(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2014. gada 4. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes kālija acesulfāma importu, kā arī Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi, importu Savienībā. Komisija izmeklēšanu sāka, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 5. pantu, un publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2014. gada 22. jūlijāNutrinova Nutrition Specialties & Food Ingredients GmbH (“sūdzības iesniedzējs”), kas ir vienīgais kālija acesulfāma (jeb “ace-K”) ražotājs Savienībā, iesniedza sūdzību. Sūdzības iesniedzējs pārstāv 100 % Savienības kopējā ace-K ražošanas apjoma. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(4)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(5)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu informēja ieinteresētās personas, ka, pamatojoties uz sūdzībā norādīto informāciju, zināms, ka attiecīgo ražojumu ražo tikai Savienībā un ĶTR. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par šo jautājumu. Piezīmes netika iesniegtas.

(6)

Tomēr Komisija sazinājās ar visām deviņām trešām valstīm, kas, spriežot pēc Eurostat statistikas datiem, uz Savienību eksportēja ražojumus, kas klasificēti ar tiem pašiem KN kodiem kā attiecīgais ražojums. Komisija tām lūdza palīdzēt apzināt ace-K ražotājus un/vai ražotāju apvienības. Neviena no trešām valstīm, ar kurām Komisija sazinājās, nevarēja apzināt ace-K ražotājus. Tāpēc bija apzināta tikai Savienībā un attiecīgajā valstī saražotā produkcija.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(8)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(9)

Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(10)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(11)

Četri ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Viens no šiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā nebija veicis pārdošanu uz Savienību. Tādēļ to nebija iespējams izmeklēt, un rezultātā sadarbojās trīs uzņēmumi. Tie izmeklēšanas periodā veica visu attiecīgā ražojuma importu Savienībā. Ņemot vērā iesaistīto personu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(12)

Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta izpildes vajadzībām Komisija nosūtīja TER pieprasījuma veidlapas trim attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Neviens no trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, neiesniedza TER pieprasījumu.

(13)

Komisija nosūtīja anketas Savienības ražotājam, trim attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem nesaistītiem importētājiem un lietotājiem, kas pauda interesi par izmeklēšanu.

(14)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Savienības ražotāja, trim attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, trim nesaistītiem importētājiem un viena lietotāja.

(15)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

Savienības ražotājs

Importētāji

Lietotāji

Ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī

(16)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2011. gada janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(17)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes kālija acesulfāms (6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīda kālija sāls; CAS RN 55589-62-3), kā arī ĶTR izcelsmes kālija acesulfāms, ko satur preparāti un/vai maisījumi, kuri satur arī citus saldinātājus un/vai ūdeni (“izmeklējamais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu(-iem) ex 2106 90 92 , ex 2106 90 98 , ex 2934 99 90 (TARIC kods 2934 99 90 21), ex 3824 90 92 , ex 3824 90 93 un ex 3824 90 96 (“attiecīgais ražojums”). Kālija acesulfāmu bieži dēvē arī par acesulfāmu K vai ace-K.

(18)

Ace-K ir plašs lietojumu loks, piemēram, to izmanto par sintētisku saldinātāju pārtikā, dzērienos un zālēs.

(19)

Tika konstatēts, ka ace-K, ko ražo un pārdod Savienībā Savienības ražošanas nozare, ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un to izmanto tādam pašam mērķim kā ace-K, kuru ražo attiecīgajā valstī un pārdod eksportam uz Savienību. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, Komisija nosaka normālo vērtību atbilstīgi pamatregulas 2. panta 1.–6. punktam ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem un kuriem tādējādi varētu piešķirt TER.

(21)

Tomēr, kā minēts arī 12. apsvērumā, neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nepieprasīja TER.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenām atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”) vai tādu ražojuma cenu, kuru pārdod no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģētu, lai ietvertu samērīgu peļņas starpību.

(23)

Kā paskaidrots 6. apsvērumā, trešās analogās valsts nebija, tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu. Tika noteikti Savienības ražotāja pārdošanas apjomi tādiem ražojuma veidiem, kas atbilst tiem, ko izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdeva Ķīnas ražotāji, kas sadarbojās. Izteikts procentos no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma, kā arī pa ražojuma veidiem, Savienības ražotāja pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem tika uzskatīts par reprezentatīvu. Šo Savienības ražotāja ražojuma veidu pārdošanas apjomi bija rentabli. To vidējo pārdošanas cenu Savienībā izmantoja par normālo vērtību.

