(2)

Lai būvizstrādājumu laistu tirgū, ražotājam ir pienākums sagatavot šāda produkta snieguma deklarāciju. Ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību šādam deklarētam sniegumam. Ir paredzēti daži atbrīvojumi no šī pienākuma.

(2)

Lai būvizstrādājumu , uz kuru attiecas saskaņota tehniskā specifikācija, laistu tirgū, ražotājam ir pienākums sagatavot šāda produkta snieguma deklarāciju. Ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību šādam deklarētam sniegumam. Daži produkti, piemēram, individuāli ražoti vai pēc pasūtījuma izgatavoti produkti, no šī pienākuma būtu jāatbrīvo .

(4)

Ir jāizveido labi funkcionējošas informācijas plūsmas, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka piegādes ķēdē ir pieejama konsekventa un pārredzama informācija par būvizstrādājumu sniegumu. Paredzams, ka tas palielinās pārredzamību un uzlabos efektivitāti informācijas nodošanas ziņā. Digitālas piekļuves nodrošināšana visaptverošai informācijai par būvizstrādājumiem sekmētu būvniecības nozares vispārējo digitalizāciju, padarot šo satvaru piemērotu digitālajam laikmetam. Piekļuve uzticamai un noturīgai informācijai arī nozīmētu, ka ekonomikas operatori un citi aktori nesekmē cits cita neatbilstību.

(4)

Ir jāizveido labi funkcionējošas informācijas plūsmas, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem un mašīnlasāmā formātā , lai nodrošinātu, ka piegādes ķēdē ir pieejama konsekventa un pārredzama informācija par būvizstrādājumu sniegumu. Paredzams, ka tas palielinās pārredzamību un uzlabos efektivitāti informācijas nodošanas ziņā. Digitālas piekļuves nodrošināšana visaptverošai informācijai par būvizstrādājumiem sekmētu būvniecības nozares vispārējo digitalizāciju, padarot šo satvaru piemērotu digitālajam laikmetam. Piekļuve uzticamai un noturīgai informācijai arī nozīmētu, ka ekonomikas operatori un citi aktori nesekmē cits cita neatbilstību.

(7)

Vides mērķu īstenošana, arī cīņa pret klimata pārmaiņām, liek noteikt jaunus vidiskos pienākumus un likt pamatus būvizstrādājumu vidiskās ilgtspējas aprēķinu novērtēšanas metodes izstrādei un piemērošanai . Tā paša iemesla dēļ ir nepieciešams paplašināt regulēto ekonomikas operatoru loku, jo zināma loma vidiskās ilgtspējas aprēķināšanā būvniecības nozarē ir gan izplatītājiem, gan piegādātājiem, gan ražotājiem. Tāpēc minētais ekonomikas operatoru loks būtu jāpaplašina divos virzienos — lejupēji no izplatītājiem līdz ekonomikas operatoriem, kas būvizstrādājumus sagatavo atkalizmantošanai un pārražo tos, un augšupēji no ražotāja līdz starpproduktu un/vai izejmateriālu piegādātājiem. Turklāt noteiktiem ekonomikas operatoriem, kuru loma kļūst aktuāla saistībā ar lietotu produktu vai citu būves daļu demontāžu vai to pārražošanu un atkalizmantošanu, būtu jāsekmē droša būvizstrādājumu “otrā dzīve”.

(7)

Vides mērķu īstenošana, arī cīņa pret klimata pārmaiņām un pārkārtošanās uz aprites ekonomiku , liek noteikt jaunus vidiskos pienākumus tā, lai nesamērīgi nepalielinātu ekonomikas operatoriem un jo īpaši MVU radīto birokrātijas slogu un izmaksas, un liek izstrādāt un piemērot būvizstrādājumu vidiskās ilgtspējas aprēķinu novērtēšanas metodes , kas balstītas uz EN 15804 un būvmateriālu ražotāju plaši lietotām produktu vidiskajām deklarācijām (EPD). Tas ir būtiski, lai ēku līmenī pareizi aprēķinātu vidisko ietekmi saskaņā ar EN 15978 . Tā paša iemesla dēļ ir nepieciešams paplašināt regulēto ekonomikas operatoru loku, jo zināma loma vidiskās ilgtspējas aprēķināšanā būvniecības nozarē ir gan izplatītājiem, gan piegādātājiem, gan ražotājiem. Tāpēc minētais ekonomikas operatoru loks būtu jāpaplašina divos virzienos — lejupēji no izplatītājiem līdz ekonomikas operatoriem, kas būvizstrādājumus sagatavo atkalizmantošanai un pārražo tos, un augšupēji no ražotāja līdz starpproduktu un/vai izejmateriālu piegādātājiem. Turklāt noteiktiem ekonomikas operatoriem, kuru loma kļūst aktuāla saistībā ar lietotu produktu vai citu būves daļu demontāžu vai to pārražošanu un atkalizmantošanu, būtu jāsekmē droša būvizstrādājumu “otrā dzīve”.

(8)

Lai panāktu būvizstrādājumu drošumu un funkcionalitāti un attiecīgi arī būvju drošumu un funkcionalitāti , ir jāizvairās no tā, ka priekšmeti, ko to ražotāji nav paredzējuši izmantot kā būvizstrādājumus, tiek laisti tirgū kā būvizstrādājumi. Tāpēc importētājiem, izplatītājiem un citiem lejupējiem ekonomikas operatoriem būtu jānodrošina, ka šie pseidobūvizstrādājumi netiek pārdoti kā būvizstrādājumi. Turklāt noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izpildes pakalpojumu sniedzējiem vai 3D drukāšanas pakalpojumu sniedzējiem, nevajadzētu palielināt citu ekonomikas operatoru neatbilstības. Tāpēc ir jāpanāk, ka arī šiem pakalpojumiem un to sniedzējiem ir piemērojami relevanti noteikumi.

(8)

Lai panāktu būvizstrādājumu un attiecīgi arī būvju drošumu un funkcionalitāti, kā arī darba ņēmēju un patērētāju drošumu , noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izpildes pakalpojumu sniedzējiem, nevajadzētu palielināt citu ekonomikas operatoru neatbilstības. Tāpēc ir jāpanāk, ka arī šiem pakalpojumiem un to sniedzējiem ir piemērojami relevanti noteikumi.

(9)

Ir iespējams, ka 3D drukāšanas datkopu, 3D drukāšanas mašīnu vai veidni un tajā izmantojamo materiālu nodrošina dažādi ekonomikas operatori, kā rezultātā rodas situācija , kad par 3D drukātā produkta drošumu un pienācīgu sniegumu nav atbildīgs neviens no minētajiem ekonomikas operatoriem . Lai šajā ziņā izvairītos no iespējama drošuma apdraudējuma , ir jānosaka noteikumi 3D drukāšanas datkopām, 3D drukāšanā izmantojamajiem materiāliem un 3D drukāšanas pakalpojumiem , ar kuru palīdzību tiek veikta būvizstrādājumu 3D drukāšana; tas nodrošinātu, ka ievērodami minētos noteikumus, ekonomikas operatori kopīgi sasniegtu tādu drošuma līmeni, kas līdzīgs tam, kurš tiek nodrošināts attiecībā uz parastiem būvizstrādājumiem .

(9)

Ir iespējams, ka būvizstrādājumus 3D formātā drukā dažādas fiziskas vai juridiskas personas. Tāpēc ir jāprecizē, ka fiziskai vai juridiskai personai , kas būvizstrādājumus drukā 3D formātā, būtu jāizpilda ražotājiem uzliktie pienākumi, ja klientiem paredzētie produkti tiek laisti tirgū . Turklāt jānodrošina , ka konkrētā persona izmanto atbilstīgas 3D datkopas, kā arī jānodrošina , ka uz izmantotajiem materiāliem ir attiecinātas produktiem piemērojamās procedūras un ka 3D datkopas ražotāja sniegtā informācija ir identiska ar informāciju, ko sniedzis drukāšanas materiāla ražotājs.

(10)

Lai nodrošinātu drošumu un vides aizsardzību un novērstu regulējuma “caurumus”, kas citādi pastāvētu, ir jāprecizē, ka būvobjektā ražotiem būvizstrādājumiem, kas paredzēti tūlītēji iebūvēšanai būvē, piemēro tādus pašus noteikumus kā citiem būvizstrādājumiem. Tomēr bieži vien produktus individuāli ražo un uzstāda objektā mikrouzņēmumi. Ja minētajiem mikrouzņēmumiem visos apstākļos tiktu piemēroti tādi paši noteikumi kā citiem uzņēmumiem, minētie mikrouzņēmumi tiktu nesamērīgi ietekmēti. Tāpēc ir jāparedz, ka noteiktās situācijās, ja netiek skartas citu dalībvalstu intereses, dalībvalstis mikrouzņēmumus no pienākuma sagatavot snieguma deklarāciju var atbrīvot.

(10)

Ja mikrouzņēmumiem visos apstākļos tiktu piemēroti tādi paši noteikumi kā citiem uzņēmumiem, minētie mikrouzņēmumi tiktu nesamērīgi ietekmēti. Tāpēc ir jāparedz, ka noteiktās situācijās, ja netiek skartas citu dalībvalstu intereses, dalībvalstis mikrouzņēmumus no pienākuma sagatavot snieguma deklarāciju var atbrīvot. Vietējām pašvaldībām būtu jānodrošina nepieciešamie finansēšanas mehānismi, lai palīdzētu mikrouzņēmumiem piekļūt ilgtspējīgu produktu tirgum un tajā iekļauties.

(11)

Būvizstrādājumu komplektu vai mezglu brīvas aprites nodrošināšana iekšējā tirgū dos taustāmus rezultātus iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem. Tomēr juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ to sastāvs būtu precīzi jādefinē saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai Eiropas novērtējuma dokumentos.

(11)

Būvizstrādājumu komplektu brīvas aprites nodrošināšana iekšējā tirgū dos taustāmus rezultātus iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem.

(12)

Savienības tirgus izveide mazām, saliekamām vienģimenes mājām var samazināt mājokļu cenu un dot pozitīvu sociālu un ekonomisku ietekmi. Taisnīga attieksme pret patērētājiem joprojām ir prioritāte, jo īpaši, bet ne tikai lai nodrošinātu mājokļu pieejamību zaļās pārkārtošanās kontekstā, kā minēts priekšlikumā Padomes ieteikumam par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti  (40) (jo īpaši 7. punkta a)–c) apakšpunktā). Tāpēc šādām mazām ēkām ir jānosaka saskaņoti noteikumi. Tomēr mazas ēkas ir arī būves, kuras ietilpst dalībvalstu kompetences jomā. Tā kā mazu saliekamu vienģimenes māju gadījumā nākotnes saskaņotajās tehniskajās specifikācijās var nebūt iespējams kumulatīvi integrēt visas nacionālās prasības, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izvēlēties nepiemērot noteikumus, kas nākotnē būs piemērojami minētajām saliekamām vienģimenes mājām.

(14)

Būvizstrādājumiem, kas jau novērtēti un tiek atkalizmantoti, nebūtu jāpiemēro noteikumi, kas piemērojami jauniem būvizstrādājumiem. Tomēr lietotiem būvizstrādājumiem, kas nekad iepriekš nav laisti Savienības tirgū, būtu jāpiemēro tie paši noteikumi, kas jauniem būvizstrādājumiem, ņemot vērā, ka šādi produkti nekad iepriekš nav tikuši novērtēti.

(14)

Būvizstrādājumiem, kas jau novērtēti un tiek atkalizmantoti, nebūtu jāpiemēro noteikumi, kas piemērojami jauniem būvizstrādājumiem. Tomēr lietotiem būvizstrādājumiem, kas nekad iepriekš nav laisti Savienības tirgū, būtu jāpiemēro tie paši noteikumi, kas jauniem būvizstrādājumiem, ņemot vērā, ka šādi produkti nekad iepriekš nav tikuši novērtēti. Tas attiecas uz būvizstrādājumiem, kas ražoti būvlaukumā un paredzēti tūlītējai iebūvēšanai attiecīgajā būvē.

(15)

Lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāts būvizstrādājumu drošums un funkcionalitāte , jauniem būvizstrādājumiem piemērojamie noteikumi būtu jāpiemēro arī lietotiem būvizstrādājumiem tad, ja ir mainījies to paredzētais lietojums, izņemot, ja tie paredzēti dekoratīviem nolūkiem, ja nav skaidrs lietoto būvizstrādājumu sākotnējais paredzētais lietojums, ja lietotie būvizstrādājumi ir tikuši pakļauti būtiskam transformatīvam procesam un ja ekonomikas operators lietotajiem būvizstrādājumiem norāda papildu raksturlielumus vai produktam izvirzīto prasību izpildi.

