<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2010LVA.0400337701.case.xml"><NO.CASE>C-265/08</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62008C0265</NO.CELEX><NO.SEQ>0014.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-3379</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-3405</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>27</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT><HT TYPE="ITALIC">D. RUIZ-JARABO</HT> SECINĀJUMI — LIETA C-265/08</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">FEDERUTILITY</HT> U.C.</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera</HT></P><P><HT TYPE="UC">[<HT TYPE="ITALIC">Dámaso Ruiz-Jarabo Colomer</HT>] Secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20091020">2009. gada 20. oktobrī</DATE><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda — spāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Labklājības valsts sākumposmā noteiktas tautsaimniecības nozares tika izņemtas no tirgus loģikas, lai samazinātu atšķirību starp <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>kontrolējamo dzīves telpu<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>reālo dzīves telpu<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Šo terminoloģiju ir izmantojis Forstofs [<HT TYPE="ITALIC">Forsthoff</HT>] savā eksistenciālā atbalsta teorijā (<HT TYPE="ITALIC">Daseinvortorge</HT>) (Forsthoff, E. <HT TYPE="ITALIC">Sociedad Industrial y Administración Pública</HT>. Madride: Escuela Nacional de Administración Pública, 1967 (1958)).</P></NOTE>. Vērtību, kas nav strikti ekonomiskas un kas nostiprinātas klasiskajā juridiskajā jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>sabiedriskie pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, vārdā tika aktivizēta valsts iejaukšanās noteiktās jomās, tika izveidoti monopoli un pastiprināts tiesiskais regulējums.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Kopš Vienotā Eiropas akta, kad <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>uz politisko ideju altāra<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ticis celts jauns elks — konkurence, sabiedriskie pakalpojumi ir uzskatāmi par apstākli, kas jānovērš, lai panāktu liberalizāciju, kura kļuvusi par visu cerību avotu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Kā uz to asi norādīja Fernández, T. R., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Del servicio público a la liberalización desde 1950 hasta hoy<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, <HT TYPE="ITALIC">Revista de Administración Pública</HT>, Nr. 150, 1999. gada septembris–decembris, 57.–73. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tirgus atvēršana ir šīs politikas pirmais posms, bet līdz ar šķēršļu likvidēšanu paliek vajadzības, ko tirgus pats par sevi nevar apmierināt. No tā izriet publiskā iejaukšanās, kas izpaužas kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>vispārējas nozīmes pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>sabiedrisko pakalpojumu pienākumi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, ko iestādes uzliek liberalizēto nozaru uzņēmumiem, lai aizsargātu sabiedriskās intereses, kuru apmierināšana ir obligāta un ko tātad nevar atstāt tirgus brīvas konjunktūras darbībai.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Nozīmīgs izaicinājums mūsdienu ekonomiskajās tiesībās ir saistīts ar šo divu publiskās iejaukšanās veidu nošķiršanu. Līdz šim brīdim jautājums attiecās tikai uz ekskluzīvo tiesību esamību vai attiecīgo pakalpojumu finansēšanu, bet reti — uz sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, uz kuriem attiecas aplūkojamajā lietā uzdotie prejudiciālie jautājumi.</TXT></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Kopš XIX gadsimta gāze ir ieguvusi īpašu svarīgumu mūsdienu sabiedrību attīstībā.<?PAGE NO="I-3380"?> Literatūrā tika atspoguļotas aizdomas, ko sākotnēji radījusi gāze<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Aleksandrs Dimā savā romānā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Dāma ar samta apkakli<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> (<HT TYPE="ITALIC">Mil y un fantasmas</HT>. Madride: Ed. Valdemar, 1996, 20. lpp.) 1846. gadā paskaidro, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Nodjē izjuta nepatiku pret visiem izgudrojumiem; gāze viņā izraisīja dusmas, tvaiks viņu kaitināja; viņš redzēja, ka nenovēršami tuvojas pasaules beigas līdz ar mežu iznīcināšanu un akmeņogļu raktuvju izsīkšanu<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</P></NOTE>, un vēlāk — tās ietekme<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Vieni no pirmajiem gāzi izmantoja Mongolfjē brāļi viņu slavenajos kārsta gaisa balonos.</P><P>Mariano Hosē de Lara [<HT TYPE="ITALIC">Mariano José de Larra</HT>] 1833. gadā uzrakstīja trīs rakstus ar vienu un to pašu virsrakstu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Ascensión aerostática<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> (<HT TYPE="ITALIC">Artículos completos</HT>, Ed. RBA e Instituto Cervantes). Pirmajā rakstā — 482. un nākamajās lappusēs — viņš norāda uz spāņa Garsija Roso [<HT TYPE="ITALIC">García Rozo</HT>] mēģinājumu lidot ar gaisa balonu virs <HT TYPE="ITALIC">Retiro</HT> parka Madridē <DATE ISO="18330428">1833. gada 28. aprīlī</DATE>, klātesot karaliskās ģimenes locekļiem un lielo cerību gaisotnē. Eksperiments neizdevās dažādu iemeslu dēļ, tostarp lietus dēļ. Otrajā rakstā — 546. un nākamajās lappusēs — runa ir par pēc dažām dienām tā paša Garsija Roso veikto mēģinājumu <HT TYPE="ITALIC">Oriente</HT> laukumā, kad viņam neizdevās piepūst gaisa balonu, tādējādi atkārtojot epizodi ar Donu Kihotu un Sančo Pansu, kad viņi pēc uzkāpšanas Klavilenjā [<HT TYPE="ITALIC">Clavilègne</HT>] domāja, ka tikuši uguns zemē, lai gan patiesībā juta tikai gaisa plūsmu no hercoga mājā esošajām plēšām. Trešajā rakstā, kas ir īsāks un nav ietverts minētajā izdevumā, ir arī minēts neveiksmīgs mēģinājums <HT TYPE="ITALIC">Oriente</HT> laukumā.</P><P>Vēlāk gāze tiek uzskatīta par jauno laiku priekšrocību:</P><P>José Maria Eça de Queirós darbā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>La Reliquia<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>, <HT TYPE="ITALIC">Obras Completas</HT>, tulkoj. — Julio Gómez de la Serna, Madride: Aguilar, 1954, I sēj., 179. un nākamās lpp., galvenais varonis jautā: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Vai esmu galīgi zaudējis savu <HT TYPE="ITALIC">Raposo</HT>, katoļa, licenciāta, <HT TYPE="ITALIC">Times</HT> un gāzes laikabiedra personību, lai kļūstu par antīko laiku cilvēku, Tibērija laikabiedru?<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P><P>Visbeidzot, gāze ieņem savu vietu ikdienas dzīvē, apgaismojot ielas un mājokļus:</P><P>darbā <HT TYPE="ITALIC">El Baile</HT> (tulkoj. — De Gema Moral. Barselona: Salamandra, 2006, 14. lpp.) Irena Nemirovska [<HT TYPE="ITALIC">Irène Némirovsky</HT>] stāsta, ka galvenās varones Antuanetas māte lasa romānus zem matēta stikla kupola ar spilgti degošās gāzes strūklu; un 53. lappusē, kamēr pār Parīzi nolaižas nakts, Antuaneta sastopas ar laternu iededzinātāju, kurš tās vienu pēc otras iededzina, pieskaroties ar garu kārtu.</P><P>Prēmiju <HT TYPE="ITALIC">Planeta</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Nadal</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Café de Gijón</HT> laureāte un kandidāte uz Nobela prēmiju Anna Marija Matute [<HT TYPE="ITALIC">Ana María Matute</HT>] nesen sacerējumā <HT TYPE="ITALIC">Paraíso inhabitado</HT> (Barselona: Destino, 2008, 11. lpp.) minēja laternu iededzinātāju, kurš laikos pirms otrās Spānijas Republikas krēslā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>iededzināja ar savu garu kārtu zilganas, mirgojošas uguntiņas gāzes laternās<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</P></NOTE>, kamēr tā nav kļuvusi par ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, kā to uzsver Peress Galdoss [<HT TYPE="ITALIC">Pérez Galdós</HT>]<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>M. del C. Simón Palmer, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>El gas en la obra de Galdós<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, <HT TYPE="ITALIC">Actas del IV Congreso internacional de estudios galdosianos de 1990</HT>, izd. Cabildo Insular de Gran Canaria, Las Palmas, 1993, II sēj., 565. un nākamās lpp., klāsta vairākus fragmentus no <HT TYPE="ITALIC">Los Episodios Nacionales</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Fortunata y Jacinta</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Tormento</HT>, <HT TYPE="ITALIC">La desheredada</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Doña Perfecta</HT>.</P></NOTE>. Direktīvā 2003/55/EK<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20030626">2003. gada 26. jūnija</DATE> Direktīva 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="176" PAGE.FIRST="57" DATE.PUB="2003">OV L 176, 57. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> ir paredzēta gāzes tirgus pilnīgā atvēršana no <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE>, un <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Administrativo Regionale della Lombardia</HT> [Lombardijas reģiona Administratīvā tiesa] (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>iesniedzējtiesa<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) jautā, vai pēc minētā datuma Itālijas iestādes joprojām var izņēmuma kārtā piedalīties gāzes piegādes cenu noteikšanā situācijā, kurai ir raksturīga konkurences neesamība.</TXT></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Ja sabiedriskie pakalpojumi — kā to atzinusi Francijas Valsts Padome<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P><HT TYPE="ITALIC">Rapport public du Conseil d’État, 1994, Considérations générales: Service public, services publics : déclin ou renouveau</HT>. Etudes et Documents Nr. 46. Parīze, 1995, 63. lpp.</P></NOTE> — ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>tirgus turpinājums ar citiem līdzekļiem gadījumā, ja tirgus cieš neveiksmi, nevis tā pretstats<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, tad valstij, mazinoties konkurencei, ir jāpapūlas, lai izlabotu šīs situācijas sekas. Publiskā iejaukšanās tirgū tomēr ir jāierobežo, lai neatliktu uz nenoteiktu laiku īsto liberalizāciju, aizsargājot patērētāju tiesības.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3381"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kopienu tiesības: Direktīva 2003/55</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/55 mērķis ir dabasgāzes iekšējā tirgus ieviešana.</TXT></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās preambulas otro apsvērumu Direktīvas 98/30/EK<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="19980622">1998. gada 22. jūnija</DATE> Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="204" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1998">OV L 204, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, kas atcelta ar 2003. gada direktīvu, izpildē gūtā pieredze demonstrē labumu, kādu var gūt no šā tirgus izveides, uzsverot, ka joprojām saglabājas būtiski trūkumi un ir iespējams uzlabot šā tirgus darbību, tostarp pieņemot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>konkrēt[us] noteikum[us], kas nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus un samazinātu dominējoš[ā] stāvok[ļa] tirgū un cenu nosišanas prakses [risku], [..] nodrošin[ot] mazo un neaizsargāto patērētāju tiesību aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/55 preambulas astoņpadsmitajā apsvērumā ir minēts viens no liberalizācijas procesa būtiskajiem elementiem — iespēja gāzes patērētājiem brīvi izvēlēties piegādātāju. Lai sasniegtu šo mērķi, direktīva ievēro pakāpenisku pieeju, kas saistīta ar konkrētu termiņu, lai uzņēmumi varētu pielāgoties un lai aizsargātu patērētāju intereses un galu galā nodrošinātu, ka viņiem ir reālas un efektīvas tiesības izvēlēties savu piegādātāju.