(24)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(25)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(27)

Jo īpaši Komisija veica korekciju, ņemot vērā tirdzniecības līmeņa atšķirības, jo tika konstatēts, ka Savienības vienīgais ražotājs ražojumu pārdeva galvenokārt lietotājiem, taču Ķīnas ražotāji to pārdeva galvenokārt tirgotājiem. Otrkārt, pamatojoties uz vairākiem iesniegumiem, tika veikta korekcija, lai ņemtu vērā kvalitātes atšķirību un Ķīnas ace-K un Savienības ražotāju ace-K kvalitātes atšķirības uztveri tirgū. Turklāt normālo vērtību koriģēja, ņemot vērā konkrētus ārkārtas izdevumus pētniecībai un izstrādei, kā arī tirdzniecības izdevumus, kas Savienības ražotājam radušies izmeklēšanas periodā. Šie izdevumi ir analizēti sīkāk 67. apsvērumā.

(28)

Attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto eksporta cenu katram ražojuma veidam ar vidējo svērto normālo vērtību.

(29)

Tādējādi pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(30)

Visiem pārējiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Šajā nolūkā Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Savienībā ievestā eksporta apjoms, kas izteikts procentos no kopējā eksporta apjoma (norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(31)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību bija vienāds ar eksporta uz Savienību kopējo apjomu izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt tā uzņēmuma, kas sadarbojās, dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

(32)

Tādēļ pagaidu atlikusī dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 97,8 %.

(33)

Analīze attiecas tikai uz vienu uzņēmumu. Tāpēc konfidencialitātes apsvērumu dēļ vairākums rādītāju sniegti indeksētā veidā vai diapazonos.

(34)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja viens ražotājs, kas veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(35)

Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem, Ķīnas eksporta statistiku un Ķīnas ražotāju eksportētāju datiem. Eurostat dati nebija piemēroti šim nolūkam, jo attiecīgais ražojums tiek importēts ar vairākiem KN kodiem un kopā ar daudziem citiem ražojumiem. Tā kā ace-K netiek ražots nevienā trešā valstī, viss imports Savienībā bija no ĶTR.

(36)

Patēriņa dinamika Savienībā bija šāda:

1.tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

(37)

Ace-K patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par aptuveni 4 %, jo Savienībā pieauga pieprasījums pēc ražojumiem bez cukura. Sakarā ar konkurences palielināšanos, ko izraisīja citi (jauni) saldinātāji, attiecīgā perioda pēdējā gadā bija vērojams patēriņa samazinājums. Tomēr šim samazinājumam, šķiet, ir pagaidu raksturs, un lietas materiālos nav skaidru norāžu par to, ka pieprasījums pēc ace-K turpmākajos gados turpinās samazināties.

(38)

Komisija Ķīnas importa apjomu noteica, pamatojoties uz Ķīnas eksporta statistiku un to salīdzinot ar datiem, ko snieguši trīs ĶTR ražotāji eksportētāji, kuri izmeklēšanas periodā nodrošināja attiecīgā ražojuma eksporta kopējo apjomu.

(39)

ĶTR importa Savienībā un tirgus daļas dinamika bija šāda:

2. tabula

Importa apjoms (tonnās) un tirgus daļa

(40)

Attiecīgajā periodā importa līmenis no ĶTR palielinājās par 14 %. Tajā pašā periodā arī Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās, proti, par 10 %, sasniedzot 65 % –80 % izmeklēšanas periodā.

(41)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz ĶTR ražotāju, kas sadarbojās, datiem. Vidējās svērtās CIF cenas (EUR par kilogramu) dinamika importam Savienībā no ĶTR bija šāda:

3. tabula

Importa no ĶTR CIF cenas (EUR/kg)

(42)

Attiecīgajā periodā vidējās cenas importam no ĶTR pastāvīgi samazinājās par 30 %.

(43)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(44)

Vidējo svērto Savienības ražošanas nozares cenu salīdzināja ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, atbilstīgajām vidējām svērtajām importa cenām darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, atskaitot rabatus un atlaides, kā arī koriģējot Savienības ražošanas nozares cenu, lai ņemtu vērā kvalitātes atšķirību, tās uztveri tirgū un pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izdevumus, to pašu iemeslu dēļ, kas minēti 27. apsvērumā. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Komisija konstatēja, ka ĶTR importa Savienības tirgū vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija 18 %–45 %.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomikas rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nenošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus, jo Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veidoja Savienības vienīgais ražotājs. Komisija ekonomiskos rādītājus izvērtēja, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz Savienības vienīgo ražotāju. Dati tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(46)

Ekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. Tie analizēti šādi.

(47)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(48)

Ražošanas apjoms Savienības ražošanas nozarē pastāvīgi samazinājās – par 31 %. Faktiski attiecīgajā periodā Savienības ražotājs izmaksu samazināšanas nolūkā arvien biežāk slēdza ražotnes. Izmeklēšanas periodā rūpnīca iepriekš minētā iemesla dēļ bija slēgta kopumā četrus mēnešus.