(15)

Lai saglabātu būvizstrādājumu drošumu un funkcionalitāti , jauniem būvizstrādājumiem piemērojamie noteikumi būtu jāpiemēro arī lietotiem būvizstrādājumiem tad, ja ir mainījies to paredzētais lietojums, izņemot, ja tie paredzēti dekoratīviem nolūkiem, ja nav skaidrs lietoto būvizstrādājumu sākotnējais paredzētais lietojums, ja lietotie būvizstrādājumi ir tikuši pakļauti būtiskam transformatīvam procesam , ja ekonomikas operators lietotajiem būvizstrādājumiem norāda papildu raksturlielumus vai produktam izvirzīto prasību izpildi un ja ekonomikas operators lietotus būvizstrādājumus laiž tirgū pirmo reizi .

(17)

Būvizstrādājumi, ko laiž tirgū Eiropas Savienības tālākajos reģionos, bieži tiek importēti no kaimiņvalstīm, un tāpēc Savienības tiesību aktos noteiktās prasības uz tiem neattiecas. Šo prasību piemērošana minētajiem būvizstrādājumiem būtu nesamērīgi dārga. Tāpat tālākajos reģionos saražotie būvizstrādājumi gandrīz nenonāk apritē citās dalībvalstīs. Attiecīgi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbrīvot būvizstrādājumus, kas laisti tirgū vai tieši uzstādīti Eiropas Savienības tālākajos reģionos, no minēto prasību izpildes.

(17)

Būvizstrādājumi, ko laiž tirgū Eiropas Savienības tālākajos reģionos, bieži tiek importēti no kaimiņvalstīm, un tāpēc Savienības tiesību aktos noteiktās prasības uz tiem neattiecas. Šo prasību piemērošana minētajiem būvizstrādājumiem būtu nesamērīgi dārga. Tāpat tālākajos reģionos saražotie būvizstrādājumi gandrīz nenonāk apritē citās dalībvalstīs. Attiecīgi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbrīvot būvizstrādājumus, kas laisti tirgū Eiropas Savienības tālākajos reģionos, no minēto prasību izpildes.

(18)

Tiecoties sasniegt maksimālu regulatīvo konsekvenci, šai regulai pēc iespējas būtu jābalstās uz horizontālo tiesisko satvaru, proti, uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Tas atbilst produktu tiesību aktos nesen ieviestajai tendencei izstrādāt rezerves risinājumu , ja Eiropas standartizācijas organizācijas nenodrošina saskaņotus standartus , uz ko var publicēt atsauci Oficiālajā Vēstnesī . Tā kā kopš 2019. gada beigām Oficiālajā Vēstnesī nav varēts atsaukties ne uz vienu būvizstrādājumu saskaņoto standartu un tā kā kopš Regulas (ES) Nr. 305/2011 stāšanās spēkā citēts tikai aptuveni ducis šādu standartu, Komisijas jaunajam rezerves pilnvarojumam vajadzētu jābūt vēl visaptverošākam , kas ļautu optimizēt tehnisko specifikāciju kopējo izlaidi, un tas ļautu atgūt iekavēto attiecībā uz pielāgošanos tehniskajam progresam.

(18)

Tiecoties sasniegt maksimālu regulatīvo konsekvenci, šai regulai pēc iespējas būtu jābalstās uz horizontālo tiesisko satvaru, proti, uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Tomēr atbilstīgi citiem produktiem piemērojamiem tiesību aktiem šī regula paredz rezerves risinājumu izņēmuma un skaidri definētos gadījumos , kad pastāv risks, ka tiesību aktu varētu nepiemērot . Tā kā kopš 2019. gada beigām Oficiālajā Vēstnesī nav varēts atsaukties ne uz vienu būvizstrādājumu saskaņoto standartu un tā kā kopš Regulas (ES) Nr. 305/2011 stāšanās spēkā citēts tikai aptuveni ducis šādu standartu, Komisijai sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām vajadzētu izstrādāt īstenojamāku risinājumu , kas ļautu optimizēt tehnisko specifikāciju kopējo izlaidi, un tas ļautu atgūt iekavēto pielāgošanos tehniskajam progresam.

(19)

Ja saskaņotajos standartos nosaka noteikumus snieguma novērtēšanai attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, kas ir relevanti dalībvalstu būvniecības kodeksiem, saskaņotie standarti šīs regulas piemērošanas vajadzībām būtu jāpadara obligāti, jo tikai šādi standarti ļautu sasniegt mērķi — atļaut produktu brīvu apriti, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir iespēja pieprasīt, lai produktiem tiktu noteikti drošuma un vidiskie raksturlielumi, arī klimatiskie raksturlielumi, kas ir atbilstoši to nacionālajai specifikai . Lai šos abus mērķus īstenotu kopā, produkti ir jānovērtē ar vienu novērtēšanas metodi, un tāpēc šai metodei jābūt obligātai. Tomēr, sekojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 768/2008/EK paraugam, var izmantot brīvprātīgus standartus, lai precizētu produktiem izvirzītas prasības, kas konkrētajai produktu saimei vai kategorijai specificētas deleģētajos aktos. Saskaņā ar Lēmumu Nr. 768/2008/EK minētajiem standartiem būtu jādod iespēja prezumēt atbilstību tajos izklāstītajām prasībām.

(19)

Ja saskaņotajos standartos nosaka noteikumus snieguma novērtēšanai attiecībā uz būtiskajiem raksturlielumiem, kas ir relevanti dalībvalstu būvniecības kodeksiem, saskaņotie standarti šīs regulas piemērošanas vajadzībām būtu jāpadara obligāti, jo tikai šādi standarti ļautu sasniegt mērķi — atļaut produktu brīvu apriti, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir iespēja pieprasīt, lai produktiem tiktu noteikti drošuma un vidiskie raksturlielumi, arī klimatiskie raksturlielumi, kas ir atbilstoši dalībvalstu klimata, ģeoloģijas un ģeogrāfijas atšķirībām un citiem apstākļiem, kuri nosaka dalībvalstu nacionālo specifiku . Lai šos abus mērķus īstenotu kopā, produkti ir jānovērtē ar vienu novērtēšanas metodi, un tāpēc šai metodei jābūt obligātai. Tomēr, sekojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 768/2008/EK paraugam, var izmantot brīvprātīgus standartus, lai precizētu produktiem izvirzītas prasības, kas konkrētajai produktu saimei vai kategorijai specificētas deleģētajos aktos. Saskaņā ar Lēmumu Nr. 768/2008/EK minētajiem standartiem būtu jādod iespēja prezumēt atbilstību tajos izklāstītajām prasībām.

(20)

Lai sekmētu Eiropas zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķu sasniegšanu un lai panāktu drošus būvizstrādājumus , jo drošums ir viens no mērķiem, kas jāsasniedz ar tiesību aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu, ir vajadzīgas iedabiskas produktiem izvirzītas prasības, kas saistītas ar drošumu, funkcionalitāti un vides un klimata aizsardzību. Nosakot minētās prasības, Komisijai būtu jāņem vērā to iespējamais devums Savienības klimata, vides un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Minētās prasības ir saistītas ne tikai ar būvizstrādājumu sniegumu. Regulā (ES) Nr. 305/2011, pretēji Direktīvai 89/106/EK, kas bija tās priekšgājēja, iespēja noteikt šādas iedabiskas produktiem izvirzītās prasības nav paredzēta. Tomēr dažos būvizstrādājumu saskaņotajos standartos ir noteiktas šādas iedabiskas produktiem izvirzītās prasības, kas var būt saistītas ar vidi, drošumu vai vienkārši ar produkta labu funkcionēšanu. Minētie standarti pierāda, ka ir praktiska vajadzība pēc šādām drošuma, vides vai vienkārši produktu funkcionēšanas prasībām. Arī LESD 114. pants, kas ir šīs regulas juridiskais pamats, prasa nodrošināt vides, veselības un cilvēku drošības augsta līmeņa aizsardzību. Tādējādi šai regulai būtu no jauna jāievieš vai jāapstiprina iedabiskas produktiem izvirzītās prasības. Lai gan minētās prasības jānosaka likumdevējam, tās jāspecificē vairāk nekā 30 produktu saimēm, kurai katrai ir vairākas kategorijas. Tāpēc būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem attiecīgajai būvizstrādājumu saimei vai kategorijai specificē prasības.

(20)

Lai sekmētu Eiropas zaļā kursa , Aprites ekonomikas rīcības plāna un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķu sasniegšanu un lai būvizstrādājumi būtu droši , jo drošums ir viens no mērķiem, kas jāsasniedz ar tiesību aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu, ir vajadzīgas iedabiskas produktiem izvirzītas prasības, kas saistītas ar drošumu, funkcionalitāti un vides un klimata aizsardzību. Nosakot minētās prasības, Komisijai būtu jāpievēršas drošības riskiem un jāņem vērā prasību iespējamais devums Savienības klimata, vides un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Minētās prasības ir saistītas ne tikai ar būvizstrādājumu sniegumu. Regulā (ES) Nr. 305/2011, pretēji Direktīvai 89/106/EK, kas bija tās priekšgājēja, iespēja noteikt šādas iedabiskas produktiem izvirzītās prasības nav paredzēta. Tomēr dažos būvizstrādājumu saskaņotajos standartos ir noteiktas šādas iedabiskas produktiem izvirzītās prasības, kas var būt saistītas ar vidi, drošumu vai vienkārši ar produkta labu funkcionēšanu. Minētie standarti pierāda, ka ir praktiska vajadzība pēc šādām drošuma, vides vai vienkārši produktu funkcionēšanas prasībām. Arī LESD 114. pants, kas ir šīs regulas juridiskais pamats, prasa nodrošināt vides, veselības un cilvēku drošības augsta līmeņa aizsardzību. Tādējādi šai regulai būtu no jauna jāievieš vai jāapstiprina iedabiskas produktiem izvirzītās prasības. Tāpēc būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem attiecīgajai būvizstrādājumu saimei vai kategorijai precizē minētās prasības.

(21)

Būvizstrādājumu ražošana un izplatīšana kļūst aizvien sarežģītāka, tāpēc rodas jauni specializēti operatori, piemēram, izpildes pakalpojumu sniedzēji. Skaidrības labad daži vispārīgi pienākumi, kas ietver sadarbību ar iestādēm, būtu jāpiemēro visām personām, kas iesaistītas piegādes ķēdē, ražošanā, izplatīšanā, savu zīmolu izmantošanā , pārpakošanā vai sekundārajā tirdzniecībā, uzstādīšanā, demontāžā atkalizmantošanai vai pārražošanai vai pašā pārražošanā. Turklāt būtu jānosaka, ka piegādātājiem ir pienākums sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm vidiskās ilgtspējas novērtēšanas vajadzībām. Minēto iemeslu dēļ un lai izvairītos no pienākumu atkārtošanās, termins “ekonomikas operators” būtu jādefinē plaši, aptverot visus aktorus, lai pamata vispārīgos pienākumus varētu piemērot visiem minētajiem aktoriem vienā piegājienā.

(21)

Būvizstrādājumu ražošana un izplatīšana kļūst aizvien sarežģītāka, tāpēc rodas jauni specializēti operatori, piemēram, izpildes pakalpojumu sniedzēji. Skaidrības labad daži vispārīgi pienākumi, kas ietver sadarbību ar iestādēm, būtu jāpiemēro visām personām, kas iesaistītas piegādes ķēdē, ražošanā, izplatīšanā, savu zīmolu izmantošanā vai sekundārajā tirdzniecībā, uzstādīšanā, demontāžā atkalizmantošanai vai pārražošanai vai pašā pārražošanā. Turklāt būtu jānosaka, ka piegādātājiem ir pienākums sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm vidiskās ilgtspējas novērtēšanas vajadzībām. Minēto iemeslu dēļ un lai izvairītos no pienākumu atkārtošanās, termins “ekonomikas operators” būtu jādefinē plaši, aptverot visus aktorus, lai pamata vispārīgos pienākumus varētu piemērot visiem minētajiem aktoriem vienā piegājienā. Tomēr šo pienākumu piemērošanas jomas paplašināšanu, attiecinot to arī uz pakalpojumu sniedzējiem, nevajadzētu nepareizi interpretēt kā pienākuma uzlikšanu pakalpojumu sniedzējiem, kuri produktus vienīgi uzstāda, proti, nevajadzētu prasīt, lai viņi ar CE zīmi marķētu produktus, kurus tie izmanto savu profesionālo pienākumu veikšanā. Šāds pienākums būtu jāuzliek vienīgi ražotājam vai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas rīkojas ražotāja vārdā.

(23)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību un mazinātu ES būvizstrādājumu tirgus sadrumstalotību, ko izraisa nacionālās prasības un marķējumi, ir skaidri jādefinē ES līmenī regulētā joma jeb tā sauktā saskaņojuma sfēra , nošķirot to no elementiem, kas joprojām paliek dalībvalstu regulējuma sfērā .

