās centienus. |
|
(97) |
Tādēļ izmeklēšanā apstiprinājās, ka pasākuma pagarināšana būtu Savienības ražotāju interesēs. |
3.4.2. Savienības lietotāju un importētāju intereses
|
(98) |
Izmeklēšanas laikā tika novērtēta arī pasākuma pagarināšanas iespējamā ietekme uz Savienības lietotājiem un importētājiem. |
|
(99) |
Šajā sakarā izmeklēšanas laikā tika secināts, ka patēriņš Savienībā ir krasi samazinājies, un, ņemot vērā šo tirgus tendenci, pastāvīgi un arvien biežāk no ceturkšņa uz ceturksni netiek izmantoti lieli TK apjomi. Tāpat izmeklēšanā apstiprinājās, ka pastāv ļoti liela un pieaugoša atšķirība starp TK apjomu pieaugumu, kas galvenokārt (106) bija saistīts ar regulāriem liberalizācijas pasākumiem kopš 2019. gada, un patēriņa izmaiņām (107). Arī tirgus prognozes liecināja, ka gaidāms tikai mērens Savienības patēriņa pieaugums un ka jebkurā gadījumā šāds pieaugums būs ievērojami mazāks par parasti attiecībā uz vairākām izcelsmes valstīm, dažādām ražojumu kategorijām un ražojumu saimēm joprojām pieejamo TK apjomiem. |
|
(100) |
Tādēļ Komisija secināja, ka pat pasākuma pagarināšanas gadījumā kopumā Savienības lietotājiem un importētājiem joprojām būtu iespēja no dažādām izcelsmes valstīm iegādāties beznodokļu tēraudu dažādās ražojumu kategorijās. Turklāt izmeklēšanā arī apstiprinājās, ka Savienības ražotājiem ir iespēja palielināt savu jaudas izmantojumu un tādējādi tie var piegādāt Savienības pircējiem papildu apjomus. Tādējādi Komisija apstiprināja, ka pasākuma pagarināšana kopumā neliegtu Savienības lietotājiem un importētājiem iegādāties pietiekamus beznodokļu tērauda apjomus gan no importētājiem, gan arī no Savienības ražotājiem. |
|
(101) |
Turklāt, tāpat kā Pirmajā pagarināšanas pārskatīšanas regulā (108), Komisija pārbaudīja aizsardzības pasākuma (109) iespējamo ietekmi uz tērauda cenu līmeni Savienības tirgū, salīdzinot tendences Savienībā ar tendencēm citos galvenajos tērauda tirgos visā pasaulē (110). Analīze parādīja, ka cenu dinamikai Savienības tirgū ir tāda pati vai ļoti līdzīga tendence kā citos tirgos, tādējādi liecinot, ka aizsardzības pasākums nav radījis cenu tendenču anomāliju Savienībā. |
|
(102) |
Tādējādi, pamatojoties uz šiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka Savienības lietotāju un importētāju sniegtā informācija neliecina par to, ka pagarinājums būtu pretrunā Savienības vispārējām interesēm. |
3.5. Secinājums par pagarināšanu
|
(103) |
Komisija ir konstatējusi, ka ir izpildītas aizsardzības pasākuma pagarināšanai vajadzīgās tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz nepieciešamību un pielāgošanos. Tāpat Komisija ir konstatējusi, ka pasākums nebūtu pretrunā Savienības vispārējām interesēm. |
|
(104) |
Tādēļ Komisija secināja, ka ir lietderīgi pagarināt tērauda aizsardzības pasākumu pēc 2024. gada 30. jūnija. |
4. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES PAR PAGARINĀŠANU
|
(105) |
Komisija no ieinteresētajām personām, tai skaitā Savienības tērauda ražotājiem, Savienības tērauda lietotājiem un importētājiem, kā arī to attiecīgajām apvienībām, ražotājiem eksportētājiem un trešo valstu valdībām saņēma vairāk nekā 65 iesniegumus un atspēkojumus. Šajā iedaļā Komisija aplūkos šo ieinteresēto personu apgalvojumus par pagarināšanu. Administratīvās ekonomijas labad Komisija sagrupēja apgalvojumus pēc to būtības un satura. Attiecīgā gadījumā Komisija atsaucās uz iepriekšējiem konstatējumiem šajā regulā (3. un 4. iedaļa), kuros jau ir sīki iztirzāta lielākā daļa ieinteresēto personu apgalvojumu. Komisija secināja, ka neviens no izvirzītajiem argumentiem nevar mainīt Komisijas secinājumu par tērauda aizsardzības pasākuma pagarināšanas lietderību. |
4.1. Komisijai jāizbeidz pasākums, ņemot vērā PTO Strīdu izšķiršanas padomes konstatējumus strīdā DS595
|
(106) |
Dažas ieinteresētās personas atsaucās uz Strīdu izšķiršanas padomes (“SIP”) 2022. gada 29. aprīļa ziņojumu par strīdu DS595 Eiropas Savienība – aizsargpasākumi konkrētiem tērauda ražojumiem, apgalvojot, ka Komisijai būtu bijis automātiski jāizbeidz pasākums, jo tas neatbilst dažiem PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem un Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT”) noteikumiem. |
|
(107) |
Šajā sakarā, tāpat kā iepriekšējās pārskatīšanās, kad tika izteikts šis apgalvojums, Komisija atsaucas uz 2023. gada 13. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2023/104 (111), ar kuru tā īstenoja SIP nolēmumu, tādējādi nodrošinot tērauda aizsardzības pasākuma atbilstību PTO noteikumiem dažos aspektos, kuros ekspertu grupa bija konstatējusi neatbilstības. |
|
(108) |
Tāpēc ar šo strīdu saistītie apgalvojumi nav būtiski šajā pārskatīšanā, jo tie jau ir ņemti vērā atsevišķā tiesību aktā. Jebkurā gadījumā un atbilstoši Regulas (ES) 2023/104 pieejai Komisija nepiekrita apgalvojumiem par to, ka tai būtu jāizbeidz pasākuma piemērošana, ņemot vērā ekspertu grupas konstatējumus par minēto strīdu. |
|
(109) |
Viena persona apgalvoja, ka saskaņā ar PTO noteikumiem PTO dalībvalstīm ir iespēja pagarināt aizsardzības pasākumus vienu reizi. Tas ir tādēļ, ka PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem (7. panta 3. punkts) tekstā vārds “pagarinājums” ir lietots vienskaitlī. Līdz šim Strīdu izšķiršanas padome (SIP) nav veikusi interpretāciju pēc būtības, tomēr pirms vārda “pagarinājums” 7. panta 3. punktā ir vārds “jebkurš”, kas var likt domāt, ka ir iespējams vairāk nekā viens pagarinājums. Turklāt Pamata aizsardzības regulas 19. panta 3. punktā termins “pagarinājumi” lietots daudzskaitlī. |
4.2. Mazāks tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risks ASV 232. panta pasākuma izmaiņu dēļ
|
(110) |
Atsevišķas ieinteresētās personas apgalvoja, ka dažu ASV 232. panta pasākuma izmaiņu dēļ tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risks varētu būt samazinājies līdz tādam līmenim, ka aizsardzības pasākums, iespējams, vairs nav vajadzīgs. |
|
(111) |
Šo apgalvojumu ieinteresētās personas atkārtoti izteica arī iepriekšējās pārskatīšanās. Tādēļ Komisija šo jautājumu vairākkārt izvērtēja jau iepriekš, tai skaitā 2023. gada jūnijā veiktajā pārskatīšanā. (112) Visos gadījumos Komisija secināja, ka izmaiņas ASV 232. panta pasākumā nav mainījušas vērtējumu par tirdzniecības plūsmu novirzīšanas uz Savienības tirgu risku, kas izriet no ASV 232. panta pasākuma (113). |
|
(112) |
Šīs pārskatīšanas kontekstā izmaiņas ASV 232. panta pasākumā, uz ko atsaucās ieinteresētās personas, tika veiktas pirms 2023. gada jūnija, un tādēļ tās jau bija ņemtas vērā Komisijas novērtējumā minētajā izmeklēšanā. Tādējādi Komisijai netika iesniegti nekādi papildu pierādījumi, kas –tai liktu atkāpties no 2023. gada novērtējuma. |
|
(113) |
Turklāt, kā paskaidrots 3.2.2. iedaļas e) punktā, Komisijai pieejamā informācija liecināja, ka papildus tam, ka ASV 232. panta pasākums, visticamāk, paliks spēkā, ASV un citas trešās valstis palielina pret importu no trešām valstīm vērsto tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaitu, tādējādi palielinot no šādiem pasākumiem, tostarp ASV 232. panta pasākuma, izrietošo tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku. |
4.3. Savienības tirgu pietiekami aizsargā citi tirdzniecības aizsardzības instrumenti
|
(114) |
Dažas personas apgalvoja, ka Savienības tērauda ražošanas nozari jau pietiekami aizsargā daudzi antidempinga un kompensācijas pasākumi, ko piemēro dažādiem ražojumiem. Tādējādi dažādo tirdzniecības aizsardzības instrumentu kumulatīvā ietekme rada situāciju, kurā Savienības ražošanas nozare ir pārmērīgi aizsargāta. |
|
(115) |
Komisija norāda, ka katram no dažādajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem ir atšķirīgs mērķis. Aizsardzības pasākums ir erga omnes pasākums, ko piemēro spēcīga importa kāpuma gadījumā, ko izraisījuši neparedzēti notikumi, kuri rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu, savukārt antidempinga un kompensācijas pasākumi ir vērsti uz iekšzemes ražošanas nozares aizsardzību pret negodīgu tirdzniecības praksi (kaitējumu radošu dempingu vai subsidēšanu). Ja ir izpildīti tiesību aktu nosacījumi dažādu instrumentu piemērošanai (vai pagarināšanai), ES vai jebkura cita PTO dalībvalsts ir tiesīga vienlaikus izmantot dažādus instrumentus. |
|
(116) |
Kā atgādināts iepriekšējās izmeklēšanās (114), Eiropas Savienībā aizsardzības instruments ir saderīgs ar citu tirdzniecības aizsardzības instrumentu piemērošanu un nerada pārmērīgu aizsardzību, jo ES tiesiskajā regulējumā (115) ir paredzēts mehānisms, lai izvairītos no divkāršu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu vienam un tam pašam ražojumam. Šis mehānisms nodrošina, ka tad, ja imports, kam piemēro aizsardzības pasākumu, pārsniedz beznodokļu TK apjomu, 25 % netiek kumulēti ar piemērojamo antidempinga un/vai kompensācijas maksājumu, lai ietekme uz tirdzniecību nebūtu lielāka par vēlamo. Turklāt ES Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas prakses likumību šajā sakarā lietā, kurā tika apstrīdēts tērauda ražojumu aizsardzības pasākums (116). Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja šos apgalvojumus. |
4.4. Importa apjoms samazinājās, un zemais TK izmantošanas līmenis liecina par vāju importa spiedienu
|
(117) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka importa spiediens ir mazāks, jo ir sarucis pieprasījums un ir zems TK izmantošanas līmenis. |
|
(118) |
Tomēr, neraugoties uz TK izmantošanas līmeņa samazināšanos mazāka patēriņa (–14 % 2021.–2023. gada periodā) un sarukuša importa apjoma (–17 % tajā pašā periodā) apstākļos, dati liecina, ka importa spiediens importa tirgus daļas ziņā joprojām ir liels. Lai gan 2023. gadā importa tirgus daļa nedaudz samazinājās, tā joprojām bija tuvu rekordlīmenim, proti, 21,5 %. Tas būtiski pārsniedz vidējo tirgus daļu pirms galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanas 2019. gada sākumā (16,4 %). |
|
(119) |
Turklāt, kā paskaidrots 3.2.2. iedaļas a) punktā, apgūto TK vidējais kopapjoms bija 32 % (gandrīz 2 miljoni tonnu ceturksnī) no importa vidējā kopapjoma pašreizējā aizsardzības gadā. Izcelsmes ziņā pastāvīgais importa spiediens no konkrētām izcelsmes valstīm dažās ražojumu kategorijās (117), neraugoties uz TK apjomu vispārējo pieejamību, sarūkoša pieprasījuma apstākļos veicināja importa tirgus daļas vispārēju pieaugumu attiecīgajā periodā. |
|
(120) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka TK mazāka izmantošana ne vienmēr nozīmē importa spiediena samazināšanos, kas varētu pamatot pasākuma izbeigšanu līdz 2024. gada 30. jūnijam. |
4.5. Dažu TK ātra apgūšana liecina, ka importam nepietiek tērauda
|
(121) |
Dažas ieinteresētās personas (galvenokārt eksportētāji un lietotāji) apgalvoja, ka dažas TK tiek apgūtas ātri vai pastāvīgi un ka tādēļ beznodokļu kvotu apjomi ir nepietiekami. Tas, iespējams, rada piedāvājuma deficītu. |
|
(122) |
Komisija ir izvērtējusi šo apgalvojumu iepriekšējās izmeklēšanās un arī šajā pārskatīšanā apstiprina, ka dažu TK ātra apgūšana neļauj secināt, ka aizsardzības pasākums rada tērauda trūkumu lietotājiem kopumā. Saistībā ar to Komisija norādīja, ka atsevišķu ieinteresēto personu apgalvojumi attiecas uz dažu konkrētu tarifa kvotu apgūšanu, neņemot vērā tērauda vispārējo pieejamību no tādām izcelsmes valstīm, kas nav tām noteikto tarifa kvotu ātri apguvušās valstis. Tādējādi Komisija apstiprināja, ka, lai gan dažām konkrētām izcelsmes valstīm noteiktā brīdī bija apgūtas dažu ražojumu kategoriju tarifa kvotas, kopumā šajās ražojumu kategorijās joprojām bija piekļuve ražojumiem no citām izcelsmes valstīm (sk. 3.2.2. iedaļas b) punktu). |
|
(123) |
Turklāt dažādu personu sniegtie pierādījumi attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare nespēj nodrošināt piedāvājumu, nebija pārliecinoši. Gluži pretēji – zemie izmantošanas rādītāji lielākajā daļā ražojumu kategoriju liecina, ka iegāde no Savienības ražošanas nozares ir reāla iespēja. |
|
(124) |
Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
4.6. Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji
|
(125) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav pierādījumu tam, ka Savienības ražošanas nozare ir neaizsargāta, savukārt citas norādīja, ka konstatētie kaitējuma faktori nav attiecināmi uz importa pieaugumu (vai iespējamu importa pieaugumu), bet gan uz globāliem apstākļiem. Konkrētāk, citi faktori, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares darbību, iespējams, ir enerģijas izmaksu un transporta izmaksu pieaugums. Visbeidzot, citas personas minēja, ka kaitējuma esamība nav pārbaudīta visās ražojumu kategorijās. |
|
(126) |
Šajā sakarā Komisija norāda, ka prasības pagarināt aizsardzības pasākumu saskaņā ar PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 7. panta 1. punktu un Pamata aizsardzības regulas 19. panta 2. punktu, kas nosaka nepieciešamību novērst vai labot nopietnu kaitējumu un konstatēt, ka iekšzemes ražošanas nozare pielāgojas, neprasa, lai attiecīgajā periodā pieaugtu imports. Komisija konstatēja, ka pastāv iespējamība, ka gadījumā, ja aizsardzības pasākums zaudētu spēku, imports palielinātos, tādējādi nodarot nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(127) |
Attiecībā uz apgalvojumu, ka ir jāpierāda kaitējums visās ražojumu kategorijās, Komisija atgādina, ka ražojuma definīcija aptver visas ražojumu kategorijas kā vienu ražojumu, tādēļ kaitējuma novērtējums tiek veikts attiecībā uz izmeklēšanā aptverto ražojumu kopumā, nevis attiecībā uz ražojumu kategorijām. Attiecīgā gadījumā Komisija ir pierādījusi, ka analīze par katru ražojumu saimi nemaina secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz ražojumu kopumā. |
|
(128) |
Tāpēc Komisija noraidīja iepriekš izklāstītos apgalvojumus. |
4.7. Aizsardzības pasākums ir izraisījis cenu pieaugumu un lejupējo nozaru konkurētspējas mazināšanos
|
(129) |
Daži lietotāji apgalvoja, ka aizsardzības pasākums ir izraisījis cenu pieaugumu, kas mazina lejupējo tēraudu izmantojošo nozaru konkurētspēju. Lietotāji arī apgalvoja, ka gatavo ražojumu un sagatavju imports ir palielinājies, jo tie ir kļuvuši konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar tādiem pašiem ražojumiem, ko šie lietotāji ražo ES, jo aizsardzības pasākuma piemērošanas rezultātā ir pieaugušas resursu izmaksas. |
|