(49)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā nemainījās, jo daudzas izmaksas ir fiksētas neatkarīgi no jaudas. Tādējādi jaudas izmantojums samazinājās atbilstoši ražošanas apjomam.

(50)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienībā un tās tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās negatīvi.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(51)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāja pārdošanas apjoms samazinājās kopumā par 13 %, lai gan patēriņš šajā periodā pieauga. Šī negatīvā tendence ietver laikposmu no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam, kurā bija vērojams neliels apjoma pieaugums, ko varēja panākt, tikai slēdzot līgumus par tirdzniecības cenām, kas vēl vairāk apdraudēja Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju.

(52)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa arī samazinājās par 16 % attiecīgajā periodā tāpēc, ka pircēji mainīja piegādātāju vai izmantoja divus piegādes avotus, kas palielināja iepirkumu daļu no ĶTR.

(53)

Ņemot vērā iepriekšminēto tirgus daļas samazinājumu un 37. apsvērumā minēto patēriņa pieaugumu, ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozares izaugsme bija negatīva.

(54)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(55)

Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar ražošanas apjoma samazināšanos, kā arī atbilstoši ražotņu pagaidu slēgšanai, Savienības ražošanas nozare no 2011. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām samazināja savu darbinieku skaitu par gandrīz vienu piektdaļu. Sakarā ar darbinieku skaita samazinājumu ražīgums tajā pašā periodā nedaudz palielinājās – par 6 %.

(56)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(57)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %, jo sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu bija jāizmaksā atlaišanas pabalsti (skatīt 54. apsvērumu). Turklāt ķīmiskās rūpniecības nozarē bija jāpiemēro jaunas darba algas likmes.

(58)

Visas dempinga starpības bija ievērojamas (skatīt 29. apsvērumu). Ņemot vērā ĶTR importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(59)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas būtu nepieciešami, lai novērtētu iespējamā iepriekšējā dempinga ietekmi.

(60)

Savienības ražotāja vidējo svērto vienības pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem pircējiem Savienībā bija šāda:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(61)

Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %, daļēji sakarā ar ļoti negatīvo ĶTR vidējo importa cenu tendenci (skatīt 42. apsvērumu).

(62)

Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas palielinājās par 19 %. Tas bija saistīts galvenokārt ar nemainīgo izmaksu lielo ietekmi uz ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanos un ar izejvielu cenas palielināšanos.

(63)

Savienības ražošanas nozares krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Krājumi

(64)

Krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā samazinājās, jo izmaksu samazināšanas nolūkā ražotnes uz laiku tika slēgtas (skatīt 48. apsvērumu), taču procentu izteiksmē no ražošanas apjoma tie pieauga.

(65)

Savienības ražotāja rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(66)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Aprēķinot rentabilitāti, Komisija no paziņotajām izmaksām atskaitīja visas pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksas, ko tā uzskatīja par ārkārtas izmaksām, kā minēts arī 27. apsvērumā. Bez šiem atskaitījumiem Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā būtu nonākusi situācijā, kurā tiek ciesti zaudējumi. Atbilstoši rentabilitātes kritumam samazinājās arī neto naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem.

(67)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka atskaitītās pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksas bija parastas, pastāvīgas ar attiecīgo ražojumu saistītas izmaksas. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka šīs izmaksas attiecas uz jaunu ražojumu, lai gan ražojums ietilpst to ražojumu klāstā, uz ko attiecas izmeklēšana. Šīs lielās ārkārtas izmaksas Savienības ražošanas nozarei nevarētu rasties normālā vai reprezentatīvā gadā. Turklāt šīs izmaksas attiecas uz tāda ražojuma pētniecību un izstrādi un tirdzniecību, kura pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā nebija ievērojams.

(68)

Pat ar iepriekš minēto izmaksu atskaitījumu Savienības ražotāja rentabilitāte attiecīgajā periodā strauji un pastāvīgi samazinājās. Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā iepriekš aprakstīto izteikto un būtisko samazinājumu, izmeklēšanas periodā rentabilitātes līmenis un rentabilitātes tendence izraisa kaitējumu.

(69)

Krasais rentabilitātes samazinājums bija saistīts galvenokārt ar pastāvīgi pieaugošo nemainīgo izmaksu par tonnu sadalījumu salīdzinājumā ar krītošo ražošanas un pārdošanas apjomu. Turklāt bija vērojams izteikts vidējo cenu kritums, kas izraisīja Savienības ražošanas nozares nespēju saglabāt peļņas līmeņus, un rezultātā ievērojami samazinājās rentabilitāte. Kā redzams 10. tabulā, citi darbības rādītāji uzrādīja tendenci, kas ir līdzīga ienākumam no apgrozījuma.