(23)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību un mazinātu ES būvizstrādājumu tirgus sadrumstalotību, ko izraisa nacionālās prasības un marķējumi, ir skaidri jādefinē ES līmenī regulētā joma jeb tā dēvētā “saskaņojuma joma” , nošķirot to no elementiem, uz kuriem joprojām attiecas dalībvalstu regulējums .

(23a)

Dalībvalstis nosaka būvju drošības līmeni, pamatojoties uz pienākumu pret saviem pilsoņiem, savukārt Savienība nosaka pamata nosacījumus iekšējā tirgū. Noteikumu par būvēm pieņemšana paliek dalībvalstu kompetencē. Būvēm izvirzītās pamatprasības, kas izklāstītas šīs regulas I pielikuma A daļā, izveido saistību starp būvizstrādājumiem, kas ir tehniski nepieciešama un ir pamats, uz kura balstoties izdot standartizācijas pieprasījumus Eiropas standartizācijas organizācijām, lai tās izstrādātu būvizstrādājumu standartus, kā arī lai varētu izstrādāt Eiropas novērtējuma dokumentus un attiecīgos deleģētos aktus.

(23b)

Saskaņojuma joma būtu jāattiecina arī uz publiskā iepirkuma līgumiem, dotācijām vai citiem pozitīviem stimuliem, izņemot fiskālos stimulus.

(24)

Vienlaikus, lai rastu līdzsvaru starp tirgus sadrumstalotības mazināšanu un dalībvalstu leģitīmajām interesēm regulēt būves, jāparedz mehānisms, kā dalībvalstu vajadzības labāk integrēt saskaņoto tehnisko specifikāciju izstrādē. Tā paša iemesla dēļ jāizveido mehānisms, kas dalībvalstij ļautu būvizstrādājumiem noteikt papildu prasības, pamatojoties uz veselības, drošuma vai vides aizsardzības apsvērumiem.

(24)

Vienlaikus, lai rastu līdzsvaru starp tirgus sadrumstalotības mazināšanu un dalībvalstu kompetenci regulēt būves, jāparedz mehānisms, kā dalībvalstu vajadzības labāk integrēt saskaņoto tehnisko specifikāciju izstrādē. Dalībvalstis ir atbildīgas par drošības, vides un enerģijas prasībām, kas attiecas uz būvēm un inženierbūvēm. Šā iemesla dēļ būtu jāizveido mehānisms, kas dalībvalstīm ļautu būvizstrādājumiem noteikt papildu prasības, pamatojoties uz veselības, drošuma vai vides aizsardzības apsvērumiem , lai dalībvalstis spētu reaģēt uz specifiskiem apstākļiem savā teritorijā .

(25)

Aprites ekonomiku, kas ir galvenais Aprites ekonomikas rīcības plāna elements, var sekmēt ar obligātām iepakojuma depozīta sistēmām un pienākumu pieņemt atpakaļ neizmantotus produktus. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu atļaut pieņemt šādus pasākumus.

(25)

Aprites ekonomiku, kas ir galvenais Aprites ekonomikas rīcības plāna elements, var sekmēt ar obligātām iepakojuma depozīta sistēmām un pienākumu pieņemt atpakaļ lietotus vai neizmantotus produktus , kas nav izgatavoti pēc pasūtījuma . Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu atļaut pieņemt pasākumus , lai aizliegtu būvizstrādājumu nevajadzīgu iznīcināšanu .

(26)

Lai palielinātu juridisko skaidrību un samazinātu ekonomikas operatoriem uzlikto administratīvo slogu, jāizvairās no tā, ka būvizstrādājumiem ar dažādiem Savienības tiesību aktiem ir piemērojami vairāki novērtējumi, kuri attiecas uz vienu un to pašu veselības, drošuma un vides aizsardzības (arī klimata) aspektu. To apstiprināja REFIT platforma, kas Komisijai ieteica par prioritāti izvirzīt to, lai tiktu risināta pārklāšanās un prasību atkārtošanās problēma. Tāpēc Komisijai būtu jānosaka apstākļi, kādos, izpildot pienākumus saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tiktu izpildīti arī noteikti šīs regulas pienākumi , tā vietā, lai to pašu veselības, drošuma vai vides aizsardzības (arī klimata) aspektu paralēli novērtētu gan atbilstoši šai regulai, gan citiem Savienības tiesību aktiem .

(26)

Lai palielinātu juridisko skaidrību un samazinātu ekonomikas operatoriem uzlikto administratīvo slogu, jāizvairās no tā, ka būvizstrādājumiem ar dažādiem Savienības tiesību aktiem ir piemērojami vairāki novērtējumi, kuri attiecas uz vienu un to pašu veselības, drošuma un vides aizsardzības (arī klimata) aspektu. To apstiprināja REFIT platforma, kas Komisijai ieteica par prioritāti izvirzīt to, lai tiktu risināta pārklāšanās un prasību atkārtošanās problēma. Tāpēc Komisijai būtu jānosaka apstākļi, kādos, izpildot pienākumus saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tiktu izpildīti arī noteikti šīs regulas pienākumi.

(27)

Turklāt, lai izvairītos no atšķirīgas dalībvalstu prakses un atšķirīgas ekonomikas operatoru prakses, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, kuros nosaka, vai uz noteiktiem būvizstrādājumiem attiecas būvizstrādājumu definīcija.

(27)

Turklāt, lai izvairītos no atšķirīgas dalībvalstu prakses un atšķirīgas ekonomikas operatoru prakses, pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, kuros nosaka, vai uz noteiktiem būvizstrādājumiem attiecas būvizstrādājumu definīcija.

(28)

Attiecībā uz energopatēriņu ietekmējošiem produktiem, kas iekļauti ekodizaina darba plānos un kas arī ir būvizstrādājumi, kā arī attiecībā uz starpproduktiem, izņemot cementu, ilgtspējas prasību noteikšanā prioritāte tiks dota [Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulai]. Iepriekš minētie produkti varētu būt sildītāji, katli, siltumsūkņi, ūdens un telpu apsildes iekārtas, ventilatori, aukstumapgādes un ventilācijas sistēmas un fotoelementu produkti, izņemot ēkās integrētus fotoelementu paneļus. Šī regula vajadzības gadījumā joprojām var tikt izmantota kā papildinošs tiesību akts — galvenokārt attiecībā uz drošuma aspektiem —, arī ņemot vērā citus Savienības tiesību aktus par tādiem produktiem kā gāzes iekārtas, maza sprieguma iekārtas un mašīnas. Runājot par citiem produktiem, lai izvairītos no nevajadzīga sloga uzlikšanas ekonomikas operatoriem, nākotnē var rasties vajadzība paredzēt nosacījumus, ar kādiem citos Savienības tiesību aktos paredzēto pienākumu izpildes rezultātā tiek izpildīti arī daži šajā regulā paredzētie pienākumi. Šādu nosacījumu noteikšanai būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.

(28)

Attiecībā uz energopatēriņu ietekmējošiem produktiem, kas iekļauti ekodizaina darba plānos un kas arī ir būvizstrādājumi, kā arī attiecībā uz starpproduktiem, izņemot cementu, ilgtspējas prasību noteikšanā prioritāte tiks dota [Produktu ilgtspējas ekodizaina regulai]. Attiecīgie starpprodukti ir sildītāji, katli, siltumsūkņi, ūdens un telpu apsildes iekārtas, ventilatori, aukstumapgādes un ventilācijas sistēmas un fotoelementu produkti, izņemot ēkās integrētus fotoelementu paneļus. Šī regula vajadzības gadījumā joprojām var tikt izmantota kā papildinošs tiesību akts — galvenokārt attiecībā uz drošuma aspektiem —, arī ņemot vērā citus Savienības tiesību aktus par tādiem produktiem kā gāzes iekārtas, maza sprieguma iekārtas un mašīnas. Kas attiecas uz citiem produktiem, tad nolūkā nepieļaut nevajadzīga sloga uzlikšanu ekonomikas operatoriem, nākotnē var rasties vajadzība paredzēt nosacījumus, ar kādiem citos Savienības tiesību aktos paredzēto pienākumu izpildes rezultātā tiek izpildīti arī daži šajā regulā paredzētie pienākumi. Šādu nosacījumu noteikšanai būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.

(33)

Lai samazinātu ekonomikas operatoriem, jo īpaši ražotājiem, uzlikto slogu, ekonomikas operatoriem, kuri izdod snieguma un atbilstības deklarācijas, minētās deklarācijas būtu jānodrošina elektroniski un būtu tiem jāatļauj minētās deklarācijas sniegt ar pastāvīgu saiti uz nemaināmu dokumentu vai minētajās deklarācijās norādīt pastāvīgas saites uz nemaināmiem dokumentiem.

(33)

Lai samazinātu ekonomikas operatoriem, jo īpaši ražotājiem, uzlikto slogu, ekonomikas operatoriem, kuri izdod snieguma un atbilstības deklarācijas, minētās deklarācijas būtu jānodrošina elektroniski un būtu tiem jāatļauj minētās deklarācijas sniegt ar pastāvīgu saiti uz nemaināmu dokumentu vai minētajās deklarācijās norādīt pastāvīgas saites uz nemaināmiem dokumentiem. Lai vienkāršotu saziņu piegādes ķēdē, deklarācijas par tehniskajiem raksturojumiem un atbilstības deklarācijas būtu jādara pieejamas arī mašīnlasāmā formātā. Tas ļautu lietotājam ar lietotnes starpniecību pārbaudīt, vai ir ievērota atbilstība piemērojamiem noteikumiem dalībvalstī, kurā attiecīgo produktu lieto. Svarīgs mašīnlasāmu deklarāciju priekšnoteikums ir standartizēts IT formāts, kas vajadzīgs katrai saskaņotajai tehniskajai specifikācijai. CEN darbsemināra nolīgums CWA 17316 “Viedā CE zīme būvizstrādājumiem” ir pamats, uz kā balstīt saskaņotu XML formātu izstrādi snieguma deklarācijām, ko varētu izmantot, lai attiecīgi papildinātu saskaņotos standartus un saskaņotās tehniskās specifikācijas.

(33a)

Kamēr saskaņotās tehniskās specifikācijas nav pārskatītas saskaņā ar šo regulu, snieguma un atbilstības deklarācijās var būt iekļautas pastāvīgas saites uz negrozāmām produktu vidiskajām deklarācijām vai citiem negrozāmiem dokumentiem, kuros ietverta pieprasītā informācija.

(35)

Lai panāktu saskaņotību ar citiem produktu tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 vispārīgajiem principiem CE zīme būtu jāuzliek būvizstrādājumiem, kam ražotājs sagatavojis snieguma vai atbilstības deklarāciju. Tādējādi ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību deklarētajam sniegumam un piemērojamajām produktam izvirzītajām prasībām.

(35)

Lai panāktu saskaņotību ar citiem produktu tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 vispārīgajiem principiem CE zīme būtu jāuzliek būvizstrādājumiem, kam ražotājs sagatavojis snieguma vai atbilstības deklarāciju. Tādējādi ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību deklarētajam sniegumam un piemērojamajām produktam izvirzītajām prasībām. CE zīmei vajadzētu būt pietiekamam pierādījumam, ka produkts atbilst šajā regulā noteiktajiem raksturlielumiem un prasībām. Tāpēc dalībvalstīm nevajadzētu radīt nekādus šķēršļus savos tirgos, pamatojoties uz raksturlielumiem un prasībām, uz kuriem neattiecas saskaņojuma joma.

(35a)

Marķējumi, kas nav CE zīme, tostarp privāti marķējumi, var saturēt papildu informāciju, kas varētu palīdzēt lietotājiem izdarīt informētu izvēli par to, kurš produkts būtu vispiemērotākais viņu izgatavoto būvju vajadzībām.

(35b)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020 būtu jānodrošina visu ekonomikas operatoru un fizisko vai juridisko personu, kuras rīkojas to vārdā, procesuālās tiesības saistībā ar valstu kompetento iestāžu pasākumiem, lēmumiem vai rīkojumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecībā uz šādiem pasākumiem, lēmumiem vai rīkojumiem pastāv atbilstīgas pārsūdzības procedūras.

(36)

Lai nodrošinātu būvizstrādājumu, kā arī būvju drošumu, funkcionalitāti un ilgtspēju, visiem ekonomikas operatoriem, kas iesaistīti piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic piemēroti pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka tie laiž vai dara pieejamus tirgū tikai tādus būvizstrādājumus, kas atbilst saistošajām Savienības prasībām. Lai uzlabotu juridisko noteiktību, skaidri jānosaka ekonomikas operatoru pienākumi.

(36)

Lai nodrošinātu būvizstrādājumu, kā arī būvju drošumu, funkcionalitāti un ilgtspēju, visiem ekonomikas operatoriem, kas iesaistīti piegādes ķēdē, būtu jāveic piemēroti pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka tie laiž vai dara pieejamus tirgū tikai tādus būvizstrādājumus, kas atbilst saistošajām Savienības prasībām. Lai uzlabotu juridisko noteiktību, skaidri jānosaka ekonomikas operatoru pienākumi.