(130) |
Komisija nesaņēma pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumus par cenu vai konkurētspēju. Tomēr saskaņā ar Komisijas novērtēto informāciju par cenām (sk. 3.4.2. iedaļu par Savienības interesēm) cenām Savienības tirgū bija tāda pati vai ļoti līdzīga tendence kā citos tirgos, tādējādi liecinot par to, ka aizsardzības pasākums nerada cenu tendenču anomāliju Savienībā. |
|
(131) |
Tāpēc Komisija noraidīja iepriekš izklāstītos apgalvojumus. |
4.8. Savienības ražošanas nozare nepielāgojas
|
(132) |
Vairākas personas apšaubīja pielāgošanās pasākumus, ko Savienības ražošanas nozare veikusi kopš aizsardzības pasākuma piemērošanas. Pamatojoties uz to, tās uzskatīja, ka aizsardzības pasākumu nevar pagarināt, jo nav izpildīta viena no tiesību aktos noteiktajām prasībām termiņa pagarināšanai. Personas apgalvoja, ka pielāgošanās pasākumi galvenokārt bija vērsti uz ES tērauda rūpniecības dekarbonizāciju un ka šie plāni vēl nav īstenoti. |
|
(133) |
Savienības ražotāji ir iesnieguši Komisijai vairākus piemērus par pielāgošanās pasākumiem, par kuriem pēdējā laikā pieņemti lēmumi un kuri patlaban ir dažādos īstenošanas posmos. Tāpat Komisija ir konstatējusi, ka papildus Savienības ražošanas nozares sniegtajiem piemēriem visu lielumu Savienības ražotāji veica daudzus pasākumus, lai uzlabotu konkurētspēju, pat sarežģītos tirgus apstākļos. Daži no šiem piemēriem ir minēti šīs regulas 3.3. iedaļā. |
|
(134) |
Tāpēc Komisija noraidīja iepriekš izklāstītos apgalvojumus. |
|
(135) |
Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka vairākumu Savienības ražošanas nozares pielāgošanās pasākumu noteica ES tiesību aktos un politikā paredzētie pienākumi vides jomā, tādēļ tos nevar uzskatīt par pielāgošanās pasākumiem, lai uzlabotu konkurētspēju salīdzinājumā ar importu. |
|
(136) |
Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka pielāgošanās pasākumiem, ko uzņēmumi veic jebkuros apstākļos, parasti ir dažādi iemesli, un vienlaikus tie paredzēti vairāku mērķu sasniegšanai. Bieži vien pielāgošanās ar mērķi uzlabot konkrētas iekārtas ekoloģiskos raksturlielumus nodrošina energoefektivitātes uzlabojumus vai jauns videi draudzīgu ražojumu klāsts nodrošina pieaugošu pieprasījumu. Katrā ziņā visi Komisijas novērtētie pielāgošanās pasākumi, kas vērsti vai nu uz iekārtu modernizāciju, procesa efektivitāti vai nepietiekami izmantotu iekārtu slēgšanu, nodrošinātu konkurētspējas uzlabojumus, kas tādā tirgū kā Savienības tirgus nodrošina labāku sagatavotību konkurencei ar importu. |
5. PAGARINĀJUMA ILGUMS
|
(137) |
Komisija konstatēja, ka ES aizsardzības pasākums tērauda nozarē joprojām ir nepieciešams, lai novērstu nopietnu kaitējumu, un ka ir pierādījumi par to, ka ES ražošanas nozare turpina īstenot pasākumus, lai pielāgotos tirgus situācijai, ko raksturo lielāks importa spiediens. Tomēr saskaņā ar 19. pantu Pamata aizsardzības regulā, ar ko transponē PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 7. panta 2. punktu, aizsardzības pasākums “nedrīkst būt ilgāk[s], nekā vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un ražotāji Savienībā varētu pielāgoties”. |
|
(138) |
Aizsardzības pasākuma maksimālais ilgums ir astoņi gadi, izņemot jaunattīstības valstīs, kas ir PTO dalībvalstis. Tas nozīmē, ka Savienība esošo aizsardzības pasākumu var pagarināt tikai līdz 2026. gada 30. jūnijam. |
|
(139) |
Šajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka pasākuma pagarināšana ir nepieciešama. Joprojām pastāv daži elementi, kas pamatoja pasākumu noteikšanu 2019. gadā, proti, augsts tērauda ražošanas jaudas pārpalikuma līmenis, citu valstu piemēroto tirdzniecības aizsardzības pasākumu lielais skaits un risks, ka ASV 232. panta pasākuma dēļ, kā arī citu pasākumu, ko trešās valstis veikušas kopš 2019. gada, dēļ varētu notikt tirdzniecības plūsmu novirzīšana. |
|
(140) |
Turklāt Savienības ražošanas nozares stāvoklis patlaban ir nestabils, lai gan tā turpina pielāgoties, izjūtot lielu un pieaugošu importa spiedienu no eksportētājvalstīm. Analizētā informācija neliecināja par to, ka kāds no galvenajiem elementiem, kas pamato pasākuma pagarināšanu, tuvākajā nākotnē izzudīs vai būtiski uzlabosies. |
|
(141) |
Turklāt jaunākās tirgus prognozes par tērauda patēriņu pasaulē paredz tikai pieticīgu atveseļošanos 1,7 % līmenī 2024. gadā (tikko sasniedzot 2022. gada rādītājus) un 1,2 % līmenī 2025. gadā, kā rezultātā patēriņa līmenis saglabāsies zem 2021. gada apjoma. |
|
(142) |
Ņemot to vērā, lai nodrošinātu, ka pasākums nodrošina efektīvu un jēgpilnu drošības tīklu Savienības ražotājiem, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi pasākumu pagarināt vēl par diviem gadiem līdz 2026. gada 30. jūnijam. Pasākums automātiski zaudēs spēku astoņu gadu perioda beigās. |
6. MOZAMBIKAS IEKĻAUŠANA PASĀKUMA DARBĪBAS JOMĀ
|
(143) |
Saskaņā ar ES un Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ES apņēmās piecus gadus nepiemērot daudzpusējos aizsardzības pasākumus importam no Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) valstīm. Tādējādi pēc minētā termiņa beigām ES tērauda aizsardzības pasākuma darbības jomā iekļāva importu no Dienvidāfrikas un lielākās daļas DAK dalībvalstu. (118) Mozambikas gadījumā šis atbrīvojums zaudēja spēku vēlāk. |
|
(144) |
Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ir pamatoti no 2024. gada 1. jūlija iekļaut Mozambiku aizsardzības pasākuma darbības jomā, lai izpildītu PTO noteikumos paredzēto lielākās labvēlības režīma (“LLR”) pienākumu. |
|
(145) |
Izslēgšanas dēļ Mozambikas importa dati netika izmantoti Galīgā aizsardzības pasākuma regulā iekļautajos Komisijas sākotnējos konstatējumos saistībā ar pierādījumiem par importa pieauguma esamību. (119) To noteica paralēlisma principa piemērošana (120), saskaņā ar kuru izmeklēšanas iestāde savā analīzē nevar ņemt vērā tās izcelsmes valstis, kurām pasākums netiek piemērots. |
|
(146) |
Tā kā imports no Mozambikas vairs netiks izslēgts no pasākuma darbības jomas, Komisijai atkārtoti jāizvērtē sākotnējie konstatējumi, kuru rezultātā tika piemēroti galīgie pasākumi, iekļaujot datus par importu no Mozambikas, kas jau bija pieejami sākotnējās izmeklēšanas laikā. |
|
(147) |
Attiecībā uz importa pieauguma novērtējumu turpmākajā tabulā atainots kopējais imports ES, uz ko attiecas tērauda ražojumu aizsardzības pasākums, Galīgā aizsardzības pasākuma regulā noteiktajā periodā (2013.–2017. g.), tai skaitā imports no Mozambikas. 14. tabula Importa apjoms (pēc Mozambikas iekļaušanas) un tirgus daļa
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(148) |
Sākotnējā analīzes periodā importa apjoms absolūtā izteiksmē palielinājās par 71 %, kā arī palielinājās importa tirgus daļa (no 12,78 % 2013. gadā līdz 18,19 % 2017. gadā). Ņemot vērā atjauninātos skaitļus, Komisija apstiprināja, ka sākotnējais novērtējums par importa pieaugumu paliek nemainīgs. Turklāt, ņemot vērā nenozīmīgo importa apjomu no Mozambikas Savienībā salīdzinājumā ar kopējo importu, Komisija uzskatīja, ka joprojām ir spēkā sākotnējie konstatējumi par nopietna kaitējuma draudiem, cēloņsakarību, Savienības interesēm un neparedzētiem notikumiem. Šī pārskatīšana ietver atjaunināta saraksta sagatavošanu, atspoguļojot jaunattīstības valstis, kas iekļautas pasākuma darbības jomā vai izslēgtas no tās, tai skaitā Mozambiku (III.2. pielikums). |
|
(149) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu, jaunās tarifu kvotas, ko piemēro no 2024. gada 1. jūlija (IV pielikums), attieksies arī uz importu no Mozambikas. |
7. PASĀKUMA DARBĪBAS NOVĒRTĒJUMS
|
(150) |
Kad Komisija secināja, ka pasākuma pagarināšana ir pamatota un ka Mozambikas imports būtu jāiekļauj pasākuma darbības jomā, Komisija pārbaudīja, vai pasākuma darbībā būtu jāveic tehniski pielāgojumi. Pēc visas iesniegtās informācijas padziļinātas analīzes Komisija izdarīja tālāk izklāstītos secinājumus. Šie secinājumi ir sakārtoti turpmākajās iedaļās atbilstīgi paziņojuma par procedūras sākšanu struktūrai. |
7.1. Tarifa kvotu piešķiršana un pārvaldīšana
|
(151) |
Šajā iedaļā Komisija analizēja tarifa kvotu izmantošanas dinamiku un modeļus, kā arī piezīmes, ko puses sniedza šajā sakarā. Uz šāda pamata Komisija noteica, vai apstākļu maiņas dēļ Savienības interesēs ir nepieciešams veikt pielāgojumus. |
Ieinteresēto personu piezīmes
|
(152) |
Dažas personas (Savienības ražošanas nozare) pieprasīja novērst ceturksnī neizmantoto kvotu pārnešanu uz nākamo ceturksni (vismaz par pēdējo ceturksni) vai arī ierobežot pārnešanu līdz ne vairāk kā 4 % no ceturksnī neizmantotās TK, savukārt citas (dažas eksportētājvalstis un lietotāji) pieprasīja pārcelt neizmantotās konkrētām valstīm noteiktās kvotas (“KVNK”) uz nākamā ceturkšņa atlikušo kvotu. |
|
(153) |
Turklāt dažas eksportētājvalstis un lietotāji pieprasīja atcelt KVNK sistēmu noteiktām kategorijām (vai pat visām kategorijām) un katrā ceturksnī nodrošināt globālu kvotu pārvaldību, lai panāktu kvotu maksimālu izlietojumu. Citas pieprasīja, lai dažas no patlaban globāli pārvaldītajām tarifa kvotām tiktu pārvaldītas, izmantojot KVNK un atlikušās kvotas. |
|
(154) |
Komisija saņēma arī pieprasījumus pārrēķināt visas kvotas, pamatojoties uz jaunu atsauces periodu, lai ņemtu vērā nesenās tirdzniecības plūsmu izmaiņas un pieprasījumus paaugstināt kvotu līmeni. Dažas ieinteresētās personas pieprasīja arī atcelt kvotas noteiktām valstīm un pārdalīt šīs kvotas starp citām izcelsmes valstīm. |
|
(155) |
Savienības ražošanas nozare pieprasīja atcelt nosacījumu par 25 % ārpuskvotas nodokļa proporcionālu sadali starp visām attiecīgajā dienā pieņemtajām deklarācijām dienā, kad ir apgūta konkrēta TK. |
Novērtējums
|
(156) |
Komisijas sākotnējais novērojums bija, ka daudzi no iepriekš izklāstītajiem apgalvojumiem ir savstarpēji pretrunīgi. Konkrētāk, Komisija nekonstatēja saskaņotu, vairākkārt izteiktu un pamatotu apgalvojumu, kas pamatotu esošās TK pārvaldības pamatstruktūras pārvērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz laikposmu, ko izmanto TK apjomu aprēķināšanai, un KVNK un atlikušo tarifa kvotu kombināciju lielākajā daļā ražojumu kategoriju. |
|
(157) |
Aizsardzības pasākums ir spēkā aptuveni sešus gadus. TK struktūra gadu gaitā ir izrādījusies efektīva un konsekventa. Pamatotos gadījumos Komisija ir veikusi vajadzīgos pielāgojumus kvotu pārvaldībā, lai nodrošinātu kvotu efektivitāti un atbilstību tirgus norisēm. Tomēr TK struktūras pamatelementi ir būtiski elementi, kas nodrošina pasākuma paredzamību un saskaņotību, tādēļ Komisija nesaskata iemeslu tos grozīt. |
|
(158) |
Šajā sakarā, kā paskaidrots pasākuma iepriekšējās pārskatīšanās, TK neatkarīgi no tā, vai tās ir konkrētām valstīm noteiktas vai atlikušās kvotas, tika piešķirtas, pamatojoties uz eksporta rādītājiem sākotnējās izmeklēšanas atsauces periodā (121). Šo atsauces periodu nevar mainīt, kā to ierosinājušas vairākas personas, jo visu TK pārrēķināšana, pamatojoties uz nesenākām plūsmām, uz kurām attiecas pasākums, būtu pretrunā mērķim saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas, kas pastāvēja pirms pasākuma ieviešanas. |
|
(159) |
TK ceturkšņa pārvaldības sistēma ir izrādījusies efektīva Savienības tirgus stabilitātes nodrošināšanai, izvairoties no kopumā pēkšņa importa pieplūduma, kas destabilizē tirgu, un nodrošinot sakārtotu un paredzamu importa plūsmu visa gada garumā. Šī sistēma arī ļauj ielaist apjoma un izcelsmes valstu ziņā tradicionālās tirdzniecības plūsmas bez papildu nodokļa, kā arī attiecīgā gadījumā tā nodrošina iespēju noteiktām izcelsmes valstīm palielināt savu beznodokļa eksportu, pārsniedzot to tradicionālās tirdzniecības plūsmas (122). |
|
(160) |
Pašreizējā TK pārvaldības sistēma ir paredzēta, lai panāktu līdzsvaru starp pretējām interesēm. Pirmkārt, tā darbojas Savienības ražošanas nozares labā, jo ļauj izvairīties no importa liela pieplūduma īsā periodā, kas rada negatīvu ietekmi uz tirgu. Otrkārt, tā ir izdevīga arī konkrētām trešām valstīm un konkrētiem Savienības lietotājiem, ko pretējā gadījumā citi lielākie piegādātāji nepamatoti izstumtu no tirgus, un tie nevarētu apgādāt Savienības lietotājus, kuriem savukārt nebūtu iespējams iegādāties nepieciešamo materiālu no šīs konkrētās izcelsmes valsts. Visbeidzot, tā ļauj lielākām eksportētājvalstīm pārsniegt savas tradicionālās tirdzniecības plūsmas lielākajā daļā ražojumu kategoriju, piekļūstot atlikušajai kvotai perioda pēdējā ceturksnī, kad vēsturiskie piegādātāji nav varējuši kvotas izmantot pilnībā. |
|
(161) |
Pieņemot kādu no ieinteresēto personu izvirzītajām prasībām, tiktu lielā mērā izjaukts šis ieinteresēto personu interešu līdzsvars, un tādējādi tas būtu pretrunā Savienības vispārējām interesēm un pasākuma efektīvai darbībai. Cita starpā tas attiecas uz Savienības ražošanas nozares pieprasījumu attiecībā uz nodokļa proporcionālu sadali dienā, kad tiek apgūtas kvotas. Šajā sakarā ir piemērojami Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 51. panta 4. punkta noteikumi, kas nosaka proporcionalitātes principu, taču neparedz nekādu elastību. |
|
(162) |
Turklāt savos iesniegumos ieinteresētās personas nekādi nav pierādījušas, kādā veidā pašreizējā TK sistēma nebūtu piemērota, un nav parādījušas, kā to ierosinātie dažādie pielāgojumi būtu Savienības vispārējās interesēs (ne tikai to individuālajās interesēs) un būtu saderīgi ar pasākuma loģiku un pareizu darbību. |
|
(163) |
Šo iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka pašreizējās kvotu pārvaldības sistēmas saglabāšana (ceturkšņa pārvaldība un konkrētām valstīm noteikto un atlikušo kvotu kombinācija, izņemot dažus pamatotus izņēmumus Savienības interesēs), saglabājot neizmantoto kvotu pārnešanu un piekļuvi atlikušajai kvotai aizsardzības gada pēdējā ceturksnī (4. cet.), joprojām ir atbilstoša un taisnīga attiecībā pret visām ieinteresētajām personām. |
|
(164) |
Tomēr, lai gan pašreizējā TK pārvaldības sistēma ir atbilstoša, Komisija tomēr uzskatīja, ka ir vajadzīgi daži tehniski pielāgojumi, lai pielāgotos jaunākajām norisēm tirgū, piemēram, tirdzniecības plūsmu izmaiņām, un lai uzlabotu tās efektivitāti. Šīs izmaiņas sīkāk izskaidrotas turpmāk, un tās tiks izvērtētas kopā ar dažiem apgalvojumiem 7.2. iedaļā “Tradicionālo tirdzniecības plūsmu izstumšana” un 7.6. iedaļā “Citas apstākļu maiņas”. |