(70)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Indeksa veidā izteiktā neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā bija negatīva, un, samazinoties rentabilitātei, tā samazinājās par 22 %.

(71)

Savienības ražošanas nozares ieguldījumi samazinājās pat vēl ievērojamāk. Ieguldījumu apjoms izmeklēšanas periodā bija tikai aptuveni viena trešdaļa no ieguldījumu apjoma 2011. gadā. Līdzīgi kā attiecībā uz rentabilitāti, ieguldījumi jaunajā ražojumā šajā aprēķinā netika ņemti vērā.

(72)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Laikposmā no 2011. gada līdz izmeklēšanas periodam tas būtiski un pastāvīgi samazinājās – par aptuveni 75 %.

(73)

Savienības vienīgais ražotājs, kurš ir daļa no lielas starptautiskas grupas, nenorādīja, ka tā spēju piesaistīt kapitālu līdz šim būtu ietekmējuši iepriekš minētie notikumi. Tomēr Savienības ražošanas nozare procedūras laikā skaidri norādīja, ka pašreizējā situācija nav ilgtspējīga.

(74)

Būtiskas negatīvas tendences novērotas šādos ekonomiskajos rādītājos: ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, tirgus daļa, nodarbinātība, pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū. Krājumi (procentos no ražošanas apjoma) palielinājās, lai gan tie samazinājās absolūtā izteiksmē. Būtiska ietekme ir bijusi pastāvīgi krītošajām pārdošanas cenām apvienojumā ar kopumā sarūkošajiem pārdošanas apjomiem, kā rezultātā ievērojami saruka tirgus daļa, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma.

(75)

Savienības tirgū pārtikas un dzērienu nozarē dominē lielie tirgus dalībnieki un šāda darījumdarbība tiek veikta, izmantojot gada līgumus, kas nozīmē, ka šī Savienības ražošanas nozare ir īpaši jutīga pret pārdošanas apjomu un cenu samazinājumiem, pat ja šie samazinājumi attiecas uz nelielu pircēju skaitu.

(76)

Turpretī ražīgums uzlabojās. Taču šo dinamiku izraisīja darbinieku skaita samazināšanās saistībā ar pieprasījuma kritumu un no tā izrietošo ražošanas apjoma kritumu, kā dēļ daži darbinieki tika atlaisti. Tāpēc šādos apstākļos ražīguma pieaugumu nevar uzskatīt par pozitīvu elementu.

(77)

Palielinājās arī Savienības patēriņš. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt no tā labumu, jo samazinājās gan pārdošanas apjoms, gan iepriekš minētās pārdošanas cenas.

(78)

Viena ieinteresētā persona apšaubīja kaitējuma esību. Šī persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas periodā bija normāls. Tā apgalvoja arī, ka Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi patentaizsardzību un līdz ar to savu dominējošo stāvokli tirgū. Tādēļ tai tagad būtu jāsamierinās ar mazāku peļņu un mazākiem pārdošanas apjomiem.

(79)

Šis apgalvojums nav pamatots. Galvenā ražošanas patenta termiņš beidzās 2005. gadā (divu mazāku patentu termiņš beidzās attiecīgi pirms un pēc minētā datuma). Pēc ražošanas patenta termiņa beigām 2005. gadā un ilgi pirms attiecīgā perioda sākuma tirgū iesaistījās jauni dalībnieki, proti, Ķīnas ražotāji eksportētāji, un kopš tā laika to klātbūtne ir pakāpeniski palielinājusies. 2009. gadā, ilgi pirms attiecīgā perioda sākuma, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka no dominējošā stāvokļa, kāds tai līdz šim bija, līdz mazāk nekā 50 %. Līdz attiecīgā perioda sākumam 2011. gadā Ķīnas importa tirgus daļa Savienības tirgū jau ievērojami pārsniedza Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tādēļ faktiski patentaizsardzības termiņa beigšanās 2005. gadā izraisīja situāciju, ka tirgū ir vairāk par vienu dalībnieku.