(38)

Lai izvairītos no maldinošiem apgalvojumiem, visiem būvizstrādājumu ražotāju paustajiem apgalvojumiem būtu jābalstās uz saskaņotajās tehniskajās specifikācijās iekļautu novērtējuma metodi vai, ja šādas metodes nav, uz metodēm, kas reprezentē vislabākos pieejamos tehniskos paņēmienus (ja šāda novērtējuma metode nav iekļauta saskaņotajās tehniskajās specifikācijās).

(39)

Ražotāja sagatavota tehniskā dokumentācija par būvizstrādājumiem iestādēm un paziņotajām struktūrām atvieglo šo produktu verifikāciju attiecībā uz Savienības prasībām. Lai uzlabotu piekļuvi visaptverošai informācijai, minētajā tehniskajā dokumentācijā būtu jāiekļauj arī būvizstrādājuma vidiskās ilgtspējas novērtējums .

(39)

Ražotāja sagatavota tehniskā dokumentācija par būvizstrādājumiem iestādēm un paziņotajām struktūrām atvieglo šo produktu verifikāciju attiecībā uz Savienības prasībām. Lai uzlabotu piekļuvi visaptverošai informācijai, minētajā tehniskajā dokumentācijā būtu jāiekļauj arī būvizstrādājuma būtiskie raksturlielumi, kas saistīti ar tā aprites ciklu .

(40)

Lai būvizstrādājumu lietotājiem nodrošinātu pārredzamību un nepieļautu minēto produktu nepiemērotu izmantošanu, ražotājam būvizstrādājumi un to paredzētais lietojums būtu precīzi jāidentificē. Šā paša iemesla dēļ ražotājam būtu skaidri jānorāda, vai būvizstrādājumi ir paredzēti tikai profesionālai lietošanai vai arī tos var lietot parasti patērētāji . Lai nodrošinātu būvizstrādājumu izsekojamību, uz produkta būtu jānorāda ražotājs vai, ja produkta lieluma vai virsmas dēļ tas nav iespējams, ražotājs būtu jānorāda uz iepakojuma, vai, ja arī tas nav iespējams, ražotājs būtu jānorāda būvizstrādājuma pavaddokumentos.

(40)

Lai būvizstrādājumu lietotājiem nodrošinātu pārredzamību un nepieļautu minēto produktu nepiemērotu izmantošanu, ražotājam būvizstrādājumi un to paredzētais lietojums būtu precīzi jāidentificē. Šā paša iemesla dēļ ražotājam būtu skaidri jānorāda, vai būvizstrādājumi ir paredzēti tikai profesionālai lietošanai , jo īpaši tad, ja produkta lietošanai ir vajadzīgas speciālas zināšanas . Lai nodrošinātu būvizstrādājumu izsekojamību, uz produkta būtu jānorāda informācija, kas ļauj identificēt ražotāju, vai, ja produkta lieluma vai virsmas dēļ tas nav iespējams, ražotājs būtu jānorāda uz iepakojuma, vai, ja arī tas nav iespējams, ražotājs būtu jānorāda būvizstrādājuma pavaddokumentos.

(42)

Lai optimizētu Eiropas zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķu īstenošanu, būtu ražotājiem jānosaka pienākums panākt pienācīgu vidiskās ilgtspējas līmeni gan attiecībā uz produktiem , gan ražošanu . Minētais pienākums nozīmē, ka ir jārod kompromiss starp dažādiem vidiskajiem aspektiem un starp vidiskajiem un drošuma aspektiem, un vienlaikus gan vidiskie, gan drošuma aspekti abi var būt saistīti ar produktu kā tādu vai būvēm. Lai nodrošinātu ražotājiem skaidrību par to, kā pieņemt šos kompromisa lēmumus, šajā regulā būtu jāizklāsta skaidri kompromisa noteikumi.

(42)

Lai optimizētu Eiropas zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķu īstenošanu, būtu ražotājiem jānosaka pienākums panākt , ka gan viņu saražotie produkti, gan ražošana būtiski sekmē Savienības klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu , ievērojami uzlabojot attiecīgo produktu vidisko pēdu . Minētais pienākums nozīmē, ka ir jārod kompromiss starp dažādiem vidiskajiem aspektiem un starp vidiskajiem un drošuma aspektiem, un vienlaikus gan vidiskie, gan drošuma aspekti abi var būt saistīti ar produktu kā tādu vai būvēm. Lai nodrošinātu ražotājiem skaidrību par to, kā pieņemt šos kompromisa lēmumus, šajā regulā būtu jāizklāsta skaidri kompromisa noteikumi.

(43)

Nolūkā nodrošināt būvizstrādājumu ilgtspēju un ilgizturību ražotājiem būtu jānodrošina, ka produktus var izmantot ļoti ilgu laiku . Šādai ilgstošai lietošanai ir vajadzīga pienācīga konstrukcija, uzticamu detaļu izmantošana, produktu remontējamība, remontējamības informācijas pieejamība un piekļuve rezerves detaļām.

(43)

Nolūkā nodrošināt būvizstrādājumu ilgtspēju un ilgizturību ražotājiem būtu jānodrošina, ka produktus var izmantot pēc iespējas ilgāk . Šādai ilgstošai lietošanai ir vajadzīga pienācīga konstrukcija, uzticamu detaļu izmantošana, produktu remontējamība, remontējamības informācijas pieejamība un piekļuve rezerves detaļām.

(44)

Lai uzlabotu būvizstrādājumu apritīgumu atbilstoši Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķiem, ražotājiem būtu jādod priekšroka savu produktu atkalizmantošanai , pārražošanai un reciklēšanai . Lai produktu varētu sagatavot atkalizmantošanai, pārražot un reciklēt, ir vajadzīga noteikta konstrukcija , proti, ir jāatvieglo komponentu un materiālu atdalīšana vēlākā reciklēšanas posmā un jāizvairās no jauktu, apvienotu vai komplicētu materiālu izmantošanas. Tā kā parastās lietošanas instrukcijas ne vienmēr nonāk pie ekonomikas operatoriem, kas atbild par sagatavošanu atkalizmantošanai, pārražošanu un reciklēšanu, šīm darbībām nepieciešamā informācija būtu jādara pieejama ne tikai lietošanas instrukcijā, bet arī produktu datubāzēs vai sistēmās un ražotāja tīmekļvietnēs .

(44)

Lai uzlabotu būvizstrādājumu apritīgumu atbilstoši Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai , ražotājiem būtu jānovērš atkritumu rašanās, atvieglojot un par prioritāti nosakot remontu , atkalizmantošanu un pārražošanu. Ražotājiem būtu jāpalielina resursefektivitāte, pienācīgi izmantojot blakusproduktus, un pēc produktu aprites cikla beigām būtu jānodrošina pašu saražoto produktu reciklēšana . Lai produktu varētu (sagatavot atkalizmantošanai), pārražot un reciklēt, ir jāizvēlas konkrēti dizaina veidi , proti, ir jāatvieglo produktu, komponentu un materiālu atdalīšana izjaukšanas, demontāžas un nojaukšanas laikā un vēlākā reciklēšanas posmā un jāizvairās no jauktu, apvienotu vai komplicētu materiālu vai vielu, kas rada bažas, izmantošanas. Tā kā parastās lietošanas instrukcijas ne vienmēr nonāk pie ekonomikas operatoriem, kas atbild par (sagatavošanu) atkalizmantošanai, pārražošanu un reciklēšanu, šīm darbībām nepieciešamā informācija papildus lietošanas instrukcijai būtu jādara pieejama digitālajā produkta pasē un ražotāja tīmekļvietnēs vai ar QR kodiem .

(45)

Lai piegādātu drošus, funkcionālus un vidiski ilgtspējīgus būvizstrādājumus, būtu ražotājiem jānosaka visaptveroši ilgtspējas un drošuma pienākumi. Ņemot vērā minēto pienākumu un pareizā funkcionalitātes , drošuma un ilgtspējas līdzsvara atrašanas nozīmi , Komisija būtu jāpilnvaro ar deleģētajiem aktiem noteikt nosacījumus, kādos minētie pienākumi attiecībā uz noteiktu produktu saimi vai kategoriju ir izpildīti vai tiek prezumēts, ka tie ir izpildīti.

(45)

Lai piegādātu drošus, funkcionālus un vidiski ilgtspējīgus būvizstrādājumus, būtu ražotājiem jānosaka visaptveroši ilgtspējas un drošuma pienākumi. Ņemot vērā minēto pienākumu nozīmi, visiem ražotājiem būtu jāpiemēro vispārīgas prasības par vidiskā snieguma pakāpenisku uzlabošanu, videi draudzīgu materiālu vēlamo izmantojumu, reciklētam saturam izvirzītajām prasībām un informācijas pieejamību attiecībā uz produktu izmantošanu, remontu, pārražošanu vai reciklēšanu. Lai precizētu šīs prasības konkrētām produktu saimēm vai kategorijām , kā arī lai noteiktu papildu prasības un panāktu pareizo līdzsvaru starp funkcionalitāti, drošumu un ilgtspēju , Komisija būtu jāpilnvaro ar deleģētajiem aktiem noteikt nosacījumus, kādos minētie pienākumi attiecībā uz noteiktu produktu saimi vai kategoriju ir izpildīti vai tiek prezumēts, ka tie ir izpildīti.

(47)

Lai varētu izdarīt informētu izvēli, būvizstrādājumu lietotājiem vajadzētu būt pietiekami labi informētiem par produktu vidisko sniegumu, par atbilstību vidiskajām prasībām un par to, cik lielā mērā ražotājs šajā ziņā ir izpildījis vidiskos pienākumus. Tāpēc Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka konkrētas marķēšanas prasības , kas varētu ietvert viegli saprotamu luksofora tipa marķējumu .

(47)

Lai varētu izdarīt informētu izvēli, būvizstrādājumu lietotājiem vajadzētu būt pietiekami labi informētiem par produktu vidisko sniegumu, par atbilstību vidiskajām prasībām un par to, cik lielā mērā ražotājs šajā ziņā ir izpildījis vidiskos pienākumus. Tāpēc Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka konkrētas marķēšanas prasības.

(50)

Ekonomikas operatoram, kas produktu izmaina tā, ka var tikt ietekmēts tā sniegums vai drošums, būtu jāpiemēro ražotāju pienākumi, lai nodrošinātu, ka tiek verificēts, ka produkta sniegums un drošums joprojām ir tādi paši. Tomēr minētais pienākums nebūtu jāpiemēro ekonomikas operatoram, kas produktus pārpako, lai darītu tos pieejamus citā dalībvalstī, jo pretējā gadījumā tiktu traucēta sekundārā tirdzniecība un tādējādi arī produktu brīva aprite, turklāt pārpakošanai principā nebūtu jāietekmē sniegums vai būvizstrādājuma drošums. Tomēr un lai saglabātu produktu sniegumu un drošumu, ekonomikas operatoram, kas veic pārpakošanu, vajadzētu jābūt atbildīgam par pareizu šo operāciju izpildi; tas nodrošinātu, ka produkts netiek bojāts un lietotāji joprojām saņem pareizu informāciju valodā, ko noteikusi dalībvalsts, kur produkti tiek darīti pieejami.

(50)

Ekonomikas operatoram, kas produktu glabā vai izmaina tā, ka var tikt ietekmēts tā sniegums vai drošums, būtu jāpiemēro ražotāju pienākumi, lai tiktu verificēts, ka produkta sniegums un drošums joprojām ir tādi paši.

(51)

Lai uzlabotu ražotāju atbilstību šajā regulā paredzētajiem pienākumiem un lai palīdzētu novērst konstatētos trūkumus un uzlabotu tirgus uzraudzību, pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes tirdzniecības vietām un brokeriem būtu jāpiešķir pilnvaras un jāprasa verificēt noteiktus , viegli verificējamus produktu raksturlielumus un to ražotājus, piemēram, produktu tipa noteikšanu un visaptverošas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu , un tiem būtu aktīvi jāpalīdz nodrošināt, ka lietotājus sasniedz tikai atbilstīgi produkti.

(51)

Lai uzlabotu ražotāju atbilstību šajā regulā paredzētajiem pienākumiem un lai palīdzētu novērst konstatētos trūkumus un uzlabotu tirgus uzraudzību, izpildes pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes tirdzniecības vietām , pārdevējiem un brokeriem būtu jāpiešķir pilnvaras un jāprasa dokumentāri verificēt , vai ražotāji ir izpildījuši savus pienākumus attiecībā uz tehnisko dokumentāciju , un tiem būtu aktīvi jāpalīdz nodrošināt, ka lietotājus sasniedz tikai atbilstīgi produkti.

(52)

Lai izvairītos no tā, ka 3D drukāšana tiek izmantota , lai apietu šajā regulā paredzētos pienākumus , 3D drukāšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro noteikti informēšanas pienākumi .

