|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/2743 |
16.5.2025 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 5. panta 4. punktu (1)
(C/2025/2743)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Pessac-Léognan”
PDO-FR-A0162-AM02 – 10.3.2025.
1. Produkta nosaukums
“Pessac-Léognan”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☒ |
Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) |
|
☐ |
Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) |
|
☐ |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (ĢIN) |
3. Nozare
|
☐ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☒ |
Vīni |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, kurā atrodas ģeogrāfiskais apgabals
Francija
5. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Ministère de l'Agriculture, de l'Alimentation, de la Pêche, de la Ruralité et de l'Aménagement du Territoire
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā sniegto definīciju šajā produkta specifikācijā izdarītie grozījumi ir standarta grozījumi.
Proti, minētie grozījumi netiek uzskatīti par Savienības grozījumiem Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 3. punkta nozīmē. Konkrētāk, ar šiem grozījumiem:
|
a) |
netiek grozīts ne nosaukums, ne nosaukuma lietojums, ne ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētie produkti vai to kategorijas; |
|
b) |
netiek radīts risks, ka saikne ar vienotajā dokumentā aprakstīto ģeogrāfisko apgabalu vairs nebūs spēkā; |
|
c) |
netiek radīti jauni ierobežojumi produkta tirdzniecībai. |
7. Apstiprinātā standarta grozījuma vai grozījumu apraksts
Marķējums
Ir grozīts noteikums, kas attiecas uz lielāko ģeogrāfisko vienību, kā rezultātā pievienoti nosaukumi “Vin de Bordeaux” un “Grand Vin de Bordeaux”.
Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums vai nosaukumi
Pessac-Léognan
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
3.1. Kombinētās nomenklatūras kods
|
— |
22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS 2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto |
4. Vīna vai vīnu apraksts
1. Sarkanvīni
ĪSS APRAKSTS
Vīnu dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 11 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija sarkanvīnos nepārsniedz 13,5 %. Fasēšanas posmā ikvienas sarkanvīna partijas ābolskābes saturs nepārsniedz 0,30 g/l. Fasēšanas posmā:
|
— |
fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs vīnos nepārsniedz 2 gramus uz litru; |
|
— |
gaistošā skābuma saturs vīnos nepārsniedz 16,33 miliekvivalentus uz litru, t. i., 0,80 gramus uz litru, izsakot ar sērskābi (H2SO4), vai 0,98 gramus uz litru, izsakot ar etiķskābi. |
Kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds tas noteikts Kopienas noteikumos. Sarkanvīnus iegūst galvenokārt no “Cabernet-sauvignon N” šķirnes vīnogām – tā ir šķirne, no kuras Bordo apvidū izsenis darina vīnus ar kontrolētiem cilmes vietas nosaukumiem un kuras vīnogulāji ir lieliski piemēroti šīm grantainajām augsnēm, kas ļauj sasniegt ogu optimālu gatavību. No šīs šķirnes vīnogām iegūst izteiksmīgas krāsas vīnus ar spēcīgu tanīnu struktūru, un tie ir piemēroti izturēšanai daudzu gadu garumā. Laika gaitā šā vīna kompleksie aromāti, kam parasti raksturīgas upeņu notis, attīstās un bieži iegūst kūpinājumu, garšvielu, ādas un žāvētu plūmju aromātu. “Cabernet-sauvignon N” šķirnes vīnogas bieži izmanto kopā ar “Merlot N” un “Cabernet franc N” šķirnes vīnogām, kas piešķir vīnam maigumu un vairo tā izsmalcinātību, un dažkārt ar “Malbec”, “Petit verdot N” un “Carmenère N” šķirnes vīnogām – tās ir senas Bordo reģiona šķirnes, kuru izmantošana ļauj iegūt vīnus ar daudzveidīgāku buķeti.