(80)

Turklāt ir analizēts nodarītais kaitējums attiecīgajā periodā, proti, no 2011. gada līdz 2014. gadam vai pat sešus gadus pēc ražošanas patenta termiņa beigām. Kaitējuma rādītāju dinamika šajā periodā (no 2011. gada līdz izmeklēšanas periodam) Savienības ražošanas nozarei lielākoties bija ļoti negatīva. Konkrētāk, kā paskaidrots 74. apsvērumā, tā zaudēja tirgus daļu, samazināja pārdošanas cenas, piedzīvoja rentabilitātes un pārējo iepriekš aplūkoto finanšu rādītāju krasu kritumu, samazinājās ražīgums, izmaksu samazināšanas nolūkā bija jāslēdz ražotnes un netika gūts labums no pieaugošā patēriņa. Šādu ekonomisko stāvokli nevar vienkārši skaidrot ar iespēju jauniem dalībniekiem ienākt tirgū pēc tam, kad beidzies patentaizsardzības termiņš. Jebkurā gadījumā šo stāvokli nevar uzskatīt par ilgtspējīgu un veselīgu stāvokli. Pirmkārt, ražošanas patenta termiņš beidzās ilgi pirms attiecīgā perioda un tāpēc Savienības ražošanas nozarei bija pietiekami ilgs laiks, lai reaģētu uz aizsardzības trūkumu. Otrkārt, pat ja patentaizsardzības termiņa beigas var izraisīt dažu darbības rādītāju samazināšanos, kaitējuma rādītāju līmeņi izmeklēšanas periodā ir ievērojami par zemu ilgtspējīgai un veselīgai ražošanas nozarei. Turklāt, neraugoties uz patentaizsardzības zaudēšanu, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais un finansiālais stāvoklis līdz 2011. gadam bija labs.

(81)

Pamatojoties uz to, ir jānoraida apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums. Tomēr patentaizsardzības termiņa beigas turpmāk ir analizētas kā faktors, kas veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(82)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā procesa posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(83)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija turklāt pārbaudīja to, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt par iemeslu Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam. Komisija nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināti uz importu par dempinga cenām. Tie ir šādi: a) Savienības ražošanas nozares darbības rezultāti eksporta tirgos; b) patentaizsardzības zudums; c) Savienības ražošanas nozares darījumdarbības stratēģija.

(84)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās attiecīgajā periodā sakrita ar ĶTR izcelsmes importa pieaugumu par dempinga cenām. Attiecīgajā periodā importa apjomi palielinājās par 14 %, un to cenas samazinājās par 30 %. Rezultātā Ķīnas eksportētāju tirgus daļa palielinājās par 10 %. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, tās pārdošanas cenām bija lejupejoša tendence un arī pārdošanas apjomu dinamika bija negatīva.

(85)

Jo īpaši ievērojamās cenu samazinājuma starpības 18–45 % apmērā ir papildu rādītāji, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radījis ievērojamu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām.

(86)

Pārdošanas apjomu krituma dēļ mazinājās Savienības ražošanas nozares spēja segt nemainīgās izmaksas. Imports par zemajām cenām no attiecīgās valsts izraisīja Savienības ražošanas nozares nespēju saglabāt peļņas līmeņus, un rezultātā ievērojami samazinājās rentabilitāte (skatīt 10. tabulu).

(87)

Savienības ražošanas nozare un citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgajā periodā divi lielākie Ķīnas ražotāji eksportētāji bija iesaistīti “cenu karā” un notika pārņemšanas mēģinājums. Patiesībā 2015. gada sākumā, neilgi pēc izmeklēšanas perioda viens no šiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Suzhou Hope Technology Co., Ltd iesniedza pieteikumu par tiesisko aizsardzību bankrota gadījumā saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem. Ķīnas divu lielāko eksportētāju cenu pastāvīgi un konsekventi lejupejošā dinamika faktiski izraisīja to, ka pārdošanas cenas ir tādā līmenī, kas nav ilgtspējīgs. Šīs cenas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un tās arī pasliktināja Savienības ražošanas nozares stāvokli, proti, ražošanas apjomu, jaudas izmantojumu, tirgus daļu, nodarbinātību, pārdošanas apjomu un pārdošanas cenas Savienības tirgū.

(88)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar importa ievērojamu pieaugumu par samazinātām un dempinga cenām un šādam importam bija noteicoša ietekme Savienības ražošanas nozarei nodarītajā būtiskajā kaitējumā. Ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas izmeklēšanas periodā samazinājās par 30 %. Pastāvīgi samazinot vienības pārdošanas cenu attiecīgajā periodā, ražotāji no attiecīgās valsts spēja palielināt savu tirgus daļu. Ņemot vērā skaidri noteikto sakritību laikā starp importa līmeni par pastāvīgi krītošām dempinga cenām, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zaudēšanu un cenu spiedienu, no otras puses, secināts, ka imports par dempinga cenām izraisīja situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums.