(52)

Lai izvairītos no tā, ka šajā regulā paredzētie pienākumi tiek apieti gadījumos, kad ražošanas tehnoloģija, piemēram, 3D drukāšana , varētu iesaistīt vairākus dažādus aktorus , kas piedalās būvizstrādājuma projektēšanā un ražošanā , ir skaidri jādefinē ražotāja loma. Fiziskai un juridiskai personai, kas drukā būvizstrādājumu, saskaņā ar šo regulu būtu jāuzņemas atbildība par visu produktu, ja vien nav citas personas, kas ražojumu laiž tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi vai kas uzņemas atbildību par attiecīgo produktu, izdodot snieguma un atbilstības deklarāciju .

(54)

Produktu sniegums un drošums ir atkarīgi arī no izmantotajiem komponentiem un kalibrētāju vai citu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem to konstruēšanā un ražošanā. Minēto iemeslu dēļ komponentu piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīti produktu ražošanā, būtu jānosaka noteikti pienākumi. Ja neatbilstību vai risku varētu būt izraisījis noteikta ekonomikas operatora piegādātais komponents vai sniegtais pakalpojums, piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam par to būtu jāinformē citi savi klienti, kas saņēmuši to pašu komponentu vai pakalpojumu, lai neatbilstības un risku varētu iedarbīgi novērst arī citu produktu gadījumā.

(55)

Noteiktiem būvniecībā izmantotiem priekšmetiem ir vairāki iespējamie izmantošanas mērķi. To ražotājiem būtu jādod brīvība izlemt, vai minētie priekšmeti ir paredzēti būvniecībai, tostarp arī lai izvairītos no tā, ka minētajiem priekšmetiem jāveic snieguma un atbilstības novērtēšana, ja tas nav vajadzīgs. Tomēr, ja ražotājs izlemj, ka noteikts priekšmets nav paredzēts būvniecībai, lai gan to šādiem nolūkiem varētu izmantot (pseidoprodukti), ražotājiem un citiem ekonomikas operatoriem būtu jānodrošina, ka minētais priekšmets netiek izmantots būvēs. Pretējā gadījumā daži priekšmeti nonāktu būvniecībā, lai gan tie neatbilst šīs regulas prasībām.

(55)

Noteiktiem būvniecībā izmantotiem priekšmetiem ir vairāki iespējamie izmantošanas mērķi. To ražotājiem būtu jādod brīvība izlemt, vai minētie priekšmeti ir vai nav paredzēti būvniecībai, tostarp arī lai izvairītos no tā, ka minētajiem priekšmetiem jāveic snieguma un atbilstības novērtēšana, ja tas nav vajadzīgs. Tomēr, ja ražotājs izlemj, ka noteikts priekšmets nav paredzēts būvniecībai, lai gan to šādiem nolūkiem varētu izmantot , uz tā būtu jāuzliek marķējums “nav paredzēts būvniecībai” un ražotājiem un citiem ekonomikas operatoriem būtu jānodrošina, ka minētais priekšmets netiek izmantots būvēs. Pretējā gadījumā daži priekšmeti nonāktu būvniecībā, lai gan tie neatbilst šīs regulas prasībām.

(58)

Digitālās tehnoloģijas, kam ir būtisks potenciāls samazināt administratīvo slogu un izmaksas ekonomikas operatoriem un publiskām iestādēm, vienlaikus paverot novatoriskas un jaunas darījumdarbības iespējas un modeļus, attīstās ļoti ātri. Digitālo tehnoloģiju plašāka apguve ievērojami sekmēs arī Renovācijas viļņa mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, aprites cikla novērtēšanu un monitoringu un ēku fondu. Attiecīgi Komisija būtu jāpilnvaro likt lietā jaunās digitalizācijas iespējas, izmantojot īstenošanas aktus.

(58)

Digitālās tehnoloģijas, kam ir būtisks potenciāls samazināt administratīvo slogu un izmaksas ekonomikas operatoriem un publiskām iestādēm, vienlaikus paverot inovatīvas un jaunas darījumdarbības iespējas un modeļus, attīstās ļoti ātri. Digitālo tehnoloģiju plašāka apguve ievērojami sekmēs arī Renovācijas viļņa mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, aprites cikla novērtēšanu un monitoringu un ēku fondu.

(59)

Tā kā būvizstrādājumiem izstrādātie saskaņotie standarti (turpmāk “būvizstrādājumu standarti”) pamatā ir obligāti, lai panāktu juridisko noteiktību, minētajiem standartiem būtu jāatbilst ne tikai relevantajiem standartizācijas pieprasījumiem un šai regulai, bet arī Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem.

(60)

Lai nodrošinātu savlaicīgu atsauču uz būvizstrādājumu standartiem citēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Eiropas Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko ierobežo tādu nepilnīgu standartu darbības jomu vai noraida šādus standartus, kas paredzēti šajā regulā minēto juridisko seku panākšanai, tā vietā, lai tā atteiktos citēt to atsauces Oficiālajā Vēstnesī.

(61a)

Izstrādājot vadlīnijas par standartu piemēroto formu un saturu, Komisijai būtu jābalstās uz nozīmīgo darbu, kas jau veikts saistībā ar EK 2018. gada 28. jūnija vadlīnijām par saskaņoto standartu atbilstību Būvizstrādājumu regulai, kuras Komisija iesniegusi kopīgās standartizācijas iniciatīvas satvarā.

(65)

Lai reaģētu uz ievērojamu to paziņojumu procentuālo īpatsvaru, kas balstīti uz nepilnīgu vai kļūdainu novērtējumu, jo īpaši gadījumus, kad paziņotas juridiskas struktūras bez savas iekšējas tehniskās kompetences, ir jāstiprina paziņojošo iestāžu resursspēja, nosakot minimālās prasības; precīzāk jānorāda paziņotajām struktūrām piemērojamās prasības attiecībā uz to neatkarību, pienākumu deleģēšanu citām juridiskām vienībām un pašu spēju veikt uzdevumus; jāprasa, lai paziņotajās struktūrās būtu pienācīgi kvalificēti darbinieki un jāpārliecinās par darbinieku atbilstību, un te visefektīvākais izrādījies kvalifikāciju matricas rīks; jānodrošina un jāpārliecinās , ka paziņotā struktūrai ir faktiska kontrole pār darbiniekiem , ārējo ekspertu piesaisti, procedūrām, kritērijiem un lēmumu pieņemšanu un ka to nedara apakšuzņēmējs, meitasuzņēmums vai cits tās pašas uzņēmumu grupas uzņēmums; jāpaplašina dokumentācija, kas struktūrām jāiesniedz, piesakoties uz norīkojumu par paziņoto struktūru , lai paziņojošajām iestādēm nodrošinātu dziļāku un salīdzinoši taisnīgāku lēmumu pieņemšanas pamatu .

(65)

Lai reaģētu uz ievērojamu to paziņojumu procentuālo īpatsvaru, kas balstīti uz nepilnīgu vai kļūdainu novērtējumu, jo īpaši gadījumus, kad paziņotas juridiskas struktūras , kurām nav iekšējas tehniskās kompetences, ir jāstiprina paziņojošo iestāžu resursspēja, proti, jānosaka minimālās prasības; precīzāk jānorāda paziņotajām struktūrām piemērojamās prasības attiecībā uz to neatkarību, pienākumu deleģēšanu citām juridiskām vienībām un pašu spēju veikt uzdevumus; jāprasa, lai paziņotajās struktūrās būtu pienācīgi kvalificēti darbinieki un jāpārliecinās par darbinieku atbilstību, lai nodrošinātu , ka paziņotajai struktūrai ir pietiekams skaits neatkarīgu darbinieku , un jāpaplašina dokumentācija, kas struktūrām jāiesniedz, ja tās pretendē uz paziņotās struktūras statusu , lai paziņojošām iestādēm būtu pamats, uz kura balstīt aptverošāku un salīdzinoši taisnīgāku lēmumu pieņemšanu .

(68)

Lai izvairītos no nevēlamas mijiedarbības starp paziņoto struktūru darbiniekiem un ražotājiem, paziņotajām struktūrām būtu jānodrošina to savu darbinieku rotācija, kas veic dažādus atbilstības novērtēšanas uzdevumus.

(68)

Lai izvairītos no nevēlamas mijiedarbības starp paziņoto struktūru darbiniekiem un ražotājiem, būtu jāparedz iespēja, ka paziņotajās struktūras notiek to darbinieku rotācija, kuri veic dažādus atbilstības novērtēšanas uzdevumus.

(71)

Lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus paziņotajām struktūrām un ražotājiem, būtu jāuzlabo paziņoto struktūru koordinācija. Tā kā esošās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbā pēc savas iniciatīvas piedalās tikai puse no pašlaik paziņotajām struktūrām, dalībai šajā grupā būtu jākļūst obligātai .

(71)

Lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus paziņotajām struktūrām un ražotājiem, būtu jāuzlabo paziņoto struktūru koordinācija. Tā kā esošās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbā pēc savas iniciatīvas piedalās tikai puse no pašlaik paziņotajām struktūrām, dalībvalstīm dalība grupā būtu jānodrošina tieši vai ar norīkotu pārstāvju starpniecību .

(72)

Mēģinājumi noteikt vienkāršotas procedūras maziem un vidējiem uzņēmumiem Regulā (EK) Nr. 305/2011, tādējādi samazinot MVU un mikrouzņēmumu uzlikto slogu un izmaksas, nav pilnībā bijuši sekmīgi un bieži ir tikuši pārprasti vai nav izmantoti, jo nav bijis pietiekamas izpratnes vai nav bijusi skaidrība par to piemērošanu. Novēršot konstatētos trūkumus un vienlaikus balstoties uz jau noteiktajiem noteikumiem, ir jāprecizē un jāatvieglo to piemērošana un tādējādi jāsasniedz mērķis atbalstīt MVU , vienlaikus nodrošinot būvizstrādājumu sniegumu, drošumu un vidisko ilgtspēju.

(72)

Mēģinājumi noteikt vienkāršotas procedūras mikrouzņēmumiem Regulā (EK) Nr. 305/2011, tādējādi samazinot mikrouzņēmumiem uzlikto slogu un izmaksas, nav pilnībā bijuši sekmīgi un bieži ir tikuši pārprasti vai nav izmantoti, jo nav bijis pietiekamas izpratnes vai nav bijusi skaidrība par to piemērošanu. Novēršot konstatētos trūkumus un vienlaikus balstoties uz jau noteiktajiem noteikumiem, ir jāprecizē un jāatvieglo to piemērošana un tādējādi jāsasniedz mērķis atbalstīt mikrouzņēmumus , vienlaikus nodrošinot būvizstrādājumu sniegumu, drošumu un vidisko ilgtspēju.

(74)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību drošuma vai snieguma problēmu gadījumā, šāda atzīšana būtu jāatļauj tikai tad, ja gan abi iesaistītie ekonomikas operatori , gan abas iesaistītās paziņotās struktūras apņemas sadarboties un ja ekonomikas operators, kas saņem sertifikāciju, tehniski pārvalda produktu .

(74)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību drošuma vai snieguma problēmu gadījumā, šāda atzīšana būtu jāatļauj tikai tad, ja novērtētie un verificētie ekonomikas operatori piekrīt sadarboties ar atzītu paziņoto struktūru un ar to kopīgot datus .

(75)

Regulas (EK) Nr. 305/2011 izvērtējums liecināja, ka nacionālā līmenī veiktās tirgus uzraudzības darbības ievērojami atšķiras kvalitātes un iedarbīguma ziņā. Papildus šajā regulā paredzētajiem tirgus uzraudzības uzlabošanas pasākumiem, ekonomikas operatoru, struktūru un produktu atbilstība šai regulai būtu jāsekmē, arī iesaistot trešās personas, piem., dodot iespēju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ar sūdzību portāla palīdzību sniegt informāciju par iespējamām neatbilstībām.

(75)

Regulas (EK) Nr. 305/2011 izvērtējums liecināja, ka nacionālā līmenī veiktās tirgus uzraudzības darbības ievērojami atšķiras kvalitātes un iedarbīguma ziņā. Papildus šajā regulā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētajiem tirgus uzraudzības uzlabošanas pasākumiem, ekonomikas operatoru, struktūru un produktu atbilstība šai regulai būtu jāsekmē, arī iesaistot trešās personas, piem., dodot iespēju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ar Komisijas izveidota un uzturēta sūdzību portāla palīdzību sniegt informāciju par neatbilstībām.

(76)

Lai novērstu konstatētos trūkumus saistībā ar tirgus uzraudzību atbilstoši Regulai (ES) Nr. 305/2011, šajā regulā būtu jādod vairāk pilnvaru dalībvalstu iestādēm un Komisijai; tam būtu jānodrošina, ka iestādes var rīkoties jebkuros iespējamos problemātiskos apstākļos.