Vispārīgās analītiskās īpašības:
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): – |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): – |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: – |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): – |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): – |
2. Baltvīni
ĪSS APRAKSTS
Vīnu dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 11 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīnos nepārsniedz 13 %. Fasēšanas posmā:
|
— |
fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs vīnos nepārsniedz 4 gramus uz litru; |
|
— |
gaistošā skābuma saturs vīnos nepārsniedz 16,33 miliekvivalentus uz litru, t. i., 0,80 gramus uz litru, izsakot ar sērskābi (H2SO4), vai 0,98 gramus uz litru, izsakot ar etiķskābi. |
Kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds tas noteikts Kopienas noteikumos. Sausie baltvīni, kas iegūti galvenokārt no “Sauvignon B” un “Sémillon B” šķirnes vīnogām, bez izturēšanas parasti ir diezgan gaišā, salmu dzeltenā krāsā. Tie ir augļaini, dzīvīgi un skābeni. Tajos dažādās proporcijās pievienotas “Sauvignon gris G” vai “Muscadelle B” šķirnes vīnogas, kas vīnu smaržu padara daudzveidīgu. Gadu gaitā vīni pamazām iegūst viegli zeltainu nokrāsu un tajos veidojas ļoti smalkas ziedu aromāta nianses, kas dažkārt atgādina liepziedus un irbulenes. Bagātīgi nobriedušas ražas gados baltvīni ir pilnmiesīgāki, noapaļotāki un ar paliekošu garšu.
Vispārīgās analītiskās īpašības:
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): – |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): – |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: – |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): – |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): – |
5. Vīnkopības metodes
a. Īpašās vīndarības metodes
1.
Īpašā vīndarības metode
Sarkanvīniem ir atļauts izmantot reduktīvus bagātināšanas paņēmienus, taču nepārsniedzot 15 % koncentrācijas līmeni. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīnos nepārsniedz 13 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija sarkanvīnos nepārsniedz 13,5 %.
Papildus iepriekš minētajam noteikumam vīndarības metožu jomā attiecībā uz vīniem jāievēro arī Kopienas līmenī un Lauku un jūras zvejas kodeksā noteiktie pienākumi.
2.
Audzēšanas prakse
Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 6 500 vīnogulāju uz hektāru. Atstatums starp rindām nedrīkst pārsniegt 1,60 metrus, un atstatums starp vīnogulājiem vienā rindā nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem.
Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas), uz katra vīnogulāja atstājot ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpurus un ievērojot šādus nosacījumus:
|
— |
īsā apgriešana (saukta par “à cots” jeb “augļzaru-”) vai garā apgriešana (saukta par “à astes” jeb “garkoku-”): “Cabernet-sauvignon N”, “Cot N”, “Merlot N”, “Muscadelle B”, “Petit verdot N” un “Sémillon B” šķirnes vīnogulājiem uz ražojošā zara ir ne vairāk kā 7 vīnstīgu pumpuri, un “Cabernet franc N”, “Carmenère N” un “Sauvignon B” šķirnes vīnogulājiem – ne vairāk kā 8. Nedrīkst atstāt vairāk par diviem augļzariem, kas paredzēti stumbra atjaunošanai, turklāt šie augļzari ir jāapcērp līdz vienam vīnstīgu pumpuram; |
|
— |
īsā apgriešana divu augļzaru veidā vai četrzaru vēdekļa veidā. |
Apūdeņošana vīnkoku veģetācijas periodā atbilstoši Lauku un jūras zvejas kodeksa noteikumiem var tikt atļauta tikai tad, ja iestājas ilgstošs sausums un ja tas traucē vīnkoku pareizu fizioloģisko attīstību un vīnogu normālu ienākšanos.
b. Maksimālā ražība
1.
60 hektolitri no hektāra
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Vīnogu novākšana, to pārraudzēšana vīnā, vīnu gatavošana, kopšana un fasēšana tiek veikta šādu Žirondas [Gironde] departamenta komūnu teritorijā (pamatojoties uz 2020. gada 26. februāra administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru): Cadaujac, Canéjan, Gradignan, Léognan, Martillac, Mérignac, Pessac, Saint-Médard-d’Eyrans, Talence un Villenave-d’Ornon.
7. Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes
“Cabernet franc N”
“Cabernet-Sauvignon N”
“Carménère N”
“Cot N” jeb “Mabec”
“Merlot N”
“Muscadelle B”
“Petit Verdot N”
“Sauvignon B” jeb “Sauvignon blanc”
“Sauvignon gris G” jeb “Fié gris”
“Sémillon B”
8. Saiknes vai saikņu apraksts
Ģeogrāfiskais apgabals aptver ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu “Graves” apzīmētā reģiona ziemeļu daļu, kas rietumos un dienvidos robežojas ar Bordo pilsētu Garonnas upes kreisajā krastā.
Raksturīgās augsnes veidojušās Garonnas vecajās gultnēs – pamazām kūstot Pireneju ledājiem, upe mainīja gultni terciārā perioda beigās un kvartāra periodā. Šādi upe teritorijā sanesa ievērojamu daudzumu materiālu, kas atkarībā no straumju spēka un nogulumu blīvuma nogulsnējās uz agrākā jūras dibena, ko veido kaļķakmens un gliemežvāku nogulumi. Pēc tam erozijas rezultātā izveidojās šādas augsnes:
|
— |
augsnes, kuras veidojušās uz grants vai ūdeņu nogludinātiem oļiem un kuru biezums var sasniegt trīs metrus un pat vairāk; |
|
— |
augsnes, kas veidojušās uz kaļķaina māla, smilts un gliemežvākiem bagātas smilts, zem kurām ir saplaisājusi un caurlaidīga kaļķakmens klints pamatne. |
Šis bagātīgais augšņu sastāvs ir kontrolētā cilmes vietas nosaukuma reģiona dabiskās vides daudzveidības pamatā.
Viegli viļņotajā reljefā grants nogulsnes veido paugurus, kas skaidri iezīmējas ainavā. Lēzenās nogāzes nodrošina ļoti labu dabisko drenāžu, ko veicina plašs mazo ūdensteču – Garonnas pieteku – hidrogrāfiskais tīkls.
Apgabalā valda Žirondas departamentam ļoti raksturīgs klimats, tas ir mērens un vīnkokiem labvēlīgs – ar maigām temperatūrām un vienveidīgu gaisa mitrumu. Apgabala klimatu labvēlīgi ietekmē siltumregulējošā iedarbība, ko rada dienvidos esošais Žirondas Landes meža masīvs un rietumos esošais Atlantijas okeāns.
Ģeogrāfiskā apgabala īpatnība ir tāda, ka tas atrodas Bordo pilsētas nomalē un dažviet to ieskauj apdzīvotas vietas.
Attīstoties Bordo pilsētai, vīndārzu platība saruka. Laikā no XX gadsimta sākuma līdz 70. gadiem “Graves” vīndārzi vien tajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kam vēlāk piešķīra kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Pessac-Léognan”, zaudēja 3 000 hektārus platības un vairākus simtus vīnkopības saimniecību. Šodien šo vīndārzu platība ir vien 550 hektāru.
Jaunu vīnkopju grupa apvienoja spēkus, lai atgūtu zaudēto, un attiecībā uz kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Graves” pieprasīja klasifikācijas noteikšanu. Tā rezultātā ar 1987. gada 9. septembra dekrētu un pēc līdzības ar vietējiem “Médoc” pašvaldību nosaukumiem tika atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Pessac-Léognan”, tādējādi apliecinot šā ģeogrāfiskā apgabala īpašās iezīmes. Apgabals ir neatņemama daļa no kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Graves” ģeogrāfiskā apgabala, kuram tas sākotnēji piederēja.
Okeāna klimata apstākļos audzētajām vīnogulāju šķirnēm jau kopš XVII gadsimta izmanto balsta kārtis. Plaši ieviešot vīnogulāju piesiešanas metodi un pietiekami stingru apgriešanas režīmu, tika nodrošināts labs ražas sadalījums un fotosintēzes norisei pietiekami liela lapotnes virsma, kas ļauj panākt optimālu vīnogu gatavības pakāpi. Tāpat, lai nepārslogotu vīnkokus ar pārmērīgu vīnogu daudzumu un tādējādi nodrošinātu augļu nobriešanu un optimālu vīna koncentrāciju, tika paaugstināta stādījumu biezība.