7.2. Tradicionālo tirdzniecības plūsmu izstumšana
|
(165) |
Ņemot vērā to, ka sistēma paredz neizmantotās kvotas aizsardzības gada ietvaros pārnest no ceturkšņa uz ceturksni (123), aizsardzības gada pēdējais ceturksnis (aprīlis–jūnijs) parasti ir ceturksnis ar lielāko neizmantoto kvotu apjomu. Lai aizsardzības gada beigās maksimāli izmantotu kvotas, Komisija Galīgā aizsardzības pasākuma regulā ieviesa mehānismu, saskaņā ar kuru lielākie eksportētāji, kas ir apguvuši savu KVNK, varētu piekļūt arī atlikušajam kvotu apjomam pēdējā ceturksnī. |
|
(166) |
Pirmajā darbības pārskatīšanā 2019. gadā Komisija konstatēja, ka šī sistēma varētu izraisīt mazāku piegādātāju nepamatotu izstumšanu no atlikušajām kvotām. Pēc 2019. gada šī tendence aptvēra vēl citas kategorijas. Tādēļ 2020. gada darbības pārskatīšanā Komisija izstrādāja sistēmu, saskaņā ar kuru KVNK valstu piekļuve atlikušajai kvotai aizsardzības gada pēdējā ceturksnī būtu balstīta uz to, kā atlikušo kvotu iepriekšējos ceturkšņos faktiski izmantoja valstis, uz kurām attiecas atlikusī TK. Šī pielāgojuma mērķis bija aizsargāt tādu mazāku piegādātāju plūsmas pēdējā ceturksnī, kuri ir atlikušo kvotu dabiskie izmantotāji (124). |
|
(167) |
Lai līdz minimumam samazinātu tradicionālo izcelsmes valstu izstumšanu atlikušajā kvotā, vienlaikus turpinot atļaut papildu piekļuvi tajās kategorijās, kur tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kvotas maksimālu izmantošanu, Komisija izveidoja sistēmu, saskaņā ar kuru katra ražojumu kategorija ietilpst vienā no šādām trim dažādām grupām, ievērojot trīs dažādus piekļuves scenārijus. Šī sistēma atbilst vienam no galvenajiem aizsardzības pasākuma principiem un mērķiem, proti, nodrošināt tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu izcelsmes valsts ziņā. |
|
(168) |
Šie trīs patlaban spēkā esošie režīmi ir šādi:
|
Ieinteresēto personu piezīmes
|
(169) |
Netika izteikti apgalvojumi par pašreizējo sistēmu, kas ļauj KVNK valstīm piekļūt aizsardzības gada pēdējā ceturkšņa atlikušajai kvotai. |
|
(170) |
Saskaņā ar šo iedaļu Savienības ražošanas nozare pieprasīja Komisiju izmeklēt izstumšanas risku visās ražojumu kategorijās sakarā ar importa ievērojamo pieaugumu no jaunām eksportētājvalstīm. Šis pieprasījums ir apskatīts atsevišķi 7.3. iedaļā. |
Novērtējums
|
(171) |
Kopumā Komisija uzskatīja, ka pašreizējā sistēma ir izrādījusies piemērota paredzētajam mērķim. Tā nodrošina, ka Savienības lietotāji maksimāli palielina savas iespējas izmantot atlikušo kvotu, kā arī to, ka tiek saglabātas tradicionālās tirdzniecības plūsmas atlikušās kvotas ietvaros izcelsmes valstu ziņā (kas ir arī lietotāju interesēs). Turklāt Komisija nesaņēma iesniegumus, kas norādītu uz kādu konkrētu problēmu šīs pasākuma iezīmes darbībā. |
|
(172) |
Tomēr Komisija novērtēja, vai, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, pēdējā ceturksnī ir notikusi izstumšana atlikušās kvotas ietvaros. Šis novērtējums tika veikts, pamatojoties uz importa datiem un kvotu izmantojumu izcelsmes valstu un kategoriju dalījumā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam. |
|
(173) |
Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija secināja, ka pašreizējai sistēmai būtu jāpaliek spēkā. Tomēr Komisija uzskatīja, ka to varētu vienkāršot tā, lai nodrošinātu paredzamību tirgus dalībniekiem un arī novērstu jebkādu iespējamu izstumšanu nākotnē. Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka pasākuma darbība būtu jāmodulē, atļaujot divus režīmus, nevis pašreizējos trīs režīmus. Pirmais režīms “nav piekļuves” attiektos uz tām kategorijām, kurās atlikušās kvotas vidējais izmantojuma līmenis attiecīgajā kategorijā ir bijis ļoti augsts. Otrais režīms, proti, “piekļuve”, attiektos uz pārējām kategorijām, un tas ļautu piekļūt atlikušajai kvotai pēdējā ceturksnī tādā apjomā, ko vēsturiskās eksportētājvalstis vidēji nav izmantojušas atlikušās TK ietvaros. Dažās kategorijās turpina piemērot īpašu režīmu. |
Pielāgojums
|
(174) |
Pamatojoties uz to, piekļuves režīmi katrai ražojumu kategorijai tika pielāgoti šādi (par konkrētiem apjomiem sk. šīs regulas I pielikumu (IV.3. daļa)):
|
|
(175) |
Saskaņā ar principiem, kas tika piemēroti iepriekšējā darbības pārskatīšanā, šī sistēma neattieksies uz šādām kategorijām:
|
|
(176) |
Kopumā tādējādi pasākums turpinātu nodrošināt piekļuvi atlikušajai kvotai pēdējā ceturksnī lielākajā daļā ražojumu kategoriju. Tajā pašā laikā sistēma nodrošina, ka papildu apjomi, kurus dažas valstis var eksportēt saskaņā ar šo sistēmu, nepamatoti neizspiež valstis, kurām nav KVNK. Turpmāk valstis, kuras principā nav pakļautas izstumšanas riskam, arī tiks aizsargātas pret iespējamām pēkšņām tirdzniecības plūsmu izmaiņām nākotnē atbilstīgi atlikušas TK vidējam izmantojumam pašreizējā aizsardzības gadā. Šī sistēma lietotājiem nodrošina plašu piekļuvi pieejamajiem apjomiem, vienlaikus saglabājot pasākuma efektivitāti, ciktāl tas attiecas uz Savienības ražotājiem. Tāpēc pašreizējā sistēma ir vispiemērotākā Savienības vispārējās interesēs. |
7.3. Pielāgojumi, lai uzlabotu pasākuma efektivitāti noteiktās atlikušajās TK
Ieinteresēto personu piezīmes
|
(177) |
Komisija uzskatīja, ka ir kopīgi jāizvērtē daži apgalvojumi, kas iesniegti saskaņā ar 7.1. iedaļu (Tarifa kvotu piešķiršana un pārvaldīšana), 7.2. iedaļu (Tradicionālo tirdzniecības plūsmu izstumšana) un 7.6. iedaļu (Citas apstākļu maiņas). Tas ir tādēļ, ka šo apgalvojumu izvirzīšanas pamatā esošais iemesls, šķiet, ir vienāds. |
|
(178) |
Būtībā apgalvojumi attiecās uz tirdzniecības plūsmu izmaiņām dažās ražojumu kategorijās, proti, ka eksportētāji, kuri atsauces periodā (2015.–2017. gadā) neeksportēja būtiskus apjomus un kuriem tādēļ netika piešķirtas konkrētai valstij noteiktas kvotas, ienāca Savienības tirgū, izmantojot ievērojamu apjomu dažu atlikušo kvotu. |
|
(179) |
Personas apgalvoja, ka šīs tirdzniecības plūsmu izmaiņas var uzskatīt par ilglaicīgu apstākļu maiņu, jo šie jaunie eksportētāji pēdējos gados ir būtiski palielinājuši ražošanas jaudu. Šīs plūsmas, iespējams, izstūma citas izcelsmes valstis no atlikušajām kvotām, un ieinteresētās personas ierosināja veikt izmaiņas TK pārvaldīšanā. Šīs ierosinātās izmaiņas ietvēra KVNK izveidi, lai aizsargātu noteiktas atlikušo kvotu plūsmas, jaunu režīmu izveidi, lai novērstu, ka noteiktas izcelsmes valstis patērē TK visos ceturkšņos, neizmantoto apjomu pārnešanu uz atlikušajām kvotām nākamajā ceturksnī, kategoriju sadalīšanu vai atlikušo kvotu maksimālā apjoma noteikšanu. |
Novērtējums
|
(180) |
Komisija ir analizējusi importa plūsmas atlikušajās kvotās vairākās kategorijās, par kurām ieinteresētās personas bija izteikušas apgalvojumus. |
|
(181) |
Analīze apstiprināja, ka nesenās norises tirgū ir būtiski samazinājušas tradicionālo piegādātāju eksportu uz Savienību atlikušo kvotu ietvaros dažās kategorijās, savukārt eksports no jaunām izcelsmes valstīm saskaņā ar tām pašām atlikušajām kvotām ir palielinājies. Šīs tirdzniecības plūsmu izmaiņas radīja virkni negatīvu seku attiecībā uz pasākuma darbību dažās kategorijās, kā tas paskaidrots turpmāk. |
|
(182) |
Komisija konstatēja, ka apgalvojumi ir pamatoti attiecībā uz divām ražojumu kategorijām. Tādēļ pasākuma darbība bija jāpielāgo, lai nodrošinātu tā efektivitāti un tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu Savienības interesēs. |
a)
|
(183) |
1. ražojumu kategorija (karsti velmēti plakani ražojumi – “KVPR”) kopumā ir ļoti būtiska ražojumu kategorija aizsardzības pasākuma kontekstā vairāku iemeslu dēļ. Tā pastāvīgi veido lielāko importa daļu (8,5 miljoni tonnu 2023. gadā), kas 2023. gadā veidoja 31 % no kopējā importa, uz ko attiecās pasākums. Tā veido arī 34 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma un aptuveni 25 % no tās pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū. Šai kategorijai ir daudz lietojumu, un to uzskata par sava veida biržas preci, un tādēļ tā ir īpaši jutīga pret cenu izmaiņām. KVPR cita starpā var izmantot kā gatavu izstrādājumu būvniecībā vai autobūvē, taču tos izmanto arī kā izejvielas turpmāku lejupējo ražojumu ražošanai, jo īpaši 2. ražojumu kategorijā (aukstie velmējumi), kurus pēc tam var tālāk pārstrādāt, piemēram, 4. kategorijas ražojumos (ar metālu pārklātas loksnes), kuras savukārt var pārstrādāt 5. kategorijas ražojumos (tērauda ražojumi ar organisku pārklājumu). KVPR izmanto arī dažu cauruļu ražošanā. Tādēļ, ņemot vērā šīs kategorijas ietekmi uz attiecīgā ražojuma kopējo ražošanas apjomu Savienībā un tā savstarpējo saistību ar vairākām citām ražojumu kategorijām, norises šajā kategorijā ir īpaši būtiskas, lai nodrošinātu aizsardzības pasākuma efektivitāti. |
|
(184) |
Tādējādi, ņemot vērā šīs kategorijas īpašo nozīmi, efektīvi pārvaldīta šīs kategorijas TK kopumā palielina pasākuma efektīvas īstenošanas izredzes. Tādēļ šī kategorija ir īpaši rūpīgi pārbaudīta, un iepriekšējās pārskatīšanās šīs kategorijas TK darbība ir pārbaudīta vairākas reizes, lai tās pārvaldīšanu pielāgotu dominējošajiem tirgus apstākļiem. |
|
(185) |
Turklāt šīs kategorijas atlikusī kvota ir lielākā atsevišķā TK pasākuma ietvaros, jo sākotnēji katru ceturksni ir pieejams aptuveni 1 miljons tonnu. |
|
(186) |
Pašreizējā situācija ir tāda, ka kopš 2023. gada oktobra (trīs secīgos ceturkšņos (125)) atlikusī TK pastāvīgi tikusi apgūta ceturkšņa pirmajā dienā. |
|
(187) |
Tūlītējas ļoti lielu apjomu pieejamības dēļ visā šo ceturkšņu atlikušajā daļā tirgus ir nelīdzsvarots, tādējādi radot ievērojamu importa spiedienu. |
|
(188) |
Importa spiediens šajā ražojumu kategorijā bija īpaši spēcīgs, jo imports turpināja pieaugt, neraugoties uz tērauda patēriņa kopumā ievērojamu kritumu Savienībā. Faktiski importa tirgus daļa šajā ražojumu kategorijā 2023. gadā sasniedza 30 %, kas būtiski pārsniedz attiecīgā ražojuma vidējo rādītāju kopumā. |
|
(189) |
Ātras TK apgūšanas fenomenu jo īpaši izraisīja ļoti spēcīgā Vjetnamas un Ēģiptes ienākšana tirgū – šīs valstis sāka 1. kategorijas ražojumu eksportu uz Savienību tikai 2022. gada otrajā pusē, bet līdz 2023. gada beigām veidoja vairāk nekā 45 % importa šīs TK ietvaros. Tādējādi dažos no šiem ceturkšņiem tika izstumtas citas mazākas vēsturiskās eksportētājvalstis šajā kategorijā, piemēram, Šveice.
|
|
(190) |
Lai nodrošinātu lielāku tirgus stabilitāti šajā būtiskajā ražojumu kategorijā un tādējādi panāktu, ka tirgus norises nemazina pasākuma efektivitāti, Komisija nolēma, ka pielāgojums ir atbilstošs. |
Pielāgojums
|
(191) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka piemērotākais risinājums ir ierobežot maksimālo apjomu, ko viena valsts var eksportēt saskaņā ar atlikušo TK reizi ceturksnī. |
|
(192) |
Rūpīgi apsvērusi visas attiecīgās intereses, tai skaitā skarto eksportētājvalstu un to Savienības lietotāju intereses, Komisija uzskatīja, ka 15 % ierobežojums vienai valstij no sākotnēji pieejamā TK apjoma katrā ceturksnī ir piemērots risinājums. (126) |
|
(193) |
Šāds maksimālā apjoma ierobežojuma līmenis, no vienas puses, nodrošina, ka importa ieplūde atlikušajā TK ceturkšņa pirmajā dienā būs apjoma ziņā ierobežota, tādējādi samazinot importa spiedienu tirgū. No otras puses, tas ļaus visvairāk skartajām eksportētājvalstīm turpināt eksportēt attiecīgos apjomus, kas pārsniedz to vēsturiskās tirdzniecības plūsmas pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas, un kas vairākumā gadījumu pārsniedz arī tos apjomus, kas eksportēti aizsardzības pasākuma pirmajos piemērošanas gados. Turklāt tas aizsargā to Savienības lietotāju un eksportētājvalstu intereses, kas pastāvīgi tiek izstumti. |
|
(194) |
Komisija uzskatīja, ka šis pielāgojums vairāku iemeslu dēļ nerada risku 1. kategorijas ražojumu pieejamībai Savienības tirgū. Pirmkārt, citiem lieliem piegādātājiem ir ievērojamas neizmantotas KVNK, un ir arī citi piegādātāji, kas zināmā mērā var palielināt savu klātbūtni atlikušās TK ietvaros. Otrkārt, Savienības ražošanas nozarei ir pieejama jauda, lai palielinātu iekšzemes ražošanu, kā redzams 5. tabulā. Tas palīdzētu panākt, ka tās jaudas izmantojums sasniedz veselīgāku līmeni, kas savukārt palīdzētu Savienības ražošanas nozarei uzlabot tās vispārējos ekonomiskos rādītājus. Visbeidzot, ņemot vērā tirgus prognozes, šķiet maz ticams, ka neizmantoto KVNK kopējais apjoms kopā ar Savienības ražotāju pieejamo jaudu nebūtu pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu nākotnē. |
|
(195) |
Šo iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka pielāgojums ir Savienības vispārējās interesēs, jo tas uzlabo pasākuma darbību, palielinot tā efektivitāti un vienlaikus izvairoties no nepamatotas izstumšanas un nodrošinot pietiekamu piedāvājuma daudzveidību Savienības lietotājiem. |
b)
|
(196) |
Papildus 1. ražojumu kategorijai Komisija konstatēja arī to, ka importa tendenču pārmaiņas izjauc izcelsmes valstu līdzsvaru 16. ražojumu kategorijas atlikušajā TK, tādējādi negatīvi ietekmējot pasākuma darbību. Šajā kategorijā divos no pēdējiem trim novērtētajiem ceturkšņiem atlikušo TK sāka izsmelt ceturkšņa pirmajās dienās (127). |
|
(197) |
Komisijas novērtējums liecināja, ka kopumā līdz 2023. gada jūlija–septembra ceturksnim vairākas eksportētājvalstis regulāri apguva atlikušo TK. Katras valsts importa daļa dažādos ceturkšņos atšķīrās. Alžīrija izmantoja vidēji (128) 39 % no kopējā TK atlikušā apjoma, Bosnija un Hercegovina – aptuveni 23 %, Koreja – 9 % un Japāna – 7 %. Vairākas citas valstis vidēji izmantoja atlikušos 20 %. |
|
(198) |
Izstrādājot galīgo aizsardzības pasākumu un veicot dažādas darbības pārskatīšanas, Komisija centās saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas gan apjoma, gan arī izcelsmes ziņā. Mērķis saglabāt tradicionālos apjomus tika sasniegts, aprēķinot TK, pamatojoties uz agrākajām tirdzniecības plūsmām, savukārt mērķis saglabāt tradicionālās izcelsmes valstis tika sasniegts, nosakot KVNK. |
|
(199) |
Tomēr mazākas tradicionālās piegādātājvalstis, kas attiecīgajā ražojumu kategorijā nekvalificējās KVNK saņemšanai, potenciāli bija pakļautas pēkšņām un straujām tirdzniecības plūsmu pārmaiņām to attiecīgajās atlikušajās TK. Tieši tāda bija situācija, ar kuru saskārās dažas 16. ražojumu kategorijas eksportētājvalstis un kas tām liedza turpināt eksportēt nozīmīgus apjomus, kaitējot gan šīm eksportētājvalstīm, gan arī šo ražojumu lietotājiem Savienībā.