</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Preambulas divdesmit sestajā apsvērumā ir norāde uz lēmumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai uzturētu augstus sabiedrisko pakalpojumu standartus Kopienā, precizējot, ka šie lēmumi ir regulāri jādara zināmi Komisijai un ka tie var būt atšķirīgi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>atkarībā no tā, vai tie ir paredzēti mājsaimniecībām vai maziem un vidējiem uzņēmumiem<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>. Preambulas divdesmit septītajā apsvērumā runa ir par sabiedrisko pakalpojumu [pienākumu], kura ievērošana ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>pamatprasība<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> direktīvā, kurā ir jāprecizē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>kopīgie minimālie standarti, [..] kuros ņemti vērā patērētāju aizsardzības mērķi, piegāžu drošība, vides aizsardzība un līdzvērtīga konkurence visās dalībvalstīs<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. Turklāt tajā ir norādīts, ka šīs prasības būtu jāinterpretē, ņemot vērā apstākļus valstī un ievērojot Kopienas tiesību aktus.</TXT></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2. panta 25. punktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>mājsaimniecības patērētāji<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir patērētāji, kas pērk dabasgāzi pašu patēriņam mājsaimniecībā; atbilstoši 2. panta 28. punktam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>tiesīgie patērētāji<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/><?PAGE NO="I-3382"?> ir patērētāji, kas var iepirkt gāzi no brīvi izvēlēta piegādātāja saskaņā ar direktīvas 23. pantu, kura 1. punkta c) apakšpunktā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums nodrošināt, ka no <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE> tiesīgie patērētāji ir visi patērētāji.</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Direktīvas 3. pants ir veltīts sabiedrisko pakalpojumu saistībām [pienākumiem] un patērētāju aizsardzībai. Saskaņā ar tā 1. punktu dalībvalstis nodrošina, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>dabasgāzes uzņēmumi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas principiem, lai izveidotu konkurētspējīgu, drošu dabasgāzes tirgu, kas ilgtermiņā neapdraud vidi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, un ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>uzņēmumi netiek diskriminēti attiecībā uz to tiesībām vai pienākumiem<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Tomēr iepriekš minētais ir jāsaprot, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>neskarot [šā 3. panta] 2. punktu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, kurā ir paredzēts, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>pilnībā ievērojot attiecīgos Līguma noteikumus, īpaši 86. pantu, dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas gāzes nozarē, var vispārīgās ekonomiskās interesēs [vispārējās tautsaimnieciskajās interesēs] uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības [pienākumus], kuras [kuri] var attiekties uz [..] piegāžu [..] cenu [..]<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>. Šādiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem ir jābūt skaidri definētiem, pārredzamiem, nediskriminējošiem, pārbaudāmiem un tiem jāgarantē, ka Eiropas Savienības gāzes uzņēmumiem ir vienlīdzīgi pieejami valstu patērētāji.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Ar 3. panta 3. punktu ir ieviests patērētāju un it īpaši mazāk aizsargātu patērētāju aizsardzības pienākums: dalībvalstīm ir jāaizsargā gala patērētāji un jānodrošina patērētāju — it īpaši mazāk aizsargātu patērētāju — pietiekama aizsardzība, palīdzot tiem nepieļaut atslēgšanu no gāzes piegādes — tostarp attiecībā uz pārredzamību, kas saistīta ar vispārīgiem līguma noteikumiem, informāciju un strīdu izšķiršanas mehānismiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgie patērētāji var efektīvi pāriet pie jauna piegādātāja. Vismaz attiecībā uz mājsaimniecības patērētājiem šie pasākumi ietver A pielikumā minētos pasākumus<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Minētā A pielikuma g) punktā ir norādīts, ka ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>[jānodrošina tas], ka [..] tie, kas ir pieslēgti gāzes sistēmai, ir informēti par viņu tiesībām saņemt noteiktas kvalitātes dabasgāzi par pieņemamām cenām saskaņā ar attiecīgās valsts piemērojamajiem tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 3. panta 6. punktu dalībvalstis informē Komisiju <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>pēc šīs direktīvas īstenošanas [..] par visiem pasākumiem, ko tās pieņēmušas, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības [pienākumus], tostarp<?PAGE NO="I-3383"?> patērētāju un vides aizsardzības nodrošināšanu, kā arī par to iespējamo ietekmi uz vietējo un starptautisko konkurenci<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, neatkarīgi no tā, vai šie pasākumi prasa atkāpi no šīs direktīvas noteikumiem.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Itālijas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Tikai dažas dienas pirms <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE>, kas ir termiņš gāzes tirgus pilnīgai liberalizācijai atbilstoši Direktīvas 2003/55 23. pantam, Itālijas iestādes pieņēma <DATE ISO="20070618">2007. gada 18. jūnija</DATE> Dekrētlikumu Nr. 73, ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Autorità per l’energia elettrica e il gas</HT> tika piešķirtas pilnvaras noteikt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>references cenu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> gāzes pārdošanai noteiktiem patērētājiem, lai gan tirgus jau bija pilnīgi atvērts.</TXT></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Šis dekrēts tika apstiprināts ar <DATE ISO="20070803">2007. gada 3. augusta</DATE> Likumu Nr. 125, kura 1. panta 3. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>Lai nodrošinātu Kopienu tiesību normu universālā pakalpojuma jomā izpildi, <HT TYPE="ITALIC">Autorità per l’energia elettrica e il gas</HT> nosaka standarta noteikumus pakalpojuma sniegšanai un, pamatojoties uz faktiskām pakalpojuma izmaksām, pārejas kārtā nosaka references cenas [..] par dabasgāzes piegādi mājsaimniecības patērētājiem [<HT TYPE="ITALIC">clienti domestici</HT>], kuras uzņēmumiem, kas to pārdod un piegādā, pildot savus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, ir jānorāda savos komercpiedāvājumos, paredzot arī iespēju izvēlēties starp dažādiem tarifu un laika plāniem. [..] neskar <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> tiesības pārraudzīt un iesaistīties, lai aizsargātu patērētāju tiesības, it īpaši gadījumos, kuros tiek konstatēta nepamatota cenu palielināšana un tiek grozīti pakalpojuma sniegšanas nosacījumi tiem patērētājiem, kuri vēl nav izmantojuši savas izvēles tiesības<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Dekrētlikuma 1. panta 3. punkta redakcija nedaudz atšķiras no tāda paša panta likumā par apstiprināšanu redakcijas, kurā precizēts, ka <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> piešķirtajai iespējai ir pārejas pasākuma raksturs.</P></NOTE>.<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Itālijas iesniedzējtiesa uzskata, ka šī norma sniedz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>normatīvo ietvaru <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> reglamentējošo pilnvaru izmantošanai gāzes cenu jautājumos pēc <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE><QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3384"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamata prāva un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT><DATE ISO="20070329">2007. gada 29. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Autorità per l’energia elettrica e il gas</HT> pieņēma Lēmumu Nr. 79/07, ar kuru tika pārskatīti gāzes piegādes ekonomiskie nosacījumi attiecībā uz laikposmu no <DATE ISO="20050101">2005. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20070331">2007. gada 31. martam</DATE> un paredzēti noteiktu ekonomisko nosacījumu atjaunināšanas kritēriji. Minētā lēmuma 1.3.1. punktā ir paredzēts, ka aprēķina formulas, kuras tika apstiprinātas, lai atjauninātu mainīgās atlīdzības apmēru, kas attiecas uz vairumtirdzniecību, ir piemērojamas līdz <DATE ISO="20080630">2008. gada 30. jūnijam</DATE>; tā paša dokumenta 1.3.2. punktā ir paredzētas arī <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> tiesības pārbaudīt, vai izpildīti nosacījumi, lai pagarinātu šo iespēju līdz <DATE ISO="20090630">2009. gada 30. jūnijam</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">20.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Assogas</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Libarna Gas s.p.a.</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Collino Commercio s.p.a.</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Sadori gas s.p.a.</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Egea Commerciale</HT>, <HT TYPE="ITALIC">E.On Vendita srl</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sorgenia s.p.a.</HT> (uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, kas darbojas Itālijas dabasgāzes tirgū) ir iesnieguši piecas prasības par minēto Lēmumu Nr. 79/07 un par citiem, vēlāk pieņemtajiem <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> lēmumiem (Lēmumi Nr. 80/07, Nr. 158/07, Nr. 242/07 un Nr. 346/07)<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Prasības <HT TYPE="ITALIC">R.G.</HT> 1276/07, <HT TYPE="ITALIC">R.G.</HT> 1279/07, <HT TYPE="ITALIC">R.G.</HT> 1285/07, <HT TYPE="ITALIC">R.G.</HT> 1359/07 un <HT TYPE="ITALIC">R.G.</HT> 1490/07.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>To galvenais arguments ir saistīts ar Direktīvas 2003/55, saskaņā ar kuru gāzes nozare ir pilnībā jāliberalizē no <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE>, pārkāpumu. Prasītāji apgalvo, ka, lai kopš minētā datuma nodrošinātu visiem patērētājiem iespēju brīvi izvēlēties savu piegādātāju, gāzes pārdošanas cenai ir jābūt noteiktai tikai ar piedāvājuma un pieprasījuma konjunktūru — bez publisko iestāžu iejaukšanās. Līdz ar to ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>references cenām<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> (Lēmuma Nr. 79/07 izpratnē) tiek pārkāptas Kopienu tiesības tiktāl, ciktāl šīs cenas ir piemērojamas pēc 2007. gada otrā ceturkšņa.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">22.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunale Administrativo Regionale della Lombardia</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Sala IV</HT>) [IV palāta], kas izskata minētās prasības, uzskatīja, ka strīda risinājums ir atkarīgs no Direktīvas 2003/55 interpretācijas, un līdz ar to uzdeva Tiesai atbilstoši EKL 234. pantam šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>1)</NO.P><TXT>Vai Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20030626">2003. gada 26. jūnija</DATE> Direktīvas 2003/55/EK 23. pants, kas reglamentē gāzes tirgus atvēršanu, saskaņā ar principiem, kuri izriet no EK līguma, ir jāinterpretē tādējādi, ka minētajai normai un Kopienu principiem ir pretrunā valsts tiesību norma (un saskaņā ar to pieņemtie piemērošanas akti), ar kuru pēc <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Autorità per l’energia elettrica e il gas</HT> joprojām tiek sniegtas pilnvaras noteikt references cenas dabasgāzes piegādei mājsaimniecības patērētājiem (nenoteikta kategorija, kas nav definēta<?PAGE NO="I-3385"?