(76)

Lai novērstu konstatētos trūkumus saistībā ar tirgus uzraudzību atbilstoši Regulai (ES) Nr. 305/2011, šajā regulā lielākā mērā būtu jādod pamatotas pilnvaras dalībvalstu iestādēm un Komisijai; tam būtu jānodrošina, ka iestādes var rīkoties jebkuros iespējamos problemātiskos apstākļos.

(78)

Lai panāktu faktisku prasību izpildi un stiprinātu tirgus uzraudzību dalībvalstīs, kā arī nodrošinātu saskanību ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, kuros nosaka minimālo pārbaužu skaitu, kas jāveic tirgus uzraudzības iestādēm attiecībā uz noteiktu produktu grupu vai saimi vai attiecībā uz konkrētām prasībām, kā arī minimālās resursu prasības.

(79)

Lai stiprinātu tirgus uzraudzības iestāžu caurmērā vājās tirgus uzraudzības spējas un lai panāktu ciešāku saskaņotību ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, jāparedz detalizētāks administratīvās koordinēšanas atbalsts un jādod tiesības inspekciju un testēšanas izmaksas atgūt no ekonomikas operatoriem.

(79)

Lai stiprinātu tirgus uzraudzības iestāžu caurmērā vājās tirgus uzraudzības spējas un lai panāktu ciešāku saskaņotību ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu, jāparedz detalizētāks administratīvās koordinēšanas atbalsts un jādod tiesības inspekciju un testēšanas izmaksas atgūt no ekonomikas operatoriem , ja viņu rīcībā ir prasībām neatbilstīgi produkti .

(81)

Lai labāk palīdzētu ekonomikas operatoriem, būvizstrādājumu informācijas punktiem būtu jākļūst lietderīgākiem un tāpēc tiem būtu jāpiešķir vairāk resursu. Lai atvieglotu ekonomikas operatoru darbu, būvizstrādājumu informācijas punktu uzdevumi būtu sīki jāprecizē un jāpaplašina, lai ietvertu informāciju par šīs regulas noteikumiem, kas saistīti ar produktiem, un par aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(81)

Lai labāk palīdzētu ekonomikas operatoriem, būvizstrādājumu informācijas punktiem būtu jākļūst lietderīgākiem un tāpēc tiem būtu jāpiešķir vairāk resursu. Lai atvieglotu ekonomikas operatoru darbu, būvizstrādājumu informācijas punktu uzdevumi būtu sīki jāprecizē un jāpaplašina, lai ietvertu informāciju par šīs regulas noteikumiem, kas saistīti ar produktiem, un par aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm būtu arī jāuzlabo ekonomikas operatoru informētība par būvizstrādājumu informācijas punktiem savas valsts teritorijā.

(84)

Produktu informācijas centralizēta reģistrācija palielina pārredzamību, uzlabojot produktu drošumu un vides un cilvēka veselības aizsardzību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un izmaksas ekonomikas operatoriem. Attiecīgi būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 291. pantu, lai izveidotu centralizētu Savienības būvizstrādājumu datubāzi vai sistēmu. Šajā brīdī nav iespējams novērtēt iespējamo risinājumu trūkumus un priekšrocības, tāpēc būtu Komisijai jāpiešķir pilnvaras pēc vajadzības veikt jebko no minētā.

(84)

Produktu informācijas reģistrācija palielina pārredzamību, uzlabojot produktu drošumu un vides un cilvēka veselības aizsardzību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un izmaksas ekonomikas operatoriem. Attiecīgi būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 291. pantu, lai izveidotu būvizstrādājumu digitālo produkta pasi un būvizstrādājumu pasu reģistru .

(87)

Būvizstrādājumu tirdzniecības joma lēnām, bet neatlaidīgi kļūst aizvien starptautiskāka. Tāpēc rodas situācijas, kad jāvēršas arī pret ārpus Savienības bāzētu ekonomikas operatoru neatbilstību. Tā kā trešās valstis tikpat kā nav gatavas atbalstīt Savienības tiesību aktu izpildes panākšanu savā teritorijā, ja Savienība neparedz iespēju tām palīdzēt, šajā regulā būtu jāparedz noteiktas pilnvaras attiecībā uz starptautisko sadarbību .

(87)

Būvizstrādājumu tirdzniecības joma lēnām, bet neatlaidīgi kļūst aizvien starptautiskāka. Tāpēc rodas situācijas, kad jāvēršas arī pret ārpus Savienības bāzētu ekonomikas operatoru neatbilstību. Tā kā trešās valstis tikpat kā nav gatavas atbalstīt Savienības tiesību aktu izpildes panākšanu savā teritorijā, ja vien Savienība neparedz iespēju tām palīdzēt, šajā regulā būtu jāparedz atsevišķi noteikumi, kas Komisijai ļautu iesaistīties starptautiskā sadarbībā .

(88)

Zināms skaits trešo valstu piemēro Savienības produktu tiesību aktus vai vismaz atzīst atbilstoši šiem tiesību aktiem izdotus sertifikātus, pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem vai vienpusēji, kas abos gadījumos ir Savienības interesēs. Lai minētajām trešām valstīm dotu stimulu turpināt šādu praksi un mudinātu citas trešās valstis rīkoties tāpat, būtu jāparedz noteiktas papildu iespējas trešām valstīm, kas piemēro Savienības produktu tiesību aktus vai atzīst atbilstoši tiem izdotus sertifikātus. Šā iemesla dēļ šīs īpaši sadarbīgās trešās valstis būtu jāspēj atbalstīt, ļaujot tām piedalīties dažās mācībās un līdzdarboties ES būvizstrādājumu datubāzē vai sistēmā , saskaņotas lēmumu pieņemšanas informācijas sistēmā un informācijas apmaiņā starp iestādēm. Turklāt šā paša iemesla dēļ šīs īpaši sadarbīgās trešās valstis būtu arī jāspēj informēt par neatbilstošiem vai riskantiem produktiem.

(88)

Zināms skaits trešo valstu piemēro Savienības produktu tiesību aktus vai vismaz atzīst atbilstoši šiem tiesību aktiem izdotus sertifikātus, pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem vai vienpusēji, kas abos gadījumos ir Savienības interesēs. Lai minētajām trešām valstīm dotu stimulu turpināt šādu praksi un mudinātu citas trešās valstis rīkoties tāpat, būtu jāparedz noteiktas papildu iespējas trešām valstīm, kas piemēro Savienības produktu tiesību aktus vai atzīst atbilstoši tiem izdotus sertifikātus. Šā iemesla dēļ pēc apspriešanās ar dalībvalstīm attiecīgās īpaši sadarbīgās trešās valstis būtu jāspēj atbalstīt, ļaujot tām piedalīties dažās mācībās un līdzdarboties ES būvizstrādājumu datubāzē, saskaņotas lēmumu pieņemšanas informācijas sistēmā un informācijas apmaiņā starp iestādēm. Turklāt šā paša iemesla dēļ šīs īpaši sadarbīgās trešās valstis būtu arī jāspēj informēt par neatbilstošiem vai riskantiem produktiem.

(90)

Lai palielinātu ilgtspējīgu būvizstrādājumu izmantošanu un vienlaikus izvairītos no tirgus izkropļojumiem un lai panāktu saskaņotību ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, dalībvalstu publiskā iepirkuma praksei būtu jābūt vērstai uz visilgtspējīgākajiem atbilstīgajiem produktiem. Īstenošanas aktu prasības, kas piemērojamas publiskā iepirkuma līgumiem, būtu jānosaka atbilstoši objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem .

(90)

Lai palielinātu ilgtspējīgu būvizstrādājumu izmantošanu un vienlaikus izvairītos no tirgus izkropļojumiem un lai panāktu saskaņotību ar Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, dalībvalstu publiskā iepirkuma praksei būtu jābūt vērstai uz visilgtspējīgākajiem atbilstīgajiem produktiem. Komisijai, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem un ņemot vērā mazo vietējo pašvaldību īpašos ierobežojumus un MVU vajadzības, būtu deleģētajos aktos jānosaka prasības, kas piemērojamas publiskā iepirkuma līgumiem, kurus īpaši izsludina kā zaļā publiskā iepirkuma līgumus .

(91)

Publiskā iepirkuma kopēja summa ir 14 % no Savienības IKP. Lai sekmētu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, uzlabotu energoefektivitāti un resursefektivitāti un pārkārtotos uz aprites ekonomiku, kas aizsargā sabiedrības veselību un biodaudzveidību, attiecīgā gadījumā līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem savs iepirkums būtu jāsaskaņo ar konkrētiem zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem vai mērķrādītājiem , kas jānosaka deleģētajos aktos, kurus pieņem saskaņā ar šo regulu. Kritēriji vai mērķrādītāji , kas konkrētām produktu grupām noteikti deleģētajos aktos, būtu jāievēro ne tikai publiskajos piegādes līgumos, ar kuriem šos produktus iegādājas tieši, bet arī publiskajos pakalpojumu vai būvdarbu līgumos, ja minētos produktus izmantos darbībām, kas ir minēto līgumu priekšmets . Salīdzinājumā ar brīvprātīgu pieeju obligātie kritēriji vai mērķrādītāji nodrošinās, ka tiek maksimizēts publisko izdevumu potenciāls sekmēt pieprasījumu pēc labāka snieguma produktiem. Minētajiem kritērijiem vajadzētu būt pārredzamiem, objektīviem un nediskriminējošiem.

(91)

Publiskā iepirkuma kopēja summa ir 14 % no Savienības IKP. Lai sekmētu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, uzlabotu energoefektivitāti un resursefektivitāti un pārkārtotos uz aprites ekonomiku, kas aizsargā sabiedrības veselību un biodaudzveidību, attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji būtu jāmudina savu iepirkumu saskaņot ar konkrētiem zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem, kas jānosaka deleģētajos aktos, kurus pieņem saskaņā ar šo regulu. Ilgtspējas kritēriji varētu būt obligātas tehniskās specifikācijas vai snieguma līmeņi, vai attiecīgā gadījumā atlases kritēriji, piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes klauzulas, un vienlaikus būtu jāļauj līgumslēdzējām iestādēm lemt par visiem kritērijiem, kas nepieciešami publiskajam iepirkumam. Ilgtspēja kritērijus , kas konkrētām produktu grupām noteikti deleģētajos aktos, varētu izmantot ne tikai publiskajos piegādes līgumos, ar kuriem šos produktus iegādājas tieši, bet arī publiskajos pakalpojumu vai būvdarbu līgumos, ja minētos produktus izmantos darbībām, kas ir minēto līgumu priekšmets. Minētajiem kritērijiem vajadzētu būt pārredzamiem, objektīviem un nediskriminējošiem.

(92)

Lai ņemtu vērā tehnisko progresu un zināšanas par jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, sekmētu piekļuvi informācijai un panāktu noteikumu vienotu īstenošanu, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem nosaka un groza produktiem specifiskus tehniskos noteikumus un prasības; definē piemērojamās novērtēšanas un verifikācijas sistēmas; nosaka nosacījumus, ar kādiem citos Savienības tiesību aktos paredzētu pienākumu izpildes rezultātā tiek izpildīti arī noteikti šajā regulā paredzēti pienākumi; groza snieguma deklarācijas un atbilstības deklarācijas modeli; nosaka papildu pienākumus ražotājiem; pārskata un papildina Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes procesuālos noteikumus; nosaka minimālās prasības tirgus uzraudzības iestādēm; izveido Savienības būvizstrādājumu datubāzi vai sistēmu; nosaka zaļā publiskā iepirkuma prasības un definē minimālos sodus . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgu apspriešanos, arī ekspertu līmenī, un lai minētā apspriešana tiktu rīkota saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (41). Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu līdzdalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(92)

Lai ņemtu vērā tehnisko progresu un zināšanas par jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, sekmētu piekļuvi informācijai un panāktu noteikumu vienotu īstenošanu, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem nosaka produktiem specifiskus tehniskos noteikumus un prasības; precizē piemērojamās novērtēšanas un verifikācijas sistēmas , kas noteiktas V pielikumā ; nosaka nosacījumus, ar kādiem citos Savienības tiesību aktos paredzētu pienākumu izpildes rezultātā tiek izpildīti arī noteikti šajā regulā paredzēti pienākumi; groza snieguma deklarācijas un atbilstības deklarācijas modeli; precizē papildu vidiskos pienākumus ražotājiem; pārskata un papildina Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādes procesuālos noteikumus; nosaka zaļā publiskā iepirkuma prasības . Šo pilnvaru apjomam vajadzētu būt vienīgi tādam, kāds nepieciešams dalībvalstu vajadzību apmierināšanai, kas apzinātas un iekļautas darba plānā . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgu apspriešanos, arī ekspertu līmenī, un lai minētā apspriešana tiktu rīkota saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (41). Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu līdzdalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Izstrādājot minētos aktus, Komisijai būtu jācenšas samazināt uzņēmumiem radīto administratīvo slogu un jāņem vērā MVU vajadzības.