Vīnogu novākšanai noteiktajā zemesgabalu apgabalā ietilpst zemesgabali ar atšķirīgām raksturīgajām augsnēm – no grantainām līdz smilšaini grantainām, dažviet arī kaļķaina māla augsnēm; šajos zemesgabalos augšņu caurlaidības vai reljefa dēļ ir pietiekams ūdeņu noteces potenciāls. Apgabalā neietilpst zemesgabali ar jaunu aluviālo nogulumu un smilts augsnēm vai ar necaurlaidīgu pagulslāni.
Rūpīgi noteiktie zemesgabali ļauj optimāli izpausties vietējo šķirņu raksturīgajām pazīmēm. Šīs šķirnes vēstures gaitā selekcionētas tāpēc, ka no tām iegūtajiem vīniem piemita lieliskas uzglabāšanas un nogatavošanās īpašības, kuras vēsturiski bija svarīgas produktu pārvadāšanai lielos attālumos.
Sarkanvīniem ir ilgs kopšanas periods, kas vajadzīgs, lai, vīni nogatavotos un lai labāk atklātos to īpašības, pirms tos laiž tirgū un nodod patērētājam.
Sausie baltvīni, kuru gatavošanai izmanto smilšainākās vai mālainākās augsnēs audzētas vīnogas, ir ļoti izsmalcināti, tiem piemīt ziedu un augļu notis, kā arī izteikts svaigums.
Tā kā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Pessac-Léognan” apgabals atrodas tuvu Bordo ostai, kurā izveidojās vērienīga tirdzniecība, kā rezultātā šos vīnus pārdeva daudzviet pasaulē, ar šo nosaukumu apzīmētie vīni ātri ieguva pasaules slavu, ko vairoja arī tehniski jauninājumi, kuri veicināja aktīvu saimniecību darbību un ļāva tām attīstīties, vienlaikus saglabājot gadsimtiem senās ieražas.
Gandrīz visi “Pessac-Léognan” ražotāji pārdod savus vīnus iepriekšpārdošanā (“en primeur”) Bordo tirgus laukumā, kas ir tipiska izcilo Bordo vīnu tradīcija. Pārdošana notiek pavasarī pēc ražas novākšanas, kad ar Bordo mākleru starpniecību tiek slēgti darījumi starp īpašniekiem un tirgotājiem. Pēc darījuma noslēgšanas vīns pārdevēja pārraudzībā tiek glabāts un kopts, līdz to sapilda pudelēs.
9. Citi būtiski nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids
Iepildīšana pudelēs noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Nosacījuma apraksts
Lai saglabātu vīnu būtiskās īpašības un autentiskumu, tos fasē ģeogrāfiskajā apgabalā vai nu stikla pudelēs, vai hermētiskās vakuuma tvertnēs, kuru tilpums nepārsniedz 5 litrus, tā tirgus dalībnieka telpās, kurš novācis vīnogas un pārraudzējis tās vīnā. Sarkanvīnus kopj vismaz līdz ražas novākšanas gadam sekojošā gada 15. septembrim. Baltvīnus kopj vismaz līdz ražas novākšanas gadam sekojošā gada 15. martam.
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids
Papildu noteikumi par marķēšanu.
Nosacījuma apraksts
Uz etiķetēm, prospektos un uz dažādu veidu taras drīkst norādīt lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumu: “Vin de Graves”, “Grand Vin de Graves”, “Vin de Bordeaux” vai “Grand Vin de Bordeaux”. Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par divām trešdaļām no to rakstzīmju izmēriem, kas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.
Lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumu “Vin de Graves” vai “Grand Vin de Graves” var aizstāt ar apzīmējumu “Cru Classé de Graves”, ievērojot tādus pašus noformējuma un rakstzīmju lieluma nosacījumus.
Saite uz produkta specifikāciju
https://info.agriculture.gouv.fr/boagri/document_administratif-eafa5b1a-119b-4042-814b-a0a10646c996
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/2743/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)