> attiecīgajos dokumentos un kas pati par sevi nenorāda uz īpašiem sociāliem vai ekonomiskiem neizdevīgiem apstākļiem, ar kuriem varētu attaisnot šādu references cenu noteikšanu), proti, cenas, kuras izplatītājiem un piegādātājiem uzņēmumiem, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, ir jānorāda savos komercpiedāvājumos?</TXT><P>vai</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai šī tiesību norma (minētais 23. pants) ir jāinterpretē kopsakarā ar Direktīvas 2003/55/EK 3. pantu (kurā ir paredzēts, ka dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas gāzes nozarē, var vispārējās tautsaimnieciskajās interesēs uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, kuri — tiktāl, ciktāl tam ir nozīme šajā lietā, — var attiekties uz piegādes cenu) tādējādi, ka minētajām Kopienu tiesību normām nav pretrunā valsts tiesību norma, ar kuru, ņemot vērā konkrētu situāciju tirgū, kurā vēl joprojām nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>efektīvas konkurences<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> apstākļu — vismaz vairumtirdzniecības jomā, ir atļauts administratīvi noteikt dabasgāzes references cenu, kura katram piegādātājam universālā pakalpojuma ietvaros ir obligāti jānorāda komercpiedāvājumos saviem mājsaimniecības patērētājiem, kaut arī visi patērētāji ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>brīviem<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>?<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Process Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika reģistrēts Tiesas kancelejā <DATE ISO="20080620">2008. gada 20. jūnijā</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Libarna Gas</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Sorgenia</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Assogas</HT>, kā arī Komisija un Polijas, Igaunijas un Itālijas valdības.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Pielikumā uzaicinājumam uz tiesas sēdi pamata lietas dalībniekiem un Itālijas Republikai tika uzdots jautājums, vai pienākums norādīt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>references cenas<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> par dabasgāzes piegādi privātpersonām komercpiedāvājumos nozīmē, ka uzņēmumiem ir jāpiedāvā un jāpiemēro šīs cenas saviem klientiem un ka tātad šiem uzņēmumiem ir aizliegts noslēgt līgumus ar atšķirīgiem tarifu nosacījumiem, vai arī šīs cenas ir tikai indikatīvas. Minētajām personām arī tika uzdots jautājums par šā pienākuma piemērošanas jomu, tostarp<?PAGE NO="I-3386"?> lūdzot norādīt, vai attiecīgie patērētāji ir tikai indivīdi, izslēdzot juridiskas personas. <HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Libarna Gas</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Sorgenia</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Assogas</HT> un Itālijas valdība nosūtīja atbildes Tiesai 2009. gada jūlijā.</TXT></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT><DATE ISO="20090908">2009. gada 8. septembra</DATE> tiesas sēdē mutvārdu apsvērumus snieguši <HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Assogas</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Libarna Gas</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Sorgenia</HT>, Komisijas un Igaunijas un Itālijas valdību pārstāvji.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievada apsvērumi: iejaukšanās tarifu jautājumos vienīgi formālās konkurences apstākļos</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Reālas konkurences neesamība gāzes tirgū</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Enerģētikas nozares liberalizācijas process, kas uzsākts ar Direktīvu 96/92/EK<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="19961219">1996. gada 19. decembra</DATE> Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="027" PAGE.FIRST="20" DATE.PUB="1996">OV L 27, 20. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un Direktīvu 98/30, tika ievērojami paātrināts līdz ar Direktīvas 2003/54/EK<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20030626">2003. gada 26. jūnija</DATE> Direktīva 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="176" PAGE.FIRST="37" DATE.PUB="2003">OV L 176, 37. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un Direktīvas 2003/55 pieņemšanu, kurās nolemts atvērt elektroenerģijas tirgu un gāzes tirgu visiem patērētājiem, kas nav mājsaimniecības patērētāji, no <DATE ISO="20040701">2004. gada 1. jūlija</DATE> un visiem lietotājiem bez jebkādas atšķirības — no <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Direktīvas 2003/54 21. pants un Direktīvas 2003/55 23. pants.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Šīs ambiciozās programmas īstenošana bija jāveic dalībvalstīm. Panākumi tomēr izrādījās visai nevienādi. Tieši to ir konstatējusi Komisija <DATE ISO="20070110">2007. gada 10. janvāra</DATE> paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Paziņojums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> (COM(2006) 841, galīgā redakcija).</P></NOTE>, kurā tā atzinusi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>enerģijas iekšējā tirgus pamatprincipi iestrādāti tiesiskajā regulējumā, institucionālajā kārtībā un [..] fiziskajā infrastruktūrā, [..] daudzās dalībvalstīs nepastāv vērā ņemama konkurence. Klientiem bieži vien nav īstas iespējas izvēlēties citu piegādātāju<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, un kopumā ieinteresētajām personām vēl nav lielas uzticības iekšējam tirgum<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Turklāt, kā uz to norāda Piters D. Kamerons [<HT TYPE="ITALIC">Peter D. Cameron</HT>], enerģijas tirgu liberalizācijas sniegtie labumi nemaz nav tik acīmredzami, kā bija cerēts: cenu samazināšana nav nenovēršamas sekas, kas izrietētu no liberalizācijas vai arī no valsts iejaukšanās samazināšanas; jau dibināto uzņēmumu komerciāls spēks ir palielinājies un situācija ar jauno dalībnieku ienākšanu elektroenerģijas un gāzes tirgos atgādina <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>Godo gaidīšanu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> (Cameron, P. <HT TYPE="ITALIC">Legal aspects of EU energy regulation. Implementing the New Directives on Electricity and Gas Across Europe</HT>. Oxford University Press, 2005, 36. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3387"?><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Apzinoties liberalizācijas procesa nepilnīgumu, Komisija laidusi klajā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>trešo enerģētikas paketi<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, lai izlabotu spēkā esošā regulējuma trūkumus. Šajā paketē ir ietverts priekšlikums grozījumiem Direktīvā 2003/55, kuros, piemēram, ir paredzēta reāla nošķiršana starp ražošanas darbībām un piegādes un tīkla ekspluatācijas darbībām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (COM(2007) 529, galīgā redakcija).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka iejaukšanās gāzes (un arī elektroenerģijas) tarifu jautājumos ir viens no iemesliem un tajā pašā laikā vienas no sekām tam, ka pašlaik trūkst konkurences enerģētikas nozarē. No vienas puses, tā iekļauj <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>regulētas cenas, kas liedz tirgū ienākt jauniem dalībniekiem<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Iepriekš minētais <DATE ISO="20070110">2007. gada 10. janvāra</DATE> paziņojums, 1.3. punkts.</P></NOTE>, galveno trūkumu, kas konstatēti saistībā ar jauno direktīvu transponēšanu, uzskaitījumā. No otras puses, tā piebilst, ka, pastāvot minētajiem trūkumiem, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>vēsturiskie elektroenerģijas un gāzes uzņēmumi lielākoties saglabā dominējošu stāvokli<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, kādēļ <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>daudzas dalībvalstis saglabājušas stingru kontroli pār elektroenerģijas un gāzes cenām gala patērētājiem. Diemžēl tas bieži vien ir būtisks konkurences ierobežojums<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Iepriekš minētais <DATE ISO="20070110">2007. gada 10. janvāra</DATE> paziņojums, 1.4. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Kā to atzīst Komisija savā <DATE ISO="20080415">2008. gada 15. aprīļa</DATE> ziņojumā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>Panākumi iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> (COM(2008) 192, galīgā redakcija).</P></NOTE>, daudzās Savienības dalībvalstīs līdzās pastāv atvērti enerģijas tirgi un regulētas enerģijas cenas un šāda situācija ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>trešajā daļā gāzes tirgu [..] un vairāk nekā pusē elektroenerģijas tirgu. Vairumā dalībvalstu, kas regulē cenas, regulēšana attiecas ne vien uz mazajiem patērētājiem — enerģiju par regulētām cenām piegādā visām patērētāju grupām<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Aprakstītā situācija atbilst situācijai Itālijas gāzes nozarē. Saskaņā ar šīs valsts valdības iesniegtajos rakstveida apsvērumos norādīto — valsts dabasgāzes tirgū vadošā loma ir sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Eni</HT>, kurai vienlaikus ir monopols uz gāzes importu, īpašumtiesības uz pārvades tīkla lielāko daļu un absolūti dominējošais stāvoklis ražošanas jomā un kura ir galvenais vairumtirgotājs. Šī konkurences neesamība vairumtirdzniecības tirgū ir ļāvusi saglabāties vietējiem mazumtirdzniecības monopoliem, kas pārsvarā ir vertikāli integrēti ar sadales tīkla pārvaldītajiem. Šajā kontekstā jauno piegādātāju ienākšana tirgū ir ārkārtīgi sarežģīta: pirmkārt, tiem būtu jāpērk gāze no <HT TYPE="ITALIC">Eni</HT>, kas tiem liktu ievērot savus nosacījumus,<?PAGE NO="I-3388"?> samazinot līdz minimumam to iespējamo peļņas normu, un, otrkārt, tāpēc, ka būtu grūti konkurēt vietējā līmenī ar vertikāli integrētiem uzņēmējiem.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Piegādes cenu regulējums situācijā, kurā nav konkurences</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Šie apstākļi kopsakarā ar naftas produktu cenas paaugstināšanas tendenci starptautiskajos tirgos bija pamats strīdīgajai Itālijas iestāžu rīcībai. Lai novērstu, ka izejvielu izmaksu palielināšana nelabvēlīgi ietekmē patērētājus, tika nolemts pagarināt <HT TYPE="ITALIC">Autorità per l’energia elettrica e il gas</HT> iespēju noteikt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>references cenas<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> dabasgāzes piegādei mājsaimniecības patērētājiem pat pēc <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlija</DATE>, datuma, kurā Itālijas gāzes tirgus ticis liberalizēts saskaņā ar Direktīvu 2003/55 transponējošām normām.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Itālijas <DATE ISO="20070803">2007. gada 3. augusta</DATE> likuma 1. panta 3. punktu šī iespēja ir raksturojama šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>1) dabasgāzes piegādei tiek noteiktas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>references cenas<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>, kas uzņēmumiem ir jānorāda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>savos komercpiedāvājumos, paredzot arī iespēju izvēlēties starp dažādiem tarifu un laika plāniem<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>.</P><P>Pamata lietas dalībnieki, kam tāpat kā Itālijas valdībai bija uzdots jautājums par šā pienākuma saturu, savā atbildē ir nolieguši, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>references cenām<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> ir tikai indikatīvs raksturs. Tie uzskata, ka dabasgāzes uzņēmumi faktiski nevar piedāvāt saviem klientiem alternatīvus tarifus, kuri būtu interesantāki nekā tie, ko iesaka <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT>, kuras <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>references cenas<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> jau ir zemākas par vidējo cenu Eiropā. Pamata lietas dalībnieki uzskata, ka, ņemot vērā lielo skaitu lietotāju, attiecībā uz kuriem piegādātajiem būtu jāpiemēro šīs aizsargātās cenas, esot jāsecina, ka iespēja piemērot kādus citus tarifus ir vienīgi teorētiska<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P><HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT> <DATE ISO="20090731">2009. gada 31. jūlija</DATE> rakstveida apsvērumi, 7.