|
|
(200) |
Sākot no 2023. gada jūlija–septembra ceturkšņa, izcelsmes valstis šīs ražojumu kategorijas atlikušās TK ietvaros strauji mainījās, un Malaizija un Ēģipte pēkšņi eksportēja ļoti lielus apjomus. To kopējais vidējais šīs TK izmantojums pirms minētā ceturkšņa bija 0 %. Tomēr pēdējos trijos ceturkšņos, par kuriem bija pieejami pilnīgi dati, to kopējais vidējais importa īpatsvars sasniedza 76 %. Tā rezultātā ievērojami samazinājās beznodokļu imports no visām pārējām eksportētājvalstīm, kuru klātbūtne Savienības tirgū iepriekš bija stabila. Faktiski dažas no tām praktiski pārtrauca eksportu šīs TK ietvaros. Proti, Bosnijas un Hercegovinas TK izmantošanas īpatsvars samazinājās līdz 2 %, Korejas īpatsvars – līdz 4 %, Japānas – 1 % un citu valstu – līdz 1 %. |
|
(201) |
Tādējādi šāda agresīva importa ienākšana Savienības tirgū no Malaizijas un Ēģiptes noteikti ir izstūmusi citas izcelsmes valstis, kas regulāri veica eksportu šīs TK ietvaros, būtiski samazinot (Alžīrija) vai gandrīz pilnībā izskaužot (piemēram, Bosnija un Hercegovina, Japāna, Koreja) to klātbūtni un kaitējot gan šīm valstīm, gan arī to ražojumu lietotājiem Savienībā. |
Pielāgojums
|
(202) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem konstatējumiem, Komisija uzskatīja, ka katras izcelsmes valsts beznodokļu importa maksimālā apjoma ierobežošana ceturksnī ir vispiemērotākais pasākums, lai atjaunotu līdzsvarotāku izcelsmes valstu sadalījumu šajā atlikušajā TK un tādējādi nodrošinātu pasākuma labāku darbību. Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi noteikt šo ierobežojumu katrai valstij 15 % apmērā no TK, kas sākotnēji pieejama katra ceturkšņa sākumā. |
|
(203) |
Ar šo pielāgojumu Komisija cenšas novērst nevēlamu izstumšanas ietekmi uz mazākām tradicionālajām piegādes izcelsmes valstīm un tādējādi nodrošināt, ka Savienības lietotājiem ir pieejami apjomi no šīm izcelsmes valstīm. No otras puses, 15 % ierobežojums arī turpmāk ļautu visvairāk skartajām eksportētājām valstīm turpināt eksportēt attiecīgos beznodokļu apjomus, būtiski pārsniedzot to vēsturisko līmeni, kas dažos gadījumos bija nulles līmenis. Turklāt tas ļautu Savienības lietotājiem pietiekami dažādot izcelsmes valstis. Visbeidzot, ņemot vērā citu valstu līdzšinējo konsekvento sniegumu atlikušās TK ietvaros, Komisija uzskata, ka ir pamatoti pieņemt, ka atlikusī TK šajā kategorijā arī turpmāk tiks pilnībā izmantota. |
|
(204) |
Komisija uzskata, ka šis pielāgojums ir Savienības interesēs, jo tas garantē, ka Savienības lietotājiem ir pieejami dažādi piegādes avoti, un vienlaikus novērš traucējumus izraisošas plūsmas tirgus stabilitātes interesēs. |
7.4. To PTO dalībvalstu (jaunattīstības valstu) saraksta atjaunināšana, uz kurām neattiecas pasākuma tvērums, ņemot vērā importa apjomu no tām visnesenākajā laikā
|
(205) |
Saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 2.C punktu Komisija paziņoja, ka pārbaudīs, vai imports no jaunattīstības valsts, kas ir PTO dalībvalsts, attiecīgajā periodā (proti, 2023. gadā) pārsniedza 3 % robežvērtību, un vajadzības gadījumā atjauninās to jaunattīstības valstu sarakstu, kuras ir PTO dalībvalstis un uz kurām būtu jāattiecina pasākuma tvērums vai kuras būtu jāizslēdz no tā. |
Ieinteresēto personu piezīmes
|
(206) |
Vairākas personas pieprasīja atjaunināt to jaunattīstības valstu, kas ir PTO dalībvalstis, sarakstu, uz kurām neattiecas pasākuma tvērums, izmantojot jaunākos datus par importu. Turklāt Savienības ražošanas nozare pieprasīja, lai importa apjoms no Ukrainas tiktu izslēgts no datiem, ko izmanto aprēķinos, nosakot, kuras jaunattīstības valstis, kas ir PTO dalībvalstis, neietilpst pasākuma tvērumā. |
Novērtējums
|
(207) |
Saskaņā ar PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 9. pantu un aizsardzības pasākumu pamatregulas 18. pantu aizsardzības pasākumu nepiemēro ražojumam, kura izcelsme ir jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībvalsts, ja tās importa daļa nepārsniedz 3 % no tās kopējā importa noteiktā ražojumu kategorijā. Ja visu jaunattīstības valstu, kas ir PTO dalībvalstis, importa daļa zem 3 % sliekšņa veido vairāk nekā 9 % no kopējā importa attiecīgajā kategorijā, aizsardzības pasākumu piemēro visām jaunattīstības valstīm, kas ir PTO dalībvalstis. Komisija ir regulāri pārskatījusi un atjauninājusi jaunattīstības valstu sarakstu. |
|
(208) |
Saraksta pēdējā atjaunināšana notika 2023. gada jūnijā pārskatīšanas izmeklēšanas kontekstā, lai novērtētu aizsardzības pasākuma iespējamu priekšlaicīgu izbeigšanu (129). Tāpat kā iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanās Komisija ir atjauninājusi to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām attiecas pasākums un kuras no tā tvēruma ir izslēgtas, pamatojoties uz to importa daļas aprēķinu, izmantojot jaunākos pieejamos konsolidētos importa datus, proti, 2023. gada importa statistiku (130). Netika uzskatīts par lietderīgu mainīt iepriekšējās pārskatīšanās izmantoto metodiku. |
Pielāgojums
|
(209) |
Izmaiņas, kas izriet no šā atjauninājuma un ir piemērojamas no 2024. gada 1. jūlija, ir šādas (atjauninātā tabula šīs regulas II pielikumā (III.2. daļa)):
|
7.5. Liberalizācijas līmenis
|
(210) |
Saskaņā ar PTO (131) un ES (132) noteikumiem PTO dalībvalsts, kas piemēro aizsardzības pasākumu, to pakāpeniski liberalizē, sākot ar otro gadu pēc noteikšanas, un dara to regulāri piemērošanas perioda laikā. Liberalizācijas mērķis ir pakāpeniski nodrošināt lielāku importa konkurenci tirgū, kamēr iekšzemes ražošanas nozare pielāgojas pieaugošam importa līmenim. |
|
(211) |
PTO tiesību aktos nav paredzētas nekādas īpašas prasības attiecībā uz liberalizācijas formu vai konkrētu tempu, izņemot to, ka šādai liberalizācijai jābūt pakāpeniskai un periodiskai piemērošanas perioda laikā. |
|
(212) |
ES tērauda ražojumu aizsardzības pasākums tiek liberalizēts katru gadu kopš 2019. gada, un liberalizācijas līmeņa piemērotība ir vairākkārt novērtēta, un tas vairākkārt mainīts (133). Pašreizējais gada liberalizācijas līmenis kopš 2022. gada jūlija ir 4 %. |
|
(213) |
Izmeklēšanas ietvaros Komisija apņēmās novērtēt, vai pašreizējais liberalizācijas līmenis joprojām ir atbilstīgs vai arī tas būtu jāpārskata. |
Ieinteresēto personu piezīmes
|
(214) |
Dažas ieinteresētās personas (jo īpaši ražotāji eksportētāji un lietotāji Savienībā) pieprasīja Komisijai paaugstināt liberalizācijas līmeni virs 4 %. Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir stabils, un uzskatīja, ka tirdzniecības plūsmu novirzīšana nav notikusi un ka tās risks ir mazinājies. Savienības ražošanas nozare pieprasīja samazināt liberalizācijas tempu, pamatojoties uz pierādījumiem par patēriņa līmeņa samazināšanos un turpmāko mēnešu prognozēm. Pamatojoties uz to, Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Savienības tirgū nepastāvētu deficīta risks. |
Novērtējums
|
(215) |
Lai noteiktu esošā liberalizācijas līmeņa atbilstību, Komisija veica gan retrospektīvu, gan uz nākotni vērstu analīzi. |
|
(216) |
Attiecībā uz retrospektīvo novērtējumu dati liecina, ka liberalizācijas temps ir apsteidzis patēriņa dinamiku. Lai gan TK ir palielinātas par gandrīz 25 % (ieskaitot 5 % papildinājumu, kas piemērojams no 2019. gada februāra), patēriņš tajā pašā periodā samazinājās par 17 %. Tādējādi šīs pretējās tendences ir ievērojami palielinājušas starpību starp TK līmeni un tirgus pieprasījumu. |
|
(217) |
Attiecībā uz novērtējumu, kas vērsts uz nākotni, kā paskaidrots 3.2.2. iedaļas h) punktā iepriekš, tērauda tirgū ir skaidri redzamas palēninājuma pazīmes. Tērauda patēriņš pasaulē 2023. gadā samazinājās par 1,1 % (134) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savienībā patēriņš samazinājās daudz straujāk (–6 %) (135). Jaunākās tirgus prognozes par tērauda patēriņu pasaulē paredz tikai pieticīgu atgūšanos 1,7 % līmenī 2024. gadā (tikko sasniedzot 2022. gada rādītājus) un 1,2 % līmenī 2025. gadā (sasniegtais patēriņa līmenis joprojām būs zemāks par 2021. gada apjomu). Kā norādīts 3.2.2. iedaļas h) punktā, sagaidāms, ka Savienības tirgus perspektīvai būs līdzīga tendence. |
|
(218) |
Lai gan TK izmantošanas līmenis dažādās valstīs un dažādās kategorijās ir bijis atšķirīgs, katra aizsardzības gada beigās bija palikuši ievērojami neizmantoti apjomi, un šāda situācija bija vērojama arī šajā sestajā aizsardzības gadā (136). |
|
(219) |
Ņemot vērā nesenās negatīvās tendences un prognozes par tērauda patēriņu pasaulē un Savienības tērauda tirgū, kā arī to, ka TK bija plaši pieejamas visās ražojumu kategorijās, Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs nav vēl vairāk palielināt pašreizējo lielo atšķirību starp TK apjoma pieauguma tempu un tērauda patēriņa dinamiku. |
Pielāgojums
|
(220) |
Ņemot vērā aizvien pieaugošo atšķirību starp patēriņu (tostarp paredzamo patēriņu) un TK apjomiem, kā arī pašreizējo augsto importa spiediena līmeni, kas, ļoti iespējams, saglabāsies, Komisija uzskatīja, ka 4 % līmeņa saglabāšana vai palielināšana nopietni apdraudētu pasākuma efektivitāti. Turklāt Komisija apstiprināja, ka kopumā visās ražojumu kategorijās bija pieejamas pietiekamas TK. |
|
(221) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka 1 % liberalizācijas līmeņa noteikšana ir piemērots risinājums, lai nodrošinātu pasākuma efektivitāti. |
|
(222) |
Līdz ar to no 2024. gada 1. jūlija TK visām ražojumu kategorijām turpinās palielināties par 1 % gadā. Konkrētie apjomi laikposmam no 2024. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam (pa ceturkšņiem) ir noteikti šīs regulas IV.1. pielikumā. |
|
(223) |
Kopā ar citiem šajā regulā paredzētajiem pielāgojumiem šis liberalizācijas līmenis palīdzēs uzlabot pasākuma efektivitāti laikā, kad Savienības tirgu negatīvi ietekmē ievērojama importa radīta spriedze, ko izraisa jaudas pārpalikuma negatīvā ietekme un attiecīgā reakcija uz to visā pasaulē vāja pieprasījuma kontekstā. Savienības lietotājiem arī turpmāk būs pieejami pietiekami beznodokļu apjomi esošo TK ietvaros. |
7.6. Citas apstākļu maiņas, kuru dēļ var būt nepieciešama tarifa kvotas līmeņa vai sadalījuma pielāgošana
|
(224) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija šajā iedaļā ietverto apgalvojumu tvērumu definēja kā jebkurus citus jautājumus, uz kuriem neattiecas 7.1.–7,2. un 7.4.–7,5. iedaļa, ciktāl tie attiecas uz ilgstošām apstākļu pārmaiņām salīdzinājumā ar situāciju sākotnējās izmeklēšanas laikā, kuru ietekme var būt jāpārskata un kuras cita starpā var pamatot TK līmeņa vai sadalījuma pielāgošanu noteiktās ražojumu kategorijās. Ieinteresētajām personām tika lūgts sniegt pietiekamus pierādījumus, kas pamato to iesniegumus, kā arī konkrētus priekšlikumus par to, ko darīt tādu izmaiņu gadījumā, kas ietekmē kādu ražojuma kategoriju. |
Ieinteresēto personu piezīmes
|
(225) |
Šajā sakarā saņemtās prasības var iedalīt divos veidos. Pirmais veids attiecas uz ilglaicīgām izmaiņām dažu ražojumu kategoriju pieprasījumā, bet otrais – uz ilglaicīgām izmaiņām saistībā ar jaunām piegādātājvalstīm. |
a)
|
(226) |
Šī veida prasības attiecās uz izmaiņām ražojumu klāstā, kas parasti bija iemesls, lai izslēgtu ražojumu kategorijas no pasākuma darbības jomas, palielinātu piešķirtās TK vai piešķirtu noteiktai izcelsmes valstij konkrētai valstij noteiktu kvotu, pamatojoties uz prognozēm par strauja konkrētas kategorijas ražojumu pieprasījuma pieauguma, kā arī, ja Savienības ražošanas nozare šķietami nevarēja nodrošināt pietiekama apjoma piedāvājumu. |
Novērtējums
|
(227) |
Šajā sakarā ieinteresēto personu iesniegtie pierādījumi nedeva pamatu veikt kādus pielāgojumus, pamatojoties uz apgalvojumiem par apstākļu maiņu. Apgalvojumi parasti attiecās uz konkrētām izcelsmes valstīm noteiktās ražojumu kategorijās. Visos gadījumos pēdējos trijos ceturkšņos (2023. gada jūlijs–2024. gada marts) bija pieejami beznodokļu apjomi. Tādēļ šādi apgalvojumi neatbilda Savienības vispārējām interesēm, bet drīzāk attiecās uz konkrētu ieinteresēto personu īpašajām preferencēm. Savienības ražošanas nozare arī plaši atspēkoja apgalvojumus par Savienības ražotāju piedāvājuma pieejamību, un Komisija uzskatīja, ka lietā pieejamie pierādījumi, tai skaitā par TK izmantošanu, nepamato apgalvojumus par tērauda iespējamu deficītu. |
Secinājums
|
(228) |
Tādēļ Komisija secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu pielāgojumus tērauda aizsardzības pasākuma darbībā, pamatojoties uz apstākļu maiņu, ko varētu izraisīt noteiktu kategoriju ražojumu pieprasījuma iespējams pieaugums nākotnē. |
b)
|
(229) |
Vairākas personas (Savienības ražošanas nozare, eksportētāji un lietotāji) apgalvoja, ka ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības plūsmās un ka tā ir ilglaicīga apstākļu maiņa. Dažas personas (Savienības ražošanas nozare) uzskatīja, ka šīs izmaiņas tirdzniecības plūsmās nosaka jauna un sarežģīta tērauda ražošanas jaudas globālā pārpalikuma reģionālā dinamika, un tādēļ nepieciešamas izmaiņas TK pārvaldībā. |
|
(230) |
Apgalvojumi par tirdzniecības plūsmu izmaiņām tika iesniegti arī saskaņā ar 7.1. iedaļu (Tarifa kvotu piešķiršana un pārvaldība) un 7.2. iedaļu (Tradicionālo tirdzniecības plūsmu izstumšana). |
|
(231) |
Ieinteresētās personas apgalvoja, ka, lai gan dažas konkrētai valstij noteiktas kvotas dažās ražojumu kategorijās lielākoties netiek izmantotas, Savienības tirgū ienāk jaunas plūsmas, izmantojot atlikušās kvotas. Tādēļ tās lūdza Komisiju veikt dažus pielāgojumus TK pārvaldībā. |
Novērtējums
|
(232) |
Izmeklēšanā Komisija konstatēja jaunas tirdzniecības plūsmas, kas ienāk tirgū noteiktās ražojumu kategorijās. Komisija saistībā ar šiem apgalvojumiem rīkojās, veicot 7.3. iedaļā aprakstītos pielāgojumus. |
8. KN KODU MAIŅA 22., 24. UN 26. RAŽOJUMU KATEGORIJĀ
|
(233) |
2022. gada 1. janvārī pēc Savienības muitas nomenklatūras (KN) atjaunināšanas (137) tika mainīti noteikti KN kodi, kas attiecas uz tērauda caurulēm, kuras ir tērauda aizsardzības pasākuma darbības jomā (138). Skartās ražojumu kategorijas bija 22. kategorija (bezšuvju nerūsējošā tērauda caurules un caurulītes), 24. kategorija (citas bezšuvju caurules) un 26. kategorija (citas metinātas caurules). |
|
(234) |
Šīs izmaiņas netika ņemtas vērā pēdējā pasākuma pārskatīšanā (139) 2023. gada jūnijā, un tādējādi importa apjoms, ko minētajā pārskatīšanā izmantoja, lai veiktu aprēķinu jaunattīstības valstu saraksta izveidei, attiecībā uz šīm kategorijām nebija pilnībā precīzs. |
|
(235) |
Tādējādi to jaunattīstības valstu sarakstam, uz kurām attiecās pasākums, ko piemēroja no 2023. gada 1. jūlija, bija būtiska ietekme divās no trijām iepriekš minētajām kategorijām. Ja Komisija savā pēdējā pārskatīšanā būtu izmantojusi atjauninātos KN kodus, izmaiņas jaunattīstības valstu sarakstā salīdzinājumā ar 2023. gada 1. jūlijā publicēto sarakstu (spēkā līdz 2024. gada 30. jūnijam) būtu bijušas šādas:
|
|
(236) |
Izmaiņas to jaunattīstības valstu sarakstā, uz kurām kodu izmaiņu rezultātā attiecas pasākums, ir apkopotas šajā tabulā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(237) |
Atjauninātais to jaunattīstības valstu saraksts, uz kurām attiecas pasākums, kas piemērojams laikposmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, ir iekļauts šīs regulas III pielikumā (III pielikuma 2. punkts). |
|
(238) |
Šo izmaiņu praktiskā ietekme uz to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām attiecas pasākums, ko piemēro no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, ir šādas:
|
|
(239) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija atzīst, ka importētājiem, kuri no 2023. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim ir samaksājuši nodokļus par 26. kategorijas ražojumiem saistībā ar importu no konkrētām valstīm, ir tiesības pieprasīt šo nodokļu atmaksu valsts muitas iestādēm saskaņā ar piemērojamajiem muitas tiesību aktiem. Šīs valstis ir:
|
|
(240) |
Lai pieņemtu atmaksas pieprasījumus par kārtējo ceturksni (no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 30. jūnijam), tiks veikta papildu pārbaude par to, vai nodokļu samaksa ir notikusi tādēļ, ka Komisija jaunattīstības valstu aprēķinā ir vai nav ņēmusi vērā jaunos kodus. |
|
(241) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (142) 109. pantu tad, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
9. NOBEIGUMA PIEZĪMES
|
(242) |
Šī regula, ar ko groza patlaban īstenoto aizsardzības pasākumu, atbilst arī pienākumiem, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas parakstīti ar noteiktām trešām valstīm. |
|
(243) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi ES aizsardzības pasākumu pamatregulas 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) 2019/159 groza šādi:
|
1) |
regulas 1. panta 2. punktu groza šādi: “2. Katrā attiecīgajā ražojumu kategorijā, izņemot 7., 8., 17. un 25.A ražojumu kategoriju, daļa no katras tarifa kvotas tiek piešķirta IV pielikumā norādītajām valstīm.” |
|
2) |
regulas 1. panta 3. punktu groza šādi: “3. Katras tarifa kvotas atlikusī daļa un tarifa kvota 7., 8., 17. un 25.A ražojumu kategorijai tiek piešķirta rindas kārtībā, pamatojoties uz tarifa kvotu, kas noteikta visos īstenošanas ceturkšņos vienādi.” |
|
3) |
regulas 1. panta 5. punktu groza šādi: “5. Ja attiecīgā 2. punktā noteiktā tarifa kvota kādai valstij ir apgūta, importu no šīs valsts var veikt atbilstīgi tās pašas ražojumu kategorijas tarifa kvotas atlikušajai daļai. Šo noteikumu piemēro tikai katra galīgās tarifa kvotas piemērošanas gada pēdējā ceturksnī. 3.B, 14., 16., 20. un 26. ražojumu kategorijā netiek atļauts papildus piekļūt tarifa kvotas atlikušajai daļai. 2., 3.A, 4.A, 5., 6., 9., 10., 12., 13., 15., 18., 19., 21., 22., 24., 25.B, 27. un 28. ražojumu kategorijā tiek atļauts piekļūt tikai noteiktam apjomam pēdējā ceturksnī sākotnēji pieejamā tarifa kvotas apjoma ietvaros. 1. un 4.B ražojumu kategorijā nevienai eksportētājvalstij nav atļauts vienai pašai izmantot vairāk par 30 % no katra pasākumu piemērošanas gada pēdējā ceturksnī sākotnēji pieejamās atlikušās tarifa kvotas apjoma.” |
|
4) |
regulas 1. pantam pievieno šādu 7. punktu: “7. Valstīm, kuras kvotas “Citas valstis” ietvaros importē 1. un 16. ražojumu kategorijā, piemēro valstij noteikto maksimālo importa apjomu 15 % apmērā no ceturkšņa sākumā pieejamās beznodokļu kvotas, kas noteikta šīs regulas IV.1. pielikumā. Maksimālais importa apjoms attiecas uz valstīm, kurām nav konkrētai valstij noteiktas kvotas, un to piemēro visos ceturkšņos.” |
|
5) |
regulas 2. panta 2. punkta otro teikumu svītro; |
|
6) |
regulas 6. panta 2. punktu svītro; |
|
7) |
regulas 10. panta otro daļu groza šādi:
|
|
8) |
regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu; |
|
9) |
regulas III.2 pielikumu no 2024. gada 1. jūlija aizstāj ar tekstu šīs regulas II pielikumā; |
|
10) |
regulas III.2 pielikumu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam aizstāj ar tekstu šīs regulas III pielikumā. |
2. pants
1. Visus aizsardzības maksājumi, kas samaksāti par 2. punktā nosaukto valstu izcelsmes importu Savienībā 26. ražojumu kategorijā (“citādas metinātas caurulītes”) no 2023. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim, tiek atmaksāti vai tiek atlaisti saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem muitas jomā.
2. Importa, uz kuru attiecas 1. punkts, izcelsmes valstis ir:
|
— |
ceturksnī no 1.7.2023. līdz 30.9.2023.: Bosnija un Hercegovina, Kanāda, Izraēla, Indija, Japāna, Ziemeļmaķedonija, Dienvidkoreja, Singapūra, Amerikas Savienotās Valstis, Serbija un Vjetnama, |
|
— |
ceturksnī no 1.10.2023. līdz 31.12.2023.: Austrālija, Bosnija un Hercegovina, Kanāda, Indija, Japāna, Dienvidkoreja, Jaunkaledonija, Ziemeļmaķedonija, Singapūra, Amerikas Savienotās Valstis, Kosova, Serbija un Vjetnama. |
3. Attiecībā uz visu to maksājumu atmaksu vai atlaišanu, kas samaksāti par importu, kas veikts no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 30. jūnijam, notiks atmaksas pieprasījuma papildu pārbaude. Katras dalībvalsts muitas dienesti, pirms apstiprina atmaksas vai atlaišanas pieprasījumu, sazinās ar Eiropas Komisiju.
4. Pieprasījumu veikt nodokļu atmaksu vai atlaišanu iesniedz valsts muitas dienestiem saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem muitas jomā.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2024. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 24. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1029 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, lai pagarinātu konkrētu tērauda ražojumu importam noteikto aizsardzības pasākumu (OV L 225 I, 25.6.2021., 1. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1590 (2019. gada 26. septembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 248, 27.9.2019., 28. lpp.) (“pirmā darbības pārskatīšanas regula”).
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/894 (2020. gada 29. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 206, 30.6.2020., 27. lpp.) (“otrā darbības pārskatīšanas regula”).
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/978 (2022. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu konkrētu tērauda ražojumu importam (OV L 167, 24.6.2022., 58. lpp.) (“trešā darbības pārskatīšanas regula”).