(89)

Savienības ražošanas nozares apjoma un eksporta vidējās cenas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(90)

Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji ir līdzīgi tās pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, lai gan cenas, izteiktas EUR, ir saglabātas augstākas. Šī cenu dinamikas atšķirība var būt daļēji saistāma ar EUR un USD valūtas kursa izmaiņām attiecīgajā periodā. Tādēļ Komisija secina, ka, lai gan eksporta rādītāji arī ir bijuši negatīvi, tas neizskaidro Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu Savienības tirgū.

(91)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu varētu izskaidrot ar to, ka Savienības vienīgais ražotājs zaudēja patentaizsardzību attiecībā uz ace-K ražošanu. Šis apgalvojums nav pamatots. Kā paskaidrots 79. apsvērumā, jo īpaši pēc ražošanas patenta termiņa beigām 2005. gadā tirgū ienāca jauni dalībnieki, proti, Ķīnas ražotāji eksportētāji, un to klātbūtne kopš tā laika ir pakāpeniski palielinājusies. 2009. gadā, ilgi pirms attiecīgā perioda sākuma, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka no tās dominējošā stāvokļa, ko nodrošināja patentaizsardzība, līdz mazāk nekā 50 %. Līdz attiecīgā perioda sākumam 2011. gadā Ķīnas importa tirgus daļa Savienības tirgū ievērojami pārsniedza Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tādēļ faktiski patentaizsardzības termiņa beigšanās izraisīja situāciju, ka tirgū ir vairāk par vienu dalībnieku.

(92)

Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei. Ņemot vērā konstatējumus par kaitējumu, tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais un finansiālais stāvoklis līdz 2011. gadam saglabājās labs un sāka pasliktināties pēc tam. Proti, pat sešus gadus pēc ražošanas patenta termiņa beigām vai pēc pietiekami ilga laikposma, kas Savienības ražošanas nozarei bija, lai reaģētu. Tādēļ nav pamatoti norādīt, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās tāpēc, ka tirgū bija vairāki dalībnieki. Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās drīzāk tāpēc, ka jaunie dalībnieki izmantoja cenu noteikšanas stratēģijas, kas izraisīja importa apjoma par pārmērīgi zemām cenām pieaugumu un būtisku cenu samazinājumu.

(93)

Tādējādi Komisija šajā procedūras posmā secina, ka patentaizsardzības zaudēšana neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(94)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums tika skaidrots ar tās lēmumu saglabāt savu augstas kvalitātes ražojumu ražotāja stāvokli Savienības tirgū. Gluži pretēji – izmeklēšanā secināts, ka šī stratēģija nodrošināja tās izdzīvošanu. Mēģinājumi konkurēt tikai ar cenu būtu izraisījuši ace-K ražošanas slēgšanu, jo dempinga importa cenas bija samazinājušās līdz neilgtspējīgiem līmeņiem. Neilgtspējīgo importa cenu līmeni apstiprina arī tas, ka otrais lielākais ražotājs eksportētājs, kura kopējā apgrozījuma lielāko daļu veido ace-K, 2015. gada sākumā iesniedza pieteikumu par tiesisko aizsardzību bankrota gadījumā saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem.

(95)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums tika skaidrots ar izdevumiem par jaunu ražojumu attiecīgajā periodā. Jāatzīmē, ka šādi izdevumi bija saistīti ar jauna ražojuma, kas satur ace-K, pētniecību un izstrādi un tirdzniecību. Tomēr, kā paskaidrots 66. apsvērumā, šīs inovācijas izmaksas nebija ņemtas vērā kaitējuma analīzē, un tādēļ šie izdevumi nevarēja ietekmēt būtiskā kaitējuma konstatēšanu.

(96)

Tādējādi tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozares pieņemtā darījumdarbības stratēģija neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(97)

Šajā izmeklēšanā konstatētais kaitējums ir skaidrs, un tas atspoguļojas lielākajā daļā iepriekš aprakstīto rādītāju. Kaitējums ir skaidri redzams gan tā apjoma aspektos (jo īpaši tirgus daļa, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms Savienības tirgū un nodarbinātība), gan cenu aspektos (vidējās pārdošanas cenas), kā arī darbības rādītājos (rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, ieguldījumi un naudas plūsma). Pastāvēja nepārprotama sakarība laikā starp importa par zemajām dempinga cenām apjoma un tirgus daļas palielināšanos un Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa negatīvo dinamiku. Lai gan apjoma aspekti ir izteiktāki, ir nepārprotama sakarība starp pārdošanas un ražošanas apjomu strauju samazināšanos un finanšu rādītāju turpmāku pasliktināšanos.

(98)

Komisija ir izšķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Komisija nav konstatējusi nekādus citus faktorus, kas varētu būt veicinājuši kaitējumu.