–9. punkts, un <HT TYPE="ITALIC">Sorgenia</HT> <DATE ISO="20090731">2009. gada 31. jūlija</DATE> rakstveida apsvērumi, 1. punkts.</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>2) minētās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>references cenas<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> tiek aprēķinātas, pamatojoties uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>faktiskām pakalpojuma izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>. Saskaņā ar lietas<?PAGE NO="I-3389"?> materiālos ietverto informāciju <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> noteiktie ekonomiskie nosacījumi ir četru faktoru summēšanas rezultāts: izplatīšanas cena, pārvades un glabāšanas cena, mainīgā summa, kas atbilst mazumtirdzniecībai, un cita mainīgā summa, kas attiecas uz izejvielas iegādes izdevumiem, tostarp izmaksām saistībā ar gāzes iegādi vairumtirdzniecībā. Strīds attiecas uz šīs pēdējās summas aprēķinu, jo, salīdzinot ar vairumtirdzniecības tirgu, kurā gāzes cena seko naftas produktu cenām, mazumtirdzniecības tarifi ir aizsargāti ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>aizsargklauzulu<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> novērš visu izejvielas izmaksu pārnešanu tad, kad šīs izmaksas ir ļoti augstas. Tādējādi gāzes piegādātājiem ir jāizraksta rēķini saviem klientiem par cenu, kura neietver visu, kas samaksāts par izejvielu. Lai novērstu, ka šīs operācijas ekonomiskā slodze ir tikai šiem uzņēmumiem, <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> ir uzlikusi pienākumu vairumtirgotājiem pārskatīt gāzes pārdošanas līgumus<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā ziņā skat. <HT TYPE="ITALIC">Sorgenia</HT> rakstveida apsvērumus, 5. un 6. punkts.</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>3) saistībā ar šo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>references cenu<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> piemērošanas jomu Dekrētlikuma 1. panta 3. punktā ir tikai prasīts, lai tās būtu piedāvātas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>mājsaimniecības patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> [<HT TYPE="ITALIC">clienti domestici</HT>]. Saskaņā ar lēmumu par prejudiciālo jautājumu uzdošanu šī lietotāju kategorija ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>nenoteikta<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>; savukārt Komisija uzskata, ka references cenas ir piemērojamas ģimenēm un mājsaimniecībām, kas izvietotas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>ēkās ar centrālo apkuri, ar patēriņu, kas ir mazāks nekā <FT TYPE="NUMBER">200000</FT> m<HT TYPE="SUP">3</HT> gadā<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>.</P><P>Atbildēs, ko iesnieguši pamata lietas dalībnieki un Itālijas valdība 2009. gada jūlija beigās, un tiesas sēdē sniegtajos apsvērumos tika precizēts, ka pienākums piemērot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>references cenas<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> attiecas uz divām patērētāju kategorijām:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>gala patērētājiem, kas, būdami tiesīgi jau pirms <DATE ISO="20030101">2003. gada 1. janvāra</DATE> (gāzes patēriņa, kas pārsniedz <FT TYPE="NUMBER">200000</FT> m<HT TYPE="SUP">3</HT> gadā, vai kādu citu iemeslu dēļ), vēl nav noslēguši jauno gāzes piegādes līgumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>gala patērētājiem ar patēriņu, kas ir mazāks nekā <FT TYPE="NUMBER">200000</FT> m<HT TYPE="SUP">3</HT> gadā.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><?PAGE NO="I-3390"?><P>Prasītāji pamata lietā tiesas sēdē un savos 2009. gada jūlija dokumentos norādīja, ka abas gala patērētāju kategorijas ietver gan indivīdus, gan uzņēmumus, neizslēdzot juridiskas personas<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P><HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT> <DATE ISO="20090731">2009. gada 31. jūlija</DATE> rakstveida apsvērumi, 12. un 13. punkts, un <HT TYPE="ITALIC">Sorgenia</HT> <DATE ISO="20090731">2009. gada 31. jūlija</DATE> rakstveida apsvērumi, 2. punkts.</P></NOTE>. Tie atsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> Lēmumu Nr. 64/09, ar kura 4. pantu aizsargātas cenas tika attiecinātas uz īpašnieku biedrībām, pat ja sadales punkta turētājs ir juridiska persona, kas veic kopīpašuma pārvaldnieka funkcijas. Tomēr saskaņā ar minētā Lēmuma Nr. 64/09 5. pantu uz gala patērētājiem, kas nav noslēguši jaunus līgumus un kas nav indivīdi, joprojām attiecas aizsardzības režīms līdz <DATE ISO="20090930">2009. gada 30. septembrim</DATE> vai pat līdz <DATE ISO="20100930">2010. gada 30. septembrim</DATE>, ja to patēriņš nepārsniedz <FT TYPE="NUMBER">200000</FT> m<HT TYPE="SUP">3</HT> gadā.</P><P>Savukārt Itālijas valdība apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>references cenu<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> sistēma ir piemērojama tikai indivīdiem;</P></ITEM><ITEM><P>4) ar Dekrētlikumu redakcijā, ko apstiprinājis Itālijas parlaments, <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> pilnvarām tarifu jomā tika piešķirts pārejas pasākuma raksturs, tādējādi grozot sākotnējo Dekrētlikuma redakciju, kurā nekas nebija paredzēts šajā sakarā.</P><P>Prasītāji uzņēmumi tiesas sēdē norādīja, ka pārejas pasākuma raksturs, kas piemīt iespējai noteikt tarifus, nav pietiekams, jo nav noteikts tās izmantošanas beigu termiņš. Šajā sakarā tie norāda uz nesen pieņemto <DATE ISO="20090723">2009. gada 23. jūlija</DATE> Likumu Nr. 99, ar kuru, toprāt, <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> ir piešķirtas vispārīgās reglamentējošās pilnvaras bez jebkāda laika ierobežojuma;</P></ITEM><ITEM><P>5) visbeidzot, Itālijas likumdevējs piebilst, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>references cenas<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> ir noteiktas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu ietvaros<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>nodrošinātu Kopienu tiesību normu izpildi universālā pakalpojuma jomā<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">35.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunale Administrativo Regionale della Lombardia</HT> jautā Tiesai, vai šāda veida publiska iejaukšanās tādā liberalizētajā tirgū kā gāzes tirgus, kurā tomēr trūkst reālas konkurences, pārkāpj Direktīvas 2003/55 23. pantu, vai arī tā var balstīties uz minētās direktīvas 3. pantu. Tātad ir jāizskata abas tiesību normas.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3391"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prejudiciālā jautājuma novērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">23. pants un cenu liberalizācija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Iekšējā dabasgāzes tirgus izveidei, kas ir galvenais Direktīvas 2003/55 mērķis, ir nepieciešama pilnīga liberalizācija.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Kopienu likumdevējs ātri saprata, ka tirgus atvēršanai ir jānotiek pakāpeniski. Sākumā tirgi bija stingri reglamentēti, ar striktu iekšzemes raksturu un bieži vien monopolistiski<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Publiskie monopoli nebija retums.</P></NOTE>. Tie bija jāpārveido par vienotu, pilnīgi brīvu Eiropas tirgu, kurā visi lietotāji varētu iegādāties sev gāzi no pārdevējiem pēc savas izvēles. Direktīva 98/30 bija iepriekšējs un nedrošs solis, kam sekoja Direktīvas 2003/55 23. pants, kurā sniegts pakāpeniskais grafiks virzībai uz tiesīgā lietotāja statusa piešķiršanu visiem patērētājiem, tostarp mājsaimniecības patērētājiem<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Direktīvas 2. panta izpratnē.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Beigu termiņš šā mērķa sasniegšanai bija <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlijs</DATE>. Lai to sasniegtu, vajadzēja likvidēt šķēršļus konkurencei gāzes tirgū un it īpaši iejaukšanos tarifu jautājumos, jo tā atbaida investīcijas. Direktīvas 3. panta 1. punktā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>nodrošin[āt] to, ka [..] dabasgāzes uzņēmumi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas principiem, lai izveidotu konkurētspējīgu, drošu dabasgāzes tirgu, kas ilgtermiņā neapdraud vidi<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Ņemot vērā Direktīvu un skaidri izteiktu uz liberalizāciju vērstu gribu, kas ir tās pamatā, ir grūti piekrist tam, ko norādījusi Polijas valdība savos rakstveida apsvērumos, — ka cenu noteikšana tikai ar piedāvājuma un pieprasījuma konjunktūru neesot obligāts nosacījums, lai nodrošinātu tiesības izvēlēties savu piegādātāju. Patiesībā ne 23. pantā, ne arī jebkādā citā Direktīvas normā nav tieši paredzēts dalībvalstu pienākums atteikties no piegādes cenu veidošanas par labu šai tirgus konjunktūrai, un nekas neliedz diskutēt teorijā par to, vai konkrēts pasākums ir vienmēr labvēlīgs patērētājam.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Tomēr ir nozīmīgs apstāklis, ka Kopienu likumdevējs paredz, ka pārvaldes iestādes [regulatori] apstiprina gāzes pārvades un sadales tarifus (Direktīvas 25. panta 2. punkts), un uzskata piegādes cenu noteikšanu tikai par ārkārtas iespēju saistībā ar<?PAGE NO="I-3392"?> sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu (3. panta 2. punkts).</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">3. pants un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tirgus liberalizācija tātad neizslēdz visus iejaukšanās veidus attiecībā uz gāzes pārdošanas cenu. Direktīvas 3. pants piedāvā dažādas iespējas leģitimizēt dalībvalstu iejaukšanos šajā jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Pirmkārt, 3. panta 2. punkts ļauj dalībvalstīm <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>uzņēmumiem, kas darbojas gāzes nozarē, [..] vispārīgās [vispārējās] ekonomiskās [tautsaimnieciskajās] interesēs uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības [pienākumus]<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>, kas var attiekties uz gāzes piegādes cenu. Otrkārt, 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai aizsargātu gala patērētājus un it īpaši mazāk aizsargātus patērētājus, nodrošinot patērētāju aizsardzību augstā līmenī.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Abi šie punkti atspoguļo to, ka Direktīvai 2003/55 ir vairāki mērķi: iekšējā gāzes tirgus izveide kā līdzeklis, lai aizsargātu uzņēmumu intereses un — tajā pašā laikā — patērētāju intereses; liberalizācija, taču ne par katru cenu privātpersonām — kas prasa noteiktu reglamentācijas pakāpi gadījumos, kad tirgus nedarbojas atbilstošā veidā. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumi kļūst par instrumentu, lai strukturētu šo ārkārtas publisko iejaukšanos pat pēc mērķa datuma, kas ir <DATE ISO="20070701">2007. gada 1. jūlijs</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Otrās enerģētikas paketes apstiprināšanas brīdī šī formula jau bijusi plašā mērogā pārbaudīta. Pēc publisko monopolu likvidācijas<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Kas — kā norādīts Jones, C. W. darbā <HT TYPE="ITALIC">EU Energy Law, Volume I, The Internal Energy Market</HT>, Second Edition, Lēvene: Caléis &amp; Castells, 2006, 223. lpp. — <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>bija uzskatāmi par tādiem, kuri vienmēr rīkojas sabiedrības interesēs<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>.