(93)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, kura nosaka līdzekļus informācijas pārsūtīšanai; sniedz sīku informāciju par to, kā izpildīt ekonomikas operatoru pienākumus un izmantot tiesības; pieņem Eiropas tehniskais novērtējuma formātu; nosaka minimālos resursus, kas vajadzīgi paziņotajām struktūrām, un dod trešo valstu iestādēm piekļuvi saskaņotu lēmumu pieņemšanas informācijas sistēmai, ES būvizstrādājumu datubāzei vai sistēmai un apmācībai saistībā ar šo regulu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (42).

(93)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, kura nosaka līdzekļus informācijas pārsūtīšanai; pieņem Eiropas tehniskais novērtējuma formātu; un apmācību pasākumus saistībā ar šo regulu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (42).

(98)

Lai panāktu augstu atbilstību šai regulai, dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sodiem, kas piemērojami par neatbilstībām, un jāpanāk šo noteikumu izpilde. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu un saskaņotu sodu piemērošanu, būtu Komisija jāpilnvaro noteikt minimālos sodus, pieņemot aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

(98)

Lai panāktu augstu atbilstību šai regulai, dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sodiem, kas piemērojami par neatbilstībām, un jāpanāk šo noteikumu izpilde. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(100)

Lai radītu juridisko noteiktību, būtu jāprecizē, cik ilgi produkti, kas laisti tirgū uz tādu Eiropas novērtējuma dokumentu pamata, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011, var palikt izplatīšanas ķēdē un tādējādi tos var turpināt darīt pieejamus tirgū. Līdzīgi praksei, kas pastāv saskaņā ar citiem produktu tiesību aktiem, uzskata, ka pienācīgs periods ir pieci gadi pēc tā Eiropas tehniskā novērtējuma termiņa beigām, uz kura pamata produkti laisti tirgū. Tādējādi sešus gadus pēc tādas saskaņotās tehniskās specifikācijas stāšanās spēkā, kas pieņemta saskaņā ar šo regulu, visiem lietotājiem pārdotie produkti atbildīs minētajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām un šai regulai.

(a)

noteikumus, kā izteikt būvizstrādājumu vidisko, arī klimatisko , un drošuma sniegumu saistībā ar to būtiskajiem raksturlielumiem;

(a)

saskaņotus noteikumus, kā izteikt būvizstrādājumu vidisko, arī aprites cikla novērtējumu , un drošuma sniegumu saistībā ar to būtiskajiem raksturlielumiem;

(b)

būvizstrādājumiem izvirzītās produkta vidiskās, arī klimatiskās, funkcionālās un drošuma prasības.

(b)

būvizstrādājumiem izvirzītās produkta vidiskās, funkcionālās un drošuma prasības.

(a)

datkopas, ko laiž tirgū, lai varētu veikt šīs regulas aptverto būvizstrādājumu 3D drukāšanu, un 3D drukāti būvizstrādājumi un veidnes ;

(a)

3D drukāti būvizstrādājumi;

(b)

materiāli, ko paredzēts izmantot būvizstrādājumu 3D drukāšanai būvobjektā vai tā tuvumā vai būvizstrādājumu ražošanai būvobjektā vai tā tuvumā, izmantojot veidnes;

(c)

būvizstrādājumi, kas izgatavoti būvobjektā tūlītējai iebūvēšanai būvē, neveicot atsevišķu komerciālu darbību laišanai tirgū;

(f)

komplekti vai mezgli, ja to sastāvs norādīts saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai Eiropas novērtējuma dokumentos (END) un šīs specifikācijas vai dokumenti tos aptver;

(g)

saliekamās vienģimenes mājas, kuru grīdas virsmas platība ir mazāka par 180 m2 vienstāva ēkai un 100 m2 — divstāvu ēkai.

(b)

ekonomikas operators minēto lietoto būvizstrādājumu vai priekšmetu paredzēto lietojumu, ko noteicis to sākotnējais ražotājs, ir mainījis tā, ka tas nav to snieguma vai paredzētā lietojuma samazinājums vai aprobežošanās ar dekoratīviem nolūkiem , kurus definē tas, ka būvē netiek veikta nekāda strukturāla funkcija ;

(b)

ekonomikas operators minēto lietoto būvizstrādājumu vai priekšmetu paredzēto lietojumu, ko noteicis attiecīgo būvizstrādājumu vai priekšmetu sākotnējais ražotājs, ir mainījis tā, ka attiecīgais produkts vairs nav paredzētā snieguma vai lietojuma ierobežojums vai nav izmantojams vienīgi dekoratīviem nolūkiem;

(da)

ekonomikas operators lietotu būvizstrādājumu laiž tirgū pirmo reizi;

(db)

nav izpildīti pienākumi, ko piemēro ekonomikas operatoriem, kas demontē vai pielieto atkalizmantojamus lietotus produktus;

(b)

katliem, caurulēm, tvertnēm un palīgiekārtām, un citiem produktiem, kam paredzēts nonākt saskarē ar ūdeni cilvēku patēriņam;

(b)

ar higiēnu saistītai kvalitātei attiecībā uz katliem, caurulēm, tvertnēm un palīgiekārtām, un citiem produktiem, kam paredzēts nonākt saskarē ar ūdeni cilvēku patēriņam;

(c)

notekūdeņu attīrīšanas sistēmām;

(d)

sanitārtehniskām iekārtām;

(e)

satiksmes regulēšanas produktiem.

(ea)

apgaismes ierīcēm, uz ko attiecas Direktīvas 2014/35/ES, 2014/53/ES vai 2001/95/EK;

(eb)

elektriskiem un elektroniskiem produktiem, uz ko attiecas Direktīvas 2014/35/ES, 2014/30/ES, 2014/53/ES, Direktīva par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās vai [XXX] Produktu ilgtspējas ekodizaina regula.

—

šīs regulas aptverto būvizstrādājumu un/vai priekšmetu ražošanu un komercializāciju, un

—

šīs regulas aptverto lietoto būvizstrādājumu vai priekšmetu demontāžu, sagatavošanu atkalizmantošanai, pārražošanu un apstrādi.

(1)

“būvizstrādājums” ir jebkurš fizisks priekšmets ar formu vai bez tās, ieskaitot iepakojumu un lietošanas instrukciju, vai komplekts vai mezgls , kurā kombinēti šādi priekšmeti, ko laiž tirgū vai ražo pastāvīgai iebūvēšanai būvē vai būves daļā Savienības teritorijā, izņemot priekšmetus, kas pirms pastāvīgas iebūvēšanas būvē no sākumā jāintegrē mezglā, komplektā vai citā būvizstrādājumā ;

(1)

“būvizstrādājums” ir jebkurš produkts vai komplekts, ko ražo un laiž tirgū , vai piegādā būvobjektā iebūvēšanai būvē vai būves daļā Savienības teritorijā, tostarp 3D drukāti produkti vai citi priekšmeti, uz kuriem attiecas šī regula saskaņā ar 2. panta 1.–3. punktu ;

(2)

“pastāvīgi” nozīmē vismaz divus gadus ;

(2)

“pastāvīgi” nozīmē uzstādīts vai piestiprināts tādā veidā, ka būtiski var tikt skartas būvēm izvirzītās pamatprasības, ir paredzēts integrēšanai būvē vai tās daļās un pēc būvniecības vai renovācijas procesa pabeigšanas nav iespējama noņemšana bez rīku vai mehāniska spēka pielietošanas ;

(3)

“produkts” ir būvizstrādājums vai cits priekšmets, kuru saskaņā ar 2. panta 1.–3. punktu aptver šī regula;

(5)

“tieša uzstādīšana” ir produkta uzstādīšana klienta būvē, pirms tam nedarot to pieejamu tirgū, vai šīs regulas aptvertas vienģimenes mājas uzstādīšana, neatkarīgi no tā, vai tas notiek saistībā ar pakalpojuma sniegšanu;

(7)

“būtiskie raksturlielumi” ir produkta raksturlielumi, kas saistīti ar būves pamatprasībām, kas izklāstītas I pielikuma A  daļas 1. punktā vai uzskaitītas I pielikuma A daļas 2. punktā ;

(7)

“būtiskie raksturlielumi” ir produkta raksturlielumi, kas saistīti ar būves pamatprasībām, kuras izklāstītas I pielikuma A  daļā, vai vidiski raksturlielumi, kas uzskaitīti I pielikuma B daļā ;

(8)

“produktam izvirzītās prasības” ir sliekšņvērtības līmenis vai cits raksturlielums, kuram produktam jāatbilst, pirms to var laist tirgū vai tieši uzstādīt, un te ietilpst arī prasības , kuras saistītas ar marķējumu un lietošanas instrukciju vai citu sniedzamo informāciju ;

(8)

“produktam izvirzītās prasības” ir sliekšņvērtības līmenis vai cits raksturlielums, kurš noteikts I pielikuma C daļas 1. un 2. punktā un precizēts saskaņā ar 5. pantu , un kuram būvizstrādājumam ir jāatbilst, pirms to var laist tirgū ;

(9)

“ekonomikas operators” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, izpildes pakalpojumu sniedzējs, 3D drukāšanas pakalpojumu sniedzējs, produktu 3D drukāšanai paredzētu materiālu ražotājs, importētājs vai izplatītājs, tiešsaistes pārdevējs, brokeris, piegādātājs, pakalpojumu sniedzējs, sava zīmola izmantotājs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, izņemot iestādes, paziņotās struktūras, tehniskā novērtējuma struktūras un būvizstrādājumu informācijas punktus, kam piemēro šo regulu saistībā ar ražošanu, demontāžu produktu atkalizmantošanai, pārražošanu vai pārpakošanu, vai saistībā ar šo produktu darīšanu pieejamiem tirgū vai tiešu uzstādīšanu saskaņā ar šo regulu , un ekonomikas operatori, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1010 3. panta 13) punktā  (44);

(9)

“ekonomikas operators” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, izpildes pakalpojumu sniedzējs, produktu 3D drukāšanai paredzētu materiālu ražotājs, importētājs vai izplatītājs, tiešsaistes pārdevējs, brokeris, piegādātājs, pakalpojumu sniedzējs, sava zīmola izmantotājs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kam piemēro šo regulu saistībā ar ražošanu, demontāžu produktu atkalizmantošanai, produktu pārražošanu vai šo produktu pieejamības tirgū nodrošināšanu saskaņā ar šo regulu;

(10)

“3D drukāšanas pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, sniedz vismaz vienu šādu pakalpojumu: printeru iznomāšana vai nodošana līzingā, 3D drukāšanas datkopu izdrukāšana vai šo pakalpojumu starpniecība neatkarīgi no tā, vai drukāšanas materiālu ir nodrošinājusi minētā persona;

(15)

“ēkas” ir kompleksi, kas nav konteineri un kas pasargā cilvēkus, dzīvniekus vai priekšmetus, kuri pastāvīgi piestiprināti pie zemes vai kurus var pārvadāt tikai ar īpašu aprīkojumu, un kuru grīdas virsmas platība ir vismaz 20 m2 vienā vai vairākos līmeņos;

(16)

“līmenis” ir produkta snieguma novērtējuma rezultāts attiecībā uz tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas izteikts kā skaitliska vērtība ;

(16)

“līmenis” ir izteiktais sniegums bez iespējamā snieguma klasifikācijas vai konkrētu minimālo vai maksimālo robežvērtību noteikšanas ;

(17)

“klase” ir produkta snieguma līmeņu amplitūda, kuru ierobežo minimālā un maksimālā vērtība ;

(17)

“klase” ir izteiktais sniegums atbilstīgi iespējamo darbības rezultātu sistemātiskam dalījumam ;

(22)

“mezgls” ir vismaz divu atsevišķu priekšmetu komplekts, no kuriem viens priekšmets ir produkts;

(a)

nav bijis pakļauts procesam, kurš ir plašāks nekā remonts, tīrīšana vai regulāri uzturēšanas darbi, ko norādījis sākotnējais ražotājs savā lietošanas instrukcijā vai kas atzīta par nepieciešamu atbilstoši vispārējām inženiertehniskām zināšanām;

(a)

nav bijis pakļauts procesam, kurš ir plašāks nekā remonts, tīrīšana vai regulāri uzturēšanas darbi, ko norādījis sākotnējais ražotājs savā lietošanas instrukcijā vai kas atzīta par nepieciešamu atbilstoši visaktuālākām specializētām inženiertehniskām zināšanām;

(25)

“paredzētais lietojums” ir ražotāja paredzētais lietojums, kas ietver arī lietošanas nosacījumus, kuri izklāstīti tehniskajā dokumentācijā, marķējumā, lietošanas instrukcijā vai publicitātes materiālā, savukārt lietojums, kas minēts tikai vienā no šiem dokumentiem, jau ir daļa no paredzētā lietojuma ;

(25)

“paredzētais lietojums” ir būvizstrādājuma ražotāja noteikts paredzētais lietojums, kā definēts piemērojamajās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās ;

(26)