(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1301 (2023. gada 26. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu konkrētu tērauda ražojumu importam (OV L 161, 27.6.2023., 44. lpp.) (“2023. gada pārskatīšanas regula”).
(9) Pilnu sarakstu ar dažādiem pasākuma pielāgojumiem, tai skaitā TK pielāgojumu pēc Brexit un pēc sankciju piemērošanas Baltkrievijai un Krievijai, sk. Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/search
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (OV L 83, 27.3.2015., 16 lpp.).
(11) Paziņojums par procedūras sākšanu attiecībā uz tādu aizsardzības pasākumu termiņa iespējamu pagarināšanu un pārskatīšanu, kas piemērojami konkrētu tērauda ražojumu importam, (OV C, C /2024/1460, 9.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/notice/C/2024/1460/oj).
(12) Atbilžu uz anketas jautājumiem atklātās versijas ir iekļautas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI (pieejami tikai reģistrētām ieinteresētajām personām).
(13) https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI (pieejama tikai reģistrētām ieinteresētajām personām).
(14) Pieejamas izmeklēšanai TRADE ĢD īpašajā tīmekļa vietnē: https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2519 (publiski pieejama).
(15) Tā kā atbildes uz anketas jautājumiem neaptver visus Savienības tērauda ražotājus, tad Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tika aprēķināta, pamatojoties uz patēriņa datiem, importa datiem un datiem no atbildēm uz anketas jautājumiem.
(16) Rādītāju izmaiņu salīdzinājumu pirms 2021. gada sk. Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas 1.–4. tabulā.
(17) Enerģijas cenu izmaiņas Savienībā un Savienības tērauda ražotāju un citu tirgu ražotāju enerģijas izmaksu salīdzinājumu sk. CRU datubāzē (pieejama abonentiem).
(18) Sk. 3.2.2. iedaļas a) un b) punktu.
(19) Ieskaitot apjomus pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas un pasākuma piemērošanas pirmajos gados, kas novērtēti Pirmajā pagarināšanas pārskatīšanas regulā.
(20) Galīgā aizsardzības pasākuma regula, 47. apsvērums.
(21) Ražojumu saimju pilnu aprakstu sk. Galīgā aizsardzības pasākuma regulas 21. apsvērumā.
(22) Plašāku ainu par importa dinamiku iepriekšējos gados sk. Galīgā aizsardzības pasākuma regulas 2. tabulā un Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas 9. tabulā.
(23) 2013. gads ir pirmais gads periodā, par kuru Komisija vāca datus Galīgā aizsardzības pasākuma regulas kontekstā.
(24) Jau galīgajā pasākumā ar mazāku importa daļu Komisija bija konstatējusi būtisku importa pieaugumu (71 %). Sk. Galīgā aizsardzības pasākuma regulas 3. iedaļu.
(25) Sk. Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas 25. apsvērumu.
(26) Dati, kas iegūti no Komisijas īpašās tīmekļa vietnes, kurā sniegta informācija par katras TK izmantojumu un kuru atjaunina katru dienu. Šīs analīzes pamatā esošie dati ir publiski pieejami šeit:
https://ec.europa.eu/taxation_customs/dds2/taric/quota_consultation.jsp.
(27) Ceturtais gads aptver laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam, savukārt piektais gads aptver laikposmu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.
(28) Sestais gads, kas aptver laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam.
(29) Dati par laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. martam.
(30) Šīs izcelsmes valstis ir Ķīna, Indija, Koreja, Taivāna un Turcija.
(31) Vidēji šo izcelsmes valstu apgūto TK skaits veidoja 65 % no kopējām apgūtajām TK.
(32) Sk. Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas 27.–28. apsvērumu.
(33) 2023. gada oktobris–decembris, 2024. gada janvāris–marts, 2024. gada aprīlis–jūnijs. Līdzīga tendence tika konstatēta dažos ceturkšņos 16. ražojumu kategorijā (stiepļu stieņi).
(34) Sk. šīs regulas 9. tabulu.
(35) https://dataweb.usitc.gov/.
(36) Sk. ESAO, Steel Market Developments Q2 2024, 7. tabulu.
(37) Šīs valstis (alfabēta secībā) ir Dienvidkoreja, Ēģipte, Indija, Indonēzija, Japāna, Taivāna, Turcija un Vjetnama. 2023. gadā tās veidoja 65 % no kopējā importa Savienībā.
(38) Dati par Ķīnu, kas arī ir viena no galvenajām eksportētājām uz Savienību, nav iekļauti, jo tās konkrētā dinamika tiek aplūkota atsevišķi. Tā pati analīze, ietverot eksportu no Ķīnas, būtu uzrādījusi eksporta pieaugumu par 3 % tajā pašā periodā.
(39) Sk. ESAO, Steel Market Developments Q2 2024, 6. tabulu.
(40) Sk. ESAO, Steel trade and trade policy developments (Jul.–Dec. 2023), 2.1.1. iedaļu. Šis apjoms ir lielāks par nākamo četru pasaules lielāko tērauda eksportētāju, t. i. Japānas, Korejas Republikas, Eiropas Savienības un Turcijas, kopējo eksporta apjomu. Sk. ESAO, Steel market developments Q2 2024, 6. tabulu.
(41) Sk. ESAO, Steel Market Developments Q2 2024, 5. tabulu.
(42) Iekšzemes patēriņa dinamiku galvenajos tirgos sk. šīs regulas 13. tabulā.
(43) Sk. ESAO, Steel Market Developments Q2 2024, 7. tabulu.
(44) Tai skaitā Vjetnama, Filipīnas, Malaizija, Taizeme, Indonēzija, Singapūra.
(45) Sk. S&P Platts, “ Turkish steel mills under pressure from low-priced Asian imports ”, pieejams: https://www.spglobal.com/commodityinsights/en/market-insights/latest-news/metals/050924-turkish-steel-mills-under-pressure-from-low-priced-asian-imports-panel.
(46) Sk. Bloomberg, “ China’s $8.5 Billion in Steel Spurs Latin America Toward Tariffs ”, pieejams: https://www.bloomberg.com/news/articles/2024-04-23/brazil-joins-protectionist-wave-in-face-of-cheap-steel-imports.
(47) Sk. ESAO, Steel trade and trade policy developments(Jul. – Dec. 2023), 1. tabulu. Jāskata kopā ar ESAO, Steel Market Developments Q2 2024, 7. tabulu.
(48) Sk. GMK: “ In January-April, China increased steel exports by 27 percent ” https://gmk.center/en/news/china-increased-steel-exports-by-27-y-y-in-january-april/; sk. arī S&P Global Commodity Insights – Platts, World Steel Review, 24. sējums, 19. izdevums, 2024. gada 8. maijs (pieejams abonentiem).
(49) Vjetnama 2023. gadā palielināja attiecīgā ražojuma eksportu par 37 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, Malaizija – par 535 % un Indonēzija – par 66 %. Vjetnamas gadījumā, kas ir lielākā eksportētāja no šim nolūkam novērtētajām izcelsmes valstīm, pieaugums 2023. gadā salīdzinājumā ar to gadu pirms 2021. gada, kurā eksporta apjoms bija vislielākais (proti, 2018. gadu), bija +334 %.
(50) Japāna 2023. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, palielināja eksportu par 106 %.
(51) Korejas Republika, kas arī izjuta Ķīnas spiedienu iekšzemes tirgū, kā arī citos eksporta tirgos, arī palielināja savu klātbūtni Savienības tirgū, lai gan pieaugums bija mērenāks.
(52) Dažu šo izcelsmes valstu importa dinamika Savienībā ir plašāk aplūkota saistībā ar jaudas pārpalikuma analīzi 3.2.2. iedaļas d) punktā.
(53) Galvenās attiecīgā tērauda ražojuma eksportētājvalstis uz Savienību.
(54) Šī tabula ir izveidota, lai sniegtu vispārēju pārskatu par patēriņa tendencēm dažās galvenajās ražojumu kategorijās visā pasaulē. Dati precīzi neatspoguļo attiecīgo ražojumu.
(55) Dati par 2022. gadu ir jaunākie dati, kas Komisijai pieejami no šā avota.
(56) Tendence, iekļaujot vai izslēdzot Ķīnu no aprēķina, ir lielā mērā salīdzināma.
(57) Sk. Galīgā aizsardzības pasākuma regulas 49.–54. apsvērumu.
(58) Sk. arī Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas 38.–43. apsvērumu un 2023. gada pārskatīšanas regulas 87. apsvērumu.
(59) Sk. ESAO, “ Latest developments in steelmaking capacity and outlook until 2026 ”; un Global Forum on Steel Excess Capacity: “Steel Exports, Trade Remedy Actions and Sources of Excess Capacity” .
(60) Sk. priekšsēdētāja paziņojumu ESAO Tērauda komitejas 95. sesijā.
(61) Sk. ESAO, Latest developments in steelmaking capacity and outlook until 2026, 2.4. un 4. iedaļu.
(62) Turpat, 1. tabula, 9. lpp.
(63) Avots: CRU datubāzes dati par 2017.–2023. gadu, jo īpaši rādītāji par jaudas pārpalikumu salīdzinājumā ar patēriņu un ražošanu; pieejami: https://www.crugroup.com/analysis/steel/ (pieejama abonentiem).
(64) Sk. ESAO, Latest developments in steelmaking capacity and outlook until 2026.
(65) Sk. Global Forum on Steel Excess Capacity: Steel Exports, Trade Remedy Actions and Sources of Excess Capacity.
(66) Turpat, 12. un 13. punkts.
(67) Sk. ESAO, Latest developments in steelmaking capacity and outlook until 2026, C pielikumu.
(68) Sk. ESAO, Latest Developments in Steelmaking Capacity and Outlook Until 2026, 2.4. un 3. iedaļu. Sk. arī: https://gmk.center/en/news/chinese-xinxing-invests-2-billion-in-steel-plants-in-egypt/; https://news.metal.com/newscontent/102434658/Another-Chinese-steel-mills-made-its-way-to-overseas-For-Chinese-companies-looking-to-invest-overseas-what-are-critical-factors-to-watch-for;
(69) Šīs izcelsmes valstis ietver Alžīriju, Ēģipti, Indonēziju, Malaiziju un Vjetnamu.
(70) Imports no šīm izcelsmes valstīm palielinājās par 344 % salīdzinājumā ar 2017. gadu, kas ir pēdējais gads pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas.
(71) Sk. Galīgā aizsardzības pasākuma regulas 99.–110. apsvērumu.
(72) Sk. Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas 3.1.2. iedaļas c) punktu.
(73) Sk. Trešās darbības pārskatīšanas regulas 3.5. iedaļu.
(74) Sk. 2023. gada pārskatīšanas regulas 4.1.2. iedaļu.
(75) Sk. “ Fact Sheet: Biden-Harris Administration Announces New Actions to Protect U.S. Steel and Shipbuilding Industry from China’s Unfair Practices ”, 2024. gada aprīlis, kurā norādīts, ka “(..) tā ir arvien pieaugoša problēma, kas jārisina, lai novērstu Ķīnas un citu valstu tērauda eksporta piekļuvi ASV tirgum, izvairoties no 232. pantā vai 301. pantā noteiktajiem tarifiem. Prezidents Baidens nesen nosūtīja savas administrācijas augstākā līmeņa pārstāvjus uz Meksiku risināt šo jautājumu”; pieejams:
Sk. arī Statement from USTR Spokesperson Adam Hodge, 9 December 2022; https://ustr.gov/about-us/policy-offices/press-office/press-releases/2022/december/statement-ustr-spokesperson-adam-hodge
(76) Sk. “ Fact Sheet: Biden-Harris Administration Announces New Actions to Protect U.S. Steel and Shipbuilding Industry from China’s Unfair Practices ”, 2024. gada aprīlis; https://www.whitehouse.gov/briefing-room/statements-releases/2024/04/17/fact-sheet-biden-harris-administration-announces-new-actions-to-protect-u-s-steel-and-shipbuilding-industry-from-chinas-unfair-practices/.
Sk. arī “ Fact Sheet: President Biden Takes Action to Protect American Workers and Businesses from China’s Unfair Trade Practices ”, 2024. gada 14. maijs, pieejams:
(77) Īpašs TAI pasākumu novērtējums ir veikts 3.2.2. iedaļas f) punktā.
(78) Sk. S&P Platts, “ Mexico imposes 25% tariff on imports of steel to improve domestic market” | S&P Global Commodity Insights (spglobal.com).
(79) Sk. Brazīlijas valdības paziņojumu “ Gecex restores import tariffs for 5 steel NCMs ”, pieejams:https://www.gov.br/mdic/pt-br/assuntos/noticias/2024/fevereiro/gecex-recompoe-tarifas-de-importacao-para-5-ncms-do-aco.
(80) Sk. S&P Platts, “ Türkiye restricts steel and aluminium exports to Israel ”; īpaši norādīts: “ as Israel is one of Türkiye's top long steel export destinations, the restrictions could harm Turkish mills' export volumes and pricing ”.
(81) Šajā novērtējumā nav ņemts vērā eksports no ES, uz kuru attiecas TAI pasākumi.
(82) Sk. 33. un 34. apsvērumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/1013 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu aizsargpasākumus attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 181, 18.7.2018., 39. lpp.), 47. un 48. apsvērumu Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulā un 64.–66. apsvērumu 2023. gada pārskatīšanas regulā.
(83) Alfabēta secībā: Ēģipte, Indija, Indonēzija, Japāna, Korejas Republika, Ķīna, Taivāna, Turcija un Vjetnama.
(84) https://www.gov.uk/government/news/tra-recommends-steel-safeguard-measure-be-extended-to-2026.
(85) https://www.wto.org/english/news_e/news24_e/safe_zaf_04mar24_e.htm.
(86) Par saistību starp esošo jaudas pārpalikumu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu dinamiku sk. analīzi, ko veica Pasaules forums par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu: “ Steel Exports, Trade Remedy Actions and Sources of Excess Capacity ”, 4. iedaļu.
(87) Sk. ESAO Tērauda komitejas priekšsēdētāja paziņojumu: “Arvien pieaug bažas par tērauda tirdzniecības traucējumiem. Komitejas locekļi apsprieda pēkšņo tērauda eksporta pieaugumu pagājušajā gadā, jo īpaši no Ķīnas, kuras tērauda eksports patlaban ir pietuvojies augstākajam līmenim, ko vēroja 2016. gadā. Pieaug arī netiešais tērauda eksports (tēraudu saturošas preces, piemēram, iekārtas un transportlīdzekļi) no Ķīnas. Šīs norises var izraisīt lielāku nestabilitāti un tirdzniecības aizsardzības pasākumu noteikšanu visā pasaulē.”
(88) Sk. ESAO, Steel market developments Q2 2024, 7. tabulu.
(89) Izejas datu avots: Pasaules tirdzniecības atlants “ GTA ”: https://www.gtis.com/gta/. 2023. gada dati par galveno tērauda eksportētājvalstu eksportu uz Savienību: alfabēta secībā: Ēģipte, Indija, Indonēzija, Japāna, Korejas Republika, Ķīna, Taivāna, Turcija un Vjetnama.
(90) Pilnu to pasākumu sarakstu, kas kopš aizsardzības pasākuma piemērošanas noteikti tērauda importam, sk. TRADE ĢD tīmekļa vietnē: https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/search.
(91) Kā nesenu piemēru sk. “ Commission fights circumvention of tariffs on imports of cold-rolled stainless steel ”: https://policy.trade.ec.europa.eu/news/commission-fights-circumvention-tariffs-imports-cold-rolled-stainless-steel-2024-05-07_en.
(92) https://worldsteel.org/media/press-releases/2024/worldsteel-short-range-outlook-april-2024/.
(93) Sk. ESAO Tērauda komitejas priekšsēdētāja paziņojumu: https://www.oecd.org/industry/ind/95-oecd-steel-chair-statement.htm#:~:text=The%20combined%20effects%20of%20inflation,steel%20consuming%20sector%2C%20and%20investment.
(94) https://www.eurofer.eu/assets/publications/economic-market-outlook/economic-and-steel-market-outlook-2024-2025-second-quarter/Economic-Report-Q2-2024_final.pdf.
(95) Sk. Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas 3.2. iedaļu.
(96) Sk. ESAO, Latest developments in steelmaking capacity and outlook until 2026, 1. tabulu, 9. lpp.
(97) Sk. attiecīgo iedaļu par pielāgošanās pasākumiem Savienības ražotāju atbilžu uz anketas jautājumiem atklātajās versijās, kas pieejamas TRON (https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI) (pieejamas tikai reģistrētām ieinteresētajām personām). Dažos gadījumos konkrēta informācija, kas attiecas uz dažiem pielāgošanās pasākumiem, var ietvert konfidenciālu komercinformāciju, un tādēļ tā nav pieejama atbildes atklātajā versijā.
(98) “ thyssenkrupp Steel Executive Board reacts to challenging market conditions and presents initial conceptual outlines of a structural realignment” avots: thyssenkrupp-steel.com (2024. gada 11. aprīlis) https://www.thyssenkrupp-steel.com/en/newsroom/press-releases/thyssenkrupp-steel-executive-board-reacts-to-challenging-market-conditions-and-presents-initial-conceptual-outlines-of-a-structural-realignment.html.
“Vallourec is winding down pipe production in Germany” , avots: GMK (2023. gada 25. septembris),
https://gmk.center/en/news/vallourec-is-winding-down-pipe-production-in-germany/.
“thyssenkrupp shuts down the Galmed steel plant in Spain” , avots: GMK (2023. gada 27. novembris), https://gmk.center/en/news/thyssenkrupp-shuts-down-the-galmed-steel-plant-in-spain/#:~:text=German%20concern%20Thyssenkrupp%20has%20announced,rolled%20galvanized%20coils%20per%20year.
“Outokumpu plans restructuring measures in Germany to strengthen competitiveness and market leadership in advanced materials” , avots: Otokumpu.com (2023. gada 7. novembris), https://www.outokumpu.com/en/news/2023/outokumpu-plans-restructuring-measures-in-germany-to-strengthen-competitiveness-and-market-leadership-in-advanced-materials-3354404.
(99) Sk. šīs regulas 1. tabulu.
(100) Sk. ESAO, Latest developments in steelmaking capacity and outlook until 2026, 1. tabulu.
(101) Jaudas samazinājuma tendence bija neparasta, salīdzinot ar tendencēm citos lielajos tērauda ražošanas reģionos, kas jaudu pastāvīgi palielināja.
(102) “Liberty Galati invested $8.9 million in a new pipe coating line” , avots: GMK (2023. gada 11. maijs) https://gmk.center/en/news/liberty-galati-invested-8-9-million-in-a-new-pipe-coating-line/.
“ArcelorMittal plans to invest about $25 million in a galvanizing plant in Krakow” , avots: GMK (2024. gada 11. aprīlis),
“thyssenkrupp Steel puts together largest investment package in 20 years” Avots: thyssenkrupp.com https://www.thyssenkrupp-steel.com/en/company/strategy-20-30/investments/investments.html (pēdējoreiz skatīts 2024. gada maijā)
Liels skaits respondentu ES anketās ziņoja par citiem projektiem.