(99)

Tādējādi Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām ir izraisījis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un nav citu faktoru, kas var izjaukt cēloņsakarību.

(100)

Kaut arī tika izdarīts secinājums par dempingu, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(101)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis ĶTR imports par dempinga cenām. Gandrīz visi kaitējuma rādītāji liecināja par negatīvām tendencēm attiecīgajā periodā, jo īpaši samazinājās ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms, pārdošanas cenas, nodarbinātība, tirgus daļa un rentabilitāte. Lejupejoša tendence tika konstatēta arī attiecībā uz citiem rādītājiem, kas saistīti ar finansiālo sniegumu, tas ir, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem.

(102)

Pēc pasākumu noteikšanas ir gaidāms, ka importa cenas pieaugs un Savienības ražošanas nozare tiks daļēji atbrīvota no lielā cenu spiediena, ko pašlaik izraisa imports par dempinga cenām. Ja pasākumi netiks noteikti, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, pasliktināsies vēl vairāk. Ļoti iespējams, ka turpmākie pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumi būs ilgstoši, jo importa par dempinga cenām izraisītais cenu spiediens turpināsies un Savienības ražošanas nozare būs spiesta vēl vairāk samazināt cenas. No otras puses, nav iemesla secināt, ka cenu spiediens izzudīs, ja pasākumi netiks noteikti, un ka tas neatbildīs attiecīgajā periodā novērotajām tendencēm. Nav izslēgts, ka tad, ja pasākumi netiktu noteikti, vidējā termiņā Savienības ražošanas nozare būtu spiesta pavisam izbeigt ace-K ražošanu, kā rezultātā Savienībā tiktu zaudētas darba vietas. Tas arī nozīmētu, ka Savienības tirgus kļūtu pilnībā atkarīgs no ĶTR importa.

(103)

Tādēļ Komisija šajā posmā secināja, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(104)

No 25 importētājiem, ar kuriem notika saziņa, tikai trīs importētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tie pārstāv aptuveni 13 % no ĶTR ace-K kopējā importa apjoma. Šajos uzņēmumos veica pārbaudes uz vietas.

(105)

Ace-K imports no ĶTR veido mazāk nekā 10 % no šo importētāju kopējā apgrozījuma izmeklēšanas periodā (diviem no tiem – pat mazāk nekā 1 %).

(106)

Visi trīs importētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka maksājumi negatīvi ietekmētu to darbību, jo tie neizbēgami izraisītu augstākas cenas. Viens importētājs uzsvēra, ka to pircējiem ir svarīga divu avotu izmantošana.

(107)

Cits importētājs apgalvoja, ka ace-K nevar viegli aizstāt tajos ražojumos, kuri satur ace-K un ir jau ir tirgū. Tiktu izstrādāti jauni ražojumi, kas satur alternatīvus saldinātājus, nevis attiecīgo ražojumu.

(108)

Komisija konstatēja, ka pasākumi importētājus var ietekmēt, bet ļoti ierobežotā apjomā. Importētājiem, kuru ražojumu klāsts ir diezgan plašs, ar ace-K ir saistīta tikai neliela daļa no darījumdarbības. Turklāt, tā kā pasākumi tikai atjaunotu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, tiek uzskatīts, ka antidempinga pasākumi neliegs importētājiem pārdot attiecīgo ražojumu Savienībā.

(109)

Tāpat importētāji un galalietotāji ir uzsvēruši divu piegādes avotu nepieciešamību, tāpēc pasākumi, visticamāk, uzlabotu iespēju izmantot divus piegādes avotus, nevis to liegtu. Tas saistāms ar to, ka tad, ja pasākumi netiktu noteikti, Savienības ražošanas nozare, ļoti iespējams, tiktu izstumta no tirgus.

(110)

Tādēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ir skaidrs, ka pasākumu noteikšana importētājus ietekmēs minimāli vai neietekmēs nemaz un šo ietekmi nepārprotami atsvērs ieguvumi, ko minētie pasākumi varēs sniegt Savienības ražošanas nozarei.

(111)

Sākot procedūru, Komisija sazinājās ar aptuveni 80 ace-K lietotājiem. Tikai viens lietotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Galvenie lietotāji ir daļa no pārtikas un dzērienu nozares bezcukura ražojumu vai ražojumu ar samazinātu cukura daudzumu segmenta. Citi pārdotie ace-K apjomi tiek patērēti farmācijas nozarē, kur to izmanto zāļu garšas uzlabošanai.

(112)

Lai gan lietotājs, kas sadarbojās, izmanto ace-K vairumā savu ražojumu, tā ace-K iepirkuma apjomi ir ļoti mazi salīdzinājumā ar kopējām ražošanas un pārdošanas izmaksām.