“remonts” ir process, kura laikā defektīvā produkta stāvoklis tiek atjaunots tā, lai to varētu lietot atbilstoši paredzētajam lietojumam;

(26)

“remonts” ir defektīva produkta labošanas vai bojātu sastāvdaļu nomaiņas process, kura laikā produkts tiek atjaunots tā, lai to varētu lietot atbilstoši paredzētajam lietojumam;

(27)

“uzturēšana” ir darbība, ko veic, lai saglabātu produktu stāvoklī, kurā tas spēj funkcionēt atbilstoši prasībām ;

(27)

“uzturēšana” ir darbība, ko veic, lai saglabātu produktu stāvoklī, kurā tas spēj funkcionēt atbilstoši specifikācijai ;

(31)

“produkta tips” ir individuālu produktu abstrakts modelis, ko nosaka paredzētais lietojums un raksturlielumu kopums , kas izslēdz jebkādas variācijas attiecībā uz sniegumu vai tādu produktam izvirzītu prasību izpildi, kuras noteiktas šajā regulā vai saskaņā ar to, ko saražo noteiktā ražošanas procesā, izmantojot noteiktu izejmateriālu vai komponentu kombināciju, tomēr dažādu ražotāju identiski priekšmeti pieder arī dažādiem produktu tipiem;

(31)

“produkta tips” ir individuālu produktu abstrakts modelis, ko nosaka identisks deklarētā snieguma raksturlielumu kopums;

(32)

“vismodernākais paņēmiens” ir veids, kā sasniegt noteiktu mērķi un kas ir iedarbīgākais un visprogresīvākais vai gandrīz visiedarbīgākais un visprogresīvākais, un tādējādi tas ir advancētāks par caurmēra veidu , ko iespējams izvēlēties;

(32)

“vismodernākais paņēmiens” ir veids, kā sasniegt noteiktu mērķi un kas ir iedarbīgākais un visprogresīvākais vai gandrīz visiedarbīgākais un visprogresīvākais, un tādējādi tas ir labāks par vidusmēra paņēmieniem , kādus iespējams izvēlēties , vai sniegums, kas attiecīgajā brīdī ir realizējams, izmantojot parastās tehnoloģijas, neatkarīgi no tā, vai tas ir tehnoloģiski visprogresīvākais risinājums ;

(38)

“saskaņojuma sfēra” ir sfēra , kuru kopīgi aptver šī regula, saskaņotās tehniskās specifikācijas un Komisijas vispārēji piemērojamie tiesību akti, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu;

(38)

“saskaņojuma joma” ir joma , kuru kopīgi aptver šī regula, saskaņotās tehniskās specifikācijas un Komisijas vispārēji piemērojamie tiesību akti, kuri saistīti ar būvizstrādājumiem un kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu;

(39)

“Savienības tiesību akti” ir LES, LESD, vispārējie tiesību principi, vispārēji piemērojami tiesību akti, kas minēti LESD 288. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, un visi starptautiskie nolīgumi, kam ir pievienojusies Savienība vai Savienība un dalībvalstis;

(42)

“individuāli izgatavots” nozīmē, ka klienta specifikāciju dēļ ir variācijas ražošanas metodē , salīdzinot ar visiem pārējiem produktiem, ko attiecīgais ekonomikas operators izgatavojis citiem klientiem;

(42)

“individuāli izgatavots” nozīmē, ka klienta specifikāciju dēļ ražošanas iekārtas ir jāpielāgo konkrētā produkta izgatavošanai , salīdzinot ar visiem pārējiem produktiem, ko attiecīgais ekonomikas operators izgatavojis citiem klientiem;

(44)

“pēc pasūtījuma izgatavots” nozīmē, ka klienta specifikāciju dēļ ir variācijas izmērā vai materiālā, salīdzinot ar visiem pārējiem produktiem, ko attiecīgais ekonomikas operators izgatavojis citiem klientiem;

(45a)

“datu nesējs” ir lineārs svītrkoda simbols, divdimensiju simbols vai kāds cits automātiskas identifikācijas datu nolasīšanas līdzeklis, ko var nolasīt ar ierīci;

(46)

“saskaņotas tehniskās specifikācijas” ir būvizstrādājumu standarti, kuri noteikti saskaņā ar 4. panta 2. punktu un atsauce uz kuriem publicēta Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 34. pantu, tādējādi padarot šos standartus obligātus šīs regulas piemērošanas vajadzībām, un deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā 4. panta 3. un 4. punktu, 5. panta 2 . punktu un 22. panta 4. punktu, kuros noteikti tehniski priekšraksti;

(46)

“saskaņotas tehniskās specifikācijas” ir būvizstrādājumu standarti, kuri noteikti saskaņā ar 4. panta 2. punktu un deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā 4. panta 3. un 4. punktu, 5. panta 1 . punktu un 22. panta 4. punktu, kuros noteikti tehniski priekšraksti;

(48)

“divējāda lietojuma produkts” ir produkts, kuru tā ražotājs paredzējis izmantot kā produktu un kā priekšmetu ar vēl vienu citu paredzēto lietojumu, kas neietilptu šīs regulas darbības jomā, ja produktam būtu tikai šis cits paredzētais lietojums;

(48)

“divējāda lietojuma produkts” ir produkts, kuru tā ražotājs paredzējis izmantot kā produktu vai kā priekšmetu ar vēl vienu citu lietojumu, kas neietilptu šīs regulas darbības jomā, ja produktam būtu tikai šis cits paredzētais lietojums;

(51)

“pilnslodzes ekvivalence” ir vienas tādas personas darbaspēks, kas nodarbināta pilnu laiku, kā definējusi attiecīgā dalībvalsts, vai vairāku tādu personu darbaspēks, kas nodarbinātas nepilnu laiku un kopā strādā tādu pašu stundu skaitu dienā vai nedēļā;

(57)

“brokeris” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura sniedz starpniecības pakalpojumu, lai laistu tirgū vai tieši uzstādītu produktus;

(57)

“brokeris” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura sniedz starpniecības pakalpojumu, lai laistu tirgū produktus;

(69)

“iestāde” ir Eiropas Komisija, tās aģentūras un jebkura paziņojošā iestāde, norīkojošā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde, ja vien attiecīgajā noteikumā nav norādīts citādi: neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tā atrodas;

(70)

“produkts, kas rada risku” ir produkts, kurš jebkurā sava aprites cikla brīdī vai pat tad, ja tas rodas netieši, var iedabiski negatīvi ietekmēt indivīdu veselību un drošību, vidi vai būves pamatprasību izpildi , ja to iebūvē šādā būvē, tādā mērā, ka, ņemot vērā vismodernāko paņēmienu, šis risks ir lielāks par to, kas tiek uzskatīts par saprātīgu un pieņemamu attiecībā uz produkta paredzēto lietojumu normālos un saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos;

(70)

“produkts, kas rada risku” ir produkts, kurš iebūvēts attiecīgajā būvē jebkurā sava aprites cikla brīdī var iedabiski negatīvi ietekmēt indivīdu veselību un drošību, vidi vai būves pamatprasību izpildi tādā mērā, ka, ņemot vērā vismodernāko paņēmienu, šis risks ir lielāks par to, kas tiek uzskatīts par saprātīgu un pieņemamu attiecībā uz produkta paredzēto lietojumu normālos un saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos;

(71a)

“dekoratīvi nolūki” ir tādi nolūki, kas nekādi nav saistīti ar būves strukturālajām funkcijām vai būvēm izvirzītajām pamatprasībām, kuras uzskaitītas I pielikumā;

(71b)

“blakusprodukts” ir blakusprodukts Direktīvas 2008/98/EK 5. panta nozīmē;

(71c)

“reciklējamība” ir spēja par atkritumiem uzskatāmus materiālus vai produktus efektīvi un lietderīgi atdalīt, savākt, šķirot un agregēt kā atsevišķas atkritumu plūsmas, lai tos sagatavotu reciklēšanai un pēc tam attiecīgos rūpnieciskos procesos reciklētu un pārstrādātu reciklētos materiālos vai produktos, vienlaikus līdz minimumam samazinot kvalitātes vai funkcionalitātes zudumus salīdzinājumā ar sākotnējo materiālu vai produktu;

(-a)

Komisija vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām ir pieprasījusi izstrādāt saskaņotu standartu attiecībā uz prasībām, un neviena Eiropas standartizācijas organizācija attiecīgo pieprasījumu nav akceptējusi;

(a)

ir konstatēts, ka Eiropas standartizācijas organizācijas nepamatoti kavējas noteiktu 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto standartu pieņemšanā; nepamatota kavēšanās nozīmē, ka Eiropas standartizācijas organizācija standartu nav iesniegusi standartizācijas pieprasījumā noteiktajā termiņā;

(a)

ir konstatēts, ka Eiropas standartizācijas organizācijas nepamatoti un bez iemesla kavējas noteiktu 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto standartu pieņemšanā; nepamatota kavēšanās nozīmē, ka Eiropas standartizācijas organizācija standartu nav iesniegusi standartizācijas pieprasījumā noteiktajā termiņā , turklāt standarts jāpieņem ne vēlāk kā 2 gadus pēc standartizācijas pieprasījuma saņemšanas ;

(b)

ir steidzami jāpieņem vairāk saskaņotu tehnisko specifikāciju, ko nevar apgūt tikai ar 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem standartiem;

(c)

viens vai vairāki būtiskie raksturlielumi, kas attiecas uz I pielikuma A  daļas 1. punktā izklāstītajām vai I pielikuma A daļas 2. punktā uzskaitītajām būvēm izvirzītajām pamatprasībām, nav aptverti 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajos standartos, atsauces uz kuriem jau ir publicētas Oficiālajā Vēstnesī;

(c)

viens vai vairāki būtiskie raksturlielumi, kas attiecas uz I pielikuma A daļā izklāstītajām vai I pielikuma B daļā uzskaitītajām būvēm izvirzītajām pamatprasībām, nav aptverti 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajos standartos, atsauces uz kuriem jau ir publicētas Oficiālajā Vēstnesī , un Eiropas standartizācijas organizācijas ir atteikušās pienācīgā termiņā pārskatīt vai grozīt relevanto standartu ;

(d)

citu iemeslu dēļ tiek uzskatīts, ka 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētie standarti nepietiekami aptver dalībvalstu regulatīvās vajadzības vai ekonomikas operatoru vajadzības;

(da)

ir jāpārskata vai jāgroza 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētais standarts, lai apmierinātu dalībvalstu regulatīvās vajadzības vai ievērotu Savienības mērķus drošības, vides, aprites un klimata jomā, un Eiropas standartizācijas organizācijas ir atteikušas vai nav spējušas pienācīgā termiņā pārskatīt vai grozīt relevanto standartu;

(e)

regulas 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētie standarti neatbilst ES vides un klimata tiesību aktiem un iecerēm;

(f)

atsauces uz 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem standartiem nevar publicēt Oficiālajā Vēstnesī 34. panta 4 .  punktā izklāstīto vai citu juridisku iemeslu dēļ ;

(f)

ir jāpielāgo Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemts standarts vai tā daļa, taču to nevar publicēt Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 6 . a panta 8. punktu ;

(g)

atsauces uz 4. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem standartiem ir atsauktas no Oficiālā Vēstneša vai ir publicētas ar ierobežojumiem.

(a)

tā ir pārliecinājusies, ka regulējums vai administratīvais pasākums šķiet pienācīgi pamatots, ņemot vērā 4. punktā minētos nopietnos veselības, drošuma vai vides aizsardzības apsvērumus;

(a)

tā ir pārliecinājusies, ka regulējums vai administratīvais pasākums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā 4. punktā minētos nopietnos veselības, drošuma vai vides aizsardzības apsvērumus;

(a)

produkts , izņemot 3D drukāšanu vai ražošanu, izmantojot jau esošās veidnes, ir izgatavots individuāli vai pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā un uzstādīts vienā identificētā būvē , un to darījis ražotājs, kas atbild arī par produkta drošu iebūvēšanu būvē atbilstīgi piemērojamiem valsts noteikumiem, un to personu uzraudzībā, kuras atbild par būvdarbu drošu izpildi un ir norīkotas saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem;

(a)

produkts ir izgatavots individuāli vai pēc pasūtījuma neindustriālā ražošanas procesā, un to darījis ražotājs, kas atbild arī par produkta drošu iebūvēšanu būvē atbilstīgi piemērojamiem valsts noteikumiem, un to personu uzraudzībā, kuras atbild par būvdarbu drošu izpildi un ir norīkotas saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem;

(b)

produkts, izņemot 3D drukāšanu vai ražošanu, izmantojot jau esošās veidnes, ir izgatavots būvobjektā, neindustriālā ražošanas procesā, lai to iebūvētu attiecīgajā būvē atbilstīgi piemērojamiem valsts noteikumiem, un to personu uzraudzībā, kuras atbild par būvdarbu drošu izpildi un ir norīkotas saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem; vai