</P></NOTE> šajā nozarē, kas tika pakļauts tirgus principiem, vēl bija jānodrošina dažas vispārējo interešu vajadzības. Šajā nolūkā Kopienu likumdevējs jau kopš pirmo nozaru — tādu kā pasts, transports vai telekomunikācijas — liberalizēšanas paredzēja iespēju uzlikt sabiedrisko pakalpojumu un universālā pakalpojuma sniegšanas pienākumus. Tiesa ļoti uzmanīgi pārbaudīja šīs atkāpes un it īpaši to finansējumu un atzina, ka subsīdijas, kas maksājamas, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>atlīdzinātu<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, nav valsts atbalsts<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.</P></NOTE> un nepārkāpj Līgumu, ja vien ir izpildīti zināmi nosacījumi<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Tiesas <DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-280/00" PAGE.ECR="I-7747" YEAR="2003">C-280/00 <HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-7747. lpp.</REF.DOC.ECR>, 84.–95. punkts). <DATE ISO="20031127">2003. gada 27. novembra</DATE> spriedumā apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-34/01+C-35/01+C-36/01+C-37/01+C-38/01" PAGE.ECR="I-14243" YEAR="2003">C-34/01 līdz C-38/01 <HT TYPE="ITALIC">Enirisorse</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-14243. lpp.)</REF.DOC.ECR> tika piemēroti iepriekšējā nolēmumā izklāstītie nosacījumi lietā, kura attiecās uz ostas nodevu, daļu no kuras bija saņēmis publiskais uzņēmums. Pirms lietas <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> — <DATE ISO="20011122">2001. gada 22. novembra</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-53/00" PAGE.ECR="I-9067" YEAR="2001">C-53/00 <HT TYPE="ITALIC">Ferring</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-9067. lpp.)</REF.DOC.ECR> jau tika precizēti nosacījumi, lai uzņēmumiem, kas pārvalda sabiedriskos pakalpojumus, piešķirtais atbrīvojums no nodokļa būtu saderīgs ar Līgumu.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3393"?><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Direktīvas 2003/55 3. panta 2. punkts iekļauj sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma koncepciju to līdzekļu sarakstā, kas paredzēti gāzes nozares organizēšanai, ļaujot dalībvalstīm uzlikt šīs nozares uzņēmumiem saistības tad, kad tas ir nepieciešams, lai ievērotu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>vispārējās tautsaimnieciskās intereses<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>, kuru saturs konkrēti nav noteikts<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Direktīvā ir tikai norādīts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu mērķis ir nodrošināt šīs intereses, kuras <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>var attiekties uz drošību, tostarp uz piegāžu drošību, regularitāti, kvalitāti un cenu un vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti un klimata aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>. Daži kvalificēja šo <HT TYPE="ITALIC">numerus clausus</HT> uzskaitījumu kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>vispārējo tautsaimniecisko interešu<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> pamatus, kas var leģitimizēt valsts iejaukšanos (Geldhof, W. un Vandendriessche, F., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>Chapter 1: European Electricity and Gas Market Liberalisation. Background, Statuos, Developments<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>, <HT TYPE="ITALIC">EU Energy Law and Policy Issues</HT>, izd. Delvaux, B., Hunt, M. un Talus, K., Euroconfidentiel, 48. lpp., kas savukārt citē iepriekš minēto Jones, C. W., 230. lpp.). Tomēr, manuprāt, šajā normā ir sīki izklāstīti rīcības veidi, kuros jāizpaužas minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem; tas nav tādu apstākļu saraksts, kas būtu šo pienākumu rašanās pamats, lai gan šie divi aspekti ir savā starpā cieši saistīti. No Direktīvas 3. panta 2. punkta izriet, ka dalībvalstis var radīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, kas attiecas uz gāzes pārdošanas cenu, bet ar šo norādi vien nepietiek. Katrā ziņā ir jāpārbauda, vai runa ir par uzdevumu vispārējās tautsaimnieciskajās interesēs.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Noteiktības trūkums Direktīvā liecina par plašu rīcības brīvību, ko Kopienu likumdevējs piešķīris dalībvalstīm. Preambulas divdesmit septītais apsvērums to apstiprina, norādot uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>kopīgo minimālo standartu<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu izpildi, t.i., pamatnoteikumu, ieviešanu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>kuros ņemti vērā patērētāju aizsardzības mērķi, piegāžu drošība, vides aizsardzība un līdzvērtīga konkurence visās dalībvalstīs<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>; minētie elementi ir jāinterpretē, ņemot vērā katras valsts īpatnības, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>ņemot vērā apstākļus valstī un ievērojot Kopienas tiesību aktus<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tomēr dalībvalstu rīcības brīvība šajā jautājumā nav absolūta, jo Direktīvas 3. panta 6. punktā ir paredzēta kontrole pār <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>visiem pasākumiem, ko tās pieņēmušas, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības [pienākumus], tostarp patērētāju un vides aizsardzības nodrošināšanu, kā arī pār to iespējamo ietekmi uz vietējo un starptautisko konkurenci<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>; šie pasākumi ir jādara zināmi Komisijai normas transponēšanas laikā. Pēc tam dalībvalstīm reizi divos gados ir jāsniedz informācija par visām izmaiņām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Komisija mēģināja precizēt Direktīvas prasības paziņojumā, kurš nav saistošs un kuru tā ir daļēji piemērojusi <HT TYPE="ITALIC">ex ante</HT> kontrolei pār dalībvalstu paziņotajiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>Note de la DG Energie et Transports sur les Directives 2003/54/CE et 2003/55/CE du marché interieur de l’électricité et du gaz natural. Document n’engageant pas la Commission<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, pieejams http://ec.europa.eu/energy/electricity/legislation/doc/notes_for_implementation_2004/public_service_obligations_fr.pdf). Lai pastiprinātu tās nostāju šajā kontroles veidā, trešajā enerģētikas paketē ir paredzēts, ka Komisija pieņem pamatnostādnes Direktīvas 3. panta īstenošanai (iepriekš minētā priekšlikuma Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/55, 1. panta 4. punkts, ar kuru Direktīvas 2003/55 3. pantā tiek iekļauts 7. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3394"?><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Turklāt Direktīva iezīmē pietiekami stingrus noteikumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem, kuriem:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>jāatbilst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>vispārējām tautsaimnieciskajām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>;</P></ITEM><ITEM><P>jābūt noteiktiem, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>pilnībā ievērojot attiecīgos Līguma<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> noteikumus, it īpaši tā 86. pantu;</P></ITEM><ITEM><P>jābūt skaidri definētiem, pārredzamiem un pārbaudāmiem;</P></ITEM><ITEM><P>nav jārada diskriminācija un</P></ITEM><ITEM><P>jāgarantē, ka Eiropas Savienības gāzes uzņēmumiem ir vienlīdzīgi pieejami valstu patērētāji.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> pilnvaru tarifu jomā, kuras aplūkojamas šajā lietā, likumīgums ir atkarīgs no šo noteikumu ievērošanas, kas jāpārbauda valsts tiesai saskaņā ar Tiesas sniegto Direktīvas interpretāciju<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Saskaņā ar Direktīvas 3. panta 6. punktu šie pasākumi ir jādara zināmi Komisijai, ko Itālijas valdība izdarījusi, pirms tas tai tika pieprasīts (Komisijas rakstveida apsvērumi, 42. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāpārbauda gan prasība par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>vispārējām tautsaimnieciskajām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> (C), ņemot vērā Līguma noteikumus un it īpaši tā 86. pantu (D), gan jautājums par nediskriminējošo raksturu (E).</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pieņemamu cenu nepieciešamība kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>vispārējo tautsaimniecisko interešu<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> pamats</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0080" ID="QS0080"/>Vispārējo tautsaimniecisko interešu<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> izmantošana, lai pamatotu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, ir pirmais strīdīgais aspekts aplūkojamajā lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Kā to pareizi uzsver Komisija savos rakstveida apsvērumos<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>38. punkts.</P></NOTE>, dubultā norāde Direktīvas 3. panta 2. punktā uz EKL 86. pantu un uz<?PAGE NO="I-3395"?> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0081" ID="QS0081"/>vispārējām tautsaimnieciskajām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> nozīmē, ka attiecīgie pienākumi atbilst pienākumiem, kas uzlikti uzņēmumiem, kuriem uzticēti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0082" ID="QS0082"/>pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> minētā Līguma panta izpratnē<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Izteiciens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0083" ID="QS0083"/>pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> attiecas uz ekonomiska rakstura pakalpojumiem, ko dalībvalsts pakļauj zināmiem pienākumiem, ņemot vērā konkrētās vispārējās intereses (Szyszczak, E. <HT TYPE="ITALIC">The Regulation of the State in Competitive Markets in the EU</HT>. Ed. Hart, 2007, 211. lpp.). Lage-Annamajere [<HT TYPE="ITALIC">Laget-Annamayer</HT>] (Laget-Annamayer, A. <HT TYPE="ITALIC">La régulation des services publics en réseaux. Télécommunications et électricité</HT>. Brisele: Bruylant, 2002, 98. lpp.) uzskata, ka Direktīvas 3. panta 2. punkta redakcija ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0084" ID="QS0084"/>franču publiskā pakalpojuma koncepta un Kopienu jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0085" ID="QS0085"/>pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/><QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/> sajaukums.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tiesa ir atzinusi vispārējo tautsaimniecisko interešu esamību vairākiem dažādiem pakalpojumiem, tādiem kā ūdensapgāde<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Tiesas <DATE ISO="19831108">1983. gada 8. novembra</DATE> spriedums apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="96/82+97/82+98/82+99/82+100/82+101/82+102/82+104/82+105/82+108/82+110/82" PAGE.ECR="3369" YEAR="1983">96/82 līdz 102/82, 104/82, 105/82, 108/82 un 110/82 <HT TYPE="ITALIC">IAZ International Belgium</HT> u.c./Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 3369. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, gāzes apgāde<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Tiesas <DATE ISO="19971023">1997. gada 23. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-159/94" PAGE.ECR="I-5815" YEAR="1997">C-159/94 Komisija/Francija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5815. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> un elektroapgāde<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Tiesas <DATE ISO="19940427">1994. gada 27. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-393/92" PAGE.ECR="I-1477" YEAR="1994">C-393/92 <HT TYPE="ITALIC">Almelo</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1477. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, pasta savākšana un nosūtīšana visā valsts teritorijā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Tiesas <DATE ISO="19930519">1993. gada 19. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-320/91" PAGE.ECR="I-2533" YEAR="1993">C-320/91 <HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2533. lpp.)</REF.DOC.ECR>, <DATE ISO="20000210">2000. gada 10. februāra</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-147/97+C-148/97" PAGE.ECR="I-825" YEAR="2000">C-147/97 un C-148/97 <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post AG</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-825. lpp.)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20010517">2001. gada 17. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-340/99" PAGE.ECR="I-4109" YEAR="2001">C-340/99 <HT TYPE="ITALIC">TNT Traco</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4109. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, nerentablu aviolīniju ekspluatācija<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Tiesas <DATE ISO="19890411">1989. gada 11. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="66/86" PAGE.ECR="803" YEAR="1989">66/86 <HT TYPE="ITALIC">Ahmed Saeed Flugreisen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Silver Line Reisebüro</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 803. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, neatliekamās medicīniskās palīdzības transports<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Tiesas <DATE ISO="20011025">2001. gada 25. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-475/99" PAGE.ECR="I-8089" YEAR="2001">C-475/99 <HT TYPE="ITALIC">Ambulanz Glöckner</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-8089. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> vai zāļu vairumtirdzniecība<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Iepriekš minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Ferring</HT>.</P></NOTE> — tie ir tikai daži piemēri. Ir grūti izsecināt no šiem nolēmumiem<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Turklāt visi šie nolēmumi attiecas uz uzņēmumiem ar ekskluzīvajām un īpašajām tiesībām, nevis uz uzņēmumiem, kas darbojas liberalizētajās nozarēs vai kam ir uzlikti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumi. Tātad to piemērošanai aplūkojamajā lietā ir jābalstās uz šo konkrēto kontekstu, kas līdz šim nav bijis atspoguļots judikatūrā.</P></NOTE> nepārprotamu un precīzu jēdzienu. Direktīvas, Līguma un judikatūras pamatā ir viena un tā pati ideja par līdzsvaru starp tirgu un regulējumu, starp konkurenci un vispārējo interešu apsvērumiem, un, manuprāt, tos apvieno fakts, ka tieši dalībvalstīm ir jānosaka pakalpojumi ar vispārējo tautsaimniecisku nozīmi, ko tās vēlas saglabāt, neskarot Kopienu iestāžu (it īpaši Tiesas) iespēju pārbaudīt šādus lēmumus un novērst pārmērības<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Uz šo koncepciju ir balstīts arī EKL 16. pants, kurā ir noteikts: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0086" ID="QS0086"/>Neskarot 73., 86. un 87. panta noteikumus un ņemot vērā nozīmi, kāda sabiedriskiem pakalpojumiem [pakalpojumiem ar vispārējo tautsaimniecisko nozīmi] ir Savienības kopīgo vērtību sistēmā, kā arī to nozīmi sociālas un teritoriālas kohēzijas veicināšanā, Kopiena un dalībvalstis, nepārsniedzot savas attiecīgās pilnvaras un šā Līguma piemērošanas jomu, rūpējas, lai šādi pakalpojumi pamatotos uz tādiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumu<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/>. Šis teksts tika iekļauts ar Amsterdamas līgumu tad, kad stratēģisko nozaru liberalizēšana aktīvi ritēja, ievērojot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0087" ID="QS0087"/>nozīmīgas bažas noteiktās sociālajās aprindās, ko izraisījis liberālais pavērsiens Eiropas līmenī<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/> (Sarmiento, D. La recepción en el derecho de la Unión Europea y en su jurisprudencia de las técnicas de regulación económica. <HT TYPE="ITALIC">Derecho de la regulación económica. I. Fundamentos e instituciones de la regulación</HT>. Dir. Muñoz Machado, S. un Esteve Pardo, J., Ed. Iustel, Fundación Ortega y Gasset, 2009, 259. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Lai atrastu kopīgu elementu, būtu jāatceras slavenus Rolāna [<HT TYPE="ITALIC">Rolland</HT>] likumus, uz kuriem netieši atsaucas spriedumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Minēts iepriekš, 15. punkts.</P></NOTE> un lietā <HT TYPE="ITALIC">Almelo</HT><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Minēts iepriekš, 48. punkts. Tajā pašā nozīmē skat. Tiesas <DATE ISO="19971023">1997. gada 23. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-159/94" PAGE.ECR="I-5815" YEAR="1997">C-159/94 Komisija/Francija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5815. lpp.</REF.DOC.ECR>, 57. punkts).</P></NOTE>, izklāstot apstākļus,<?PAGE NO="I-3396"?> kuros tiek sniegti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi: nepārtraukti (turpinātība); par labu visiem lietotājiem un visā attiecīgajā teritorijā (universālums), pēc vienotiem tarifiem un ar līdzīgu kvalitāti, neizvērtējot ne īpašas situācijas, ne arī katra atsevišķa darījuma ekonomiskās rentabilitātes pakāpi (vienlīdzība).</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Turpinātība, universālums un vienlīdzība. Šiem klasiskajiem principiem tagad parasti pievieno pārskatāmību un pakalpojumu ekonomisku pieejamību. Arī Direktīva 2003/55 tiecas nodrošināt turpinātību, universālumu un nediskrimināciju gāzes piegādē<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>To apstiprina pienākumu uzskaitījums 3. panta 2. punktā un iespēja iecelt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0088" ID="QS0088"/>piegādātāju, kas nodrošina pakalpojumus galējā situācijā<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/> (3. panta 3. punkts).</P></NOTE>, tajā pašā laikā neaizmirstot par patērētāju tiesībām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0089" ID="QS0089"/>saņemt noteiktas kvalitātes dabasgāzi par pieņemamām cenām<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/> (preambulas divdesmit sestais apsvērums). Tas izskaidro iespēju iejaukties piegādes cenu lietās, kā tas ir paredzēts Direktīvas 3. panta 2. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos nevēlama un nesamērīga cenu paaugstināšana par sliktu patērētājiem ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0090" ID="QS0090"/>vispārējo tautsaimniecisko interešu<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/> pamats, kas, ja ir izpildīti citi Direktīvā paredzētie nosacījumi, padara leģitīmu publisko iejaukšanos dabasgāzes piegādes tarifu jomā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>D —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Samērīguma tests un Kopienu interešu ievērošana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Otrais nosacījums attiecas uz Līguma un it īpaši tā 86. panta pilnīgu ievērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Par ļoti svarīgu ir jāatzīst minētā EKL 86. panta 2. punkts, attiecībā uz kuru judikatūrā ir uzskatīts, ka tā mērķis ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0091" ID="QS0091"/>saskaņot dalībvalstu interesi izmantot noteiktus publiskā sektora uzņēmumus kā ekonomiskas vai nodokļu politikas instrumentu ar Kopienas interesi konkurences noteikumu ievērošanā un kopējā tirgus vienotības saglabāšanā<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Tiesas <DATE ISO="19910319">1991. gada 19. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-202/88" PAGE.ECR="I-1223" YEAR="1991">C-202/88 Francija/Komisija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1223. lpp.</REF.DOC.ECR>, 12. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Saskaņā ar minēto normu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0092" ID="QS0092"/>uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/>, attiecas Līguma<?PAGE NO="I-3397"?> noteikumi un tostarp konkurences noteikumi, ja vien šo noteikumu piemērojums <HT TYPE="ITALIC">de iure</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus; un katrā ziņā tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Kopienas interesēm.</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Aplūkojamajā lietā ir jāpārbauda, pirmkārt, vai iejaukšanās gāzes piegādes tarifu jomā ir pasākums, kas ir obligāti nepieciešams, lai nodrošinātu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0093" ID="QS0093"/>pieņemamas cenas<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/> (tā saucamā samērīguma pārbaude), un, otrkārt, vai šī iespēja kaitē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0094" ID="QS0094"/>Kopienas interesēm<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/>.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Samērīguma tests</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Minētās normas frāze, saskaņā ar kuru izņēmums no tirgus noteikumiem nedrīkst <HT TYPE="ITALIC">de iure</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> traucēt pildīt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevumu, ievieš analīzē tā saucamo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0095" ID="QS0095"/>samērīguma testu<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/>, kas ir EKL 86. panta 2. punkta īstā atslēga, kura ļauj mainīt šīs normas izmantojumu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Judikatūra</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Sacchi</HT> izraisīja palielināto interesi par šo pantu, atstājot dalībvalstu ziņā sniegt pierādījumus tam, ka brīva konkurence ir nenovēršams šķērslis attiecīgai organizācijai uzticētā uzdevuma izpildei<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P><DATE ISO="19740430">1974. gada 30. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="155/73" PAGE.ECR="409" YEAR="1974">155/73 (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 409. lpp.)</REF.DOC.ECR>. Tajā pašā nozīmē skat. iepriekš 39. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā 66/86 <HT TYPE="ITALIC">Ahmed Saeed Flugreisen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Silver Line Reisebüro</HT>.</P></NOTE>. Vēlāk spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Höfner</HT> tika precizēts, ka Līgums neliedz uzticēt publiskajam nodarbinātības birojam īpašu uzdevumu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0096" ID="QS0096"/>ja šis birojs acīmredzami nespēj apmierināt pieprasījumu, ko sniedz šajā sakarā tirgus<QUOT.END REF.START="QS0096" CODE="201D" ID="QE0096"/>, un ja tas neiebilst, ka citas sabiedrības apdraud tā ekskluzīvās tiesības<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Tiesas <DATE ISO="19910423">1991. gada 23. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-41/90" PAGE.ECR="1979" YEAR="1991">C-41/90 <HT TYPE="ITALIC">Höfner</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Elser</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1979. lpp.</REF.DOC.ECR>, 25. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tomēr līdz iepriekš minētajam spriedumam lietā <HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT> samērīguma princips nav ticis iekļauts Tiesas pamatojumā. Lietā <HT TYPE="ITALIC">Corbeau</HT> un — vēlāk — iepriekš minētajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Almelo</HT> Tiesa atzina par pieļaujamiem izņēmumus no tirgus noteikumiem, kas bija nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojuma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0097" ID="QS0097"/>ekonomisku līdzsvaru<QUOT.END REF.START="QS0097" CODE="201D" ID="QE0097"/> atkarībā no rentablu un nerentablu darbību īpatsvara.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Vēlāk ar trim nolēmumiem, kas attiecās uz Nīderlandes, Itālijas un Francijas<?PAGE NO="I-3398"?