(113)

Lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka attiecīgais ražojums ir būtiska sastāvdaļa ievērojamai daļai tās gatavo ražojumu un to ir ārkārtīgi grūti aizstāt, negatīvi neietekmējot kvalitātes standartus un konkurētspēju.

(114)

Trīs citi lietotāji, kas pārstāv gan lielus daudznacionālus pārtikas un dzērienu ražotājus, gan mazākus specializētus farmācijas uzņēmumus, neaizpildīja anketu, taču iesniedza rakstiskas piezīmes. Tie apgalvoja, ka, ņemot vērā dempinga noteikšanu, Savienības ražošanas nozare būtu jāsaglabā kā dzīvotspējīgs konkurents un uzticams augstas kvalitātes piegādes avots.

(115)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmaksu ziņā ace-K nozīme gatavos ražojumos ir minimāla. Tomēr, kā apgalvoja lietotājs, kas sadarbojās, ace-K izmantošana ir būtiska tajos ražojumos, kuri jau ir tirgū. Varētu izstrādāt jaunus ražojumus ar alternatīviem saldinātājiem, taču būtu riskanti un dārgi mainīt plaši lietotu ražojumu sastāvu. Tādēļ lietotājiem ir ļoti svarīga alternatīvu ace-K piegādes avotu pieejamība.

(116)

Šo apgalvojumu pauda arī trīs lietotāji, kas iesniedza piezīmes. Viņi uzsvēra, ka nevēlas būt atkarīgi vienīgi no Ķīnas ace-K, kas saistīts ar monopolcenu risku, ko rada nozares iespējama koncentrācija ĶTR.

(117)

Kā iepriekš minēts 108. apsvērumā, ierosināto antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas ļautu gan Savienības, gan Ķīnas ražotājiem turpināt darboties tirgū kā dzīvotspējīgiem konkurentiem. Lietotāju vajadzība pēc diviem piegādes avotiem tiktu labāk risināta, ja pasākumi tiktu noteikti, nekā tad, ja tie netiktu noteikti.

(118)

No antidempinga pasākumu noteikšanas var sagaidīt, ka tā dos iespēju Savienības ražošanas nozarei palikt tirgū un pēc tam uzlabot savu stāvokli. Ja pasākumi netiktu noteikti, ir liels risks, ka Savienības ražošanas nozarei būtu jāapsver ace-K ražošanas izbeigšana vidējā termiņā, kā rezultātā neizbēgami tiktu likvidētas darbavietas. Tas radītu Ķīnas ražotāju eksportētāju monopolu, kuru skaits arī, iespējams, samazināsies. Tam var būt neliela ietekme uz importētājiem, taču tas kaitētu ace-K galalietotājiem, no kuriem daži uzsvēra, ka svarīgi ir saglabāt piegādes avotu Savienībā.

(119)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes ace-K importam nav Savienības interesēs.

(120)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām.

(121)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Pasākumiem vajadzētu būt noteiktiem pietiekamā apjomā, lai atjaunotu taisnīgu konkurenci starp Kopienas ražošanas nozari un ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(122)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(123)

Tādēļ Savienības ražošanas nozares cena, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem 43. un 44. apsvērumā, tika uzskatīta par kaitējumu neradošu cenu un izmantota kaitējuma starpības aprēķinos. Šīs lietas īpašie apstākļi parādīja, ka, atskaitot vienreizējos un ārkārtas izdevumus par pētniecību un izstrādi un tirdzniecību, tika gūta faktiska peļņa no līdzīgā ražojuma pārdošanas izmeklēšanas periodā, tāpēc kaitējuma novēršanas līmenis būtu jāsasniedz ar šādu faktisko cenu.

(124)

Tādēļ Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa CIF cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma koriģēto vidējo svērto EXW cenu, kas arī noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(125)

Attiecībā uz ĶTR izcelsmes kālija acesulfāma importu, kā arī ĶTR izcelsmes kālija acesulfāma, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi, importu būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas izklāstīts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(126)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(127)

Tomēr, tā kā antidempinga maksājums būtu jāpiemēro arī jebkuriem preparātiem un/vai maisījumiem, kas satur ace-K, lai Savienības muitas dienesti noteiktu maksājumu, ir lietderīgāk to izteikt kā fiksētu summu euro par neto kilogramu un piemērot to tīram importētam ace-K vai ace-K daļai preparātos un/vai maisījumos.

(128)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tiem nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(129)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas vēlāk maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (3). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(130)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs rēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst I pielikumā minētajām prasībām. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(131)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājums visiem pārējiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(132)

Pienācīgas pārvaldības labad ieinteresētās personas konkrētā termiņā var sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(133)

Secinājumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,