(103) “Expansion of large diameter line at Tenaris’s mill in Italy lowers carbon emissions” , avots: Tenaris.com (2021. gada 12. februāris), https://www.tenaris.com/en/news/2021/expansion-of-large-diameter-line-in-italy-lowers-carbon-emissions.
“thyssenkrupp Steel is starting a new production modernization project in Duisburg” , avots: GMK (2023. gada 13. decembris), https://gmk.center/en/news/thyssenkrupp-steel-is-starting-a-new-production-modernization-project-in-duisburg/.
Liels skaits respondentu ES anketās ziņoja par citiem projektiem.
(104) “Belgium: Showcasing the full spectrum of our decarbonisation technologies ”, avots: corporate.arcelormittal.com (pēdējo reizi skatīts 2024. gada maijā), https://corporate.arcelormittal.com/climate-action/decarbonisation-investment-plans/belgium-showcasing-the-full-spectrum-of-our-decarbonisation-technologies.
“Voestalpine produces worlds' first green wire rod a Donawitz plant” , avots: GMK (2024. gada 11. aprīlis), https://gmk.center/en/news/voestalpine-produces-worlds-first-green-wire-rod-at-donawitz-plant/.
“ArcelorMittal plans major investments in German sites, to accelerate CO2 emissions reduction strategy and leverage the hydrogen grid” , avots: corporate.arcelormittal.com (2021. gada 29. marts) https://corporate.arcelormittal.com/media/news-articles/arcelormittal-plans-major-investment-in-german-sites-to-accelerate-co2-emissions-reduction-strategy-and-leverage-the-hydrogen-grid.
“Aperam launches its new sustainability brand for all its near-zero* footprint premium products, related services and solutions ‘aperam infinite.TM” , avots: www.eqs-news.com (2023. gada 23. septembris) https://www.eqs-news.com/news/corporate/aperam-launches-its-new-sustainability-brand-for-all-its-near-zero-footprint-premium-products-related-services-and-solutions-aperam-infinite-tm/1907309.
“SALCOS milestone reached – Salzgitter AG awards contract for direct reduction plant” , avots: Salzgitter-ag.com (2023. gada 24. maijs), https://www.salzgitter-ag.com/en/newsroom/press-releases/details/salcos-milestone-reached-salzgitter-ag-awards-contract-for-direct-reduction-plant-20791.html.
“ ArcelorMittal starts production of low carbon heavy steel plate in Spain ”, avots: fastmarkets.com (2023. gada 20. jūlijs) https://www.fastmarkets.com/insights/low-carbon-steel-production-arcelormittal-spain/.
(105) Sk. Komisijas paziņojumu Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā”, COM(2013) 407 final, kurā Komisija norāda, ka “spēcīga un konkurētspējīga tērauda nozare ir svarīga Eiropas rūpniecības bāzes daļa”.
Sk. arī Komisijas dienestu 2021. gada 5. maija darba dokumentu “ Towards competitive and clean European steel ”, SWD (2021) 353 final, kurā norādīts, ka “energoietilpīgas nozares ir neaizstājamas Eiropas ekonomikai un citas nozares uz tām paļaujas” un ka “tērauda nozarei un citām energoietilpīgām nozarēm ir būtiska nozīme ražojumu un pakalpojumu nodrošināšanā plašam Eiropas rūpniecības ekosistēmu lokam”. Šajā pašā dokumentā norādīts, ka “stabila rūpnieciskā bāze ir būtiska Eiropas ekonomikas izaugsmei, ilgtspējīgu darbvietu saglabāšanai un mūsu konkurētspējai pasaules tirgos un ka spēcīga tērauda nozare ir daudzu rūpniecības vērtības ķēžu pamatā”.
(106) Pēc galīgā pasākuma noteikšanas 2019. gada februārī Komisija palielināja TK apjomus par 5 %. Šis papildinājums nebija saistīts ar liberalizāciju.
(107) Sk. šīs regulas 7.5. iedaļu.
(108) Sk. Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas 5.2.2. iedaļu.
(109) Savienības aizsardzības pasākums tiek īstenots TK veidā, un tādējādi ir atļauti ievērojami beznodokļu apjomi.
(110) Informācijai sk. S&P Global Commodity Insights, Platts tirgus cenu novērtējumus (pieejami abonentiem). Novērtētie tirgi ietver Savienību, ASV, Ķīnu, Turciju, Meksiku un Indiju, un novērtētie ražojumi ir karsti velmēti plakani ražojumi, karsti cinkoti ražojumi, stiegras un stiepļu stieņi.
(111) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/104 (2023. gada 12. janvāris), ar kuru, ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padomes ziņojumu, groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 12, 13.1.2023., 7. lpp.).
(112) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1301 (2023. gada 26. jūnijs), ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu.
(113) Sk., piemēram, Trešās pārskatīšanas regulas 3.5. iedaļu.
(114) Sk. arī Pirmās pagarināšanas pārskatīšanas regulas 7.10. iedaļu un 2023. gada pārskatīšanas regulas 4.1.8. iedaļu.
(115) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/477 (2015. gada 11. marts) par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (OV L 83, 27.3.2015., 11. lpp.).
(116) Sk. lietu T-790-19, Novolipetsk Steel PAO/Komisija.
(117) Dažas no šīm ražojumu kategorijām, kurās dažas TK tika apgūtas, ir īpaši būtiskas apjoma ziņā (gan kopumā, gan attiecībā pret to ražojumu saimi). Cita starpā tā ir 1. ražojumu kategorija (karsti velmēti plakani ražojumi), kas 2023. gadā veidoja 31 % no importa, 4.A un 4.B kategorija (ar metālu pārklātas loksnes), kas 2023. gadā veidoja 8 % un 7 % no importa apjoma, 16. kategorija (stiepļu stieņi), kas 2023. gadā veidoja 8 % no importa. Šīs kategorijas ir pirmās sešas kategorijas importa apjoma ziņā.
(118) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/664 (2022. gada 21. aprīlis), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu.
(119) Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 27.–47. apsvērumu.
(120) Apelācijas institūcijas ziņojums, Argentina – Safeguard Measures on Imports of Footwear, WT/DS121/AB/R, 1999. gada 14. decembris, 113. punkts.
(121) Sk. 33. apsvērumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/894 (2020. gada 29. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 206, 30.6.2020., 27. lpp.). “Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka TK aprēķināšanai izmantotais atsauces periods ir viens no pasākumu sistēmas pīlāriem, ko ab initio nosaka galīgā regula, un šīs pārskatīšanas tvērumā neietilpst būtisku izmaiņu izdarīšana aizsardzības pasākumu pamatstruktūrā.”
(122) Sk., piemēram, iespēju piekļūt atlikušajai TK aizsardzības gada pēdējā ceturksnī (aprīlis–jūnijs).
(123) ES aizsardzības gads sākas attiecīgā gada 1. jūlijā un beidzas nākamā gada 30. jūnijā.
(124) Sk. 3.2.3 iedaļu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/894 (2020. gada 29. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu.
(125) 2023. gada oktobris–decembris, 2024. gada janvāris–marts, 2024. gada aprīlis–jūnijs.
(126) Dati par sākotnēji pieejamo TK apjomu iekļauti šīs regulas I pielikumā (IV.1. daļa).
(127) Sākot no 2023. gada oktobra–decembra ceturkšņa.
(128) Laikposms no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada jūnijam.
(129) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1301 (2023. gada 26. jūnijs), ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu.
(130) Avots: Eurostat.
(131) PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 7. panta 4. punkts.
(132) Aizsardzības pasākumu pamatregulas 19. panta 4. punkts.
(133) Liberalizācijas līmenis 2019. gada septembra pirmajā darbības pārskatīšanā tika samazināts no paziņotajiem 5 % uz 3 %, savukārt trešajā darbības pārskatīšanā 2022. gada jūnijā tika paaugstināts no 3 % uz 4 %.
(134) Pasaules Tērauda ražotāju asociācija, Short Range Outlook (SRO), 2024. gada aprīlis.
(135) Sk. 3.2.1. iedaļu par patēriņa dinamiku Savienības tirgū.
(136) Sk. šīs regulas 3.2.2. iedaļas b) punktu par TK izmantošanu.
(137) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1832 (2021. gada 12. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 385, 29.10.2021., 1. lpp.).
(138) Pavisam tika slēgts 21 KN kods un pievienoti 14 KN kodi.
(139) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1301 (2023. gada 26. jūnijs), ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu.
(140) 1.7.2023.–30.9.2023. un 1.10.2023.–31.12.2023.
(141) Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts.
(142) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
“IV PIELIKUMS
IV.1. Tarifa kvotu apjomi
|
Ražojuma numurs |
Ražojumu kategorija |
KN kodi |
Sadalījums pa valstīm (ja piemēro) |
7. gads |
8. gads |
Papildu nodokļa likme |
Kārtas numurs |
||||||
|
No 1.7.2024. līdz 30.9.2024. |
No 1.10.2024. līdz 31.12.2024. |
No 1.1.2025. līdz 31.3.2025. |
No 1.4.2025. līdz 30.6.2025. |
No 1.7.2025. līdz 30.9.2025. |
No 1.10.2025. līdz 31.12.2025. |
No 1.1.2026. līdz 31.3.2026. |
No 1.4.2026. līdz 30.6.2026. |
||||||
|
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
||||||||||||
|
1. |
Neleģēta un citāda leģēta tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8966 |
|
Turcija |
475 173,52 |
475 173,52 |
464 843,66 |
470 008,59 |
479 925,26 |
479 925,26 |
469 492,10 |
474 708,68 |
25 % |
09.8967 |
|||
|
Indija |
301 703,57 |
301 703,57 |
295 144,80 |
298 424,18 |
304 720,61 |
304 720,61 |
298 096,25 |
301 408,43 |
25 % |
09.8968 |
|||
|
Korejas Republika |
188 405,48 |
188 405,48 |
184 309,71 |
186 357,59 |
190 289,53 |
190 289,53 |
186 152,80 |
188 221,17 |
25 % |
09.8969 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
157 607,78 |
157 607,78 |
154 181,53 |
155 894,66 |
159 183,86 |
159 183,86 |
155 723,34 |
157 453,60 |
25 % |
09.8976 |
|||
|
Serbija |
167 256,84 |
167 256,84 |
163 620,82 |
165 438,83 |
168 929,40 |
168 929,40 |
165 257,03 |
167 093,21 |
25 % |
09.8970 |
|||
|
Citas valstis |
945 664,87 |
945 664,87 |
925 106,94 |
935 385,91 |
955 121,52 |
955 121,52 |
934 358,01 |
944 739,77 |
25 % |
||||
|
2. |
Neleģēta un citāda leģēta tērauda loksnes, auksti velmētas |
7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00 |
Indija |
164 886,33 |
164 886,33 |
161 301,85 |
163 094,09 |
166 535,19 |
166 535,19 |
162 914,86 |
164 725,03 |
25 % |
09.8801 |
|
Korejas Republika |
95 630,77 |
95 630,77 |
93 551,84 |
94 591,31 |
96 587,08 |
96 587,08 |
94 487,36 |
95 537,22 |
25 % |
09.8802 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
88 383,80 |
88 383,80 |
86 462,41 |
87 423,10 |
89 267,64 |
89 267,64 |
87 327,04 |
88 297,34 |
25 % |
09.8977 |
|||
|
Ukraina |
73 421,18 |
73 421,18 |
71 825,07 |
72 623,12 |
74 155,39 |
74 155,39 |
72 543,32 |
73 349,35 |
25 % |
09.8803 |
|||
|
Serbija |
41 629,15 |
41 629,15 |
40 724,17 |
41 176,66 |
42 045,44 |
42 045,44 |
41 131,41 |
41 588,43 |
25 % |
09.8805 |
|||
|
Citas valstis |
338 044,38 |
338 044,38 |
330 695,59 |
334 369,98 |
341 424,82 |
341 424,82 |
334 002,54 |
337 713,68 |
25 % |
||||
|
3.A |
Elektrotehniskā tērauda loksnes (izņemot GOES) |
7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8808 |
|
Apvienotā Karaliste |
559,43 |
559,43 |
547,27 |
553,35 |
565,03 |
565,03 |
552,74 |
558,89 |
25 % |
09.8978 |
|||
|
Irānas Islāma Republika |
167,77 |
167,77 |
164,12 |
165,95 |
169,45 |
169,45 |
165,76 |
167,61 |
25 % |
09.8809 |
|||
|
Korejas Republika |
256,93 |
256,93 |
251,35 |
254,14 |
259,50 |
259,50 |
253,86 |
256,68 |
25 % |
09.8806 |
|||
|
Citas valstis |
858,86 |
858,86 |
840,19 |
849,52 |
867,45 |
867,45 |
848,59 |
858,02 |
25 % |
||||
|
3.B |
7225 19 90 , 7226 19 80 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8811 |
|
|
Korejas Republika |
35 566,76 |
35 566,76 |
34 793,57 |
35 180,17 |
35 922,43 |
35 922,43 |
35 141,51 |
35 531,97 |
25 % |
09.8812 |
|||
|
Ķīna |
31 278,07 |
31 278,07 |
30 598,11 |
30 938,09 |
31 590,85 |
31 590,85 |
30 904,09 |
31 247,47 |
25 % |
09.8813 |
|||
|
Taivāna |
24 462,63 |
24 462,63 |
23 930,83 |
24 196,73 |
24 707,26 |
24 707,26 |
24 170,14 |
24 438,70 |
25 % |
09.8814 |
|||
|
Citas valstis |
8 722,51 |
8 722,51 |
8 532,89 |
8 627,70 |
8 809,74 |
8 809,74 |
8 618,22 |
8 713,98 |
25 % |
||||
|
4.A |
Ar metālu pārklātas loksnes |
KN kods : 7212 50 20 TARIC kodi: 7210410020 , 7210410030 , 7210490020 , 7210490030 , 7210610020 , 7210610030 , 7210690020 , 7210690030 , 7212300020 , 7212300030 , 7212506120 , 7212506130 , 7212506920 , 7212506930 , 7225920020 , 7225920030 , 7225990011 , 7225990022 , 7225990023 , 7225990041 , 7225990045 , 7225990091 , 7225990092 , 7225990093 , 7226993010 , 7226993030 , 7226997011 , 7226997013 , 7226997091 , 7226997093 , 7226997094 |
Korejas Republika |
37 935,59 |
37 935,59 |
37 110,90 |
37 523,24 |
38 314,94 |
38 314,94 |
37 482,01 |
37 898,47 |
25 % |
09.8816 |
|
Indija |
54 225,74 |
54 225,74 |
53 046,92 |
53 636,33 |
54 768,00 |
54 768,00 |
53 577,39 |
54 172,70 |
25 % |
09.8817 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
35 743,38 |
35 743,38 |
34 966,35 |
35 354,86 |
36 100,81 |
36 100,81 |
35 316,01 |
35 708,41 |
25 % |
09.8979 |
|||
|
Citas valstis |
477 237,17 |
477 237,17 |
466 862,45 |
472 049,81 |
482 009,54 |
482 009,54 |
471 531,07 |
476 770,30 |
25 % |
||||
|
4.B |
KN kodi: 7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7226 99 10 TARIC kodi: 7210410080 , 7210490080 , 7210610080 , 7210690080 , 7212300080 , 7212506180 , 7212506980 , 7225920080 , 7225990025 , 7225990095 , 7226993090 , 7226997019 , 7226997096 |
Ķīna |
129 629,13 |
129 629,13 |
126 811,10 |
128 220,12 |
130 925,42 |
130 925,42 |
128 079,21 |
129 502,32 |
25 % |
09.8821 |
|
|
Korejas Republika |
168 236,08 |
168 236,08 |
164 578,78 |
166 407,43 |
169 918,44 |
169 918,44 |
166 224,56 |
168 071,50 |
25 % |
09.8822 |
|||
|
Indija |
77 423,90 |
77 423,90 |
75 740,77 |
76 582,33 |
78 198,14 |
78 198,14 |
76 498,18 |
77 348,16 |
25 % |
09.8823 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
35 743,38 |
35 743,38 |
34 966,35 |
35 354,86 |
36 100,81 |
36 100,81 |
35 316,01 |
35 708,41 |
25 % |
09.8980 |
|||
|
Citas valstis |
105 930,82 |
105 930,82 |
103 627,98 |
104 779,40 |
106 990,13 |
106 990,13 |
104 664,26 |
105 827,20 |
25 % |
||||
|
5. |
Loksnes ar organisku pārklājumu |
7210 70 80 , 7212 40 80 |
Indija |
79 455,26 |
79 455,26 |
77 727,97 |
78 591,62 |
80 249,82 |
80 249,82 |
78 505,25 |
79 377,53 |
25 % |
09.8826 |
|
Korejas Republika |
71 808,92 |
71 808,92 |
70 247,86 |
71 028,39 |
72 527,01 |
72 527,01 |
70 950,33 |
71 738,67 |
25 % |
09.8827 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
35 255,57 |
35 255,57 |
34 489,14 |
34 872,35 |
35 608,12 |
35 608,12 |
34 834,03 |
35 221,08 |
25 % |
09.8981 |
|||
|
Taivāna |
23 014,43 |
23 014,43 |
22 514,12 |
22 764,27 |
23 244,57 |
23 244,57 |
22 739,26 |
22 991,92 |
25 % |
09.8828 |
|||
|
Turcija |
15 889,17 |
15 889,17 |
15 543,76 |
15 716,47 |
16 048,07 |
16 048,07 |
15 699,19 |
15 873,63 |
25 % |
09.8829 |
|||
|
Citas valstis |
43 331,67 |
43 331,67 |
42 389,68 |
42 860,67 |
43 764,99 |
43 764,99 |
42 813,57 |
43 289,28 |
25 % |
||||
|
6. |
Skārda velmētavu ražojumi |
7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20 |
Ķīna |
112 138,60 |
112 138,60 |
109 700,80 |
110 919,70 |
113 259,98 |
113 259,98 |
110 797,81 |
112 028,90 |
25 % |
09.8831 |
|
Apvienotā Karaliste |
40 902,97 |
40 902,97 |
40 013,77 |
40 458,37 |
41 312,00 |
41 312,00 |
40 413,91 |
40 862,95 |
25 % |
09.8982 |
|||
|
Serbija |
22 509,42 |
22 509,42 |
22 020,09 |
22 264,76 |
22 734,52 |
22 734,52 |
22 240,29 |
22 487,40 |
25 % |
09.8832 |
|||
|
Korejas Republika |
16 282,30 |
16 282,30 |
15 928,34 |
16 105,32 |
16 445,12 |
16 445,12 |
16 087,62 |
16 266,37 |
25 % |
09.8833 |
|||
|
Taivāna |
13 537,54 |
13 537,54 |
13 243,25 |
13 390,40 |
13 672,92 |
13 672,92 |
13 375,68 |
13 524,30 |
25 % |
09.8834 |
|||
|
Citas valstis |
37 515,08 |
37 515,08 |
36 699,54 |
37 107,31 |
37 890,24 |
37 890,24 |
37 066,54 |
37 478,39 |
25 % |
||||
|
7. |
Neleģēta un citāda leģēta tērauda quarto loksnes |
7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60 , 7225 99 00 |
Ukraina |
283 626,45 |
283 626,45 |
277 460,66 |
280 543,56 |
286 462,72 |
286 462,72 |
280 235,27 |
283 348,99 |
25 % |
09.8836 |
|
Citas valstis |
582 521,66 |
582 521,66 |
569 858,15 |
576 189,90 |
588 346,88 |
588 346,88 |
575 556,73 |
581 951,80 |
25 % |
||||
|
Apvienotā Karaliste (uz Ziemeļīriju no citām Apvienotās Karalistes daļām) |
5 298,37 |
5 298,37 |
5 183,19 |
5 240,78 |
5 351,36 |
5 351,36 |
5 235,02 |
5 293,19 |
25 % |
09.8498 |
|||
|
8. |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00 |
Citas valstis |
110 902,59 |
110 902,59 |
108 491,66 |
109 697,12 |
112 011,61 |
112 011,61 |
109 576,58 |
110 794,09 |
25 % |
|
|
Apvienotā Karaliste (uz Ziemeļīriju no citām Apvienotās Karalistes daļām) |