> piešķirtajām ekskluzīvajām tiesībām uz enerģijas importu un eksportu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Tiesas <DATE ISO="19971023">1997. gada 23. oktobra</DATE> spriedumi lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-157/94" PAGE.ECR="I-5699" YEAR="1997">C-157/94 Komisija/Nīderlande (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5699. lpp.)</REF.DOC.ECR>, lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-158/94" PAGE.ECR="I-5789" YEAR="1997">C-158/94 Komisija/Itālija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5789. lpp.)</REF.DOC.ECR> un lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-159/94" PAGE.ECR="I-5815" YEAR="1997">C-159/94 Komisija/Francija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5815. lpp.)</REF.DOC.ECR>. Ceturtā prasība par valsts pienākumu neizpildi pret Spāniju tika noraidīta (<DATE ISO="19971023">1997. gada 23. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-160/94" PAGE.ECR="I-5851" YEAR="1997">C-160/94 Komisija/Spānija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5851. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, tika sniegti papildu skaidrojumi. No vienas puses, šajos spriedumos bija ietverts mājiens par samērīgumu EKL 86. panta ietvaros, ļaujot atsaukties uz tā 2. punktu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0098" ID="QS0098"/>lai attaisnotu to, ka dalībvalsts piešķir uzņēmumam, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ekskluzīvās tiesības [..], ja tam uzticētā īpaša uzdevuma izpildi var nodrošināt tikai ar šādu tiesību piešķiršanu un ja tirdzniecības attīstība nav ietekmēta tiktāl, lai kaitētu Kopienas interesēm<QUOT.END REF.START="QS0098" CODE="201D" ID="QE0098"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Iepriekš minētie spriedumi lietā Komisija/Nīderlande, 32. punkts; lietā Komisija/Itālija, 43. punkts, un lietā Komisija/Francija, 49. punkts.</P></NOTE>. No otras puses, tajos bija arī teikts, ka, lai Līguma noteikumi nebūtu piemērojami, pietiek ar to, ka to piemērošana <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0099" ID="QS0099"/><HT TYPE="ITALIC">de iure</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> traucē pildīt īpašus pienākumus, kas uzlikti uzņēmumam. Nav nepieciešams, lai būtu apdraudēta pati uzņēmuma dzīvotspēja<QUOT.END REF.START="QS0099" CODE="201D" ID="QE0099"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Iepriekš minētie spriedumi lietā Komisija/Nīderlande, 43. punkts, un lietā Komisija/Francija, 59. punkts. Skat. arī iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">TNT Traco</HT>, 54. punkts, un Tiesas <DATE ISO="20071115">2007. gada 15. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-162/06" PAGE.ECR="I-9911" YEAR="2007">C-162/06 <HT TYPE="ITALIC">International Mail Spain</HT> (Krājums, I-9911. lpp.</REF.DOC.ECR>, 35. punkts).</P></NOTE>, un, lai gan pierādīšanas pienākums ir attiecīgai dalībvalstij, nevar prasīt, lai tā pierādītu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0100" ID="QS0100"/>ka neviens cits iedomājams pasākums, kas pēc definīcijas ir hipotētisks, nevarētu ļaut nodrošināt minēto uzdevumu izpildi tādos pašos apstākļos<QUOT.END REF.START="QS0100" CODE="201D" ID="QE0100"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Iepriekš minētie spriedumi lietā Komisija/Nīderlande, 58. punkts; lietā Komisija/Itālija, 54. punkts, un lietā Komisija/Francija, 101. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru no EKL 86. panta konkurences noteikumiem varētu atkāpties tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu attiecīgo vispārējo interešu uzdevumu; šādu apstākļu novērtējums ir jāizdara dalībvalstīm — ņemot vērā to valsts politiku un ievērojot Līgumu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Tā piemērošana aplūkojamajā lietā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Itālijas valdība ir nolēmusi ar Dekrētlikumu piešķirt savam valsts regulatoram iespēju iejaukties dabasgāzes piegādes tarifu jautājumos, pamatojoties uz to, ka valsts tirgū nepastāv reāla konkurence un ka pastāv naftas produktu cenu paaugstināšanas tendence starptautiskajos tirgos.</TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Manuprāt, šāda situācija var traucēt realizēt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0101" ID="QS0101"/>vispārējās tautsaimnieciskās intereses<QUOT.END REF.START="QS0101" CODE="201D" ID="QE0101"/> nodrošināt gāzes apgādi par pieņemamām cenām, kas leģitimizē valsts iejaukšanos tirgus konjunktūrā.</TXT></NP><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Komisija savā iepriekš minētajā <DATE ISO="20070110">2007. gada 10. janvāra</DATE> paziņojumā atzīst,<?PAGE NO="I-3399"?> ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0102" ID="QS0102"/>līdzšinējā pieredze liecina, ka enerģijas vairumtirdzniecības cenas ir sevišķi nestabilas. Tas liek jautāt, vai un kā šādas svārstības ietekmē galapatērētājus, tostarp mazāk aizsargātus patērētājus<QUOT.END REF.START="QS0102" CODE="201D" ID="QE0102"/>. Ņemot vērā šīs bažas, tā piebilst, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0103" ID="QS0103"/>kaut arī cenu kontroles dēļ nav iespējams klientiem dot piemērotus cenu signālus par izmaksām nākotnē, mērķtiecīga cenu regulēšana var būt vajadzīga, lai aizsargātu patērētājus īpašos apstākļos, piemēram, pārejas periodā uz reālu konkurenci<QUOT.END REF.START="QS0103" CODE="201D" ID="QE0103"/>. Tātad <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0104" ID="QS0104"/>[šai kontrolei] jābūt līdzsvarotai, lai nekavētu tirgus atvēršanu, neradītu diskrimināciju starp ES enerģijas piegādātājiem, nepastiprinātu konkurences traucējumus vai neierobežotu tālākpārdošanu<QUOT.END REF.START="QS0104" CODE="201D" ID="QE0104"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>2.6.2. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Tātad ir jānodrošina, ka iejaukšanās ir samērīga ar sasniedzamo mērķi, kas saskaņā ar judikatūru nozīmē, ka tā nepārsniedz to, kas ir nepieciešams <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0105" ID="QS0105"/>vispārējo tautsaimniecisko interešu<QUOT.END REF.START="QS0105" CODE="201D" ID="QE0105"/> mērķa, kas aplūkojamajā lietā ir cenu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0106" ID="QS0106"/>savaldīšana<QUOT.END REF.START="QS0106" CODE="201D" ID="QE0106"/>, sasniegšanai. Lai veiktu samērīguma testu, ir jāizmanto šādi kritēriji, kas izriet no apskatītās judikatūras.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Pārejas pasākuma raksturs un pielāgojamība</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Pasākuma pagaidu raksturs, manuprāt, ir pirmā un galvenā no samērīguma principa sekām, jo izņēmums no iekšējā tirgus noteikumiem zaudē jebkādu pamatojumu, ja situācija mainās, piemēram, ja vairumtirdzniecības tirgū ienāk konkurenti vai cenas stabilizējas. Tātad pilnvaras tarifu jautājumos ar nenoteiktu piemērošanas termiņu pārkāptu šo principu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc Parlaments, apstiprinot dekrētu, ir uzsvēris, ka <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> piešķirtajai iespējai ir pārejas pasākuma raksturs.</P></NOTE>, tomēr tas neprasa noteikt iejaukšanās tiesību izbeigšanas datumu. Turklāt to pielāgojamība jaunām situācijām un to periodiska atjaunināšana<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Atbilstoši Itālijas valdības norādītajam to veic ik ceturksni (tās rakstveida apsvērumi, 60. punkts).</P></NOTE> ir aspekti, kas būtu jāuzskata par pozitīviem.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>Saturs</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāanalizē strīdīgā pasākuma saturs. Piemēram, lai novērstu, ka summa, ko maksā gala patērētājs par dabasgāzi, nepalielinās pārmērīgi sakarā ar naftas cenas paaugstināšanu, publiskās iejaukšanās pasākumam<?PAGE NO="I-3400"?> ir jāattiecas tikai uz pārdošanas cenas sastāvdaļu, kas saistīta ar izejvielu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Komisija (56. punkts) apgalvo, ka tas tā ir Itālijā; tāpat kā citi fakti, šis apstāklis ir jāpārbauda valsts tiesai.</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>Adresāti</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Treškārt, samērīgums liek ierobežot valsts lēmuma adresātu skaitu. Obligātie tarifi attiecībā uz komerciāliem lietotājiem (kas nav ģimenes vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0107" ID="QS0107"/>mājsaimniecības patērētāji<QUOT.END REF.START="QS0107" CODE="201D" ID="QE0107"/>) pārsniegtu patērētāju aizsardzības mērķi, kas — pēdējā instancē — pamato publisko iejaukšanos tirgū. Aplūkojamajā lietā tas nozīmē, ka būtu jānosaka, vai Dekrētlikumā paredzētajiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0108" ID="QS0108"/>mājsaimniecības patērētājiem<QUOT.END REF.START="QS0108" CODE="201D" ID="QE0108"/> [<HT TYPE="ITALIC">clienti domestici</HT>] ir šāds raksturs. Tiesas sēdē prasītāji pamata lietā un Itālijas valdība ir pauduši atšķirīgus viedokļus šajā sakarā. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā Itālijas tiesisko regulējumu un it īpaši <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> Lēmumu Nr. 64/09, tarifu aizsardzība ir piemērojama uzņēmumiem; ja atbilde būs apstiprinoša, šī iejaukšanās būtu jāuzskata par nesamērīgu un tātad par tādu, kas ir pretrunā Kopienu tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">73.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Assogas</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Libarna</HT> kritizē arī <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0109" ID="QS0109"/>references cenu<QUOT.END REF.START="QS0109" CODE="201D" ID="QE0109"/> attiecināšanu uz tiem, kas neietilpst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0110" ID="QS0110"/>mazāk aizsargātu patērētāju<QUOT.END REF.START="QS0110" CODE="201D" ID="QE0110"/> kategorijā atbilstoši Direktīvas 3. panta 3. punktam. Šajā normā paustas īpašas bažas par šo personu grupu (tās minot pirms attālos apgabalos dzīvojošiem patērētājiem), tomēr vispārējo saistību ietvaros attiecībā uz patērētāju aizsardzību. Līdz ar to ne no 3. punkta, ne no 2. punkta neizriet, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem ir jābalstās uz sociālo solidaritāti.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>iv)</NO.P><TXT>Salīdzinājums ar citiem instrumentiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>74.</NO.P><TXT>Ceturtkārt, no visiem iespējamiem risinājumiem ir jāizvēlas, kas vismazākā mērā traucē brīvu konkurenci. Saskaņā ar judikatūru dalībvalstīm ir piešķirta plaša rīcības brīvība šajā jautājumā, no kurām nevar prasīt <HT TYPE="ITALIC">probatio diabolica</HT> — ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0111" ID="QS0111"/>neviens cits iedomājams pasākums [..] nevarētu ļaut nodrošināt minēto uzdevumu izpildi tādos pašos apstākļos<QUOT.END REF.START="QS0111" CODE="201D" ID="QE0111"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Iepriekš minētie spriedumi lietā Komisija/Nīderlande, 58. punkts; lietā Komisija/Itālija, 54. punkts, un lietā Komisija/Francija, 101. punkts.</P></NOTE>. Piemēram, spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Albany</HT><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Tiesas <DATE ISO="19990921">1999. gada 21. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-67/96" PAGE.ECR="I-5751" YEAR="1999">C-67/96 <HT TYPE="ITALIC">Albany</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5751. lpp.</REF.DOC.ECR>, 99. un 104. punkts).</P></NOTE> ir izslēgts, ka iestādēm ir jāizvēlas risinājums, kas vismazāk traucē konkurenci.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3401"?><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">75.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT> uzskata, ka Itālijas valsts aizsargā piegādes kvalitāti un cenu (papildus tās drošībai un regulāram raksturam), izmantojot piegādātāju, kas nodrošina pakalpojumus galējā situācijā. Itālijas tiesai ir jāpārbauda, vai iejaukšanās tarifu jautājumos un universālais pakalpojums (paredzēts Direktīvas 3. panta 3. punktā) virzīti uz vienu un to pašu mērķi, vai arī ir orientēti uz dažādiem un papildinošiem mērķiem.