13,44 |
13,41 |
13,15 |
13,30 |
13,58 |
13,58 |
13,28 |
13,43 |
25 % |
09.8491 |
|||
|
9. |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas |
7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80 |
Korejas Republika |
50 181,76 |
50 181,76 |
49 090,85 |
49 636,30 |
50 683,58 |
50 683,58 |
49 581,76 |
50 132,67 |
25 % |
09.8846 |
|
Taivāna |
46 535,23 |
46 535,23 |
45 523,59 |
46 029,41 |
47 000,58 |
47 000,58 |
45 978,83 |
46 489,70 |
25 % |
09.8847 |
|||
|
Indija |
31 102,58 |
31 102,58 |
30 426,44 |
30 764,51 |
31 413,61 |
31 413,61 |
30 730,71 |
31 072,16 |
25 % |
09.8848 |
|||
|
Dienvidāfrika |
27 064,27 |
27 064,27 |
26 475,92 |
26 770,10 |
27 334,92 |
27 334,92 |
26 740,68 |
27 037,80 |
25 % |
09.8853 |
|||
|
Amerikas Savienotās Valstis |
25 305,11 |
25 305,11 |
24 755,00 |
25 030,05 |
25 558,16 |
25 558,16 |
25 002,55 |
25 280,35 |
25 % |
09.8849 |
|||
|
Turcija |
21 057,01 |
21 057,01 |
20 599,25 |
20 828,13 |
21 267,58 |
21 267,58 |
20 805,24 |
21 036,41 |
25 % |
09.8850 |
|||
|
Citas valstis |
66 853,01 |
66 853,01 |
65 399,69 |
66 126,35 |
67 521,54 |
67 521,54 |
66 053,68 |
66 787,61 |
25 % |
||||
|
Apvienotā Karaliste (uz Ziemeļīriju no citām Apvienotās Karalistes daļām) |
31,50 |
31,50 |
30,81 |
31,15 |
31,81 |
31,81 |
31,12 |
31,46 |
25 % |
09.8492 |
|||
|
10. |
Nerūsējošā tērauda quarto loksnes, karsti velmētas |
7219 21 10 , 7219 21 90 |
Ķīna |
4 969,75 |
4 969,75 |
4 861,71 |
4 915,73 |
5 019,45 |
5 019,45 |
4 910,33 |
4 964,89 |
25 % |
09.8856 |
|
Indija |
2 108,21 |
2 108,21 |
2 062,38 |
2 085,29 |
2 129,29 |
2 129,29 |
2 083,00 |
2 106,15 |
25 % |
09.8857 |
|||
|
Dienvidāfrika |
1 443,59 |
1 443,59 |
1 412,20 |
1 427,89 |
1 458,02 |
1 458,02 |
1 426,33 |
1 442,17 |
25 % |
09.8859 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
869,69 |
869,69 |
850,78 |
860,24 |
878,39 |
878,39 |
859,29 |
868,84 |
25 % |
09.8984 |
|||
|
Taivāna |
802,93 |
802,93 |
785,48 |
794,21 |
810,96 |
810,96 |
793,33 |
802,15 |
25 % |
09.8858 |
|||
|
Citas valstis |
1 053,49 |
1 053,49 |
1 030,59 |
1 042,04 |
1 064,03 |
1 064,03 |
1 040,90 |
1 052,46 |
25 % |
||||
|
12. |
Neleģēta un citāda leģēta tērauda šķirņu velmējumi un vieglie profili |
7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00 |
Ķīna |
141 807,58 |
141 807,58 |
138 724,81 |
140 266,19 |
143 225,65 |
143 225,65 |
140 112,05 |
141 668,85 |
25 % |
09.8861 |
|
Apvienotā Karaliste |
118 470,22 |
118 470,22 |
115 894,78 |
117 182,50 |
119 654,93 |
119 654,93 |
117 053,73 |
118 354,33 |
25 % |
09.8985 |
|||
|
Turcija |
107 140,30 |
107 140,30 |
104 811,16 |
105 975,73 |
108 211,70 |
108 211,70 |
105 859,27 |
107 035,48 |
25 % |
09.8862 |
|||
|
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8863 |
|||
|
Šveice |
68 859,03 |
68 859,03 |
67 362,09 |
68 110,56 |
69 547,62 |
69 547,62 |
68 035,71 |
68 791,66 |
25 % |
09.8864 |
|||
|
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8865 |
|||
|
Citas valstis |
61 358,22 |
61 358,22 |
60 024,34 |
60 691,28 |
61 971,80 |
61 971,80 |
60 624,59 |
61 298,19 |
25 % |
||||
|
13. |
Stiegras |
7214 20 00 , 7214 99 10 |
Turcija |
95 436,11 |
95 436,11 |
93 361,42 |
94 398,76 |
96 390,47 |
96 390,47 |
94 295,03 |
95 342,75 |
25 % |
09.8866 |
|
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8867 |
|||
|
Ukraina |
44 430,34 |
44 430,34 |
43 464,46 |
43 947,40 |
44 874,64 |
44 874,64 |
43 899,11 |
44 386,88 |
25 % |
09.8868 |
|||
|
Bosnija un Hercegovina |
34 333,24 |
34 333,24 |
33 586,87 |
33 960,06 |
34 676,58 |
34 676,58 |
33 922,74 |
34 299,66 |
25 % |
09.8869 |
|||
|
Moldovas Republika |
28 694,83 |
28 694,83 |
28 071,03 |
28 382,93 |
28 981,78 |
28 981,78 |
28 351,74 |
28 666,76 |
25 % |
09.8870 |
|||
|
Citas valstis |
139 355,41 |
139 355,41 |
136 325,95 |
137 840,68 |
140 748,97 |
140 748,97 |
137 689,21 |
139 219,09 |
25 % |
||||
|
Apvienotā Karaliste (uz Ziemeļīriju no citām Apvienotās Karalistes daļām) |
2 178,07 |
2 178,07 |
2 130,72 |
2 154,40 |
2 199,85 |
2 199,85 |
2 152,03 |
2 175,94 |
25 % |
09.8493 |
|||
|
14. |
Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili |
7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90 |
Indija |
32 082,28 |
32 082,28 |
31 384,84 |
31 733,56 |
32 403,10 |
32 403,10 |
31 698,69 |
32 050,89 |
25 % |
09.8871 |
|
Apvienotā Karaliste |
4 688,43 |
4 688,43 |
4 586,51 |
4 637,47 |
4 735,32 |
4 735,32 |
4 632,37 |
4 683,85 |
25 % |
09.8986 |
|||
|
Šveice |
4 614,90 |
4 614,90 |
4 514,57 |
4 564,73 |
4 661,04 |
4 661,04 |
4 559,72 |
4 610,38 |
25 % |
09.8872 |
|||
|
Ukraina |
3 564,33 |
3 564,33 |
3 486,84 |
3 525,59 |
3 599,97 |
3 599,97 |
3 521,71 |
3 560,84 |
25 % |
09.8873 |
|||
|
Citas valstis |
5 206,31 |
5 206,31 |
5 093,13 |
5 149,72 |
5 258,38 |
5 258,38 |
5 144,06 |
5 201,22 |
25 % |
||||
|
15. |
Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi |
7221 00 10 , 7221 00 90 |
Indija |
7 461,77 |
7 461,77 |
7 299,56 |
7 380,66 |
7 536,39 |
7 536,39 |
7 372,55 |
7 454,47 |
25 % |
09.8876 |
|
Taivāna |
4 811,05 |
4 811,05 |
4 706,47 |
4 758,76 |
4 859,16 |
4 859,16 |
4 753,53 |
4 806,35 |
25 % |
09.8877 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
3 865,14 |
3 865,14 |
3 781,12 |
3 823,13 |
3 903,79 |
3 903,79 |
3 818,93 |
3 861,36 |
25 % |
09.8987 |
|||
|
Korejas Republika |
2 401,99 |
2 401,99 |
2 349,77 |
2 375,88 |
2 426,01 |
2 426,01 |
2 373,27 |
2 399,64 |
25 % |
09.8878 |
|||
|
Japāna |
1 614,45 |
1 614,45 |
1 579,35 |
1 596,90 |
1 630,59 |
1 630,59 |
1 595,15 |
1 612,87 |
25 % |
09.8880 |
|||
|
Citas valstis |
2 439,66 |
2 439,66 |
2 386,63 |
2 413,14 |
2 464,06 |
2 464,06 |
2 410,49 |
2 437,28 |
25 % |
||||
|
16. |
Neleģēta un citāda leģēta tērauda stiepļu stieņi |
7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95 |
Apvienotā Karaliste |
185 274,13 |
185 274,13 |
181 246,43 |
183 260,28 |
187 126,87 |
187 126,87 |
183 058,90 |
185 092,89 |
25 % |
09.8988 |
|
Ukraina |
124 576,81 |
124 576,81 |
121 868,62 |
123 222,72 |
125 822,58 |
125 822,58 |
123 087,31 |
124 454,95 |
25 % |
09.8881 |
|||
|
Šveice |
136 944,28 |
136 944,28 |
133 967,23 |
135 455,75 |
138 313,72 |
138 313,72 |
135 306,90 |
136 810,31 |
25 % |
09.8882 |
|||
|
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8883 |
|||
|
Turcija |
119 010,72 |
119 010,72 |
116 423,53 |
117 717,13 |
120 200,83 |
120 200,83 |
117 587,77 |
118 894,30 |
25 % |
09.8884 |
|||
|
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8885 |
|||
|
Moldovas Republika |
69 937,46 |
69 937,46 |
68 417,08 |
69 177,27 |
70 636,83 |
70 636,83 |
69 101,25 |
69 869,04 |
25 % |
09.8886 |
|||
|
Citas valstis |
122 754,97 |
122 754,97 |
120 086,38 |
121 420,67 |
123 982,52 |
123 982,52 |
121 287,25 |
122 634,88 |
25 % |
||||
|
17. |
Dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili |
7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90 |
Ukraina |
31 630,96 |
31 630,96 |
30 943,33 |
31 287,14 |
31 947,27 |
31 947,27 |
31 252,76 |
31 600,01 |
25 % |
09.8891 |
|
Citas valstis |
68 221,22 |
68 221,22 |
66 738,15 |
67 479,69 |
68 903,44 |
68 903,44 |
67 405,53 |
68 154,48 |
25 % |
||||
|
Apvienotā Karaliste (uz Ziemeļīriju no citām Apvienotās Karalistes daļām) |
14 240,75 |
14 240,75 |
13 931,17 |
14 085,96 |
14 383,16 |
14 383,16 |
14 070,48 |
14 226,82 |
25 % |
09.8499 |
|||
|
18. |
Rievkonstrukcijas |
7301 10 00 |
Ķīna |
7 075,96 |
7 075,96 |
6 922,14 |
6 999,05 |
7 146,72 |
7 146,72 |
6 991,36 |
7 069,04 |
25 % |
09.8901 |
|
Apvienotie Arābu Emirāti |
3 501,93 |
3 501,93 |
3 425,80 |
3 463,87 |
3 536,95 |
3 536,95 |
3 460,06 |
3 498,51 |
25 % |
09.8902 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
908,13 |
908,13 |
888,38 |
898,26 |
917,21 |
917,21 |
897,27 |
907,24 |
25 % |
09.8990 |
|||
|
Citas valstis |
340,08 |
340,08 |
332,69 |
336,38 |
343,48 |
343,48 |
336,01 |
339,75 |
25 % |
||||
|
19. |
Dzelzceļa materiāli |
7302 10 22 , 7302 10 28 , 7302 10 40 , 7302 10 50 , 7302 40 00 |
Apvienotā Karaliste |
5 164,71 |
5 164,71 |
5 052,44 |
5 108,58 |
5 216,36 |
5 216,36 |
5 102,96 |
5 159,66 |
25 % |
09.8991 |
|
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8906 |
|||
|
Turcija |
1 573,65 |
1 573,65 |
1 539,44 |
1 556,54 |
1 589,39 |
1 589,39 |
1 554,83 |
1 572,11 |
25 % |
09.8908 |
|||
|
Ķīna |
1 522,23 |
1 522,23 |
1 489,14 |
1 505,68 |
1 537,45 |
1 537,45 |
1 504,03 |
1 520,74 |
25 % |
09.8907 |
|||
|
Citas valstis |
797,70 |
797,70 |
780,36 |
789,03 |
805,67 |
805,67 |
788,16 |
796,92 |
25 % |
||||
|
20. |
Gāzes caurules |
7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77 |
Turcija |
49 976,08 |
49 976,08 |
48 889,64 |
49 432,86 |
50 475,84 |
50 475,84 |
49 378,54 |
49 927,19 |
25 % |
09.8911 |
|
Indija |
19 232,37 |
19 232,37 |
18 814,27 |
19 023,32 |
19 424,69 |
19 424,69 |
19 002,41 |
19 213,55 |
25 % |
09.8912 |
|||
|
Ziemeļmaķedonija |
7 103,37 |
7 103,37 |
6 948,95 |
7 026,16 |
7 174,41 |
7 174,41 |
7 018,44 |
7 096,42 |
25 % |
09.8913 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
6 757,17 |
6 757,17 |
6 610,28 |
6 683,72 |
6 824,74 |
6 824,74 |
6 676,38 |
6 750,56 |
25 % |
09.8992 |
|||
|
Citas valstis |
11 229,42 |
11 229,42 |
10 985,31 |
11 107,36 |
11 341,72 |
11 341,72 |
11 095,16 |
11 218,44 |
25 % |
||||
|
21. |
Dobi profili |
7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99 |
Turcija |
99 461,66 |
99 461,66 |
97 299,45 |
98 380,56 |
100 456,28 |
100 456,28 |
98 272,45 |
99 364,36 |
25 % |
09.8916 |
|
Apvienotā Karaliste |
53 047,35 |
53 047,35 |
51 894,15 |
52 470,75 |
53 577,82 |
53 577,82 |
52 413,09 |
52 995,46 |
25 % |
09.8993 |
|||
|
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8917 |
|||
|
Ziemeļmaķedonija |
29 364,68 |
29 364,68 |
28 726,32 |
29 045,50 |
29 658,33 |
29 658,33 |
29 013,58 |
29 335,96 |
25 % |
09.8918 |
|||
|
Ukraina |
21 718,42 |
21 718,42 |
21 246,28 |
21 482,35 |
21 935,60 |
21 935,60 |
21 458,74 |
21 697,17 |
25 % |
09.8919 |
|||
|
Šveice |
16 232,19 |
16 232,19 |
15 879,32 |
16 055,75 |
16 394,51 |
16 394,51 |
16 038,11 |
16 216,31 |
25 % |
09.8920 |
|||
|
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8921 |
|||
|
Citas valstis |
20 873,17 |
20 873,17 |
20 419,41 |
20 646,29 |
21 081,91 |
21 081,91 |
20 623,60 |
20 852,76 |
25 % |
||||
|
22. |
Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes |
7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 83 , 7304 49 85 , 7304 49 89 |
Indija |
5 945,04 |
5 945,04 |
5 815,80 |
5 880,42 |
6 004,50 |
6 004,50 |
5 873,96 |
5 939,23 |
25 % |
09.8926 |
|
Ukraina |
3 722,57 |
3 722,57 |
3 641,64 |
3 682,10 |
3 759,79 |
3 759,79 |
3 678,06 |
3 718,92 |
25 % |
09.8927 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
1 889,57 |
1 889,57 |
1 848,49 |
1 869,03 |
1 908,46 |
1 908,46 |
1 866,98 |
1 887,72 |
25 % |
09.8994 |
|||
|
Korejas Republika |
1 170,22 |
1 170,22 |
1 144,78 |
1 157,50 |
1 181,92 |
1 181,92 |
1 156,23 |
1 169,07 |
25 % |
09.8928 |
|||
|
Japāna |
1 088,25 |
1 088,25 |
1 064,59 |
1 076,42 |
1 099,13 |
1 099,13 |
1 075,23 |
1 087,18 |
25 % |
09.8929 |
|||
|
Ķīna |
933,70 |
933,70 |
913,40 |
923,55 |
943,03 |
943,03 |
922,53 |
932,78 |
25 % |
09.8931 |
|||
|
Citas valstis |
2 716,63 |
2 716,63 |
2 657,57 |
2 687,10 |
2 743,79 |
2 743,79 |
2 684,14 |
2 713,97 |
25 % |
||||
|
24. |
Citādas bezšuvju caurules |
7304 19 10 , 7304 19 30 , 7304 19 90 , 7304 23 00 , 7304 29 10 , 7304 29 30 , 7304 29 90 , 7304 31 20 , 7304 31 80 , 7304 51 81 , 7304 51 89 , 7304 90 00 , 7304 39 50 , 7304 39 82 , 7304 39 83 , 7304 39 88 , 7304 59 82 , 7304 59 83 , 7304 59 89 |
Ķīna |
38 808,17 |
38 808,17 |
37 964,52 |
38 386,35 |
39 196,26 |
39 196,26 |
38 344,16 |
38 770,21 |
25 % |
09.8936 |
|
Ukraina |
32 437,15 |
32 437,15 |
31 732,00 |
32 084,58 |
32 761,53 |
32 761,53 |
32 049,32 |
32 405,42 |
25 % |
09.8937 |
|||
|
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8938 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
11 835,98 |
11 835,98 |
11 578,68 |
11 707,33 |
11 954,34 |
11 954,34 |
11 694,46 |
11 824,40 |
25 % |
09.8995 |
|||
|
Amerikas Savienotās Valstis |
8 519,43 |
8 519,43 |
8 334,22 |
8 426,83 |
8 604,62 |
8 604,62 |
8 417,57 |
8 511,09 |
25 % |
09.8940 |
|||
|
Citas valstis |
45 946,99 |
45 946,99 |
44 948,14 |
45 447,56 |
46 406,46 |
46 406,46 |
45 397,62 |
45 902,04 |
25 % |
||||
|
25.A |
Lielas metinātas caurules |
7305 11 00 , 7305 12 00 |
Citas valstis |
121 581,27 |
121 581,27 |
118 938,20 |
120 259,74 |
122 797,09 |
122 797,09 |
120 127,58 |
121 462,33 |
25 % |
|
|
Apvienotā Karaliste (uz Ziemeļīriju no citām Apvienotās Karalistes daļām) |
14,03 |
14,03 |
13,72 |
13,87 |
14,17 |
14,17 |
13,86 |
14,01 |
25 % |
09.8494 |
|||
|
25.B |
Lielas metinātas caurules |
7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00 |
Turcija |
15 095,79 |
15 095,79 |
14 767,62 |
14 931,71 |
15 246,75 |
15 246,75 |
14 915,30 |
15 081,03 |
25 % |
09.8971 |
|
Ķīna |
8 544,60 |
8 544,60 |
8 358,85 |
8 451,72 |
8 630,05 |
8 630,05 |
8 442,44 |
8 536,24 |
25 % |
09.8972 |
|||
|
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8973 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
6 201,36 |
6 201,36 |
6 066,55 |
6 133,95 |
6 263,37 |
6 263,37 |
6 127,21 |
6 195,29 |
25 % |
09.8996 |
|||
|
Korejas Republika |
2 921,35 |
2 921,35 |
2 857,84 |
2 889,59 |
2 950,56 |
2 950,56 |
2 886,42 |
2 918,49 |
25 % |
09.8974 |
|||
|
Citas valstis |
6 566,11 |
6 566,11 |
6 423,36 |
6 494,73 |
6 631,77 |
6 631,77 |
6 487,60 |
6 559,68 |
25 % |
||||
|
26. |
Citādas metinātas caurulītes |
7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00 , 7306 11 00 , 7306 19 00 , 7306 30 12 , 7306 30 18 , 7306 50 21 , 7306 50 29 |
Šveice |
48 607,62 |
48 607,62 |
47 550,94 |
48 079,28 |
49 093,70 |
49 093,70 |
48 026,45 |
48 560,07 |
25 % |
09.8946 |
|
Turcija |
38 497,24 |
38 497,24 |
37 660,35 |
38 078,79 |
38 882,22 |
38 882,22 |
38 036,95 |
38 459,58 |
25 % |
09.8947 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
11 756,08 |
11 756,08 |
11 500,51 |
11 628,30 |
11 873,64 |
11 873,64 |
11 615,52 |
11 744,58 |
25 % |
09.8997 |
|||
|
Taivāna |
9 108,71 |
9 108,71 |
8 910,69 |
9 009,70 |
9 199,79 |
9 199,79 |
8 999,80 |
9 099,80 |
25 % |
09.8950 |
|||
|
Ķīna |
8 161,56 |
8 161,56 |
7 984,13 |
8 072,85 |
8 243,18 |
8 243,18 |
8 063,98 |
8 153,58 |
25 % |
09.8949 |
|||
|
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8952 |
|||
|
Citas valstis |
20 271,58 |
20 271,58 |
19 830,89 |
20 051,24 |
20 474,29 |
20 474,29 |
20 029,20 |
20 251,75 |
25 % |
||||
|
27. |
Neleģēta un citu leģētu tēraudu aukstās apdares stieņi |
7215 10 00 , 7215 50 11 , 7215 50 19 , 7215 50 80 , 7228 10 90 , 7228 20 99 , 7228 50 20 , 7228 50 40 , 7228 50 61 , 7228 50 69 , 7228 50 80 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8956 |
|
Šveice |
42 629,58 |
42 629,58 |
41 702,85 |
42 166,22 |
43 055,88 |
43 055,88 |
42 119,88 |
42 587,88 |
25 % |
09.8957 |
|||
|
Apvienotā Karaliste |
25 717,28 |
25 717,28 |
25 158,21 |
25 437,75 |
25 974,45 |
25 974,45 |
25 409,79 |
25 692,12 |
25 % |
09.8998 |
|||
|
Ķīna |
27 205,69 |
27 205,69 |
26 614,26 |
26 909,98 |
27 477,75 |
27 477,75 |
26 880,41 |
27 179,08 |
25 % |
09.8958 |
|||
|
Ukraina |
30 705,61 |
30 705,61 |
30 038,10 |
30 371,86 |
31 012,67 |
31 012,67 |
30 338,48 |
30 675,57 |
25 % |
09.8959 |
|||
|
Citas valstis |
31 896,89 |
31 896,89 |
31 203,48 |
31 550,19 |
32 215,86 |
32 215,86 |
31 515,52 |
31 865,69 |
25 % |
||||
|
28. |
Neleģēta tērauda stieples |
7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90 |
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8961 |
|
Ķīna |
79 826,78 |
79 826,78 |
78 091,41 |
78 959,10 |
80 625,05 |
80 625,05 |
78 872,33 |
79 748,69 |
25 % |
09.8962 |
|||
|
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8963 |
|||
|
Turcija |
51 945,98 |
51 945,98 |
50 816,72 |
51 381,35 |
52 465,44 |
52 465,44 |
51 324,89 |
51 895,16 |
25 % |
09.8964 |
|||
|
Ukraina |
39 174,24 |
39 174,24 |
38 322,63 |
38 748,44 |
39 565,99 |
39 565,99 |
38 705,86 |
39 135,92 |
25 % |
09.8965 |
|||
|
Citas valstis |
49 942,21 |
49 942,21 |
48 856,51 |
49 399,36 |
50 441,63 |
50 441,63 |
49 345,07 |
49 893,35 |
25 % |
||||
|
Apvienotā Karaliste (uz Ziemeļīriju no citām Apvienotās Karalistes daļām) |
191,95 |
191,95 |
187,78 |
189,86 |
193,87 |
193,87 |