</TXT></NP><NP><NO.P>76.</NO.P><TXT>Salīdzinošu analīzi, ko veikusi Komisija, pamatojoties uz Direktīvas 3. panta 6. punktu, var izmantot šā veida kontrolei, paralēli apskatot dažādās dalībvalstīs veiktos pasākumus. Šā veida salīdzinājumā tomēr ir jāievēro vislielākā piesardzība, jo pašā Direktīvā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0112" ID="QS0112"/>ir svarīgi, lai sabiedrisko pakalpojumu prasības varētu interpretēt katrā valstī, ņemot vērā apstākļus valstī un ievērojot Kopienas tiesību aktus<QUOT.END REF.START="QS0112" CODE="201D" ID="QE0112"/> (preambulas divdesmit septītais apsvērums).</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Apdraudējums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0113" ID="QS0113"/>Kopienas interesēm<QUOT.END REF.START="QS0113" CODE="201D" ID="QE0113"/></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>77.</NO.P><TXT>Neskarot iepriekš aprakstīto samērīguma testu, ar EKL 86. panta 2. punktu tiek prasīts, lai veiktais pasākums neietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0114" ID="QS0114"/>lai kaitētu Kopienas interesēm<QUOT.END REF.START="QS0114" CODE="201D" ID="QE0114"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>78.</NO.P><TXT>Iepriekš minētajos trijos <DATE ISO="19971023">1997. gada 23. oktobra</DATE> spriedumos<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Iepriekš minētie spriedumi lietā Komisija/Nīderlande, 69. punkts; lietā Komisija/Itālija, 65. punkts, un lietā Komisija/Francija, 113. punkts.</P></NOTE> Tiesa pieprasīja Komisijai definēt šīs intereses. Tomēr, kā norādījis ģenerāladvokāts Ležē [<HT TYPE="ITALIC">Léger</HT>] savos secinājumos lietā <HT TYPE="ITALIC">Wouters</HT> u.c.<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P><DATE ISO="20010710">2001. gada 10. jūlija</DATE> secinājumi (<DATE ISO="20020219">2002. gada 19. februāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-309/99" PAGE.ECR="I-1577" YEAR="2002">C-309/99 <HT TYPE="ITALIC">Wouters</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1577. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, šie nolēmumi ir izskaidrojami ar noteikumiem par pierādīšanas pienākumu procesos sakarā ar valsts pienākumu neizpildi. Es piekrītu manam bijušajam kolēģim, ka, lai konstatētu kaitējumu tirdzniecībai Kopienas iekšienē EKL 86. panta 2. punkta izpratnē, atšķirībā no tā, kas piemērojams klasiskajam pasākuma ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību jēdzienam, ir jāpierāda, ka strīdīgais pasākums ir būtiski traucējis iekšējā tirgus darbību.</TXT></NP><NP><NO.P>79.</NO.P><TXT>Aplūkojamajā lietā Itālijas tiesai ir jānosaka, vai <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> iejaukšanās cenu jautājumā ir izraisījusi šādu traucējumu. Savā rīkojumā par prejudiciālo jautājumu uzdošanu tā norāda uz nelabvēlīgo ietekmi, kas būtu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0115" ID="QS0115"/>normas, kuras mērķis ir saglabāt izejvielas izmaksas, uzturēšanai<QUOT.END REF.START="QS0115" CODE="201D" ID="QE0115"/> uz ar Direktīvu aizsargātajām tiesībām izvēlēties piegādātāju. Tai ir<?PAGE NO="I-3402"?> arī jāpārbauda, vai pastāv reāls kaitējums un vai — kā tiek apgalvots<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P><HT TYPE="ITALIC">Federutility</HT> rakstveida apsvērumi, 62. punkts.</P></NOTE> — iejaukšanās kavē tirgus atvēršanu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>E —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu nediskriminējošs raksturs</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>80.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 3. panta 2. punktu uzņēmumiem, kas darbojas gāzes nozarē, uzliktie sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumi nedrīkst būt diskriminējoši.</TXT></NP><NP><NO.P>81.</NO.P><TXT>Šā normas precizējuma mērķis ir panākt, ka attiecīgie pienākumi ir vienādā mērā saistoši visiem nozares uzņēmējiem, lai nepasliktinātu situāciju ar konkurences neesamību.</TXT></NP><NP><NO.P>82.</NO.P><TXT>Piemēram, Direktīva būtu pārkāpta ar tādu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0116" ID="QS0116"/>references cenu<QUOT.END REF.START="QS0116" CODE="201D" ID="QE0116"/> ieviešanu, kas būtu piemērojamas vienīgi dominējošajam tirgus dalībniekam ar papildu konkurētspējas priekšrocību, kas no tā izrietētu. Šis apstāklis — kā arī nenoteikts pasākuma piemērošanas termiņš — bija iemesls, kādēļ Francijas Konstitucionālā padome ir atzinusi par pretkonstitucionālu tiesību normu, ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0117" ID="QS0117"/>vēsturiskie uzņēmēji<QUOT.END REF.START="QS0117" CODE="201D" ID="QE0117"/> bija pakļauti obligātiem tarifiem attiecībā uz elektroenerģijas un dabasgāzes apgādi<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P><DATE ISO="20061130">2006. gada 30. novembra</DATE> Lēmums Nr. 2006-543. Konstitucionālā Padome atzina minētos tarifus par acīmredzami nesaderīgiem ar Kopienu direktīvās paredzētajiem liberalizēšanas mērķiem attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0118" ID="QS0118"/>vēsturiskiem<QUOT.END REF.START="QS0118" CODE="201D" ID="QE0118"/> uzņēmējiem un izslēdza jebkādu pamatojumu, kas būtu balstīts uz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Saistībā ar minēto lēmumu skat. Schoettl, E., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0119" ID="QS0119"/>Les problèmes constitutionnels soulevés par la loi relative au secteur de l’énergie<QUOT.END REF.START="QS0119" CODE="201D" ID="QE0119"/>, <HT TYPE="ITALIC">Petites affiches</HT>, 395e année (2006), Nr. 244, 3.–23. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>83.</NO.P><TXT>Tomēr vispārīga un nediferencēta piemērošana arī negarantē vienlīdzības principa ievērošanu. Uzņēmums <HT TYPE="ITALIC">Assogas</HT> piebilst, ka <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> lēmumi rada nevienlīdzīgu attieksmi pret gāzes piegādātajiem, kas vienlaikus ir vairumtirgotāji, un pārējiem gāzes piegādātajiem, jo, tā kā abu šo kategoriju piegādātajiem ir jāpieņem minimālās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0120" ID="QS0120"/>references<QUOT.END REF.START="QS0120" CODE="201D" ID="QE0120"/> cenas, nekas neliedz pirmajiem iegūt izejvielas izmaksu pārpalikumu, pārdodot [gāzi] otrajiem. No lietas materiāliem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> ir mēģinājusi samazināt šo mazumtirgotājiem radīto kaitējumu, uzliekot pienākumu pārskatīt vairumtirdzniecības pārdošanas līgumus<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P><HT TYPE="ITALIC">Sorgenia</HT> rakstveida apsvērumi, 6. lpp. Runa ir par ekonomiskiem stimuliem līgumu pārskatīšanai, kas ieviesti ar <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> Lēmumu Nr. 79/07, kurš minēts Itālijas valdības rakstveida apsvērumu 22. un 23. punktā.</P></NOTE>. <HT TYPE="ITALIC">Assogas</HT> uzskata, ka ar to vien nepietiek, jo <HT TYPE="ITALIC">Autorità</HT> nevar iejaukties privāttiesiskajās attiecībās. Līdz ar to iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai nepastāv diskriminācija, kas rada reālu kaitējumu noteiktiem dabasgāzes mazumtirgotājiem.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3403"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>F —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Direktīvas 3. panta 3. punkta lomu aplūkojamajā lietā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>84.</NO.P><TXT>Kamēr Direktīvas 3. panta 2. punktā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu ieviešana ir paredzēta tikai kā iespēja, ko dalībvalstis izmanto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0121" ID="QS0121"/>vispārējās interesēs<QUOT.END REF.START="QS0121" CODE="201D" ID="QE0121"/>, ar 3. punktu dalībvalstīm ir uzlikts vispārīgais pienākums veikt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0122" ID="QS0122"/>atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu gala patērētājus un nodrošinātu patērētāju aizsardzību augstā līmenī<QUOT.END REF.START="QS0122" CODE="201D" ID="QE0122"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>85.</NO.P><TXT>Iespēja piemērot 3. punktu aplūkojamajā lietā tika minēta dažos personu, kas snieguši apsvērumus šajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, dokumentos un tika noraidīta, pamatojoties uz daudzmaz pamatotiem argumentiem.</TXT></NP><NP><NO.P>86.</NO.P><TXT>Daži no prasītājiem pamata lietā uzskata, ka 3. punkts nevar leģitimizēt apstrīdētos lēmumus, jo tie ir piemērojami ne tikai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0123" ID="QS0123"/>mazāk aizsargātiem<QUOT.END REF.START="QS0123" CODE="201D" ID="QE0123"/>, bet visiem lietotājiem. Šis arguments nav pamatots, jo attiecīgā norma attiecas ne tikai uz minētajām personām, lai gan tās ir tieši minētas, lai tām būtu piešķirta īpaša aizsardzība.</TXT></NP><NP><NO.P>87.</NO.P><TXT>Tāpat kā Komisija es uzskatu, ka lēmumi, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas 3. panta 3. punktu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0124" ID="QS0124"/>nav saistīti tieši ar tarifu pienākumu noteikšanu, ņemot vērā [..] specifiskāku normu 2. punktā<QUOT.END REF.START="QS0124" CODE="201D" ID="QE0124"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tikai netieši 3. punkts sniedz mājienu par noteikumiem, kas ietekmē gāzes piegādes cenas, ciktāl A pielikumā, uz kuru tas atsaucas, ir norāde uz nepieciešamību informēt patērētājus par to tiesībām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0125" ID="QS0125"/>saņemt noteiktas kvalitātes dabasgāzi par pieņemamām cenām<QUOT.END REF.START="QS0125" CODE="201D" ID="QE0125"/> g) punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>89.</NO.P><TXT>Līdz ar to iejaukšanās piegādes cenas jautājumā ir tikai iespēja, ko reglamentē 2. punkts, nevis 3. punkts.</TXT></NP><NP><NO.P>90.</NO.P><TXT>3. panta 3. punkts pastiprina dalībvalstu pilnvaras, ļaujot vai pat uzliekot tām pienākumu iejaukties liberalizētajā tirgū, tādā kā gāzes tirgus, ja tās uzskata, ka patērētāji ir pakļauti reāliem draudiem, ko ar 2. punktā paredzētajiem instrumentiem nevar novērst.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3404"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>91.</NO.P><TXT>Saskaņā ar iepriekš minētajiem apsvērumiem es iesaku Tiesai atbildēt uz <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Administrativo Regionale della Lombardia</HT> (Itālija) prejudiciālajiem jautājumiem šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P>Direktīvas 2003/55/EK 3. un 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj valsts tiesību normu, ar kuru, ņemot vērā konkrētu situāciju tirgū, ko joprojām raksturo <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0126" ID="QS0126"/>efektīvas konkurences<QUOT.END REF.START="QS0126" CODE="201D" ID="QE0126"/> apstākļu neesamība, ir ļauts noteikt administratīvi dabasgāzes references cenas, kas obligāti jānorāda mājsaimniecības patērētājiem adresētajos komercpiedāvājumos, ja vien ir izpildīti Direktīvas 2003/55 3. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi un it īpaši šādi:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pasākumam ir jātiecas realizēt vispārējās tautsaimnieciskās intereses, tādas kā pieņemama cenu līmeņa uzturēšana;</P></ITEM><ITEM><P>pasākumam ir jāatbilst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0127" ID="QS0127"/>samērīguma testam<QUOT.END REF.START="QS0127" CODE="201D" ID="QE0127"/> attiecībā uz tā piemērošanas ilgumu, saturu un adresātiem;</P></ITEM><?PAGE NO="I-3405"?><ITEM><P>pasākums nedrīkst būtiski traucēt iekšējā tirgus darbību un</P></ITEM><ITEM><P>tas nerada diskrimināciju starp nozares uzņēmējiem.</P></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>