189,65 |
191,76 |
25 % |
09.8495 |
|||
IV.2. Globālo un atlikušo tarifa kvotu apjoms vienā trimestrī
|
Ražojuma numurs |
Sadalījums pa valstīm (ja piemēro) |
7. gads |
8. gads |
||||||
|
No 1.7.2024. līdz 30.9.2024. |
No 1.10.2024. līdz 31.12.2024. |
No 1.1.2025. līdz 31.3.2025. |
No 1.4.2025. līdz 30.6.2025. |
No 1.7.2025. līdz 30.9.2025. |
No 1.10.2025. līdz 31.12.2025. |
No 1.1.2026. līdz 31.3.2026. |
No 1.4.2026. līdz 30.6.2026. |
||
|
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
||||||||
|
1. |
Citas valstis |
945 664,87 |
945 664,87 |
925 106,94 |
935 385,91 |
955 121,52 |
955 121,52 |
934 358,01 |
944 739,77 |
|
2. |
Citas valstis |
338 044,38 |
338 044,38 |
330 695,59 |
334 369,98 |
341 424,82 |
341 424,82 |
334 002,54 |
337 713,68 |
|
3.A |
Citas valstis |
858,86 |
858,86 |
840,19 |
849,52 |
867,45 |
867,45 |
848,59 |
858,02 |
|
3.B |
Citas valstis |
8 722,51 |
8 722,51 |
8 532,89 |
8 627,70 |
8 809,74 |
8 809,74 |
8 618,22 |
8 713,98 |
|
4.A |
Citas valstis |
477 237,17 |
477 237,17 |
466 862,45 |
472 049,81 |
482 009,54 |
482 009,54 |
471 531,07 |
476 770,30 |
|
4.B |
Citas valstis |
105 930,82 |
105 930,82 |
103 627,98 |
104 779,40 |
106 990,13 |
106 990,13 |
104 664,26 |
105 827,20 |
|
5. |
Citas valstis |
43 331,67 |
43 331,67 |
42 389,68 |
42 860,67 |
43 764,99 |
43 764,99 |
42 813,57 |
43 289,28 |
|
6. |
Citas valstis |
37 515,08 |
37 515,08 |
36 699,54 |
37 107,31 |
37 890,24 |
37 890,24 |
37 066,54 |
37 478,39 |
|
7. |
Citas valstis |
582 521,66 |
582 521,66 |
569 858,15 |
576 189,90 |
588 346,88 |
588 346,88 |
575 556,73 |
581 951,80 |
|
8. |
Citas valstis |
110 902,59 |
110 902,59 |
108 491,66 |
109 697,12 |
112 011,61 |
112 011,61 |
109 576,58 |
110 794,09 |
|
9. |
Citas valstis |
66 853,01 |
66 853,01 |
65 399,69 |
66 126,35 |
67 521,54 |
67 521,54 |
66 053,68 |
66 787,61 |
|
10. |
Citas valstis |
1 053,49 |
1 053,49 |
1 030,59 |
1 042,04 |
1 064,03 |
1 064,03 |
1 040,90 |
1 052,46 |
|
12. |
Citas valstis |
61 358,22 |
61 358,22 |
60 024,34 |
60 691,28 |
61 971,80 |
61 971,80 |
60 624,59 |
61 298,19 |
|
13. |
Citas valstis |
139 355,41 |
139 355,41 |
136 325,95 |
137 840,68 |
140 748,97 |
140 748,97 |
137 689,21 |
139 219,09 |
|
14. |
Citas valstis |
5 206,31 |
5 206,31 |
5 093,13 |
5 149,72 |
5 258,38 |
5 258,38 |
5 144,06 |
5 201,22 |
|
15. |
Citas valstis |
2 439,66 |
2 439,66 |
2 386,63 |
2 413,14 |
2 464,06 |
2 464,06 |
2 410,49 |
2 437,28 |
|
16. |
Citas valstis |
122 754,97 |
122 754,97 |
120 086,38 |
121 420,67 |
123 982,52 |
123 982,52 |
121 287,25 |
122 634,88 |
|
17. |
Citas valstis |
68 221,22 |
68 221,22 |
66 738,15 |
67 479,69 |
68 903,44 |
68 903,44 |
67 405,53 |
68 154,48 |
|
18. |
Citas valstis |
340,08 |
340,08 |
332,69 |
336,38 |
343,48 |
343,48 |
336,01 |
339,75 |
|
19. |
Citas valstis |
797,70 |
797,70 |
780,36 |
789,03 |
805,67 |
805,67 |
788,16 |
796,92 |
|
20. |
Citas valstis |
11 229,42 |
11 229,42 |
10 985,31 |
11 107,36 |
11 341,72 |
11 341,72 |
11 095,16 |
11 218,44 |
|
21. |
Citas valstis |
20 873,17 |
20 873,17 |
20 419,41 |
20 646,29 |
21 081,91 |
21 081,91 |
20 623,60 |
20 852,76 |
|
22. |
Citas valstis |
2 716,63 |
2 716,63 |
2 657,57 |
2 687,10 |
2 743,79 |
2 743,79 |
2 684,14 |
2 713,97 |
|
24. |
Citas valstis |
45 946,99 |
45 946,99 |
44 948,14 |
45 447,56 |
46 406,46 |
46 406,46 |
45 397,62 |
45 902,04 |
|
25.A |
Citas valstis |
121 581,27 |
121 581,27 |
118 938,20 |
120 259,74 |
122 797,09 |
122 797,09 |
120 127,58 |
121 462,33 |
|
25.B |
Citas valstis |
6 566,11 |
6 566,11 |
6 423,36 |
6 494,73 |
6 631,77 |
6 631,77 |
6 487,60 |
6 559,68 |
|
26. |
Citas valstis |
20 271,58 |
20 271,58 |
19 830,89 |
20 051,24 |
20 474,29 |
20 474,29 |
20 029,20 |
20 251,75 |
|
27. |
Citas valstis |
31 896,89 |
31 896,89 |
31 203,48 |
31 550,19 |
32 215,86 |
32 215,86 |
31 515,52 |
31 865,69 |
|
28. |
Citas valstis |
49 942,21 |
49 942,21 |
48 856,51 |
49 399,36 |
50 441,63 |
50 441,63 |
49 345,07 |
49 893,35 |
IV.3. Maksimālais atlikušās kvotas apjoms, kas pēdējā ceturksnī pieejams valstīm ar konkrētai valstij noteiktu kvotu
|
Ražojumu kategorija |
Jaunā iedalītā kvota tonnās |
|
|
No 1.4.2025. līdz 30.6.2025. |
No 1.4.2026. līdz 30.6.2026. |
|
|
1. |
Īpašais režīms |
Īpašais režīms |
|
2. |
158 616,97 |
160 203,14 |
|
3.A |
821,13 |
829,34 |
|
3.B |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
|
4.A |
94 249,03 |
95 191,52 |
|
4.B |
Īpašais režīms |
Īpašais režīms |
|
5. |
7 675,20 |
7 751,95 |
|
6. |
8 326,69 |
8 409,96 |
|
7. |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
8. |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
9. |
47 390,04 |
47 863,95 |
|
10. |
541,85 |
547,27 |
|
12. |
37 204,21 |
37 576,25 |
|
13. |
45 515,47 |
45 970,62 |
|
14. |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
|
15. |
2 185,29 |
2 207,14 |
|
16. |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
|
17. |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
18. |
207,40 |
209,47 |
|
19. |
480,41 |
485,22 |
|
20. |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
|
21. |
4 053,74 |
4 094,28 |
|
22. |
2 601,14 |
2 627,16 |
|
24. |
24 365,76 |
24 609,41 |
|
25.A |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
25.B |
2 698,83 |
2 725,82 |
|
26. |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
Atlikusī kvota 4 . ceturksnī nav pieejama |
|
27. |
25 516,97 |
25 772,14 |
|
28. |
36 703,68 |
37 070,72 |
(1) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8601.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8602.
No 1.7. līdz 30.6.: Ēģiptei: 09.8450, Vjetnamai: 09.8451, Japānai: 09.8452, Taivānai: 09.8453, Austrālijai: 09.8454, Šveicei: 09.8455, Amerikas Savienotajām Valstīm: 09.8456, Lībijai: 09.8457 un Kanādai: 09.8458.
No 1.4. līdz 30.6.: Turcijai*: 09.8572, Indijai*: 09.8573, Korejas Republikai*: 09.8574, Serbijai*: 09.8575 un Apvienotajai Karalistei*: 09.8599. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(2) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8603.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8604.
No 1.4. līdz 30.6.: Indijai*, Korejas Republikai*, Apvienotajai Karalistei* un Serbijai*: 09.8567. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(3) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8605.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8606.
No 1.4. līdz 30.6.: Korejas Republikai*, Apvienotajai Karalistei* un Irānas Islāma Republikai*: 09.8568. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(4) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8607.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8608.
(5) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8609.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8610.
No 1.4. līdz 30.6.: Korejas Republikai*, Apvienotajai Karalistei* un Indijai*: 09.8570. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(6) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8611.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8612.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*: 09.8581, Korejas Republikai*: 09.8582, Indijai*: 09.8583 un Apvienotajai Karalistei*: 09.8584. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(7) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8613.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8614.
No 1.4. līdz 30.6.: Korejas Republikai*, Apvienotajai Karalistei*, Taivānai* un Turcijai*: 09.8560. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(8) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8615.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8616.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Korejas Republikai*, Apvienotajai Karalistei*, Taivānai* un Serbijai*: 09.8576. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(9) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8617.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8618.
(10) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8619.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8620.
(11) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8621.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8622.
No 1.4. līdz 30.6.: Korejas Republikai*, Taivānai*, Indijai*, Dienvidāfrikai*, Amerikas Savienotajām Valstīm* un Turcijai* 09.8510 *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(12) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8623.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8624.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Apvienotajai Karalistei*, Indijai*, Dienvidāfrikai* un Taivānai*: 09.8591. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(13) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8625.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8626.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Apvienotajai Karalistei*, Turcijai* un Šveicei*: 09.8592. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(14) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8627.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8628.
No 1.4. līdz 30.6.: Turcijai*, Bosnijai un Hercegovinai* un Moldovas Republikai*: 09.8593. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(15) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8629.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8630.
(16) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8631.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8632.
No 1.4. līdz 30.6.: Indijai*, Taivānai*, Apvienotajai Karalistei*, Korejas Republikai*un Japānai*: 09.8595. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(17) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8633.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8634.
No 1.7. līdz 30.6.: Malaizijai: 09.8460, Alžīrijai: 09.8461, Ēģiptei: 09.8462, Bosnijai un Hercegovinai: 09.8463, Korejas Republikai: 09.8464, Japānai: 09.8466, Indonēzijai: 09.8465 un Serbijai: 09.8467.
(18) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8635.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8636.
(19) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8637.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8638.
No 1.4. līdz 30.6.: Apvienotajai Karalistei*, Ķīnai* un Apvienotajiem Arābu Emirātiem*: 09.8580. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(20) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8639.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8640.
No 1.4. līdz 30.6.: Apvienotajai Karalistei*, Ķīnai* un Turcijai*: 09.8585. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(21) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8641.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8642.
(22) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8643.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8644.
No 1.4. līdz 30.6.: Apvienotajai Karalistei*, Ziemeļmaķedonijai*, Šveicei* un Turcijai*: 09.8530. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(23) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8645.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8646.
No 1.4. līdz 30.6.: Indijai*, Apvienotajai Karalistei*, Korejas Republikai*, Japānai* un Ķīnai*: 09.8597. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(24) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8647.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8648.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Apvienotajai Karalistei* un Amerikas Savienotajām Valstīm*: 09.8586. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(25) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8657.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8658.
(26) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8659.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8660.
No 1.4. līdz 30.6.: Apvienotajai Karalistei*, Ķīnai*, Korejas Republikai* un Turcijai*: 09.8587. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(27) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8651.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8652.
No 1.4. līdz 30.6.: Šveicei*, Turcijai*, Apvienotajai Karalistei*, Taivānai* un Ķīnai*: 09.8588. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(28) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8653.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8654.
No 1.4. līdz 30.6.: Šveicei*, Apvienotajai Karalistei* un Ķīnai *: 09.8539. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
(29) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8655.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8656.
No 1.4. līdz 30.6.: Turcijai* un Ķīnai*: 09.8598. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir apgūta konkrētai valstij noteikta kvota.
II PIELIKUMS
“III.2. PIELIKUMS
To ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kurām piemēro galīgos pasākumus
|
To ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kurām no 2024. gada 1. jūlija piemēro galīgos pasākumus |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Valsts / ražojumu grupa |
1. |
2. |
3. A |
3. B |
4. A |
4. B |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
10. |
12. |
13. |
14. |
15. |
16. |
17. |
18. |
19. |
20. |
21. |
22. |
24. |
25. A |
25. B |
26. |
27. |
28. |
|
Albānija |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
X |
|
Brazīlija |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
Ķīna |
|
|
|
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Ēģipte |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
Indija |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
|
|
|
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
|
Indonēzija |
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
Malaizija |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
Moldova |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
Ziemeļmaķedonija |
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
|
|
Omāna |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
Dienvidāfrika |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
Tunisija |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
Turcija |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Ukraina |
X |
X |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
X |
X |
|
Apvienotie Arābu Emirāti |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
Vjetnama |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
Visas pārējās jaunattīstības valstis |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
III PIELIKUMS
“III.2. PIELIKUMS
To ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kurām piemēro galīgos pasākumus
|
To ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kurām galīgos pasākumus piemēro no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Valsts / ražojumu grupa |
1. |
2. |
3. A |
3. B |
4. A |
4. B |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
10. |
12. |
13. |
14. |
15. |
16. |
17. |
18. |
19. |
20. |
21. |
22. |
24. |
25. A |
25. B |
26. |
27. |
28. |
|
Argentīna |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Brazīlija |
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Ķīna |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Ēģipte |
X |
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Indija |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
|
X |
|
Indonēzija |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Kazahstāna |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Malaizija |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Meksika |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Moldova |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Ziemeļmaķedonija |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Omāna |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Dienvidāfrika |
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Turcija |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Ukraina |
X |
X |
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
|
Apvienotie Arābu Emirāti |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Vjetnama |
X |
|
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
|
Visas pārējās jaunattīstības valstis |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
X |
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/1782/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)